Ja 520: Gandhatindukajātakavaṇṇanā

Appamādo ti idaṁ satthā jetavane viharanto rājovādaṁ ārabbha kathesi. Rājovādo heṭṭhā vitthārito va.

Tañhi rājānaṁ dhammassavanatthāya āgataṁ satthā āmantetvā: “Mahārāja, raññā nāma dhammena rajjaṁ kāretabbaṁ, yasmiñhi samaye rājāno adhammikā honti, rājayuttā pi tasmiṁ samaye adhammikā hontī” ti catukkanipāte (AN. 4.70) āgatasuttanayena ovaditvā agatigamane agatiagamane ca ādīnavañca ānisaṁsañca kathetvā: “Supinakūpamā kāmā” ti ādinā nayena kāmesu ādīnavaṁ vitthāretvā, “mahārāja, imesañhi sattānaṁ:

Maccunā saṅgaro natthi, lañjaggāho na vijjati,
Yuddhaṁ natthi jayo natthi, sabbe maccuparāyaṇā.

Tesaṁ paralokaṁ gacchantānaṁ ṭhapetvā attanā kataṁ kalyāṇakammaṁ aññā patiṭṭhā nāma natthi. Evaṁ ittarapaccupaṭṭhānaṁ avassaṁ pahātabbaṁ, na yasaṁ nissāya pamādaṁ kātuṁ vaṭṭati, appamatteneva hutvā dhammena rajjaṁ kāretuṁ vaṭṭati. Porāṇakarājāno anuppanne pi buddhe paṇḍitānaṁ ovāde ṭhatvā dhammena rajjaṁ kāretvā devanagaraṁ pūrayamānā gamiṁsū” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte pana kapilaraṭṭhe uttarapañcālanagare pañcālo nāma rājā agatigamane ṭhito adhammena pamatto rajjaṁ kāresi. Athassa amaccādayo sabbe pi adhammikāva jātā. Balipīḷitā raṭṭhavāsino puttadāre ādāya araññe migā viya cariṁsu, gāmaṭṭhāne gāmo nāma nāhosi. Manussā rājapurisānaṁ {5.99} bhayena divā gehe vasituṁ asakkontā gehāni kaṇṭakasākhāhi parikkhipitvā gehe rattiṁ vasitvā aruṇe uggacchante yeva araññaṁ pavisanti. Divā rājapurisā vilumpanti, rattiṁ corā. Tadā bodhisatto bahinagare gandhatindukarukkhe devatā hutvā nibbatti, anusaṁvaccharaṁ rañño santikā sahassagghanakaṁ balikammaṁ labhati. So cintesi: “ayaṁ rājā pamatto rajjaṁ kāreti, sakalaraṭṭhaṁ vinassati, ṭhapetvā maṁ añño rājānaṁ patirūpe nivesetuṁ samattho nāma natthi, upakārako cā pi me anusaṁvaccharaṁ sahassagghanakabalinā pūjeti, ovadissāmi nan”-ti.

So rattibhāge rañño sirigabbhaṁ pavisitvā ussīsakapasse ṭhatvā obhāsaṁ vissajjetvā ākāse aṭṭhāsi. Rājā taṁ bālasūriyaṁ viya jalamānaṁ disvā: “Kosi tvaṁ, kena vā kāraṇena idhāgatosī” ti pucchi. So tassa vacanaṁ sutvā, “mahārāja, ahaṁ gandhatindukadevatā, ‘tuyhaṁ ovādaṁ dassāmī’ ti āgatomhī” ti āha. “Kiṁ nāma ovādaṁ dassasī” ti evaṁ vutte mahāsatto, “mahārāja, tvaṁ pamatto hutvā rajjaṁ kāresi, tena te sakalaraṭṭhaṁ hataviluttaṁ viya vinaṭṭhaṁ, rājāno nāma pamādena rajjaṁ kārentā sakalaraṭṭhassa sāmino na honti, diṭṭheva dhamme vināsaṁ patvā samparāye puna mahāniraye nibbattanti. Tesu ca pamādaṁ āpannesu antojanā bahijanāpissa pamattāva honti, tasmā raññā atirekena appamattena bhavitabban”-ti vatvā dhammadesanaṁ paṭṭhapento imā ekādasa gāthā āha:

1. Appamādo amatapadaṁ, pamādo maccuno padaṁ,
Appamattā na mīyanti, ye pamattā yathā matā. [Dhp 21]

2. Madā pamādo jāyetha, pamādā jāyate khayo,
Khayā padosā jāyanti, mā mado bharatūsabha.

3. Bahū hi khattiyā jīnā, atthaṁ raṭṭhaṁ pamādino,
Atho pi gāmino gāmā, anagārā agārino.

4. Khattiyassa {5.100} pamattassa, raṭṭhasmiṁ raṭṭhavaḍḍhana,
Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṁ vuccate aghaṁ.

5. Nesa dhammo mahārāja, ativelaṁ pamajjasi,
Iddhaṁ phītaṁ janapadaṁ, corā viddhaṁsayanti naṁ.

6. Na te puttā bhavissanti, na hiraññaṁ na dhāniyaṁ,
Raṭṭhe viluppamānamhi, sabbabhogehi jīyasi.

7. Sabbabhogā parijiṇṇaṁ, rājānaṁ vā pi khattiyaṁ,
Ñātimittā suhajjā ca, na taṁ maññanti māniyaṁ.

8. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Tamevamupajīvantā, na taṁ maññanti māniyaṁ.

9. Asaṁvihitakammantaṁ, bālaṁ dummantimantinaṁ,
Sirī jahati dummedhaṁ, jiṇṇaṁva urago tacaṁ.

10. Susaṁvihitakammantaṁ, kāluṭṭhāyiṁ atanditaṁ,
Sabbe bhogābhivaḍḍhanti, gāvo sausabhāmiva.

11. Upassutiṁ mahārāja, raṭṭhe janapade cara,
Tattha disvā ca sutvā ca, tato taṁ paṭipajjasī ti.

Tattha appamādo ti satiyā avippavāso. Amatapadan-ti amatassa nibbānassa padaṁ adhigamakāraṇaṁ. Maccuno padan-ti maraṇassa kāraṇaṁ. Pamattā hi vipassanaṁ avaḍḍhetvā appaṭisandhikabhāvaṁ pattuṁ asakkontā punappunaṁ saṁsāre jāyanti ceva mīyanti ca, tasmā pamādo maccuno padaṁ nāma. Na mīyantī ti vipassanaṁ vaḍḍhetvā appaṭisandhikabhāvaṁ pattā puna saṁsāre anibbattattā na mīyanti nāma. Ye pamattāti, mahārāja, ye puggalā pamattā, te yathā matā, tatheva daṭṭhabbā. Kasmā? Akiccasādhanatāya. Matassa pi hi: “Ahaṁ dānaṁ dassāmi, sīlaṁ rakkhissāmi, uposathakammaṁ karissāmi, kalyāṇakammaṁ pūressāmī” ti ābhogo vā patthanā vā pariyuṭṭhānaṁ vā natthi apagataviññāṇattā, pamattassa pi appamādābhāvāti tasmā ubhopete ekasadisāva.

Madāti, mahārāja, ārogyayobbanajīvitamadasaṅkhātā tividhā madā pamādo nāma jāyati. So madappatto pamādāpanno pāṇātipātādīni pāpakammāni karoti. Atha naṁ rājāno chindāpenti vā hanāpenti vā, sabbaṁ vā dhanamassa haranti, evamassa pamādā ñātidhanajīvitakkhayo jāyati. Puna so dhanakkhayaṁ {5.101} vā yasakkhayaṁ vā patto jīvituṁ asakkonto jīvitavuttatthāya kāyaduccaritādīni karoti, iccassa khayā padosā jāyanti, tena taṁ vadāmi mā mado bharatūsabhāti, raṭṭhabhārakajeṭṭhaka bharatūsabha mā pamādamāpajjī ti attho. Atthaṁ raṭṭhan-ti janapadavāsīnaṁ vuddhiñceva sakalaraṭṭhañca bahū pamādino jīnā. Tesaṁ āvibhāvatthāya khantivādijātaka-mātaṅgajātaka-bharujātaka-sarabhaṅgajātaka-cetiyajātakāni kathetabbāni. Gāmino ti gāmabhojakā pi te gāmā pi bahū pamādadosena jīnā parihīnā vinaṭṭhā. Anagārā agārino ti pabbajitā pi pabbajitapaṭipattito, gihī pi gharāvāsato ceva dhanadhaññādīhi ca bahū jīnā parihīnāti vadati. Taṁ vuccate aghanti, mahārāja, yasabhogaparihāni nāmetaṁ rañño dukkhaṁ vuccati. Bhogābhāvena hi niddhanassa yaso hāyati, hīnayaso mahantaṁ kāyikacetasikadukkhaṁ pāpuṇāti.

Nesa dhammo ti, mahārāja, esa porāṇakarājūnaṁ dhammo na hoti. Iddhaṁ phītan-ti annapānādinā samiddhaṁ hiraññasuvaṇṇādinā phītaṁ pupphitaṁ. Na te puttāti, mahārāja, paveṇipālakā te puttā na bhavissanti. Raṭṭhavāsino hi: “Adhammikarañño esa putto, kiṁ amhākaṁ vuḍḍhiṁ karissati, nāssa chattaṁ dassāmā” ti chattaṁ na denti. Evametesaṁ paveṇipālakā puttā na honti nāma. Parijiṇṇan-ti parihīnaṁ. Rājānaṁ vāpī ti sace pi so rājā hoti, atha naṁ rājānaṁ samānam pi. Māniyanti: “Ayaṁ rājā” ti garucittena sammānetabbaṁ katvā na maññanti. Upajīvantā ti upanissāya jīvantā pi ete ettakā janā garucittena maññitabbaṁ na maññanti. Kiṁkāraṇā? Adhammikabhāvena.

Sirī ti yasavibhavo. Tacan-ti yathā urago jiṇṇatacaṁ jigucchanto jahati, na puna oloketi, evaṁ tādisaṁ rājānaṁ sirī jahati. Susaṁvihitakammantan-ti kāyadvārādīhi pāpakammaṁ akarontaṁ. Abhivaḍḍhantī ti abhimukhaṁ gacchantā vaḍḍhanti. Sausabhāmivā ti sausabhā iva. Appamattassa hi sausabhajeṭṭhako gogaṇo viya bhogā vaḍḍhanti. Upassutin-ti janapadacārittasavanāya cārikaṁ attano sakalaraṭṭhe ca janapade ca cara. Tatthā ti tasmiṁ raṭṭhe caranto daṭṭhabbaṁ disvā sotabbaṁ sutvā attano guṇāguṇaṁ paccakkhaṁ katvā tato attano hitapaṭipattiṁ paṭipajjissasīti.

Iti mahāsatto ekādasahi gāthāhi rājānaṁ ovaditvā: “Gaccha papañcaṁ akatvā pariggaṇha raṭṭhaṁ, mā nāsayī” ti vatvā sakaṭṭhānam-eva gato. Rājā pi tassa vacanaṁ sutvā saṁvegappatto punadivase rajjaṁ amacce paṭicchāpetvā purohitena saddhiṁ kālasseva pācīnadvārena nagarā nikkhamitvā {5.102} yojanamattaṁ gato. Tattheko gāmavāsī mahallako aṭavito kaṇṭakasākhaṁ āharitvā gehadvāraṁ parikkhipitvā pidahitvā puttadāraṁ ādāya araññaṁ pavisitvā sāyaṁ rājapurisesu pakkantesu attano gharaṁ āgacchanto gehadvāre pāde kaṇṭakena viddho ukkuṭikaṁ nisīditvā kaṇṭakaṁ nīharanto:

12. Evaṁ vedetu pañcālo, saṅgāme saramappito,
Yathāhamajja vedemi, kaṇṭakena samappito ti.

Imāya gāthāya rājānaṁ akkosi. Taṁ panassa akkosanaṁ bodhisattānubhāvena ahosi. Bodhisattena adhiggahito va so akkosīti veditabbo. Tasmiṁ pana samaye rājā ca purohito ca aññātakavesena tassa santikeva aṭṭhaṁsu. Athassa vacanaṁ sutvā purohito itaraṁ gāthamāha.

13. Jiṇṇo dubbalacakkhūsi, na rūpaṁ sādhu passasi,
Kiṁ tattha brahmadattassa, yaṁ taṁ maggeyya kaṇṭako ti.

Tattha maggeyyā ti vijjheyya. Idaṁ vuttaṁ hoti: yadi tvaṁ attano abyattatāya kaṇṭakena viddho, ko ettha rañño doso. Yena rājānaṁ akkosi, kiṁ te raññā kaṇṭako oloketvāva ācikkhitabboti.

Taṁ sutvā mahallako tisso gāthā abhāsi:

14. Bahvettha brahmadattassa, sohaṁ maggasmi brāhmaṇa,
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.

15. Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā,
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano.

16. Etādise bhaye jāte, bhayaṭṭā tāta māṇavā,
Nillenakāni kubbanti, vane āhatva kaṇṭakan-ti.

Tattha bahvetthāti, brāhmaṇa, sohaṁ sakaṇṭake magge patito sannisinno, bahu ettha brahmadattassa doso, tvaṁ ettakaṁ kālaṁ rañño dosena {5.103} mama sakaṇṭake magge vicaraṇabhāvaṁ na jānāsi. Tassa hi arakkhitā jānapadā ...pe... kaṇṭakanti. Tattha khādantī ti vilumpanti. Tuṇḍiyā ti vadhabandhādīhi pīḷetvā adhammena balisādhakā. Kūṭarājassā ti pāparañño. Adhammiko ti paṭicchannakammanto. Tātā ti purohitaṁ ālapati. Māṇavā ti manussā. Nillenakānī ti nilīyanaṭṭhānāni. Vane āhatva kaṇṭakan-ti kaṇṭakaṁ āharitvā dvārāni pidahitvā gharaṁ chaḍḍetvā puttadāraṁ ādāya vanaṁ pavisitvā tasmiṁ vane attano nilīyanaṭṭhānāni karonti. Atha vā vane yo kaṇṭako, taṁ āharitvā gharāni parikkhipanti. Iti rañño dosenevamhi kaṇṭakena viddho, mā evarūpassa rañño upatthambho hohīti.

Taṁ sutvā rājā purohitaṁ āmantetvā, “ācariya, mahallako yuttaṁ bhaṇati, amhākam-eva doso, ehi nivattāma, dhammena rajjaṁ kāressāmā” ti āha. Bodhisatto purohitassa sarīre adhimuccitvā purato gantvā: “Pariggaṇhissāma tāva, mahārājā” ti āha. Te tamhā gāmā aññaṁ gāmaṁ gacchantā antarāmagge ekissā mahallikāya saddaṁ assosuṁ. Sā kirekā dalidditthī dve dhītaro vayappattā rakkhamānā tāsaṁ araññaṁ gantuṁ na deti. Sayaṁ araññato dārūni ceva sākañca āharitvā dhītaro paṭijaggati. Sā taṁ divasaṁ ekaṁ gumbaṁ āruyha sākaṁ gaṇhantī pavaṭṭamānā bhūmiyaṁ patitvā rājānaṁ maraṇena akkosantī gāthamāha.

17. Kadāssu nāmayaṁ rājā, brahmadatto marissati,
Yassa raṭṭhamhi jīyanti, appatikā kumārikā ti.

Tattha appatikā ti assāmikā. Sace hi tāsaṁ sāmikā assu, maṁ poseyyuṁ. Pāparañño pana rajje ahaṁ dukkhaṁ anubhomi, kadā nu kho esa marissatīti.

Evaṁ bodhisattānubhāveneva sā akkosi. Atha naṁ purohito paṭisedhento gāthamāha.

18. Dubbhāsitañhi te jammi, anatthapadakovide,
Kuhiṁ rājā kumārīnaṁ, bhattāraṁ pariyesatī ti.

Taṁ {5.104} sutvā mahallikā dve gāthā abhāsi:

19. Na me dubbhāsitaṁ brahme, kovidatthapadā ahaṁ,
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.

20. Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā,
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano,
Dujjīve dubbhare dāre, kuto bhattā kumāriyo ti.

Tattha kovidatthapadā ti ahaṁ atthapade kāraṇapade kovidā chekā, mā tvaṁ etaṁ pāparājānaṁ pasaṁsi. Dujjīve ti dujjīve raṭṭhe dubbhare dāre jāte manussesu bhītatasitesu araññe vasantesu kuto bhattā kumāriyo, kuto kumāriyo bhattāraṁ labhissantī ti attho.

Te tassā vacanaṁ sutvā: “Yuttaṁ sā kathetī” ti tato paraṁ gacchantā ekassa kassakassa saddaṁ assosuṁ. Tassa kira kasantassa sāliyo nāma balibaddo phālena pahaṭo sayi. So rājānaṁ akkosanto gāthamāha.

21. Evaṁ sayatu pañcālo, saṅgāme sattiyā hato,
Yathāyaṁ kapaṇo seti, hato phālena sāliyo ti.

Tattha yathā ti yathā ayaṁ vedanāppatto sāliyabalibaddo seti, evaṁ sayatū ti attho.

Atha naṁ purohito paṭisedhento gāthamāha.

22. Adhammena tuvaṁ jamma, brahmadattassa kujjhasi,
Yo tvaṁ sapasi rājānaṁ, aparajjhitvāna attano ti.

Tattha adhammenā ti akāraṇena asabhāvena.

Taṁ sutvā so tisso gāthā abhāsi:

23. Dhammena brahmadattassa, ahaṁ kujjhāmi brāhmaṇa,
Arakkhitā jānapadā adhammabalinā hatā.

24. Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā,
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano.

25. Sā {5.105} nūna puna re pakkā, vikāle bhattamāhari,
Bhattahāriṁ apekkhanto, hato phālena sāliyo ti.

Tattha dhammenā ti kāraṇeneva, akāraṇena akkosatīti saññaṁ mā kari. Sā nūna puna re pakkā, vikāle bhattamāharīti, brāhmaṇa, sā bhattahārikā itthī pāto va mama bhattaṁ pacitvā āharantī adhammabalisādhakehi brahmadattassa dāsehi palibuddhā bhavissati, te parivisitvā puna mayhaṁ bhattaṁ pakkaṁ bhavissati, tena kāraṇena vikāle bhattaṁ āhari, “ajja vikāle bhattaṁ āharī” ti cintetvā chātajjhatto ahaṁ taṁ bhattahāriṁ olokento goṇaṁ aṭṭhāne patodena vijjhiṁ, tenesa pādaṁ ukkhipitvā phālaṁ paharanto hato phālena sāliyo. Tasmā: “Esa mayā hato” ti saññaṁ mā kari, pāparañño yeva hato nāmesa, mā tassa vaṇṇaṁ bhaṇīti.

Te purato gantvā ekasmiṁ gāme vasiṁsu. Punadivase pāto va ekā kūṭadhenu godohakaṁ pādena paharitvā saddhiṁ khīrena pavaṭṭesi. So brahmadattaṁ akkosanto gāthamāha.

26. Evaṁ haññatu pañcālo, saṅgāme asinā hato,
Yathāhamajja pahato, khīrañca me pavaṭṭitan-ti.

Taṁ sutvā purohito paṭisedhento gāthamāha.

27. Yaṁ pasu khīraṁ chaḍḍeti, pasupālaṁ vihiṁsati,
Kiṁ tattha brahmadattassa, yaṁ no garahate bhavan-ti.

Brāhmaṇena gāthāya vuttāya puna so tisso gāthā abhāsi:

28. Gārayho brahme pañcālo, brahmadattassa rājino,
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.

29. Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā,
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano.

30. Caṇḍā aṭanakā gāvī, yaṁ pure na duhāmase,
Taṁ dāni ajja dohāma, khīrakāmehupaddutā ti.

Tattha caṇḍā ti pharusā. Aṭanakā ti palāyanasīlā. Khīrakāmehī ti adhammikarañño purisehi bahuṁ khīraṁ āharāpentehi upaddutā duhāma. Sace hi so dhammena rajjaṁ kāreyya, na no evarūpaṁ bhayaṁ āgaccheyyāti.

Te {5.106} “so yuttaṁ kathetī” ti tamhā gāmā nikkhamma mahāmaggaṁ āruyha nagarābhimukhā gamiṁsu. Ekasmiñca gāme balisādhakā asikosatthāya ekaṁ taruṇaṁ kabaravacchakaṁ māretvā cammaṁ gaṇhiṁsu. Vacchakamātā dhenu puttasokena tiṇaṁ na khādati pānīyaṁ na pivati, paridevamānā āhiṇḍati. Taṁ disvā gāmadārakā rājānaṁ akkosantā gāthamāhaṁsu:

31. Evaṁ kandatu pañcālo, viputto vippasukkhatu,
Yathāyaṁ kapaṇā gāvī, viputtā paridhāvatī ti.

Tattha paridhāvatī ti paridevamāno dhāvati.

Tato purohito itaraṁ gāthamāha.

32. Yaṁ pasu pasupālassa, sambhameyya raveyya vā,
Konīdha aparādhatthi, brahmadattassa rājino ti.

Tattha sambhameyya raveyya vā ti bhameyya vā viraveyya vā. Idaṁ vuttaṁ hoti: tātā, pasu nāma pasupālassa rakkhantasseva dhāvati pi viravati pi, tiṇam-pi na khādati pānīyam-pi na pivati, idha rañño ko nu aparādhoti.

Tato gāmadārakā dve gāthā abhāsiṁsu:

33. Aparādho mahābrahme, brahmadattassa rājino,
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.

34. Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā,
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano,
Kathaṁ no asikosatthā, khīrapā haññate pajā ti.

Tattha mahābrahme ti mahābrāhmaṇa. Rājino ti rañño. Kathaṁ no ti kathaṁ nu kena nāma kāraṇena. Khīrapā haññate pajā ti pāparājassa sevakehi khīrapako vacchako haññati, idāni sā dhenu puttasokena paridevati, so pi rājā ayaṁ dhenu viya paridevatūti rājānaṁ akkosiṁsu yeva.

Te: “Sādhu vo kāraṇaṁ vadathā” ti vatvā pakkamiṁsu. Athantarāmagge ekissā sukkhapokkharaṇiyā kākā tuṇḍehi vijjhitvā maṇḍūke khādanti. Bodhisatto tesu taṁ ṭhānaṁ sampattesu attano ānubhāvena maṇḍūkena:

35. Evaṁ {5.107} khajjatu pañcālo, hato yuddhe saputtako,
Yathāhamajja khajjāmi, gāmikehi araññajo ti.

Rājānaṁ akkosāpesi.

Tattha gāmikehī ti gāmavāsīhi.

Taṁ sutvā purohito maṇḍūkena saddhiṁ sallapanto gāthamāha.

36. Na sabbabhūtesu vidhenti rakkhaṁ, rājāno maṇḍūka manussaloke,
Nettāvatā rājā adhammacārī, yaṁ tādisaṁ jīvamadeyyu dhaṅkā ti.

Tattha jīvan-ti jīvantaṁ. Adeyyun-ti khādeyyuṁ. Dhaṅkā ti kākā. Ettāvatā rājā adhammiko nāma na hoti, kiṁ sakkā araññaṁ pavisitvā raññā taṁ rakkhantena caritunti.

Taṁ sutvā maṇḍūko dve gāthā abhāsi:

37. Adhammarūpo vata brahmacārī, anuppiyaṁ bhāsasi khattiyassa,
Viluppamānāya puthuppajāya, pūjesi rājaṁ paramappamādaṁ.

38. Sace idaṁ brahme surajjakaṁ siyā, phītaṁ raṭṭhaṁ muditaṁ vippasannaṁ,
Bhutvā baliṁ aggapiṇḍañca kākā, na mādisaṁ jīvamadeyyu dhaṅkā ti.

Tattha brahmacārī ti purohitaṁ garahanto āha. Khattiyassā ti evarūpassa pāparañño. Viluppamānāyā ti vilumpamānāya, ayam-eva vā pāṭho. Puthuppajāyā ti vipulāya pajāya vināsiyamānāya. Pūjesī ti pasaṁsi. Surajjakan-ti chandādivasena agantvā dasa rājadhamme akopentena appamattena raññā rakkhiyamānaṁ sace idaṁ surajjakaṁ bhaveyya. Phītan-ti devesu sammādhāraṁ anuppavecchantesu sampannasassaṁ. Na mādisan-ti evaṁ sante mādisaṁ jīvamānaññeva kākā na khādeyyuṁ.

Evaṁ chasu pi ṭhānesu akkosanaṁ bodhisattasseva ānubhāvena ahosi,

Taṁ {5.108} sutvā rājā ca purohito ca: “Araññavāsiṁ tiracchānagataṁ maṇḍūkaṁ upādāya sabbe amhe yeva akkosantī” ti vatvā tato nagaraṁ gantvā dhammena rajjaṁ kāretvā mahāsattassovāde ṭhitā dānādīni puññāni kariṁsu.

Satthā kosalarañño imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā, “mahārāja, raññā nāma agatigamanaṁ pahāya dhammena rajjaṁ kāretabban”-ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā gandhatindukadevatā aham-eva ahosin”-ti.

Gandhatindukajātakavaṇṇanā dasamā

Jātakuddānaṁ:

Kiṁchanda kumbha jayaddisa chaddanta, atha paṇḍitasambhava siraka pi,
Dakarakkhasa paṇḍaranāgavaro, atha sambula tindukadevasutoti.

Tiṁsanipātavaṇṇanā niṭṭhitā