Ja 527: Ummādantījātakavaṇṇanā

Nivesanaṁ kassanudaṁ sunandā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kirekadivasaṁ sāvatthiyaṁ piṇḍāya caranto ekaṁ alaṅkatapaṭiyattaṁ uttamarūpadharaṁ itthiṁ oloketvā paṭibaddhacitto hutvā cittaṁ nivattetuṁ asakkonto vihāram-eva āgantvā tato paṭṭhāya sallaviddho viya rāgāturo bhantamigapaṭibhāgo kiso dhamanīsanthatagatto uppaṇḍuppaṇḍukajāto anabhirato ekiriyāpathe pi cittassādaṁ alabhanto ācariyavattādīni pahāya uddesaparipucchākammaṭṭhānānuyogarahito vihāsi. So sahāyabhikkhūhi: “Pubbe tvaṁ, āvuso, santindriyo vippasannamukhavaṇṇo, idāni no tathā, kiṁ {5.210} nu kho kāraṇan”-ti puṭṭho, “āvuso, anabhiratomhī” ti āha. Atha naṁ te: “Abhiramāvuso, sāsane, buddhuppādo nāma dullabho, tathā saddhammassavanaṁ manussapaṭilābho ca, so tvaṁ manussapaṭilābhaṁ paṭilabhitvā dukkhassantakiriyaṁ patthayamāno assumukhaṁ ñātijanaṁ pahāya saddhāya pabbajitvā kiṁkāraṇā kilesavasaṁ yāsi, kilesā nāmete gaṇḍuppādakapāṇakaṁ upādāya sabbabālajanasādhāraṇā, ye tesaṁ vatthubhūtā, te pi appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā, maṁsapesūpamā kāmā, tiṇukkūpamā kāmā, aṅgārakāsūpamā kāmā, supinakūpamā kāmā, yācitakūpamā kāmā, rukkhaphalūpamā kāmā, asisūnūpamā kāmā, sattisūlūpamā kāmā, sappasirūpamā kāmā, aggikkhandhūpamā kāmā, tvaṁ nāma evarūpe buddhasāsane pabbajitvā evaṁ anatthakārakānaṁ kilesānaṁ vasaṁ gatosī” ti ovaditvā attano kathaṁ gāhāpetuṁ asakkontā satthu santikaṁ dhammasabhaṁ netvā: “Kiṁ, bhikkhave, anicchamānakaṁ bhikkhuṁ ānayitthā” ti vutte, “bhante, ayaṁ kira bhikkhu ukkaṇṭhito” ti āhaṁsu. Satthā: “Saccaṁ kirā” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Bhikkhu porāṇakapaṇḍitā rajjaṁ anusāsantā pi kilese uppanne tassa vasaṁ agantvā cittaṁ nivāretvā na ayuttakaṁ kariṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte siviraṭṭhe ariṭṭhapuranagare sivi nāma rājā rajjaṁ kāresi. Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiṁ nibbatti, “sivikumāro” tvevassa nāmaṁ kariṁsu. Senāpatissa pi putto jāyi, “abhipārako” tissa nāmaṁ kariṁsu. Te ubho pi sahāyā hutvā abhivaḍḍhantā soḷasavassikā hutvā takkasilaṁ gantvā sippaṁ uggaṇhitvā āgamiṁsu. Rājā puttassa rajjaṁ adāsi. So pi abhipārakaṁ senāpatiṭṭhāne ṭhapetvā dhammena rajjaṁ kāresi. Tasmiṁ yeva nagare tiriṭivacchassa nāma asītikoṭivibhavassa seṭṭhino dhītā nibbatti uttamarūpadharā sobhaggappattā subhalakkhaṇena samannāgatā, tassā nāmaggahaṇadivase: “Ummādantī” ti nāmaṁ kariṁsu. Sā soḷasavassikakāle atikkantamānusavaṇṇā devaccharā viya abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā ahosi. Ye ye puthujjanā taṁ passanti, te te sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkontā {5.211} surāpānamadamattā viya kilesamadena mattā hutvā satiṁ paccupaṭṭhāpetuṁ samatthā nāma nāhesuṁ.

Athassā pitā tiriṭivaccho rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Deva, mama gehe itthiratanaṁ uppannaṁ, rañño va anucchavikaṁ, lakkhaṇapāṭhake brāhmaṇe pesetvā taṁ vīmaṁsāpetvā yathāruci karohī” ti āha. Rājā: “Sādhū” ti vatvā brāhmaṇe pesesi. Te seṭṭhigehaṁ gantvā katasakkārasammānā pāyāsaṁ paribhuñjiṁsu. Tasmiṁ khaṇe ummādantī sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā tesaṁ santikaṁ agamāsi. Te taṁ disvā satiṁ paccupaṭṭhāpetuṁ asakkontā kilesamadamattā hutvā attano vippakatabhojanabhāvaṁ na jāniṁsu. Ekacce ālopaṁ gahetvā: “Bhuñjissāmā” ti saññāya sīse ṭhapesuṁ, ekacce upakacchantare khipiṁsu, ekacce bhittiṁ pahariṁsu, sabbeva ummattakā ahesuṁ. Sā te disvā: “Ime kira mama lakkhaṇaṁ vīmaṁsissanti, gīvāyaṁ ne gahetvā nīharathā” ti nīharāpesi. Te maṅkubhūtā rājanivesanaṁ gantvā ummādantiyā kuddhā: “Deva, sā itthī kāḷakaṇṇī, na tumhākaṁ anucchavikā” ti vadiṁsu. Rājā: “Kāḷakaṇṇī kirā” ti na taṁ āṇāpesi. Sā taṁ pavattiṁ sutvā: “Ahaṁ kira kāḷakaṇṇīti raññā na gahitā, kāḷakaṇṇiyo nāma na evarūpā hontī” ti vatvā: “Hotu, sace pana taṁ rājānaṁ passissāmi, jānissāmī” ti tasmiṁ āghātaṁ bandhi. Atha naṁ pitā abhipārakassa adāsi, sā tassa piyā ahosi manāpā.

Kassa pana kammassa nissandena sā evaṁ abhirūpā ahosīti? Rattavatthadānassa nissandenāti. Sā kira atīte bārāṇasiyaṁ daliddakule nibbattitvā ussavadivase puññasampannā itthiyo kusumbharattavatthaṁ nivāsetvā alaṅkatā kīḷantiyo disvā tādisaṁ vatthaṁ nivāsetvā kīḷitukāmā hutvā mātāpitūnaṁ ārocetvā tehi, “amma, mayaṁ daliddā, kuto no evarūpaṁ vatthan”-ti vutte: “Tena hi maṁ ekasmiṁ aḍḍhakule bhatiṁ kātuṁ anujānātha, te mama guṇaṁ ñatvā dassantī” ti vatvā tehi {5.212} anuññātā ekaṁ kulaṁ upasaṅkamitvā: “Kusumbharattavatthena bhatiṁ karomī” ti āha. Atha naṁ te: “Tīṇi saṁvaccharāni kamme kate tava guṇaṁ ñatvā dassāmā” ti vadiṁsu. Sā: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā kammaṁ paṭipajji. Te tassā guṇaṁ ñatvā aparipuṇṇesu yeva tīsu saṁvaccharesu tassā ghanakusumbharattavatthena saddhiṁ aññam-pi vatthaṁ datvā: “Tava sahāyikāhi saddhiṁ gantvā nhatvā nivāsehī” ti taṁ pesayiṁsu. Sā sahāyikā ādāya gantvā rattavatthaṁ nadītīre ṭhapetvā nhāyi.

Tasmiṁ khaṇe eko kassapadasabalassa sāvako acchinnacīvaro sākhābhaṅgaṁ nivāsetvā ca pārupitvā ca taṁ padesaṁ pāpuṇi. Sā taṁ disvā: “Ayaṁ bhadanto acchinnacīvaro bhavissati, pubbe pi adinnabhāvena me nivāsanaṁ dullabhaṁ jātan”-ti taṁ vatthaṁ dvidhā phāletvā: “Ekaṁ koṭṭhāsaṁ ayyassa dassāmī” ti cintetvā uttaritvā attano nivāsanaṁ nivāsetvā: “Tiṭṭhatha, bhante” ti vatvā theraṁ vanditvā rattavatthaṁ majjhe phāletvā tassekaṁ koṭṭhāsaṁ adāsi. So ekamante paṭicchanne ṭhatvā sākhābhaṅgaṁ chaḍḍetvā tassekaṁ kaṇṇaṁ nivāsetvā ekaṁ pārupitvā nikkhami. Athassa vatthobhāsena sakalasarīraṁ taruṇasūriyo viya ekobhāsaṁ ahosi. Sā taṁ disvā: “Mayhaṁ ayyo paṭhamaṁ na sobhati, idāni taruṇasūriyo viya virocati, idam-pi etasseva dassāmī” ti dutiyam-pi koṭṭhāsaṁ datvā: “Bhante, ahaṁ bhave bhave vicarantī uttamarūpadharā bhaveyyaṁ, maṁ disvā koci puriso sakabhāvena saṇṭhātuṁ mā asakkhi, mayā abhirūpatarā nāma aññā mā hotū” ti patthanaṁ paṭṭhapesi. Thero pi anumodanaṁ katvā pakkāmi.

Sā devaloke saṁsarantī tasmiṁ kāle ariṭṭhapure nibbattitvā tathā abhirūpā ahosi. Atha tasmiṁ nagare kattikachaṇaṁ ghosayiṁsu, kattikapuṇṇamāyaṁ nagaraṁ sajjayiṁsu. Abhipārako attano ārakkhaṭṭhānaṁ gacchanto taṁ āmantetvā: “Bhadde, ummādanti {5.213} ajja kattikarattivāro chaṇo, rājā nagaraṁ padakkhiṇaṁ karonto paṭhamaṁ imaṁ gehadvāraṁ āgamissati, mā kho tassa attānaṁ dassesi, so pi taṁ disvā satiṁ upaṭṭhāpetuṁ na sakkhissatī” ti āha. Sā: “Gaccha tvaṁ, sāmi, ahaṁ jānissāmī” ti sampaṭicchitvā tasmiṁ gate dāsiṁ āṇāpesi: “Rañño imaṁ gehadvāraṁ āgatakāle mayhaṁ āroceyyāsī” ti. Atha sūriye atthaṅgate uggahe puṇṇacande devanagare viya nagare alaṅkate sabbadisāsu dīpesu jalitesu rājā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito ājaññarathavaragato amaccagaṇaparivuto mahantena yasena nagaraṁ padakkhiṇaṁ karonto paṭhamam-eva abhipārakassa gehadvāraṁ agamāsi. Taṁ pana gehaṁ manosilāvaṇṇapākāraparikkhittaṁ alaṅkatadvāraṭṭālakaṁ sobhaggappattaṁ pāsādikaṁ. Tasmiṁ khaṇe dāsī ummādantiyā ārocesi. Sā pupphasamuggaṁ gāhāpetvā kinnarilīḷāya vātapānaṁ nissāya ṭhitā rañño pupphāni khi pi. So taṁ ulloketvā kilesamadamatto satiṁ upaṭṭhāpetuṁ asakkonto: “Abhipārakassetaṁ gehan”-ti sañjānitum-pi nāsakkhi, atha sārathiṁ āmantetvā pucchanto dve gāthā abhāsi:

1. Nivesanaṁ kassa nudaṁ sunanda, pākārena paṇḍumayena guttaṁ,
Kā dissati aggisikhāva dūre, vehāyasaṁ pabbataggeva acci.

2. Dhītā nvayaṁ kassa sunanda hoti, suṇisā nvayaṁ kassa atho pi bhariyā,
Akkhāhi me khippamidheva puṭṭho, avāvaṭā yadi vā atthi bhattā ti.

Tattha kassa nudan-ti kassa nu idaṁ. Paṇḍumayenā ti rattiṭṭhakamayena. Dissatī ti vātapāne ṭhitā paññāyati. Accī ti analajālakkhandho. Dhītā {5.214} nvayan-ti dhītā nu ayaṁ. Avāvaṭā ti apetāvaraṇā apariggahā. Bhattā ti yadi vā assā sāmiko atthi, etaṁ me akkhāhīti.

Athassa so ācikkhanto dve gāthā abhāsi:

3. Ahañhi jānāmi janinda etaṁ, matyā ca petyā ca atho pi assā,
Taveva so puriso bhūmipāla, rattindivaṁ appamatto tavatthe.

4. Iddho ca phīto ca suvaḍḍhito ca, amacco ca te aññataro janinda,
Tassesā bhariyābhipārakassa, ummādantī nāmadheyyena rājā ti.

Tattha matyā ca petyā cā ti mātito ca pitito cetaṁ jānāmi. Atho pi assā ti atha sāmikam-pi assā jānāmīti vadati. Iddho ti samiddho. Phīto ti vatthālaṅkārehi supupphito. Suvaḍḍhito ti suṭṭhu vuddho. Nāmadheyyenā ti nāmena. Ayañhi yo naṁ passati, taṁ ummādeti, satimassa paccupaṭṭhāpetuṁ na deti, tasmā ummādantīti vuccati.

Taṁ sutvā rājā nāmamassā thomento anantaraṁ gāthamāha.

5. Ambho ambho nāmamidaṁ imissā, matyā ca petyā ca kataṁ susādhu,
Tadā hi mayhaṁ avalokayantī, ummattakaṁ ummadantī akāsī ti.

Tattha matyā ca petyā cā ti mātarā ca pitarā ca. Mayhan-ti upayogatthe sampadānavacanaṁ. Avalokayantī ti mayā avalokitā sayam-pi maṁ avalokayantī maṁ ummattakaṁ akāsī ti attho.

Sā tassa kampitabhāvaṁ ñatvā vātapānaṁ thaketvā sirigabbham-eva agamāsi. Rañño pi tassā diṭṭhakālato paṭṭhāya nagaraṁ padakkhiṇakaraṇe cittam-eva nāhosi. So sārathiṁ āmantetvā, “samma sunanda, rathaṁ nivattehi, ayaṁ chaṇo {5.215} amhākaṁ nānucchaviko, abhipārakassa senāpatissevānucchaviko, rajjam-pi tassevānucchavikan”-ti rathaṁ nivattāpetvā pāsādaṁ abhiruyha sirisayane nipajjitvā vippalapanto āha:

6. Yā puṇṇamāse migamandalocanā, upāvisi puṇḍarīkattacaṅgī,
Dve puṇṇamāyo tadahū amaññahaṁ, disvāna pārāvatarattavāsiniṁ.

7. Aḷārapamhehi subhehi vaggubhi, palobhayantī maṁ yadā udikkhati,
Vijambhamānā harateva me mano, jātā vane kimpurisīva pabbate.

8. Tadā hi brahatī sāmā, āmuttamaṇikuṇḍalā,
Ekaccavasanā nārī, migī bhantāvudikkhati.

9. Kadāssu maṁ tambanakhā sulomā, bāhā mudū candanasāralittā,
Vaṭṭaṅgulī sannatadhīrakuttiyā, nārī upaññissati sīsato subhā.

10. Kadāssu maṁ kañcanajāluracchadā, dhītā tirīṭissa vilaggamajjhā,
Mudūhi bāhāhi palissajissati, brahāvane jātadumaṁva māluvā.

11. Kadāssu lākhārasarattasucchavī, bindutthanī puṇḍarīkattacaṅgī,
Mukhaṁ mukhena upanāmayissati, soṇḍo va soṇḍassa surāya thālaṁ.

12. Yadāddasaṁ taṁ tiṭṭhantiṁ, sabbabhaddaṁ manoramaṁ,
Tato sakassa cittassa, nāvabodhāmi kañcinaṁ.

13. Ummādantimahaṁ daṭṭhā, āmuttamaṇikuṇḍalaṁ,
Na supāmi divārattiṁ, sahassaṁva parājito.

14. Sakko {5.216} ce me varaṁ dajjā, so ca labbhetha me varo,
Ekarattaṁ dirattaṁ vā, bhaveyyaṁ abhipārako,
Ummādantyā ramitvāna, sivirājā tato siyan-ti.

Tattha puṇṇamāse ti puṇṇacandāya rattiyā. Migamandalocanā ti kaṇḍasantāsena palāyitvā vanantare ṭhatvā luddaṁ olokentiyā migiyā viya mandāni locanāni assāti migamandalocanā. Upāvisī ti padumavaṇṇena karatalena pupphāni khipitvā maṁ olokentī vātapāne nisīdi. Puṇḍarīkattacaṅgī ti rattapadumavaṇṇasarīrā. Dve puṇṇamāyo ti ahaṁ tadahu tasmiṁ chaṇadivase taṁ pārāvatapādasamānavaṇṇarattavatthanivatthaṁ disvā tassā mukhasobhaṁ olokento ekassa pācīnalokadhātuto ekassa abhipārakassa senāpatino nivesaneti dvinnaṁ puṇṇacandānaṁ uggatattā dve puṇṇamāyo amaññiṁ. Aḷārapamhehī ti visālapakhumehi. Subhehī ti parisuddhehi. Vaggubhī ti madhurākārehi. Udikkhatī ti evarūpehi nettehi yasmiṁ khaṇe oloketi. Pabbate ti yathā himavantapabbate supupphitavane vīṇaṁ ādāya tantissarena attano saraṁ saṁsandantī kimpurisī kimpurisassa manaṁ harati, evaṁ harateva me manoti vippalapati.

Brahatī ti uḷārā. Sāmā ti suvaṇṇavaṇṇasāmā. Ekaccavasanā ti ekaccikavasanā, ekavatthanivatthā ti attho. Bhantāvudikkhatī ti saṇhakesā puthunalāṭā āyatabhamū visālakkhī tuṅganāsā rattoṭṭhā setadantā tikhiṇadāṭhā suvaṭṭitagīvā sutanubāhu susaṇṭhitapayodharā karamitamajjhā visālasoṇī suvaṇṇakadalisamānoru sā uttamitthī tasmiṁ khaṇe maṁ udikkhantī bhayena vanaṁ pavisitvā puna nivattitvā luddaṁ udikkhantī bhantā migīva maṁ udikkhatīti vadati. Bāhāmudū ti mudubāhā. Sannatadhīrakuttiyā ti suphusitachekakaraṇā. Upaññissati man-ti sā subhā nārī kadā nu maṁ tehi tambanakhehi sīsato paṭṭhāya sannatena dhīrena karaṇena paritosessatīti patthento vilapati.

Kañcanajāluracchadā ti kañcanamayauracchadālaṅkārā. Vilaggamajjhā ti vilaggasarīrā tanumajjhimā. Brahāvane ti mahāvane. Lākhārasarattasucchavī ti hatthapādatalaagganakhaoṭṭhamaṁsesu lākhārasarattamaṇipavālavaṇṇā. Bindutthanī ti udakapupphuḷaparimaṇḍalatthanī. Tato ti yadā taṁ tiṭṭhantiṁ addasaṁ, tato paṭṭhāya. Sakassa cittassā ti attano cittassa anissaro jātomhīti adhippāyo. Kañcinan-ti kañci: “Ayaṁ asuko nāmā” ti na jānāmi, ummattako jātomhīti vadati. Daṭṭhā ti disvā. Na supāmī ti neva rattiṁ, na divā niddaṁ labhāmi. So ca labbhethā ti yaṁ me sakko varaṁ dadeyya, so ca me varo labbhetha, labheyyāhaṁ taṁ varanti attho.

Atha te amaccā abhipārakassa pi ārocayiṁsu: “sāmi rājā, nagaraṁ padakkhiṇaṁ karonto tumhākaṁ gharadvāraṁ patvā nivattitvā {5.217} pāsādaṁ abhiruhī” ti. So attano gehaṁ gantvā ummādantiṁ āmantetvā: “Bhadde, kacci rañño attānaṁ dassesī” ti pucchi. “Sāmi, eko mahodaro mahādāṭhiko rathe ṭhatvā āgato puriso atthi, ahaṁ taṁ rājā vā arājā vāti na jānāmi, eko issaroti pana vutte vātapāne ṭhatvā pupphāni khipiṁ, so tāvadeva nivattitvā gato” ti. So taṁ sutvā: “Nāsitomhi tayā” ti punadivase pāto va rājanivesanaṁ āruyha sirigabbhadvāre ṭhatvā rañño ummādantiṁ nissāya vippalāpaṁ sutvā: “Ayaṁ ummādantiyā paṭibaddhacitto jāto, taṁ alabhanto marissati, rañño ca mama ca aguṇaṁ mocetvā imassa mayā jīvitaṁ dātuṁ vaṭṭatī” ti attano nivesanaṁ gantvā ekaṁ daḷhamantaṁ upaṭṭhākaṁ pakkosāpetvā, “tāta, asukaṭṭhāne susiracetiyarukkho atthi, tvaṁ kañci ajānāpetvā atthaṅgate sūriye tattha gantvā antorukkhe nisīda, ahaṁ tattha balikammaṁ karonto taṁ ṭhānaṁ patvā devatā namassanto, ‘sāmi devarāja, amhākaṁ rājā nagaramhi chaṇe vattamāne akīḷitvā sirigabbhaṁ pavisitvā vippalapanto va nipanno, mayaṁ tattha kāraṇaṁ na jānāma, rājā devatānaṁ bahūpakāro, anusaṁvaccharaṁ sahassaṁ vissajjetvā balikammaṁ karoti, idaṁ nāma nissāya rājā vippalapatīti ācikkhatha, rañño no jīvitadānaṁ dethā’ ti yācissāmi, tvaṁ tasmiṁ khaṇe saddaṁ parivattitvā, ‘senāpati, tumhākaṁ rañño byādhi nāma natthi, so pana tava bhariyāya ummādantiyā paṭibaddhacitto. Sace naṁ labhissati, jīvissati, no ce, marissati. Sace tassa jīvitaṁ icchasi, ummādantimassa dehī’ ti vadeyyāsī” ti evaṁ taṁ uggaṇhāpetvā uyyojesi.

So gantvā tasmiṁ rukkhe nisīditvā punadivase senāpatinā amaccagaṇaparivutena taṁ ṭhānaṁ gantvā yācito tathā abhāsi. Senāpati: “Sādhū” ti vatvā devataṁ vanditvā amacce jānāpetvā nagaraṁ pavisitvā rājanivesanaṁ āruyha sirigabbhadvāraṁ ākoṭesi. Rājā satiṁ upaṭṭhapetvā {5.218} “ko eso” ti pucchi. Ahaṁ, deva, abhipārakoti. Athassa rājā dvāraṁ vivari. So pavisitvā rājānaṁ vanditvā gāthamāha.

15. Bhūtāni me bhūtapatī namassato, āgamma yakkho idametadabravi,
Rañño mano ummadantyā niviṭṭho, dadāmi te taṁ paricārayassū ti.

Tattha namassato ti tumhākaṁ vippalāpakāraṇajānanatthaṁ balikammaṁ katvā namassantassa. Tan-ti ahaṁ taṁ ummādantiṁ tumhākaṁ paricārikaṁ katvā dadāmīti.

Atha naṁ rājā, “samma abhipāraka, mama ummādantiyā paṭibaddhacittatāya vippalapitabhāvaṁ yakkhā pi jānantī” ti pucchi. Āma, devā ti. So: “Sabbalokena kira me lāmakabhāvo ñāto” ti lajjidhamme patiṭṭhāya anantaraṁ gāthamāha.

16. Puññā ca dhaṁse amaro na camhi, jano ca me pāpamidañca jaññā,
Bhuso ca tyassa manaso vighāto, datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā ti.

Tattha dhaṁse ti, samma abhipāraka, ahaṁ tāya saddhiṁ kilesavasena paricārento puññato ca dhaṁseyyaṁ, tāya saddhiṁ paricāritamattena amaro ca na homi, mahājano ca me imaṁ lāmakabhāvaṁ jāneyya, tato: “Ayuttaṁ raññā katan”-ti garaheyya, tañca mama datvā pacchā piyabhariyaṁ adaṭṭhā tava manaso vighāto cassā ti attho.

Sesā ubhinnam-pi vacanapaṭivacanagāthā honti:

17. Janinda nāññatra tayā mayā vā, sabbā pi kammassa katassa jaññā,
Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi.

18. Yo pāpakaṁ kammakaraṁ manusso, so maññati māyida maññiṁsu aññe,
Passanti {5.219} bhūtāni karontametaṁ, yuttā ca ye honti narā pathabyā.

19. Añño nu te koci naro pathabyā, saddheyya lokasmi na me piyāti,
Bhuso ca tyassa manuso vighāto, datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā.

20. Addhā piyā mayha janinda esā, na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla,
Gaccheva tvaṁ ummadantiṁ bhadante, sīho va selassa guhaṁ upeti.

21. Na pīḷitā attadukhena dhīrā, sukhapphalaṁ kamma pariccajanti,
Sammohitā vā pi sukhena mattā, na pāpakammañca samācaranti.

22. Tuvañhi mātā ca pitā ca mayhaṁ, bhattā patī posako devatā ca,
Dāso ahaṁ tuyha saputtadāro, yathāsukhaṁ sāmi karohi kāmaṁ.

23. Yo ‘issaromhī’ ti karoti pāpaṁ, katvā ca so nuttasate paresaṁ,
Na tena so jīvati dīghamāyu, devā pi pāpena samekkhare naṁ.

24. Aññātakaṁ sāmikehī padinnaṁ, dhamme ṭhitā ye paṭicchanti dānaṁ,
Paṭicchakā dāyakā cā pi tattha, sukhapphalaññeva karonti kammaṁ.

25. Añño nu te koci naro pathabyā, saddheyya lokasmi na me piyāti,
Bhuso {5.220} ca tyassa manaso vighāto, datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā.

26. Addhā piyā mayha janinda esā, na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla,
Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi.

27. Yo attadukkhena parassa dukkhaṁ, sukhena vā attasukhaṁ dahāti,
Yathevidaṁ mayha tathā paresaṁ, yo evaṁ jānāti sa vedi dhammaṁ.

28. Añño nu te koci naro pathabyā, saddheyya lokasmi na me piyāti,
Bhuso ca tyassa manaso vighāto, datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā.

29. Janinda jānāsi piyā mamesā, na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla,
Piyena te dammi piyaṁ janinda, piyadāyino deva piyaṁ labhanti.

30. So nūnāhaṁ vadhissāmi, attānaṁ kāmahetukaṁ,
Na hi dhammaṁ adhammena, ahaṁ vadhitumussahe.

31. Sace tuvaṁ mayha satiṁ janinda, na kāmayāsi naravīra seṭṭha,
Cajāmi naṁ sabbajanassa sibyā, mayā pamuttaṁ tato avhayesi naṁ.

32. Adūsiyaṁ ce abhipāraka tvaṁ, cajāsi katte ahitāya tyassa,
Mahā ca te upavādo pi assa, na cā pi tyassa nagaramhi pakkho.

33. Ahaṁ sahissaṁ upavādametaṁ, nindaṁ pasaṁsaṁ garahañca sabbaṁ,
Mametamāgacchatu bhūmipāla, yathāsukhaṁ sivi karohi kāmaṁ.

34. Yo {5.221} neva nindaṁ na panappasaṁsaṁ, ādiyati garahaṁ no pi pūjaṁ,
Sirī ca lakkhī ca apeti tamhā, āpo suvuṭṭhīva yathā thalamhā.

35. Yaṁ kiñci dukkhañca sukhañca etto, dhammātisārañca manovighātaṁ,
Urasā ahaṁ paccuttarissāmi sabbaṁ, pathavī yathā thāvarānaṁ tasānaṁ.

36. Dhammātisārañca manovighātaṁ, dukkhañca nicchāmi ahaṁ paresaṁ,
Ekovimaṁ hārayissāmi bhāraṁ, dhamme ṭhito kiñci ahāpayanto.

37. Saggūpagaṁ puññakammaṁ janinda, mā me tuvaṁ antarāyaṁ akāsi,
Dadāmi te ummadantiṁ pasanno, rājāva yaññe dhanaṁ brāhmaṇānaṁ.

38. Addhā tuvaṁ katte hitesi mayhaṁ, sakhā mamaṁ ummadantī tuvañca,
Nindeyyu devā pitaro ca sabbe, pāpañca passaṁ abhisamparāyaṁ.

39. Na hetadhammaṁ sivirāja vajjuṁ, sanegamā jānapadā ca sabbe,
Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi.

40. Addhā tuvaṁ katte hitesi mayhaṁ, sakhā mamaṁ ummadantī tuvañca,
Satañca dhammāni sukittitāni, samuddavelāva duraccayāni.

41. Āhuneyyo mesi hitānukampī, dhātā vidhātā casi kāmapālo,
Tayī {5.222} hutā rāja mahapphalā hi, kāmena me ummadantiṁ paṭiccha.

42. Addhā hi sabbaṁ abhipāraka tvaṁ, dhammaṁ acārī mama kattuputta,
Añño nu te ko idha sotthikattā, dvipado naro aruṇe jīvaloke.

43. Tuvaṁ nu seṭṭho tvamanuttarosi, tvaṁ dhammagutto dhammavidū sumedho,
So dhammagutto ciram-eva jīva, dhammañca me desaya dhammapāla.

44. Tadiṅgha abhipāraka, suṇohi vacanaṁ mama,
Dhammaṁ te desayissāmi, sataṁ āsevitaṁ ahaṁ.

45. Sādhu dhammarucī rājā, sādhu paññāṇavā naro,
Sādhu mittānamaddubbho, pāpassākaraṇaṁ sukhaṁ.

46. Akkodhanassa vijite, ṭhitadhammassa rājino,
Sukhaṁ manussā āsetha, sītacchāyāya saṅghare.

47. Na cāhametaṁ abhirocayāmi, kammaṁ asamekkhakataṁ asādhu,
Ye vā pi ñatvāna sayaṁ karonti, upamā imā mayhaṁ tuvaṁ suṇohi.

48. Gavaṁ ce taramānānaṁ, jimhaṁ gacchati puṅgavo,
Sabbā tā jimhaṁ gacchanti, nette jimhaṁ gate sati.

49. Evam-eva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato,
So ce adhammaṁ carati, pageva itarā pajā,
Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukhaṁ seti, rājā ce hoti adhammiko.

50. Gavaṁ ce taramānānaṁ, ujuṁ gacchati puṅgavo,
Sabbā gāvī ujuṁ yanti, nette ujuṁ gate sati.

51. Evam-eva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato,
So sace dhammaṁ carati, pageva itarā pajā,
Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti, rājā ce hoti dhammiko.

52. Na {5.223} cāpāhaṁ adhammena, amarattamabhipatthaye,
Imaṁ vā pathaviṁ sabbaṁ, vijetuṁ abhipāraka.

53. Yañhi kiñci manussesu, ratanaṁ idha vijjati,
Gāvo dāso hiraññañca, vatthiyaṁ haricandanaṁ.

54. Assitthiyo ratanaṁ maṇikañca, yañcā pi me candimasūriyā abhipālayanti,
Na tassa hetu visamaṁ careyyaṁ, majjhe sivīnaṁ usabhomhi jāto.

55. Netā hitā uggato raṭṭhapālo, dhammaṁ sivīnaṁ apacāyamāno,
So dhammamevānuvicintayanto, tasmā sake cittavase na vatto.

56. Addhā tuvaṁ mahārāja, niccaṁ abyasanaṁ sivaṁ,
Karissasi ciraṁ rajjaṁ, paññā hi tava tādisī.

57. Etaṁ te anumodāma, yaṁ dhammaṁ nappamajjasi,
Dhammaṁ pamajja khattiyo, raṭṭhā cavati issaro.

58. Dhammaṁ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

59. Dhammaṁ cara mahārāja, puttadāresu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

60. Dhammaṁ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

61. Dhammaṁ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

62. Dhammaṁ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

63. Dhammaṁ cara mahārāja, raṭṭhesu janapadesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

64. Dhammaṁ cara mahārāja, samaṇabrāhmaṇesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

65. Dhammaṁ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

66. Dhammaṁ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

67. Dhammaṁ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā,
Suciṇṇena divaṁ pattā, mā dhammaṁ rāja pāmado ti.

Tattha {5.224} sabbāpīti, janinda, ahametaṁ ekako va paṭicchādetvā ānessāmi, tasmā ṭhapetvā mamañca tuvañca aññā sabbā pi pajā imassa katassa ākāramattam-pi na jaññā na jānissanti. Bhusehī ti tāya saddhiṁ abhiramanto attano taṇhāvanathaṁ bhusaṁ karohi vaḍḍhehi manorathaṁ pūrehi. Sajāhī ti manorathaṁ pana pūretvā sace te na ruccati, atha naṁ sajāhi mayham-eva paṭidehi. Kammakaranti, samma abhipāraka, yo manusso pāpakaṁ kammaṁ karonto, so pacchā mā idha aññe idaṁ pāpakammaṁ maññiṁsu mā jānantūti maññati cinteti, ducintitametaṁ tassa. Kiṁkāraṇā? Passanti bhūtāni karontametan-ti ye ca buddhā paccekabuddhā buddhaputtā iddhiyā yuttā, te ca naṁ passanti yeva. Na me piyāti, samma abhipāraka, añño nu te koci: “Idha lokasmiṁ sakalāya pi pathaviyā na me ummādantī piyā” ti evaṁ saddaheyya.

Sīho va selassa guhanti, mahārāja, sace tvaṁ taṁ idha na ānesi, atha yathā sīho kilesapariḷāhe uppanne sīhapotikāya vasanaṭṭhānaṁ maṇiguhaṁ upeti, evaṁ tassā vasanaṭṭhānaṁ gaccha, tattha attano patthanaṁ pūrehīti. Sukhapphalanti, samma abhipāraka, paṇḍitā attano dukkhena phuṭṭhā samānā na sukhavipākadāyakakammaṁ pariccajanti, sammohitā vā pi hutvā mohena mūḷhā sukhena mattā pāpakammaṁ nāma na samācaranti. Yathāsukhaṁ, sāmi, karohi kāmanti, sāmi sivirāja, attano dāsiṁ paricārentassa garahā nāma natthi, tvaṁ yathāsukhaṁ yathājjhāsayaṁ kāmaṁ karohi, attano icchaṁ pūrehīti. Na tena so jīvatīti, samma abhipāraka, yo: “Issaromhī” ti pāpaṁ karoti, katvā ca kiṁ maṁ devamanussā vakkhantīti na uttasati na ottappati, so tena kammena na ca dīghakālaṁ jīvati, khippam-eva marati, devatā pi pana: “Kiṁ imassa pāparañño rajjena, varamassa vāḷukaghaṭaṁ gale bandhitvā maraṇan”-ti lāmakena cakkhunā olokenti.

Aññātakanti, mahārāja, aññesaṁ santakaṁ tehi sāmikehi padinnaṁ dānaṁ ye attano dhamme ṭhitā paṭicchanti, te tattha paṭicchakā ca dāyakā ca sabbe pi sukhapphalam-eva kammaṁ karonti. Paṭiggāhake hi paṭiggaṇhante taṁ dānaṁ dāyakassa mahantaṁ vipākaṁ detīti. Yo attadukkhenāti, samma abhipāraka, yo attano dukkhena pīḷito taṁ parassa dahati, attano sarīrato apanetvā parassa sarīre khipati, parassa vā sukhena attano sukhaṁ dahati, parassa sukhaṁ gahetvā attani pakkhipati, “attano dukkhaṁ harissāmī” ti paraṁ dukkhitaṁ karoti, “attānaṁ sukhessāmī” ti paraṁ dukkhitaṁ karoti, “attānaṁ sukhessāmī” ti parassa sukhaṁ nāseti, na so dhammaṁ jānāti. Yo pana evaṁ jānāti: “Yathevidaṁ mayhaṁ sukhadukkhaṁ, tathā paresan”-ti, sa vedi dhammaṁ jānāti nāmāti ayametissā gāthāya attho.

Piyena te dammī ti piyena kāraṇabhūtena piyaṁ phalaṁ patthento dammī ti attho. Piyaṁ labhantī ti saṁsāre saṁsarantā piyam-eva labhanti. Kāmahetukanti, samma abhipāraka {5.225}, kāmahetukaṁ ayuttaṁ katvā: “Attānaṁ vadhissāmī” ti me parivitakko uppajjati. Mayha satin-ti mama santakaṁ. “Mayha satī” ti pi pāṭho, mama santakāti evaṁ maññamāno sace tvaṁ taṁ na kāmesī ti attho. Sabbajanassā ti sabbā seniyo sannipātāpetvā tassa sabbajanassa ayaṁ mayhaṁ ahitāti pariccajissāmi. Tato avhayesī ti tato taṁ apariggahitattā āneyyāsi. Adūsiyan-ti anaparādhaṁ. Katte ti tam-eva aparena nāmena ālapati. So hi rañño hitaṁ karoti, tasmā: “Kattā” ti vuccati. Na cā pi tyassā ti evaṁ akiccakārīti nagare tava koci pakkho pi na bhaveyya.

Nindan-ti na kevalaṁ upavādam-eva, sace pi maṁ koci sammukhā nindissati vā pasaṁsissati vā, dosaṁ vā pana āropento garahissati, tampāhaṁ nindaṁ pasaṁsaṁ garahañca sabbaṁ sahissāmi, sabbametaṁ mama āgacchatūti vadati. Tamhā ti yo ete nindādayo na gaṇhāti, tamhā purisā issariyasaṅkhātā sirī ca paññāsaṅkhātā lakkhī ca thalaṭṭhānato suvuṭṭhisaṅkhāto āpo viya apeti na patiṭṭhātīti. Etto ti ito mama tassā pariccattakāraṇā. Dhammātisārañcā ti dhammaṁ atikkamitvā pavattaṁ akusalaṁ vā yaṁ kiñci hoti. Paccuttarissāmī ti sampaṭicchissāmi dhārayissāmi. Thāvarānaṁ tasānan-ti yathā mahāpathavī khīṇāsavānañca puthujjanānañca kiñci sampaṭicchati sabbaṁ adhivāseti, tathevāham-pi sabbametaṁ sampaṭicchissāmi adhivāsessāmīti dīpeti. Ekoviman-ti ahaṁ eko va imam-pi attano dukkhabhāraṁ hārayissāmi dhārayissāmi vahissāmi. Dhamme ṭhito ti vinicchayadhamme paveṇidhamme tividhasucaritadhamme ca ṭhito hutvā.

Saggūpaganti, deva, puññakammaṁ nāmetaṁ saggūpagaṁ hoti. Yaññe dhanan-ti yaññadhanaṁ, ayam-eva vā pāṭho. Sakhā ti ummādantī pi mama sahāyikā, tvam-pi sahāyako. Pitaro ti brahmāno. Sabbe ti na kevalaṁ devabrahmānova, sabbe raṭṭhavāsino pi maṁ passatha, “bho, sahāyakassa bhariyā sahāyikā iminā gehe katā” ti nindeyyuṁ. Na hetadhamman-ti na hi etaṁ adhammikaṁ. Yaṁ te mayā ti yasmā mayā sā tuyhaṁ dinnā, tasmā etaṁ adhammoti na vadissanti. Satan-ti santānaṁ buddhādīnaṁ khantimettābhāvanāsīlācārasaṅkhātāni dhammāni suvaṇṇitāni samuddavelāva duraccayāni, tasmā yathā samuddo velaṁ nātikkamati, evamaham-pi sīlavelaṁ nātikkamissāmīti vadati.

Āhuneyyo mesīti, mahārāja, tvaṁ mama āhunapāhunasakkārassānucchaviko. Dhātā vidhātā casi kāmapālo ti tvaṁ mama, deva, dhāraṇato dhātā issariyasukhassa vidahanato vidhātā icchitapatthitānaṁ {5.226} kāmānaṁ pālanato kāmapālo. Tayī hutā ti tuyhaṁ dinnā. Kāmena me ti mama kāmena mama patthanāya ummādantiṁ paṭicchāti evaṁ abhipārako rañño deti. Rājā: “Na mayhaṁ attho” ti paṭikkhipati. Bhūmiyaṁ patitaṁ sākuṇikapacchiṁ piṭṭhipādena paharitvā aṭaviyaṁ khipantā viya ubho pi naṁ jahanteva. Idāni rājā puna akathanatthāya taṁ santajjento: “Addhā hī” ti gāthamāha. Tattha kattuputtā ti pitāpissa kattāva, tena naṁ evaṁ ālapati. Idaṁ vuttaṁ hoti: addhā tvaṁ ito pubbe mayhaṁ sabbadhammaṁ acari, hitam-eva vuḍḍhim-eva akāsi, idāni pana paṭipakkho hutvā bahuṁ kathesi, “mā evaṁ vippalapasi, añño nu te dvipado naro, ko idha jīvaloke aruṇe yeva sotthikattā, sace hi ahaṁ viya añño rājā tava bhariyāya paṭibaddhacitto abhavissa, antoaruṇe yeva tava sīsaṁ chindāpetvā taṁ attano ghare kareyya, ahaṁ pana akusalabhayeneva na karomi, tuṇhī hohi, na me etāya attho” ti taṁ santajjesi.

So taṁ sutvā puna kiñci vattuṁ asakkonto rañño thutivasena: “Tuvaṁ nū” ti gāthamāha. Tassattho: mahārāja, tvaññeva sakalajambudīpe sabbesaṁ narindānaṁ seṭṭho, tvaṁ anuttaro, tvaṁ vinicchayadhammapaveṇidhammasucaritadhammānaṁ gopāyanena dhammagutto, tesaṁ viditattā dhammavidū tvaṁ sumedho, so tvaṁ yaṁ dhammaṁ gopesi, teneva gutto cīraṁ jīva, dhammañca me desehi dhammapālaka, dhammagopaka, rājavarāti.

Atha rājā dhammaṁ desento: “Tadiṅghā” ti ādimāha. Tattha iṅghā ti codanatthe nipāto, yasmā maṁ tvaṁ codesi, tasmā ti attho. Satan-ti buddhādīhi sappurisehi āsevitaṁ. Sādhū ti sundaro pasattho. Vinicchayapaveṇisucaritadhamme rocetīti dhammaruci. Tādiso hi jīvitaṁ jahanto pi akiccaṁ na karoti, tasmā sādhu. Paññāṇavā ti ñāṇasampanno. Mittānamaddubbho ti mittassa adussanabhāvo. Ṭhitadhammassā ti patiṭṭhitatividhadhammassa. Āsethā ti āseyyuṁ nisīdeyyuṁ. Desanāsīsam-eva cetaṁ, cattāro pi iriyāpathe sukhaṁ kappeyyunti ayaṁ panettha attho. Sītacchāyāyā ti puttadārañātimittānaṁ sītalāya chāyāya. Saṅghare ti sakaghare, attano geheti attho. Adhammabalidaṇḍādīhi anupaddutā sukhaṁ vaseyyunti dasseti. Na cāhametanti, samma abhipāraka, yametaṁ asamekkhitvā kataṁ asādhukammaṁ, etaṁ ahaṁ na rocayāmi. Ye vā pi ñatvānā ti ye vā pana rājāno ñatvā tuletvā tīretvā sayaṁ karonti, tesāhaṁ kammaṁ rocemīti adhippāyo. Upamā imā ti imasmiṁ panatthe tvaṁ mayhaṁ imā dve upamā suṇohi.

Jimhan-ti vaṅkaṁ. Nette ti yo gāviyo neti, tasmiṁ jeṭṭhakausabhe. Pagevā ti tasmiṁ adhammaṁ carante itarā pajā pageva carati, ativiya karotī ti attho. Dhammiko ti cattāri agatigamanāni pahāya dhammena rajjaṁ kārento. Amarattan-ti devattaṁ. Ratanan-ti saviññāṇakāviññāṇakaratanaṁ. Vatthiyan-ti kāsikavattham-eva. Assitthiyo ti vātasamagatiasse pi uttamarūpadharā itthiyo pi. Ratanaṁ maṇikañcā ti sattavidharatanañca mahagghabhaṇḍakañca. Abhipālayantī ti {5.227} ālokaṁ karontā rakkhanti. Na tassā ti tassa cakkavattirajjassa pi hetu na visamaṁ careyyaṁ. Usabhomhī ti yasmā ahaṁ sivīnaṁ majjhe jeṭṭhakarājā hutvā jāto, tasmā cakkavattirajjakāraṇam-pi na visamaṁ carāmī ti attho. Netā ti mahājanaṁ kusale patiṭṭhāpetvā devanagaraṁ netā, hitakaraṇena tassa hitā, “sivirājā kira dhammacārī” ti sakalajambudīpe ñātattā uggato, samena raṭṭhapālanato raṭṭhapālo. Apacāyamāno ti sivīnaṁ porāṇakarājūnaṁ paveṇidhammaṁ apacāyamāno. So ti so ahaṁ tam-eva dhammaṁ anuvicintayanto tasmā tena kāraṇena attano cittassa vase na vattāmi.

Evaṁ mahāsattassa dhammakathaṁ sutvā abhipārako thutiṁ karonto: “Addhā” ti ādimāha. Nappamajjasī ti attanā kathitadhammaṁ nappamajjasi tattheva vattesi. Dhammaṁ pamajjā ti dhammaṁ pamussitvā agativasena gantvā. Evaṁ so tassa thutiṁ katvā: “Dhammaṁ carā” ti dhammacariyāya niyyojento uttari pi dasa ovādagāthā abhāsi. Tāsamattho heṭṭhā tesakuṇajātake (Ja. 521) vaṇṇitova.

Evaṁ abhipārakasenāpatinā rañño dhamme desite rājā ummādantiyā paṭibaddhacittaṁ vinodesi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Tadā sunandasārathi ānando ahosi, abhipārako sāriputto, ummādantī uppalavaṇṇā, sesaparisā buddhaparisā, sivirājā aham-eva ahosinti.

Ummādantījātakavaṇṇanā dutiyā