20. Sattatinipāto

Ja 531: Kusajātakavaṇṇanā

Idaṁ {5.278} te raṭṭhan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Eko kira sāvatthivāsī kulaputto sāsane uraṁ datvā pabbajito ekadivasaṁ sāvatthiyaṁ piṇḍāya caranto ekaṁ alaṅkataitthiṁ disvā subhanimittaggāhavasena oloketvā kilesābhibhūto anabhirato vihāsi dīghakesanakho kiliṭṭhacīvaro uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanīsanthatagatto. Yathā hi devalokā cavanadhammānaṁ devaputtānaṁ pañca pubbanimittāni paññāyanti, mālā milāyanti, vatthāni kilissanti, sarīre dubbaṇṇiyaṁ okkamati, ubhohi kacchehi sedā muccanti, devo devāsane nābhiramati, evam-eva sāsanā cavanadhammānaṁ ukkaṇṭhitabhikkhūnaṁ pañca pubbanimittāni paññāyanti, saddhāpupphāni milāyanti, sīlavatthāni kilissanti, sarīre maṅkutāya ceva ayasavasena ca dubbaṇṇiyaṁ okkamati, kilesasedā muccanti, araññarukkhamūlasuññāgāresu nābhiramanti. Tassa pi tāni paññāyiṁsu. Atha naṁ bhikkhū satthu santikaṁ netvā: “Ayaṁ, bhante, ukkaṇṭhito” ti dassesuṁ. Satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, ukkaṇṭhitosī” ti taṁ pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Mā, bhikkhu, kilesavasiko hohi, mātugāmo nāmesa pāpo, tasmiṁ paṭibaddhacittataṁ vinodehi, sāsane abhirama, mātugāme paṭibaddhacittatāya hi tejavanto pi porāṇakapaṇḍitā nittejā hutvā anayabyasanaṁ pāpuṇiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte mallaraṭṭhe kusāvatīrājadhāniyaṁ okkāko nāma rājā dhammena samena rajjaṁ kāresi. Tassa soḷasannaṁ itthisahassānaṁ jeṭṭhikā {5.279} sīlavatī nāma aggamahesī ahosi, sā neva puttaṁ, na dhītaraṁ labhi. Athassa nāgarā ceva raṭṭhavāsino ca rājanivesanadvāre sannipatitvā: “Raṭṭhaṁ nassissati, raṭṭhaṁ nassissatī” ti upakkosiṁsu. Rājā sīhapañjaraṁ ugghāṭetvā: “Mayi rajjaṁ kārente adhammakāro nāma natthi, kasmā upakkosathā” ti pucchi. “Saccaṁ, deva, adhammakāro nāma natthi, apica vaṁsānurakkhako pana vo putto natthi, añño rajjaṁ gahetvā raṭṭhaṁ nāsessati, tasmā dhammena rajjaṁ kāretuṁ samatthaṁ puttaṁ patthethā” ti. “Puttaṁ patthento kiṁ karomī” ti? “Paṭhamaṁ tāva ekaṁ sattāhaṁ cullanāṭakaṁ dhammanāṭakaṁ katvā vissajjetha, sace sā puttaṁ labhissati, sādhu, no ce, atha majjhimanāṭakaṁ vissajjetha, tato jeṭṭhanāṭakaṁ, avassaṁ ettakāsu itthīsu ekā puññavatī puttaṁ labhissatī” ti. Rājā tesaṁ vacanena tathā katvā satta divase yathāsukhaṁ abhiramitvā āgatāgataṁ pucchi: “kacci vo putto laddho” ti? Sabbā: “Na labhāma, devā” ti āhaṁsu. Rājā: “Na me putto uppajjissatī” ti anattamano ahosi. Nāgarā puna tatheva upakkosiṁsu. Rājā: “Kiṁ upakkosatha, mayā tumhākaṁ vacanena nāṭakāni vissaṭṭhāni, ekā pi puttaṁ na labhati, idāni kiṁ karomā” ti āha. “Deva, etā dussīlā bhavissanti nippuññā, natthi etāsaṁ puttalābhāya puññaṁ, tumhe etāsu puttaṁ alabhantīsu pi mā appossukkataṁ āpajjatha, aggamahesī vo sīlavatī devī sīlasampannā, taṁ vissajjetha, tassā putto uppajjissatī” ti.

So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā: “Ito kira sattame divase rājā sīlavatiṁ deviṁ dhammanāṭakaṁ katvā vissajjessati, purisā sannipatantū” ti bheriṁ carāpetvā sattame divase deviṁ alaṅkārāpetvā rājanivesanā otāretvā vissajjesi. Tassā sīlatejena sakkassa bhavanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. Sakko: “Kiṁ nu kho” ti āvajjento deviyā puttapatthanabhāvaṁ ñatvā: “Etissā mayā puttaṁ {5.280} dātuṁ vaṭṭati, atthi nu kho devaloke etissā anucchaviko putto” ti upadhārento bodhisattaṁ addasa. So kira tadā tāvatiṁsabhavane āyuṁ khepetvā uparidevaloke nibbattitukāmo ahosi. Sakko tassa vimānadvāraṁ gantvā taṁ pakkositvā, “mārisa, tayā manussalokaṁ gantvā okkākarañño aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhituṁ vaṭṭatī” ti sampaṭicchāpetvā aparam-pi devaputtaṁ: “Tvam-pi etissā eva putto bhavissasī” ti vatvā: “Mā kho panassā koci sīlaṁ bhindatū” ti mahallakabrāhmaṇavesena rañño nivesanadvāraṁ agamāsi.

Mahājano pi nhāto alaṅkato: “Ahaṁ deviṁ gaṇhissāmi, ahaṁ deviṁ gaṇhissāmī” ti rājadvāre sannipatitvā sakkañca disvā: “Tvaṁ kasmā āgatosī” ti parihāsamakāsi. Sakko: “Kiṁ maṁ tumhe garahatha, sace pi me sarīraṁ jiṇṇaṁ, rāgo pana na jīrati, sace sīlavatiṁ labhissāmi, ādāya naṁ gamissāmīti āgatomhī” ti vatvā attano ānubhāvena sabbesaṁ purato va aṭṭhāsi. Añño koci tassa tejena purato bhavituṁ nāsakkhi. So taṁ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ nivesanā nikkhamantiññeva hatthe gahetvā pakkāmi. Atha naṁ tattha tattha ṭhitā garahiṁsu: “Passatha, bho, mahallakabrāhmaṇo evaṁ uttamarūpadharaṁ deviṁ ādāya gacchati, attano yuttaṁ na jānātī” ti. Devīpi: “Mahallako maṁ gahetvā gacchatī” ti na aṭṭīyati na harāyati. Rājā pi vātapāne ṭhatvā: “Ko nu kho deviṁ gahetvā gacchatī” ti olokento taṁ disvā anattamano ahosi.

Sakko taṁ ādāya nagaradvārato nikkhamitvā dvārasamīpe ekaṁ gharaṁ māpesi vivaṭadvāraṁ paññattakaṭṭhattharikaṁ. Atha naṁ sā: “Idaṁ te nivesanan”-ti pucchi. So: “Āma, bhadde, pubbe panāhaṁ eko, idānimhā mayaṁ dve janā, ahaṁ bhikkhāya caritvā taṇḍulādīni āharissāmi, tvaṁ imissā kaṭṭhattharikāya nipajjāhī” ti vatvā taṁ mudunā hatthena parāmasanto {5.281} dibbasamphassaṁ pharāpetvā tattha nipajjāpesi. Sā dibbasamphassapharaṇena saññaṁ vissajjesi. Atha naṁ attano ānubhāvena tāvatiṁsabhavanaṁ netvā alaṅkatavimāne dibbasayane nipajjāpesi. Sā sattame divase pabujjhitvā taṁ sampattiṁ disvā: “Na so brāhmaṇo manusso, sakko bhavissatī” ti aññāsi. Sakko pi tasmiṁ samaye pāricchattakamūle dibbanāṭakaparivuto nisinno ahosi. Sā sayanā uṭṭhāya tassa santikaṁ gantvā vanditvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Atha naṁ sakko: “Varaṁ te, devi, dadāmi, gaṇhāhī” ti āha. “Tena hi, deva, ekaṁ puttaṁ me dehī” ti. “Devi, tiṭṭhatu eko putto, ahaṁ te dve putte dassāmi. Tesu pana eko paññavā bhavissati virūpavā, eko rūpavā na paññavā. Tesu kataraṁ paṭhamaṁ icchasī” ti? “Paññavantaṁ, devā” ti. So: “Sādhū” ti vatvā tassā kusatiṇaṁ dibbavatthaṁ dibbacandanaṁ pāricchattakapupphaṁ kokanudañca nāma vīṇaṁ datvā taṁ ādāya rañño sayanagharaṁ pavisitvā raññā saddhiṁ ekasayane nipajjāpetvā aṅguṭṭhakena tassā nābhiṁ parāmasi. Tasmiṁ khaṇe bodhisatto tassā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhi. Sakko pi sakaṭṭhānam-eva gato. Paṇḍitā devī gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṁ jāni.

Atha naṁ pabuddho rājā disvā, “devi, kena nītāsī” ti pucchi. “Sakkena, devā” ti. “Ahaṁ paccakkhato ekaṁ mahallakabrāhmaṇaṁ taṁ ādāya gacchantaṁ addasaṁ, kasmā maṁ vañcesī” ti? “Saddahatha, deva, sakko maṁ gahetvā devalokaṁ nesī” ti. “Na saddahāmi, devī” ti. Athassa sā sakkadattiyaṁ kusatiṇaṁ dassetvā: “Saddahathā” ti āha. Rājā: “Kusatiṇaṁ nāma yato kutoci labbhatī” ti na saddahi. Athassa sā dibbavatthādīni dassesi. Rājā tāni disvā saddahitvā, “bhadde, sakko tāva taṁ netu, putto pana te laddho” ti pucchi. “Laddho mahārāja, gabbho me patiṭṭhito” ti. So tuṭṭho tassā gabbhaparihāraṁ adāsi. Sā dasamāsaccayena puttaṁ vijāyi, tassa aññaṁ nāmaṁ akatvā kusatiṇanāmam-eva {5.282} akaṁsu. Kusakumārassa padasā gamanakāle itaro devaputto tassā kucchiyaṁ paṭisandhiṁ gaṇhi. Sā dasamāse paripuṇṇe puttaṁ vijāyi, tassa: “Jayampatī” ti nāmaṁ kariṁsu. Te mahantena yasena vaḍḍhiṁsu. Bodhisatto paññavā ācariyassa santike kiñci sippaṁ anuggahetvā attano va paññāya sabbasippesu nipphattiṁ pāpuṇi.

Athassa soḷasavassakāle rājā rajjaṁ dātukāmo deviṁ āmantetvā: “Bhadde, puttassa te rajjaṁ datvā nāṭakāni upaṭṭhapessāma, mayaṁ jīvantā yeva naṁ rajje patiṭṭhitaṁ passissāma, sakalajambudīpe kho pana yassa rañño dhītaraṁ icchati, tamassa ānetvā aggamahesiṁ karissāma, cittamassa jānāhi, kataraṁ rājadhītaraṁ rocesī” ti āha. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā: “Kumārassa imaṁ pavattiṁ ārocetvā cittaṁ jānāhī” ti ekaṁ paricārikaṁ pesesi. Sā gantvā tassa taṁ pavattiṁ ārocesi. Taṁ sutvā mahāsatto cintesi: “ahaṁ na rūpavā, rūpasampannā rājadhītā ānītā pi maṁ disvā ‘kiṁ me iminā virūpenā’ ti palāyissati iti no lajjitabbakaṁ bhavissati, kiṁ me gharāvāsena, dharamāne mātāpitaro upaṭṭhahitvā tesaṁ accayena nikkhamitvā pabbajissāmī” ti. So: “Mayhaṁ neva rajjenattho, na nāṭakehi, ahaṁ mātāpitūnaṁ accayena pabbajissāmī” ti āha. Sā gantvā tassa kathaṁ deviyā ārocesi, devī pi rañño ārocesi. Rājā anattamano hutvā puna katipāhaccayena sāsanaṁ pesesi. So pi paṭibāhati yeva. Evaṁ yāvatatiyaṁ paṭibāhitvā catutthavāre cintesi: “mātāpitūhi saddhiṁ ekantena paṭipakkhabhāvo nāma na yutto, ekaṁ upāyaṁ karissāmī” ti.

So kammārajeṭṭhakaṁ pakkosāpetvā bahuṁ suvaṇṇaṁ datvā: “Ekaṁ itthirūpakaṁ karohī” ti uyyojetvā tasmiṁ pakkante aññaṁ suvaṇṇaṁ gahetvā sayam-pi itthirūpakaṁ akāsi. Bodhisattānañhi adhippāyo nāma samijjhati. Taṁ suvaṇṇarūpakaṁ jivhāya avaṇṇanīyasobhaṁ ahosi. Atha naṁ mahāsatto khomaṁ nivāsāpetvā sirigabbhe ṭhapāpesi. So kammārajeṭṭhakena ābhatarūpakaṁ disvā taṁ garahitvā: “Gaccha amhākaṁ sirigabbhe ṭhapitarūpakaṁ āharā” ti āha. So sirigabbhaṁ paviṭṭho {5.283} taṁ disvā: “Kumārena saddhiṁ abhiramituṁ ekā devaccharā, āgatā bhavissatī” ti hatthaṁ pasāretuṁ avisahanto nikkhamitvā: “Deva, sirigabbhe ayyā ekikāva ṭhitā, upagantuṁ na sakkomī” ti āha. “Tāta, gaccha, suvaṇṇarūpakaṁ etaṁ, āharā” ti puna pesito āhari. Kumāro kammārena kataṁ rūpakaṁ suvaṇṇagabbhe nikkhipāpetvā attanā kataṁ alaṅkārāpetvā rathe ṭhapāpetvā: “Evarūpaṁ labhanto gaṇhāmī” ti mātu santikaṁ pahiṇi.

Sā amacce pakkosāpetvā, “tātā, mayhaṁ putto mahāpuñño sakkadattiyo anucchavikaṁ kumārikaṁ labhissati, tumhe evarūpaṁ labhantā gaṇhissatha, imaṁ rūpakaṁ paṭicchannayāne ṭhapetvā sakalajambudīpaṁ carantā yassa rañño evarūpaṁ dhītaraṁ passatha, tassetaṁ datvā ‘okkākarājā tumhehi saddhiṁ āvāhaṁ karissatī’ ti divasaṁ vavatthapetvā āgacchathā” ti āha. Te: “Sādhū” ti taṁ ādāya mahantena parivārena nikkhamitvā vicarantā yaṁ rājadhāniṁ pāpuṇanti, tattha sāyanhasamaye mahājanassa samosaraṇaṭṭhāne taṁ rūpakaṁ vatthapupphālaṅkārehi alaṅkaritvā suvaṇṇasivikaṁ āropetvā titthamagge ṭhapetvā amaccā sayaṁ paṭikkamitvā āgatāgatānaṁ kathāsavanatthaṁ ekamante tiṭṭhanti. Mahājano taṁ oloketvā: “Suvaṇṇarūpakan”-ti saññaṁ akatvā: “Ayaṁ manussitthī samānā pi devaccharapaṭibhāgā ativiya sobhati, kiṁ nu kho ettha ṭhitā, kuto vā āgatā, amhākaṁ nagare evarūpā natthī” ti vaṇṇento pakkamati. Taṁ sutvā amaccā: “Sace idha evarūpā dārikā bhaveyya, ‘asukā rājadhītā viya asukā amaccadhītā viyā’ ti vadeyyuṁ, addhā idha evarūpā natthī” ti taṁ ādāya aññaṁ nagaraṁ gacchanti.

Te evaṁ vicarantā anupubbena maddaraṭṭhe sāgalanagaraṁ sampāpuṇiṁsu. Tattha maddarañño aṭṭha dhītaro uttamarūpadharā devaccharapaṭibhāgā, tāsaṁ sabbajeṭṭhikā pabhāvatī nāma. Tassā sarīrato {5.284} bālasūriyassa pabhā viya pabhā niccharanti, andhakāre pi catuhatthe antogabbhe padīpakiccaṁ natthi, sabbo gabbho ekobhāso va hoti. Dhātī panassā khujjā, sā pabhāvatiṁ bhojetvā tassā sīsanhāpanatthaṁ aṭṭhahi vaṇṇadāsīhi aṭṭha ghaṭe gāhāpetvā sāyanhasamaye udakatthāya gacchantī titthamagge ṭhitaṁ taṁ rūpakaṁ disvā: “Pabhāvatī” ti saññāya: “Ayaṁ dubbinītā ‘sīsaṁ nhāyissāmī’ ti amhe udakatthāya pesetvā paṭhamataraṁ āgantvā titthamagge ṭhitā” ti kujjhitvā: “Are kulalajjāpanike amhehi purimataraṁ āgantvā kasmā idha ṭhitāsi, sace rājā jānissati, nāsessati no” ti vatvā hatthena gaṇḍapasse pahari, hatthatalaṁ bhijjamānaṁ viya jātaṁ. Tato: “Suvaṇṇarūpakan”-ti ñatvā hasamānā tāsaṁ vaṇṇadāsīnaṁ santikaṁ gacchantī: “Passathetaṁ me kammaṁ, mama dhītātisaññāya pahāraṁ adāsiṁ, ayaṁ mama dhītu santike kimagghati, kevalaṁ me hattho dukkhāpito” ti āha.

Atha naṁ rājadūtā gahetvā: “Tvaṁ ‘mama dhītā ito abhirūpatarā’ ti vadantī kaṁ nāma kathesī” ti āhaṁsu. “Maddarañño dhītaraṁ pabhāvatiṁ, idaṁ rūpakaṁ tassā soḷasim-pi kalaṁ na agghatī” ti. Te tuṭṭhamānasā rājadvāraṁ gantvā: “Okkākarañño dūtā dvāre ṭhitā” ti paṭihāresuṁ. Rājā āsanā vuṭṭhāya ṭhitakova: “Pakkosathā” ti āha. Te pavisitvā rājānaṁ vanditvā: “Mahārāja, amhākaṁ rājā tumhākaṁ ārogyaṁ pucchatī” ti vatvā katasakkārasammānā: “Kimatthaṁ āgatatthā” ti puṭṭhā: “Amhākaṁ rañño sīhassaro putto kusakumāro nāma, rājā tassa rajjaṁ dātukāmo amhe tumhākaṁ santikaṁ pahiṇi, tumhākaṁ kira dhītā pabhāvatī, taṁ tassa detha, imañca suvaṇṇarūpakaṁ deyyadhammaṁ gaṇhathā” ti taṁ rūpakaṁ tassa adaṁsu. So pi: “Evarūpena mahārājena saddhiṁ vivāhamaṅgalaṁ bhavissatī” ti tuṭṭhacitto sampaṭicchi {5.285}. Atha naṁ dūtā āhaṁsu: “mahārāja, amhehi na sakkā papañcaṁ kātuṁ, kumārikāya laddhabhāvaṁ rañño ārocessāma, atha naṁ so āgantvā ādāya gamissatī” ti. So: “Sādhū” ti vatvā tesaṁ sakkāraṁ katvā vissajjesi. Te gantvā rañño ca deviyā ca ārocesuṁ. Rājā mahantena parivārena kusāvatito nikkhamitvā anupubbena sāgalanagaraṁ pāpuṇi. Maddarājā paccuggantvā taṁ nagaraṁ pavesetvā mahantaṁ sakkāramakāsi.

Sīlavatī devī paṇḍitattā: “Ko jānāti, kiṁ bhavissatī” ti ekāhadvīhaccayena maddarājānaṁ āha: “mahārāja, suṇisaṁ daṭṭhukāmāmhī” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā taṁ pakkosāpesi. Pabhāvatī sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā dhātigaṇaparivutā āgantvā sassuṁ vandi. Sā taṁ disvā cintesi: “ayaṁ kumārikā abhirūpā, mayhaṁ putto virūpo. Sace esā taṁ passissati, ekāham-pi avasitvā palāyissati, upāyaṁ karissāmī” ti. Sā maddarājānaṁ āmantetvā, “mahārāja, suṇisā me puttassa anucchavikā, apica kho pana amhākaṁ kulapaveṇiyā āgataṁ cārittaṁ atthi, sace ayaṁ tasmiṁ cāritte vattissati, nessāmi nan”-ti āha. “Kiṁ pana vo cārittan”-ti. “Amhākaṁ vaṁse yāva ekassa gabbhassa patiṭṭhānaṁ hoti, tāva divā sāmikaṁ passituṁ na labhati. Sace esā tathā karissati, nessāmi nan”-ti. Rājā: “Kiṁ, amma, sakkhissasi evaṁ vattitun”-ti dhītaraṁ pucchi. Sā: “Āma tātā” ti āha. Tato okkākarājā maddarañño bahuṁ dhanaṁ datvā taṁ ādāya pakkāmi. Maddarājā pi mahantena parivārena dhītaraṁ uyyojesi.

Okkāko kusāvatiṁ gantvā nagaraṁ alaṅkārāpetvā sabbabandhanāni mocetvā puttassa abhisekaṁ katvā rajjaṁ datvā pabhāvatiṁ aggamahesiṁ kāretvā nagare: “Kusarājassa āṇā” ti bheriṁ carāpesi. Sakalajambudīpatale rājāno yesaṁ dhītaro atthi, te kusarañño dhītaro pahiṇiṁsu. Yesaṁ puttā {5.286} atthi, te tena saddhiṁ mittabhāvaṁ ākaṅkhantā putte upaṭṭhāke katvā pahiṇiṁsu. Bodhisattassa nāṭakaparivāro mahā ahosi, mahantena yasena rajjaṁ kāresi. So pabhāvatiṁ divā passituṁ na labhati, sā pi taṁ divā passituṁ na labhati, ubhinnaṁ rattidassanam-eva hoti. Tattha pabhāvatiyā sarīrappabhā pi abbohārikā ahosi. Bodhisatto sirigabbhato rattiṁ yeva nikkhamati.

So katipāhaccayena pabhāvatiṁ divā daṭṭhukāmo mātuyā ārocesi. Sā: “Mā te tāta, rucci, yāva ekaṁ puttaṁ labhasi, tāva āgamehī” ti, paṭikkhi pi. So punappunaṁ yāci yeva. Atha naṁ sā āha: “tena hi hatthisālaṁ gantvā hatthimeṇḍavesena tiṭṭha, ahaṁ taṁ tattha ānessāmi, atha naṁ akkhīni pūretvā olokeyyāsi, mā ca attānaṁ jānāpehī” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā hatthisālaṁ agamāsi. Athassa mātā hatthisālaṁ alaṅkārāpetvā pabhāvatiṁ: “Ehi sāmikassa hatthino passāmā” ti tattha netvā: “Ayaṁ hatthī asuko nāma, ayaṁ hatthī asuko nāmā” ti tassā dassesi. Tattha taṁ rājā mātu pacchato gacchantiṁ disvā hatthigopakavesena hatthichakaṇapiṇḍena piṭṭhiyaṁ pahari. Sā kuddhā: “Rañño kathetvā te hatthaṁ chindāpessāmī” ti vatvā deviṁ ujjhāpesi. Rājamātā: “Mā amma kujjhī” ti suṇisaṁ saññāpetvā piṭṭhiṁ parimajji. Puna pi rājā taṁ daṭṭhukāmo hutvā assasālāya assagopakavesena taṁ disvā tatheva assachakaṇapiṇḍena pahari. Tadā pi taṁ kuddhaṁ sassu saññāpesi.

Punekadivase pabhāvatī mahāsattaṁ passitukāmā hutvā sassuyā ārocetvā: “Alaṁ mā te ruccī” ti paṭikkhittā pi punappunaṁ yāci. Atha naṁ sā āha: “tena hi sve mama putto nagaraṁ padakkhiṇaṁ karissati, tvaṁ sīhapañjaraṁ vivaritvā taṁ passeyyāsī” ti. Evañca pana vatvā punadivase nagaraṁ alaṅkārāpetvā jayampatikumāraṁ rājavesaṁ gāhāpetvā hatthipiṭṭhe nisīdāpetvā bodhisattaṁ pacchimāsane nisīdāpetvā nagaraṁ padakkhiṇaṁ kārāpesi. Sā pabhāvatiṁ ādāya sīhapañjare ṭhatvā: “Passa tava sāmikassa sirisobhaggan”-ti āha. Sā: “Anucchaviko {5.287} me sāmiko laddho” ti attamanā ahosi. Taṁ divasaṁ pana mahāsatto hatthimeṇḍavesena jayampatissa pacchimāsane nisīditvā yathādhippāyena pabhāvatiṁ olokento hatthavikārādivasena cittaruciyā keḷiṁ dassesi. Hatthimhi atikkante rājamātā pabhāvatiṁ pucchi: “diṭṭho te, amma, sāmiko” ti. “Āma ayye, pacchimāsane panassa nisinno hatthimeṇḍo ativiya dubbinīto, mayhaṁ hatthavikārādīni dassesi, kasmā evarūpaṁ alakkhikaṁ rañño pacchimāsane nisīdāpesuṁ, nīharāpehi nan”-ti? “Amma, rañño pacchimāsane rakkhā nāma icchitabbā” ti.

Sā cintesi: “ayaṁ hatthimeṇḍo ativiya nibbhayo, rājānaṁ ‘rājā’ ti pi na maññati, kiṁ nu kho eso va kusarājā, addhā hi eso ativiya virūpo eva bhavissati, teneva maṁ na dassentī” ti. Sā khujjaṁ kaṇṇamūle āha: “amma, gaccha tāva jānāhi, kiṁ purimāsane nisinnako rājā, udāhu pacchimāsane” ti? “Kathaṁ panāhaṁ jānissāmī” ti. “Sace hi so rājā bhavissati, paṭhamataraṁ hatthipiṭṭhito otarissati, imāya saññāya jānāhī” ti. Sā gantvā ekamante ṭhitā paṭhamaṁ mahāsattaṁ otarantaṁ addasa, pacchā jayampatikumāraṁ. Mahāsatto pi ito cito ca olokento khujjaṁ disvā: “Iminā nāma kāraṇena esā āgatā bhavissatī” ti ñatvā taṁ pakkosāpetvā: “Imaṁ antaraṁ pabhāvatiyā mā kathehī” ti daḷhaṁ vatvā uyyojesi. Sā gantvā: “Purimāsane nisinno paṭhamaṁ otarī” ti āha. Pabhāvatī tassā vacanaṁ saddahi.

Mahāsatto pi puna daṭṭhukāmo hutvā mātaraṁ yāci. Sā paṭikkhipituṁ asakkontī: “Tena hi aññātakavesena uyyānaṁ gacchāhī” ti āha. So uyyānaṁ gantvā pokkharaṇiyaṁ galappamāṇaṁ udakaṁ pavisitvā paduminipattena sīsaṁ chādetvā pupphitapadumena mukhaṁ āvaritvā aṭṭhāsi. Mātāpissa pabhāvatiṁ uyyānaṁ netvā sāyanhasamaye: “Ime rukkhe passa, sakuṇe passa, mige passā” ti palobhayamānā pokkharaṇītīraṁ pāyāsi. Sā pañcavidhapadumasañchannaṁ pokkharaṇiṁ {5.288} disvā nhāyitukāmā paricārikāhi saddhiṁ pokkharaṇiṁ otaritvā kīḷantī taṁ padumaṁ disvā vicinitukāmā hatthaṁ pasāresi. Atha naṁ rājā paduminipattaṁ apanetvā: “Ahaṁ kusarājā” ti vatvā hatthe gaṇhi. Sā tassa mukhaṁ disvā: “Yakkho maṁ gaṇhī” ti viravitvā tattheva visaññitaṁ pattā. Athassā rājā hatthaṁ muñci. Sā saññaṁ paṭilabhitvā: “Kusarājā kira maṁ hatthe gaṇhi, imināvāhaṁ hatthisālāya hatthichakaṇapiṇḍena, assasālāya assachakaṇapiṇḍena pahaṭā, ayam-eva maṁ hatthissa pacchimāsane nisīditvā uppaṇḍesi, kiṁ me evarūpena dummukhena patinā, imaṁ jahitvā ahaṁ jīvantī aññaṁ patiṁ labhissāmī” ti cintetvā attanā saddhiṁ āgate amacce pakkosāpetvā: “Mama yānavāhanaṁ sajjaṁ karotha, ajjeva gamissāmī” ti āhaṁ. Te rañño ārocesuṁ. Rājā cintesi: “sace gantuṁ na labhissati, hadayamassā phalissati, gacchatu puna taṁ attano balena ānessāmī” ti cintetvā athassā gamanaṁ anujāni. Sā pitunagaram-eva agamāsi.

Mahāsatto pi uyyānato nagaraṁ pavisitvā alaṅkatapāsādaṁ abhiruhi. Bodhisattañhi sā pubbapatthanāvasena na icchi, so pi pubbakammavaseneva virūpo ahosi. Atīte kira bārāṇasiyaṁ dvāragāme uparimavīthiyā ca heṭṭhimavīthiyā ca dve kulāni vasiṁsu. Ekassa kulassa dve puttā ahesuṁ. Ekassa ekāva dhītā ahosi. Dvīsu puttesu bodhisatto kaniṭṭho. Taṁ kumārikaṁ jeṭṭhakassa adaṁsu. Kaniṭṭho adārabharaṇo bhātu santike yeva vasi. Athekadivasaṁ tasmiṁ ghare atirasakapūve paciṁsu. Bodhisatto araññaṁ gato hoti. Tassa pūvaṁ ṭhapetvā avasese bhājetvā khādiṁsu. Tasmiṁ khaṇe paccekabuddho bhikkhāya gharadvāraṁ agamāsi. Bodhisattassa bhātujāyā: “Cūḷapatino aññaṁ pūvaṁ pacissāmī” ti taṁ gahetvā paccekabuddhassa adāsi. So pi taṁ khaṇaññeva araññato āgacchi. Atha naṁ sā āha: “sāmi, cittaṁ pasādehi, tava koṭṭhāso paccekabuddhassa dinno” ti. So {5.289} “tava koṭṭhāsaṁ khāditvā mama koṭṭhāsaṁ desi, ahaṁ kiṁ khādissāmī” ti kuddho paccekabuddhaṁ anugantvā pattato pūvaṁ gaṇhi. Sā mātu gharaṁ gantvā navavilīnaṁ campakapupphavaṇṇaṁ sappiṁ āharitvā paccekabuddhassa pattaṁ pūresi, taṁ obhāsaṁ muñci. Sā taṁ disvā patthanaṁ paṭṭhapesi: “bhante, iminā dānabalena nibbattanibbattaṭṭhāne me sarīraṁ obhāsajātaṁ hotu, uttamarūpadharā ca bhaveyyaṁ, iminā ca me asappurisena saddhiṁ ekaṭṭhāne vāso mā ahosī” ti. Iti sā imissā pubbapatthanāya vasena taṁ na icchi. Bodhisatto pi taṁ pūva tasmiṁ sappipatte osīdāpetvā patthanaṁ paṭṭhapesi: “bhante, imaṁ yojanasate vasantim-pi ānetvā mama pādaparicārikaṁ kātuṁ samattho bhaveyyan”-ti. Tattha yaṁ so kuddho gantvā pūvaṁ gaṇhi, tassa pubbakammassa vasena virūpo ahosi, pubbapatthanāya sā ca taṁ na icchīti.

So pabhāvatiyā gatāya sokappatto ahosi, nānākārehi paricārayamānā pi naṁ sesitthiyo olokāpetum-pi nāsakkhiṁsu,, pabhāvatirahitamassa sakalam-pi nivesanaṁ tucchaṁ viya khāyi. So: “Idāni sāgalanagaraṁ pattā bhavissatī” ti paccūsasamaye mātu santikaṁ gantvā, “amma, ahaṁ pabhāvatiṁ ānessāmi, tumhe rajjaṁ anusāsathā” ti vadanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Idaṁ te raṭṭhaṁ sadhanaṁ sayoggaṁ, sakāyuraṁ sabbakāmūpapannaṁ,
Idaṁ te rajjaṁ anusāsa amma, gacchāmahaṁ yattha piyā pabhāvatī ti.

Tattha sayoggan-ti hatthiyoggādisahitaṁ. Sakāyuran-ti sapañcarājakakudhabhaṇḍaṁ. Anusāsa, ammā ti so kira purisassa rajjaṁ datvā puna gaṇhanaṁ nāma na yuttanti pitu vā bhātu vā aniyyādetvā mātu niyyādento evamāha.

Sā tassa kathaṁ sutvā: “Tena hi, tāta, appamatto bhaveyyāsi, mātugāmo nāma aparisuddhahadayo” ti vatvā nānaggarasabhojanassa suvaṇṇakaroṭiṁ pūretvā: “Idaṁ antarāmagge bhuñjeyyāsī” ti {5.290} vatvā uyyojesi. So taṁ ādāya mātaraṁ vanditvā tikkhattuṁ padakkhiṇaṁ katvā: “Jīvanto puna tumhe passissāmī” ti vatvā sirigabbhaṁ pavisitvā pañcāvudhaṁ sannayhitvā bhattakaroṭiyā saddhiṁ kahāpaṇasahassaṁ pasibbake katvā kokanudañca vīṇaṁ ādāya nagarā nikkhamitvā maggaṁ paṭipajjitvā mahabbalo mahāthāmo yāva majjhanhikā paṇṇāsa yojanāni gantvā bhattaṁ bhuñjitvā sesadivasabhāgena puna paṇṇāsa yojanāni gantvā ekāheneva yojanasatikaṁ maggaṁ khepetvā sāyanhasamaye nhatvā sāgalanagaraṁ pāvisi. Tasmiṁ paviṭṭhamatte yeva tassa tejena pabhāvatī sayanapiṭṭhe saṇṭhātuṁ asakkontī otaritvā bhūmiyaṁ nipajji. Bodhisattaṁ kilantindriyaṁ vīthiyā gacchantaṁ aññatarā itthī disvā pakkosāpetvā nisīdāpetvā pāde dhovāpetvā sayanaṁ dāpesi. So kilantakāyo nipajjitvā niddaṁ okkami.

Atha sā tasmiṁ niddamupagate bhattaṁ sampādetvā taṁ pabodhetvā bhattaṁ bhojesi. So tuṭṭho tassā saddhiṁ bhattakaroṭiyā kahāpaṇasahassaṁ adāsi. So pañcāvudhaṁ tattheva ṭhapetvā: “Gantabbaṭṭhānaṁ me atthī” ti vatvā vīṇaṁ ādāya hatthisālaṁ gantvā: “Ajja me idha vasituṁ detha, gandhabbaṁ vo karissāmī” ti vatvā hatthigopakehi anuññāto ekamante nipajjitvā thokaṁ niddāyitvā paṭippassaddhadaratho uṭṭhāya vīṇaṁ muñcitvā: “Sāgalanagaravāsino imaṁ saddaṁ suṇantū” ti vīṇaṁ vādento gāyi. Pabhāvatī bhūmiyaṁ nipannā taṁ saddaṁ sutvāva: “Ayaṁ na aññassa vīṇāsaddo, nissaṁsayaṁ kusarājā mamatthāya āgato” ti aññāsi. Maddarājā pi taṁ saddaṁ sutvā: “Ativiya madhuraṁ vādeti, sve etaṁ pakkosāpetvā mama gandhabbaṁ kāressāmī” ti cintesi.

Bodhisatto: “Na sakkā idha vasamānena pabhāvatī daṭṭhuṁ, aṭṭhānametan”-ti pāto va nikkhamitvā sāyaṁ bhuttagehe yeva pātarāsaṁ bhuñjitvā vīṇaṁ ṭhapetvā rājakumbhakārassa santikaṁ gantvā tassa antevāsikabhāvaṁ upagantvā ekadivaseneva gharaṁ mattikāya pūretvā {5.291} “bhājanāni karomi ācariyā” ti vatvā, “āma, kārohī” ti vutte ekaṁ mattikāpiṇḍaṁ cakke ṭhapetvā cakkaṁ āviñchi, sakiṁ āviddham-eva yāva majjhanhikātikkamā bhami yeva. So nānāvaṇṇāni khuddakamahantāni bhājanāni katvā pabhāvatiyā atthāya bhājanaṁ karonto nānārūpāni samuṭṭhāpesi. Bodhisattānañhi adhippāyo nāma samijjhati, “tāni rūpāni pabhāvatī yeva passatū” ti adhiṭṭhāsi. So sabbabhājanāni sukkhāpetvā pacitvā gehaṁ pūresi. Kumbhakāro nānābhājanāni gahetvā rājakulaṁ agamāsi. Rājā disvā: “Kenimāni katānī” ti pucchi. “Mayā, devā” ti. “Ahaṁ tayā katāni jānāmi, kathehi, kena katānī” ti? “Antevāsikena me devā” ti. “Na te so antevāsī, ācariyo te so, tvaṁ tassa santike sippaṁ sikkha, ito paṭṭhāya ca so mama dhītānaṁ bhājanāni karotu, imañcassa sahassaṁ dehī” ti sahassaṁ dāpetvā: “Nānāvaṇṇāni imāni khuddakabhājanāni mama dhītānaṁ dehī” ti āha.

So tāni tāsaṁ santikaṁ netvā: “Imāni vo kīḷanatthāya khuddakabhājanānī” ti āha. Tā sabbā āgamiṁsu. Kumbhakāro mahāsattena pabhāvatiyā atthāya katabhājanam-eva tassā adāsi. Sā ca bhājanaṁ gahetvā tattha attano ca mahāsattassa ca khujjāya ca rūpaṁ passitvā: “Idaṁ na aññena kataṁ, kusarājeneva katan”-ti ñatvā kujjhitvā bhūmiyaṁ khipitvā: “Iminā mayhaṁ attho natthi, icchantānaṁ dehī” ti āha. Athassā bhaginiyo kuddhabhāvaṁ ñatvā: “Khuddakabhājanaṁ kusaraññā katanti maññasi, idaṁ tena na kataṁ, kumbhakāreneva kataṁ, gaṇhāhi nan”-ti avahasiṁsu. Sā tena katabhāvaṁ tassa ca āgatabhāvaṁ tāsaṁ na kathesi. Kumbhakāro sahassaṁ bodhisattassa datvā: “Tāta, rājā te tuṭṭho, ito kira paṭṭhāya rājadhītānaṁ bhājanāni kareyyāsi, ahaṁ tāsaṁ harissāmī” ti āha.

So: “Idhā pi vasantena na sakkā pabhāvatī daṭṭhun”-ti taṁ sahassaṁ tasseva datvā rājupaṭṭhākassa naḷakārassa santikaṁ gantvā tassa antevāsiko hutvā pabhāvatiyā atthāya tālavaṇṭaṁ katvā tattheva setacchattañca āpānabhūmiñca {5.292} vatthaṁ gahetvā ṭhitaṁ pabhāvatiñcāti nānārūpāni dassesi. Naḷakāro tañca aññañca tena katabhaṇḍakaṁ ādāya rājakulaṁ agamāsi. Rājā disvā: “Kenimāni katānī” ti pucchitvā purimanayeneva sahassaṁ datvā: “Imāni naḷakārabhaṇḍāni mama dhītānaṁ dehī” ti āha. So pi bodhisattena pabhāvatiyā atthāya kataṁ tālavaṇṭaṁ tassā yeva adāsi. Tatra pi rūpāni añño jano na passati, pabhāvatī pana disvā kusaraññā katabhāvaṁ ñatvā: “Gaṇhitukāmā gaṇhantū” ti kuddhā bhūmiyaṁ khi pi. Atha naṁ sesā avahasiṁsu. Naḷakāro sahassaṁ āharitvā bodhisattassa datvā taṁ pavattiṁ ārocesi.

So: “Idam-pi mayhaṁ avasanaṭṭhānan”-ti sahassaṁ tasseva datvā rājamālākārassa santikaṁ gantvā antevāsikabhāvaṁ upagantvā nānāvidhaṁ mālāvikatiṁ ganthitvā pabhāvatiyā atthāya nānārūpavicitraṁ ekaṁ cumbaṭakaṁ akāsi. Mālākāro taṁ sabbaṁ ādāya rājakulaṁ agamāsi. Rājā disvā: “Kenimāni ganthitānī” ti pucchi. “Mayā, devā” ti. “Ahaṁ tayā ganthitāni jānāmi, kathehi, kena ganthitānī” ti? “Antevāsikena me, devā” ti. “Na so antevāsī, ācariyo te so, tvaṁ tassa santike sippaṁ sikkha, ito paṭṭhāya ca so mama dhītānaṁ pupphāni ganthatu, imañcassa sahassaṁ dehī” ti sahassaṁ datvā: “Imāni pupphāni mama dhītānaṁ dehī” ti āha. So pi bodhisattena pabhāvatiyā atthāya kataṁ cumbaṭakaṁ tassā yeva adāsi. Sā tattha attano ca rañño ca rūpehi saddhiṁ nānārūpāni disvā tena katabhāvaṁ ñatvā kujjhitvā bhūmiyaṁ khi pi. Sesā bhaginiyo taṁ tatheva avahasiṁsu. Mālākāro pi sahassaṁ āharitvā bodhisattassa datvā taṁ pavattiṁ ārocesi.

So: “Idam-pi mayhaṁ avasanaṭṭhānan”-ti sahassaṁ tasseva datvā rañño sūdassa santikaṁ gantvā antevāsikabhāvaṁ upagacchi. Athekadivasaṁ sūdo rañño bhojanavikatiṁ haranto attano atthāya pacituṁ bodhisattassa aṭṭhimaṁsaṁ adāsi. So taṁ tathā sampādesi, yathāssa gandho sakalanagaraṁ avatthari. Rājā {5.293} taṁ ghāyitvā: “Kiṁ te mahānase aññam-pi maṁsaṁ pacasī” ti pucchi. “Natthi, deva, apica kho pana me antevāsikassa aṭṭhimaṁsaṁ pacanatthāya dinnaṁ, tasseva so gandho bhavissatī” ti. Rājā āharāpetvā tato thokaṁ jivhagge ṭhapesi, tāvadeva satta rasaharaṇisahassāni khobhentaṁ phari. Rājā rasataṇhāya bajjhitvā sahassaṁ datvā: “Ito paṭṭhāya tava antevāsinā mama ca dhītānañca me bhattaṁ pacāpetvā tvaṁ mayhaṁ āhara, so me dhītānaṁ haratū” ti āha. Sūdo gantvā tassa ārocesi. So taṁ sutvā: “Idāni me manoratho matthakaṁ patto, idāni panāhaṁ pabhāvatiṁ daṭṭhuṁ labhissāmī” ti tuṭṭho taṁ sahassaṁ tasseva datvā punadivase bhattaṁ sampādetvā rañño bhattabhājanāni pesetvā rājadhītānaṁ bhattakājaṁ sayaṁ gahetvā pabhāvatiyā vasanapāsādaṁ abhiruhi. Sā taṁ bhattakājaṁ ādāya pāsādaṁ abhiruhantaṁ disvā cintesi: “ayaṁ attano ananucchavikaṁ dāsakammakarehi kattabbaṁ karoti. Sace panāhaṁ katipāhaṁ tuṇhī bhavissāmi, ‘idāni maṁ esā rocatī’ ti saññī hutvā katthaci agantvā maṁ olokento idheva vasissati, idāneva taṁ akkositvā paribhāsitvā muhuttam-pi idha vasituṁ adatvā palāpessāmī” ti. Sā dvāraṁ aḍḍhavivaṭaṁ katvā ekaṁ hatthaṁ kavāṭe laggetvā ekena hatthena aggaḷaṁ uppīḷetvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Anujjubhūtena haraṁ mahantaṁ, divā ca ratto ca nisīthakāle,
Paṭigaccha tvaṁ khippaṁ kusāvatiṁ kusa, nicchāmi dubbaṇṇamahaṁ vasantan-ti.

Tassattho: mahārāja, tvaṁ bhattakārako hutvā ujukena cittena yo pi te sīsaṁ bhindeyya, tassapetaṁ kammaṁ na karosi, anujubhūtena pana cittena mamatthāya etaṁ mahantaṁ kājaṁ haranto divā ca ratto ca nisīthakāle ca mahantaṁ {5.294} dukkhaṁ anubhavissasi, kiṁ te tena anubhūtena dukkhena, tvaṁ attano nagaraṁ kusāvatim-eva paṭigaccha, aññaṁ attanā sadisiṁ atirasakapūvasaṇṭhānamukhiṁ yakkhiniṁ aggamahesiṁ katvā rajjaṁ kārehīti. Nicchāmi dubbaṇṇamahaṁ vasantan-ti ahaṁ pana taṁ dubbaṇṇaṁ dussaṇṭhitaṁ idha vasantaṁ na icchāmīti.

So: “Pabhāvatiyā me santikā kathā laddhā” ti tuṭṭhacitto tisso gāthā abhāsi:

3. Nāhaṁ gamissāmi ito kusāvatiṁ, pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava,
Ramāmi maddassa niketaramme, hitvāna raṭṭhaṁ tava dassane rato.

4. Pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava, sammūḷharūpo vicarāmi mediniṁ,
Disaṁ na jānāmi kutomhi āgato, tayamhi matto migamandalocane.

5. Suvaṇṇacīravasane, jātarūpasumekhale,
Sussoṇi tava kāmā hi, nāhaṁ rajjena matthiko ti.

Tattha ramāmī ti abhiramāmi na ukkaṇṭhāmi. Sammūḷharūpo ti kilesasammūḷho hutvā. Tayamhi matto ti tayi mattomhi, tayā vā mattomhi. Suvaṇṇacīravasane ti suvaṇṇakhacitavatthavasane. Nāhaṁ rajjena matthiko ti na ahaṁ rajjena atthiko.

Evaṁ vutte sā cintesi: “ahaṁ etaṁ ‘vippaṭisārī bhavissatī’ ti paribhāsāmi, ayaṁ pana rajjitvāva katheti, sace kho pana maṁ ‘ahaṁ kusarājā’ ti vatvā hatthe gaṇheyya, ko taṁ nivāreyya, koci no imaṁ kathaṁ suṇeyyā” ti dvāraṁ thaketvā sūciṁ datvā anto aṭṭhāsi. So pi bhattakājaṁ āharitvā bhattaṁ vaḍḍhetvā rājadhītaro bhojesi. Pabhāvatī: “Gaccha kusarājena pakkabhattaṁ āharā” ti khujjaṁ pesesi. Sā āharitvā: “Bhuñjāhī” ti āha. Nāhaṁ tena pakkabhattaṁ bhuñjāmi, tvaṁ bhuñjitvā attano laddhanivāpaṁ gahetvā bhattaṁ pacitvā āhara, kusarañño āgatabhāvañca mā kassaci ārocesīti. Khujjā tato paṭṭhāya tassā koṭṭhāsaṁ āharitvā sayaṁ bhuñjati, attano koṭṭhāsaṁ tassā upaneti. Kusarājā pi {5.295} tato paṭṭhāya taṁ passituṁ alabhanto cintesi: “atthi nu kho pabhāvatiyā mayi sineho, udāhu natthi, vīmaṁsissāmi nan”-ti. So pana rājadhītaro bhojetvā bhattakājaṁ ādāya nikkhanto tassā gabbhadvāre pāsādatalaṁ pādena paharitvā bhājanāni ghaṭṭetvā nitthunitvā visaññī hutvā viya avakujjo pati. Sā tassa nitthunitasaddena dvāraṁ vivaritvā taṁ bhattakājena otthataṁ disvā cintesi: “ayaṁ sakalajambudīpe aggarājā maṁ nissāya rattindivaṁ dukkhaṁ anubhoti, sukhumālatāya bhattakājena avatthato patati, jīvati nu kho, no vā” ti. Sā gabbhato nikkhamitvā tassa nāsavātaṁ upadhāretuṁ gīvaṁ pasāretvā mukhaṁ olokesi. So mukhapūraṁ kheḷaṁ gahetvā tassā sarīre pātesi. Sā taṁ paribhāsitvā gabbhaṁ pavisitvā dvāraṁ aḍḍhavivaṭaṁ thaketvā ṭhitā gāthamāha.

6. Abbhūti tassa bho hoti, yo anicchantamicchati,
Akāmaṁ rāja kāmesi, akantaṁ kantumicchasī ti.

Tattha abbhūtī ti abhūti, avuḍḍhī ti attho.

So pana paṭibaddhacittatāya akkosiyamāno pi paribhāsiyamāno pi vippaṭisāraṁ anuppādetvāva anantaraṁ gāthamāha.

7. Akāmaṁ vā sakāmaṁ vā, yo naro labhate piyaṁ,
Lābhamettha pasaṁsāma, alābho tattha pāpako ti.

Sā pi tasmiṁ evaṁ kathente pi anosakkitvā thaddhataravacanaṁ vatvā palāpetukāmā itaraṁ gāthamāha.

8. Pāsāṇasāraṁ khaṇasi, kaṇikārassa dārunā,
Vātaṁ jālena bādhesi, yo anicchantamicchasī ti.

Tattha kaṇikārassa dārunā ti kaṇikārakaṭṭhena. Bādhesī ti bandhasīti.

Taṁ sutvā rājā tisso gāthāyo abhāsi:

9. Pāsāṇo nūna te hadaye, ohito mudulakkhaṇe,
Yo te sātaṁ na vindāmi, tirojanapadāgato.

10. Yadā {5.296} maṁ bhakuṭiṁ katvā, rājaputtī udikkhati,
Āḷāriko tadā homi, rañño maddassantepure.

11. Yadā umhayamānā maṁ, rājaputtī udikkhati,
Nāḷāriko tadā homi, rājā homi tadā kuso ti.

Tattha mudulakkhaṇe ti mudunā itthilakkhaṇena samannāgate. Yo ti yo ahaṁ tiroraṭṭhā āgato tava santike vasanto paṭisanthāramattam-pi sātaṁ na labhāmi, so evaṁ maññāmi, mayi sinehuppattinivāraṇāya nūna tava hadaye pāsāṇo ṭhapito. Bhakuṭiṁ katvā ti kodhavasena valivisamaṁ nalāṭaṁ katvā. Āḷāriko ti bhattakārako. Tasmiṁ khaṇe ahaṁ maddarañño antepure bhattakārakadāso viya homīti vadati. Umhayamānā ti pahaṭṭhākāraṁ dassetvā hasamānā. Rājā homī ti tasmiṁ khaṇe ahaṁ kusāvatīnagare rajjaṁ kārento rājā viya homi, kasmāsi evaṁ pharusā, ito paṭṭhāya mā evarūpaṁ kari, bhaddeti.

Sā tassa vacanaṁ sutvā cintesi: “ayaṁ ativiya allīyitvā katheti, musāvādaṁ katvā upāyena naṁ ito palāpessāmī” ti gāthamāha.

12. Sace hi vacanaṁ saccaṁ, nemittānaṁ bhavissati,
Neva me tvaṁ patī assa, kāmaṁ chindantu sattadhā ti.

Tassattho: mahārāja, mayā: “Ayaṁ kusarājā mayhaṁ pati bhavissati, na bhavissatī” ti bahū nimittapāṭhakā pucchitā, te: “Kāmaṁ kira maṁ sattadhā chindantu, neva me tvaṁ pati bhavissasī” ti vadiṁsūti.

Taṁ sutvā rājā taṁ paṭibāhanto: “Bhadde, mayā pi attano raṭṭhe nemittakā pucchitā, te ‘aññatra sīhassarakusarājato tava pati nāma añño natthī’ ti byākariṁsu, aham-pi attano ñāṇabalanimittena evam-eva kathesin”-ti vatvā anantaraṁ gāthamāha.

13. Sace hi vacanaṁ saccaṁ, aññesaṁ yadi vā mama,
Neva tuyhaṁ patī atthi, añño sīhassarā kusā ti.

Tassattho: yadi hi aññesaṁ nemittānaṁ vacanaṁ saccaṁ, yadi vā mama vacanaṁ saccaṁ, tava añño pati nāma natthīti.

Sā tassa vacanaṁ sutvā: “Na sakkā imaṁ lajjāpetuṁ vā palāpetuṁ vā, kiṁ me iminā” ti dvāraṁ pidhāya attānaṁ na dassesi. So pi kājaṁ gahetvā otari, tato paṭṭhāya taṁ daṭṭhuṁ na labhati, bhattakārakakammaṁ karonto ativiya kilamati {5.297}, bhuttapātarāso dārūni phāleti, bhājanāni dhovati, kājena udakaṁ āharati, sayanto ambaṇapiṭṭhe sayati, pāto vuṭṭhāya yāguādīni pacati harati bhojeti, nandirāgaṁ nissāya atidukkhaṁ anubhoti. So ekadivasaṁ bhattagehadvārena gacchantiṁ khujjaṁ disvā pakkosi. Sā pabhāvatiyā bhayena tassa santikaṁ gantuṁ avisahantī turitaturitā viya gacchati. Atha naṁ vegena upagantvā: “Khujje” ti āha.

Sā nivattitvā ṭhitā: “Ko eso” ti vatvā: “Tumhākaṁ saddaṁ na suṇāmī” ti āha. Atha naṁ: “Khujje tvam-pi sāminī pi te ubho pi ativiya thaddhā, ettakaṁ kālaṁ tumhākaṁ santike vasanto ārogyasāsanamattam-pi na labhāmi, deyyadhammaṁ pana kiṁ dassatha, tiṭṭhatu tāvetaṁ, api me pabhāvatiṁ mudukaṁ katvā dassetuṁ sakkhissasī” ti āha. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Atha naṁ: “Sace me taṁ dassetuṁ sakkhissasi, khujjabhāvaṁ te ujukaṁ katvā gīveyyakaṁ dassāmī” ti palobhento pañca gāthāyo abhāsi:

14. Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ,
Sace maṁ nāganāsūrū, olokeyya pabhāvatī.

15. Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ,
Sace maṁ nāganāsūrū, ālapeyya pabhāvatī.

16. Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ,
Sace maṁ nāganāsūrū, umhāyeyya pabhāvatī.

17. Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ,
Sace maṁ nāganāsūrū, pamhāyeyya pabhāvatī.

18. Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ,
Sace maṁ nāganāsūrū, pāṇīhi upasamphuse ti.

Tattha nekkhaṁ gīvaṁ te ti tava gīveyyaṁ sabbasuvaṇṇamayam-eva kāressāmī ti attho. “Nekkhaṁ gīvaṁ te karissāmī” ti pi pāṭho, tava gīvāya nekkhamayaṁ piḷandhanaṁ piḷandhessāmī ti attho. Olokeyyā ti sace tava vacanena maṁ pabhāvatī olokeyya, sace maṁ tāya olokāpetuṁ sakkhissasī ti attho. “Ālapeyyā” ti ādīsu pi eseva nayo. Ettha pana umhāyeyyā ti mandahasitavasena parihāseyya. Pamhāyeyyā ti mahāhasitavasena parihāseyya.

{5.298} tassa vacanaṁ sutvā: “Gacchatha tumhe, deva, katipāhaccayena naṁ tumhākaṁ vase karissāmi, passatha me parakkaman”-ti vatvā taṁ karaṇīyaṁ tīretvā pabhāvatiyā santikaṁ gantvā tassā vasanagabbhaṁ sodhentī viya paharaṇayoggaṁ leḍḍukhaṇḍam-pi asesetvā antamaso pādukā pi nīharitvā sakalagabbhaṁ sammajjitvā gabbhadvāre ummāraṁ antaraṁ katvā uccāsanaṁ paññapetvā pabhāvatiyā ekaṁ nīcapīṭhakaṁ attharitvā: “Ehi, amma, sīse te ūkā vicinissāmī” ti taṁ tattha pīṭhake nisīdāpetvā attano ūruantare tassā sīsaṁ ṭhapetvā thokaṁ kaṇḍuyitvā: “Aho imissā sīse bahū ūkā” ti sakasīsato ūkā gahetvā tassā hatthe ṭhapetvā: “Passa kittakā te sīse ūkā” ti piyakathaṁ kathetvā mahāsattassa guṇaṁ kathentī gāthamāha.

19. Na hi nūnāyaṁ rājaputtī, kuse sātam-pi vindati,
Āḷārike bhate pose, vetanena anatthike ti.

Tassattho: ekaṁsena ayaṁ rājaputtī pubbe kusāvatīnagare kusanarindassa santike mālāgandhavilepanavatthālaṅkāravasena appamattakam-pi sātaṁ na vindati na labhati, tambūlamattam-pi etena etissā dinnapubbaṁ na bhavissati. Kiṁkāraṇā? Itthiyo nāma ekadivasam-pi aṅkaṁ avattharitvā nipannasāmikamhi hadayaṁ bhindituṁ na sakkonti, ayaṁ pana āḷārike bhate pose āḷārikattañca bhatakattañca upagate etasmiṁ purise mūlena pi anatthike kevalaṁ taṁ yeva nissāya rajjaṁ pahāya āgantvā evaṁ dukkhaṁ anubhavante paṭisanthāramattam-pi na karoti, sace pi te, amma, tasmiṁ sineho natthi, sakalajambudīpe aggarājā maṁ nissāya kilamatīti tassa kiñcideva dātuṁ arahasīti.

Sā taṁ sutvā khujjāya kujjhi. Atha naṁ khujjā gīvāyaṁ gahetvā antogabbhe khipitvā sayaṁ bahi hutvā dvāraṁ pidhāya āviñchanarajjumhi olambantī aṭṭhāsi. Pabhāvatī taṁ gahetuṁ asakkontī dvāramūle ṭhatvā akkosantī itaraṁ gāthamāha.

20. Na {5.299} hi nūnāyaṁ sā khujjā, labhati jivhāya chedanaṁ,
Sunisitena satthena, evaṁ dubbhāsitaṁ bhaṇan-ti.

Tattha sunisitenā ti suṭṭhu nisitena tikhiṇasatthena. Evaṁ dubbhāsitan-ti evaṁ asotabbayuttakaṁ dubbhāsitaṁ bhaṇantī.

Atha khujjā āviñcanarajjuṁ gahetvā ṭhitāva: “Nippaññe dubbinīte tava rūpaṁ kiṁ karissati, kiṁ mayaṁ tava rūpaṁ khāditvā yāpessāmā” ti vatvā terasahi gāthāhi bodhisattassa guṇaṁ pakāsentī khujjāgajjitaṁ nāma gajji:

21. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Mahāyasoti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

22. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Mahaddhanoti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

23. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Mahabbaloti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

24. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Mahāraṭṭhoti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

25. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Mahārājāti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

26. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Sīhassaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

27. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Vaggussaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

28. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Bindussaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

29. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Mañjussaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

30. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Madhussaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

31. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Satasippoti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

32. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Khattiyoti pi katvāna, karassu rucire piyaṁ.

33. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Kusarājāti katvāna, karassu rucire piyan-ti.

Tattha mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena, pabhāvatī ti are pabhāvati, mā tvaṁ etaṁ kusanarindaṁ attano rūpena ārohapariṇāhena pamini, evaṁ pamāṇaṁ gaṇhi. Mahāyaso ti mahānubhāvo soti evaṁ hadaye katvāna rucire piyadassane karassu tassa piyaṁ. Ānubhāvo yeva hissa rūpanti vadati. Esa nayo sabbattha. Api ca mahāyaso ti mahāparivāro. Mahaddhano ti mahābhogo. Mahabbalo ti {5.300} mahāthāmo. Mahāraṭṭho ti vipularaṭṭho. Mahārājā ti sakalajambudīpe aggarājā. Sīhassaro ti sīhasaddasamānasaddo. Vaggussaro ti līlāyuttassaro. Bindussaro ti sampiṇḍitaghanassaro. Mañjussaro ti sundarassaro. Madhussaro ti madhurayuttassaro. Satasippo ti paresaṁ santike asikkhitvā attano baleneva nipphannaanekasatasippo. Khattiyo ti okkākapaveṇiyaṁ jāto asambhinnakhattiyo. Kusarājā ti sakkadattiyakusatiṇasamānanāmo rājā. Evarūpo hi añño rājā nāma natthīti jānitvā etassa piyaṁ karohīti khujjā ettakāhi gāthāhi tassa guṇaṁ kathesi.

Pabhāvatī tassā vacanaṁ sutvā: “Khujje ativiya gajjasi, hatthena pāpuṇantī sasāmikabhāvaṁ te jānāpessāmī” ti khujjaṁ tajjesi. Sā pi taṁ: “Ahaṁ taṁ rakkhamānā pituno te kusarājassa āgatabhāvaṁ nārocesiṁ, hotu, ajja rañño ārocessāmī” ti mahantena saddena bhāyāpesi. Sāpi: “Kocideva suṇeyyā” ti khujjaṁ saññāpesi. Bodhisatto pi taṁ passituṁ alabhanto satta māse dubbhojanena dukkhaseyyāya kilamanto cintesi: “ko me etāya attho, satta māse vasanto etaṁ passitum-pi na labhāmi, ativiya kakkhaḷā sāhasikā, gantvā mātāpitaro passissāmī” ti. Tasmiṁ khaṇe sakko āvajjento tassa ukkaṇṭhitabhāvaṁ ñatvā: “Rājā satta māse pabhāvatiṁ daṭṭhum-pi na labhi, labhanākāramassa karissāmī” ti maddarañño dūte katvā sattannaṁ rājūnaṁ dūtaṁ pāhento: “Pabhāvatī, kusarājaṁ chaḍḍetvā āgatā, āgacchantu pabhāvatiṁ gaṇhantū” ti ekekassa visuṁ visuṁ sāsanaṁ pahiṇi. Te mahāparivārena gantvā nagaraṁ patvā aññamaññassa āgatakāraṇaṁ na jānanti. Te: “Tvaṁ kasmā āgato, tvaṁ kasmā āgatosī” ti pucchitvā tamatthaṁ ñatvā kujjhitvā: “Ekaṁ kira dhītaraṁ sattannaṁ dassati, passathassa anācāraṁ, uppaṇḍeti no, gaṇhatha nan”-ti: “Sabbesam-pi amhākaṁ pabhāvatiṁ detu yuddhaṁ vā” ti sāsanāni pahiṇitvā nagaraṁ parivārayiṁsu. Maddarājā sāsanaṁ sutvā bhītatasito amacce āmantetvā: “Kiṁ karomā” ti pucchi. Atha naṁ amaccā: “Deva {5.301}, satta pi rājāno pabhāvatiṁ nissāya āgatā, ‘sace na dassati, pākāraṁ bhinditvā nagaraṁ pavisitvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā taṁ gaṇhissāmā’ ti vadanti, pākāre abhinne yeva tesaṁ pabhāvatiṁ pesessāmā” ti vatvā gāthamāhaṁsu:

34. Ete nāgā upatthaddhā, sabbe tiṭṭhanti vammitā,
Purā maddanti pākāraṁ, ānentetaṁ pabhāvatin-ti.

Tattha upatthaddhā ti atithaddhā dappitā. Ānentetaṁ pabhāvatin-ti ānentu etaṁ pabhāvatinti sāsanāni pahiṇiṁsu. Tasmā yāva ete nāgā pākāraṁ na maddanti, tāva nesaṁ pabhāvatiṁ pesehi, mahārājāti.

Taṁ sutvā rājā: “Sacāhaṁ ekassa pabhāvatiṁ pesessāmi, sesā yuddhaṁ karissanti, na sakkā ekassa dātuṁ, sakalajambudīpe aggarājānaṁ ‘virūpo’ ti chaḍḍetvā āgatā āgamanassa phalaṁ labhatu, vadhitvāna naṁ satta khaṇḍāni katvā sattannaṁ khattiyānaṁ pesessāmī” ti vadanto anantaraṁ gāthamāha.

35. Satta bile karitvāna, ahametaṁ pabhāvatiṁ,
Khattiyānaṁ padassāmi, ye maṁ hantuṁ idhāgatā ti.

Tassa sā kathā sakalanivesane pākaṭā ahosi. Paricārikā gantvā: “Rājā kira taṁ satta khaṇḍāni katvā sattannaṁ rājūnaṁ pesessatī” ti pabhāvatiyā ārocesuṁ. Sā maraṇabhayabhītā āsanā vuṭṭhāya bhaginīhi parivutā mātu sirigabbhaṁ agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

36. Avuṭṭhahi rājaputtī, sāmā koseyyavāsinī,
Assupuṇṇehi nettehi, dāsīgaṇapurakkhatā ti.

Tattha sāmā ti suvaṇṇavaṇṇā. Koseyyavāsinī ti suvaṇṇakhacitakoseyyanivasanā.

Sā mātu santikaṁ gantvā mātaraṁ vanditvā paridevamānā āha:

37. Taṁ {5.302} nūna kakkūpanisevitaṁ mukhaṁ, ādāsadantātharupaccavekkhitaṁ,
Subhaṁ sunettaṁ virajaṁ anaṅgaṇaṁ, chuddhaṁ vane ṭhassati khattiyehi.

38. Te nūna me asite vellitagge, kese mudū candanasāralitte,
Samākule sīvathikāya majjhe, pādehi gijjhā parikaḍḍhissanti.

39. Tā nūna me tambanakhā sulomā, bāhā mudū candanasāralittā,
Chinnā vane ujjhitā khattiyehi, gayha dhaṅko gacchati yenakāmaṁ.

40. Te nūna tālūpanibhe alambe, nisevite kāsikacandanena,
Thanesu me lambissati siṅgālo, mātūva putto taruṇo tanūjo.

41. Taṁ nūna soṇiṁ puthulaṁ sukoṭṭitaṁ, nisevitaṁ kañcanamekhalāhi,
Chinnaṁ vane khattiyehī avatthaṁ, siṅgālasaṅghā parikaḍḍhissanti.

42. Soṇā dhaṅkā siṅgālā ca, ye caññe santi dāṭhino,
Ajarā nūna hessanti, bhakkhayitvā pabhāvatiṁ.

43. Sace maṁsāni hariṁsu, khattiyā dūragāmino,
Aṭṭhīni amma yācitvā, anupathe dahātha naṁ.

44. Khettāni amma kāretvā, kaṇikārettha ropaya,
Yadā te pupphitā assu, hemantānaṁ himaccaye,
Sareyyātha mamaṁ amma, evaṁvaṇṇā pabhāvatī ti.

Tattha kakkūpanisevitantila kakkūpanisevitan-ti sāsapakakkaloṇakakkamattikakakkatilakakkahaliddikakkamukhacuṇṇakehi imehi pañcahi kakkehi upanisevitaṁ. Ādāsadantātharupaccavekkhitan-ti {5.303} dantamayatharumhi ādāse paccavekkhitaṁ tattha oloketvā maṇḍitaṁ. Subhan-ti subhamukhaṁ. Virajan-ti vigatarajaṁ nimmalaṁ. Anaṅgaṇan-ti gaṇḍapiḷakādidosarahitaṁ. Chuddhan-ti amma evarūpaṁ mama mukhaṁ addhā idāni khattiyehi chaḍḍitaṁ vane araññe ṭhassatīti paridevati. Asite ti kāḷake. Vellitagge ti unnatagge. Sīvathikāyā ti susānamhi. Parikaḍḍhissantī ti evarūpe mama kese manussamaṁsakhādakā gijjhā pādehi paharitvā nūna parikaḍḍhissanti. Gayha dhaṅko gacchati yenakāman-ti amma mama evarūpaṁ bāhaṁ nūna dhaṅko gahetvā luñjitvā khādanto yenakāmaṁ gacchissati.

Tālūpanibhe ti suvaṇṇatālaphalasadise. Kāsikacandanenā ti sukhumacandanena nisevite. Thanesu me ti amma mama susāne patitāya evarūpe thane disvā mukhena ḍaṁsitvā tesu me thanesu attano tanujo mātu taruṇaputto viya nūna siṅgālo lambissati. Soṇin-ti kaṭiṁ. Sukoṭṭitan-ti gohanukena paharitvā suvaḍḍhitaṁ. Avatthan-ti chaḍḍitaṁ. Bhakkhayitvā ti amma ete ettakā nūna mama maṁsaṁ khāditvā ajarā bhavissanti.

Sace maṁsāni hariṁsū ti amma sace te khattiyā mayiṁ paṭibaddhacittā mama maṁsāni hareyyuṁ, atha tumhe aṭṭhīni yācitvā anupathe dahāthanaṁ, jaṅghamaggamahāmaggānaṁ antare daheyyāthāti vadati. Khettānī ti amma mama jhāpitaṭṭhāne mālādivatthūni kāretvā ettha etesu khettesu kaṇikārarukkhe ropaya. Himaccaye ti himapātātikkame phagguṇamāse. Sareyyāthā ti tesaṁ pupphānaṁ suvaṇṇacaṅkoṭakaṁ pūretvā ūrūsu ṭhapetvā mama dhītā pabhāvatī evaṁvaṇṇāti sareyyātha.

Iti sā maraṇabhayatajjitā mātu santike vila pi. Maddarājāpi: “Pharasuñca gaṇḍikañca gahetvā coraghātako idheva āgacchatū” ti āṇāpesi. Tassa āgamanaṁ sakalarājagehe pākaṭaṁ ahosi. Athassa āgatabhāvaṁ sutvā pabhāvatiyā mātā uṭṭhāyāsanā sokasamappitā rañño santikaṁ agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

45. Tassā mātā udaṭṭhāsi, khattiyā devavaṇṇinī,
Disvā asiñca sūnañca, rañño maddassantepure ti.

Tattha {5.304} udaṭṭhāsī ti āsanā uṭṭhāya rañño santikaṁ gantvā aṭṭhāsi. Disvā asiñca sūnañcā ti antepuramhi alaṅkatamahātale rañño purato nikkhittaṁ pharasuñca gaṇḍikañca disvā vilapantī gāthamāha.

46. Iminā nūna asinā, susaññaṁ tanumajjhimaṁ,
Dhītaraṁ madda hantvāna, khattiyānaṁ padassasī ti.

Tattha asinā ti pharasuṁ sandhāyāha. So hi imasmiṁ ṭhāne asi nāma jāto. Susaññaṁ tanumajjhiman-ti suṭṭhu saññātaṁ tanumajjhimaṁ.

Atha naṁ rājā saññāpento āha: “devi, kiṁ kathesi, tava dhītā sakalajambudīpe aggarājānaṁ ‘virūpo’ ti chaḍḍetvā gatamagge padavalañje avinaṭṭhe yeva maccuṁ nalāṭenādāya āgatā, idāni attano rūpaṁ nissāya īdisaṁ phalaṁ labhatū” ti. Sā tassa vacanaṁ sutvā dhītu santikaṁ gantvā vilapantī āha:

47. Na me akāsi vacanaṁ, atthakāmāya puttike,
Sājja lohitasañchannā, gacchasi yamasādhanaṁ.

48. Evamāpajjatī poso, pāpiyañca nigacchati,
Yo ve hitānaṁ vacanaṁ, na karoti atthadassinaṁ.

49. Sace ca ajja dhāresi, kumāraṁ cārudassanaṁ,
Kusena jātaṁ khattiyaṁ, suvaṇṇamaṇimekhalaṁ,
Pūjitaṁ ñātisaṅghehi, na gacchasi yamakkhayaṁ.

50. Yatthassu bherī nadati, kuñjaro ca nikūjati,
Khattiyānaṁ kule bhadde, kinnu sukhataraṁ tato.

51. Asso ca sisati dvāre, kumāro uparodati,
Khattiyānaṁ kule bhadde, kinnu sukhataraṁ tato.

52. Mayūrakoñcābhirude, kokilābhinikūjite,
Khattiyānaṁ kule bhadde, kinnu sukhataraṁ tato ti.

Tattha puttike ti taṁ ālapati. Idaṁ vuttaṁ hoti: amma, idha kiṁ karissasi, sāmikassa santikaṁ gaccha, mā rūpamadena majjīti evaṁ yācantiyā pi me vacanaṁ na akāsi, sā tvaṁ ajja lohitasañchannā gacchasi yamasādhanaṁ, maccurājassa bhavanaṁ {5.305} gamissasīti. Pāpiyañcā ti ito pāpatarañca nigacchati. Sace ca ajja dhāresīti, amma, sace tvaṁ cittassa vasaṁ agantvā kusanarindaṁ paṭicca laddhaṁ attano rūpena sadisaṁ cārudassanaṁ kumāraṁ ajja dhārayissasi. Yamakkhayan-ti evaṁ sante yamanivesanaṁ na gaccheyyāsi. Tato yamhi khattiyakule ayaṁ vibhūti, tamhā nānābherisaddena ceva mattavāraṇakoñcanādena ca ninnāditā kusāvatīrājakulā kiṁ nu sukhataraṁ disvā idhāgatāsī ti attho. Sisatī ti hasati. Kumāro ti susikkhito gandhabbakumāro. Uparodatī ti nānātūriyāni gahetvā upahāraṁ karoti. Kokilābhinikūjite ti kusarājakule sāyaṁ pāto pavattanaccagītavāditūpahāraṁ paṭippharantī viya kokilehi abhinikūjite.

Iti sā pi ettakāhi gāthāhi tāya saddhiṁ sallapitvā: “Sace ajja kusanarindo idha assa, ime satta rājāno palāpetvā mama dhītaraṁ dukkhā pamocetvā ādāya gaccheyyā” ti cintetvā gāthamāha.

53. Kahaṁ nu kho sattumaddano, pararaṭṭhappamaddano,
Kuso soḷārapaññāṇo, yo no dukkhā pamocaye ti.

Tattha soḷārapaññāṇo ti uḷārapañño.

Tato pabhāvatī: “Mama mātu kusassa vaṇṇaṁ bhaṇantiyā mukhaṁ nappahoti, ācikkhissāmi tāvassā tassa idheva āḷārikakammaṁ katvā vasanabhāvan”-ti cintetvā gāthamāha.

54. Idheva so sattumaddano, pararaṭṭhappamaddano,
Kuso soḷārapaññāṇo, yo te sabbe vadhissatī ti.

Athassā mātā: “Ayaṁ maraṇabhayabhītā vippalapatī” ti cintetvā gāthamāha.

55. Ummattikā nu bhaṇasi, andhabālā pabhāsasi,
Kuso ce āgato assa, kiṁ na jānemu taṁ mayan-ti.

Tattha andhabālā ti sammūḷhā aññāṇā hutvā. Kiṁ na jānemū ti kena kāraṇena taṁ na jāneyyāma. So hi antarāmagge ṭhito va amhākaṁ sāsanaṁ peseyya, samussitaddhajā caturaṅginīsenā paññāyetha, tvaṁ pana maraṇabhayena kathesīti.

{5.306} evaṁ vutte: “Na me mātā saddahati, tassa idhāgantvā satta māse vasanabhāvaṁ na jānāti, dassessāmi nan”-ti cintetvā mātaraṁ hatthe gahetvā sīhapañjaraṁ vivaritvā hatthaṁ pasāretvā dassentī gāthamāha.

56. Eso āḷāriko poso, kumārīpuramantare,
Daḷhaṁ katvāna saṁvelliṁ, kumbhiṁ dhovati oṇato ti.

Tattha kumārīpuramantare ti vātapāne ṭhitā tava dhītānaṁ kumārīnaṁ vasanaṭṭhānantare naṁ olokehi. Saṁvellin-ti kacchaṁ bandhitvā kumbhiṁ dhovati.

So kira tadā: “Ajja me manoratho matthakaṁ pāpuṇissati, addhā maraṇabhayatajjitā, pabhāvatī, mama āgatabhāvaṁ kathessati, bhājanāni dhovitvā paṭisāmessāmī” ti udakaṁ āharitvā bhājanāni dhovituṁ ārabhi. Atha naṁ mātā paribhāsantī gāthamāha.

57. Veṇī tvamasi caṇḍālī, adūsi kulagandhinī,
Kathaṁ maddakule jātā, dāsaṁ kayirāsi kāmukan-ti.

Tattha veṇī ti tacchikā. Adūsi kulagandhinī ti udāhu tvaṁ kuladūsikā. Kāmukan-ti kathaṁ nāma tvaṁ evarūpe kule jātā attano sāmikaṁ dāsaṁ kareyyāsīti.

Tato pabhāvatī: “Mama mātā imassa maṁ nissāya evaṁ vasanabhāvaṁ na jānāti maññe” ti cintetvā itaraṁ gāthamāha.

58. Namhi veṇī na caṇḍālī, na camhi kulagandhinī,
Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasī ti.

Tattha okkākaputto ti, amma, esa okkākaputto, tvaṁ pana: “Dāso” ti maññasi, kasmā naṁ ahaṁ: “Dāso” ti kathessāmīti.

Idānissa yasaṁ vaṇṇentī āha:

59. Yo brāhmaṇasahassāni, sadā bhojeti vīsatiṁ,
Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi.

60. Yassa {5.307} nāgasahassāni, sadā yojenti vīsatiṁ,
Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi.

61. Yassa assasahassāni, sadā yojenti vīsatiṁ,
Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi.

62. Yassa rathasahassāni, sadā yojenti vīsatiṁ,
Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi,

62. Yassa usabhasahassāni, sadā yojenti vīsatiṁ,
Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi.

63. Yassa dhenusahassāni, sadā duhanti vīsatiṁ,
Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasī ti.

Evaṁ tāya pañcahi gāthāhi mahāsattassa yaso vaṇṇito. Athassā mātā: “Ayaṁ asambhitā kathaṁ katheti, addhā evametan”-ti saddahitvā rañño santikaṁ gantvā tamatthaṁ ārocesi. So vegena pabhāvatiyā santikaṁ gantvā: “Saccaṁ kira, amma, kusarājā idhāgato” ti. “Āma tāta, ajjassa satta māsā atikkantā tava dhītānaṁ āḷārikattaṁ karontassā” ti. So tassā asaddahanto khujjaṁ pucchitvā yathābhūtaṁ sutvā dhītaraṁ garahanto gāthamāha.

64. Taggha te dukkaṭaṁ bāle, yaṁ khattiyaṁ mahabbalaṁ,
Nāgaṁ maṇḍūkavaṇṇena, na taṁ akkhāsidhāgatan-ti.

Tattha tagghā ti ekaṁseneva.

So dhītaraṁ garahitvā vegena tassa santikaṁ gantvā katapaṭisanthāro añjaliṁ paggayha attano accayaṁ dassento gāthamāha.

65. Aparādhaṁ mahārāja, tvaṁ no khama rathesabha,
Yaṁ taṁ aññātavesena, nāññāsimhā idhāgatan-ti.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Sacāhaṁ pharusaṁ vakkhāmi, idhevassa hadayaṁ phalissati, assāsessāmi nan”-ti cintetvā bhājanantare ṭhito va itaraṁ gāthamāha.

66. Mādisassa na taṁ channaṁ, yohaṁ āḷāriko bhave,
Tvaññeva me pasīdassu, natthi te deva dukkaṭan-ti.

Rājā tassa santikā paṭisanthāraṁ labhitvā pāsādaṁ abhiruhitvā pabhāvatiṁ pakkosāpetvā khamāpanatthāya pesetuṁ gāthamāha.

67. Gaccha {5.308} bāle khamāpehi, kusarājaṁ mahabbalaṁ,
Khamāpito kuso rājā, so te dassati jīvitan-ti.

Sā pitu vacanaṁ sutvā bhaginīhi ceva paricārikāhi ca parivutā tassa santikaṁ agamāsi. So pi kammakāravesena ṭhito va tassā attano santikaṁ āgamanaṁ ñatvā: “Ajja pabhāvatiyā mānaṁ bhinditvā pādamūle naṁ kalale nipajjāpessāmī” ti sabbaṁ attanā ābhataṁ udakaṁ chaḍḍetvā khalamaṇḍalamattaṁ ṭhānaṁ madditvā ekakalalaṁ akāsi. Sā tassa santikaṁ gantvā tassa pādesu nipatitvā kalalapiṭṭhe nipannā taṁ khamāpesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

68. Pitussa vacanaṁ sutvā, devavaṇṇī pabhāvatī,
Sirasā aggahī pāde, kusarājaṁ mahabbalan-ti.

Tattha sirasā ti sirasā nipatitvā kusarājānaṁ pāde aggahesīti.

Gahetvā ca pana naṁ khamāpentī tisso gāthāyo abhāsi:

69. Yāmā ratyo atikkantā, tāmā deva tayā vinā,
Vande te sirasā pāde, mā me kujjha rathesabha.

70. Sabbaṁ te paṭijānāmi, mahārāja suṇohi me,
Na cā pi appiyaṁ tuyhaṁ, kareyyāmi ahaṁ puna.

71. Evaṁ ce yācamānāya, vacanaṁ me na kāhasi,
Idāni maṁ tāto hantvā, khattiyānaṁ padassatī ti.

Tattha ratyo ti rattiyo. Tāmā ti tā imā sabbā pi tayā vinā atikkantā. Sabbaṁ te paṭijānāmīti, mahārāja, ettakaṁ kālaṁ mayā tava appiyam-eva kataṁ, idaṁ te ahaṁ sabbaṁ paṭijānāmi, aparam-pi suṇohi me, ito paṭṭhāyāhaṁ puna tuyhaṁ appiyaṁ na karissāmi. Evaṁ ce ti sace evaṁ yācamānāya mama tvaṁ vacanaṁ na karissasīti.

Taṁ sutvā rājā: “Sacāhaṁ ‘imaṁ tvañceva jānissasī’ ti vakkhāmi, hadayamassā phalissati, assāsessāmi nan”-ti cintetvā āha:

72. Evaṁ te yācamānāya, kiṁ na kāhāmi te vaco,
Vikuddho tyasmi kalyāṇi, mā tvaṁ bhāyi pabhāvati.

73. Sabbaṁ {5.309} te paṭijānāmi, rājaputti suṇohi me,
Na cā pi appiyaṁ tuyhaṁ, kareyyāmi ahaṁ puna.

74. Tava kāmā hi sussoṇi, pahu dukkhaṁ titikkhisaṁ,
Bahuṁ maddakulaṁ hantvā, nayituṁ taṁ pabhāvatī ti.

Tattha kiṁ na kāhāmī ti kiṁkāraṇā tava vacanaṁ na karissāmi. Vikuddho tyasmī ti vikuddho nikkopo te asmiṁ. Sabbaṁ te ti vikuddhabhāvañca idāni appiyakaraṇañca ubhayaṁ te idaṁ sabbam-eva paṭijānāmi. Tava kāmā ti tava kāmena taṁ icchamāno. Titikkhisan-ti adhivāsemi. Bahuṁ maddakulaṁ hantvā nayituṁ tan-ti bahumaddarājakulaṁ hanitvā balakkārena taṁ netuṁ samatthoti.

Atha so sakkassa devarañño paricārikaṁ viya taṁ attano paricārikaṁ disvā khattiyamānaṁ uppādetvā: “Mayi kira dharamāne yeva mama bhariyaṁ aññe gahetvā gamissantī” ti sīho viya rājaṅgaṇe vijambhamāno: “Sakalanagaravāsino me āgatabhāvaṁ jānantū” ti vagganto nadanto seḷento apphoṭento: “Idāni te jīvaggāhaṁ gahessāmi, rathādayo me yojentū” ti anantaraṁ gāthamāha.

75. Yojayantu rathe asse, nānācitte samāhite,
Atha dakkhatha me vegaṁ, vidhamantassa sattavo ti.

Tattha nānācitte ti nānālaṅkāravicitte. Samāhite ti asse sandhāya vuttaṁ, susikkhite nibbisevaneti attho. Atha dakkhatha me vegan-ti atha me parakkamaṁ passissathāti.

Sattūnaṁ gaṇhanaṁ nāma mayhaṁ bhāro, gaccha tvaṁ nhatvā alaṅkaritvā pāsādaṁ āruhāti taṁ uyyojesi. Maddarājāpissa parihārakaraṇatthaṁ amacce pahiṇi. Te tassa mahānasadvāre yeva sāṇiṁ parikkhipitvā kappake upaṭṭhapesuṁ. So katamassukammo sīsaṁnhāto sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito amaccādīhi parivuto: “Pāsādaṁ abhiruhissāmī” ti disā viloketvā apphoṭesi. Olokitaolokitaṭṭhānaṁ vikam pi. So: “Idāni me parakkamaṁ passissathā” ti āha. Tamatthaṁ pakāsento satthā anantaraṁ gāthamāha.

76. Tañca tattha udikkhiṁsu, rañño maddassantepure,
Vijambhamānaṁ sīhaṁva, phoṭentaṁ diguṇaṁ bhujan-ti.

Tassattho {5.310}: tañca tattha vijambhantaṁ apphoṭentaṁ rañño antepure vātapānāni vivaritvā itthiyo udikkhiṁsūti.

Athassa maddarājā kataāneñjakāraṇaṁ alaṅkatavaravāraṇaṁ pesesi. So samussitasetacchattaṁ hatthikkhandhaṁ āruyha: “Pabhāvatiṁ ānethā” ti tam-pi pacchato nisīdāpetvā caturaṅginiyā senāya parivuto pācīnadvārena nikkhamitvā parasenaṁ oloketvā: “Ahaṁ kusarājā, jīvitatthikā urena nipajjantū” ti tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā sattumaddanaṁ akāsi.

Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

77. Hatthikkhandhañca āruyha, āropetvā pabhāvatiṁ,
Saṅgāmaṁ otaritvāna, sīhanādaṁ nadī kuso.

78. Tassa taṁ nadato sutvā, sīhassevitare migā,
Khattiyā vipalāyiṁsu, kusasaddabhayaṭṭitā.

79. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Aññamaññassa chindanti, kusasaddabhayaṭṭitā.

80. Tasmiṁ saṅgāmasīsasmiṁ, passitvā haṭṭhamānaso,
Kusassa rañño devindo, adā verocanaṁ maṇiṁ.

81. So taṁ vijjhitvā saṅgāmaṁ, laddhā verocanaṁ maṇiṁ,
Hatthikkhandhagato rājā, pāvekkhi nagaraṁ puraṁ.

82. Jīvaggāhaṁ gahetvāna, bandhitvā satta khattiye,
Sasurassūpanāmesi, ime te deva sattavo.

83. Sabbeva te vasaṁ gatā, amittā vihatā tava,
Kāmaṁ karohi te tayā, muñca vā te hanassu vā ti.

Tattha vipalāyiṁsū ti satiṁ paccupaṭṭhāpetuṁ asakkontā vipallatthacittā bhijjiṁsu. Kusasaddabhayaṭṭitā ti kusarañño saddaṁ nissāya jātena bhayena upaddutā mūḷhacittā. Aññamaññassa chindantī ti aññamaññaṁ chindanti maddanti. “Bhindiṁsū” ti pi pāṭho. Tasmin-ti evaṁ bodhisattassa saddasavaneneva saṅgāme bhinne tasmiṁ saṅgāmasīse taṁ mahāsattassa parakkamaṁ passitvā tuṭṭhahadayo sakko verocanaṁ nāma maṇikkhandhaṁ tassa adāsi. Nagaraṁ puran-ti nagarasaṅkhātaṁ puraṁ. Bandhitvā ti tesaññeva uttari sāṭakena pacchābāhaṁ bandhitvā. Kāmaṁ karohi te tayā ti tvaṁ attano kāmaṁ icchaṁ ruciṁ karohi, ete hi tayā dāsā katāyevā ti.

Rājā {5.311} āha:

84. Tuyheva sattavo ete, na hi te mayha sattavo,
Tvaññeva no mahārāja, muñca vā te hanassu vā ti.

Tattha tvaññeva no ti, mahārāja, tvaṁ yeva amhākaṁ issaroti.

Evaṁ vutte mahāsatto: “Kiṁ imehi māritehi, mā tesaṁ āgamanaṁ niratthakaṁ hotu, pabhāvatiyā kaniṭṭhā satta maddarājadhītaro atthi, tā nesaṁ dāpessāmī” ti cintetvā gāthamāha.

85. Imā te dhītaro satta, devakaññūpamā subhā,
Dadāhi nesaṁ ekekaṁ, hontu jāmātaro tavā ti.

Atha naṁ rājā āha:

86. Amhākañceva tāsañca, tvaṁ no sabbesamissaro,
Tvaññeva no mahārāja, dehi nesaṁ yadicchasī ti.

Tattha tvaṁ no sabbesanti, mahārāja kusanarinda, kiṁ vadesi, tvaññeva etesañca sattannaṁ rājūnaṁ mamañca imāsañca sabbesaṁ no issaro. Yadicchasī ti yadi icchasi, yassa vā yaṁ dātuṁ icchasi, tassa taṁ dehīti.

Evaṁ vutte so tā sabbā pi alaṅkārāpetvā ekekassa rañño ekekaṁ adāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā pañca gāthāyo abhāsi:

87. Ekamekassa ekekaṁ, adā sīhassaro kuso,
Khattiyānaṁ tadā tesaṁ, rañño maddassa dhītaro.

88. Pīṇitā tena lābhena, tuṭṭhā sīhassare kuse,
Sakaraṭṭhāni pāyiṁsu, khattiyā satta tāvade.

89. Pabhāvatiñca ādāya, maṇiṁ verocanaṁ subhaṁ,
Kusāvatiṁ kuso rājā, agamāsi mahabbalo.

90. Tyassu ekarathe yantā, pavisantā kusāvatiṁ,
Samānā vaṇṇarūpena, nāññamaññātirocisuṁ.

91. Mātā puttena saṁgacchi, ubhayo ca jayampatī,
Samaggā te tadā āsuṁ, phītaṁ dharaṇimāvasun-ti.

Tattha pīṇitā ti santappitā. Pāyiṁsū ti idāni appamattā bhaveyyāthāti kusanarindena ovaditā agamaṁsu. Agamāsī ti katipāhaṁ vasitvā: “Amhākaṁ raṭṭhaṁ {5.312} gamissāmā” ti sasuraṁ āpucchitvā gato. Ekarathe yantā ti dve pi ekarathaṁ abhiruyha gacchantā. Samānā vaṇṇarūpenā ti vaṇṇena ca rūpena ca samānā hutvā. Nāññamaññātirocisun-ti eko ekaṁ nātikkami. Maṇiratanānubhāvena kira mahāsatto abhirūpo ahosi suvaṇṇavaṇṇo sobhaggappatto, so kira pubbe paccekabuddhassa piṇḍapātanissandena buddhapaṭimākaraṇanissandena ca evaṁ tejavanto ahosi. Saṁgacchī ti athassa mātā mahāsattassa āgamanaṁ sutvā nagare bheriṁ carāpetvā mahāsattassa bahuṁ paṇṇākāraṁ ādāya paccuggamanaṁ katvā samāgacchi. So pi mātarā saddhiṁ yeva nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā sattāhaṁ chaṇakīḷaṁ kīḷitvā alaṅkatapāsādatalaṁ abhiruhi. Te pi ubho jayampatikā samaggā ahesuṁ, tato paṭṭhāya yāvajīvaṁ samaggā sammodamānā phītaṁ dharaṇiṁ ajjhāvasiṁsūti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṁ, kaniṭṭho ānando, khujjā khujjuttarā, pabhāvatī rāhulamātā, parisā buddhaparisā, kusarājā pana aham-eva ahosinti.

Kusajātakavaṇṇanā paṭhamā