Ja 535: Sudhābhojanajātakavaṇṇanā

Neva kiṇāmi na pi vikkiṇāmī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ dānajjhāsayaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira sāvatthiyaṁ eko kulaputto hutvā satthu dhammakathaṁ sutvā pasannacitto pabbajitvā sīlesu paripūrakārī dhutaṅgaguṇasamannāgato sabrahmacārīsu pavattamettacitto divasassa tikkhattuṁ buddhadhammasaṅghupaṭṭhāne appamatto ācārasampanno dānajjhāsayo ahosi. Sāraṇīyadhammapūrako attanā laddhaṁ paṭiggāhakesu vijjamānesu chinnabhatto hutvā pi deti yeva, tasmā tassa dānajjhāsayadānābhiratabhāvo bhikkhusaṅghe pākaṭo ahosi. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ, “āvuso, asuko nāma bhikkhu dānajjhāsayo dānābhirato attanā laddhaṁ pasatamattapānīyam-pi lobhaṁ chinditvā sabrahmacārīnaṁ deti, bodhisattassevassa ajjhāsayo” ti. Satthā taṁ kathaṁ dibbāya sotadhātuyā sutvā gandhakuṭito nikkhamitvā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Ayaṁ, bhikkhave, bhikkhu pubbe adānasīlo maccharī tiṇaggena telabindum-pi adātā ahosi, atha naṁ ahaṁ dametvā nibbisevanaṁ katvā dānaphalaṁ vaṇṇetvā dāne patiṭṭhāpesiṁ, so ‘pasatamattaṁ udakam-pi labhitvā adatvā na pivissāmī’ ti mama santike varaṁ aggahesi, tassa phalena dānajjhāsayo dānābhirato jāto” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente eko gahapati aḍḍho ahosi asītikoṭivibhavo. Athassa rājā seṭṭhiṭṭhānaṁ adāsi. So rājapūjito nāgarajānapadapūjito hutvā ekadivasaṁ attano sampattiṁ oloketvā cintesi: “ayaṁ yaso mayā atītabhave neva niddāyantena, na kāyaduccaritādīni karontena laddho, sucaritāni pana {5.383} pūretvā laddho, anāgate pi mayā mama patiṭṭhaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti. So rañño santikaṁ gantvā: “Deva, mama ghare asītikoṭidhanaṁ atthi, taṁ gaṇhāhī” ti vatvā: “Na mayhaṁ tava dhanenattho, bahuṁ me dhanaṁ, ito pi yadicchasi, taṁ gaṇhāhī” ti vutte: “Kiṁ nu, deva, mama dhanaṁ dātuṁ labhāmī” ti āha. Atha raññā: “Yathāruci karohī” ti vutte catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāre cāti cha dānasālāyo kāretvā devasikaṁ chasatasahassapariccāgaṁ karonto mahādānaṁ pavattesi. So yāvajīvaṁ dānaṁ datvā: “Imaṁ mama dānavaṁsaṁ mā upacchindathā” ti putte anusāsitvā jīvitapariyosāne sakko hutvā nibbatti. Putto pissa tatheva dānaṁ datvā cando hutvā nibbatti, tassa putto sūriyo hutvā nibbatti, tassa putto mātali hutvā nibbatti, tassa putto pañcasikho hutvā nibbatti, tassa pana putto chaṭṭho seṭṭhiṭṭhānaṁ laddhā macchariyakosiyo nāma ahosi asītikoṭivibhavo yeva. So: “Mama pitupitāmahā bālā ahesuṁ, dukkhena sambhataṁ dhanaṁ chaḍḍesuṁ, ahaṁ pana dhanaṁ rakkhissāmi, kassaci kiñci na dassāmī” ti cintetvā dānasālā viddhaṁsetvā agginā jhāpetvā thaddhamaccharī ahosi.

Athassa gehadvāre yācakā sannipatitvā bāhā paggayha, “mahāseṭṭhi, mā attano pitupitāmahānaṁ dānavaṁsaṁ nāsayi, dānaṁ dehī” ti mahāsaddena parideviṁsu. Taṁ sutvā mahājano: “Macchariyakosiyena attano dānavaṁso upacchinno” ti taṁ garahi. So lajjito nivesanadvāre yācakānaṁ āgatāgataṭṭhānaṁ nivāretuṁ ārakkhaṁ ṭhapesi. Te nippaccayā hutvā puna tassa gehadvāraṁ na olokesuṁ. So tato paṭṭhāya dhanam-eva saṁharati, neva attanā paribhuñjati, na puttadārādīnaṁ deti, kañjikabilaṅgadutiyaṁ sakuṇḍakabhattaṁ bhuñjati, mūlaphalamattatantāni thūlavatthāni nivāseti, paṇṇachattaṁ matthake dhāretvā jaraggoṇayuttena jajjararathakena yāti. Iti tassa asappurisassa tattakaṁ {5.384} dhanaṁ sunakhena laddhaṁ nāḷikeraṁ viya ahosi.

So ekadivasaṁ rājūpaṭṭhānaṁ gacchanto: “Anuseṭṭhiṁ ādāya gamissāmī” ti tassa gehaṁ agamāsi. Tasmiṁ khaṇe anuseṭṭhi puttadhītādīhi parivuto navasappipakkamadhusakkharacuṇṇehi saṅkhataṁ pāyāsaṁ bhuñjamāno nisinno hoti. So macchariyakosiyaṁ disvā āsanā vuṭṭhāya: “Ehi, mahāseṭṭhi, imasmiṁ pallaṅke nisīda, pāyāsaṁ bhuñjissāmā” ti āha. Tassa pāyāsaṁ disvāva mukhe kheḷā uppajji, bhuñjitukāmo ahosi, evaṁ pana cintesi: “sacāhaṁ bhuñjissāmi, anuseṭṭhino mama gehaṁ āgatakāle paṭisakkāro kātabbo bhavissati, evaṁ me dhanaṁ nassissati, na bhuñjissāmī” ti. Atha punappunaṁ yāciyamāno pi: “Idāni me bhuttaṁ, suhitosmī” ti na icchi. Anuseṭṭhimhi bhuñjante pana olokento mukhe sañjāyamānena kheḷena nisīditvā tassa bhattakiccāvasāne tena saddhiṁ rājanivesanaṁ gantvā rājānaṁ passitvā rājanivesanato otaritvā attano gehaṁ anuppatto pāyāsataṇhāya pīḷiyamāno cintesi: “sacāhaṁ ‘pāyāsaṁ bhuñjitukāmomhī’ ti vakkhāmi, mahājano bhuñjitukāmo bhavissati, bahū taṇḍulādayo nassissanti, na kassaci kathessāmī” ti. So rattindivaṁ pāyāsam-eva cintento vītināmetvā pi dhananāsanabhayena kassaci akathetvāva pipāsaṁ adhivāsesi, anukkamena adhivāsetuṁ asakkonto uppaṇḍuppaṇḍukajāto ahosi. Evaṁ sante pi dhananāsanabhayena akathento aparabhāge dubbalo hutvā sayanaṁ upagūhitvā nipajji.

Atha naṁ bhariyā upagantvā hatthena piṭṭhiṁ parimajjamānā: “Kiṁ te, sāmi, aphāsukan”-ti pucchi. “Taveva sarīre aphāsukaṁ karohi, mama aphāsukaṁ natthī” ti. “Sāmi, uppaṇḍuppaṇḍukajātosi, kiṁ nu te kāci cintā atthi, udāhu rājā te kupito, adu puttehi avamāno kato, atha vā pana kāci taṇhā uppannā” ti? “Āma, taṇhā me uppannā” ti. “Kathehi, sāmī” ti? “Kathessāmi, sakkhissasi naṁ rakkhitun”-ti. “Rakkhitabbayuttakā ce, rakkhissāmī” ti. Evam-pi {5.385} dhananāsanabhayena kathetuṁ na ussahi. Tāya punappunaṁ pīḷiyamāno kathesi: “bhadde, ahaṁ ekadivasaṁ anuseṭṭhiṁ navasappimadhusakkharacuṇṇehi saṅkhataṁ pāyāsaṁ bhuñjantaṁ disvā tato paṭṭhāya tādisaṁ pāyāsaṁ bhuñjitukāmo jāto” ti. “Asappurisa, kiṁ tvaṁ duggato, sakalamārāṇasivāsīnaṁ pahonakaṁ pāyāsaṁ pacissāmī” ti. Athassa sīse daṇḍena paharaṇakālo viya ahosi. So tassā kujjhitvā: “Jānāmahaṁ tava mahaddhanabhāvaṁ, sace te kulagharā ābhataṁ atthi, pāyāsaṁ pacitvā nāgarānaṁ dehī” ti āha. “Tena hi ekavīthivāsīnaṁ pahonakaṁ katvā pacāmī” ti. “Kiṁ te etehi, attano pana santakaṁ khādantū” ti? “Tena hi ito cito ca sattasattagharavāsīnaṁ pahonakaṁ katvā pacāmī” ti. “Kiṁ te etehī” ti. “Tena hi imasmiṁ gehe parijanassā” ti. “Kiṁ te etenā” ti? “Tena hi bandhujanasseva pahonakaṁ katvā pacāmī” ti. “Kiṁ te etenā” ti? “Tena hi tuyhañca mayhañca pacāmi sāmī” ti. “Kāsi tvaṁ, na tuyhaṁ vaṭṭatī” ti? “Tena hi ekasseva te pahonakaṁ katvā pacāmī” ti. “Mayhañca tvaṁ mā paci, gehe pana pacante bahū paccāsīsanti, mayhaṁ pana patthaṁ taṇḍulānaṁ catubhāgaṁ khīrassa accharaṁ sakkharāya karaṇḍakaṁ sappissa karaṇḍakaṁ madhussa ekañca pacanabhājanaṁ dehi, ahaṁ araññaṁ pavisitvā tattha pacitvā bhuñjāmī” ti. Sā tathā akāsi. So taṁ sabbaṁ ceṭakena gāhāpetvā: “Gaccha asukaṭṭhāne tiṭṭhāhī” ti taṁ purato pesetvā ekako va oguṇṭhikaṁ katvā aññātakavesena tattha gantvā nadītīre ekasmiṁ gacchamūle uddhanaṁ kāretvā dārudakaṁ āharāpetvā: “Tvaṁ gantvā ekasmiṁ magge ṭhatvā kañcideva disvā mama saññaṁ dadeyyāsi, mayā pakkositakāleva āgaccheyyāsī” ti taṁ pesetvā aggiṁ katvā pāyāsaṁ paci.

Tasmiṁ khaṇe sakko devarājā dasasahassayojanaṁ alaṅkatadevanagaraṁ, saṭṭhiyojanaṁ {5.386} suvaṇṇavīthiṁ, yojanasahassubbedhaṁ vejayantaṁ, pañcayojanasatikaṁ sudhammasabhaṁ, saṭṭhiyojanaṁ paṇḍukambalasilāsanaṁ, pañcayojanāvaṭṭaṁ kañcanamālasetacchattaṁ, aḍḍhateyyakoṭisaṅkhā devaccharā, alaṅkatapaṭiyattaṁ attabhāvanti imaṁ attano siriṁ oloketvā: “Kiṁ nu kho katvā mayā ayaṁ yaso laddho” ti cintetvā bārāṇasiyaṁ seṭṭhibhūtena pavattitaṁ dānaṁ addasa. Tato: “Mama puttādayo kuhiṁ nibbattā” ti olokento: “Putto me cando devaputto hutvā nibbatti, tassa putto sūriyo, tassa putto, mātali, tassa putto, pañcasikho” ti sabbesaṁ nibbattiṁ disvā: “Pañcasikhassa putto kīdiso” ti olokento attano vaṁsassa upacchinnabhāvaṁ passi. Athassa etadahosi: “ayaṁ asappuriso maccharī hutvā neva attanā paribhuñjati, na paresaṁ deti, mama vaṁso tena upacchinno, kālaṁ katvā niraye nibbattissati, ovādamassa datvā mama vaṁsaṁ patiṭṭhāpetvā etassa imasmiṁ devanagare nibbattanākāraṁ karissāmī” ti. So candādayo pakkosāpetvā: “Etha manussapathaṁ gamissāma, macchariyakosiyena amhākaṁ vaṁso upacchinno, dānasālā jhāpitā, neva attanā paribhuñjati, na paresaṁ deti, idāni pana pāyāsaṁ bhuñjitukāmo hutvā ‘ghare paccante aññassa pi pāyāso dātabbo bhavissatī’ ti araññaṁ pavisitvā ekako va pacati, etaṁ dametvā dānaphalaṁ jānāpetvā āgamissāma, apica kho pana amhehi sabbehi ekato yāciyamāno tattheva mareyya. Mama paṭhamaṁ gantvā pāyāsaṁ yācitvā nisinnakāle tumhe brāhmaṇavaṇṇena paṭipāṭiyā āgantvā yāceyyāthā” ti vatvā sayaṁ tāva brāhmaṇavaṇṇena taṁ upasaṅkamitvā: “Bho, kataro bārāṇasigamanamaggo” ti pucchi. Atha naṁ macchariyakosiyo: “Kiṁ ummattakosi, bārāṇasimaggam-pi na jānāsi, kiṁ ito esi, etto yāhī” ti āha.

Sakko tassa vacanaṁ sutvā asuṇanto viya: “Kiṁ kathesī” ti taṁ upagacchateva. So pi, “are {5.387}, badhira brāhmaṇa, kiṁ ito esi, purato yāhī” ti viravi. Atha naṁ sakko, “bho, kasmā viravasi, dhūmo paññāyati, aggi paññāyati, pāyāso paccati, brāhmaṇānaṁ nimantanaṭṭhānena bhavitabbaṁ, aham-pi brāhmaṇānaṁ bhojanakāle thokaṁ labhissāmi, kiṁ maṁ nicchubhasī” ti vatvā: “Natthettha brāhmaṇānaṁ nimantanaṁ, purato yāhī” ti vutte: “Tena hi kasmā kujjhasi, tava bhojanakāle thokaṁ labhissāmī” ti āha. Atha naṁ so: “Ahaṁ te ekasittham-pi na dassāmi, thokaṁ idaṁ mama yāpanamattam-eva, mayā pi cetaṁ yācitvāva laddhaṁ, tvaṁ aññato āhāraṁ pariyesāhī” ti vatvā bhariyaṁ yācitvā laddhabhāvaṁ sandhā yeva vatvā gāthamāha.

1. Neva kiṇāmi na pi vikkiṇāmi, na cā pi me sannicayo ca atthi,
Sukiccharūpaṁ vatidaṁ parittaṁ, patthodano nālamayaṁ duvinnan-ti.

Taṁ sutvā sakko: “Aham-pi te madhurasaddena ekaṁ silokaṁ kathessāmi, taṁ suṇāhī” ti vatvā: “Na me tava silokena attho” ti tassa vārentasseva gāthādvayamāha:

2. Appamhā appakaṁ dajjā, anumajjhato majjhakaṁ,
Bahumhā bahukaṁ dajjā, adānaṁ nūpapajjati.

3. Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca,
Ariyamaggaṁ samāruha, nekāsī labhate sukhan-ti.

Tattha anumajjhato majjhakan-ti appamattakam-pi majjhe chetvā dve koṭṭhāse karitvā ekaṁ koṭṭhāsaṁ datvā tato avasesato anumajjhato pi puna majjhe chetvā eko koṭṭhāso dātabbo yeva. Adānaṁ nūpapajjatī ti appaṁ vā bahuṁ vā dinnaṁ hotu, adānaṁ nāma na hoti, tam-pi dānam-eva mahapphalam-eva.

So {5.388} tassa vacanaṁ sutvā: “Manāpaṁ te, brāhmaṇa, kathitaṁ, pāyāse pakke thokaṁ labhissasi, nisīdāhī” ti āha. Sakko ekamante nisīdi. Tasmiṁ nisinne cando teneva niyāmena upasaṅkamitvā tatheva kathaṁ pavattetvā tassa vārentasseva gāthādvayamāha:

4. Moghañcassa hutaṁ hoti, moghañcā pi samīhitaṁ,
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, eko bhuñjati bhojanaṁ.

5. Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca,
Ariyamaggaṁ samāruha, nekāsī labhate sukhan-ti.

Tattha samīhitan-ti dhanuppādanavīriyaṁ.

So tassa vacanaṁ sutvā kicchena kasirena: “Tena hi nisīda, thokaṁ labhissasī” ti āha. So gantvā sakkassa santike nisīdi. Tato sūriyo teneva nayena upasaṅkamitvā tatheva kathaṁ pavattetvā tassa vārentasseva gāthādvayamāha:

6. Saccañcassa hutaṁ hoti, saccañcā pi samīhitaṁ,
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, neko bhuñjati bhojanaṁ.

7. Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca,
Ariyamaggaṁ samāruha, nekāsī labhate sukhan-ti.

Tassa pi vacanaṁ sutvā kicchena kasirena: “Tena hi nisīda, thokaṁ labhissasī” ti āha. So gantvā candassa santike nisīdi. Atha naṁ mātali teneva nayena upasaṅkamitvā tatheva kathaṁ pavattetvā tassa vārentasseva imā gāthā abhāsi:

8. Sarañca juhati poso, bahukāya gayāya ca,
Doṇe timbarutitthasmiṁ, sīghasote mahāvahe.

9. Atra cassa hutaṁ hoti, atra cassa samīhitaṁ,
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, neko bhuñjati bhojanaṁ.

10. Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca,
Ariyamaggaṁ samāruha, nekāsī labhate sukhan-ti.

Tāsaṁ attho: yo puriso: “Nāgayakkhādīnaṁ balikammaṁ karomī” ti samuddasoṇḍipokkharaṇīādīsu yaṁ kiñci sarañca upagantvā juhati, tattha balikammaṁ karoti {5.389}, tathā bahukāya nadiyā gayāya pokkharaṇiyā doṇanāmake ca timbarunāmake ca titthe sīghasote mahante vārivahe. Atra cassā ti yadi atrā pi etesu sarādīsu assa purisassa hutañceva samīhitañca hoti, saphalaṁ sukhudrayaṁ sampajjati. Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ neko bhuñjati bhojanaṁ, ettha vattabbam-eva natthi, tena taṁ vadāmi: kosiya, dānāni ca dehi, sayañca bhuñja, ariyānaṁ dānābhiratānaṁ buddhādīnaṁ maggaṁ abhiruha. Na hi ekāsī eko va bhuñjamāno sukhaṁ nāma labhatīti.

So tassa pi vacanaṁ sutvā pabbatakūṭena otthaṭo viya kicchena kasirena: “Tena hi nisīda, thokaṁ labhissasī” ti āha. Mātali gantvā sūriyassa santike nisīdi. Tato pañcasikho teneva nayena upasaṅkamitvā tatheva kathaṁ pavattetvā tassa vārentasseva gāthādvayamāha:

11. Baḷisañhi so nigilati, dīghasuttaṁ sabandhanaṁ,
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, eko bhuñjati bhojanaṁ.

12. Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca,
Ariyamaggaṁ samāruha, nekāsī labhate sukhan-ti.

Macchariyakosiyo taṁ sutvā dukkhavedano nitthunanto: “Tena hi nisīda, thokaṁ labhissasī” ti āha. Pañcasikho gantvā mātalissa santike nisīdi. Iti tesu pañcasu brāhmaṇesu nisinnamattesveva pāyāso pacci. Atha naṁ kosiyo uddhanā otāretvā: “Tumhākaṁ pattāni āharathā” ti āha. Te anuṭṭhāya yathānisinnāva hatthe pasāretvā himavantato māluvapattāni āhariṁsu. Kosiyo tāni disvā: “Tumhākaṁ etesu pattesu dātabbapāyāso natthi, khadirādīnaṁ pattāni āharathā” ti āha. Te tāni pi āhariṁsu. Ekekaṁ pattaṁ yodhaphalakappamāṇaṁ ahosi. So sabbesaṁ dabbiyā pāyāsaṁ adāsi, sabbantimassa dānakāle pi ukkhaliyā ūnaṁ na paññāyi, pañcannam-pi datvā sayaṁ ukkhaliṁ gahetvā nisīdi. Tasmiṁ khaṇe pañcasikho uṭṭhāya attabhāvaṁ vijahitvā sunakho hutvā tesaṁ purato passāvaṁ karonto agamāsi. Brāhmaṇā attano pāyāsaṁ pattena pidahiṁsu. Kosiyassa hatthapiṭṭhe passāvabindu pati. Brāhmaṇā {5.390} kuṇḍikāhi udakaṁ gahetvā pāyāsaṁ abbhukiritvā bhuñjamānā viya ahesuṁ. Kosiyo: “Mayham-pi udakaṁ detha, hatthaṁ dhovitvā bhuñjissāmī” ti āha. “Tava udakaṁ āharitvā hatthaṁ dhovā” ti. “Mayā tumhākaṁ pāyāso dinno, mayhaṁ thokaṁ udakaṁ dethā” ti. “Mayaṁ piṇḍapaṭipiṇḍakammaṁ nāma na karomā” ti. “Tena hi imaṁ ukkhaliṁ oloketha, hatthaṁ dhovitvā āgamissāmī” ti nadiṁ otari. Tasmiṁ khaṇe sunakho ukkhaliṁ passāvassa pūresi. So taṁ passāvaṁ karontaṁ disvā mahantaṁ daṇḍamādāya taṁ tajjento āgacchi. So assājānīyamatto hutvā taṁ anubandhanto nānāvaṇṇo ahosi, kāḷo pi hoti seto pi suvaṇṇavaṇṇo pi kabaro pi ucco pi nīco pi, evaṁ nānāvaṇṇo hutvā macchariyakosiyaṁ anubandhi. So maraṇabhayabhīto brāhmaṇe upasaṅkami. Te pi uppatitvā ākāse ṭhitā. So tesaṁ taṁ iddhiṁ disvā gāthamāha.

13. Uḷāravaṇṇā vata brāhmaṇā ime, ayañca vo sunakho kissa hetu,
Uccāvacaṁ vaṇṇanibhaṁ vikubbati, akkhātha no brāhmaṇā ke nu tumhe ti.

Taṁ sutvā sakko devarājā:

14. Cando ca sūriyo ca ubho idhāgatā, ayaṁ pana mātali devasārathi,
Sakkohamasmi tidasānamindo, Eso ca kho pañcasikhoti vuccatī ti.

Gāthaṁ vatvā tassa yasaṁ vaṇṇento gāthamāha.

15. Pāṇissarā mudiṅgā ca, murajālambarāni ca,
Suttamenaṁ pabodhenti, paṭibuddho ca nandatī ti.

So tassa vacanaṁ sutvā: “Sakka, evarūpaṁ dibbasampattiṁ kinti katvā labhasī” ti pucchi. Sakko: “Adānasīlā tāva pāpadhammā maccharino devalokaṁ na gacchanti, niraye nibbattantī” ti dassento:

16. Ye {5.391} kecime maccharino kadariyā, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṁ,
Idheva nikkhippa sarīradehaṁ, kāyassa bhedā nirayaṁ vajantī ti.

Imaṁ gāthaṁ vatvā dhamme ṭhitānaṁ devalokapaṭilābhaṁ dassetuṁ gāthamāha.

17. Ye kecime suggatimāsamānā, dhamme ṭhitā saṁyame saṁvibhāge,
Idheva nikkhippa sarīradehaṁ, kāyassa bhedā sugatiṁ vajantī ti.

Tattha āsamānā ti āsīsantā. Ye keci sugatiṁ āsīsanti, sabbe te saṁyamasaṅkhāte dasasīladhamme saṁvibhāgasaṅkhāte dānadhamme ca ṭhitā hutvā idha sarīrasaṅkhātaṁ dehaṁ nikkhipitvā tassa kāyassa bhedā sugatiṁ vajantī ti attho.

Evaṁ vatvā ca pana, “kosiya, na mayaṁ tava santike pāyāsatthāya āgatā, kāruññena pana taṁ anukampamānā āgatāmhā” ti tassa pakāsetuṁ āha:

18. Tvaṁ nosi ñāti purimāsu jātisu, so maccharī rosako pāpadhammo,
Taveva atthāya idhāgatamhā, mā pāpadhammo nirayaṁ gamitthā ti.

Tattha so ti so tvaṁ. Mā pāpadhammo ti ayaṁ amhākaṁ ñāti pāpadhammo mā nirayaṁ agamāti etadatthaṁ āgatamhā ti attho.

Taṁ sutvā kosiyo: “Atthakāmā kira me, ete maṁ nirayā uddharitvā sagge patiṭṭhāpetukāmā” ti tuṭṭhacitto āha:

19. Addhā maṁ vo hitakāmā, yaṁ maṁ samanusāsatha,
Sohaṁ tathā karissāmi, sabbaṁ vuttaṁ hitesibhi.

20. Esāhamajjeva uparamāmi, na cāhaṁ kiñci kareyya pāpaṁ,
Na {5.392} cā pi me kiñci adeyyamatthi, na cāpidatvā udakaṁ pivāmi.

21. Evañca me dadato sabbakālaṁ, bhogā ime vāsava khīyissanti,
Tato ahaṁ pabbajissāmi sakka, hitvāna kāmāni yathodhikānī ti.

Tattha man-ti mama. Vo ti tumhe. Yaṁ man-ti yena maṁ samanusāsatha, tena me tumhe hitakāmā. Tathā ti yathā vadatha, tatheva karissāmi. Uparamāmī ti maccharibhāvato uparamāmi. Adeyyamatthī ti ito paṭṭhāya ca mama ālopato upaḍḍham-pi adeyyaṁ nāma natthi, na cāpidatvā ti udakapasatam-pi cāhaṁ labhitvā adatvā na pivissāmi. Khīyissantī ti vikkhīyissanti. Yathodhikānī ti vatthukāmakilesakāmavasena yathāṭhitakoṭṭhāsāni yeva.

Sakko macchariyakosiyaṁ dametvā nibbisevanaṁ katvā dānaphalaṁ jānāpetvā dhammadesanāya pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā saddhiṁ tehi devanagaram-eva gato. Macchariyakosiyo pi nagaraṁ pavisitvā rājānaṁ anujānāpetvā: “Gahitagahitabhājanāni pūretvā gaṇhantū” ti yācakānaṁ dhanaṁ datvā tasmiṁ khīṇe nikkhamma himavantato dakkhiṇapasse gaṅgāya ceva ekassa ca jātassarassa antare paṇṇasālaṁ katvā pabbajitvā vanamūlaphalāhāro tattha ciraṁ vihāsi, jaraṁ pāpuṇi.

Tadā sakkassa āsā saddhā sirī hirīti catasso dhītaro honti. Tā bahuṁ dibbagandhamālaṁ ādāya udakakīḷanatthāya anotattadahaṁ gantvā tattha kīḷitvā manosilātale nisīdiṁsu. Tasmiṁ khaṇe nārado nāma brāhmaṇatāpaso tāvatiṁsabhavanaṁ divāvihāratthāya gantvā nandanavanacittalatāvanesu divāvihāraṁ katvā pāricchattakapupphaṁ chattaṁ viya chāyatthāya dhārayamāno manosilātalamatthakena attano vasanaṭṭhānaṁ kañcanaguhaṁ gacchati. Atha tā tassa hatthe taṁ pupphaṁ disvā yāciṁsu. Tamatthaṁ {5.393} pakāsento satthā āha:

22. Naguttame girivare gandhamādane, modanti tā devavarābhipālitā,
Athāgamā isivaro sabbalokagū, supupphitaṁ dumavarasākhamādiya.

23. Suciṁ sugandhaṁ tidasehi sakkataṁ, pupphuttamaṁ amaravarehi sevitaṁ,
Aladdha maccehiva dānavehi vā, aññatra devehi tadārahaṁ hidaṁ.

24. Tato catasso kanakattacūpamā, uṭṭhāya nāriyo pamadādhipā muniṁ,
Āsā ca saddhā ca sirī tato hirī, iccabravuṁ nāradadeva brāhmaṇaṁ.

25. Sace anuddiṭṭhaṁ tayā mahāmuni, pupphaṁ imaṁ pārichattassa bramhe,
Dadāhi no sabbā gati te ijjhatu, tuvam-pi no hohi yatheva vāsavo.

26. Taṁ yācamānābhisamekkha nārado, iccabravī saṁkalahaṁ udīrayi,
Na mayhamatthatthi imehi koci naṁ, yā yeva vo seyyasi sā piḷandhathā ti.

Tattha girivare ti purimassa vevacanaṁ. Devavarābhipālitā ti sakkena rakkhitā. Sabbalokagū ti devaloke ca manussaloke ca sabbattha gamanasamattho. Dumavarasākhamādiyā ti sākhāya jātattā dumavarasākhanti laddhanāmaṁ pupphaṁ gahetvā. Sakkatan-ti katasakkāraṁ. Amaravarehī ti sakkaṁ sandhāya vuttaṁ. Aññatra devehī ti ṭhapetvā deve ca iddhimante ca aññehi manussehi vā yakkhādīhi vā aladdhaṁ. Tadārahaṁ hidan-ti tesaṁ yeva hi taṁ arahaṁ anucchavikaṁ. Kanakattacūpamā ti kanakūpamā tacā. Uṭṭhāyā ti ayyo mālāgandhavilepanādipaṭivirato pupphaṁ na piḷandhissati, ekasmiṁ padese chaḍḍessati, etha taṁ yācitvā pupphaṁ piḷandhissāmāti hatthe pasāretvā yācamānā ekappahāreneva uṭṭhahitvā. Pamadādhipā ti pamadānaṁ uttamā. Munin-ti isiṁ.

Anuddiṭṭhanti: “Asukassa nāma dassāmī” ti na uddiṭṭhaṁ. Sabbā gati te ijjhatū ti sabbā te cittagati ijjhatu, patthitapatthitassa {5.394} lābhī hohīti tassa thulimaṅgalaṁ vadanti. Yatheva vāsavo ti yathā amhākaṁ pitā vāsavo icchiticchitaṁ deti, tatheva no tvam-pi hohīti. Tan-ti taṁ pupphaṁ. Abhisamekkhā ti disvā. Saṁkalahan-ti nānāgāhaṁ kalahavaḍḍhanaṁ kathaṁ udīrayi. Imehī ti imehi pupphehi nāma mayhaṁ attho natthi, paṭivirato ahaṁ mālādhāraṇatoti dīpeti. Yā yeva vo seyyasī ti yā tumhākaṁ antare jeṭṭhikā. Sā piḷandhathā ti sā etaṁ piḷandhatū ti attho.

Tā catasso pi tassa vacanaṁ sutvā gāthamāhaṁsu:

27. Tvaṁ nottamevābhisamekkha nārada, yassicchasi tassā anuppavecchasu,
Yassā hi no nārada tvaṁ padassasi, sā yeva no hehiti seṭṭhasammatā ti.

Tattha tvaṁ nottamevā ti uttamamahāmuni tvam-eva no upadhārehi. Tāsaṁ vacanaṁ sutvā nārado tā ālapanto gāthamāha.

28. Akallametaṁ vacanaṁ sugatte, ko brāhmaṇo saṁkalahaṁ udīraye,
Gantvāna bhūtādhipam-eva pucchatha, sace na jānātha idhuttamādhamen-ti.

Tassattho: bhadde sugatte, idaṁ tumhehi vuttaṁ vacanaṁ mama ayuttaṁ, evañhi sati mayā tumhesu ekaṁ seṭṭhaṁ, sesā hīnā karontena kalaho vaḍḍhito bhavissati, ko bāhitapāpo brāhmaṇo kalahaṁ udīraye vaḍḍheyya. Evarūpassa hi kalahavaḍḍhanaṁ nāma ayuttaṁ, tasmā ito gatvā attano pitaraṁ bhūtādhipaṁ sakkam-eva pucchatha, sace attano uttamaṁ adhamañca na jānāthāti.

Tato satthā gāthamāha.

29. Tā nāradena paramappako pitā, udīritā vaṇṇamadena mattā,
Sakāse gantvāna sahassacakkhuno, pucchiṁsu bhūtādhipaṁ kā nu seyyasī ti.

Tattha paramappako pitā ti pupphaṁ adadantena ativiya ko pitā tassa kupitā hutvā. Udīritāti: “Bhūtādhipam-eva pucchathā” ti vuttā. Sahassacakkhuno ti sakkassa santikaṁ gantvā. Kā nū ti amhākaṁ antare katamā uttamāti pucchiṁsu.

Evaṁ {5.395} pucchitvā ṭhitā:

30. Tā disvā āyattamanā purindado, iccabravī devavaro katañjalī,
Sabbāva vo hotha sugatte sādisī, koneva bhadde kalahaṁ udīrayī ti.

Tattha tā disvāti, bhikkhave, catasso pi attano santikaṁ āgatā disvā. Āyattamanā ti ussukkamanā byāvaṭacittā. Katañjalī ti namassamānāhi devatāhi paggahitañjalī. Sādisī ti sabbāva tumhe sādisiyo. Ko nevā ti ko nu evaṁ. Kalahaṁ udīrayī ti idaṁ nānāgāhaṁ viggahaṁ kathesi vaḍḍhesi.

Athassa tā kathayamānā gāthamāhaṁsu:

31. Yo sabbalokaccarito mahāmuni, dhamme ṭhito nārado saccanikkamo,
So nobravi girivare gandhamādane, gantvāna bhūtādhipam-eva pucchatha,
Sace na jānātha idhuttamādhaman-ti.

Tattha saccanikkamo ti tathaparakkamo.

Taṁ sutvā sakko: “Imā catasso pi mayhaṁ dhītarova, sacāhaṁ ‘etāsu ekā guṇasampannā uttamā’ ti vakkhāmi, sesā kujjhissanti, na sakkā ayaṁ aḍḍo vinicchinituṁ, imā himavante kosiyatāpasassa santikaṁ pesesāmi, so etāsaṁ aḍḍaṁ vinicchinissatī” ti cintetvā: “Ahaṁ tumhākaṁ aḍḍaṁ na vinicchinissāmi, himavante kosiyo nāma tāpaso atthi, tassāhaṁ attano sudhābhojanaṁ pesessāmi, so parassa adatvā na bhuñjati, dadanto ca vicinitvā guṇavantānaṁ deti, yā tumhesu tassa hatthato bhattaṁ labhissati, sā uttamā bhavissatī” ti ācikkhanto gāthamāha.

32. Asu brahāraññacaro mahāmuni, nādatvā bhattaṁ varagatte bhuñjati,
Viceyya dānāni dadāti kosiyo, yassā hi so dassati sāva seyyasī” ti.

Tattha {5.396} brahāraññadharo ti mahāaraññavāsī.

Iti so tāpasassa santikaṁ pesetvā mātaliṁ pakkosāpetvā tassa santikaṁ pesento anantaraṁ gāthamāha.

33. Asū hi yo sammati dakkhiṇaṁ disaṁ, gaṅgāya tīre himavantapassani,
Sa kosiyo dullabhapānabhojano, tassa sudhaṁ pāpaya devasārathī ti.

Tattha sammatī ti vasati. Dakkhiṇan-ti himavantassa dakkhiṇāya disāya. Passanī ti passe.

Tato satthā āha:

34. Sa mātalī devavarena pesito, sahassayuttaṁ abhiruyha sandanaṁ,
Sukhippam-eva upagamma assamaṁ, adissamāno munino sudhaṁ adā ti.

Tattha adissamāno ti, bhikkhave, so mātali devarājassa vacanaṁ sampaṭicchitvā taṁ assamaṁ gantvā adissamānakāyo hutvā tassa sudhaṁ adāsi, dadamāno ca rattiṁ padhānamanuyuñjitvā paccūsasamaye aggiṁ paricaritvā vibhātāya rattiyā udentaṁ sūriyaṁ namassamānassa ṭhitassa tassa hatthe sudhābhojanapātiṁ ṭhapesi.

Kosiyo taṁ gahetvā ṭhitako va gāthādvayamāha:

35. Udaggihuttaṁ upatiṭṭhato hi me, pabhaṅkaraṁ lokatamonuduttamaṁ,
Sabbāni bhūtāni adhicca vāsavo, ko neva me pāṇisu kiṁ sudhodahi.

36. Saṅkhūpamaṁ setamatulyadassanaṁ, suciṁ sugandhaṁ piyarūpamabbhutaṁ,
Adiṭṭhapubbaṁ mama jātu cakkhubhi, kā devatā pāṇisu kiṁ sudhodahī ti.

Tattha udaggihuttan-ti udakaaggihuttaṁ paricaritvā aggisālato nikkhamma paṇṇasāladvāre ṭhatvā pabhaṅkaraṁ lokatamonudaṁ uttamaṁ ādiccaṁ upatiṭṭhato mama sabbāni bhūtāni adhicca atikkamitvā vattamāno vāsavo nu kho evaṁ mama pāṇīsu kiṁ sudhaṁ kiṁ nāmetaṁ odahi. “Saṅkhūpaman”-ti ādīhi ṭhitako va sudhaṁ vaṇṇeti.

Tato {5.397} mātali āha:

37. Ahaṁ mahindena mahesi pesito, sudhābhihāsiṁ turito mahāmuni,
Jānāsi maṁ mātali devasārathi, bhuñjassu bhattuttama mābhivārayi.

38. Bhuttā ca sā dvādasa hanti pāpake, khudaṁ pipāsaṁ aratiṁ daraklamaṁ,
Kodhūpanāhañca vivādapesuṇaṁ, sītuṇha tandiñca rasuttamaṁ idan-ti.

Tattha sudhābhihāsin-ti imaṁ sudhābhojanaṁ tuyhaṁ abhihariṁ. Jānāsī ti jānāhi maṁ tvaṁ, ahaṁ mātali nāma devasārathī ti attho. Mābhivārayī ti na bhuñjāmīti appaṭikkhipitvā bhuñja mā papañca kari. Pāpake ti ayañhi sudhā bhuttā dvādasa pāpadhamme hanati. Khudan-ti paṭhamaṁ tāva chātabhāvaṁ hanati, dutiyaṁ pānīyapipāsaṁ, tatiyaṁ ukkaṇṭhitaṁ, catutthaṁ kāyadarathaṁ, pañcamaṁ kilantabhāvaṁ, chaṭṭhaṁ kodhaṁ, sattamaṁ upanāhaṁ, aṭṭhamaṁ vivādaṁ, navamaṁ pesuṇaṁ, dasamaṁ sītaṁ, ekādasamaṁ uṇhaṁ, dvādasamaṁ tandiṁ ālasiyabhāvaṁ, idaṁ rasuttamaṁ uttamarasaṁ sudhābhojanaṁ ime dvādasa pāpadhamme hanati.

Taṁ sutvā kosiyo attano vatasamādānaṁ āvikaronto:

39. Na kappatī mātali mayha bhuñjituṁ, pubbe adatvā iti me vatuttamaṁ,
Na cā pi ekāsnamariyapūjitaṁ, asaṁvibhāgī ca sukhaṁ na vindatī ti.

Gāthaṁ vatvā, “bhante, tumhehi parassa adatvā bhojane kaṁ dosaṁ disvā idaṁ vataṁ samādinnan”-ti mātalinā puṭṭho āha:

40. Thīghātakā ye cime pāradārikā, mittadduno ye ca sapanti subbate,
Sabbe ca te maccharipañcamādhamā, tasmā adatvā udakam-pi nāsniye.

41. Sohitthiyā {5.398} vā purisassa vā pana, dassāmi dānaṁ vidusampavaṇṇitaṁ,
Saddhā vadaññū idha vītamaccharā, bhavanti hete sucisaccasammatā ti.

Tattha pubbe ti paṭhamaṁ adatvā, atha vā iti me pubbe vatuttamaṁ idaṁ pubbeva mayā vataṁ samādinnanti dasseti. Na cā pi ekāsnamariyapūjitan-ti ekakassa asanaṁ na ariyehi buddhādīhi pūjitaṁ. Sukhan-ti dibbamānusikaṁ sukhaṁ na labhati. Thīghātakā ti itthighātakā. Ye cime ti ye ca ime. Sapantī ti akkosanti. Subbate ti dhammikasamaṇabrāhmaṇe. Maccharipañcamā ti maccharī pañcamo etesanti maccharipañcamā. Adhamā ti ime pañca adhamā nāma. Tasmā ti yasmā ahaṁ pañcamaadhamabhāvabhayena adatvā udakam-pi nāsniye na paribhuñjissāmīti imaṁ vataṁ samādiyiṁ. Sohitthiyā vā ti so ahaṁ itthiyā vā. Vidusampavaṇṇitan-ti vidūhi paṇḍitehi buddhādīhi vaṇṇitaṁ. Sucisaccasammatā ti ete okappaniyasaddhāya samannāgatā vadaññū vītamaccharā purisā sucī ceva uttamasammatā ca hontī ti attho.

Taṁ sutvā mātali dissamānakāyena aṭṭhāsi. Tasmiṁ khaṇe tā catasso devakaññāyo catuddisaṁ aṭṭhaṁsu, sirī pācīnadisāya aṭṭhāsi, āsā dakkhiṇadisāya, saddhā pacchimadisāya, hirī uttaradisāya. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

42. Ato matā devavarena pesitā, kaññā catasso kanakattacūpamā,
Āsā ca saddhā ca sirī tato hirī, taṁ assamaṁ āgamu yattha kosiyo.

43. Tā disvā sabbo paramappamodito, subhena vaṇṇena sikhārivaggino,
Kaññā catasso caturo catuddisā, iccabravī mātalino ca sammukhā.

44. Purimaṁ disaṁ kā tvaṁ pabhāsi devate, alaṅkatā tāravarāva osadhī,
Pucchāmi taṁ kañcanavelliviggahe, ācikkha me tvaṁ katamāsi devatā.

45. Sirāha {5.399} devī manujehi pūjitā, apāpasattūpanisevinī sadā,
Sudhāvivādena tavantimāgatā, taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājaya.

46. Yassāhamicchāmi sudhaṁ mahāmuni, so sabbakāmehi naro pamodati,
Sirīti maṁ jānahi jūhatuttama, taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājayā ti.

Tattha ato ti tato. Matā ti anumatā, atha devavarena anumatā ceva pesitā cā ti attho. Sabbo paramappamodito ti anavaseso hutvā atipamodito. “Sāman”-ti pi pāṭho, tā devatā sāmaṁ disvā ti attho. Caturo ti caturā. Ayam-eva vā pāṭho, cāturiyena samannāgatā ti attho. Tāravarā ti tārakānaṁ varā. Kañcanavelliviggahe ti kañcanarūpasadisasarīre. Sirāhā ti sirī ahaṁ. Tavantimāgatā ti tava santikaṁ āgatā. Bhājayā ti yathā maṁ sudhā bhajati, tathā karohi, sudhaṁ me dehī ti attho. Jānahī ti jāna. Jūhatuttamā ti aggiṁ juhantānaṁ uttama.

Taṁ sutvā kosiyo āha:

47. Sippena vijjācaraṇena buddhiyā, narā upetā paguṇā sakammunā,
Tayā vihīnā na labhanti kiñcanaṁ, tayidaṁ na sādhu yadidaṁ tayā kataṁ.

48. Passāmi posaṁ alasaṁ mahagghasaṁ, sudukkulīnam-pi arūpimaṁ naraṁ,
Tayānugutto siri jātimāma pi, peseti dāsaṁ viya bhogavā sukhī.

49. Taṁ taṁ asaccaṁ avibhajjaseviniṁ, jānāmi mūḷhaṁ vidurānupātiniṁ,
Na tādisī arahati āsanūdakaṁ, kuto sudhā gaccha na mayha ruccasī ti.

Tattha sippenā ti hatthiassarathadhanusippādinā. Vijjācaraṇenā ti vedattayasaṅkhātāya vijjāya ceva sīlena ca. Paguṇā sakammunā ti attano purisakārena padhānaguṇasamannāgatā. Kiñcanan-ti kiñci appamattakam-pi yasaṁ vā sukhaṁ vā na labhanti. Yadidan-ti yaṁ etaṁ issariyatthāya sippāni uggaṇhitvā carantānaṁ {5.400} tayā vekallaṁ kataṁ, taṁ te na sādhu. Arūpiman-ti virūpaṁ. Tayānugutto ti tayā anurakkhito. Jātimāmapī ti jātisampannam-pi sippavijjācaraṇabuddhikammehi sampannam pi. Pesetī ti pesanakārakaṁ karoti. Taṁ tan-ti tasmā taṁ. Asaccan-ti sabhāvasaṅkhāte sacce avattanatāya asaccaṁ uttamabhāvarahitaṁ. Avibhajjasevinin-ti avibhajitvā yuttāyuttaṁ ajānitvā sippādisampanne pi itare pi sevamānaṁ. Vidurānupātinin-ti paṇḍitānupātiniṁ paṇḍite pātetvā pothetvā viheṭhetvā caramānaṁ. Kuto sudhā ti tādisāya nigguṇāya kuto sudhābhojanaṁ, na me ruccasi, gaccha mā idha tiṭṭhāti.

Sā tena paṭikkhittā tatthevantaradhāyi. Tato so āsāya saddhiṁ sallapanto āha:

50. Kā sukkadāṭhā paṭimukkakuṇḍalā, cittaṅgadā kambuvimaṭṭhadhārinī,
Osittavaṇṇaṁ paridayha sobhasi, kusaggirattaṁ apiḷayha mañjariṁ.

51. Migīva bhantā saracāpadhārinā, virādhitā mandamiva udikkhasi,
Ko te dutīyo ida mandalocane, na bhāyasi ekikā kānane vane ti.

Tattha cittaṅgadā ti citrehi aṅgadehi samannāgatā. Kambuvimaṭṭhadhārinī ti karaṇapariniṭṭhitena vimaṭṭhasuvaṇṇālaṅkāradhārinī. Osittavaṇṇan-ti avasittaudakadhāravaṇṇaṁ dibbadukūlaṁ. Paridayhā ti nivāsetvā ceva pārupitvā ca. Kusaggirattan-ti kusatiṇaggisikhāvaṇṇaṁ. Apiḷayha mañjarin-ti sapallavaṁ asokakaṇṇikaṁ kaṇṇe piḷandhitvāti vuttaṁ hoti. Saracāpadhārinā ti luddena. Virādhitā ti viraddhapahārā. Mandamivā ti yathā sā migī bhītā vanantare ṭhatvā taṁ mandaṁ mandaṁ oloketi, evaṁ olokesi.

Tato āsā āha:

52. Na me dutīyo idha matthi kosiya, masakkasārappabhavamhi devatā,
Āsā sudhāsāya tavantimāgatā, taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājayā ti.

Tattha masakkasārappabhavā ti tāvatiṁsabhavane sambhavā.

Taṁ {5.401} sutvā kosiyo: “Tvaṁ kira yo te ruccati, tassa āsāphalanipphādanena āsaṁ desi, yo te na ruccati, tassa na desi, natthi tayā samā patthitatthavināsikā” ti dīpento āha:

53. Āsāya yanti vāṇijā dhanesino, nāvaṁ samāruyha parenti aṇṇave,
Te tattha sīdanti atho pi ekadā, jīnādhanā enti vinaṭṭhapābhatā.

54. Āsāya khettāni kasanti kassakā, vapanti bījāni karontupāyaso,
Ītīnipātena avuṭṭhitāya vā, na kiñci vindanti tato phalāgamaṁ.

55. Athattakārāni karonti bhattusu, āsaṁ purakkhatvā narā sukhesino,
Te bhatturatthā atigāḷhitā puna, disā panassanti aladdha kiñcanaṁ.

56. Hitvāna dhaññañca dhanañca ñātake, āsāya saggādhimanā sukhesino,
Tapanti lūkham-pi tapaṁ cirantaraṁ, kumaggamāruyha parenti duggatiṁ.

57. Āsā visaṁvādikasammatā ime, āse sudhāsaṁ vinayassu attani,
Na tādisī arahati āsanūdakaṁ, kuto sudhā gaccha na mayha ruccasī ti.

Tattha parentī ti pakkhandanti. Jīnādhanā ti jīnadhanā. Iti tava vasena eke sampajjanti eke vipajjanti, natthi tayā sadisā pāpadhammāti vadati. Karontupāyaso ti taṁ taṁ kiccaṁ upāyena karonti. Ītīnipātenā ti visamavātamūsikasalabhasukapāṇakasetaṭṭhikarogādīnaṁ sassupaddavānaṁ aññataranipātena vā. Tato ti tato sassato te kiñci phalaṁ na vindanti, tesam-pi āsacchedanakammaṁ tvam-eva karosīti vadati. Athattakārānī ti yuddhabhūmīsu purisakāre. Āsaṁ purakkhatvā ti issariyāsaṁ purato katvā. Bhatturatthā ti sāmino atthāya. Atigāḷitā ti paccatthikehi atipīḷitā viluttasāpateyyā ddhastasenavāhanā hutvā. Panassantī ti palāyanti. Aladdha kiñcanan-ti kiñci issariyaṁ alabhitvā {5.402}. Iti etesam-pi issariyālābhaṁ tvam-eva karosīti vadati. Saggādhimanā ti saggaṁ adhigantumanā. Lūkhan-ti nirojaṁ pañcatapādikaṁ kāyakilamathaṁ. Cirantaran-ti cirakālaṁ. Āsā visaṁvādikasammatā ime ti evaṁ ime sattā saggāsāya duggatiṁ gacchanti, tasmā tvaṁ āsā nāma visaṁvādikasammatā visaṁvādikāti saṅkhaṁ gatā. Āse ti taṁ ālapati.

Sā pi tena paṭikkhittā antaradhāyi. Tato saddhāya saddhiṁ sallapanto gāthamāha.

58. Daddallamānā yasasā yasassinī, jighaññanāmavhayanaṁ disaṁ pati,
Pucchāmi taṁ kañcanavelliviggahe, ācikkha me tvaṁ katamāsi devate ti.

Tattha daddallamānā ti jalamānā. Jighaññanāmavhayanan-ti aparāti ca pacchimāti ca evaṁ jighaññena lāmakena nāmena vuccamānaṁ disaṁ pati daddallamānā tiṭṭhasi.

Tato sā gāthamāha.

59. Saddhāha devī manujehi pūjitā, apāpasattūpanisevinī sadā,
Sudhāvivādena tavanti māgatā, taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājayā ti.

Tattha saddhā ti yassa kassaci vacanapattiyāyanā sāvajjā pi hoti anavajjā pi. Pūjitā ti anavajjakoṭṭhāsavasena pūjitā. Apāpasattūpanisevinī ti anavajjasaddhāya ca ekantapattiyāyanusabhāvāra paresu pi pattiyāyanavidahanasamatthāya devatāyetaṁ nāmaṁ.

Athaṁ naṁ kosiyo: “Ime sattā yassa kassaci vacanaṁ saddahitvā taṁ taṁ karontā kattabbato akattabbam-eva bahutaraṁ karonti, taṁ sabbaṁ tayā kāritaṁ nāma hotī” ti vatvā evamāha:

60. Dānaṁ damaṁ cāgamatho pi saṁyamaṁ, ādāya saddhāya karonti hekadā,
Theyyaṁ {5.403} musā kūṭamatho pi pesuṇaṁ, karonti heke puna viccutā tayā.

61. Bhariyāsu poso sadisīsu pekkhavā, sīlūpapannāsu patibbatāsu pi,
Vinetvāna chandaṁ kulitthirāsu pi, karoti saddhaṁ puna kumbhadāsiyā.

62. Tvam-eva saddhe paradārasevinī, pāpaṁ karosi kusalam-pi riñcasi,
Na tādisī arahati āsanūdakaṁ, kuto sudhā gaccha na mayha ruccasī ti.

Tattha dānan-ti dasavatthukaṁ puññacetanaṁ. Daman-ti indriyadamanaṁ. Cāgan-ti deyyadhammapariccāgaṁ. Saṁyaman-ti sīlaṁ. Ādāya saddhāyāti: “Etāni dānādīni mahānisaṁsāni kattabbānī” ti vadataṁ vacanaṁ saddhāya ādiyitvā pi karonti ekadā. Kūṭan-ti tulākūṭādikaṁ vā gāmakūṭādikaṁ kammaṁ vā. Karonti heke ti eke manussā evarūpesu nāma kālesu imesañca atthāya theyyādīni kattabbānīti kesañci vacanaṁ saddahitvā etāni pi karonti. Puna viccutā tayā ti puna tayā visuttā sāvajjadukkhavipākānetāni na kattabbānīti vadataṁ vacanaṁ apattiyāyitvā pi karonti. Iti tava vasena sāvajjam-pi anavajjam-pi kareyyāsi vadati.

Sadisīsū ti jātigottasīlādīhi sadisīsu. Pekkhavā ti pekkhā vuccati taṇhā, sataṇhoti attho. Chandan-ti chandarāgaṁ. Karoti saddhan-ti kumbhadāsiyā pi vacane saddhaṁ karoti, tassā: “Ahaṁ tumhākaṁ idaṁ nāma upakāraṁ karissāmī” ti vadantiyā pattiyāyitvā kulitthiyo pi chaḍḍetvā tam-eva paṭisevati, asukā nāma tumhesu paṭibaddhacittāti kumbhadāsiyā pi vacane saddhaṁ katvāva paradāraṁ sevati. Tvam-eva saddhe paradārasevinī ti yasmā taṁ taṁ pattiyāyitvā tava vasena paradāraṁ sevanti pāpaṁ karonti kusalaṁ jahanti, tasmā tvam-eva paradārasevinī tvaṁ pāpāni karosi, kusalam-pi riñcasi, natthi tayā samā lokavināsikā pāpadhammā, gaccha na me ruccasīti.

Sā tattheva antaradhāyi. Kosiyo pi uttarato ṭhitāya hiriyā saddhiṁ sallapanto gāthādvayamāha:

63. Jighaññarattiṁ aruṇasmimūhate, yā dissati uttamarūpavaṇṇinī,
Tathūpamā {5.404} maṁ paṭibhāsi devate, ācikkha me tvaṁ katamāsi accharā.

64. Kāḷā nidāgheriva aggijāriva, anileritā lohitapattamālinī,
Kā tiṭṭhasi mandamigāvalokayaṁ, bhāsesamānāva giraṁ na muñcasī ti.

Tattha jighaññarattin-ti pacchimarattiṁ, rattipariyosāneti attho. Ūhate ti aruṇe uggate. ti yā puratthimā disā rattasuvaṇṇatāya uppamarūpadharā hutvā dissati. Kāḷā nidāgherivā ti nidāghasamaye kāḷavalli viya. Aggijārivā ti aggijālā iva, sā pi nijjhāmakhettesu taruṇauṭṭhitakāḷavalli viyā ti attho. Lohitapattamālinī ti lohitavaṇṇehi pattehi parivutā. Kā tiṭṭhasī ti yathā sā taruṇakāḷavalli vāteritā vilāsamānā sobhamānā tiṭṭhati, evaṁ kā nāma tvaṁ tiṭṭhasi. Bhāsesamānāvā ti mayā saddhiṁ bhāsitukāmā viya hosi, na ca giraṁ muñcasi.

Tato sā gāthamāha.

65. Hirāha devī manujehi pūjitā, apāpasattūpanisevinī sadā,
Sudhāvivādena tavantimāgatā, sāhaṁ na sakkomi sudham-pi yācituṁ,
Kopīnarūpā viya yācanitthiyā ti.

Tattha hirāhan-ti hirī ahaṁ. Sudhampī ti sā ahaṁ sudhābhojanaṁ taṁ yācitum-pi na sakkomi. Kiṁkāraṇā? Kopīnarūpā viya yācanitthiyā, yasmā itthiyā yācanā nāma kopīnarūpā viya rahassaṅgavivaraṇasadisā hoti, nillajjā viya hotī ti attho.

Taṁ sutvā tāpaso dve gāthā abhāsi:

66. Dhammena ñāyena sugatte lacchasi, eso hi dhammo na hi yācanā sudhā.

Taṁ taṁ ayācantimahaṁ nimantaye, sudhāya yañcicchasi tam-pi dammi te.

67. Sā {5.405} tvaṁ mayā ajja sakamhi assame, nimantitā kañcanavelliviggahe,
Tuvañhi me sabbarasehi pūjiyā, taṁ pūjayitvāna sudham-pi asniye ti.

Tattha dhammenā ti sabhāvena. Ñāyenā ti kāraṇena. Na hi yācanā sudhā ti na hi yācanāya sudhā labbhati, teneva kāraṇena itarā tisso nalabhiṁsu. Taṁ tan-ti tasmā taṁ. Yañcicchasī ti na kevalaṁ nimantemi yeva, yañca sudhaṁ icchasi, tam-pi dammi te. Kañcanavelliviggahe ti kañcanarāsisassirikasarīre. Pūjiyā ti na kevalaṁ sudhāya, aññehi pi sabbarasehi tvaṁ mayā pūjetabbayuttakāva. Asniye ti taṁ pūjetvā sace sudhāya avasesaṁ bhavissati, aham-pi bhuñjissāmi.

Tato aparā abhisambuddhagāthā.

68. Sā kosiyenānumatā jutīmatā, addhā hiri rammaṁ pāvisi yassamaṁ,
Udakavantaṁ phalamariyapūjitaṁ, apāpasattūpanisevitaṁ sadā.

69. Rukkhaggahānā bahukettha pupphitā, ambā piyālā panasā ca kiṁsukā,
Sobhañjanā loddamatho pi paddhakā, kekā ca bhaṅgā tilakā supupphitā.

70. Sālā karerī bahukettha jambuyo, assatthanigrodhamadhukavetasā,
Uddālakā pāṭali sinduvārakā, manuññagandhā mucalindaketakā.

71. Hareṇukā veḷukā keṇu tindukā, sāmākanīvāramatho pi cīnakā,
Mocā kadalī bahukettha sāliyo, pavīhayo ābhūjino ca taṇḍulā.

72. Tassevuttarapassena, jātā pokkharaṇī sivā,
Akakkasā apabbhārā, sādhu appaṭigandhikā.

73. Tattha macchā sanniratā, khemino bahubhojanā,
Siṅgū savaṅkā saṁkulā, satavaṅkā ca rohitā,
Āḷigaggarakākiṇṇā, pāṭhīnā kākamacchakā.

74. Tattha {5.406} pakkhī sanniratā, khemino bahubhojanā,
Haṁsā koñcā mayūrā ca, cakkavākā ca kukkuhā,
Kuṇālakā bahū citrā, sikhaṇḍī jīvajīvakā.

75. Tattha pānāya māyanti, nānā migagaṇā bahū,
Sīhā byagghā varāhā ca, acchakokataracchayo.

76. Palāsādā gavajā ca, mahiṁsā rohitā rurū,
Eṇeyyā ca varāhā ca, gaṇino nīkasūkarā,
Kadalimigā bahukettha, biḷārā sasakaṇṇikā.

77. Chamāgirī pupphavicitrasanthatā, dijābhighuṭṭhā dijasaṅghasevitā ti.

Tattha jutīmatā ti ānubhāvasampannena. Pāvisi yassaman-ti pāvisi assamaṁ, ya-kāro byañjanasandhikaro. Udakavantan-ti tesu tesu ṭhānesu udakasampannaṁ. Phalan-ti anekaphalasampannaṁ. Ariyapūjitan-ti nīvaraṇadosarahitehi jhānalābhīhi ariyehi pūjitaṁ pasatthaṁ. Rukkhaggahānā ti pupphūpagaphalūpagarukkhagahanā. Sobhañjanā ti siggurukkhā. Loddamatho pi paddhakā ti loddarukkhā ca padumarukkhā ca. Kekā ca bhaṅgā ti evaṁnāmakā rukkhā eva. Karerī ti karerirukkhā. Uddālakā ti vātaghātakā. Mucalindaketakā ti mucalindā ca pañcavidhaketakā ca. Hareṇukā ti aparaṇṇajāti. Veḷukā ti vaṁsabhedakā. Keṇū ti araññamāsā. Tindukā ti timbarurukkhā. Cīnakā ti khuddakarājamāsā. Mocā ti aṭṭhikakadaliyo. Sāliyo ti nānappakārā jātassaraṁ upanissāya jātā sāliyo. Pavīhayo ti nānappakārā vīhayo. Ābhūjino ti bhujapattā. Taṇḍulā ti nikkuṇḍakathusāni sayaṁjātataṇḍulasīsāni.

Tassevā ti, bhikkhave, tasseva assamassa uttaradisābhāge. Pokkharaṇī ti pañcavidhapadumasañchannā jātassarapokkharaṇī. Akakkasā ti macchasippikasevālādikakkasarahitā. Apabbhārā ti acchinnataṭā samatitthā. Appaṭigandhikā ti apaṭikkūlagandhena udakena samannāgatā. Tatthā ti tassā pokkharaṇiyā. Khemino ti abhayā. “Siṅgū” ti ādīni tesaṁ macchānaṁ nāmāni. Kuṇālakā ti kokilā. Citrā ti citrapattā. Sikhaṇḍī ti uṭṭhitasikhā morā, aññe pi vā matthake jātasikhā pakkhino. Pānāya māyantī ti pānāya āyanti. Palāsādā ti khaggā. Gavajā ti gavayā. Gaṇino ti gokaṇṇā. Kaṇṇikā ti kaṇṇikamigā. Chamāgirī ti bhūmisamapatthaṭā piṭṭhipāsāṇā. Pupphavicitrasanthatā ti vicitrapupphasanthatā. Dijābhighuṭṭhā ti madhurassarehi dijehi abhighuṭṭhā. Evarūpā tattha bhūmipabbatāti evaṁ bhagavā kosiyassa assamaṁ vaṇṇeti.

Idāni hirideviyā tattha pavisanādīni dassetuṁ āha:

78. Sā {5.407} suttacā nīladumābhilambitā, vijjū mahāmegharivānupajjatha,
Tassā susambandhasiraṁ kusāmayaṁ, suciṁ sugandhaṁ ajinūpasevitaṁ,
Atricca kocchaṁ hirimetadabravi, nisīda kalyāṇi sukhayidamāsanaṁ.

79. Tassā tadā kocchagatāya kosiyo, yadicchamānāya jaṭājinandharo,
Navehi pattehi sayaṁ sahūdakaṁ, sudhābhihāsī turito mahāmuni.

80. Sā taṁ paṭiggayha ubhohi pāṇibhi, iccabravi attamanā jaṭādharaṁ,
Handāhaṁ etarahi pūjitā tayā, gaccheyyaṁ brahme tidivaṁ jitāvinī.

81. Sā kosiyenānumatā jutīmatā, udīritā vaṇṇamadena mattā,
Sakāse gantvāna sahassacakkhuno, ayaṁ sudhā vāsava dehi me jayaṁ.

82. Tamena sakko pi tadā apūjayi, sahindadevā surakaññamuttamaṁ,
Sā pañjalī devamanussapūjitā, navamhi kocchamhi yadā upāvisī ti.

Tattha suttacā ti succhavī. Nīladumābhilambitā ti nīlesu dumesu abhilambitā hutvā, taṁ taṁ nīladumasākhaṁ parāmasantī ti attho. Mahāmegharivā ti tena nimantitā mahāmeghavijju viya tassa taṁ assamaṁ pāvisi. Tassā ti tassā hiriyā. Susambandhasiran-ti suṭṭhu sambandhasīsaṁ. Kusāmayan-ti usīrādimissakakusatiṇamayaṁ. Sugandhan-ti usīrena ceva aññena sugandhatiṇena ca missakattā sugandhaṁ. Ajinūpasevitan-ti upariatthatena ajinacammena upasevitaṁ. Atricca kocchan-ti evarūpaṁ kocchāsanaṁ paṇṇasāladvāre attharitvā. Sukhayidamāsanan-ti sukhaṁ nisīda idamāsanaṁ.

Yan-ti yāvadatthaṁ. Icchamānāyā ti sudhaṁ icchantiyā. Navehi pattehī ti taṅkhaṇaññeva pokkharaṇito ābhatehi allapaduminipattehi. Sayan-ti sahatthena. Sahūdakan-ti {5.408} dakkhiṇodakasahitaṁ. Sudhābhihāsī ti sudhaṁ abhihari. Turito ti somanassavegena turito. Handā ti vavassaggatthe nipāto. Jitāvinī ti vijayappattā hutvā.

Anumatā ti idāni yathāruciṁ gacchāti anuññātā. Udīritā ti tidasapuraṁ gantvā sakkassa santike ayaṁ sudhāti udīrayi. Surakaññan-ti devadhītaraṁ. Uttaman-ti pavaraṁ. Sā pañjalī devamanussapūjitā ti pañjalī devehi ca manussehi ca pūjitā. Yadā ti yadā nisīdanatthāya sakkena dāpite nave kañcanapīṭhasaṅkhāte kocche sā upāvisi, tadā naṁ tattha nisinnaṁ sakko ca sesadevatā ca pāricchattakapupphādīhi pūjayiṁsu.

Evaṁ sakko taṁ pūjetvā cintesi: “kena nu kho kāraṇena kosiyo sesānaṁ adatvā imissāva sudhaṁ adāsī” ti. So tassa kāraṇassa jānanatthāya puna mātaliṁ pesesi. Tamatthaṁ āvi karonto satthā āha:

83. Tam-eva saṁsī punadeva mātaliṁ, sahassanetto tidasānamindo,
Gantvāna vākyaṁ mama brūhi kosiyaṁ, āsāya saddhā siriyā ca kosiya,
Hirī sudhaṁ kena malattha hetunā ti.

Tattha saṁsī ti abhāsi. Vākyaṁ mamā ti mama vākyaṁ kosiyaṁ brūhi. Āsāya saddhā siriyā cā ti āsāto ca saddhāto ca sirito ca hirī yeva kena hetunā sudhamalatthāti.

So tassa vacanaṁ sampaṭicchitvā vejayantarathamāruyha agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

84. Taṁ suplavatthaṁ udatārayī rathaṁ, daddallamānaṁ upakāriyasādisaṁ,
Jambonadīsaṁ tapaneyyasannibhaṁ, alaṅkataṁ kañcanacittasannibhaṁ.

85. Suvaṇṇacandettha bahū nipātitā, hatthī gavāssā kikibyagghadīpiyo,
Eṇeyyakā laṅghamayettha pakkhino, migettha veḷuriyamayā yudhā yutā.

86. Tatthassarājaharayo ayojayuṁ, dasasatāni susunāgasādise,
Alaṅkate {5.409} kañcanajāluracchade, āveḷine saddagame asaṅgite.

87. Taṁ yānaseṭṭhaṁ abhiruyha mātali, disā imāyo abhinādayittha,
Nabhañca selañca vanappatiniñca, sasāgaraṁ pabyathayittha mediniṁ.

88. Sa khippam-eva upagamma assamaṁ, pāvāramekaṁsakato katañjalī,
Bahussutaṁ vuddhaṁ vinītavantaṁ, iccabravi mātali devabrāhmaṇaṁ.

89. Indassa vākyaṁ nisāmehi kosiya, dūto ahaṁ pucchati taṁ purindado,
Āsāya saddhā siriyā ca kosiya, hirī sudhaṁ kena malattha hetunā ti.

Tattha taṁ suplavatthan-ti taṁ vejayantarathaṁ sukhena plavanatthaṁ. Udatārayī ti uttāresi ukkhipitvā gamanasajjamakāsi. Upakāriyasādisan-ti upakaraṇabhaṇḍehi sadisaṁ, yathā tassa aggisikhāya samānavaṇṇāni upakaraṇāni jalanti, tatheva jalitanti attho. Jambonadīsan-ti jambunadasaṅkhātaṁ rattasuvaṇṇamayaṁ īsaṁ. Kañcanacittasannibhanti, kañcanamayena sattaratanavicittena aṭṭhamaṅgalena samannāgataṁ. Suvaṇṇacandetthā ti suvaṇṇamayā candakā ettha rathe. Hatthī ti suvaṇṇarajatamaṇimayā hatthī. Gavādīsu pi eseva nayo. Laṅghamayettha pakkhino ti ettha rathe laṅghamayā nānāratanamayā pakkhigaṇā pi paṭipāṭiyā ṭhitā. Yudhā yutā ti attano attano yudhena saddhiṁ yuttā hutvā dassitā.

Assarājaharayo ti harivaṇṇamanomayaassarājāno. Susunāgasādise ti balasampattiyā taruṇanāgasadise. Kañcanajāluracchade ti kañcanajālamayena uracchadālaṅkārena samannāgate. Āveḷine ti āveḷasaṅkhātehi kaṇṇālaṅkārehi yutte. Saddagame ti patodappahāraṁ vinā saddamatteneva gamanasīle. Asaṅgīte ti nissaṅge sīghajave evarūpe assarāje tattha yojesunti attho.

Abhinādayitthā ti yānasaddena ekaninnādaṁ akāsi. Vanappatiniñcā ti vanappatinī ca vanasaṇḍe cā ti attho. Pabyathayitthā ti kampayittha. Tattha ākāsaṭṭhakavimānakampanena nabhakampanaṁ veditabbaṁ. Pāvāramekaṁsakato ti ekaṁsakatapāvāradibbavattho. Vuddhan-ti guṇavuddhaṁ. Vinītavantan-ti vinītena ācāravattena samannāgataṁ. Iccabravī ti rathaṁ ākāse ṭhapetvā otaritvā evaṁ abravi. Devabrāhmaṇan-ti devasamaṁ brāhmaṇaṁ.

So {5.410} tassa vacanaṁ sutvā gāthamāha.

90. Andhā sirī maṁ paṭibhāti mātali, saddhā aniccā pana devasārathi.

Āsā visaṁvādikasammatā hi me, hirī ca ariyamhi guṇe patiṭṭhitā” ti.

Tattha andhā ti sippādisampanne pi asampanne pi bhajanato: “Andhā” ti maṁ paṭibhāti. Aniccā ti saddhā pana taṁ taṁ vatthuṁ pahāya aññasmiṁ aññasmiṁ uppajjanato hutvā abhāvākārena: “Aniccā” ti maṁ paṭibhāti. Visaṁvādikasammatā ti āsā pana yasmā dhanatthikā nāvāya samuddaṁ pakkhanditvā vinaṭṭhapābhatā enti, tasmā: “Visaṁvādikā” ti maṁ paṭibhāti. Ariyamhi guṇe ti hirī pana hirottappasabhāvasaṅkhāte parisuddhe ariyaguṇe patiṭṭhitāti.

Idāni tassā guṇaṁ vaṇṇento āha:

91. Kumāriyo yācimā gottarakkhitā, jiṇṇā ca yā yā ca sabhattuitthiyo,
Tā chandarāgaṁ purisesu uggataṁ, hiriyā nivārenti sacittamattano.

92. Saṅgāmasīse sarasattisaṁyute, parājitānaṁ patataṁ palāyinaṁ,
Hiriyā nivattanti jahitva jīvitaṁ, te sampaṭicchanti punā hirīmanā.

93. Velā yathā sāgaravegavārinī, hirāya hi pāpajanaṁ nivārinī,
Taṁ sabbaloke hirimariyapūjitaṁ, indassa taṁ vedaya devasārathī ti.

Tattha jiṇṇā ti vidhavā. Sabhattū ti sasāmikā taruṇitthiyo. Attano ti tā sabbā pi parapurisesu attano chandarāgaṁ uggataṁ viditvā: “Ayuttametaṁ amhākan”-ti hiriyā sacittaṁ nivārenti, pāpakammaṁ na karonti. Patataṁ palāyinan-ti patantānañca palāyantānañca antare. Jahitva jīvitan-ti ye hirimanto honti, te attano jīvitaṁ cajitvā hiriyā nivattanti, evaṁ nivattā ca pana te hirīmanā puna attano sāmikaṁ sampaṭicchanti, amittahatthato mocetvā gaṇhanti. Pāpajanaṁ nivārinī ti pāpato janaṁ nivārinī, ayam-eva vā pāṭho {5.411}. Tan-ti taṁ hiriṁ. Ariyapūjitan-ti ariyehi buddhādīhi pūjitaṁ. Indassa taṁ vedayā ti yasmā evaṁ mahāguṇā ariyapūjitāvesā, tasmā taṁ evaṁ uttamā nāmesāti indassa kathehīti.

Taṁ sutvā mātali gāthamāha.

94. Ko te imaṁ kosiya diṭṭhimodahi, brahmā mahindo atha vā pajāpati,
Hirāya devesu hi seṭṭhasammatā, dhītā mahindassa mahesi jāyathā ti.

Tattha diṭṭhinti: “Hirī nāma mahāguṇā ariyapūjitā” ti laddhiṁ. Odahī ti hadaye pavesesi. Seṭṭhasammatā ti tava santike sudhāya laddhakālato paṭṭhāya indassa santike kañcanāsanaṁ labhitvā sabbadevatāhi pūjiyamānā uttamasammatā jāyatha.

Evaṁ tasmiṁ kathente yeva kosiyassa taṅkhaṇaññeva cavanadhammo jāto. Atha naṁ, mātali, “kosiya āyusaṅkhāro te ossaṭṭho, cavanadhammo pi te sampatto, kiṁ te manussalokena, devalokaṁ gacchāmā” ti tattha netukāmo hutvā gāthamāha.

95. Handehi dāni tidivaṁ apakkama, rathaṁ samāruyha mamāyitaṁ imaṁ,
Indo ca taṁ indasagotta kaṅkhati, ajjeva tvaṁ indasahabyataṁ vajā ti.

Tattha mamāyitan-ti piyaṁ manāpaṁ. Indasagottā ti purimabhave indena samānagotta. Kaṅkhatī ti tavāgamanaṁ icchanto kaṅkhati.

Iti tasmiṁ kosiyena saddhiṁ kathente yeva kosiyo cavitvā opapātiko devaputto hutvā āruyha dibbarathe aṭṭhāsi. Atha naṁ, mātali, sakkassa santikaṁ nesi. Sakko taṁ disvāva tuṭṭhamānaso attano dhītaraṁ hirideviṁ tassa aggamahesiṁ katvā adāsi, aparimāṇamassa issariyaṁ ahosi. Tamatthaṁ viditvā: “Anomasattānaṁ kammaṁ nāma evaṁ visujjhatī” ti satthā osānagāthamāha.

96. Evaṁ visujjhanti apāpakammino, atho suciṇṇassa phalaṁ na nassati,
Ye {5.412} keci maddakkhu sudhāya bhojanaṁ, sabbeva te indasahabyataṁ gatā ti.

Tattha apāpakammino ti apāpakammā sattā evaṁ visujjhanti ye keci maddakkhū ti ye keci sattā tasmiṁ himavantapadese tadā kosiyena hiriyā dīyamānaṁ sudhābhojanaṁ addasaṁsu. Sabbeva te ti te sabbe pi taṁ dānaṁ anumoditvā cittaṁ pasādetvā indasahabyataṁ gatāti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepetaṁ adānābhirataṁ thaddhamacchariyaṁ samānaṁ ahaṁ damesiṁyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā hirī devatā uppalavaṇṇā ahosi, kosiyo dānapati bhikkhu, pañcasikho anuruddho, mātali ānando, sūriyo kassapo, cando moggallāno, nārado sāriputto, sakko aham-eva ahosin”-ti.

Sudhābhojanajātakavaṇṇanā tatiyā