Ja 515: Sambhavajātakavaṇṇanā

Rajjañca paṭipannāsmā ti idaṁ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṁ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu mahāumaṅgajātake (Ja. 542) āvi bhavissati.

Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṁ sannisinnā tathāgatassa paññāpāramiṁ vaṇṇayantā nisīdiṁsu: “Mahāpañño, āvuso, tathāgato puthupañño gambhīrapañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño parappavādamaddano, attano paññānubhāvena kūṭadantādayo brāhmaṇe, sabhiyādayo paribbājake, aṅgulimālādayo core, āḷavakādayo yakkhe, sakkādayo deve, bakādayo brahmāno ca dametvā nibbisevane akāsi, bahujanakāye pabbajjaṁ datvā maggaphalesu patiṭṭhāpesi, evaṁ mahāpañño, āvuso, satthā” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti {6.330} vutte: “Na, bhikkhave, tathāgato idāneva paññavā, atīte pi aparipakke ñāṇe bodhiñāṇatthāya cariyaṁ caranto pi paññavāyevā” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte pana kururaṭṭhe indapatthanagare dhanañcayakorabyo nāma rājā rajjaṁ kāresi. Tassa sucirato nāma brāhmaṇo purohito atthadhammānusāsako ahosi. Rājā dānādīni puññāni karonto dhammena rajjamanusāsi. So ekadivasaṁ dhammayāgaṁ nāma pañhaṁ abhisaṅkharitvā sucirataṁ nāma brāhmaṇaṁ purohitaṁ āsane nisīdāpetvā sakkāraṁ katvā pañhaṁ pucchanto catasso gāthāyo abhāsi:

1. Rajjañca paṭipannāsma, ādhipaccaṁ sucīrata,
Mahattaṁ pattumicchāmi, vijetuṁ pathaviṁ imaṁ.

2. Dhammena no adhammena, adhammo me na ruccati,
Kicco va dhammo carito, rañño hoti sucīrata.

3. Idha cevāninditā yena, pecca yena aninditā,
Yasaṁ devamanussesu, yena pappomu brāhmaṇa.

4. Yohaṁ atthañca dhammañca, kattumicchāmi brāhmaṇa,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, brāhmaṇakkhāhi pucchito ti.

Tattha rajjanti, ācariya, mayaṁ imasmiṁ sattayojanike indapatthanagare rajjañca, tiyojanasatike kururaṭṭhe issarabhāvasaṅkhātaṁ ādhipaccañca. Paṭipannāsmā ti adhigatā bhavāma. Mahattan-ti idāni mahantabhāvaṁ. Pattumicchāmi vijetun-ti imaṁ pathaviṁ dhammena abhibhavituṁ ajjhottharituṁ icchāmi. Kiccovā ti avasesajanehi rañño carito dhammo kicco karaṇīyataro. Rājānuvattako hi loko, so tasmiṁ dhammike sabbo pi dhammiko hoti. Tasmā esa dhammo nāma rañño va kiccoti.

Idha cevāninditā ti yena mayaṁ idhaloke paraloke {5.58} ca aninditā. Yena pappomū ti yena mayaṁ nirayādīsu anibbattitvā devesu ca manussesu ca yasaṁ issariyaṁ sobhaggaṁ pāpuṇeyyāma, taṁ no kāraṇaṁ kathehīti. Yohanti, brāhmaṇa, yo ahaṁ phalavipākasaṅkhātaṁ atthañca tassa atthassa hetubhūtaṁ dhammañca kattuṁ samādāya vattituṁ uppādetuñca icchāmi. Taṁ tvan-ti tassa mayhaṁ tvaṁ sukheneva nibbānagāmimaggaṁ āruyha apaṭisandhikabhāvaṁ patthentassa taṁ atthañca dhammañca pucchito akkhāhi, pākaṭaṁ katvā kathehīti brāhmaṇaṁ dhammayāgapañhaṁ pucchi.

Ayaṁ pana pañho gambhīro buddhavisayo, sabbaññubuddham-eva taṁ pucchituṁ yuttaṁ, tasmiṁ asati sabbaññutaññāṇapariyesakaṁ bodhisattanti. Sucirato pana attano abodhisattatāya pañhaṁ kathetuṁ nāsakkhi, asakkonto ca paṇḍitamānaṁ akatvā attano asamatthabhāvaṁ kathento gāthamāha.

5. Nāññatra vidhurā rāja, etadakkhātumarahati,
Yaṁ tvaṁ atthañca dhammañca, kattumicchasi khattiyā ti.

Tassattho: avisayo esa, mahārāja, pañho mādisānaṁ. Ahañhi nevassa ādiṁ, na pariyosānaṁ passāmi, andhakāraṁ paviṭṭho viya homi. Bārāṇasirañño pana purohito vidhuro nāma brāhmaṇo atthi, so etaṁ ācikkheyya, taṁ ṭhapetvā yaṁ tvaṁ atthañca dhammañca kattumicchasi, etaṁ akkhātuṁ na añño arahatīti.

Rājā tassa vacanaṁ sutvā: “Tena hi, brāhmaṇa, khippaṁ tassa santikaṁ gacchāhī” ti paṇṇākāraṁ datvā taṁ pesetukāmo hutvā gāthamāha.

6. Ehi kho pahito gaccha, vidhurassa upantikaṁ,
Nikkhañcimaṁ suvaṇṇassa, haraṁ gaccha sucīrata,
Abhihāraṁ imaṁ dajjā, atthadhammānusiṭṭhiyā ti.

Tattha upantikan-ti santikaṁ. Nikkhan-ti pañcasuvaṇṇo eko nikkho. Ayaṁ pana rattasuvaṇṇassa nikkhasahassaṁ datvā evamāha. Imaṁ dajjā ti tena imasmiṁ dhammayāgapañhe kathite tassa atthadhammānusiṭṭhiyā abhihārapūjaṁ karonto imaṁ nikkhasahassaṁ dadeyyāsīti.

Evañca {5.59} pana vatvā pañhavissajjanassa likhanatthāya satasahassagghanakaṁ suvaṇṇapaṭṭañca gamanatthāya yānaṁ, parivāratthāya balakāyaṁ, tañca paṇṇākāraṁ datvā taṅkhaṇaññeva uyyojesi. So pana indapatthanagarā nikkhamitvā ujukam-eva bārāṇasiṁ agantvā yattha yattha paṇḍitā vasanti, sabbāni tāni ṭhānāni upasaṅkamitvā sakalajambudīpe pañhassa vissajjetāraṁ alabhitvā anupubbena bārāṇasiṁ patvā ekasmiṁ ṭhāne nivāsaṁ gahetvā katipayehi janehi saddhiṁ pātarāsabhuñjanavelāya vidhurassa nivesanaṁ gantvā āgatabhāvaṁ ārocāpetvā tena pakkosāpito taṁ sake ghare bhuñjamānaṁ addasa. Tamatthaṁ āvikaronto satthā sattamaṁ gāthamāha.

7. Svādhippāgā bhāradvājo, vidhurassa upantikaṁ,
Tamaddasa mahābrahmā, asamānaṁ sake ghare ti.

Tattha svādhippāgā ti so bhāradvājagotto sucirato adhippāgā, gatoti attho. Mahābrahmā ti mahābrāhmaṇo. Asamānan-ti bhuñjamānaṁ.

So pana tassa bālasahāyako ekācariyakule uggahitasippo, tasmā tena saddhiṁ ekato bhuñjitvā bhattakiccapariyosāne sukhanisinno: “Samma kimatthaṁ āgatosī” ti puṭṭho āgamanakāraṇaṁ ācikkhanto aṭṭhamaṁ gāthamāha.

8. Raññohaṁ pahito dūto, korabyassa yasassino,
Atthaṁ dhammañca pucchesi’, iccabravi yudhiṭṭhilo,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, vidhurakkhāhi pucchito ti.

Tattha raññohan-ti ahaṁ rañño korabyassa yasassino dūto. Pahito ti tena pesito idhāgamiṁ. Pucchesī ti so yudhiṭṭhilagotto dhanañcayarājā maṁ dhammayāgapañhaṁ nāma pucchi, ahaṁ kathetuṁ asakkonto: “Tvaṁ sakkhissasī” ti ñatvā tassa ārocesiṁ, so ca paṇṇākāraṁ datvā pañhapucchanatthāya maṁ tava santikaṁ pesento: “Vidhurassa santikaṁ gantvā imassa pañhassa atthañca pāḷidhammañca puccheyyāsī” ti abravi. “Taṁ tvaṁ idāni mayā pucchito akkhāhī” ti.

Tadā {5.60} pana so brāhmaṇo: “Mahājanassa cittaṁ gaṇhissāmī” ti gaṅgaṁ pidahanto viya vinicchayaṁ vicāreti. Tassa pañhavissajjane okāso natthi. So tamatthaṁ ācikkhanto navamaṁ gāthamāha.

9. Gaṅgaṁ me pidahissanti, na taṁ sakkomi brāhmaṇa,
Apidhetuṁ mahāsindhuṁ, taṁ kathaṁ so bhavissati,
Na te sakkomi akkhātuṁ, atthaṁ dhammañca pucchito ti.

Tassattho: brāhmaṇa, mayhaṁ: “Mahājanassa nānācittagatisaṅkhātaṁ gaṅgaṁ pidahissan”-ti byāpāro uppanno, tamahaṁ mahāsindhuṁ apidhetuṁ na sakkomi, tasmā kathaṁ so okāso bhavissati, yasmā te ahaṁ pañhaṁ vissajjeyyaṁ. Iti cittekaggatañceva okāsañca alabhanto na te sakkomi akkhātuṁ atthaṁ dhammañca pucchitoti.

Evañca pana vatvā: “Putto me paṇḍito mayā ñāṇavantataro, so te byākarissati, tassa santikaṁ gacchāhī” ti vatvā dasamaṁ gāthamāha.

10. Bhadrakāro ca me putto, oraso mama atrajo,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, gantvā pucchassu brāhmaṇā ti.

Tattha oraso ti ure saṁvaḍḍho. Atrajo ti attanā jātoti.

Taṁ sutvā sucirato vidhurassa gharā nikkhamitvā bhadrakārassa bhuttapātarāsassa attano parisamajjhe nisinnakāle nivesanaṁ agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā ekādasamaṁ gāthamāha.

11. Svādhippāgā bhāradvājo, bhadrakārassupantikaṁ,
Tamaddasa mahābrahmā, nisinnaṁ samhi vesmanī ti.

Tattha vesmanī ti ghare.

So tattha gantvā bhadrakāramāṇavena katāsanābhihārasakkāro nisīditvā āgamanakāraṇaṁ puṭṭho dvādasamaṁ gāthamāha.

12. Raññohaṁ {5.61} pahito dūto, korabyassa yasassino,
Atthaṁ dhammañca pucchesi’, iccabravi yudhiṭṭhilo,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, bhadrakāra pabrūhi me ti.

Atha naṁ bhadrakāro, “tāta, ahaṁ imesu divasesu paradārikakamme abhiniviṭṭho, cittaṁ me byākulaṁ, tena tyāhaṁ vissajjetuṁ na sakkhissāmi, mayhaṁ pana kaniṭṭho sañcayakumāro nāma mayā ativiya ñāṇavantataro, taṁ puccha, so te pañhaṁ vissajjessatī” ti tassa santikaṁ pesento dve gāthā abhāsi:

13. Maṁsakājaṁ avahāya, godhaṁ anupatāmahaṁ,
Na te sakkomi akkhātuṁ, atthaṁ dhammañca pucchito.

14. Sañcayo nāma me bhātā, kaniṭṭho me sucīrata,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, gantvā pucchassu brāhmaṇā ti.

Tattha maṁsakājan-ti yathā nāma puriso thūlamigamaṁsaṁ kājenādāya gacchanto antarāmagge godhapotakaṁ disvā maṁsakājaṁ chaḍḍetvā taṁ anubandheyya, evam-eva attano ghare vasavattiniṁ bhariyaṁ chaḍḍetvā parassa rakkhitago pitaṁ itthiṁ anubandhanto homīti dīpento evamāhāti.

So tasmiṁ khaṇe sañcayassa nivesanaṁ gantvā tena katasakkāro āgamanakāraṇaṁ puṭṭho ācikkhi. Tamatthaṁ pakāsento satthā dve gāthā abhāsi:

15. Svādhippāgā bhāradvājo, sañcayassa upantikaṁ,
Tamaddasa mahābrahmā, nisinnaṁ samhi vesmani.

16. Raññohaṁ pahito dūto, korabyassa yasassino,
Atthaṁ dhammañca pucchesi’, iccabravi yudhiṭṭhilo,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, sañcayakkhāhi pucchito ti.

Sañcayakumāro pana tadā paradāram-eva sevati. Athassa so: “Ahaṁ, tāta, paradāraṁ sevāmi, sevanto ca pana gaṅgaṁ otaritvā {5.62} paratīraṁ gacchāmi, taṁ maṁ sāyañca pāto ca nadiṁ tarantaṁ maccu gilati nāma, tena cittaṁ me byākulaṁ, na tyāhaṁ ācikkhituṁ sakkhissāmi, kaniṭṭho pana me sambhavakumāro nāma atthi jātiyā sattavassiko, mayā sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇenādhikañāṇataro, so te ācikkhissati, gaccha taṁ pucchāhī” ti āha. Imamatthaṁ pakāsento satthā dve gāthā abhāsi:

17. Sadā maṁ gilate maccu, sāyaṁ pāto sucīrata,
Na te sakkomi akkhātuṁ, atthaṁ dhammañca pucchito.

18. Sambhavo nāma me bhātā, kaniṭṭho me sucīrata,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, gantvā pucchassu brāhmaṇā ti.

Taṁ sutvā sucirato: “Ayaṁ pañho imasmiṁ loke abbhuto bhavissati, imaṁ pañhaṁ vissajjetuṁ samattho nāma natthi maññe” ti cintetvā dve gāthā abhāsi:

19. Abbhuto vata bho dhammo, nāyaṁ asmāka ruccati,
Tayo janā pitāputtā, te su paññāya no vidū.

20. Na taṁ sakkotha akkhātuṁ, atthaṁ dhammañca pucchitā,
Kathaṁ nu daharo jaññā, atthaṁ dhammañca pucchito ti.

Tattha nāyan-ti ayaṁ pañhadhammo abbhuto, imaṁ kathetuṁ samatthena nāma na bhavitabbaṁ, tasmā yaṁ tvaṁ: “Kumāro kathessatī” ti vadati, nāyaṁ asmākaṁ ruccati. Te sū ti ettha su-kāro nipātamattaṁ. Pitā ti vidhuro paṇḍito, puttā bhadrakāro sañcayo cāti te pi tayo pitāputtā paññāya imaṁ dhammaṁ no vidū, na vijānanti, añño ko jānissatī ti attho. Na tan-ti tumhe tayo janā pucchitā etaṁ akkhātuṁ na sakkotha, daharo sattavassiko kumāro pucchito kathaṁ nu jaññā, kena kāraṇena jānituṁ sakkhissatī ti attho.

Taṁ sutvā sañcayakumāro, “tāta, sambhavakumāraṁ ‘daharo’ ti mā uññāsi, sace pi pañhavissajjanenātthiko, gaccha naṁ pucchā” ti atthadīpanāhi upamāhi kumārassa vaṇṇaṁ pakāsento dvādasa gāthā abhāsi:

21. Mā {5.63} naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ,
Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa.

22. Yathā pi cando vimalo, gacchaṁ ākāsadhātuyā,
Sabbe tārāgaṇe loke, ābhāya atirocati.

23. Evam-pi daharūpeto, paññāyogena sambhavo,
Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ,
Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa.

24. Yathā pi rammako māso, gimhānaṁ hoti brāhmaṇa,
Atevaññehi māsehi, dumapupphehi sobhati.

25. Evam-pi daharūpeto, paññāyogena sambhavo,
Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ,
Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa.

26. Yathā pi himavā brahme, pabbato gandhamādano,
Nānārukkhehi sañchanno, mahābhūtagaṇālayo,
Osadhehi ca dibbehi, disā bhāti pavāti ca.

27. Evam-pi daharūpeto, paññāyogena sambhavo,
Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ,
Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa.

28. Yathā pi pāvako brahme, accimālī yasassimā,
Jalamāno vane gacche, analo kaṇhavattanī.

29. Ghatāsano dhūmaketu, uttamāhevanandaho,
Nisīthe pabbataggasmiṁ, pahūtedho virocati.

30. Evam-pi daharūpeto, paññāyogena sambhavo,
Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ,
Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa.

31. Javena bhadraṁ jānanti, balibaddañca vāhiye,
Dohena dhenuṁ jānanti, bhāsamānañca paṇḍitaṁ.

32. Evam-pi daharūpeto, paññāyogena sambhavo,
Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ,
Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇā ti.

Tattha jaññā ti jānissasi. Cando ti puṇṇacando. Vimalo ti abbhādimalavirahito. Evam-pi daharūpeto ti evaṁ sambhavakumāro daharabhāvena upeto pi {5.64} paññāyogena sakalajambudīpatale avasese paṇḍite atikkamitvā virocati. Rammako ti cittamāso. Atevaññehī ti ativiya aññehi ekādasahi māsehi. Evan-ti evaṁ sambhavo pi paññāyogena sobhati. Himavā ti himapātasamaye himayuttoti himavā, gimhakāle himaṁ vamatīti himavā. Sampattaṁ janaṁ gandhena madayatīti gandhamādano. Mahābhūtagaṇālayo ti devagaṇānaṁ nivāso. Disā bhātī ti sabbadisā ekobhāsā viya karoti. Pavātī ti gandhena sabbadisā vāyati. Evan-ti evaṁ sambhavo pi paññāyogena sabbadisā bhāti ceva pavāti ca.

Yasassimā ti tejasampattiyā yasassimā. Accimālī ti accīhi yutto. Jalamāno vane gacche ti gacchasaṅkhāte mahāvane jalanto carati. Analo ti atitto. Gatamaggassa kaṇhabhāvena kaṇhavattanī. Yaññe āhutivasena āhutaṁ ghataṁ asnātīti ghatāsano. Dhūmo ketukiccaṁ assa sādhetīti dhūmaketu. Uttamāhevanandaho ti ahevanaṁ vuccati vanasaṇḍo, uttamaṁ vanasaṇḍaṁ dahatī ti attho. Nisīthe ti rattibhāge. Pabbataggasmin-ti pabbatasikhare. Pahūtedho ti pahūtaindhano. Virocatī ti sabbadisāsu obhāsati. Evan-ti evaṁ mama kaniṭṭho sambhavakumāro daharo pi paññāyogena virocati. Bhadran-ti bhadraṁ assājānīyaṁ javasampattiyā jānanti, na sarīrena. Vāhiye ti vahitabbabhāre sati bhāravahatāya: “Ahaṁ uttamo” ti balibaddaṁ jānanti. Dohenā ti dohasampattiyā dhenuṁ: “Sukhīrā” ti jānanti. Bhāsamānan-ti ettha: “Nābhāsamānaṁ jānanti, missaṁ bālehi paṇḍitan”-ti suttaṁ (SN. 2.241) āharitabbaṁ.

Sucirato evaṁ tasmiṁ sambhavaṁ vaṇṇente: “Pañhaṁ pucchitvā jānissāmī” ti: “Kahaṁ pana te kumāra kaniṭṭho” ti pucchi. Athassa so sīhapañjaraṁ vivaritvā hatthaṁ pasāretvā: “Yo esa pāsādadvāre antaravīthiyā kumārakehi saddhiṁ suvaṇṇavaṇṇo kīḷati, ayaṁ mama kaniṭṭho, upasaṅkamitvā taṁ puccha, buddhalīḷāya te pañhaṁ kathessatī” ti āha. Sucirato tassa vacanaṁ sutvā pāsādā oruyha kumārassa santikaṁ agamāsi. Kāya velāyāti? Kumārassa nivatthasāṭakaṁ mocetvā {5.65} khandhe khipitvā ubhohi hatthehi paṁsuṁ gahetvā ṭhitavelāya. Tamatthaṁ āvikaronto satthā gāthamāha.

33. Svādhippāgā bhāradvājo, sambhavassa upantikaṁ,
Tamaddasa mahābrahmā, kīḷamānaṁ bahīpure ti.

Tattha bahīpure ti bahinivesane.

Mahāsatto pi brāhmaṇaṁ āgantvā purato ṭhitaṁ disvā: “Tāta, kenatthenāgatosī” ti pucchitvā, “tāta, kumāra ahaṁ jambudīpatale āhiṇḍanto mayā pucchitaṁ pañhaṁ kathetuṁ samatthaṁ alabhitvā tava santikaṁ āgatomhī” ti vutte: “Sakalajambudīpe kira avinicchito pañho mama santikaṁ āgato, ahaṁ ñāṇena mahallako” ti hirottappaṁ paṭilabhitvā hatthagataṁ paṁsuṁ chaḍḍetvā khandhato sāṭakaṁ ādāya nivāsetvā: “Puccha, brāhmaṇa, buddhalīḷāya te kathessāmī” ti sabbaññupavāraṇaṁ pavāresi. Tato brāhmaṇo:

34. Raññohaṁ pahito dūto, korabyassa yasassino,
Atthaṁ dhammañca pucchesi’, iccabravi yudhiṭṭhilo,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, sambhavakkhāhi pucchito ti.

Gāthāya pañhaṁ pucchi.

Tassa attho sambhavapaṇḍitassa gaganamajjhe puṇṇacando viya pākaṭo ahosi.

Atha naṁ: “Tena hi suṇohī” ti vatvā dhammayāgapañhaṁ vissajjento gāthamāha.

35. Taggha te ahamakkhissaṁ, yathā pi kusalo tathā,
Rājā ca kho taṁ jānāti, yadi kāhati vā na vā ti.

Tassa antaravīthiyaṁ ṭhatvā madhurassarena dhammaṁ desentassa saddo dvādasayojanikaṁ sakalabārāṇasinagaraṁ avatthari. Atha rājā ca uparājādayo ca sabbe sannipatiṁsu. Mahāsatto mahājanassa majjhe dhammadesanaṁ paṭṭhapesi.

Tattha {5.66} tagghā ti ekaṁsavacanaṁ. Yathā pi kusalo ti yathā atikusalo sabbaññubuddho ācikkhati, tathā te ekaṁseneva ahamakkhissanti attho. Rājā ca kho tan-ti ahaṁ taṁ pañhaṁ yathā tumhākaṁ rājā jānituṁ sakkoti, tathā kathessāmi. Tato uttari rājā eva taṁ jānāti, yadi karissati vā na vā karissati, karontassa vā akarontassa vā tassevetaṁ bhavissati, mayhaṁ pana doso natthīti dīpeti.

Evaṁ imāya gāthāya pañhakathanaṁ paṭijānitvā idāni dhammayāgapañhaṁ kathento āha:

36. Ajja suveti saṁseyya, raññā puṭṭho sucīrata,
Mā katvā avasī rājā, atthe jāte yudhiṭṭhilo.

37. Ajjhattaññeva saṁseyya, raññā puṭṭho sucīrata,
Kummaggaṁ na niveseyya, yathā mūḷho acetaso.

38. Attānaṁ nātivatteyya, adhammaṁ na samācare,
Atitthe nappatāreyya, anatthe na yuto siyā.

39. Yo ca etāni ṭhānāni, kattuṁ jānāti khattiyo,
Sadā so vaḍḍhate rājā, sukkapakkheva candimā.

40. Ñātīnañca piyo hoti, mittesu ca virocati,
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṁ so upapajjatī ti.

Tattha saṁseyyā ti katheyya. Idaṁ vuttaṁ hoti: tāta, sucirata sace tumhākaṁ raññā: “Ajja dānaṁ dema, sīlaṁ rakkhāma, uposathakammaṁ karomā” ti koci puṭṭho, “mahārāja, ajja tāva pāṇaṁ hanāma, kāme paribhuñjāma, suraṁ pivāma, kusalaṁ pana karissāma suve” ti rañño katheyya, tassa atimahantassa pi amaccassa vacanaṁ katvā tumhākaṁ rājā yudhiṭṭhilagotto tathārūpe atthe jāte taṁ divasaṁ pamādena vītināmento mā avasi, tassa vacanaṁ akatvā uppannaṁ kusalacittaṁ aparihāpetvā kusalapaṭisaṁyuttaṁ kammaṁ karotu yeva, idamassa katheyyāsīti.

Evaṁ mahāsatto imāya gāthāya:

“Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve” ti. (MN. 131).

Bhaddekarattasuttañceva,

“Appamādo amatapadaṁ, pamādo maccuno padan”-ti. (Dhp. 21).

Appamādovādañca kathesi.

Ajjhattaññevā ti, tāta, sucirata sambhavapaṇḍito tayā dhammayāgapañhe pucchite kiṁ kathesīti raññā puṭṭho samāno tumhākaṁ rañño ajjhattaññeva saṁseyya, niyakajjhattasaṅkhātaṁ khandhapañcakaṁ hutvā abhāvato aniccanti katheyyāsi. Ettāvatā mahāsatto:

“Sabbe saṅkhārā aniccāti, yadā paññāya passati”. (Dhp. 277).

“Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino” ti. (DN. 16.221).

Evaṁ vibhāvitaṁ aniccataṁ kathesīti.

Kummagganti, brāhmaṇa, yathā {5.67} mūḷho acetano andhabālaputhujjano dvāsaṭṭhidiṭṭhigatasaṅkhātaṁ kummaggaṁ sevati, evaṁ tava rājā taṁ kummaggaṁ na seveyya, niyyānikaṁ dasakusalakammapathamaggam-eva sevatu, evamassa vadeyyāsīti.

Attānan-ti imaṁ sugatiyaṁ ṭhitaṁ attabhāvaṁ nātivatteyya, yena kammena tisso kusalasampattiyo sabbakāmasagge atikkamitvā apāye nibbattanti, taṁ kammaṁ na kareyyā ti attho. Adhamman-ti tividhaduccaritasaṅkhātaṁ adhammaṁ na samācareyya. Atitthe ti dvāsaṭṭhidiṭṭhisaṅkhāte atitthe nappatāreyya na otāreyya. “Na tāreyyā” ti pi pāṭho, attano diṭṭhānugatimāpajjantaṁ janaṁ na otāreyya. Anatthe ti akāraṇe. Na yuto ti yuttapayutto na siyā. Brāhmaṇa, yadi te rājā dhammayāgapañhe vattitukāmo, “imasmiṁ ovāde vattatū” ti tassa katheyyāsīti ayamettha adhippāyo.

Sadā ti satataṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: “yo khattiyo etāni kāraṇāni kātuṁ jānāti, so rājā sukkapakkhe cando viya sadā vaḍḍhatī” ti. Virocatī ti mittāmaccānaṁ majjhe attano sīlācārañāṇādīhi guṇehi sobhati virocatīti.

Evaṁ mahāsatto gaganatale candaṁ uṭṭhāpento viya buddhalīḷāya brāhmaṇassa pañhaṁ kathesi. Mahājano nadanto selento apphoṭento sādhukārasahassāni adāsi, celukkhepe ca aṅguliphoṭe ca pavattesi, hatthapiḷandhanādīni khi pi. Evaṁ khittadhanaṁ koṭimattaṁ ahosi. Rājāpissa tuṭṭho mahantaṁ yasaṁ adāsi. Sucirato pi nikkhasahassena pūjaṁ katvā suvaṇṇapaṭṭe jātihiṅgulakena pañhavissajjanaṁ likhitvā indapatthanagaraṁ gantvā rañño dhammayāgapañhaṁ kathesi. Rājā tasmiṁ dhamme vattitvā saggapuraṁ pūresi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato mahāpaññoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā dhanañcayarājā ānando ahosi, sucirato anuruddho, vidhuro kassapo, bhadrakāro moggallāno, sañcayamāṇavo sāriputto, sambhavapaṇḍito pana aham-eva ahosin”-ti.

Sambhavajātakavaṇṇanā pañcamā