17. Cattālīsanipāto

Ja 521: Tesakuṇajātakavaṇṇanā

Vessantaraṁ {5.109} taṁ pucchāmī ti idaṁ satthā jetavane viharanto kosalarañño ovādavasena kathesi. Tañhi rājānaṁ dhammassavanatthāya āgataṁ satthā āmantetvā: “Mahārāja, raññā nāma dhammena rajjaṁ kāretabbaṁ, yasmiñhi samaye rājāno adhammikā honti, rājayuttā pi tasmiṁ samaye adhammikā hontī” ti catukkanipāte (AN. 4.70) āgatasuttanayena ovaditvā agatigamane agatiagamane ca ādīnavañca ānisaṁsañca kathetvā: “Supinakūpamā kāmā” ti ādinā nayena kāmesu ādīnavaṁ vitthāretvā, “mahārāja, imesañhi sattānaṁ:

Maccunā saṅgaro natthi, lañjaggāho na vijjati,
Yuddhaṁ natthi jayo natthi, sabbe maccuparāyaṇā.

Tesaṁ paralokaṁ gacchantānaṁ ṭhapetvā attanā kataṁ kalyāṇakammaṁ aññā patiṭṭhā nāma natthi. Evaṁ ittarapaccupaṭṭhānaṁ avassaṁ pahātabbaṁ, na yasaṁ nissāya pamādaṁ kātuṁ vaṭṭati, appamatteneva hutvā dhammena rajjaṁ kāretuṁ vaṭṭati. Porāṇakarājāno anuppanne pi buddhe paṇḍitānaṁ ovāde ṭhatvā dhammena rajjaṁ kāretvā devanagaraṁ pūrayamānā gamiṁsū” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatto rajjaṁ kārento aputtako ahosi, patthento pi puttaṁ vā dhītaraṁ vā na labhi. So ekadivasaṁ mahantena parivārena uyyānaṁ gantvā divasabhāgaṁ uyyāne kīḷitvā maṅgalasālarukkhamūle {5.110} sayanaṁ attharāpetvā thokaṁ niddāyitvā pabuddho sālarukkhaṁ oloketvā tattha sakuṇakulāvakaṁ passi, saha dassanenevassa sineho uppajji. So ekaṁ purisaṁ pakkosāpetvā: “Imaṁ rukkhaṁ abhiruhitvā etasmiṁ kulāvake kassaci atthitaṁ vā natthitaṁ vā jānāhī” ti āha. So: “Sādhu, devā” ti vatvā abhiruhitvā tattha tīṇi aṇḍakāni disvā rañño ārocesi. Rājā: “Tena hi etesaṁ upari nāsavātaṁ mā vissajjesī” ti vatvā: “Caṅkoṭake kappāsapicuṁ attharitvā tattheva tāni aṇḍakāni ṭhapetvā saṇikaṁ otarāhī” ti otārāpetvā caṅkoṭakaṁ hatthena gahetvā: “Katarasakuṇaṇḍakāni nāmetānī” ti amacce pucchi. Te: “Mayaṁ na jānāma, nesādā jānissantī” ti vadiṁsu. Rājā nesāde pakkosāpetvā pucchi. Nesādā, “mahārāja, tesu ekaṁ ulūkaaṇḍaṁ, ekaṁ sālikāaṇḍaṁ, ekaṁ suvakaaṇḍan”-ti kathayiṁsu. Kiṁ pana ekasmiṁ kulāvake tiṇṇaṁ sakuṇikānaṁ aṇḍāni hontīti. Āma, deva, paripanthe asati sunikkhittāni na nassantīti. Rājā tussitvā: “Ime mama puttā bhavissantī” ti tāni tīṇi aṇḍāni tayo amacce paṭicchāpetvā: “Ime mayhaṁ puttā bhavissanti, tumhe sādhukaṁ paṭijaggitvā aṇḍakosato nikkhantakāle mamāroceyyāthā” ti āha. Te tāni sādhukaṁ rakkhiṁsu.

Tesu paṭhamaṁ ulūkaaṇḍaṁ bhijji. Amacco ekaṁ nesādaṁ pakkosāpetvā: “Tvaṁ itthibhāvaṁ vā purisabhāvaṁ vā jānāhī” ti vatvā tena taṁ vīmaṁsitvā: “Puriso” ti vutte rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Putto te, deva, jāto” ti āha. Rājā tuṭṭho tassa bahuṁ dhanaṁ datvā: “Puttakaṁ me sādhukaṁ paṭijagga, ‘vessantaro’ ti cassa nāmaṁ karohī” ti vatvā uyyojesi. So tathā akāsi. Tato katipāhaccayena sālikāaṇḍaṁ bhijji. So pi amacco taṁ nesādena vīmaṁsāpetvā: “Itthī” ti sutvā rañño santikaṁ gantvā: “Dhītā te, deva, jātā” ti āha. Rājā tuṭṭho tassa pi bahuṁ dhanaṁ datvā: “Dhītaraṁ {5.111} me sādhukaṁ paṭijagga, ‘kuṇḍalinī’ ti cassā nāmaṁ karohī” ti vatvā uyyojesi. So pi tathā akāsi. Puna katipāhaccayena suvakaaṇḍaṁ bhijji. So pi amacco nesādena taṁ vīmaṁsitvā: “Puriso” ti vutte rañño santikaṁ gantvā: “Putto te, deva, jāto” ti āha. Rājā tuṭṭho tassa pi bahuṁ dhanaṁ datvā: “Puttassa me mahantena parivārena maṅgalaṁ katvā ‘jambuko’ tissa nāmaṁ karohī” ti vatvā uyyojesi. So pi tathā akāsi. Te tayo pi sakuṇā tiṇṇaṁ amaccānaṁ gehesu rājakumāraparihāreneva vaḍḍhanti. Rājā: “Mama putto, mama dhītā” ti voharati. Athassa amaccā aññamaññaṁ avahasanti: “Passatha, bho, rañño kiriyaṁ, tiracchānagate pi ‘putto me, dhītā me’ ti vadanto vicaratī” ti.

Taṁ sutvā rājā cintesi: “ime amaccā etesaṁ mama puttānaṁ paññāsampadaṁ na jānanti, pākaṭaṁ nesaṁ karissāmī” ti. Athekaṁ amaccaṁ vessantarassa santikaṁ pesesi: “tumhākaṁ pitā pañhaṁ pucchitukāmo, kadā kira āgantvā pucchatū” ti. So amacco gantvā vessantaraṁ vanditvā taṁ sāsanaṁ ārocesi. Taṁ sutvā vessantaro attano paṭijaggakaṁ amaccaṁ pakkositvā: “Mayhaṁ kira pitā maṁ pañhaṁ pucchitukāmo, tassa idhāgatassa sakkāraṁ kātuṁ vaṭṭati, kadā āgacchatū” ti pucchi. Amacco: “Ito sattame divase tava pitā āgacchatū” ti āha. Taṁ sutvā vessantaro: “Pitā me ito sattame divase āgacchatū” ti vatvā uyyojesi. So āgantvā rañño ācikkhi. Rājā sattame divase nagare bheriṁ carāpetvā puttassa nivesanaṁ agamāsi. Vessantaro rañño mahantaṁ sakkāraṁ kāresi, antamaso dāsakammakārānam-pi sakkāraṁ kāresi. Rājā vessantarasakuṇassa gehe bhuñjitvā mahantaṁ yasaṁ anubhavitvā sakaṁ nivesanaṁ āgantvā rājaṅgaṇe mahantaṁ maṇḍapaṁ kārāpetvā nagare bheriṁ carāpetvā alaṅkatamaṇḍapamajjhe mahājanaparivāro nisīditvā: “Vessantaraṁ {5.112} ānetū” ti amaccassa santikaṁ pesesi. Amacco vessantaraṁ suvaṇṇapīṭhe nisīdāpetvā ānesi. Vessantarasakuṇo pitu aṅke nisīditvā pitarā saha kīḷitvā gantvā tattheva suvaṇṇapīṭhe nisīdi. Atha naṁ rājā mahājanamajjhe rājadhammaṁ pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Vessantaraṁ taṁ pucchāmi, sakuṇa bhaddamatthu te,
Rajjaṁ kāretukāmena, kiṁ su kiccaṁ kataṁ varan-ti.

Tattha sakuṇā ti taṁ ālapati. Kiṁ sū ti kataraṁ kiccaṁ kataṁ varaṁ uttamaṁ hoti, kathehi me, tāta, sakalaṁ rājadhammanti evaṁ kira taṁ so pucchi.

Taṁ sutvā vessantaro pañhaṁ akathetvāva rājānaṁ tāva pamādena codento dutiyaṁ gāthamāha.

2. Cirassaṁ vata maṁ tāto, kaṁso bārāṇasiggaho,
Pamatto appamattaṁ maṁ, pitā puttaṁ acodayī ti.

Tattha tāto ti pitā. Kaṁso ti idaṁ tassa nāmaṁ. Bārāṇasiggaho ti catūhi saṅgahavatthūhi bārāṇasiṁ saṅgahetvā vattanto. Pamatto ti evarūpānaṁ paṇḍitānaṁ santike vasanto pañhassa apucchanena pamatto. Appamattaṁ man-ti sīlādiguṇayogena maṁ appamattaṁ. Pitā ti posakapitā. Acodayī ti amaccehi: “Tiracchānagate putte katvā voharatī” ti avahasiyamāno pamādaṁ āpajjitvā cirassaṁ ajja codesi, pañhaṁ pucchīti vadati.

Evaṁ so imāya gāthāya codetvā: “Mahārāja, raññā nāma tīsu dhammesu ṭhatvā dhammena rajjaṁ kāretabban”-ti vatvā rājadhammaṁ kathento imā gāthāyo āha:

3. Paṭhameneva vitathaṁ, kodhaṁ hāsaṁ nivāraye,
Tato kiccāni kāreyya, taṁ vataṁ āhu khattiya.

4. Yaṁ tvaṁ tāta tapokammaṁ, pubbe katamasaṁsayaṁ,
Ratto duṭṭho ca yaṁ kayirā, na taṁ kayirā tato puna.

5. Khattiyassa pamattassa, raṭṭhasmiṁ raṭṭhavaḍḍhana,
Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṁ vuccate aghaṁ.

6. Sirī tāta alakkhī ca, pucchitā etadabravuṁ,
Uṭṭhānavīriye pose, ramāhaṁ anusūyake.

7. Usūyake {5.113} duhadaye, purise kammadussake,
Kāḷakaṇṇī mahārāja, ramati cakkabhañjanī.

8. So tvaṁ sabbe suhadayo, sabbesaṁ rakkhito bhava,
Alakkhiṁ nuda mahārāja, lakkhyā bhava nivesanaṁ.

9. Sa lakkhīdhitisampanno, puriso hi mahaggato,
Amittānaṁ kāsipati, mūlaṁ aggañca chindati.

10. Sakko pi hi bhūtapati, uṭṭhāne nappamajjati,
Sa kalyāṇe dhitiṁ katvā, uṭṭhāne kurute mano.

11. Gandhabbā pitaro devā, sājīvā honti tādino,
Uṭṭhāhato appamajjato, anutiṭṭhanti devatā.

12. So appamatto akkuddho, tāta kiccāni kāraya,
Vāyamassu ca kiccesu, nālaso vindate sukhaṁ.

13. Tattheva te vattapadā, esāva anusāsanī,
Alaṁ mitte sukhāpetuṁ, amittānaṁ dukhāya cā ti.

Tattha paṭhameneva vitathanti, tāta, rājā nāma ādito va musāvādaṁ nivāraye. Musāvādino hi rañño raṭṭhaṁ nirojaṁ hoti, pathaviyā ojā kammakaraṇaṭṭhānato sattaratanamattaṁ heṭṭhā bhassati, tato āhāre vā telamadhuphāṇitādīsu vā osadhesu ojā na hoti. Nirojāhārabhojanā manussā bahvābādhā honti, raṭṭhe thalajalapathesu āyo nuppajjati, tasmiṁ anuppajjante rājāno duggatā honti. Te sevake saṅgaṇhituṁ na sakkonti, asaṅgahitā sevakā rājānaṁ garucittena na olokenti. Evaṁ, tāta, musāvādo nāmesa nirojo, na so jīvitahetu pi kātabbo, saccaṁ pana sādutaraṁ rasānanti tadeva paṭiggahetabbaṁ. Apica musāvādo nāma guṇaparidhaṁsako vipattipariyosāno, dutiyacittavāre avīciparāyaṇaṁ karoti. Imasmiṁ panatthe: “Dhammo have hato hantī” ti cetiyajātakaṁ (Ja. 422) kathetabbaṁ.

Kodhanti, tāta, rājā nāma paṭhamam-eva kujjhanalakkhaṇaṁ kodham-pi nivāreyya. Tāta, aññesañhi kodho khippaṁ matthakaṁ na pāpuṇāti, rājūnaṁ pāpuṇāti. Rājāno nāma vācāvudhā kujjhitvā olokitamattenā pi paraṁ vināsenti, tasmā raññā aññehi manussehi atirekataraṁ nikkodhena bhavitabbaṁ, khantimettānuddayāsampannena attano piyaputtaṁ viya lokaṁ volokentena bhavitabbaṁ. Tāta, atikodhano nāma rājā uppannaṁ yasaṁ rakkhituṁ na sakkoti. Imassa panatthassa dīpanatthaṁ khantivādijātaka- (Ja. 313) cūḷadhammapālajātakāni (Ja. 358) kathetabbāni. Cūḷadhammapālajātakasmiñhi mahāpatāpano nāma rājā puttaṁ ghātetvā {5.114} puttasokena hadayena phalitena matāya deviyā sayam-pi deviṁ anusocanto hadayena phaliteneva mari. Atha te tayo pi ekaāḷāhaneva jhāpesuṁ. Tasmā raññā paṭhamam-eva musāvādaṁ vajjetvā dutiyaṁ kodho vajjetabbo.

Hāsan-ti hassaṁ, ayam-eva vā pāṭho. Tesu tesu kiccesu uppilāvitacittatāya keḷisīlataṁ parihāsaṁ nivāreyya. Tāta, raññā nāma keḷisīlena na bhavitabbaṁ, aparapattiyena hutvā sabbāni kiccāni attapaccakkheneva kātabbāni. Uppilāvitacitto hi rājā atuletvā kammāni karonto laddhaṁ yasaṁ vināseti. Imasmiṁ panatthe sarabhaṅgajātake (Ja. 522) purohitassa vacanaṁ gahetvā daṇḍakirañño kisavacche aparajjhitvā saha raṭṭhena ucchijjitvā kukkuḷaniraye nibbattabhāvo ca mātaṅgajātake (Ja. 497) majjharañño brāhmaṇānaṁ kathaṁ gahetvā mātaṅgatāpase aparajjhitvā saha raṭṭhena ucchijjitvā niraye nibbattabhāvo ca ghaṭapaṇḍitajātake (Ja. 454) dasabhātikarājadārakānaṁ mohamūḷhānaṁ vacanaṁ gahetvā kaṇhadīpāyane aparajjhitvā vāsudevakulassa nāsitabhāvo ca kathetabbo.

Tato kiccāni kāreyyā ti evaṁ, tāta, paṭhamaṁ musāvādaṁ dutiyaṁ kodhaṁ tatiyaṁ adhammahāsaṁ vajjetvā tato pacchā rājā raṭṭhavāsīnaṁ kattabbakiccāni kāreyya. Taṁ vataṁ āhu khattiyāti, khattiyamahārāja, yaṁ mayā vuttaṁ, etaṁ rañño vatasamādānanti porāṇakapaṇḍitā kathayiṁsu.

Na taṁ kayirā ti yaṁ tayā rāgādivasena pacchā tāpakaraṁ kammaṁ kataṁ hoti, tato pubbe katato puna tādisaṁ kammaṁ na kayirā, mā kareyyāsi, tātāti. Vuccate ti taṁ rañño aghanti vuccati, evaṁ porāṇakapaṇḍitā kathayiṁsu. Sirī ti idaṁ vessantarasakuṇo pubbe bārāṇasiyaṁ pavattitakāraṇaṁ āharitvā dassento āha. Tattha abravun-ti suciparivāraseṭṭhinā pucchitā kathayiṁsu. Uṭṭhānavīriye ti yo poso uṭṭhāne vīriye ca patiṭṭhito, na ca paresaṁ sampattiṁ disvā usūyati, tasmiṁ ahaṁ abhiramāmīti āha. Evaṁ tāva tāta sirī kathesi. Usūyake ti alakkhī pana, tāta, pucchitā ahaṁ parasampattiusūyake duhadaye ducitte kalyāṇakammadūsake yo kalyāṇakammaṁ dussanto appiyāyanto aṭṭīyanto na karoti, tasmiṁ abhiramāmīti āha. Evaṁ sā kāḷakaṇṇī, mahārāja, ramati patirūpadesavāsādino kusalacakkassa bhañjanī.

Suhadayo ti sundaracitto hitacittako. Nudā ti nīhara. Nivesanan-ti lakkhiyā pana nivesanaṁ bhava patiṭṭhā hohi. Sa lakkhīdhitisampanno ti, mahārāja, kāsipati so puriso paññāya ceva vīriyena ca sampanno. Mahaggato ti mahajjhāsayo corānaṁ paccayabhūte gaṇhanto amittānaṁ mūlaṁ core gaṇhanto amittānaṁ aggaṁ chindatīti vadati. Sakko ti {5.115} indo. Bhūtapatī ti rājānaṁ ālapati. Uṭṭhāne ti uṭṭhānavīriye. Nappamajjatī ti na pamajjati, sabbakiccāni karoti. Sa kalyāṇe ti so devarājā uṭṭhānavīriye manaṁ karonto pāpakammaṁ akatvā kalyāṇe puññakammasmiññeva dhitiṁ katvā appamatto uṭṭhāne manaṁ karoti, tassa pana kalyāṇakamme vīriyakaraṇabhāvadassanatthaṁ sarabhaṅgajātake (Ja. 522) dvīsu devalokesu devatāhi saddhiṁ kapiṭṭhārāmaṁ āgantvā pañhaṁ pucchitvā dhammassa sutabhāvo, mahākaṇhajātake (Ja. 469) attano ānubhāvena janaṁ tāsetvā osakkantassa sāsanassa pavattitabhāvo cāti evamādīni vatthūni kathetabbāni.

Gandhabbā ti cātumahārājikānaṁ heṭṭhā catuyonikā devā, catuyonikattā yeva kira te gandhabbā nāma jātā. Pitaro ti brahmāno. Devā ti upapattidevavasena cha kāmāvacaradevā. Tādino ti tathāvidhassa kusalābhiratassa rañño. Sājīvā hontī ti samānajīvikā upajīvitabbā. Tādisā hi rājāno dānādīni puññāni karontā devatānaṁ pattiṁ denti, tā taṁ pattiṁ anumoditvā sampaṭicchitvā dibbayasena vaḍḍhanti. Anutiṭṭhantī ti tādisassa rañño vīriyaṁ karontassa appamādaṁ āpajjantassa devatā anutiṭṭhanti anugacchanti, dhammikaṁ rakkhaṁ saṁvidahantī ti attho.

So ti so tvaṁ. Vāyamassū ti tāni raṭṭhakiccāni karonto tulanavasena tīraṇavasena paccakkhakammavasena tesu tesu kiccesu vīriyaṁ karassu. Tattheva te vattapadāti, tāta, yaṁ maṁ tvaṁ kiṁsu kiccaṁ kataṁ varanti pucchi, tattha tava pañhe yeva ete mayā: “Paṭhameneva vitathan”-ti ādayo vuttā, ete vattapadā vattakoṭṭhāsā, evaṁ tattha vattassu. Esā ti yā te mayā kathitā, esāva tava anusāsanī. Alan-ti evaṁ vattamāno hi rājā attano mitte sukhāpetuṁ, amittānañca dukkhāya alaṁ pariyatto samatthoti.

Evaṁ vessantarasakuṇena ekāya gāthāya rañño pamādaṁ codetvā ekādasahi gāthāhi dhamme kathite: “Buddhalīḷāya pañho kathito” ti mahājano acchariyabbhutacittajāto sādhukārasatāni pavattesi. Rājā somanassappatto amacce āmantetvā pucchi: “bhonto! Amaccā mama puttena vessantarena evaṁ kathentena kena kattabbaṁ kiccaṁ katan”-ti. Mahāsenaguttena, devā ti. “Tena hissa mahāsenaguttaṭṭhānaṁ dammī” ti vessantaraṁ ṭhānantare ṭhapesi. So tato paṭṭhāya mahāsenaguttaṭṭhāne ṭhito pitu kammaṁ akāsīti.

Vessantarapañho niṭṭhito

Puna {5.116} rājā katipāhaccayena purimanayeneva kuṇḍaliniyā santikaṁ dūtaṁ pesetvā sattame divase tattha gantvā paccāgantvā tattheva maṇḍapamajjhe nisīditvā kuṇḍaliniṁ āharāpetvā suvaṇṇapīṭhe nisinnaṁ rājadhammaṁ pucchanto gāthamāha.

14. Sakkhisi tvaṁ kuṇḍalini, maññasi khattabandhuni,
Rajjaṁ kāretukāmena, kiṁ su kiccaṁ kataṁ varan-ti.

Tattha sakkhisī ti mayā puṭṭhapañhaṁ kathetuṁ sakkhissasīti pucchati. Kuṇḍalinī ti tassā saliṅgato āgatanāmenālapati. Tassā kira dvīsu kaṇṇapiṭṭhesu kuṇḍalasaṇṭhānā dve lekhā ahesuṁ, tenassā: “Kuṇḍalinī” ti nāmaṁ kāresi. Maññasī ti jānissasi mayā puṭṭhapañhassa atthanti. Khattabandhunī ti khattassa mahāsenaguttassa bhaginibhāvena naṁ evaṁ ālapati. Kasmā panesa vessantarasakuṇaṁ evaṁ apucchitvā imam-eva pucchatīti? Itthibhāvena. Itthiyo hi parittapaññā, tasmā: “Sace sakkoti, pucchissāmi, no ce, na pucchissāmī” ti vīmaṁsanavasena evaṁ pucchitvā taññeva pañhaṁ pucchi.

Sā evaṁ raññā rājadhamme pucchite, “tāta, tvaṁ maṁ ‘itthikā nāma kiṁ kathessatī’ ti vīmaṁsasi maññe, sakalaṁ te rājadhammaṁ dvīsu yeva padesu pakkhipitvā kathessāmī” ti vatvā āha:

15. Dveva tāta padakāni, yattha sabbaṁ patiṭṭhitaṁ,
Aladdhassa ca yo lābho, laddhassa cānurakkhaṇā.

16. Amacce tāta jānāhi, dhīre atthassa kovide,
Anakkhākitave tāta, asoṇḍe avināsake.

17. Yo ca taṁ tāta rakkheyya, dhanaṁ yañceva te siyā,
Sūto va rathaṁ saṅgaṇhe, so te kiccāni kāraye.

18. Susaṅgahitantajano, sayaṁ vittaṁ avekkhiya,
Nidhiñca iṇadānañca, na kare parapattiyā.

19. Sayaṁ āyaṁ vayaṁ jaññā, sayaṁ jaññā katākataṁ,
Niggaṇhe niggahārahaṁ, paggaṇhe paggahārahaṁ.

20. Sayaṁ {5.117} jānapadaṁ atthaṁ, anusāsa rathesabha,
Mā te adhammikā yuttā, dhanaṁ raṭṭhañca nāsayuṁ.

21. Mā ca vegena kiccāni, karosi kārayesi vā,
Vegasā hi kataṁ kammaṁ, mando pacchānutappati.

22. Mā te adhisare muñca, subāḷhamadhiko pitaṁ,
Kodhasā hi bahū phītā, kulā akulataṁ gatā.

23. ‘Mā tāta issaromhī’ ti, anatthāya patārayi,
Itthīnaṁ purisānañca, mā te āsi dukhudrayo.

24. Apetalomahaṁsassa, rañño kāmānusārino,
Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṁ vuccate aghaṁ.

25. Tattheva te vattapadā, esāva anusāsanī,
Dakkhassudāni puññakaro, asoṇḍo avināsako,
Sīlavāssu mahārāja, dussīlo vinipātiko ti.

Tattha padakānī ti kāraṇapadāni. Yatthā ti yesu dvīsu padesu sabbaṁ atthajātaṁ hitasukhaṁ patiṭṭhitaṁ. Aladdhassā ti yo ca pubbe aladdhassa lābhassa lābho, yā ca laddhassa anurakkhaṇā. Tāta, anuppannassa hi lābhassa uppādanaṁ nāma na bhāro, uppannassa pana anurakkhaṇam-eva bhāro. Ekacco hi yasaṁ uppādetvā pi yase pamatto pamādaṁ uppādetvā pāṇātipātādīni karoti, mahācoro hutvā raṭṭhaṁ vilumpamāno carati. Atha naṁ rājāno gāhāpetvā mahāvināsaṁ pāpenti. Atha vā uppannarūpādīsu kāmaguṇesu pamatto ayoniso dhanaṁ nāsento sabbasāpateyye khīṇe kapaṇo hutvā cīrakavasano kapālamādāya carati. Pabbajito vā pana ganthadhurādivasena lābhasakkāraṁ nibbattetvā pamatto hīnāyāvattati. Aparo paṭhamajhānādīni nibbattetvā pi muṭṭhassatitāya tathārūpe ārammaṇe bajjhitvā jhānā parihāyati. Evaṁ uppannassa yasassa vā jhānādilābhassa vā rakkhaṇam-eva dukkaraṁ. Tadatthadīpanatthaṁ pana devadattassa vatthu ca, mudulakkhaṇa- (Ja. 66) lomasakassapa- (Ja. 433) haritacajātaka- (Ja. 431) saṅkappajātakādīni (Ja. 251) ca kathetabbāni. Eko pana lābhasakkāraṁ uppādetvā appamāde ṭhatvā kalyāṇakammaṁ karoti, tassa so yaso sukkapakkhe cando viya vaḍḍhati, tasmā tvaṁ, mahārāja, appamatto payogasampattiyā ṭhatvā dhammena rajjaṁ kārento tava uppannaṁ yasaṁ anurakkhāhīti.

Jānāhī ti bhaṇḍāgārikakammādīnaṁ karaṇatthaṁ upadhārehi. Anakkhākitave ti anakkhe akitave ajutakare ceva akerāṭike ca {5.118}. Asoṇḍe ti pūvasurāgandhamālāsoṇḍabhāvarahite. Avināsake ti tava santakānaṁ dhanadhaññādīnaṁ avināsake. Yo ti yo amacco. Yañcevā ti yañca te ghare dhanaṁ siyā, taṁ rakkheyya. Sūtovā ti rathasārathi viya. Yathā sārathi visamamagganivāraṇatthaṁ asse saṅgaṇhanto rathaṁ saṅgaṇheyya, evaṁ yo saha bhogehi taṁ rakkhituṁ sakkoti, so te amacco nāma tādisaṁ saṅgahetvā bhaṇḍāgārikādikiccāni kāraye.

Susaṅgahitantajano ti, tāta, yassa hi rañño attano antojano attano valañjanakaparijano ca dānādīhi asaṅgahito hoti, tassa antonivesane suvaṇṇahiraññādīni tesaṁ asaṅgahitamanussānaṁ vasena nassanti, antojanā bahi gacchanti, tasmā tvaṁ suṭṭhusaṅgahitaantojano hutvā: “Ettakaṁ nāma me vittan”-ti sayaṁ attano dhanaṁ avekkhitvā: “Asukaṭṭhāne nāma nidhiṁ nidhema, asukassa iṇaṁ demā” ti idaṁ ubhayam-pi na kare parapattiyā, parapattiyā pi tvaṁ mā kari, sabbaṁ attapaccakkham-eva kareyyāsīti vadati.

Āyaṁ vayan-ti tato uppajjanakaṁ āyañca tesaṁ tesaṁ dātabbaṁ vayañca sayam-eva jāneyyāsīti. Katākatan-ti saṅgāme vā navakamme vā aññesu vā kiccesu: “Iminā idaṁ nāma mayhaṁ kataṁ, iminā na katan”-ti etam-pi sayam-eva jāneyyāsi, mā parapattiyo hohi. Niggaṇhe ti, tāta, rājā nāma sandhicchedādikārakaṁ niggahārahaṁ ānetvā dassitaṁ upaparikkhitvā sodhetvā porāṇakarājūhi ṭhapitadaṇḍaṁ oloketvā dosānurūpaṁ niggaṇheyya. Paggaṇhe ti yo pana paggahāraho hoti, abhinnassa vā parabalassa bhedetā, bhinnassa vā sakabalassa ārādhako, aladdhassa vā rajjassa āharako, laddhassa vā thāvarakārako, yena vā pana jīvitaṁ dinnaṁ hoti, evarūpaṁ paggahārahaṁ paggahetvā mahantaṁ sakkārasammānaṁ kareyya. Evaṁ hissa kiccesu aññe pi uraṁ datvā kattabbaṁ karissanti.

Jānapadan-ti janapadavāsīnaṁ atthaṁ sayaṁ attapaccakkheneva anusāsa. Adhammikā yuttā ti adhammikā tattha tattha niyuttā āyuttakā lañjaṁ gahetvā vinicchayaṁ bhindantā tava dhanañca raṭṭhañca mā nāsayuṁ. Iminā kāraṇena appamatto hutvā sayam-eva anusāsa. Vegenā ti sahasā atuletvā atīretvā. Vegasā ti atuletvā atīretvā chandādivasena sahasā kataṁ kammañhi na sādhu na sundaraṁ. Kiṁkāraṇā? Tādisañhi katvā mando pacchā vippaṭisāravasena idha loke apāyadukkhaṁ anubhavanto paraloke ca anutappati. Ayaṁ panettha attho: “Isīnamantaraṁ katvā, bharurājāti me sutan”-ti bharujātakena (Ja. 213) dīpetabbo {5.119}.

Mā te adhisare muñca, subāḷhamadhiko pitanti, tāta, tava hadayaṁ kusalaṁ adhisaritvā atikkamitvā pavatte paresaṁ akusalakamme suṭṭhu bāḷhaṁ adhiko pitaṁ kujjhāpitaṁ hutvā mā muñca, mā patiṭṭhāyatū ti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti: tāta, yadā te vinicchaye ṭhitassa iminā puriso vā hato sandhi vā chinnoti coraṁ dassenti, tadā te paresaṁ vacanehi suṭṭhu ko pitam-pi hadayaṁ kodhavasena mā muñca, apariggahetvā mā daṇḍaṁ paṇehi. Kiṁkāraṇā? Acoram-pi hi: “Coro” ti gahetvā ānenti, tasmā akujjhitvā ubhinnaṁ attapaccatthikānaṁ kathaṁ sutvā suṭṭhu sodhetvā attapaccakkhena tassa corabhāvaṁ ñatvā paveṇiyā ṭhapitadaṇḍavasena kattabbaṁ karohi. Raññā hi uppanne pi kodhe hadayaṁ sītalaṁ akatvā kammaṁ na kātabbaṁ. Yadā panassa hadayaṁ nibbutaṁ hoti mudukaṁ, tadā vinicchayakammaṁ kātabbaṁ. Pharuse hi citte pakkuthite udake mukhanimittaṁ viya kāraṇaṁ na paññāyati. Kodhasā hīti, tāta, kodhena hi bahūni phītāni rājakulāni akulabhāvaṁ gatāni mahāvināsam-eva pattānīti. Imassa panatthassa dīpanatthaṁ khantivādijātaka- (Ja. 313) nāḷikerarājavatthusahassabāhuajjunavatthuādīni kathetabbāni.

Mā, tāta, issaromhīti, anatthāya patārayīti, tāta, “ahaṁ pathavissaro” ti mā mahājanaṁ kāyaduccaritādianatthāya patārayi mā otārayi, yathā taṁ anatthaṁ samādāya vattati, mā evamakāsī ti attho. Mā te āsīti, tāta, tava vijite manussajātikānaṁ vā tiracchānajātikānaṁ vā itthipurisānaṁ dukhudrayo dukkhuppatti mā āsi. Yathā hi adhammikarājūnaṁ vijite manussā kāyaduccaritādīni katvā niraye uppajjanti, tava raṭṭhavāsīnaṁ taṁ dukkhaṁ yathā na hoti, tathā karohī ti attho.

Apetalomahaṁsassā ti attānuvādādibhayehi nibbhayassa. Iminā imaṁ dasseti: tāta, yo rājā kismiñci āsaṅkaṁ akatvā attano kāmam-eva anussarati, chandavasena yaṁ yaṁ icchati, taṁ taṁ karoti, vissaṭṭhayaṭṭhi viya andho niraṅkuso viya ca caṇḍahatthī hoti, tassa sabbe bhogā vinassanti, tassa taṁ bhogabyasanaṁ aghaṁ dukkhanti vuccati.

Tattheva te vattapadā ti purimanayeneva yojetabbaṁ. Dakkhassudānīti, tāta, tvaṁ imaṁ anusāsaniṁ sutvā idāni dakkho analaso puññānaṁ karaṇena puññakaro surādipariharaṇena. Asoṇḍo diṭṭhadhammikasamparāyikassa atthassa avināsanena avināsako bhaveyyāsīti. Sīlavāssū ti sīlavā ācārasampanno bhava, dasasu rājadhammesu patiṭṭhāya rajjaṁ kārehi. Dussīlo vinipātiko ti dussīlo hi, mahārāja, attānaṁ niraye vinipātento vinipātiko nāma hotīti.

Evaṁ {5.120} kuṇḍalinī pi ekādasahi gāthāhi dhammaṁ desesi. Rājā tuṭṭho amacce āmantetvā pucchi: “bhonto! Amaccā mama dhītāya kuṇḍaliniyā evaṁ kathayamānāya kena kattabbaṁ kiccaṁ katan”-ti. Bhaṇḍāgārikena, devā ti. “Tena hissā bhaṇḍāgārikaṭṭhānaṁ dammī” ti kuṇḍaliniṁ ṭhānantare ṭhapesi. Sā tato paṭṭhāya bhaṇḍāgārikaṭṭhāne ṭhatvā pitu kammaṁ akāsīti.

Kuṇḍalinipañho niṭṭhito

Puna rājā katipāhaccayena purimanayeneva jambukapaṇḍitassa santikaṁ dūtaṁ pesetvā sattame divase tattha gantvā sampattiṁ anubhavitvā paccāgato tattheva maṇḍapamajjhe nisīdi. Amacco jambukapaṇḍitaṁ kañcanabhaddapīṭhe nisīdāpetvā pīṭhaṁ sīsenādāya āgacchi. Paṇḍito pitu aṅke nisīditvā kīḷitvā gantvā kañcanapīṭhe yeva nisīdi. Atha naṁ rājā pañhaṁ pucchanto gāthamāha.

26. Apucchimha kosiyagottaṁ, kuṇḍaliniṁ tatheva ca,
Tvaṁ dāni vadehi jambuka, balānaṁ balamuttaman-ti.

Tassattho: tāta, jambuka, ahaṁ tava bhātaraṁ kosiyagottaṁ vessantaraṁ bhaginiñca te kuṇḍaliniṁ rājadhammaṁ apucchiṁ, te attano balena kathesuṁ, yathā pana te pucchiṁ, tatheva idāni, putta jambuka, taṁ pucchāmi, tvaṁ me rājadhammañca balānaṁ uttamaṁ balañca kathehīti.

Evaṁ rājā mahāsattaṁ pañhaṁ pucchanto aññesaṁ pucchitaniyāmena apucchitvā visesetvā pucchi. Athassa paṇḍito: “Tena hi, mahārāja, ohitasoto suṇāhi, sabbaṁ te kathessāmī” ti pasāritahatthe sahassatthavikaṁ ṭhapento viya dhammadesanaṁ ārabhi:

27. Balaṁ pañcavidhaṁ loke, purisasmiṁ mahaggate,
Tattha bāhubalaṁ nāma, carimaṁ vuccate balaṁ.

28. Bhogabalañca dīghāvu, dutiyaṁ vuccate balaṁ,
Amaccabalañca dīghāvu, tatiyaṁ vuccate balaṁ.

29. Abhijaccabalañceva, taṁ catutthaṁ asaṁsayaṁ,
Yāni cetāni sabbāni, adhigaṇhāti paṇḍito.

30. Taṁ {5.121} balānaṁ balaṁ seṭṭhaṁ, aggaṁ paññābalaṁ balaṁ,
Paññābalenupatthaddho, atthaṁ vindati paṇḍito.

31. Api ce labhati mando, phītaṁ dharaṇimuttamaṁ,
Akāmassa pasayhaṁ vā, añño taṁ paṭipajjati.

32. Abhijāto pi ce hoti, rajjaṁ laddhāna khattiyo,
Duppañño hi kāsipati, sabbena pi na jīvati.

33. Paññāva sutaṁ vinicchinī, paññā kittisilokavaḍḍhanī,
Paññāsahito naro idha, api dukkhe sukhāni vindati.

34. Paññañca kho asussūsaṁ, na koci adhigacchati,
Bahussutaṁ anāgamma, dhammaṭṭhaṁ avinibbhujaṁ.

35. Yo ca dhammavibhaṅgaññū, kāluṭṭhāyī atandito,
Anuṭṭhahati kālena, kammaphalaṁ tassijjhati.

36. Anāyatanasīlassa, anāyatanasevino,
Na nibbindiyakārissa, sammadattho vipaccati.

37. Ajjhattañca payuttassa, tathāyatanasevino,
Anibbindiyakārissa, sammadattho vipaccati.

38. Yogappayogasaṅkhātaṁ, sambhatassānurakkhaṇaṁ,
Tāni tvaṁ tāta sevassu, mā akammāya randhayi,
Akammunā hi dummedho, naḷāgāraṁva sīdatī ti.

Tattha mahaggate ti, mahārāja, imasmiṁ sattaloke mahajjhāsaye purise pañcavidhaṁ balaṁ hoti. Bāhubalan-ti kāyabalaṁ. Cariman-ti taṁ atimahantam-pi samānaṁ lāmakam-eva. Kiṁkāraṇā? Andhabālabhāvena. Sace hi kāyabalaṁ mahantaṁ nāma bhaveyya, vāraṇabalato laṭukikāya balaṁ khuddakaṁ bhaveyya, vāraṇabalaṁ pana andhabālabhāvena maraṇassa paccayaṁ jātaṁ, laṭukikā attano ñāṇakusalatāya vāraṇaṁ jīvitakkhayaṁ pāpesi. Imasmiṁ panatthe: “Na heva sabbattha balena kiccaṁ, balañhi bālassa vadhāya hotī” ti suttaṁ (Ja. 357) āharitabbaṁ.

Bhogabalan-ti upatthambhanavasena sabbaṁ hiraññasuvaṇṇādi upabhogajātaṁ bhogabalaṁ nāma, taṁ kāyabalato mahantataraṁ. Amaccabalan-ti abhejjamantassa sūrassa suhadayassa amaccamaṇḍalassa atthitā, taṁ balaṁ saṅgāmasūratāya purimehi balehi mahantataraṁ. Abhijaccabalan-ti tīṇi kulāni atikkamitvā khattiyakulavasena jātisampatti {5.122}, taṁ itarehi balehi mahantataraṁ. Jātisampannā eva hi sujjhanti, na itareti. Yāni cetānī ti yāni ca etāni cattāri pi balāni paṇḍito paññānubhāvena adhigaṇhāti abhibhavati, taṁ sabbabalānaṁ paññābalaṁ seṭṭhanti ca agganti ca vuccati. Kiṁkāraṇā? Tena hi balena upatthaddho paṇḍito atthaṁ vindati, vuḍḍhiṁ pāpuṇāti. Tadatthajotanatthaṁ: “Puṇṇaṁ nadiṁ yena ca peyyamāhū” ti puṇṇanadījātakañca (Ja. 214) sirīkāḷakaṇṇipañhaṁ pañcapaṇḍitapañhañca sattubhastajātaka- (Ja. 402) sambhavajātaka- (Ja. 515) sarabhaṅgajātakādīni (Ja. 522) ca kathetabbāni.

Mando ti mandapañño bālo. Phītanti, tāta, mandapañño puggalo sattaratanapuṇṇaṁ ce pi uttamaṁ dharaṇiṁ labhati, tassa anicchamānasseva pasayhakāraṁ vā pana katvā añño paññāsampanno taṁ paṭipajjati. Mando hi laddhaṁ yasaṁ rakkhituṁ kulasantakaṁ vā pana paveṇi-āgatam-pi rajjaṁ adhigantuṁ na sakkoti. Tadatthajotanatthaṁ: “Addhā pādañjalī sabbe, paññāya atirocatī” ti pādañjalījātakaṁ (Ja. 247) kathetabbaṁ. Laddhānā ti jātisampattiṁ nissāya kulasantakaṁ rajjaṁ labhitvā pi. Sabbenapī ti tena sakalena pi rajjena na jīvati, anupāyakusalatāya duggato va hotīti.

Evaṁ mahāsatto ettakena ṭhānena apaṇḍitassa aguṇaṁ kathetvā idāni paññaṁ pasaṁsanto: “Paññā” ti ādimāha. Tattha sutan-ti sutapariyatti. Tañhi paññāva vinicchinati. Kittisilokavaḍḍhanī ti kittighosassa ca lābhasakkārassa ca vaḍḍhanī. Dukkhe sukhāni vindatī ti dukkhe uppanne pi nibbhayo hutvā upāyakusalatāya sukhaṁ paṭilabhati. Tadatthadīpanatthaṁ:

Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava.
Alametehi ambehi, jambūhi panasehi cā” ti. (Ja. 57).

Ādīni jātakāni kathetabbāni.

Asussūsan-ti paṇḍitapuggale apayirupāsanto assuṇanto. Dhammaṭṭhan-ti sabhāvakāraṇe ṭhitaṁ bahussutaṁ anāgamma taṁ asaddahanto. Avinibbhujan-ti atthānatthaṁ kāraṇākāraṇaṁ anogāhanto atīrento na koci paññaṁ adhigacchati, tātāti.

Dhammavibhaṅgaññū ti dasakusalakammapathavibhaṅgakusalo. Kāluṭṭhāyī ti vīriyaṁ kātuṁ yuttakāle vīriyassa kārako. Anuṭṭhahatī ti tasmiṁ tasmiṁ kāle taṁ taṁ kiccaṁ karoti. Tassā ti tassa puggalassa kammaphalaṁ samijjhati nipphajjati. Anāyatanasīlassā ti anāyatanaṁ vuccati lābhayasasukhānaṁ anākaro dussīlyakammaṁ, taṁsīlassa tena dussīlyakammena samannāgatassa, anāyatanabhūtam-eva dussīlapuggalaṁ sevantassa, kusalassa kammassa karaṇakāle nibbindiyakārissa nibbinditvā ukkaṇṭhitvā karontassa evarūpassa, tāta, puggalassa kammānaṁ attho sammā na vipaccati na sampajjati, tīṇi kulaggāni ca cha kāmasaggāni ca na upanetī ti attho. Ajjhattañcā ti {5.123} attano niyakajjhattaṁ aniccabhāvanādivasena payuttassa. Tathāyatanasevino ti tatheva sīlavante puggale sevamānassa. Vipaccatī ti sampajjati mahantaṁ yasaṁ deti.

Yogappayogasaṅkhātan-ti yoge yuñjitabbayuttake kāraṇe payogakoṭṭhāsabhūtaṁ paññaṁ. Sambhatassā ti rāsikatassa dhanassa anurakkhaṇaṁ. Tāni tvan-ti etāni ca dve purimāni ca mayā vuttakāraṇāni sabbāni, tāta, tvaṁ sevassu, mayā vuttaṁ ovādaṁ hadaye katvā attano ghare dhanaṁ rakkha. Mā akammāya randhayī ti ayuttena akāraṇena mā randhayi, taṁ dhanaṁ mā jhāpayi mā nāsayi. Kiṁkāraṇā? Akammunā hī ti ayuttakammakaraṇena dummedho puggalo sakaṁ dhanaṁ nāsetvā pacchā duggato. Naḷāgāraṁva sīdatī ti yathā naḷāgāraṁ mūlato paṭṭhāya jīramānaṁ appatiṭṭhaṁ patati, evaṁ akāraṇena dhanaṁ nāsetvā apāyesu nibbattatīti.

Evam-pi bodhisatto ettakena ṭhānena pañca balāni vaṇṇetvā paññābalaṁ ukkhipitvā candamaṇḍalaṁ nīharanto viya kathetvā idāni dasahi gāthāhi rañño ovādaṁ dento āha:

39. Dhammaṁ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

40. Dhammaṁ cara mahārāja, puttadāresu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

41. Dhammaṁ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

42. Dhammaṁ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

43. Dhammaṁ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

44. Dhammaṁ cara mahārāja, raṭṭhe janapadesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

45. Dhammaṁ cara mahārāja, samaṇe brāhmaṇesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

46. Dhammaṁ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

47. Dhammaṁ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

48. Dhammaṁ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā,
Suciṇṇena divaṁ pattā, mā dhammaṁ rāja pāmado ti. (Ja. 527.58-67)

Tattha paṭhamagāthāya tāva idha dhamman-ti mātāpitupaṭṭhānadhammaṁ. Taṁ kālasseva vuṭṭhāya mātāpitūnaṁ mukhodakadantakaṭṭhadānamādiṁ katvā sabbasarīrakiccapariharaṇaṁ karonto va pūrehīti vadati. Puttadāresū ti puttadhītaro tāva pāpā nivāretvā kalyāṇe nivesento sippaṁ uggaṇhāpento {5.124} vayappattakāle patirūpakulavaṁsena āvāhavivāhaṁ karonto samaye dhanaṁ dento puttesu dhammaṁ carati nāma, bhariyaṁ sammānento anavamānento anaticaranto issariyaṁ vossajjento alaṅkāraṁ anuppadento dāresu dhammaṁ carati nāma. Mittāmaccesū ti mittāmacce catūhi saṅgahavatthūhi saṅgaṇhanto avisaṁvādento etesu dhammaṁ carati nāma. Vāhanesu balesu cā ti hatthiassādīnaṁ vāhanānaṁ balakāyassa ca dātabbayuttakaṁ dento sakkāraṁ karonto hatthiassādayo mahallakakāle kammesu ayojento tesu dhammaṁ carati nāma.

Gāmesu nigamesu cā ti gāmanigamavāsino daṇḍabalīhi apīḷento va tesu dhammaṁ carati nāma. Raṭṭhe janapadesu cā ti raṭṭhañca janapadañca akāraṇena kilamento hitacittaṁ apaccupaṭṭhapento tattha adhammaṁ carati nāma, apīḷento pana hitacittena pharanto tattha dhammaṁ carati nāma. Samaṇe brāhmaṇesu cā ti tesaṁ cattāro paccaye dento va tesu dhammaṁ carati nāma. Migapakkhīsū ti sabbacatuppadasakuṇānaṁ abhayaṁ dento tesu dhammaṁ carati nāma. Dhammo ciṇṇo ti sucaritadhammo ciṇṇo. Sukhāvaho ti tīsu kulasampadāsu chasu kāmasaggesu sukhaṁ āvahati. Suciṇṇenā ti idha ciṇṇena kāyasucaritādinā suciṇṇena. Divaṁ pattā ti devalokabrahmalokasaṅkhātaṁ divaṁ gatā, tattha dibbasampattilābhino jātā. Mā dhammaṁ rāja pāmado ti tasmā tvaṁ, mahārāja, jīvitaṁ jahanto pi dhammaṁ mā pamajjīti.

Evaṁ dasa dhammacariyagāthāyo vatvā uttari pi ovadanto osānagāthamāha.

49. Tattheva te vattapadā, esāva anusāsanī,
Sappaññasevī kalyāṇī, samattaṁ sāma taṁ vidū ti.

Tattha tattheva te vattapadā ti idaṁ purimanayeneva yojetabbaṁ. Sappaññasevī kalyāṇī, samattaṁ sāma taṁ vidūti, mahārāja, taṁ mayā vuttaṁ ovādaṁ tvaṁ niccakālaṁ sappaññapuggalasevī kalyāṇaguṇasamannāgato hutvā samattaṁ paripuṇṇaṁ sāmaṁ vidū attapaccakkhato va jānitvā yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjāti.

Evaṁ mahāsatto ākāsagaṅgaṁ otārento viya buddhalīḷāya dhammaṁ desesi. Mahājano mahāsakkāraṁ akāsi, sādhukārasahassāni adāsi. Rājā tuṭṭho amacce āmantetvā pucchi: “bhonto! Amaccā mama puttena {5.125} taruṇajambuphalasamānatuṇḍena jambukapaṇḍitena evaṁ kathentena kena kattabbaṁ kiccaṁ katan”-ti. Senāpatinā, devā ti. “Tena hissa senāpatiṭṭhānaṁ dammī” ti jambukaṁ ṭhānantare ṭhapesi. So tato paṭṭhāya senāpatiṭṭhāne ṭhatvā pitu kammāni akāsi. Tiṇṇaṁ sakuṇānaṁ mahanto sakkāro ahosi. Tayo pi janā rañño atthañca dhammañca anusāsiṁsu. Mahāsattassovāde ṭhatvā rājā dānādīni puññāni katvā saggaparāyaṇo ahosi. Amaccā rañño sarīrakiccaṁ katvā sakuṇānaṁ ārocetvā: “Sāmi, jambukasakuṇa rājā tumhākaṁ chattaṁ ussāpetabbaṁ akāsī” ti vadiṁsu. Mahāsatto: “Na mayhaṁ rajjenattho, tumhe appamattā rajjaṁ kārethā” ti mahājanaṁ sīlesu patiṭṭhāpetvā: “Evaṁ vinicchayaṁ pavatteyyāthā” ti vinicchayadhammaṁ suvaṇṇapaṭṭe likhāpetvā araññaṁ pāvisi. Tassovādo cattālīsa vassasahassāni pavattati.

Satthā rañño ovādavasena imaṁ dhammadesanaṁ desetvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā rājā ānando ahosi, kuṇḍalinī uppalavaṇṇā, vessantaro sāriputto, jambukasakuṇo pana aham-eva ahosin”-ti.

Tesakuṇajātakavaṇṇanā paṭhamā