Ja 514: Chaddantajātakavaṇṇanā

Kiṁ nu socasī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ daharabhikkhuniṁ ārabbha kathesi. Sā kira sāvatthiyaṁ kuladhītā gharāvāse ādīnavaṁ disvā sāsane pabbajitvā ekadivasaṁ bhikkhunīhi saddhiṁ dhammasavanāya gantvā alaṅkatadhammāsane nisīditvā dhammaṁ desentassa dasabalassa aparimāṇapuññapabhāvābhinibbattaṁ uttamarūpasampattiyuttaṁ attabhāvaṁ oloketvā: “Pariciṇṇapubbā nu kho me bhavasmiṁ vicarantiyā imassa mahāpurisassa pādaparicārikā” ti cintesi. Athassā taṅkhaṇaññeva jātissarañāṇaṁ uppajji: “chaddantavāraṇakāle ahaṁ imassa mahāpurisassa pādaparicārikā bhūtapubbā” ti. Athassā sarantiyā mahantaṁ pītipāmojjaṁ uppajji. Sā pītivegena mahāhasitaṁ hasitvā puna cintesi: “pādaparicārikā nāma sāmikānaṁ hitajjhāsayā appakā, ahitajjhāsayāva bahutarā, hitajjhāsayā nu kho ahaṁ imassa mahāpurisassa ahosiṁ, ahitajjhāsayā” ti. Sā anussaramānā: “Ahaṁ appamattakaṁ dosaṁ hadaye ṭhapetvā vīsaratanasatikaṁ chaddantamahāgajissaraṁ sonuttaraṁ nāma nesādaṁ pesetvā visapītasallena vijjhāpetvā jīvitakkhayaṁ pāpesin”-ti addasa. Athassā soko udapādi, hadayaṁ uṇhaṁ ahosi, sokaṁ sandhāretuṁ asakkontī assasitvā passasitvā mahāsaddena parodi. Taṁ disvā satthā sitaṁ pātu karitvā: “Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo sitassa pātukammāyā” ti bhikkhusaṅghena puṭṭho: “Bhikkhave, ayaṁ daharabhikkhunī pubbe mayi kataṁ aparādhaṁ saritvā rodatī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {5.37} himavantapadese chaddantadahaṁ upanissāya aṭṭhasahassā hatthināgā vasiṁsu iddhimantā vehāsaṅgamā. Tadā bodhisatto jeṭṭhakavāraṇassa putto hutvā nibbatti, so sabbaseto ahosi rattamukhapādo. So aparabhāge vuddhippatto aṭṭhāsītihatthubbedho ahosi vīsaratanasatāyāmo. Aṭṭhapaṇṇāsahatthāya rajatadāmasadisāya soṇḍāya samannāgato. Dantā panassa parikkhepato pannarasahatthā ahesuṁ dīghato tiṁsahatthā chabbaṇṇaraṁsīhi samannāgatā. So aṭṭhannaṁ nāgasahassānaṁ jeṭṭhako ahosi, pañcasate paccekabuddhe pūjesi. Tassa dve aggamahesiyo ahesuṁ: cūḷasubhaddā, mahāsubhaddā cāti. Nāgarājā aṭṭhanāgasahassaparivāro kañcanaguhāyaṁ vasati. So pana chaddantadaho āyāmato ca vitthārato ca paṇṇāsayojano hoti. Tassa majjhe dvādasayojanappamāṇe ṭhāne sevālo vā paṇakaṁ vā natthi, maṇikkhandhavaṇṇaudakam-eva santiṭṭhati, tadanantaraṁ yojanavitthataṁ suddhaṁ kallahāravanaṁ, taṁ udakaṁ parikkhipitvā ṭhitaṁ, tadanantaraṁ yojanavitthatam-eva suddhaṁ nīluppalavanaṁ taṁ parikkhipitvā ṭhitaṁ, tato yojanayojanavitthatāneva rattuppalasetuppalarattapadumasetapadumakumudavanāni purimaṁ purimaṁ parikkhipitvā ṭhitāni. Imesaṁ pana sattannaṁ vanānaṁ anantaraṁ sabbesam-pi tesaṁ kallahārādivanānaṁ vasena omissakavanaṁ yojanavitthatam-eva tāni parikkhipitvā ṭhitaṁ. Tadanantaraṁ nāgānaṁ kaṭippamāṇe udake yojanavitthatam-eva rattasālivanaṁ, tadanantaraṁ udakapariyante yojanavitthatam-eva nīlapītalohitaodātasurabhisukhumakusumasamākiṇṇaṁ khuddakagacchavanaṁ, iti imāni dasa vanāni yojanavitthatāneva. Tato khuddakarājamāsamahārājamāsamuggavanaṁ, tadanantaraṁ tipusaelālukalābukumbhaṇḍavallivanāni, tato pūgarukkhappamāṇaṁ ucchuvanaṁ, tato hatthidantappamāṇaphalaṁ kadalivanaṁ {5.38}, tato sālavanaṁ, tadanantaraṁ cāṭippamāṇaphalaṁ panasavanaṁ, tato madhuraphalaṁ ciñcavanaṁ, tato ambavanaṁ, tato kapiṭṭhavanaṁ, tato omissako mahāvanasaṇḍo, tato veḷuvanaṁ, ayamassa tasmiṁ kāle sampatti. Saṁyuttaṭṭhakathāyaṁ pana idāni pavattamānasampatti yeva kathitā.

Veḷuvanaṁ pana parikkhipitvā satta pabbatā ṭhitā. Tesaṁ bāhirantato paṭṭhāya paṭhamo cūḷakāḷapabbato nāma, dutiyo mahākāḷapabbato nāma, tato udakapabbato nāma, tato candimapassapabbato nāma, tato sūriyapassapabbato nāma, tato maṇipassapabbato nāma, sattamo suvaṇṇapassapabbato nāma. So ubbedhato sattayojaniko chaddantadahaṁ parikkhipitvā pattassa mukhavaṭṭi viya ṭhito. Tassa abbhantarimaṁ passaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ, tato nikkhantena obhāsena chaddantadaho samuggatabālasūriyo viya hoti. Bāhirapabbatesu pana eko ubbedhato chayojaniko, eko pañca, eko cattāri, eko tīṇi, eko dve, eko yojaniko, evaṁ sattapabbataparikkhittassa pana tassa dahassa pubbuttarakaṇṇe udakavātappaharaṇokāse mahānigrodharukkho atthi. Tassa khandho parikkhepato pañcayojaniko, ubbedhato sattayojaniko, catūsu disāsu catasso sākhā chayojanikā, uddhaṁ uggatasākhā pi chayojanikāva, iti so mūlato paṭṭhāya ubbedhena terasayojaniko, sākhānaṁ orimantato yāva pārimantā dvādasayojaniko, aṭṭhahi pārohasahassehi paṭimaṇḍito muṇḍamaṇipabbato viya vilāsamāno tiṭṭhati. Chaddantadahassa pana pacchimadisābhāge suvaṇṇapassapabbate dvādasayojanikā kañcanaguhā tiṭṭhati. Chaddanto nāma nāgarājā vassāratte hemante aṭṭhasahassanāgaparivuto kañcanaguhāyaṁ vasati. Gimhakāle udakavātaṁ sampaṭicchamāno mahānigrodhamūle pārohantare tiṭṭhatī.

Athassa ekadivasaṁ: “Mahāsālavanaṁ pupphitan”-ti taruṇanāgā āgantvā ārocayiṁsu. So saparivāro: “Sālakīḷaṁ kīḷissāmī” ti {5.39} sālavanaṁ gantvā ekaṁ supupphitaṁ sālarukkhaṁ kumbhena pahari. Tadā cūḷasubhaddā paṭivātapasse ṭhitā, tassā sarīre sukkhadaṇḍakamissakāni purāṇapaṇṇāni ceva tambakipillikāni ca patiṁsu. Mahāsubhaddā adhovātapasse ṭhitā, tassā sarīre pupphareṇukiñjakkhapattāni patiṁsu. Cūḷasubhaddā: “Ayaṁ nāgarājā attano piyabhariyāya upari pupphareṇukiñjakkhapattāni pātesi, mama sarīre sukkhadaṇḍakamissāni purāṇapaṇṇāni ceva tambakipillikāni ca pātesi, hotu, kātabbaṁ jānissāmī” ti mahāsatte veraṁ bandhi.

Aparam-pi divasaṁ nāgarājā saparivāro nhānatthāya chaddantadahaṁ otari. Atha dve taruṇanāgā soṇḍāhi usirakalāpe gahetvā kelāsakūṭaṁ majjantā viya nhāpesuṁ. Tasmiṁ nhatvā uttiṇṇe dve kareṇuyo nhāpesuṁ. Tā pi uttaritvā mahāsattassa santike aṭṭhaṁsu. Tato aṭṭhasahassanāgāsaraṁ otaritvā udakakīḷaṁ kīḷitvā sarato nānāpupphāni āharitvā rajatathūpaṁ alaṅkarontā viya mahāsattaṁ alaṅkaritvā pacchā dve kareṇuyo alaṅkariṁsu. Atheko hatthī sare vicaranto sattuddayaṁ nāma mahāpadumaṁ labhitvā āharitvā mahāsattassa adāsi. So taṁ soṇḍāya gahetvā reṇuṁ kumbhe okiritvā jeṭṭhakāya mahāsubhaddāya adāsi. Taṁ disvā itarā: “Idam-pi sattuddayaṁ mahāpadumaṁ attano piyabhariyāya eva adāsi, na mayhan”-ti puna pi tasmiṁ veraṁ bandhi.

Athekadivasaṁ bodhisatte madhuraphalāni ceva bhisamuḷālāni ca pokkharamadhunā yojetvā pañcasate paccekabuddhe bhojente cūḷasubhaddā attanā laddhaphalāphalaṁ paccekabuddhānaṁ datvā: “Bhante, ito cavitvā maddarājakule nibbattitvā subhaddā nāma rājakaññā hutvā vayappattā bārāṇasirañño aggamahesibhāvaṁ patvā tassa piyā manāpā taṁ attano ruciṁ kāretuṁ samatthā hutvā tassa ācikkhitvā ekaṁ luddakaṁ pesetvā imaṁ hatthiṁ visapītena sallena vijjhāpetvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā chabbaṇṇaraṁsiṁ {5.40} vissajjente yamakadante āharāpetuṁ samatthā homī” ti patthanaṁ ṭhapesi. Sā tato paṭṭhāya gocaraṁ aggahetvā sussitvā nacirasseva kālaṁ katvā maddaraṭṭhe rājaaggamahesiyā kucchimhi nibbatti, subhaddātissā nāmaṁ kariṁsu. Atha naṁ vayappattaṁ bārāṇasirañño adaṁsu. Sā tassa piyā ahosi manāpā, soḷasannaṁ itthisahassānaṁ jeṭṭhikā hutvā jātissarañāṇañca paṭilabhi. Sā cintesi: “samiddhā me patthanā, idāni tassa nāgassa yamakadante āharāpessāmī” ti. Tato sarīraṁ telena makkhetvā kiliṭṭhavatthaṁ nivāsetvā gilānākāraṁ dassetvā sirigabbhaṁ pavisitvā mañcake nipajji. Rājā: “Kuhiṁ subhaddā” ti vatvā: “Gilānā” ti sutvā sirigabbhaṁ pavisitvā mañcake nisīditvā tassā piṭṭhiṁ parimajjanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kiṁ nu socasinuccaṅgi, paṇḍūsi varavaṇṇini,
Milāyasi visālakkhi, mālāva parimadditā ti.

Tattha anuccaṅgī ti kañcanasannibhasarīre. Mālāva parimadditā ti hatthehi parimadditā padumamālā viya.

Taṁ sutvā sā itaraṁ gāthamāha.

2. Dohaḷo me mahārāja, supinantenupajjhagā,
Na so sulabharūpova, yādiso mama dohaḷo ti.

Tattha na so ti yādiso mama supinantenupajjhagā supine passantiyā mayā diṭṭho dohaḷo, so sulabharūpo viya na hoti, dullabho so, mayhaṁ pana taṁ alabhantiyā jīvitaṁ natthīti avaca.

Taṁ sutvā rājā gāthamāha.

3. Ye keci mānusā kāmā, idha lokamhi nandane,
Sabbe te pacurā mayhaṁ, ahaṁ te dammi dohaḷan-ti.

Tattha pacurā ti bahū sulabhā.

Taṁ sutvā devī, “mahārāja, dullabho mama dohaḷo, na taṁ idāni kathemi, yāvattakā pana te vijite luddā, te sabbe sannipātetha {5.41}, tesaṁ majjhe kathessāmī” ti dīpentī anantaraṁ gāthamāha.

4. Luddā deva samāyantu, ye keci vijite tava,
Etesaṁ ahamakkhissaṁ, yādiso mama dohaḷo ti.

Rājā: “Sādhū” ti sirigabbhā nikkhamitvā: “Yāvatikā tiyojanasatike kāsikaraṭṭhe luddā, tesaṁ sannipātatthāya bheriṁ carāpethā” ti amacce āṇāpesi. Te tathā akaṁsu. Nacirasseva kāsiraṭṭhavāsino luddā yathābalaṁ paṇṇākāraṁ gahetvā āgantvā āgatabhāvaṁ rañño ārocāpesuṁ. Te sabbe pi saṭṭhisahassamattā ahesuṁ. Rājā tesaṁ āgatabhāvaṁ ñatvā vātapāne ṭhito hatthaṁ pasāretvā tesaṁ āgatabhāvaṁ deviyā kathento āha:

5. Ime te luddakā devi, katahatthā visāradā,
Vanaññū ca migaññū ca, mamatthe cattajīvitā ti.

Tattha ime teti ye tvaṁ sannipātāpesi, ime te. Katahatthāti vijjhanachedanesu katahatthā kusalā susikkhitā. Visāradāti nibbhayā. Vanaññū ca migaññū cāti vanāni ca mige ca jānanti. Mamattheti sabbe pi cete mamatthe cattajīvitā, yamahaṁ icchāmi, taṁ karontīti.

Taṁ sutvā devī te āmantetvā itaraṁ gāthamāha.

6. Luddaputtā nisāmetha, yāvantettha samāgatā,
Chabbisāṇaṁ gajaṁ setaṁ, addasaṁ supine ahaṁ,
Tassa dantehi me attho, alābhe natthi jīvitan-ti.

Tattha nisāmethāti suṇātha. Chabbisāṇanti chabbaṇṇavisāṇaṁ.

Taṁ sutvā luddaputtā āhaṁsu:

7. Na no pitūnaṁ na pitāmahānaṁ, diṭṭho suto kuñjaro chabbisāṇo,
Yamaddasā {5.42} supine rājaputtī, akkhāhi no yādiso hatthināgo ti.

Tattha pitūnanti karaṇatthe sāmivacanaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: devi neva amhākaṁ pitūhi, na pitāmahehi evarūpo kuñjaro diṭṭhapubbo, pageva amhehi, tasmā attanā diṭṭhalakkhaṇavasena akkhāhi no, yādiso tayā diṭṭho hatthināgoti.

Anantaragāthā pi teheva vuttā:

8. Disā catasso vidisā catasso, uddhaṁ adho dasa disā imāyo,
Katamaṁ disaṁ tiṭṭhati nāgarājā, yamaddasā supine chabbisāṇan-ti.

Tattha disāti disāsu. Katamanti etāsu disāsu katamāya disāyāti.

Evaṁ vutte subhaddā sabbe ludde oloketvā tesaṁ antare patthaṭapādaṁ bhattapuṭasadisajaṅghaṁ mahājāṇukaṁ mahāphāsukaṁ bahalamassutambadāṭhikaṁ nibbiddhapiṅgalaṁ dussaṇṭhānaṁ bībhacchaṁ sabbesaṁ matthakamatthakena paññāyamānaṁ mahāsattassa pubbaveriṁ sonuttaraṁ nāma nesādaṁ disvā: “Esa mama vacanaṁ kātuṁ sakkhissatī” ti rājānaṁ anujānāpetvā taṁ ādāya sattabhūmikapāsādassa uparimatalaṁ āruyha uttarasīhapañjaraṁ vivaritvā uttarahimavantābhimukhaṁ hatthaṁ pasāretvā catasso gāthā abhāsi:

9. Ito ujuṁ uttariyaṁ disāyaṁ, atikkamma so satta girī brahmante,
Suvaṇṇapasso nāma girī uḷāro, supupphito kimpurisānuciṇṇo.

10. Āruyha selaṁ bhavanaṁ kinnarānaṁ, olokaya pabbatapādamūlaṁ,
Atha {5.43} dakkhasī meghasamānavaṇṇaṁ, nigrodharājaṁ aṭṭhasahassapādaṁ.

11. Tatthacchatī kuñjaro chabbisāṇo, sabbaseto duppasaho parebhi,
Rakkhanti naṁ aṭṭhasahassanāgā, īsādantā vātajavappahārino.

12. Tiṭṭhanti te tumūlaṁ passasantā, kuppanti vātassa pi eritassa,
Manussabhūtaṁ pana tattha disvā, bhasmaṁ kareyyuṁ nāssa rajo pi tassā ti.

Tattha ito ti imamhā ṭhānā. Uttariyan-ti uttarāya. Uḷāro ti mahā itarehi chahi pabbatehi uccataro. Olokayā ti ālokeyyāsi. Tatthacchatī ti tasmiṁ nigrodhamūle gimhasamaye udakavātaṁ sampaṭicchanto tiṭṭhati. Duppasaho ti aññe taṁ upagantvā pasayhakāraṁ kātuṁ samatthā nāma natthīti duppasaho parebhi. Īsādantā ti rathīsāya samānadantā. Vātajavappahārino ti vātajavena gantvā paccāmitte paharaṇasīlā evarūpā aṭṭhasahassanāgā nāgarājānaṁ rakkhanti. Tumūlan-ti bhiṁsanakaṁ mahāsaddānubandhaṁ assāsaṁ muñcantā tiṭṭhanti. Eritassā ti vātapaharitassa yaṁ saddānubandhaṁ eritaṁ calanaṁ kampanaṁ, tassa pi kuppanti, evaṁpharusā te nāgā. Nāssā ti tassa nāsavātena viddhaṁsetvā bhasmaṁ katassa tassa rajo pi na bhaveyyāti.

Taṁ sutvā sonuttaro maraṇabhayabhīto āha:

13. Bahū hime rājakulamhi santi, piḷandhanā jātarūpassa devi,
Muttā {5.44} maṇī veḷuriyāmayā ca, kiṁ kāhasi dantapiḷandhanena,
Māretukāmā kuñjaraṁ chabbisāṇaṁ, udāhu ghātessasi luddaputte ti.

Tattha piḷandhanā ti ābharaṇāni. Veḷuriyāmayā ti veḷuriyamayāni. Ghātessasī ti udāhu piḷandhanāpadesena luddaputte ghātāpetukāmāsīti pucchati.

Tato devī gāthamāha.

14. Sā issitā dukkhitā casmi ludda, uddhañca sussāmi anussarantī,
Karohi me luddaka etamatthaṁ, dassāmi te gāmavarāni pañcā ti.

Tattha ti sā ahaṁ. Anussarantī ti tena vāraṇena pure mayi kataṁ veraṁ anussaramānā. Dassāmi te ti etasmiṁ te atthe nipphādite saṁvacchare satasahassuṭṭhānake pañca gāmavare dadāmīti.

Evañca pana vatvā: “Samma luddaputta ahaṁ ‘etaṁ chaddantahatthiṁ mārāpetvā yamakadante āharāpetuṁ samatthā homī’ ti pubbe paccekabuddhānaṁ dānaṁ datvā patthanaṁ paṭṭhapesiṁ, mayā supinantena diṭṭhaṁ nāma natthi, sā pana mayā patthitapatthanā samijjhissati, tvaṁ gacchanto mā bhāyī” ti taṁ samassāsetvā pesesi. So: “Sādhu, ayye” ti tassā vacanaṁ sampaṭicchitvā: “Tena hi me pākaṭaṁ katvā tassa vasanaṭṭhānaṁ kathehī” ti pucchanto imaṁ gāthamāha.

15. Katthacchatī kattha mupeti ṭhānaṁ, vīthissa kā nhānagatassa hoti,
Kathañhi so nhāyati nāgarājā, kathaṁ vijānemu gatiṁ gajassā ti.

Tattha katthacchatī ti kattha vasati. Kattha mupetī ti kattha upeti, kattha tiṭṭhatī ti attho. Vīthissa kā ti tassa nhānagatassa kā vīthi hoti, kataramaggena so gacchati. Kathaṁ vijānemu gatin-ti tayā akathite mayaṁ kathaṁ tassa nāgarājassa gatiṁ vijānissāma, tasmā kathehi noti attho.
Tato {5.45} sā jātissarañāṇena paccakkhato diṭṭhaṭṭhānaṁ tassa ācikkhantī dve gāthā abhāsi:

16. Tattheva sā pokkharaṇī adūre, rammā sutitthā ca mahodikā ca,
Sampupphitā bhamaragaṇānuciṇṇā, ettha hi so nhāyati nāgarājā.

17. Sīsaṁ nahātuppalamālabhārī, sabbaseto puṇḍarīkattacaṅgī,
Āmodamāno gacchati sanniketaṁ, purakkhatvā mahesiṁ sabbabhaddan-ti.

Tattha tatthevā ti tassa vasanaṭṭhāne yeva. Pokkharaṇī ti chaddantadahaṁ sandhāyāha. Sampupphitā ti duvidhehi kumudehi tividhehi uppalehi pañcavaṇṇehi ca padumehi samantato pupphitā. Ettha hi so ti so nāgarājā ettha chaddantadahe nhāyati. Uppalamālabhārī ti uppalādīnaṁ jalajathalajānaṁ pupphānaṁ mālaṁ dhārento. Puṇḍarīkattacaṅgī ti puṇḍarīkasadisatacena odātena aṅgena samannāgato. Āmodamāno ti āmoditapamodito. Sanniketan-ti attano vasanaṭṭhānaṁ. Purakkhatvā ti sabbabhaddaṁ nāma mahesiṁ purato katvā aṭṭhahi nāgasahassehi parivuto attano vasanaṭṭhānaṁ gacchatīti.

Taṁ sutvā sonuttaro: “Sādhu ayye, ahaṁ taṁ vāraṇaṁ māretvā tassa dante āharissāmī” ti sampaṭicchi. Athassa sā tuṭṭhā sahassaṁ datvā: “Gehaṁ tāva gaccha, ito sattāhaccayena tattha gamissasī” ti taṁ uyyojetvā kammāre pakkosāpetvā: “Tātā amhākaṁ vāsipharasu-kuddāla-nikhādana-muṭṭhikaveḷugumbacchedana-sattha-tiṇalāyana-asilohadaṇḍakakacakhāṇuka- ayasiṅghāṭakehi attho, sabbaṁ sīghaṁ katvā āharathā” ti āṇāpetvā cammakāre pakkosāpetvā: “Tātā amhākaṁ kumbhabhāragāhitaṁ cammabhastaṁ kātuṁ vaṭṭati, cammayottavarattahatthipādaupāhanacammachattehi pi no attho, sabbaṁ sīghaṁ katvā āharathā” ti āṇāpesi. Te ubho pi sabbāni tāni sīghaṁ katvā āharitvā {5.46} adaṁsu. Sā tassa pātheyyaṁ saṁvidahitvā araṇisahitaṁ ādiṁ katvā sabbaṁ upakaraṇañca baddhasattumādiṁ katvā pātheyyañca cammabhastāyaṁ pakkhi pi, taṁ sabbam-pi kumbhabhāramattaṁ ahosi.

Sonuttaro pi attano parivacchaṁ katvā sattame divase āgantvā deviṁ vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṁ sā: “Niṭṭhitaṁ te samma sabbūpakaraṇaṁ, imaṁ tāva pasibbakaṁ gaṇhā” ti āha. So pana mahāthāmo pañcannaṁ hatthīnaṁ balaṁ dhāreti, tasmā tambūlapasibbakaṁ viya ukkhipitvā upakacchantare ṭhapetvā rittahattho viya aṭṭhāsi. Subhaddā luddassa puttadārānaṁ paribbayaṁ datvā rañño ācikkhitvā sonuttaraṁ uyyojesi. So pi rājānañca deviñca vanditvā rājanivesanā oruyha rathe ṭhatvā mahantena parivārena nagarā nikkhamitvā gāmanigamajanapadaparamparāya paccantaṁ patvā jānapade nivattetvā paccantavāsīhi saddhiṁ araññaṁ pavisitvā manussapathaṁ atikkamma paccantavāsino pi nivattetvā ekako va gacchanto tiṁsayojanaṁ patvā paṭhamaṁ dabbagahanaṁ kāsagahanaṁ tiṇagahanaṁ tulasigahanaṁ saragahanaṁ tirivacchagahananti cha gahanāni, kaṇṭakaveḷugumbagahanāni vettagahanaṁ omissakagahanaṁ naḷagahanaṁ saragahanasadisaṁ uragena pi dubbinivijjhaṁ ghanavanagahanaṁ rukkhagahanaṁ veḷugahanaṁ aparam-pi veḷugumbagahanaṁ kalalagahanaṁ udakagahanaṁ pabbatagahananti aṭṭhārasa gahanāni paṭipāṭiyā patvā dabbagahanādīni asitena lāyitvā tulasigahanādīni veḷugumbacchedanasatthena chinditvā rukkhe pharasunā koṭṭetvā atimahante rukkhe nikhādanena vijjhitvā maggaṁ karonto veḷuvane nisseṇiṁ katvā veḷugumbaṁ āruyha veḷuṁ chinditvā aparassa veḷugumbassa upari pātetvā veḷugumbamatthakena gantvā kalalagahane sukkharukkhapadaraṁ {5.47} attharitvā tena gantvā aparaṁ attharitvā itaraṁ ukkhipitvā puna purato attharanto taṁ atikkamitvā udakagahane doṇiṁ katvā tāya udakagahanaṁ taritvā pabbatapāde ṭhatvā ayasiṅghāṭakaṁ yottena bandhitvā uddhaṁ khipitvā pabbate laggāpetvā yottenāruyha vajiraggena lohadaṇḍena pabbataṁ vijjhitvā khāṇukaṁ koṭṭetvā tattha ṭhatvā siṅghāṭakaṁ ākaḍḍhitvā puna upari laggāpetvā tattha ṭhito cammayottaṁ olambetvā taṁ ādāya otaritvā heṭṭhimakhāṇuke bandhitvā vāmahatthena yottaṁ gahetvā dakkhiṇahatthena muggaraṁ ādāya yottaṁ paharitvā khāṇukaṁ nīharitvā puna abhiruhati. Etenupāyena pabbatamatthakaṁ abhiruyha parato otaranto purimanayeneva paṭhamaṁ pabbatamatthake khāṇukaṁ koṭṭetvā cammapasibbake yottaṁ bandhitvā khāṇuke veṭhetvā sayaṁ antopasibbake nisīditvā makkaṭakānaṁ makkaṭasuttavissajjanākārena yottaṁ viniveṭhento otarati. Cammachattena vātaṁ gāhāpetvā sakuṇo viya otaratīti pi vadanti yeva.

Evaṁ tassa subhaddāya vacanaṁ ādāya nagarā nikkhamitvā sattarasa gahanāni atikkamitvā pabbatagahanaṁ patvā tatrā pi cha pabbate atikkamitvā suvaṇṇapassapabbatamatthakaṁ āruḷhabhāvaṁ āvikaronto satthā āha:

18. Tattheva so uggahetvāna vākyaṁ, ādāya tūṇiñca dhanuñca luddo,
Vituriyati satta girī brahante, suvaṇṇapassaṁ nāma giriṁ uḷāraṁ.

19. Āruyha selaṁ bhavanaṁ kinnarānaṁ, olokayī pabbatapādamūlaṁ,
Tatthaddasā meghasamānavaṇṇaṁ, nigrodharājaṁ aṭṭhasahassapādaṁ.

20. Tatthaddasā {5.48} kuñjaraṁ chabbisāṇaṁ, sabbasetaṁ duppasahaṁ parebhi,
Rakkhanti naṁ aṭṭhasahassanāgā, īsādantā vātajavappahārino.

21. Tatthaddasā pokkharaṇiṁ adūre, rammaṁ sutitthañca mahodikañca,
Sampupphitaṁ bhamaragaṇānuciṇṇaṁ, yattha hi so nhāyati nāgarājā.

22. Disvāna nāgassa gatiṁ ṭhitiñca, vīthissayā nhānagatassa hoti,
Opātamāgacchi anariyarūpo, payojito cittavasānugāyā ti.

Tattha so ti, bhikkhave, so luddo tattheva sattabhūmikapāsādatale ṭhitāya tassā subhaddāya vacanaṁ uggahetvā saratūṇiñca mahādhanuñca ādāya pabbatagahanaṁ patvā: “Kataro nu kho suvaṇṇapassapabbato nāmā” ti satta mahāpabbate vituriyati, tasmiṁ kāle tuleti tīreti. So evaṁ tīrento suvaṇṇapassaṁ nāma giriṁ uḷāraṁ disvā: “Ayaṁ so bhavissatī” ti cintesi. Olokayī ti taṁ kinnarānaṁ bhavanabhūtaṁ pabbataṁ āruyha subhaddāya dinnasaññāvasena heṭṭhā olokesi. Tatthā ti tasmiṁ pabbatapādamūle avidūre yeva taṁ nigrodhaṁ addasa.

Tatthā ti tasmiṁ nigrodharukkhamūle ṭhitaṁ. Tatthā ti tattheva antopabbate tassa nigrodhassāvidūre yattha so nhāyati, taṁ pokkharaṇiṁ addasa. Disvānā ti suvaṇṇapassapabbatā oruyha hatthīnaṁ gatakāle hatthipādaupāhanaṁ āruyha tassa nāgarañño gataṭṭhānaṁ nibaddhavasanaṭṭhānaṁ upadhārento: “Iminā maggena gacchati, idha nhāyati, nhatvā uttiṇṇo, idha tiṭṭhatī” ti sabbaṁ disvā ahirikabhāvena anariyarūpo tāya cittavasānugāya payojito, tasmā opātaṁ āgacchi paṭipajji, āvāṭaṁ khaṇī ti attho.

Tatrāyaṁ anupubbikathā: “so kira mahāsattassa vasanokāsaṁ sattamāsādhikehi sattahi saṁvaccharehi sattahi ca divasehi patvā vuttanayeneva tassa vasanokāsaṁ sallakkhetvā: “Idha āvāṭaṁ khaṇitvā tasmiṁ ṭhito vāraṇādhipatiṁ visapītena sallena vijjhitvā jīvitakkhayaṁ pāpessāmī” ti vavatthapetvā araññaṁ pavisitvā thambhādīnaṁ atthāya rukkhe chinditvā dabbasambhāre sajjetvā hatthīsu {5.49} nhānatthāya gatesu tassa vasanokāse mahākuddālena caturassaṁ āvāṭaṁ khaṇitvā uddhatapaṁsuṁ bījaṁ vapanto viya udakena vikiritvā udukkhalapāsāṇānaṁ upari thambhe patiṭṭhapetvā tulā ca kāje ca datvā padarāni attharitvā kaṇḍappamāṇaṁ chiddaṁ katvā upari paṁsuñca kacavarañca pakkhipitvā ekena passena attano pavisanaṭṭhānaṁ katvā evaṁ niṭṭhite āvāṭe paccūsakāle yeva patisīsakaṁ paṭimuñcitvā kāsāyāni paridahitvā saddhiṁ visapītena sallena dhanuṁ ādāya āvāṭaṁ otaritvā aṭṭhāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

23. Khaṇitvāna kāsuṁ phalakehi chādayi, attānamodhāya dhanuñca luddo,
Passāgataṁ puthusallena nāgaṁ, samappayī dukkaṭakammakārī.

24. Viddho ca nāgo koñcamanādi ghoraṁ, sabbe ca nāgā ninnaduṁ ghorarūpaṁ,
Tiṇañca kaṭṭhañca raṇaṁ karontā, dhāviṁsu te aṭṭha disā samantato.

25. Vadhissametanti parāmasanto, kāsāvamaddakkhi dhajaṁ isīnaṁ,
Dukkhena phuṭṭhassudapādi saññā, arahaddhajo sabbhi avajjharūpo ti.

Tattha odhāyā ti odahitvā pavesetvā. Passāgatan-ti attano āvāṭassa passaṁ āgataṁ. So kira dutiyadivase āgantvā nhatvā uttiṇṇo tasmiṁ mahāvisālamālake nāma padese aṭṭhāsi. Athassa sarīrato udakaṁ nābhipadesena ogalitvā tena chiddena luddassa sarīre pati. Tāya saññāya so mahāsattassa āgantvā ṭhitabhāvaṁ ñatvā taṁ passāgataṁ puthunā sallena samappayi vijjhi. Dukkaṭakammakārī ti tassa mahāsattassa kāyikacetasikassa dukkhassa uppādanena dukkaṭassa kammassa kārako.

Koñcamanādī ti koñcanādaṁ akari. Tassa kira taṁ sallaṁ nābhiyaṁ pavisitvā pihakādīni sañcuṇṇetvā antāni chinditvā piṭṭhibhāgaṁ {5.50} pharasunā padālentaṁ viya uggantvā ākāse pakkhandi. Bhinnarajatakumbhato rajanaṁ viya pahāramukhena lohitaṁ pagghari, balavavedanā uppajji. So vedanaṁ adhivāsetuṁ asakkonto vedanāppatto sakalapabbataṁ ekaninnādaṁ karonto tikkhattuṁ mahantaṁ koñcanādaṁ nadi. Sabbe cā ti te pi sabbe aṭṭhasahassanāgā taṁ saddaṁ sutvā maraṇabhayabhītā ghorarūpaṁ ninnaduṁ anuravaṁ kariṁsu. Raṇaṁ karontā ti tena saddena gantvā chaddantavāraṇaṁ vedanāppattaṁ disvā: “Paccāmittaṁ gaṇhissāmā” ti tiṇañca kaṭṭhañca cuṇṇavicuṇṇaṁ karontā samantā dhāviṁsu.

Vadhissametanti: “Bhikkhave, so chaddantavāraṇo disā pakkantesu nāgesu subhaddāya kareṇuyā passe ṭhatvā sandhāretvā samassāsayamānāya vedanaṁ adhivāsetvā kaṇḍassa āgataṭṭhānaṁ sallakkhento ‘sace idaṁ puratthimadisādīhi āgataṁ abhavissa, kumbhādīhi pavisitvā pacchimakāyīdīhi nikkhamissa, idaṁ pana nābhiyā pavisitvā ākāsaṁ pakkhandi, tasmā pathaviyaṁ ṭhitena vissaṭṭhaṁ bhavissatī’ ti upadhāretvā ṭhitaṭṭhānaṁ upaparikkhitukāmo: “Ko jānāti, kiṁ bhavissati, subhaddaṁ apanetuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā: “Bhadde, aṭṭhasahassanāgā mama paccāmittaṁ pariyesantā disā pakkhandā, tvaṁ idha kiṁ karosī” ti vatvā, “deva, ahaṁ tumhe sandhāretvā samassāsentī ṭhitā, khamatha me” ti tikkhattuṁ padakkhiṇaṁ katvā catūsu ṭhānesu vanditvā tāya ākāsaṁ pakkhandāya nāgarājā bhūmiṁ pādanakhena pahari, padaraṁ uppatitvā gataṁ. So chiddena olokento sonuttaraṁ disvā: “Vadhissāmi nan”-ti cittaṁ uppādetvā rajatadāmavaṇṇasoṇḍaṁ pavesetvā parāmasanto buddhānaṁ isīnaṁ dhajaṁ kāsāvaṁ addakkhi. Luddo kāsāvaṁ mahāsattassa hatthe ṭhapesi. So taṁ ukkhipitvā purato ṭhapesi. Athassa tena tathārūpena pi dukkhena phuṭṭhassa: “Arahaddhajo nāma sabbhi paṇḍitehi avajjharūpo, aññadatthu sakkātabbo garukātabboyevā” ti ayaṁ saññā udapādi.

So tena saddhiṁ sallapanto gāthādvayamāha:

26. Anikkasāvo kāsāvaṁ, yo vatthaṁ paridahissati,
Apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati.

27. Yo ca vantakasāvassa, sīlesu susamāhito,
Upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahatī ti. [Dhp 9-10]

Tassattho: samma luddaputta yo puriso rāgādīhi kasāvehi anikkasāvo indriyadamena ceva vacīsaccena ca apeto anupagato tehi guṇehi kasāvarasapītaṁ kāsāvavatthaṁ paridahati, so taṁ kāsāvaṁ nārahati, nānucchaviko so tassa {5.51} vatthassa. Yo pana tesaṁ kasāvānaṁ vantattā vantakasāvo assa sīlesu susamāhito supatiṭṭhito paripuṇṇasīlācāro, so taṁ kāsāvaṁ arahati nāmāti.

Evaṁ vatvā mahāsatto tasmiṁ cittaṁ nibbāpetvā: “Samma kimatthaṁ tvaṁ maṁ vijjhasi, kiṁ attano atthāya, udāhu aññena payojitosī” ti pucchi. Tamatthaṁ āvīkaronto satthā āha:

28. Samappito puthusallena nāgo, aduṭṭhacitto luddakamajjhabhāsi,
Kimatthayaṁ kissa vā samma hetu, mamaṁ vadhī kassa vāyaṁ payogo ti.

Tattha kimatthayan-ti āyatiṁ kiṁ patthento. Kissa vā ti kissa hetu kena kāraṇena, kiṁ nāma tava mayā saddhiṁ veranti adhippāyo. Kassa vā ti kassa vā aññassa ayaṁ payogo, kena payojito maṁ avadhī ti attho.

Athassa ācikkhanto luddo gāthamāha.

29. Kāsissa rañño mahesī bhadante, sā pūjitā rājakule subhaddā,
Taṁ addasā sā ca mamaṁ asaṁsi, dantehi atthoti ca maṁ avocā ti.

Tattha pūjitā ti aggamahesiṭṭhāne ṭhapetvā pūjitā. Addasā ti sā kira taṁ supinante addasa. Asaṁsī ti sā ca mama sakkāraṁ kāretvā: “Himavantapadese evarūpo nāma nāgo asukasmiṁ nāma ṭhāne vasatī” ti mamaṁ ācikkhi. Dantehī ti tassa nāgassa chabbaṇṇaraṁsisamujjalā dantā, tehi mama attho, piḷandhanaṁ kāretukāmāmhi, te me āharāti maṁ avocāti.

Taṁ sutvā: “Idaṁ cūḷasubhaddāya kamman”-ti ñatvā mahāsatto vedanaṁ adhivāsetvā: “Tassā mama dantehi attho natthi, maṁ māretukāmatāya pana pahiṇī” ti dīpento gāthādvayamāha:

30. Bahū hime dantayugā uḷārā, ye me pitūnañca pitāmahānaṁ,
Jānāti sā kodhanā rājaputtī, vadhatthikā veramakāsi bālā.

31. Uṭṭhehi {5.52} tvaṁ ludda kharaṁ gahetvā, dante ime chinda purā marāmi,
Vajjāsi taṁ kodhanaṁ rājaputtiṁ, nāgo hato handa imassa dantā ti.

Tattha ime ti tassa kira pitu pitāmahānaṁ dantā mā vinassantūti guhāyaṁ sannicitā, te sandhāya evamāha. Jānātī ti bahūnaṁ vāraṇānaṁ idha sannicihe dante jānāti. Vadhatthikā ti kevalaṁ pana sā maṁ māretukāmā appamattakaṁ dosaṁ hadaye ṭhapetvā attano veraṁ akāsi, evarūpena pharusakammena matthakaṁ pāpesi. Kharan-ti kakacaṁ. Purā marāmī ti yāva na marāmi. Vajjasī ti vadeyyāsi. Handa imassa dantā ti hato so mayā nāgo, manoratho te matthakappatto, gaṇha, ime tassa dantāti.

So tassa vacanaṁ sutvā nisīdanaṭṭhānā vuṭṭhāya kakacaṁ ādāya: “Dante chindissāmī” ti tassa santikaṁ upagato. So pana ubbedhato aṭṭhāsītihattho rajatapabbato viya ṭhito, tenassa so dantaṭṭhānaṁ na pāpuṇi. Atha mahāsatto kāyaṁ upanāmento heṭṭhāsīsako nipajji. Tadā nesādo mahāsattassa rajatadāmasadisaṁ soṇḍaṁ maddanto abhiruhitvā kelāsakūṭe viya kumbhe ṭhatvā mukhakoṭimaṁsaṁ dhanukena paharitvā anto pakkhipitvā kumbhato oruyha kakacaṁ antomukhe pavesesi, ubhohi hatthehi daḷhaṁ aparāparaṁ kaḍḍhi. Mahāsattassa balavavedanā uppajji, mukhaṁ lohitena pūri. Nesādo ito cito ca sañcārento kakacena chindituṁ nāsakkhi. Atha naṁ mahāsatto mukhato lohitaṁ chaḍḍetvā vedanaṁ adhivāsetvā: “Kiṁ samma chindituṁ na sakkosī” ti pucchi. “Āma, sāmī” ti. Mahāsatto satiṁ paccupaṭṭhapetvā: “Tena hi samma mama soṇḍaṁ ukkhipitvā kakacakoṭiṁ gaṇhāpehi, mama sayaṁ soṇḍaṁ ukkhipituṁ balaṁ natthī” ti āha. Nesādo tathā akāsi.

Mahāsatto soṇḍāya kakacaṁ gahetvā aparāparaṁ cāresi, dantā kaḷīrā viya chijjiṁsu. Atha naṁ te āharāpetvā gaṇhitvā: “Samma luddaputta ahaṁ ime dante tuyhaṁ dadamāno neva ‘mayhaṁ appiyā’ ti {5.53} dammi, na sakkattamārattabrahmattāni patthento, imehi pana me dantehi sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena sabbaññutaññāṇadantāva piyatarā, sabbaññutaññāṇappaṭivedhāya me idaṁ puññaṁ paccayo hotū” ti dante datvā: “Samma idaṁ ṭhānaṁ kittakena kālena āgatosī” ti pucchitvā: “Sattamāsasattadivasādhikehi sattahi saṁvaccharehī” ti vutte: “gaccha imesaṁ dantānaṁ ānubhāvena sattadivasabbhantare yeva bārāṇasiṁ pāpuṇissasī” ti vatvā tassa parittaṁ katvā taṁ uyyojesi. Uyyojetvā ca pana anāgatesu yeva tesu nāgesu subhaddāya ca anāgatāya kālamakāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

32. Uṭṭhāya so luddo kharaṁ gahetvā, chetvāna dantāni gajuttamassa,
Vaggū subhe appaṭime pathabyā, ādāya pakkāmi tato hi khippan-ti.

Tattha vaggū ti vilāsavante. Subhe ti sundare. Appaṭime ti imissaṁ pathaviyaṁ aññehi dantehi asadiseti.

Tasmiṁ pakkante te nāgā paccāmittaṁ adisvā āgamiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

33. Bhayaṭṭitā nāgavadhena aṭṭā, ye te nāgā aṭṭha disā vidhāvuṁ,
Adisvāna posaṁ gajapaccamittaṁ, paccāgamuṁ yena so nāgarājā ti.

Tattha bhayaṭṭitā ti maraṇabhayena upaddutā. Aṭṭā ti dukkhitā. Gajapaccamittan-ti gajassa paccāmittaṁ. Yena so ti yattha visālamālake so nāgarājā kālaṁ katvā kelāsapabbato viya patito, taṁ ṭhānaṁ paccāgamunti attho.

Tehi {5.54} pana saddhiṁ mahāsubhaddā pi āgatā. Te sabbe pi aṭṭhasahassanāgā tattha roditvā kanditvā mahāsattassa kulupakānaṁ paccekabuddhānaṁ santikaṁ gantvā, “bhante, tumhākaṁ paccayadāyako visapītena sallena viddho kālakato, sīvathikadassanamassa āgacchathā” ti vadiṁsu. Pañcasatā paccekabuddhā pi ākāsenāgantvā visālamālake otariṁsu. Tasmiṁ khaṇe dve taruṇanāgā nāgarañño sarīraṁ dantehi ukkhipitvā paccekabuddhe vandāpetvā citakaṁ āropetvā jhāpayiṁsu. Paccekabuddhā sabbarattiṁ āḷāhane dhammasajjhāyamakaṁsu. Aṭṭhasahassanāgā āḷāhanaṁ nibbāpetvā vanditvā nhatvā mahāsubhaddaṁ purato katvā attano vasanaṭṭhānaṁ agamaṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

34. Te tattha kanditvā roditvāna nāgā, sīse sake paṁsukaṁ okiritvā,
Agamaṁsu te sabbe sakaṁ niketaṁ, purakkhatvā mahesiṁ sabbabhaddan-ti.

Tattha paṁsukan-ti āḷāhanapaṁsukaṁ.

Sonuttaro pi appatte yeva sattame divase dante ādāya bārāṇasiṁ sampāpuṇi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

35. Ādāya dantāni gajuttamassa, vaggū subhe appaṭime pathabyā,
Suvaṇṇarājīhi samantamodare, so luddako kāsipuraṁ upāgami,
Upanesi so rājakaññāya dante, nāgo hato handa imassa dantā ti.

Tattha suvaṇṇarājīhī ti suvaṇṇarājiraṁsīhi. Samantamodare ti samantato obhāsante sakalavanasaṇḍaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ viya karonte. Upanesī ti ahaṁ chaddantavāraṇassa chabbaṇṇaraṁsivissajjane yamakadante ādāya {5.55} āgacchāmi, nagaraṁ alaṅkārāpethāti deviyā sāsanaṁ pesetvā tāya rañño ārocāpetvā devanagaraṁ viya nagare alaṅkārāpite sonuttaro pi nagaraṁ pavisitvā pāsādaṁ āruhitvā dante upanesi, upanetvā ca pana, “ayye, yassa kira tumhe appamattakaṁ dosaṁ hadaye karittha, so nāgo mayā hato mato, ‘matabhāvaṁ me āroceyyāsī’ ti āha, tassa matabhāvaṁ tumhe jānātha, gaṇhatha, ime tassa dantā” ti dante adāsi.

Sā mahāsattassa chabbaṇṇaraṁsivicittadante maṇitālavaṇṭena gahetvā ūrūsu ṭhapetvā purimabhave attano pirasāmikassa dante olokentī: “Evarūpaṁ sobhaggappattaṁ vāraṇaṁ visapītena sallena jīvitakkhayaṁ pāpetvā ime dante chinditvā sonuttaro āgato” ti mahāsattaṁ anussarantī sokaṁ uppādetvā adhivāsetuṁ nāsakkhi. Athassā tattheva hadayaṁ phali, taṁ divasam-eva kālamakāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

36. Disvāna dantāni gajuttamassa, bhattuppiyassa purimāya jātiyā,
Tattheva tassā hadayaṁ aphāli, teneva sā kālamakāsi bālā ti.

37. Sambodhipatto sa mahānubhāvo, sitaṁ akāsī parisāya majjhe,
Pucchiṁsu bhikkhū suvimuttacittā, nākāraṇe pātukaronti buddhā.

38. Yamaddasātha dahariṁ kumāriṁ, kāsāyavatthaṁ anagāriyaṁ carantiṁ,
Sā kho tadā rājakaññā ahosi, ahaṁ tadā nāgarājā ahosiṁ.

39. Ādāya dantāni gajuttamassa, vaggū subhe appaṭime pathabyā,
Yo {5.56} luddako kāsipuraṁ upāgami, so kho tadā devadatto ahosi.

40. Anāvasūraṁ cirarattasaṁsitaṁ, uccāvacaṁ caritamidaṁ purāṇaṁ,
Vītaddaro vītasoko visallo, sayaṁ abhiññāya abhāsi buddho.

41. Ahaṁ vo tena kālena, ahosiṁ tattha bhikkhavo,
Nāgarājā tadā homi, evaṁ dhāretha jātakan-ti.

Imā gāthā dasabalassa guṇe vaṇṇentehi dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitā.

Tattha sitaṁ akāsī ti so sambodhippatto satthā mahānubhāvo alaṅkatadhammasabhāyaṁ alaṅkatadhammāsane parisamajjhe nisinno ekadivasaṁ sitaṁ akāsi. Nākāraṇe ti: “Bhante, buddhā nāma akāraṇe sitaṁ na karonti, tumhehi ca sitaṁ kataṁ, kena nu kho kāraṇena sitaṁ katan”-ti mahākhīṇāsavā bhikkhū pucchiṁsu. Yamaddasāthā ti evaṁ puṭṭho, āvuso, satthā attano sitakāraṇaṁ ācikkhanto ekaṁ daharabhikkhuniṁ dassetvā evamāha: “bhikkhave, yaṁ ekaṁ daharaṁ yobbanappattaṁ kumāriṁ kāsāyavatthaṁ anagāriyaṁ upetaṁ pabbajitvā imasmiṁ sāsane carantiṁ addasātha passatha, sā tadā ‘visapītena sallena nāgarājaṁ vijjhitvā vadhehī”‘ ti sonuttarassa pesetā rājakaññā ahosi. Tena gantvā jīvitakkhayaṁ pāpito ahaṁ tadā so nāgarājā ahosinti attho. Devadatto ti, bhikkhave, idāni devadatto tadā so luddako ahosi.

Anāvasūran-ti na avasūraṁ, anatthaṅgatasūriyanti attho. Cirarattasaṁsitan-ti ito ciraratte anekavassakoṭimatthake saṁsitaṁ saṁsaritaṁ anuciṇṇaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: āvuso, ito anekavassakoṭimatthake saṁsaritam-pi pubbaṇhe kataṁ taṁ divasam-eva sāyanhe saranto viya attano caritavasena uccattā tāya rājadhītāya ca sonuttarassa ca caritavasena nīcattā uccānīcaṁ caritaṁ idaṁ purāṇaṁ rāgādīnaṁ darānaṁ vigatatāya vītaddaro, ñātidhanasokādīnaṁ abhāvena vītasoko, rāgasallādīnaṁ vigatattā visallo attanāva jānitvā buddho abhāsīti. Ahaṁ vo ti ettha vo ti nipātamattaṁ, bhikkhave, ahaṁ tena kālena tattha chaddantadahe ahosinti attho. Nāgarājā ti honto ca pana na añño koci tadā homi, atha kho nāgarājā homī ti attho. Evaṁ cārethā ti tumhe taṁ jātakaṁ evaṁ dhāretha uggaṇhātha pariyāpuṇāthāti.

Imañca {5.57} pana dhammadesanaṁ sutvā bahū sotāpannādayo ahesuṁ. Sā pana bhikkhunī pacchā vipassitvā arahattaṁ pattāti.

Chaddantajātakavaṇṇanā catutthā