Ja 519: Sambulājātakavaṇṇanā

Kā vedhamānā ti idaṁ satthā jetavane viharanto mallikaṁ deviṁ ārabbha kathesi. Vatthu kummāsapiṇḍijātake (Ja. 415) vitthāritam-eva.

Idaṁ satthā jetavane viharanto mallikaṁ deviṁ ārabbha kathesi. Sā hi sāvatthiyaṁ ekassa mālākārajeṭṭhakassa dhītā uttamarūpadharā mahāpuññā soḷasavassikakāle ekadivasaṁ kumārikāhi saddhiṁ pupphārāmaṁ gacchantī tayo kummāsapiṇḍe gahetvā pupphapacchiyaṁ ṭhapetvā gacchati. Sā nagarato nikkhamanakāle bhagavantaṁ sarīrappabhaṁ vissajjetvā bhikkhusaṅghaparivutaṁ nagaraṁ pavisantaṁ disvā tayo kummāsapiṇḍe upanāmesi. Satthā catumahārājadattiyaṁ pattaṁ upanetvā paṭiggahesi. Sā pi tathāgatassa pāde sirasā vanditvā buddhārammaṇaṁ pītiṁ gahetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Satthā taṁ oloketvā sitaṁ pātvākāsi. Āyasmā ānando: “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo tathāgatassa sitakaraṇe” ti bhagavantaṁ pucchi. Athassa satthā: “Ānanda, ayaṁ kumārikā imesaṁ kummāsapiṇḍānaṁ phalena ajjeva kosalarañño aggamahesī bhavissatī” ti sitakāraṇaṁ kathesi.

Kumārikā pi pupphārāmaṁ gatā {3.406}. Taṁ divasam-eva kosalarājā ajātasattunā saddhiṁ yujjhanto yuddhaparājito palāyitvā assaṁ abhiruyha āgacchanto tassā gītasaddaṁ sutvā paṭibaddhacitto assaṁ taṁ ārāmābhimukhaṁ pesesi. Puññasampannā kumārikā rājānaṁ disvā apalāyitvāva āgantvā assassa nāsarajjuyā gaṇhi, rājā assapiṭṭhiyaṁ nisinnova: “Sasāmikāsi, asāmikāsī” ti pucchitvā asāmikabhāvaṁ ñatvā assā oruyha vātātapakilanto tassā aṅke nipanno muhuttaṁ vissamitvā taṁ assapiṭṭhiyaṁ nisīdāpetvā balakāyaparivuto nagaraṁ pavisitvā attano kulagharaṁ pesetvā sāyanhasamaye yānaṁ pahiṇitvā mahantena sakkārasammānena kulagharato āharāpetvā ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisekaṁ datvā aggamahesiṁ akāsi.

Sā pana tathāgatassa tiṇṇaṁ kummāsapiṇḍikānaṁ dānānubhāvena taṁ divasaññeva rañño aggamahesibhāvaṁ patvā pubbuṭṭhāyitādīhi pañcahi kalyāṇadhammehi samannāgatā ñāṇasampannā buddhupaṭṭhāyikā patidevatā ahosi. Tassā patidevatābhāvo sakalanagare pākaṭo ahosi. Athekadivasaṁ dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, mallikā devī kira vattasampannā ñāṇasampannā patidevatā” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesā vattasampannā patidevatāyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadattassa rañño sotthiseno nāma putto ahosi. Taṁ rājā vayappattaṁ uparajje patiṭṭhapesi, sambulā nāmassa aggamahesī ahosi uttamarūpadharā sarīrappabhāsampannā, nivāte jalamānā dīpasikhā viya khāyati. Aparabhāge sotthisenassa sarīre kuṭṭhaṁ uppajjati, vejjā tikicchituṁ nāsakkhiṁsu. So bhijjamāne kuṭṭhe paṭikūlo hutvā vippaṭisāraṁ patvā: “Ko me rajjena attho, araññe anāthamaraṇaṁ marissāmī” ti rañño ārocāpetvā itthāgāraṁ chaḍḍetvā nikkhami. Sambulā bahūhi upāyehi nivattiyamānā pi anivattitvāva: “Ahaṁ taṁ sāmikaṁ araññe paṭijaggissāmī” ti vatvā saddhiññeva nikkhami. So araññaṁ pavisitvā sulabhamūlaphalāphale chāyūdakasampanne padese paṇṇasālaṁ katvā vāsaṁ kappesi. Rājadhītā taṁ paṭijaggi. Kathaṁ? Sā hi pāto vuṭṭhāya assamapadaṁ sammajjitvā pānīyaparibhojanīyaṁ upaṭṭhapetvā dantakaṭṭhañca {5.89} mukhadhovanañca upanāmetvā mukhe dhote nānāosadhāni pisitvā tassa vaṇe makkhetvā madhuramadhurāni phalāphalāni khādāpetvā mukhaṁ vikkhāletvā hatthesu dhotesu: “Appamatto hohi devā” ti vatvā vanditvā pacchikhaṇittiaṅkusake ādāya phalāphalatthāya araññaṁ pavisitvā phalāphalāni āharitvā ekamante ṭhapetvā ghaṭena udakaṁ āharitvā nānācuṇṇehi ca mattikāhi ca sotthisenaṁ nhāpetvā puna madhuraphalāphalāni upanāmeti. Paribhogāvasāne vāsitapānīyaṁ upanetvā sayaṁ phalāphalāni paribhuñjitvā padarasantharaṁ saṁvidahitvā tasmiṁ tattha nipanne tassa pāde dhovitvā sīsaparikammapiṭṭhiparikammapādaparikammāni katvā sayanapassaṁ upagantvā nipajjati. Etenupāyena sāmikaṁ paṭijaggi.

Sā ekadivasaṁ araññe phalāphalaṁ āharantī ekaṁ girikandaraṁ disvā sīsato pacchiṁ otāretvā kandaratīre ṭhapetvā: “Nhāyissāmī” ti otaritvā haliddāya sarīraṁ ubbaṭṭetvā nhatvā sudhotasarīrā uttaritvā vākacīraṁ nivāsetvā kandaratīre aṭṭhāsi. Athassā sarīrappabhāya vanaṁ ekobhāsaṁ ahosi. Tasmiṁ khaṇe eko dānavo gocaratthāya caranto taṁ disvā paṭibaddhacitto hutvā gāthādvayaṁ āha:

1. Kā vedhamānā girikandarāyaṁ, ekā tuvaṁ tiṭṭhasi saṁhitūru,
Puṭṭhāsi me pāṇipameyyamajjhe, akkhāhi me nāmañca bandhave ca.

2. Obhāsayaṁ vanaṁ rammaṁ, sīhabyagghanisevitaṁ,
Kā vā tvamasi kalyāṇi, kassa vā tvaṁ sumajjhime,
Abhivādemi taṁ bhadde, dānavāhaṁ namatthu te ti.

Tattha kā vedhamānā ti nhānamattatāya sītabhāvena kampamānā. Saṁhitūrū ti sampiṇḍitūru uttamaūrulakkhaṇe. Pāṇipameyyamajjhe ti {5.90} hatthena minitabbamajjhe. Kā vā tvan-ti kā nāma vā tvaṁ bhavasi. Abhivādemī ti vandāmi. Dānavāhan-ti ahaṁ eko dānavo, ayaṁ namakkāro tava atthu, añjaliṁ te paggaṇhāmīti avaca.

Sā tassa vacanaṁ sutvā tisso gāthā abhāsi:

3. Yo putto kāsirājassa, sotthisenoti taṁ vidū,
Tassāhaṁ sambulā bhariyā, evaṁ jānāhi dānava,
Abhivādemi taṁ bhante, sambulāhaṁ namatthu te.

4. Vedehaputto bhaddante, vane vasati āturo,
Tamahaṁ rogasammattaṁ, ekā ekaṁ upaṭṭhahaṁ.

5. Ahañca vanamuñchāya, madhumaṁsaṁ migābilaṁ,
Yadāharāmi taṁ bhakkho, tassa nūnajja nādhatī ti.

Tattha vedehaputto ti vedeharājadhītāya putto. Rogasammattan-ti rogapīḷitaṁ. Upaṭṭhahan-ti upaṭṭhahāmi paṭijaggāmi. “Upaṭṭhitā” ti pi pāṭho. Vanamuñchāyā ti vanaṁ uñchetvā uñchācariyaṁ caritvā. Madhumaṁsan-ti nimmakkhikaṁ madhuñca migābilamaṁsañca sīhabyagghamigehi khāditamaṁsato atirittakoṭṭhāsaṁ. Taṁ bhakkho ti yaṁ ahaṁ āharāmi, taṁ bhakkho va so mama sāmiko. Tassa nūnajjā ti tassa maññe ajja āhāraṁ alabhamānassa sarīraṁ ātape pakkhittapadumaṁ viya nādhati upatappati milāyati.

Tato paraṁ dānavassa ca tassā ca vacanapaṭivacanagāthāyo honti:

6. Kiṁ vane rājaputtena, āturena karissasi,
Sambule pariciṇṇena, ahaṁ bhattā bhavāmi te.

7. Sokaṭṭāya durattāya, kiṁ rūpaṁ vijjate mama,
Aññaṁ pariyesa bhaddante, abhirūpataraṁ mayā.

8. Ehimaṁ girimāruyha, bhariyā me catussatā,
Tāsaṁ tvaṁ pavarā hohi, sabbakāmasamiddhinī.

9. Nūna tārakavaṇṇābhe, yaṁ kiñci manasicchasi,
Sabbaṁ taṁ pacuraṁ mayhaṁ, ramassvajja mayā saha.

10. No {5.91} ce tuvaṁ maheseyyaṁ, sambule kārayissasi,
Alaṁ tvaṁ pātarāsāya, paṇhe bhakkhā bhavissasi.

11. Tañca sattajaṭo luddo, kaḷāro purisādako,
Vane nāthaṁ apassantiṁ, sambulaṁ aggahī bhuje.

12. Adhipannā pisācena, luddenāmisacakkhunā,
Sā ca sattuvasaṁ pattā, patimevānusocati.

13. Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, yaṁ maṁ khādeyya rakkhaso,
Yañca me ayyaputtassa, mano hessati aññathā.

14. Na santi devā pavasanti nūna, na hi nūna santi idha lokapālā,
Sahasā karontānamasaññatānaṁ, na hi nūna santi paṭisedhitāro ti.

Tattha pariciṇṇenā ti tena āturena pariciṇṇena kiṁ karissasi. Sokaṭṭāyā ti sokāturāya. “Sokaṭṭhāyā” ti pi pāṭho, soke ṭhitāyā ti attho. Durattāyā ti duggatakapaṇabhāvappattāya attabhāvāya. Ehiman-ti mā tvaṁ durattāmhīti cintayi, etaṁ mama girimhi dibbavimānaṁ, ehi imaṁ giriṁ āruha. Catussatā ti tasmiṁ me vimāne aparā pi catussatā bhariyāyo atthi. Sabbaṁ tan-ti yaṁ kiñci upabhogaparibhogavatthābharaṇādikaṁ icchasi, sabbaṁ taṁ nūna mayhaṁ pacuraṁ bahuṁ sulabhaṁ, tasmā mā kapaṇāmhīti cintayi, ehi mayā saha ramassūti vadati.

Maheseyyanti, “bhadde, sambule no ce me tvaṁ mahesibhāvaṁ kāressasi, pariyattā tvaṁ mama pātarāsāya, tena taṁ balakkārena vimānaṁ nessāmi, tatra maṁ asaṅgaṇhantī mama sve pāto va bhakkhā bhavissasī” ti evaṁ vatvā so sattahi jaṭāhi samannāgato luddako dāruṇo nikkhantadanto taṁ tasmiṁ vane kiñci attano nāthaṁ apassantiṁ sambulaṁ bhuje aggahesi. Adhipannā ti ajjhotthaṭā. Āmisacakkhunā ti kilesalolena. Patimevā ti attano acintetvā patim-eva anusocati. Mano hessatī ti maṁ cirāyantiṁ viditvā aññathā cittaṁ bhavissati. Na santi devā ti idaṁ sā dānavena bhuje gahitā devatujjhāpanaṁ karontī āha. Lokapālā ti evarūpānaṁ sīlavantīnaṁ patidevatānaṁ pālakā lokapālā nūna idha loke na santīti paridevati.

Athassā {5.92} sīlatejena sakkassa bhavanaṁ kam pi, paṇḍukambalasilāsanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. Sakko āvajjento taṁ kāraṇaṁ ñatvā vajiraṁ ādāya vegena gantvā dānavassa matthake ṭhatvā itaraṁ gāthamāha.

15. Itthīnamesā pavarā yasassinī, santā samā aggirivuggatejā,
Tañce tuvaṁ rakkhasādesi kaññaṁ, muddhā ca hi sattadhā te phaleyya,
Mā tvaṁ dahī muñca patibbatāyā ti.

Tattha santā ti upasantā, atha vā paṇḍitā ñāṇasampannā. Samā ti kāyavisamādivirahitā. Adesī ti khādasi. Phaleyyā ti iminā me indavajirena paharitvā muddhā bhijjetha. Mā tvaṁ dahī ti tvaṁ imaṁ patibbataṁ mā tāpeyyāsīti.

Taṁ sutvā dānavo sambulaṁ vissajjesi. Sakko: “Puna pi esa evarūpaṁ kareyyā” ti cintetvā dānavaṁ devasaṅkhalikāya bandhitvā puna anāgamanāya tatiye pabbatantare vissajjesi, rājadhītaraṁ appamādena ovaditvā sakaṭṭhānam-eva gato. Rājadhītā pi atthaṅgate sūriye candālokena assamaṁ pāpuṇi. Tamatthaṁ pakāsento satthā aṭṭha gāthā abhāsi:

16. Sā ca assamamāgacchi, pamuttā purisādakā,
Nīḷaṁ paḷinaṁ sakuṇīva, gatasiṅgaṁva ālayaṁ.

17. Sā tattha paridevesi, rājaputtī yasassinī,
Sambulā utumattakkhā, vane nāthaṁ apassantī.

18. Samaṇe brāhmaṇe vande, sampannacaraṇe ise,
Rājaputtaṁ apassantī, tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā.

19. Vande sīhe ca byagghe ca, ye ca aññe vane migā,
Rājaputtaṁ apassantī, tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā.

20. Tiṇā latāni osajho, pabbatāni vanāni ca,
Rājaputtaṁ apassantī, tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā.

21. Vande indīvarīsāmaṁ, rattiṁ nakkhattamāliniṁ,
Rājaputtaṁ apassantī, tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā.

22. Vande {5.93} bhāgīrathiṁ gaṅgaṁ, savantīnaṁ paṭiggahaṁ,
Rājaputtaṁ apassantī, tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā.

23. Vande ahaṁ pabbatarājaseṭṭhaṁ, himavantaṁ siluccayaṁ,
Rājaputtaṁ apassantī, tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā ti.

Tattha nīḷaṁ paḷinaṁ sakuṇīvā ti yathā sakuṇikā mukhatuṇḍakena gocaraṁ gahetvā kenaci upaddavena sakuṇapotakānaṁ paḷinattā paḷinaṁ sakuṇinīḷaṁ āgaccheyya, yathā vā gatasiṅgaṁ nikkhantavacchakaṁ ālayaṁ suññaṁ vacchakasālaṁ vacchagiddhinī dhenu āgaccheyya, evaṁ suññaṁ assamaṁ āgacchī ti attho. Tadā hi sotthiseno sambulāya ciramānāya: “Itthiyo nāma lolā, paccāmittam-pi me gahetvā āgaccheyyā” ti parisaṅkanto paṇṇasālato nikkhamitvā gacchantaraṁ pavisitvā nisīdi. Tenetaṁ vuttaṁ. Utumattakkhā ti sokavegasañjātena uṇhena utunā mandalocanā. Apassantī ti tasmiṁ vane nāthaṁ attano patiṁ apassantī ito cito ca sandhāvamānā paridevesi.
Tattha samaṇe brāhmaṇe ti samitapāpabāhitapāpe samaṇe brāhmaṇe. Sampannacaraṇe ti saha sīlena aṭṭhannaṁ samāpattīnaṁ vasena ca sampannacaraṇe ise vandeti evaṁ vatvā rājaputtaṁ apassantī tumhākaṁ saraṇaṁ gatā amhi. Sace me sāmikassa nisinnaṭṭhānaṁ jānātha, ācikkhathāti paridevesī ti attho. Sesagāthāsu pi eseva nayo. Tiṇā latāni osajho ti antopheggubahisāratiṇāni ca latāni ca antosāraosadhiyo ca. Imaṁ gāthaṁ tiṇādīsu nibbattadevatā sandhāyāha. Indīvarīsāman-ti indīvarīpupphasamānavaṇṇaṁ. Nakkhattamālinin-ti nakkhattapaṭipāṭisamannāgataṁ. Tumhaṁmhī ti rattiṁ sandhāya tam-pi amhīti āha. Bhāgīrathiṁ gaṅgan-ti evaṁpariyāyanāmikaṁ gaṅgaṁ. Savantīnan-ti aññāsaṁ bahūnaṁ nadīnaṁ paṭiggāhikaṁ. Gaṅgāya nibbattadevataṁ sandhā yevamāha. Himavante pi eseva nayo.

Taṁ evaṁ paridevamānaṁ disvā sotthiseno cintesi: “ayaṁ ativiya paridevati, na kho panassā bhāvaṁ jānāmi, sace mayi sinehena evaṁ karoti, hadayampissā phaleyya, pariggaṇhissāmi tāva nan”-ti gantvā paṇṇasāladvāre nisīdi. Sā pi paridevamānāva paṇṇasāladvāraṁ gantvā tassa pāde vanditvā: “Kuhiṁ gatosi, devā” ti āha. Atha naṁ so, “bhadde, tvaṁ aññesu {5.94} divasesu na imāya velāya āgacchasi, ajja atisāyaṁ āgatāsī” ti pucchanto gāthamāha.

24. Atisāyaṁ vatāgañchi, rājaputti yasassini,
Kena nujja samāgacchi, ko te piyataro mayā ti.

Atha naṁ sā: “Ahaṁ, ayyaputta, phalāphalāni ādāya āgacchantī ekaṁ dānavaṁ passiṁ, so mayi paṭibaddhacitto hutvā maṁ hatthe gaṇhitvā ‘sace mama vacanaṁ na karosi, khādissāmi tan’-ti āha, ahaṁ tāya velāya taññeva anusocantī evaṁ paridevin”-ti vatvā gāthamāha.

25. Idaṁ khohaṁ tadāvocaṁ, gahitā tena sattunā,
Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, yaṁ maṁ khādeyya rakkhaso,
Yañca me ayyaputtassa, mano hessati aññathā ti.

Athassa sesam-pi pavattiṁ ārocentī: “Tena panāhaṁ, deva, dānavena gahitā attānaṁ vissajjāpetuṁ asakkontī devatujjhāpanakammaṁ akāsiṁ, atha sakko vajirahattho āgantvā ākāse ṭhito dānavaṁ santajjetvā maṁ vissajjāpetvā taṁ devasaṅkhalikāya bandhitvā tatiye pabbatantare khipitvā pakkāmi, evāhaṁ sakkaṁ nissāya jīvitaṁ labhin”-ti āha. Taṁ sutvā sotthiseno, “bhadde, hotu, mātugāmassa antare saccaṁ nāma dullabhaṁ, himavante hi bahū vanacarakatāpasavijjādharādayo santi, ko tuyhaṁ saddahissatī” ti vatvā gāthamāha.

26. Corīnaṁ bahubuddhīnaṁ, yāsu saccaṁ sudullabhaṁ,
Thīnaṁ bhāvo durājāno, macchassevodake gatan-ti.

Sā tassa vacanaṁ sutvā, “ayyaputta, ahaṁ taṁ asaddahantaṁ mama saccabaleneva tikicchissāmī” ti udakassa kalasaṁ pūretvā saccakiriyaṁ katvā tassa sīse udakaṁ āsiñcantī gāthamāha.

27. Tathā {5.95} maṁ saccaṁ pāletu, pālayissati ce mamaṁ,
Yathāhaṁ nābhijānāmi, aññaṁ piyataraṁ tayā,
Etena saccavajjena, byādhi te vūpasammatū ti.

Tattha tathā-saddo: “Ce maman”-ti iminā saddhiṁ yojetabbo. Idaṁ vuttaṁ hoti: yathāhaṁ vadāmi, tathā ce mama vacanaṁ saccaṁ, atha maṁ idāni pi pāletu, āyatim-pi pālessati, idāni me vacanaṁ suṇātha: “Yathāhaṁ nābhijānāmī” ti. Potthakesu pana: “Tathā maṁ saccaṁ pāletī” ti likhitaṁ, taṁ aṭṭhakathāyaṁ natthi.

Evaṁ tāya saccakiriyaṁ katvā udake āsittamatte yeva sotthisenassa kuṭṭhaṁ ambilena dhotaṁ viya tambamalaṁ tāvadeva apagacchi. Te katipāhaṁ tattha vasitvā araññā nikkhamma bārāṇasiṁ patvā uyyānaṁ pavisiṁsu. Rājā tesaṁ āgatabhāvaṁ ñatvā uyyānaṁ gantvā tattheva sotthisenassa chattaṁ ussāpetvā sambulaṁ aggamahesiṭṭhāne abhisiñcāpetvā nagaraṁ pavesetvā sayaṁ isipabbajjaṁ pabbajitvā uyyāne vāsaṁ kappesi, rājanivesane yeva ca nibaddhaṁ bhuñji. Sotthiseno pi sambulāya aggamahesiṭṭhānamattam-eva adāsi, na punassā koci sakkāro ahosi, atthibhāvampissā na aññāsi, aññāheva itthīhi saddhiṁ abhirami. Sambulā sapattidosavasena kisā ahosi upaṇḍupaṇḍukajātā dhamanīsanthatagattā. Sā ekadivasaṁ sokavinodanatthaṁ bhuñjituṁ āgatassa sasuratāpasassa santikaṁ gantvā taṁ katabhattakiccaṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi. So taṁ milātindriyaṁ disvā gāthamāha.

28. Ye kuñjarā sattasatā uḷārā, rakkhanti rattindivamuyyutāvudhā,
Dhanuggahānañca satāni soḷasa, kathaṁvidhe passasi bhadde sattavo ti.

Tassattho: bhadde, sambule ye amhākaṁ sattasatā kuñjarā, tesaññeva khandhagatānaṁ yodhānaṁ vasena uyyuttāvudhā, aparāni ca soḷasadhanuggahasatāni {5.96} rattindivaṁ bārāṇasiṁ rakkhanti. Evaṁ surakkhite nagare kathaṁvidhe tvaṁ sattavo passasi. Bhadde, yassā tava sāsaṅkā sappaṭibhayā araññā āgatakāle pi pabhāsampannaṁ sarīraṁ, idāni pana milātā paṇḍupalāsavaṇṇā ativiya kilantindriyāsi, kassa nāma tvaṁ bhāyasī” ti pucchi.

Sā tassa vacanaṁ sutvā: “Putto te, deva, mayi na purimasadiso” ti vatvā pañca gāthā abhāsi:

29. Alaṅkatāyo padumuttarattacā, virāgitā passati haṁsagaggarā,
Tāsaṁ suṇitvā mitagītavāditaṁ, na dāni me tāta tathā yathā pure.

30. Suvaṇṇasaṁkaccadharā suviggahā, alaṅkatā mānusiyaccharūpamā,
Seno piyā tāta aninditaṅgiyo, khattiyakaññā paṭilobhayanti naṁ.

31. Sace ahaṁ tāta tathā yathā pure, patiṁ tamuñchāya punā vane bhare,
Sammānaye maṁ na ca maṁ vimānaye, ito pi me tāta tato varaṁ siyā.

32. Yamannapāne vipulasmi ohite, nārī vimaṭṭhābharaṇā alaṅkatā,
Sabbaṅgupetā patino ca appiyā, abajjha tassā maraṇaṁ tato varaṁ.

33. Api ce daliddā kapaṇā anāḷhiyā, kaṭādutīyā patino ca sā piyā,
Sabbaṅgupetāya pi appiyāya, ayam-eva seyyā kapaṇā pi yā piyā ti.

Tattha padumuttarattacā ti padumagabbhasadisauttarattacā. Sabbāsaṁ sarīrato suvaṇṇapabhā niccharantīti dīpeti. Virāgitā ti vilaggasarīrā, tanumajjhāti {5.97} attho. Haṁsagaggarā ti evarūpā haṁsā viya madhurassarā nāriyo passati. Tāsan-ti so tava putto tāsaṁ nārīnaṁ mitagītavāditādīni suṇitvā idāni me, tāta, yathā pure, tathā na pavattatīti vadati. Suvaṇṇasaṁkaccadharā ti suvaṇṇamayasaṁkaccālaṅkāradharā. Alaṅkatā ti nānālaṅkārapaṭimaṇḍitā. Mānusiyaccharūpamā ti mānusiyo accharūpamā. Seno piyā ti sotthisenassa piyā. Paṭilobhayanti nan-ti naṁ tava puttaṁ paṭilobhayanti.

Sace ahanti, tāta, yathā pure sace ahaṁ puna pi taṁ patiṁ tatheva kuṭṭharogena vanaṁ paviṭṭhaṁ uñchāya tasmiṁ vane bhareyyaṁ, puna pi maṁ so sammāneyya na vimāneyya, tato me ito pi bārāṇasirajjato taṁ araññam-eva varaṁ siyā sapattidosena sussantiyāti dīpeti. Yamannapāne ti yaṁ annapāne. Ohite ti ṭhapite paṭiyatte. Iminā bahunnapānagharaṁ dasseti. Ayaṁ kirassā adhippāyo: yā nārī vipulannapāne ghare ekikāva asapatti samānā vimaṭṭhābharaṇā nānālaṅkārehi alaṅkatā sabbehi guṇaṅgehi upetā patino ca appiyā hoti, abajjha gīvāya valliyā vā rajjuyā vā bandhitvā tassā tato gharāvāsato maraṇam-eva varataranti. Anāḷhīyā ti anāḷhā. Kaṭādutīyā ti nipajjanakaṭasārakadutiyā. Seyyā ti kapaṇā pi samānā yā patino piyā, ayam-eva uttamāti.

Evaṁ tāya attano parisussanakāraṇe tāpasassa kathite tāpaso rājānaṁ pakkosāpetvā: “Tāta, sotthisena tayi kuṭṭharogābhibhūte araññaṁ pavisante tayā saddhiṁ pavisitvā taṁ upaṭṭhahantī attano saccabalena tava rogaṁ vūpasametvā yā te rajje patiṭṭhānakāraṇamakāsi, tassā nāma tvaṁ neva ṭhitaṭṭhānaṁ, na nisinnaṭṭhānaṁ jānāsi, ayuttaṁ te kataṁ, mittadubbhikammaṁ nāmetaṁ pāpakan”-ti vatvā puttaṁ ovadanto gāthamāha.

34. Sudullabhitthī purisassa yā hitā, bhattitthiyā dullabho yo hito ca,
Hitā ca te sīlavatī ca bhariyā, janinda dhammaṁ cara sambulāyā ti.

Tassattho: tāta, yā purisassa hitā muducittā anukampikā itthī, yo ca bhattā itthiyā hito kataguṇaṁ jānāti, ubhopete sudullabhā. Ayañca sambulā tuyhaṁ {5.98} hitā ceva sīlasampannā ca, tasmā etissā dhammaṁ cara, kataguṇaṁ jānitvā muducitto hohi, cittamassā paritosehīti.

Evaṁ so puttassa ovādaṁ datvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Rājā pitari gate sambulaṁ pakkosāpetvā, “bhadde, ettakaṁ kālaṁ mayā kataṁ dosaṁ khama, ito paṭṭhāya sabbissariyaṁ tuyham-eva dammī” ti vatvā osānagāthamāha.

35. Sace tuvaṁ vipule laddhabhoge, issāvatiṇṇā maraṇaṁ upesi,
Ahañca te bhadde imā rājakaññā, sabbe te vacanakarā bhavāmā ti.

Tassattho: bhadde, sambule sace tvaṁ ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisittā aggamahesiṭṭhānavasena vipule bhoge labhitvā pi issāya otiṇṇā maraṇaṁ upesi, ahañca imā ca rājakaññā sabbe tava vacanakarā bhavāma, tvaṁ yathādhippāyaṁ imaṁ rajjaṁ vicārehīti sabbissariyaṁ tassā adāsi.

Tato paṭṭhāya ubho samaggavāsaṁ vasantā dānādīni puññāni karitvā yathākammaṁ gamiṁsu. Tāpaso jhānābhiññāyo nibbattetvā brahmalokūpago ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi mallikā patidevatāyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā sambulā mallikā ahosi, sotthiseno kosalarājā, pitā tāpaso pana aham-eva ahosin”-ti.

Sambulājātakavaṇṇanā navamā