Ja 525: Cūḷasutasomajātakavaṇṇanā

Āmantayāmi nigaman-ti idaṁ satthā jetavane viharanto nekkhammapāramiṁ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu mahānāradakassapajātakasadisam-eva (Ja. 545.1 ādayo).

Idaṁ satthā laṭṭhivanuyyāne viharanto uruvelakassapadamanaṁ ārabbha kathesi. Yadā hi satthā pavattitavaradhammacakko uruvelakassapādayo {6.220} jaṭile dametvā magadharājassa paṭissavaṁ locetuṁ purāṇajaṭilasahassaparivuto laṭṭhivanuyyānaṁ agamāsi. Tadā dvādasanahutāya parisāya saddhiṁ āgantvā dasabalaṁ vanditvā nisinnassa magadharañño parisantare brāhmaṇagahapatikānaṁ vitakko uppajji: “Kiṁ nu kho uruvelakassapo mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carati, udāhu mahāsamaṇo uruvelakassape” ti. Atha kho bhagavā tesaṁ dvādasanahutānaṁ cetasā cetoparivitakkamaññāya: “Kassapassa mama santike pabbajitabhāvaṁ jānāpessāmī” ti imaṁ gāthamāha.

Kim-eva disvā uruvelavāsi, pahāsi aggiṁ kisakovadāno,
Pucchāmi taṁ kassapa etamatthaṁ, kathaṁ pahīnaṁ tava aggihuttan-ti. (Mv. 55).

Thero pi bhagavato adhippāyaṁ viditvā:

Rūpe ca sadde ca atho rase ca, kāmitthiyo cābhivadanti yaññā,
Etaṁ malanti upadhīsu ñatvā, tasmā na yiṭṭhe na hute arañjin-ti. (Mv. 55),:

Imaṁ gāthaṁ vatvā attano sāvakabhāvaṁ pakāsanatthaṁ tathāgatassa pādapiṭṭhe sīsaṁ ṭhapetvā: “Satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī” ti vatvā ekatālaṁ dvitālaṁ titālanti yāva sattatālappamāṇaṁ sattakkhattuṁ vehāsaṁ abbhuggantvā oruyha tathāgataṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Taṁ pāṭihāriyaṁ disvā mahājano: “Aho mahānubhāvo buddho, evaṁ thāmagatadiṭṭhiko nāma attānaṁ ‘arahā’ ti maññamāno uruvelakassapo pi diṭṭhijālaṁ bhinditvā tathāgatena damito” ti satthu guṇakathaññeva kathesi. Taṁ sutvā satthā: “Anacchariyaṁ idāni sabbaññutappattena mayā imassa damanaṁ, svāhaṁ pubbe sarāgakāle pi nārado nāma brahmā hutvā imassa diṭṭhijālaṁ bhinditvā imaṁ nibbisevanamakāsin”-ti vatvā tāya parisāya yācito atītaṁ āhari.

Atīte pana bārāṇasī sudassanaṁ nāma nagaraṁ ahosi, tattha brahmadatto nāma rājā ajjhāvasi. Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, dasamāsaccayena mātukucchito nikkhami. Tassa pana puṇṇacandasassirikaṁ mukhaṁ ahosi, tenassa: “Somakumāro” ti nāmaṁ kariṁsu. So viññutaṁ patto sutavittako savanasīlo ahosi, tena naṁ: “Sutasomo” ti sañjāniṁsu. So vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggahetvā āgato pitu santakaṁ setacchattaṁ labhitvā dhammena rajjaṁ kāresi, mahantaṁ issariyaṁ ahosi. Tassa candādevippamukhāni soḷasa itthisahassāni ahesuṁ. So aparabhāge puttadhītāhi vaḍḍhanto gharāvāse anabhirato araññaṁ pavisitvā pabbajitukāmo ahosi.

So ekadivasaṁ kappakaṁ āmantetvā: “Yadā me, samma, sirasmiṁ palitaṁ passeyyāsi, tadā me āroceyyāsī” ti āha. Kappako tassa vacanaṁ sampaṭicchitvā aparabhāge palitaṁ disvā ārocetvā: “Tena hi naṁ, samma kappaka, uddharitvā mama hatthe patiṭṭhapehī” ti vutte suvaṇṇasaṇḍāsena uddharitvā rañño hatthe ṭhapesi. Taṁ disvā mahāsatto: “Jarāya me sarīraṁ abhibhūtan”-ti bhīto taṁ palitaṁ gahetvāva pāsādā otaritvā mahājanassa {5.178} dassanaṭṭhāne paññatte rājapallaṅke nisīditvā senāpatippamukhāni asītiamaccasahassāni purohitappamukhāni saṭṭhibrāhmaṇasahassāni aññe ca raṭṭhikajānapadanegamādayo bahū jane pakkosāpetvā: “Sirasmiṁ me palitaṁ jātaṁ, ahaṁ mahallakosmi, mama pabbajitabhāvaṁ jānāthā” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Āmantayāmi nigamaṁ, mittāmacce parissaje,
Sirasmiṁ palitaṁ jātaṁ, pabbajjaṁ dāni rocahan-ti.

Tattha āmantayāmī ti jānāpemi. Rocahanti: “Rocemi ahaṁ, tassa me, bhonto! Pabbajitabhāvaṁ jānāthā” ti.

Taṁ sutvā tesu eko visāradappatto hutvā gāthamāha.

2. Abhuṁ me kathaṁ nu bhaṇasi, sallaṁ me deva urasi kappesi,
Sattasatā te bhariyā, kathaṁ nu te tā bhavissantī ti.

Tattha abhun-ti avaḍḍhiṁ. Urasi kappesī ti urasmiṁ sunisitadhotasattiṁ cāresi. Sattasatā ti samajātikā khattiyakaññā sandhāyetaṁ vuttaṁ. Kathaṁ nu te tā bhavissantī ti tā tava bhariyā tayi pabbajite anāthā nippaccayā kathaṁ bhavissanti, etā anāthā katvā tumhākaṁ pabbajjā nāma na yuttāti.

Tato mahāsatto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Paññāyihinti etā, daharā aññam-pi tā gamissanti,
Saggañca patthayāno, tena ahaṁ pabbajissāmī ti.

Tattha paññāyihintī ti attano kammena paññāyissanti. Ahaṁ etāsaṁ kiṁ homi, sabbāpetā daharā, yo añño rājā bhavissati, taṁ etā gamissantīti.

Amaccādayo bodhisattassa paṭivacanaṁ dātuṁ asakkontā tassa mātu santikaṁ gantvā tamatthaṁ ārocesuṁ. Sā turitaturitā āgantvā {5.179} “saccaṁ kira tvaṁ, tāta, pabbajitukāmosī” ti vatvā dve gāthāyo abhāsi:

4. Dulladdhaṁ me āsi sutasoma, yassa te homahaṁ mātā,
Yaṁ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi deva.

5. Dulladdhaṁ me āsi sutasoma, yaṁ taṁ ahaṁ vijāyissaṁ,
Yaṁ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi devā ti.

Tattha dulladdhan-ti yaṁ etaṁ mayā labhantiyā puttaṁ jammaṁ laddhaṁ dulladdhaṁ. Yaṁ me ti yena kāraṇena mayi nānappakārakaṁ vipalantiyā tvaṁ pabbajituṁ icchasi, tena kāraṇena tādisassa puttassa labhanaṁ mama dulladdhaṁ nāmāti.

Bodhisatto evaṁ paridevamānāya pi mātarā saddhiṁ kiñci na kathesi. Sā roditvā kanditvā sayam-eva ekamantaṁ aṭṭhāsi. Athassa pitu ārocesuṁ. So āgantvā ekaṁ tāva gāthamāha.

6. Ko nāmeso dhammo, sutasoma kā ca nāma pabbajjā,
Yaṁ no amhe jiṇṇe, anapekkho pabbajasi devā ti.

Tattha yaṁ no amhe ti yaṁ tvaṁ amhākaṁ putto samāno amhe jiṇṇe paṭijaggitabbakāle appaṭijaggitvā papāte silaṁ pavaṭṭento viya chaḍḍetvā anapekkho pabbajasi, tena taṁ vadāmi ko nāmeso tava dhammoti adhippāyo.

Taṁ sutvā mahāsatto tuṇhī ahosi. Atha naṁ pitā, “tāta sutasoma, sace pi te mātāpitūsu sineho natthi, puttadhītaro te bahū taruṇā, tayā vinā vattituṁ na sakkhissanti, tesaṁ vuḍḍhippattakāle pabbajissasī” ti vatvā sattamaṁ gāthamāha.

7. Puttā pi {5.180} tuyhaṁ bahavo, daharā appattayobbanā,
Mañjū tepitaṁ apassantā, maññe dukkhaṁ nigacchantī ti.

Tattha mañjū ti madhuravacanā. Nigacchantī ti nigacchissanti kāyikacetasikadukkhaṁ paṭilabhissantīti maññāmi.

Taṁ sutvā mahāsatto gāthamāha.

8. Puttehi ca me etehi, daharehi appattayobbanehi,
Mañjūhi sabbehi pi tumhehi, ciram-pi ṭhatvā vināsabhāvo ti.

Tattha sabbehi pi tumhehīti, tāta, na kevalaṁ putteheva, atha kho tumhehi pi aññehi pi sabbasaṅkhārehi ciraṁ ṭhatvā pi dīghamaddhānaṁ ṭhatvā pi vināsabhāvo va niyato. Sakalasmim-pi hi lokasannivāse ekasaṅkhāro pi nicco nāma natthīti.

Evaṁ mahāsatto pitu dhammakathaṁ kathesi. So tassa dhammakathaṁ sutvā tuṇhī ahosi. Athassa sattasatānaṁ bhariyānaṁ ārocayiṁsu. Tā ca pāsādā oruyha tassa santikaṁ gantvā gopphakesu gahetvā paridevamānā gāthamāhaṁsu:

9. Chinnaṁ nu tuyhaṁ hadayaṁ, adu te karuṇā ca natthi amhesu,
Yaṁ no vikandantiyo, anapekkho pabbajasi devā ti.

Tassattho: sāmi sutasoma, amhe vidhavā katvā gacchantassa appamattakassa pi sinehassa abhāvena tava hadayaṁ amhesu chinnaṁ nu, udāhu karuṇāya abhāvena kāruññaṁ vā natthi, yaṁ no evaṁ vikandantiyo pahāya pabbajasīti.

Mahāsatto tāsaṁ pādamūle parivattitvā paridevamānānaṁ paridevanasaddaṁ sutvā anantaraṁ gāthamāha.

10. Na {5.181} ca mayhaṁ chinnaṁ hadayaṁ, atthi karuṇā pi mayhaṁ tumhesu,
Saggañca patthayāno, tena ahaṁ pabbajissāmī ti.

Tattha saggañcā ti ahaṁ saggañca patthayanto yasmā ayaṁ pabbajjā nāma buddhādīhi vaṇṇitā, tasmā pabbajissāmi, tumhe mā cintayitthāti tā assāsesi.

Athassa aggamahesiyā ārocesuṁ. Sā garubhārā paripuṇṇagabbhā pi samānā āgantvā mahāsattaṁ vanditvā ekamantaṁ ṭhitā tisso gāthāyo abhāsi:

11. Dulladdhaṁ me āsi sutasoma, yassa te ahaṁ bhariyā,
Yaṁ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi deva.
12. Dulladdhaṁ me āsi sutasoma, yassa te ahaṁ bhariyā,
Yaṁ me kucchipaṭisandhiṁ, anapekkho pabbajasi deva.

13. Paripakko me gabbho, kucchigato yāva naṁ vijāyāmi,
Māhaṁ ekā vidhavā, pacchā dukkhāni addakkhin-ti.

Tattha yaṁ me ti yasmā mama vilapantiyā tvaṁ anapekkho pabbajasi, tasmā yaṁ mayā tava santikā aggamahesiṭṭhānaṁ laddhaṁ, taṁ dulladdham-eva āsi. Dutiyagāthāya yasmā maṁ tvaṁ kucchipaṭisandhiṁ pahāya anapekkho pabbajasi, tasmā yaṁ mayā tava bhariyattaṁ laddhaṁ, taṁ dulladdhaṁ meti attho. Yāva nan-ti yāvāhaṁ taṁ gabbhaṁ vijāyāmi, tāva adhivāsehīti.

Tato mahāsatto gāthamāha.

14. Paripakko te gabbho, kucchigato iṅgha tvaṁ vijāyassu,
Puttaṁ {5.182} anomavaṇṇaṁ, taṁ hitvā pabbajissāmī ti.

Tattha puttanti, bhadde, tava gabbho paripakkoti jānāmi, tvaṁ pana vijāyamānā puttaṁ vijāyissasi, na dhītaraṁ, sā tvaṁ sotthinā vijāyassu puttaṁ, ahaṁ pana saddhiṁ tayā taṁ puttaṁ hitvā pabbajissāmiyevā ti.

Sā tassa vacanaṁ sutvā sokaṁ sandhāretuṁ asakkontī: “Ito dāni paṭṭhāya, deva, amhākaṁ sirī nāma natthī” ti ubhohi hatthehi hadayaṁ dhārayamānā assūni muñcantī mahāsaddena paridevi. Atha naṁ samassāsento mahāsatto gāthamāha.

15. Mā tvaṁ cande rudi, mā soci vanatimiramattakkhi,
Āroha varapāsādaṁ, anapekkho ahaṁ gamissāmī ti.

Tattha mā tvaṁ cande rudīti, bhadde candādevi, tvaṁ mā rodi mā soci. Vanatimiramattakkhī ti girikaṇṇikapupphasamānanette. Pāḷiyaṁ pana: “Koviḷāratambakkhī” ti likhitaṁ, tassā koviḷārapupphaṁ viya tambanetteti attho.

Sā tassa vacanaṁ sutvā ṭhātuṁ asakkontī pāsādaṁ āruyha rodamānā nisīdi. Atha naṁ bodhisattassa jeṭṭhaputto disvā: “Kiṁ nu kho me mātā rodantī nisinnā” ti taṁ pucchanto gāthamāha.

16. Ko taṁ amma kopesi, kiṁ rodasi pekkhasi ca maṁ bāḷhaṁ,
Kaṁ avajjhaṁ ghātemi, ñātīnaṁ udikkhamānānan-ti.

Tattha kopesīti, amma! Ko nāma taṁ kopesi, ko te appiyaṁ akāsi. Pekkhasi cā ti maṁ bāḷhaṁ pekkhantī kiṁkāraṇā rodasīti adhippāyo. Kaṁ avajjhaṁ ghātemī ti aghātetabbam-pi kaṁ ghātemi attano ñātīnaṁ udikkhamānānaññeva, akkhāhi meti pucchati.

Tato devī gāthamāha.

17. Na hi so sakkā hantuṁ, vijitāvī yo maṁ tāta kopesi,
Pitā {5.183} te maṁ tāta avaca, anapekkho ahaṁ gamissāmī ti.

Tattha vijitāvīti, tāta, yo maṁ imissā pathaviyā vijitāvī kopesi, appiyasamudācārena me hadaye kopañca sokañca pavesesi, so tayā hantuṁ na sakkā, mañhi, tāta, tava pitā: “Ahaṁ rajjasiriñca tañca pahāya araññaṁ pavisitvā pabbajissāmī” ti avaca, idaṁ me rodanakāraṇanti.

So tassā vacanaṁ sutvā: “Amma! Kiṁ nāma tvaṁ kathesi, nanu evaṁ sante mayaṁ anāthā nāma bhavissāmā” ti paridevanto gāthamāha.

18. Yohaṁ pubbe niyyāmi, uyyānaṁ mattakuñjare ca yodhemi,
Sutasome pabbajite, kathaṁ nu dāni karissāmī ti.

Tassattho: yo ahaṁ pubbe catuājaññayuttaṁ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ rathaṁ abhiruyha uyyānaṁ gacchāmi, mattakuñjare ca yodhemi, aññehi ca assakīḷādīhi kīḷāmi, svāhaṁ idāni sutasome pabbajite kathaṁ karissāmīti?

Athassa kaniṭṭhabhātā sattavassiko te ubho pi rodante disvā mātaraṁ upasaṅkamitvā, “amma! Kiṁkāraṇā tumhe rodathā” ti pucchitvā tamatthaṁ sutvā: “Tena hi mā rodatha, ahaṁ tātassa pabbajituṁ na dassāmī” ti ubho pi te assāsetvā dhātiyā saddhiṁ pāsādā oruyha pitu santikaṁ gantvā, “tāta, tvaṁ kira amhe akāmake pahāya ‘pabbajāmī’ ti vadasi, ahaṁ te pabbajituṁ na dassāmī” ti pitaraṁ gīvāya daḷhaṁ gahetvā gāthamāha.

19. Mātucca me rudantyā, jeṭṭhassa ca bhātuno akāmassa,
Hatthe pi te gahessaṁ, na hi gacchasi no akāmānan-ti.

Mahāsatto cintesi: “ayaṁ me paripanthaṁ karoti, kena nu kho naṁ upāyena paṭikkamāpeyyan”-ti. Tato dhātiṁ oloketvā, “amma! Dhāti handimaṁ maṇikkhandhapiḷandhanaṁ, taveso hotu {5.184} hatthe, puttaṁ apanehi, mā me antarāyaṁ karī” ti sayaṁ puttaṁ hatthe gahetvā apanetuṁ asakkonto tassā lañjaṁ paṭijānetvā gāthamāha.

20. Uṭṭhehi tvaṁ dhāti, imaṁ kumāraṁ ramehi aññattha,
Mā me paripanthamakāsi, saggaṁ mama patthayānassā ti.

Tattha imaṁ kumāranti, amma! Dhāti tvaṁ uṭṭhehi, imaṁ kumāraṁ apanetvā āgantvā imaṁ maṇiṁ gahetvā aññattha naṁ abhiramehīti.

Sā lañjaṁ labhitvā kumāraṁ saññāpetvā ādāya aññattha gantvā paridevamānā gāthamāha.

21. Yaṁ nūnimaṁ dadeyyaṁ pabhaṅkaraṁ, ko nu me imināttho,
Sutasome pabbajite, kiṁ nu menaṁ karissāmī ti.

Tassattho: yaṁ nūna ahaṁ imaṁ lañjatthāya gahitaṁ pabhaṅkaraṁ suppabhāsaṁ maṇiṁ dadeyyaṁ, ko nu mayhaṁ sutasomanarinde pabbajite iminā attho, kiṁ nu menaṁ karissāmi, ahaṁ tasmiṁ pabbajite imaṁ labhissāmi, labhantī pi ca kiṁ nu kho etaṁ karissāmi, passatha me kammanti.

Tato mahāsenagutto cintesi: “ayaṁ rājā: “Gehe me dhanaṁ mandan’-ti saññaṁ karoti maññe, bahubhāvamassa kathessāmī” ti. So uṭṭhāya vanditvā gāthamāha.

22. Koso ca tuyhaṁ vipulo, koṭṭhāgārañca tuyhaṁ paripūraṁ,
Pathavī ca tuyhaṁ vijitā, ramassu mā pabbaji devā ti.

Taṁ sutvā mahāsatto gāthamāha.

23. Koso ca mayhaṁ vipulo, koṭṭhāgārañca mayhaṁ paripūraṁ,
Pathavī ca mayhaṁ vijitā, taṁ hitvā pabbajissāmī ti.

Taṁ {5.185} sutvā tasmiṁ apagate kulavaḍḍhanaseṭṭhi nāma uṭṭhāya vanditvā gāthamāha.

24. Mayham-pi dhanaṁ pahūtaṁ, saṅkhyātuṁ no pi deva sakkomi,
Taṁ te dadāmi sabbam pi, ramassu mā pabbaji devā ti.

Taṁ sutvā mahāsatto gāthamāha.

25. Jānāmi dhanaṁ pahūtaṁ, kulavaḍḍhana pūjito tayā casmi,
Saggañca patthayāno, tena ahaṁ pabbajissāmī ti.

Taṁ sutvā kulavaḍḍhane apagate mahāsatto somadattaṁ kaniṭṭhabhātaraṁ āmantetvā, “tāta, ahaṁ pañjarapakkhitto vanakukkuṭo viya ukkaṇṭhito, maṁ gharāvāse anabhirati abhibhavati, ajjeva pabbajissāmi, tvaṁ imaṁ rajjaṁ paṭipajjā” ti rajjaṁ niyyādento gāthamāha.

26. Ukkaṇṭhitosmi bāḷhaṁ, arati maṁ somadatta āvisati,
Bahukā pi me antarāyā, ajjevāhaṁ pabbajissāmī ti.

Taṁ sutvā so pi pabbajitukāmo taṁ dīpento itaraṁ gāthamāha.

27. Idañca tuyhaṁ rucitaṁ, sutasoma ajjeva dāni tvaṁ pabbaja,
Aham-pi pabbajissāmi, na ussahe tayā vinā ahaṁ ṭhātun-ti.

Atha naṁ so paṭikkhipitvā upaḍḍhaṁ gāthamāha.

28. Na hi sakkā pabbajituṁ, nagare na hi paccati janapade cā ti.

Tattha {5.186} na hi paccatī ti idāneva tāva mama pabbajjādhippāyaṁ sutvāva imasmiṁ dvādasayojanike sudassananagare ca sakalajanapade ca na paccati, koci uddhane aggiṁ na jāleti, amhesu pana dvīsu pabbajitesu anāthāva raṭṭhavāsino bhavissanti, tasmā na hi sakkā tayā pabbajituṁ, aham-eva pabbajissāmīti.

Taṁ sutvā mahājano mahāsattassa pādamūle parivattitvā paridevanto upaḍḍhagāthamāha.

“Sutasome pabbajite, kathaṁ nu dāni karissāmā” ti.

Tato mahāsatto: “Alaṁ mā socayittha, ahaṁ ciram-pi ṭhatvā tumhehi vinā bhavissāmi, uppannasaṅkhāro hi nicco nāma natthī” ti mahājanassa dhammaṁ kathento āha:

29. Upanīyatidaṁ maññe, parittaṁ udakaṁva caṅkavāramhi,
Evaṁ suparittake jīvite, na ca pamajjituṁ kālo.

30. Upanīyatidaṁ maññe, parittaṁ udakaṁva caṅkavāramhi,
Evaṁ suparittake jīvite, andhabālā pamajjanti.

31. Te vaḍḍhayanti nirayaṁ, tiracchānayoniñca pettivisayañca,
Taṇhāya bandhanabaddhā, vaḍḍhenti asurakāyan-ti.

Tattha upanīyatidaṁ maññe ti, tāta, “idaṁ jīvitaṁ upanīyatī” ti ahaṁ maññāmi. Aññesu suttesu upasaṁharaṇattho upaniyyanattho, idha pana pariyādānattho. Tasmā yathā parittaṁ udakaṁ rajakānaṁ khāracaṅkavāre pakkhittaṁ sīghaṁ pariyādiyati, tathā jīvitam pi. Evaṁ suparittake jīvite taṁ parittakaṁ āyusaṅkhāraṁ gahetvā vicarantānaṁ sattānaṁ na puññakiriyāya pamajjituṁ kālo, appamādo va kātuṁ vaṭṭatīti ayamettha attho. Andhabālā pamajjantī ti ajarāmarā viya hutvā gūthakalale sūkarā viya hutvā kāmapaṅke nimujjantā {5.187} pamajjanti. Asurakāyan-ti kāḷakañjikaasurayoniñca vaḍḍhentī ti attho.

Evaṁ mahāsatto mahājanassa dhammaṁ desetvā pubbakaṁ nāma pāsādaṁ āruyha sattamāya bhūmiyā ṭhito khaggena cūḷaṁ chinditvā: “Ahaṁ tumhākaṁ kiñci na homi, attano rājānaṁ gaṇhathā” ti saveṭhanaṁ cūḷaṁ mahājanassa antare khi pi. Taṁ gahetvā mahājano bhūmiyaṁ parivaṭṭento parivaṭṭento paridevi. Tasmiṁ ṭhāne mahantaṁ rajaggaṁ uṭṭhahi. Paṭikkamitvā ṭhitajano taṁ oloketvā: “Raññā cūḷaṁ chinditvā saveṭhanā cūḷā mahājanassa antare khittā bhavissati, tenāyaṁ pāsādassa avidūre rajavaṭṭi uggatā” ti paridevanto gāthamāha.

32. Ūhaññate rajaggaṁ avidūre, pubbakamhi ca pāsāde,
Maññe no kesā chinnā, yasassino dhammarājassā ti.

Tattha ūhaññate ti uṭṭhahati. Rajaggan-ti rajakkhandho. Avidūre ti ito amhākaṁ ṭhitaṭṭhānato avidūre. Pubbakamhī ti pubbakapāsādassa samīpe. Maññe no ti amhākaṁ dhammarājassa kesā chinnā bhavissantīti maññāma.

Mahāsatto paricārikaṁ pesetvā pabbajitaparikkhāre āharāpetvā kappakena kesamassuṁ ohārāpetvā alaṅkāraṁ sayanapiṭṭhe pātetvā rattapaṭānaṁ dasāni chinditvā tāni kāsāyāni nivāsetvā mattikāpattaṁ vāmaaṁsakūṭe laggetvā kattaradaṇḍaṁ ādāya mahātale aparāparaṁ caṅkamitvā pāsādā otaritvā antaravīthiṁ paṭipajji. Gacchantaṁ pana naṁ na koci sañjāni. Athassa sattasatā khattiyakaññā pāsādaṁ abhiruhitvā taṁ adisvā ābharaṇabhaṇḍam-eva disvā otaritvā avasesānaṁ soḷasasahassānaṁ itthīnaṁ santikaṁ gantvā: “Amhākaṁ piyasāmiko sutasomamahissaro pabbajito” ti mahāsaddena paridevamānāva bahi nikkhamiṁsu. Tasmiṁ khaṇe mahājano {5.188} tassa pabbajitabhāvaṁ aññāsi, sakalanagaraṁ saṅkhubhitvā: “Rājā kira no pabbajito” ti rājadvāre sannipati, mahājano: “Idha rājā bhavissati, ettha bhavissatī” ti pāsādādīni rañño paribhogaṭṭhānāni gantvā rājānaṁ adisvā:

33. Ayamassa pāsādo, sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇo,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

34. Ayamassa pāsādo, sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇo,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

35. Idamassa kūṭāgāraṁ, sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

36. Idamassa kūṭāgāraṁ, sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

37. Ayamassa asokavanikā, supupphitā sabbakālikā rammā,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

38. Ayamassa asokavanikā, supupphitā sabbakālikā rammā,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

39. Idamassa uyyānaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari {5.189} rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

40. Idamassa uyyānaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

41. Idamassa kaṇikāravanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

42. Idamassa kaṇikāravanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

43. Idamassa pāṭalivanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

44. Idamassa pāṭalivanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

45. Idamassa ambavanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

46. Idamassa ambavanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

47. Ayamassa pokkharaṇī, sañchannā aṇḍajehi vītikiṇṇā,
Yahimanuvicari {5.190} rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

48. Ayamassa pokkharaṇī, sañchannā aṇḍajehi vītikiṇṇā,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghenā ti.

Imāhi gāthāhi paridevanto vicari.

Tattha vītikiṇṇo ti sovaṇṇapupphehi ca nānāmālyehi ca samokiṇṇo. Parikiṇṇo ti parivārito. Itthāgārehī ti dāsiyo upādāya itthiyo itthāgārā nāma. Ñātisaṅghenā ti amaccā pi idha ñātayo eva. Kūṭāgāran-ti sattaratanavicitto sayanakūṭāgāragabbho. Asokavanikā ti asokavanabhūmi. Sabbakālikā ti sabbakālaparibhogakkhamā niccapupphitā vā. Uyyānan-ti nandanavanacittalatāvanasadisaṁ uyyānaṁ. Sabbakālikan-ti chasu pi utūsu uppajjanakapupphaphalasañchannaṁ. Kaṇikāravanādīsu sabbakālikan-ti sabbakāle supupphitaphalitam-eva. Sañchannā ti nānāvidhehi jalajathalajakusumehi suṭṭhu sañchannā. Aṇḍajehi vītikiṇṇā ti sakuṇasaṅghehi okiṇṇā.

Evaṁ tesu tesu ṭhānesu paridevitvā mahājano puna rājaṅgaṇaṁ āgantvā:

49. Rājā vo kho pabbajito, sutasomo rajjaṁ imaṁ pahatvāna,
Kāsāyavatthavasano, nāgo va ekako caratī ti.

Gāthaṁ vatvā attano ghare vibhavaṁ pahāya puttadhītaro hatthesu gahetvā nikkhamitvā bodhisattasseva santikaṁ agamāsi, tathā mātāpitaro puttadārā soḷasasahassā ca nāṭakitthiyo. Sakalanagaraṁ tucchaṁ viya ahosi, janapadavāsino pi tesaṁ pacchato pacchato gamiṁsu. Bodhisatto dvādasayojanikaṁ parisaṁ gahetvā himavantābhimukho pāyāsi. Athassa abhinikkhamanaṁ ñatvā sakko vissakammaṁ āmantetvā, “tāta vissakamma, sutasomamahārājā abhinikkhamanaṁ nikkhanto, vasanaṭṭhānaṁ {5.191} laddhuṁ vaṭṭati, samāgamo ca mahā bhavissati, gaccha himavantapadese gaṅgātīre tiṁsayojanāyāmaṁ pañcadasayojanavitthataṁ assamapadaṁ māpehī” ti pesesi. So tathā katvā tasmiṁ assamapade pabbajitaparikkhāre paṭiyādetvā ekapadikamaggaṁ māpetvā devalokam-eva gato.

Mahāsatto tena maggena gantvā taṁ assamapadaṁ pavisitvā paṭhamaṁ sayaṁ pabbajitvā pacchā sese pabbājesi, aparabhāge bahū pabbajiṁsu. Tiṁsayojanikaṁ ṭhānaṁ paripūri. Vissakammena pana assamamāpitaniyāmo ca bahūnaṁ pabbajitaniyāmo ca bodhisattassa assamapadasaṁvidahitaniyāmo ca hatthipālajātake (Ja. 509) āgatanayeneva veditabbo. Tattha mahāsatto yassa yasseva kāmavitakkādi micchāvitakko uppajjati, taṁ taṁ ākāsena upasaṅkamitvā ākāse pallaṅkena nisīditvā ovadanto gāthādvayamāha:

50. Māssu pubbe ratikīḷitāni, hasitāni ca anussarittha,
Mā vo kāmā haniṁsu, rammañhi sudassanaṁ nagaraṁ.

51. Mettacittañca bhāvetha, appamāṇaṁ divā ca ratto ca,
Agacchittha devapuraṁ, āvāsaṁ puññakamminan-ti.

Tattha ratikīḷitānī ti kāmaratiyo ca kāyavācākhiḍḍāvasena pavattakīḷitāni ca. Mā vo kāmā haniṁsū ti mā tumhe vatthukāmakilesakāmā haniṁsu. Rammaṁ hī ti sudassananagaraṁ nāma ramaṇīyaṁ, taṁ mā anussarittha. Mettacittan-ti idaṁ desanāmattam-eva, so pana cattāro pi brahmavihāre ācikkhi. Appamāṇan-ti appamāṇasattārammaṇaṁ. Agacchitthā ti gamissatha. Devapuran-ti brahmalokaṁ.

So pi {5.192} isigaṇo tassovāde ṭhatvā brahmalokaparāyaṇo ahosīti sabbaṁ hatthipālajātake (Ja. 509) āgatanayeneva kathetabbaṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato mahābhinikkhamanaṁ nikkhantoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṁ, candādevī rāhulamātā, jeṭṭhaputto sāriputto, kaniṭṭhaputto rāhulo, dhāti khujjuttarā, kulavaḍḍhanaseṭṭhi kassapo, mahāsenagutto moggallāno, somadattakumāro ānando, sesaparisā buddhaparisā, sutasomarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Cūḷasutasomajātakavaṇṇanā pañcamā

Jātakuddānaṁ:

Suvapaṇḍitajambukakuṇḍalino, varakaññamalambusajātakañca,
Pavaruttamasaṅkhasirīvhayako, sutasomaarindamarājavaro.

Cattālīsanipātavaṇṇanā niṭṭhitā