Ja 537: Mahāsutasomajātakavaṇṇanā

Kasmā tuvaṁ rasaka edisānī ti idaṁ satthā jetavane viharanto aṅgulimālattheradamanaṁ ārabbha kathesi. Tassa uppatti ca pabbajjā ca upasampadā ca aṅgulimālasuttavaṇṇanāyaṁ (MA. 86) vuttanayena vitthārato veditabbā. So pana saccakiriyāya mūḷhagabbhāya itthiyā sotthibhāvaṁ katvā tato paṭṭhāya sulabhapiṇḍo hutvā vivekamanubrūhanto aparabhāge arahattaṁ patvā abhiññāto va asītiyā mahātherānaṁ abbhantaro ahosi. Tasmiṁ kāle dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, aho vata bhagavatā tathārūpaṁ luddaṁ lohitapāṇiṁ mahācoraṁ aṅgulimālaṁ adaṇḍena asatthena dametvā nibbisevanaṁ karontena dukkaraṁ kataṁ, aho buddhā nāma dukkarakārino” ti. Satthā gandhakuṭiyaṁ ṭhito va dibbasotena taṁ kathaṁ sutvā: “Ajja mama gamanaṁ bahupakāraṁ bhavissati, mahādhammadesanā pavattissatī” ti ñatvā anopamāya buddhalīlāya dhammasabhaṁ gantvā varapaññattāsane nisīditvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Anacchariyaṁ, bhikkhave, idāneva paramābhisambodhiṁ {5.457} pattena mayā etassa damanaṁ, svāhaṁ pubbacariyaṁ caranto padesañāṇe ṭhito pi etaṁ damesin”-ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte kururaṭṭhe indapatthanagare korabyo nāma rājā dhammena rajjaṁ kāresi. Tadā bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Dasamāse atikkante suvaṇṇavaṇṇaṁ puttaṁ vijāyi, sutavittatāya pana naṁ: “Sutasomo” ti sañjāniṁsu. Tamenaṁ rājā vayappattaṁ nikkhasahassaṁ datvā disāpāmokkhassa ācariyassa santike sippuggahaṇatthāya takkasilaṁ pesesi. So ācariyabhāgaṁ ādāya nagarā nikkhamitvā maggaṁ paṭipajji. Tadā bārāṇasiyaṁ kāsirañño putto brahmadattakumāro pi tatheva vatvā pitarā pesito nagarā nikkhamitvā tam-eva maggaṁ paṭipajji. Atha sutasomo maggaṁ gantvā nagaradvāre sālāya phalake vissamatthāya nisīdi. Brahmadattakumāro pi gantvā tena saddhiṁ ekaphalake nisīdi. Atha naṁ sutasomo paṭisanthāraṁ karonto: “Samma, maggakilantosi, kuto āgacchasī” ti pucchitvā: “Bārāṇasito” ti vutte: “Kassa puttosī” ti vatvā: “Kāsirañño puttomhī” ti vutte: “Ko nāmosī” ti vatvā: “Ahaṁ brahmadattakumāro nāmā” ti vutte: “Kena kāraṇena idhāgatosī” ti pucchi. So: “Sippuggahaṇatthāyā” ti vatvā: “Tvam-pi maggakilantosi, kuto āgacchasī” ti teneva nayena itaraṁ pucchi. So pi tassa sabbaṁ ācikkhi. Te ubho pi: “Mayaṁ khattiyā, ekācariyasseva santike sippuggahaṇatthāya gacchāmā” ti aññamaññaṁ mittabhāvaṁ katvā nagaraṁ pavisitvā ācariyakulaṁ gantvā ācariyaṁ vanditvā attano jāti ādiṁ kathetvā sippuggahaṇatthāya āgatabhāvaṁ kathesuṁ. So: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Te ācariyabhāgaṁ datvā sippaṁ paṭṭhapesuṁ.

Na kevalañca te dveva, aññe pi tadā jambudīpe ekasatamattā rājaputtā tassa santike sippaṁ uggaṇhanti. Sutasomo tesaṁ jeṭṭhantevāsiko hutvā sippaṁ upadisanto nacirasseva nipphattiṁ pāpuṇi. So aññassa santikaṁ agantvā: “Sahāyo {5.458} me” ti brahmadattassa kumārasseva santikaṁ gantvā tassa piṭṭhi-ācariyo hutvā sippaṁ sikkhāpesi. Itaresam-pi anukkamena sippaṁ niṭṭhitaṁ. Te anuyogaṁ datvā ācariyaṁ vanditvā sutasomaṁ parivāretvā nikkhamiṁsu. Atha ne sutasomo maggantare ṭhatvā uyyojento: “Tumhe attano attano pitūnaṁ sippaṁ dassetvā rajjesu patiṭṭhahissatha, patiṭṭhitā ca pana mamovādaṁ kareyyāthā” ti āha. “Kiṁ, ācariyā” ti? “Pakkhadivasesu uposathikā hutvā mā ghātaṁ kareyyāthā” ti. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchiṁsu. Bodhisatto pi aṅgavijjāpāṭhakattā: “Anāgate bārāṇasiyaṁ brahmadattakumāraṁ nissāya mahābhayaṁ uppajjissatī” ti ñatvā te evaṁ ovaditvā uyyojesi. Te sabbe pi attano attano janapadaṁ gantvā pitūnaṁ sippaṁ dassetvā rajjesu patiṭṭhāya patiṭṭhitabhāvañceva ovāde vattanabhāvañca jānāpetuṁ paṇṇākārena saddhiṁ paṇṇāni pahiṇiṁsu. Mahāsatto taṁ pavattiṁ sutvā: “Appamattāva hothā” ti paṇṇāni paṭipesesi.

Tesu bārāṇasirājā vinā maṁsena bhattaṁ na bhuñjati. Uposathadivasatthāyapissa maṁsaṁ gahetvā ṭhapesi. Athekadivasaṁ evaṁ ṭhapitamaṁsaṁ bhattakārakassa pamādena rājagehe koleyyakasunakhā khādiṁsu. Bhattakārako taṁ maṁsaṁ aditvā kahāpaṇamuṭṭhiṁ ādāya caranto pi maṁsaṁ uppādetuṁ asakkonto: “Sace amaṁsakabhattaṁ upanāmessāmi, jīvitaṁ me natthi, kiṁ nu kho karissāmī” ti cintetvā: “Attheso upāyo” ti vikāle āmakasusānaṁ gantvā muhuttamatassa purisassa ūrumaṁsaṁ āharitvā supakkaṁ pacitvā bhattaṁ upanāmesi. Rañño maṁsakhaṇḍaṁ jivhagge ṭhapitamattam-eva satta rasaharaṇisahassāni phari, sakalasarīraṁ khobhetvā aṭṭhāsi. Kiṁkāraṇā? Pubbe cassa sevanatāya. So kira atītānantare attabhāve yakkho hutvā bahuṁ manussamaṁsaṁ khāditapubbo, tenassa taṁ piyaṁ ahosi {5.459}. So: “Sacāhaṁ tuṇhī yeva bhuñjissāmi, na me ayaṁ imaṁ maṁsaṁ kathessatī” ti cintetvā saha kheḷena bhūmiyaṁ pātesi. “Niddosaṁ, deva, khādāhī” ti vutte manusse paṭikkamāpetvā: “Ahametassa niddosabhāvaṁ jānāmi, kiṁ nāmetaṁ maṁsan”-ti pucchi. “Purimadivasesu paribhogamaṁsam-eva, devā” ti. “Nanu aññasmiṁ kāle ayaṁ raso natthī” ti? “Ajja supakkaṁ, devā” ti. “Nanu pubbe pi evam-eva pacasī” ti. Atha naṁ tuṇhībhūtaṁ ñatvā: “Sabhāvaṁ kathehi, no ce kathesi, jīvitaṁ te natthī” ti āha. So abhayaṁ yācitvā yathābhūtaṁ kathesi. Rājā: “Mā saddamakāsi, pakatiyā pacanakamaṁsaṁ tvaṁ khāditvā mayhaṁ manussamaṁsam-eva pacāhī” ti āha. “Nanu dukkaraṁ, devā” ti? “Mā bhāyi, na dukkaran”-ti. “Nibaddhaṁ kuto labhissāmi, devā” ti? “Nanu bandhanāgāre bahū manussā” ti. So tato paṭṭhāya tathā akāsi.

Aparabhāge bandhanāgāre manussesu khīṇesu: “Idāni kiṁ karissāmi, devā” ti āha. “Antarāmagge sahassabhaṇḍikaṁ khipitvā yo taṁ gaṇhāti, taṁ ‘coro’ ti gahetvā mārehī” ti āha. So tathā akāsi. Aparabhāge rājabhayena sahassabhaṇḍikaṁ olokentam-pi adisvā: “Idāni kiṁ karissāmī” ti āha. “Yadā bherivelāya nagaraṁ ākulaṁ hoti, tadā tvaṁ pana ekasmiṁ gharasandhimhi vā vīthiyaṁ vā catukke vā ṭhatvā manusse māretvā maṁsaṁ gaṇhāhī” ti. So tato paṭṭhāya tathā katvā thūlamaṁsaṁ ādāya gacchati. Tesu tesu ṭhānesu kaḷevarāni dissanti. Mama mātā na paññāyati, mama pitā na paññāyati, mama bhātā bhaginī ca na paññāyati, manussānaṁ paridevanasaddo sūyati. Nāgarā bhītatasitā: “Ime manusse sīho nu kho khādati, byaggho nu kho khādati, yakkho nu kho khādatī” ti olokentā pahāramukhaṁ disvā: “Eko manussakhādako coro ime khādatī” ti maññanti. Mahājanā rājaṅgaṇe sannipatitvā upakkosiṁsu. Rājā: “Kiṁ, tātā” ti pucchi. “Deva imasmiṁ nagare manussakhādako coro atthi, taṁ gaṇhāpethā” ti āhaṁsu. “Ahaṁ kathaṁ taṁ jānissāmi, kiṁ ahaṁ nagaraṁ rakkhanto pi carāmī” ti.

Mahājanā: “Rājā nagarena {5.460} anatthiko, kāḷahatthisenāpatissa ācikkhissāmā” ti gantvā tassa taṁ kathetvā: “Coraṁ pariyesituṁ vaṭṭatī” ti vadiṁsu. So: “Sādhu sattāhaṁ āgametha, pariyesitvā coraṁ dassāmī” ti mahājane uyyojetvā purise āṇāpesi, “tātā, nagare kira manussakhādako coro atthi, tumhe tesu tesu ṭhānesu nilīyitvā taṁ gaṇhathā” ti. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya nagaraṁ pariggaṇhanti. Bhattakārako pi ekasmiṁ gharasandhimhi sampaṭicchanno hutvā ekaṁ itthiṁ māretvā ghanaghanamaṁsaṁ ādāya pacchiyaṁ pūretuṁ ārabhi. Atha naṁ te purisā gahetvā pothetvā pacchābāhaṁ bandhitvā: “Gahito manussakhādako coro” ti mahāsaddaṁ kariṁsu. Mahājano taṁ parivāresi. Atha naṁ suṭṭhu bandhitvā maṁsapacchiṁ gīvāya bandhitvā ādāya senāpatissa dassesuṁ. Senāpati taṁ disvā: “Kiṁ nu kho esa imaṁ maṁsaṁ khādati, udāhu aññena maṁsena missetvā vikkiṇāti, udāhu aññassa vacanena māretī” ti cintetvā tamatthaṁ pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kasmā tuvaṁ rasaka edisāni, karosi kammāni sudāruṇāni,
Hanāsi itthī purise ca mūḷho, maṁsassa hetu adu dhanassa kāraṇā ti.

Tattha rasakā ti bhattakāraṇaṁ ālapati.

Ito paraṁ uttānasambandhāni vacanapaṭivacanāni pāḷivaseneva veditabbāni:

2. Na attahetū na dhanassa kāraṇā, na puttadārassa sahāyañātinaṁ,
Bhattā ca me bhagavā bhūmipālo, so khādati maṁsaṁ bhadantedisaṁ.

3. Sace tuvaṁ bhatturatthe payutto, karosi kammāni sudāruṇāni,
Pāto va {5.461} antepuraṁ pāpuṇitvā, lapeyyāsi me rājino sammukhe taṁ.

4. Tathā karissāmi ahaṁ bhadante, yathā tuvaṁ bhāsasi kāḷahatthi,
Pāto va antepuraṁ pāpuṇitvā, vakkhāmi te rājino sammukhe tan-ti.

Tattha bhagavā ti gāravādhivacanaṁ. Sace tuvanti: “Saccaṁ nu kho bhaṇati, udāhu maraṇabhayena musā bhaṇatī” ti vīmaṁsanto evamāha. Tattha sudāruṇānī ti manussaghātakammāni. Sammukhe tan-ti sammukhe ṭhatvā evaṁ vadeyyāsīti. So sampaṭicchanto gāthamāha.

Atha naṁ senāpati gāḷhabandhanam-eva sayāpetvā vibhātāya rattiyā amaccehi ca nāgarehi ca saddhiṁ mantetvā sabbesu ekacchandesu jātesu sabbaṭṭhānesu ārakkhaṁ ṭhapetvā nagaraṁ hatthagataṁ katvā rasakassa gīvāyaṁ maṁsapacchiṁ bandhitvā ādāya rājanivesanaṁ pāyāsi. Sakalanagaraṁ viravi. Rājā hiyyo bhuttapātarāso sāyamāsam-pi alabhitvā: “Rasako idāni āgacchissati, idāni āgacchassatī” ti nisinno va taṁ rattiṁ vītināmetvā: “Ajja pi rasako nāgacchati, nāgarānañca mahāsaddo sūyati, kiṁ nū kho etan”-ti vātapānena olokento taṁ tathā ānīyamānaṁ disvā: “Pākaṭaṁ idaṁ kāraṇaṁ jātan”-ti cintetvā satiṁ upaṭṭhapetvā pallaṅke yeva nisīdi. Kāḷahatthi pi naṁ upasaṅkamitvā anuyuñji, so pissa kathesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

5. Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṁ pati,
Kāḷo rasakamādāya, rājānaṁ upasaṅkami,
Upasaṅkamma rājānaṁ, idaṁ vacanamabravi.

6. Saccaṁ kira mahārāja, rasako pesito tayā.

Hanati itthipurise, tuvaṁ maṁsāni khādasi.

7. Evam-eva {5.462} tathā kāḷa, rasako pesito mayā,
Mama atthaṁ karontassa, kimetaṁ paribhāsasī ti.

Tattha kāḷā ti kāḷahatthi. Evamevā ti tena senāpatinā tejavantena anuyutto rājā musā vattuṁ asakkonto evamāha. Tattha tathā ti idaṁ purimassa vevacanaṁ. Mama atthan-ti mama vuḍḍhiṁ. Karontassā ti karontaṁ. Kimetan-ti kasmā etaṁ. Paribhāsasī ti aho dukkaraṁ karosi, kāḷahatthi tvaṁ nāma aññaṁ coraṁ aggahetvā mama pesanakārakaṁ gaṇhāsīti tassa bhayaṁ janento kathesi.

Taṁ sutvā senāpati: “Ayaṁ sakeneva mukhena paṭijānāti, aho sāhasiko, ettakaṁ nāma kālaṁ ime manussā etena khāditā, vāressāmi nan”-ti cintetvā āha: “mahārāja, mā evaṁ kari, mā manussamaṁsaṁ khādasī” ti. “Kāḷahatthi kiṁ kathesi, nāhaṁ viramituṁ sakkomī” ti. “Mahārāja, sace na viramissasi, attānañca raṭṭhañca nāsessasī” ti. “Evaṁ nassante pi ahaṁ neva tato viramituṁ sakkomī” ti. Tato senāpati tassa saññāpanatthāya vatthuṁ āharitvā dasseti: atītasmiñhi kāle mahāsamudde cha mahāmacchā ahesuṁ. Tesu ānando timinando ajjhārohoti ime tayo macchā pañcayojanasatikā, timiṅgalo timirapiṅgalo mahātimirapiṅgaloti ime tayo macchā sahassayojanikā honti. Te sabbe pi pāsāṇasevālabhakkhā ahesuṁ. Tesu ānando mahāsamuddassa ekapasse vasati. Taṁ bahū macchā dassanāya upasaṅkamanti, ekadivasaṁ: “Sabbesaṁ dvipadacatuppadānaṁ sattānaṁ rājā paññāyati, amhākaṁ rājā natthi, mayampetaṁ rājānaṁ karissāmā” ti cintetvā sabbe ekacchandā hutvā ānandaṁ rājānaṁ kariṁsu. Te macchā tato paṭṭhāya tassa sāyaṁ pāto va upaṭṭhānaṁ gacchanti.

Athekadivasaṁ ānando ekasmiṁ pabbate pāsāṇasevālaṁ khādanto ajānitvā: “Sevālo” ti saññāya ekaṁ macchaṁ {5.463} khādi. Tassa taṁ maṁsaṁ khādantassa sakalasarīraṁ saṅkhobhesi. So: “Kiṁ nu kho idaṁ ativiya madhuran”-ti nīharitvā olokento macchamaṁsakhaṇḍaṁ disvā: “Ettakaṁ kālaṁ ajānitvā na khādāmī” ti cintetvā: “Sāyaṁ pāto pi macchānaṁ āgantvā gamanakāle ekaṁ dve macche khādissāmi, pākaṭaṁ katvā khādiyamāne eko pi maṁ na upasaṅkamissati, sabbe palāyissanti, paṭicchanno hutvā pacchā osakkitosakkitaṁ paharitvā khādissāmī” ti tathā katvā khādi. Macchā parikkhayaṁ gacchantā cintayiṁsu. “Kuto nu kho ñātīnaṁ bhayaṁ uppajjissatī” ti. Atheko paṇḍito maccho: “Mayhaṁ ānandassa kiriyā na ruccati, pariggaṇhissāmi nan”-ti macchesu upaṭṭhānaṁ gatesu ānandassa kaṇṇapatte paṭicchanno aṭṭhāsi. Ānando macche uyyojetvā sabbapacchato gacchantaṁ macchaṁ khādi. So paṇḍitamaccho tassa kiriyaṁ disvā itaresaṁ ārocesi. Te sabbe pi bhītatasitā palāyiṁsu.

Ānando tato paṭṭhāya macchamaṁsagiddhena aññaṁ gocaraṁ na gaṇhi. So jighacchāya pīḷito kilanto: “Kahaṁ nu kho ime gatā” ti te macche pariyesanto ekaṁ pabbataṁ disvā: “Mama bhayena imaṁ pabbataṁ nissāya vasanti maññe, pabbataṁ parikkhipitvā upadhāressāmī” ti naṅguṭṭhena ca sīsena ca ubho passe parikkhipitvā gaṇhi. Tato: “Sace idha vasanti, palāyissantī” ti pabbataṁ parikkhipantaṁ attano naṅguṭṭhaṁ disvā: “Ayaṁ maccho maṁ vañcetvā pabbataṁ nissāya vasatī” ti kuddho paṇṇāsayojanamattaṁ sakanaṅguṭṭhakhaṇḍaṁ aññamacchasaññāya daḷhaṁ gahetvā murumurāyanto khādi, dukkhavedanā uppajji. Lohitagandhena macchā sannipatitvā luñjitvā khādantā yāva sīsā āgamaṁsu. Mahāsarīratāya {5.464} parivattetuṁ asakkonto tattheva jīvitakkhayaṁ pāpuṇi, pabbatarāsi viya aṭṭhirāsi ahosi. Ākāsacārino tāpasaparibbājakā manussānaṁ kathayiṁsu. Sakalajambudīpe manussā jāniṁsu. Taṁ vatthuṁ āharitvā dassento kāḷahatthi āha:

8. Ānando sabbamacchānaṁ, khāditvā rasagiddhimā,
Parikkhīṇāya parisāya, attānaṁ khādiyā mato.

9. Evaṁ pamatto rasagārave ratto, bālo yadī āyati nāvabujjhati,
Vidhamma putte caji ñātake ca, parivattiya attānaññeva khādati.

10. Idaṁ te sutvāna vigetu chando, mā bhakkhayī rāja manussamaṁsaṁ,
Mā tvaṁ imaṁ kevalaṁ vārijova, dvipadādhipa suññamakāsi raṭṭhan-ti.

Tattha ānando ti, mahārāja, atītasmiṁ kāle mahāsamudde pañcasatayojaniko ānando nāma mahāmaccho sabbesaṁ macchānaṁ rājā mahāsamuddassa ekapasse ṭhito. Khāditvā ti sakajātikānaṁ macchānaṁ rasagiddhimā macche khāditvā. Parikkhīṇāyā ti macchaparisāya khayappattāya. Attānan-ti aññaṁ gocaraṁ aggahetvā pabbataṁ parikkhipanto paṇṇāsayojanamattaṁ attano naṅguṭṭhakhaṇḍaṁ aññamacchasaññāya khāditvā mato maraṇappatto hutvā idāni mahāsamudde pabbatamatto aṭṭhirāsi ahosi. Evaṁ pamatto ti yathā mahāmaccho ānando, evam-pi tathā tvaṁ taṇhārasagiddhiko hutvā pamatto pamādabhāvappatto.

Rasagārave ratto ti manussamaṁsassa rasagārave ratto atirattacitto hoti. Bālo ti yadi bālo duppañño āyatiṁ anāgate kāle uppajjanakadukkhaṁ nāvabujjhati na jānāti. Vidhammā ti vidhametvā vināsetvā. Putte ti puttadhītaro ca. Ñātake cā ti sesañātake ca sahāye ca, vidhamma putte ca cajitvā ñātake cā ti attho. Parivattiyā ti aññaṁ āhāraṁ alabhitvā jighacchāya pīḷito sakalanagaraṁ parivattiya vicaritvā manussamaṁsaṁ alabhitvā attānaṁ khādanto ānando maccho viya attānaññeva khādati.

Idaṁ te sutvānāti, mahārāja, te tuyhaṁ mayā ānītaṁ idaṁ udāharaṇaṁ sutvā chando manussamaṁsakhādanacchando vigetu vigacchatu viramatu. Mā bhakkhayī ti rāja manussamaṁsaṁ mā bhakkhayi mā khādi. Mā tvaṁ imaṁ kevalan-ti mahāsamuddaṁ suññaṁ karonto vārijo ānando maccho iva, bho dvipadādhipa, dvipadānaṁ manussānaṁ, issara mahārāja, tvaṁ kevalaṁ saccato imaṁ tava kāsiraṭṭhaṁ nagaraṁ suññaṁ mā akāsī ti attho.

Taṁ {5.465} sutvā rājā, “bho kāḷahatthi, na tvam-eva upamaṁ jānāsi, aham-pi jānāmī” ti manussamaṁsagiddhatāya porāṇakavatthuṁ āharitvā dassento āha:

11. Sujāto nāma nāmena, oraso tassa atrajo,
Jambupesimaladdhāna, mato so tassa saṅkhaye.

12. Evam-eva ahaṁ kāḷa, bhutvā bhakkhaṁ rasuttamaṁ,
Aladdhā mānusaṁ maṁsaṁ, maññe hissāmi jīvitan-ti.

Tattha sujāto nāmā ti kāḷahatthi kuṭumbiko nāmena sujāto nāma, tassa atrajo putto oraso jambupesiṁ aladdhāna alabhitvāna. Mato ti yathā tassā jambupesiyā saṅkhaye so kuṭumbikaputto mato, evam-eva ahaṁ rasuttamaṁ aññarasānaṁ uttamaṁ manussānaṁ maṁsaṁ bhutvā bhuñjitvā aladdhā manussamaṁsaṁ jīvitaṁ hissāmīti maññe maññāmi.

Atīte kira bārāṇasiyaṁ sujāto nāma kuṭumbiko loṇambilasevanatthāya himavantato āgatāni pañca isisatāni attano uyyāne vasāpetvā upaṭṭhāsi. Ghare cassa nibaddhaṁ pañcasatamattā bhikkhā ahosi. Te pana tāpasā kadāci janapade pi bhikkhāya caranti, kadāci mahājambupesiṁ āharitvā khādanti. Tesaṁ jambupesiṁ āharitvā khādanakāle sujāto cintesi: “ajja bhaddantānaṁ tayo cattāro divasā anāgacchantānaṁ, kahaṁ nu kho gatā” ti. So attano puttakaṁ aṅguliyaṁ gāhāpetvā tesaṁ bhattakiccakāle tattha agamāsi. Tasmiṁ samaye mahallakānaṁ mukhavikkhālanakāle udakaṁ datvā sabbanavako jambupesiṁ khādati. Sujāto tāpase vanditvā nisinno: “kiṁ, bhante, khādathā” ti pucchi. “Mahājambupesiṁ, āvuso” ti. Taṁ sutvā kumāro pipāsaṁ uppādesi. Athassa gaṇajeṭṭhako tāpaso thokaṁ dāpesi. So taṁ khāditvā madhurarase bajjhitvā: “jambupesiṁ me dethā” ti punappunaṁ yāci. Kuṭumbiko dhammaṁ suṇanto, “puttaka, mā viravi, gehaṁ gantvā khādissasī” ti taṁ vañcetvā: “Imaṁ nissāya bhadantā ukkaṇṭheyyun”-ti taṁ samassāsento isigaṇaṁ anāpucchitvā gehaṁ gato. Gatakālato paṭṭhāya cassa putto: “Jambupesiṁ me dethā” ti paridevi. Sujāto: “Isayo pi ācikkhissāmī” ti uyyānaṁ gato. Te isayo pi: “Idha ciraṁ vasimhā” ti himavantam-eva gatā. Ārāme isayo apassanto tassa jambuambapanasamocādīnaṁ pesiyo madhusakkharacuṇṇasaṁyuttā adāsi. Tā tassa jivhagge ṭhapitamattā halāhalavisasadisā honti. So sattāhaṁ nirāhāro hutvā jīvitakkhayaṁ pāpuṇi. Rājā idaṁ kāraṇaṁ {5.466} āharitvā dassento evamāha.

Tato kāḷahatthi: “Ayaṁ rājā ativiya rasagiddho, aparānipissa udāharaṇāni āharissāmī” ti cintetvā, “mahārāja, viramāhī” ti āha. “Ahaṁ viramituṁ na sakkomī” ti. Deva, sace na viramissasi, tuvaṁ ñātimaṇḍalato ceva rajjasirito ca parihāyissasi. Atītasmiñhi, mahārāja, idheva bārāṇasiyaṁ pañcasīlarakkhakaṁ sotthiyakulaṁ ahosi. Tassa kulassa ekaputtako ahosi. So mātāpitūnaṁ piyo manāpo ahosi paṇḍito byatto tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū. So samavayehi taruṇehi saddhiṁ gaṇabandhanena vicari. Sesā gaṇabandhā macchamaṁsādīni khādantā suraṁ pivanti. Māṇavo maṁsādīni na khādati, suraṁ na pivati. Te mantayiṁsu: “ayaṁ surāya apivanato amhākaṁ mūlaṁ na deti, upāyena naṁ suraṁ pāyessāmā” ti. Te sannipatitvā, “samma, chaṇakīḷaṁ kīḷissāmā” ti āhaṁsu. “Samma, tumhe suraṁ pivatha, ahaṁ suraṁ na pivāmi, tumheva gacchathā” ti. “Samma, tava pivanatthāya khīraṁ gaṇhāpessāmā” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Dhuttā uyyānaṁ gantvā paduminipattesu tikhiṇasuraṁ bandhāpetvā ṭhapayiṁsu. Atha nesaṁ pānakāle māṇavassa khīraṁ upanayiṁsu. Atha eko dhutto: “Pokkharamadhuṁ, bho, āharā” ti āharāpetvā paduminipattapuṭaṁ heṭṭhā chiddaṁ katvā aṅgulīhi mukhe ṭhapetvā ākaḍḍhi. Evaṁ itare pi āharāpetvā piviṁsu. Māṇavo: “Kiṁ nāmetan”-ti pucchi. “Pokkharamadhunāmā” ti. “Aham-pi thokaṁ labhissāmi, detha bhonto” ti. Tassa pi dāpayiṁsu. So pokkharamadhusaññāya suraṁ pivi. Athassa aṅgārapakkamaṁsaṁ adaṁsu, tam-pi khādi.

Evamassa punappunaṁ pivantassa mattakāle: “Na etaṁ pokkharamadhu, surā esā” ti vadiṁsu. So: “Ettakaṁ kālaṁ evaṁ madhurarasaṁ na jāniṁ, āharatha, bho, suran”-ti āha. Te āharitvā puna pi adaṁsu. Pipāsā mahatī ahosi. Athassa {5.467} puna pi yācantassa: “Khīṇā” ti vadiṁsu. So: “Handa taṁ, bho, āharāpethā” ti aṅgulimuddikaṁ adāsi, so sakaladivasaṁ tehi saddhiṁ pivitvā matto rattakkho kampanto vilapanto gehaṁ gantvā nipajji. Athassa pitā surāya pivitabhāvaṁ ñatvā vigate matte, “tāta, ayuttaṁ te kataṁ sottiyakule jātena suraṁ pivantena, mā puna evaṁ akāsī” ti āha. “Tāta, ko mayhaṁ doso” ti. “Surāya pivitabhāvo” ti. “Tāta, kiṁ kathesi, mayā evarūpaṁ madhurarasaṁ ettakaṁ kālaṁ aladdhapubban”-ti. Brāhmaṇo punappunaṁ yāci. So pi: “Na sakkomi viramitun”-ti āha. Atha brāhmaṇo: “Evaṁ sante amhākaṁ kulavaṁso ca ucchijjissati, dhanañca vinassissatī” ti cintetvā gāthamāha.

13. Māṇava abhirūposi, kule jātosi sotthiye,
Na tvaṁ arahasi tāta, abhakkhaṁ bhakkhayetave ti.

Tattha, māṇavāti, māṇava, tvaṁ abhirūpo asi, sotthiye kule jāto pi asi. Abhakkhaṁ bhakkhayetave ti, tāta, tvaṁ abhakkhitabbayuttakaṁ bhakkhayituṁ na arahasi.

Evañca pana vatvā, “tāta, virama, sace na viramasi, ahaṁ taṁ ito gehā nikkhāmessāmi, tava raṭṭhā pabbājanīyakammaṁ karissāmī” ti āha. Māṇavo: “Evaṁ sante pi ahaṁ suraṁ jahituṁ na sakkomī” ti vatvā gāthādvayamāha:

14. Rasānaṁ aññataraṁ etaṁ, kasmā maṁ tvaṁ nivāraye,
Sohaṁ tattha gamissāmi, yattha lacchāmi edisaṁ.

15. Sovāhaṁ nippatissāmi, nate vacchāmi santike,
Yassa me dassanena tvaṁ, nābhinandasi brāhmaṇā ti.

Tattha rasānan-ti loṇambilatittakakaṭukakhārikamadhurakasāvasaṅkhātānaṁ sattannaṁ rasānaṁ aññataraṁ uttamarasametaṁ majjaṁ nāma. Sovāhan-ti so ahaṁ eva. Nippatissāmī ti nikkhamissāmi.

Evañca pana vatvā: “Nāhaṁ surāpānā viramissāmi, yaṁ te ruccati, taṁ karohī” ti āha. Atha brāhmaṇo: “Tayi amhe pariccajante mayam-pi taṁ pariccajissāmā” ti vatvā gāthamāha.

16. Addhā {5.468} aññe pi dāyāde, putte lacchāma māṇava,
Tvañca jamma vinassasu, yattha pattaṁ na taṁ suṇe ti.

Tattha yattha pattan-ti yattha gataṁ taṁ: “Asukaṭṭhāne nāma vasatī” ti na suṇoma, tattha gacchāhī ti attho.

Atha naṁ vinicchayaṁ netvā aputtabhāvaṁ katvā nīharāpesi. So aparabhāge nippaccayo kapaṇo jiṇṇapilotikaṁ nivāsetvā kapālahattho piṇḍāya caranto aññataraṁ kuṭṭaṁ nissāya kālamakāsi. Idaṁ kāraṇaṁ āharitvā kāḷahatthi rañño dassetvā, “mahārāja, sace tvaṁ amhākaṁ vacanaṁ na karissasi, pabbājanīyakammaṁ te karissantī” ti vatvā gāthamāha.

17. Evam-eva tuvaṁ rāja, dvipadinda suṇohi me,
Pabbājessanti taṁ raṭṭhā, soṇḍaṁ māṇavakaṁ yathā ti.

Tattha dvipadindā ti dvipadānaṁ inda, bho mahārāja, me mama vacanaṁ suṇohi tuvaṁ, evam-eva soṇḍaṁ māṇavakaṁ yathā taṁ bhavantaṁ raṭṭhato pabbājessanti.

Evaṁ kāḷahatthinā upamāya āhaṭāya pi rājā tato viramituṁ asakkonto aparam-pi udāharaṇaṁ dassetuṁ āha:

18. Sujāto nāma nāmena, bhāvitattāna sāvako,
Accharaṁ kāmayantova, na so bhuñji na so pivi.

19. Kusaggenudakamādāya, samudde udakaṁ mine,
Evaṁ mānusakā kāmā, dibbakāmāna santike.

20. Evam-eva ahaṁ kāḷa, bhutvā bhakkhaṁ rasuttamaṁ,
Aladdhā mānusaṁ maṁsaṁ, maññe hissāmi jīvitan-ti.

Vatthu heṭṭhā vuttasadisam-eva.

Tattha bhāvitattānā ti bhāvitacittānaṁ tesaṁ pañcannaṁ isisatānaṁ. Accharaṁ kāmayantovā ti so kira tesaṁ isīnaṁ mahājambupesiyā khādanakāle anāgamanaṁ viditvā: “Kiṁ nu kho kāraṇā na āgacchanti, sace katthaci gatā, jānissāmi, no ce, atha nesaṁ santike dhammaṁ suṇissāmī” ti uyyānaṁ gantvā isigaṇe vanditvā gaṇajeṭṭhakassa santike dhammaṁ suṇanto nisinno va sūriye atthaṅgate uyyojiyamāno pi: “Ajja idheva vasissāmī” ti vatvā isigaṇaṁ vanditvā paṇṇasālaṁ pavisitvā nipajji. Rattibhāge sakko devarājā devaccharāsaṅghaparivuto saddhiṁ attano paricārikāhi isigaṇaṁ vandituṁ āgato, sakalārāmo ekobhāso ahosi. Sujāto: “Kiṁ nu kho etan”-ti uṭṭhāya paṇṇasālachiddena olokento sakkaṁ isigaṇaṁ vandituṁ āgataṁ devaccharāparivutaṁ {5.469} disvā accharānaṁ saha dassanena rāgaratto ahosi. Sakko nisīditvā dhammakathaṁ sutvā sakaṭṭhānam-eva gato. Kuṭumbiko pi punadivase isigaṇaṁ vanditvā pucchi: “bhante, ko nāmesa rattibhāge tumhākaṁ vandanatthāya āgato” ti? “Sakko, āvuso” ti. “Taṁ parivāretvā nisinnā kā nāmetā” ti? “Devaccharā nāmetā” ti. So isigaṇaṁ vanditvā gehaṁ gantvā gatakālato paṭṭhāya: “Accharaṁ me detha, accharaṁ me dethā” ti vila pi. Ñātakā parivāretvā: “Bhūtāviṭṭho nu kho” ti accharaṁ pahariṁsu. So: “Nāhaṁ etaṁ accharaṁ kathemi, devaccharaṁ kathemī” ti vatvā: “Ayaṁ accharā” ti alaṅkaritvā ānītaṁ bhariyam-pi gaṇikam-pi olokento: “Nāyaṁ accharā, yakkhinī esā, devaccharaṁ me dethā” ti vilapanto nirāhāro hutvā tattheva jīvitakkhayaṁ pāpuṇi. Tena vuttaṁ:

“Accharaṁ kāmayantova, na so bhuñji na so pivī” ti.

Kusaggenudakamādāya, samudde udakaṁ mine ti, samma kāḷahatthi, yo kusaggeneva udakaṁ gahetvā: “Ettakaṁ siyā mahāsamudde udakan”-ti tena saddhiṁ upamāya mineyya, so kevalaṁ miney yeva, kusagge pana udakaṁ atiparittakam-eva. Yathā taṁ, evaṁ mānusakā kāmā dibbakāmānaṁ santike, tasmā so sujāto aññaṁ itthiṁ na olokesi, accharam-eva patthento mato. Evamevā ti yathā so dibbakāmaṁ alabhanto jīvitaṁ jahi, evaṁ aham-pi uttamarasaṁ manussamaṁsaṁ alabhanto jīvitaṁ jahissāmīti vadati.

Taṁ sutvā kāḷahatthi: “Ayaṁ rājā ativiya rasagiddho, saññāpessāmi nan”-ti sakajātikānaṁ maṁsaṁ khāditvā ākāsacarā suvaṇṇahaṁsā pi tāva vinaṭṭhāti dassetuṁ gāthādvayamāha:

21. Yathā pi te dhataraṭṭhā, haṁsā vehāyasaṅgamā,
Abhuttaparibhogena, sabbe abbhatthataṁ gatā.

22. Evam-eva tuvaṁ rāja, dvipadinda suṇohi me,
Abhakkhaṁ rāja bhakkhesi, tasmā pabbājayanti tan-ti.

Tattha abhuttaparibhogenā ti attano samānajātikānaṁ paribhogena. Abbhatthataṁ gatā ti sabbe maraṇam-eva pattā. Atīte kira cittakūṭe suvaṇṇaguhāyaṁ navuti haṁsasahassāni vasanti. Te vassike cattāro māse na nikkhamanti, sace nikkhameyyuṁ, udakapuṇṇehi pattehi uppatituṁ asakkontā mahāsamudde yeva pateyyuṁ, tasmā na ca nikkhamanti. Upakaṭṭhe pana vassakāle jātassarato sayaṁjātasāliyo āharitvā guhaṁ pūretvā sāliṁ khādantā vasanti. Tesaṁ pana guhaṁ paviṭṭhakāle guhadvāre eko rathacakkappamāṇo uṇṇanābhi nāma makkaṭako ekekasmiṁ māse ekekaṁ jālaṁ vinandhati. Tassa ekekaṁ suttaṁ gorajjuppamāṇaṁ hoti. Haṁsā: “Taṁ jālaṁ bhindissatī” ti ekassa taruṇahaṁsassa dve koṭṭhāse {5.470} denti. So vigate deve purato gantvā taṁ jālaṁ bhindati. Tena maggena sesā gacchanti. Athekasmiṁ kāle pañca māse vasso vuṭṭho ahosi. Haṁsā khīṇagocarā: “Kiṁ nu kho kattabban”-ti mantetvā: “Mayaṁ jīvantā aṇḍāni labhissāmā” ti paṭhamaṁ aṇḍāni khādiṁsu, tato potake, tato jiṇṇahaṁse. Pañcamāsaccayena vassaṁ apagataṁ. Makkaṭako pañca jālāni vinandhi. Haṁsā sakajātikānaṁ maṁsaṁ khāditvā appathāmā jātā. Dviguṇakoṭṭhāsalābhī haṁsataruṇo jāle paharitvā cattāri bhindi, pañcamaṁ chindituṁ nāsakkhi, tattheva laggi. Athassa sīsaṁ vijjhitvā makkaṭako lohitaṁ pivi. Añño pi āgantvā jālaṁ pahari, so pi tattheva laggīti evaṁ sabbesaṁ makkaṭako lohitaṁ pivi. Tadā dhataraṭṭhakulaṁ ucchinnanti vadanti. Tena vuttaṁ: “Sabbe abbhatthataṁgatā” ti.

Evam-eva tuvan-ti yathā ete haṁsā abhakkhaṁ sakajātikamaṁsaṁ khādiṁsu, tathā tvam-pi khādasi, sakalanagaraṁ bhayappattaṁ, virama, mahārājāti. Tasmā pabbājayanti tan-ti yasmā abhakkhaṁ sakajātikamaṁsaṁ bhakkhesi, tasmā ime nagaravāsino taṁ raṭṭhā pabbājayanti.

Rājā aññam-pi upamaṁ vattukāmo ahosi. Nāgarā pana uṭṭhāya, “sāmi senāpati, kiṁ karosi, kiṁ manussamaṁsakhādakaṁ coraṁ gahetvā vicarasi, sace na viramissati, raṭṭhato naṁ pabbājehī” ti vatvā nāssa kathetuṁ adaṁsu. Rājā bahūnaṁ kathaṁ sutvā bhīto puna vattuṁ nāsakkhi. Puna pi naṁ senāpati: “Kiṁ mahārāja viramituṁ sakkhissasi, udāhu na sakkhissasī” ti vatvā: “Na sakkomī” ti vutte sabbaṁ orodhagaṇañca puttadhītaro ca sabbālaṅkārapaṭimaṇḍite passe ṭhapetvā, “mahārāja, ime ñātimaṇḍale ceva amaccagaṇañca rajjasiriñca olokehi, mā vinassi, virama manussamaṁsato” ti āha. Rājā: “Na mayhaṁ ete manussamaṁsato piyatarā” ti vatvā: “Tena hi, mahārāja, imamhā nagarā ca raṭṭhā ca nikkhamathā” ti vutte, “kāḷahatthi, na me rajjenattho, nagarā nikkhamāmi, ekaṁ pana me khaggañca rasakañca bhājanañca dehī” ti āha. Athassa khaggañca maṁsapacanabhājanañca pacchiñca ukkhipāpetvā rasakañca datvā raṭṭhā pabbājanīyakammaṁ kariṁsu.

So khaggañca rasakañca {5.471} ādāya nagarā nikkhamitvā araññaṁ pavisitvā ekasmiṁ nigrodhamūle vasanaṭṭhānaṁ katvā tattha vasanto aṭavimagge ṭhatvā manusse māretvā āharitvā rasakassa deti. So pissa maṁsaṁ pacitvā upanāmeti. Evaṁ ubho pi jīvanti. Manussagahaṇakāle: “Ahaṁ are manussacoro porisādo” ti vatvā tasmiṁ pakkhante koci sakabhāvena saṇṭhātuṁ na sakkoti, sabbe bhūmiyaṁ patanti. Tesu yaṁ icchati, taṁ uddhaṁpādaṁ adhosīsaṁ katvā āharitvā rasakassa deti. So ekadivasaṁ araññe kañci manussaṁ alabhitvā āgato rasakena: “Kiṁ devā” ti vutte: “Uddhane ukkhaliṁ āropehī” ti āha. “Maṁsaṁ kahaṁ, devā” ti? “Labhissāmahaṁ maṁsan”-ti. So: “Natthi me dāni jīvitan”-ti kampamāno uddhane aggiṁ katvā ukkhaliṁ āropesi. Atha naṁ porisādo asinā māretvā maṁsaṁ pacitvā khādi. Tato paṭṭhāya ekako va jāto sayam-eva pacitvā khādati. “Porisādo magge maggapaṭipanne hanatī” ti sakalajambudīpe pākaṭo ahosi.

Tadā eko sampannavibhavo brāhmaṇo pañcahi sakaṭasatehi vohāraṁ karonto pubbantato aparantaṁ sañcarati. So cintesi: “porisādo nāma kira coro antarāmagge manusse māresi, dhanaṁ datvā taṁ aṭaviṁ atikkamissāmī” ti. So aṭavimukhavāsīnaṁ manussānaṁ: “Tumhe maṁ aṭavito atikkāmethā” ti sahassaṁ datvā tehi saddhiṁ maggaṁ paṭipajji. Gacchanto ca brāhmaṇo sabbasatthaṁ purato katvā sayaṁ nhātānulitto sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito setagoṇayutte sukhayānake nisinno tehi aṭavivāsikapurisehi parivuto sabbapacchato agamāsi. Tasmiṁ khaṇe porisādo rukkhaṁ āruyha purise upadhārento sesamanussesu: “Kiṁ imesu mayā khāditabbaṁ atthī” ti vigatacchando hutvā brāhmaṇaṁ diṭṭhakālato paṭṭhāya taṁ khāditukāmatāya paggharitakheḷo ahosi. So tasmiṁ attano santikaṁ āgate rukkhato oruyha: “Ahaṁ {5.472} are porisādo” ti nāmaṁ tikkhattuṁ sāvetvā khaggaṁ parivattento vālukāya tesaṁ akkhīni pūrento viya pakkhandi. Eko pi ṭhātuṁ samattho nāma natthi, sabbe bhūmiyaṁ urena nipajjiṁsu. So sukhayānake nisinnaṁ brāhmaṇaṁ pāde gahetvā piṭṭhiyaṁ adhosīsakaṁ olambetvā sīsaṁ gopphakehi paharanto ukkhipitvā pāyāsi.

Tadā te purisā uṭṭhāya, “bho, purisā mayaṁ brāhmaṇassa hatthato kahāpaṇasahassaṁ gaṇhimhā, ko nāma amhākaṁ purisakāro, sakkontā vā asakkontā vā thokaṁ anubandhāmā” ti vatvā anubandhiṁsu. Porisādo pi nivattitvā olokento kañci aditvā saṇikaṁ pāyāsi. Tasmiṁ khaṇe thāmasampanno eko sūrapuriso vegena taṁ pāpuṇi. So taṁ disvā ekaṁ vatiṁ laṅghanto khadirakhāṇukaṁ akkami, khāṇuko piṭṭhipādena nikkhami. Lohitena paggharantena laṅghamāno yāti. Atha naṁ so disvā, “bho, mayā esa viddho, kevalaṁ tumhe pacchato etha, gaṇhissāmi nan”-ti āha. Te dubbalabhāvaṁ ñatvā taṁ anubandhiṁsu. So tehi anubaddhabhāvaṁ ñatvā brāhmaṇaṁ vissajjetvā attānaṁ sotthimakāsi. Atha aṭavivāsikapurisā brāhmaṇassa laddhakālato paṭṭhāya: “Kiṁ amhākaṁ corenā” ti tato nivattiṁsu.

Porisādo pi attano nigrodhamūlaṁ gantvā pārohantaraṁ pavisitvā nipanno, “ayye rukkhadevate, sace me sattāhabbhantare yeva vaṇaṁ phāsukaṁ kātuṁ sakkhissasi, sakalajambudīpe ekasatakhattiyānaṁ galalohitena tava khandhaṁ dhovitvā antehi parikkhipitvā pañcamadhuramaṁsena balikammaṁ karissāmī” ti āyācanaṁ kari. Tassa annapānamaṁsaṁ alabhantassa sarīraṁ sussitvā antosattāhe yeva vaṇo phāsuko ahosi. So devatānubhāvena tassa phāsukabhāvaṁ sallakkhesi. So katipāhaṁ manussamaṁsaṁ khāditvā balaṁ gahetvā cintesi: “bahupakārā me devatā, āyācanā assā muccissāmī” ti. So khaggaṁ ādāya rukkhamūlato nikkhamitvā {5.473} “rājāno ānessāmī” ti pāyāsi. Atha naṁ purimabhave yakkhakāle ekato manussamaṁsakhādako sahāyakayakkho anuvicarantaṁ disvā: “Ayaṁ mama atītabhave sahāyo” ti ñatvā, “samma, maṁ sañjānāsī” ti pucchi. “Na sañjānāmī” ti. Athassa purimabhave katakāraṇaṁ kathesi. So taṁ sañjānitvā paṭisanthāramakāsi. “Kahaṁ nibbattosī” ti puṭṭho nibbattaṭṭhānañca raṭṭhā pabbājitakāraṇañca idāni vasanaṭṭhānañca khāṇunā viddhakāraṇañca devatāya āyācanāmocanatthaṁ gamanakāraṇañca sabbaṁ ārocetvā: “Tayā pi mametaṁ kiccaṁ nittharitabbaṁ, ubho pi gacchāma, sammā” ti āha. “Samma na gaccheyyāhaṁ, ekaṁ pana me kammaṁ atthi, ahaṁ kho pana anagghaṁ padalakkhaṇaṁ nāma ekaṁ mantaṁ jānāmi, so balañca javañca saddañca karoti, taṁ mantaṁ gaṇhāhī” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Yakkho pissa taṁ datvā pakkāmi.

Porisādo mantaṁ uggahetvā tato paṭṭhāya vātajavo atisūro ahosi. So sattāhabbhantare yeva ekasatarājāno uyyānādīni gacchante disvā vātavegena pakkhanditvā: “Ahaṁ are manussacoro porisādo” ti nāmaṁ sāvetvā vagganto nadanto bhayappatte katvā pāde gahetvā adhosīsake katvā paṇhiyā sīsaṁ paharanto vātavegena netvā hatthatalesu chiddāni katvā rajjuyā āvunitvā nigrodharukkhe olambesi aggapādaṅgulīhi bhūmiyaṁ phusamānāhi. Te sabbe rājāno vāte paharante milātakuraṇḍakadāmāni viya parivattantā olambiṁsu. “Sutasomo pana me piṭṭhi-ācariyo hoti, sace gaṇhissāmi, sakalajambudīpo tuccho bhavissatī” ti taṁ na nesi. So: “Balikammaṁ karissāmī” ti aggiṁ katvā sūle tacchanto nisīdi. Rukkhadevatā taṁ kiriyaṁ disvā: “Mayhaṁ kiresa balikammaṁ karoti, vaṇampissa mayā kiñci phāsukaṁ kataṁ natthi, idāni imesaṁ mahāvināsaṁ {5.474} karissati, kiṁ nu kho kattabban”-ti cintetvā: “Ahaṁ etaṁ vāretuṁ na sakkhissāmī” ti cātumahārājikānaṁ santikaṁ gantvā tamatthaṁ kathetvā: “Nivāretha nan”-ti āha. Tehipi: “Na mayaṁ porisādassa kammaṁ nivāretuṁ sakkhissāmā” ti vutte: “Ko sakkhissatī” ti pucchitvā: “Sakko, devarājā” ti sutvā sakkaṁ upasaṅkamitvā tamatthaṁ kathetvā: “Nivāretha nan”-ti āha. So pi: “Nāhaṁ sakkomi nivāretuṁ, samatthaṁ pana ācikkhissāmī” ti vatvā: “Konāmo” ti vutte: “Sadevake loke añño natthi, kururaṭṭhe pana indapatthanagare korabyarājaputto sutasomo nāma taṁ nibbisevanaṁ katvā damessati, rājūnañca jīvitaṁ dassati, tañca manussamaṁsā oramāpessati, sakalajambudīpe amataṁ viya dhammaṁ abhisiñcissati, sace pi rājūnaṁ jīvitaṁ dātukāmo, ‘sutasomaṁ ānetvā balikammaṁ kātuṁ vaṭṭatī’ ti vadehī” ti āha.

Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā khippaṁ āgantvā pabbajitavesena tassa avidūre pāyāsi. So padasaddena: “Rājā nu kho koci palāto bhavissatī” ti olokento taṁ disvā: “Pabbajitā nāma khattiyāva, imaṁ gahetvā ekasataṁ pūretvā balikammaṁ karissāmī” ti uṭṭhāya asihattho anubandhi, tiyojanaṁ anubandhitvā pi taṁ pāpuṇituṁ nāsakkhi, gattehi sedā mucciṁsu. So cintesi: “ahaṁ pubbe hatthim-pi assam-pi ratham-pi dhāvantaṁ anubandhitvā gaṇhāmi, ajja imaṁ pabbajitaṁ sakāya gatiyā gacchantaṁ sabbathāmena dhāvanto pi gaṇhituṁ na sakkomi, kiṁ nu kho kāraṇan”-ti. Tato so: “Pabbajitā nāma vacanakarā honti, ‘tiṭṭhā’ ti naṁ vatvā ṭhitaṁ gahessāmī” ti cintetvā: “Tiṭṭha, samaṇā” ti āha. “Ahaṁ tāva ṭhito, tvaṁ pana dhāvituṁ vāyāmamakāsī” ti. Atha naṁ, “bho, pabbajitā nāma jīvitahetu pi alikaṁ na bhaṇanti, tvaṁ pana musāvādaṁ kathesī” ti vatvā gāthamāha.

23. Tiṭṭhāhīti {5.475} mayā vutto, so tvaṁ gacchasi pammukho,
Aṭṭhito tvaṁ ṭhitomhīti, lapasi brahmacārini,
Idaṁ te samaṇāyuttaṁ, asiñca me maññasi kaṅkapattan-ti.

Tassattho: samaṇa, tiṭṭhāhi iti vacanaṁ mayā vutto so tvaṁ pammukho parammukho hutvā gacchasi, brahmacārini aṭṭhito samāno tvaṁ ṭhito amhi iti lapasi, asiñca me kaṅkapattaṁ maññasīti.

Tato devatā gāthādvayamāha:

24. Ṭhitohamasmī sadhammesu rāja, na nāmagottaṁ parivattayāmi,
Corañca loke aṭhitaṁ vadanti,
Āpāyikaṁ nerayikaṁ ito cutaṁ.

25. Sace tvaṁ saddahasi rāja, sutaṁ gaṇhāhi khattiya,
Tena yaññaṁ yajitvāna, evaṁ saggaṁ gamissasī ti.

Tattha sadhammesūti, mahārāja, ahaṁ sakesu dasasu kusalakammapathadhammesu ṭhito asmi bhavāmi. Na nāmagottan-ti tvaṁ pubbe daharakāle brahmadatto hutvā pitari kālakate bārāṇasiṁ rajjaṁ labhitvā bārāṇasirājā jāto, taṁ nāmaṁ jahitvā porisādo hutvā idāni kammāsapādo jāto, khattiyakule jāto pi abhakkhaṁ manussamaṁsaṁ yasmā bhakkhesi, tasmā attano nāmagottaṁ yathā parivattesi, tathā ahaṁ attano nāmagottaṁ na parivattayāmi. Corañcā ti loke corañca dasakusalakammapathesu aṭhitaṁ nāma vadanti. Ito cutan-ti ito cutaṁ hutvā apāye niraye patiṭṭhitaṁ. Khattiya, bhūmipāla mahārāja, tvaṁ mama vacanaṁ sace saddahasi, sutasomaṁ gaṇhāhi, tena sutasomena yaññaṁ yajitvāna evaṁ saggaṁ gamissasi. Bho, porisāda musāvādi tayā mayhaṁ: “Sakalajambudīpe rājāno ānetvā bahikammaṁ karissāmī” ti paṭissutaṁ, idāni ye vā te vā dubbalarājāno ānesi, jambudīpatale jeṭṭhakaṁ sutasomarājānaṁ sace tvaṁ na ānessasi, vacanaṁ te musā nāma hoti, tasmā sutasomaṁ gaṇhāhīti.

Evañca pana vatvā devatā pabbajitavesaṁ antaradhāpetvā sakena vaṇṇena ākāse taruṇasūriyo viya jalamānā aṭṭhāsi. So tassā kathaṁ sutvā rūpañca oloketvā: “Kāsi tvan”-ti āha. Imasmiṁ: “Rukkhe nibbattadevatā” ti. So: “Diṭṭhā me attano, devatā” ti tussitvā, “sāmi devarāja, mā sutasomassa kāraṇā cintayi, attano rukkhaṁ {5.476} pavisā” ti āha. Devatā tassa passantasseva rukkhaṁ pāvisi. Tasmiṁ khaṇe sūriyo atthaṅgato, cando uggato. Porisādo vedaṅgakusalo nakkhattacāraṁ jānāti. So nabhaṁ oloketvā: “Sve phussanakkhattaṁ bhavissati, sutasomo nhāyituṁ uyyānaṁ gamissati, tattha gaṇhissāmi, ārakkho panassa mahā bhavissati, samantā tiyojanaṁ sakalanagaravāsino rakkhantā carissanti, asaṁvihite ārakkhe paṭhamayāme yeva migājinaṁ uyyānaṁ gantvā maṅgalapokkharaṇiṁ otaritvā ṭhassāmī” ti cintetvā tattha gantvā pokkharaṇiṁ oruyha padumapattena sīsaṁ paṭicchādetvā aṭṭhāsi. Tassa tejena macchakacchapādayo osakkitvā udakapariyante vaggavaggā hutvā vicariṁsu.

Kuto pana laddhoyaṁ tejoti? Pubbayogavasena. So hi kasapadasabalassa kāle khīrasalākabhattaṁ paṭṭhapesi, tena mahāthāmo ahosi. Aggisālañca kāretvā bhikkhusaṅghassa sītavinodanatthaṁ aggiñca dārūni ca dārucchedanavāsiñca pharasuñca adāsi, tena tejavā ahosi.

Evaṁ tasmiṁ antouyyānaṁ gate yeva balavapaccūsasamaye samantā tiyojanaṁ ārakkhaṁ gaṇhiṁsu. Rājā pi pāto va bhuttapātarāso alaṅkatahatthikkhandhavaragato caturaṅginiyā senāya parivuto nagarato nikkhami. Tadā takkasilato nando nāma brāhmaṇo catasso satārahā gāthāyo ādāya vīsatiyonajasataṁ maggaṁ atikkamitvā taṁ nagaraṁ patvā dvāragāme vasitvā sūriye uggate nagaraṁ pavisanto rājānaṁ pācīnadvārena nikkhantaṁ disvā hatthaṁ pasāretvā jayāpesi. Rājā disācakkhuko hutvā gacchanto unnatappadese ṭhitassa brāhmaṇassa pasāritahatthaṁ disvā hatthinā taṁ upasaṅkamitvā pucchi:

26. Kismiṁ nu raṭṭhe tava jātibhūmi, atha kena atthena idhānupatto,
Akkhāhi {5.477} me brāhmaṇa etamatthaṁ, kimicchasī demi tayajja patthitan-ti.

Tassattho: bho brāhmaṇa, tava jātibhūmi kismiṁ raṭṭhe atthi nu, kena atthena payojanena hetubhūtena ida imasmiṁ nagare anuppatto, bho brāhmaṇa, mayā pucchito so tvaṁ etamatthaṁ etaṁ payojanaṁ me mayhaṁ akkhāhi kathehi, tayā patthitavatthuṁ te tuyhaṁ ajja idāni dadāmi, kiṁ vatthuṁ icchasīti.

Atha naṁ so gāthamāha.

27. Gāthā catasso dharaṇīmahissara, sugambhīratthā varasāgarūpamā,
Taveva atthāya idhāgatosmi, suṇohi gāthā paramatthasaṁhitā ti.

Tattha dharaṇīmahissarā ti bhūmipāla catasso gāthā kiṁ bhūtā?. Sugambhīratthā varasāgarūpamā, taveva tava eva atthāya idha ṭhānaṁ anuppatto asmi bhavāmi. Suṇohī ti kassapadasabalena desitā paramatthasaṁhitā imā satārahā gāthāyo suṇohī ti attho.

Iti vatvā, “mahārāja, imā kassapadasabalena desitā catasso satārahā gāthāyo: “Tumhe sutavittakā’ ti sutvā tumhākaṁ desetuṁ āgatomhī” ti āha. Rājā tuṭṭhamānaso hutvā, “ācariya, suṭṭhu te āgataṁ, mayā pana nivattituṁ na sakkā, ajja phussanakkhattayogena sīsaṁ nhāyituṁ āgatomhi, ahaṁ punadivase āgantvā sossāmi, tvaṁ mā ukkaṇṭhī” ti vatvā: “Gacchatha brāhmaṇassa asukagehe sayanaṁ paññāpetvā ghāsacchādanaṁ saṁvidahathā” ti amacce āṇāpetvā uyyānaṁ pāvisi. Taṁ aṭṭhārasahatthena pākārena parikkhittaṁ ahosi. Taṁ aññamaññaṁ saṅghaṭṭentā samantā hatthino parikkhipiṁsu, tato assā, tato rathā, tato dhanuggahā, tato pattīti, saṅkhubhitamahāsamuddo viya unnādento balakāyo ahosi. Atha rājā oḷārikāni ābharaṇāni omuñcitvā massukammaṁ kāretvā ubbaṭṭitasarīro pokkharaṇiyā anto rājavibhavena nhatvā paccuttaritvā udakaggahaṇasāṭakena nivāsetvā aṭṭhāsi. Athassa dussagandhamālālaṅkāre upanayiṁsu. Porisādo cintesi: “rājā alaṅkatakāle bhāriko bhavissati, sallahukakāle yeva naṁ gaṇhissāmī” ti. So {5.478} nadanto vagganto udake macchaṁ āluḷento vijjulatā viya matthake khaggaṁ paribbhamento: “Ahaṁ are manussacoro porisādo” ti nāmaṁ sāvetvā aṅguliṁ nalāṭe ṭhapetvā udakā uttari. Tassa saddaṁ sutvāva hatthārohā hatthīhi, assārohā assehi, rathārohā rathehi bhassiṁsu. Balakāyo gahitagahitāni āvudhāni chaḍḍetvā urena bhūmiyaṁ nipajji.

Porisādo sutasomaṁ ukkhipitvā gaṇhi, sesarājāno pāde gahetvā adhosīsake katvā paṇhiyā sīsaṁ paharanto gacchati. Bodhisattaṁ pana upagantvā onato ukkhipitvā khandhe nisīdāpesi. So: “Dvārena gamanaṁ papañco bhavissatī” ti sammukhaṭṭhāne yeva aṭṭhārasahatthaṁ pākāraṁ laṅghitvā purato galitamadamattavāraṇakumbhe akkamitvā pabbatakūṭāni pātento viya vātajavānaṁ assatarānaṁ piṭṭhe akkamanto pātetvā rathadhurarathasīsesu akkamitvā bhamikaṁ bhamanto viya nīlaphalakāni nigrodhapattāni maddanto viya ekavegeneva tiyojanamattaṁ maggaṁ gantvā: “Atthi nu kho koci sutasomassatthāya pacchato āgacchanto” ti oloketvā kañci aditvā saṇikaṁ gacchanto sutasomassa kesehi udakabindūni attano ure patitāni disvā: “Maraṇassa abhāyanto nāma natthi, sutasomo pi maraṇabhayena rodati maññe” ti cintetvā āha:

28. Na ve rudanti matimanto sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino,
Dīpañhi etaṁ paramaṁ narānaṁ, yaṁ paṇḍitā sokanudā bhavanti.

29. Attānaṁ ñātī udāhu puttadāraṁ, dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ,
Kim-eva {5.479} tvaṁ sutasomānutappe, korabyaseṭṭha vacanaṁ suṇoma tetan-ti.

Tattha, bho sutasoma mahārāja, ye paṇḍitā kiṁ bhūtā? Matimanto atthānatthaṁ kāraṇākāraṇaṁ jānanapaññāya samannāgatā, sappaññā vicaraṇapaññāya samannāgatā, bahussutā bahussutadharā bahuṭṭhānacintino bahukāraṇacintanasīlā, te paṇḍitā maraṇabhaye uppanne sati bhītā hutvā ve ekantena na rudan-ti na paridevanti. Dīpaṁ hīti, bho sutasoma mahārāja hi kasmā pana vadāmi, mahāsamudde bhinnanāvānaṁ vāṇijakānaṁ janānaṁ patiṭṭhābhūtaṁ mahādīpaṁ iva, evam-pi tathā etaṁ paṇḍitaṁ appaṭisaraṇānaṁ narānaṁ paramaṁ. Yaṁ yena kāraṇena ye paṇḍitā sokīnaṁ janānaṁ sokanudā bhavanti, bho sutasoma mahārāja, tvaṁ maraṇabhayena paridevīti maññe maññāmi. Attānanti, bho sutasoma mahārāja, attahetu udāhu ñātihetu puttadārahetu udāhu dhaññadhanarajatajātarūpahetu kim-eva tvaṁ kim-eva dhammajātaṁ tvaṁ anutappe anutappeyyāsi. Korabyaseṭṭha kururaṭṭhavāsīnaṁ seṭṭha uttama, bho mahārāja, etaṁ tava vacanaṁ suṇomāti.

Sutasomo āha:

30. Nevāhamattānamanutthunāmi, na puttadāraṁ na dhanaṁ na raṭṭhaṁ,
Satañca dhammo carito purāṇo, taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇassānutappe.

31. Kato mayā saṅgaro brāhmaṇena, raṭṭhe sake issariye ṭhitena,
Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇasappadāya, saccānurakkhī punarāvajissan-ti.

Tattha nevāhamattānamanutthunāmī ti ahaṁ tāva attatthāya neva rodāmi na socāmi, imesam-pi puttādīnaṁ atthāya na rodāmi na socāmi, apica kho pana sataṁ paṇḍitānaṁ carito purāṇadhammo atthi, yaṁ saṅgaraṁ katvā pacchā anutappanaṁ nāma, taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇassa ahaṁ anusocāmī ti attho. Saccānurakkhī ti saccaṁ anurakkhanto. So hi brāhmaṇo takkasilato kassapadasabalena desitā catasso satārahā gāthāyo ādāya āgato, tassāhaṁ āgantukavattaṁ kāretvā: “Nhatvā āgato suṇissāmi, yāva mamāgamanā āgamehī” ti saṅgaraṁ katvā āgato, tvaṁ tā gāthāyo sotuṁ adatvāva maṁ gaṇhi. Sace maṁ vissajjesi, taṁ dhammaṁ sutvā saccānurakkhī punarāvajissāmīti vadati.

Atha naṁ porisādo āha:

32. Nevāhametaṁ abhisaddahāmi, sukhī naro maccumukhā pamutto,
Amittahatthaṁ punarāvajeyya, korabyaseṭṭha na hi maṁ upesi.

33. Mutto {5.480} tuvaṁ porisādassa hatthā, gantvā sakaṁ mandiraṁ kāmakāmī,
Madhuraṁ piyaṁ jīvitaṁ laddha rāja, kuto tuvaṁ ehisi me sakāsan-ti.

Tattha sukhī ti sukhappatto hutvā. Maccumukhā pamutto ti mādisassa corassa hatthato muttatāya maraṇamukhā mutto nāma hutvā amittahatthaṁ punarāvajeyya āgaccheyya, ahaṁ etaṁ vacanaṁ neva abhisaddahāmi, korabyaseṭṭha tvaṁ mama santikaṁ na hi upesi. Mutto ti sutasoma tuvaṁ porisādassa hatthato mutto. Sakaṁ mandiran-ti rājadhānigehaṁ gantvā. Kāmakāmī ti kāmaṁ kāmayamāno. Laddhā ti ativiya piyaṁ jīvitaṁ labhitvā tuvaṁ me mama santike kuto kena nāma kāraṇena ehisi.

Taṁ sutvā mahāsatto sīho viya asambhito āha:

34. Mataṁ vareyya parisuddhasīlo, na jīvitaṁ garahito pāpadhammo,
Na hi taṁ naraṁ tāyati duggatīhi, yassā pi hetu alikaṁ bhaṇeyya.

35. Sace pi vāto girimāvaheyya, cando ca sūriyo ca chamā pateyyuṁ,
Sabbā ca najjo paṭisotaṁ vajeyyuṁ, na tvevahaṁ rāja musā bhaṇeyyaṁ.

36. Nabhaṁ phaleyya udadhī pi susse, saṁvattaye bhūtadharā vasundharā,
Siluccayo meru samūlamuppate, na tvevahaṁ rāja musā bhaṇeyyan-ti.

Tattha mataṁ vareyyā ti porisāda yo naro parisuddhasīlo jīvitahetu aṇumattam-pi pāpaṁ na karoti, sīlasampanno hutvā vareyya taṁ maraṇaṁ iccheyya, garahito pāpadhammo taṁ jīvitaṁ na seyyo, dussīlo puggalo yassā pi hetu attādino pi hetu alikaṁ vacanaṁ bhaṇeyya, taṁ naraṁ evarūpaṁ duggatīhi taṁ alikaṁ na tāyate. Sace pi vāto girimāvaheyyāti, samma porisāda, tayā saddhiṁ ekācariyakule sikkhito evarūpo sahāyako hutvā ahaṁ jīvitahetu musā na kathemi, kiṁ na saddahasi. Sace puratthimādibhedo vāto uṭṭhāya mahantaṁ giriṁ tūlapicuṁ viya ākāse āvaheyya, cando ca sūriyo ca attano attano vimānena saddhiṁ chamā pathaviyaṁ pateyyuṁ, sabbā pi najjo patisotaṁ vajeyyuṁ, bho porisāda, evarūpaṁ vacanaṁ sace bhaṇeyya, taṁ saddahitabbaṁ, ahaṁ musā bhaṇeyyaṁ iti vacanaṁ tuyhaṁ janehi vuttaṁ, na tveva taṁ saddahitabbaṁ.

Evaṁ vutte pi so na saddahi yeva. Atha bodhisatto: “Ayaṁ mayhaṁ na saddahati, sapathena pi naṁ saddahāpessāmī” ti cintetvā, “samma porisāda, khandhato tāva maṁ otārehi, sapathaṁ katvā taṁ saddahāpessāmī” ti vutte tena otāretvā bhūmiyaṁ ṭhapito sapathaṁ karonto āha:

37. Asiñca {5.481} sattiñca parāmasāmi, sapatham-pi te samma ahaṁ karomi,
Tayā pamutto anaṇo bhavitvā, saccānurakkhī punarāvajissan-ti.

Tassattho: samma porisāda, sace icchasi, evarūpehi āvudhehi saṁvihitārakkhe khattiyakule me nibbatti nāma mā hotūti asiñca sattiñca parāmasāmi. Sace aññehi rājūhi akattabbaṁ aññaṁ vā yaṁ icchasi, taṁ sapatham-pi te, samma, ahaṁ karomi. Yathāhaṁ tayā pamutto gantvā brāhmaṇassa anaṇo hutvā saccamanurakkhanto punarāgamissāmīti.

Tato porisādo: “Ayaṁ sutasomo khattiyehi akattabbaṁ sapathaṁ karoti, kiṁ me iminā, esa etu vā mā vā, aham-pi khattiyarājā, mam-eva bāhulohitaṁ gahetvā devatāya balikammaṁ karissāmi, ayaṁ ativiya kilamatī” ti cintetvā:

38. Yo te kato saṅgaro brāhmaṇena, raṭṭhe sake issariye ṭhitena,
Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇasappadāya, saccānurakkhī punarāvajassū ti.

Tattha punarāvajassū ti puna āgaccheyyāsi.

Atha naṁ mahāsatto, “samma, mā cintayi, catasso satārahā gāthā sutvā dhammakathikassa pūjaṁ katvā pātovāgamissāmī” ti vatvā gāthamāha.

39. Yo me kato saṅgaro brāhmaṇena, raṭṭhe sake issariye ṭhitena,
Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇasappadāya, saccānurakkhī punarāvajissan-ti.

Atha naṁ porisādo, “mahārāja, tumhe khattiyehi akattabbaṁ sapathaṁ karittha, taṁ anussareyyāthā” ti vatvā, “samma porisāda, tvaṁ maṁ daharakālato paṭṭhāya jānāsi, hāsena pi me musā na kathitapubbā, sohaṁ idāni rajje patiṭṭhito dhammādhammaṁ jānanto kiṁ musā kathessāmi, saddahasi mayhaṁ {5.482}, ahaṁ te sve balikammaṁ pāpuṇissāmī” ti saddahāpito: “Tena hi gaccha, mahārāja, tumhesu anāgatesu balikammaṁ na bhavissati, devatā pi tumhehi vinā na sampaṭicchati, mā me balikammassa antarāyaṁ karitthā” ti mahāsattaṁ uyyojesi. So rāhumukhā muttacando viya nāgabalo thāmasampanno khippam-eva nagaraṁ sampāpuṇi. Senāpissa: “Sutasomo rājā paṇḍito madhuradhammakathiko ekaṁ dve kathā kathetuṁ labhanto porisādaṁ dametvā sīhamukhā muttamattavāraṇo viya āgamissati, ‘ime rājānaṁ porisādassa datvā āgatā’ ti mahājano garahissatī” ti cintetvā bahinagare yeva khandhāvāraṁ katvā ṭhitā taṁ dūrato va āgacchantaṁ disvā paccuggantvā vanditvā: “Kacci, mahārāja, porisādena kilamito” ti paṭisanthāraṁ katvā: “Porisādena mayhaṁ mātāpitūhi pi dukkaraṁ kataṁ, tathārūpo nāma caṇḍo sāhasiko porisādo mama dhammakathaṁ sutvā maṁ vissajjesī” ti vutte rājānaṁ alaṅkaritvā hatthikkhandhaṁ āropetvā parivāretvā nagaraṁ pāvisi. Taṁ disvā sabbe nāgarā tussiṁsu.

So pi dhammagarutāya dhammasoṇḍatāya mātāpitaro adisvāva: “Pacchā pi ne passissāmī” ti rājanivesanaṁ pavisitvā rājāsane nisīditvā brāhmaṇaṁ pakkosāpetvā massukammādīnissa āṇāpetvā taṁ kappitakesamassuṁ nhātānulittaṁ vatthālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ katvā ānetvā dassitakāle sayaṁ pacchā nhatvā tassa attano bhojanaṁ dāpetvā tasmiṁ bhutte sayaṁ bhuñjitvā taṁ mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā dhammagarukatāya assa gandhamālādīhi pūjaṁ katvā sayaṁ nīce āsane nisīditvā: “Tumhehi mayhaṁ ābhatā satārahā gāthā suṇoma ācariyā” ti yāci. Tamatthaṁ dīpento satthā gāthamāha.

40. Mutto ca so porisādassa hatthā, gantvāna taṁ brāhmaṇaṁ etad-avoca,
Suṇomi {5.483} gāthāyo satārahāyo, yā me sutā assu hitāya brahme ti.

Tattha etadavocā ti etaṁ avoca.

Atha brāhmaṇo bodhisattena yācitakāle gandhehi hatthe ubbaṭṭetvā pasibbakā manoramaṁ potthakaṁ nīharitvā ubhohi hatthehi gahetvā: “Tena hi, mahārāja, kassapadasabalena desitā rāgamadādinimmadanā amatamahānibbānasampāpikā catasso satārahā gāthāyo suṇohī” ti vatvā potthakaṁ olokento āha:

41. Sakideva sutasoma, sabbhi hoti samāgamo,
Sā naṁ saṅgati pāleti, nāsabbhi bahu saṅgamo.

42. Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo.

43. Jīranti ve rājarathā sucittā, atho sarīram-pi jaraṁ upeti,
Satañca dhammo na jaraṁ upeti, santo have sabbhi pavedayanti.

44. Nabhañca dūre pathavī ca dūre, pāraṁ samuddassa tadāhu dūre,
Tato have dūrataraṁ vadanti, satañca dhammo asatañca rājā ti.

Tattha sakidevā ti ekavāram-eva. Sabbhī ti sappurisehi. Sā nan-ti sā sabbhi sappurisehi saṅgati samāgamo ekavāraṁ pavatto pi taṁ puggalaṁ pāleti rakkhati. Nāsabbhī ti asappurisehi pana bahu suciram-pi kato saṅgamo ekaṭṭhāne nivāso na pāleti, na thāvaro hotī ti attho. Samāsethā ti saddhiṁ nisīdeyya, sabbe pi iriyāpathe paṇḍiteheva saddhiṁ pavatteyyā ti attho. Santhavan-ti mittasanthavaṁ. Sataṁ saddhamman-ti paṇḍitānaṁ buddhādīnaṁ sattatiṁsabodhipakkhiyadhammasaṅkhātaṁ saddhammaṁ. Seyyo ti etaṁ dhammaṁ ñatvā vaḍḍhi yeva hoti, hāni nāma natthī ti attho. Rājarathā ti rājūnaṁ {5.484} ārohanīyarathā. Sucittā ti suparikammakatā. Sabbhi pavedayantī ti buddhādayo santo: “Sabbhī” ti saṅkhaṁ gataṁ sobhanaṁ uttamaṁ nibbānaṁ pavedenti thomenti, so nibbānasaṅkhāto sataṁ dhammo jaraṁ na upeti na jīrati. Nabhan-ti ākāso. Dūre ti pathavī hi sappatiṭṭhā sagahaṇā, ākāso nirālambo appatiṭṭho, iti ubho ete ekābaddhā pi visaṁyogaṭṭhena anupalittaṭṭhena ca dūre nāma honti. Pāran-ti orimatīrato paratīraṁ. Tadāhū ti taṁ āhu.

Iti brāhmaṇo catasso satārahā gāthā kassapadasabalena desitaniyāmena desetvā tuṇhī ahosi. Taṁ sutvā mahāsatto: “Sapphalaṁ vata me āgamanan”-ti tuṭṭhacitto hutvā: “Imā gāthā neva sāvakabhāsitā, na isibhāsitā, na kenaci bhāsitā, sabbaññunāva bhāsitā, kiṁ nu kho agghantī” ti cintetvā: “Imāsaṁ sakalam-pi cakkavāḷaṁ yāva brahmalokā sattaratanapuṇṇaṁ katvā dadamāno pi neva anucchavikaṁ kātuṁ sakkoti, ahaṁ kho panassa tiyojanasate kururaṭṭhe sattayojanike indapatthanagare rajjaṁ dātuṁ pahomi, atthi nu khvassa rajjaṁ kāretuṁ bhāgyan”-ti aṅgavijjānubhāvena olokento nāddasa. Tato senāpatiṭṭhānādīni olokento ekagāmabhojakamattassa pi bhāgyaṁ adisvā dhanalābhassa olokento koṭidhanato paṭṭhāya oloketvā catunnaṁ yeva kahāpaṇasahassānaṁ bhāgyaṁ disvā: “Ettakena naṁ pūjessāmī” ti catasso sahassatthavikā dāpetvā, “ācariya, tumhe aññesaṁ khattiyānaṁ imā gāthā desetvā kittakaṁ dhanaṁ labhathā” ti pucchati. “Ekekāya gāthāya sataṁ sataṁ, mahārāja, teneva tā satārahā nāma jātā” ti. Atha naṁ mahāsatto, “ācariya, tvaṁ attanā gahetvā vikkeyyabhaṇḍassa aggham-pi na jānāsi, ito paṭṭhāya ekekā gāthā sahassārahā nāma hontū” ti vatvā gāthamāha.

45. Sahassiyā imā gāthā, nahimā gāthā satārahā,
Cattāri tvaṁ sahassāni, khippaṁ gaṇhāhi brāhmaṇā ti.

Tassattho: brāhmaṇa, imā gāthā sahassiyā sahassārahā, imā gāthā satārahā na hi hontu, brāhmaṇa, tvaṁ cattāri sahassāni khippaṁ gaṇhāti.

Athassa ekaṁ sukhayānakaṁ datvā: “Brāhmaṇaṁ sotthinā gehaṁ {5.485} sampāpethā” ti purise āṇāpetvā taṁ uyyojesi. Tasmiṁ khaṇe: “Sutasomaraññā satārahā gāthā sahassārahā katvā pūjitā sādhu sādhū” ti mahāsādhukārasaddo ahosi. Tassa mātāpitaro taṁ saddaṁ sutvā: “Kiṁ saddo nāmesā” ti pucchitvā yathābhūtaṁ sutvā attano dhanalobhatāya mahāsattassa kujjhiṁsu. So pi brāhmaṇaṁ uyyojetvā tesaṁ santikaṁ gantvā vanditvā aṭṭhāsi. Athassa pitā: “Kathaṁ, tāta, evarūpassa sāhasikassa corassa hatthato muttosī” ti paṭisanthāramattam-pi akatvā attano dhanalobhatāya: “Saccaṁ kira, tāta, tayā catasso gāthā sutvā cattāri sahassāni dinnānī” ti pucchitvā: “Saccan”-ti vutte gāthamāha.

46. Āsītiyā nāvutiyā ca gāthā, satārahā cā pi bhaveyya gāthā,
Paccattam-eva sutasoma jānahi, sahassiyā nāma kā atthi gāthā ti.

Tassattho: gāthā nāma, tāta, āsītiyā ca nāvutiyā ca satārahā cā pi bhaveyya, paccattam-eva attanāva jānāhi, sahassārahā nāma gāthā kā kassa santike atthīti.

Atha naṁ mahāsatto: “Nāhaṁ, tāta, dhanena vuddhiṁ icchāmi, sutena pana icchāmī” ti saññāpento āha:

47. Icchāmi vohaṁ sutavuddhimattano, santoti maṁ sappurisā bhajeyyuṁ,
Ahaṁ savantīhi mahodadhīva, na hi tāta tappāmi subhāsitena.

48. Aggi yathā tiṇakaṭṭhaṁ dahanto, na kappatī sāgaro va nadībhi,
Evam-pi te paṇḍitā rājaseṭṭha, sutvā na tappanti subhāsitena.

49. Sakassa dāsassa yadā suṇomi, gāthaṁ ahaṁ atthavatiṁ janinda,
Tam-eva {5.486} sakkacca nisāmayāmi, na hi tāta dhammesu mamatthi tittī ti.

Tattha vo ti nipātamattaṁ. “Santo” ti ete ca maṁ bhajeyyuṁ iti icchāmi. Savantīhī ti nadīhi. Sakassā ti tiṭṭhatu, nanda, brāhmaṇo, yadā ahaṁ attano dāsassa pi santike suṇomi, tāta, dhammesu mama titti na hi atthīti.

Evañca pana vatvā: “Mā maṁ, tāta, dhanahetu paribhāsasi, ahaṁ dhammaṁ sutvā āgamissāmī” ti sapathaṁ katvā āgato, idānāhaṁ porisādassa santikaṁ gamissāmi, idaṁ te rajjaṁ gaṇhathā” ti rajjaṁ niyyādento gāthamāha.

50. Idaṁ te raṭṭhaṁ sadhanaṁ sayoggaṁ, sakāyuraṁ sabbakāmūpapannaṁ,
Kiṁ kāmahetu paribhāsasi maṁ, gacchāmahaṁ porisādassa ñatte ti.

Tattha ñatte ti santike.

Tasmiṁ samaye piturañño hadayaṁ uṇhaṁ ahosi. So, “tāta sutasoma, kiṁ nāmetaṁ kathesi, mayaṁ caturaṅginiyā senāya coraṁ gahessāmā” ti vatvā gāthamāha.

51. Attānurakkhāya bhavanti hete, hatthārohā rathikā pattikā ca,
Assārohā ye ca dhanuggahāse, senaṁ payuñjāma hanāma sattun-ti.

Tattha hanāmā ti sace evaṁ payojitā senā taṁ gahetuṁ na sakkonti, atha naṁ sakalaraṭṭhavāsino gahetvā gantvā hanāma sattuṁ, mārema taṁ amhākaṁ paccāmittanti attho.

Atha naṁ mātāpitaro assupuṇṇamukhā rodamānā vilapantā, “tāta, mā gaccha, gantuṁ na labbhā” ti yāciṁsu. Soḷasasahassā nāṭakitthiyo pi sesaparijano pi: “Amhe anāthe katvā kuhiṁ gacchasi, devā” ti parideviṁsu. Sakalanagare koci sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkonto: “Sutasomo porisādassa kira paṭiññaṁ datvā āgato, idāni catasso {5.487} satārahā gāthā sutvā dhammakathikassa sakkāraṁ katvā mātāpitaro vanditvā puna pi kira corassa santikaṁ gamissatī” ti sakalanagaraṁ ekakolāhalaṁ ahosi. So pi mātāpitūnaṁ vacanaṁ sutvā gāthamāha.

52. Sudukkaraṁ porisādo akāsi, jīvaṁ gahetvāna avassajī maṁ,
Taṁ tādisaṁ pubbakiccaṁ saranto, dubbhe ahaṁ tassa kathaṁ janindā ti.

Tattha jīvaṁ gahetvānā ti jīvaggāhaṁ gahetvā. Taṁ tādisan-ti taṁ tena kataṁ tathārūpaṁ. Pubbakiccan-ti purimaṁ upakāraṁ. Janindā ti pitaraṁ ālapati.

So mātāpitaro assāsetvā, “amma tātā, tumhe mayhaṁ mā cintayittha, katakalyāṇo ahaṁ, mama chakāmassaggissariyaṁ na dullabhan”-ti mātāpitaro vanditvā āpucchitvā sesajanaṁ anusāsitvā pakkāmi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

53. Vanditvā so pitaraṁ mātarañca, anusāsitvā negamañca balañca,
Saccavādī saccānurakkhamāno, agamāsi so yattha porisādo ti.

Tattha saccānurakkhamāno ti saccaṁ anurakkhamāno. Agamāsī ti taṁ rattiṁ nivesane yeva vasitvā punadivase aruṇuggamanavelāya mātāpitaro vanditvā āpucchitvā sesajanaṁ anusāsitvā assumukhena nānappakāraṁ paridevantena itthāgārādinā mahājanena anugato nagarā nikkhamma taṁ janaṁ nivattetuṁ asakkonto mahāmagge daṇḍakena tiriyaṁ lekhaṁ kaḍḍhitvā: “Sace mayi sineho atthi, imaṁ mā atikkamiṁsū” ti āha. Mahājano sīlavato tejavantassa āṇaṁ atikkamituṁ asakkonto mahāsaddena paridevamāno taṁ sīhavijambhitena gacchantaṁ oloketvā tasmiṁ dassanūpacāraṁ atikkante ekaravaṁ ravanto nagaraṁ pāvisi. So pi āgatamaggeneva tassa santikaṁ gato. Tena vuttaṁ: “Agamāsi so yattha porisādo” ti.

Tato porisādo cintesi: “sace mama sahāyo sutasomo āgantukāmo, āgacchatu, anāgantukāmo, anāgacchatu, rukkhadevatā yaṁ mayhaṁ icchati {5.488}, taṁ karotu, ime rājāno māretvā pañcamadhuramaṁsena balikammaṁ karissāmī” ti citakaṁ katvā aggiṁ jāletvā: “Aṅgārarāsi tāva hotū” ti tassa sūle tacchantassa nisinnakāle sutasomo āgato. Atha naṁ porisādo disvā tuṭṭhacitto, “samma, gantvā kattabbakiccaṁ te katan”-ti pucchi. Mahāsatto, “āma mahārāja, kassapadasabalena desitā gāthā me sutā, dhammakathikassa ca sakkāro kato, tasmā gantvā kattabbakiccaṁ kataṁ nāma hotī” ti dassetuṁ gāthamāha.

54. Kato mayā saṅgaro brāhmaṇena, raṭṭhe sake issariye ṭhitena,
Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇasappadāya, saccānurakkhī punarāgatosmi,
Yajassu yaññaṁ khāda maṁ porisādā ti.

Tattha yajassū ti maṁ māretvā devatāya vā yaññaṁ yajassu, maṁsaṁ vā me khādāhī ti attho.

Taṁ sutvā porisādo: “Ayaṁ rājā na bhāyati, vigatamaraṇabhayo hutvā katheti, kissa nu kho esa ānubhāvo” ti cintetvā: “Aññaṁ natthi, ayaṁ ‘kassapadasabalena desitā gāthā me sutā’ ti vadati, tāsaṁ etena āsubhāvena bhavitabbaṁ, aham-pi taṁ kathāpetvā tā gāthāyo sossāmi, evaṁ aham-pi nibbhayo bhavissāmī” ti sanniṭṭhānaṁ katvā gāthamāha.

55. Na hāyate khāditaṁ mayhaṁ pacchā, citakā ayaṁ tāva sadhūmikāva,
Niddhūmake pacitaṁ sādhupakkaṁ, suṇomi gāthāyo satārahāyo ti.

Tattha khāditan-ti khādanaṁ. Taṁ khādanaṁ mayhaṁ pacchā vā pure vā na parihāyati, pacchā pi hi tvaṁ mayā khāditabbo va. Niddhūmake pacitan-ti niddhūme nijjhāle aggimhi pakkamaṁsaṁ sādhupakkaṁ nāma hoti.

Taṁ {5.489} sutvā mahāsatto: “Ayaṁ porisādo pāpadhammo, imaṁ thokaṁ niggahetvā lajjāpetvā kathessāmī” ti cintetvā āha:

56. Adhammiko tvaṁ porisādakāsi, raṭṭhā ca bhaṭṭho udarassa hetu,
Dhammañcimā abhivadanti gāthā, dhammo ca adhammo ca kuhiṁ sameti.

57. Adhammikassa luddassa, niccaṁ lohitapāṇino,
Natthi saccaṁ kuto dhammo, kiṁ sutena karissasī ti.

Tattha dhammañcimā ti imā ca gāthā navalokuttaradhammaṁ abhivadanti. Kuhiṁ sametī ti kattha samāgacchati. Dhammo hi sugatiṁ pāpeti nibbānaṁ vā, adhammo duggatiṁ. Kuto dhammo ti vacīsaccamattam-pi natthi, kuto dhammo. Kiṁ sutenā ti tvaṁ etena sutena kiṁ karissasi, mattikābhājanaṁ viya hi sīhavasāya abhājanaṁ tvaṁ dhammassa.

So evaṁ kathite pi neva kujjhi. Kasmā? Mahāsattassa mettābhāvanāya mahattena. Atha naṁ: “Kiṁ pana samma sutasoma aham-eva adhammiko” ti vatvā gāthamāha.

58. Yo maṁsahetu migavaṁ careyya, yo vā hane purisamattahetu,
Ubho pi te pecca samā bhavanti, kasmā no adhammikaṁ brūsi maṁ tvan-ti.

Tattha kasmā no ti ye jambudīpatale rājāno alaṅkatapaṭiyattā mahābalaparivārā rathavaragatā migavaṁ carantā tikhiṇehi sarehi mige vijjhitvā mārenti, te avatvā kasmā tvaṁ maññeva adhammikanti vadati. Yadi te niddosā, aham-pi niddoso evā ti dīpeti.

Taṁ sutvā mahāsatto tassa laddhiṁ bhindanto gāthamāha.

59. Pañca pañca na khā bhakkhā, khattiyena pajānatā,
Abhakkhaṁ rāja bhakkhesi, tasmā adhammiko tuvan-ti.

Tassattho: samma porisāda, khattiyena nāma khattiyadhammaṁ jānantena pañca pañca hatthi-ādayo daseva sattā maṁsavasena na khā bhakkhā na kho khāditabbayuttakā. “Na kho” tveva vā pāṭho. Aparo nayo khattiyena khattiyadhammaṁ jānantena pañcanakhesu sattesu sasako, sallako, godhā, kapi kummoti {5.490} ime pañceva sattā bhakkhitabbayuttakā, na aññe, tvaṁ pana abhakkhaṁ manussamaṁsaṁ bhakkhesi, tena adhammikoti.

Iti so niggahaṁ patvā aññaṁ nissaraṇaṁ adisvā attano pāpaṁ paṭicchādento gāthamāha.

60. Mutto tuvaṁ porisādassa hatthā, gantvā sakaṁ mandiraṁ kāmakāmī,
Amittahatthaṁ punarāgatosi, na khattadhamme kusalosi rājā ti.

Tattha na khattadhamme ti tvaṁ khattiyadhammasaṅkhāte nītisatthe na kusalosi, attano atthānatthaṁ na jānāsi, akāraṇeneva te loke paṇḍitoti kitti patthaṭā, ahaṁ pana te paṇḍitabhāvaṁ na passāmi na jānāmi, atibālosīhi vadati.

Atha naṁ mahāsatto, “samma, khattiyadhamme kusalena nāma mādiseneva bhavitabbaṁ. Ahañhi taṁ jānāmi, na pana tadatthāya paṭipajjāmī” ti vatvā gāthamāha.

61. Ye khattadhamme kusalā bhavanti, pāyena te nerayikā bhavanti,
Tasmā ahaṁ khattadhammaṁ pahāya, saccānurakkhī punarāgatosmi,
Yajassu yaññaṁ khāda maṁ porisādā ti.

Tattha kusalā ti tadatthāya paṭipajjanakusalā. Pāyenā ti yebhuyyena nerayikā. Ye pana tattha na nibbattanti, te sesāpāyesu nibbattanti.

Porisādo āha:

62. Pāsādavāsā pathavīgavāssā, kāmitthiyo kāsikacandanañca,
Sabbaṁ tahiṁ labhasi sāmitāya, saccena kiṁ passasi ānisaṁsan-ti.

Tattha pāsādavāsāti, samma sutasoma, tava tiṇṇaṁ utūnaṁ anucchavikā dibbavimānakappā tayo nivāsapāsādā. Pathavīgavāssā ti pathavī ca gāvo ca assā ca bahū. Kāmitthiyo ti kāmavatthubhūtā itthiyo. Kāsikacandanañcā ti {5.491} kāsikavatthañca lohitacandanañca. Sabbaṁ tahin-ti etañca aññañca upabhogaparibhogaṁ sabbaṁ tvaṁ tahiṁ attano nagare sāmitāya labhasi, sāmī hutvā yathā icchasi, tathā paribhuñjituṁ labhati, so tvaṁ sabbametaṁ pahāya saccānurakkhī idhāgacchanto saccena kiṁ ānisaṁsaṁ passasīti.

Bodhisatto āha:

63. Ye kecime atthi rasā pathabyā, saccaṁ tesaṁ sādutaraṁ rasānaṁ,
Sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā ca, taranti jātimaraṇassa pāran-ti.

Tattha sādutaran-ti yasmā sabbe pi rasā sattānaṁ saccakāle yeva paṇītā madhurā honti, tasmā saccaṁ tesaṁ sādutaraṁ rasānaṁ, yasmā vā viratisaccavacīsacce ṭhitā jātimaraṇasaṅkhātassa tebhūmakavaṭṭassa pāraṁ amatamahānibbānaṁ taranti pāpuṇanti, tasmā pi taṁ sādutaranti.

Evamassa mahāsatto sacce ānisaṁsaṁ kathesi. Tato porisādo vikasitapadumapuṇṇacandasassirikamevassa mukhaṁ oloketvā: “Ayaṁ sutasomo aṅgāracitakaṁ mañca sūlaṁ tacchantaṁ passati, cittutrāsamattampissa natthi, kiṁ nu kho esa satārahagāthānaṁ ānubhāvo, udāhu saccassa, aññasseva vā kassacī” ti cintetvā: “Pucchissāmi tāva nan”-ti pucchanto gāthamāha.

64. Mutto tuvaṁ porisādassa hatthā, gantvā sakaṁ mandiraṁ kāmakāmī,
Amittahatthaṁ punarāgatosi, na hi nūna te maraṇabhayaṁ janinda,
Alīnacitto asi saccavādī ti.

Mahāsatto pissa ācikkhanto āha:

65. Katā me kalyāṇā anekarūpā, yaññā yiṭṭhā ye vipulā pasatthā,
Visodhito paralokassa maggo, dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye.

66. Katā me kalyāṇā anekarūpā, yaññā yiṭṭhā ye vipulā pasatthā,
Anānutappaṁ {5.492} paralokaṁ gamissaṁ, yajassu yaññaṁ ada maṁ porisāda.

67. Pitā ca mātā ca upaṭṭhitā me, dhammena me issariyaṁ pasatthaṁ,
Visodhito paralokassa maggo, dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye.

68. Pitā ca mātā ca upaṭṭhitā me, dhammena me issariyaṁ pasatthaṁ,
Anānutappaṁ paralokaṁ gamissaṁ, yajassu yaññaṁ ada maṁ porisāda.

69. Ñātīsu mittesu katā me kārā, dhammena me issariyaṁ pasatthaṁ,
Visodhito paralokassa maggo, dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye.

70. Ñātīsu mittesu katā me kārā, dhammena me issariyaṁ pasatthaṁ,
Anānutappaṁ paralokaṁ gamissaṁ, yajassu yaññaṁ ada maṁ porisāda.

71. Dinnaṁ me dānaṁ bahudhā bahūnaṁ, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca,
Visodhito paralokassa maggo, dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye.

72. Dinnaṁ me dānaṁ bahudhā bahūnaṁ, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca,
Anānutappaṁ paralokaṁ gamissaṁ, yajassu yaññaṁ ada maṁ porisādā ti.

Tattha kalyāṇā ti kalyāṇakammā. Anekarūpā ti dānādivasena anekavidhā. Yaññā ti dasavidhadānavatthupariccāgavasena ativipulā paṇḍitehi pasatthā yaññā pi yiṭṭhā pavattitā. Dhamme ṭhito ti evaṁ dhamme patiṭṭhito mādiso ko nāma maraṇassa bhāyeyya. Anānutappan-ti anānutappamāno. Dhammena me issariyaṁ pasatthan-ti dasavidhaṁ rājadhammaṁ akopetvā dhammeneva mayā rajjaṁ pasāsitaṁ. Kārā ti ñātīsu ñātikiccāni, mittesu ca mittakiccāni. Dānan-ti savatthukacetanā. Bahudhā ti bahūhi ākārehi. Bahūnan-ti na pañcannaṁ, na dasannaṁ, satassa pi sahassassa pi satasahassassa pi dinnam-eva. Santappitā ti gahitagahitabhājanāni pūretvā suṭṭhu tappitā.

Taṁ {5.493} sutvā porisādo: “Ayaṁ sutasomamahārājā sappuriso ñāṇasampanno madhuradhammakathiko, sacāhaṁ etaṁ khādeyyaṁ, muddhā me sattadhā phaleyya, pathavī vā pana me vivaraṁ dadeyyā” ti bhītatasito hutvā, “samma, na tvaṁ mayā khāditabbarūpo” ti vatvā gāthamāha.

73. Visaṁ pajānaṁ puriso adeyya, āsīvisaṁ jalitamuggatejaṁ,
Muddhā pi tassa viphaleyya sattadhā, yo tādisaṁ saccavādiṁ adeyyā ti.

Tattha visan-ti tattheva māraṇasamatthaṁ halāhalavisaṁ. Jalitan-ti attano visatejena jalitaṁ teneva uggatejaṁ aggikkhandhaṁ viya carantaṁ āsīvisaṁ vā pana so gīvāya gaṇheyya.

Iti so mahāsattaṁ: “Halāhalavisasadiso tvaṁ, ko taṁ khādissatī” ti vatvā gāthā sotukāmo taṁ yācitvā tena dhammagāravajananatthaṁ: “Evarūpānaṁ anavajjagāthānaṁ tvaṁ abhājanan”-ti paṭikkhitto pi: “Sakalajambudīpe iminā sadiso paṇḍito natthi, ayaṁ mama hatthā muccitvā gantvā tā gāthā sutvā dhammakathikassa sakkāraṁ katvā nalāṭena maccuṁ ādāya punāgato, ativiya sādhurūpā gāthā bhavissantī” ti suṭṭhutaraṁ sañjātadhammassavanādaro hutvā taṁ yācanto gāthamāha.

74. Sutvā dhammaṁ vijānanti, narā kalyāṇapāpakaṁ,
Api gāthā suṇitvāna, dhamme me ramate mano ti.

Tassattho: “samma sutasoma, narā nāma dhammaṁ sutvā kalyāṇam-pi pāpakam-pi jānanti, appeva nāma tā gāthā sutvā mama pi kusalakammapathadhamme mano rameyyā” ti.

Atha mahāsatto: “Sotukāmo dāni porisādo, kathessāmī” ti cintetvā: “Tena hi, samma, sādhukaṁ suṇāhī” ti taṁ ohitasotaṁ katvā nandabrāhmaṇena kathitaniyāmeneva gāthānaṁ thutiṁ katvā chasu kāmāvacaradevesu ekakolāhalaṁ katvā {5.494} devatāsu sādhukāraṁ dadamānāsu porisādassa dhammaṁ kathesi:

75. Sakideva mahārāja, sabbhi hoti samāgamo,
Sā naṁ saṅgati pāleti, nāsabbhi bahu saṅgamo.

76. Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ sandhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo.

77. Jīranti ve rājarathā sucittā, atho sarīram-pi jaraṁ upeti,
Satañca dhammo na jaraṁ upeti, santo have sabbhi pavedayanti.

78. Nabhañca dūre pathavī ca dūre, pāraṁ samuddassa tadāhu dūre,
Tato have dūrataraṁ vadanti, satañca dhammo asatañca rājā ti.

Tassa tena sukathitattā ceva attano paṇḍitabhāvena ca tā gāthā sabbaññubuddhakathitā viyāti cintentassa sakalasarīraṁ pañcavaṇṇāya pītiyā paripūri, bodhisatte muducittaṁ ahosi, setacchattadāyakaṁ pitaraṁ viya naṁ amaññi. So: “Ahaṁ sutasomassa dātabbaṁ kiñci hiraññasuvaṇṇaṁ na passāmi, ekekāya panassa gāthāya ekekaṁ varaṁ dassāmī” ti cintetvā gāthamāha.

79. Gāthā imā atthavatī subyañjanā, subhāsitā tuyha janinda sutvā,
Ānandi vitto sumano patīto, cattāri te samma vare dadāmī ti.

Tattha ānandī ti ānandajāto. Sesāni tasseva vevacanāni. Cattāro pi hete tuṭṭhākārā eva.

Atha naṁ mahāsatto: “Kiṁ nāma tvaṁ varaṁ dassasī” ti apasādento gāthamāha.

80. Yo {5.495} nattano maraṇaṁ bujjhasi tuvaṁ, hitāhitaṁ vinipātañca saggaṁ,
Giddho rase duccarite niviṭṭho, kiṁ tvaṁ varaṁ dassasi pāpadhamma.

81. Ahañca taṁ ‘dehi varan’-ti vajjaṁ, tvaṁ cā pi datvā na avākareyya,
Sandiṭṭhikaṁ kalahamimaṁ vivādaṁ, ko paṇḍito jānamupabbajeyyā ti.

Tattha yo ti yo tvaṁ: “Maraṇadhammohamasmī” ti attano pi maraṇaṁ na bujjhasi na jānāsi, pāpakammam-eva karosi. Hitāhitanti: “Idaṁ me kammaṁ hitaṁ, idaṁ ahitaṁ, idaṁ vinipātaṁ nessati, idaṁ saggan”-ti na jānāsi. Rase ti manussamaṁsarase. Vajjan-ti vadeyyaṁ. Na avākareyyā ti vācāya datvā: “Dehi me varan”-ti vuccamāno na avākareyyāsi na dadeyyāsi. Upabbajeyyā ti ko imaṁ kalahaṁ paṇḍito upagaccheyya.

Tato porisādo: “Nāyaṁ mayhaṁ saddahati, saddahāpessāmi nan”-ti gāthamāha.

82. Na taṁ varaṁ arahati jantu dātuṁ, yaṁ vā pi datvā na avākareyya,
Varassu samma avikampamāno, pāṇaṁ cajitvāna pi dassamevā ti.

Tattha avikampamāno ti anolīyamāno.

Atha mahāsatto: “Ayaṁ ativiya sūro hutvā katheti, karissati me vacanaṁ, varaṁ gaṇhissāmi, sace pana: “Manussamaṁsaṁ na khāditabban’-ti paṭhamam-eva varaṁ vārayissaṁ, ativiya kilamissati, paṭhamaṁ aññe tayo vare gahetvā pacchā etaṁ gaṇhissāmī” ti cintetvā āha:

83. Ariyassa ariyena sameti sakhyaṁ, paññassa paññāṇavatā sameti,
Passeyya taṁ vassasataṁ arogaṁ, etaṁ varānaṁ paṭhamaṁ varāmī ti.

Tattha {5.496} ariyassā ti ācāraariyassa. Sakhyan-ti sakhidhammo mittadhammo. Paññāṇavatā ti ñāṇasampannena. Sametī ti gaṅgodakaṁ viya yamunodakena saṁsandati. Dhātuso hi sattā saṁsandanti. Passeyya tan-ti sutasomo porisādassa ciraṁ jīvitaṁ icchanto viya paṭhamaṁ attano jīvitavaraṁ yācati. Paṇḍitassa hi: “Mama jīvitaṁ dehī” ti vattuṁ ayuttaṁ, apica so ‘mayham-eva esa ārogyaṁ icchatī’ ti cintetvā tussissatīti evamāha.

So pi taṁ sutvāva: “Ayaṁ issariyā dhaṁsetvā idāni maṁsaṁ khāditukāmassa evaṁ mahāanatthakarassa mahācorassa mayham-eva jīvitaṁ icchati, aho mama hitakāmo” ti tuṭṭhamānaso vañcetvā varassa gahitabhāvaṁ ajānitvā taṁ varaṁ dadamāno gāthamāha.

84. Ariyassa ariyena sameti sakhyaṁ, paññassa paññāṇavatā sameti,
Passāsi maṁ vassasataṁ arogaṁ, etaṁ varānaṁ paṭhamaṁ dadāmī ti.

Tattha varānan-ti catunnaṁ varānaṁ paṭhamaṁ.

Tato bodhisatto āha:

85. Ye khattiyāse idha bhūmipālā, muddhābhisittā katanāmadheyyā,
Na tādise bhūmipatī adesi, etaṁ varānaṁ dutiyaṁ varāmī ti.

Tattha katanāmadheyyā ti muddhani abhisittattāva: “Muddhābhisittā” ti katanāmadheyyā. Na tādise ti tādise khattiye na adesi mā khādi.

Iti so dutiyaṁ varaṁ gaṇhanto parosatānaṁ khattiyānaṁ jīvitavaraṁ gaṇhi. Porisādo pissa dadamāno āha:

86. Ye khattiyāse idha bhūmipālā, muddhābhisittā katanāmadheyyā,
Na tādise bhūmipatī ademi, etaṁ varānaṁ dutiyaṁ dadāmī ti.

Kiṁ {5.497} pana te tesaṁ saddaṁ suṇanti, na suṇantīti? Na sabbaṁ suṇanti. Porisādena hi rukkhassa dhūmajālaupaddavabhayena paṭikkamitvā aggi kato, aggino ca rukkhassa ca antare nisīditvā mahāsatto tena saddhiṁ kathesi, tasmā sabbaṁ asutvā upaḍḍhupaḍḍhaṁ suṇiṁsu. Te: “Idāni sutasomo porisādaṁ damessati, mā bhāyathā” ti aññamaññaṁ samassāsesuṁ. Tasmiṁ khaṇe mahāsatto imaṁ gāthamāha.

87. Parosataṁ khattiyā te gahītā, talāvutā assumukhā rudantā,
Sake te raṭṭhe paṭipādayāhi, etaṁ varānaṁ tatiyaṁ varāmī ti.

Tattha parosatan-ti atirekasataṁ. Te gahītā ti tayā gahitā. Talāvutā ti hatthatalesu āvutā.

Iti mahāsatto tatiyaṁ varaṁ gaṇhanto tesaṁ khattiyānaṁ sakaraṭṭhaniyyātanavaraṁ gaṇhi. Kiṁkāraṇā? So akhādanto pi verabhayena sabbe te dāse katvā araññe yeva vāseyya, māretvā vā chaḍḍeyya, paccantaṁ netvā vā vikkiṇeyya, tasmā tesaṁ sakaraṭṭhaniyyātanavaraṁ gaṇhi. Itaro pissa dadamāno imaṁ gāthamāha.

88. Parosataṁ khattiyā me gahītā, talāvutā assumukhā rudantā,
Sake te raṭṭhe paṭipādayāmi, etaṁ varānaṁ tatiyaṁ dadāmī ti.

Catutthaṁ pana varaṁ gaṇhanto bodhisatto imaṁ gāthamāha.

89. Chiddaṁ te raṭṭhaṁ byathitā bhayā hi, puthū narā leṇamanuppaviṭṭhā,
Manussamaṁsaṁ viramehi rāja, etaṁ varānaṁ catutthaṁ varāmī ti.

Tattha {5.498} chiddan-ti na ghanavāsaṁ tattha tattha gāmādīnaṁ uṭṭhitattā savivaraṁ. Byathitā bhayāhīti: “Porisādo idāni āgamissatī” ti tava bhayena kampitā. Leṇamanuppaviṭṭhā ti dārake hatthesu gahetvā tiṇagahanādinilīyanaṭṭhānaṁ paviṭṭhā. Manussamaṁsan-ti duggandhaṁ jegucchaṁ paṭikkūlaṁ manussamaṁsaṁ pajaha. Nissakkatthe vā upayogaṁ, manussamaṁsato viramāhī ti attho.

Evaṁ vutte porisādo pāṇiṁ paharitvā hasanto: “Samma sutasoma kiṁ nāmetaṁ kathesi, kathāhaṁ tumhākaṁ etaṁ varaṁ dassāmi, sace gaṇhitukāmo, aññaṁ gaṇhāhī” ti vatvā gāthamāha.

90. Addhā hi so bhakkho mama manāpo, etassa hetumhi vanaṁ paviṭṭho,
Sohaṁ kathaṁ etto upārameyyaṁ, aññaṁ varānaṁ catutthaṁ varassū ti.

Tattha vanan-ti rajjaṁ pahāya imaṁ vanaṁ paviṭṭho.

Atha naṁ mahāsatto: “Tvaṁ ‘manussamaṁsassa piyatarattā tato viramituṁ na sakkomī” ti vadasi. Yo hi piyaṁ nissāya pāpaṁ karoti, ayaṁ bālo” ti vatvā gāthamāha.

91. Na ve ‘piyaṁ me’ ti janinda tādiso, attaṁ niraṁkacca piyāni sevati,
Attāva seyyo paramā ca seyyo, labbhā piyā ocitatthena pacchā ti.

Tattha tādiso ti janinda tādiso yuvā abhirūpo mahāyaso: “Idaṁ nāma me piyan”-ti piyavatthulobhena tattha attānaṁ niraṁkatvā sabbasugatīhi ceva sukhavisesehi ca cavitvā niraye pātetvā na ve piyāni sevati. Paramā ca seyyo ti purisassa hi paramā piyavatthumhā attāva varataro. Kiṁkāraṇā? Labbhā piyāti, piyā nāma visayavasena ceva puññena ca ocitatthena vaḍḍhitatthena diṭṭhadhamme ceva parattha ca devamanussasampattiṁ patvā sakkā laddhuṁ.

Evaṁ vutte porisādo bhayappatto hutvā: “Ahaṁ sutasomena gahitaṁ varaṁ vissajjāpetum-pi manussamaṁsato viramitum-pi {5.499} na sakkomi, kiṁ nu kho karissāmī” ti assupuṇṇehi nettehi gāthamāha.

92. Piyaṁ me mānusaṁ maṁsaṁ, sutasoma vijānahi,
Namhi sakkā nivāretuṁ, aññaṁ varaṁ samma varassū ti.

Tattha vijānahī ti tvam-pi jānāhi.

Tato bodhisatto āha:

93. Yo ve ‘piyaṁ me’ ti piyānurakkhī, attaṁ niraṁkacca piyāni sevati,
Soṇḍo va pitvā visamissapānaṁ, teneva so hoti dukkhī parattha.

94. Yo cīdha saṅkhāya piyāni hitvā, kicchena pi sevati ariyadhamme,
Dukkhito va pitvāna yathosadhāni, teneva so hoti sukhī paratthā ti.

Tattha yo ve ti, samma porisāda, yo puriso: “Idaṁ me piyan”-ti pāpakiriyāya attānaṁ niraṁkatvā piyāni vatthūni sevati, so surāpemena visamissaṁ suraṁ pitvā soṇḍo viya tena pāpakammena parattha nirayādīsu dukkhī hoti. Saṅkhāyā ti jānitvā tuletvā. Piyāni hitvā ti adhammapaṭisaṁyuttāni piyāni chaḍḍetvā.

Evaṁ vutte porisādo kalūnaṁ paridevanto gāthamāha.

95. Ohāyahaṁ pitaraṁ mātarañca, manāpiye kāmaguṇe ca pañca,
Etassa hetumhi vanaṁ paviṭṭho, taṁ te varaṁ kinti mahaṁ dadāmī ti.

Tattha etassā ti manussamaṁsassa. Kinti mahan-ti kinti katvā ahaṁ taṁ varaṁ demi.

Tato mahāsatto imaṁ gāthamāha.

96. Na paṇḍitā diguṇamāhu vākyaṁ, saccappaṭiññāva bhavanti santo,
Varassu {5.500} samma’ iti maṁ avoca, iccabravī tvaṁ na hi te sametī ti.

Tattha diguṇanti, samma porisāda, paṇḍitā nāma ekaṁ vatvā puna taṁ visaṁvādentā dutiyaṁ vacanaṁ na kathenti. Iti maṁ avocāti, “samma sutasoma varassu varan”-ti evaṁ maṁ abhāsasi. Iccabravī ti tasmā yaṁ tvaṁ iti abravi, taṁ te idāni na sameti.

So puna rodanto eva gāthamāha.

97. Apuññalābhaṁ ayasaṁ akittiṁ, pāpaṁ bahuṁ duccaritaṁ kilesaṁ,
Manussamaṁsassa kate upāgā, taṁ te varaṁ kinti mahaṁ dadeyyan-ti.

Tattha pāpan-ti kammapathaṁ appattaṁ. Duccaritan-ti kammapathappattaṁ. Kilesan-ti dukkhaṁ. Manussamaṁsassa kate ti manussamaṁsassa hetu. Upāgā ti upagatomhi. Taṁ te ti taṁ tuyhaṁ kathāhaṁ varaṁ demi, mā maṁ vārayi, anukampaṁ kāruññaṁ mayi karohi, aññaṁ varaṁ gaṇhāhīti āha.

Atha mahāsatto āha:

98. Na taṁ varaṁ arahati jantu dātuṁ, yaṁ vā pi datvā na avākareyya,
Varassu samma avikampamāno, pāṇaṁ cajitvāna pi dassamevā ti.

Evaṁ tena paṭhamaṁ vuttagāthaṁ āharitvā dassetvā varadāne ussāhento gāthā āha:

99. Pāṇaṁ cajanti santo nā pi dhammaṁ, saccappaṭiññāva bhavanti santo,
Datvā varaṁ khippamavākarohi, etena sampajja surājaseṭṭha.

100. Caje dhanaṁ aṅgavarassa hetu, aṅgaṁ caje jīvitaṁ rakkhamāno,
Aṅgaṁ {5.501} dhanaṁ jīvitañcā pi sabbaṁ, caje naro dhammamanussaranto ti.

Tattha pāṇan-ti jīvitaṁ. Santo nāma api jīvitaṁ cajanti, na dhammaṁ. Khippamavākarohī ti idha khippaṁ mayhaṁ dehī ti attho. Etenā ti etena dhammena ceva saccena ca sampajja sampanno upapanno hohi. Surājaseṭṭhā ti taṁ paggaṇhanto ālapati. Caje dhananti, samma porisāda, paṇḍito puriso hatthapādādimhi aṅge chijjamāne tassa rakkhaṇatthāya bahum-pi dhanaṁ cajeyya. Dhammamanussaranto ti aṅgadhanajīvitāni pariccajanto pi: “Sataṁ dhammaṁ na vītikkamissāmī” ti evaṁ dhammaṁ anussaranto.

Evaṁ mahāsatto imehi kāraṇehi taṁ sacce patiṭṭhāpetvā idāni attano gurubhāvaṁ dassetuṁ gāthamāha.

101. Yasmā hi dhammaṁ puriso vijaññā, ye cassa kaṅkhaṁ vinayanti santo,
Taṁ hissa dīpañca parāyaṇañca, na tena mittiṁ jirayetha pañño ti.

Tattha yasmā ti yamhā purisā. Dhamman-ti kusalākusalajotakaṁ kāraṇaṁ. Vijaññā ti vijāneyya. Taṁ hissā ti taṁ ācariyakulaṁ etassa puggalassa patiṭṭhānaṭṭhena dīpaṁ, uppanne bhaye gantabbaṭṭhānaṭṭhena parāyaṇañca. Na tena mittin-ti tena ācariyapuggalena saha so paṇḍito kenaci pi kāraṇena mittiṁ na jīrayetha na vināseyya.

Evañca pana vatvā, “samma porisāda, guṇavantassa ācariyassa vacanaṁ nāma bhindituṁ na vaṭṭati, ahañca taruṇakāle pi tava piṭṭhi-ācariyo hutvā bahuṁ sikkhaṁ sikkhāpesiṁ, idāni pi buddhalīlāya satārahā gāthā te kathesiṁ, tena me vacanaṁ kātuṁ arahasī” ti āha. Taṁ sutvā porisādo: “Ayaṁ sutasomo mayhaṁ ācariyo ceva paṇḍito ca, varo cassa mayā dinno, kiṁ sakkā kātuṁ, ekasmiṁ attabhāve maraṇaṁ nāma dhuvaṁ, manussamaṁsaṁ na khādissāmi, dassāmissa varan”-ti assudhārāhi pavattamānāhi uṭṭhāya sutasomanarindassa pādesu patitvā varaṁ dadamāno imaṁ gāthamāha.

102. Addhā {5.502} hi so bhakkho mama manāpo, etassa hetumhi vanaṁ paviṭṭho,
Sace ca maṁ yācasi etamatthaṁ, etam-pi te samma varaṁ dadāmī ti.

Atha naṁ mahāsatto evamāha: “samma, sīle ṭhitassa maraṇam-pi varaṁ, gaṇhāmi, mahārāja, tayā dinnaṁ varaṁ, ajja paṭṭhāya ariyapathe patiṭṭhitosi, evaṁ sante pi taṁ yācāmi, sace te mayi sineho atthi, pañca sīlāni gaṇha, mahārājā” ti. “Sādhu, samma, dehi me sīlānī” ti. “Gaṇha mahārājā” ti. So mahāsattaṁ pañcapatiṭṭhitena vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Mahāsatto pi naṁ pañcasīlesu patiṭṭhāpesi. Tasmiṁ khaṇe tattha sannipatitā bhummā devā mahāsatte pītiṁ janetvā: “Avīcito yāva bhavaggā añño porisādaṁ manussamaṁsato nivāretuṁ samattho nāma natthi, aho sutasomena dukkarataraṁ katan”-ti mahantena saddena vanaṁ unnādentā sādhukāraṁ adaṁsu. Tesaṁ saddaṁ sutvā cātumahārājikāti evaṁ yāva brahmalokā ekakolāhalaṁ ahosi. Rukkhe laggitarājāno pi taṁ devatānaṁ sādhukārasaddaṁ suṇiṁsu. Rukkhadevatā pi sakavimāne ṭhitāva sādhukāramadāsi. Iti devatānaṁ saddo va sūyati, rūpaṁ na dissati. Devatānaṁ sādhukārasaddaṁ sutvā rājāno cintayiṁsu: “sutasomaṁ nissāya no jīvitaṁ laddhaṁ, dukkaraṁ kataṁ sutasomena porisādaṁ damentenā” ti bodhisattassa thutiṁ kariṁsu. Porisādo mahāsattassa pāde vanditvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Atha naṁ bodhisatto: “samma, khattiye mocehī” ti āha. So cintesi: “Ahaṁ etesaṁ paccāmitto, ete mayā mocitā ‘gaṇhatha no paccāmittan’-ti maṁ hiṁseyyuṁ, mayā jīvitaṁ cajantena pi na sakkā sutasomassa santikā gahitaṁ sīlaṁ bhindituṁ, iminā saddhi yeva gantvā mocessāmi, evaṁ me bhayaṁ na bhavissatī” ti. Atha bodhisattaṁ vanditvā, “sutasoma, ubho pi gantvā khattiye mocessāmā” ti vatvā gāthamāha.

103. Satthā {5.503} ca me hosi sakhā ca mesi, vacanam-pi te samma ahaṁ akāsiṁ,
Tuvam-pi me samma karohi vākyaṁ, ubho pi gantvāna pamocayāmā ti.

Tattha satthā ti saggamaggassa desitattā satthā ca, taruṇakālato paṭṭhāya sakhā ca.

Atha naṁ bodhisatto āha:

104. Satthā ca te homi sakhā ca tyamhi, vacanam-pi me samma tuvaṁ akāsi,
Aham-pi te samma karomi vākyaṁ, ubho pi gantvāna pamocayāmā ti.

Evaṁ vatvā te upasaṅkamitvā āha:

105. Kammāsapādena viheṭhitattha, talāvutā assumukhā rudantā,
Na jātu dubbhetha imassa rañño, saccappaṭiññaṁ me paṭissuṇāthā ti.

Tattha kammāsapādenāti idaṁ mahāsatto: “Ubho pi gantvāna pamocayāmā” ti sampaṭicchitvā: “Khattiyā nāma mānathaddhā honti, muttamattāva ‘iminā mayaṁ viheṭhitamhā’ ti porisādaṁ potheyyum-pi haneyyum pi, na kho panesa tesu dubbhissati, ahaṁ ekako va gantvā paṭiññaṁ tāva nesaṁ gaṇhissāmī” ti cintetvā tattha gantvā te hatthatale āvunitvā aggapādaṅgulīhi bhūmiṁ phusamānāhi rukkhasākhāsu olaggite vātappaharaṇakāle nāgadantesu olaggitakuraṇḍakadāmāni viya samparivattante addasa. Te pi taṁ disvā: “Idānimhā mayaṁ arogā” ti ekappahāreneva mahāviravaṁ raviṁsu. Atha ne mahāsatto: “Mā bhāyitthā” ti assāsetvā: “Mayā porisādo damito, tumhākaṁ abhayaṁ gahitaṁ, tumhe pana me vacanaṁ karothā” ti vatvā evamāha. Tattha na jātū ti ekaṁseneva na dubbhetha.

Te āhaṁsu:

106. Kammāsapādena viheṭhitamhā, talāvutā assumukhā rudantā,
Na jātu dubbhema imassa rañño, saccappaṭiññaṁ te paṭissuṇāmā ti.

Tattha {5.504} paṭissuṇāmāti: “Evaṁ paṭiññaṁ adhivāsema sampaṭicchāma, apica kho pana mayaṁ kilantā kathetuṁ na sakkoma, tumhe sabbasattānaṁ saraṇaṁ, tumheva kathetha, mayaṁ vo vacanaṁ sutvā paṭiññaṁ dassāmā” ti.

Atha ne bodhisatto: “Tena hi paṭiññaṁ dethā” ti vatvā gāthamāha.

107. Yathā pitā vā atha vā pi mātā, anukampakā atthakāmā pajānaṁ.

Evam-eva vo hotu ayañca rājā, tumhe ca vo hotha yatheva puttā” ti.

Atha naṁ te pi sampaṭicchamānā imaṁ gāthamāhaṁsu:

108. Yathā pitā vā atha vā pi mātā, anukampakā atthakāmā pajānaṁ,
Evam-eva no hotu ayañca rājā, mayam-pi hessāma yatheva puttā ti.

Tattha tumhe ca vo ti vo-kāro nipātamattaṁ.

Iti mahāsatto tesaṁ paṭiññaṁ gahetvā porisādaṁ pakkositvā: “Ehi, samma, khattiye mocehī” ti āha. So khaggaṁ gahetvā ekassa rañño bandhanaṁ chindi. Rājā sattāhaṁ nirāhāro vedanappatto saha bandhanachedā mucchito bhūmiyaṁ pati. Taṁ disvā mahāsatto kāruññaṁ katvā, “samma porisāda, mā evaṁ chindī” ti ekaṁ rājānaṁ ubhohi hatthehi daḷhaṁ gahetvā ure katvā: “Idāni bandhanaṁ chindāhī” ti āha. Porisādo khaggena chindi. Mahāsatto thāmasampannatāya naṁ ure nipajjāpetvā orasaputtaṁ viya muducittena otāretvā bhūmiyaṁ nipajjāpesi. Evaṁ sabbe pi te bhūmiyaṁ nipajjāpetvā vaṇe dhovitvā dārakānaṁ kaṇṇato suttakaṁ viya saṇikaṁ rajjuyo nikkaḍḍhitvā pubbalohitaṁ dhovitvā vaṇe niddose katvā, “samma porisāda, ekaṁ rukkhatacaṁ pāsāṇe ghaṁsitvā āharā” ti āharāpetvā saccakiriyaṁ katvā tesaṁ hatthatalāni makkhesi. Taṅkhaṇaññeva vaṇo phāsukaṁ ahosi. Porisādo taṇḍulaṁ gahetvā taralaṁ paci {5.505}, ubho janā parosataṁ khattiye pāyesuṁ. Iti te sabbeva santappitā, sūriyo atthaṅgato. Punadivase pāto ca majjhanhike ca sāyañca taralam-eva pāyetvā tatiyadivase sasitthakayāguṁ pāyesuṁ, tāvatā te arogā ahesuṁ.

Atha ne mahāsatto: “Gantuṁ sakkhissathā” ti pucchitvā: “Gacchāmā” ti vutte: “Ehi, samma porisāda, sakaṁ raṭṭhaṁ gacchāmā” ti āha. So rodamāno tassa pādesu patitvā: “Tvaṁ, samma, rājāno gahetvā gaccha, ahaṁ idheva vanamūlaphalāni khādanto vasissāmī” ti āha. “Samma, idha kiṁ karissasi, ramaṇīyaṁ te raṭṭhaṁ, bārāṇasiyaṁ rajjaṁ kārehī” ti. “Samma kiṁ kathesi, na sakkā mayā tattha gantuṁ, sakalanagaravāsino hi me verino, te ‘iminā mayhaṁ mātā khāditā, mayhaṁ pitā, mayhaṁ bhātā’ ti maṁ paribhāsissanti, ‘gaṇhatha imaṁ coran’-ti ekekadaṇḍena vā ekekaleḍḍunā vā maṁ jīvitā voropessanti, ahañca tumhākaṁ santike sīlesu patiṭṭhito, jīvitahetu pi na sakkā mayā paraṁ māretuṁ, tasmā nāhaṁ gacchāmi, ahaṁ manussamaṁsato viratattā kittakaṁ jīvissāmi, idāni mama tumhākaṁ dassanaṁ natthī” ti roditvā: “Gacchatha tumhe” ti āha. Atha mahāsatto tassa piṭṭhiṁ parimajjitvā, “samma porisāda, mā cintayi, sutasomo nāmāhaṁ, mayā tādiso kakkhaḷo pharuso vinīto, bārāṇasivāsikesu kiṁ vattabbaṁ atthi, ahaṁ taṁ tattha patiṭṭhāpessāmi, asakkonto attano rajjaṁ dvidhā bhinditvā dassāmī” ti vatvā: “Tumhākam-pi nagare mama verino atthiyevā” ti vutte: “Iminā mama vacanaṁ karontena dukkaraṁ kataṁ, yena kenaci upāyena porāṇakayase patiṭṭhapetabbo esa mayā” ti cintetvā tassa palobhanatthāya nagarasampattiṁ vaṇṇento āha:

109. Catuppadaṁ sakuṇañcā pi maṁsaṁ, sūdehi randhaṁ sukataṁ suniṭṭhitaṁ,
Sudhaṁva indo paribhuñjiyāna, hitvā katheko ramasī araññe.

110. Tā {5.506} khattiyā vellivilākamajjhā, alaṅkatā samparivārayitvā,
Indaṁva devesu pamodayiṁsu, hitvā katheko ramasī araññe.

111. Tambūpadhāne bahugoṇakamhi, subhamhi sabbassayanamhi saṅge,
Seyyassa majjhamhi sukhaṁ sayitvā hitvā katheko ramasī araññe.

112. Pāṇissaraṁ kumbhathūṇaṁ nisīthe, atho pi ve nippurisam-pi tūriyaṁ,
Bahuṁ sugītañca suvāditañca, hitvā katheko ramasī araññe.

113. Uyyānasampannaṁ pahūtamālyaṁ, migājinūpetaṁ puraṁ surammaṁ,
Hayehi nāgehi rathehupetaṁ, hitvā katheko ramasī araññe ti.

Tattha sukatan-ti nānappakārehi suṭṭhu kataṁ. Suniṭṭhitan-ti nānāsambhārayojanena suṭṭhu niṭṭhitaṁ. Katheko ti kathaṁ eko. Ramasī ti mūlaphalādīni khādanto kathaṁ ramissasi, “ehi, mahārāja, gamissāmā” ti. Vellivilākamajjhā ti ettha vellī ti rāsi, vilākamajjhā ti vilaggamajjhā. Uttattaghanasuvaṇṇarāsipabhā ceva tanudīghamajjhā cāti dasseti. Devesū ti devalokesu accharā indaṁ viya ramaṇīye bārāṇasinagare pubbe taṁ pamodayiṁsu, tā hitvā idha kiṁ karissasi, “ehi, samma, gacchāmā” ti. Tambūpadhāne ti rattūpadhāne. Sabbassayanamhī ti sabbattharaṇatthate sayane. Saṅge ti anekabhūmike dassetvā addharattaaṅgayutte tattha tvaṁ pubbe sayī ti attho. Sukhan-ti tādisassa sayanassa majjhamhi sukhaṁ sayitvāna idāni kathaṁ araññe ramissasi, “ehi gacchāma, sammā” ti. Nisīthe ti rattibhāge. Hitvā ti evarūpaṁ sampattiṁ chaḍḍetvā. Uyyānasampannaṁ pahūtamālyanti, mahārāja, tava uyyānasampannaṁ nānāvidhapupphaṁ. Migājinūpetaṁ puraṁ suramman-ti {5.507} taṁ uyyānaṁ migājinaṁ nāma nāmena, tena upetaṁ puram-pi te suṭṭhu rammaṁ. Hitvā ti evarūpaṁ manoramaṁ nagaraṁ chaḍḍetvā.

Iti mahāsatto: “Appeva nāmesa pubbe upabhuttaparibhogarasaṁ saritvā gantukāmo bhaveyyā” ti paṭhamaṁ bhojanena palobhesi, dutiyaṁ kilesena, tatiyaṁ sayanena, catutthaṁ naccagītavāditena, pañcamaṁ uyyānena ceva nagarena cāti imehi ettakehi palobhetvā: “Ehi, mahārāja, ahaṁ taṁ ādāya gantvā bārāṇasiyaṁ patiṭṭhāpetvā pacchā sakaraṭṭhaṁ gamissāmi, sace bārāṇasirajjaṁ na labhissasi, upaḍḍharajjaṁ te dassāmi, kiṁ te araññavāsena, mama vacanaṁ karohī” ti āha. So tassa vacanaṁ sutvā gantukāmo hutvā: “Sutasomo mayhaṁ atthakāmo anukampako, paṭhamaṁ maṁ kalyāṇe patiṭṭhāpetvā ‘idāni porāṇakayaseva patiṭṭhāpessāmī’ ti vadati, sakkhissati cesa patiṭṭhāpetuṁ, iminā saddhiṁ yeva gantuṁ vaṭṭati, kiṁ me araññavāsenā” ti cintetvā tuṭṭhacitto tassa guṇaṁ nissāya vaṇṇaṁ kathetukāmo: “Samma, sutasoma, kalyāṇamittasaṁsaggato sādhutaraṁ, pāpamittasaṁsaggato vā pāpataraṁ nāma natthī” ti vatvā āha:

114. Kāḷapakkhe yathā cando, hāyateva suve suve,
Kāḷapakkhūpamo rāja, asataṁ hoti samāgamo.

115. Yathāhaṁ rasakamāgamma, sūdaṁ kāpurisādhamaṁ,
Akāsiṁ pāpakaṁ kammaṁ, yena gacchāmi duggatiṁ.

116. Sukkapakkhe yathā cando, vaḍḍhateva suve suve,
Sukkapakkhūpamo rāja, sataṁ hoti samāgamo.

117. Yathāhaṁ tuvamāgamma, sutasoma vijānahi,
Kāhāmi kusalaṁ kammaṁ, yena gacchāmi suggatiṁ.

118. Thale yathā vāri janinda vuṭṭhaṁ, anaddhaneyyaṁ na ciraṭṭhitīkaṁ,
Evam-pi {5.508} hoti asataṁ samāgamo, anaddhaneyyo udakaṁ thaleva.

119. Sare yathā vāri janinda vuṭṭhaṁ, ciraṭṭhitīkaṁ naravīraseṭṭha,
Evam-pi ve hoti sataṁ samāgamo, ciraṭṭhitīko udakaṁ sareva.

120. Abyāyiko hoti sataṁ samāgamo, yāvam-pi tiṭṭheyya tatheva hoti,
Khippañhi veti asataṁ samāgamo, tasmā sataṁ dhammo asabbhi ārakā ti.

Tattha suve suve ti divase divase. Anaddhaneyyan-ti na addhānakkhamaṁ. Sare ti samudde. Naravīraseṭṭhā ti naresu vīriyena seṭṭha. Udakaṁ sarevā ti samudde vuṭṭhaudakaṁ viya. Abyāyiko ti avigacchanako. Yāvam-pi tiṭṭheyyā ti yattakaṁ kālaṁ jīvitaṁ tiṭṭheyya, tattakaṁ kālaṁ tatheva hoti, na jīrati sappurisehi mittabhāvoti.

Iti porisādo sattahi gāthāhi mahāsattasseva vaṇṇaṁ kathesi. Mahāsatto pi porisādañca te ca rājāno gahetvā attano paccantagāmaṁ agamāsi. Paccantagāmavāsino mahāsattaṁ disvā nagaraṁ gantvā amaccānaṁ ācikkhiṁsu. Amaccā balakāyaṁ ādāya gantvā parivārayiṁsu. Mahāsatto tena parivārena bārāṇasirajjaṁ agamāsi. Antarāmagge janapadavāsino bodhisattassa paṇṇākāraṁ datvā anugacchiṁsu, mahanto parivāro ahosi, tena saddhiṁ bārāṇasiṁ pāpuṇi. Tadā porisādassa putto rājā hoti, senāpati kāḷahatthi yeva. Nāgarā rañño ārocayiṁsu: “mahārāja, sutasomo kira porisādaṁ dametvā ādāya idhāgacchati, nagaramassa pavisituṁ na dassāmā” ti sīghaṁ nagaradvārāni pidahitvā āvudhahatthā aṭṭhaṁsu. Mahāsatto dvārānaṁ pihitabhāvaṁ ñatvā porisādañca parosatañca rājāno ohāya katipayehi amaccehi saddhiṁ āgantvā: “Ahaṁ sutasomarājā, dvāraṁ vivarathā” ti āha. Purisā gantvā rañño ārocesuṁ. So: “Khippaṁ vivarathā” ti vivarāpesi. Mahāsatto nagaraṁ pāvisi. Rājā ca kāḷahatthi cassa paccuggamanaṁ {5.509} katvā ādāya pāsādaṁ āropayiṁsu.

So rājapallaṅke nisīditvā porisādassa aggamahesiṁ sesāmacce ca pakkosāpetvā kāḷahatthiṁ āha: “kāḷahatthi, kasmā rañño nagaraṁ pavisituṁ na dethā” ti? “So rajjaṁ kārento imasmiṁ nagare bahū manusse khādi, khattiyehi akattabbaṁ kari, sakalajambudīpaṁ chiddamakāsi, evarūpo pāpadhammo, tena kāraṇenā” ti. “Idāni ‘so evarūpaṁ karissatī’ ti mā cintayittha, ahaṁ taṁ dametvā sīlesu patiṭṭhāpesiṁ, jīvitahetu pi kañci na viheṭhessati, natthi vo tato bhayaṁ, evaṁ mā karittha, puttehi nāma mātāpitaro paṭijaggitabbā, mātāpituposakā hi saggaṁ gacchanti, itare nirayan”-ti evaṁ so nicāsane nisinnassa puttarājassa ovādaṁ datvā, “kāḷahatthi, tvaṁ rañño sahāyo ceva sevako ca, raññā pi mahante issariye patiṭṭhāpito, tayā pi rañño atthaṁ carituṁ vaṭṭatī” ti senāpatim-pi anusāsitvā, “devi, tvam-pi kulagehā āgantvā tassa santike aggamahesiṭṭhānaṁ patvā puttadhītāhi vaḍḍhippattā, tayā pi tassa atthaṁ carituṁ vaṭṭatī” ti deviyā pi ovādaṁ datvā tamevatthaṁ matthakaṁ pāpetuṁ dhammaṁ desento gāthā āha:

121. Na so rājā yo ajeyyaṁ jināti, na so sakhā yo sakhāraṁ jināti,
Na sā bhariyā yā patino na vibheti, na te puttā ye na bharanti jiṇṇaṁ.

122. Na sā sabhā yattha na santi santo, na te santo ye na bhaṇanti dhammaṁ,
Rāgañca dosañca pahāya mohaṁ, dhammaṁ bhaṇantāva bhavanti santo.

123. Nābhāsamānaṁ jānanti, missaṁ bālehi paṇḍitaṁ,
Bhāsamānañca jānanti, desentaṁ amataṁ padaṁ.

124. Bhāsaye jotaye dhammaṁ, paggaṇhe isinaṁ dhajaṁ,
Subhāsitaddhajā isayo, dhammo hi isinaṁ dhajo ti.

Tattha {5.510} ajeyyan-ti ajeyyā nāma mātāpitaro, te jinanto rājā nāma na hoti. Sace tvam-pi pitu santakaṁ rajjaṁ labhitvā tassa paṭisattu hosi, akiccakārī nāma bhavissasi. Sakhāraṁ jinātī ti kūṭaḍḍena jināti. Sace tvaṁ, kāḷahatthi, raññā saddhiṁ mittadhammaṁ na pūresi, adhammaṭṭho hutvā niraye nibbattissasi. Na vibhetī ti na bhāyati. Sace tvaṁ rañño na bhāyasi, bhariyādhamme ṭhitā nāma na hosi, akiccakārī nāma bhavissasi. Jiṇṇan-ti mahallakaṁ. Tasmiñhi kāle abharantā puttā puttā nāma na honti.

Santo ti paṇḍitā. Ye na bhaṇanti dhamman-ti ye pucchitā saccasabhāvaṁ na vadanti, na te paṇḍitā nāma. Dhammaṁ bhaṇantāvā ti ete rāgādayo pahāya parassa hitānukampakā hutvā sabhāvaṁ bhaṇantāva paṇḍitā nāma honti. Nābhāsamānan-ti na abhāsamānaṁ. Amataṁ padan-ti amatamahānibbānaṁ desentaṁ: “Paṇḍito” ti jānanti, teneva porisādo maṁ ñatvā pasannacitto cattāro vare datvā pañcasu sīlesu patiṭṭhito. Bhāsaye ti paṇḍito puriso dhammaṁ bhāseyya joteyya, buddhādayo isayo yasmā dhammo etesaṁ dhajo, tasmā subhāsitaddhajā nāma subhāsitaṁ paggaṇhanti, bālā pana subhāsitaṁ paggaṇhantā nāma natthīti.

Imassa dhammakathaṁ sutvā rājā ca senāpati ca devī ca tuṭṭhā: “Gacchāma, mahārāja, ānemā” ti vatvā nagare bheriṁ carāpetvā nāgare sannipātetvā: “Tumhe mā bhāyittha, rājā kira dhamme patiṭṭhito, etha naṁ ānemā” ti mahājanaṁ ādāya mahāsattaṁ purato katvā rañño santikaṁ gantvā vanditvā kappake upaṭṭhāpetvā kappitakesamassuṁ nhātānulittapasādhitaṁ rājānaṁ ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñcitvā nagaraṁ pavesesuṁ. Porisādo rājā hutvā parosatānaṁ khattiyānaṁ mahāsattassa ca mahāsakkāraṁ kāresi. “Sutasomanarindena kira porisādaṁ dametvā rajje patiṭṭhāpito” ti sakalajambudīpe mahākolāhalaṁ udapādi. Indapatthanagaravāsino pi: “Rājā no āgacchatū” ti dūtaṁ pahiṇiṁsu. So tattha māsamattaṁ vasitvā, “samma, gacchāmahaṁ, tvaṁ appamatto hohi, nagaradvāresu ca majjhe cāti pañca dānasālāyo kārehi, dasa rājadhamme akopetvā agatigamanaṁ pariharā” ti porisādaṁ ovadi. Parosatāhi rājadhānīhi balakāyo yebhuyyena sannipati {5.511}. So tena balakāyena parivuto bārāṇasito nikkhami. Porisādo pi nikkhamitvā upaḍḍhapathā nivatti. Mahāsatto avāhanānaṁ rājūnaṁ vāhanāni datvā uyyojesi. Te pi rājāno tena saddhiṁ sammoditvā mahāsattaṁ vandanādīni katvā attano attano janapadaṁ agamiṁsu.

Mahāsatto pi nagaraṁ patvā indapatthanagaravāsīhi devanagaraṁ viya alaṅkatanagaraṁ pavisitvā mātāpitaro vanditvā madhurapaṭisanthāraṁ katvā mahātalaṁ abhiruhi. So dhammena rajjaṁ kārento cintesi: “rukkhadevatā mayhaṁ bahūpakārā, balikammalābhamassā karissāmī” ti. So tassa nigrodhassa avidūre mahantaṁ taḷākaṁ kāretvā bahūni kulāni pesetvā gāmaṁ nivesesi. Gāmo mahā ahosi asītimattaāpaṇasahassapaṭimaṇḍito. Tam-pi rukkhamūlaṁ sākhantato paṭṭhāya samatalaṁ kāretvā parikkhittavedikatoraṇadvārayuttaṁ akāsi, devatā abhippasīdi. Kammāsapādassa damitaṭṭhāne nivuṭṭhattā pana so gāmo kammāsadammanigamo nāma jāto. Te pi sabbe rājāno mahāsattassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā āyupariyosāne saggaṁ pūrayiṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā: “Na, bhikkhave, idānevāhaṁ aṅgulimālaṁ damemi, pubbepesa mayā damitoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā porisādo rājā aṅgulimālo ahosi, kāḷahatthi sāriputto, nandabrāhmaṇo ānando, rukkhadevatā kassapo, sakko anuruddho, sesarājāno buddhaparisā, mātāpitaro mahārājakulāni, sutasomarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Mahāsutasomajātakavaṇṇanā pañcamā

Jātakuddānaṁ:

Sumukho pana haṁsavaro ca mahā, sudhabhojaniko ca paro pavaro,
Sakuṇāladijādhipativhayano, sutasomavaruttamasavhayanoti.

Asītinipātavaṇṇanā niṭṭhitā

Pañcamo bhāgo niṭṭhito