Chaṭṭho Bhāgo (538-542)

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Khuddakanikāye

Jātaka-aṭṭhakathā

22. Mahānipāto

Ja 538: Mūgapakkhajātakavaṇṇanā

{6.1} paṇḍiccayaṁ vibhāvayā ti idaṁ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṁ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṁ sannisinnā bhagavato nekkhammapāramiṁ vaṇṇayantā nisīdiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Bhikkhave, idāni mama pūritapāramissa rajjaṁ chaḍḍetvā mahābhinikkhamanaṁ nāma anacchariyaṁ. Ahañhi pubbe aparipakke ñāṇe pāramiyo pūrento pi rajjaṁ chaḍḍetvā nikkhantoyevā” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte kāsiraṭṭhe bārāṇasiyaṁ kāsirājā nāma dhammena rajjaṁ kāresi. Tassa soḷasasahassā itthiyo ahesuṁ. Tāsu ekā pi puttaṁ vā dhītaraṁ vā na labhi. Nāgarā: “Amhākaṁ rañño vaṁsānurakkhako eko pi putto natthī” ti rājaṅgaṇe sannipatitvā kusajātake (Ja. 531) āgatanayeneva rājānaṁ evamāhaṁsu: “Deva, puttaṁ patthethā” ti. Rājā tesaṁ vacanaṁ sutvā soḷasasahassā itthiyo: “Tumhe puttaṁ patthethā” ti āṇāpesi. Tā candādīnaṁ devatānaṁ āyācanaupaṭṭhānādīni katvā patthentiyo pi puttaṁ vā dhītaraṁ vā na labhiṁsu. Aggamahesī panassa maddarājadhītā candādevī nāma sīlasampannā ahosi. Rājā: “Bhadde, tvam-pi puttaṁ patthehī” ti āha. Sā puṇṇamadivase uposathaṁ samādiyitvā cūḷasayane nipannāva attano sīlaṁ āvajjetvā: “Sacāhaṁ akhaṇḍasīlā iminā me saccena {6.2} putto uppajjatū” ti saccakiriyaṁ akāsi.

Tassā sīlatejena sakkassa bhavanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. Sakko āvajjento taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Candādevī puttaṁ pattheti, handāhaṁ puttaṁ dassāmī” ti tassānucchavikaṁ puttaṁ upadhārento bodhisattaṁ passi. Bodhisatto pi tadāvīsativassāni bārāṇasiyaṁ rajjaṁ kāretvā tato cuto ussadaniraye nibbattitvā asītivassasahassāni tattha paccitvā tato cavitvā tāvatiṁsabhavane nibbatti. Tatthā pi yāvatāyukaṁ ṭhatvā tato cavitvā uparidevalokaṁ gantukāmo ahosi. Sakko tassa santikaṁ gantvā: “Mārisa, tayi manussaloke uppanne pāramiyo ca te pūrissanti, mahājanassa vuḍḍhi ca bhavissati, ayaṁ kāsirañño candādevī nāma aggamahesī puttaṁ pattheti, tassā kucchiyaṁ uppajjāhī” ti vatvā aññesañca cavanadhammānaṁ pañcasatānaṁ devaputtānaṁ paṭiññaṁ gahetvā sakaṭṭhānam-eva agamāsi. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā pañcahi devaputtasatehi saddhiṁ devalokato cavitvā sayaṁ candādeviyā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhi. Itare pana devaputtā amaccabhariyānaṁ kucchīsu paṭisandhiṁ gaṇhiṁsu.

Tadā candādeviyā kucchi vajirapuṇṇā viya ahosi. Sā gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṁ ñatvā rañño ārocesi. Taṁ sutvā rājā gabbhassa parihāraṁ dāpesi. Sā paripuṇṇagabbhā dasamāsaccayena dhaññapuññalakkhaṇasampannaṁ puttaṁ vijāyi. Taṁ divasam-eva amaccagehesu pañca kumārasatāni jāyiṁsu. Tasmiṁ khaṇe rājā amaccagaṇaparivuto mahātale nisinno ahosi. Athassa: “Putto, te deva, jāto” ti ārocayiṁsu. Tesaṁ vacanaṁ sutvā rañño puttapemaṁ uppajjitvā chaviyādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca aṭṭhāsi, abbhantare pīti uppajji, hadayaṁ sītalaṁ jātaṁ. So amacce pucchi: “Tuṭṭhā nu kho tumhe, mama putto jāto” ti? “Kiṁ kathetha, deva, mayaṁ pubbe anāthā, idāni pana sanāthā jātā, sāmiko no laddho” ti āhaṁsu. Rājā mahāsenaguttaṁ pakkosāpetvā āṇāpesi: “Mama puttassa parivāro laddhuṁ vaṭṭati, gaccha tvaṁ amaccagehesu ajja jātā dārakā kittakā nāmāti olokehī” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā amaccagehāni gantvā olokento pañca kumārasatāni disvā punāgantvā rañño ārocesi.

Rājā pañcannaṁ dārakasatānaṁ kumārapasādhanāni pesetvā puna pañca dhātisatāni ca dāpesi. Mahāsattassa pana atidīghādidosavajjitā {6.3} alambatthaniyo madhurathaññāyo catusaṭṭhi dhātiyo adāsi. Atidīghāya hi itthiyā passe nisīditvā thaññaṁ pivato dārakassa gīvā dīghā hoti, atirassāya passe nisīditvā thaññaṁ pivanto dārako nippīḷitakhandhaṭṭhiko hoti, atikisāya passe nisīditvā thaññaṁ pivato dārakassa ūrū rujjanti, atithūlāya passe nisīditvā thaññaṁ pivanto dārako pakkhapādo hoti, atikāḷikāya khīraṁ atisītalaṁ hoti, atiodātāya khīraṁ atiuṇhaṁ hoti, lambatthaniyā passe nisīditvā thaññaṁ pivanto dārako nippīḷitanāsiko hoti. Kāsānañca pana itthīnaṁ khīraṁ atiambilaṁ hoti, sāsānañca pana itthīnaṁ khīraṁ atikaṭukādibhedaṁ hoti, tasmā te sabbe pi dose vivajjetvā alambatthaniyo madhurathaññāyo catusaṭṭhi dhātiyo datvā mahantaṁ sakkāraṁ katvā candādeviyā pi varaṁ adāsi. Sā pi gahitakaṁ katvā ṭhapesi.

Rājā kumārassa nāmaggahaṇadivase lakkhaṇapāṭhake brāhmaṇe pakkosāpetvā tesaṁ mahantaṁ sakkāraṁ katvā kumārassa antarāyābhāvaṁ pucchi. Te tassa lakkhaṇasampattiṁ disvā: “Mahārāja, dhaññapuññalakkhaṇasampanno ayaṁ kumāro, tiṭṭhatu ekadīpo, dvisahassaparivārānaṁ catunnam-pi mahādīpānaṁ rajjaṁ kāretuṁ samattho hoti, nāssa koci antarāyo paññāyatī” ti vadiṁsu. Rājā tesaṁ vacanaṁ sutvā tussitvā kumārassa nāmaṁ karonto yasmā kumārassa jātadivase sakalakāsiraṭṭhe devo vassi, yasmā ca rañño ceva amaccānañca hadayaṁ sītalaṁ jātaṁ, yasmā ca temayamāno jāto, tasmā: “Temiyakumāro” tissa nāmaṁ akāsi. Atha naṁ dhātiyo ekamāsikaṁ alaṅkaritvā rañño santikaṁ ānayiṁsu. Rājā piyaputtaṁ āliṅgitvā sīse cumbitvā aṅke nisīdāpetvā ramayamāno nisīdi.

Tasmiṁ khaṇe cattāro corā ānītā. Rājā te disvā: “Tesu ekassa corassa sakaṇṭakāhi kasāhi pahārasahassaṁ karotha, ekassa saṅkhalikāya bandhitvā bandhanāgārapavesanaṁ karotha, ekassa sarīre sattipahāraṁ karotha, ekassa sūlāropanaṁ karothā” ti āṇāpesi. Atha mahāsatto pitu vacanaṁ sutvā bhītatasito hutvā: “Aho mama pitā rajjaṁ nissāya atibhāriyaṁ nirayagāmikammaṁ akāsī” ti cintesi. Punadivase pana taṁ setacchattassa heṭṭhā alaṅkatasirisayane nipajjāpesuṁ. So thokaṁ niddāyitvā pabuddho akkhīni ummīletvā setacchattaṁ olokento mahantaṁ sirivibhavaṁ passi. Athassa pakatiyā pi bhītatasitassa atirekataraṁ bhayaṁ uppajji. So: “Kuto nu {6.4} kho ahaṁ imaṁ coragehaṁ āgatomhī” ti upadhārento jātissarañāṇena devalokato āgatabhāvaṁ ñatvā tato paraṁ olokento ussadaniraye pakkabhāvaṁ passi, tato paraṁ olokento tasmiṁ yeva nagare rājabhāvaṁ aññāsi.

Athassa: “Ahaṁ vīsativassāni bārāṇasiyaṁ rajjaṁ kāretvā asītivassasahassāni ussadaniraye pacciṁ, idāni puna pi imasmiṁ yeva coragehe nibbattomhi, pitā me hiyyo catūsu coresu ānītesu tathārūpaṁ pharusaṁ nirayasaṁvattanikaṁ kathaṁ kathesi, sacāhaṁ rajjaṁ kāressāmi, puna pi niraye nibbattitvā mahādukkhaṁ anubhavissāmī” ti āvajjentassa mahantaṁ bhayaṁ uppajji. Bodhisattassa kañcanavaṇṇaṁ sarīraṁ hatthena parimadditaṁ padumaṁ viya milātaṁ dubbaṇṇaṁ ahosi. So: “Kathaṁ nu kho imamhā coragehā mucceyyan”-ti cintento nipajji. Atha naṁ ekasmiṁ attabhāve mātubhūtapubbā chatte adhivatthā devadhītā assāsetvā: “Tāta temiyakumāra, mā bhāyi, mā soci, mā cintayi. Sace ito muccitukāmosi, tvaṁ apīṭhasappī pi pīṭhasappī viya hohi, abadhiro pi badhiro viya hohi, amūgo pi mūgo viya hohi, imāni tīṇi aṅgāni adhiṭṭhāya attano paṇḍitabhāvaṁ mā pakāsehī” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Mā paṇḍiccayaṁ vibhāvaya, bālamato bhava sabbapāṇinaṁ,
Sabbo taṁ jano ocināyatu, evaṁ tava attho bhavissatī ti.

Tattha paṇḍiccayan-ti paṇḍiccaṁ, ayam-eva vā pāṭho. Bālamato ti bālo iti sammato. Sabbo jano ti sakalo antojano ceva bahijano ca. Ocināyatūti: “Nīharathetaṁ kāḷakaṇṇin”-ti avamaññatu, avajānātū ti attho.

So tassā vacanena assāsaṁ paṭilabhitvā:

2. Karomi te taṁ vacanaṁ, yaṁ maṁ bhaṇasi devate,
Atthakāmāsi me amma, hitakāmāsi devate ti.

Imaṁ gāthaṁ vatvā tāni tīṇi aṅgāni adhiṭṭhāsi. Sā ca devadhītā antaradhāyi. Rājā puttassa anukkaṇṭhanatthāya tāni pañca kumārasatāni tassa santike yeva ṭhapesi. Te dārakā thaññatthāya rodanti paridevanti. Mahāsatto pana nirayabhayatajjito: “Rajjato me sussitvā matam-eva seyyo” ti na rodati na paridevati. Athassa dhātiyo taṁ pavattiṁ ñatvā candādeviyā {6.5} ārocayiṁsu. Sā pi rañño ārocesi. Rājā nemittake brāhmaṇe pakkosāpetvā pucchi. Atha brāhmaṇā āhaṁsu: “Deva, kumārassa pakativelaṁ atikkamitvā thaññaṁ dātuṁ vaṭṭati, evaṁ so rodamāno thanaṁ daḷhaṁ gahetvā sayam-eva pivissatī” ti. Tato paṭṭhāya dhātiyo kumārassa pakativelaṁ atikkamitvā thaññaṁ denti. Dadamānā ca kadāci ekavāraṁ atikkamitvā denti, kadāci sakaladivasaṁ khīraṁ na denti.

Vīmaṁsanakaṇḍaṁ

So nirayabhayatajjito sussanto pi thaññatthāya na rodati, na paridevati. Atha naṁ arodantam-pi disvā: “Putto me chāto” ti mātā vā thaññaṁ pāyeti, kadāci dhātiyo vā pāyenti. Sesadārakā thaññaṁ aladdhavelāyam-eva rodanti paridevanti. Mahāsatto pana nirayabhayatajjito na rodati, na paridevati, na niddāyati, na hatthapāde samiñjati, na saddaṁ karoti. Athassa dhātiyo: “Pīṭhasappīnaṁ hatthapādā nāma na evarūpā honti, mūgānaṁ hanukapariyosānaṁ nāma na evarūpaṁ hoti, badhirānaṁ kaṇṇasotāni nāma na evarūpāni honti, bhavitabbamettha kāraṇena, vīmaṁsissāma nan”-ti cintetvā: “Khīrena tāva naṁ vīmaṁsissāmā” ti sakaladivasaṁ khīraṁ na denti. So sussanto pi khīratthāya saddaṁ na karoti. Athassa mātā: “Putto me chāto” ti sayam-eva thaññaṁ pāyeti. Evaṁ antarantarā khīraṁ adatvā ekasaṁvaccharaṁ vīmaṁsantāpissa antaraṁ na passiṁsu.

Tato amaccādayo rañño ārocesuṁ: “Ekavassikadārakā nāma pūvakhajjakaṁ piyāyanti, tena naṁ vīmaṁsissāmā” ti pañca kumārasatāni tassa santike yeva nisīdāpetvā nānāpūvakhajjakāni upanāmetvā bodhisattassa avidūre ṭhapetvā: “Yathāruci tāni pūvakhajjakāni gaṇhathā” ti paṭicchannaṭṭhāne tiṭṭhanti. Sesadārakā kalahaṁ karontā aññamaññaṁ paharantā taṁ taṁ gahetvā khādanti. Mahāsatto pana attānaṁ ovaditvā: “Tāta temiyakumāra, nirayabhayaṁ icchanto pūvakhajjakaṁ icchāhī” ti nirayabhayatajjito pūvakhajjakaṁ na olokesi. Evaṁ pūvakhajjakena pi ekasaṁvaccharaṁ antarantarā vīmaṁsantāpissa neva antaraṁ passiṁsu.

Tato: “Dvivassikadārakā nāma phalāphalaṁ piyāyanti, tena naṁ vīmaṁsissāmā” ti nānāphalāni upanāmetvā bodhisattassa avidūre ṭhapetvā vīmaṁsiṁsu. Sesadārakā {6.6} kalahaṁ katvā yujjhantā taṁ taṁ gahetvā khādanti. So nirayabhayatajjito tam-pi na olokesi. Evaṁ phalāphalena pi ekasaṁvaccharaṁ antarantarā vīmaṁsantāpissa neva antaraṁ passiṁsu.

Tato: “Tivassikadārakā nāma kīḷanabhaṇḍakaṁ piyāyanti, tena naṁ vīmaṁsissāmā” ti nānāsuvaṇṇamayāni hatthiassarūpakādīni kārāpetvā bodhisattassa avidūre ṭhapesuṁ. Sesadārakā aññamaññaṁ vilumpantā gaṇhiṁsu. Mahāsatto pana na kiñci olokesi. Evaṁ kīḷanabhaṇḍakena pi ekasaṁvaccharaṁ antarantarā vīmaṁsantāpissa neva antaraṁ passiṁsu.

Tato: “Catuvassikadārakā nāma bhojanaṁ piyāyanti, tena naṁ vīmaṁsissāmā” ti nānābhojanāni upanāmesuṁ. Sesadārakā taṁ piṇḍaṁ piṇḍaṁ katvā bhuñjanti. Mahāsatto pana attānaṁ ovaditvā: “Tāta temiyakumāra, aladdhabhojanānaṁ te attabhāvānaṁ gaṇanā nāma natthī” ti nirayabhayatajjito tam-pi na olokesi. Athassa mātā sayam-eva hadayena bhijjamānena viya asahantena sahatthena bhojanaṁ bhojesi. Evaṁ bhojanena pi ekasaṁvaccharaṁ antarantarā vīmaṁsantāpissa neva antaraṁ passiṁsu.

Tato: “Pañcavassikadārakā nāma aggino bhāyanti, tena naṁ vīmaṁsissāmā” ti rājaṅgaṇe anekadvārayuttaṁ mahantaṁ gehaṁ kāretvā tālapaṇṇehi chādetvā taṁ sesadārakehi parivutaṁ tassa majjhe nisīdāpetvā aggiṁ denti. Sesadārakā aggiṁ disvā viravantā palāyiṁsu. Mahāsatto pana cintesi: “Nirayaaggisantāpanato idam-eva aggisantāpanaṁ sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena varataran”-ti nirodhasamāpanno mahāthero viya niccalo va ahosi. Atha naṁ aggimhi āgacchante gahetvā apanenti. Evaṁ agginā pi ekasaṁvaccharaṁ antarantarā vīmaṁsantāpissa neva antaraṁ passiṁsu.

Tato: “Chavassikadārakā nāma mattahatthino bhāyanti, tena naṁ vīmaṁsissāmā” ti ekaṁ hatthiṁ susikkhitaṁ sikkhāpetvā bodhisattaṁ sesadārakehi parivutaṁ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā taṁ hatthiṁ muñcanti. So koñcanādaṁ nadanto soṇḍāya bhūmiyaṁ pothento bhayaṁ dassento āgacchati. Sesadārakā taṁ disvā maraṇabhayabhītā disāvidisāsu palāyiṁsu. Mahāsatto pana mattahatthiṁ āgacchantaṁ disvā cintesi: “Caṇḍaniraye paccanato caṇḍahatthino hatthe maraṇam-eva seyyo” ti nirayabhayatajjito tattheva nisīdi. Susikkhito hatthī mahāsattaṁ pupphakalāpaṁ viya ukkhipitvā aparāparaṁ katvā akilametvāva gacchati. Evaṁ hatthinā pi ekasaṁvaccharaṁ antarantarā vīmaṁsantāpissa neva antaraṁ passiṁsu.

Tato: “Sattavassikadārakā nāma sappassa bhāyanti, tena naṁ vīmaṁsissāmā” ti bodhisattaṁ sesadārakehi saddhiṁ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā uddhaṭadāṭhe katamukhabandhe sappe vissajjesuṁ. Sesadārakā te disvā viravantā palāyiṁsu. Mahāsatto pana nirayabhayaṁ āvajjetvā: “Caṇḍasappassa mukhe vināsam-eva varataran”-ti nirodhasamāpanno mahāthero viya niccalo va ahosi. Athassa sappo sakalasarīraṁ veṭhetvā matthake phaṇaṁ katvā acchi. Tadā pi so niccalo va ahosi. Evaṁ sappena pi ekasaṁvaccharaṁ antarantarā vīmaṁsantāpissa neva antaraṁ passiṁsu {6.7}.

Tato: “Aṭṭhavassikadārakā nāma naṭasamajjaṁ piyāyanti, tena naṁ vīmaṁsissāmā” ti taṁ pañcadārakasatehi saddhiṁ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā naṭasamajjaṁ kārāpesuṁ. Sesadārakā taṁ naṭasamajjaṁ disvā: “Sādhu sādhū” ti vadantā mahāhasitaṁ hasanti. Mahāsatto pana: “Niraye nibbattakāle tava khaṇamattam-pi hāso vā somanassaṁ vā natthī” ti nirayabhayaṁ āvajjetvā niccalo va ahosi, taṁ na olokesi. Evaṁ naṭasamajjena pi ekasaṁvaccharaṁ antarantarā vīmaṁsantāpissa neva antaraṁ passiṁsu.

Tato: “Navavassikadārakā nāma asino bhāyanti, tena naṁ vīmaṁsissāmā” ti taṁ pañcadārakasatehi saddhiṁ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā dārakānaṁ kīḷanakāle eko puriso phalikavaṇṇaṁ asiṁ gahetvā paribbhamanto nadanto vagganto tāsento laṅghanto apphoṭento mahāsaddaṁ karonto: “Kāsirañño kira kāḷakaṇṇī eko putto atthi, so kuhiṁ, sīsamassa chindissāmī” ti abhidhāvati. Taṁ purisaṁ disvā sesadārakā bhītatasitā hutvā viravantā disāvidisāsu palāyiṁsu. Mahāsatto pana nirayabhayaṁ āvajjetvā ajānanto viya nisīdi. Atha naṁ so puriso asinā sīse parāmasitvā: “Sīsaṁ te chindissāmī” ti tāsento pi tāsetuṁ asakkonto apagami. Evaṁ khaggena pi ekasaṁvaccharaṁ antarantarā vīmaṁsantāpissa neva antaraṁ passiṁsu.

Tato dasavassikakāle panassa badhirabhāvavīmaṁsanatthaṁ sirisayane nisīdāpetvā sāṇiyā parikkhipāpetvā catūsu passesu chiddāni katvā tassa adassetvā heṭṭhāsayane saṅkhadhamake nisīdāpetvā ekappahāreneva saṅkhe dhamāpenti, ekaninnādaṁ ahosi. Amaccā catūsu passesu ṭhatvā sāṇiyā chiddehi olokentā pi mahāsattassa ekadivasam-pi satisammosaṁ vā hatthapādavikāraṁ vā phandanamattaṁ vā na passiṁsu. Evaṁ ekasaṁvaccharaṁ saṅkhasaddena pi antarantarā vīmaṁsantāpissa neva antaraṁ passiṁsu.

Tato param-pi ekādasavassikakāle ekasaṁvaccharaṁ tatheva bherisaddena vīmaṁsantāpissa neva antaraṁ passiṁsu.

Tato dvādasavassikakāle: “Dīpena naṁ vīmaṁsissāmā” ti: “Rattibhāge andhakāre hatthaṁ vā pādaṁ vā phandāpeti nu kho, no” ti ghaṭesu dīpe jāletvā sesadīpe nibbāpetvā thokaṁ andhakāre sayāpetvā ghaṭehi dīpe ukkhipitvā ekappahāreneva ālokaṁ katvā iriyāpathaṁ upadhārenti. Evaṁ dīpena pi ekasaṁvaccharaṁ antarantarā vīmaṁsantāpissa kiñci phandanamattam-pi na passiṁsu.
Tato terasavassikakāle: “Phāṇitena {6.8} naṁ vīmaṁsissāmā” ti sakalasarīraṁ phāṇitena makkhetvā bahumakkhike ṭhāne nipajjāpesuṁ. Makkhikā uṭṭhahanti, tā tassa sakalasarīraṁ parivāretvā sūcīhi vijjhamānā viya khādanti. So nirodhasamāpanno mahāthero viya niccalo va ahosi. Evaṁ phāṇitena pi ekasaṁvaccharaṁ antarantarā vīmaṁsantāpissa kiñci phandanamattam-pi na passiṁsu.

Athassa cuddasavassikakāle: “Idāni panesa mahallako jāto sucikāmo asucijigucchako, asucinā naṁ vīmaṁsissāmā” ti tato paṭṭhāya naṁ neva nhāpenti na ca ācamāpenti. So uccārapassāvaṁ katvā tattheva palipanno sayati. Duggandhabhāvena panassa antarudhīnaṁ nikkhamanakālo viya ahosi, asucigandhena makkhikā khādanti. So niccalo va ahosi. Atha naṁ parivāretvā ṭhitā dhātiyo āhaṁsu: “Tāta temiyakumāra, tvaṁ mahallako jāto, ko taṁ sabbadā paṭijaggissati, kiṁ na lajjasi, kasmā nipannosi, uṭṭhāya te sarīraṁ paṭijaggāhī” ti akkosanti paribhāsanti. So tathārūpe paṭikūle gūtharāsimhi nimuggo pi duggandhabhāvena yojanasatamatthake ṭhitānam-pi hadayuppatanasamatthassa gūthanirayassa duggandhabhāvaṁ āvajjetvā niccalo va ahosi. Evaṁ asucinā pi ekasaṁvaccharaṁ antarantarā vīmaṁsantāpissa neva antaraṁ passiṁsu.

Tato pannarasavassikakāle: “Aṅgārena naṁ vīmaṁsissāmā” ti athassa heṭṭhāmañcake aggikapallāni ṭhapayiṁsu: “Appeva nāma uṇhena pīḷito dukkhavedanaṁ asahanto vipphandanākāraṁ dasseyyā” ti. Athassa sarīre phoṭāni uṭṭhahanti. Mahāsatto: “Avīcinirayasantāpo yojanasatamatthake pharati, tamhā dukkhato idaṁ dukkhaṁ sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena varataran”-ti adhivāsetvā niccalo va ahosi. Athassa mātāpitaro bhijjamānahadayā viya manusse paṭikkamāpetvā taṁ tato aggisantāpanato apanetvā: “Tāta temiyakumāra, mayaṁ tava apīṭhasappi-ādibhāvaṁ jānāma. Na hi etesaṁ evarūpāni hatthapādakaṇṇasotāni honti, tvaṁ amhehi patthetvā laddhaputtako, mā no nāsehi, sakalajambudīpe vasantānaṁ rājūnaṁ santike garahato no mocehī” ti yāciṁsu. Evaṁ so tehi yācito pi asuṇanto viya hutvā niccalo va nipajji. Athassa mātāpitaro rodamānā paridevamānā paṭikkamanti {6.9}. Ekadā mātā ekikā upasaṅkamitvā yācati, ekadā pitā ekako va upasaṅkamitvā yācati. Evaṁ ekasaṁvaccharaṁ antarantarā vīmaṁsantāpissa neva antaraṁ passiṁsu.

Athassa soḷasavassikakāle amaccabrāhmaṇādayo cintayiṁsu: “Pīṭhasappī vā hotu, mūgo vā badhiro vā hotu, vaye pariṇate rajanīye arajjantā nāma natthi, dussanīye adussantā nāma natthi, samaye sampatte pupphavikasanaṁ viya hi dhammatā esā, nāṭakānampissa paccupaṭṭhāpetvā tāhi naṁ vīmaṁsissāmā” ti. Tato uttamarūpadharā devakaññāyo viya vilāsasampannā nāṭakitthiyo pakkosāpetvā: “Yā kumāraṁ hasāpetuṁ vā kilesehi bandhituṁ vā sakkoti, sā tassa aggamahesī bhavissatī” ti vatvā kumāraṁ gandhodakena nhāpetvā devaputtaṁ viya alaṅkaritvā devavimānasadise sirigabbhe supaññatte sirisayane āropetvā gandhadāmapupphadāmadhūmavāsacuṇṇādīhi antogabbhaṁ ekagandhasamodakaṁ katvā paṭikkamiṁsu. Atha naṁ tā itthiyo parivāretvā naccagītehi ceva madhuravacanādīhi ca nānappakārehi abhiramāpetuṁ vāyamiṁsu. So buddhisampannatāya tā itthiyo anoloketvā: “Imā itthiyo mama sarīrasamphassaṁ mā vindantū” ti adhiṭṭhahitvā assāsapassāse sannirumbhi, athassa sarīraṁ thaddhaṁ ahosi. Tā tassa sarīrasamphassaṁ avindantiyo hutvā: “Thaddhasarīro esa, nāyaṁ manusso, yakkho bhavissatī” ti bhītatasitā hutvā attānaṁ sandhāretuṁ asakkontiyo palāyiṁsu. Evaṁ nāṭakena pi ekasaṁvaccharaṁ antarantarā vīmaṁsantāpissa neva antaraṁ passiṁsu.

Evaṁ soḷasa saṁvaccharāni soḷasahi mahāvīmaṁsāhi ceva anekāhi khuddakavīmaṁsāhi ca vīmaṁsamānā pi tassa cittaṁ pariggaṇhituṁ nāsakkhiṁsu.

Vīmaṁsanakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ.

Rajjayācanakaṇḍaṁ

Tato rājā vippaṭisārī hutvā lakkhaṇapāṭhake brāhmaṇe pakkosāpetvā: “Tumhe kumārassa jātakāle ‘dhaññapuññalakkhaṇasampanno ayaṁ kumāro, nāssa koci antarāyo paññāyatī’ ti me kathayittha, idāni pana so pīṭhasappī mūgabadhiro jāto, kathā vo na sametī” ti āha. Brāhmaṇā vadiṁsu: “Mahārāja, ācariyehi adiṭṭhakaṁ nāma natthi, apica kho pana, deva, ‘rājakulehi patthetvā laddhaputtako kāḷakaṇṇī’ ti {6.10} vutte ‘tumhākaṁ domanassaṁ siyā’ ti na kathayimhā” ti. Atha ne rājā evamāha: “Idāni pana kiṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti? “Mahārāja, imasmiṁ kumāre imasmiṁ gehe vasante tayo antarāyā paññāyissanti: jīvitassa vā antarāyo, setacchattassa vā antarāyo, aggamahesiyā vā antarāyo” ti. “Tasmā, deva, papañcaṁ akatvā avamaṅgalarathe avamaṅgalaasse yojetvā tattha naṁ nipajjāpetvā pacchimadvārena nīharitvā āmakasusāne catubbhittikaṁ āvāṭaṁ khaṇitvā nikhaṇituṁ vaṭṭatī” ti. Rājā antarāyabhayena bhīto tesaṁ vacanaṁ: “Sādhū” ti sampaṭicchi.

Tadā candādevī taṁ pavattiṁ sutvā turitaturitāva ekikā rājānaṁ upasaṅkamitvā vanditvā: “Deva, tumhehi mayhaṁ varo dinno, mayā ca gahitako katvā ṭhapito, idāni taṁ me dethā” ti yāci. “Gaṇhāhi, devī” ti. “Deva, puttassa me rajjaṁ dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Kiṁkāraṇā, devā” ti. “Putto, te devi, kāḷakaṇṇī” ti. “Tena hi, deva, yāvajīvaṁ adadantā pi satta vassāni dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, cha vassāni dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, pañca vassāni dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, cattāri vassāni dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, tīṇi vassāni dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, dve vassāni dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, ekavassaṁ rajjaṁ dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, satta māsāni rajjaṁ dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, cha māsāni rajjaṁ dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, pañca māsāni rajjaṁ dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, cattāri māsāni rajjaṁ dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, tīṇi māsāni rajjaṁ dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, dve māsāni rajjaṁ dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, ekamāsaṁ rajjaṁ dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, aḍḍhamāsaṁ rajjaṁ dethā” ti. “Na sakkā, devī” ti. “Tena hi, deva, satta divasāni rajjaṁ dethā” ti. Rājā: “Sādhu, devi, gaṇhāhī” ti āha. Sā tasmiṁ khaṇe puttaṁ alaṅkārāpetvā: “Temiyakumārassa idaṁ rajjan”-ti nagare bheriṁ carāpetvā sakalanagaraṁ alaṅkārāpetvā puttaṁ hatthikkhandhaṁ āropetvā setacchattaṁ tassa matthake kārāpetvā nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā puna āgantvā antonagaraṁ pavesetvā taṁ sirisayane nipajjāpetvā piyaputtaṁ sabbarattiṁ yāci: “Tāta temiyakumāra, taṁ nissāya soḷasa vassāni niddaṁ alabhitvā rodamānāya me akkhīni upakkāni, sokena me hadayaṁ bhijjamānaṁ viya ahosi, ahaṁ tava apīṭhasappi-ādibhāvaṁ jānāmi, mā maṁ anāthaṁ karī” ti. Sā iminā upāyeneva punadivase pi punadivasepīti pañca divasāni yāci.

Rajjayācanakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ.

Atha chaṭṭhe divase rājā sunandaṁ nāma sārathiṁ pakkosāpetvā: “Tāta, sunandasārathi sve pāto va avamaṅgalarathe avamaṅgalaasse yojetvā kumāraṁ tattha nipajjāpetvā pacchimadvārena nīharitvā āmakasusāne catubbhittikaṁ āvāṭaṁ khaṇitvā tattha naṁ pakkhipitvā kuddālapiṭṭhena matthakaṁ bhinditvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā upari paṁsuṁ datvā pathavivaḍḍhanakammaṁ {6.11} katvā nhatvā ehī” ti āṇāpesi. So: “Sādhu, devā” ti sampaṭicchi. Atha chaṭṭham-pi rattiṁ devī kumāraṁ yācitvā: “Tāta temiyakumāra, tava pitā kāsirājā taṁ sve pāto va āmakasusāne nikhaṇituṁ āṇāpesi, sve pāto va maraṇaṁ pāpuṇissasi puttā” ti āha. Taṁ sutvā mahāsattassa: “Tāta temiyakumāra, soḷasa vassāni tayā kato vāyāmo idāni matthakaṁ pakko” ti cintentassa abbhantare pīti uppajji. Mātuyā panassa hadayaṁ bhijjamānaṁ viya ahosi, evaṁ santepi: “Manoratho matthakaṁ pāpuṇissatī” ti mātuyā saddhiṁ nāla pi.

Athassā rattiyā accayena pāto va sunando sārathi rathaṁ yojento devatānubhāvena mahāsattassa pāramitānubhāvena ca maṅgalarathe maṅgalaasse yojetvā rathaṁ rājadvāre ṭhapetvā mahātalaṁ abhiruhitvā sirigabbhaṁ pavisitvā deviṁ vanditvā evamāha: “devi, mayhaṁ mā kujjha, rañño āṇā” ti vatvā puttaṁ āliṅgitvā nipannaṁ deviṁ piṭṭhihatthena apanetvā pupphakalāpaṁ viya kumāraṁ ukkhipitvā pāsādā otari. Tadā candādevī uraṁ paharitvā mahantena saddena paridevitvā mahātale ohīyi. Atha naṁ mahāsatto oloketvā: “Mayi akathente mātā hadayena phalitena marissatī” ti kathetukāmo hutvāpi: “Sace ahaṁ kathessāmi, soḷasa vassāni kato vāyāmo me mogho bhavissati, akathento panāhaṁ attano ca mātāpitūnañca mahājanassa ca paccayo bhavissāmī” ti adhivāsesi.

Atha naṁ sārathi rathaṁ āropetvā: “Pacchimadvārābhimukhaṁ rathaṁ pesessāmī” ti cintetvā rathaṁ pesesi. Tadā mahāsattassa pāramitānubhāvena devatāviggahito hutvā rathaṁ nivattāpetvā pācīnadvārābhimukhaṁ rathaṁ pesesi, atha rathacakkaṁ ummāre patihaññi. Mahāsatto pi tassa saddaṁ sutvā: “Manoratho me matthakaṁ patto” ti suṭṭhutaraṁ tuṭṭhacitto ahosi. Ratho nagarā nikkhamitvā devatānubhāvena tiyojanikaṁ ṭhānaṁ gato. Tattha vanaghaṭaṁ sārathissa āmakasusānaṁ viya upaṭṭhāsi. So: “Idaṁ ṭhānaṁ phāsukan”-ti sallakkhetvā rathaṁ maggā okkamāpetvā maggapasse ṭhapetvā rathā oruyha mahāsattassa ābharaṇabhaṇḍaṁ omuñcitvā bhaṇḍikaṁ katvā ekamantaṁ ṭhapetvā kuddālaṁ ādāya rathassa avidūre ṭhāne catubbhittikaṁ āvāṭaṁ khaṇituṁ ārabhi.

Tato bodhisatto cintesi: “Ayaṁ me vāyāmakālo, ahañhi soḷasa vassāni hatthapāde na cālesiṁ, kiṁ nu kho me balaṁ atthi, udāhu no” ti. So uṭṭhāya vāmahatthena dakkhiṇahatthaṁ, dakkhiṇahatthena vāmahatthaṁ {6.12} parāmasanto ubhohi hatthehi pāde sambāhitvā rathā otarituṁ cittaṁ uppādesi. Tāvadevassa pādapatitaṭṭhāne vātapuṇṇabhastacammaṁ viya mahāpathavī abbhuggantvā rathassa pacchimantaṁ āhacca aṭṭhāsi. Mahāsatto rathā otaritvā katipaye vāre aparāparaṁ caṅkamitvā: “Imināva niyāmena ekadivasaṁ yojanasatam-pi me gantuṁ balaṁ atthī” ti ñatvā: “Sace, sārathi, mayā saddhiṁ virujjheyya, atthi nu kho me tena saha paṭivirujjhituṁ balan”-ti upadhārento rathassa pacchimantaṁ gahetvā kumārakānaṁ kīḷanayānakaṁ viya ukkhipitvā rathaṁ paribbhamento aṭṭhāsi. Athassa: “Atthi me tena saha paṭivirujjhituṁ balan”-ti sallakkhetvā pasādhanatthāya cittaṁ uppajji.

Taṁkhaṇaññeva sakkassa bhavanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. Sakko āvajjento taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Temiyakumārassa manoratho matthakaṁ patto, idāni pasādhanatthāya cittaṁ uppannaṁ, kiṁ etassa mānusakena pasādhanenā” ti dibbapasādhanaṁ gāhāpetvā vissakammadevaputtaṁ pakkosāpetvā: “Tāta vissakamma devaputta, tvaṁ gaccha, kāsirājassa puttaṁ temiyakumāraṁ alaṅkarohī” ti āṇāpesi. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tāvatiṁsabhavanato otaritvā tassa santikaṁ gantvā dasahi dussasahassehi veṭhanaṁ katvā dibbehi ceva mānusakehi ca alaṅkārehi sakkaṁ viya taṁ alaṅkaritvā sakaṭṭhānam-eva gato. So devarājalīlāya sārathissa khaṇanokāsaṁ gantvā āvāṭatīre ṭhatvā pucchanto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Kiṁ nu santaramānova, kāsuṁ khaṇasi sārathi,
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṁ kāsuyā karissasī ti.

Tattha kāsun-ti āvāṭaṁ.

Taṁ sutvā sārathi āvāṭaṁ khaṇanto uddhaṁ anoloketvāva catutthaṁ gāthāmāha:

4. Rañño mūgo ca pakkho ca, putto jāto acetaso,
Somhi raññā samajjhiṭṭho, puttaṁ me nikhaṇaṁ vane ti.

Tattha pakkho ti pīṭhasappī. “Mūgo” ti vacaneneva panassa badhirabhāvo pi sijjhati badhirassa hi paṭivacanaṁ kathetuṁ asakkuṇeyyattā. Acetaso ti acittako viya jāto. Soḷasa vassāni akathitattā evamāha. Samajjhiṭṭho ti āṇatto, pesitoti attho. Nikhaṇaṁ vane ti vane nikhaṇeyyāsi.

Atha naṁ mahāsatto āha:

5. Na badhiro na mūgosmi, na pakkho na ca vīkalo,
Adhammaṁ sārathi kayirā, maṁ ce tvaṁ nikhaṇaṁ vane.

6. Ūrū {6.13} bāhuñca me passa, bhāsitañca suṇohi me,
Adhammaṁ sārathi kayirā, maṁ ce tvaṁ nikhaṇaṁ vane ti.

Tattha na badhiro ti samma sārathi, sace taṁ rājā evarūpaṁ puttaṁ mārāpetuṁ āṇāpesi, ahaṁ pana evarūpo na bhavāmīti dīpetuṁ evamāha. Maṁ ce tvaṁ nikhaṇaṁ vane ti sace badhirabhāvādivirahitaṁ evarūpaṁ maṁ vane nikhaṇeyyāsi, adhammaṁ kammaṁ kareyyāsī ti attho. “Ūrū” ti idaṁ so purimagāthaṁ sutvā pi naṁ anolokentam-eva disvā: “Alaṅkatasarīramassa dassessāmī” ti cintetvā āha. Tassattho: samma sārathi, ime kañcanakadalikkhandhasadise ūrū, kanakacchaviṁ bāhuñca me passa, madhuravacanañca me suṇāhīti.

Tato sārathi evaṁ cintesi: “Ko nu kho esa, āgatakālato paṭṭhāya attānam-eva vaṇṇetī” ti. So āvāṭakhaṇanaṁ pahāya uddhaṁ olokento tassa rūpasampattiṁ disvā: “Ayaṁ puriso ko nu kho, manusso vā devo vā” ti ajānanto imaṁ gāthamāha.

7. Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado,
Ko vā tvaṁ kassa vā putto, kathaṁ jānemu taṁ mayan-ti.

Athassa mahāsatto attānaṁ ācikkhitvā dhammaṁ desento āha:

8. Namhi devo na gandhabbo, namhi sakko purindado,
Kāsirañño ahaṁ putto, yaṁ kāsuyā nihaññasi.

9. Tassa rañño ahaṁ putto, yaṁ tvaṁ sammūpajīvasi,
Adhammaṁ sārathi kayirā, maṁ ce tvaṁ nikhaṇaṁ vane.

10. Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā,
Na tassa sākhaṁ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.

11. Yathā rukkho tathā rājā, yathā sākhā tathā ahaṁ,
Yathā chāyūpago poso, evaṁ tvamasi sārathi,
Adhammaṁ sārathi kayirā, maṁ ce tvaṁ nikhaṇaṁ vane ti.

Tattha nihaññasī ti nihanissasi. Yaṁ tvaṁ ettha nihanissāmīti saññāya kāsuṁ khaṇasi, so ahanti dīpeti. So: “Rājaputto ahan”-ti vutte pi na saddahati yeva, madhurakathāya panassa bajjhitvā dhammaṁ suṇanto aṭṭhāsi. Mittadubbho ti paribhuttachāyassa rukkhassa pattaṁ vā sākhaṁ vā aṅkuraṁ vā bhañjanto mittaghātako hoti lāmakapuriso, kimaṅgaṁ pana sāmiputtaghātako. Chāyūpago ti paribhogatthāya chāyaṁ upagato puriso viya rājānaṁ nissāya jīvamāno tvanti vadati.

So evaṁ {6.14} kathente pi bodhisatte na saddahati yeva. Atha mahāsatto: “Saddahāpessāmi nan”-ti devatānaṁ sādhukārena ceva attano ghosena ca vanaghaṭaṁ unnādento dasa mittapūjagāthā nāma ārabhi:

12. Pahūtabhakkho bhavati, vippavuṭṭho sakaṁgharā,
Bahū naṁ upajīvanti, yo mittānaṁ na dubbhati.

13. Yaṁ yaṁ janapadaṁ yāti, nigame rājadhāniyo,
Sabbattha pūjito hoti, yo mittānaṁ na dubbhati.

14. Nāssa corā pasāhanti, nātimaññanti khattiyā,
Sabbe amitte tarati, yo mittānaṁ na dubbhati.

15. Akkuddho sagharaṁ eti, sabhāyaṁ paṭinandito,
Ñātīnaṁ uttamo hoti, yo mittānaṁ na dubbhati.

16. Sakkatvā sakkato hoti, garu hoti sagāravo,
Vaṇṇakittibhato hoti, yo mittānaṁ na dubbhati.

17. Pūjako labhate pūjaṁ, vandako paṭivandanaṁ,
Yasokittiñca pappoti, yo mittānaṁ na dubbhati.

18. Aggi yathā pajjalati, devatāva virocati,
Siriyā ajahito hoti, yo mittānaṁ na dubbhati.

19. Gāvo tassa pajāyanti, khette vuttaṁ virūhati,
Vuttānaṁ phalamasnāti, yo mittānaṁ na dubbhati.

20. Darito pabbatāto vā, rukkhato patito naro,
Cuto patiṭṭhaṁ labhati, yo mittānaṁ na dubbhati.

21. Virūḷhamūlasantānaṁ, nigrodhamiva māluto,
Amittā nappasāhanti, yo mittānaṁ na dubbhatī ti.

Tattha sakaṁ gharā ti sakagharā, ayam-eva vā pāṭho. Na dubbhatī ti na dussati. Mittānan-ti buddhādīnaṁ kalyāṇamittānaṁ na dubbhati. “Sabbattha pūjito hotī” ti idaṁ sīvalivatthunā vaṇṇetabbaṁ. Na pasāhantī ti pasayhakāraṁ kātuṁ na sakkonti. Idaṁ saṁkiccasāmaṇeravatthunā dīpetabbaṁ. “Nātimaññanti khattiyā” ti idaṁ jotikaseṭṭhivatthunā dīpetabbaṁ. Taratī ti atikkamati. Sagharan-ti attagharaṁ. Mittānaṁ dubbhanto attano gharaṁ āgacchanto pi ghaṭṭitacitto kuddho va āgacchati, ayaṁ pana akuddho va sakagharaṁ eti. Paṭinandito ti {6.15} bahūnaṁ sannipātaṭṭhāne amittadubbhino guṇakathaṁ kathenti, tāya so paṭinandito hoti pamuditacitto.

Sakkatvā sakkato hotī ti paraṁ sakkatvā sayam-pi parehi sakkato hoti. Garu ho ti sagāravo ti paresu sagāravo sayam-pi parehi garuko hoti. Vaṇṇakittibhato ti bhatavaṇṇakitti, guṇañceva kittisaddañca ukkhipitvā caranto nāma hotī ti attho. Pūjako ti mittānaṁ pūjako hutvā sayam-pi pūjaṁ labhati. Vandako ti buddhādīnaṁ kalyāṇamittānaṁ vandako hutvā punabbhave paṭivandanaṁ labhati. Yasokittiñcā ti issariyaparivārañceva guṇakittiñca pappoti. Imāya gāthāya cittagahapatino vatthu (Dhp. 73-74) kathetabbaṁ.

Pajjalatī ti issariyaparivārena pajjalati. Siriyā ajahito hotī ti ettha anāthapiṇḍikassa vatthu (Dhp. 119-120) kathetabbaṁ. Asnātī ti paribhuñjati. “Patiṭṭhaṁ labhatī” ti idaṁ cūḷapadumajātakena (Ja. 193) dīpetabbaṁ. Virūḷhamūlasantānan-ti vaḍḍhitamūlapārohaṁ. Amittā nappasāhantī ti ettha kuraraghariyasoṇattherassa mātu gehaṁ paviṭṭhacoravatthu kathetabbaṁ.

Sunando sārathi ettakāhi gāthāhi dhammaṁ desentam-pi taṁ asañjānitvā: “Ko nu kho ayan”-ti āvāṭakhaṇanaṁ pahāya rathasamīpaṁ gantvā tattha tañca pasādhanabhaṇḍañca ubhayaṁ adisvā puna āgantvā olokento taṁ sañjānitvā tassa pādesu patitvā añjaliṁ paggayha yācanto imaṁ gāthamāha.

22. Ehi taṁ paṭinessāmi, rājaputta sakaṁ gharaṁ,
Rajjaṁ kārehi bhaddante, kiṁ araññe karissasī ti.

Atha naṁ mahāsatto āha:

23. Alaṁ me tena rajjena, ñātakehi dhanena vā,
Yaṁ me adhammacariyāya, rajjaṁ labbhetha sārathī ti.

Tattha alan-ti paṭikkhepavacanaṁ.

Sārathi āha:

24. Puṇṇapattaṁ maṁ lābhehi, rājaputta ito gato,
Pitā mātā ca me dajjuṁ, rājaputta tayī gate.

25. Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā,
Te pi attamanā dajjuṁ, rājaputta tayī gate.

26. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Te pi attamanā dajjuṁ, rājaputta tayī gate.

27. Bahudhaññā jānapadā, negamā ca samāgatā,
Upāyanāni me dajjuṁ, rājaputta tayī gate ti.

Tattha puṇṇapattan-ti tuṭṭhidāyaṁ. Dajjun-ti sattaratanavassaṁ vassantā viya mama ajjhāsayapūraṇaṁ tuṭṭhidāyaṁ dadeyyuṁ. Idaṁ so: “Appeva {6.16} nāma mayi anukampāya gaccheyyā” ti cintetvā āha. Vesiyānā cā ti vessā ca. Upāyanānī ti paṇṇākārāni.

Atha naṁ mahāsatto āha:

28. Pitu mātu cahaṁ catto, raṭṭhassa nigamassa ca,
Atho sabbakumārānaṁ, natthi mayhaṁ sakaṁ gharaṁ.

29. Anuññāto ahaṁ matyā, sañcatto pitarā mahaṁ,
Ekoraññe pabbajito, na kāme abhipatthaye ti.

Tattha pitu mātu cā ti pitarā ca mātarā ca ahaṁ catto. Itaresu pi eseva nayo. Matyā ti samma sārathi, ahaṁ sattāhaṁ rajjaṁ paricchinditvā varaṁ gaṇhantiyā mātarā anuññāto nāma. Sañchatto ti suṭṭhu catto. Pabbajito ti pabbajitvā araññe vasanatthāya nikkhantoti attho.

Evaṁ mahāsattassa attano guṇe kathentassa pīti uppajji, tato pītivegena udānaṁ udānento āha:

30. Api ataramānānaṁ, phalāsāva samijjhati,
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṁ jānāhi sārathi.

31. Api ataramānānaṁ, sammadattho vipaccati,
Vipakkabrahmacariyosmi, nikkhanto akutobhayo ti.

Tattha phalāsāvā ti ataramānassa mama soḷasavassehi katavāyāmassa samiddhaṁ ajjhāsayaphalaṁ dassetuṁ evamāha. Vipakkabrahmacariyosmī ti niṭṭhappattamanoratho. Sammadattho vipaccatī ti sammā upāyena kāraṇena kattabbakiccaṁ sampajjati.

Sārathi āha:

32. Evaṁ vaggukatho santo, visaṭṭhavacano casi,
Kasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇī tadā ti.

Tattha vaggukatho ti sakhilakatho.

Tato mahāsatto āha:

33. Nāhaṁ asandhitā pakkho, na badhiro asotatā,
Nāhaṁ ajivhatā mūgo, mā maṁ mūgamadhārayi.

34. Purimaṁ sarāmahaṁ jātiṁ, yattha rajjamakārayiṁ,
Kārayitvā tahiṁ rajjaṁ, pāpatthaṁ nirayaṁ bhusaṁ.

35. Vīsatiñceva vassāni, tahiṁ rajjamakārayiṁ,
Asītivassasahassāni, nirayamhi apaccisaṁ.

36. Tassa {6.17} rajjassahaṁ bhīto, mā maṁ rajjābhisecayuṁ,
Tasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇiṁ tadā.

37. Ucchaṅge maṁ nisādetvā, pitā atthānusāsati,
Ekaṁ hanatha bandhatha, ekaṁ khārāpatacchikaṁ,
Ekaṁ sūlasmiṁ uppetha, iccassa manusāsati.

38. Tāyāhaṁ pharusaṁ sutvā, vācāyo samudīritā,
Amūgo mūgavaṇṇena, apakkho pakkhasammato,
Sake muttakarīsasmiṁ, acchāhaṁ samparipluto.

39. Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṁyutaṁ,
Komaṁ jīvitamāgamma, veraṁ kayirātha kenaci.

40. Paññāya ca alābhena, dhammassa ca adassanā,
Komaṁ jīvitamāgamma, veraṁ kayirātha kenaci.

41. Api ataramānānaṁ, phalāsāva samijjhati,
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṁ jānāhi sārathi.

42. Api ataramānānaṁ, sammadattho vipaccati,
Vipakkabrahmacariyosmi, nikkhanto akutobhayo ti.

Tattha asandhitā ti sandhīnaṁ abhāvena. Asotatā ti sotānaṁ abhāvena. Ajivhatā ti samparivattanajivhāya abhāvena mūgo ahaṁ na bhavāmi. Yatthā ti yāya jātiyā bārāṇasinagare rajjaṁ akārayiṁ. Pāpatthan-ti pāpataṁ. Patito asmīti vadati. Rajjābhisecayun-ti rajje abhisecayuṁ. Nisādetvā ti nisīdāpetvā. Atthānusāsatī ti atthaṁ anusāsati. Khārāpatacchikan-ti sattīhi paharitvā khārāhi patacchikaṁ karotha. Uppethā ti āvunatha. Iccassa manusāsatī ti evamassa atthaṁ anusāsati. Tāyāhan-ti tāyo vācāyo ahaṁ. Pakkhasammato ti pakkho iti sammato ahosiṁ. Acchāhan-ti acchiṁ ahaṁ, avasinti attho. Samparipluto ti samparikiṇṇo, nimuggo hutvā ti attho.

Kasiran-ti dukkhaṁ. Parittan-ti appaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: sammasārathi, sace pi sattānaṁ jīvitaṁ dukkham-pi samānaṁ bahuciraṭṭhitikaṁ bhaveyya, pattheyya, parittam-pi samānaṁ sace sukhaṁ bhaveyya, pattheyya, idaṁ pana kasirañca parittañca sakalena vaṭṭadukkhena saṁyuttaṁ sannihitaṁ omadditaṁ. Koman-ti ko imaṁ. Veran-ti pāṇātipātādipañcavidhaṁ veraṁ. Kenacī ti kenaci kāraṇena {6.18}. Paññāyā ti vipassanāpaññāya alābhena. Dhammassā ti sotāpattimaggassa adassanena. Puna udānagāthāyo agantukāmatāya thirabhāvadassanatthaṁ kathesi.

Taṁ sutvā sunando sārathi: “Ayaṁ kumāro evarūpaṁ rajjasiriṁ kuṇapaṁ viya chaḍḍetvā attano adhiṭṭhānaṁ abhinditvā: “Pabbajissāmīti araññaṁ paviṭṭho, mama iminā dujjīvitena ko attho, aham-pi tena saddhiṁ pabbajissāmī” ti cintetvā imaṁ gāthamāha.

43. Aham-pi pabbajissāmi, rājaputta tavantike,
Avhāyassu maṁ bhaddante, pabbajjā mama ruccatī ti.

Tattha tavantike ti tava santike. Avhāyassūti: “Ehi pabbajāhī” ti pakkosassu.

Evaṁ tena yācito pi mahāsatto: “Sacāhaṁ idāneva taṁ pabbājessāmi, mātāpitaro idha nāgacchissanti, atha nesaṁ parihāni bhavissati, ime assā ca ratho ca pasādhanabhaṇḍañca idheva nassissanti, ‘yakkho so, khādito nu kho tena sārathī’ ti garahā pi me uppajjissatī” ti cintetvā attano ca garahāmocanatthaṁ mātāpitūnañca vuḍḍhiṁ sampassanto asse ca rathañca pasādhanabhaṇḍañca tassa iṇaṁ katvā dassento imaṁ gāthamāha.

44. Rathaṁ niyyādayitvāna, anaṇo ehi sārathi,
Anaṇassa hi pabbajjā, etaṁ isīhi vaṇṇitan-ti.

Tattha etan-ti etaṁ pabbajjākaraṇaṁ buddhādīhi isīhi vaṇṇitaṁ pasatthaṁ thomitaṁ.

Taṁ sutvā sārathi: “Sace mayi nagaraṁ gate esa aññattha gaccheyya, pitā cassa imaṁ pavattiṁ sutvā ‘puttaṁ me dassehī’ ti puna āgato imaṁ na passeyya, rājadaṇḍaṁ me kareyya, tasmā ahaṁ attano guṇaṁ kathetvā aññatthāgamanatthāya paṭiññaṁ gaṇhissāmī” ti cintento gāthādvayamāha:

45. Yadeva tyāhaṁ vacanaṁ, akaraṁ bhaddamatthu te,
Tadeva me tvaṁ vacanaṁ, yācito kattumarahasi.

46. Idheva tāva acchassu, yāva rājānamānaye,
Appeva te pitā disvā, patīto sumano siyā ti.

Tato {6.19} mahāsatto āha:

47. Karomi te taṁ vacanaṁ, yaṁ maṁ bhaṇasi sārathi,
Aham-pi daṭṭhukāmosmi, pitaraṁ me idhāgataṁ.

48. Ehi samma nivattassu, kusalaṁ vajjāsi ñātinaṁ,
Mātaraṁ pitaraṁ mayhaṁ, vutto vajjāsi vandanan-ti.

Tattha karomi tetan-ti karomi te etaṁ vacanaṁ. Ehi samma nivattassū ti samma sārathi, tattha gantvā ehi, etto va khippam-eva nivattassu. Vutto vajjāsī ti mayā vutto hutvā: “Putto vo temiyakumāro vandatī” ti vandanaṁ vadeyyāsī ti attho.

Iti vatvā mahāsatto suvaṇṇakadali viya onamitvā pañcapatiṭṭhitena bārāṇasinagarābhimukho mātāpitaro vanditvā sārathissa sāsanaṁ adāsi. So sāsanaṁ gahetvā kumāraṁ padakkhiṇaṁ katvā rathamāruyha nagarābhimukho pāyāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

49. Tassa pāde gahetvāna, katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ,
Sārathi rathamāruyha, rājadvāraṁ upāgamī ti.

Tassattho: bhikkhave, evaṁ vutto so sārathi, tassa kumārassa pāde gahetvā taṁ padakkhiṇaṁ katvā rathaṁ āruyha rājadvāraṁ upāgamīti.

Tasmiṁ khaṇe candādevī sīhapañjaraṁ vivaritvā: “Kā nu kho me puttassa pavattī” ti sārathissa āgamanamaggaṁ olokentī taṁ ekakaṁ āgacchantaṁ disvā uraṁ paharitvā paridevi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

50. Suññaṁ mātā rathaṁ disvā, ekaṁ sārathimāgataṁ,
Assupuṇṇehi nettehi, rodantī naṁ udikkhati.

51. Ayaṁ so sārathi eti, nihantvā mama atrajaṁ,
Nihato nūna me putto, pathabyā bhūmivaḍḍhano.

52. Amittā nūna nandanti, patītā nūna verino,
Āgataṁ sārathiṁ disvā, nihantvā mama atrajaṁ.

53. Suññaṁ mātā rathaṁ disvā, ekaṁ sārathimāgataṁ,
Assupuṇṇehi nettehi, rodantī paripucchi naṁ.

54. Kiṁ nu mūgo kiṁnu pakkho, kiṁnu so vilapī tadā,
Nihaññamāno bhūmiyā, taṁ me akkhāhi sārathi.

55. Kathaṁ hatthehi pādehi, mūgapakkho vivajjayi,
Nihaññamāno bhūmiyā, taṁ me akkhāhi pucchito ti.

Tattha mātā ti temiyakumārassa mātā. Pathabyā bhūmivaḍḍhano ti so mama putto bhūmivaḍḍhano hutvā pathabyā nihato nūna. Rodantī paripucchi nan-ti taṁ rathaṁ ekamantaṁ ṭhapetvā mahātalaṁ {6.20} abhiruyha candādeviṁ vanditvā ekamante ṭhitaṁ sārathiṁ paripucchi. Kinnū ti kiṁ nu so mama putto mūgo eva pakkho eva. Tadā ti yadā naṁ tvaṁ kāsuyaṁ pakkhipitvā kuddālena matthake pahari, tadā. Nihaññamāno bhūmiyā ti tayā bhūmiyaṁ nihaññamāno kiṁ nu vila pi. Taṁ me ti taṁ sabbaṁ aparihāpetvā me akkhāhi. Vivajjayīti: “Apehi sārathi, mā maṁ mārehī” ti kathaṁ hatthehi pādehi ca phandanto taṁ apanudi, taṁ me kathehī ti attho.

Tato sārathi āha:

56. Akkheyyaṁ te ahaṁ ayye, dajjāsi abhayaṁ mama,
Yaṁ me sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā, rājaputtassa santike ti.

Tattha dajjāsī ti sace abhayaṁ dadeyyāsi, so idaṁ: “Sacāhaṁ ‘tava putto neva mūgo na pakkho madhurakatho dhammakathiko’ ti vakkhāmi, atha ‘kasmā taṁ gahetvā nāgatosī’ ti rājā kuddho rājadaṇḍam-pi me kareyya, abhayaṁ tāva yācissāmī” ti cintetvā āha.

Atha naṁ candādevī āha:

57. Abhayaṁ samma te dammi, abhīto bhaṇa sārathi,
Yaṁ te sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā, rājaputtassa santike ti.

Tato sārathi āha:

58. Na so mūgo na so pakkho, visaṭṭhavacano ca so,
Rajjassa kira so bhīto, akarā ālaye bahū.

59. Purimaṁ sarati so jātiṁ, yattha rajjamakārayi,
Kārayitvā tahiṁ rajjaṁ, pāpattha nirayaṁ bhusaṁ.

60. Vīsatiñceva vassāni, tahiṁ rajjamakārayi,
Asītivassasahassāni, nirayamhi apacci so.

61. Tassa rajjassa so bhīto, mā maṁ rajjābhisecayuṁ,
Tasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇī tadā.

62. Aṅgapaccaṅgasampanno, ārohapariṇāhavā,
Visaṭṭhavacano pañño, magge saggassa tiṭṭhati.

63. Sace tvaṁ daṭṭhukāmāsi, rājaputtaṁ tavatrajaṁ,
Ehi taṁ pāpayissāmi, yattha sammati temiyo ti.

Tattha visaṭṭhavacano ti apalibuddhakatho. Akarā ālaye bahū ti tumhākaṁ vañcanāni bahūni akāsi. Pañño ti paññavā. Sace tvan-ti rājānaṁ dhuraṁ katvā ubho pi te evamāha. Yattha sammati temiyo ti yattha vo putto mayā gahitapaṭiñño hutvā acchati, tattha pāpayissāmi, idāni papañcaṁ akatvā lahuṁ gantuṁ vaṭṭatīti āha.

Kumāro {6.21} pana sārathiṁ pesetvā pabbajitukāmo ahosi. Tadā sakko tassa manaṁ ñatvā tasmiṁ khaṇe vissakammadevaputtaṁ pakkosāpetvā: “Tāta vissakammadevaputta, temiyakumāro pabbajitukāmo, tvaṁ tassa paṇṇasālañca pabbajitaparikkhārañca māpetvā ehī” ti pesesi. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā vegena gantvā tiyojanike vanasaṇḍe attano iddhibalena ramaṇīyaṁ assamaṁ māpetvā rattiṭṭhānadivāṭṭhānañca pokkharaṇiñca āvāṭañca akālaphalasampannaṁ rukkhañca katvā paṇṇasālasamīpe catuvīsatihatthappamāṇaṁ caṅkamaṁ māpetvā antocaṅkame ca phalikavaṇṇaṁ ruciraṁ vālukaṁ okiritvā sabbe pabbajitaparikkhāre māpetvā: “Ye pabbajitukāmā, te ime gahetvā pabbajantū” ti bhittiyaṁ akkharāni likhitvā caṇḍavāḷe ca amanāpasadde sabbe migapakkhino ca palāpetvā sakaṭṭhānam-eva gato.

Tasmiṁ khaṇe mahāsatto taṁ disvā sakkadattiyabhāvaṁ ñatvā, paṇṇasālaṁ pavisitvā vatthāni apanetvā, rattavākacīraṁ nivāsetvā ekaṁ pārupitvā ajinacammaṁ ekaṁse katvā jaṭāmaṇḍalaṁ bandhitvā kājaṁ aṁse katvā kattaradaṇḍamādāya paṇṇasālato nikkhamitvā pabbajitasiriṁ samubbahanto aparāparaṁ caṅkamitvā: “Aho sukhaṁ, aho sukhan”-ti udānaṁ udānento paṇṇasālaṁ pavisitvā kaṭṭhattharaṇe nisinno pañca abhiññā aṭṭha samāpattiyo ca nibbattetvā sāyanhasamaye paṇṇasālato nikkhamitvā caṅkamanakoṭiyaṁ ṭhitakārarukkhato paṇṇāni gahetvā, sakkadattiyabhājane aloṇake atakke nidhūpane udake sedetvā amataṁ viya paribhuñjitvā cattāro brahmavihāre bhāvetvā tattha vāsaṁ kappesi.

Kāsirājā pi sunandasārathissa vacanaṁ sutvā mahāsenaguttaṁ pakkosāpetvā taramānarūpo va gamanasajjaṁ kāretuṁ āha:

64. Yojayantu rathe asse, kacchaṁ nāgāna bandhatha,
Udīrayantu saṅkhapaṇavā, vādantu ekapokkharā.

65. Vādantu bherī sannaddhā, vaggū vādantu dundubhī,
Negamā ca maṁ anventu, gacchaṁ puttanivedako.

66. Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā,
Khippaṁ yānāni yojentu, gacchaṁ puttanivedako.

67. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Khippaṁ yānāni yojentu, gacchaṁ puttanivedako.

68. Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā,
Khippaṁ yānāni yojentu, gacchaṁ puttanivedako ti.

Tattha {6.22} udīrayantū ti saddaṁ muñcantu. Vādantū ti vajjantu. Ekapokkharā ti ekamukhabheriyo. Sannaddhā ti suṭṭhu naddhā. Vaggū ti madhurassarā. Gacchan-ti gamissāmi. Puttanivedako ti puttassa nivedako ovādako hutvā gacchāmi. Taṁ ovaditvā mama vacanaṁ gāhāpetvā tattheva taṁ ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñcitvā ānetuṁ gacchāmīti adhippāyenevamāha. Negamā ti kuṭumbikajanā. Samāgatā ti sannipatitā hutvā.

Evaṁ raññā āṇattā sārathino asse yojetvā rathe rājadvāre ṭhapetvā rañño ārocesuṁ. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

69. Asse ca sārathī yutte, sindhave sīghavāhane,
Rājadvāraṁ upāgacchuṁ, yuttā deva ime hayā ti.

Tattha asse ti sindhave sindhavajātike sīghavāhane javasampanne asse ādāya. Sārathī ti sārathino. Yutte ti rathesu yojite. Upāgacchun-ti te rathesu yutte asse ādāya āgamaṁsu, āgantvā ca pana: “Yuttā, deva, ime hayā” ti ārocesuṁ.

Tato sārathīnaṁ vacanaṁ sutvā rājā upaḍḍhagāthamāha.

70. Thūlā javena hāyanti, kisā hāyanti thāmunā ti.
Taṁ sutvā sārathino pi upaḍḍhagāthamāhaṁsu:
“Kise thūle vivajjetvā, saṁsaṭṭhā yojitā hayā” ti.

Tassattho: deva, kise ca thūle ca evarūpe asse aggaṇhitvā vayena vaṇṇena javena balena sadisā hayā yojitāti.

Atha rājā puttassa santikaṁ gacchanto cattāro vaṇṇe aṭṭhārasa seniyo sabbañca balakāyaṁ sannipātāpesi. Tassa sannipātentasseva tayo divasā atikkantā. Atha catutthe divase kāsirājā nagarato nikkhamitvā gahetabbayuttakaṁ gāhāpetvā assamapadaṁ gantvā puttena saddhiṁ paṭinandito paṭisanthāramakāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

71. Tato rājā taramāno, yuttamāruyha sandanaṁ,
Itthāgāraṁ ajjhabhāsi, sabbāva anuyātha maṁ.

72. Vāḷabījanimuṇhīsaṁ, khaggaṁ chattañca paṇḍaraṁ,
Upādhī rathamāruyha, suvaṇṇehi alaṅkatā.

73. Tato sa rājā pāyāsi, purakkhatvāna sārathiṁ,
Khippam-eva upāgacchi, yattha sammati temiyo.

74. Tañca {6.23} disvāna āyantaṁ, jalantamiva tejasā,
Khattasaṅghaparibyūḷhaṁ, temiyo etadabravi.

75. Kacci nu tāta kusalaṁ, kacci tāta anāmayaṁ,
Sabbā ca rājakaññāyo, arogā mayha mātaro.

76. Kusalañceva me putta, atho putta anāmayaṁ,
Sabbā ca rājakaññāyo, arogā tuyha mātaro.

77. Kacci amajjapo tāta, kacci te suramappiyaṁ,
Kacci sacce ca dhamme ca, dāne te ramate mano.

78. Amajjapo ahaṁ putta, atho me suramappiyaṁ,
Atho sacce ca dhamme ca, dāne me ramate mano.

79. Kacci arogaṁ yoggaṁ te, kacci vahati vāhanaṁ,
Kacci te byādhayo natthi, sarīrassupatāpanā.

80. Atho arogaṁ yoggaṁ me, atho vahati vāhanaṁ,
Atho me byādhayo natthi, sarīrassupatāpanā.

81. Kacci antā ca te phītā, majjhe ca bahalā tava,
Koṭṭhāgārañca kosañca, kacci te paṭisanthataṁ.

82. Atho antā ca me phītā, majjhe ca bahalā mama,
Koṭṭhāgārañca kosañca, sabbaṁ me paṭisanthataṁ.

83. Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ,
Patiṭṭhapentu pallaṅkaṁ, yattha rājā nisakkatī ti.

Tattha upādhī rathamāruyhā ti suvaṇṇapādukā ca rathaṁ āropentū ti attho. Ime tayo pāde puttassa tattheva abhisekakaraṇatthāya: “Pañca rājakakudhabhaṇḍāni gaṇhathā” ti āṇāpento rājā āha. Suvaṇṇehi alaṅkatā ti idaṁ pādukaṁ sandhāyāha. Upāgacchī ti upāgato ahosi. Kāya velāyāti? Mahāsattassa kārapaṇṇāni pacitvā nibbāpentassa nisinnavelāya. Jalantamiva tejasā ti rājatejena jalantaṁ viya. Khattasaṅghaparibyūḷhan-ti kathāphāsukena amaccasaṅghena parivutaṁ, khattiyasamūhehi vā parivāritaṁ. Etadabravī ti kāsirājānaṁ bahi khandhāvāraṁ nivāsāpetvā padasāva paṇṇasālaṁ āgantvā taṁ vanditvā nisinnaṁ paṭisanthāraṁ karonto etaṁ vacanaṁ abravi.

Kusalaṁ anāmayan-ti ubhayena pi padena ārogyam-eva pucchati. Kacci amajjapo ti kacci majjaṁ na pivasīti pucchati. “Appamatto” ti pi pāṭho, kusaladhammesu nappamajjasī ti attho. Suramappiyan-ti surāpānaṁ appiyaṁ. “Suramappiyā” ti pi pāṭho, surā appiyā ti attho. Dhamme ti dasavidhe rājadhamme. Yoggan-ti yuge yuñjitabbaṁ te tava assagoṇādikaṁ. Kacci vahatī ti kacci arogaṁ hutvā vahati. Vāhanan-ti hatthiassādi sabbaṁ vāhanaṁ. Sarīrassupatāpanā ti sarīrassa upatāpakarā. Antā ti paccantajanapadā. Phītā ti iddhā subhikkhā, vatthābharaṇehi vā annapānehi vā paripuṇṇā gāḷhavāsā. Majjhe cā ti raṭṭhassa majjhe. Bahalā ti gāmanigamā ghanavāsā. Paṭisanthatan-ti paṭicchāditaṁ guttaṁ, paripuṇṇaṁ vā. Yattha rājā nisakkatī ti yasmiṁ pallaṅke rājā nisīdissati, taṁ paññāpentūti vadati.

Rājā mahāsatte gāravena pallaṅke na nisīdati. Atha {6.24} mahāsatto: “Sace pallaṅke na nisīdati, paṇṇasanthāraṁ paññāpethā” ti vatvā tasmiṁ paññatte nisīdanatthāya rājānaṁ nimantento gāthamāha.

84. Idheva te nisīdassu, niyate paṇṇasanthare,
Etto udakamādāya, pāde pakkhālayassu te ti.

Tattha niyate ti susanthate. Etto ti paribhogaudakaṁ dassento āha.

Rājā mahāsatte gāravena paṇṇasanthāre pi anisīditvā bhūmiyaṁ eva nisīdi. Mahāsatto pi paṇṇasālaṁ pavisitvā taṁ kārapaṇṇakaṁ nīharitvā rājānaṁ tena nimantento gāthamāha.

85. Idam-pi paṇṇakaṁ mayhaṁ, randhaṁ rāja aloṇakaṁ,
Paribhuñja mahārāja, pāhuno mesidhāgato ti.

Atha naṁ rājā āha:

86. Na cāhaṁ paṇṇaṁ bhuñjāmi, na hetaṁ mayha bhojanaṁ,
Sālīnaṁ odanaṁ bhuñje, suciṁ maṁsūpasecanan-ti.

Tattha na cāhan-ti paṭikkhepavacanaṁ.

Rājā tathārūpaṁ attano rājabhojanaṁ vaṇṇetvā tasmiṁ mahāsatte gāravena thokaṁ paṇṇakaṁ hatthatale ṭhapetvā: “Tāta, tvaṁ evarūpaṁ bhojanaṁ bhuñjasī” ti puttena saddhiṁ piyakathaṁ kathento nisīdi. Tasmiṁ khaṇe candādevī orodhena parivutā ekamaggena āgantvā bodhisattassa assamapadaṁ patvā piyaputtaṁ disvā tattheva patitvā visaññī ahosi. Tato paṭiladdhassāsā patitaṭṭhānato uṭṭhahitvā āgantvā bodhisattassa pāde daḷhaṁ gahetvā vanditvā assupuṇṇehi nettehi roditvā vandanaṭṭhānato uṭṭhāya ekamantaṁ nisīdi. Atha naṁ rājā: “Bhadde, tava puttassa bhojanaṁ passāhī” ti vatvā thokaṁ paṇṇakaṁ tassā hatthe ṭhapetvā sesaitthīnam-pi thokaṁ thokaṁ adāsi. Tā sabbāpi: “Sāmi, evarūpaṁ bhojanaṁ bhuñjasī” ti vadantiyo taṁ gahetvā attano attano sīse katvā: “Atidukkaraṁ karosi, sāmī” ti vatvā namassamānā nisīdiṁsu. Rājā puna: “Tāta, idaṁ mayhaṁ acchariyaṁ hutvā upaṭṭhātī” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

87. Accherakaṁ maṁ paṭibhāti, ekakam-pi rahogataṁ,
Edisaṁ bhuñjamānānaṁ, kena vaṇṇo pasīdatī ti.

Tattha ekakan-ti tāta, taṁ ekakam-pi rahogataṁ iminā bhojanena yāpentaṁ disvā mama acchariyaṁ hutvā upaṭṭhāti. Edisan-ti evarūpaṁ aloṇakaṁ atakkaṁ nidhūpanaṁ randhaṁ pattaṁ bhuñjantānaṁ kena kāraṇena vaṇṇo pasīdatīti naṁ pucchi.

Athassa {6.25} so ācikkhanto āha:

88. Eko rāja nipajjāmi, niyate paṇṇasanthare,
Tāya me ekaseyyāya, rāja vaṇṇo pasīdati.

89. Na ca nettiṁsabandhā me, rājarakkhā upaṭṭhitā,
Tāya me sukhaseyyāya, rājavaṇṇo pasīdati.

90. Atītaṁ nānusocāmi, nappajappāmināgataṁ,
Paccuppannena yāpemi, tena vaṇṇo pasīdati.

91. Anāgatappajappāya, atītassānusocanā,
Etena bālā sussanti, naḷo va harito luto ti.

Tattha nettiṁsabandhā ti khaggabandhā. Rājarakkhā ti rājānaṁ rakkhitā. Nappajappāmī ti na patthemi. Harito ti haritavaṇṇo. Luto ti luñcitvā ātape khittanaḷo viya.

Atha rājā: “Idheva naṁ abhisiñcitvā ādāya gamissāmī” ti cintetvā rajjena nimantento āha:

92. Hatthānīkaṁ rathānīkaṁ, asse pattī ca vammino,
Nivesanāni rammāni, ahaṁ putta dadāmi te.

93. Itthāgāram-pi te dammi, sabbālaṅkārabhūsitaṁ,
Tā putta paṭipajjassu, tvaṁ no rājā bhavissasi.

94. Kusalā naccagītassa, sikkhitā cāturitthiyo,
Kāme taṁ ramayissanti, kiṁ araññe karissasi.

95. Paṭirājūhi te kaññā, ānayissaṁ alaṅkatā,
Tāsu putte janetvāna, atha pacchā pabbajissasi.

96. Yuvā ca daharo cāsi, paṭhamuppattiko susu,
Rajjaṁ kārehi bhaddante, kiṁ araññe karissasī ti.

Tattha hatthānīkan-ti dasahatthito paṭṭhāya hatthānīkaṁ nāma, tathā rathānīkaṁ. Vammino ti vammabaddhasūrayodhe. Kusalā ti chekā. Sikkhitā ti aññesu pi itthikiccesu sikkhitā. Cāturitthiyo ti caturā vilāsā itthiyo, atha vā caturā nāgarā itthiyo, atha vā caturā nāma nāṭakitthiyo. Paṭirājūhi te kaññā ti aññehi rājūhi tava rājakaññāyo ānayissāmi. Yuvā ti yobbanappatto. Daharo ti taruṇo. Paṭhamuppattiko ti paṭhamavayena uppattito samuggato. Susū ti atitaruṇo.

Ito paṭṭhāya bodhisattassa dhammakathā hoti:

97. Yuvā care brahmacariyaṁ, brahmacārī yuvā siyā,
Daharassa hi pabbajjā, etaṁ isīhi vaṇṇitaṁ.

98. Yuvā {6.26} care brahmacariyaṁ, brahmacārī yuvā siyā,
Brahmacariyaṁ carissāmi, nāhaṁ rajjena matthiko.

99. Passāmi vohaṁ daharaṁ, amma tāta vadantaraṁ,
Kicchāladdhaṁ piyaṁ puttaṁ, appatvāva jaraṁ mataṁ.

100. Passāmi vohaṁ dahariṁ, kumāriṁ cārudassaniṁ,
Navavaṁsakaḷīraṁva, paluggaṁ jīvitakkhayaṁ.

101. Daharā pi hi mīyanti, narā ca atha nāriyo,
Tattha ko vissase poso, ‘daharomhī’ ti jīvite.

102. Yassa ratyā vivasāne, āyu appataraṁ siyā,
Appodakeva macchānaṁ, kiṁ nu komārakaṁ tahiṁ.

103. Niccamabbhāhato loko, niccañca parivārito,
Amoghāsu vajantīsu, kiṁ maṁ rajjebhisiñcasī ti.

Kāsirājā āha:

104. Kena mabbhāhato loko, kena ca parivārito,
Kāyo amoghā gacchanti, taṁ me akkhāhi pucchito ti.

Bodhisatto āha:

105. Maccunābbhāhato loko, jarāya parivārito,
Ratyo amoghā gacchanti, evaṁ jānāhi khattiya.

106. Yathā pi tante vitate, yaṁ yadevūpavīyati,
Appakaṁ hoti vetabbaṁ, evaṁ maccāna jīvitaṁ.

107. Yathā vārivaho pūro, gacchaṁ nupanivattati,
Evamāyu manussānaṁ, gacchaṁ nupanivattati.

108. Yathā vārivaho pūro, vahe rukkhepakūlaje,
Evaṁ jarāmaraṇena, vuyhante sabbapāṇino ti.

Tattha brahmacārī yuvā siyā ti brahmacariyaṁ caranto yuvā bhaveyya. Isīhi vaṇṇitan-ti buddhādīhi isīhi thomitaṁ pasatthaṁ. Nāhaṁ rajjena matthiko ti ahaṁ rajjena atthiko na homi. Amma tāta vadantaranti: “Amma, tātā” ti vadantaṁ. Paluggan-ti maccunā luñcitvā gahitaṁ. Yassa ratyā vivasāne ti mahārāja, yassa mātukucchimhi paṭisandhiggahaṇakālato paṭṭhāya rattidivātikkamena appataraṁ āyu hoti. Komārakaṁ tahin-ti tasmiṁ vaye taruṇabhāvo kiṁ karissati.

Kena mabbhāhato ti kena abbhāhato. Idaṁ rājā saṁkhittena bhāsitassa atthaṁ ajānanto va pucchati. Ratyo ti rattiyo. Tā hi imesaṁ sattānaṁ āyuñca vaṇṇañca balañca khepentiyo eva gacchantīti amoghā gacchanti nāmāti veditabbaṁ {6.27}. Yaṁ yadevūpavīyatī ti yaṁ yaṁ tantaṁ upavīyati. Vetabban-ti tantasmiṁ vīte sesaṁ vetabbaṁ yathā appakaṁ hoti, evaṁ sattānaṁ jīvitaṁ. Nupanivattatī ti tasmiṁ tasmiṁ khaṇe gataṁ gatam-eva hoti, na upanivattati. Vahe rukkhepakūlaje ti upakūlaje rukkhe vaheyya.

Rājā mahāsattassa dhammakathaṁ sutvā: “Kiṁ me gharāvāsenā” ti ativiya ukkaṇṭhito pabbajitukāmo hutvā: “Nāhaṁ tāva puna nagaraṁ gamissāmi, idheva pabbajissāmi. Sace pana me putto nagaraṁ gaccheyya, setacchattamassa dadeyyan”-ti cintetvā taṁ vīmaṁsituṁ puna rajjena nimantento āha:

109. Hatthānīkaṁ rathānīkaṁ, asse pattī ca vammino,
Nivesanāni rammāni, ahaṁ putta dadāmi te.

110. Itthāgāram-pi te dammi, sabbālaṅkārabhūsitaṁ,
Tā putta paṭipajjassu, tvaṁ no rājā bhavissasi.

111. Kusalā naccagītassa, sikkhitā cāturitthiyo,
Kāme taṁ ramayissanti, kiṁ araññe karissasi.

112. Paṭirājūhi te kaññā, ānayissaṁ alaṅkatā,
Tāsu putte janetvāna, atha pacchā pabbajissasi.

113. Yuvā ca daharo cāsi, paṭhamuppattiko susu,
Rajjaṁ kārehi bhaddante, kiṁ araññe karissasi.

114. Koṭṭhāgārañca kosañca, vāhanāni balāni ca,
Nivesanāni rammāni, ahaṁ putta dadāmi te.

115. Gomaṇḍalaparibyūḷho, dāsisaṅghapurakkhato,
Rajjaṁ kārehi bhaddante, kiṁ araññe karissasī ti.

Tattha gomaṇḍalaparibyūḷho ti subhaṅgīnaṁ rājakaññānaṁ maṇḍalena purakkhato.

Atha mahāsatto rajjena anatthikabhāvaṁ pakāsento āha:

116. Kiṁ dhanena yaṁ khīyetha, kiṁ bhariyāya marissati,
Kiṁ yobbanena jiṇṇena, yaṁ jarāyābhibhuyyati.

117. Tattha kā nandi kā khiḍḍā, kā ratī kā dhanesanā,
Kiṁ me puttehi dārehi, rāja muttosmi bandhanā.

118. Yohaṁ evaṁ pajānāmi, maccu me nappamajjati,
Antakenādhipannassa, kā ratī kā dhanesanā.

119. Phalānamiva {6.28} pakkānaṁ, niccaṁ patanato bhayaṁ,
Evaṁ jātāna maccānaṁ, niccaṁ maraṇato bhayaṁ.

120. Sāyameke na dissanti, pāto diṭṭhā bahū janā,
Pāto ete na dissanti, sāyaṁ diṭṭhā bahū janā.

121. Ajjeva kiccaṁ ātapaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve,
Na hi no saṅgaraṁ tena, mahāsenena maccunā.

122. Corā dhanassa patthenti, rāja muttosmi bandhanā,
Ehi rāja nivattassu, nāhaṁ rajjena matthiko ti.

Tattha yaṁ khīyethā ti mahārāja, kiṁ tvaṁ maṁ dhanena nimantesi, yaṁ khīyetha khayaṁ gaccheyya. Dhanaṁ vā hi purisaṁ cajati, puriso vā taṁ dhanaṁ cajitvā gacchatīti sabbathā pi khayagāmī yeva hoti, kiṁ tvaṁ maṁ tena dhanena nimantesi. Kiṁ bhariyāyā ti bhariyāya kiṁ karissāmi, yā mayi ṭhite yeva marissati. Jiṇṇenā ti jarāya anuparitena anubhūtena. Abhibhuyyatī ti abhibhaviyyati. Tatthā ti tasmiṁ evaṁ jarāmaraṇadhamme lokasannivāse. Kā nandī ti kā nāma tuṭṭhi. Khiḍḍā ti kīḷā. Ratī ti pañcakāmaguṇarati. Bandhanā ti kāmabandhanā mutto asmi, mahārājāti jhānena vikkhambhitattā evamāha. Maccu me ti mama maccu nappamajjati, niccaṁ mama vadhāya appamatoyevā ti. Yo ahaṁ evaṁ pajānāmi, tassa mama antakena adhipannassa vadhitassa kā nāma rati, kā dhanesanāti. Niccan-ti jātakālato paṭṭhāya sadā jarāmaraṇato bhayam-eva uppajjati.

Ātapan-ti kusalakammavīriyaṁ. Kiccan-ti kattabbaṁ. Ko jaññā maraṇaṁ suve ti suve vā parasuve vā maraṇaṁ vā jīvitaṁ vā ko jāneyya. Saṅgaran-ti saṅketaṁ. Mahāsenenā ti pañcavīsatibhayabāttiṁsakammakaraṇachannavutirogappamukhādivasena puthusenena. Corā dhanassā ti dhanatthāya jīvitaṁ cajantā corā dhanassa patthenti nāma, ahaṁ pana dhanapatthanāsaṅkhātā bandhanā mutto asmi, na me dhanenatthoti attho. Nivattassū ti mama vacanena sammā nivattassu, rajjaṁ pahāya nekkhammaṁ paṭisaraṇaṁ katvā pabbajassu. Yaṁ pana cintesi: “Imaṁ rajje patiṭṭhāpessāmī” ti, taṁ mā cintayi, nāhaṁ rajjena atthikoti. Iti mahāsattassa dhammadesanā sahānusandhinā matthakaṁ pattā.

Taṁ sutvā rājānañca candādeviñca ādiṁ katvā soḷasasahassā orodhā ca amaccādayo ca sabbe pabbajitukāmā ahesuṁ. Rājā pi nagare bheriṁ carāpesi: “Ye mama puttassa santike pabbajituṁ icchanti, te pabbajantū” ti {6.29}. Sabbesañca suvaṇṇakoṭṭhāgārādīnaṁ dvārāni vivarāpetvā: “Asukaṭṭhāne ca mahānidhikumbhiyo atthi, atthikā gaṇhantū” ti suvaṇṇapaṭṭe akkharāni likhāpetvā mahāthambhe bandhāpesi. Te nāgarā yathāpasārite āpaṇe ca vivaṭadvārāni gehāni ca pahāya nagarato nikkhamitvā rañño santikaṁ āgamiṁsu. Rājā mahājanena saddhiṁ mahāsattassa santike pabbaji. Sakkadattiyaṁ tiyojanikaṁ assamapadaṁ paripuṇṇaṁ ahosi. Mahāsatto paṇṇasālāyo vicāresi, majjhe ṭhitā paṇṇasālāyo itthīnaṁ dāpesi. Kiṁkāraṇā? Bhīrukajātikā etāti. Purisānaṁ pana bahipaṇṇasālāyo dāpesi. Tā sabbā pi paṇṇasālāyo vissakammadevaputto va māpesi. Te ca phaladhararukkhe vissakammadevaputto yeva attano iddhiyā māpesi. Te sabbe vissakammena nimmitesu phaladhararukkhesu uposathadivase bhūmiyaṁ patitapatitāni phalāni gahetvā paribhuñjitvā samaṇadhammaṁ karonti. Tesu yo kāmavitakkaṁ vā byāpādavitakkaṁ vā vihiṁsāvitakkaṁ vā vitakketi, tassa manaṁ jānitvā mahāsatto ākāse nisīditvā madhuradhammaṁ kathesi. Te janā bodhisattassa madhuradhammaṁ sutvā ekaggacittā hutvā khippam-eva abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattesuṁ.

Tadā eko sāmantarājā: “Kāsirājā kira bārāṇasinagarato nikkhamitvā vanaṁ pavisitvā pabbajito” ti sutvā: “Bārāṇasiṁ gaṇhissāmī” ti nagarā nikkhamitvā bārāṇasiṁ patvā nagaraṁ pavisitvā alaṅkatanagaraṁ disvā rājanivesanaṁ āruyha sattavidhaṁ vararatanaṁ oloketvā: “Kāsirañño imaṁ dhanaṁ nissāya ekena bhayena bhavitabban”-ti cintento surāsoṇḍe pakkosāpetvā pucchi: “Tumhākaṁ rañño idha nagare bhayaṁ uppannaṁ atthī” ti? “Natthi, devā” ti. “Kiṁ kāraṇā” ti. “Amhākaṁ rañño putto temiyakumāro ‘bārāṇasiṁ rajjaṁ na karissāmī’ ti amūgo pi mūgo viya hutvā imamhā nagarā nikkhamitvā vanaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbaji, tena kāraṇena amhākaṁ rājā mahājanena saddhiṁ imamhā nagarā nikkhamitvā temiyakumārassa santikaṁ gantvā pabbajito” ti ārocesuṁ. Sāmantarājā tesaṁ vacanaṁ sutvā tussitvā: “Aham-pi pabbajissāmī” ti cintetvā: “Tāta, tumhākaṁ rājā kataradvārena nikkhanto” ti pucchi. “Deva, pācīnadvārenā” ti vutte attano parisāya saddhiṁ teneva pācīnadvārena nikkhamitvā nadītīrena pāyāsi.

Mahāsatto pi tassa āgamanaṁ ñatvā vanantaraṁ āgantvā ākāse nisīditvā madhuradhammaṁ desesi. So parisāya saddhiṁ tassa santike yeva pabbaji. Evaṁ apare pi satta rājāno: “Bārāṇasinagaraṁ gaṇhissāmī” ti āgatā. Te pi rājāno satta rajjāni chaḍḍetvā bodhisattassa santike yeva pabbajiṁsu. Hatthī pi araññahatthī jātā, assā pi araññaassā jātā, rathā pi araññe yeva vinaṭṭhā, bhaṇḍāgāresu kahāpaṇe assamapade vālukaṁ katvā vikiriṁsu. Sabbe pi abhiññāsamāpattiyo nibbattetvā jīvitapariyosāne brahmalokaparāyaṇā ahesuṁ. Tiracchānagatā hatthiassā pi isigaṇe cittaṁ pasādetvā chakāmāvacaralokesu nibbattiṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi rajjaṁ pahāya nikkhantoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā chatte adhivatthā devadhītā uppalavaṇṇā {6.30} ahosi, sunando sārathi sāriputto, mātāpitaro mahārājakulāni, sesaparisā buddhaparisā, mūgapakkhapaṇḍito pana aham-eva sammāsambuddho ahosin”-ti.

Mūgapakkhajātakavaṇṇanā paṭhamā