Ja 518: Paṇḍaranāgarājajātakavaṇṇanā

Vikiṇṇavācan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto musāvādaṁ katvā devadattassa pathavippavesanaṁ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā bhikkhūhi tassa avaṇṇe kathite: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi devadatto musāvādaṁ katvā pathaviṁ paviṭṭhoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente pañcasatavāṇijā nāvāya samuddaṁ pakkhanditvā sattame divase atīradassaniyā nāvāya samuddapiṭṭhe bhinnāya ṭhapetvā ekaṁ avasesā macchakacchapabhakkhā ahesuṁ, eko pana vātavegena karampiyapaṭṭanaṁ nāma pāpuṇi. So samuddato uttaritvā naggabhogo tasmiṁ paṭṭane yeva bhikkhāya cari. Tamenaṁ manussā: “Ayaṁ samaṇo appiccho santuṭṭho” ti sambhāvetvā sakkāraṁ kariṁsu. So: “Laddho me jīvikūpāyo” ti tesu nivāsanapārupanaṁ dentesu pi na icchi. Te: “Natthi ito uttari appiccho samaṇo” ti bhiyyo bhiyyo pasīditvā tassa assamapadaṁ katvā tattha naṁ nivāsāpesuṁ. So: “Karampiyaacelo” ti paññāyi. Tassa tattha vasantassa mahālābhasakkāro udapādi.

Eko nāgarājāpissa supaṇṇarājā ca upaṭṭhānaṁ āgacchanti. Tesu nāgarājā nāmena paṇḍaro nāma. Athekadivasaṁ supaṇṇarājā tassa santikaṁ gantvā vanditvā ekamantaṁ nisinno evamāha: “bhante, amhākaṁ ñātakā nāge gaṇhantā bahū vinassanti, etesaṁ nāgānaṁ gahaṇaniyāmaṁ mayaṁ na jānāma, guyhakāraṇaṁ kira tesaṁ atthi, sakkuṇeyyātha nu kho tumhe ete piyāyamānā viya {5.76} taṁ kāraṇaṁ pucchitun”-ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā supaṇṇarāje vanditvā pakkante nāgarājassa āgatakāle vanditvā nisinnaṁ nāgarājānaṁ pucchi: “nāgarāja, supaṇṇā kira tumhe gaṇhantā bahū vinassanti, tumhe gaṇhantā kathaṁ gaṇhituṁ na sakkontī” ti. Bhante, idaṁ amhākaṁ guyhaṁ rahassaṁ, mayā imaṁ kathentena ñātisaṅghassa maraṇaṁ āhaṭaṁ hotīti. Kiṁ pana tvaṁ, āvuso, “ayaṁ aññassa kathessatī” ti evaṁsaññī hosi, nāhaṁ aññassa kathessāmi, attanā pana jānitukāmatāya pucchāmi, tvaṁ mayhaṁ saddahitvā nibbhayo hutvā kathehīti. Nāgarājā: “Na kathessāmi, bhante” ti vanditvā pakkāmi. Punadivase pi pucchi, tathāpissa na kathesi.

Atha naṁ tatiyadivase āgantvā nisinnaṁ, “nāgarāja, ajja tatiyo divaso, mama pucchantassa kimatthaṁ na kathesī” ti āha. “Tumhe aññassa ācikkhissathā” ti bhayena, bhanteti. Kassaci na kathessāmi, nibbhayo kathehīti. “Tena hi, bhante, aññassa mā kathayitthā” ti paṭiññaṁ gahetvā, “bhante, mayaṁ mahante mahante pāsāṇe gilitvā bhāriyā hutvā nipajjitvā supaṇṇānaṁ āgamanakāle mukhaṁ nibbāhetvā dante vivaritvā supaṇṇe ḍaṁsituṁ acchāma, te āgantvā amhākaṁ sīsaṁ gaṇhanti, tesaṁ amhe garubhāre hutvā nipanne uddharituṁ vāyamantānaññeva udakaṁ ottharati. Te sīdantā antoudake yeva maranti, iminā kāraṇena bahū supaṇṇā vinassanti, tesaṁ amhe gaṇhantānaṁ kiṁ sīsena gahitena, bālā naṅguṭṭhe gahetvā amhe heṭṭhāsīsake katvā gahitaṁ gocaraṁ mukhena chaḍḍāpetvā lahuke katvā gantuṁ sakkontī” ti so attano rahassakāraṇaṁ tassa dussīlassa kathesi.

Atha tasmiṁ pakkante supaṇṇarājā āgantvā karampiyaacelaṁ vanditvā: “Kiṁ, bhante, pucchitaṁ te nāgarājassa guyhakāraṇan”-ti āha. So: “Āmāvuso” ti {5.77} vatvā sabbaṁ tena kathitaniyāmeneva kathesi. Taṁ sutvā supaṇṇo: “Nāgarājena ayuttaṁ kataṁ, ñātīnaṁ nāma nassananiyāmo parassa na kathetabbo, hotu, ajjeva mayā supaṇṇavātaṁ katvā paṭhamaṁ etam-eva gahetuṁ vaṭṭatī” ti supaṇṇavātaṁ katvā paṇḍaranāgarājānaṁ naṅguṭṭhe gahetvā heṭṭhāsīsaṁ katvā gahitagocaraṁ chaḍḍāpetvā uppatitvā ākāsaṁ pakkhandi. Paṇḍaro ākāse heṭṭhāsīsakaṁ olambanto: “Mayāva mama dukkhaṁ ābhatan”-ti paridevanto āha:

1. Vikiṇṇavācaṁ aniguyhamantaṁ, asaññataṁ aparicakkhitāraṁ,
Bhayaṁ tamanveti sayaṁ abodhaṁ, nāgaṁ yathā paṇḍarakaṁ supaṇṇo.

2. Yo guyhamantaṁ parirakkhaṇeyyaṁ, mohā naro saṁsati hāsamāno,
Taṁ bhinnamantaṁ bhayamanveti khippaṁ, nāgaṁ yathā paṇḍarakaṁ supaṇṇo.

3. Nānumitto garuṁ atthaṁ, guyhaṁ veditumarahati,
Sumitto ca asambuddhaṁ, sambuddhaṁ vā anatthavā.

4. Vissāsamāpajjimahaṁ acelaṁ, samaṇo ayaṁ sammato bhāvitatto,
Tassāhamakkhiṁ vivariṁ guyhamatthaṁ, atītamattho kapaṇaṁ rudāmi.

5. Tassāhaṁ paramaṁ brahme guyhaṁ, vācaṁ himaṁ nāsakkhiṁ saṁyametuṁ,
Tappakkhato hi bhayamāgataṁ mamaṁ, atītamattho kapaṇaṁ rudāmi.

6. Yo {5.78} ve naro suhadaṁ maññamāno, guyhamatthaṁ saṁsati dukkulīne,
Dosā bhayā athavā rāgarattā, pallatthito bālo asaṁsayaṁ so.

7. Tirokkhavāco asataṁ paviṭṭho, yo saṅgatīsu mudīreti vākyaṁ,
Āsīviso dummukhotyāhu taṁ naraṁ, ārā ārā saṁyame tādisamhā.

8. Annaṁ pānaṁ kāsikacandanañca, manāpitthiyo mālamucchādanañca,
Ohāya gacchāmase sabbakāme, supaṇṇa pāṇūpagatāva tyamhā ti.

Tattha vikiṇṇavācan-ti patthaṭavacanaṁ. Aniguyhamantan-ti appaṭicchannamantaṁ. Asaññatan-ti kāyadvārādīni rakkhituṁ asakkontaṁ. Aparicakkhitāranti: “Ayaṁ mayā kathitamantaṁ rakkhituṁ sakkhissati, na sakkhissatī” ti puggalaṁ oloketuṁ upaparikkhituṁ asakkontaṁ. Bhayaṁ tamanvetī ti taṁ imehi catūhi aṅgehi samannāgataṁ abodhaṁ duppaññaṁ puggalaṁ sayaṁkatam-eva bhayaṁ anveti, yathā maṁ paṇḍarakanāgaṁ supaṇṇo anvāgatoti. Saṁsati hāsamāno ti rakkhituṁ asamatthassa pāpapurisassa hāsamāno katheti. Nānumitto ti anuvattanamattena yo mitto, na hadayena, so guyhaṁ atthaṁ jānituṁ nārahatīti paridevati. Asambuddhan-ti asambuddhanto ajānanto, appaññoti attho. Sambuddhan-ti sambuddhanto jānanto, sappaññoti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti: “yo pi suhadayo mitto vā amitto vā appañño sappañño pi vā yo anatthavā anatthacaro, so pi guyhaṁ vedituṁ nārahate” ti.

Samaṇo ayan-ti ayaṁ samaṇoti ca lokasammatoti ca bhāvitattoti ca maññamāno ahaṁ etasmiṁ vissāsamāpajjiṁ. Akkhin-ti kathesiṁ. Atītamattho ti atītattho, atikkantattho hutvā idāni kapaṇaṁ rudāmīti paridevati. Tassā ti tassa acelakassa. Brahme ti supaṇṇaṁ ālapati. Saṁyametun-ti imaṁ guyhavācaṁ rahassakāraṇaṁ rakkhituṁ nāsakkhiṁ. Tappakkhato hī ti idāni idaṁ bhayaṁ mama tassa acelakassa pakkhato koṭṭhāsato santikā āgataṁ, iti atītattho kapaṇaṁ rudāmīti. Suhadanti: “Suhado mama ayan”-ti maññamāno. Dukkulīne ti {5.79} akulaje nīce. Dosā ti etehi dosādīhi kāraṇehi yo evarūpaṁ guyhaṁ saṁsati, so bālo asaṁsayaṁ pallatthito parivattetvā pāpito, hato yeva nāmā ti attho.

Tirokkhavāco ti attano yaṁ vācaṁ kathetukāmo, tassā tirokkhakatattā paṭicchannavāco. Asataṁ paviṭṭho ti asappurisānaṁ antaraṁ paviṭṭho asappurisesu pariyāpanno. Saṅgatīsu mudīretī ti yo evarūpo paresaṁ rahassaṁ sutvāva parisamajjhesu: “Asukena asukaṁ nāma kataṁ vā vuttaṁ vā” ti vākyaṁ udīreti, taṁ naraṁ: “Āsīviso dummukho pūtimukho” ti āhu, tādisamhā purisā ārā ārā saṁyame, dūrato dūrato va virameyya, parivajjeyya nanti attho. Mālamucchādanañcā ti mālañca dibbaṁ catujjātiyagandhañca ucchādanañca. Ohāyā ti ete dibbaannādayo sabbakāme ajja mayaṁ ohāya chaḍḍetvā gamissāma. Supaṇṇa, pāṇūpagatāva tyamhāti, bho supaṇṇa, pāṇehi upagatāva te amhā, saraṇaṁ no hohīti.

Evaṁ paṇḍarako ākāse heṭṭhāsīsako olambanto aṭṭhahi gāthāhi paridevi. Supaṇṇo tassa paridevanasaddaṁ sutvā, “nāgarāja attano rahassaṁ acelakassa kathetvā idāni kimatthaṁ paridevasī” ti taṁ garahitvā gāthamāha.

9. Ko nīdha tiṇṇaṁ garahaṁ upeti, asmiṁdha loke pāṇabhū nāgarāja,
Samaṇo supaṇṇo athavā tvam-eva, kiṁkāraṇā paṇḍarakaggahīto ti.

Tattha ko nīdhā ti idha amhesu tīsu janesu ko nu. Asmiṁdhā ti ettha idhā ti nipātamattaṁ, asmiṁ loketi attho. Pāṇabhū ti pāṇabhūto. Athavā tvamevā ti udāhu tvaṁ yeva. Tattha samaṇaṁ tāva mā garaha, so hi upāyena taṁ rahassaṁ pucchi. Supaṇṇam-pi mā garaha, ahañhi tava paccatthiko va. Paṇḍarakaggahīto ti, samma paṇḍaraka, “ahaṁ kiṁkāraṇā supaṇṇena gahito” ti cintetvā ca pana attānam-eva garaha, tayā hi rahassaṁ kathentena attanāva attano anattho katoti ayamettha adhippāyo.

Taṁ sutvā paṇḍarako itaraṁ gāthamāha.

10. Samaṇoti me sammatatto ahosi, piyo ca me manasā bhāvitatto,
Tassāhamakkhiṁ {5.80} vivariṁ guyhamatthaṁ, atītamattho kapaṇaṁ rudāmī ti.

Tattha sammatatto ti so samaṇo mayhaṁ: “Sappuriso ayan”-ti sammatabhāvo ahosi. Bhāvitatto ti sambhāvitabhāvo ca me ahosīti.

Tato supaṇṇo catasso gāthā abhāsi:

11. Na catthi satto amaro pathabyā, paññāvidhā natthi na ninditabbā,
Saccena dhammena dhitiyā damena, alabbhamabyāharatī naro idha.

12. Mātā pitā paramā bandhavānaṁ, nāssa tatiyo anukampakatthi,
Tesam-pi guyhaṁ paramaṁ na saṁse, mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno.

13. Mātā pitā bhaginī bhātaro ca, sahāyā vā yassa honti sapakkhā,
Tesam-pi guyhaṁ paramaṁ na saṁse, mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno.

14. Bhariyā ce purisaṁ vajjā, komārī piyabhāṇinī,
Puttarūpayasūpetā, ñātisaṅghapurakkhatā,
Tassā pi guyhaṁ paramaṁ na saṁse,
Mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno ti.

Tattha amaro ti amaraṇasabhāvo satto nāma natthi. Paññāvidhā natthī ti na-kāro padasandhikaro, paññāvidhā atthī ti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti: nāgarāja, loke amaro pi natthi, paññāvidhā pi atthi, sā aññesaṁ paññākoṭṭhāsasaṅkhātā paññāvidhā attano jīvitahetu na ninditabbāti. Atha vā paññāvidhā ti paññāsadisā na ninditabbā nāma aññā dhammajāti natthi, taṁ kasmā nindasīti. Yesaṁ pana: “Paññāvidhānam-pi na ninditabban”-ti pi pāṭho, tesaṁ ujukam-eva. Saccenāti ādīsu vacīsaccena ca sucaritadhammena ca paññāsaṅkhātāya dhitiyā ca indriyadamena ca alabbhaṁ dullabhaṁ aṭṭhasamāpattimaggaphalanibbānasaṅkhātam-pi visesaṁ abyāharati āvahati taṁ nipphādeti {5.81} naro idha, tasmā nārahasi acelaṁ nindituṁ, attānam-eva garaha. Acelena hi attano paññavantatāya upāyakusalatāya ca vañcetvā tvaṁ rahassaṁ guyhaṁ mantaṁ pucchitoti attho.

Paramā ti ete ubho bandhavānaṁ uttamabandhavā nāma. Nāssa tatiyo ti assa puggalassa mātāpitūhi añño tatiyo satto anukampako nāma natthi, mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno paṇḍito tesaṁ mātāpitūnam-pi paramaṁ guyhaṁ na saṁseyya, tvaṁ pana mātāpitūnam-pi akathetabbaṁ acelakassa kathesī ti attho. Sahāyā vā ti suhadayamittā vā. Sapakkhā ti petteyyamātulapitucchādayo samānapakkhā ñātayo. Tesampī ti etesam-pi ñātimittānaṁ na katheyya, tvaṁ pana acelakassa kathesi, attano va kujjhassūti dīpeti. Bhariyā ce ti komārī piyabhāṇinī puttehi ca rūpena ca yasena ca upetā evarūpā bhariyā pi ce: “Ācikkhāhi me tava guyhan”-ti vadeyya, tassā pi na saṁseyya.

Tato parā:

15. Na guyhamatthaṁ vivareyya, rakkheyya naṁ yathā nidhiṁ,
Na hi pātukato sādhu, guyho attho pajānatā.

16. Thiyā guyhaṁ na saṁseyya, amittassa ca paṇḍito,
Yo cāmisena saṁhīro, hadayattheno ca yo naro.

17. Guyhamatthaṁ asambuddhaṁ, sambodhayati yo naro,
Mantabhedabhayā tassa, dāsabhūto titikkhati.

18. Yāvanto purisassatthaṁ, guyhaṁ jānanti mantinaṁ,
Tāvanto tassa ubbegā, tasmā guyhaṁ na vissaje,

19. Vivicca bhāseyya divā rahassaṁ, rattiṁ giraṁ nātivelaṁ pamuñce,
Upassutikā hi suṇanti mantaṁ, tasmā manto khippamupeti bhedan-ti.

Pañca gāthā umaṅgajātake (Ja. 542) pañcapaṇḍitapañhe āvi bhavissanti.

Tato parāsu:

20. Yathā pi assa nagaraṁ mahantaṁ, advārakaṁ āyasaṁ bhaddasālaṁ,
Samantakhātāparikhāupetaṁ {5.82}, evam-pi me te idha guyhamantā.

21. Ye guyhamantā avikiṇṇavācā, daḷhā sadatthesu narā dujivha,
Ārā amittā byavajanti tehi, āsīvisā vā riva sattusaṅghā ti.

Dvīsu gāthāsu bhaddasālan-ti āpaṇādīhi sālāhi sampannaṁ. Samantakhātāparikhāupetan-ti samantakhātāhi tīhi parikhāhi upagataṁ. Evam-pi me ti evam-pi mayhaṁ te purisā khāyanti. Katare? Ye idha guyhamantā. Idaṁ vuttaṁ hoti: yathā advārakassa ayomayanagarassa manussānaṁ upabhogaparibhogo anto va hoti, na abbhantarimā bahi nikkhamanti, na bāhirā anto pavisanti, aparāparaṁ sañcāro chijjati, guyhamantā purisā evarūpā honti, attano guyhaṁ attano anto yeva jīrāpenti, na aññassa kathentīti. Daḷhā sadatthesū ti attano atthesu thirā. Dujivhā ti paṇḍarakanāgaṁ ālapati. Byavajantī ti paṭikkamanti. Āsīvisā vā riva sattusaṅghā ti ettha ti nipātamattaṁ, āsīvisā sattusaṅghā rivā ti attho. Yathā āsīvisato sattusaṅghā jīvitukāmā manussā ārā paṭikkamanti, evaṁ tehi guyhamantehi narehi ārā amittā paṭikkamanti, upagantuṁ okāsaṁ na labhantīti vuttaṁ hoti.

Evaṁ supaṇṇena dhamme kathite paṇḍarako āha:

22. Hitvā gharaṁ pabbajito acelo, naggo muṇḍo carati ghāsahetu,
Tamhi nu kho vivariṁ guyhamatthaṁ, atthā ca dhammā ca apaggatāmhā.

23. Kathaṁkaro hoti supaṇṇarāja, kiṁsīlo kena vatena vattaṁ,
Samaṇo caraṁ hitvā mamāyitāni, kathaṁkaro saggamupeti ṭhānan-ti.

Tattha ghāsahetū ti nissiriko kucchipūraṇatthāya khādanīyabhojanīye pariyesanto carati. Apaggatāmhā ti apagatā parihīnāmhā. Kathaṁkaro ti {5.83} idaṁ nāgarājā tassa naggassa samaṇabhāvaṁ ñatvā samaṇapaṭipattiṁ pucchanto āha. Tattha kiṁsīlo ti katarena ācārena samannāgato. Kena vatenā ti katarena vatasamādānena vattanto. Samaṇo caran-ti pabbajjāya caranto taṇhāmamāyitāni hitvā kathaṁ samitapāpasamaṇo nāma hoti. Saggan-ti kathaṁ karonto ca suṭṭhu aggaṁ devanagaraṁ so samaṇo upetīti.

Supaṇṇo āha:

24. Hiriyā titikkhāya damenupeto, akkodhano pesuṇiyaṁ pahāya,
Samaṇo caraṁ hitvā mamāyitāni, evaṁkaro saggamupeti ṭhānan-ti.

Tattha hiriyāti, samma nāgarāja, ajjhattabahiddhāsamuṭṭhānehi hirottappehi titikkhāsaṅkhātāya adhivāsanakhantiyā indriyadamena ca upeto akujjhanasīlo pisuṇavācaṁ pahāya taṇhāmamāyitāni ca hitvā pabbajjāya caranto samaṇo nāma hoti, evaṁkaro yeva ca etāni hirīādīni kusalāni karonto saggamupeti ṭhānanti.

Idaṁ supaṇṇarājassa dhammakathaṁ sutvā paṇḍarako jīvitaṁ yācanto gāthamāha.

25. Mātāva puttaṁ taruṇaṁ tanujjaṁ, samphassatā sabbagattaṁ phareti,
Evam-pi me tvaṁ pāturahu dijinda, mātāva puttaṁ anukampamāno ti.

Tassattho: yathā mātā tanujaṁ attano sarīrajātaṁ taruṇaṁ puttaṁ samphassataṁ disvā taṁ ure nipajjāpetvā thaññaṁ pāyentī puttasamphassena sabbaṁ attano gattaṁ phareti, na pi mātā puttato bhāyati na pi putto mātito, evam-pi me tvaṁ pāturahu pātubhūto dijinda dijarāja, tasmā mātāva puttaṁ mudukena hadayena anukampamāno maṁ passa, jīvitaṁ me dehīti.

Athassa supaṇṇo jīvitaṁ dento itaraṁ gāthamāha.

26. Handajja tvaṁ muñca vadhā dujivha, tayo hi puttā na hi añño atthi,
Antevāsī {5.84} dinnako atrajo ca, rajjassu puttaññataro me ahosī ti.

Tattha muñcā ti mucca, ayam-eva vā pāṭho. Dujivhā ti taṁ ālapati. Añño ti añño catuttho putto nāma natthi. Antevāsī ti sippaṁ vā uggaṇhamāno pañhaṁ vā suṇanto santike nivuttho. Dinnako ti: “Ayaṁ te putto hotū” ti parehi dinno. Rajjassū ti abhiramassu. Aññataro ti tīsu puttesu aññataro antevāsī putto me tvaṁ jātoti dīpeti.

Evañca pana vatvā ākāsā otaritvā taṁ bhūmiyaṁ patiṭṭhāpesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā dve gāthā abhāsi:

27. Icceva vākyaṁ visajjī supaṇṇo, bhumyaṁ patiṭṭhāya dijo dujivhaṁ,
Muttajja tvaṁ sabbabhayātivatto, thalūdake hohi mayābhigutto.

28. Ātaṅkinaṁ yathā kusalo bhisakko, pipāsitānaṁ rahado va sīto,
Vesmaṁ yathā himasītaṭṭitānaṁ, evam-pi te saraṇamahaṁ bhavāmī ti.

Tattha icceva vākyan-ti iti evaṁ vacanaṁ vatvā taṁ nāgarājaṁ vissajji. Bhumyan-ti so sayam-pi bhūmiyaṁ patiṭṭhāya dijo taṁ dujivhaṁ samassāsento mutto ajja tvaṁ ito paṭṭhāya sabbabhayāni ativatto thale ca udake ca mayā abhigutto rakkhito hohīti āha. Ātaṅkinan-ti gilānānaṁ. Evam-pi te ti evaṁ ahaṁ tava saraṇaṁ bhavāmi.

Gaccha tvanti uyyojesi. So nāgarājā nāgabhavanaṁ pāvisi. Itaro pi supaṇṇabhavanaṁ gantvā: “Mayā paṇḍarakanāgo sapathaṁ katvā saddahāpetvā vissajjito, kīdisaṁ nu kho mayi tassa hadayaṁ, vīmaṁsissāmi nan”-ti nāgabhavanaṁ gantvā supaṇṇavātaṁ akāsi. Taṁ disvā nāgo: “Supaṇṇarājā maṁ gahetuṁ āgato bhavissatī” ti maññamāno byāmasahassamattaṁ attabhāvaṁ māpetvā pāsāṇe ca vālukañca gilitvā bhāriyo hutvā {5.85} naṅguṭṭhaṁ heṭṭhākatvā bhogamatthake phaṇaṁ dhārayamāno nipajjitvā supaṇṇarājānaṁ ḍaṁsitukāmo viya ahosi. Taṁ disvā supaṇṇo itaraṁ gāthamāha.

29. Sandhiṁ katvā amittena, aṇḍajena jalābuja,
Vivariya dāṭhaṁ sesi, kuto taṁ bhayamāgatan-ti.

Taṁ sutvā nāgarājā tisso gāthā abhāsi:

30. Saṅketheva amittasmiṁ, mittasmim-pi na vissase,
Abhayā bhayamuppannaṁ, api mūlāni kantati.

31. Kathaṁ nu vissase tyamhi, yenāsi kalaho kato,
Niccayattena ṭhātabbaṁ, so disabbhi na rajjati.

32. Vissāsaye na ca taṁ vissayeyya, asaṅkito saṅkito ca bhaveyya,
Tathā tathā viññū parakkameyya, yathā yathā bhāvaṁ paro na jaññā ti.

Tattha abhayā ti abhayaṭṭhānabhūtā mittamhā bhayaṁ uppannaṁ jīvitasaṅkhātāni mūlāneva kantati. Tyamhī ti tasmiṁ. Yenāsī ti yena saddhiṁ kalaho kato ahosi. Niccayattenā ti niccapaṭiyattena. So disabbhi na rajjatī ti yo niccayattena abhitiṭṭhati, so attano sattūhi saddhiṁ vissāsavasena na rajjati, tato tesaṁ yathākāmakaraṇīyo na hotī ti attho. Vissāsaye ti paraṁ attani vissāsaye, taṁ pana sayaṁ na vissaseyya. Parena asaṅkito attanā ca so saṅkito bhaveyya. Bhāvaṁ paro ti yathā yathā paṇḍito parakkamati, tathā tathā tassa paro bhāvaṁ na jānāti, tasmā paṇḍitena vīriyaṁ kātabbamevā ti dīpeti.

Iti te aññamaññaṁ sallapitvā samaggā sammodamānā ubho pi acelakassa assamaṁ agamiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

33. Te devavaṇṇā sukhumālarūpā, ubho samā sujayā puññakhandhā,
Upāgamuṁ {5.86} karampiyaṁ acelaṁ, missībhūtā assavāhāva nāgā ti.

Tattha samā ti samānarūpā sadisasaṇṭhānā hutvā. Sujayā ti suvayā parisuddhā, ayam-eva vā pāṭho. Puññakhandhā ti katakusalatāya puññakkhandhā viya. Missībhūtā ti hatthena hatthaṁ gahetvā kāyamissībhāvaṁ upagatā. Assavāhāva nāgā ti dhure yuttakā rathavāhā dve assā viya purisanāgā tassa assamaṁ agamiṁsu.

Gantvā ca pana supaṇṇarājā cintesi: “ayaṁ nāgarājā acelakassa jīvitaṁ na dassati, etaṁ dussīlaṁ na vandissāmī” ti. So bahi ṭhatvā nāgarājānam-eva tassa santikaṁ pesesi. Taṁ sandhāya satthā itaraṁ gāthamāha.

34. Tato have paṇḍarako acelaṁ, sayamevupāgamma idaṁ avoca,
Muttajjahaṁ sabbabhayātivatto, na hi nūna tuyhaṁ manaso piyamhā ti.

Tattha piyamhā ti dussīlanaggabhoggamusāvādi nūna mayaṁ tava manaso na piyā ahumhāti paribhāsi.

Tato acelo itaraṁ gāthamāha.

35. Piyo hi me āsi supaṇṇarājā, asaṁsayaṁ paṇḍarakena saccaṁ,
So rāgaratto va akāsimetaṁ, pāpakammaṁ sampajāno na mohā ti.

Tattha paṇḍarakenā ti tayā paṇḍarakena so mama piyataro ahosi, saccametaṁ. So ti so ahaṁ tasmiṁ supaṇṇe rāgena ratto hutvā etaṁ pāpakammaṁ jānanto va akāsiṁ, na mohena ajānantoti.

Taṁ sutvā nāgarājā dve gāthā abhāsi:

36. Na me piyaṁ appiyaṁ vā pi hoti, sampassato lokamimaṁ parañca,
Susaññatānañhi viyañjanena, asaññato lokamimaṁ carāsi.

37. Ariyāvakāsosi {5.87} anariyovāsi, asaññato saññatasannikāso,
Kaṇhābhijātikosi anariyarūpo, pāpaṁ bahuṁ duccaritaṁ acārī ti.

Tattha na me ti ambho dussīlanaggamusāvādi pabbajitassa hi imañca parañca lokaṁ sampassato piyaṁ vā me appiyaṁ vā pi meti na hoti, tvaṁ pana susaññatānaṁ sīlavantānaṁ byañjanena pabbajitaliṅgena asaññato hutvā imaṁ lokaṁ vañcento carasi. Ariyāvakāsosī ti ariyapaṭirūpakosi. Asaññato ti kāyādīhi asaññatosi. Kaṇhābhijātiko ti kāḷakasabhāvo. Anariyarūpo ti ahirikasabhāvo. Acārī ti akāsi.

Iti taṁ garahitvā idāni abhisapanto imaṁ gāthamāha.

38. Aduṭṭhassa tuvaṁ dubbhi, dubbhī ca pisuṇo casi,
Etena saccavajjena, muddhā te phalatu sattadhā ti.

Tassattho: ambho dubbhi tvaṁ aduṭṭhassa mittassa dubbhī cāsi, pisuṇo cāsi, etena saccavajjena muddhā te sattadhā phalatūti.

Iti nāgarājassa sapantasseva acelakassa sīsaṁ sattadhā phali. Nisinnaṭṭhāne yevassa bhūmi vivaraṁ adāsi. So pathaviṁ pavisitvā avīcimhi nibbatti, nāgarājasupaṇṇarājāno pi attano bhavanam-eva agamiṁsu. Satthā tassa pathaviṁ paviṭṭhabhāvaṁ pakāsento osānagāthamāha.

39. Tasmā hi mittānaṁ na dubbhitabbaṁ, mittadubbhā pāpiyo natthi añño,
Āsittasatto nihato pathabyā, indassa vākyena hi saṁvaro hato ti.

Tattha tasmā ti yasmā mittadubbhikammassa pharuso vipāko, tasmā. Āsittasatto ti āsittavisena satto. Indassā ti nāgindassa vākyena. Saṁvaro ti: “Ahaṁ saṁvare ṭhitosmī” ti paṭiññāya evaṁ paññāto ājīvako hatoti.

Satthā {5.88} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi devadatto musāvādaṁ katvā pathaviṁ paviṭṭhoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā acelako devadatto ahosi, nāgarājā sāriputto, supaṇṇarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Paṇḍaranāgarājajātakavaṇṇanā aṭṭhamā