21. Asītinipāto

Ja 533: Cūḷahaṁsajātakavaṇṇanā

Sumukhā ti {5.333} idaṁ satthā veḷuvane viharanto āyasmato ānandassa jīvitapariccāgaṁ ārabbha kathesi. Devadattena hi tathāgataṁ jīvitā voropetuṁ payojitesu dhanuggahesu sabbapaṭhamaṁ pesitena āgantvā: “Nāhaṁ, bhante, sakkomi taṁ bhagavantaṁ jīvitā voropetuṁ, mahiddhiko so bhagavā mahānubhāvo” ti vutte devadatto: “Alaṁ, āvuso, mā tvaṁ samaṇaṁ gotamaṁ jīvitā voropehi, aham-eva samaṇaṁ gotamaṁ jīvitā voropessāmī” ti vatvā tathāgate gijjhakūṭapabbatassa pacchimachāyāya caṅkamante sayaṁ gijjhakūṭaṁ pabbataṁ abhiruhitvā yantavegena mahatiṁ silaṁ pavijjhi, “imāya silāya samaṇaṁ gotamaṁ jīvitā voropessāmī” ti. Tadā dve pabbatakūṭā samāgantvā taṁ silaṁ sampaṭicchiṁsu. Tato papaṭikā uppatitvā bhagavato pādaṁ paharitvā ruhiraṁ uppādesi, balavavedanā pavattiṁsu. Jīvako tathāgatassa pādaṁ satthakena phāletvā duṭṭhalohitaṁ vametvā pūtimaṁsaṁ apanetvā dhovitvā bhesajjaṁ ālimpitvā nirogamakāsi. Satthā purimasadisam-eva bhikkhusaṅghaparivuto mahatiyā buddhalīlāya vicari.

Atha naṁ disvā devadatto cintesi: “samaṇassa gotamassa rūpasobhaggappattaṁ sarīraṁ disvā koci manussabhūto upasaṅkamituṁ na sakkoti, rañño kho pana nāḷāgiri nāma hatthī caṇḍo pharuso {5.334} manussaghātako buddhadhammasaṅghaguṇe na jānāti, so taṁ jīvitakkhayaṁ pāpessatī” ti. So gantvā rañño tamatthaṁ ārocesi. Rājā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā hatthācariyaṁ pakkosāpetvā: “Samma, sve nāḷāgiriṁ mattaṁ katvā pāto va samaṇena gotamena paṭipannavīthiyaṁ vissajjehī” ti āha. Devadatto pi naṁ: “Aññesu divasesu hatthī kittakaṁ suraṁ pivatī” ti pucchitvā: “Aṭṭha ghaṭe, bhante” ti vutte: “Tena hi sve tvaṁ taṁ soḷasa ghaṭe pāyetvā samaṇena gotamena paṭipannavīthiyaṁ abhimukhaṁ kareyyāsī” ti āha. So: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Rājā nagare bheriṁ carāpesi: “sve nāḷāgiriṁ mattaṁ katvā nagare vissajjessati, nāgarā pāto va sabbakiccāni katvā antaravīthiṁ mā paṭipajjiṁsū” ti. Devadatto pi rājanivesanā oruyha hatthisālaṁ gantvā hatthigopake āmantetvā: “Mayaṁ bhaṇe uccaṭṭhāniyaṁ nīcaṭṭhāne, nīcaṭṭhāniyaṁ vā uccaṭṭhāne kātuṁ samatthā, sace vo yasena attho, sve pāto va nāḷāgiriṁ tikhiṇasurāya soḷasa ghaṭe pāyetvā samaṇassa gotamassa āgamanavelāya tuttatomarehi vijjhitvā kujjhāpetvā hatthisālaṁ bhindāpetvā samaṇena gotamena paṭipannavīthiyaṁ abhimukhaṁ katvā samaṇaṁ gotamaṁ jīvitakkhayaṁ pāpethā” ti āha. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchiṁsu.

Sā pavatti sakalanagare vitthārikā ahosi. Buddhadhammasaṅghamāmakā upāsakā taṁ sutvā satthāraṁ upasaṅkamitvā: “Bhante, devadatto raññā saddhiṁ ekato hutvā sve tumhehi paṭipannavīthiyaṁ nāḷāgiriṁ vissajjāpessati, sve piṇḍāya apavisitvā idheva hotha, mayaṁ vihāre yeva buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa bhikkhaṁ dassāmā” ti vadiṁsu. Satthāpi: “Sve piṇḍāya na pavisissāmī” ti avatvāva: “Ahaṁ sve nāḷāgiriṁ dametvā pāṭihāriyaṁ katvā titthiye madditvā rājagahe piṇḍāya acaritvāva bhikkhusaṅghaparivuto nagarā nikkhamitvā veḷuvanam-eva āgamissāmi, rājagahavāsino pi bahūni bhattabhājanāni gahetvā veḷuvanam-eva āgamissanti, sve vihāre yeva bhattaggaṁ bhavissatī” ti iminā kāraṇena tesaṁ adhivāsesi. Te tathāgatassa adhivāsanaṁ viditvā bhattabhājanāni āharitvā: “Vihāre yeva dānaṁ dassāmā” ti pakkamiṁsu.

Satthā pi paṭhamayāme dhammaṁ desetvā majjhimayāme devatānaṁ pañhaṁ vissajjetvā pacchimayāmassa paṭhamakoṭṭhāse sīhaseyyaṁ kappetvā dutiyakoṭṭhāse phalasamāpattiyā {5.335} vītināmetvā tatiyakoṭṭhāse mahākaruṇāsamāpattiṁ samāpajjitvā vuṭṭhāya bodhaneyyabandhave olokento nāḷāgiridamane caturāsītiyā pāṇasahassānaṁ dhammābhisamayaṁ disvā vibhātāya rattiyā katasarīrapaṭijaggano hutvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantetvā, “ānanda, ajja rājagahaparivattakesu aṭṭhārasasu mahāvihāresu sabbesam-pi bhikkhūnaṁ mayāsaddhiṁ rājagahaṁ pavisituṁ ārocehī” ti āha. Thero tathā akāsi. Sabbe pi bhikkhū veḷuvane sannipatiṁsu. Satthā mahābhikkhusaṅghaparivuto rājagahaṁ pāvisi. Atha hatthimeṇḍā yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjiṁsu, mahanto samāgamo ahosi. Saddhāsampannā manussā: “Ajja kira buddhanāgassa tiracchānanāgena saṅgāmo bhavissati, anūpamāya buddhalīlāya nāḷāgiridamanaṁ passissāmā” ti pāsādahammiyagehacchadanādīni abhiruhitvā aṭṭhaṁsu. Asaddhā pana micchādiṭṭhikā: “Ayaṁ nāḷāgiri caṇḍo pharuso manussaghātako buddhādīnaṁ guṇaṁ na jānāti, so ajja samaṇassa gotamassa suvaṇṇavaṇṇaṁ sarīraṁ viddhaṁsetvā jīvitakkhayaṁ pāpessati, ajja paccāmittassa piṭṭhiṁ passissāmā” ti pāsādādīsu aṭṭhaṁsu.

Hatthī pi bhagavantaṁ āgacchantaṁ disvā manusse tāsento gehāni viddhaṁsento sakaṭāni saṁcuṇṇento soṇḍaṁ ussāpetvā pahaṭṭhakaṇṇavālo pabbato viya ajjhottharanto yena bhagavā tenābhidhāvi. Taṁ āgacchantaṁ disvā bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “ayaṁ, bhante, nāḷāgiri caṇḍo pharuso manussaghātako imaṁ racchaṁ paṭipanno, na kho panāyaṁ buddhādiguṇaṁ jānāti, paṭikkamatu, bhante, bhagavā, paṭikkamatu sugato” ti. Mā, bhikkhave, bhāyittha, paṭibalo ahaṁ nāḷāgiriṁ dametunti. Athāyasmā sāriputto satthāraṁ yāci: “bhante, pitu uppannakiccaṁ nāma jeṭṭhaputtassa bhāro, aham-eva taṁ damemī” ti. Atha naṁ satthā, “sāriputta, buddhabalaṁ nāma aññaṁ, sāvakabalaṁ aññaṁ, tiṭṭha tvan”-ti paṭibāhi. Evaṁ yebhuyyena asīti mahātherā yāciṁsu. Satthā sabbe pi paṭibāhi. Atha āyasmā ānando satthari balavasinehena adhivāsetuṁ asakkonto: “Ayaṁ hatthī paṭhamaṁ maṁ māretū” ti tathāgatassatthāya jīvitaṁ pariccajitvā gantvā satthu purato aṭṭhāsi. Atha naṁ satthā: “Apehi, ānanda, mā me purato aṭṭhāsī” ti āha. “Bhante, ayaṁ hatthī caṇḍo {5.336} pharuso manussaghātako kappuṭṭhānaggisadiso paṭhamaṁ maṁ māretvā pacchā tumhākaṁ santikaṁ āgacchatū” ti thero avaca. Yāvatatiyaṁ vuccamāno pi tatheva aṭṭhāsi na paṭikkami. Atha naṁ bhagavā iddhibalena paṭikkamāpetvā bhikkhūnaṁ antare ṭhapesi.

Tasmiṁ khaṇe ekā itthī nāḷāgiriṁ disvā maraṇabhayabhītā palāyamānā aṅkena gahitaṁ dārakaṁ hatthino ca tathāgatassa ca antare chaḍḍetvā palāyi. Hatthī taṁ anubandhitvā nivattitvā dārakassa santikaṁ agamāsi. Tadā dārako mahāravaṁ ravi. Satthā nāḷāgiriṁ odissakamettāya pharitvā sumadhuraṁ brahmassaraṁ nicchāretvā: “Ambho nāḷāgiri taṁ soḷasa surāghaṭe pāyetvā mattaṁ karontā na ‘aññaṁ gaṇhissatī’ ti kariṁsu, ‘maṁ gaṇhissatī’ ti pana kariṁsu, mā akāraṇena jaṅghāyo kilamento vicari, ito ehī” ti pakkosi. So satthu vacanaṁ sutvā akkhīni ummīletvā bhagavato rūpasiriṁ oloketvā paṭiladdhasaṁvego buddhatejena pacchinnasurāmado soṇḍaṁ olambento kaṇṇe cālento āgantvā tathāgatassa pādesu pati. Atha naṁ satthā, “nāḷāgiri, tvaṁ tiracchānahatthī, ahaṁ buddhavāraṇo, ito paṭṭhāya mā caṇḍo pharuso manussaghātako bhava, sabbasattesu mettacittaṁ paṭilabhā” ti vatvā dakkhiṇahatthaṁ pasāretvā kumbhe parāmasitvā:

Mā kuñjara nāgamāsado, dukkho hi kuñjara nāgamāsado,
Na hi nāgahatassa kuñjara, sugati hoti ito paraṁ yato.

Mā ca mado mā ca pamādo, na hi pamattā sugatiṁ vajanti te,
Tvaññeva tathā karissasi, yena tvaṁ sugatiṁ gamissasī ti. (Cv. 342).

Dhammaṁ desesi.

Tassa sakalasarīraṁ pītiyā nirantaraṁ phuṭaṁ ahosi. Sace kira tiracchānagato nābhavissā, sotāpattiphalaṁ adhigamissā. Manussā taṁ pāṭihāriyaṁ disvā unnadiṁsu apphoṭiṁsu, sañjātasomanassā nānābharaṇāni khipiṁsu, tāni hatthissa sarīraṁ paṭicchādayiṁsu. Tato paṭṭhāya {5.337} nāḷāgiri dhanapālako nāma jāto. Tasmiṁ kho pana dhanapālakasamāgame caturāsīti pāṇasahassāni amataṁ piviṁsu. Satthā dhanapālakaṁ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. So soṇḍāya bhagavato pāde paṁsūni gahetvā upari muddhani ākiritvā paṭikuṭito va paṭikkamitvā dassanūpacāre ṭhito dasabalaṁ vanditvā nivattitvā hatthisālaṁ pāvisi. Tato paṭṭhāya dantasudanto hutvā na kañci viheṭheti. Satthā nipphannamanoratho: “Yehi yaṁ dhanaṁ khittaṁ, tesaññeva taṁ hotū” ti adhiṭṭhāya: “Ajja mayā mahantaṁ pāṭihāriyaṁ kataṁ, imasmiṁ nagare piṇḍāya caraṇaṁ appaṭirūpan”-ti titthiye madditvā bhikkhusaṅghaparivuto jayappatto viya khattiyo nagarā nikkhamitvā veḷuvanam-eva gato. Nagaravāsino bahuṁ annapānakhādanīyaṁ ādāya vihāraṁ gantvā mahādānaṁ pavattayiṁsu.

Taṁ divasaṁ sāyanhasamaye dhammasabhaṁ pūretvā sannisinnā bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, āyasmatā ānandena tathāgatassatthāya attano jīvitaṁ pariccajantena dukkaraṁ kataṁ, nāḷāgiriṁ disvā satthārā tikkhattuṁ paṭibāhiyamāno pi nāpagato, aho dukkarakārako, āvuso, āyasmā ānando” ti. Satthā: “Ānandassa guṇakathā pavattati, gantabbaṁ mayā etthā” ti gandhakuṭito nikkhamitvā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi ānando tiracchānayoniyaṁ nibbatto pi mamatthāya jīvitaṁ pariccajiyevā” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte mahiṁsakaraṭṭhe sāgalanagare sāgalo nāma rājā dhammena rajjaṁ kāresi. Tadā nagarato avidūre ekasmiṁ nesādagāmake aññataro nesādo pāsehi sakuṇe bandhitvā nagare vikkiṇanto jīvikaṁ kappesi. Nagarato ca avidūre āvaṭṭato dvādasayojano mānusiyo nāma padumasaro ahosi pañcavaṇṇapadumasañchanno. Tattha nānappakāro sakuṇasaṅgho otari. So nesādo tattha aniyāmena pāse oḍḍesi. Tasmiṁ kāle dhataraṭṭho haṁsarājā channavutihaṁsasahassaparivāro cittakūṭapabbate suvaṇṇaguhāyaṁ vasati, sumukho nāmassa senāpati ahosi. Athekadivasaṁ tato haṁsayūthā katipayā {5.338} suvaṇṇahaṁsā mānusiyaṁ saraṁ gantvā pahūtagocare tasmiṁ yathāsukhaṁ vicaritvā suhitā cittakūṭaṁ āgantvā dhataraṭṭhassa ārocesuṁ: “mahārāja, manussapathe mānusiyo nāma padumasaro sampannagocaro, tattha gocaraṁ gaṇhituṁ gacchāmā” ti. So: “Manussapatho nāma sāsaṅko sappaṭibhayo, mā vo ruccitthā” ti paṭikkhipitvā pi tehi punappunaṁ vuccamāno: “Sace tumhākaṁ ruccati, gacchāmā” ti saparivāro taṁ saraṁ agamāsi. So ākāsā otaranto pādaṁ pāse pavesento yeva otari. Athassa pāso pādaṁ ayapaṭṭakena kaḍḍhanto viya ābandhitvā gaṇhi. Athassa: “Chindissāmi nan”-ti ākaḍḍhantassa paṭhamavāre cammaṁ chijji, dutiyavāre maṁsaṁ chijji, tatiyavāre nhāru chijji, pāso aṭṭhiṁ āhacca aṭṭhāsi, lohitaṁ pagghari, balavavedanā pavattiṁsu.

So cintesi: “sacāhaṁ baddharavaṁ ravissāmi, ñātakā me utrastā hutvā gocaraṁ aggaṇhitvā chātajjhattāva palāyantā dubbalatāya mahāsamudde patissantī” ti. So vedanaṁ adhivāsetvā ñātīnaṁ yāvadatthaṁ caritvā haṁsānaṁ kīḷanakāle mahantena saddena baddharavaṁ ravi. Taṁ sutvā te haṁsā maraṇabhayatajjitā vaggavaggā hutvā cittakūṭābhimukhā pakkamiṁsu. Tesu pakkantesu sumukho haṁsasenāpati: “Kacci nu kho idaṁ bhayaṁ mahārājassa uppannaṁ, jānissāmi nan”-ti vegena pakkhanditvā purato gacchantassa haṁsagaṇassa antare mahāsattaṁ adisvā majjhimahaṁsagaṇaṁ vicini, tattha pi adisvā pacchimahaṁsagaṇaṁ vicini, tattha pi adisvā: “Nissaṁsayaṁ tassevedaṁ bhayaṁ uppannan”-ti nivattitvā {5.339} āgacchanto mahāsattaṁ pāse baddhaṁ lohitamakkhitaṁ dukkhāturaṁ paṅkapiṭṭhe nipannaṁ disvā: “Mā bhāyi, mahārāja, ahaṁ mama jīvitaṁ pariccajitvā tumhe pāsato mocessāmī” ti vadanto otaritvā mahāsattaṁ assāsento va paṅkapiṭṭhe nisīdi. Atha naṁ vīmaṁsanto mahāsatto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Sumukha anupacinantā, pakkamanti vihaṅgamā,
Gaccha tuvam-pi mā kaṅkhi, natthi baddhe sahāyatā ti.

Tattha anupacinantā ti sinehena ālayavasena anolokentā. Pakkamantī ti ete channavuti haṁsasahassā ñātivihaṅgamā maṁ chaḍḍetvā gacchanti, tvam-pi gaccha, mā idha vāsaṁ ākaṅkhi, evañhi pāsena baddhe mayi sahāyatā nāma natthi, na hi te ahaṁ idāni kiñci sahāyakiccaṁ kātuṁ sakkhissāmi, kiṁ te mayā nirūpakārena, papañcaṁ akatvā gacchevā ti vadati.

Ito paraṁ:

2. Gacche vāhaṁ na vā gacche, na tena amaro siyaṁ,
Sukhitaṁ taṁ upāsitvā, dukkhitaṁ taṁ kathaṁ jahe.

3. Maraṇaṁ vā tayā saddhiṁ, jīvitaṁ vā tayā vinā,
Tadeva maraṇaṁ seyyo, yañce jīve tayā vinā.

4. Nesa dhammo mahārāja, yaṁ taṁ evaṁ gataṁ jahe,
Yā gati tuyhaṁ sā mayhaṁ, ruccate vihagādhipa.

5. Kā nu pāsena baddhassa, gati aññā mahānasā,
Sā kathaṁ cetayānassa, muttassa tava ruccati.

6. Kaṁ vā tvaṁ passase atthaṁ, mama tuyhañca pakkhima,
Ñātīnaṁ vāvasiṭṭhānaṁ, ubhinnaṁ jīvitakkhaye.

7. Yaṁ na kañcanadepiñcha, andhena tamasā gataṁ,
Tādise sañcajaṁ pāṇaṁ, kamatthamabhijotaye.

8. Kathaṁ nu patataṁ seṭṭha, dhamme atthaṁ na bujjhasi,
Dhammo apacito santo, atthaṁ dasseti pāṇinaṁ.

9. Sohaṁ {5.340} dhammaṁ apekkhāno, dhammā catthaṁ samuṭṭhitaṁ,
Bhattiñca tayi sampassaṁ, nāvakaṅkhāmi jīvitaṁ.

10. “Addhā eso sataṁ dhammo, yo mitto mittamāpade.
Na caje jīvitassā pi, hetudhammamanussaraṁ.

11. Svāyaṁ dhammo ca te ciṇṇo, bhatti ca viditā mayi,
Kāmaṁ karassu mayhetaṁ, gacchevānumato mayā.

12. Api tvevaṁ gate kāle, yaṁ khaṇḍaṁ ñātinaṁ mayā,
Tayā taṁ buddhisampannaṁ, assa paramasaṁvutaṁ.

13. Iccevaṁ mantayantānaṁ, ariyānaṁ ariyavuttinaṁ,
Paccadissatha nesādo, āturānamivantako.

14. Te sattumabhisañcikkha, dīgharattaṁ hitā dijā,
Tuṇhīmāsittha ubhayo, na sañcalesumāsanā.

15. Dhataraṭṭhe ca disvāna, samuḍḍente tato tato,
Abhikkhamatha vegena, dijasattu dijādhipe.

16. So ca vegenabhikkamma, āsajja parame dije,
Paccakamittha nesādo, baddhā iti vicintayaṁ.

17. Ekaṁva baddhamāsīnaṁ, abaddhañca punāparaṁ,
Āsajja baddhamāsīnaṁ, pekkhamānamadīnavaṁ.

18. Tato so vimato yeva, paṇḍare ajjhabhāsatha,
Pavaḍḍhakāye āsīne, dijasaṅghagaṇādhipe.

19. Yaṁ nu pāsena mahatā, baddho na kurute disaṁ,
Atha kasmā abaddho tvaṁ, balī pakkhi na gacchasi.

20. Kiṁ nu tyāyaṁ dijo hoti, mutto baddhaṁ upāsasi,
Ohāya sakuṇā yanti, kiṁ eko avahīyasi.

21. Rājā me so dijāmitta, sakhā pāṇasamo ca me,
Neva naṁ vijahissāmi, yāva kālassa pariyāyaṁ.

22. Kathaṁ {5.341} panāyaṁ vihaṅgo, nāddasa pāsamoḍḍitaṁ,
Padañhetaṁ mahantānaṁ, boddhumarahanti āpadaṁ.

23. Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye,
Atha jālañca pāsañca, āsajjā pi na bujjhati.

24. Api tveva mahāpañña, pāsā bahuvidhā tatā,
Guyhamāsajja bajjhanti, athevaṁ jīvitakkhaye ti.

Imāsaṁ gāthānaṁ sambandho pāḷinayeneva veditabbo.

Tattha gacche vāti, mahārāja, ahaṁ ito gaccheyyaṁ vā na vā, nāhaṁ tena gamanena vā agamanena vā amaro siyaṁ, ahañhi ito gato pi agato pi maraṇato amuttova, ito pubbe pana sukhitaṁ taṁ upāsitvā idāni dukkhitaṁ taṁ kathaṁ jaheyyanti vadati. Maraṇaṁ vā ti mama agacchantassa vā tayā saddhiṁ maraṇaṁ bhaveyya, gacchantassa vā tayā vinā jīvitaṁ. Tesu dvīsu yaṁ tayā saddhiṁ maraṇaṁ, tadeva me varaṁ, yaṁ tayā vinā jīveyyaṁ, na me taṁ varanti attho. Ruccate ti yā tava gati nipphatti, sāva mayhaṁ ruccati. Sā kathan-ti samma sumukha mama tāva daḷhena vālapāsena baddhassa parahatthaṁ gatassa sā gati ruccatu, tava pana cetayānassa sacetanassa paññavato muttassa kathaṁ ruccati.

Pakkhimā ti pakkhasampanna. Ubhinnan-ti amhākaṁ dvinnaṁ jīvitakkhaye sati tvaṁ mama vā tava vā avasiṭṭhañātīnaṁ vā kaṁ atthaṁ passasi. Yaṁ nā ti ettha na-kāro upamāne. Kañcanadepiñchā ti kañcanadvepiñcha, ayam-eva vā pāṭho, kañcanasadisaubhayapakkhā ti attho. Tamasā ti tamasi. Gatan-ti kataṁ, ayam-eva vā pāṭho. Purimassa na-kārassa iminā sambandho, “na katan”-ti kataṁ viyā ti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti: tayi pāṇaṁ cajante pi acajante pi mama jīvitassa abhāvā yaṁ tava pāṇasañcajanaṁ, taṁ andhena tamasi kataṁ viya kiñcideva rūpakammaṁ apaccakkhaguṇaṁ, tādise tava apaccakkhaguṇe pāṇasañcajane tvaṁ pāṇaṁ sañcajanto kamatthaṁ joteyyāsīti.

Dhammo apacito santo ti dhammo pūjito mānito samāno. Atthaṁ dassetī ti vuddhiṁ dasseti. Apekkhāno ti apekkhanto. Dhammā catthan-ti dhammato ca atthaṁ samuṭṭhitaṁ passanto {5.342}. Bhattin-ti sinehaṁ. Sataṁ dhammo ti paṇḍitānaṁ sabhāvo. Yo mitto ti yo mitto āpadāsu mittaṁ na caje, tassa acajantassa mittassa esa sabhāvo nāma addhā sataṁ dhammo. Viditā ti pākaṭā jātā. Kāmaṁ karassū ti etaṁ mama kāmaṁ mayā icchitaṁ mama vacanaṁ karassu. Api tvevaṁ gate kāle ti api tu evaṁ gate kāle mayi imasmiṁ ṭhāne pāsena baddhe. Paramasaṁvutan-ti paramaparipuṇṇaṁ.

Iccevaṁ mantayantānanti: “Gaccha, na gacchāmī” ti evaṁ kathentānaṁ ariyānan-ti ācāraariyānaṁ. Paccadissathā ti kāsāyāni nivāsetvā rattamālaṁ piḷandhitvā muggaraṁ ādāya āgacchanto adissatha. Āturānan-ti gilānānaṁ maccu viya. Abhisañcikkhāti, bhikkhave, te ubho pi sattuṁ āyantaṁ passitvā. Hitā ti dīgharattaṁ aññamaññassa hitā muducittā. Na sañcalesumāsanā ti āsanato na caliṁsu, yathānisinnāva ahesuṁ. Sumukho pana: “Ayaṁ nesādo āgantvā paharanto maṁ paṭhamaṁ paharatū” ti cintetvā mahāsattaṁ pacchato katvā nisīdi.

Dhataraṭṭhe ti haṁse. Samuḍḍente ti maraṇabhayena ito cito ca uppatante disvā. Āsajjā ti itare dve jane upagantvā. Paccakamitthāti: “Baddhā, na baddhā” ti cintento upadhārento akamittha, vegaṁ hāpetvā saṇikaṁ agamāsi. Āsajja baddhamāsīnan-ti baddhaṁ mahāsattaṁ upagantvā nisinnaṁ sumukhaṁ. Adīnavanti ādīnavam-eva hutvā mahāsattaṁ olokentaṁ disvā. Vimato ti kiṁ nu kho abaddho baddhassa santike nisinno, kāraṇaṁ pucchissāmīti vimatijāto hutvā ti attho. Paṇḍare ti haṁse, atha vā parisuddhe nimmale, sampahaṭṭhakañcanavaṇṇeti attho. Pavaḍḍhakāye ti vaḍḍhitakāye mahāsarīre. Yaṁ nū ti yaṁ tāva eso mahāpāsena baddho. Na kurute disan-ti palāyanatthāya ekaṁ disaṁ na bhajati, taṁ yuttanti adhippāyo. Balī ti balasampanno hutvā pi. Pakkhī ti taṁ ālapati. Ohāyā ti chaḍḍetvā. Yantī ti sesasakuṇā gacchanti. Avahīyasī ti ohīyasi.

Dijāmittā ti dijānaṁ amitta. Yāva kālassa pariyāyan-ti yāva maraṇassa vāro āgacchati. Kathaṁ panāyan-ti tvaṁ rājā me soti vadasi, rājāno ca nāma paṇḍitā honti, iti pi paṇḍito samāno kena kāraṇena oḍḍitaṁ pāsaṁ na addasa. Padaṁ hetan-ti yasamahattaṁ vā ñāṇamahattaṁ vā pattānaṁ attano āpadabujjhanaṁ nāma padaṁ kāraṇaṁ, tasmā te āpadaṁ boddhumarahanti. Parābhavo ti avaḍḍhi. Āsajjāpī ti upagantvā pi na bujjhati. Tatā ti vitatā oḍḍitā. Guyhamāsajjā ti tesu pāsesu yo guḷho paṭicchanno pāso, taṁ āsajja bajjhanti. Athevan-ti atha evaṁ jīvitakkhaye bajjhantevā ti attho.

Iti naṁ so kathāsallāpena muduhadayaṁ katvā mahāsattassa jīvitaṁ yācanto gāthamāha.

25. Apādīsu pekkhitena palobhanei {5.343} nāyaṁ tayā saddhiṁ, saṁvāsassa sukhudrayo,
Api no anumaññāsi, api no jīvitaṁ dade ti.

Tattha api nāyan-ti api nu ayaṁ. Sukhudrayo ti sukhaphalo. Api no anumaññāsī ti cittakūṭaṁ gantvā ñātake passituṁ tvaṁ api no anujāneyyāsi. Api no jīvitaṁ dade ti api no imāya kathāya uppannavissāso na māreyyāsīti.

So tassa madhurakathāya bajjhitvā gāthamāha.

26. Na ceva me tvaṁ baddhosi, na pi icchāmi te vadhaṁ,
Kāmaṁ khippamito gantvā, jīva tvaṁ anigho ciran-ti.

Tato sumukho catasso gāthā abhāsi:

27. Nevāhametamicchāmi, aññatretassa jīvitā,
Sace ekena tuṭṭhosi, muñcetaṁ mañca bhakkhaya.

28. Ārohapariṇāhena, tulyāsmā vayasā ubho,
Na te lābhena jīvatthi, etena niminā tuvaṁ.

29. Tadiṅgha samapekkhassu, hotu giddhi tavamhasu,
Maṁ pubbe bandha pāsena, pacchā muñca dijādhipaṁ.

30. Tāvadeva ca te lābho, katāssa yācanāya ca,
Mitti ca dhataraṭṭhehi, yāvajīvāya te siyā ti.

Tattha etan-ti yaṁ aññatra etassa jīvitā mama jīvitaṁ, etaṁ ahaṁ neva icchāmi. Tulyāsmā ti samānā homa. Niminā tuvan-ti parivattehi tvaṁ. Tavamhasū ti tava amhesu giddhi hotu, kiṁ te etena, mayi lobhaṁ uppādehīti vadati. Tāvadevā ti tattako yeva. Yācanāya cā ti yā mama yācanā, sāva katā assā ti attho.

Iti so tāya dhammadesanāya tele pakkhittakappāsapicu viya mudugatahadayo mahāsattaṁ tassa dāyaṁ katvā dadanto āha:

31. Passantu no mahāsaṅghā, tayā muttaṁ ito gataṁ,
Mittāmaccā ca bhaccā ca, puttadārā ca bandhavā.

32. Na ca te tādisā mittā, bahūnaṁ idha vijjati,
Yathā tvaṁ dhataraṭṭhassa, pāṇasādhāraṇo sakhā.

33. So te sahāyaṁ muñcāmi, hotu rājā tavānugo,
Kāmaṁ khippamito gantvā, ñātimajjhe virocathā ti.

Tattha {5.344} no ti nipātamattaṁ. Tayā muttan-ti imañhi tvaññeva muñcasi nāma, tasmā imaṁ tayā muttaṁ ito cittakūṭapabbataṁ gataṁ mahantā ñātisaṅghā ete ca mittādayo passantu. Ettha ca bandhavā ti ekalohitasambandhā. Vijjatī ti vijjanti. Pāṇasādhāraṇo ti sādhāraṇapāṇo avibhattajīviko, yathā tvaṁ etassa sakhā, etādisā aññesaṁ bahūnaṁ mittā nāma na vijjanti. Tavānugo ti etaṁ dukkhitaṁ ādāya purato gacchantassa tava ayaṁ anugo hotūti.

Evaṁ vatvā pana nesādaputto mettacittena mahāsattaṁ upasaṅkamitvā bandhanaṁ chinditvā āliṅgitvā sarato nikkhāmetvā saratīre taruṇadabbatiṇapiṭṭhe nisīdāpetvā pāde bandhanapāsaṁ muducittena saṇikaṁ mocetvā dūre khipitvā mahāsatte balavasinehaṁ paccupaṭṭhāpetvā mettacittena udakaṁ ādāya lohitaṁ dhovitvā punappunaṁ parimajji. Tassa mettacittānubhāvena bodhisattassa pāde sirā sirāhi, maṁsaṁ maṁsena, cammaṁ cammena ghaṭitaṁ, tāvadeva pādo saṁruḷho sañjātachavisañjātalomo ahosi abaddhapādena nibbiseso. Bodhisatto sukhito pakatibhāveneva nisīdi. Atha sumukho attānaṁ nissāya mahāsattassa sukhitabhāvaṁ disvā sañjātasomanasso nesādassa thutimakāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

34. So patīto pamuttena, bhattunā bhattugāravo,
Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇaṁ.

35. Evaṁ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi,
Yathāhamajja nandāmi, muttaṁ disvā dijādhipan-ti.

Tattha vakkaṅgo ti vaṅkagīvo.

Evaṁ luddassa thutiṁ katvā sumukho bodhisattaṁ āha: “mahārāja, iminā amhākaṁ mahāupakāro kato, ayañhi amhākaṁ vacanaṁ akatvā kīḷāhaṁse no katvā issarānaṁ dento bahuṁ dhanaṁ labheyya, māretvā maṁsaṁ vikkiṇanto mūlam-pi labhetha, attano pana jīvitaṁ anoloketvā amhākaṁ vacanaṁ akari {5.345}, imaṁ rañño santikaṁ netvā sukhajīvitaṁ karomā” ti. Mahāsatto sampaṭicchi. Sumukho attano bhāsāya mahāsattena saddhiṁ kathetvā puna manussabhāsāya luddaputtaṁ āmantetvā: “Samma, tvaṁ kimatthaṁ pāse oḍḍesī” ti pucchitvā: “Dhanatthan”-ti vutte: “Evaṁ sante amhe ādāya nagaraṁ pavisitvā rañño dassehi, bahuṁ te dhanaṁ dāpessāmī” ti vatvā āha:

36. Ehi taṁ anusikkhāmi, yathā tvama pi lacchase,
Lābhaṁ tavāyaṁ dhataraṭṭho, pāpaṁ kiñci na dakkhati.

37. Khippamantepuraṁ netvā, rañño dassehi no ubho,
Abaddhe pakatibhūte, kāje ubhayato ṭhite.

38. Dhataraṭṭhā mahārāja, haṁsādhipatino ime,
Ayañhi rājā haṁsānaṁ, ayaṁ senāpatītaro.

39. Asaṁsayaṁ imaṁ disvā, haṁsarājaṁ narādhipo.
Patīto sumano vitto, bahuṁ dassati te dhanan-ti.

Tattha anusikkhāmī ti anusāsāmi. Pāpan-ti lāmakaṁ. Rañño dassehi no ubho ti amhe ubho pi rañño dassehi. Ayaṁ bodhisattassa paññāpabhāvadassanatthaṁ, attano mittadhammassa āvibhāvanatthaṁ, luddassa dhanalābhatthaṁ, rañño sīlesu patiṭṭhāpanatthañcāti catūhi kāraṇehi evamāha. Dhataraṭṭhā ti netvā ca pana rañño evaṁ ācikkheyyāsi, “mahārāja, ime dhataraṭṭhakule jātā dve haṁsādhipatino, etesu ayaṁ rājā, itaro senāpatī” ti. Iti naṁ sikkhāpesi. “Patīto” ti ādīni tīṇi pi tuṭṭhākāravevacanāneva.

Evaṁ vutte luddo, “sāmi, mā vo rājadassanaṁ rucci, rājāno nāma calacittā, kīḷāhaṁse vā vo kareyyuṁ mārāpeyyuṁ vā” ti vatvā, “samma, mā bhāyi, ahaṁ tādisaṁ kakkhaḷaṁ luddaṁ lohitapāṇiṁ dhammakathāya mudukaṁ katvā mama pādesu pātesiṁ, rājāno nāma puññavanto paññavanto ca subhāsitadubbhāsitaññū ca, khippaṁ amhe rañño dassehī” ti vutte: “Tena hi mā mayhaṁ kujjhittha, ahaṁ avassaṁ tumhākaṁ {5.346} ruciyā nemī” ti vatvā ubho pi kājaṁ āropetvā rājakulaṁ gantvā rañño dassetvā raññā puṭṭho yathābhūtaṁ ārocesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

40. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, kammunā upapādayi,
Khippamantepuraṁ gantvā, rañño haṁse adassayi,
Abaddhe pakatibhūte, kāje ubhayato ṭhite.

41. Dhataraṭṭhā mahārāja, haṁsādhipatino ime,
Ayañhi rājā haṁsānaṁ, ayaṁ senāpatītaro,

42. Kathaṁ panime vihaṅgā, tava hatthattamāgatā,
Kathaṁ luddo mahantānaṁ, issare idha ajjhagā.

43. Vihitā santime pāsā, pallalesu janādhipa,
Yaṁ yadāyatanaṁ maññe, dijānaṁ pāṇarodhanaṁ.

44. Tādisaṁ pāsamāsajja, haṁsarājā abajjhatha,
Taṁ abaddho upāsino, mamāyaṁ ajjhabhāsatha.

45. Sudukkaraṁ anariyebhi, dahate bhāvamuttamaṁ,
Bhatturatthe parakkanto, dhammayutto vihaṅgamo.

46. Attanāyaṁ cajitvāna, jīvitaṁ jīvitāraho,
Anutthunanto āsīno, bhattu yācittha jīvitaṁ.

47. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, pasādamahamajjhagā,
Tato naṁ pāmuciṁ pāsā, anuññāsiṁ sukhena ca.

48. So patīto pamuttena, bhattunā bhattugāravo,
Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇaṁ.

49. Evaṁ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi,
Yathāhamajja nandāmi, muttaṁ disvā dijādhipaṁ.

50. Ehi taṁ anusikkhāmi, yathā tvama pi lacchase,
Lābhaṁ tavāyaṁ dhataraṭṭho, pāpaṁ kiñci na dakkhati.

51. Khippamantepuraṁ netvā, rañño dassehi no ubho,
Abaddhe pakatibhūte, kāje ubhayato ṭhite.

52. Dhataraṭṭhā mahārāja, haṁsādhipatino ime,
Ayañhi rājā haṁsānaṁ, ayaṁ senāpatītaro.

53. Asaṁsayaṁ imaṁ disvā, haṁsarājaṁ narādhipo,
Patīto sumano vitto, bahuṁ dassati te dhanaṁ.

54. Evametassa {5.347} vacanā, ānītāme ubho mayā,
Ettheva hi ime āsuṁ, ubho anumatā mayā.

55. Soyaṁ evaṁ gato pakkhī, dijo paramadhammiko,
Mādisassa hi luddassa, janayeyyātha maddavaṁ.

56. Upāyanañca te deva, nāññaṁ passāmi edisaṁ,
Sabbasākuṇikāgāme, taṁ passa manujādhipā ti.

Tattha kammunā upapādayī ti yaṁ so avaca, taṁ karonto kāyakammena sampādesi. Gantvā ti haṁsarājena nisinnakājakoṭiṁ uccataraṁ, senāpatinā nisinnakājakoṭiṁ thokaṁ nīcaṁ katvā ubho pi te ukkhipitvā: “Haṁsarājā ca senāpati ca rājānaṁ passituṁ gacchanti, ussaratha ussarathā” ti janaṁ ussārento: “Evarūpā nāma sobhaggappattā suvaṇṇavaṇṇā haṁsarājāno na diṭṭhapubbā” ti muduhadayesu manussesu pasaṁsantesu khippamantepuraṁ gantvā. Adassayīti: “Haṁsarājāno tumhe daṭṭhuṁ āgatā” ti rañño ārocāpetvā tena tuṭṭhacittena: “Āgacchantū” ti pakkosāpito abhiharitvā dassesi. Hatthattan-ti hatthesu āgataṁ, pattanti vuttaṁ hoti. Mahantānan-ti yasamahantappattānaṁ suvaṇṇavaṇṇānaṁ dhataraṭṭhahaṁsānaṁ issare sāmino kathaṁ tvaṁ luddo hutvā adhigatoti pucchati. “Issaramidhamajjhagā” ti pi pāṭho, etesaṁ issariyaṁ tvaṁ kathaṁ ajjhagā ti attho.

Vihitā ti yojitā. Yaṁ yadāyatanaṁ maññe ti, mahārāja, yaṁ yaṁ samosaraṇaṭṭhānaṁ dijānaṁ pāṇarodhanaṁ jīvitakkhayakaraṁ maññāmi, tattha tattha mayā pallalesu pāsā vihitā. Tādisan-ti mānusiyasare tathāvidhaṁ pāṇarodhanaṁ mayā vihitaṁ pāsaṁ. Tan-ti taṁ etaṁ tattha baddhaṁ. Upāsino ti attano jīvitaṁ agaṇetvā upagantvā nisinno. Mamāyan-ti maṁ ayaṁ senāpati ajjhabhāsatha, mayā saddhiṁ kathesi. Sudukkaran-ti tasmiṁ khaṇe esa amhādisehi anariyehi sudukkaraṁ akāsi. Kiṁ tanti? Dahate bhāvamuttamaṁ, attano uttamaṁ ajjhāsayaṁ dahati vidahati pakāseti. Attanāyan-ti attano ayaṁ. Anutthunanto ti bhattuguṇe vaṇṇento tassa jīvitaṁ muñcāti maṁ yāci.

Tassā ti tassa tathā yācantassa. Sukhena cā ti yathāsukhena cittakūṭaṁ gantvā ñātisaṅghaṁ passathāti ca anujāniṁ. Ettheva hī ti mayā pana ime dve ettha mānusiyasare yeva cittakūṭagamanāya anumatā ahesuṁ. Evaṁ gato ti evaṁ sattu hatthagato. Janayeyyātha maddavan-ti attani mettacittaṁ janesi. Upāyanan-ti paṇṇākāraṁ. Sabbasākuṇikāgāme ti {5.348} sabbasmim-pi sākuṇikagāme nāhaṁ aññaṁ tava evarūpaṁ kenaci sākuṇikena ābhatapubbaṁ upāyanaṁ passāmi. Taṁ passā ti taṁ mayā ābhataṁ upāyanaṁ passa manujādhipāti.

Evaṁ so ṭhitako va sumukhassa guṇaṁ kathesi. Tato rājā haṁsarañño mahārahaṁ āsanaṁ, sumukhassa ca suvaṇṇabhaddapīṭhakaṁ dāpetvā tesaṁ tattha nisinnānaṁ suvaṇṇabhājanehi lājamadhuphāṇitādīni dāpetvā niṭṭhite pānabhojanakicce añjaliṁ paggayha mahāsattaṁ dhammakathaṁ yācitvā suvaṇṇapīṭhake nisīdi. So tena yācito paṭisanthāraṁ tāva akāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

57. Disvā nisinnaṁ rājānaṁ, pīṭhe sovaṇṇaye subhe,
Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇaṁ.

58. Kacci nu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ,
Kacci raṭṭhamidaṁ phītaṁ, dhammena manusāsasi.

59. Kusalañceva me haṁsa, atho haṁsa anāmayaṁ,
Atho raṭṭhamidaṁ phītaṁ, dhammena manusāsahaṁ.

60. Kacci bhoto amaccesu, doso koci na vijjati,
Kacci ca te tavatthesu, nāvakaṅkhanti jīvitaṁ.

61. Atho pi me amaccesu, doso koci na vijjati,
Atho pi te mamatthesu, nāvakaṅkhanti jīvitaṁ.

62. Kacci te sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī,
Puttarūpayasūpetā, tava chandavasānugā.

63. Atho me sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī,
Puttarūpayasūpetā, mama chandavasānugā ti.

Tattha rājānan-ti sāgalarājānaṁ. Vakkaṅgo ti haṁsarājā. Dhammena manusāsasī ti dhammena anusāsasi. Doso ti aparādho. Tavatthesū ti uppannesu tava yuddhādīsu atthesu. Nāvakaṅkhantī ti uraṁ datvā pariccajantā kicci attano jīvitaṁ na patthenti, jīvitañca cajitvā tavevatthaṁ karonti. Sādisī ti samānajātikā. Assavā ti vacanasampaṭicchikā. Puttarūpayasūpetā ti {5.349} puttehi ca rūpena ca yasena ca upetā. Tava chandavasānugā ti kacci tava ajjhāsayaṁ tava vasaṁ anuvattati, na attano cittavasena vattatīti pucchati.

Evaṁ bodhisattena paṭisanthāre kate puna rājā tena saddhiṁ kathento āha:

64. Bhavantaṁ kacci nu mahā-sattuhatthattataṁ gato,
Dukkhamāpajji vipulaṁ, tasmiṁ paṭhamamāpade.

65. Kacci yantāpatitvāna, daṇḍena samapothayi,
Evametesaṁ jammānaṁ, pātikaṁ bhavati tāvade.

66. Khemamāsi mahārāja, evamāpadiyā sati,
Na cāyaṁ kiñci rasmāsu, sattūva samapajjatha.

67. Paccagamittha nesādo, pubbeva ajjhabhāsatha,
Tadāyaṁ sumukho yeva, paṇḍito paccabhāsatha.

68. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, pasādamayamajjhagā,
Tato maṁ pāmucī pāsā, anuññāsi sukhena ca.

69. Idañca sumukheneva, etadatthāya cintitaṁ,
Bhoto sakāsegamanaṁ, etassa dhanamicchatā.

70. Svāgatañcevidaṁ bhavataṁ, patīto casmi dassanā,
Eso cā pi bahuṁ vittaṁ, labhataṁ yāvadicchatī ti.

Tattha mahāsattuhatthattataṁ gato ti mahantassa sattuno hatthattaṁ gato. Āpatitvānā ti upadhāvitvā. Pātikan-ti pākatikaṁ, ayam-eva vā pāṭho. Idaṁ vuttaṁ hoti: etesañhi jammānaṁ tāvadeva evaṁ pākatikaṁ hoti, sakuṇe daṇḍena pothetvā jīvitakkhayaṁ pāpento dhanavetanaṁ labhatīti. Kiñci rasmāsū ti kiñci amhesu. Sattūvā ti sattu viya. Paccagamitthāti, mahārāja, esa amhe disvā baddhāti saññāya thokaṁ osakkittha. Pubbevā ti ayam-eva paṭhamaṁ ajjhabhāsi. Tadā ti tasmiṁ kāle. Etadatthāyā ti etassa nesādaputtassa atthāya cintitaṁ. Dhanamicchatā ti etassa dhanaṁ icchantena {5.350} tava santikaṁ amhākaṁ āgamanaṁ cintitaṁ. Svāgatañcevidan-ti mā bhonto cintayantu, bhavataṁ idaṁ idhāgamanaṁ svāgatam-eva. Labhatan-ti labhatu.

Evañca pana vatvā rājā aññataraṁ amaccaṁ oloketvā: “Kiṁ karomi devā” ti vutte: “Imaṁ nesādaṁ kappitakesamassuṁ nhātānulittaṁ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ kāretvā ānehī” ti vatvā tena tathā katvā ānītassa tassa saṁvacchare saṁvacchare satasahassuṭṭhānakaṁ gāmaṁ, dve vīthiyo gahetvā ṭhitaṁ mahantaṁ gehaṁ, rathavarañca, aññañca bahuṁ hiraññasuvaṇṇaṁ adāsi. Tamatthaṁ āvikaronto satthā āha:

71. Santappayitvā nesādaṁ, bhogehi manujādhipo,
Ajjhabhāsatha vakkaṅgaṁ, vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇan-ti.

Atha mahāsatto rañño dhammaṁ desesi. So tassa dhammakathaṁ sutvā tuṭṭhahadayo: “Dhammakathikassa sakkāraṁ karissāmī” ti setacchattaṁ datvā rajjaṁ paṭicchāpento āha:

72. Yaṁ khalu dhammamādhīnaṁ, vaso vattati kiñcanaṁ,
Sabbatthissariyaṁ bhavataṁ, pasāsatha yadicchatha.

73. Dānatthaṁ upabhottuṁ vā, yaṁ caññaṁ upakappati,
Etaṁ dadāmi vo vittaṁ, issariyaṁ vissajāmi vo ti.

Tattha vaso vattatī ti yattha mama vaso vattati. Kiñcanan-ti taṁ appamattakam pi. Sabbatthissariyan-ti sabbaṁ bhavataṁ yeva issariyaṁ atthu. Yaṁ caññaṁ upakappatī ti puññakāmatāya dānatthaṁ vā chattaṁ ussāpetvā rajjam-eva upabhottuṁ vā yaṁ vā aññaṁ tumhākaṁ ruccati, taṁ karotha, etaṁ dadāmi vo vittaṁ, saddhiṁ yeva setacchattena mama santakaṁ issariyaṁ vissajjāmi voti.

Atha mahāsatto raññā dinnaṁ setacchattaṁ puna tasseva adāsi. Rājā pi cintesi: “haṁsarañño tāva me dhammakathā sutā, luddaputtena pana ‘ayaṁ sumukho mudhurakatho’ ti ativiya {5.351} vaṇṇito, imassa pi dhammakathaṁ sossāmī” ti. So tena saddhiṁ sallapanto anantaraṁ gāthamāha.

74. Yathā ca myāyaṁ sumukho, ajjhabhāseyya paṇḍito,
Kāmasā buddhisampanno, taṁ myāssa paramappiyan-ti.

Tattha yathā ti yadi. Idaṁ vuttaṁ hoti: yadi ca me ayaṁ sumukho paṇḍito buddhisampanno kāmasā attano ruciyā ajjhabhāseyya, taṁ me paramappiyaṁ assāti.

Tato sumukho āha:

75. Ahaṁ khalu mahārāja, nāgarājārivantaraṁ,
Paṭivattuṁ na sakkomi, na me so vinayo siyā.

76. Amhākañceva so seṭṭho, tvañca uttamasattavo,
Bhūmipālo manussindo, pūjā bahūhi hetubhi.

77. Tesaṁ ubhinnaṁ bhaṇataṁ, vattamāne vinicchaye,
Nantaraṁ pativattabbaṁ, pessena manujādhipā ti.

Tattha nāgarājārivantaran-ti peḷāya abbhantaraṁ paviṭṭho nāgarājā viya. Paṭivattun-ti tumhākaṁ dvinnaṁ antare vattuṁ na sakkomi. Na me so ti sace vadeyyaṁ, na me so vinayo bhaveyya. Amhākañcevā ti channavutiyā haṁsasahassānaṁ. Uttamasattavo ti uttamasatto. Pūjā ti ubho tumhe mayhaṁ bahūhi kāraṇehi pūjārahā ceva pasaṁsārahā ca. Pessenā ti veyyāvaccakarena sevakena.

Rājā tassa vacanaṁ sutvā tuṭṭhahadayo: “Nesādaputto taṁ vaṇṇeti, na aññena tumhādisena madhuradhammakathikena nāma bhavitabban”-ti vatvā āha:

78. Dhammena kira nesādo, paṇḍito aṇḍajo iti,
Naheva akatattassa, nayo etādiso siyā.

79. Evaṁ aggapakatimā, evaṁ uttamasattavo,
Yāvatatthi mayā diṭṭhā, nāññaṁ passāmi edisaṁ.

80. Tuṭṭhosmi vo pakatiyā, vākyena madhurena ca,
Eso cā pi mamacchando, ciraṁ passeyya vo ubho ti.

Tattha {5.352} dhammenā ti sabhāvena kāraṇena. Akatattassā ti asampāditaattabhāvassa mittadubbhissa. Nayo ti paññā. Aggapakatimā ti aggasabhāvo. Uttamasattavo ti uttamasatto. Yāvatatthī ti yāvatā mayā diṭṭhā nāma atthi. Nāññan-ti tasmiṁ mayā diṭṭhaṭṭhāne aññaṁ evarūpaṁ na passāmi. Tuṭṭhosmi vo pakatiyā ti samma haṁsarāja ahaṁ pakatiyā paṭhamam-eva tumhākaṁ dassanena tuṭṭho. Vākyenā ti idāni pana vo madhuravacanena tuṭṭhosmi. Ciraṁ passeyya vo ti idheva vasāpetvā muhuttam-pi avippavāsanto ciraṁ tumhe passeyyanti esa me chandoti vadati.

Tato mahāsatto rājānaṁ pasaṁsanto āha:

81. Yaṁ kiccaṁ parame mitte, katamasmāsu taṁ tayā,
Pattā nissaṁsayaṁ tyāmhā, bhattirasmāsu yā tava.

82. Aduñca nūna sumahā, ñātisaṅghassa mantaraṁ,
Adassanena asmākaṁ, dukkhaṁ bahūsu pakkhisu.

83. Tesaṁ sokavighātāya, tayā anumatā mayaṁ,
Taṁ padakkhiṇato katvā, ñātiṁ passemurindama.

84. Addhāhaṁ vipulaṁ pītiṁ, bhavataṁ vindāmi dassanā,
Eso cā pi mahā attho, ñātivissāsanā siyā ti.

Tattha katamasmāsū ti kataṁ amhesu. Pattā nissaṁsayaṁ tyāmhā ti mayaṁ nissaṁsayena tayā pattā yeva. Bhattirasmāsu yā tavā ti yā tava amhesu bhatti, tāya bhattiyā mayaṁ tayā asaṁsayena pattā yeva, na ca vippayuttā, vippavuṭṭhā pi sahavāsino yeva nāma mayanti dīpeti. Aduñca nūna sumahā ti etañca ekaṁseneva sumahantaṁ. Ñātisaṅghassa mantaran-ti amhehi dvīhi janehi virahitassa mama ñātisaṅghassa antaraṁ chiddaṁ. Asmākan-ti amhākaṁ dvinnaṁ adassanena bahūsu pakkhīsu dukkhaṁ uppannaṁ. Passemurindamā ti passeyyāma arindama. Bhavatan-ti bhoto dassanena. Eso cā pi mahā attho ti yā esā ñātisaṅghasaṅkhātā ñātivissāsanā siyā, eso cā pi mahanto attho pi.

Evaṁ vutte rājā tesaṁ gamanaṁ anujāni. Mahāsatto pi rañño pañcavidhe dussīlye ādīnavaṁ, sīle ca ānisaṁsaṁ kathetvā: “Imaṁ sīlaṁ rakkha, dhammena rajjaṁ kārehi, catūhi saṅgahavatthūhi janaṁ saṅgaṇhāhī” ti ovaditvā cittakūṭaṁ agamāsi. Tamatthaṁ {5.353} pakāsento satthā āha:

85. Idaṁ vatvā dhataraṭṭho, haṁsarājā narādhipaṁ,
Uttamaṁ javamanvāya, ñātisaṅghaṁ upāgamuṁ.

86. Te aroge anuppatte, disvāna parame dije,
Kekāti makaruṁ haṁsā, puthusaddo ajāyatha.

87. Te patītā pamuttena, bhattunā bhattugāravā,
Samantā parikiriṁsu, aṇḍajā laddhapaccayā ti.

Tattha upāgamun-ti aruṇuggamanavelāyam-eva lājamadhuphāṇitādīni paribhuñjitvā raññā ca deviyā ca dvīhi suvaṇṇatālavaṇṭehi ukkhipitvā gandhamālādīhi katasakkārā tālavaṇṭehi otaritvā rājānaṁ padakkhiṇaṁ katvā vehāsaṁ uppatitvā raññā añjaliṁ paggayha: “Gacchatha sāmino” ti vutte sīhapañjarena nikkhantā uttamena javena gantvā ñātigaṇaṁ upāgamiṁsu. Parame ti uttame. Kekā ti attano sabhāvena: “Kekā” ti saddamakaṁsu. Bhattugāravā ti bhattari sagāravā. Parikiriṁsū ti bhattuno muttabhāvena tuṭṭhā taṁ bhattāraṁ samantā parivārayiṁsu. Laddhapaccayā ti laddhapatiṭṭhā.

Evaṁ parivāretvā pana te haṁsā: “Kathaṁ muttosi, mahārājā” ti pucchiṁsu. Mahāsatto sumukhaṁ nissāya muttabhāvaṁ, sāgalarājaluddaputtehi katakammañca kathesi. Taṁ sutvā tuṭṭho haṁsagaṇo: “Sumukhasenāpati ca rājā ca luddaputto ca sukhitā niddukkhā ciraṁ jīvantū” ti thutimakāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā osānagāthamāha.

88. Evaṁ mittavataṁ atthā, sabbe honti padakkhiṇā,
Haṁsā yathā dhataraṭṭhā, ñātisaṅghaṁ upāgamun-ti.

Tattha mittavatan-ti kalyāṇamittasampannānaṁ. Padakkhiṇā ti sukhanipphattino vuḍḍhiyuttā. Dhataraṭṭhā ti haṁsarājā sumukho raññā ceva luddaputtena cāti dvīhi evaṁ ubho pi te dhataraṭṭhā kalyāṇamittasampannā yathā ñātisaṅghaṁ upāgamuṁ, ñātisaṅghaupagamanasaṅkhāto nesaṁ attho padakkhiṇo jāto, evaṁ aññesam-pi mittavataṁ atthā padakkhiṇā hontīti.

Satthā {5.354} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na bhikkhave idāneva, pubbepānando mamatthāya jīvitaṁ pariccajī” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā nesādo channo ahosi, rājā sāriputto, sumukho ānando, channavuti haṁsasahassā buddhaparisā, haṁsarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Cūḷahaṁsajātakavaṇṇanā paṭhamā