Ja 534: Mahāhaṁsajātakavaṇṇanā

Atīte bārāṇasiyaṁ saṁyamassa nāma bārāṇasirañño khemā nāma aggamahesī ahosi. Tadā bodhisatto navutihaṁsasahassaparivuto cittakūṭe vihāsi. Athekadivasaṁ khemā devī paccūsasamaye supinaṁ addasa. Suvaṇṇavaṇṇā haṁsā āgantvā rājapallaṅke nisīditvā madhurassarena dhammakathaṁ kathesuṁ. Deviyā sādhukāraṁ datvā dhammaṁ suṇantiyā dhammassavanena atittāya eva ratti vibhāyi. Haṁsā dhammaṁ kathetvā sīhapañjarena nikkhamitvā agamaṁsu. Sā vegenuṭṭhāya: “Palāyamāne haṁse gaṇhatha gaṇhathā” ti vatvā hatthaṁ pasārentī yeva pabujjhi. Tassā kathaṁ sutvā paricārikāyo: “Kuhiṁ haṁsā” ti thokaṁ avahasiṁsu. Sā tasmiṁ khaṇe supinabhāvaṁ ñatvā cintesi: “ahaṁ abhūtaṁ na passāmi, addhā imasmiṁ loke suvaṇṇavaṇṇā haṁsā bhavissanti, sace kho pana ‘suvaṇṇahaṁsānaṁ dhammaṁ sotukāmāmhī’ ti rājānaṁ vakkhāmi, ‘amhehi suvaṇṇahaṁsā nāma na diṭṭhapubbā, haṁsānañca kathā nāma abhūtāyevā’ ti vatvā nirussukko bhavissati, ‘dohaḷo’ ti vutte pana yena kenaci upāyena pariyesissati, evaṁ me manoratho samijjhissatī” ti. Sā gilānālayaṁ dassetvā paricārikānaṁ {5.355} saññaṁ datvā nipajji.

Rājā rājāsane nisinno tassā dassanavelāya taṁ adisvā: “Kahaṁ, khemā devī” ti pucchitvā: “Gilānā” ti sutvā tassā santikaṁ gantvā sayanekadese nisīditvā piṭṭhiṁ parimajjanto: “Kiṁ te aphāsukan”-ti pucchi. “Deva aññaṁ aphāsukaṁ natthi, dohaḷo pana me uppanno” ti. Tena hi: “Bhaṇa, devi, yaṁ icchasi, taṁ sīghaṁ te upanāmessāmī” ti. “Mahārāja, ahamekassa suvaṇṇahaṁsassa samussitasetacchatte rājapallaṅke nisinnassa gandhamālādīhi pūjaṁ katvā sādhukāraṁ dadamānā dhammakathaṁ sotumicchāmi, sace labhāmi, iccetaṁ kusalaṁ, no ce, jīvitaṁ me natthī” ti. Atha naṁ rājā: “Sace manussaloke atthi, labhissasi, mā cintayī” ti assāsetvā sirigabbhato nikkhamma amaccehi saddhiṁ mantesi: “ambho, khemā devī, ‘suvaṇṇahaṁsassa dhammakathaṁ sotuṁ labhantī jīvissāmi, alabhantiyā me jīvitaṁ natthī’ ti vadati, atthi nu kho suvaṇṇavaṇṇā haṁsā” ti. “Deva amhehi neva diṭṭhapubbā na sutapubbā” ti. “Ke pana jāneyyun”-ti? “Brāhmaṇā, devā” ti. Rājā brāhmaṇe pakkosāpetvā sakkāraṁ katvā pucchi: “honti nu kho ācariyā suvaṇṇavaṇṇā haṁsā” ti? “Āma, mahārāja amhākaṁ mantesumacchā, kakkaṭakā, kacchapā, migā, morā, haṁsāti cha ete tiracchānagatā suvaṇṇavaṇṇā hontīti āgatā, tattha dhataraṭṭhakulahaṁsā nāma paṇḍitā ñāṇasampannā, iti manussehi saddhiṁ satta suvaṇṇavaṇṇā hontī” ti.

Taṁ sutvā rājā attamano hutvā: “Kahaṁ nu kho ācariyā dhataraṭṭhahaṁsā vasantī” ti pucchitvā: “Na jānāma, mahārājā” ti vutte: “Atha ke pana jānissantī” ti vatvā: “Luddaputtā” ti vutte sabbe attano vijite luddake sannipātāpetvā pucchi: “tātā, suvaṇṇavaṇṇā dhataraṭṭhakulahaṁsā nāma kahaṁ vasantī” ti? Atheko luddo: “Himavante kira, deva, cittakūṭapabbateti no kulaparamparāya kathentī” ti āha. “Jānāsi pana nesaṁ gahaṇūpāyan”-ti? “Na jānāmi, devā” ti. “Ke pana jānissantī” ti? Brāhmaṇāti. So brāhmaṇapaṇḍite pakkosāpetvā {5.356} cittakūṭapabbate suvaṇṇavaṇṇānaṁ haṁsānaṁ atthibhāvaṁ ārocetvā: “Jānātha nu kho tesaṁ gahaṇūpāyan”-ti pucchi. “Mahārāja, kiṁ tehi gantvā gahitehi, upāyena te nagarasamīpaṁ ānetvā gahessāmā” ti. “Ko pana upāyo” ti? “Mahārāja, nagarato avidūre uttarena tigāvutamatte tigāvutappamāṇaṁ khemaṁ nāma saraṁ kārāpetvā udakassa pūretvā nānādhaññāni ropetvā pañcavaṇṇapadumasañchannaṁ kārāpetvā ekaṁ paṇḍitaṁ nesādaṁ paṭicchāpetvā manussānaṁ upagantuṁ adatvā catūsu kaṇṇesu ṭhitehi abhayaṁ ghosāpetha, taṁ sutvā nānāsakuṇā dasa disā otarissanti, te pi haṁsā paramparāya tassa sarassa khemabhāvaṁ sutvā āgacchissanti, atha ne vālapāsehi bandhāpetvā gaṇhāpeyyāthā” ti.

Taṁ sutvā rājā tehi vuttapadese vuttappakāraṁ saraṁ kārāpetvā chekaṁ nesādaṁ pakkosāpetvā tassa sahassaṁ dāpetvā: “Tvaṁ ito paṭṭhāya attano kammaṁ mā kari, puttadāraṁ te ahaṁ posessāmi, tvaṁ appamatto khemaṁ saraṁ rakkhanto manusse paṭikkamāpetvā catūsu kaṇṇesu abhayaṁ ghosāpetvā āgatāgate sakuṇe mama ācikkheyyāsi, suvaṇṇahaṁsesu āgatesu mahantaṁ sakkāraṁ labhissasī” ti tamassāsetvā khemaṁ saraṁ paṭicchāpesi. So tato paṭṭhāya raññā vuttanayeneva tattha paṭipajji, “khemaṁ saraṁ rakkhatī” ti cassa: “Khemanesādo” tveva nāmaṁ udapādi. Tato paṭṭhāya ca nānappakārā sakuṇā otariṁsu, “khemaṁ nibbhayaṁ saran”-ti paramparāghosena nānāhaṁsā āgamiṁsu. Paṭhamaṁ tāva tiṇahaṁsā āgamiṁsu, tesaṁ ghosena paṇḍuhaṁsā, tesaṁ ghosena manosilāvaṇṇā haṁsā, tesaṁ ghosena setahaṁsā, tesaṁ ghosena pākahaṁsā āgamiṁsu. Tesu āgatesu khemako rañño ārocesi: “deva, pañcavaṇṇā haṁsā āgantvā sare gocaraṁ gaṇhanti, pākahaṁsānaṁ āgatattā idāni katipāheneva suvaṇṇahaṁsā āgamissanti, mā {5.357} cintayittha, devā” ti.

Taṁ sutvā rājā: “Aññena tattha na gantabbaṁ, yo gacchissati, hatthapādachedanañca gharavilopañca pāpuṇissatī” ti nagara bheriṁ carāpesi. Tato paṭṭhāya tattha koci na gacchati. Cittakūṭassa panāvidūre kañcanaguhāyaṁpākahaṁsā vasanti, te pi mahabbalā. Dhataraṭṭhakulena saddhiṁ tesaṁ sarīravaṇṇo va viseso. Pākahaṁsarañño pana dhītā suvaṇṇavaṇṇā ahosi. So taṁ dhataraṭṭhamahissarassa anurūpāti tassa pādaparicārikaṁ katvā pesesi. Sā tassa piyā ahosi manāpā, teneva ca kāraṇena tāni dve haṁsakulāni aññamaññaṁ vissāsikāni jātāni.

Athekadivasaṁ bodhisattassa parivārahaṁsā pākahaṁse pucchiṁsu: “tumhe imesu divasesu kahaṁ gocaraṁ gaṇhathā” ti? “Mayaṁ bārāṇasito avidūre khemasare gocaraṁ gaṇhāma, tumhe pana kuhiṁ āhiṇḍathā” ti. “Asukaṁ nāmā” ti vutte: “Kasmā khemasaraṁ na gacchatha, so hi saro ramaṇīyo nānāsakuṇasamākiṇṇo pañcavaṇṇapadumasañchanno nānādhaññaphalasampanno nānappakārabhamaragaṇanikūjito catūsu kaṇṇesu niccaṁ pavattaabhayaghosano, koci naṁ upasaṅkamituṁ samattho nāma natthi, pageva aññaṁ upaddavaṁ kātuṁ, evarūpo so saro” ti khemasaraṁ vaṇṇayiṁsu. Te tesaṁ vacanaṁ sutvā: “Bārāṇasiyā samīpe kira evarūpo khemo nāma saro atthi, pākahaṁsā tattha gantvā gocaraṁ gaṇhanti, tumhe pi dhataraṭṭhamahissarassa ārocetha, sace anujānāti, mayam-pi tattha gantvā gocaraṁ gaṇheyyāmā” ti sumukhassa kathesuṁ. Sumukho rañño ārocesi. So cintesi: “manussā nāma bahumāyā kharamantā upāyakusalā, bhavitabbamettha kāraṇena, ettakaṁ kālaṁ eso saro natthi, idāni amhākaṁ gahaṇatthāya kato bhavissatī” ti. So sumukhaṁ āha: “mā vo tattha gamanaṁ ruccatha, na so saro tehi sudhammatāya kato, amhākaṁ gahaṇatthā yeva kato, manussā nāma bahumāyā kharamantā upāyakusalā, tumhe sake yeva gocare carathā” ti {5.358}.

Suvaṇṇahaṁsā: “Khemaṁ saraṁ gantukāmamhā” ti dutiyam-pi tatiyam-pi sumukhassa ārocesuṁ. So tesaṁ tattha gantukāmataṁ mahāsattassa ārocesi. Atha mahāsatto: “Mama ñātakā maṁ nissāya mā kilamantu, tena hi gacchāmā” ti navutihaṁsasahassaparivuto tattha gantvā gocaraṁ gahetvā haṁsakīḷaṁ kīḷitvā cittakūṭam-eva paccāgami. Khemako tesaṁ gocaraṁ caritvā gatakāle gantvā tesaṁ āgatabhāvaṁ rañño ārocesi. Rājā tuṭṭhacitto hutvā, “samma khemaka, ekaṁ vā dve vā haṁse gaṇhituṁ vāyama, mahantaṁ te yasaṁ dassāmī” ti vatvā paribbayaṁ datvā taṁ uyyojesi. So tattha gantvā cāṭipañjare nisīditvā haṁsānaṁ caraṇaṭṭhānaṁ vīmaṁsi. Bodhisattā nāma nilloluppacārino honti, tasmā mahāsatto otiṇṇaṭṭhānato paṭṭhāya sapadānaṁ sāliṁ khādanto agamāsi. Sesā ito cito ca khādantā vicariṁsu.

Atha luddaputto: “Ayaṁ haṁso nilloluppacārī, imaṁ bandhituṁ vaṭṭatī” ti cintetvā punadivase haṁsesu saraṁ anotiṇṇesu yeva cāṭipañjare nisinno taṁ ṭhānaṁ gantvā avidūre pañjare attānaṁ paṭicchādetvā chiddena olokento acchi. Tasmiṁ khaṇe mahāsatto navutihaṁsasahassapurakkhato hiyyo otiṇṇaṭṭhāne yeva otaritvā odhiyaṁ nisīditvā sāliṁ khādanto pāyāsi. Nesādo pañjarachiddena olokento tassa rūpasobhaggappattaṁ attabhāvaṁ disvā: “Ayaṁ haṁso sakaṭanābhippamāṇasarīro suvaṇṇavaṇṇo, tīhi rattarājīhi gīvāyaṁ parikkhitto, tisso rājiyo galena otaritvā urantarena gatā, tisso pacchābhāgena nibbijjhitvā gatā, rattakambalasuttasikkāya ṭhapitakañcanakkhandho viya atirocati, iminā etesaṁ raññā bhavitabbaṁ, imam-eva gaṇhissāmī” ti cintesi. Haṁsarājā pi bahuṁ gocaraṁ caritvā jalakīḷaṁ kīḷitvā haṁsagaṇaparivuto cittakūṭam-eva agamāsi. Iminā niyāmeneva pañca divase gocaraṁ gaṇhi. Chaṭṭhe divase khemako kāḷaassavālamayaṁ daḷhaṁ mahārajjuṁ vaṭṭitvā yaṭṭhiyā pāsaṁ katvā: “Sve haṁsarājā imasmiṁ okāse {5.359} otarissatī” ti tathato ñatvā antoudake yaṭṭhipāsaṁ oḍḍi.

Punadivase haṁsarājā otaranto pādaṁ pāse pavesanto yeva otari. Athassa pāso pādaṁ ayapaṭṭakena kaḍḍhanto viya ābandhitvā gaṇhi. So: “Chindissāmi nan”-ti vegaṁ janetvā kaḍḍhitvā pātesi. Paṭhamavāre suvaṇṇavaṇṇaṁ cammaṁ chijji, dutiyavāre kambalavaṇṇaṁ maṁsaṁ chijji, tatiyavāre nhāru chijji, catutthavāre pana: “Pādā chijjeyyuṁ, rañño pana hīnaṅgatā nāma ananucchavikā” ti na vāyāmaṁ akāsi, balavavedanā ca pavattiṁsu. So cintesi: “sacāhaṁ baddharavaṁ ravissāmi, ñātakā me ñatrastā hutvā gocaraṁ aggahetvā chātajjhattāva palāyantā dubbalattā samudde patissantī” ti. So vedanaṁ adhivāsetvā pāsavase vattetvā sāliṁ khādanto viya hutvā tesaṁ yāvadatthaṁ caritvā haṁsakīḷaṁ kīḷanakāle mahantena saddena baddharavaṁ ravi. Taṁ sutvā haṁsā maraṇabhayatajjitā vaggavaggā cittakūṭābhimukhā purimanayeneva pakkamiṁsu.

Sumukho pi heṭṭhā vuttanayeneva cintetvā vicinitvā tīsu pi koṭṭhāsesu mahāsattaṁ adisvā: “Addhā tassevedaṁ bhayaṁ uppannan”-ti nivattitvā āgato mahāsattaṁ pāsena baddhaṁ lohitamakkhitaṁ dukkhāturaṁ paṅkapiṭṭhe nipannaṁ disvā: “Mā bhāyi, mahārāja, ahaṁ mama jīvitaṁ pariccajitvā tumhe mocessāmī” ti vadanto otaritvā mahāsattaṁ assāsento paṅkapiṭṭhe nisīdi. Mahāsatto: “Navutihaṁsasahassesu maṁ chaḍḍetvā palāyantesu ayaṁ sumukho ekako va āgato, kiṁ nu kho luddaputtassa āgatakāle maṁ chaḍḍetvā palāyissati, udāhu no” ti vīmaṁsanavasena lohitamakkhito pāsayaṭṭhiyaṁ olambanto yeva tisso gāthā abhāsi:

Taṁ sutvā sumukho: “Ayaṁ haṁsarājā mama piyamittabhāvaṁ na jānāti, anuppiyabhāṇī mittoti maṁ sallakkheti, sinehabhāvamassa dassessāmī” ti cintetvā catasso gāthā abhāsi:

Evaṁ sumukhena catūhi gāthāhi sīhanāde nadite tassa guṇaṁ pakāsento mahāsatto āha:

Evaṁ tesaṁ kathentānaññeva luddaputto sarapariyante ṭhito haṁse tīhi khandhehi palāyante disvā: “Kiṁ nu kho” ti pāsaṭṭhānaṁ olokento bodhisattaṁ pāsayaṭṭhiyaṁ olambantaṁ disvā sañjātasomanasso kacchaṁ daḷhaṁ bandhitvā muggaraṁ gahetvā kappuṭṭhānaggi viya avattharamāno paṇhiyā akkantakalale uparisīsena gantvā purato patante vegena upasaṅkami. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

Evaṁ sumukho mahāsattaṁ assāsetvā luddaputtassa santikaṁ gantvā madhuraṁ mānusiṁ vācaṁ nicchārento, “samma, tvaṁ konāmosī” ti {5.362} pucchitvā: “Suvaṇṇavaṇṇahaṁsarāja, ahaṁ khemako nāmā” ti vutte, “samma khemaka, ‘tayā oḍḍitavālapāse yo vā so vā haṁso baddho’ ti saññaṁ mā kari, navutiyā haṁsasahassānaṁ pavaro dhataraṭṭhahaṁsarājā te pāse baddho, ñāṇasīlācārasampanno saṅgāhakapakkhe ṭhito, na taṁ māretuṁ yutto, ahaṁ tava iminā kattabbakiccaṁ karissāmi, ayam-pi suvaṇṇavaṇṇo, aham-pi tatheva, ahaṁ etassatthāya attano jīvitaṁ pariccajissāmi, sace tvaṁ etassa pattāni gaṇhitukāmosi, mama pattāni gaṇha, atho pi cammamaṁsanhāruaṭṭhīnamaññataraṁ gaṇhitukāmosi, mam-eva sarīrato gaṇha, atha naṁ kīḷāhaṁsaṁ kātukāmosi, maññeva kara, jīvantam-eva vikkiṇitvā sace dhanaṁ uppādetukāmosi, maṁ jīvantam-eva vikkiṇitvā dhanaṁ uppādehi, mā etaṁ ñāṇādiguṇasaṁyuttaṁ haṁsarājānaṁ avadhi, sace hi naṁ vadhissasi, nirayādīhi na muccissasī” ti taṁ nirayādibhayena santajjetvā attano madhurakathaṁ gaṇhāpetvā puna bodhisattassa santikaṁ gantvā taṁ assāsento aṭṭhāsi. Nesādo tassa kathaṁ sutvā: “Ayaṁ tiracchānagato samāno manussehi pi kātuṁ asakkuṇeyyaṁ evarūpaṁ mittadhammaṁ karoti, manussā pi evaṁ mittadhamme ṭhātuṁ na sakkonti, aho esa ñāṇasampanno madhurakatho dhammiko” ti sakalasarīraṁ pītisomanassaparipuṇṇaṁ katvā pahaṭṭhalomo daṇḍaṁ chaḍḍetvā sirasi añjaliṁ patiṭṭhapetvā sūriyaṁ namassanto viya sumukhassa guṇaṁ kittento aṭṭhāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

Evaṁ tuṭṭhacittena nesādena puṭṭho sumukho: “Ayaṁ muduko jāto, idānissa bhiyyosomattāya mudubhāvatthaṁ mama guṇaṁ dassesāmī” ti cintetvā āha:

Nesādo taṁ tassa dhammanissitaṁ madhurakathaṁ sutvā somanassappatto pahaṭṭhalomo: “Sacāhaṁ etaṁ sīlādiguṇasaṁyuttaṁ haṁsarājānaṁ vadhissāmi, catūhi apāyehi na muccissāmi, rājā maṁ yadicchati, taṁ karotu, ahametaṁ sumukhassa dāyaṁ katvā vissajjessāmī” ti cintetvā gāthamāha.

Evaṁ {5.364} vatvā nesādo muducittena mahāsattaṁ upasaṅkamitvā yaṭṭhiṁ onāmetvā paṅkapiṭṭhe nisīdāpetvā pāsayaṭṭhiyā mocetvā taṁ ukkhipitvā sarato nīharitvā taruṇadabbatiṇapiṭṭhe nisīdāpetvā pāde baddhapāsaṁ saṇikaṁ mocetvā mahāsatte balavasinehaṁ paccupaṭṭhāpetvā mettacittena udakaṁ ādāya lohitaṁ dhovitvā punappunaṁ parimajji, athassa mettānubhāvena sirāya sirā, maṁsena maṁsaṁ, cammena cammaṁ ghaṭitaṁ, pādo pākatiko ahosi, itarena nibbiseso. Bodhisatto sukhappatto hutvā pakatibhāvena nisīdi. Sumukho attānaṁ nissāya rañño sukhitabhāvaṁ disvā sañjātasomanasso cintesi: “iminā amhākaṁ mahāupakāro kato, amhehi etassa kato upakāro nāma natthi, sace esa rājarājamahāmattānaṁ atthāya amhe gaṇhi, tesaṁ santikaṁ netvā bahuṁ dhanaṁ labhissati, sace attano atthāya gaṇhi, amhe vikkiṇitvā dhanaṁ labhissateva, pucchissāmi tāva nan”-ti. Atha naṁ upakāraṁ kātukāmatāya pucchanto āha:

Taṁ sutvā nesādo: “Nāhaṁ tumhe attano atthāya gaṇhiṁ, bārāṇasiraññā pana saṁyamena gaṇhāpitomhī” ti vatvā deviyā diṭṭhasupinakālato paṭṭhāya yāva raññā tesaṁ āgatabhāvaṁ sutvā, “samma khemaka, ekaṁ vā dve vā haṁse gaṇhituṁ vāyama, mahantaṁ te yasaṁ dassāmī” ti vatvā paribbayaṁ datvā uyyojitabhāvo, tāva sabbaṁ pavattiṁ ārocesi. Taṁ sutvā sumukho: “Iminā nesādena attano jīvitaṁ agaṇetvā amhe vissajjentena {5.365} dukkaraṁ kataṁ, sace mayaṁ ito cittakūṭaṁ gamissāma, neva dhataraṭṭharañño paññānubhāvo, na mayhaṁ mittadhammo pākaṭo bhavissati, na luddaputto mahantaṁ yasaṁ lacchati, na rājā pañcasu sīlesu patiṭṭhahissati, na deviyā manoratho matthakaṁ pāpuṇissatī” ti cintetvā, “samma, evaṁ sante amhe vissajjetuṁ na labhasi, rañño no dassehi, so amhe yathāruciṁ karissatī” ti imamatthaṁ pakāsento gāthamāha.

Taṁ sutvā nesādo: “Mā vo bhaddante rājadassanaṁ ruccittha, rājāno nāma sappaṭibhayā, kīḷāhaṁse vā vo kareyyuṁ māreyyuṁ vā” ti āha. Atha naṁ sumukho, “samma luddaka mā amhākaṁ cintayi, ahaṁ tādisassa kakkhaḷassa dhammakathāya maddavaṁ janesiṁ, rañño kiṁ na janessāmi, rājāno hi paṇḍitā subhāsitadubbhāsitaññu, khippaṁ no rañño santikaṁ nehi, nayanto ca mā bandhanena nayi, pupphapañjare pana nisīdāpetvā nehi, pupphapañjaraṁ karonto dhataraṭṭhassa mahantaṁ setapadumasañchannaṁ, mama khuddakaṁ rattapadumasañchannaṁ katvā dhataraṭṭhaṁ purato, mamaṁ pacchato nīcataraṁ katvā ādāya khippaṁ netvā rañño dassehī” ti āha. So tassa vacanaṁ sutvā: “Sumukho rājānaṁ disvā mama mahantaṁ yasaṁ dātukāmo bhavissatī” ti sañjātasomanasso mudūhi latāhi pañjare katvā padumehi chādetvā vuttanayeneva te gahetvā agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

Evaṁ luddassa te ādāya pakkamanakāle dhataraṭṭho pākahaṁsarājadhītaraṁ attano bhariyaṁ saritvā sumukhaṁ āmantetvā kilesavasena vila pi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

Taṁ sutvā sumukho: “Ayaṁ haṁsarājā aññe ovadituṁ yutto mātugāmaṁ nissāya kilesavasena vilapati, udakassa ādittakālo viya vatiyā uṭṭhāya kedārakhādanakālo viya ca jāto, yaṁnūnāhaṁ attano balena mātugāmassa dosaṁ pakāsetvā etaṁ saññāpeyyan”-ti cintetvā gāthamāha.

Tato {5.368} dhataraṭṭho mātugāme paṭibaddhacittatāya: “Tvaṁ mātugāmassa guṇaṁ na jānāsi, paṇḍitā eva etaṁ jānanti, na hetā garahitabbā” ti dīpento āha:

Evaṁ mahāsatto mātugāmaṁ vaṇṇetvā sumukhaṁ appaṭibhāṇaṁ katvā tassa anattamanabhāvaṁ viditvā idāni naṁ paggaṇhanto gāthamāha.

Atha {5.370} sumukho: “Ayaṁ ativiya maraṇabhayabhīto mama ñāṇabalaṁ na jānāti, rājānaṁ disvā thokaṁ kathaṁ labhitvā jānissāmi, assāsessāmi tāva nan”-ti cintetvā gāthamāha.

Iti tesaṁ sakuṇabhāsāya kathentānaṁ luddaputto na kiñci aññāsi, kevalaṁ pana te kājenādāya bārāṇasiṁ pāvisi. Acchariyabbhutajātena añjalinā mahājanena anuggacchamāno so rājadvāraṁ patvā attano āgatabhāvaṁ rañño ārocāpesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

Dovāriko gantvā paṭivedesi. Rājā sañjātasomanasso: “Khippaṁ āgacchatū” ti vatvā amaccagaṇaparivuto samussitasetacchatte rājapallaṅke nisinno khemakaṁ haṁsakājaṁ ādāya mahātalaṁ abhiruḷhaṁ disvā suvaṇṇavaṇṇe haṁse oloketvā: “Sampuṇṇo me manoratho” ti tassa kattabbakiccaṁ amacce āṇāpesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

Evaṁ pasannākāraṁ kāretvā pītisomanassāsamussahito: “Gacchatha naṁ alaṅkaritvā ānethā” ti āha. Atha naṁ amaccā rājanivesanā otāretvā kappitakesamassuṁ nhātānulittaṁ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ katvā rañño dassesuṁ. Athassa rājā saṁvacchare satasahassuṭṭhānake dvādasa gāme ājaññayuttaṁ rathaṁ alaṅkatamahāgehañcāti mahantaṁ yasaṁ dāpesi. So mahantaṁ yasaṁ labhitvā attano kammaṁ pakāsetuṁ: “Na te, deva, mayā yo vā so vā haṁso ānīto, ayaṁ pana navutiyā haṁsasahassānaṁ rājā dhataraṭṭho nāma, ayaṁ senāpati sumukho nāmā” ti āha. Atha naṁ rājā: “Kathaṁ te, samma, ete gahitā” ti pucchi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

So tassa kathento āha:

Taṁ sutvā rājā: “Ayaṁ dvāre ṭhatvā paṭivedento pi dhataraṭṭhassevāgamanaṁ paṭivedesi, idāni pi etaṁ ekam-eva gaṇhinti vadati, kiṁ nu kho ettha kāraṇan”-ti cintetvā gāthamāha.

Tato luddo: “Na me, deva, cittaṁ vipallatthaṁ, nā pi ahaṁ itaraṁ aññassa dātukāmo, apica kho pana mayā ohite pāse eko va baddho” ti āvi karonto āha:

Atha dhataraṭṭhassa baddhabhāvaṁ ñatvā nivattitvā etaṁ samassāsetvā mamāgamanakāle ca paccuggamanaṁ katvā ākāse yeva mayā saddhiṁ madhurapaṭisanthāraṁ katvā manussabhāsāya dhataraṭṭhassa guṇaṁ kathento aṭṭhāsi, mama hadayaṁ mudukaṁ {5.373} katvā puna etasseva purato aṭṭhāsi. Athāhaṁ, deva, sumukhassa subhāsitaṁ sutvā pasannacitto dhataraṭṭhaṁ vissajjesiṁ, iti dhataraṭṭhassa pāsato mokkho, ime haṁse ādāya mama idhāgamanañca sumukheneva katanti. Evaṁ so sumukhassa guṇakathaṁ kathesi. Taṁ sutvā rājā sumukhassa dhammakathaṁ sotukāmo ahosi. Luddaputtassa sakkāraṁ karontasseva sūriyo atthaṅgato, dīpā pajjalitā, bahū khattiyādayo sannipatitā, khemā devī pi vividhanāṭakaparivārā rañño dakkhiṇapasse nisīdi. Tasmiṁ khaṇe rājā sumukhaṁ kathāpetukāmo gāthamāha.

Taṁ sutvā sumukho abhītabhāvaṁ dassento gāthamāha.

Taṁ sutvā rājā tassa kathaṁ vaḍḍhetukāmatāya parihāsaṁ karonto āha:

Evaṁ {5.374} raññā: “Kiṁ te abhāyanakāraṇan”-ti vutte taṁ kathento āha:

Taṁ sutvā rājā: “Kasmā maṁ musāvādī anariyoti vadasi, kiṁ mayā katan”-ti āha. Atha naṁ sumukho: “Tena hi, mahārāja, suṇāhī” ti vatvā āha:

Evaṁ parisamajjhe yeva rājānaṁ lajjāpesi. Atha naṁ rājā: “Nāhaṁ, sumukha, tumhe māretvā maṁsaṁ khāditukāmo gaṇhāpesiṁ, paṇḍitabhāvaṁ pana vo sutvā subhāsitaṁ sotukāmo gaṇhāpesin”-ti pakāsento āha:

Tattha nāparajjhāmā ti mārento aparajjhati nāma, mayaṁ na mārema. Lobhāva maggahin-ti maṁsaṁ khāditukāmo hutvā lobhāva tumhe nāhaṁ aggahiṁ. Paṇḍitātyatthā ti paṇḍitāti sutā attha. Atthacintakā ti paṭicchannānaṁ atthānaṁ cintakā. Atthavatin-ti kāraṇanissitaṁ. Tathā ti tena kāraṇena. Vutto ti mayā vutto hutvā. Sumukha, maggahīti, sumukhāti ālapati, ma-kāro padasandhikaro. Aggahī ti dhammaṁ desetuṁ tumhe gaṇhi.

Taṁ sutvā sumukho: “Subhāsitaṁ sotukāmena ayuttaṁ te kataṁ, mahārājā” ti vatvā āha:

Taṁ sutvā rājā āha:

Rañño vacanaṁ sutvā tesaṁ āsanāni āharitvā tattha nisinnānaṁ gandhodakena pāde dhovitvā satapākena telena abbhañjiṁsu. Tamatthaṁ {5.377} pakāsento satthā āha:

Evaṁ upanīte pana tasmiṁ kāsirājā tesaṁ sampaggahatthaṁ sayaṁ suvaṇṇapātiṁ gahetvā upanāmesi. Te tato madhulāje khāditvā madhurodakañca piviṁsu. Atha mahāsatto rañño abhihārañca pasādañca disvā paṭisanthāramakāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

Taṁ sutvā sumukho: “Mayā guṇasampanno va rājā apasādito, so me kuddho, khamāpessāmi nan”-ti cintetvā āha:

Atha naṁ rājā āliṅgitvā ādāya suvaṇṇapīṭhe nisīdāpetvā accayadesanaṁ paṭiggaṇhanto āha:

Idañca pana vatvā rājā mahāsattassa dhammakathāya sumukhassa ca ujubhāve pasīditvā: “Pasannena nāma pasannākāro kātabbo” ti ubhinnam-pi tesaṁ attano rajjasiriṁ niyyādento āha:

Evañca pana vatvā ubho pi te setacchattena pūjetvā rajjaṁ paṭicchāpesi. Atha mahāsatto raññā saddhiṁ sallapanto āha:

So tesaṁ gamanaṁ anujāni, bodhisattassa pi dhammaṁ kathentasseva aruṇaṁ uṭṭhahi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

Evaṁ tena anuññāto bodhisatto rājānaṁ: “Appamatto dhammena rajjaṁ kārehī” ti ovaditvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. Rājā tesaṁ kañcanabhājanehi {5.381} madhulājañca madhurodakañca upanāmetvā niṭṭhitāhārakicce gandhamālādīhi pūjetvā bodhisattaṁ suvaṇṇacaṅkoṭakena sayaṁ ukkhi pi, khemā devī sumukhaṁ ukkhi pi. Atha ne sīhapañjaraṁ ugghāṭetvā sūriyuggamanavelāya: “Gacchatha sāmino” ti vissajjesuṁ. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

Tesu mahāsatto suvaṇṇacaṅkoṭakato uppatitvā ākāse ṭhatvā: “Mā cindayi, mahārāja, appamatto amhākaṁ ovāde vatteyyāsī” ti rājānaṁ samassāsetvā sumukhaṁ ādāya cittakūṭam-eva gato. Tāni pi kho navuti haṁsasahassāni kañcanaguhato nikkhamitvā pabbatatale nisinnāni te āgacchante disvā paccuggantvā parivāresuṁ. Te ñātigaṇaparivutā cittakūṭatalaṁ pavisiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

Evaṁ parivāretvā ca pana te haṁsā: “Kathaṁ muttosi, mahārājā” ti pucchiṁsu. Mahāsatto sumukhaṁ nissāya muttabhāvaṁ saṁyamarājaluddaputtehi katakammañca kathesi. Taṁ sutvā tuṭṭhā haṁsagaṇā: “Sumukho senāpati ca rājā ca luddaputto ca sukhitā niddukkhā ciraṁ jīvantū” ti āhaṁsu. Tamatthaṁ {5.382} pakāsento satthā āha:

Taṁ cūḷahaṁsajātake (Ja. 533) vuttattham-eva.

Mahāhaṁsajātakavaṇṇanā dutiyā

last updated: August 2021