Ja 536: Kuṇālajātakavaṇṇanā

Evamakkhāyatī ti idaṁ satthā kuṇāladahe viharanto anabhiratipīḷite pañcasate bhikkhū ārabbha kathesi. Tatrāyaṁ anupubbikathā: sākiyakoliyā kira kapilavatthunagarassa ca koliyanagarassa ca antare rohiṇiṁ nāma nadiṁ ekenevāvaraṇena bandhāpetvā sassāni kārenti. Atha jeṭṭhamūlamāse sassesu milāyantesu ubhayanagaravāsīnam-pi kammakārā sannipatiṁsu. Tattha koliyanagaravāsino vadiṁsu: “idaṁ udakaṁ ubhayato nīhariyamānaṁ neva tumhākaṁ, na amhākaṁ pahossati, amhākaṁ pana sassaṁ ekaudakeneva nipphajjissati, idaṁ udakaṁ amhākaṁ dethā” ti. Kapilavatthuvāsino vadiṁsu: “tumhesu koṭṭhe pūretvā ṭhitesu mayaṁ rattasuvaṇṇanīlamaṇikāḷakahāpaṇe gahetvā na sakkhissāma pacchipasibbakādihatthā tumhākaṁ gharadvāre vicarituṁ, amhākam-pi sassaṁ ekeneva udakena nipphajjissati, idaṁ udakaṁ amhākaṁ dethā” ti. “Na mayaṁ dassāmā” ti? “Mayam-pi na dassāmā” ti. Evaṁ kalahaṁ vaḍḍhetvā eko uṭṭhāya ekassa pahāraṁ adāsi, so pi aññassāti evaṁ aññamaññaṁ paharitvā rājakulānaṁ jātiṁ ghaṭṭetvā kalahaṁ pavattesuṁ.

Koliyakammakārā vadanti: “tumhe kapilavatthuvāsike sākiyadārake gahetvā gajjatha {5.413}, ye soṇasiṅgālādayo viya attano bhaginīhi saddhiṁ vasiṁsu, etesaṁ hatthiassādayo vā phalakāvudhāni vā amhākaṁ kiṁ karissantī” ti? Sākiyakammakārā vadanti: “tumhe dāni kuṭṭhino dārake gahetvā gajjatha, ye anāthā niggatikā tiracchānā viya kolarukkhe vasiṁsu, etesaṁ hatthiassādayo vā phalakāvudhāni vā amhākaṁ kiṁ karissantī” ti? Te gantvā tasmiṁ kamme niyuttaamaccānaṁ kathesuṁ, amaccā rājakulānaṁ kathesuṁ. Tato sākiyā: “Bhaginīhi saddhiṁ saṁvāsikānaṁ thāmañca balañca dassessāmā” ti yuddhasajjā nikkhamiṁsu. Koliyāpi: “Kolarukkhavāsīnaṁ thāmañca balañca dassessāmā” ti yuddhasajjā nikkhamiṁsu. Apare panācariyā: “Sākiyakoliyānaṁ dāsīsu udakatthāya nadiṁ gantvā cumbaṭāni bhūmiyaṁ nikkhipitvā sukhakathāya sannisinnāsu ekissā cumbaṭaṁ ekā sakasaññāya gaṇhi, taṁ nissāya ‘mama cumbaṭaṁ, tava cumbaṭan’-ti kalahe pavatte kamena ubhayanagaravāsino dāsakammakārā ceva sevakagāmabhojakāmaccauparājāno cāti sabbe yuddhasajjā nikkhamiṁsū” ti vadanti. Imamhā pana nayā purimanayo va bahūsu aṭṭhakathāsu āgato, yuttarūpo cāti sveva gahetabbo.

Te pana sāyanhasamaye yuddhasajjā nikkhamissantīti tasmiṁ samaye bhagavā sāvatthiyaṁ viharanto paccūsasamaye lokaṁ volokento ime evaṁ yuddhasajje nikkhante addasa, disvā ca: “Mayi gate esa kalaho vūpasamissati nu kho, no” ti upadhārento: “Ahamettha gantvā kalahavūpasamatthaṁ tīṇi jātakāni kathessāmi, tato kalaho vūpasamissati, atha sāmaggidīpanatthāya dve jātakāni kathetvā attadaṇḍasuttaṁ (Snp. 941 ādayo) desessāmi, desanaṁ sutvā ubhayanagaravāsino aḍḍhateyyāni aḍḍhateyyāni kumārasatāni dassanti, ahaṁ te pabbājessāmi, mahanto samāgamo bhavissatī” ti sanniṭṭhānaṁ katvā pāto va sarīrapaṭijagganaṁ katvā sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto sāyanhasamaye gandhakuṭito nikkhamitvā kassaci anārocetvā sayam-eva pattacīvaramādāya dvinnaṁ senānaṁ antare ākāse pallaṅkaṁ ābhujitvā tesaṁ saṁvegajananatthaṁ divā andhakāraṁ kātuṁ kesaraṁsiyo vissajjento nisīdi. Atha nesaṁ saṁviggamānasānaṁ attānaṁ dassento chabbaṇṇā buddharaṁsiyo vissajjesi. Kapilavatthuvāsino pi bhagavantaṁ disvā: “Amhākaṁ ñātiseṭṭho satthā āgato, diṭṭho nu kho tena amhākaṁ kalahakaraṇabhāvo” ti cintetvā: “Na kho pana sakkā satthari āgate amhehi parassa sarīre satthaṁ pātetuṁ, koliyanagaravāsino amhe hanantu {5.414} vā bajjhantu vā” ti āvudhāni chaḍḍesuṁ. Koliyanagaravāsino pi tatheva akaṁsu.

Atha bhagavā otaritvā ramaṇīye padese vālukapuline paññattavarabuddhāsane nisīdi anopamāya buddhasiriyā virocamāno. Te pi rājāno bhagavantaṁ vanditvā nisīdiṁsu. Atha ne satthā jānantova: “Kasmā āgatattha, mahārājā” ti pucchi. “Neva, bhante, nadidassanatthāya, na kīḷanatthāya, apica kho pana imasmiṁ ṭhāne saṅgāmaṁ paccupaṭṭhāpetvā āgatamhā” ti. “Kiṁ nissāya vo kalaho, mahārājā” ti? “Udakaṁ nissāya bhante” ti. “Udakaṁ kiṁ agghati mahārājā” ti? “Appagghaṁ, bhante” ti. “Pathavī nāma kiṁ agghati, mahārājā” ti? “Anagghā, bhante” ti. “Khattiyā kiṁ agghanti, mahārājā” ti? “Khattiyā nāma anagghā, bhante” ti. “Appagghaṁ udakaṁ nissāya kasmā anagghe khattiye nāsetha, mahārāja, kalahasmiñhi assādo nāma natthi, kalahavasena hi mahārājā ekāya rukkhadevatāya kāḷasīhena saddhiṁ baddhāghāto sakalam-pi imaṁ kappaṁ anuppattoyevā” ti vatvā phandanajātakaṁ (Ja. 475) kathesi.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bahinagare vaḍḍhakigāmo ahosi. Tatreko brāhmaṇavaḍḍhakī araññato dārūni āharitvā rathaṁ katvā jīvikaṁ kappesi. Tadā himavantapadese mahāphandanarukkho ahosi {4.208}. Eko kāḷasīho gocaraṁ pariyesitvā āgantvā tassa mūle nipajji. Athassa ekadivasaṁ vāte paharante eko sukkhadaṇḍako patitvā khandhe avatthāsi. So thokaṁ khandhena rujantena bhītatasito uṭṭhāya pakkhanditvā puna nivatto āgatamaggaṁ olokento kiñci adisvā: “Añño maṁ sīho vā byaggho vā anubandhanto natthi, imasmiṁ pana rukkhe nibbattadevatā maṁ ettha nipajjantaṁ na sahati maññe, hotu jānissāmī” ti aṭṭhāne kopaṁ bandhitvā rukkhaṁ paharitvā: “Neva tava rukkhassa pattaṁ khādāmi, na sākhaṁ bhañjāmi, idha aññe mige vasante sahasi, maṁ na sahasi, ko mayhaṁ doso atthi, katipāhaṁ āgamehi, samūlaṁ te rukkhaṁ uppāṭetvā khaṇḍākhaṇḍikaṁ chedāpessāmī” ti rukkhadevataṁ tajjetvā ekaṁ purisaṁ upadhārento vicari. Tadā so brāhmaṇavaḍḍhakī dve tayo manusse ādāya rathadārūnaṁ atthāya yānakena taṁ padesaṁ gantvā ekasmiṁ ṭhāne yānakaṁ ṭhapetvā vāsipharasuhattho rukkhe upadhārento phandanasamīpaṁ agamāsi. Kāḷasīho taṁ disvā: “Ajja, mayā paccāmittassa piṭṭhiṁ daṭṭhuṁ vaṭṭatī” ti gantvā rukkhamūle aṭṭhāsi. Vaḍḍhakī ca ito cito oloketvā phandanasamīpena pāyāsi. So: “Yāva eso nātikkamati, tāvadevassa kathessāmī” ti cintetvā paṭhamaṁ gāthamāha.

Kuṭhārihattho puriso, vanamogayha tiṭṭhasi,
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṁ dāruṁ chetumicchasī ti.

So tassa vacanaṁ sutvā: “Acchariyaṁ vata bho, na vata me ito pubbe migo manussavācaṁ bhāsanto diṭṭhapubbo, esa rathānucchavikaṁ {4.209} dāruṁ jānissati, pucchissāmi nan”-ti cintetvā dutiyaṁ gāthamāha.

Isso vanāni carasi, samāni visamāni ca,
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṁ dāruṁ nemiyā daḷhan-ti.

Taṁ sutvā kāḷasīho: “Idāni me manoratho matthakaṁ pāpuṇissatī” ti cintetvā tatiyaṁ gāthamāha.

Neva sālo na khadiro, nāssakaṇṇo kuto dhavo,
Rukkho ca phandano nāma, taṁ dāruṁ nemiyā daḷhan-ti.

So taṁ sutvā somanassajāto: “Sudivasena vatamhi ajja araññaṁ paviṭṭho, tiracchānagato me rathānucchavikaṁ dāruṁ ācikkhati, aho sādhū” ti pucchanto catutthaṁ gāthamāha.

Kīdisānissa pattāni, khandho vā pana kīdiso,
Puṭṭho me samma akkhāhi, yathā jānemu phandanan-ti.

Athassa so ācikkhanto dve gāthā abhāsi:

Yassa sākhā palambanti, namanti na ca bhañjare,
So rukkho phandano nāma, yassa mūle ahaṁ ṭhito.

Arānaṁ cakkanābhīnaṁ, īsānemirathassa ca,
Sabbassa te kammaniyo, ayaṁ hessati phandano ti.

So evaṁ ācikkhitvā tuṭṭhamānaso ekamante vicari, vaḍḍhakī pi rukkhaṁ chindituṁ ārabhi. Rukkhadevatā cintesi: “Mayā etassa upari na kiñci pātitaṁ, ayaṁ aṭṭhāne āghātaṁ bandhitvā mama vimānaṁ nāseti, ahañca vinassissāmi, ekenupāyena {4.210} imañca issaṁ vināsessāmī” ti. Sā vanakammikapuriso viya hutvā tassa santikaṁ āgantvā pucchi: “Bho purisa manāpo te rukkho laddho, imaṁ chinditvā kiṁ karissasī” ti? “Rathanemiṁ karissāmī” ti. “Iminā rukkhena ratho bhavissatī” ti kena te akkhātanti. “Ekena kāḷasīhenā” ti. “Sādhu suṭṭhu tena akkhātaṁ, iminā rukkhena ratho sundaro bhavissati, kāḷasīhassa galacammaṁ uppāṭetvā caturaṅgulamatte ṭhāne ayapaṭṭena viya nemimaṇḍale parikkhitte nemi ca thirā bhavissati, bahuñca dhanaṁ labhissasī” ti. “Kāḷasīhacammaṁ kuto lacchāmī” ti? “Tvaṁ bālakosi, ayaṁ tava rukkho vane ṭhito na palāyati, tvaṁ yena te rukkho akkhāto, tassa santikaṁ gantvā ‘sāmi tayā dassitarukkhaṁ kataraṭṭhāne chindāmī’ ti vañcetvā ānehi, atha naṁ nirāsaṅkaṁ ‘idha ca ettha ca chindā’ ti mukhatuṇḍaṁ pasāretvā ācikkhantaṁ tikhiṇena mahāpharasunā koṭṭetvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā cammaṁ ādāya varamaṁsaṁ khāditvā rukkhaṁ chindā” ti veraṁ appesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā imā gāthā āha:

Iti phandanarukkho pi, tāvade ajjhabhāsatha,
Mayham-pi vacanaṁ atthi, bhāradvāja suṇohi me.

Issassa upakkhandhamhā, ukkacca caturaṅgulaṁ,
Tena nemiṁ pasāresi, evaṁ daḷhataraṁ siyā.

Iti phandanarukkho pi, veraṁ appesi tāvade,
Jātānañca ajātānaṁ, issānaṁ dukkhamāvahī ti.

Vaḍḍhakī rukkhadevatāya vacanaṁ sutvā: “Aho ajja mayhaṁ maṅgaladivaso” ti kāḷasīhaṁ ghātetvā rukkhaṁ chetvā pakkāmi. Tamatthaṁ {4.211} pakāsento satthā āha:

Iccevaṁ phandano issaṁ, isso ca pana phandanaṁ,
Aññamaññaṁ vivādena, aññamaññamaghātayuṁ.

Evam-eva manussānaṁ, vivādo yattha jāyati,
Mayūranaccaṁ naccanti, yathā te issaphandanā.

Taṁ vo vadāmi bhaddaṁ vo, yāvantettha samāgatā,
Sammodatha mā vivadatha, mā hotha issaphandanā.

Sāmaggim-eva sikkhetha, buddhehetaṁ pasaṁsitaṁ,
Sāmaggirato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṁsatī ti.

Sakyarājāno dhammakathaṁ sutvā samaggā jātā.

Tato: “Parapattiyena nāma mahārājā na bhavitabbaṁ, parapattiyā hi hutvā ekassa sasassa kathāya tiyojanasahassavitthate himavante catuppadagaṇā mahāsamuddaṁ pakkhandino ahesuṁ, tasmā parapattiyena na bhavitabban”-ti vatvā daddabhajātakaṁ (Ja. 322) kathesi.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto sīhayoniyaṁ nibbattitvā vayappatto araññe paṭivasati. Tadā pana pacchimasamuddasamīpe beluvamissakatālavanaṁ hoti. Tatreko sasako beluvarukkhamūle ekassa tālagacchassa heṭṭhā vasati. So ekadivasaṁ gocaraṁ ādāya āgantvā tālapaṇṇassa heṭṭhā nipanno cintesi: “Sace ayaṁ pathavī saṁvaṭṭeyya, kahaṁ nu kho gamissāmī” ti. Tasmiṁ khaṇe ekaṁ beluvapakkaṁ tālapaṇṇassa upari pati. So tassa saddena: “Addhā pathavī saṁvaṭṭatī” ti uppatitvā pacchato anolokento va palāyi. Taṁ maraṇabhayabhītaṁ vegena palāyantaṁ añño sasako disvā pucchi: “Kiṁ bho, ativiya bhīto palāyasī” ti. “Mā pucchi, bho” ti. So: “Kiṁ bho, kiṁ bho” ti pacchato dhāvateva. Itaro nivattitvā anolokentova: “Ettha pathavī saṁvaṭṭatī” ti āha. So pi tassa pacchato palāyi. Evaṁ tamañño addasa, tamaññoti evaṁ sasakasahassaṁ ekato hutvā palāyi. Te eko pi migo disvā ekato hutvā palāyi. Eko sūkaro, eko gokaṇṇo, eko mahiṁso, eko gavayo, eko khaggo, eko byaggho, eko sīho, eko hatthī disvā: “Kimetan”-ti pucchitvā: “Ettha pathavī saṁvaṭṭatī” ti vutte {3.76} palāyi. Evaṁ anukkamena yojanamattaṁ tiracchānabalaṁ ahosi.

Tadā bodhisatto taṁ balaṁ palāyantaṁ disvā: “Kimetan”-ti pucchitvā: “Ettha pathavī saṁvaṭṭatī” ti sutvā cintesi: “Pathavīsaṁvaṭṭanaṁ nāma na kadāci atthi, addhā etesaṁ kiñci dussutaṁ bhavissati, mayi kho pana ussukkaṁ anāpajjante sabbe nassissanti, jīvitaṁ nesaṁ dassāmī” ti sīhavegena purato pabbatapādaṁ gantvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadi. Te sīhabhayatajjitā nivattitvā piṇḍitā aṭṭhaṁsu. Sīho tesaṁ antaraṁ pavisitvā: “Kimatthaṁ palāyathā” ti pucchi. “Pathavī saṁvaṭṭatī” ti. “Kena saṁvaṭṭamānā diṭṭhā” ti? “Hatthī jānantī” ti. Hatthī pucchi. Te: “Mayaṁ na jānāma, sīhā jānantī” ti vadiṁsu, sīhāpi: “Mayaṁ na jānāma, byagghā jānantī” ti, byagghāpi: “Mayaṁ na jānāma, khaggā jānantī” ti, khaggāpi: “Gavayā jānantī” ti, gavayāpi: “Mahiṁsā jānantī” ti, mahiṁsāpi: “Gokaṇṇā jānantī” ti, gokaṇṇāpi: “Sūkarā jānantī” ti, sūkarāpi: “Migā jānantī” ti, migāpi: “Mayaṁ na jānāma, sasakā jānantī” ti, sasakesu pucchiyamānesu: “Ayaṁ kathetī” ti taṁ sasakaṁ dassesuṁ. Atha naṁ: “Evaṁ kira, samma, passasi pathavī saṁvaṭṭatī” ti pucchi. “Āma, sāmi mayā diṭṭhā” ti. “Kattha vasanto passasī” ti? “Pacchimasamuddasamīpe beluvamissakatālavane vasāmi. Ahañhi tattha beluvarukkhamūle tālagacche tālapaṇṇassa heṭṭhā nipanno cintesiṁ: “Sace pathavī saṁvaṭṭati, kahaṁ gamissāmī” ti, atha taṅkhaṇaññeva pathaviyā saṁvaṭṭanasaddaṁ sutvā palātomhī” ti.

Sīho cintesi: “Addhā tassa tālapaṇṇassa upari beluvapakkaṁ patitvā duddubhāyanasaddamakāsi, svāyaṁ taṁ saddaṁ sutvā ‘pathavī saṁvaṭṭatī’ ti saññaṁ uppādetvā palāyi, tathato {3.77} jānissāmī” ti. So taṁ sasakaṁ gahetvā mahājanaṁ assāsetvā: “Ahaṁ iminā diṭṭhaṭṭhāne pathaviyā saṁvaṭṭanabhāvaṁ vā asaṁvaṭṭanabhāvaṁ vā tathato jānitvā āgamissāmi, yāva mamāgamanā tumhe ettheva hothā” ti sasakaṁ piṭṭhiyaṁ āropetvā sīhavegena pakkhanditvā tālavane sasakaṁ otāretvā: “Ehi tayā diṭṭhaṭṭhānaṁ dassehī” ti āha. “Na visahāmi sāmī” ti. “Ehi mā bhāyī” ti. So beluvarukkhaṁ upasaṅkamituṁ asakkonto avidūre ṭhatvā: “Idaṁ sāmi duddubhāyanaṭṭhānan”-ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

Duddubhāyati bhaddante, yasmiṁ dese vasāmahaṁ,
Ahampetaṁ na jānāmi, kimetaṁ duddubhāyatī ti.

Evaṁ vutte sīho beluvarukkhamūlaṁ gantvā tālapaṇṇassa heṭṭhā sasakena nipannaṭṭhānañceva tālapaṇṇamatthake patitaṁ beluvapakkañca disvā pathaviyā asaṁvaṭṭanabhāvaṁ tathato jānitvā sasakaṁ piṭṭhiyaṁ āropetvā sīhavegena khippaṁ migasaṅghānaṁ santikaṁ gantvā sabbaṁ pavattiṁ ārocetvā: “Tumhe mā bhāyathā” ti migagaṇaṁ assāsetvā vissajjesi. Sace hi tadā bodhisatto na bhaveyya, sabbe samuddaṁ pavisitvā nasseyyuṁ. Bodhisattaṁ pana nissāya sabbe jīvitaṁ labhiṁsūti.

Beluvaṁ patitaṁ sutvā, duddubhanti saso javi,
Sasassa vacanaṁ sutvā, santattā migavāhinī.

Appatvā padaviññāṇaṁ, paraghosānusārino,
Panādaparamā bālā, te honti parapattiyā.

Ye {3.78} ca sīlena sampannā, paññāyūpasame ratā,
Ārakā viratā dhīrā, na honti parapattiyā ti.

Imā tisso abhisambuddhagāthā.

Assaddho akataññū ca, sandhicchedo ca yo naro,
Hatāvakāso vantāso, sa ve uttamaporiso ti. (Dhp. 97).

Tato: “Kadāci mahārājā dubbalo pi mahabbalassa randhaṁ passati, kadāci mahabbalo pi dubbalassa randhaṁ passati, laṭukikā pi hi sakuṇikā hatthināgaṁ ghātesī” ti vatvā laṭukikajātakaṁ (Ja. 357) kathesi.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto hatthiyoniyaṁ nibbattitvā vayappatto pāsādiko mahākāyo asītisahassavāraṇaparivāro yūthapati hutvā himavantapadese vihāsi. Tadā ekā laṭukikā sakuṇikā hatthīnaṁ vicaraṇaṭṭhāne aṇḍāni nikkhi pi, tāni pariṇatāni bhinditvā sakuṇapotakā nikkhamiṁsu. Tesu aviruḷhapakkhesu uppatituṁ asakkontesu yeva mahāsatto asītisahassavāraṇaparivuto gocarāya caranto taṁ padesaṁ patto. Taṁ disvā laṭukikā cintesi: “Ayaṁ hatthirājā mama potake madditvā māressati, handa naṁ puttakānaṁ parittāṇatthāya dhammikārakkhaṁ yācāmī” ti. Sā ubho pakkhe ekato katvā tassa purato ṭhatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

Vandāmi taṁ kuñjara saṭṭhihāyanaṁ, āraññakaṁ yūthapatiṁ yasassiṁ,
Pakkhehi taṁ pañjalikaṁ karomi, mā me vadhī puttake dubbalāyā ti.

Mahāsatto: “Mā cintayi laṭukike, ahaṁ te puttake rakkhissāmī” ti sakuṇapotakānaṁ upari ṭhatvā asītiyā hatthisahassesu gatesu laṭukikaṁ āmantetvā: “Laṭukike amhākaṁ pacchato eko ekacāriko hatthī āgacchati, so amhākaṁ vacanaṁ na karissati, tasmiṁ āgate tam-pi yācitvā puttakānaṁ sotthibhāvaṁ kareyyāsī” ti vatvā pakkāmi. Sā pi tassa paccuggamanaṁ katvā ubhohi pakkhehi añjaliṁ katvā dutiyaṁ gāthamāha.

Vandāmi taṁ kuñjara ekacāriṁ, āraññakaṁ pabbatasānugocaraṁ,
Pakkhehi taṁ pañjalikaṁ karomi, mā me vadhī puttake dubbalāyā ti.

So tassā vacanaṁ sutvā tatiyaṁ gāthamāha.

Vadhissāmi te laṭukike puttakāni, kiṁ me tuvaṁ kāhasi dubbalāsi,
Sataṁ sahassāni pi tādisīnaṁ, vāmena pādena papothayeyyan-ti.

Evañca {3.176} pana vatvā so tassā puttake pādena sañcuṇṇetvā muttena pavāhetvā nadanto va pakkāmi. Laṭukikā rukkhasākhāya nilīyitvā: “Idāni tāva vāraṇa nadanto gacchasi, katipāheneva me kiriyaṁ passissasi, kāyabalato ñāṇabalassa mahantabhāvaṁ na jānāsi, hotu, jānāpessāmi nan”-ti taṁ santajjayamānāva catutthaṁ gāthamāha.

Na heva sabbattha balena kiccaṁ, balañhi bālassa vadhāya hoti,
Karissāmi te nāgarājā anatthaṁ, yo me vadhī puttake dubbalāyā ti.

Sā evaṁ vatvā katipāhaṁ ekaṁ kākaṁ upaṭṭhahitvā tena tuṭṭhena: “Kiṁ te karomī” ti vuttā: “Sāmi, aññaṁ me kātabbaṁ natthi, ekassa pana ekacārikavāraṇassa tuṇḍena paharitvā tumhehi akkhīni bhinnāni paccāsīsāmī” ti āha. Sā tena: “Sādhū” ti sampaṭicchitā ekaṁ nīlamakkhikaṁ upaṭṭhahi. Tāyapi: “Kiṁ te, karomī” ti vuttā: “Iminā kākena ekacārikavāraṇassa akkhīsu bhinnesu tumhehi tattha āsāṭikaṁ pātetuṁ icchāmī” ti vatvā tāyapi: “Sādhū” ti vutte ekaṁ maṇḍūkaṁ upaṭṭhahitvā tena: “Kiṁ te, karomī” ti vuttā: “Yadā ekacārikavāraṇo andho hutvā pānīyaṁ pariyesati, tadā pabbatamatthake ṭhito saddaṁ katvā tasmiṁ pabbatamatthakaṁ abhiruhante otaritvā papāte saddaṁ kareyyātha, ahaṁ tumhākaṁ santikā ettakaṁ paccāsīsāmī” ti āha. So pi tassā vacanaṁ: “Sādhū” ti sampaṭicchi.

Athekadivasaṁ kāko vāraṇassa dve pi {3.177} akkhīni tuṇḍena bhindi, nīlamakkhikā āsāṭikaṁ pātesi. So puḷavehi khajjanto vedanāppatto pipāsābhibhūto pānīyaṁ pariyesamāno vicari. Tasmiṁ kāle maṇḍūko pabbatamatthake ṭhatvā saddamakāsi. Vāraṇo: “Ettha pānīyaṁ bhavissatī” ti pabbatamatthakaṁ abhiruhi. Atha maṇḍūko otaritvā papāte ṭhatvā saddamakāsi. Vāraṇo: “Ettha pānīyaṁ bhavissatī” ti papātābhimukho gacchanto parigaḷitvā pabbatapāde patitvā jīvitakkhayaṁ pāpuṇi. Laṭukikā tassa matabhāvaṁ ñatvā: “Diṭṭhā me paccāmittassa piṭṭhī” ti haṭṭhatuṭṭhā tassa khandhe caṅkamitvā yathākammaṁ gatā.

Satthā: “Na, bhikkhave, kenaci saddhiṁ veraṁ nāma kātabbaṁ, evaṁ balasampannam-pi vāraṇaṁ ime cattāro janā ekato hutvā vāraṇassa jīvitakkhayaṁ pāpesun”-ti:

Kākañca passa laṭukikaṁ, maṇḍūkaṁ nīlamakkhikaṁ,
Ete nāgaṁ aghātesuṁ, passa verassa verinaṁ,
Tasmā hi veraṁ na kayirātha, appiyena pi kenacī ti.

Evaṁ kalahavūpasamanatthāya tīṇi jātakāni kathetvā sāmaggiparidīpanatthāya dve jātakāni kathesi. “Samaggānañhi mahārājā koci otāraṁ nāma passituṁ na sakkotī” ti vatvā rukkhadhammajātakaṁ (Ja. 74) kathesi.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente paṭhamaṁ uppanno vessavaṇo mahārājā cavi, sakko aññaṁ vessavaṇaṁ ṭhapesi. Etasmiṁ vessavaṇe parivatte pacchā nibbattavessavaṇo: “Rukkhagacchagumbalatānaṁ attano attano ruccanaṭṭhāne vimānaṁ gaṇhantū” ti sāsanaṁ pesesi. Tadā bodhisatto himavantappadese ekasmiṁ sālavane rukkhadevatā hutvā nibbatti. So ñātake āha: “Tumhe vimānāni gaṇhantā aṅgaṇe ṭhitarukkhesu mā gaṇhatha, imasmiṁ pana sālavane mayā gahitavimānaṁ parivāretvā ṭhitavimānāni gaṇhathā” ti. Tattha bodhisattassa vacanakarā paṇḍitadevatā bodhisattassa vimānaṁ parivāretvā ṭhitavimānāni gaṇhiṁsu. Apaṇḍitā pana devatā: “Kiṁ amhākaṁ attho araññavimānehi, mayaṁ manussapathe gāmanigamarājadhānidvāresu vimānāni gaṇhissāma. Gāmādayo hi upanissāya vasamānā devatā lābhaggayasaggappattā hontī” ti manussapathe aṅgaṇaṭṭhāne nibbattamahārukkhesu vimānāni gaṇhiṁsu.

Athekasmiṁ divase mahatī vātavuṭṭhi uppajji. Vātassa atibalavatāya daḷhamūlā vanajeṭṭhakarukkhā pi saṁbhaggasākhāviṭapā samūlā nipatiṁsu. Taṁ pana aññamaññaṁ sambandhanena ṭhitaṁ sālavanaṁ patvā ito cito ca paharanto ekarukkham-pi pātetuṁ nāsakkhi. Bhaggavimānā devatā nippaṭisaraṇā dārake hatthesu gahetvā himavantaṁ gantvā attano pavattiṁ sālavanadevatānaṁ {1.329} kathayiṁsu. Tā tāsaṁ evaṁ āgatabhāvaṁ bodhisattassa ārocesuṁ. Bodhisatto: “Paṇḍitānaṁ vacanaṁ aggahetvā nippaccayaṭṭhānaṁ gatā nāma evarūpāva hontī” ti vatvā dhammaṁ desento imaṁ gāthamāha.

Sādhū sambahulā ñātī, api rukkhā araññajā,
Vāto vahati ekaṭṭhaṁ, brahantam-pi vanappatin-ti.

Tato: “Samaggānaṁ mahārājā koci vivaraṁ passituṁ nāsakkhi, yadā pana aññamaññaṁ vivādamakaṁsu, atha ne eko nesādaputto jīvitakkhayaṁ pāpetvā ādāya gato, vivāde assādo nāma natthī” ti vatvā vaṭṭakajātakaṁ (Ja. 35) kathesi.

Atīte magadharaṭṭhe tasmiṁ yeva padese bodhisatto vaṭṭakayoniyaṁ paṭisandhiṁ gahetvā mātukucchito jāto aṇḍakosaṁ padāletvā nikkhantakāle mahāgeṇḍukappamāṇo vaṭṭakapotako ahosi. Atha naṁ mātāpitaro kulāvake nipajjāpetvā mukhatuṇḍakena gocaraṁ āharitvā posenti. Tassa pakkhe pasāretvā ākāse gamanabalaṁ vā pāde ukkhipitvā thale gamanabalaṁ vā natthi. Tañca padesaṁ saṁvacchare saṁvacchare dāvaggi gaṇhāti, so tasmim-pi samaye mahāravaṁ ravanto taṁ padesaṁ gaṇhi, sakuṇasaṅghā attano attano kulāvakehi nikkhamitvā maraṇabhayabhītā viravantā palāyanti, bodhisattassa pi mātāpitaro maraṇabhayabhītā bodhisattaṁ chaḍḍetvā palāyiṁsu. Bodhisatto kulāvake nipannako va gīvaṁ ukkhipitvā avattharitvā āgacchantaṁ aggiṁ disvā cintesi: “Sace mayhaṁ pakkhe pasāretvā ākāsena gamanabalaṁ bhaveyya, uppatitvā aññattha gaccheyyaṁ. Sace pāde ukkhipitvā gamanabalaṁ bhaveyya, padavārena aññattha gaccheyyaṁ. Mātāpitaro pi kho me maraṇabhayabhītā maṁ ekakaṁ pahāya attānaṁ parittāyantā palātā. Idāni me aññaṁ paṭisaraṇaṁ natthi, atāṇomhi asaraṇo, kiṁ nu kho ajja mayā kātuṁ vaṭṭatī” ti.

Athassa etadahosi: “Imasmiṁ loke sīlaguṇo nāma atthi, saccaguṇo nāma atthi, atīte pāramiyo pūretvā bodhimūle nisīditvā abhisambuddhā sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanasampannā {1.214} saccānuddayakāruññakhantisamannāgatā sabbasattesu samappavattamettābhāvanā sabbaññubuddhā nāma atthi, tehi ca paṭividdhā dhammaguṇā nāma atthi, mayi cā pi ekaṁ saccaṁ atthi, saṁvijjamāno eko sabhāvadhammo paññāyati, tasmā atīte buddhe ceva tehi paṭividdhaguṇe ca āvajjetvā mayi vijjamānaṁ saccasabhāvadhammaṁ gahetvā saccakiriyaṁ katvā aggiṁ paṭikkamāpetvā ajja mayā attano ceva sesasakuṇānañca sotthibhāvaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti. Tena vuttaṁ:

Atthi loke sīlaguṇo, saccaṁ soceyyanuddayā,
Tena saccena kāhāmi, saccakiriyamanuttaraṁ.

Āvajjetvā dhammabalaṁ, saritvā pubbake jine,
Saccabalamavassāya, saccakiriyamakāsahan-ti. (Cp. 3.79-80).

Atha bodhisatto atīte parinibbutānaṁ buddhānaṁ guṇe āvajjetvā attani vijjamānaṁ saccasabhāvaṁ ārabbha saccakiriyaṁ karonto imaṁ gāthamāha.

Santi pakkhā apatanā, santi pādā avañcanā,
Mātāpitā ca nikkhantā, jātaveda paṭikkamā ti.

Iti mahāsatto: “Sace mayhaṁ pakkhānaṁ atthibhāvo, te ca pasāretvā ākāse apatanabhāvo, pādānaṁ atthibhāvo, te ca ukkhipitvā avañcanabhāvo, mātāpitūnaṁ maṁ kulāvake yeva chaḍḍetvā palātabhāvo ca sacco sabhāvabhūto yeva, jātaveda, etena saccena tvaṁ ito paṭikkamā” ti kulāvake nipannako va saccakiriyaṁ akāsi. Tassa saha saccakiriyāya soḷasakarīsamatte ṭhāne jātavedo paṭikkami. Paṭikkamanto ca na jhāyamāno va aññaṁ gato, udake pana o pilāpitā ukkā viya tattheva nibbāyi. Tena vuttaṁ:

Saha {1.215} sacce kate mayhaṁ, mahāpajjalito sikhī,
Vajjesi soḷasa karīsāni, udakaṁ patvā yathā sikhī ti. (Cp. 3.82).

Taṁ pana ṭhānaṁ sakale pi imasmiṁ kappe agginā anabhibhavanīyattā kappaṭṭhiyapāṭihāriyaṁ nāma jātaṁ. Evaṁ bodhisatto saccakiriyaṁ katvā jīvitapariyosāne yathākammaṁ gato.

Evaṁ imāni pañca jātakāni kathetvā avasāne attadaṇḍasuttaṁ (Snp. 4.15) kathesi.

“Attadaṇḍā bhayaṁ jātaṁ, janaṁ passatha medhagaṁ,
Saṁvegaṁ kittayissāmi, yathā saṁvijitaṁ mayā.

Phandamānaṁ pajaṁ disvā, macche appodake yathā;
Aññamaññehi byāruddhe, disvā maṁ bhayamāvisi.

Samantamasāro loko, disā sabbā sameritā;
Icchaṁ bhavanamattano, nāddasāsiṁ anositaṁ.

Osānetveva byāruddhe, disvā me aratī ahu;
Athettha sallamaddakkhiṁ, duddasaṁ hadayanissitaṁ.

Yena sallena otiṇṇo, disā sabbā vidhāvati;
Tameva sallamabbuyha, na dhāvati na sīdati.

Tattha sikkhānugīyanti:
Yāni loke gadhitāni, na tesu pasuto siyā,
nibbijjha sabbaso kāme, Sikkhe nibbānamattano.

Sacco siyā appagabbho, amāyo rittapesuṇo;
Akkodhano lobhapāpaṁ, vevicchaṁ vitare muni.

Niddaṁ tandiṁ sahe thīnaṁ, pamādena na saṁvase;
Atimāne na tiṭṭheyya, nibbānamanaso naro.

Mosavajje na nīyetha, rūpe snehaṁ na kubbaye;
Mānañca parijāneyya, sāhasā virato care.

Purāṇaṁ nābhinandeyya, nave khantiṁ na kubbaye;
Hiyyamāne na soceyya, ākāsaṁ na sito siyā.

Gedhaṁ brūmi mahoghoti, ājavaṁ brūmi jappanaṁ;
Ārammaṇaṁ pakappanaṁ, kāmapaṅko duraccayo.

Saccā avokkamma muni, thale tiṭṭhati brāhmaṇo;
Sabbaṁ so paṭinissajja, sa ve santoti vuccati.

Sa ve vidvā sa vedagū, ñatvā dhammaṁ anissito;
Sammā so loke iriyāno, na pihetīdha kassaci.

Yodha kāme accatari, saṅgaṁ loke duraccayaṁ;
Na so socati nājjheti, chinnasoto abandhano.

Yaṁ pubbe taṁ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṁ;
Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasi.

Sabbaso nāmarūpasmiṁ, yassa natthi mamāyitaṁ;
Asatā ca na socati, sa ve loke na jīyati.

Yassa natthi idaṁ meti, paresaṁ vāpi kiñcanaṁ;
Mamattaṁ so asaṁvindaṁ, natthi meti na socati.

Aniṭṭhurī ananugiddho, anejo sabbadhī samo;
Tamānisaṁsaṁ pabrūmi, pucchito avikampinaṁ.

Anejassa vijānato, natthi kāci nisaṅkhati.
Virato so viyārabbhā, khemaṁ passati sabbadhi.

Na samesu na omesu, na ussesu vadate muni;
Santo so vītamaccharo, nādeti na nirassatī” ti.

Atha rājāno pasannā: “Sace satthā nāgamissa, mayaṁ aññamaññaṁ vadhitvā lohitanadiṁ pavattayissāma, satthāraṁ nissāya no jīvitaṁ laddhaṁ. Sace pana satthā agāraṁ ajjhāvasissa, dvisahassadīpaparivāraṁ catumahādīparajjaṁ hatthagataṁ abhavissa, atirekasahassaṁ kho panassa puttā abhavissaṁsu, tato khattiyaparivāro va avicarissa, taṁ kho panesa sampattiṁ pahāya nikkhamitvā {5.415} sambodhiṁ patto, idāni pi khattiyaparivāro va vicaratū” ti ubhayanagaravāsino aḍḍhateyyāni aḍḍhateyyāni kumārasatāni adaṁsu. Bhagavā te pabbājetvā mahāvanaṁ agamāsi. Punadivasato paṭṭhāya tehi parivuto ekadā kapilavatthunagare ekadā koliyanagareti dvīsu nagaresu piṇḍāya carati. Ubhayanagaravāsino mahāsakkāraṁ kariṁsu. Tesaṁ garugāravena na attano ruciyā pabbajitānaṁ anabhirati uppajji. Purāṇadutiyikāyo pi nesaṁ anabhiratijananatthāya taṁ taṁ vatvā sāsanaṁ pesesuṁ. Te atirekataraṁ ukkaṇṭhiṁsu. Bhagavā āvajjento tesaṁ anabhiratabhāvaṁ ñatvā: “Ime bhikkhū mādisena buddhena saddhiṁ ekato vasantā ukkaṇṭhanti, kathaṁ rūpā nu kho tesaṁ dhammakathā sappāyā” ti upadhārento kuṇāladhammadesanaṁ passi. Athassa etadahosi: “ahaṁ ime bhikkhū himavantaṁ netvā kuṇālakathāya nesaṁ mātugāmadosaṁ pakāsetvā anabhiratiṁ haritvā sotāpattimaggaṁ dassāmī” ti.

So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto bhattakiccavelāyam-eva te pañcasate bhikkhū āmantetvā: “Diṭṭhapubbo vo, bhikkhave, ramaṇīyo himavantapadeso” ti pucchi. “Nohetaṁ, bhante” ti. “Gacchissatha pana himavantacārikan”-ti? “Bhante, aniddhimanto mayaṁ kathaṁ gamissāmā” ti. “Sace pana vo koci gahetvā gaccheyya, gaccheyyāthā” ti? “Āma, bhante” ti. Satthā sabbe pi te attano iddhiyā gahetvā ākāse uppatitvā himavantaṁ gantvā gaganatale ṭhito va ramaṇīye himavantapadese kañcanapabbataṁ rajatapabbataṁ maṇipabbataṁ hiṅgulikapabbataṁ añjanapabbataṁ sānupabbataṁ phalikapabbatanti nānāvidhe pabbate, pañca mahānadiyo, kaṇṇamuṇḍakaṁ rathakāraṁ sīhapapātaṁ chaddantaṁ tiyaggaḷaṁ anotattaṁ kuṇāladahanti satta dahe dassesi. Himavanto ca nāma mahā pañcayojanasatubbedho tiyojanasahassavitthato, tassa imaṁ ramaṇīyaṁ ekadesaṁ attano ānubhāvena dassesi. Tattha katanivāsāni sīhabyagghahatthikulādīni catuppadāni pi ekadesato dassesi. Tattha ārāmarāmaṇeyyakādīni pupphūpagaphalūpage rukkhe nānāvidhe sakuṇasaṅghe jalajathalajapupphāni himavantassa puratthimapasse suvaṇṇatalaṁ, pucchimapasse hiṅgulatalaṁ dassesi. Imesaṁ rāmaṇeyyakānaṁ diṭṭhakālato paṭṭhāya tesaṁ bhikkhūnaṁ purāṇadutiyikāsu chandarāgo pahīno.

Atha satthā te bhikkhū gahetvā ākāsato {5.416} otaritvā himavantapacchimapasse saṭṭhiyojanike manosilātale sattayojanikassa kappaṭṭhikasālarukkhassa heṭṭhā tiyojanikāya manosilātalāya tehi bhikkhūhi parivuto chabbaṇṇarasmiyo vissajjento aṇṇavakucchiṁ khobhetvā jalamāno sūriyo viya nisīditvā madhurassaraṁ nicchārento te bhikkhū āmantesi: “bhikkhave, imasmiṁ himavante tumhehi adiṭṭhapubbaṁ pucchathā” ti. Tasmiṁ khaṇe dve citrakokilā ubhosu koṭīsu daṇḍakaṁ mukhena ḍaṁsitvā majjhe attano sāmikaṁ nisīdāpetvā aṭṭha citrakokilā purato, aṭṭha pacchato, aṭṭha vāmato, aṭṭha dakkhiṇato, aṭṭha heṭṭhā, aṭṭha upari chāyaṁ katvā evaṁ citrakokilaṁ parivāretvā ākāsenāgacchanti. Atha te bhikkhū taṁ sakuṇasaṅghaṁ disvā satthāraṁ pucchiṁsu: “ke nāmete, bhante sakuṇā” ti? “Bhikkhave, esa mama porāṇako vaṁso, mayā ṭhapitā paveṇī, maṁ tāva pubbe evaṁ paricariṁsu, tadā panesa sakuṇagaṇo mahā ahosi, aḍḍhuḍḍhāni dijakaññāsahassāni maṁ paricariṁsu. Anupubbena parihāyitvā idāni ettako jāto” ti. “Kathaṁ evarūpe pana, bhante, vanasaṇḍe etā dijakaññāyo tumhe paricariṁsū” ti? Atha nesaṁ satthā: “Tena hi, bhikkhave, suṇāthā” ti satiṁ upaṭṭhāpetvā atītaṁ āharitvā dassento āha:

“Evamakkhāyati evamanusūyati:

(1.) Sabbosadhadharaṇidhare [This and similar lines below are in a rare kind of verse called varṇaka, that went unnoticed by the Burmese editors.]
(2.) nekapupphamālyavitate
(3.) gajagavajamahiṁsarurucamarapasadakhaggagokaṇṇasīhabyagghadīpi-acchakokataracchauddārakadalimigabiḷārasasakaṇṇikānucarite
(4.) ākiṇṇanelamaṇḍalamahāvarāhanāgakulakareṇusaṅghādhivuṭṭhe
(5.) issamigasākhamigasarabhamigaeṇīmigavātamiga-pasadamigapurisālukimpurisayakkharakkhasanisevite
(6.) amajjavamañjarīdharapahaṭṭhapupphaphusitaggānekapādapagaṇavitake
(7.) kuraracakoravāraṇamayūraparabhatajīvañjīvakacelāvaka-bhiṅkārakaravīkamattavihaṅgagaṇasatatasampaghuṭṭhe
(8.) añjanamanosilāharitālahiṅgulakahemarajatakanakāneka-dhātusatavinaddhapaṭimaṇḍitapadese

evarūpe khalu, bho, ramme vanasaṇḍe kuṇālo nāma sakuṇo paṭivasati ativiya {5.417} citto ativiya cittapattacchadano.

Tasseva khalu, bho, kuṇālassa sakuṇassa aḍḍhuḍḍhāni itthisahassāni paricārikā dijakaññāyo, atha khalu, bho, dve dijakaññāyo kaṭṭhaṁ mukhena ḍaṁsitvā taṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ majjhe nisīdāpetvā uḍḍentimā naṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ addhānapariyāyapathe kilamatho ubbāhetthā ti.

Pañcasatā dijakaññāyo heṭṭhato heṭṭhato uḍḍenti ‘sacāyaṁ kuṇālo sakuṇo āsanā paripatissati, mayaṁ taṁ pakkhehi paṭiggahessāmā’ ti.

Pañcasatā dijakaññāyo uparūpari uḍḍenti ‘mā naṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ ātapo paritāpesī’ ti.

Pañcasatā dijakaññāyo ubhatopassena uḍḍenti ‘mā naṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ sītaṁ vā uṇhaṁ vā tiṇaṁ vā rajo vā vāto vā ussāvo vā upapphusī’ ti.

Pañcasatā dijakaññāyo purato purato uḍḍenti ‘mā naṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ gopālakā vā pasupālakā vā tiṇahārakā vā kaṭṭhahārakā vā vanakammikā vā kaṭṭhena vā kaṭhalena vā pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā sakkharāhi vā pahāraṁ adaṁsu, māyaṁ kuṇālo sakuṇo gacchehi vā latāhi vā rukkhehi vā sākhāhi vā thambhehi vā pāsāṇehi vā balavantehi vā pakkhīhi saṅgamesī’ ti.

Pañcasatā dijakaññāyo pacchato pacchato uḍḍenti saṇhāhi sakhilāhi mañjūhi madhurāhi vācāhi samudācarantiyo ‘māyaṁ kuṇālo sakuṇo āsane pariyukkaṇṭhī’ ti.

Pañcasatā dijakaññāyo disodisaṁ uḍḍenti anekarukkhavividhavikatiphalamāharantiyo ‘māyaṁ kuṇālo sakuṇo khudāya parikilamitthā’ ti.

Atha khalu, bho, tā dijakaññāyo taṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ ārāmeneva ārāmaṁ, uyyāneneva uyyānaṁ, nadītittheneva nadītitthaṁ, pabbatasikhareneva pabbatasikharaṁ, ambavaneneva ambavanaṁ, jambuvaneneva jambuvanaṁ, labujavaneneva labujavanaṁ, nāḷikerasañcāriyeneva nāḷikerasañcāriyaṁ khippam-eva abhisambhonti ratitthāya.

Atha khalu, bho, kuṇālo sakuṇo tāhi dijakaññāhi divasaṁ paribyūḷho evaṁ apasādeti {5.418} ‘nassatha tumhe vasaliyo, vinassatha tumhe vasiliyo coriyo dhuttiyo asatiyo lahucittāyo katassa appaṭikārikāyo anilo viya yenakāmaṁgamāyo’ ” ti.

Tatrāyaṁ atthavaṇṇanā: bhikkhave, so vanasaṇḍo evaṁ akkhāyati evañca anusūyati. Kinti? Sabbosadhadharaṇidhareti vitthāro. Tattha sabbosadhadharaṇidhare ti mūlatacapattapupphādisabbosadhadharāya dharaṇiyā samannāgateti attho, sabbosadhayutto vā dharaṇidharo. So hi padeso sabbosadhadharaṇidharoti evamakkhāyati evañca anusūyati, tasmiṁ vanasaṇḍeti vuttaṁ hoti. Sesapadayojanāya pi eseva nayo. Nekapupphamālyavitate ti anekehi phalatthāya uppannapupphehi ceva piḷandhanamālyehi ca vitate. Rurū ti suvaṇṇavaṇṇā migā. Uddārā ti uddā. Biḷārā ti mahābiḷārā. Nelamaṇḍalaṁ vuccati taruṇabhiṅkacchāpamaṇḍalaṁ. mahāvarāhā ti mahāhatthino, ākiṇṇanelamaṇḍalamahāvarāhena gocariyādibhedena dasavidhena nāgakulena ceva kareṇusaṅghena ca adhivuṭṭheti attho. Issamigā ti kāḷasīhā. Vātamigā ti mahāvātamigā. Pasadamigā ti citramigā. Purisālū ti vaḷavāmukhayakkhiniyo. Kimpurisā ti devakinnaracandakinnaradumakinnaradaṇḍamāṇavakakonti- sakuṇakaṇṇapāvuraṇādibhedā kinnarā.

Amajjavamañjarīdharapahaṭṭhapupphaphusitaggānekapādapagaṇavitate ti makuladharehi ceva mañjarīdharehi ca supupphitehi ca aggamattapupphitehi ca anekehi pādapagaṇehi vitate. Vāraṇā nāma hatthiliṅgasakuṇā. Celāvakāti pi ete sakuṇā yeva. Hemañca kanakañcā ti dve suvaṇṇajātiyo. Etehi añjanādīhi anekadhātusatehi anekehi vaṇṇadhāturāsīhi vinaddhapaṭimaṇḍitapadese. Bho ti dhammālapanamattametaṁ. Citto ti mukhatuṇḍake pi heṭṭhāudarabhāge pi citrova.

Aḍḍhuḍḍhānī ti aḍḍhacatutthāni, tīṇi sahassāni pañceva satānī ti attho. Addhānapariyāyapathe ti addhānasaṅkhāte gamanamagge. Ubbāhetthā ti bādhayittha. Upapphusī ti upagantvā phusi. Pahāraṁ adaṁsū ti ettha: “Mā nan”-ti padassa sāmivasena attho veditabbo. Saṅgamesī ti samāgacchi. Saṇhāhī ti maṭṭhāhi. Sakhilāhī ti piyāhi. Mañjūhī ti sakhilāhi. Madhurāhī ti madhurassarāhi. Samudācarantiyo ti gandhabbakaraṇavasena paricarantiyo. Anekarukkhavividhavikatiphalan-ti anekehi rukkhehi vividhavikatiphalaṁ. Ārāmeneva ārāman-ti pupphārāmādīsu aññatarena ārāmeneva aññataraṁ ārāmaṁ nentī ti attho. Uyyānādīsu pi eseva nayo. Nāḷikerasañcāriyenevā ti nāḷikeravaneneva aññaṁ nāḷikeravanaṁ. Atisambhontī ti evaṁ netvā tattha naṁ khippaññeva {5.419} ratitthāya pāpuṇanti.

Divasaṁ paribyūḷho ti sakaladivasaṁ paribyūḷho. Apasādetī ti tā kira taṁ evaṁ divasaṁ paricaritvā nivāsarukkhe otāretvā parivāretvā rukkhasākhāsu nisīditvā: “Appeva nāma madhuravacanaṁ labheyyāmā” ti patthayantiyo iminā uyyojitakāle attano vasanaṭṭhānaṁ gamissāmāti vasanti. Kuṇālarājā pana tā uyyojento: “Nassathā” ti ādivacanehi apasādeti. Tattha nassathā ti gacchatha. Vinassathā ti sabbatobhāgena nassatha. Gehe dhanadhaññādīnaṁ nāsanena coriyo, bahumāyatāya dhuttiyo, naṭṭhassatitāya asatiyo, anavaṭṭhitacittatāya lahucittāyo, katavināsanena mittadubbhitāya katassa appaṭikārikāyo ti.

Evañca pana vatvā: “Iti kho, bhikkhave, ahaṁ tiracchānagato pi itthīnaṁ akataññutaṁ bahumāyataṁ anācārataṁ dussīlatañca jānāmi, tadāpāhaṁ tāsaṁ vase avattitvā tā eva attano vase vattemī” ti imāya kathāya tesaṁ bhikkhūnaṁ anabhiratiṁ haritvā satthā tuṇhī ahosi. Tasmiṁ khaṇe dve kāḷakokilā sāmikaṁ daṇḍakena ukkhipitvā heṭṭhābhāgādīsu catasso catasso hutvā taṁ padesaṁ āgamiṁsu. Te bhikkhū tā pi disvā satthāraṁ pucchiṁsu. Satthā: “Pubbe, bhikkhave, mama sahāyo puṇṇamukho nāma phussakokilo ahosi, tassāyaṁ vaṁso” ti vatvā purimanayeneva tehi bhikkhūhi pucchito āha:

“Tasseva khalu, bho, himavato pabbatarājassa puratthimadisābhāge

(9.) susukhumasunipuṇagirippabhavaharitupayantiyo” ti.

Tattha suṭṭhu sukhumasaṇhasalilatāya susukhumasunipuṇā, giri etāsaṁ pabhavoti girippabhavā, himavantato sandamānaharitatiṇamissaoghatāya haritā, kuṇāladahaṁ upagamanena upayantiyoti susukhumasunipuṇagirippabhavaharitupayantiyo, evarūpā nadiyo yasmiṁ sandantī ti attho. Idāni yaṁ kuṇāladahaṁ tā upayanti, tattha pupphāni vaṇṇento āha:

(10.) “Uppalapadumakumudanalinasatapattasogandhikamandālaka-sampativiruḷhasuciganṭhamanuññamāvakappadese” ti.

Tattha uppalan-ti nīluppalaṁ. Nalinan-ti setapadumaṁ. Satapattan-ti paripuṇṇasatapattapadumaṁ. Sampatī ti etehi sampativiruḷhehi abhinavajātehi sucigandhena ceva manuññena ca hadayabandhanasamatthatāya māvakena ca padesena samannāgateti attho. Idāni tasmiṁ dahe rukkhādayo vaṇṇento āha:

(11.) “Kuravakamucalindaketakavedisavañjulapunnāgabakulatilaka-piyakahasanasālasaḷalacampakaasokanāgarukkha-tirīṭibhujapattaloddacandanoghavane {5.420}
(12.) kāḷāgarupadmakapiyaṅgudevadārukacocagahane
(13.) kakudhakuṭajaaṅkolakaccikārakaṇikārakaṇṇikārakanavera-koraṇḍakakoviḷārakiṁsukayodhikavanamallikamanaṅgaṇamanavajja-bhaṇḍisurucirabhaginimālāmalyadhare
(14.) jātisumanamadhugandhikadhanutakkāritālīsatagara-musīrakoṭṭhakacchavitate
(15.) atimuttakasaṁkusumitalatāvitatapaṭimaṇḍitappadese
(16.) haṁsapilavakādambakāraṇḍavābhinadite
(17.) vijjādharasiddhasamaṇatāpasagaṇādhivuṭṭhe
(18.) varadevayakkharakkhasadānavagandhabbakinnara-mahoragānuciṇṇappadese:

evarūpe khalu, bho, ramme vanasaṇḍe puṇṇamukho nāma phussakokilo pativasati ativiya madhuragiro vilāsitanayano mattakkho.

Tasseva khalu, bho, puṇṇamukhassa phussakokilassa aḍḍhuḍḍhāni itthisatāni paricārikā dijakaññāyo. Atha khalu, bho, dve dijakaññāyo kaṭṭhaṁ mukhena ḍaṁsitvā taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ majjhe nisīdāpetvā uḍḍenti ‘mā naṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ addhānapariyāyapathe kilamatho ubbāhetthā’ ti.

Paññāsa dijakaññāyo heṭṭhato heṭṭhato uḍḍenti ‘sacāyaṁ puṇṇamukho phussakokilo sakuṇo āsanā paripatissati, mayaṁ taṁ pakkhehi paṭiggahessāmā’ ti.

Paññāsa dijakaññāyo uparūpari uḍḍenti ‘mā naṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ ātapo paritāpesī’ ti.

Paññāsa paññāsa dijakaññāyo ubhatopassena uḍḍenti ‘mānaṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ sītaṁ vā uṇhaṁ vā tiṇaṁ vā rajo vā vāto vā ussāvo vā upapphusī’ ti.

Paññāsa dijakaññāyo purato purato uḍḍenti ‘mā naṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ gopālakā vā pasupālakā vā tiṇahārakā vā kaṭṭhahārakā vā vanakammikā vā kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā sakkharāhi vā pahāramadaṁsu, māyaṁ puṇṇamukho phussakokilo gacchehi vā latāhi vā rukkhehi vā sākhāhi vā thambhehi vā pāsāṇehi vā balavantehi vā pakkhīhi saṅgamesī’ ti.

Paññāsa dijakaññāyo pacchato pacchato uḍḍenti saṇhāhi sakhilāhi {5.421} mañjūhi madhurāhi vācāhi samudācarantiyo ‘māyaṁ puṇṇamukho phussakokilo āsane pariyukkaṇṭhī’ ti.

Paññāsa dijakaññāyo disodisaṁ uḍḍenti anekarukkhavividhavikatiphalamāharantiyo ‘māyaṁ puṇṇamukho phussakokilo khudāya parikilamitthā’ ti.

Atha khalu, bho, tā dijakaññāyo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ ārāmeneva ārāmaṁ, uyyāneneva uyyānaṁ, nadītittheneva nadītitthaṁ, pabbatasikhareneva pabbatasikharaṁ, ambavaneneva ambavanaṁ, jambuvaneneva jambuvanaṁ, labujavaneneva labujavanaṁ, nāḷikerasañcāriyeneva nāḷikerasañcāriyaṁ khippam-eva abhisambhonti ratitthāya.

Atha khalu, bho, puṇṇamukho phussakokilo tāhi dijakaññāhi divasaṁ paribyūḷho evaṁ pasaṁsati ‘sādhu sādhu, bhaginiyo, etaṁ kho bhaginiyo tumhākaṁ patirūpaṁ kuladhītānaṁ, yaṁ tumhe bhattāraṁ paricareyyāthā’ ti.

Atha khalu, bho, puṇṇamukho phussakokilo yena kuṇālo sakuṇo tenupasaṅkami. Addasaṁsu kho kuṇālassa sakuṇassa paricārikā dijakaññāyo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ dūrato va āgacchantaṁ, disvāna yena puṇṇamukho phussakokilo tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ etadavocuṁ: ‘ayaṁ, samma puṇṇamukha, kuṇālo sakuṇo ativiya pharuso ativiya pharusavāco, appeva nāma tavam-pi āgamma piyavācaṁ labheyyāmā’ ti. ‘Appeva nāma bhaginiyo’ ti vatvā yena kuṇālo sakuṇo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā kuṇālena sakuṇena saddhiṁ paṭisammoditvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho puṇṇamukho phussakokilo taṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ etad-avoca: ‘kissa tvaṁ, samma kuṇāla, itthīnaṁ sujātānaṁ kuladhītānaṁ sammāpaṭipannānaṁ micchāpaṭipannosi, amanāpabhāṇīnam-pi kira, samma kuṇāla, itthīnaṁ manāpabhāṇinā bhavitabbaṁ, kimaṅgaṁ pana manāpabhāṇīna’nti.

Evaṁ vutte kuṇālo sakuṇo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ evaṁ apasādesi: ‘nassa tvaṁ, samma jamma vasala, vinassa tvaṁ, samma jamma vasala, ko nu tayā viyatto jāyājinenā’ ti. Evaṁ apasādito ca pana puṇṇamukho phussakokilo tato yeva {5.422} paṭinivatti.

Atha khalu, bho, puṇṇamukhassa phussakokilassa aparena samayena nacirasseva kharo ābādho uppajji, lohitapakkhandikā bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Atha khalu, bho, puṇṇamukhassa phussakokilassa paricārikānaṁ dijakaññānaṁ etadahosi: ‘ābādhiko kho ayaṁ puṇṇamukho phussakokilo, appeva nāma imamhā ābādhā vuṭṭhaheyyā’ ti ekaṁ adutiyaṁ ohāya yena kuṇālo sakuṇo tenupasaṅkamiṁsu. Addasā kho kuṇālo sakuṇo tā dijakaññāyo dūrato va āgacchantiyo, disvāna tā dijakaññāyo etad-avoca: ‘kahaṁ pana tumhaṁ vasaliyo bhattā’ ti. ‘Ābādhiko kho, samma kuṇāla, puṇṇamukho phussakokilo appeva nāma tamhā ābādhā vuṭṭhaheyyā’ ti. Evaṁ vutte kuṇālo sakuṇo tā dijakaññāyo evaṁ apasādesi: ‘nassatha tumhe vasaliyo, vinassatha tumhe vasaliyo coriyo dhuttiyo asatiyo lahucittāyo katassa appaṭikārikāyo anilo viya yenakāmaṁgamāyo’ ti vatvā yena puṇṇamukho phussakokilo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ etad-avoca: ‘haṁ, samma, puṇṇamukhā’ ti. ‘Haṁ, samma, kuṇālā’ ti.

Atha khalu, bho, kuṇālo sakuṇo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ pakkhehi ca mukhatuṇḍakena ca pariggahetvā vuṭṭhāpetvā nānābhesajjāni pāyāpesi. Atha khalu, bho, puṇṇamukhassa phussakokilassa so ābādho paṭippassambhī” ti.

Tattha piyakā ti setapupphā. Hasanā ti ha-kāro sandhikaro, asanā yeva. Tirīṭī ti ekā rukkhajāti. Candanā ti rattasurabhicandanā. Oghavane ti etesaṁ oghena ghaṭāya samannāgatavane. Devadārukacocagahane ti devadārurukkhehi ceva kadalīhi ca gahane. Kaccikārā ti ekā rukkhajāti. Kaṇikārā ti mahāpupphā. Kaṇṇikārā ti khuddakapupphā. Kiṁsukā ti vātaghātakā. Yodhikā ti yūthikā. Vanamallikamanaṅgaṇamanavajjabhaṇḍisurucirabhaginimālāmalyadhare ti mallikānañca anaṅgaṇānaṁ anavajjānañca bhaṇḍīnaṁ surucirānañca bhaginīnaṁ pupphehi mālyadhārayamāne. Dhanutakkārī ti dhanupāṭali. Tālīsā ti tālīsapattarukkhā. Kacchavitate ti etehi jātisumanādīhi vitate nadikacchapabbatakacche. Saṁkusumitalatā ti tesu tesu ṭhānesu suṭṭhu kusumitaatimuttakehi ceva nānāvidhalatāhi ca vitatapaṭimaṇḍitapadese. Gaṇādhivuṭṭhe ti etesaṁ vijjādharādīnaṁ gaṇehi adhivuṭṭhe. Puṇṇamukho ti mukhaparipuṇṇatāya puṇṇamukho. Parehi {5.423} phuṭṭhatāya phussakokilo. Vilāsitanayano ti vilāsitanetto. Mattakkho ti yathā mattānaṁ akkhīni rattāni honti, evaṁ rattakkho, pamāṇayuttanetto vā.

Bhaginiyo ti ariyavohārena ālapanaṁ. Paricareyyāthā ti sakaladivasaṁ gahetvā vicareyyātha. Iti so piyakathaṁ kathetvā uyyojeti. Kadāci pana kuṇālo saparivāro puṇṇamukhaṁ dassanāya gacchati, kadāci puṇṇamukho kuṇālassa santikaṁ āgacchati. Tenāha: “Atha khalu, bho” ti. Sammā ti vayassa. Āgammā ti paṭicca upanissāya. Labheyyāmā ti kuṇālassa santikā piyavacanaṁ labheyyāma. Appeva nāmā ti api nāma labheyyātha, vakkhāmi nanti. Sujātānan-ti samajātikānaṁ.

Nassā ti palāya. Jammā ti lāmaka. Viyatto ti ko nu tayā sadiso añño byatto nāma atthi. Jāyājinenā ti jāyājitena, ayam-eva vā pāṭho. Evaṁ itthiparājitena tayā sadiso ko nāma byatto atthīti taṁ puna evarūpassa vacanassa abhaṇanatthāya apasādeti. Tatoyevā ti: “Kuddho me kuṇālo” ti cintetvā tato yeva paṭinivatti, so nivattitvā saparivāro attano nivāsaṭṭhānam-eva agamāsi.

Appeva nāmā ti saṁsayaparivitakko, imamhā ābādhā vuṭṭhaheyya vā no vāti evaṁ cintetvā taṁ ohāya pakkamiṁsu. Tumhan-ti tumhākaṁ. Appeva nāmā ti tamhā ābādhā vuṭṭhaheyya vā no vā, amhākaṁ āgatakāle mato bhavissati. Mayañhi idāneva so marissatīti ñatvā tumhākaṁ pādaparicārikā bhavituṁ āgatā. Tenupasaṅkamī ti imā itthiyo sāmikassa matakāle āgatā paṭikkūlā bhavissāmāti taṁ pahāya āgatā, ahaṁ gantvā mama sahāyakaṁ pupphaphalādīni nānābhesajjāni saṁharitvā arogaṁ karissāmīti cintetvā nāgabalo mahāsatto ākāse uppatitvā yena so tenupasaṅkami. Han-ti nipāto, “jīvasi, sammā” ti pucchanto evamāha. Itaro pissa: “Jīvāmī” ti vadanto: “Haṁ sammā” ti āha. Pāyāpesī ti pāyesi. Paṭippassambhī ti vūpasamīti.

Tā pi dijakaññāyo asmiṁ aroge jāte āgatā. Kuṇālo pi puṇṇamukhaṁ katipāhaṁ phalāphalāni khādāpetvā tassa balappattakāle, “samma, idāni tvaṁ arogo, attano paricārikāhi saddhiṁ vasa, aham-pi attano vasanaṭṭhānaṁ gamissāmī” ti āha. Atha naṁ so: “Imā, samma, maṁ bāḷhagilānaṁ pahāya palāyanti, na me etāhi dhuttīhi attho” ti āha. Taṁ sutvā mahāsatto: “Tena hi te, samma, itthīnaṁ pāpabhāvaṁ ācikkhissāmī” ti puṇṇamukhaṁ gahetvā himavantapasse manosilātalaṁ netvā sattayojanikasālarukkhamūle manosilāsane nisīdi. Ekasmiṁ passe puṇṇamukho saparivāro nisīdi. Sakalahimavante devaghosanā cari: “ajja kuṇālo sakuṇarājā himavante manosilāsane nisīditvā buddhalīlāya dhammaṁ desessati, taṁ suṇāthā” ti. Paramparaghosena {5.424} cha kāmāvacaradevā sutvā yebhuyyena tattha sannipatiṁsu. Bahunāgasupaṇṇakinnaravijjādharādīnam-pi devatā tamatthaṁ ugghosesuṁ. Tadā ānando nāma gijjharājā dasasahassagijjhaparivāro gijjhapabbate paṭivasati. So pi taṁ kolāhalaṁ sutvā: “Dhammaṁ suṇissāmī” ti saparivāro āgantvā ekamantaṁ nisīdi. Nārado pi pañcābhiñño tāpaso dasasahassatāpasaparivuto himavantapadese viharanto taṁ devaghosanaṁ sutvā: “Sahāyo kira me kuṇālo itthīnaṁ aguṇaṁ kathessati, mahāsamāgamo bhavissati, mayā pi taṁ desanaṁ sotuṁ vaṭṭatī” ti tāpasadasasahassena saddhiṁ iddhiyā tattha gantvā ekamantaṁ nisīdi. Buddhānaṁ desanāsannipātasadiso mahāsamāgamo ahosi. Atha mahāsatto jātissarañāṇena itthidosapaṭisaṁyuttaṁ atītabhave diṭṭhakāraṇaṁ puṇṇamukhaṁ kāyasakkhiṁ katvā kathesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

“Atha khalu, bho, kuṇālo sakuṇo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ gilānavuṭṭhitaṁ aciravuṭṭhitaṁ gelaññā etad-avoca:

‘Diṭṭhā mayā, samma puṇṇamukha, kaṇhā dvepitikā pañcapatikāya chaṭṭhe purise cittaṁ paṭibandhantiyā, yadidaṁ kabandhe pīṭhasappimhī’ ti. Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ:

1. Athajjuno nakulo bhīmaseno, yudhiṭṭhilo sahadevo ca rājā,
Ete patī pañca maticca nārī, akāsi khujjavāmanakena pāpa’nti.

Diṭṭhā mayā, samma puṇṇamukha, saccatapāpī nāma samaṇī susānamajjhe vasantī catutthabhattaṁ pariṇāmayamānā surādhuttakena pāpamakāsi.

Diṭṭhā mayā, samma puṇṇamukha, kākavatī nāma devī samuddamajjhe vasantī bhariyā venateyyassa naṭakuverena pāpamakāsi.

Diṭṭhā mayā, samma puṇṇamukha, kuruṅgadevī nāma lomasuddarī eḷikakumāraṁ {5.425} kāmayamānā chaḷaṅgakumāradhanantevāsinā pāpamakāsi.

1a. Evañhetaṁ mayā ñātaṁ, brahmadattassa mātaraṁ,
Ohāya kosalarājaṁ, pañcālacaṇḍena pāpamakāsi.

1b. Etā ca aññā ca akaṁsu pāpaṁ, tasmāhamitthīnaṁ na vissase nappasaṁse,
1c. Mahī yathā jagati samānarattā, vasundharā itarītarāpatiṭṭhā,
Sabbasahā aphandanā akuppā, tathitthiyo tāyo na vissase naro.

2. Sīho yathā lohitamaṁsabhojano, vāḷamigo pañcāvudho suruddho,
Pasayhakhādī parahiṁsane rato, tathitthiyo tāyo na vissase naro.

Na khalu, samma puṇṇamukha, vesiyo nāriyo gamaniyo, na hetā bandhakiyo nāma, vadhikāyo nāma etāyo, yadidaṁ vesiyo nāriyo gamaniyo ti.

Coro viya veṇikatā madirāva diddhā vāṇijo viya vācāsanthutiyo issasiṅgamiva viparivattāyo uragamiva dujivhāyo. Sobbhamiva paṭicchannā pātālamiva duppūrā rakkhasī viya duttosā yamovekantahāriyo. Sikhīriva sabbabhakkhā nadīriva sabbavāhī anilo viya yenakāmaṁcarā neru viya avisesakarā visarukkho viya niccaphalitāyoti. Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ:

3. ‘Yathā coro yathā diddho, vāṇijo va vikatthanī,
Issasiṅgamiva parivattā, dujivhā urago viya.

4. ‘Sobbhamiva paṭicchannā, pātālamiva duppurā,
Rakkhasī viya duttosā, yamovekantahāriyo.

5. Yathā sikhī nadī vāto, nerunāva samāgatā,
Visarukkho viya niccaphalā, nāsayanti ghare bhogaṁ,
Ratanantakaritthiyo ti.

Tattha gilānavuṭṭhitan-ti paṭhamaṁ gilānaṁ pacchā vuṭṭhitaṁ. Diṭṭhā mayā ti atīte kira brahmadatto kāsirājā sampannabalavāhanatāya kosalarajjaṁ gahetvā kosalarājānaṁ māretvā tassa aggamahesiṁ sagabbhaṁ gahetvā bārāṇasiṁ {5.426} gantvā taṁ attano aggamahesiṁ akāsi. Sā aparabhāge dhītaraṁ vijāyi. Rañño pana pakatiyā dhītā vā putto vā natthi, so tussitvā, “bhadde, varaṁ gaṇhāhī” ti āha. Sā gahitakaṁ katvā ṭhapesi. Tassā pana kumārikāya: “Kaṇhā” ti nāmaṁ kariṁsu. Athassā vayappattāya mātā taṁ āha: “amma, pitarā tava varo dinno, tamahaṁ gahetvā ṭhapesiṁ, tava ruccanakaṁ varaṁ gaṇhā” ti. Sā: “Amma, mayhaṁ aññaṁ avijjamānaṁ natthi, patiggahaṇatthāya me sayaṁ varaṁ kārehī” ti kilesabahulatāya hirottappaṁ bhinditvā mātaraṁ āha. Sā rañño ārocesi. Rājā: “Yathārucitaṁ patiṁ gaṇhatū” ti vatvā sayaṁ varaṁ ghosāpesi. Rājaṅgaṇe sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā bahū purisā sannipatiṁsu. Kaṇhā pupphasamuggaṁ ādāya uttarasīhapañjare ṭhitā olokentī ekam-pi na rocesi.

Tadā paṇḍurājagottato ajjuno nakulo bhīmaseno yudhiṭṭhilo sahadevoti ime pañca paṇḍurājaputtā takkasilāyaṁ disāpāmokkhassa ācariyassa santike sippaṁ uggahetvā: “Desacārittaṁ jānissāmā” ti vicarantā bārāṇasiṁ patvā antonagare kolāhalaṁ sutvā pucchitvā tamatthaṁ ñatvā: “Mayam-pi gamissāmā” ti kañcanarūpasamānarūpā tattha gantvā paṭipāṭiyā aṭṭhaṁsu. Kaṇhā te disvā pañcasu pi tesu paṭibaddhacittā hutvā pañcannam-pi sīsesu mālācumbaṭakāni khipitvā, “amma, ime pañca jane varemī” ti āha. Sā pi rañño ārocesi. Rājā varassa dinnattā: “Na labhissatī” ti avatvā anattamanova: “Kiṁjātikā kassa puttā” ti pucchitvā paṇḍurājaputtabhāvaṁ ñatvā tesaṁ sakkāraṁ katvā taṁ pādaparicārikaṁ adāsi.

Sā sattabhūmikapāsāde te kilesavasena saṅgaṇhi. Eko panassā paricārako khujjo pīṭhasappī atthi. Sā pañca rājaputte kilesavasena saṅgaṇhitvā tesaṁ bahi nikkhantakāle okāsaṁ labhitvā kilesena anuḍayhamānā khujjena saddhiṁ pāpaṁ karoti, tena ca saddhiṁ kathentī: “mayhaṁ tayā sadiso piyo natthi, rājaputte mārāpetvā tesaṁ galalohitena tava pāde makkhāpessāmī” ti vadati. Itaresu pi jeṭṭhabhātikena missībhūtakāle: “imehi catūhi tvam-eva mayhaṁ piyataro, mayā jīvitam-pi tavatthāya pariccattaṁ, mama pitu accayena tuyhaññeva rajjaṁ dāpessāmī” ti vadati. Itarehi saddhiṁ missībhūtakāle pi eseva nayo. Te: “Ayaṁ amhe piyāyati, issariyañca no etaṁ nissāya jātan”-ti tassā ativiya tussanti.

Sā ekadivasaṁ ābādhikā ahosi. Atha naṁ te parivāretvā eko sīsaṁ sambāhanto nisīdi, sesā ekekaṁ hatthañca pādañca. Khujjo pana pādamūle nisīdi. Sā sīsaṁ sambāhamānassa jeṭṭhabhātikassa ajjunakumārassa: “mayhaṁ tayā piyataro natthi, jīvamānā tuyhaṁ jīvissāmi, pitu accayena tuyhaṁ rajjaṁ dāpessāmī” ti sīsena saññaṁ dadamānā taṁ saṅgaṇhi, itaresam-pi hatthapādehi tatheva saññaṁ adāsi. Khujjassa pana: “tvaññeva mama piyo, tavatthāya ahaṁ jīvissāmī” ti jivhāya saññaṁ adāsi. Te sabbe pi pubbe kathitabhāvena tāya saññāya tamatthaṁ jāniṁsu. Tesu sesā attano dinnasaññā yeva jāniṁsu. Ajjunakumāro pana tassā hatthapādajivhāvikāre {5.427} disvā: “yathā mayhaṁ, evaṁ sesānam-pi imāya saññā dinnā bhavissati, khujjena cā pi saddhiṁ etissāya santhavena bhavitabban”-ti cintetvā bhātaro gahetvā bahi nikkhamitvā pucchi: “diṭṭhā vo pañcapatikā mama sīsavikāraṁ dassentī” ti? “Āma, diṭṭhā” ti. “Kiṁkāraṇaṁ jānāthā” ti? “Na jānāmā” ti. “Idaṁ nāmettha kāraṇaṁ, tumhākaṁ pana hatthapādehi dinnasaññāya kāraṇaṁ jānāthā” ti? “Āma, jānāmā” ti. “Amhākam-pi teneva kāraṇena adāsi, khujjassa jivhāvikārena saññādānassa kāraṇaṁ jānāthā” ti? “Na jānāmā” ti. Atha nesaṁ ācikkhitvā: “Iminā pi saddhiṁ etāya pāpakammaṁ katan”-ti vatvā tesu asaddahantesu khujjaṁ pakkositvā pucchi. So sabbaṁ pavattiṁ kathesi.

Te tassa vacanaṁ sutvā tassā vigatacchandarāgā hutvā: “aho mātugāmo nāma pāpo dussīlo, mādise nāma jātisampanne sobhaggappatte pahāya evarūpena jegucchapaṭikūlena khujjena saddhiṁ pāpakammaṁ karoti, ko nāma paṇḍitajātiko evaṁ nillajjāhi pāpadhammāhi itthīhi saddhiṁ ramissatī” ti anekapariyāyena mātugāmaṁ garahitvā: “Alaṁ no gharāvāsenā” ti pañca janā himavantaṁ pavisitvā pabbajitvā kasiṇaparikammaṁ katvā āyupariyosāne yathākammaṁ gatā. Kuṇālo pana sakuṇarājā tadā ajjunakumāro ahosi. Tasmā attanā diṭṭhakāraṇaṁ dassento: “Diṭṭhā mayā” ti ādimāha.

Tattha dvepitikā ti kosalarañño ca kāsirañño ca vasenetaṁ vuttaṁ. Pañcapatikāyā ti pañcapatikā, ya-kāro nipātamatto. Paṭibandhantiyā ti paṭibandhamānā. Kabandhe ti tassa kira gīvā onamitvā uraṁ allīnā, tasmā chinnasīso viya khāyati. Pañca maticcā ti ete pañca atikkamitvā. Khujjavāmanakenā ti khujjena vāmanakena.

Idaṁ vatvā aparāni pi diṭṭhapubbāni dassento puna: “Diṭṭhā” ti ādimāha. Tattha dutiyavatthusmiṁ tāva ayaṁ vibhāvanā: atīte kira bārāṇasiṁ nissāya saccatapāpī nāma setasamaṇī susāne paṇṇasālaṁ kāretvā tattha vasamānā cattāri bhattāni atikkamitvā bhuñjati, sakalanagare cando viya sūriyo viya ca pākaṭā ahosi. Bārāṇasivāsino khipitvā pi khalitvāpi: “Namo saccatapāpiyā” ti vadanti. Athekasmiṁ chaṇakāle paṭhamadivase tāva suvaṇṇakārā gaṇabandhena ekasmiṁ padese maṇḍapaṁ katvā macchamaṁsasurāgandhamālādīni āharitvā surāpānaṁ ārabhiṁsu. Atheko suvaṇṇakāro surāpiṭṭhakaṁ chaḍḍento: “namo saccatapāpiyā” ti vatvā ekena paṇḍitena: “ambho andhabāla, calacittāya itthiyā namo karosi, aho bālo” ti vutte: “samma, mā evaṁ avaca, mā nirayasaṁvattanikaṁ kammaṁ karī” ti āha. Atha naṁ so: “Dubbuddhi tuṇhī hohi, sahassena abbhutaṁ karohi, ahaṁ te saccatapāpiṁ ito sattame divase alaṅkatapaṭiyattaṁ imasmiṁ yeva ṭhāne nisinno surāpiṭṭhakaṁ gāhāpetvā suraṁ pivissāmi {5.428}, mātugāmo dhuvasīlo nāma natthī” ti āha. So: “Na sakkhissasī” ti vatvā tena saddhiṁ sahassena abbhutamakāsi. So taṁ aññesaṁ suvaṇṇakārānaṁ ārocetvā punadivase pāto va tāpasavesena susānaṁ pavisitvā tassā vasanaṭṭhānassa avidūre sūriyaṁ namassanto aṭṭhāsi.

Sā bhikkhāya gacchamānā naṁ disvā: “mahiddhiko tāpaso bhavissati, ahaṁ tāva susānapasse vasāmi, ayaṁ majjhe susānassa vasati, bhavitabbamassabbhantare santadhammena, vandissāmi nan”-ti upasaṅkamitvā vandi. So neva olokesi na āla pi. Dutiyadivase pi tatheva akāsi. Tatiyadivase pana vanditakāle adhomukhova: “Gacchāhī” ti āha. Catutthadivase: “Kacci bhikkhāya na kilamasī” ti paṭisanthāramakāsi. Sā: “Paṭisanthāro me laddho” ti tuṭṭhā pakkāmi. Pañcamadivase bahutaraṁ paṭisanthāraṁ labhitvā thokaṁ nisīditvā gatā. Chaṭṭhe divase pana taṁ āgantvā vanditvā nisinnaṁ: “bhagini, kiṁ nu kho ajja bārāṇasiyaṁ mahāgītavāditasaddo” ti vatvā: “ayya, tumhe na jānātha, nagare chaṇo ghuṭṭho, tattha kīḷantānaṁ esa saddo” ti vutte: “ettha nāmeso saddo” ti ajānanto viya hutvā: “bhagini, kati bhattāni atikkamesī” ti pucchi. “Cattāri, ayya, tumhe pana kati atikkamethā” ti? “Satta bhaginī” ti. Idaṁ so musā abhāsi. Devasikaṁ hesa rattiṁ bhuñjati. So taṁ: “Kati te bhagini vassāni pabbajitāyā” ti pucchitvā tāya: “Dvādasa vassānī” ti vatvā: “Tumhākaṁ kati vassānī” ti vutto: “Idaṁ me chaṭṭhaṁ vassan”-ti āha. Atha naṁ: “Atthi pana te bhagini santadhammādhigamo” ti pucchitvā: “Natthi, ayya, tumhākaṁ pana atthī” ti vutte: “Mayham-pi natthī” ti vatvā: “bhagini, mayaṁ neva kāmasukhaṁ labhāma, na nekkhammasukhaṁ, kiṁ amhākaṁ yeva uṇho nirayo, mahājanassa kiriyaṁ karoma, ahaṁ gihī bhavissāmi, atthi me mātu santakaṁ dhanaṁ, na sakkomi dukkhaṁ anubhavitun”-ti āha. Sā tassa vacanaṁ sutvā attano calacittatāya tasmiṁ paṭibaddhacittā hutvā: “ayya, aham-pi ukkaṇṭhitā, sace pana maṁ na chaḍḍessatha, aham-pi gihinī bhavissāmī” ti āha. Atha naṁ so: “Ehi taṁ na chaḍḍessāmi, bhariyā me bhavissasī” ti taṁ nagaraṁ pavesetvā saṁvasitvā surāpānamaṇḍapaṁ gantvā tāya surāpiṭṭhakaṁ gāhāpetvā suraṁ pivi. Itaro sahassaṁ jito. Sā taṁ paṭicca puttadhītāhi vaḍḍhi. Tadā kuṇālo surādhuttako ahosi. Tasmā attanā diṭṭhaṁ pakāsento: “Diṭṭhā mayā” ti ādimāha.

Tatiyavatthusmiṁ atītakathā catukkanipāte kākavatījātakavaṇṇanāyaṁ (Ja. 3.4. kākavatījātakavaṇṇanā) vitthāritā. Tadā pana kuṇālo garuḷo ahosi. Tasmā attanā diṭṭhaṁ pakāsento: “Diṭṭhā mayā” ti ādimāha.

Catutthavatthusmiṁ atīte brahmadatto kosalarājānaṁ vadhitvā rajjaṁ gahetvā tassa aggamahesiṁ gabbhiniṁ ādāya bārāṇasiṁ paccāgantvā tassā gabbhinibhāvaṁ jānanto pi taṁ aggamahesiṁ akāsi. Sā paripakkagabbhā suvaṇṇarūpakasadisaṁ puttaṁ vijāyitvā: “vuddhippattam-pi naṁ bārāṇasirājā ‘esa me {5.429} paccāmittassa putto, kiṁ iminā’ ti mārāpessati, mā me putto parahatthe maratū” ti cintetvā dhātiṁ āha: “amma, imaṁ dārakaṁ pilotikaṁ attharitvā āmakasusāne nipajjāpetvā ehī” ti. Dhātī tathā katvā nhatvā paccāgami. Kosalarājā pi maritvā puttassa ārakkhadevatā hutvā nibbatti. Tassānubhāvena ekassa eḷakapālakassa tasmiṁ padese eḷake cārentassa ekā eḷikā taṁ kumāraṁ disvā sinehaṁ uppādetvā khīraṁ pāyetvā thokaṁ caritvā puna gantvā dve tayo cattāro vāre pāyesi. Eḷakapālako tassā kiriyaṁ disvā taṁ ṭhānaṁ gantvā taṁ dārakaṁ disvā puttasinehaṁ paccupaṭṭhapetvā netvā attano bhariyāya adāsi. Sā pana aputtikā, tenassā thaññaṁ natthi, atha naṁ eḷikakhīram-eva pāyesi. Tato paṭṭhāya pana devasikaṁ dve tisso eḷikā maranti. Eḷakapālo: “imasmiṁ paṭijaggiyamāne sabbā eḷikā marissanti, kiṁ no iminā” ti taṁ ekasmiṁ mattikābhājane nipajjāpetvā aparena pidahitvā māsacuṇṇena mukhaṁ nibbivaraṁ vilimpitvā nadiyaṁ vissajjesi. Tamenaṁ vuyhamānaṁ heṭṭhātitthe rājanivesane jiṇṇapaṭisaṅkhārako eko caṇḍālo sapajāpatiko makaciṁ dhovanto disvāva vegena gantvā āharitvā tīre ṭhapetvā: “Kimetthā” ti vivaritvā olokento dārakaṁ passi. Bhariyāpissa aputtikā, tassā tasmiṁ puttasineho nibbatti, atha naṁ gehaṁ netvā paṭijaggi. Taṁ sattaṭṭhavassakālato paṭṭhāya mātāpitaro rājakulaṁ gacchantā ādāya gacchanti. Soḷasavassakālato pana paṭṭhāya sveva bahulaṁ gantvā jiṇṇapaṭisaṅkharaṇaṁ karoti.

Rañño ca aggamahesiyā kuruṅgadevī nāma dhītā ahosi uttamarūpadharā. Sā tassa diṭṭhakālato paṭṭhāya tasmiṁ paṭibaddhacittā hutvā aññattha anabhiratā tassa kammakaraṇaṭṭhānam-eva āgacchati. Tesaṁ abhiṇhadassanena aññamaññaṁ paṭibaddhacittānaṁ antorājakule yeva paṭicchannokāse ajjhācāro pavatti. Gacchante kāle paricārikāyo ñatvā rañño ārocesuṁ. Rājā kujjhitvā amacce sannipātetvā: “iminā caṇḍālaputtena idaṁ nāma kataṁ, imassa kattabbaṁ jānāthā” ti āha. Amaccā: “Mahāparādho esa, nānāvidhakammakāraṇā kāretvā pacchā māretuṁ vaṭṭatī” ti vadiṁsu. Tasmiṁ khaṇe kumārassa pitā ārakkhadevatā tasseva kumārassa mātu sarīre adhimucci. Sā devatānubhāvena rājānaṁ upasaṅkamitvā āha: “mahārāja, nāyaṁ kumāro caṇḍālo, esa kumāro mama kucchimhi nibbatto kosalarañño putto, ahaṁ ‘putto me mato’ ti tumhākaṁ musā avacaṁ, ahametaṁ ‘tumhākaṁ paccāmittassa putto’ ti dhātiyā datvā āmakasusāne chaḍḍāpesiṁ, atha naṁ eko eḷakapālako paṭijaggi, so attano eḷikāsu marantīsu nadiyā pavāhesi, atha naṁ vuyhamānaṁ tumhākaṁ gehe jiṇṇapaṭisaṅkhārako caṇḍālo disvā posesi, sace na saddahatha, te sabbe pakkosāpetvā pucchathā” ti.

Rājā dhātiṁ ādiṁ katvā sabbe pakkosāpetvā pucchitvā tatheva taṁ pavattiṁ sutvā: “Jātisampannoyaṁ kumāro” ti tuṭṭho taṁ nhāpetvā alaṅkārāpetvā tasseva dhītaraṁ adāsi. Tassa pana eḷikānaṁ māritattā {5.430} “eḷikakumāro” ti nāmaṁ akaṁsu. Athassa rājā sasenavāhanaṁ datvā: “gaccha attano pitu santakaṁ rajjaṁ gaṇhā” ti taṁ uyyojesi. So pi kuruṅgadeviṁ ādāya gantvā rajje patiṭṭhāsi. Athassa bārāṇasirājā: “Anuggahitasippo ayan”-ti sippasikkhāpanatthaṁ chaḷaṅgakumāraṁ nāma ācariyaṁ pesesi. So tassa: “Ācariyo me” ti senāpatiṭṭhānaṁ adāsi. Aparabhāge kuruṅgadevī tena saddhiṁ anācāramakāsi. Senāpatino pi paricārako dhanantevāsī nāma atthi. So tassa hatthe kuruṅgadeviyā vatthālaṅkārādīni pesesi. Sā tena pi saddhiṁ pāpamakāsi. Kuṇālo taṁ kāraṇaṁ āharitvā dassento: “Diṭṭhā mayā” ti ādimāha.

Tattha lomasuddarī ti lomarājiyā maṇḍitaudarā. Chaḷaṅgakumāradhanantevāsinā ti eḷikakumārakaṁ patthayamānā pi chaḷaṅgakumārasenāpatinā ca tasseva paricārakena dhanantevāsinā ca saddhiṁ pāpamakāsi. Evaṁ anācārā itthiyo dussīlā pāpadhammā, tenāhaṁ tā nappasaṁsāmīti idaṁ mahāsatto atītaṁ āharitvā dassesi. So hi tadā chaḷaṅgakumāro ahosi, tasmā attanā diṭṭhakāraṇaṁ āhari.

Pañcamavatthusmim-pi atīte kosalarājā bārāṇasirajjaṁ gahetvā bārāṇasirañño aggamahesiṁ gabbhinim-pi aggamahesiṁ katvā sakanagaram-eva gato. Sā aparabhāge puttaṁ vijāyi. Rājā aputtakattā taṁ puttasinehena posetvā sabbasippāni sikkhāpetvā vayappattaṁ: “Attano pitu santakaṁ rajjaṁ gaṇhā” ti pesesi. So tattha gantvā rajjaṁ kāresi. Athassa mātā: “Puttaṁ passitukāmāmhī” ti kosalarājānaṁ āpucchitvā mahāparivārā bārāṇasiṁ gacchantī dvinnaṁ raṭṭhānaṁ antare ekasmiṁ nigame nivāsaṁ gaṇhi. Tattheveko pañcālacaṇḍo nāma brāhmaṇakumāro atthi abhirūpo. So tassā paṇṇākāraṁ upanāmesi. Sā taṁ disvā paṭibaddhacittā tena saddhiṁ pāpakammaṁ katvā katipāhaṁ tattheva vītināmetvā bārāṇasiṁ gantvā puttaṁ disvā khippaṁ nivattitvā puna tasmiṁ yeva nigame nivāsaṁ gahetvā katipāhaṁ tena saddhiṁ anācāraṁ caritvā kosalanagaraṁ gatā. Sā tato paṭṭhāya nacirasseva taṁ taṁ kāraṇaṁ vatvā: “Puttassa santikaṁ gacchāmī” ti rājānaṁ āpucchitvā gacchantī ca āgacchantī ca tasmiṁ nigame aḍḍhamāsamattaṁ tena saddhiṁ anācāraṁ cari. Samma puṇṇamukha, itthiyo nāmetā dussīlā musāvādiniyoti idam-pi atītaṁ dassento mahāsatto: “Evañhetan”-ti ādimāha.

Tattha brahmadattassa mātaran-ti bārāṇasirajjaṁ kārentassa brahmadattakumārassa mātaraṁ. Tadā kira kuṇālo pañcālacaṇḍo ahosi, tasmā taṁ attanā ñātakāraṇaṁ dassento evamāha.

Etā cāti, samma puṇṇamukha, etāva pañca itthiyo pāpamakaṁsu, na aññāti saññaṁ mā kari, atha kho etā ca aññā ca bahū pāpakammakārikāti. Imasmiṁ ṭhāne ṭhatvā loke aticārinīnaṁ vatthūni kathetabbāni. Jagatī ti yathā jagatisaṅkhātā mahī samānarattā paṭighābhāvena sabbesu samānarattā hutvā sā vasundharā itarītarāpatiṭṭhā {5.431} uttamānañca adhamānañca patiṭṭhā hoti, tathā itthiyo pi kilesavasena sabbesam-pi uttamādhamānaṁ patiṭṭhā honti. Itthiyo hi okāsaṁ labhamānā kenaci saddhiṁ pāpakaṁ karonti nāma. Sabbasahā ti yathā ca sā sabbam-eva sahati na phandati na kuppati na calati, tathā itthiyo sabbe pi purise lokassādavasena sahanti. Sace tāsaṁ koci puriso citte patiṭṭhito hoti, tassa rakkhaṇatthaṁ na phandanti na calanti na kolāhalaṁ karonti. Yathā ca sā na kuppati na calati, evaṁ itthiyo pi methunadhammena na kuppanti na calanti, na sakkā tena pūretuṁ.

Vāḷamigo ti duṭṭhamigo. Pañcāvudho ti mukhassa ceva catunnañca caraṇānaṁ vasenetaṁ vuttaṁ. Suruddho ti suluddho supharuso. Tathitthiyo ti yathā hi sīhassa mukhañceva cattāro ca hatthapādāti pañcāvudhāni, tathā itthīnam-pi rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāni pañcāvudhāni. Yathā so attano bhakkhaṁ gaṇhanto tehi pi pañcahi gaṇhāti, tathā tā pi kilesabhakkhaṁ gaṇhamānā rūpādīhi āvudhehi paharitvā gaṇhanti. Yathā so kakkhaḷo pasayha khādati, evaṁ etā pi kakkhaḷā pasayha khādikā. Tathā hetā thirasīle pi purise attano balena pasayhakāraṁ katvā sīlavināsaṁ pāpenti. Yathā so parahiṁsane rato, evametā pi kilesavasena parahiṁsane ratā. Tāyo ti tā evaṁ aguṇasammannāgatā na vissase naro.

Gamaniyo ti gaṇikāyo. Idaṁ vuttaṁ hoti: samma puṇṇamukha, yānetāni itthīnaṁ: “Vesiyo” ti ādīni nāmāni, na etāni tāsaṁ sabhāvanāmāni. Na hetā vesiyo nāma gamaniyo nāma bandhakiyo nāma, sabhāvanāmato pana vadhikāyo nāma etāyo, yā etā vesiyo nāriyo gamaniyoti vuccanti. Vadhikāyo ti sāmikaghātikāyo. Svāyamattho mahāhaṁsajātakena (Ja. 534) dīpetabbo. Vuttañhetaṁ:

Māyā cetā marīcī ca, sokā rogā cupaddavā,
Kharā ca bandhanā cetā, maccupāsā guhāsayā,
Tāsu yo vissase poso, so naresu narādhamo ti. (Ja. 534.30).

Veṇikatā ti kataveṇiyo. Yathā hi moḷiṁ bandhitvā aṭaviyaṁ ṭhitacoro dhanaṁ vilumpati, evametā pi kilesavasaṁ netvā dhanaṁ vilumpanti. Madirāva diddhā ti visamissakā surā viya. Yathā sā vikāraṁ dasseti, evametā pi aññesu purisesu sārattā kiccākiccaṁ ajānantiyo aññasmiṁ kattabbe aññam-eva karontiyo vikāraṁ dassenti. Vācāsanthutiyo ti yathā vāṇijo attano bhaṇḍassa vaṇṇam-eva bhaṇati, evametā pi attano aguṇaṁ paṭicchādetvā guṇam-eva pakāsenti. Viparivattāyo ti yathā issamigassa siṅgaṁ parivattitvā ṭhitaṁ, evaṁ lahucittatāya viparivattāyo va honti. Uragamivā ti urago viya {5.432} musāvāditāya dujivhā nāma. Sobbhamivā ti yathā padarapaṭicchanno gūthakūpo, evaṁ vatthālaṅkārapaṭicchannā hutvā vicaranti. Yathā ca kacavarehi paṭicchanno āvāṭo akkanto pādadukkhaṁ janeti, evametā pi vissāsena upaseviyamānā. Pātālamivā ti yathā mahāsamudde pātālaṁ duppūraṁ, evametā pi methunena vijāyanena alaṅkārenāti tīhi duppūrā. Tenevāha: “tiṇṇaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ atitto mātugāmo” ti ādi.

Rakkhasī viyā ti yathā rakkhasī nāma maṁsagiddhatāya dhanena na sakkā tosetuṁ, bahum-pi dhanaṁ paṭikkhipitvā maṁsam-eva pattheti, evametā pi methunagiddhatāya bahunā pi dhanena na tussanti, dhanaṁ agaṇetvā methunam-eva patthenti. Yamovā ti yathā yamo ekantaharo na kiñci pariharati, evametā pi jātisampannādīsu na kañci pariharanti, sabbaṁ kilesavasena sīlādivināsaṁ pāpetvā dutiyacittavāre nirayaṁ upanenti. Sikhīrivā ti yathā sikhī sucim-pi asucim-pi sabbaṁ bhakkhayati, tathetā pi hīnuttame sabbe sevanti. Nadīupamāyam-pi eseva nayo. Yenakā maṁcarā ti bhummatthe karaṇavacanaṁ, yattha etāsaṁ kāmo hoti, tattheva dhāvanti. Nerū ti himavati eko suvaṇṇapabbato, taṁ upagatā kākā pi suvaṇṇavaṇṇāva honti. Yathā so, evaṁ etā pi nibbisesakarā attānaṁ upagataṁ ekasadisaṁ katvā passanti.

Visarukkho ti ambasadiso kiṁpakkarukkho. So niccam-eva phalati, vaṇṇādisampanno ca hoti, tena naṁ nirāsaṅkā paribhuñjitvā maranti, evam-eva tā pi rūpādivasena niccaphalitā ramaṇīyā viya khāyanti. Seviyamānā pana pamādaṁ uppādetvā apāyesu pātenti. Tena vuttaṁ:

Āyatiṁ dosaṁ naññāya, yo kāme paṭisevati,
Vipākante hananti naṁ, kiṁpakkamiva bhakkhitan-ti. (Ja. 85).

Yathā vā visarukkho niccaphalito sadā anatthāvaho hoti, evametā pi sīlādivināsanavasena. Yathā visarukkhassa mūlam-pi taco pi pattam-pi puppham-pi phalam-pi visamevā ti niccaphalo, tatheva tāsaṁ rūpam pi ...pe...phoṭṭhabbam-pi visamevā ti visarukkho viya niccaphalitāyoti.

“Panuttaretthā” ti gāthābandhena tamatthaṁ pākaṭaṁ kātuṁ evamāha. Tattha ratanantakaritthiyo ti sāmikehi dukkhasambhatānaṁ ratanānaṁ antarāyakarā itthiyo etāni paresaṁ datvā anācāraṁ caranti.

Ito paraṁ nānappakārena attano dhammakathāvilāsaṁ dassento āha:
“Cattārimāni, samma puṇṇamukha, yāni vatthūni kicce jāte anatthacarāni bhavanti, tāni parakule na vāsetabbāni, goṇaṁ dhenuṁ yānaṁ bhariyā.

6a. Cattāri etāni paṇḍito dhanāni gharā na vippavāsaye.

Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ:

6b. ‘Goṇaṁ {5.433} dhenuñca yānañca, bhariyaṁ ñātikule na vāsaye,

7. Bhañjanti rathaṁ ayānakā, ativāhena hananti puṅgavaṁ,
Dohena hananti vacchakaṁ, bhariyā ñātikule padussatī ti.

Cha imāni, samma puṇṇamukha, yāni vatthūni kicce jāte anatthacarāni bhavanti:

7a. Aguṇaṁ dhanu ñātikule ca bhariyā, pāraṁ nāvā akkhabhaggañca yānaṁ,
Dūre mitto pāpasahāyako ca, kicce jāte anatthacarāni bhavantī ti.

Aṭṭhahi khalu, samma puṇṇamukha ṭhānehi itthī sāmikaṁ avajānāti: daliddatā, āturatā, jiṇṇatā, surāsoṇḍatā, muddhatā, pamattatā, sabbakiccesu anuvattanatā, sabbadhanaanuppadānena. Imehi khalu, samma puṇṇamukha, aṭṭhahi ṭhānehi itthī sāmikaṁ avajānāti. Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ:

8. Daliddaṁ āturañcā pi, jiṇṇakaṁ surasoṇḍakaṁ,
Pamattaṁ muddhapattañca, sabbakiccesu hāpanaṁ,
Sabbakāmappadānena, avajānāti sāmika’nti.

Navahi khalu, samma puṇṇamukha ṭhānehi itthī padosamāharati: ārāmagamanasīlā ca hoti, uyyānagamanasīlā ca hoti, nadītitthagamanasīlā ca hoti, ñātikulagamanasīlā ca hoti, parakulagamanasīlā ca hoti, ādāsadussamaṇḍanānuyogamanuyuttasīlā ca hoti, majjapāyinī ca hoti, nillokanasīlā ca hoti, sadvāraṭṭhāyinī ca hoti. Imehi khalu, samma puṇṇamukha, navahi ṭhānehi itthī padosamāharati. Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ:

9. Ārāmasīlā ca uyyānaṁ, nadī ñāti parakulaṁ,
Ādāsadussamaṇḍanamanuyuttā, yā citthī majjapāyinī.

10. Yā ca nillokanasīlā, yā ca sadvāraṭhāyinī,
Navahetehi ṭhānehi, padosamāharanti itthiyo ti.

Cattālīsāya khalu, samma puṇṇamukha, ṭhānehi itthī purisaṁ accācarati: vijambhati, vinamati, vilasati, vilajjati, nakhena nakhaṁ ghaṭṭeti, pādena pādaṁ akkamati, kaṭṭhena pathaviṁ vilikhati, dārakaṁ ullaṅghati ullaṅghāpeti {5.434}, kīḷati kīḷāpeti, cumbati cumbāpeti, bhuñjati bhuñjāpeti, dadāti, yācati, katamanukaroti, uccaṁ bhāsati, nīcaṁ bhāsati, aviccaṁ bhāsati, viviccaṁ bhāsati, naccena gītena vāditena rodanena vilasitena vibhūsitena jagghati, pekkhati, kaṭiṁ cāleti, guyhabhaṇḍakaṁ sañcāleti, ūruṁ vivarati, ūruṁ pidahati, thanaṁ dasseti, kacchaṁ dasseti, nābhiṁ dasseti, akkhiṁ nikhanati, bhamukaṁ ukkhipati, oṭṭhaṁ upalikhati, jivhaṁ nillāleti, dussaṁ muñcati, dussaṁ paṭibandhati, sirasaṁ muñcati, sirasaṁ bandhati. Imehi khalu, samma puṇṇamukha, cattālīsāya ṭhānehi itthī purisaṁ accācarati.

Pañcavīsāya khalu, samma puṇṇamukha, ṭhānehi itthī paduṭṭhā veditabbā bhavati: sāmikassa pavāsaṁ vaṇṇeti, pavuṭṭhaṁ na sarati, āgataṁ nābhinandati, avaṇṇaṁ tassa bhaṇati, vaṇṇaṁ tassa na bhaṇati, anatthaṁ tassa carati, atthaṁ tassa na carati, akiccaṁ tassa karoti, kiccaṁ tassa na karoti, paridahitvā sayati, parammukhī nipajjati, parivattakajātā kho pana hoti kuṅkumiyajātā, dīghaṁ assasati, dukkhaṁ vedayati, uccārapassāvaṁ abhiṇhaṁ gacchati, vilomamācarati, parapurisasaddaṁ sutvā kaṇṇasotaṁ vivaramodahati, nihatabhogā kho pana hoti, paṭivissakehi santhavaṁ karoti, nikkhantapādā kho pana hoti visikhānucārinī, aticārinī kho pana hoti niccaṁ sāmike agāravā paduṭṭhamanasaṅkappā, abhiṇhaṁ dvāre tiṭṭhati, kacchāni aṅgāni thanāni dasseti, disodisaṁ gantvā pekkhati. Imehi khalu samma puṇṇamukha, pañcavīsāya ṭhānehi itthī paduṭṭhā veditabbā bhavati. Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ:

11. Pavāsaṁ tassa vaṇṇeti, gataṁ tassa na socati,
Disvāna patimāgataṁ nābhinandati, bhattāravaṇṇaṁ na kadāci bhāsati,
Ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

12. Anatthaṁ tassa carati asaññatā, atthañca hāpeti akiccakārinī,
Paridahitvā sayati parammukhī, ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

13. Parivattajātā {5.435} ca bhavati kuṅkumī, dīghañca assasati dukkhavedinī,
Uccārapassāvamabhiṇhaṁ gacchati, ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

14. Vilomamācarati akiccakārinī, saddaṁ nisāmeti parassa bhāsato,
Nihatabhogā ca karoti santhavaṁ, ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

15. Kicchena laddhaṁ kasirābhataṁ dhanaṁ, vittaṁ vināseti dukkhena sambhataṁ,
Paṭivissakehi ca karoti santhavaṁ, ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

16. Nikkhantapādā visikhānucārinī, niccañca sāmimhi paduṭṭhamānasā,
Aticārinī hoti apetagāravā, ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

17. Abhikkhaṇaṁ tiṭṭhati dvāramūle, thanāni kacchāni ca dassayantī,
Disodisaṁ pekkhati bhantacittā, ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

18. Sabbā nadī vaṅkagatī, sabbe kaṭṭhamayā vanā,
Sabbitthiyo kare pāpaṁ, labhamāne nivātake.

19. Sace labhetha khaṇaṁ vā raho vā, nivātakaṁ vā pi labhetha tādisaṁ,
Sabbāva itthī kayiruṁ nu pāpaṁ, aññaṁ alattha pīṭhasappinā pi saddhiṁ.

20. Narānamārāmakarāsu nārisu, anekacittāsu aniggahāsu ca,
Sabbattha nāpītikarā pi ce siyā, na vissase titthasamā hi nāriyo ti.

Tattha goṇaṁ dhenun-ti liṅgavipallāsena vuttaṁ. Ñātikule padussatī ti tattha sā nibbhayā hutvā taruṇakālato paṭṭhāya vissāsakehi dāsādīhi pi saddhiṁ anācāraṁ carati, ñātakā ñatvā pi niggahaṁ na karonti, attano akittiṁ pariharamānā ajānantā viya honti. Anatthacarānī ti acaritabbāni atthāni, akiccakārānī ti attho. Aguṇan-ti jiyārahitaṁ. Pāpasahāyako ti dummitto.

Daliddatā ti daliddatāya. Sesapadesu pi eseva nayo. Tattha daliddo alaṅkārādīnaṁ abhāvato kilesena saṅgaṇhituṁ na sakkotīti taṁ avajānāti. Gilāno vatthukāmakilesakāmehi saṅgaṇhituṁ na sakkoti. Jarājiṇṇo kāyikavācasikakhiḍḍāratisamattho na hoti. Surāsoṇḍo {5.436} tassā hatthapiḷandhanādīni pi surāgharaññeva paveseti. Muddho andhabālo ratikusalo na hoti. Pamatto dāsisoṇḍo hutvā gharadāsīhi saddhiṁ saṁvasati, bhariyaṁ pana akkosati paribhāsati, tena naṁ avajānāti. Sabbakiccesu anuvattantaṁ: “Ayaṁ nittejo, mam-eva anuvattatī” ti taṁ akkosati paribhāsati. Yo pana sabbaṁ dhanaṁ anuppadeti kuṭumbaṁ paṭicchāpeti, tassa bhariyā sabbaṁ dhanasāraṁ hatthe katvā taṁ dāsaṁ viya avajānāti, icchamānā: “Ko tayā attho” ti gharato pi naṁ nikkaḍḍhati. Muddhapattan-ti muddhabhāvappattaṁ.

Padosamāharatī ti sāmike padosaṁ āharati dussati, pāpakammaṁ karotī ti attho. Ārāmagamanasīlā ti sāmikaṁ āpucchā vā anāpucchā vā abhiṇhaṁ pupphārāmādīsu aññataraṁ gantvā tattha anācāraṁ caritvā: “Ajja mayā ārāme rukkhadevatāya balikammaṁ katan”-ti ādīni vatvā bālasāmikaṁ saññāpeti. Paṇḍito pana: “Addhā esā tattha anācāraṁ caratī” ti puna tassā gantuṁ na deti. Evaṁ sabbapadesu pi attho veditabbo. Parakulan-ti sandiṭṭhasambhattādīnaṁ gehaṁ. Taṁ sā: “Asukakule me vaḍḍhi payojitā atthi, tāvakālikaṁ dinnakaṁ atthi, taṁ sādhemī” ti ādīni vatvā gacchati. Nillokanasīlā ti vātapānantarādīhi olokanasīlā. Sadvāraṭṭhāyinī ti attano aṅgapaccaṅgāni dassentī sadvāre tiṭṭhati.

Accācaratī ti atikkamma carati, sāmikassa santike ṭhitāva aññassa nimittaṁ dassetī ti attho. Vijambhatīti: “Ahaṁ taṁ disvā vijambhissāmi, tāya saññāya okāsassa atthibhāvaṁ vā natthibhāvaṁ vā jāneyyāsī” ti paṭhamam-eva katasaṅketā vā hutvā akatasaṅketā vāpi: “Evaṁ esa mayi bajjhissatī” ti sāmikassa passe ṭhitāva vijambhati vijambhanaṁ dasseti. Vinamatī ti kiñcideva bhūmiyaṁ pātetvā taṁ ukkhipantī viya onamitvā piṭṭhiṁ dasseti. Vilasatī ti gamanādīhi vā iriyāpathehi alaṅkārena vā vilāsaṁ dasseti. Vilajjatī ti lajjantī viya vatthena sarīraṁ chādeti, kavāṭaṁ vā bhittiṁ vā allīyati. Nakhenā ti pādanakhena pādanakhaṁ, hatthanakhena hatthanakhaṁ ghaṭṭeti. Kaṭṭhenā ti daṇḍakena. Dārakan-ti attano vā puttaṁ aññassa vā puttaṁ gahetvā ukkhipati vā ukkhipāpeti vā. Kīḷatī ti sayaṁ vā kīḷati, dārakaṁ vā kīḷāpeti. Cumbanādīsu pi eseva nayo. Dadātī ti tassa kiñcideva phalaṁ vā pupphaṁ vā deti. Yācatī ti tam-eva paṭiyācati. Anukarotī ti dārakena kataṁ kataṁ anukaroti. Uccan-ti mahāsaddavasena vā thomanavasena vā uccaṁ. Nīcan-ti mandasaddavasena vā amanāpavacanena vā paribhavavacanena vā nīcaṁ. Aviccan-ti bahujanamajjhe appaṭicchannaṁ. Viviccan-ti raho paṭicchannaṁ. Naccenā ti etehi naccādīhi nimittaṁ karoti. Tattha roditena nimittakaraṇena rattiṁ deve vassante vātapānena hatthiṁ āropetvā seṭṭhiputtena nītāya purohitabrāhmaṇiyā vatthu kathetabbaṁ. Jagghatī ti mahāhasitaṁ hasati, evam-pi nimittaṁ karoti {5.437}. Kacchan-ti upakacchakaṁ. Upalikhatī ti dantehi upalikhati. Sirasan-ti kesavaṭṭiṁ. Evaṁ kesānaṁ mocanabandhanehi pi parapurisānaṁ nimittaṁ karoti, niyāmetvā vā aniyāmetvā vā kocideva sārajjissatīti pi karoti yeva.

Paduṭṭhā veditabbā bhavatī ti ayaṁ mayi paduṭṭhā kuddhā, kujjhitvā ca pana micchācāraṁ caratīti paṇḍitena veditabbā bhavati. Pavāsanti: “Asukagāme payuttaṁ dhanaṁ nassati, gaccha taṁ sādhehi, vohāraṁ karohī” ti ādīni vatvā tasmiṁ gate anācāraṁ caritukāmā pavāsaṁ vaṇṇeti. Anatthan-ti avaḍḍhiṁ. Akiccan-ti akattabbayuttakaṁ. Paridahitvā ti gāḷhaṁ nivāsetvā. Parivattakajātā ti ito cito ca parivattamānā. Kuṅkumiyajātā ti kolāhalajātā pādamūle nipannā paricārikā uṭṭhāpeti, dīpaṁ jālāpeti, nānappakāraṁ kolāhalaṁ karoti, tassa kilesaratiṁ nāseti. Dukkhaṁ vedayatī ti sīsaṁ me rujjatīti ādīni vadati. Vilomamācaratī ti āhāraṁ sītalaṁ icchantassa uṇhaṁ detīti ādīnaṁ vasena paccanīkavutti hoti. Nihatabhogā ti sāmikena dukkhasambhatānaṁ bhogānaṁ surālolatādīhi vināsikā. Santhavan-ti kilesavasena santhavaṁ karoti. Nikkhantapādā ti jārassa upadhāraṇatthāya nikkhantapādā. Sāmike ti patimhi agāravena ca paduṭṭhamānasāya ca aticārinī hoti.

Sabbitthiyo ti ṭhapetvā vipassanāya tanukatakilesā sesā sabbā itthiyo pāpaṁ kareyyuṁ. Labhamāne ti labbhamāne, saṁvijjamāneti attho. Nivātake ti rahomantanake paribhedake. Khaṇaṁ vā raho vā ti pāpakaraṇatthāya okāsaṁ vā paṭicchannaṭṭhānaṁ vā. Kayiruṁ nū ti ettha -ti nipātamattaṁ. Alatthā ti aladdhā. Ayam-eva vā pāṭho, aññaṁ sampannapurisaṁ alabhitvā pīṭhasappinā pi tato paṭikkūlatarenā pi pāpaṁ kareyyuṁ. Ārāmakarāsū ti abhiratikārikāsu. Aniggahāsū ti niggahena vinetuṁ asakkuṇeyyāsu. Titthasamā ti yathā titthaṁ uttamādhamesu na kañci nhāyantaṁ vāreti, tathā etā pi raho vā khaṇe vā nivātake vā sati na kañci paṭikkhipanti.

Tathā hi atīte bārāṇasiyaṁ kaṇḍarī nāma rājā ahosi uttamarūpadharo. Tassa devasikaṁ amaccā gandhakaraṇḍakasahassaṁ āharanti. Tenassa nivesane paribhaṇḍaṁ katvā gandhakaraṇḍake phāletvā gandhadārūni katvā āhāraṁ pacanti. Bhariyāpissa abhirūpā ahosi nāmena kinnarā nāma. Purohito pissa samavayo pañcālacaṇḍo nāma buddhisampanno ahosi. Rañño pana pāsādaṁ nissāya antopākāre jamburukkho nibbatti, tassa sākhā pākāramatthake olambati. Tassa chāyāya jeguccho dussaṇṭhāno pīṭhasappī vasati. Athekadivasaṁ kinnarā devī vātapānena olokentī taṁ ditvā paṭibaddhacittā {5.438} hutvā rattiṁ rājānaṁ ratiyā saṅgaṇhitvā tasmiṁ niddaṁ okkante saṇikaṁ uṭṭhāyāsanā nānaggarasabhojanaṁ suvaṇṇasarake pakkhipitvā ucchaṅge katvā sāṭakarajjuyā vātapānena otaritvā jambuṁ āruyha sākhāya oruyha pīṭhasappiṁ bhojetvā pāpaṁ katvā āgatamaggeneva pāsādaṁ āruyha gandhehi sarīraṁ ubbaṭṭetvā raññā saddhiṁ nipajji. Etenupāyena nibaddhaṁ tena saddhiṁ pāpaṁ karoti. Rājā pana na jānāti.

So ekadivasaṁ nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā nivesanaṁ pavesanto jambuchāyāya sayitaṁ paramakāruññappattaṁ pīṭhasappiṁ disvā purohitaṁ āha: “passetaṁ manussapetan”-ti. “Āma, passāmi devā” ti. “Api nu kho, samma, evarūpaṁ paṭikkūlaṁ kāci itthī chandarāgavasena upagaccheyyā” ti. Taṁ kathaṁ sutvā pīṭhasappī mānaṁ janetvā: “Ayaṁ rājā kiṁ katheti, attano deviyā mama santikaṁ āgamanaṁ na jānāti maññe” ti jamburukkhassa añjaliṁ paggahetvā: “Suṇa sāmi, jamburukkhe nibbattadevate, ṭhapetvā taṁ añño etaṁ kāraṇaṁ na jānātī” ti āha. Purohito tassa kiriyaṁ disvā cintesi: “addhā rañño aggamahesī jamburukkhena gantvā iminā saddhiṁ pāpaṁ karotī” ti. So rājānaṁ pucchi: “mahārāja, deviyā te rattibhāge sarīrasamphasso kīdiso hotī” ti? “Samma, aññaṁ na passāmi, majjhimayāme panassā sarīraṁ sītalaṁ hotī” ti. “Tena hi, deva, tiṭṭhatu aññā itthī, aggamahesī te kinnarādevī iminā saddhiṁ pāpaṁ karotī” ti. “Samma, kiṁ vadesi, evarūpā paramavilāsasampannā kiṁ iminā paramajegucchena saddhiṁ abhiramissatī” ti? “Tena hi naṁ, deva, pariggaṇhāhī” ti.

So: “Sādhū” ti rattiṁ bhuttasāyamāso tāya saddhiṁ nippajjitvā: “Pariggaṇhissāmi nan”-ti pakatiyā niddupagamanavelāya niddupagato viya ahosi. Sā pi uṭṭhāya tatheva akāsi. Rājā tassā anupadaññeva gantvā jambuchāyaṁ nissāya aṭṭhāsi. Pīṭhasappī deviyā kujjhitvā: “Tvaṁ ajja aticirāyitvā āgatā” ti hatthena kaṇṇasaṅkhalikaṁ pahari. Atha naṁ: “Mā maṁ kujjhi, sāmi, rañño niddupagamanaṁ olokesin”-ti vatvā tassa gehe pādaparicārikā viya ahosi. Tena panassā pahārena sīhamukhakuṇḍalaṁ kaṇṇato gaḷitvā rañño pādamūle pati. Rājā: “Vaṭṭissati ettakan”-ti taṁ gahetvā gato. Sā pi tena saddhiṁ aticaritvā purimaniyāmeneva gantvā raññā saddhiṁ nipajjituṁ ārabhi. Rājā paṭikkhipitvā punadivase: “Kinnarādevī mayā dinnaṁ sabbālaṅkāraṁ alaṅkaritvā etū” ti āṇāpesi. Sā: “Sīhamukhakuṇḍalaṁ me suvaṇṇakārassa santike” ti vatvā nāgami, puna pesite ca pana ekakuṇḍalāva āgamāsi {5.439}. Rājā pucchi: “kahaṁ te kuṇḍalan”-ti? “Suvaṇṇakārassa santike” ti. Suvaṇṇakāraṁ pakkosāpetvā: “Kiṁkāraṇā imissā kuṇḍalaṁ na desī” ti āha. “Nāhaṁ gaṇhāmi devā” ti. Rājā tassā kujjhitvā: “Pāpe caṇḍāli mādisena te suvaṇṇakārena bhavitabban”-ti vatvā taṁ kuṇḍalaṁ tassā puratho khipitvā purohitaṁ āha: “samma, saccaṁ tayā vuttaṁ, gaccha sīsamassā chedāpehī” ti. So taṁ rājagehe yeva ekasmiṁ padese ṭhapetvā rājānaṁ upasaṅkamitvā: “deva, mā kinnarādeviyā kujjhittha, sabbā itthiyo evarūpā yeva. Sace pi itthīnaṁ dussīlabhāvaṁ ñātukāmosi, dassessāmi te etāsaṁ pāpakañceva bahumāyābhāvañca, ehi aññātakavesena janapadaṁ carāmā” ti āha.

Rājā: “Sādhū” ti mātaraṁ rajjaṁ paṭicchāpetvā tena saddhiṁ cārikaṁ pakkāmi. Tesaṁ yojanaṁ maggaṁ gantvā mahāmagge nisinnānaṁ yeva eko kuṭumbiko puttassatthāya maṅgalaṁ katvā ekaṁ kumārikaṁ paṭicchannayāne nisīdāpetvā mahantena parivārena gacchati. Taṁ disvā purohito rājānaṁ āha: “sace icchasi, imaṁ kumārikaṁ tayā saddhiṁ pāpaṁ kāretuṁ sakkā devā” ti. “Kiṁ kathesi, mahāparivārā esā, na sakkā sammā” ti? Purohito: “Tena hi passa, devā” ti purato gantvā maggato avidūre sāṇiyā parikkhipitvā rājānaṁ antosāṇiyaṁ katvā sayaṁ maggapasse rodanto nisīdi. Atha naṁ so kuṭumbiko disvā: “Tāta, kasmā rodasī” ti pucchi. “Bhariyā me garubhārā, taṁ kulagharaṁ netuṁ maggapaṭipannosmi, tassā antarāmagge yeva gabbho cali, esā antosāṇiyaṁ kilamati, kācissā itthī santike natthi, mayā pi tattha gantuṁ na sakkā, na jānāmi ‘kiṁ bhavissatī’ ti, ekaṁ itthiṁ laddhuṁ vaṭṭatī” ti? “Mā rodi, bahū me itthiyo, ekā gamissatī” ti. “Tena hi ayam-eva kumārikā gacchatu, etissā pi maṅgalaṁ bhavissatī” ti. So cintesi: “saccaṁ vadati, suṇisāya pi me maṅgalam-eva, iminā hi nimittena sā puttadhītāhi vaḍḍhissatī” ti tam-eva pesesi. Sā tattha pavisitvā rājānaṁ disvāva paṭibaddhacittā hutvā pāpamakāsi. Rājāpissā aṅgulimuddikaṁ adāsi. Atha naṁ katakiccaṁ nikkhamitvā āgataṁ pucchiṁsu: “kiṁ vijātā” ti? “Suvaṇṇavaṇṇaṁ puttan”-ti. Kuṭumbiko taṁ ādāya pāyāsi. Purohito pi rañño santikaṁ gantvā: “Diṭṭhā te, deva, kumārikā pi evaṁ pāpā, kimaṅgaṁ pana aññā, api pana te kiñci dinnan”-ti pucchi. “Āma, aṅgulimuddikā dinnā” ti. “Nāssā taṁ dassāmī” ti vegena gantvā yānakaṁ gaṇhitvā: “Kimetan”-ti vutte: “Ayaṁ me brāhmaṇiyā ussīsake ṭhapitaṁ muddikaṁ gahetvā āgatā, dehi, amma, muddikan”-ti āha. Sā taṁ dadamānā {5.440} brāhmaṇaṁ hatthe nakhena vijjhitvā: “Gaṇha corā” ti adāsi.

Evaṁ brāhmaṇo nānāvidhehi upāyehi aññā pi bahū aticāriniyo rañño dassetvā: “Idha tāva ettakaṁ hotu, aññattha gamissāma, devā” ti āha. Rājā: “Sakalajambudīpe carite pi sabbā itthiyo evarūpāva bhavissanti, kiṁ no etāhi, nivattāmā” ti bārāṇasim-eva paccāgantvā: “mahārāja, itthiyo nāma evaṁ pāpadhammā, pakati esā etāsaṁ, khamatha, deva, kinnarādeviyā” ti purohitena yācito khamitvā rājanivesanato naṁ nikkaḍḍhāpesi, ṭhānato pana taṁ apanetvā aññaṁ aggamahesiṁ akāsi. Tañca pīṭhasappiṁ nikkaḍḍhāpetvā jambusākhaṁ chedāpesi. Tadā kuṇālo pañcālacaṇḍo ahosi. Iti attanā diṭṭhakāraṇam-eva āharitvā dassento gāthamāha.

21. Yaṁ ve disvā kaṇḍarīkinnarānaṁ, sabbitthiyo na ramanti agāre,
Taṁ tādisaṁ maccaṁ cajitvā bhariyā, aññaṁ disvā purisaṁ pīṭhasappin-ti.

Tassattho: yaṁ ve kaṇḍarissa rañño kinnarāya deviyā cāti imesaṁ kaṇḍarikinnarānaṁ virāgakāraṇaṁ ahosi, taṁ disvā jānitabbaṁ: sabbitthiyo attano sāmikānaṁ na ramanti agāre. Tathā hi aññaṁ pīṭhasappiṁ purisaṁ disvā taṁ rājānaṁ tādisaṁ ratikusalaṁ maccaṁ cajitvā bhariyā tena manussapetena saddhiṁ pāpamakāsīti.

Aparo pi atīte bārāṇasiyaṁ bako nāma rājā dhammena rajjaṁ kāresi. Tadā bārāṇasiyā pācīnadvāravāsino ekassa daliddassa pañcapāpī nāma dhītā ahosi. Sā kira pubbe pi ekā daliddadhītā mattikaṁ madditvā gehe bhittiṁ vilimpati. Atheko paccekabuddho attano pabbhāraparibhaṇḍakaraṇatthaṁ: “Kahaṁ mattikaṁ labhissāmī” ti cintetvā: “Bārāṇasiyaṁ laddhuṁ sakkā” ti cīvaraṁ pārupitvā pattahattho nagaraṁ pavisitvā tassā avidūre aṭṭhāsi. Sā kujjhitvā ullokentī paduṭṭhena manasā: “Mattikam-pi bhikkhatī” ti avoca. Paccekabuddho niccalo va ahosi. Atha sā paccekabuddhaṁ niccalitaṁ disvā puna cittaṁ pasādetvā, “samaṇa, mattikam-pi na labhasī” ti vatvā mahantaṁ mattikāpiṇḍaṁ āharitvā patte ṭhapesi. So tāya mattikāya pabbhāre paribhaṇḍamakāsi. Sā nacirasseva tato cavitvā tasmiṁ yeva nagare bahidvāragāme duggatitthiyā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhi. Sā dasamāsaccayena mātu kucchito nikkhami. Tassā mattikāpiṇḍaphalena {5.441} sarīraṁ phassasampannaṁ ahosi, kujjhitvā ullokitattā pana hatthapādamukhaakkhināsāni pāpāni virūpāni ahesuṁ. Tena taṁ: “Pañcapāpī” tveva sañjāniṁsu.

Athekadivasaṁ bārāṇasirājā rattiṁ aññātakavesena nagaraṁ pariggaṇhanto taṁ padesaṁ gato. Sā pi gāmadārikāhi saddhiṁ kīḷantī ajānitvāva rājānaṁ hatthe gaṇhi. So tassā hatthasamphassena sakabhāvena saṇṭhātuṁ nāsakkhi, dibbasamphassena phuṭṭho viya ahosi. So phassarāgaratto tathāvirūpam-pi taṁ hatthe gahetvā: “Kassa dhītāsī” ti pucchitvā: “Dvāravāsino” ti vutte assāmikabhāvaṁ pucchitvā: “Ahaṁ te sāmiko bhavissāmi, gaccha mātāpitaro anujānāpehī” ti āha. Sā mātāpitaro upagantvā: “Eko, amma, puriso maṁ icchatī” ti vatvā: “So pi duggato bhavissati, sace tādisam-pi icchati, sādhū” ti vutte gantvā mātāpitūhi anuññātabhāvaṁ ārocesi. So tasmiṁ yeva gehe tāya saddhiṁ vasitvā pāto va rājanivesanaṁ pāvisi. Tato paṭṭhā yeva aññātakavesena nibaddhaṁ tattha gacchati, aññaṁ itthiṁ oloketum-pi na icchati.

Athekadivasaṁ tassā pitu lohitapakkhandikā uppajji. Asambhinnakhīrasappimadhusakkharayuttapāyāso va etassa bhesajjaṁ, taṁ te daliddatāya uppādetuṁ na sakkonti. Tato pañcapāpimātā dhītaraṁ āha: “kiṁ, amma, tava sāmiko pāyāsaṁ uppādetuṁ sakkhissatī” ti? “Amma, mama sāmikena amhehi pi duggatatarena bhavitabbaṁ, evaṁ sante pi pucchissāmi naṁ, mā cintayī” ti vatvā tassāgamanavelāyaṁ dummanā hutvā nisīdi. Atha naṁ rājā āgantvā: “Kiṁ dummanāsī” ti pucchi. Sā tamatthaṁ ārocesi. Taṁ sutvā rājā: “Bhadde idaṁ atirasabhesajjaṁ, kuto labhissāmī” ti vatvā cintesi: “na sakkā mayā niccakālaṁ evaṁ carituṁ, antarāmagge parissayo pi daṭṭhabbo, sace kho pana etaṁ antepuraṁ nessāmi, etissā phassasampadaṁ ajānantā ‘amhākaṁ rājā yakkhiniṁ gahetvā āgato’ ti keḷiṁ karissanti, sakalanagaravāsino etissā samphassaṁ jānāpetvā garahaṁ mocessāmī” ti. Atha naṁ rājā: “bhadde, mā cintayi, āharissāmi te pitu pāyāsan”-ti vatvā tāya saddhiṁ abhiramitvā rājanivesanaṁ gantvā punadivase tādisaṁ pāyāsaṁ pacāpetvā paṇṇāni āharāpetvā dve puṭe katvā ekasmiṁ pāyāsaṁ pakkhipitvā ekasmiṁ cūḷāmaṇiṁ ṭhapetvā bandhitvā rattibhāge gantvā, “bhadde, mayaṁ daliddā, kicchena sampāditaṁ, tava pitaraṁ ‘ajja imamhā puṭā pāyāsaṁ bhuñja, sve imamhā’ ti vadeyyāsī” ti āha. Sā tathā akāsi. Athassā pitā ojasampannattā pāyāsassa thokam-eva bhuñjitvā suhito jāto. Sesaṁ mātu datvā sayam-pi {5.442} bhuñji. Tayo pi suhitā ahesuṁ. Cūḷāmaṇipuṭaṁ pana punadivasatthāya ṭhapesuṁ.

Rājā nivesanaṁ gantvā mukhaṁ dhovitvāva: “Cūḷāmaṇiṁ me āharathā” ti vatvā: “Na passāma, devā” ti vutte: “Sakalanagaraṁ vicinathā” ti āha. Te vicinitvā pi na passiṁsu. Tena hi bahinagare daliddagehesu bhattapaṇṇapuṭe upādāya vicinathāti. Vicinantā tasmiṁ ghaṭe cūḷāmaṇiṁ disvā tassā mātāpitaro: “Corā” ti bandhitvā nayiṁsu. Athassā pitā, “sāmi, na mayaṁ corā, aññenāyaṁ maṇi ābhato” ti vatvā: “Kenā” ti vutte: “Jāmātarā me” ti ācikkhitvā: “Kahaṁ so” ti pucchito: “Dhītā me jānātī” ti āha. Tato dhītāya saddhiṁ kathesi: “amma, sāmikaṁ te jānāsī” ti? “Na jānāmī” ti. “Evaṁ sante amhākaṁ jīvitaṁ natthī” ti. “Tāta, so andhakāre āgantvā andhakāre eva yāti, tenassa rūpaṁ na jānāmi, hatthasamphassena pana naṁ jānituṁ sakkomī” ti. So rājapurisānaṁ ārocesi. Te pi rañño ārocesuṁ. Rājā ajānanto viya hutvā: “Tena hi taṁ itthiṁ rājaṅgaṇe antosāṇiyaṁ ṭhapetvā sāṇiyā hatthappamāṇaṁ chiddaṁ katvā nagaravāsino sannipātetvā hatthasamphassena coraṁ gaṇhathā” ti āha. Rājapurisā tathā kātuṁ tassā santikaṁ gantvā rūpaṁ disvāva vippaṭisārino hutvā: “dhī, dhī pisācī” ti jigucchitvā phusituṁ na ussahiṁsu, ānetvā pana naṁ rājaṅgaṇe antosāṇiyaṁ ṭhapetvā sakalanagaravāsino sannipātesuṁ. Sā āgatāgatassa chiddena pasāritahatthaṁ gahetvāva: “No eso” ti vadati. Purisā tassā dibbaphassasadise phasse bajjhitvā apagantuṁ na sakkhiṁsu, “sacāyaṁ daṇḍārahā, daṇḍaṁ datvā pi dāsakammakārabhāvaṁ upagantvā pi etaṁ ghare karissāmā” ti cintayiṁsu. Atha ne rājapurisā daṇḍehi koṭṭetvā palāpesuṁ. Uparājānaṁ ādiṁ katvā sabbe ummattakā viya ahesuṁ.

Atha rājā: “kacci ahaṁ bhaveyyan”-ti hatthaṁ pasāresi. Taṁ hatthe gahetvāva: “Coro me gahito” ti mahāsaddaṁ kari. Rājā te pi pucchi: “tumhe etāya hatthe gahitā kiṁ cintayitthā” ti. Te yathābhūtaṁ ārocesuṁ. Atha ne rājā āha: “ahaṁ etaṁ attano gehaṁ ānetuṁ evaṁ kāresiṁ ‘etissā phassaṁ ajānantā maṁ paribhaveyyu’nti cintetvā, tasmā mayā sabbe tumhe jānāpitā, vadatha, bho dāni, sā kassa gehe bhavituṁ yuttā” ti? “Tumhākaṁ, devā” ti. Atha naṁ abhisiñcitvā aggamahesiṁ akāsi. Mātāpitūnampissā {5.443} issariyaṁ dāpesi. Tato paṭṭhāya ca pana tāya sammatto neva vinicchayaṁ paṭṭhapesi, na aññaṁ itthiṁ olokesi. Tā tassā antaraṁ pariyesiṁsu. Sā ekadivasaṁ dvinnaṁ rājūnaṁ aggamahesibhāvassa supine nimittaṁ disvā rañño ārocesi. Rājā supinapāṭhake pakkosāpetvā: “Evarūpe supine diṭṭhe kiṁ hotī” ti pucchi. Te itarāsaṁ itthīnaṁ santikā lañjaṁ gahetvā: “mahārāja, deviyā sabbasetassa hatthino khandhe nisinnabhāvo tumhākaṁ maraṇassa pubbanimittaṁ, hatthikhandhagatāya pana candaparāmasanaṁ tumhākaṁ paccāmittarājānayanassa pubbanimittan”-ti vatvā: “Idāni kiṁ kātabban”-ti vutte: “Deva imaṁ māretuṁ na sakkā, nāvāya pana naṁ ṭhapetvā nadiyaṁ vissajjetuṁ vaṭṭatī” ti vadiṁsu. Rājā āhāravatthālaṅkārehi saddhiṁ rattibhāge naṁ nāvāya ṭhapetvā nadiyaṁ vissajjesi.

Sā nadiyā vuyhamānā heṭṭhānadiyā nāvāya udakaṁ kīḷantassa bāvarikarañño abhimukhaṭṭhānaṁ pattā. Tassa senāpati nāvaṁ disvā: “Ayaṁ nāvā mayhan”-ti āha. Rājā: “Nāvāya bhaṇḍaṁ mayhan”-ti vatvā āgatāya nāvāya taṁ disvā: “Kā nāma tvaṁ pisācīsadisā” ti pucchi. Sā sitaṁ katvā bakassa rañño aggamahesibhāvaṁ kathetvā sabbaṁ taṁ pavattiṁ tassa kathesi. Sā pana pañcapāpīti sakalajambudīpe pākaṭā. Atha naṁ rājā hatthe gahetvā ukkhi pi, saha gahaṇeneva phassarāgaratto aññāsu itthīsu itthisaññaṁ akatvā taṁ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā tassa pāṇasamā ahosi. Bako taṁ pavattiṁ sutvā: “Nāhaṁ tassa aggamahesiṁ kātuṁ dassāmī” ti senaṁ saṅkaḍḍhitvā tassa paṭititthe nivesanaṁ katvā paṇṇaṁ pesesi: “bhariyaṁ vā me detu yuddhaṁ vā” ti. So: “Yuddhaṁ dassāmi, na bhariyan”-ti vatvā yuddhasajjo ahosi. Ubhinnaṁ amaccā: “Mātugāmaṁ nissāya maraṇakiccaṁ natthi, purimasāmikattā esā bakassa pāpuṇāti, nāvāya laddhattā bāvarikassa, tasmā ekekassa gehe satta satta divasāni hotū” ti mantetvā dve pi rājāno saññāpesuṁ. Te ubho pi attamanā hutvā titthapaṭititthe nagarāni māpetvā vasiṁsu. Sā dvinnam-pi tesaṁ aggamahesittaṁ kāresi. Dve pi tassā sammattā ahesuṁ. Sā pana ekassa ghare sattāhaṁ vasitvā nāvāya itarassa gharaṁ gacchantī nāvaṁ pājetvā nentena ekena mahallakakhujjakevaṭṭena saddhiṁ nadīmajjhe pāpaṁ karoti. Tadā kuṇālo sakuṇarājā {5.444} bako ahosi, tasmā idaṁ attanā diṭṭhakāraṇaṁ āharitvā dassento gāthamāha.

22. Bakassa ca bāvarikassa ca rañño, accantakāmānugatassa bhariyā,
Avācarī paṭṭhavasānugassa, kaṁ vā pi itthī nāticare tadaññan-ti.

Tattha accantakāmānugatassā ti accantaṁ kāmaṁ anugatassa. Avācarī ti anācāraṁ cari. Paṭṭhavasānugassā ti paṭṭhassa attano vasānugatassa, attano pesanakārassa santiketi attho. Karaṇatthe vā sāmivacanaṁ, tena saddhiṁ pāpamakāsīti vuttaṁ hoti. Tadaññan-ti kataraṁ taṁ aññaṁ purisaṁ nāticareyyā ti attho.

Aparā pi atīte brahmadattassa bhariyā piṅgiyānī nāma aggamahesī sīhapañjaraṁ vivaritvā olokentī maṅgalaassagopakaṁ disvā rañño niddupagamanakāle vātapānena oruyha tena saddhiṁ aticaritvā puna pāsādaṁ āruyha gandhehi sarīraṁ ubbaṭṭetvā raññā saddhiṁ nipajji. Athekadivasaṁ rājā: “Kiṁ nu kho deviyā aḍḍharattasamaye niccaṁ sarīraṁ sītaṁ hoti, pariggaṇhissāmi nan”-ti ekadivasaṁ niddupagato viya hutvā taṁ uṭṭhāya gacchantiṁ anugantvā assabandhena saddhiṁ aticarantiṁ disvā nivattitvā sayanaṁ abhiruhi. Sā pi aticaritvā āgantvā cūḷasayanake nipajji. Punadivase rājā amaccagaṇamajjhe yeva taṁ pakkosāpetvā taṁ kiccaṁ āvikatvā: “Sabbāva itthiyo pāpadhammā” ti tassā vadhabandhachejjabhejjārahaṁ dosaṁ khamitvā ṭhānā cāvetvā aññaṁ aggamahesiṁ akāsi. Tadā kuṇālo rājā brahmadatto ahosi, tena taṁ attanā diṭṭhaṁ āharitvā dassento gāthamāha.

23. Piṅgiyānī sabbalokissarassa, rañño piyā brahmadattassa bhariyā,
Avācarī paṭṭhavasānugassa, taṁ vā pi sā nājjhagā kāmakāminī ti.

Tattha taṁ vā ti sā evaṁ aticarantī taṁ vā assabandhaṁ taṁ vā aggamahesiṭṭhānanti ubhayam-pi nājjhagā, ubhato bhaṭṭhā ahosi. Kāmakāminī ti kāme patthayamānā.

Evaṁ pāpadhammā itthiyoti atītavatthūhi {5.445} itthīnaṁ dosaṁ kathetvā aparena pi pariyāyena tāsaṁ dosam-eva kathento āha:

24. Luddhānaṁ lahucittānaṁ, akataññūna dubbhinaṁ,
Nādevasatto puriso, thīnaṁ saddhātumarahati.

25. Na tā pajānanti kataṁ na kiccaṁ, na mātaraṁ pitaraṁ bhātaraṁ vā,
Anariyā samatikkantadhammā, sasseva cittassa vasaṁ vajanti.

26. Cirānuvuṭṭham-pi piyaṁ manāpaṁ, anukampakaṁ pāṇasamam-pi bhattuṁ,
Āvāsu kiccesu ca naṁ jahanti, tasmāhamitthīnaṁ na vissasāmi.

27. Thīnañhi cittaṁ yathā vānarassa, kannappakannaṁ yathā rukkhachāyā,
Calācalaṁ hadayamitthiyānaṁ, cakkassa nemi viya parivattati.

28. Yadā tā passanti samekkhamānā, ādeyyarūpaṁ purisassa vittaṁ,
Saṇhāhi vācāhi nayanti menaṁ, kambojakā jalajeneva assaṁ.

29. Yadā na passanti samekkhamānā, ādeyyarūpaṁ purisassa vittaṁ,
Samantato naṁ parivajjayanti, tiṇṇo nadīpāragato va kullaṁ.

30. Silesūpamā sikhiriva sabbabhakkhā, tikkhamāyā nadīriva sīghasotā,
Sevanti hetā piyamappiyañca, nāvā yathā orakulaṁ parañca.

31. Na tā ekassa na dvinnaṁ, āpaṇo va pasārito,
Yo tā mayhanti maññeyya, vātaṁ jālena bādhaye.

32. Yathā {5.446} nadī ca pantho ca, pānāgāraṁ sabhā papā,
Evaṁ lokitthiyo nāma, velā tāsaṁ na vijjati.

33. Ghatāsanasamā etā, kaṇhasappasirūpamā,
Gāvo bahi tiṇasseva, omasanti varaṁ varaṁ.

34. Ghatāsanaṁ kuñjaraṁ kaṇhasappaṁ, muddhābhisittaṁ pamadā ca sabbā,
Ete naro niccayato bhajetha, tesaṁ have dubbidu sabbabhāvo.

35. Naccantavaṇṇā na bahūna kantā, na dakkhiṇā pamadā sevitabbā,
Na parassa bhariyā na dhanassa hetu, etitthiyo pañca na sevitabbā ti.

Tattha luddhānan-ti lubbhānaṁ. Kaṇaverajātake (Ja. 318) viya baddhacore pi sārajjanaṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ. Lahucittānan-ti muhuttam-eva parivattanacittānaṁ. Cūḷadhanuggahajātakena (Ja. 374) etaṁ dīpetabbaṁ. Akataññutā pana etāsaṁ ekakanipāte takkāriyajātakena (Ja. 481) dīpetabbā. Nādevasatto ti na adevasatto devena anāsatto ayakkhagahitako abhūtaviṭṭho puriso thīnaṁ sīlavantataṁ saddhātuṁ nārahati, bhūtaviṭṭho pana saddaheyya. Katan-ti attano kataṁ upakāraṁ. Kiccan-ti attanā kattabbaṁ kiccaṁ. Na mātaran-ti sabbe pi ñātake chaḍḍetvā yasmiṁ paṭibaddhacittā honti, taññeva anubandhanato ete mātādayo na jānanti nāma mahāpanthakamātā viya. Anariyā ti nillajjā. Sassevā ti sakassa. Āvāsū ti āpadāsu. Kiccesū ti tesu tesu karaṇīyesu.

Kannappakannan-ti otiṇṇotiṇṇaṁ. Yathā hi visame padese rukkhachāyā ninnampiorohati, thalam-pi abhiruhati, tathā etāsam-pi cittaṁ na kañci uttamādhamaṁ vajjeti. Calācalan-ti ekasmiṁ yeva apatiṭṭhitaṁ. Nemi viyā ti sakaṭassa gacchato cakkanemi viya. Ādeyyarūpan-ti gahetabbajātikaṁ. Vittan-ti dhanaṁ. Nayantī ti attano vasaṁ nenti. Jalajenā ti jalajātasevālena. Kambojaraṭṭhavāsino kira yadā aṭavito asse gaṇhitukāmā honti, tadā ekasmiṁ ṭhāne vatiṁ parikkhipitvā dvāraṁ yojetvā assānaṁ udakapānatitthe sevālaṁ madhunā makkhetvā sevālasambandhāni tīre tiṇāni ādiṁ katvā yāva parikkhepadvārā makkhenti, assā pānīyaṁ pivitvā rasagiddhena madhunā makkhitāni tāni tiṇāni khādantā anukkamena taṁ ṭhānaṁ pavisanti. Iti yathā te jalajena palobhetvā {5.447} asse vasaṁ nenti, tathā etā pi dhanaṁ disvā tassa gahaṇatthāya saṇhāhi vācāhi pi purisaṁ vasaṁ nentī ti attho. Kullan-ti taraṇatthāya gahitaṁ yaṁ kiñci.

Silesūpamā ti purisānaṁ cittabandhanena silesasadisā. Tikkhamāyā ti tikhiṇamāyā sīghamāyā. Nadīrivā ti yathā pabbateyyā nadī sīghasotā, evaṁ sīghamāyā ti attho. Āpaṇovā ti yathā ca pasāritāpaṇo yesaṁ mūlaṁ atthi, tesaññeva upakāro, tatheva tā pi. Yo tā ti yo puriso tā itthiyo. Bādhaye ti so vātaṁ jālena bādheyya. Velā tāsaṁ na vijjatī ti yathā etesaṁ nadīādīnaṁ: “Asukavelāyam-eva ettha gantabban”-ti velā natthi, rattim-pi divā pi icchiticchitakkhaṇe upagantabbāneva, asukenevā ti pi mariyādā natthi, atthikena upagantabbāneva, tathā tāsampī ti attho.

Ghatāsanasamā etā ti yathā aggi indhanena na tappati, evametā pi kilesaratiyā. Kaṇhasappasirūpamā ti kodhanatāya upanāhitāya ghoravisatāya dujivhatāya mittadubbhitāyāti pañcahi kāraṇehi kaṇhasappasirasadisā. Tattha bahularāgatāya ghoravisatā, pisuṇatāya dujivhatā, aticāritāya mittadubbhitā veditabbā. Gāvo bahi tiṇassevā ti yathā gāvo khāditaṭṭhānaṁ chaḍḍetvā bahi manāpamanāpassa tiṇassa varaṁ varaṁ omasanti khādanti, evametā pi niddhanaṁ chaḍḍetvā aññaṁ sadhanam-eva bhajantī ti attho. Muddhābhisittan-ti rājānaṁ. Pamadā ca sabbā ti sabbā ca itthiyo. Ete ti ete pañca jane. Niccayato ti niccasaññato, upaṭṭhitassati appamatto va hutvā ti attho. Dubbidū ti dujjāno. Sabbabhāvo ti ajjhāsayo. Cirapariciṇṇo pi hi aggi dahati, ciravissāsiko pi kuñjaro ghāteti, ciraparicito pi sappo ḍaṁsati, ciravissāsiko pi rājā anatthakaro hoti, evaṁ cirāciṇṇā pi itthiyo vikāraṁ dassentīti.

Naccantavaṇṇā ti abhirūpavatī. Na bahūna kantā ti aḍḍhakāsigaṇikā viya bahūnaṁ piyā manāpā. Na dakkhiṇā ti naccagītakusalā. Tathārūpā hi bahupatthitā bahumittā honti, tasmā na sevitabbā. Na dhanassa hetū ti yā dhanahetu yeva bhajati, sā apariggahā pi na sevitabbā. Sā hi dhanaṁ alabhamānā kujjhatīti.

Evaṁ vutte mahājano mahāsattassa: “Aho sukathitan”-ti sādhukāramadāsi. So pi ettakehi kāraṇehi itthīnaṁ aguṇaṁ kathetvā tuṇhī ahosi. Taṁ sutvā ānando gijjharājā, “samma kuṇāla, aham-pi attano ñāṇabalena itthīnaṁ aguṇaṁ kathessāmī” ti vatvā aguṇakathaṁ ārabhi. Taṁ dassento satthā āha:

“Atha khalu, bho, ānando gijjharājā kuṇālassa ādimajjhakathāpariyosānaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthā abhāsi:

36. Puṇṇam-pi {5.448} cemaṁ pathaviṁ dhanena, dajjitthiyā puriso sammatāya,
Laddhā khaṇaṁ atimaññeyya tam pi, tāsaṁ vasaṁ asatīnaṁ na gacche.

37. Uṭṭhāhakaṁ ce pi alīnavuttiṁ, komārabhattāraṁ piyaṁ manāpaṁ,
Āvāsu kiccesu ca naṁ jahanti, tasmāhamitthīnaṁ na vissasāmi.

38. Na vissase ‘icchati man’-ti poso, na vissase ‘rodati me sakāse’,
Sevanti hetā piyamappiyañca, nāvā yathā orakūlaṁ parañca.

39. Na vissase sākhapurāṇasanthataṁ, na vissase mittapurāṇacoraṁ,
Na vissase rājānaṁ ‘sakhā mama’nti, na vissase itthi dasanna mātaraṁ.

40. Na vissase rāmakarāsu nārisu, accantasīlāsu asaññatāsu,
Accantapemānugatassa bhariyā, na vissase titthasamā hi nāriyo.

41. Haneyyuṁ chindeyyuṁ chedāpeyyum pi, kaṇṭhe pi chetvā rudhiraṁ piveyyuṁ,
Mā dīnakāmāsu asaññatāsu, bhāvaṁ kare gaṅgatitthūpamāsu.

42. Musā tāsaṁ yathā saccaṁ, saccaṁ tāsaṁ yathā musā,
Gāvo bahi tiṇasseva, omasanti varaṁ varaṁ.

43. Gatenetā palobhenti, pekkhitena mhitena ca,
Atho pi dunnivatthena, mañjunā bhaṇitena ca.

44. Coriyo kathinā hetā, vāḷā ca lapasakkharā,
Na tā kiñci na jānanti, yaṁ manussesu vañcanaṁ.

45. Asā lokitthiyo nāma, velā tāsaṁ na vijjati,
Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā.

46. Natthitthīnaṁ piyo nāma, appiyo pi na vijjati,
Sevanti hetā piyamappiyañca, nāvā yathā orakūlaṁ parañca.

47. Natthitthīnaṁ {5.449} piyo nāma, appiyo pi na vijjati,
Dhanattā paṭivallanti, latāva dumanissitā.

48. Hatthibandhaṁ assabandhaṁ, gopurisañca maṇḍalaṁ,
Chavaḍāhakaṁ pupphachaḍḍakaṁ, sadhanamanupatanti nāriyo.

49. Kulaputtam-pi jahanti akiñcanaṁ, chavakasamasadisam pi,
Anugacchanti anupatanti, dhanahetu hi nāriyo ti.

Tattha ādimajjhakathāpariyosānan-ti kathāya ādimajjhapariyosānaṁ. Laddhā khaṇan-ti okāsaṁ labhitvā. Icchati man-ti maṁ esā icchatīti puriso itthiṁ na vissaseyya. Sākhapurāṇasanthatan-ti hiyyo vā pare vā santhataṁ purāṇasākhāsanthataṁ na vissase, apapphoṭetvā apaccavekkhitvā na paribhuñjeyya. Tatra hi dīghajātiko vā pavisitvā tiṭṭheyye, paccāmitto vā satthaṁ nikkhipeyya. Mittapurāṇacoran-ti panthadūhanaṭṭhāne ṭhitaṁ coraṁ: “Purāṇamitto me” ti na vissaseyya. Corā hi ye sañjānanti te yeva mārenti. Sakhā maman-ti so hi khippam-eva kujjhati, tasmā rājānaṁ: “Sakhā me” ti na vissase. Dasannamātaranti: “Ayaṁ mahallikā idāni maṁ na aticarissati, attānaṁ rakkhissatī” ti na vissasetabbā. Rāmakarāsū ti bālānaṁ ratikarāsu. Accantasīlāsū ti atikkantasīlāsu. Accantapemānugatassā ti sace pi accantaṁ anugatapemā assa, tathā pi taṁ na vissase. Kiṁkāraṇā? Titthasamā hi nāriyoti sambandho, titthaṁ viya sabbasādhāraṇā ti attho.

Haneyyun-ti kuddhā vā aññapurisasārattā vā hutvā sabbametaṁ hananādiṁ kareyyuṁ. Mā dīnakāmāsū ti hīnajjhāsayāsu saṁkiliṭṭhaāsayāsu. Bhāvan-ti evarūpāsu sinehaṁ mā kare. Gaṅgatitthūpamāsū ti sabbasādhāraṇaṭṭhena gaṅgātitthasadisāsu. Musā ti musāvādo tāsaṁ saccasadiso va. Gatenāti ādīsu pekkhitena palobhane ummādantījātakaṁ, (Ja. 527) dunnivatthena niḷinikājātakaṁ, (Ja. 526) mañjunā bhaṇitena: “Tuvaṭaṁ kho, ayyaputta, āgaccheyyāsī” ti nandattherassa vatthu (Ud. 22) kathetabbaṁ. Coriyo ti sambhatassa dhanassa vināsanena coriyo. Kathinā ti thaddhahadayā. Vāḷā ti duṭṭhā appakeneva kujjhanasīlā. Lapasakkharā ti niratthakalapanena sakkharā viya madhurā. Asā ti asatiyo lāmakā. Sārattā ti sabbadā sārattā. Pagabbhā ti kāyapāgabbhiyādīhi pagabbhā. Yathā ti yathā sikhī sabbaghaso, evametā pi sabbaghasā. Paṭivallantī ti parissajanti upagūhanti veṭhenti. Latāvā ti yathā latā rukkhanissitā rukkhaṁ veṭhenti, evametā purisaṁ parissajanti nāma.

Hatthibandhanti ādīsu gopuriso vuccati gopālako. Chavaḍāhakan-ti chavānaṁ ḍāhakaṁ, susānapālanti vuttaṁ hoti. Pupphachaḍḍakan-ti vaccaṭṭhānasodhakaṁ. Sadhanan-ti etesu pi sadhanaṁ anugacchanti yeva {5.450}. Akiñcanan-ti adhanaṁ. Chavakasamasadisan-ti sunakhamaṁsakhādacaṇḍālena samaṁ sadisaṁ, tena nibbisesam-pi purisaṁ gacchanti bhajanti. Kasmā? Yasmā anupatanti dhanahetu nāriyo ti.

Evaṁ attano ñāṇe ṭhatvā ānando gijjharājā itthīnaṁ aguṇaṁ kathetvā tuṇhī ahosi. Tassa vacanaṁ sutvā nārado pi attano ñāṇe ṭhatvā tāsaṁ aguṇaṁ kathesi. Taṁ dassento satthā āha:

“Atha khalu, bho, nārado devabrāhmaṇo ānandassa gijjharājassa ādimajjhakathāpariyosānaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthā abhāsi:

50. Cattārome na pūrenti, te me suṇātha bhāsato,
Samuddo brāhmaṇo rājā, itthī cā pi dijampati.

51. Saritā sāgaraṁ yanti, yā kāci pathavissitā,
Tā samuddaṁ na pūrenti, ūnattā hi na pūrati.

52. Brāhmaṇo ca adhīyāna, vedamakkhānapañcamaṁ,
Bhiyyo pi sutamiccheyya, ūnattā hi na pūrati.

53. Rājā ca pathaviṁ sabbaṁ, sasamuddaṁ sapabbataṁ,
Ajjhāvasaṁ vijinitvā, anantaratanocitaṁ,
Pāraṁ samuddaṁ pattheti ūnattā hi na pūrati.

54. Ekamekāya itthiyā, aṭṭhaṭṭha patino siyā,
Sūrā ca balavanto ca, sabbakāmarasāharā,
Kareyya navame chandaṁ, ūnattā hi na pūrati.

55. Sabbitthiyo sikhīriva sabbabhakkhā, sabbitthiyo nadīriva sabbavāhī,
Sabbitthiyo kaṇṭakānaṁva sākhā, sabbitthiyo dhanahetu vajanti.

56. Vātañca jālena naro parāmase, osiñcaye sāgaramekapāṇinā,
Sakena hatthena kareyya ghosaṁ, yo sabbabhāvaṁ pamadāsu ossaje.

57. Corīnaṁ bahubuddhīnaṁ, yāsu saccaṁ sudullabhaṁ,
Thīnaṁ bhāvo durājāno, macchassevodake gataṁ.

58. Analā {5.451} mudusambhāsā, duppūrā tā nadīsamā,
Sīdanti naṁ viditvāna, ārakā parivajjaye.

59. Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā,
Sīdanti naṁ viditvāna, ārakā parivajjaye.

60. Yaṁ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā,
Jātavedo va saṁṭhānaṁ, khippaṁ anudahanti na’nti.

Tattha dijampatī ti dijajeṭṭhakaṁ kuṇālaṁ ālapati. “Saritā” ti ādi ṭhapitamātikāya bhājanatthaṁ vuttaṁ. Ūnattā ti udakapatiṭṭhānassa mahantatāya ūnā eva. Adhīyānā ti sajjhāyitvā. Vedamakkhānapañcaman-ti itihāsapañcamaṁ vedacatukkaṁ. Ūnattā ti so hi ajjhāsayamahantatāya sikkhitabbassa na pūrati. Anantaratanocitan-ti nānāratanehi ocitaṁ paripuṇṇaṁ. Ūnattā ti so hi taṇhāmahantatāya na pūrati. Siyā ti siyuṁ, ayam-eva vā pāṭho. Sabbakāmarasāharā ti sabbesaṁ kāmarasānaṁ āharakā. “Navame” ti aṭṭhahi atittabhāvadassanatthaṁ vuttaṁ. Sā pana dasame pi vīsatime pi tato uttaritare pi chandaṁ karoteva. Ūnattā ti sā hi kāmataṇhāya mahantatāya na pūrati. Kaṇḍakānaṁva sākhā ti sambādhamagge kaṇṭakasākhasadisā. Yathā hi sākhā laggitvā ākaḍḍhati, evaṁ etā pi rūpādīhi kaḍḍhanti. Yathā sākhā hatthādīsu vijjhitvā dukkhaṁ uppādeti, evaṁ etā pi phuṭṭhamattā sarīrasamphassena vijjhitvā mahāvināsaṁ pāpenti. Vajantī ti parapurisaṁ vajanti.

Parāmase ti gaṇheyya. Osiñcaye ti nhāyituṁ otiṇṇo ekena pāṇinā sakalasamuddaudakaṁ osiñceyya gahetvā chaḍḍeyya. Sakenā ti ekena attano hatthena tam-eva hatthaṁ haritvā ghosaṁ uppādeyya. Sabbabhāvanti: “Tvam-eva iṭṭho kanto piyo manāpo” ti vuccamāno yo puriso: “Evametan”-ti saddahanto sabbaṁ attano ajjhāsayaṁ pamadāsu ossajeyya, so jālādīhi vātaggahaṇādīni kareyyā ti attho. Gatan-ti gamanaṁ. Analā ti tīhi dhammehi alanti vacanavirahitā. Duppurā tā ti yathā mahānadī udakena, evaṁ kilesaratiyā tā duppūrā. Sīdanti naṁ viditvānā ti ettha nan-ti nipātamattaṁ, itthiyo allīnā catūsu apāyesu sīdantīti viditvā. Āvaṭṭanī ti yathā āvaṭṭanī mahājanassa hadayaṁ mohetvā attano vase vatteti, evametāpī ti attho. Vikopanā ti nāsanatthena ca garahatthena ca brahmacariyassa ko pikā. Chandasā vā ti piyasaṁvāsena vā. Dhanena vā ti dhanahetu vā. Saṁṭhānan-ti yathā jātavedo attano ṭhānaṁ yaṁ yaṁ padesaṁ allīyati, taṁ taṁ dahati, tathā etā pi yaṁ yaṁ purisaṁ kilesavasena allīyanti, taṁ taṁ anudahanti mahāvināsaṁ pāpenti.

Evaṁ nāradena itthīnaṁ aguṇe pakāsite puna mahāsatto visesetvā tāsaṁ aguṇaṁ pakāseti. Taṁ {5.452} dassetuṁ satthā āha:

“Atha khalu, bho, kuṇālo sakuṇo nāradassa devabrāhmaṇassa ādimajjhakathāpariyosānaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo ajjhabhāsi:

61. ‘Sallape nisitakhaggapāṇinā, paṇḍito api pisācadosinā,
Uggatejamuragam-pi āside, eko ekāya pamadāya nālape.

62. Lokacittamathanā hi nāriyo, naccagītabhaṇitamhitāvudhā,
Bādhayanti anupaṭṭhitassatiṁ, dīpe rakkhasigaṇo va vāṇije.

63. Natthi tāsaṁ vinayo na saṁvaro, majjamaṁsaniratā asaññatā,
Tā gilanti purisassa pābhataṁ, sāgareva makaraṁ timiṅgalo.

64. Pañcakāmaguṇasātagocarā, uddhatā aniyatā asaññatā,
Osaranti pamadā pamādinaṁ, loṇatoyavatiyaṁva āpakā.

65. Yaṁ naraṁ upalapenti nāriyo, chandasā vā ratiyā dhanena vā,
Jātavedasadisam-pi tādisaṁ, rāgadosavadhiyo dahanti naṁ.

66. Aḍḍhaṁ ñatvā purisaṁ mahaddhanaṁ, osaranti sadhanaṁ sahattanā,
Rattacittamativeṭhayanti naṁ, sāla māluvalatāva kānane.

67. Tā upenti vividhena chandasā, citrabimbamukhiyo alaṅkatā,
Uhasanti pahasanti nāriyo, sambaro va satamāyakovidā.

68. Jātarūpamaṇimuttabhūsitā, sakkatā patikulesu nāriyo,
Rakkhitā {5.453} aticaranti sāmikaṁ, dānavaṁva hadayantarassitā.

69. Tejavā pi hi naro vicakkhaṇo, sakkato bahujanassa pūjito,
Nārinaṁ vasagato na bhāsati, rāhunā upahato va candimā.

70. Yaṁ kareyya kupito diso disaṁ, duṭṭhacitto vasamāgataṁ ariṁ,
Tena bhiyyo byasanaṁ nigacchati, nārinaṁ vasagato apekkhavā.

71. Kesalūnanakhachinnatajjitā, pādapāṇikasadaṇḍatāḷitā,
Hīnamevupagatā hi nāriyo, tā ramanti kuṇapeva makkhikā.

72. Tā kulesu visikhantaresu vā, rājadhāninigamesu vā puna,
Oḍḍitaṁ namucipāsavākaraṁ, cakkhumā parivajje sukhatthiko.

73. Ossajitva kusalaṁ tapoguṇaṁ, yo anariyacaritāni mācari,
Devatāhi nirayaṁ nimissati, chedagāmimaṇiyaṁva vāṇijo.

74. So idha garahito parattha ca, dummatī upahato sakammunā,
Gacchatī aniyato gaḷāgaḷaṁ, duṭṭhagadrabharatho va uppathe.

75. So upeti nirayaṁ patāpanaṁ, sattisimbalivanañca āyasaṁ,
Āvasitvā tiracchānayoniyaṁ, petarājavisayaṁ na muñcati.

76. Dibyakhiḍḍaratiyo ca nandane, cakkavatticaritañca mānuse,
Nāsayanti pamadā pamādinaṁ, duggatiñca paṭipādayanti naṁ.

77. Dibyakhiḍḍaratiyo {5.454} na dullabhā, cakkavatticaritañca mānuse,
Soṇṇabyamhanilayā ca accharā, ye caranti pamadāhanatthikā.

78. Kāmadhātusamatikkamā gati, rūpadhātuyā bhāvo na dullabho,
Vītarāgavisayūpapatti yā, ye caranti pamadāhanatthikā.

79. Sabbadukkhasamattikkamaṁ sivaṁ, accantamacalitaṁ asaṅkhataṁ,
Nibbutehi sucihī na dullabhaṁ, ye caranti pamadāhanatthikā ti.

Tattha sallape ti: “Sace mayā saddhiṁ sallapessasi, sīsaṁ te pātessāmī” ti vatvā khaggaṁ ādāya ṭhitenā pi, “sallapitamatte yeva taṁ khāditvā jīvitavināsaṁ pāpessāmī” ti dosinā hutvā ṭhitenā pi pisācena saddhiṁ sallape. “Upagataṁ ḍaṁsitvā nāsessāmī” ti ṭhitaṁ uggatejaṁ uragam-pi āside. Eko pana hutvā raho ekāya pamadāya na hi ālape. Lokacittamathanā ti lokassa cittaghātikā. Dīpe rakkhasigaṇo ti yathā dīpe rakkhasigaṇo manussavesena vāṇije upalāpetvā attano vase gate katvā khādati, evaṁ imā pi pañcahi kāmaguṇehi attano vase katvā satte mahāvināsaṁ pāpentī ti attho. Vinayo ti ācāro. Saṁvaro ti mariyādo. Purisassa pābhatan-ti dukkhasambhataṁ dhanaṁ gilan-ti nāsenti.

Aniyatā ti aniyatacittā. Loṇatoyavatiyan-ti loṇatoyavantaṁ samuddanti attho. Āpakā ti āpagā, ayam-eva vā pāṭho. Yathā samuddaṁ nadiyo osaranti, evaṁ pamādinaṁ pamadā ti attho. Chandasā ti pemena. Ratiyā ti pañcakāmaguṇaratiyā. Dhanena vā ti dhanahetu vā. Jātavedasadisan-ti guṇasampattiyā aggimiva jalitam pi. Rāgadosavadhiyo ti kāmarāgadosehi vadhikā. Rāgadosagatiyoti pi pāṭho. Osarantī ti dhanagahaṇatthāya madhuravacanena taṁ bandhantiyo upagacchanti. Sadhanan-ti sadhanā. Ayam-eva vā pāṭho, vatthālaṅkāratthāya kiñci attano dhanaṁ datvā pi osarantī ti attho. Sahattanā ti attabhāvena saddhiṁ attabhāvam-pi tasseva pariccajantiyo viya honti. Ativeṭhayantī ti dhanagahaṇatthāya ativiya veṭhenti pīḷenti.

Vividhena chandasā ti nānāvidhena ākārena. Citrabimbamukhiyo ti alaṅkāravasena citrasarīrā citramukhiyo hutvā. Uhasantī ti mahāhasitaṁ hasanti. Pahasantī ti mandahasitaṁ hasanti. Sambarovā ti māyākārapuriso viya asurindo viya ca {5.455}. Dānavaṁva hadayantarassitā ti yathā: “Kuto nu āgacchatha, bho, tayo janā” ti karaṇḍakajātake (Ja. 436 aka Samuggajātakaṁ) hadayantaranissitā antoudaragatā pi dānavaṁ aticari, evaṁ aticaranti. Arakkhitā hetāti dīpeti. Na bhāsatī ti na virocati haritacalomasakassapakusarājāno viya. Tenā ti tamhā amittena katā byasanā atirekataraṁ byasananti attho. Apekkhavā ti sataṇho.

Kesalūnanakhachinnatajjitā ti ākaḍḍhitvā lūnakesā nakhehi chinnagattā tajjitā pādādīhi ca tāḷitāva hutvā. Yo kilesavasena ete pi vippakāre karoti, tādisaṁ hīnam-eva upagatā nāriyo ramanti, na ete vippakāre pariharanti, madhurasamācāre kiṁkāraṇā tā na ramanti. Kuṇapeva makkhikā ti yasmā jegucchahatthikuṇapādimhi makkhikā viya tā hīne yeva ramantī ti attho. Oḍḍitan-ti na etā itthiyo nāma, atha kho imesu ṭhānesu namucino kilesamārassa migapakkhigahaṇatthaṁ luddakehi oḍḍitaṁ pāsañca vākarañcāti maññamāno paññācakkhumā puriso dibbamānusikena sukhena atthiko parivajjeyya.

Ossajitvā ti devamanussesu mahāsampattidāyakaṁ tapoguṇaṁ chaḍḍetvā. Yo ti yo puriso anariyesu aparisuddhesu kāmaguṇesu kāmaraticaritāni ācarati. Devatāhi nirayaṁ nimissatī ti so devalokena parivattitvā nirayaṁ gaṇhissati. Chedagāmimaṇiyaṁva vāṇijo ti yathā bālavāṇijo satasahassagghabhaṇḍaṁ datvā chedagāmimaṇikaṁ gaṇhāti, tathārūpo ayaṁ hotī ti attho. So ti so itthīnaṁ vasaṁ gato. Aniyato ti ettakaṁ nāma kālaṁ apāyesu paccissatīti aniyato. Gaḷāgaḷan-ti devalokā vā manussalokā vā gaḷitvā apāyam-eva gacchatī ti attho. Yathā kiṁ? Duṭṭhagadrabharatho va uppathe ti, yathā kūṭagadrabhayuttaratho maggā okkamitvā uppathe yeva gacchati, tathā. Sattisimbalivanan-ti sattisadisehi kaṇṭakehi yuttaṁ āyasaṁ simbalivanaṁ. Petarājavisayan-ti petavisayañca kālakañcikaasuravisayañca.

Pamādinan-ti pamattānaṁ. Te hi pamadāsu pamattā tāsaṁ sampattīnaṁ mūlabhūtaṁ kusalaṁ na karonti, iti tesaṁ pamadā sabbā tā nāsenti nāma. Paṭipādayantī ti tathāvidhaṁ purisaṁ tā pamādavaseneva akusalaṁ kāretvā duggatiṁ paṭipādenti nāma. Soṇṇabyamhanilayā ti suvaṇṇamayavimānavāsiniyo. Pamadāhanatthikā ti ye purisā pamadāhi anatthikā hutvā brahmacariyaṁ caranti. Kāmadhātusamatikkamā ti kāmadhātusamatikkamā yā gati. Rūpadhātuyā bhāvo ti yo kāmadhātusamatikkamagatisaṅkhāto rūpadhātuyā bhāvo, so tesaṁ na dullabho. Vītarāgavisayūpapatti yā ti yā vītarāgavisaye suddhāvāsaloke upapatti, sā pi tesaṁ na dullabhā ti attho. Accantan-ti antātītaṁ avināsadhammaṁ. Acalitan-ti kilesehi akampitaṁ. Nibbutehī ti nibbutakilesehi. Sucihī ti sucīhi parisuddhehi evarūpaṁ nibbānaṁ na dullabhanti.

Evaṁ {5.456} mahāsatto amatamahānibbānaṁ pāpetvā desanaṁ niṭṭhāpesi. Himavante kinnaramahoragādayo ākāse ṭhitā devatā ca: “Aho buddhalīlāya kathitā” ti sādhukāraṁ adaṁsu. Ānando gijjharājā nārado devabrāhmaṇo puṇṇamukho ca phussakokilo attano attano parisaṁ ādāya yathāṭhānam-eva gamiṁsu. Mahāsatto pi sakaṭṭhānam-eva gato. Itare pana antarantarā gantvā mahāsattassa santike ovādaṁ gahetvā tasmiṁ ovāde ṭhatvā saggaparāyaṇā ahesuṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānento osānagāthā abhāsi:

80. Kuṇālohaṁ tadā āsiṁ, udāyī phussakokilo,
Ānando gijjharājāsi, sāriputto ca nārado,
Parisā buddhaparisā, evaṁ dhāretha jātakan-ti.

Te pana bhikkhū gamanakāle satthānubhāvena gantvā āgamanakāle attano attano va ānubhāvena āgatā. Tesaṁ satthā mahāvane yeva kammaṭṭhānaṁ kathesi. Sabbe pi te taṁ divasam-eva arahattaṁ pāpuṇiṁsu. Mahādevatāsamāgamo ahosi. Athassa bhagavā mahāsamayasuttaṁ (DN. 20) kathesi.

Kuṇālajātakavaṇṇanā catutthā