Ja 528: Mahābodhijātakavaṇṇanā

Kiṁ nu daṇḍaṁ kimajinan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṁ ārabbha kathesi. Vatthu mahāumaṅgajātake (Ja. 542) āvi bhavissati.

Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṁ sannisinnā tathāgatassa paññāpāramiṁ vaṇṇayantā nisīdiṁsu: “Mahāpañño, āvuso, tathāgato puthupañño gambhīrapañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño parappavādamaddano, attano paññānubhāvena kūṭadantādayo brāhmaṇe, sabhiyādayo paribbājake, aṅgulimālādayo core, āḷavakādayo yakkhe, sakkādayo deve, bakādayo brahmāno ca dametvā nibbisevane akāsi, bahujanakāye pabbajjaṁ datvā maggaphalesu patiṭṭhāpesi, evaṁ mahāpañño, āvuso, satthā” ti.

Tadā pana satthā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato paññavā parappavādappamaddanoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe asītikoṭivibhavassa udiccabrāhmaṇamahāsālassa kule nibbatti, “bodhikumāro” tissa nāmaṁ kariṁsu. So vayappatto takkasilāyaṁ uggahitasippo paccāgantvā agāramajjhe vasanto aparabhāge kāme pahāya himavantapadesaṁ pavisitvā paribbājakapabbajjaṁ pabbajitvā {5.228} tattheva vanamūlaphalāhāro ciraṁ vasitvā vassārattasamaye himavantā oruyha cārikaṁ caranto anupubbena bārāṇasiṁ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase paribbājakasāruppena nagare bhikkhāya caranto rājadvāraṁ pāpuṇi tamenaṁ sīhapañjare ṭhito rājā disvā tassa upasame pasīditvā taṁ attano bhavanaṁ pavesetvā rājapallaṅke nisīdāpetvā katapaṭisanthāro thokaṁ dhammakathaṁ sutvā nānaggarasabhojanaṁ dāpesi. Mahāsatto bhattaṁ gahetvā cintesi: “idaṁ rājakulaṁ nāma bahudosaṁ bahupaccāmittaṁ hoti, ko nu kho mama uppannaṁ bhayaṁ nittharissatī” ti. So avidūre ṭhitaṁ rājavallabhaṁ ekaṁ piṅgalasunakhaṁ disvā mahantaṁ bhattapiṇḍaṁ gahetvā tassa dātukāmatākāraṁ dassesi. Rājā ñatvā sunakhassa bhājanaṁ āharāpetvā bhattaṁ gāhāpetvā dāpesi. Mahāsatto pi tassa datvā bhattakiccaṁ niṭṭhapesi. Rājāpissa paṭiññaṁ gahetvā antonagare rājuyyāne paṇṇasālaṁ kāretvā pabbajitaparikkhāre datvā taṁ tattha vāsāpesi, devasikañcassa dve tayo vāre upaṭṭhānaṁ agamāsi. Bhojanakāle pana mahāsatto niccaṁ rājapallaṅke yeva nisīditvā rājabhojanam-eva bhuñjati. Evaṁ dvādasa saṁvaccharāni atītāni.

Tassa pana rañño pañca amaccā atthañca dhammañca anusāsanti. Tesu eko ahetukavādī, eko issarakatavādī, eko pubbekatavādī, eko ucchedavādī, eko khattavijjavādī. Tesu ahetukavādī: “Ime sattā saṁsārasuddhikā” ti mahājanaṁ uggaṇhāpesi. Issarakatavādī: “Ayaṁ loko issaranimmito” ti mahājanaṁ uggaṇhāpesi. Pubbekatavādī: “Imesaṁ sattānaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā uppajjamānaṁ pubbekateneva uppajjatī” ti mahājanaṁ uggaṇhāpesi. Ucchedavādī: “Ito paralokaṁ gato nāma natthi, ayaṁ loko ucchijjatī” ti mahājanaṁ uggaṇhāpesi. Khattavijjavādī: “Mātāpitaro pi māretvā attano va attho kātabbo” ti mahājanaṁ uggaṇhāpesi. Te rañño vinicchaye niyuttā lañjakhādakā {5.229} hutvā assāmikaṁ sāmikaṁ, sāmikaṁ assāmikaṁ karonti.

Athekadivasaṁ eko puriso kūṭaṭṭaparājito mahāsattaṁ bhikkhāya carantaṁ rājagehaṁ pavisantaṁ disvā vanditvā, “bhante, tumhe rājagehe bhuñjamānā vinicchayāmacce lañjaṁ gahetvā lokaṁ vināsente kasmā ajjhupekkhatha, idāni pañcahi amaccehi kūṭaṭṭakārakassa hatthato lañjaṁ gahetvā sāmiko va samāno assāmiko kato” ti paridevi. So tasmiṁ kāruññavasena vinicchayaṁ gantvā dhammena vinicchinitvā sāmikaññeva sāmikaṁ akāsi. Mahājano ekappahāreneva mahāsaddena sādhukāraṁ adāsi. Rājā taṁ saddaṁ sutvā: “Kiṁsaddo nāmāyan”-ti pucchitvā tamatthaṁ sutvā katabhattakiccaṁ mahāsattaṁ upanisīditvā pucchi: “bhante, ajja kira vo aṭṭo vinicchito” ti. “Āma, mahārājā” ti. “Bhante, tumhesu vinicchinantesu mahājanassa vuḍḍhi bhavissati, ito paṭṭhāya tumheva vinicchinathā” ti. “Mahārāja, mayaṁ pabbajitā nāma, netaṁ kammaṁ amhākaṁ kamman”-ti. “Bhante, mahājane kāruññena kātuṁ vaṭṭati, tumhe sakaladivasaṁ mā vinicchinatha, uyyānato pana idhāgacchantā vinicchayaṭṭhānaṁ gantvā pāto va cattāro aṭṭe vinicchinatha, bhutvā uyyānaṁ gacchantā cattāro, evaṁ mahājanassa vuḍḍhi bhavissatī” ti. So tena punappunaṁ yāciyamāno: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya tathā akāsi.

Kūṭaṭṭakārakā okāsaṁ na labhiṁsu. Te pi amaccā lañjaṁ alabhantā duggatā hutvā cintayiṁsu: “bodhiparibbājakassa vinicchinanakālato paṭṭhāya mayaṁ kiñci na labhāma, handa naṁ ‘rājaveriko’ ti vatvā rañño antare paribhinditvā mārāpessāmā” ti. Te rājānaṁ upasaṅkamitvā, “mahārāja, bodhiparibbājako tumhākaṁ anatthakāmo” ti vatvā asaddahantena raññā: “Sīlavā esa ñāṇasampanno, na evaṁ karissatī” ti vutte, “mahārāja, tena sakalanagaravāsino attano hatthe katvā kevalaṁ amhe yeva pañca {5.230} jane kātuṁ na sakkā, sace amhākaṁ vacanaṁ na saddahatha, tassa idhāgamanakāle parisaṁ olokethā” ti āhaṁsu. Rājā: “Sādhū” ti sīhapañjare ṭhito taṁ āgacchantaṁ olokento parivāraṁ disvā attano aññāṇena aṭṭakārakamanusse: “Tassa parivārā” ti maññamāno bhijjitvā te amacce pakkosāpetvā: “Kinti karomā” ti pucchi. “Gaṇhāpetha naṁ, devā” ti. “Oḷārikaṁ aparādhaṁ apassantā kathaṁ gaṇhāmā” ti. “Tena hi, mahārāja, pakatiparihāramassa hāpetha, taṁ parihāyantaṁ disvā paṇḍito paribbājako kassaci anārocetvā sayam-eva palāyissatī” ti.

Rājā: “Sādhū” ti vatvā anupubbena tassa parihāraṁ parihāpesi. Paṭhamadivasaṁ tāva naṁ tucchapallaṅke yeva nisīdāpesuṁ. So tucchapallaṅkaṁ disvāva rañño paribhinnabhāvaṁ ñatvā sayam-eva uyyānaṁ gantvā taṁ divasam-eva pakkamitukāmo hutvāpi: “Ekantena ñatvā pakkamissāmī” ti na pakkāmi. Athassa punadivase tucchapallaṅke nisinnassa raññopakatibhattañca aññañca gahetvā missakabhattaṁ adaṁsu. Tatiyadivase mahātalaṁ pavisituṁ adatvā sopānasīse yeva ṭhapetvā missakabhattaṁ adaṁsu. So tam-pi ādāya uyyānaṁ gantvā bhattakiccaṁ akāsi. Catutthadivase heṭṭhāpāsāde ṭhapetvā kaṇājakabhattaṁ adaṁsu. So tam-pi gahetvā uyyānaṁ gantvā bhattakiccaṁ akāsi. Rājā amacce pucchi: “bodhiparibbājako sakkāre parihāpite pi na pakkamati, kinti naṁ karomā” ti? “Deva, na so bhattatthāya carati, chattatthāya pana carati. Sace bhattatthāya careyya, paṭhamadivasaṁ yeva palāyeyyā” ti. “Idāni kiṁ karomā” ti? “Sve ghātāpetha naṁ, mahārājā” ti. So: “Sādhū” ti tesaññeva hatthe khagge ṭhapetvā: “Sve antaradvāre ṭhatvā pavisantassevassa sīsaṁ chinditvā khaṇḍākhaṇḍikaṁ katvā kañci ajānāpetvā vaccakuṭiyaṁ pakkhipitvā nhatvā āgaccheyyāthā” ti āha. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā: “Sve āgantvā evaṁ karissāmā” ti aññamaññaṁ {5.231} vicāretvā evaṁ attano nivesanaṁ agamaṁsu.

Rājā pi sāyaṁ bhuttabhojano sirisayane nipajjitvā mahāsattassa guṇe anussari. Athassa tāvadeva soko uppajji, sarīrato sedā mucciṁsu, sayane assāsaṁ alabhanto aparāparaṁ parivatti. Athassa aggamahesī upanipajji, so tāya saddhiṁ sallāpamattam-pi na kari. Atha naṁ sā: “Kiṁ nu kho, mahārāja, sallāpamattam-pi na karotha, api nu kho me koci aparādho atthī” ti pucchi. “Natthi devi, apica kho bodhiparibbājako kira amhākaṁ paccatthiko jātoti tassa sve ghātanatthāya pañca amacce āṇāpesiṁ, te pana naṁ māretvā khaṇḍākhaṇḍikaṁ katvā vaccakūpe pakkhipissanti, so pana amhākaṁ dvādasa saṁvaccharāni bahuṁ dhammaṁ desesi, ekāparādho pissa mayā paccakkhato na diṭṭhapubbo, parapattiyena hutvā tassa mayā vadho āṇatto, tena kāraṇena socāmī” ti. Atha naṁ sā: “Sace te deva so paccatthiko jāto, taṁ ghātento kiṁ socasi, paccatthikaṁ nāma puttam-pi ghātetvā attano sotthibhāvo kātabbova, mā socitthā” ti assāsesi. So tassā vacanena paṭiladdhassāso niddaṁ okkami.

Tasmiṁ khaṇe koleyyako piṅgalasunakho taṁ kathaṁ sutvā: “Sve mayā attano balenassa jīvitaṁ dātuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā punadivase pāto va pāsādā oruyha mahādvāraṁ āgantvā ummāre sīsaṁ katvā mahāsattassa āgamanamaggaṁ olokento va nipajji. Te pi amaccā pāto va khaggahatthā āgantvā dvārantare aṭṭhaṁsu. Bodhisatto pi velaṁ sallakkhetvā uyyānā nikkhamma rājadvāraṁ āgañchi. Atha naṁ sunakho disvā mukhaṁ vivaritvā catasso dāṭhā dassetvā: “Kiṁ tvaṁ, bhante, jambudīpatale aññattha bhikkhaṁ na labhasi, amhākaṁ rājā tava māraṇatthāya pañca amacce khaggahatthe dvārantare ṭhapesi, mā tvaṁ nalāṭena maccuṁ gahetvā āgami, sīghaṁ pakkamā” ti mahāsaddena viravi. So sabbarutaññutāya tamatthaṁ ñatvā tato va nivattitvā uyyānaṁ gantvā {5.232} pakkamanatthāya parikkhāre ādiyi. Rājā sīhapañjare ṭhito taṁ āgacchantaṁ gacchantañca disvā: “Sace ayaṁ mama paccatthiko bhaveyya, uyyānaṁ gantvā balaṁ sannipātāpetvā kammasajjo bhavissati. No ce, attano parikkhāre gahetvā gamanasajjo bhavissati, jānissāmi tāvassa kiriyan”-ti uyyānaṁ gantvā mahāsattaṁ attano parikkhāre ādāya: “Gamissāmī” ti paṇṇasālato nikkhantaṁ caṅkamanakoṭiyaṁ disvāva vanditvā ekamantaṁ ṭhito paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kiṁ nu daṇḍaṁ kimajinaṁ, kiṁ chattaṁ kimupāhanaṁ,
Kimaṅkusañca pattañca, saṅghāṭiñcā pi brāhmaṇa,
Taramānarūpohāsi, kiṁ nu patthayase disan-ti.

Tassattho: bhante, pubbe tvaṁ amhākaṁ gharaṁ āgacchanto daṇḍādīni na gaṇhāsi, ajja pana kena kāraṇena daṇḍañca ajinañca chattūpāhanañca mattikapasibbakolambanaaṅkusañca mattikapattañca saṅghāṭiñcāti sabbepime parikkhāre taramānarūpo gaṇhāsi, kataraṁ nu disaṁ patthesi, kattha gantukāmosīti pucchi.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Ayaṁ attanā katakammaṁ na jānātīti maññati, jānāpessāmi nan”-ti dve gāthā abhāsi:

2. Dvādasetāni vassāni, vusitāni tavantike,
Nābhijānāmi soṇena, piṅgalenābhikūjitaṁ.

3. Svāyaṁ ditto va nadati, sukkadāṭhaṁ vidaṁsayaṁ,
Tava sutvā sabhariyassa, vītasaddhassa maṁ patī ti.

Tattha abhikūjitan-ti etena tava sunakhena evaṁ mahāviravena viravitaṁ na jānāmi. Ditto vā ti dappito viya. Sabhariyassā ti tava sabhariyassa mama māraṇatthāya pañcannaṁ amaccānaṁ āṇattabhāvaṁ kathentassa sutvā: “Kiṁ tvaṁ aññattha bhikkhaṁ na labhasi, raññā te vadho āṇatto, idha māgacchī” ti ditto va nadati. Vītasaddhassa maṁ patī ti mamantare vigatasaddhassa tava vacanaṁ sutvā eva nadatīti āha.

Tato rājā attano dosaṁ sampaṭicchitvā taṁ khamāpento catutthaṁ gāthamāha.

4. Ahu {5.233} esa kato doso, yathā bhāsasi brāhmaṇa,
Esa bhiyyo pasīdāmi, vasa brāhmaṇa māgamā ti.

Tattha bhiyyo ti saccaṁ mayā evaṁ āṇattaṁ, ayaṁ me doso, esa panāhaṁ idāni adhikataraṁ tayi pasīdāmi, idheva vasa, mā aññattha gamīti.

Taṁ sutvā mahāsatto, “mahārāja, paṇḍitā nāma tādisena parapattiyena apaccakkhakārinā saddhiṁ na vasantī” ti vatvā tassa anācāraṁ pakāsento āha:

5. Sabbaseto pure āsi, tato pi sabalo ahu,
Sabbalohitako dāni, kālo pakkamituṁ mama.

6. Abbhantaraṁ pure āsi, tato majjhe tato bahi,
Purā niddhamanā hoti, sayam-eva vajāmahaṁ.

7. Vītasaddhaṁ na seveyya, upadānaṁvanodakaṁ,
Sace pi naṁ anukhaṇe, vāri kaddamagandhikaṁ.

8. Pasannam-eva seveyya, appasannaṁ vivajjaye,
Pasannaṁ payirupāseyya, rahadaṁvudakatthiko.

9. Bhaje bhajantaṁ purisaṁ, abhajantaṁ na bhajjaye,
Asappurisadhammo so, yo bhajantaṁ na bhajjati.

10. Yo bhajantaṁ na bhajati, sevamānaṁ na sevati,
Sa ve manussapāpiṭṭho, migo sākhassito yathā.

11. Accābhikkhaṇasaṁsaggā, asamosaraṇena ca,
Etena mittā jīranti, akāle yācanāya ca.

12. Tasmā nābhikkhaṇaṁ gacche, na ca gacche cirāciraṁ,
Kālena yācaṁ yāceyya, evaṁ mittā na jīyare.

13. Aticiraṁ nivāsena, piyo bhavati appiyo,
Āmanta kho taṁ gacchāma, purā te homa appiyā ti.

Tattha sabbaseto ti, mahārāja, paṭhamam-eva tava nivesane mama odano sabbaseto ahosi, yaṁ tvaṁ bhuñjasi, tam-eva dāpesī ti attho. Tato ti tato pacchā paribhedakānaṁ vacanaṁ gahetvā tava mayi virattakāle sabalo missakodano jāto. Dānī ti idāni sabbalohitako jāto. Kālo ti aguṇaññussa tava santikā idāni mama pakkamituṁ kālo. Abbhantaran-ti paṭhamaṁ mama abbhantaraṁ {5.234} āsanaṁ āsi, alaṅkatamahātalamhi ussitasetacchatte rājapallaṅke yeva maṁ nisīdāpesuṁ. Majjhe ti sopānamatthake. Purā niddhamanā hotī ti yāva gīvāyaṁ gahetvā nikkaḍḍhanā na hoti.

Anukhaṇe ti sace pi anudakaṁ udapānaṁ patto puriso udakaṁ apassanto kalalaṁ viyūhitvā anukhaṇeyya, tathā pi taṁ vāri kaddamagandhikaṁ bhaveyya, amanuññatāya na piveyya, tatheva vītasaddhaṁ payirupāsantena laddhapaccayā pi parittā ceva lūkhā ca, amanuññā aparibhogārahā ti attho. Pasannan-ti patiṭṭhitasaddhaṁ. Rahadan-ti gambhīraṁ mahārahadaṁ. Bhajantan-ti attānaṁ bhajantam-eva bhajeyya. Abhajantan-ti paccatthikaṁ. Na bhajjaye ti na bhajeyya. Na bhajjatī ti yo puriso attānaṁ bhajantaṁ hitacittaṁ puggalaṁ na bhajati, so asappurisadhammo nāmāti. Manussapāpiṭṭho ti manussalāmako patikuṭṭho sabbapacchimako. Sākhassito ti makkaṭo.

Accābhikkhaṇasaṁsaggā ti ativiya abhiṇhasaṁsaggena. Akāle ti ayuttappattakāle parassa piyabhaṇḍaṁ yācanāya mittā jīranti nāma, tvam-pi aticiraṁ nivāsena mayi mittiṁ bhindi. Tasmā ti yasmā accābhikkhaṇasaṁsaggena asamosaraṇena ca mittā jīranti, tasmā. Cirāciran-ti cirakālaṁ vītināmetvā ciraṁ na gacche na upasaṅkameyya. Yācan-ti yācitabbaṁ bhaṇḍakaṁ yuttakāle yāceyya. Na jīyare ti evaṁ mittā na jīranti. Purā te homa appiyā ti yāva tava appiyā na homa, tāva āmantetvāva taṁ gacchāmāti.

Rājā āha:

14. Evaṁ ce yācamānānaṁ, añjaliṁ nāvabujjhasi,
Paricārakānaṁ sataṁ, vacanaṁ na karosi no,
Evaṁ taṁ abhiyācāma, puna kayirāsi pariyāyan-ti.

Tattha nāvabujjhasī ti sace, bhante, evaṁ yācantena mayā kataṁ añjaliṁ na jānāsi, na paṭiggaṇhasī ti attho. Pariyāyan-ti puna idhāgamanāya ekavāraṁ kareyyāsīti yācati.

Bodhisatto āha:

15. Evaṁ ce no viharataṁ, antarāyo na hessati,
Tuyhaṁ vā pi mahārāja, mayhaṁ vā raṭṭhavaddhana,
Appeva nāma passema, ahorattānamaccaye ti.

Tattha evaṁ ce no ti sace, mahārāja, evaṁ nānā hutvā viharantānaṁ amhākaṁ antarāyo na hessati, tuyhaṁ vā mayhaṁ vā jīvitaṁ pavattissatīti dīpeti. Passemā ti api nāma passeyyāma.

Evaṁ {5.235} vatvā mahāsatto rañño dhammaṁ desetvā: “Appamatto hohi, mahārājā” ti vatvā uyyānā nikkhamitvā ekasmiṁ sabhāgaṭṭhāne bhikkhāya caritvā bārāṇasito nikkhamma anupubbena himavantokāsam-eva gantvā kiñci kālaṁ vasitvā puna otaritvā ekaṁ paccantagāmaṁ nissāya araññe vasi. Tassa pana gatakālato paṭṭhāya te amaccā puna vinicchaye nisīditvā vilopaṁ karontā cintayiṁsu: “sace mahābodhiparibbājako punāgamissati, jīvitaṁ no natthi, kiṁ nu khvassa anāgamanakāraṇaṁ kareyyāmā” ti. Atha nesaṁ etadahosi: “ime sattā paṭibaddhaṭṭhānaṁ nāma jahituṁ na sakkonti, kiṁ nu khvassa idha paṭibaddhaṭṭhānan”-ti. Tato: “Rañño aggamahesī” ti ñatvā: “Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so imaṁ nissāya āgaccheyya, paṭikacceva naṁ mārāpessāmā” ti te rājānaṁ etadavocuṁ: “deva, imasmiṁ divase nagare ekā kathā sūyatī” ti. “Kiṁ kathā nāmā” ti? “Mahābodhiparibbājako ca kira devī ca aññamaññaṁ sāsanapaṭisāsanaṁ pesentī” ti. “Kinti katvā” ti? Tena kira deviyā pesitaṁ: “Sakkā nu kho attano balena rājānaṁ mārāpetvā mama setacchattaṁ dātun”-ti. Tāyapissa pesitaṁ: “Rañño māraṇaṁ nāma mama bhāro, mahābodhiparibbājako khippaṁ āgacchatū” ti rājā tesaṁ punappunaṁ kathentānaṁ saddahitvā: “Idāni kiṁ kattabban”-ti pucchitvā: “Deviṁ māretuṁ vaṭṭatī” ti vutte anupaparikkhitvāva: “Tena hi naṁ tumheva māretvā khaṇḍākhaṇḍikaṁ chinditvā vaccakūpe khipathā” ti āha. Te tathā kariṁsu. Tassā māritabhāvo sakalanagare pākaṭo ahosi.

Athassā cattāro puttā: “Iminā no niraparādhā mātā māritā” ti rañño paccatthikā ahesuṁ. Rājā mahābhayappatto ahosi. Mahāsatto paramparāya taṁ pavattiṁ sutvā cintesi: “ṭhapetvā maṁ añño te kumāre saññāpetvā pitaraṁ khamāpetuṁ samattho nāma natthi, rañño ca jīvitaṁ dassāmi, kumāre ca pāpato mocessāmī” ti. So punadivase paccantagāmaṁ pavisitvā manussehi dinnaṁ makkaṭamaṁsaṁ khāditvā tassa {5.236} cammaṁ yācitvā gahetvā assamapade sukkhāpetvā niggandhaṁ katvā nivāsesi pi pārupesi pi aṁse pi ṭhapesi. Kiṁkāraṇā? “Bahūpakāro me” ti vacanatthāya. So taṁ cammaṁ ādāya anupubbena bārāṇasiṁ gantvā kumāre upasaṅkamitvā: “Pitughātakakammaṁ nāma dāruṇaṁ, taṁ vo na kātabbaṁ, ajarāmaro satto nāma natthi, ahaṁ tumhe aññamaññaṁ samagge karissāmicceva āgato, tumhe mayā pahite sāsane āgaccheyyāthā” ti kumāre ovaditvā antonagare uyyānaṁ pavisitvā makkaṭacammaṁ attharitvā silāpaṭṭe nisīdi.

Atha naṁ uyyānapālako disvā vegena gantvā rañño ārocesi. Rājā sutvāva sañjātasomanasso hutvā te amacce ādāya tattha gantvā mahāsattaṁ vanditvā ekamantaṁ nisīditvā paṭisanthāraṁ kātuṁ ārabhi. Mahāsatto tena saddhiṁ asammoditvā makkaṭacammam-eva parimajji. Atha naṁ evamāha: “bhante, tumhe maṁ akathetvā makkaṭacammam-eva parimajjatha, kiṁ vo idaṁ mayā bahūpakārataran”-ti? “Āma mahārāja, bahūpakāro me esa vānaro, ahamassa piṭṭhe nisīditvā vicariṁ, ayaṁ me pānīyaghaṭaṁ āhari, vasanaṭṭhānaṁ sammajji, ābhisamācārikavattapaṭivattaṁ mama akāsi, ahaṁ pana attano dubbalacittatāya assa maṁsaṁ khāditvā cammaṁ sukkhāpetvā attharitvā nisīdāmi ceva nipajjāmi ca, evaṁ bahūpakāro esa mayhan”-ti. Iti so tesaṁ vāde bhindanatthāya vānaracamme vānaravohāraṁ āropetvā taṁ taṁ pariyāyaṁ sandhāya imaṁ kathaṁ kathesi. So hi tassa nivutthapubbattā: “Piṭṭhe nisīditvā vicarin”-ti āha; taṁ aṁse katvā pānīyaghaṭassa āhaṭapubbattā: “Pānīyaghaṭaṁ āharī” ti āha; tena cammena bhūmiyaṁ sammaṭṭhapubbattā: “Vasanaṭṭhānaṁ sammajjī” ti āha; nipannakāle tena cammena piṭṭhiyā, akkantakāle pādānaṁ phuṭṭhapubbattā: “Vattapaṭivattaṁ me akāsī” ti āha. Chātakāle pana tassa maṁsaṁ labhitvā khāditattā: “Ahaṁ pana {5.237} attano dubbalacittatāya tassa maṁsaṁ khādin”-ti āha.

Taṁ sutvā te amaccā: “Pāṇātipāto tena kato” ti saññāya: “Passatha, bho, pabbajitassa kammaṁ, makkaṭaṁ kira māretvā maṁsaṁ khāditvā cammaṁ gahetvā vicaratī” ti pāṇiṁ paharitvā parihāsamakaṁsu. Mahāsatto te tathā karonte disvā: “Ime attano vādabhedanatthāya mama cammaṁ ādāya āgatabhāvaṁ na jānanti, jānāpessāmi ne” ti ahetukavādiṁ tāva āmantetvā pucchi: “āvuso, tvaṁ kasmā maṁ parihasasī” ti? “Mittadubbhikammassa ceva pāṇātipātassa ca katattā” ti. Tato mahāsatto: “Yo pana gatiyā ceva diṭṭhiyā ca te saddahitvā evaṁ kareyya, tena kiṁ dukkaṭan”-ti tassa vādaṁ bhindanto āha:

16. Udīraṇā ce saṁgatyā, bhāvāyamanuvattati,
Akāmā akaraṇīyaṁ vā, karaṇīyaṁ vā pi kubbati,
Akāmakaraṇīyamhi, kvidha pāpena lippati.

17. So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako,
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā.

18. Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā,
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso ti.

Tattha udīraṇā ti kathā. Saṁgatyā ti saṁgatiyā channaṁ abhijātīnaṁ taṁ taṁ abhijātiṁ upagamanena. Bhāvāyamanuvattatī ti bhāvena anuvattati, karaṇatthe sampadānaṁ. Akāmā ti akāmena anicchāya. Akaraṇīyaṁ vā karaṇīyaṁ vāpī ti akattabbaṁ pāpaṁ vā kattabbaṁ kusalaṁ vā. Kubbatī ti karoti. Kvidhā ti ko idha. Idaṁ vuttaṁ hoti: tvaṁ ahetukavādī: “Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ saṁkilesāyā” ti ādidiṭṭhiko, ayaṁ loko saṁgatiyā ceva sabhāvena ca anuvattati pariṇamati, tattha tattha sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedeti. Akāmako va pāpaṁ vā puññaṁ vā karotīti vadasi, ayaṁ tava udīraṇā sace tathā, evaṁ sante akāmakaraṇīyasmiṁ attano dhammatāya pavattamāne pāpe ko idha satto pāpena lippati, sace hi attanā akatena pāpena lippati, na koci na lippeyyāti.

So ce ti so ahetukavādasaṅkhāto tava bhāsitattho ca atthajotako dhammo ca kalyāṇo na ca pāpako. “Ahetū appaccayā sattā saṁkilissanti, sukhadukkhaṁ paṭisaṁvediyantī” ti idaṁ bhoto vacanaṁ {5.238} saccaṁ ce, suhato vānaro mayā, ko ettha mama dosoti attho. Vijāniyāti, samma, sace hi tvaṁ attano vādassa aparādhaṁ jāneyyāsi, na maṁ garaheyyāsi. Kiṁkāraṇā? Bhoto vādo hi tādiso, tasmā ayaṁ mama vādaṁ karotīti maṁ pasaṁseyyāsi, attano pana vādaṁ ajānanto maṁ garahasīti.

Evaṁ mahāsatto taṁ niggaṇhitvā appaṭibhāṇaṁ akāsi. So pi rājaparisati maṅkubhūto pattakkhandho nisīdi. Mahāsatto pi tassa vādaṁ bhinditvā issarakatavādiṁ āmantetvā: “Tvaṁ, āvuso, maṁ kasmā parihasasi, yadi issaranimmitavādaṁ sārato paccesī” ti vatvā āha:

19. Issaro sabbalokassa, sace kappeti jīvitaṁ,
Iddhiṁ byasanabhāvañca, kammaṁ kalyāṇapāpakaṁ,
Niddesakārī puriso, issaro tena lippati.

20. So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako,
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā.

21. Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā,
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso ti.

Tattha kappeti jīvitan-ti sace brahmā vā añño vā koci issaro: “Tvaṁ kasiyā jīva, tvaṁ gorakkhenā” ti evaṁ sabbalokassa jīvitaṁ saṁvidahati vicāreti. Iddhiṁ byasanabhāvañcā ti issariyādibhedā iddhiyo ca ñātivināsādikaṁ byasanabhāvañca sesañca kalyāṇapāpakaṁ kammaṁ sabbaṁ yadi issaro va kappeti karoti. Niddesakārī ti yadi tassa niddesaṁ āṇattim-eva seso yo koci puriso karoti, evaṁ sante yo koci puriso pāpaṁ karoti, tassa issarena katattā issaro va tena pāpena lippati. Sesaṁ purimanayeneva veditabbaṁ. Yathā ca idha, evaṁ sabbattha.

Iti so ambato va muggaraṁ gahetvā ambaṁ pātento viya issarakaraṇeneva issarakatavādaṁ bhinditvā pubbekatavādiṁ āmantetvā: “Tvaṁ, āvuso, maṁ kiṁ parihasasi, yadi pubbekatavādaṁ saccaṁ maññasī” ti vatvā āha:

22. Sace pubbekatahetu, sukhadukkhaṁ nigacchati,
Porāṇakaṁ kataṁ pāpaṁ, tameso muccate iṇaṁ,
Porāṇaka iṇamokkho, kvidha pāpena lippati.

23. So {5.239} ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako,
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā.

24. Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā,
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso ti.

Tattha pubbekatahetū ti pubbakatahetu purimabhave katakammakāraṇeneva. Tameso muccate iṇan-ti yo vadhabandhādīhi dukkhaṁ pāpuṇāti, yadi so yaṁ tena porāṇakaṁ kataṁ pāpaṁ, taṁ idāni iṇaṁ muccati, evaṁ sante mama pi esa porāṇakaiṇato mokkho, anena hi makkaṭena pubbe paribbājakena hutvā ahaṁ makkaṭo samāno māretvā khādito bhavissāmi, svāyaṁ idha makkaṭattaṁ patto mayā paribbājakattaṁ pattena māretvā khādito bhavissati, ko idha pāpena lippatīti.

Iti so tassa pi vādaṁ bhinditvā ucchedavādiṁ abhimukhaṁ katvā: “Tvaṁ, āvuso, ‘itthi dinnan’-ti ādīni vatvā ‘idheva sattā ucchijjanti, paralokaṁ gatā nāma natthī’ ti maññamāno kasmā maṁ parihasasī” ti santajjetvā āha:

25. Catunnaṁyevupādāya, rūpaṁ sambhoti pāṇinaṁ,
Yato ca rūpaṁ sambhoti, tatthevānupagacchati,
Idheva jīvati jīvo, pecca pecca vinassati.

26. Ucchijjati ayaṁ loko, ye bālā ye ca paṇḍitā,
Ucchijjamāne lokamhi, kvidha pāpena lippati.

27. So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako,
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā.

28. Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā,
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso ti.

Tattha catunnan-ti pathavīādīnaṁ bhūtānaṁ. Rūpan-ti rūpakkhandho. Tatthevā ti yato taṁ rūpaṁ sambhoti, nirujjhanakāle pi tattheva anupagacchati. Iminā tassa: “Cātumahābhūtiko ayaṁ puriso yadā kālaṁ karoti, tadā pathavī pathavīkāyaṁ anupeti anupagacchati, āpo ... tejo ... vāyo vāyokāyaṁ anupeti anupagacchati, ākāsaṁ indriyāni saṅkamanti, āsandhipañcamā purisā mataṁ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti, bhasmantā āhutiyo {5.240}, dattupaññattaṁ yadidaṁ dānaṁ, tesaṁ tucchā musā vilāpo, ye keci atthikavādaṁ vadanti, bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti paraṁ maraṇā” ti imaṁ diṭṭhiṁ patiṭṭhāpesi. Idhevā ti imasmiṁ yeva loke jīvo jīvati. Pecca pecca vinassatī ti paraloke nibbatto satto gativasena idha anāgantvā tattheva paraloke vinassati ucchijjati. Evaṁ ucchijjamāne lokasmiṁ ko idha pāpena lippatīti.

Iti so tassa pi vādaṁ bhinditvā khattavijjavādiṁ āmantetvā: “Tvaṁ, āvuso, ‘mātāpitaro pi māretvā attano attho kātabbo’ ti imaṁ laddhiṁ ukkhipitvā vicaranto kasmā maṁ parihasasī” ti vatvā āha:

29. Āhu khattavidā loke, bālā paṇḍitamānino,
Mātaraṁ pitaraṁ haññe, atho jeṭṭham-pi bhātaraṁ,
Haneyya puttadāre ca, attho ce tādiso siyā ti.

Tattha khattavidā ti khattavijjā, ayam-eva vā pāṭho. Khattavijjācariyānaṁ etaṁ nāmaṁ. Bālā paṇḍitamānino ti bālā samānāpi: “Paṇḍitā mayaṁ attano paṇḍitabhāvaṁ pakāsemā” ti maññamānā paṇḍitamānino hutvā evamāhu. Attho ce ti sace attano yathārūpo koci attho siyā, na kiñci parivajjeyya, sabbaṁ haneyyevā ti vadanti, tvam-pi nesaṁ aññataroti.

Evaṁ tassa laddhiṁ patiṭṭhapetvā attano laddhiṁ pakāsento āha:

30. Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā,
Na tassa sākhaṁ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.

31. Atha atthe samuppanne, samūlama pi abbahe,
Attho me sambalenā pi, suhato vānaro mayā.

32. So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako,
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā.

33. Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā,
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso ti.

Tattha ambho khattavida amhākaṁ pana ācariyā evaṁ vaṇṇayanti. Attanā paribhuttacchāyassa rukkhassa pi sākhaṁ vā paṇṇaṁ vā na bhañjeyya. Kiṁkāraṇā {5.241}? Mittadubbho hi pāpako. Tvaṁ pana evaṁ vadesi: “atha atthe samuppanne samūlama pi abbahe” ti, mama ca pātheyyena attho ahosi, tasmā sacepesa mayā hato, tathā pi attho me sambalenā pi, suhato vānaro mayā.

Evaṁ so tassa pi vādaṁ bhinditvā pañcasu tesu apaṭibhānesu nisinnesu rājānaṁ āmantetvā, “mahārāja, tvaṁ ime pañca raṭṭhavilopake mahācore gahetvā vicarasi, aho bālo, evarūpānañhi saṁsaggena puriso diṭṭhadhammikam-pi samparāyikam-pi mahādukkhaṁ pāpuṇeyyā” ti vatvā rañño dhammaṁ desento āha:

34. Ahetuvādo puriso, yo ca issarakuttiko,
Pubbekatī ca ucchedī, yo ca khattavido naro.

35. Ete asappurisā loke, bālā paṇḍitamānino,
Kareyya tādiso pāpaṁ, atho aññam-pi kāraye,
Asappurisasaṁsaggo, dukkhanto kaṭukudrayo ti.

Tattha tādiso ti, mahārāja, yādisā ete pañca diṭṭhigatikā, tādiso puriso sayam-pi pāpaṁ kareyya. Yvāssa vacanaṁ suṇāti, taṁ aññam-pi kāraye. Dukkhanto ti evarūpehi asappurisehi saddhiṁ saṁsaggo idhaloke pi paraloke pi dukkhanto kaṭukudrayo va hoti. Imassa panatthassa pakāsanatthaṁ: “Yāni kānici, bhikkhave, bhayāni uppajjanti, sabbāni tāni bālato” ti suttaṁ (AN. 3.1) āharitabbaṁ. Godhajātaka- (Ja. 138) sañjīvajātaka- (Ja. 150) akittijātakādīhi (Ja. 480) cāyamattho dīpetabbo.

Idānī opammadassanavasena dhammadesanaṁ vaḍḍhento āha:

36. Urabbharūpena vakassu pubbe, asaṁkito ajayūthaṁ upeti,
Hantvā uraṇiṁ ajikaṁ ajañca, utrāsayitvā yenakāmaṁ paleti.

37. Tathāvidheke samaṇabrāhmaṇāse, chadanaṁ katvā vañcayanti manusse,
Anāsakā thaṇḍilaseyyakā ca, rajojallaṁ ukkuṭikappadhānaṁ,
Pariyāyabhattañca {5.242} apānakattā, pāpācārā arahanto vadānā.

38. Ete asappurisā loke, bālā paṇḍitamānino,
Kareyya tādiso pāpaṁ, atho aññam-pi kāraye,
Asappurisasaṁsaggo, dukkhanto kaṭukudrayo.

39. Yamāhu natthi vīriyanti, ahetuñca pavadanti ye,
Parakāraṁ attakārañca, ye tucchaṁ samavaṇṇayuṁ.

40. Ete asappurisā loke, bālā paṇḍitamānino,
Kareyya tādiso pāpaṁ, atho aññam-pi kāraye,
Asappurisasaṁsaggo, dukkhanto kaṭukudrayo.

41. Sace hi vīriyaṁ nāssa, kammaṁ kalyāṇapāpakaṁ,
Na bhare vaḍḍhakiṁ rājā, na pi yantāni kāraye.

42. Yasmā ca vīriyaṁ atthi, kammaṁ kalyāṇapāpakaṁ,
Tasmā yantāni kāreti, rājā bharati vaḍḍhakiṁ.

43. Yadi vassasataṁ devo, na vasse na himaṁ pate,
Ucchijjeyya ayaṁ loko, vinasseyya ayaṁ pajā.

44. Yasmā ca vassatī devo, himañcānuphusāyati,
Tasmā sassāni paccanti, raṭṭhañca pālite ciraṁ.

45. Gavaṁ ce taramānānaṁ, jimhaṁ gacchati puṅgavo,
Sabbā tā jimhaṁ gacchanti, nette jimhaṁ gate sati.

46. Evam-eva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato,
So ce adhammaṁ carati, pageva itarā pajā,
Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukhaṁ seti, rājā ce hoti adhammiko.

47. Gavaṁ ce taramānānaṁ, ujuṁ gacchati puṅgavo,
Sabbā gāvī ujuṁ yanti, nette ujuṁ gate sati.

48. Evam-eva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato,
So sace dhammaṁ carati, pageva itarā pajā,
Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti, rājā ce hoti dhammiko.

49. Mahārukkhassa phalino, āmaṁ chindati yo phalaṁ,
Rasañcassa na jānāti, bījañcassa vinassati.

50. Mahārukkhūpamaṁ raṭṭhaṁ, adhammena pasāsati,
Rasañcassa na jānāti, raṭṭhañcassa vinassati.

51. Mahārukkhassa phalino, pakkaṁ chindati yo phalaṁ,
Rasañcassa vijānāti, bījañcassa na nassati.

52. Mahārukkhūpamaṁ {5.243} raṭṭhaṁ, dhammena yo pasāsati,
Rasañcassa vijānāti, raṭṭhañjassa na nassati.

53. Yo ca rājā janapadaṁ, adhammena pasāsati,
Sabbosadhīhi so rājā, viruddho hoti khattiyo.

54. Tatheva negame hiṁsaṁ, ye yuttā kayavikkaye,
Ojadānabalīkāre, sa kosena virujjhati.

55. Pahāravarakhettaññū, saṅgāme katanissame,
Ussite hiṁsayaṁ rājā, sa balena virujjhati.

56. Tatheva isayo hiṁsaṁ, saññate brahmacārino,
Adhammacārī khattiyo, so saggena virujjhati.

57. Yo ca rājā adhammaṭṭho, bhariyaṁ hanti adūsikaṁ,
Luddhaṁ pasavate ṭhānaṁ, puttehi ca virujjhati.

58. Dhammaṁ care jānapade, negamesu balesu ca,
Isayo ca na hiṁseyya, puttadāre samaṁ care.

59. Sa tādiso bhūmipati, raṭṭhapālo akodhano,
Sapatte sampakampeti, indo va asurādhipo ti.

Tattha vakassū ti vako assu, assū ti nipātamattaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, pubbe eko urabbharūpo vako ahosi, tassa naṅguṭṭhamattam-eva dīghaṁ, taṁ pana so antarasattimhi pakkhipitvā urabbharūpena asaṁkito ajayūthaṁ upeti. Tattha uraṇikañca ajikañca ajañca hantvā yenakāmaṁ paleti. Tathāvidheke ti tathāvidhā eke samaṇabrāhmaṇā pabbajjāliṅgena chadanaṁ katvā attānaṁ chādetvā madhuravacanādīhi hitakāmā viya hutvā lokaṁ vañcenti. “Anāsakā” ti ādi tesaṁ chadanassa dassanatthaṁ vuttaṁ. Ekacce hi: “Mayaṁ anāsakā na kiñci āhāremā” ti manusse vañcenti, apare: “Mayaṁ thaṇḍilaseyyakā” ti. Aññesaṁ pana rajojallaṁ chadanaṁ, aññesaṁ ukkuṭikappadhānaṁ, te gacchantā pi uppatitvā ukkuṭikāva gacchanti. Aññesaṁ sattāhadasāhādivārabhojanasaṅkhātaṁ {5.244} pariyāyabhattachadanaṁ, apare apānakattā honti, “mayaṁ pānīyaṁ na pivāmā” ti vadanti. Arahanto vadānā ti pāpācārā hutvāpi: “Mayaṁ arahanto” ti vadantā vicaranti. Ete ti, mahārāja, ime vā pañca janā hontu aññe vā, yāvanto diṭṭhigatikā nāma, sabbe pi ete asappurisā. Yamāhū ti ye āhu, ye vadanti.

Sace hi vīriyaṁ nāssāti, mahārāja, sace ñāṇasampayuttaṁ kāyikacetasikavīriyaṁ na bhaveyya. Kamman-ti kalyāṇapāpakaṁ kammam-pi yadi na bhaveyya. Na bhare ti evaṁ sante vaḍḍhakiṁ vā aññe vā kārake rājā na poseyya, na pi yantānī ti na pi tehi sattabhūmikapāsādādīni yantāni kāreyya. Kiṁkāraṇā? Vīriyassa ceva kammassa ca abhāvā. Ucchijjeyyāti, mahārāja, yadi ettakaṁ kālaṁ neva devo vasseyya, na himaṁ pateyya, atha kappuṭṭhānakālo viya ayaṁ loko ucchijjeyya. Ucchedavādinā kathitaniyāmena pana ucchedo nāma natthi. Pālite ti pālayati.

“Gavaṁ ce” ti catasso gāthā rañño dhammadesanāyam-eva vuttā, tathā: “Mahārukkhassā” ti ādikā. Tattha mahārukkhassā ti madhuraambarukkhassa. Adhammenā ti agatigamanena. Rasañcassa na jānātī ti adhammiko rājā raṭṭhassa rasaṁ ojaṁ na jānāti, āyasampattiṁ na labhati. Vinassatī ti suññaṁ hoti, manussā gāmanigame chaḍḍetvā paccantaṁ pabbatavisamaṁ bhajanti, sabbāni āyamukhāni pacchijjanti. Sabbosadhīhī ti sabbehi mūlatacapattapupphaphalādīhi ceva sappinavanītādīhi ca osadhehi virujjhati, tāni na sampajjanti. Adhammikarañño hi pathavī nirojā hoti, tassā nirojatāya osadhānaṁ ojā na hoti, tāni rogañca vūpasametuṁ na sakkonti. Iti so tehi viruddho nāma hoti.

Negame ti nigamavāsikuṭumbike. Hiṁsan-ti hiṁsanto pīḷento. Ye yuttā ti ye kayavikkaye yuttā āyānaṁ mukhā thalajalapathavāṇijā, te ca hiṁsanto. Ojadānabalīkāre ti tato tato bhaṇḍāharaṇasuṅkadānavasena ojadānañceva chabhāgadasabhāgādibhedaṁ baliñca karonte. Sa kosenā ti so ete hiṁsanto adhammikarājā dhanadhaññehi parihāyanto kosena virujjhati nāma. Pahāravarakhettaññūti: “Imasmiṁ ṭhāne vijjhituṁ vaṭṭatī” ti evaṁ pahāravarānaṁ khettaṁ jānante dhanuggahe. Saṅgāme katanissame ti yuddhe sukatakamme mahāyodhe. Ussite ti uggate paññāte mahāmatte. Hi sayan-ti evarūpe sayaṁ vā hiṁsanto parehi vā hiṁsāpento. Balenā ti balakāyena. Tathāvidhañhi rājānaṁ: “Ayaṁ bahukāre attano rajjadāyake pi hiṁsati, kimaṅgaṁ pana amhe” ti avasesā pi yodhā vijahanti yeva. Iti so balena viruddho nāma hoti.

Tatheva isayo hiṁsan-ti yathā ca negamādayo, tatheva esitaguṇe pabbajite akkosanapaharaṇādīhi {5.245} hiṁsanto adhammacārī rājā kāyassa bhedā apāyam-eva upeti, sagge nibbattituṁ na sakkotīti saggena viruddho nāma hoti. Bhariyaṁ hanti adūsikan-ti attano bāhucchāyāya vaḍḍhitaṁ puttadhītāhi saṁvaḍḍhaṁ sīlavatiṁ bhariyaṁ mittapatirūpakānaṁ corānaṁ vacanaṁ gahetvā māreti. Luddhaṁ pasavate ṭhānan-ti so attano nirayūpapattiṁ pasavati nipphādeti. Puttehi cā ti imasmiññeva attabhāve attano puttehi saddhiṁ virujjhatīti.

Evamassa so tesaṁ pañcannaṁ janānaṁ kathaṁ gahetvā deviyā māritabhāvañca puttānaṁ viruddhabhāvañca sandhimukhe coraṁ cūḷāyaṁ gaṇhanto viya kathesi. Mahāsatto hi tesaṁ amaccānaṁ niggaṇhanañca dhammadesanañca deviyā tehi māritabhāvassa āvikaraṇatthañca tattha anupubbena kathaṁ āharitvā okāsaṁ katvā etamatthaṁ kathesi. Rājā tassa vacanaṁ sutvā attano aparādhaṁ jāni. Atha naṁ mahāsatto: “Ito paṭṭhāya, mahārāja, evarūpānaṁ pāpānaṁ kathaṁ gahetvā mā puna evamakāsī” ti vatvā ovadanto: “Dhammaṁ care” ti ādimāha.

Tattha dhammaṁ care ti, mahārāja, rājā nāma janapadaṁ adhammikena balinā apīḷento janapade dhammaṁ careyya, sāmike asāmike akaronto negamesu dhammaṁ careyya, aṭṭhāne akilamento balesu dhammaṁ careyya. Vadhabandhaakkosaparibhāse pariharanto paccaye ca nesaṁ dadanto isayo na vihiṁseyya, dhītaro yuttaṭṭhāne patiṭṭhāpento putte ca sippāni sikkhāpetvā sammā pariharanto bhariyaṁ issariyavossaggaalaṅkāradānasammānanādīhi anuggaṇhanto puttadāre samaṁ careyya. Sa tādiso ti so tādiso rājā paveṇiṁ abhinditvā dhammena samena rajjaṁ kārento rājāṇāya rājatejena sapatte sampakampeti tāseti cāleti. “Indovā” ti idaṁ upamatthaṁ vuttaṁ. Yathā asure jetvā abhibhavitvā ṭhitakālato paṭṭhāya asurādhipoti saṅkhyaṁ gato indo attano sapattabhūte asure kampesi, tathā kampetīti.

Evaṁ mahāsatto rañño dhammaṁ desetvā cattāro pi kumāre pakkosāpetvā ovaditvā rañño katakammaṁ pakāsetvā rājānaṁ khamāpetvā: “Mahārāja, ito paṭṭhāya atuletvā paribhedakānaṁ kathaṁ gahetvā mā evarūpaṁ sāhasikakammaṁ akāsi, tumhe pi kumārā mā rañño dubbhitthā” ti sabbesaṁ ovādaṁ adāsi. Atha naṁ rājā āha: “ahaṁ, bhante, tumhesu ca deviyā ca aparajjhanto ime nissāya etesaṁ kathaṁ gahetvā etaṁ pāpakammaṁ kariṁ, ime pañca pi māremī” ti {5.246}. Na labbhā, mahārāja, evaṁ kātunti. Tena hi tesaṁ hatthapāde chedāpemīti. Idam-pi na labbhā kātunti. Rājā: “Sādhu, bhante” ti sampaṭicchitvā te sabbasaṁharaṇe katvā pañcacūḷākaraṇagaddūlabandhanagomayāsiñcanehi avamānetvā raṭṭhā pabbājesi. Bodhisatto tattha katipāhaṁ vasitvā: “Appamatto hohī” ti rājānaṁ ovaditvā himavantaṁ yeva gantvā jhānābhiññā nibbattetvā yāvajīvaṁ brahmavihāre bhāvetvā brahmalokūpago ahosi.

Satthā imaṁ desanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato paññavā yeva parappavādappamaddanoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā pañca diṭṭhigatikā pūraṇakassapamakkhaligosālapakudhakaccānaajitakesakambalanigaṇṭhanāṭaputtā ahesuṁ, piṅgalasunakho ānando, mahābodhiparibbājako pana aham-eva ahosin”-ti.

Mahābodhijātakavaṇṇanā Tatiyā

Jātakuddānaṁ:

Saniḷīnikamavhayano paṭhamo, dutiyo pana saummadantivaro,
Tatiyo pana bodhisirīvhayano, kathitā pana tīṇi jinena subhāti.

Paṇṇāsanipātavaṇṇanā niṭṭhitā