Ja 517: Dakarakkhasajātakavaṇṇanā

Sace {5.75} vo vuyhamānānan-ti dakarakkhasajātakaṁ. Taṁ sabbaṁ mahāumaṅgajātake (Ja. 542) āvi bhavissatīti.

Pañcālacandī videharaññā piyā ahosi manāpā. Sā dutiye saṁvacchare puttaṁ vijāyi. Tassa dasame saṁvacchare vedeharājā kālamakāsi. Bodhisatto tassa chattaṁ ussāpetvā: “Deva, ahaṁ tava ayyakassa cūḷanirañño santikaṁ gamissāmī” ti āpucchi. Paṇḍita, mā maṁ daharaṁ chaḍḍetvā gamittha, ahaṁ taṁ pituṭṭhāne ṭhapetvā sakkāraṁ karissāmīti. Pañcālacandī pi naṁ: “Paṇḍita, tumhākaṁ gatakāle aññaṁ paṭisaraṇaṁ natthi, mā gamitthā” ti yāci. So pi: “Mayā rañño paṭiññā dinnā, na sakkā agantun”-ti mahājanassa kalunaṁ paridevantasseva attano upaṭṭhāke gahetvā nagarā nikkhamitvā uttarapañcālanagaraṁ gato. Rājā tassāgamanaṁ sutvā paccuggantvā mahantena sakkārena nagaraṁ pavesetvā mahantaṁ gehaṁ datvā ṭhapetvā paṭhamadinne {6.467} asītigāme na aññaṁ bhogaṁ adāsi. So taṁ rājānaṁ upaṭṭhāsi.

Tadā bherī nāma paribbājikā rājagehe bhuñjati, sā paṇḍitā byattā. Tāya mahāsatto na diṭṭhapubbo, “mahosadhapaṇḍito kira rājānaṁ upaṭṭhātī” ti saddam-eva suṇāti. Tena pi sā na diṭṭhapubbā, “bherī nāma paribbājikā rājagehe bhuñjatī” ti saddam-eva suṇāti. Nandādevī pana: “Piyavippayogaṁ katvā amhe kilamāpesī” ti bodhisatte anattamanā ahosi. Sā pañcasatā vallabhitthiyo āṇāpesi: “Mahosadhassa ekaṁ dosaṁ upadhāretvā rañño antare paribhindituṁ vāyamathā” ti. Tā tassa antaraṁ olokentiyo vicaranti.

Athekadivasaṁ sā paribbājikā bhuñjitvā rājagehā nikkhantī bodhisattaṁ rājupaṭṭhānaṁ āgacchantaṁ rājaṅgaṇe passi. So taṁ vanditvā aṭṭhāsi. Sā: “Ayaṁ kira paṇḍito, jānissāmi tāvassa paṇḍitabhāvaṁ vā apaṇḍitabhāvaṁ vā” ti hatthamuddāya pañhaṁ pucchantī bodhisattaṁ oloketvā hatthaṁ pasāresi. Sā kira: “Kīdisaṁ, paṇḍita, rājā taṁ paradesato ānetvā idāni paṭijaggati, na paṭijaggatī” ti manasāva pañhaṁ pucchi. Bodhisatto: “Ayaṁ hatthamuddāya maṁ pañhaṁ pucchatī” ti ñatvā pañhaṁ vissajjento hatthamuṭṭhiṁ akāsi. So kira: “Ayye, mama paṭiññaṁ gahetvā pakkositvā idāni rājā gāḷhamuṭṭhiva jāto, na me apubbaṁ kiñci detī” ti manasāva pañhaṁ vissajjesi. Sā taṁ kāraṇaṁ ñatvā hatthaṁ ukkhipitvā attano sīsaṁ parāmasi. Tena idaṁ dasseti: “Paṇḍita, sace kilamasi, mayaṁ viya kasmā na pabbajasī” ti? Taṁ ñatvā mahāsatto attano kucchiṁ parāmasi. Tena idaṁ dasseti: “Ayye, mama positabbā puttadārā bahutarā, tena na pabbajāmī” ti. Iti sā hatthamuddāya pañhaṁ pucchitvā attano āvāsam-eva agamāsi. Mahāsatto pi taṁ vanditvā rājupaṭṭhānaṁ gato.

Nandādeviyā payuttā vallabhitthiyo sīhapañjare ṭhitā taṁ kiriyaṁ disvā cūḷanirañño santikaṁ gantvā: “Deva, mahosadho bheriparibbājikāya saddhiṁ ekato hutvā tumhākaṁ rajjaṁ gaṇhitukāmo, tumhākaṁ paccatthiko hotī” ti paribhindiṁsu. Rājā āha: “kiṁ vo diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā” ti? Mahārāja {6.468}, paribbājikā bhuñjitvā otarantī mahosadhaṁ disvā rājānaṁ hatthatalaṁ viya khalamaṇḍalaṁ viya ca samaṁ katvā: “Rajjaṁ attano hatthagataṁ kātuṁ sakkosī” ti hatthaṁ pasāresi. Mahosadho pi khaggaggahaṇākāraṁ dassento: “Katipāhaccayena sīsaṁ chinditvā rajjaṁ attano hatthagataṁ karissāmī” ti muṭṭhiṁ akāsi. Sā: “Sīsam-eva chindāhī” ti attano hatthaṁ ukkhipitvā sīsaṁ parāmasi. Mahosadho: “Majjhe yeva naṁ chindissāmī” ti kucchiṁ parāmasi. Appamattā, mahārāja, hotha, mahosadhaṁ ghātetuṁ vaṭṭatīti. So tāsaṁ kathaṁ sutvā cintesi: “Na sakkā paṇḍitena mayi dussituṁ, paribbājikaṁ pucchissāmī” ti.

So punadivase paribbājikāya bhuttakāle taṁ upasaṅkamitvā pucchi: “Ayye, kacci te mahosadhapaṇḍito diṭṭho” ti? “Āma, mahārāja, hiyyo ito bhuñjitvā nikkhantiyā diṭṭho” ti. “Koci pana vo kathāsallāpo ahosī” ti. “Mahārāja, sallāpo natthi, ‘so pana paṇḍito’ ti sutvā ‘sace paṇḍito, idaṁ jānissatī’ ti hatthamuddāya naṁ pañhaṁ pucchantī: “Paṇḍita, kacci te rājā pasāritahattho, na saṅkucitahattho, kacci te saṅgaṇhātī” ti hatthaṁ pasāresiṁ. Paṇḍito: “rājā mama paṭiññaṁ gahetvā pakkositvā idāni kiñci na detī” ti muṭṭhimakāsi. Athāhaṁ: “sace kilamasi, mayaṁ viya kasmā na pabbajasī” ti sīsaṁ parāmasiṁ. So: “mama posetabbā puttadārā bahutarā, tena na pabbajāmī” ti attano kucchiṁ parāmasīti. “Paṇḍito, ayye, mahosadho” ti? “Āma, mahārāja, pathavitale paññāya tena sadiso nāma natthī” ti. Rājā tassā kathaṁ sutvā taṁ vanditvā uyyojesi. Tassā gatakāle paṇḍito rājupaṭṭhānaṁ paviṭṭho. Atha naṁ pucchi: “Kacci te, paṇḍita, bherī nāma paribbājikā diṭṭhā” ti? “Āma, mahārāja, hiyyo ito nikkhantiṁ passiṁ, sā hatthamuddāya evaṁ maṁ pañhaṁ pucchi, ahañcassā tatheva vissajjesin”-ti tāya kathitaniyāmeneva kathesi. Rājā taṁ divasaṁ pasīditvā paṇḍitassa senāpatiṭṭhānaṁ adāsi, sabbakiccāni tam-eva paṭicchāpesi. Tassa yaso mahā ahosi.

Rañño dinnayasānantaram-eva so cintesi: “Raññā ekappahāreneva {6.469} mayhaṁ atimahantaṁ issariyaṁ dinnaṁ, rājāno kho pana māretukāmā pi evaṁ karonti yeva, yaṁnūnāhaṁ ‘mama suhadayo vā no vā’ ti rājānaṁ vīmaṁseyyaṁ, na kho panañño jānituṁ sakkhissati, bherī paribbājikā ñāṇasampannā, sā ekenupāyena jānissatī” ti. So bahūni gandhamālādīni gahetvā paribbājikāya āvāsaṁ gantvā taṁ pūjayitvā vanditvā: “Ayye, tumhehi rañño mama guṇakathāya kathitadivasato paṭṭhāya rājā ajjhottharitvā mayhaṁ atimahantaṁ yasaṁ deti, taṁ kho pana ‘sabhāvena vā deti, no vā’ ti na jānāmi, sādhu vatassa, sace ekenupāyena rañño mayi sinehabhāvaṁ jāneyyāthā” ti āha. Sā: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā punadivase rājagehaṁ gacchamānā dakarakkhasapañhaṁ nāma cintesi. Evaṁ kirassā ahosi: “Ahaṁ carapuriso viya hutvā upāyena rājānaṁ pañhaṁ pucchitvā ‘paṇḍitassa suhadayo vā, no vā’ ti jānissāmī” ti. Sā gantvā katabhattakiccā nisīdi. Rājā pi naṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Tassā etadahosi: “Sace rājā paṇḍitassa upari duhadayo bhavissati, pañhaṁ puṭṭho attano duhadayabhāvaṁ mahājanamajjhe yeva kathessati, taṁ ayuttaṁ, ekamante naṁ pañhaṁ pucchissāmī” ti. Sā: “Raho paccāsīsāmi, mahārājā” ti āha. Rājā manusse paṭikkamāpesi. Atha naṁ sā āha: “mahārāja, taṁ pañhaṁ pucchāmī” ti. “Puccha, ayye, jānanto kathessāmī” ti. Atha sā dakarakkhasapañhe paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Sace vo vuyhamānānaṁ, sattannaṁ udakaṇṇave,
Manussabalimesāno, nāvaṁ gaṇheyya rakkhaso,
Anupubbaṁ kathaṁ datvā, muñcesi dakarakkhasā ti.

Taṁ {6.470} sutvā rājā attano yathājjhāsayaṁ kathento imaṁ gāthamāha.

2. Mātaraṁ paṭhamaṁ dajjaṁ, bhariyaṁ datvāna bhātaraṁ,
Tato sahāyaṁ datvāna, pañcamaṁ dajjaṁ brāhmaṇaṁ,
Chaṭṭhāhaṁ dajjamattānaṁ, neva dajjaṁ mahosadhan-ti.

Evaṁ ñātaṁ paribbājikāya rañño mahāsatte suhadayataṁ, na pana ettakeneva paṇḍitassa guṇo cando viya pākaṭo hoti. Tenassā etadahosi: “Ahaṁ mahājanamajjhe etesaṁ guṇaṁ kathayissāmi, rājā tesaṁ aguṇaṁ kathetvā paṇḍitassa guṇaṁ kathessati, evaṁ paṇḍitassa guṇo nabhe puṇṇacando viya pākaṭo bhavissatī” ti. Sā sabbaṁ antepurajanaṁ sannipātāpetvā ādito paṭṭhāya puna rājānaṁ tam-eva pañhaṁ pucchitvā tena tatheva vutte: “Mahārāja, tvaṁ ‘mātaraṁ paṭhamaṁ dassāmī’ ti vadasi, mātā nāma mahāguṇā, tuyhañca mātā na aññesaṁ mātusadisā. Bahūpakārā te esā” ti tassā guṇaṁ kathentī gāthādvayamāha:

3. Posetā te janettī ca, dīgharattānukampikā,
Chabbhī tayi padussati, paṇḍitā atthadassinī,
Aññaṁ upanisaṁ katvā, vadhā taṁ parimocayi.

4. Taṁ tādisiṁ pāṇadadiṁ, orasaṁ gabbhadhāriniṁ,
Mātaraṁ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino ti.

Cūḷanissa kira mahācūḷanī nāma pitā ahosi. Sā imassa daharakāle purohitena saddhiṁ methunaṁ paṭisevitvā rājānaṁ visena mārāpetvā brāhmaṇassa chattaṁ ussāpetvā tassa aggamahesī hutvā ekadivasaṁ: “Amma, chātomhī” ti {6.471} vutte puttassa phāṇitena saddhiṁ pūvakhajjakaṁ dāpesi. Atha naṁ makkhikā parivārayiṁsu, so: “Imaṁ nimmakkhikaṁ katvā khādissāmī” ti thokaṁ paṭikkamitvā bhūmiyaṁ phāṇitabindūni pātetvā attano santike makkhikā pothetvā palāpesi. Tā gantvā itaraṁ phāṇitaṁ parivārayiṁsu. So nimmakkhikaṁ katvā khajjakaṁ khāditvā hatthaṁ dhovitvā mukhaṁ vikkhāletvā pakkāmi. Brāhmaṇo tassa taṁ kiriyaṁ disvā cintesi: “Ayaṁ dārako idāneva nimmakkhikaṁ phāṇitaṁ khādati, vuḍḍhippatto mama rajjaṁ na dassati, idāneva naṁ māressāmī” ti. So deviyā tamatthaṁ ārocesi.

Sā: “Sādhū, deva, ahaṁ tayi sinehena attano sāmikam-pi māresiṁ, iminā me ko attho, mahārāja, ekam-pi ajānāpetvā rahassena naṁ māressāmī” ti brāhmaṇaṁ vañcetvā: “Attheso upāyo” ti paṇḍitaṁ upāyakusalaṁ bhattakārakaṁ pakkosāpetvā: “Samma, mama putto cūḷanikumāro ca tava putto dhanusekhakumāro ca ekadivasaṁ jātā ekato kumāraparihārena vaḍḍhitā piyasahāyakā, chabbhibrāhmaṇo mama puttaṁ māretukāmo, tvaṁ tassa jīvitadānaṁ dehī” ti vatvā: “Sādhu, devi, kiṁ karomī” ti vutte: “Mama putto abhiṇhaṁ tava gehe hotu, tvañca te ca katipāhaṁ nirāsaṅkabhāvatthāya mahānase yeva supatha. Tato nirāsaṅkabhāvaṁ ñatvā tumhākaṁ sayanaṭṭhāne eḷakaṭṭhīni ṭhapetvā manussānaṁ sayanavelāya mahānase aggiṁ datvā kañci ajānāpetvā mama puttañca tava puttañca gahetvā aggadvāreneva nikkhamitvā tiroraṭṭhaṁ gantvā mama puttassa rājaputtabhāvaṁ anācikkhitvā jīvitaṁ anurakkhāhī” ti āha.

So: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Athassa sā ratanasāraṁ adāsi. So tathā katvā kumārañca puttañca ādāya maddaraṭṭhe sāgalanagaraṁ gantvā rājānaṁ upaṭṭhāsi. So porāṇabhattakārakaṁ apanetvā tassa taṁ ṭhānaṁ adāsi. Dve pi kumārā tena saddhiṁ yeva rājanivesanaṁ gacchanti. Rājā: “Kassete puttā kumārā” ti pucchi. Bhattakārako: “Mayhaṁ puttā” ti āha. “Nanu dve asadisā” ti? “Dvinnaṁ itthīnaṁ puttā, devā” ti. Te gacchante kāle vissāsikā hutvā maddarañño dhītāya saddhiṁ rājanivesane yeva kīḷanti. Atha cūḷanikumāro ca rājadhītā ca abhiṇhadassanena aññamaññaṁ paṭibaddhacittā ahesuṁ. Kīḷanaṭṭhāne kumāro rājadhītaraṁ geṇḍukam-pi pāsakam-pi āharāpeti. Anāharantiṁ sīse paharati, sā rodati. Athassā saddaṁ sutvā rājā: “Kena me dhītā pahaṭā” ti vadati. Dhātiyo āgantvā pucchanti. Kumārikā: “Sacāhaṁ ‘iminā pahaṭāmhī’ ti vakkhāmi, pitā me etassa rājadaṇḍaṁ karissatī” ti sinehena na katheti, “nāhaṁ kenaci pahaṭā” ti vadati.

Athekadivasaṁ maddarājā naṁ paharantaṁ addasa. Disvānassa etadahosi: “Ayaṁ kumāro na ca bhattakārakena sadiso abhirūpo pāsādiko ativiya achambhito, na iminā etassa puttena bhavitabban”-ti. So tato paṭṭhāya taṁ pariggaṇhi. Dhātiyo kīḷanaṭṭhāne khādanīyaṁ āharitvā rājadhītāya denti, sā aññesam-pi dārakānaṁ deti. Te jaṇṇunā patiṭṭhāya onatā gaṇhanti. Cūḷanikumāro pana ṭhitako va tassā hatthato acchinditvā gaṇhāti. Rājā pi taṁ kiriyaṁ addasa. Athekadivasaṁ cūḷanikumārassa geṇḍuko rañño cūḷasayanassa heṭṭhā pāvisi. Kumāro taṁ gaṇhanto attano issaramānena: “Imassa paccantarañño heṭṭhāsayane na pavisāmī” ti {6.472} taṁ daṇḍakena nīharitvā gaṇhi. Rājā tam-pi kiriyaṁ disvā: “Nicchayenesa na bhattakārakassa putto” ti taṁ pakkosāpetvā: “Kasseso putto” ti pucchi. “Mayhaṁ putto, devā” ti. “Ahaṁ tava puttañca aputtañca jānāmi, sabhāvaṁ me kathehi, no ce kathesi, jīvitaṁ te natthī” ti khaggaṁ uggiri. So maraṇabhayabhīto: “Kathemi, deva, raho pana paccāsīsāmī” ti vatvā raññā okāse kate abhayaṁ yācitvā yathābhūtaṁ ārocesi. Rājā tathato ñatvā attano dhītaraṁ alaṅkaritvā tassa pādaparicārikaṁ katvā adāsi.

Taṁ sutvā rājā: “Ayye, bahū mama mātu guṇā, ahañcassā mama upakārabhāvaṁ jānāmi, tato pi pana mam-eva guṇā bahutarā” ti mātu aguṇaṁ kathento imaṁ gāthādvayamāha:

5. Daharā viyalaṅkāraṁ, dhāreti apiḷandhanaṁ,
Dovārike anīkaṭṭhe, ativelaṁ pajagghati.

6. Atho pi paṭirājūnaṁ, sayaṁ dūtāni sāsati,
Mātaraṁ tena dosena, dajjāhaṁ dakarakkhino ti.

Atha paribbājikā: “Mahārāja {6.473}, mātaraṁ tāva iminā dosena dehi, bhariyā pana te bahūpakārā” ti tassā guṇaṁ kathentī dve gāthā abhāsi:

7. Itthigumbassa pavarā, accantaṁ piyabhāṇinī,
Anuggatā sīlavatī, chāyāva anapāyinī.

8. Akkodhanā puññavatī, paṇḍitā atthadassinī,
Ubbariṁ kena dosena, ajjāsi dakarakkhino ti.

So tassā aguṇaṁ kathento āha:

9. Khiḍḍāratisamāpannaṁ, anatthavasamāgataṁ,
Sā maṁ sakāna puttānaṁ, ayācaṁ yācate dhanaṁ.

10. Sohaṁ dadāmi sāratto, bahuṁ uccāvacaṁ dhanaṁ,
Suduccajaṁ cajitvāna, pacchā socāmi dummano,
Ubbariṁ tena dosena, dajjāhaṁ dakarakkhino ti.

Tattha anatthavasamāgatanti tāya khiḍḍāratiyā kāmakīḷāya anatthakārakānaṁ kilesānaṁ vasaṁ āgataṁ maṁ viditvā. Sā manti sā nandādevī maṁ. Sakāna puttānanti yaṁ mayā attano puttadhītānañca bhariyānañca dinnaṁ piḷandhanaṁ, taṁ ayācitabbarūpaṁ mayhaṁ dehī ti yācati. Pacchā socāmīti sā dutiyadivase imāni piḷandhanāni raññā me dinnāni, āharathetānī ti tesaṁ rodantānaṁ omuñcitvā gaṇhāti. Athāhaṁ te rodamāne mama santikaṁ āgate disvā pacchā socāmi. Evaṁ dosakārikā esā. Iminā naṁ dosena dakarakkhasassa dassāmīti.

Atha naṁ paribbājikā: “Imaṁ tāva iminā dosena dehi, kaniṭṭho pana te tikhiṇamantikumāro upakārako, taṁ kena dosena dassatī” ti pucchantī āha:

11. Yenocitā {6.474} janapadā, ānītā ca paṭiggahaṁ,
Ābhataṁ pararajjebhi, abhiṭṭhāya bahuṁ dhanaṁ.

12. Dhanuggahānaṁ pavaraṁ, sūraṁ tikhiṇamantinaṁ,
Bhātaraṁ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino ti.

So kira mātu brāhmaṇena saddhiṁ vasanakāle jāto. Athassa vayappattassa brāhmaṇo khaggaṁ hatthe datvā: “Imaṁ gahetvā maṁ upaṭṭhahā” ti āha. So brāhmaṇaṁ: “Pitā me” ti saññāya upaṭṭhāsi. Atha naṁ eko amacco: “Kumāra, na tvaṁ etassa putto, tava kucchigatakāle calākadevī rājānaṁ māretvā etassa chattaṁ ussāpesi, tvaṁ mahācūḷanirañño putto” ti āha. So kujjhitvā: “Ekena upāyena naṁ māressāmī” ti rājakulaṁ pavisanto taṁ khaggaṁ ekassa pādamūlikassa datvā aparaṁ: “Tvaṁ rājadvāre ‘mameso khaggo’ ti iminā saddhiṁ vivādaṁ kareyyāsī” ti vatvā pāvisi. Te kalahaṁ kariṁsu. So: “Kiṁ esa kalaho” ti ekaṁ purisaṁ pesesi. So āgantvā: “Khaggatthāyā” ti āha. Brāhmaṇo taṁ sutvā: “Kiṁ etan”-ti pucchi. So kira tumhehi mama dinnakhaggo parassa santakoti. “Kiṁ vadesi, tāta, tena hi āharāpehi, sañjānissāmi nan”-ti āha. So taṁ āharāpetvā kosato nikkaḍḍhitvā: “Passathā” ti taṁ sañjhānāpento viya upagantvā ekappahāreneva tassa sīsaṁ chinditvā attano pādamūle pātesi. Tato rājagehaṁ paṭijaggitvā nagaraṁ alaṅkaritvā tassa abhiseke upanīte mātā cūḷanikumārassa maddaraṭṭhe vasanabhāvaṁ ācikkhi. Taṁ sutvā kumāro senaṅgaparivuto tattha gantvā bhātaraṁ ānetvā rajjaṁ paṭicchāpesi. Tato paṭṭhāya taṁ: “Tikhiṇamantī” ti sañjāniṁsu. Paribbājikā taṁ: “Evarūpaṁ bhātaraṁ kena dosena dakarakkhasassa dajjāsī” ti pucchi.

Rājā tassa dosaṁ kathento āha:

13. Yenocitā janapadā, ānītā ca paṭiggahaṁ,
Ābhataṁ pararajjebhi, abhiṭṭhāya bahuṁ dhanaṁ.

14. Dhanuggahānaṁ pavaro, sūro tikhiṇamanti ca,
Mayāyaṁ sukhito rājā, atimaññati dārako.

15. Upaṭṭhānam-pi me ayye, na so eti yathā pure,
Bhātaraṁ tena dosena, dajjāhaṁ dakarakkhino ti.

Atha paribbājikā: “Bhātu tāva ko doso hotu, dhanusekhakumāro pana tayi sinehaguṇayutto bahūpakāro” ti tassa guṇaṁ kathentī āha:

16. Ekarattena ubhayo, tvañceva dhanusekha ca,
Ubho jātettha pañcālā, sahāyā susamāvayā.

17. Cariyā taṁ anubandhittho, ekadukkhasukho tava,
Ussukko te divārattiṁ, sabbakiccesu byāvaṭo,
Sahāyaṁ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino ti.

Athassa rājā dosaṁ kathento āha:

18. Cariyā maṁ ayaṁ ayye, pajagghittho mayā saha,
Ajjā pi tena vaṇṇena, ativelaṁ pajagghati.

19. Ubbariyāpihaṁ ayye, mantayāmi rahogato,
Anāmanto pavisati, pubbe appaṭivedito.

20. Laddhadvāro katokāso, ahirikaṁ anādaraṁ,
Sahāyaṁ tena dosena, dajjāhaṁ dakarakkhino ti.

Atha paribbājikā: “Mahārāja, tava sahāyakassa tāva eso doso hotu, purohito pana tava bahūpakāro” ti tassa guṇaṁ kathentī āha:

21. Kusalo sabbanimittānaṁ, rutaññū āgatāgamo,
Uppāte supine yutto, niyyāne ca pavesane.

22. Paṭṭho {6.476} bhūmantalikkhasmiṁ, nakkhattapadakovido,
Brāhmaṇaṁ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino ti.

Rājā tassa dosaṁ kathento āha:

23. Parisāyam-pi me ayye, ummīletvā udikkhati,
Tasmā accabhamuṁ luddaṁ, dajjāhaṁ dakarakkhino ti.

Tato paribbājikā: “Mahārāja, tvaṁ ‘mātaraṁ ādiṁ katvā ime pañca dakarakkhasassa dammī’ ti vadasi, ‘evarūpañca sirivibhavaṁ agaṇetvā attano jīvitam-pi mahosadhassa dammī’ ti vadasi, kaṁ tassa guṇaṁ passasī” ti pucchantī imā gāthāyo āha:

24. Sasamuddapariyāyaṁ, mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ,
Vasundharaṁ āvasati, amaccaparivārito.

25. Cāturanto mahāraṭṭho, vijitāvī mahabbalo,
Pathabyā ekarājāsi, yaso te vipulaṁ gato.

26. Soḷasitthisahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā,
Nānājanapadā nārī, devakaññūpamā subhā.

27. Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ, sabbakāmasamiddhinaṁ,
Sukhitānaṁ piyaṁ dīghaṁ, jīvitaṁ āhu khattiya.

28. Atha tvaṁ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā,
Paṇḍitaṁ anurakkhanto, pāṇaṁ cajasi duccajan-ti.

Rājā tassā kathaṁ sutvā paṇḍitassa guṇaṁ kathento imā gāthā abhāsi:

29. Yato pi āgato ayye, mama hatthaṁ mahosadho,
Nābhijānāmi dhīrassa, aṇumattam-pi dukkaṭaṁ.

30. Sace ca kismici kāle, maraṇaṁ me pure siyā,
So me putte paputte ca, sukhāpeyya mahosadho.

31. Anāgataṁ paccuppannaṁ, sabbamattham-pi passati,
Anāparādhakammantaṁ, na dajjaṁ dakarakkhino ti.

Iti imaṁ jātakaṁ yathānusandhippattaṁ. Atha paribbājikā cintesi: “Ettakena pi paṇḍitassa guṇā pākaṭā na honti, sakalanagaravāsīnaṁ majjhe sāgarapiṭṭhe āsittatelaṁ vippakirantī viya tassa guṇe pākaṭe karissāmī” ti rājānaṁ gahetvā pāsādā oruyha rājaṅgaṇe āsanaṁ paññapetvā tattha nisīdāpetvā nāgare sannipātāpetvā puna rājānaṁ ādito paṭṭhāya dakarakkhasassa pañhaṁ pucchitvā tena heṭṭhā kathitaniyāmeneva kathitakāle nāgare āmantetvā āha:

32. Idaṁ suṇātha pañcālā, cūḷaneyyassa bhāsitaṁ,
Paṇḍitaṁ anurakkhanto, pāṇaṁ cajati duccajaṁ.

33. Mātu {6.478} bhariyāya bhātucca, sakhino brāhmaṇassa ca,
Attano cā pi pañcālo, channaṁ cajati jīvitaṁ.

34. Evaṁ mahatthikā paññā, nipuṇā sādhucintinī,
Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya cā ti.

Iti sā ratanagharassa maṇikkhandhena kūṭaṁ gaṇhantī viya mahāsattassa guṇehi desanākūṭaṁ gaṇhīti.

Dakarakkhasajātakavaṇṇanā sattamā