Ja 540: Suvaṇṇasāmajātakavaṇṇanā

Ko nu maṁ usunā vijjhī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ mātuposakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kira aṭṭhārasakoṭivibhavassa ekassa seṭṭhikulassa ekaputtako ahosi mātāpitūnaṁ piyo manāpo. So ekadivasaṁ pāsādavaragato sīhapañjaraṁ ugghāṭetvā vīthiṁ olokento gandhamālādihatthaṁ mahājanaṁ dhammassavanatthāya jetavanaṁ gacchantaṁ {6.69} disvā: “Aham-pi dhammaṁ suṇissāmī” ti mātāpitaro vanditvā gandhamālādīni gāhāpetvā vihāraṁ gantvā vatthabhesajjapānakādīni bhikkhusaṅghassa dāpetvā gandhamālādīhi ca bhagavantaṁ pūjetvā ekamantaṁ nisinno dhammaṁ sutvā kāmesu ādīnavaṁ disvā pabbajjāya ca ānisaṁsaṁ sallakkhetvā parisāya vuṭṭhitāya bhagavantaṁ pabbajjaṁ yācitvā: “Mātāpitūhi ananuññātaṁ puttaṁ tathāgatā nāma na pabbājentī” ti sutvā bhagavantaṁ vanditvā puna gehaṁ gantvā sagāravena mātāpitaro vanditvā evamāha: “ammatātā, ahaṁ tathāgatassa santike pabbajissāmī” ti. Athassa mātāpitaro tassa vacanaṁ sutvā ekaputtakabhāvena sattadhā bhijjamānahadayā viya puttasinehena kampamānā evamāhaṁsu: “Tāta piyaputtaka, tāta kulaṅkura, tāta nayana, tāta hadaya, tāta pāṇasadisa, tayā vinā kathaṁ jīvāma, tayi paṭibaddhaṁ no jīvitaṁ. Mayañhi tāta, jarājiṇṇā vuḍḍhā mahallakā, ajja vā suve vā parasuve vā maraṇaṁ pāpuṇissāma, tasmā mā amhe ohāya gacchasi. Tāta, pabbajjā nāma atidukkarā, sītena atthe sati uṇhaṁ labhati, uṇhena atthe sati sītaṁ labhati, tasmā tāta, mā pabbajāhī” ti.

Taṁ sutvā kulaputto dukkhī dummano onatasīso pajjhāyanto va nisīdi sattāhaṁ nirāhāro. Athassa mātāpitaro evaṁ cintesuṁ: “Sace no putto ananuññāto, addhā marissati, puna na passissāma, pabbajjāya jīvamānaṁ puna naṁ passissāmā” ti. Cintetvā ca pana: “Tāta piyaputtaka, taṁ pabbajjāya anujānāma, pabbajāhī” ti anujāniṁsu. Taṁ sutvā kulaputto tuṭṭhamānaso hutvā attano sakalasarīraṁ oṇāmetvā mātāpitaro vanditvā vihāraṁ gantvā bhagavantaṁ pabbajjaṁ yāci. Satthā ekaṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Imaṁ kumāraṁ pabbājehī” ti āṇāpesi. So taṁ pabbājesi. Tassa pabbajitakālato paṭṭhāya mahālābhasakkāro nibbatti. So ācariyupajjhāye ārādhetvā laddhūpasampado pañca vassāni dhammaṁ pariyāpuṇitvā: “Ahaṁ idha ākiṇṇo viharāmi, na me idaṁ patirūpan”-ti vipassanādhuraṁ pūretukāmo hutvā upajjhāyassa santike kammaṭṭhānaṁ gahetvā upajjhāyaṁ vanditvā jetavanā nikkhamitvā ekaṁ paccantagāmaṁ nissāya araññe vihāsi. So tattha vipassanaṁ vaḍḍhetvā dvādasa vassāni ghaṭento vāyamanto pi visesaṁ nibbattetuṁ nāsakkhi. Mātāpitaro pissa gacchante gacchante kāle duggatā ahesuṁ. Ye hi tesaṁ khettaṁ vā vaṇijjaṁ vā payojesuṁ, te: “Imasmiṁ kule putto vā bhātā vā iṇaṁ codetvā gaṇhanto nāma natthī” ti attano attano hatthagataṁ gahetvā yathāruci palāyiṁsu. Gehe dāsakammakarādayo pi hiraññasuvaṇṇādīni gahetvā palāyiṁsu.

Aparabhāge dve janā kapaṇā hutvā hatthe udakasiñcanam-pi alabhitvā gehaṁ vikkiṇitvā agharā hutvā kāruññabhāvaṁ pattā pilotikaṁ nivāsetvā kapālahatthā bhikkhāya cariṁsu. Tasmiṁ kāle eko bhikkhu jetavanato nikkhamitvā anupubbena tassa vasanaṭṭhānaṁ agamāsi. So tassa āgantukavattaṁ katvā sukhanisinnakāle: “Bhante, kuto āgatatthā” ti pucchitvā: “Jetavanā āgato āvuso” ti vutte satthuno ceva mahāsāvakādīnañca ārogyaṁ pucchitvā mātāpitūnañca pavattiṁ pucchi: “Kiṁ, bhante, sāvatthiyaṁ asukassa nāma seṭṭhikulassa ārogyan”-ti? “Āvuso, mā tassa kulassa pavattiṁ pucchā” ti. “Kiṁ bhante” ti. “Āvuso, tassa kira kulassa eko putto atthi, so buddhasāsane pabbajito, tassa pabbajitakālato paṭṭhāya etaṁ kulaṁ parikkhīṇaṁ, idāni dve janā paramakāruññabhāvaṁ pattā bhikkhāya carantī” ti. So tassa vacanaṁ sutvā sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkonto assupuṇṇehi nettehi rodituṁ ārabhi. “Āvuso, kiṁ rodasī” ti? “Bhante, te mayhaṁ mātāpitaro, ahaṁ tesaṁ putto” ti. “Āvuso, tava mātāpitaro taṁ nissāya vināsaṁ pattā, gaccha, te paṭijaggāhī” ti.

So: “Ahaṁ dvādasa vassāni ghaṭento vāyamanto pi maggaṁ vā phalaṁ vā nibbattetuṁ nāsakkhiṁ {6.70}, abhabbo bhavissāmi, kiṁ me pabbajjāya, gihī hutvā mātāpitaro posetvā dānaṁ datvā saggaparāyaṇo bhavissāmī” ti cintetvā araññāvāsaṁ tassa therassa niyyādetvā punadivase araññā nikkhamitvā anupubbena gacchanto sāvatthito avidūre jetavanapiṭṭhivihāraṁ pāpuṇi. Tattha dve maggā ahesuṁ. Tesu eko maggo jetavanaṁ gacchati, eko sāvatthiṁ. So tattheva ṭhatvā: “Kiṁ nu kho paṭhamaṁ mātāpitaro passāmi, udāhu dasabalan”-ti cintetvā: “Mayā mātāpitaro ciraṁ diṭṭhapubbā, ito paṭṭhāya pana me buddhadassanaṁ dullabhaṁ bhavissati, tasmā ajjam-eva sammāsambuddhaṁ disvā dhammaṁ sutvā sve pāto va mātāpitaro passissāmī” ti sāvatthimaggaṁ pahāya sāyanhasamaye jetavanaṁ pāvisi. Taṁ divasaṁ pana satthā paccūsakāle lokaṁ olokento imassa kulaputtassa upanissayasampattiṁ addasa. So tassāgamanakāle mātuposakasuttena (SN. 1.205) mātāpitūnaṁ guṇaṁ vaṇṇesi. So pana bhikkhu parisapariyante ṭhatvā satthussa dhammakathaṁ suṇanto cintesi: “Ahaṁ gihī hutvā mātāpitaro paṭijaggituṁ sakkomīti cintesiṁ, satthā pana ‘pabbajito va samāno paṭijaggito upakārako mātāpitūnan’-ti vadati. Sacāhaṁ satthāraṁ adisvā gato, evarūpāya pabbajjāya parihīno bhaveyyaṁ. Idāni pana gihī ahutvā pabbajito va samāno mātāpitaro posessāmī” ti.

So salākaggaṁ gantvā salākabhattañceva salākayāguñca gaṇhitvā dvādasa vassāni araññe vutthabhikkhu pārājikappatto viya ahosi. So pāto va sāvatthiyaṁ pavisitvā: “Kiṁ nu kho paṭhamaṁ yāguṁ gaṇhissāmi, udāhu mātāpitaro passissāmī” ti cintetvā: “Kapaṇānaṁ mātāpitūnaṁ santikaṁ tucchahatthena gantuṁ ayuttan”-ti cintetvā yāguṁ gahetvā etesaṁ porāṇakagehadvāraṁ gato. Mātāpitaro pissa yāgubhikkhaṁ caritvā parabhittiṁ nissāya viharanti. So upagantvā nisinnake disvā uppannasoko assupuṇṇehi nettehi tesaṁ avidūre aṭṭhāsi. Te taṁ disvā pi na sañjāniṁsu. Atha mātā: “Bhikkhatthāya ṭhito bhavissatī” ti saññāya: “Bhante, tumhākaṁ dātabbayuttakaṁ natthi, aticchathā” ti āha. So tassā kathaṁ sutvā hadayapūraṁ sokaṁ gahetvā assupuṇṇehi nettehi tattheva aṭṭhāsi. Dutiyam-pi tatiyampi: “Aticchathā” ti vuccamāno pi aṭṭhāsi yeva. Athassa pitā mātaraṁ āha: “gaccha, bhadde, jānāhi, putto nu kho no eso” ti. Sā uṭṭhāya upagantvā olokentī sañjānitvā pādamūle patitvā paridevi, pitāpissa tatheva akāsi, mahantaṁ kāruññaṁ ahosi.

So pi mātāpitaro disvā sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkonto assūni pavattesi. So sokaṁ adhivāsetvā: “Ammatātā, mā cintayittha, ahaṁ vo posessāmī” ti {6.71} mātāpitaro assāsetvā yāguṁ pāyetvā ekamante nisīdāpetvā puna bhikkhaṁ āharitvā te bhojetvā attano atthāya bhikkhaṁ pariyesitvā tesaṁ santikaṁ gantvā puna bhattenāpucchitvā pacchā sayaṁ paribhuñjati. So tato paṭṭhāya iminā niyāmena mātāpitaro paṭijaggati. Attanā laddhāni pakkhikabhattādīni tesaṁ yeva datvā sayaṁ piṇḍāya caritvā labhamāno bhuñjati, alabhamāno na bhuñjati, vassāvāsikam-pi aññam-pi yaṁ kiñci labhitvā tesaṁ yeva deti. Tehi paribhuttaṁ jiṇṇapilotikaṁ gahetvā aggaḷaṁ datvā rajitvā sayaṁ paribhuñjati. Bhikkhalabhanadivasehi panassa alabhanadivasā bahū ahesuṁ. Athassa nivāsanapārupanaṁ atilūkhaṁ hoti.

Iti so mātāpitaro paṭijagganto yeva aparabhāge kiso uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto ahosi. Atha naṁ sandiṭṭhasambhattā bhikkhū pucchiṁsu: “Āvuso, pubbe tava sarīravaṇṇo sobhati, idāni pana kiso uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto, byādhi te nu kho uppanno” ti. So: “Natthi me, āvuso, byādhi, apica pana palibodho me atthī” ti taṁ pavattiṁ ārocesi. Atha naṁ te bhikkhū āhaṁsu: “Āvuso, bhagavā saddhādeyyaṁ vinipātetuṁ na deti, tvaṁ pana saddhādeyyaṁ gahetvā gihīnaṁ dadamāno ayuttaṁ karosī” ti. So tesaṁ kathaṁ sutvā lajjito olīyi. Te ettakena pi asantuṭṭhā bhagavato santikaṁ gantvā: “Bhante, asuko nāma bhikkhu saddhādeyyaṁ vinipātetvā gihī posetī” ti satthu ārocesuṁ. Satthā taṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu saddhādeyyaṁ gahetvā gihī posesī” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte taṁ kiriyaṁ vaṇṇetukāmo attano ca pubbacariyaṁ pakāsetukāmo: “Bhikkhu, gihī posento ke posesī” ti pucchi. “Mātāpitaro me, bhante” ti vutte satthā tassa ussāhaṁ janetuṁ: “Sādhu sādhu, bhikkhū” ti tikkhattuṁ sādhukāraṁ datvā: “Tvaṁ mama gatamagge ṭhito, aham-pi pubbacariyaṁ caranto mātāpitaro posesin”-ti āha. So assāsaṁ paṭilabhi. Satthā tāya pubbacariyāya āvikaraṇatthaṁ tehi bhikkhūhi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasinagarato avidūre nadiyā orimatīre eko nesādagāmo ahosi, pārimatīre eko nesādagāmo. Ekekasmiṁ gāme pañca pañca kulasatāni vasanti. Dvīsu pi gāmesu dve nesādajeṭṭhakā sahāyakā ahesuṁ. Te daharakāle yeva katikavattaṁ kariṁsu: “Sace amhesu ekassa dhītā hoti, ekassa putto hoti, tesaṁ āvāhavivāhaṁ karissāmā” ti. Atha orimatīre gāmajeṭṭhakassa {6.72} gehe putto jāyi, jātakkhaṇe yeva dukūlena paṭiggahitattā: “Dukūlo” tvevassa nāmaṁ kariṁsu. Itarassa gehe dhītā jāyi, tassā paratīre jātattā: “Pārikā” ti nāmaṁ kariṁsu. Te ubho pi abhirūpā pāsādikā ahesuṁ suvaṇṇavaṇṇā. Te nesādakule jātā pi pāṇātipātaṁ nāma na kariṁsu.

Aparabhāge soḷasavassuddesikaṁ dukūlakumāraṁ mātāpitaro āhaṁsu: “Putta, kumārikaṁ te ānayissāmā” ti. So pana brahmalokato āgato suddhasatto ubho kaṇṇe pidhāya: “Na me gharāvāsenattho ammatātā, mā evarūpaṁ avacutthā” ti vatvā yāvatatiyaṁ vuccamāno pi na icchi yeva. Pārikā pi mātāpitūhi: “Amma, amhākaṁ sahāyakassa putto atthi, so abhirūpo suvaṇṇavaṇṇo, tassa taṁ dassāmā” ti vuttā tatheva vatvā ubho kaṇṇe pidahi. Sā pi brāhmalokato āgatā gharāvāsaṁ na icchi. Dukūlakumāro pana tassā rahassena sāsanaṁ pahiṇi: “Sace pārike methunadhammena atthikā, aññassa gehaṁ gacchatu, mayhaṁ methunadhamme chando natthī” ti. Sā pi tassa tatheva sāsanaṁ pesesi.

Atha mātāpitaro tesaṁ anicchamānānaññeva āvāhavivāhaṁ kariṁsu. Te ubho pi kilesasamuddaṁ anotaritvā dve mahābrahmāno viya ekato va vasiṁsu. Dukūlakumāro pana macchaṁ vā migaṁ vā na māreti, antamaso āhaṭamaṁsam-pi na vikkiṇāti. Atha naṁ mātāpitaro vadiṁsu: “Tāta, tvaṁ nesādakule nibbattitvā pi neva gharāvāsaṁ icchasi, na pāṇavadhaṁ karosi, kiṁ nāma kammaṁ karissasī” ti? “Ammatātā, tumhesu anujānantesu mayaṁ pabbajissāmā” ti. Taṁ sutvā mātāpitaro: “Tena hi pabbajathā” ti dve jane anujāniṁsu. Te tuṭṭhahaṭṭhā mātāpitaro vanditvā gāmato nikkhamitvā anupubbena gaṅgātīrena himavantaṁ pavisitvā yasmiṁ ṭhāne migasammatā nāma nadī himavantato otaritvā gaṅgaṁ pattā, taṁ ṭhānaṁ gantvā gaṅgaṁ pahāya migasammatābhimukhā abhiruhiṁsu.

Tasmiṁ khaṇe sakkassa bhavanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. Sakko olokento taṁ kāraṇaṁ ñatvā vissakammaṁ āmantetvā: “Tāta vissakamma, dve mahāpurisā gāmā nikkhamitvā himavantaṁ paviṭṭhā, tesaṁ nivāsaṭṭhānaṁ laddhuṁ vaṭṭati, migasammatānadiyā aḍḍhakosantare {6.73} etesaṁ paṇṇasālañca pabbajitaparikkhāre ca māpetvā ehī” ti āha. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā mūgapakkhajātake (Ja. 538) vuttanayeneva sabbaṁ saṁvidahitvā amanāpasadde migapakkhino palāpetvā ekapadikaṁ jaṅghamaggaṁ māpetvā sakaṭṭhānam-eva gato. Te pi taṁ maggaṁ disvā tena maggena gantvā taṁ assamapadaṁ pāpuṇiṁsu. Dukūlapaṇḍito paṇṇasālaṁ pavisitvā pabbajitaparikkhāre disvā: “Sakkena mayhaṁ dinnā” ti sakkadattiyabhāvaṁ ñatvā sāṭakaṁ omuñcitvā rattavākacīraṁ nivāsetvā ekaṁ pārupitvā ajinacammaṁ aṁse katvā jaṭāmaṇḍalaṁ bandhitvā isivesaṁ gahetvā pārikāya pi pabbajjaṁ adāsi. Ubho pi kāmāvacaramettaṁ bhāvetvā tattha vasiṁsu. Tesaṁ mettānubhāvena sabbe pi migapakkhino aññamaññaṁ mettacittam-eva paṭilabhiṁsu, na koci kañci viheṭhesi. Pārikā tato paṭṭhāya pānīyaṁ paribhojanīyaṁ āharati, assamapadaṁ sammajjati, sabbakiccāni karoti. Ubho pi phalāphalāni āharitvā paribhuñjitvā attano attano paṇṇasālaṁ pavisitvā samaṇadhammaṁ karontā tattha vāsaṁ kappayiṁsu.

Sakko tesaṁ upaṭṭhānaṁ āgacchati. So ekadivasaṁ anuolokento: “Imesaṁ cakkhūni parihāyissantī” ti antarāyaṁ disvā dukūlapaṇḍitaṁ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṁ nisīditvā evamāha: “bhante, tumhākaṁ antarāyo paññāyati, paṭijagganakaṁ puttaṁ laddhuṁ vaṭṭati, lokadhammaṁ paṭisevathā” ti. Atha naṁ dukūlapaṇḍito āha: “sakka, kinnāmetaṁ kathesi, mayaṁ agāramajjhe vasantā pi etaṁ lokadhammaṁ puḷavakagūtharāsiṁ viya jigucchimhā, idāni pana araññaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā kathaṁ evarūpaṁ karissāmā” ti. Atha sakko taṁ āha: “bhante, sace evaṁ na karotha, pārikāya tāpasiyā utunikāle nābhiṁ hatthena parāmaseyyāthā” ti. Dukūlapaṇḍito: “Idaṁ sakkā kātun”-ti sampaṭicchi. Sakko taṁ vanditvā sakaṭṭhānam-eva gato.

Dukūlapaṇḍito pi taṁ kāraṇaṁ pārikāya ācikkhitvā assā utunikāle nābhiṁ hatthena parāmasi. Tadā bodhisatto devalokato cavitvā tassā kucchimhi paṭisandhiṁ {6.74} gaṇhi. Sā dasamāsaccayena suvaṇṇavaṇṇaṁ puttaṁ vijāyi, tenevassa: “Suvaṇṇasāmo” ti nāmaṁ kariṁsu. Pārikāya phalāphalatthāya vanaṁ gatakāle pabbatantare kinnariyo dhātikiccaṁ kariṁsu. Te ubho pi bodhisattaṁ nhāpetvā paṇṇasālāyaṁ nipajjāpetvā phalāphalatthāya araññaṁ gacchanti. Tasmiṁ khaṇe kinnarā kumāraṁ gahetvā girikandarādīsu nhāpetvā pabbatamatthakaṁ āruyha nānāpupphehi alaṅkaritvā haritālamanosilādīni silāyaṁ ghaṁsitvā nalāṭe tilake katvā puna ānetvā paṇṇasālāyaṁ nipajjāpesuṁ. Pārikā pi āgantvā puttaṁ thaññaṁ pāyesi. Taṁ aparabhāge vaḍḍhitvā soḷasavassuddesikam-pi anurakkhantā mātāpitaro paṇṇasālāyaṁ nisīdāpetvā sayam-eva vanamūlaphalāphalatthāya vanaṁ gacchanti. Mahāsatto: “Mama mātāpitūnaṁ kadāci kocideva antarāyo bhaveyyā” ti cintetvā tesaṁ gatamaggaṁ sallakkhesi.

Athekadivasaṁ tesaṁ vanamūlaphalāphalaṁ ādāya sāyanhasamaye nivattantānaṁ assamapadato avidūre mahāmegho uṭṭhahi. Te ekaṁ rukkhamūlaṁ pavisitvā vammikamatthake aṭṭhaṁsu. Tassa ca abbhantare āsīviso atthi. Tesaṁ sarīrato sedagandhamissakaṁ udakaṁ otaritvā tassa nāsāpuṭaṁ pāvisi. So kujjhitvā nāsāvātena pahari. Dve pi andhā hutvā aññamaññaṁ na passiṁsu. Dukūlapaṇḍito pārikaṁ āmantetvā: “Pārike mama cakkhūni parihīnāni, ahaṁ taṁ na passāmī” ti āha. Sā pi tatheva āha. Te: “Natthi no idāni jīvitan”-ti maggaṁ apassantā paridevamānā aṭṭhaṁsu. “Kiṁ pana tesaṁ pubbakamman”-ti? Te kira pubbe vejjakule ahesuṁ. Atha so vejjo ekassa mahādhanassa purisassa akkhirogaṁ paṭijaggi. So tassa kiñci dhanaṁ na adāsi. Atha vejjo kujjhitvā attano gehaṁ gantvā bhariyāya ārocetvā: “Bhadde, ahaṁ tassa akkhirogaṁ paṭijaggāmi, idāni mayhaṁ dhanaṁ na deti, kiṁ karomā” ti āha. Sā pi kujjhitvā: “Na no tassa santakenattho, bhesajjaṁ tassa ekayogaṁ datvā akkhīni kāṇāni karohī” ti āha. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tassa santikaṁ gantvā tathā akāsi. So nacirasseva andho hoti. Tesaṁ ubhinnam-pi iminā kammena cakkhūni andhāni jāyiṁsu.

Atha mahāsatto: “Mama mātāpitaro {6.75} aññesu divasesu imāya velāya āgacchanti, idāni tesaṁ pavattiṁ na jānāmi, paṭimaggaṁ gamissāmī” ti cintetvā maggaṁ gantvā saddamakāsi. Te tassa saddaṁ sañjānitvā paṭisaddaṁ karitvā puttasinehena: “Tāta suvaṇṇasāma, idha paripantho atthi, mā āgamī” ti vadiṁsu. Atha nesaṁ: “Tena hi imaṁ laṭṭhikoṭiṁ gahetvā mama santikaṁ ethā” ti dīghalaṭṭhiṁ adāsi. Te laṭṭhikoṭiṁ gahetvā tassa santikaṁ āgamiṁsu. Atha ne: “Kena kāraṇena vo cakkhūni vinaṭṭhānī” ti pucchi. Atha naṁ mātāpitaro āhaṁsu: “Tāta, mayaṁ deve vassante idha rukkhamūle vammikamatthake ṭhitā, tena kāraṇenā” ti. So mātāpitūnaṁ kathaṁ sutvāva aññāsi: “Tattha āsīvisena bhavitabbaṁ, tena kuddhena nāsāvāto vissaṭṭho bhavissatī” ti. So mātāpitaro disvā rodi ceva hasi ca. Atha naṁ te pucchiṁsu: “Kasmā, tāta, rodasi ceva hasasi cā” ti? Ammatātā, “tumhākaṁ daharakāle yeva evaṁ cakkhūni vinaṭṭhānī” ti rodiṁ, “idāni paṭijaggituṁ labhissāmī” ti hasiṁ. Ammatātā, tumhe mā cintayittha, ahaṁ vo paṭijaggissāmīti.

So mātāpitaro assāsetvā assamapadaṁ ānetvā tesaṁ rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu caṅkame paṇṇasālāyaṁ vaccaṭṭhāne passāvaṭṭhāne cāti sabbaṭṭhānesu rajjuke bandhi, tato paṭṭhāya te assamapade ṭhapetvā sayaṁ vanamūlaphalādīni āharitvā paṇṇasālāyaṁ ṭhapetvā pāto va tesaṁ vasanaṭṭhānaṁ sammajjitvā mātāpitaro vanditvā ghaṭaṁ ādāya migasammatānadiṁ gantvā pānīyaparibhojanīyaṁ āharitvā upaṭṭhāpeti, dantakaṭṭhamukhodakādīni datvā madhuraphalāphalaṁ deti, tehi bhuñjitvā mukhe vikkhālite sayaṁ khāditvā mātāpitaro vanditvā migagaṇaparivuto phalāphalatthāya araññaṁ pāvisi. Pabbatapāde kinnaraparivāro phalāphalaṁ gahetvā sāyanhasamaye āgantvā ghaṭena udakaṁ āharitvā uṇhodakena tesaṁ yathāruci nhāpanaṁ pādadhovanaṁ vā katvā aṅgārakapallaṁ upanetvā hatthapāde sedetvā tesaṁ nisinnānaṁ phalāphalaṁ datvā khādāpetvā pariyosāne sayaṁ khāditvā sesakaṁ ṭhapesi. Iminā niyāmeneva mātāpitaro paṭijaggi.

Tasmiṁ samaye bārāṇasiyaṁ pīḷiyakkho nāma rājā rajjaṁ kāresi. So migamaṁsalobhena mātaraṁ rajjaṁ paṭicchāpetvā sannaddhapañcāvudho himavantaṁ pavisitvā mige vadhitvā maṁsaṁ khādanto {6.76} migasammatānadiṁ patvā anupubbena sāmassa pānīyaggahaṇatitthaṁ sampatto migapadavalañjaṁ disvā maṇivaṇṇāhi sākhāhi koṭṭhakaṁ katvā dhanuṁ ādāya visapītaṁ saraṁ sannahitvā nilīno va acchi. Mahāsatto pi sāyanhasamaye phalāphalaṁ āharitvā assamapade ṭhapetvā mātāpitaro vanditvā: “Pānīyaṁ āharissāmī” ti ghaṭaṁ gahetvā migagaṇaparivuto dve pi mige ekato katvā tesaṁ piṭṭhiyaṁ pānīyaghaṭaṁ ṭhapetvā hatthena gahetvā nadītitthaṁ agamāsi. Rājā koṭṭhake ṭhito va taṁ tathā āgacchantaṁ disvā: “Mayā ettakaṁ kālaṁ evaṁ vicarantena pi manusso nāma na diṭṭhapubbo, devo nu kho esa nāgo nu kho, sace panāhaṁ etaṁ upasaṅkamitvā pucchissāmi. Devo ce bhavissati, ākāsaṁ uppatissati. Nāgo ce, bhūmiyaṁ pavisissati. Na kho panāhaṁ sabbakālaṁ himavante yeva vicarissāmi, bārāṇasiṁ gamissāmi. Tatra maṁ pucchissanti ‘a pi nu kho te, mahārāja, himavante vasantena kiñci achariyaṁ diṭṭhapubba’nti? Tatrāhaṁ ‘evarūpo me satto diṭṭhapubbo’ ti vakkhāmi. ‘Ko nāmeso’ ti vutte sace ‘na jānāmī’ ti vakkhāmi, atha garahissanti maṁ, tasmā etaṁ vijjhitvā dubbalaṁ katvā pucchissāmī” ti cintesi.

Atha tesu migesu paṭhamam-eva otaritvā pānīyaṁ pivitvā uttiṇṇesu bodhisatto uggahitavatto mahāthero viya saṇikaṁ otaritvā passaddhadaratho paccuttaritvā rattavākacīraṁ nivāsetvā ekaṁ pārupitvā ajinacammaṁ aṁse katvā pānīyaghaṭaṁ ukkhipitvā udakaṁ puñchitvā vāmaaṁsakūṭe ṭhapesi. Tasmiṁ kāle: “Idāni vijjhituṁ samayo” ti rājā visapītaṁ saraṁ ukkhipitvā mahāsattaṁ dakkhiṇapasse vijjhi, saro vāmapassena nikkhami. Tassa viddhabhāvaṁ ñatvā migagaṇā bhītā palāyiṁsu. Suvaṇṇasāmapaṇḍito pana viddho pi pānīyaghaṭaṁ yathā vā tathā vā anavasumbhitvā satiṁ paccupaṭṭhāpetvā saṇikaṁ otāretvā vālukaṁ viyūhitvā ṭhapetvā disaṁ vavatthapetvā mātāpitūnaṁ vasanaṭṭhānadisābhāgena sīsaṁ katvā rajatapaṭṭavaṇṇāya vālukāya {6.77} suvaṇṇapaṭimā viya nipajjitvā satiṁ paccupaṭṭhāpetvā: “Imasmiṁ himavantappadese mama verī nāma natthi, mayhaṁ mātāpitūnañca verī nāma natthī” ti mukhena lohitaṁ chaḍḍetvā rājānaṁ adisvāva paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Ko nu maṁ usunā vijjhi, pamattaṁ udahārakaṁ,
Khattiyo brāhmaṇo vesso, ko maṁ viddhā nilīyasī ti.

Tattha pamattan-ti mettābhāvanāya anupaṭṭhitasatiṁ. Idañhi so sandhāya tasmiṁ khaṇe attānaṁ pamattaṁ nāma akāsi. Viddhā ti vijjhitvā.

Evañca pana vatvā puna attano sarīramaṁsassa abhakkhasammatabhāvaṁ dassetuṁ dutiyaṁ gāthamāha.

2. Na me maṁsāni khajjāni, cammenattho na vijjati,
Atha kena nu vaṇṇena, viddheyyaṁ maṁ amaññathā ti.

Dutiyagāthaṁ vatvā tam-eva nāmādivasena pucchanto āha:

3. Ko vā tvaṁ kassa vā putto, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ,
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṁ maṁ viddhā nilīyasī ti.

Tattha amaññathā ti ayaṁ puriso kena kāraṇena maṁ vijjhitabbanti amaññitthā ti attho.

Evañca pana vatvā tuṇhī ahosi. Taṁ sutvā rājā: “Ayaṁ mayā visapītena sallena vijjhitvā pātito pi neva maṁ akkosati na paribhāsati, mama hadayaṁ sambāhanto viya piyavacanena samudācarati, gacchissāmissa santikan”-ti cintetvā gantvā tassa santike ṭhito va dve gāthā abhāsi:

4. Rājāhamasmi kāsīnaṁ, pīḷiyakkhoti maṁ vidū,
Lobhā raṭṭhaṁ pahitvāna, migamesaṁ carāmahaṁ.

5. Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto,
Nāgo pi me na mucceyya, āgato usupātanan-ti.

Tattha rājāhamasmī ti evaṁ kirassa vitakko ahosi: “Devā pi nāgā pi manussabhāsāya kathenti yeva, ahametaṁ devoti vā nāgoti vā manussoti vā na jānāmi. Sace kujjheyya, nāseyya maṁ, ‘rājā’ ti vutte pana abhāyanto nāma natthī” ti. Tasmā attano rājabhāvaṁ jānāpetuṁ paṭhamaṁ: “Rājāhamasmī” ti āha. Lobhā ti migamaṁsalobhena. Migamesan-ti migaṁ esanto. Carāmahan-ti carāmi ahaṁ. Dutiyaṁ gāthaṁ pana attano {6.78} balaṁ dīpetukāmo evamāha. Tattha issatthe ti dhanusippe. Daḷhadhammo ti daḷhadhanuṁ sahassatthāmadhanuṁ oropetuñca āropetuñca samattho.

Iti rājā attano balaṁ vaṇṇetvā tassa nāmagottaṁ pucchanto āha:

6. Ko vā tvaṁ kassa vā putto, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ,
Pituno attano cā pi, nāmagottaṁ pavedayā ti.

Tattha pavedayā ti kathaya.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Sacāhaṁ ‘devanāgakinnarakhattiyādīsu aññatarohamasmī’ ti katheyyaṁ, saddahey yeva esa, saccam-eva panassa kathetuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā evamāha:

7. Nesādaputto bhaddante, sāmo iti maṁ ñātayo,
Āmantayiṁsu jīvantaṁ, svajjevāhaṁ gato saye.

8. Viddhosmi puthusallena, savisena yathā migo,
Sakamhi lohite rāja, passa semi paripluto.

9. Paṭivāmagataṁ sallaṁ, passa dhimhāmi lohitaṁ,
Āturo tyānupucchāmi, kiṁ maṁ viddhā nilīyasi.

10. Ajinamhi haññate dī pi, nāgo dantehi haññate,
Atha kena nu vaṇṇena, viddheyyaṁ maṁ amaññathā ti.

Tattha jīvantan-ti maṁ ito pubbe jīvamānaṁ: “Ehi sāma, yāhi sāmā” ti ñātayo āmantayiṁsu. Svajjevāhaṁ gato ti so ahaṁ ajja evaṁ gato maraṇamukhe sampatto, paviṭṭhoti attho. Saye ti sayāmi. Paripluto ti nimuggo. Paṭivāmagatan-ti dakkhiṇapassena pavisitvā vāmapassena niggatanti attho. Passā ti olokehi maṁ. Dhimhāmī ti niṭṭhubhāmi, idaṁ so satiṁ paccupaṭṭhāpetvā avikampamāno va lohitaṁ mukhena chaḍḍetvā āha. Āturo tyānupucchāmī” ti bāḷhagilāno hutvā ahaṁ taṁ anupucchāmi. Nilīyasī ti etasmiṁ vanagumbe nilīno acchasi. Viddheyyanti vijjhitabbaṁ. Amaññathā ti amaññittha.

Rājā tassa vacanaṁ sutvā yathābhūtaṁ anācikkhitvā musāvādaṁ kathento āha:

11. Migo upaṭṭhito āsi, āgato usupātanaṁ,
Taṁ disvā ubbijī sāma, tena kodho mamāvisī ti.

Tattha āvisī ti ajjhotthari. Tena kāraṇena me kodho uppannoti dīpeti.

Atha {6.79} naṁ mahāsatto: “Kiṁ vadesi, mahārāja, imasmiṁ himavante maṁ disvā palāyanamigo nāma natthī” ti vatvā āha:

12. Yato sarāmi attānaṁ, yato pattosmi viññutaṁ,
Na maṁ migā uttasanti, araññe sāpadāni pi.

13. Yato nidhiṁ parihariṁ, yato pattosmi yobbanaṁ,
Na maṁ migā uttasanti, araññe sāpadāni pi.

14. Bhīrū kimpurisā rāja, pabbate gandhamādane,
Sammodamānā gacchāma, pabbatāni vanāni ca.

15. Na maṁ migā uttasanti, araññe sāpadāni pi,
Atha kena nu vaṇṇena, utrāsanti migā maman-ti.

Tattha na maṁ migā ti bho mahārāja, yato kālato paṭṭhāya ahaṁ attānaṁ sarāmi, yato kālato paṭṭhāya ahaṁ viññubhāvaṁ patto asmi bhavāmi, tato kālato paṭṭhāya maṁ disvā migā nāma na uttasanti. Sāpadānipī ti vāḷamigā pi. Yato nidhin-ti yato kālato paṭṭhāya ahaṁ vākacīraṁ parihariṁ. Bhīrū kimpurisā ti mahārāja, migā tāva tiṭṭhantu, kimpurisā nāma atibhīrukā honti. Ye imasmiṁ gandhamādanapabbate viharanti, te pi maṁ disvā na uttasanti, atha kho mayaṁ aññamaññaṁ sammodamānā gacchāma. Utrāsanti migā maman-ti mamaṁ disvā migā utrāseyyuṁ, kena kāraṇena tvaṁ maṁ saddahāpessasīti dīpeti.

Taṁ sutvā rājā: “Mayā imaṁ niraparādhaṁ vijjhitvā musāvādo kathito, saccam-eva kathayissāmī” ti cintetvā āha:

16. Na taṁ tasa migo sāma, kiṁ tāhaṁ alikaṁ bhaṇe,
Kodhalobhābhibhūtāhaṁ, usuṁ te taṁ avassajin-ti.

Tattha na taṁ tasā ti na taṁ disvā migo tasa, na bhītoti attho. Kiṁ tāhan-ti kiṁ te evaṁ kalyāṇadassanassa santike ahaṁ alikaṁ bhaṇissāmi. Kodhalobhābhibhūtāhan-ti kodhena ca lobhena ca abhibhūto hutvā ahaṁ. So hi paṭhamam-eva migesu uppannena kodhena: “Mige vijjhissāmī” ti dhanuṁ āropetvā ṭhito pacchā bodhisattaṁ disvā tassa devatādīsu aññatarabhāvaṁ ajānanto: “Pucchissāmi nan”-ti lobhaṁ uppādesi, tasmā evamāha.

Evañca pana vatvā: “Nāyaṁ suvaṇṇasāmo imasmiṁ araññe ekako va vasissati, ñātakehipissa bhavitabbaṁ, pucchissāmi nan”-ti cintetvā itaraṁ gāthamāha.

17. Kuto nu sāma āgamma, kassa vā pahito tuvaṁ,
Udahāro nadiṁ gaccha’, āgato migasammatan-ti.

Tattha sāmā ti mahāsattaṁ ālapati. Āgammā ti kuto desā imaṁ vanaṁ āgamitvā: “Amhākaṁ udahāro udakaṁ āharituṁ nadiṁ gacchā” ti kassa vā pahitokena puggalena pesito hutvā tuvaṁ imaṁ migasammataṁ āgatoti attho.

So {6.80} tassa kathaṁ sutvā mahantaṁ dukkhavedanaṁ adhivāsetvā mukhena lohitaṁ chaḍḍetvā gāthamāha.

18. Andhā mātāpitā mayhaṁ, te bharāmi brahāvane,
Tesāhaṁ udakāhāro, āgato migasammatan-ti.

Tattha bharāmī ti mūlaphalādīni āharitvā posemi.

Evañca pana vatvā mahāsatto mātāpitaro ārabbha vilapanto āha:

19. Atthi nesaṁ usāmattaṁ, atha sāhassa jīvitaṁ,
Udakassa alābhena, maññe andhā marissare.

20. Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, labbhā hi pumunā idaṁ,
Yañca ammaṁ na passāmi, taṁ me dukkhataraṁ ito.

21. Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, labbhā hi pumunā idaṁ,
Yañca tātaṁ na passāmi, taṁ me dukkhataraṁ ito.

22. Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati,
Aḍḍharatteva ratte vā, nadīva avasucchati.

23. So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati,
Aḍḍharatteva ratte vā, nadīva avasucchati.

24. Uṭṭhānapādacariyāya, pādasambāhanassa ca,
Sāma tātavilapantā, hiṇḍissanti brahāvane.

25. Idam-pi dutiyaṁ sallaṁ, kampeti hadayaṁ mamaṁ,
Yañca andhe na passāmi, maññe hissāmi jīvitan-ti.

Tattha usāmattan-ti bhojanamattaṁ. “Usā” ti hi bhojanassa nāmaṁ tassa ca atthitāya. Sāhassa jīvitan-ti chadivasamattaṁ jīvitanti attho. Idaṁ āharitvā ṭhapitaṁ phalāphalaṁ sandhāyāha. Atha vā usā ti usmā. Tenetaṁ dasseti: tesaṁ sarīre usmāmattaṁ atthi, atha mayā ābhatena phalāphalena sāhassa jīvitaṁ atthīti. Marissare ti marissantīti maññāmi. Pumunā ti purisena, evarūpañhi dukkhaṁ purisena labhitabbamevā ti attho. Cirarattāya rucchatī ti cirarattaṁ rodissati. Aḍḍharatte vā ti majjhimaratte vā. Ratte vā ti pacchimaratte vā. Avasucchatī ti kunnadī viya sussissatī ti attho. Uṭṭhānapādacariyāyā ti mahārāja, ahaṁ rattim-pi divā pi dve tayo vāre uṭṭhāya attano uṭṭhānavīriyena tesaṁ pādacariyaṁ karomi, hatthapāde sambāhāmi, idāni maṁ adisvā mamatthāya te parihīnacakkhukā: “Sāmatātā” ti vilapantā kaṇṭakehi vijjhiyamānā viya imasmiṁ {6.81} vanappadese hiṇḍissan-ti vicarissantī ti attho. Dutiyaṁ sallan-ti paṭhamaviddhavisapītasallato sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena dukkhataraṁ idaṁ dutiyaṁ tesaṁ adassanasokasallaṁ.

Rājā tassa vilāpaṁ sutvā: “Ayaṁ accantaṁ brahmacārī dhamme ṭhito mātāpitaro bharati, idāni evaṁ dukkhappatto pi tesaṁ yeva vilapati, evaṁ guṇasampanne nāma mayā aparādho kato, kathaṁ nu kho imaṁ samassāseyyan”-ti cintetvā: “Niraye paccanakāle rajjaṁ kiṁ karissati, iminā paṭijaggitaniyāmenevassa mātāpitaro paṭijaggissāmi, imassa maraṇam-pi amaraṇaṁ viya bhavissatī” ti sanniṭṭhānaṁ katvā āha:

26. Mā bāḷhaṁ paridevesi, sāma kalyāṇadassana,
Ahaṁ kammakaro hutvā, bharissaṁ te brahāvane.

27. Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto,
Ahaṁ kammakaro hutvā, bharissaṁ te brahāvane.

28. Migānaṁ vighāsamanvesaṁ, vanamūlaphalāni ca,
Ahaṁ kammakaro hutvā, bharissaṁ te brahāvane.

29. Katamaṁ taṁ vanaṁ sāma, yattha mātāpitā tava,
Ahaṁ te tathā bharissaṁ, yathā te abharī tuvan-ti.

Tattha bharissaṁ te ti te tava mātāpitaro bharissāmi. Migānan-ti sīhādīnaṁ migānaṁ vighāsaṁ anvesanto. Idaṁ so: “Issatthe casmi kusaloti thūlathūle mige vadhitvā madhuramaṁsena tava mātāpitaro bharissāmī” ti vatvā: “Mā, mahārāja, amhe nissāya pāṇavadhaṁ karī” ti vutte evamāha. Yathā te ti yathā tvaṁ te abhari, tathevāham-pi bharissāmīti.

Athassa mahāsatto: “Sādhu, mahārāja, tena hi me mātāpitaro bharassū” ti vatvā maggaṁ ācikkhanto āha:

30. Ayaṁ ekapadī rāja, yoyaṁ ussīsake mama,
Ito gantvā aḍḍhakosaṁ, tattha nesaṁ agārakaṁ,
Yattha mātāpitā mayhaṁ, te bharassu ito gato ti.

Tattha ekapadī ti ekapadamaggo. Ussīsake ti yo esa mama matthakaṭṭhāne. Aḍḍhakosan-ti aḍḍhakosantare.

Evaṁ so tassa maggaṁ ācikkhitvā mātāpitūsu balavasinehena {6.82} tathārūpaṁ vedanaṁ adhivāsetvā tesaṁ bharaṇatthāya añjaliṁ paggayha yācanto puna evamāha:

31. Namo te kāsirājatthu, namo te kāsivaḍḍhana,
Andhā mātāpitā mayhaṁ, te bharassu brahāvane.

32. Añjaliṁ te paggaṇhāmi, kāsirāja namatthu te,
Mātaraṁ pitaraṁ mayhaṁ, vutto vajjāsi vandanan-ti.

Tattha vutto vajjāsīti: “Putto vo suvaṇṇasāmo nadītīrevisapītena sallena viddho rajatapaṭṭasadise vālukāpuline dakkhiṇapassena nipanno añjaliṁ paggayha tumhākaṁ pāde vandatī” ti evaṁ mahārāja, mayā vutto hutvā mātāpitūnaṁ me vandanaṁ vadeyyāsī ti attho.

Rājā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Mahāsatto pi mātāpitūnaṁ vandanaṁ pesetvā visaññitaṁ pāpuṇi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

33. Idaṁ vatvāna so sāmo, yuvā kalyāṇadassano,
Mucchito visavegena, visaññī samapajjathā ti.

Tattha samapajjathā ti visaññī jāto.

So hi heṭṭhā ettakaṁ kathento nirassāso viya ahosi. Idāni panassa visavegena madditā bhavaṅgacittasantati hadayarūpaṁ nissāya pavatti, kathā pacchijji, mukhaṁ pihitaṁ, akkhīni nimīlitāni, hatthapādā thaddhabhāvaṁ pattā, sakalasarīraṁ lohitena makkhitaṁ. Rājā: “Ayaṁ idāneva mayā saddhiṁ kathesi, kiṁ nu kho” ti tassa assāsapassāse upadhāresi. Te pana niruddhā, sarīraṁ thaddhaṁ jātaṁ. So taṁ disvā: “Niruddho dāni sāmo” ti sokaṁ saddhāretuṁ asakkonto ubho hatthe matthake ṭhapetvā mahāsaddena paridevi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

34. Sa rājā paridevesi, bahuṁ kāruññasañhitaṁ,
Ajarāmarohaṁ āsiṁ, ajjetaṁ ñāmi no pure,
Sāmaṁ kālaṅkataṁ disvā, natthi maccussa nāgamo.

35. Yassu maṁ paṭimanteti, savisena samappito,
Svajja {6.83} evaṁ gate kāle, na kiñci mabhibhāsati.

36. Nirayaṁ nūna gacchāmi, ettha me natthi saṁsayo,
Tadā hi pakataṁ pāpaṁ, cirarattāya kibbisaṁ.

37. Bhavanti tassa vattāro, gāme kibbisakārako,
Araññe nimmanussamhi, ko maṁ vattumarahati.

38. Sārayanti hi kammāni, gāme saṁgaccha māṇavā,
Araññe nimmanussamhi, ko nu maṁ sārayissatī ti.

Tattha āsin-ti ahaṁ ettakaṁ kālaṁ ajarāmaromhīti saññī ahosiṁ. Ajjetan-ti ajja ahaṁ imaṁ sāmaṁ kālakataṁ disvā mamañceva aññesañca natthi maccussa nāgamoti taṁ maccussa āgamanaṁ ajja jānāmi, ito pubbe na jānāmīti vilapati. Svajja evaṁ gate kāle ti yo savisena sallena samappito idāneva maṁ paṭimanteti, so ajja evaṁ gate kāle evaṁ maraṇakāle sampatte kiñci appamattakam-pi na bhāsati. Tadā hī ti tasmiṁ khaṇe sāmaṁ vijjhantena mayā pāpaṁ kataṁ. Cirarattāya kibbisan-ti taṁ pana cirarattaṁ vipaccanasamatthaṁ dāruṇaṁ pharusaṁ.

Tassā ti tassa evarūpaṁ pāpakammaṁ katvā vicarantassa. Vattāro ti ninditāro bhavanti: “Kuhiṁ gāme kinti kibbisakārako” ti. Imasmiṁ pana araññe nimmanussamhi ko maṁ vattumarahati, sace hi bhaveyya, vadeyyāti vilapati. Sārayantī ti gāme vā nigamādīsu vā saṁgaccha māṇavā tattha tattha bahū purisā sannipatitvā: “Ambho purisaghātaka, dāruṇaṁ te kammaṁ kataṁ, asukadaṇḍaṁ patto nāma tvan”-ti evaṁ kammāni sārenti codenti. Imasmiṁ pana nimmanusse araññe maṁ ko sārayissatīti attānaṁ codento vilapati.

Tadā bahusundarī nāma devadhītā gandhamādanavāsinī mahāsattassa sattame attabhāve mātubhūtapubbā. Sā puttasinehena bodhisattaṁ niccaṁ āvajjeti, taṁ divasaṁ pana dibbasampattiṁ anubhavamānā na taṁ āvajjeti. “Devasamāgamaṁ gatā” ti pi vadanti yeva. Sā tassa visaññibhūtakāle: “Kiṁ nu kho me puttassa pavattī” ti āvajjamānā addasa: “Ayaṁ pīḷiyakkho nāma rājā mama puttaṁ visapītena sallena vijjhitvā migasammatānadītīre vālukāpuline ghātetvā mahantena saddena paridevati. Sacāhaṁ na gamissāmi, mama putto suvaṇṇasāmo ettheva marissati, rañño pi hadayaṁ phalissati, sāmassa mātāpitaro pi nirāhārā pānīyam-pi alabhantā sussitvā marissanti. Mayi pana gatāya rājā pānīyaghaṭaṁ ādāya tassa mātāpitūnaṁ santikaṁ gamissati, gantvā ca pana: “Putto vo mayā hato’ ti kathessati. Evañca vatvā tesaṁ vacanaṁ sutvā {6.84} te puttassa santikaṁ ānayissati. Atha kho te ca ahañca saccakiriyaṁ karissāma, saccabalena sāmassa visaṁ vinassissati. Evaṁ me putto jīvitaṁ labhissati, mātāpitaro ca cakkhūni labhissanti, rājā ca sāmassa dhammadesanaṁ sutvā nagaraṁ gantvā mahādānaṁ datvā saggaparāyaṇo bhavissati, tasmā gacchāmahaṁ tatthā” ti. Sā gantvā migasammatānadītīre adissamānena kāyena ākāse ṭhatvā raññā saddhiṁ kathesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

39. Sā devatā antarahitā, pabbate gandhamādane,
Rañño va anukampāya, imā gāthā abhāsatha.

40. Āguṁ kira mahārāja, akari kammadukkaṭaṁ,
Adūsakā pitāputtā, tayo ekūsunā hatā.

41. Ehi taṁ anusikkhāmi, yathā te sugatī siyā,
Dhammenandhe vane posa, maññehaṁ sugatī tayā ti.

Tattha raññovā ti rañño yeva. Āguṁ kirā ti mahārāja, tvaṁ mahāparādhaṁ mahāpāpaṁ akari. Dukkaṭan-ti yaṁ kataṁ dukkaṭaṁ hoti, taṁ lāmakakammaṁ akari. Adūsakā ti niddosā. Pitāputtā ti mātā ca pitā ca putto ca ime tayo janā ekausunā hatā. Tasmiñhi hate tappaṭibaddhā tassa mātāpitaro pi hatāva honti. Anusikkhāmī ti sikkhāpemi anusāsāmi. Posā ti sāmassa ṭhāne ṭhatvā sinehaṁ paccupaṭṭhāpetvā sāmo viya te ubho andhe posehi. Maññehaṁ sugatī tayā ti evaṁ tayā sugati yeva gantabbā bhavissatīti ahaṁ maññāmi.

So devatāya vacanaṁ sutvā: “Ahaṁ kira tassa mātāpitaro posetvā saggaṁ gamissāmī” ti saddahitvā: “Kiṁ me rajjena, te yeva posessāmī” ti daḷhaṁ adhiṭṭhāya balavaparidevaṁ paridevanto sokaṁ tanukaṁ katvā: “Suvaṇṇasāmo mato bhavissatī” ti nānāpupphehi tassa sarīraṁ pūjetvā udakena siñcitvā tikkhattuṁ padakkhiṇaṁ katvā catūsu ṭhānesu vanditvā tena pūritaṁ udakaghaṭaṁ ādāya domanassappatto dakkhiṇadisābhimukho agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

42. Sa rājā paridevitvā, bahuṁ kāruññasañhitaṁ,
Udakakumbhamādāya, pakkāmi dakkhiṇāmukho ti.

Pakatiyā pi {6.85} mahāthāmo rājā pānīyaghaṭaṁ ādāya gacchanto assamapadaṁ koṭṭento viya pavisitvā dukūlapaṇḍitassa paṇṇasālādvāraṁ sampāpuṇi. Dukūlapaṇḍito anto nisinno va tassa padasaddaṁ sutvā: “Nāyaṁ sāmassa padasaddo, kassa nu kho” ti pucchanto gāthādvayamāha:

43. Kassa nu eso padasaddo, manussasseva āgato,
Neso sāmassa nigghoso, ko nu tvamasi mārisa.

44. Santañhi sāmo vajati, santaṁ pādāni neyati,
Neso sāmassa nigghoso, ko nu tvamasi mārisā ti.

Tattha manussassevā ti nāyaṁ sīhabyagghadīpiyakkhanāgakinnarānaṁ, āgacchato pana manussassevāyaṁ padasaddo, neso sāmassāti. Santaṁ hī ti upasamayuttaṁ eva. Vajatī ti caṅkamati. Neyatī ti patiṭṭhāpeti.

Taṁ sutvā rājā: “Sacāhaṁ attano rājabhāvaṁ akathetvā ‘mayā tumhākaṁ putto mārito’ ti vakkhāmi, ime kujjhitvā mayā saddhiṁ pharusaṁ kathessanti. Evaṁ me tesu kodho uppajjissati, atha ne viheṭhessāmi, taṁ mama akusalaṁ bhavissati, ‘rājā’ ti pana vutte abhāyantā nāma natthi, tasmā rājabhāvaṁ tāva kathessāmī” ti cintetvā pānīyamāḷake pānīyaghaṭaṁ ṭhapetvā paṇṇasālādvāre ṭhatvā āha:

45. Rājāhamasmi kāsīnaṁ, pīḷiyakkhoti maṁ vidū,
Lobhā raṭṭhaṁ pahitvāna, migamesaṁ carāmahaṁ.

46. Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto,
Nāgo pi me na mucceyya, āgato usupātanan-ti.

Dukūlapaṇḍito pi tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ karonto āha:

47. Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ,
Issarosi anuppatto, yaṁ idhatthi pavedaya.

48. Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo,
Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṁ varaṁ.

49. Idam-pi pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā,
Tato piva mahārāja, sace tvaṁ abhikaṅkhasī ti,

Tassattho {6.86} sattigumbajātake (Ja. 503) kathito. Idha pana: “Girigabbharā” ti migasammataṁ sandhāya vuttaṁ. Sā hi nadī girigabbharā nikkhantattā: “Girigabbharā” tveva jātā.

Evaṁ tena paṭisanthāre kate rājā: “Putto vo mayā mārito” ti paṭhamam-eva vattuṁ ayuttaṁ, ajānanto viya kathaṁ samuṭṭhāpetvā kathessāmī” ti cintetvā āha:

50. Nālaṁ andhā vane daṭṭhuṁ, ko nu vo phalamāhari,
Anandhassevayaṁ sammā, nivāpo mayha khāyatī ti.

Tattha nālan-ti tumhe andhā imasmiṁ vane kiñci daṭṭhuṁ na samatthā. Ko nu vo phalamāharī ti ko nu tumhākaṁ imāni phalāphalāni āhari. Nivāpo ti ayaṁ sammā nayena upāyena kāraṇena kato khāditabbayuttakānaṁ parisuddhānaṁ phalāphalānaṁ nivāpo sannicayo anandhassa viya mayhaṁ khāyati paññāyati upaṭṭhāti.

Taṁ sutvā dukūlapaṇḍito: “Mahārāja, na mayaṁ phalāphalāni āharāma, putto pana no āharatī” ti dassento gāthādvayamāha:

51. Daharo yuvā nātibrahā, sāmo kalyāṇadassano,
Dīghassa kesā asitā, atho sūnaggavellitā.
52. So have phalamāharitvā, ito ādāya kamaṇḍaluṁ,
Nadiṁ gato udahāro, maññe na dūramāgato ti.

Tattha nātibrahā ti nātidīgho nātirasso. Sūnaggavellitā ti sūnasaṅkhātāya maṁsakoṭṭanapotthaniyā aggaṁ viya vinatā. Kamaṇḍalun-ti ghaṭaṁ. Na dūramāgato ti idāni na dūraṁ āgato, āsannaṭṭhānaṁ āgato bhavissatīti maññāmī ti attho.

Taṁ sutvā rājā āha:

53. Ahaṁ taṁ avadhiṁ sāmaṁ, yo tuyhaṁ paricārako,
Yaṁ kumāraṁ pavedetha, sāmaṁ kalyāṇadassanaṁ.

54. Dīghassa kesā asitā, atho sūnaggavellitā,
Tesu lohitalittesu, seti sāmo mahā hato ti.

Tattha avadhin-ti visapītena sarena vijjhitvā māresiṁ. Pavedethā ti kathetha. Setī ti migasammatānadītīre vālukāpuline sayati.

Dukūlapaṇḍitassa pana avidūre pārikāya paṇṇasālā hoti. Sā tattha nisinnāva rañño vacanaṁ sutvā taṁ pavattiṁ sotukāmā {6.87} attano paṇṇasālato nikkhamitvā rajjukasaññāya dukūlapaṇḍitassa santikaṁ gantvā āha:

55. Kena dukūla mantesi, ‘hato sāmo’ ti vādinā,
Hato sāmo’ ti sutvāna, hadayaṁ me pavedhati.

56. Assatthasseva taruṇaṁ, pavāḷaṁ māluteritaṁ,
Hato sāmo’ ti sutvāna, hadayaṁ me pavedhatī ti.

Tattha vādināti: “Mayā sāmo hato” ti vadantena. Pavāḷan-ti pallavaṁ. Māluteritan-ti vātena pahaṭaṁ.

Dukūlapaṇḍito ovadanto āha:

57. Pārike kāsirājāyaṁ, so sāmaṁ migasammate,
Kodhasā usunā vijjhi, tassa mā pāpamicchimhā ti.

Tattha migasammate ti migasammatānadītīre. Kodhasā ti migesu uppannena kodhena. Mā pāpamicchimhā ti tassa mayaṁ ubho pi pāpaṁ mā icchimhā.

Puna pārikā āha:

58. Kicchā laddho piyo putto, yo andhe abharī vane,
Taṁ ekaputtaṁ ghātimhi, kathaṁ cittaṁ na kopaye ti.

Tattha ghātimhī ti ghātake.

Dukūlapaṇḍito āha:

59. Kicchā laddho piyo putto, yo andhe abharī vane,
Taṁ ekaputtaṁ ghātimhi, akkodhaṁ āhu paṇḍitā ti.

Tattha akkodhan-ti kodho nāma nirayasaṁvattaniko, tasmā taṁ kodhaṁ akatvā puttaghātakamhi akkodho eva kattabboti paṇḍitā āhu kathenti.

Evañca pana vatvā te ubhohi hatthehi uraṁ paharitvā mahāsattassa guṇe vaṇṇetvā bhusaṁ parideviṁsu. Atha ne rājā samassāsento āha:

60. Mā bāḷhaṁ paridevetha, ‘hato sāmo’ ti vādinā,
Ahaṁ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane.

61. Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto,
Ahaṁ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane.

62. Migānaṁ vighāsamanvesaṁ, vanamūlaphalāni ca,
Ahaṁ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane ti.

Tattha {6.88} vādinā ti tumhe: “Sāmo hato” ti vadantena mayā saddhiṁ: “Tayā no evaṁ guṇasampanno putto mārito, idāni ko amhe bharissatī” ti ādīni vatvā mā bāḷhaṁ paridevetha, ahaṁ tumhākaṁ kammakaro hutvā sāmo viya tumhe bharissāmīti.

Evaṁ rājā: “Tumhe mā cintayittha, na mayhaṁ rajjenattho, ahaṁ vo yāvajīvaṁ bharissāmī” ti te assāsesi. Te tena saddhiṁ sallapantā āhaṁsu:

63. Nesa dhammo mahārāja, netaṁ amhesu kappati,
Rājā tvamasi amhākaṁ, pāde vandāma te mayan-ti.

Tattha dhammo ti sabhāvo kāraṇaṁ vā. Netaṁ amhesu kappatī ti etaṁ tava kammakaraṇaṁ amhesu na kappati na sobhati. “Pāde vandāma te mayan”-ti idaṁ pana te pabbajitaliṅge ṭhitā pi puttasokena samabbhāhatāya ceva nihatamānatāya ca vadiṁsu. “Rañño vissāsaṁ uppādetuṁ evamāhaṁsū” ti pi vadanti.

Taṁ sutvā rājā ativiya tussitvā: “Aho acchariyaṁ, evaṁ dosakārake nāma mayi pharusavacanamattam-pi natthi, paggaṇhanti yeva maman”-ti cintetvā gāthamāha.

64. Dhammaṁ nesādā bhaṇatha, katā apacitī tayā,
Pitā tvamasi amhākaṁ, mātā tvamasi pārike ti.

Tattha tayā ti ekekaṁ vadanto evamāha. Pitā ti dukūlapaṇḍita, ajja paṭṭhāya tvaṁ mayhaṁ pituṭṭhāne tiṭṭha, amma pārike, tvam-pi me mātuṭṭhāne tiṭṭha, ahaṁ pana vo puttassa sāmassa ṭhāne ṭhatvā pādadhovanādīni sabbakiccāni karissāmi, maṁ rājāti asallakkhetvā sāmoti sallakkhethāti.

Te añjaliṁ paggayha vanditvā: “Mahārāja, tava amhākaṁ kammakaraṇakiccaṁ natthi, apica kho pana laṭṭhikoṭiyā no gahetvā ānetvā sāmaṁ dassehī” ti yācantā gāthādvayamāhaṁsu:

65. Namo te kāsirājatthu, namo te kāsivaḍḍhana,
Añjaliṁ te paggaṇhāma, yāva sāmānupāpaya.

66. Tassa pāde samajjantā, mukhañca bhujadassanaṁ,
Saṁsumbhamānā attānaṁ, kālamāgamayāmase ti.

Tattha yāva sāmānupāpayā ti yāva sāmo yattha, tattha amhe anupāpaya. Bhujadassanan-ti {6.89} kalyāṇadassanaṁ abhirūpaṁ. Saṁsumbhamānā ti pothentā. Kālamāgamayāmase ti kālakiriyaṁ āgamessāma.

Tesaṁ evaṁ kathentānaññeva sūriyo atthaṅgato. Atha rājā: “Sacāhaṁ idāneva ime tattha nessāmi, taṁ disvāva nesaṁ hadayaṁ phalissati, iti tiṇṇam-pi etesaṁ matakāle ahaṁ niraye uppajjanto yeva nāma, tasmā tesaṁ gantuṁ na dassāmī” ti cintetvā catasso gāthāyo ajjhabhāsi:

67. Brahā vāḷamigākiṇṇaṁ, ākāsantaṁva dissati,
Yattha sāmo hato seti, cando va patito chamā.

68. Brahā vāḷamigākiṇṇaṁ, ākāsantaṁva dissati,
Yattha sāmo hato seti, sūriyo va patito chamā.

69. Brahā vāḷamigākiṇṇaṁ, ākāsantaṁva dissati,
Yattha sāmo hato seti, paṁsunā patikunthito.

70. Brahā vāḷamigākiṇṇaṁ, ākāsantaṁva dissati,
Yattha sāmo hato seti, idheva vasathassame ti.

Tattha brahā ti accuggataṁ. Ākāsantaṁvā ti etaṁ vanaṁ ākāsassa anto viya hutvā dissati. Atha vā ākāsantan-ti ākāsamānaṁ, pakāsamānanti attho. Chamā ti chamāyaṁ, pathaviyanti attho. “Chaman”-ti pi pāṭho, pathaviṁ patito viyā ti attho. Patikunthito ti parikiṇṇo, paliveṭhitoti attho.

Atha te attano vāḷamigabhayābhāvaṁ dassetuṁ gāthamāhaṁsu:

71. Yadi tattha sahassāni, satāni niyutāni ca,
Nevamhākaṁ bhayaṁ koci, vane vāḷesu vijjatī ti.

Tattha kocī ti imasmiṁ vane katthaci ekasmiṁ padese pi amhākaṁ vāḷesu bhayaṁ nāma natthi.

Rājā te paṭibāhituṁ asakkonto hatthesu gahetvā tattha nesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

72. Tato andhānamādāya, kāsirājā brahāvane,
Hatthe gahetvā pakkāmi, yattha sāmo hato ahū ti.

Tattha {6.90} tato ti tadā. Andhānan-ti andhe. Ahū ti ahosi. Yatthā ti yasmiṁ ṭhāne so nipanno, tattha nesī ti attho.

So ānetvā ca pana sāmassa santike ṭhapetvā: “Ayaṁ vo putto” ti ācikkhi. Athassa pitā sīsaṁ ukkhipitvā mātā pāde gahetvā ūrūsu ṭhapetvā nisīditvā vilapiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

73. Disvāna patitaṁ sāmaṁ, puttakaṁ paṁsukunthitaṁ,
Apaviddhaṁ brahāraññe, candaṁva patitaṁ chamā.

74. Disvāna patitaṁ sāmaṁ, puttakaṁ paṁsukunthitaṁ,
Apaviddhaṁ brahāraññe, sūriyaṁva patitaṁ chamā.

75. Disvāna patitaṁ sāmaṁ, puttakaṁ paṁsukunthitaṁ,
Apaviddhaṁ brahāraññe, kalūnaṁ paridevayuṁ.

76. Disvāna patitaṁ sāmaṁ, puttakaṁ paṁsukunthitaṁ,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, ‘adhammo kira bho’iti.

77. Bāḷhaṁ kho tvaṁ pamattosi, sāma kalyāṇadassana,
Yo ajjevaṁ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.

78. Bāḷhaṁ kho tvaṁ padittosi, sāma kalyāṇadassana,
Yo ajjevaṁ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.

79. Bāḷhaṁ kho tvaṁ pakuddhosi, sāma kalyāṇadassana,
Yo ajjevaṁ gate kāle, na kiñci mabhibhāsati.

80. Bāḷhaṁ kho tvaṁ pasuttosi, sāma kalyāṇadassana,
Yo ajjevaṁ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.

81. Bāḷhaṁ kho tvaṁ vimanosi, sāma kalyāṇadassana,
Yo ajjevaṁ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.

82. Jaṭaṁ valinaṁ paṁsugataṁ, kodāni saṇṭhapessati,
Sāmo ayaṁ kālakato, andhānaṁ paricārako.

83. Ko me sammajjamādāya, sammajjissati assamaṁ,
Sāmo ayaṁ kālakato, andhānaṁ paricārako.

84. Kodāni nhāpayissati, sītenuṇhodakena ca,
Sāmo ayaṁ kālakato, andhānaṁ paricārako.

85. Kodāni {6.91} bhojayissati, vanamūlaphalāni ca,
Sāmo ayaṁ kālakato, andhānaṁ paricārako ti.

Tattha apaviddhan-ti raññā niratthakaṁ chaḍḍitaṁ. Adhammo kira bho itī ti ayuttaṁ kira bho, ajja imasmiṁ loke vattati. Pamatto ti tikhiṇasuraṁ pivitvā viya matto pamatto pamādaṁ āpanno. Paditto ti dappito. “Pakuddhosi vimanosī” ti sabbaṁ vilāpavasena bhaṇanti. Jaṭan-ti tāta, amhākaṁ jaṭāmaṇḍalaṁ. Valinaṁ paṁsugatan-ti yadā ākulaṁ malaggahitaṁ bhavissati. Kodānī ti idāni ko saṇṭhapessati, sodhetvā ujuṁ karissatīti.

Athassa mātā bahuṁ vilapitvā tassa ure hatthaṁ ṭhapetvā santāpaṁ upadhārentī: “Puttassa me santāpo pavattati yeva, visavegena visaññitaṁ āpanno bhavissati, nibbisabhāvatthāya cassa saccakiriyaṁ karissāmī” ti cintetvā saccakiriyamakāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

86. Disvāna patitaṁ sāmaṁ, puttakaṁ paṁsukunthitaṁ,
Aṭṭitā puttasokena, mātā saccaṁ abhāsatha.

87. Yena saccenayaṁ sāmo, dhammacārī pure ahu,
Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu.

88. Yena saccenayaṁ sāmo, brahmacārī pure ahu,
Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu.

89. Yena saccenayaṁ sāmo, saccavādī pure ahu,
Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu.

90. Yena saccenayaṁ sāmo, mātāpettibharo ahu,
Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu.

91. Yena saccenayaṁ sāmo, kule jeṭṭhāpacāyiko,
Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu.

92. Yena saccenayaṁ sāmo, pāṇā piyataro mama,
Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu.

93. Yaṁ kiñcitthi kataṁ puññaṁ, mayhañceva pitucca te,
Sabbena tena kusalena, visaṁ sāmassa haññatū ti.

Tattha yena saccenā ti yena bhūtena sabhāvena. Dhammacārī ti dasakusalakammapathadhammacārī. Saccavādī ti hasitavasena pi musāvādaṁ na vadati. Mātāpettibharo ti {6.92} analaso hutvā rattindivaṁ mātāpitaro bhari. Kule jeṭṭhāpacāyiko ti jeṭṭhānaṁ mātāpitūnaṁ sakkārakārako hoti.

Evaṁ mātarā sattahi gāthāhi saccakiriyāya katāya sāmo parivattitvā nipajji. Athassa pitā: “Jīvati me putto, ahampissa saccakiriyaṁ karissāmī” ti tatheva saccakiriyamakāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

94. Disvāna patitaṁ sāmaṁ, puttakaṁ paṁsukunthitaṁ,
Aṭṭito puttasokena, pitā saccaṁ abhāsatha.

95. Yena saccenayaṁ sāmo, dhammacārī pure ahu,
Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu.

96. Yena saccenayaṁ sāmo, brahmacārī pure ahu,
Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu.

97. Yena saccenayaṁ sāmo, saccavādī pure ahu,
Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu.

98. Yena saccenayaṁ sāmo, mātāpettibharo ahu,
Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu.

99. Yena saccenayaṁ sāmo, kule jeṭṭhāpacāyiko,
Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu.

100. Yena saccenayaṁ sāmo, pāṇā piyataro mama,
Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu.

101. Yaṁ kiñcitthi kataṁ puññaṁ, mayhañceva mātucca te,
Sabbena tena kusalena, visaṁ sāmassa haññatū ti.

Evaṁ pitari saccakiriyaṁ karonte mahāsatto parivattitvā itarena passena nipajji. Athassa tatiyaṁ saccakiriyaṁ devatā akāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā aha:

102. Sā devatā antarahitā, pabbate gandhamādane,
Sāmassa anukampāya, imaṁ saccaṁ abhāsatha.

103. Pabbatyāhaṁ gandhamādane, cirarattanivāsinī,
Na me piyataro koci, añño sāmena vijjati,
Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu.

104. Sabbe vanā gandhamayā, pabbate gandhamādane,
Etena saccavajjena, visaṁ sāmassa haññatu.

105. Tesaṁ lālappamānānaṁ, bahuṁ kāruññasañhitaṁ,
Khippaṁ sāmo samuṭṭhāsi, yuvā kalyāṇadassano ti.

Tattha pabbatyāhan-ti pabbate ahaṁ. Sabbe vanā gandhamayā ti sabbe rukkhā gandhamayā. Na hi tattha agandho nāma koci rukkho atthi. Tesan-ti bhikkhave, tesaṁ ubhinnaṁ lālappamānānaññeva devatāya saccakiriyāya pariyosāne khippaṁ sāmo uṭṭhāsi, padumapattato udakaṁ viyassa visaṁ vinivattetvā ābādho vigato, idha nu kho viddho, ettha nu kho viddhoti viddhaṭṭhānam-pi na paññāyi.

Iti mahāsattassa nirogabhāvo, mātāpitūnañca cakkhupaṭilābho, aruṇuggamanañca, devatānubhāvena tesaṁ catunnaṁ assame yeva pākaṭabhāvo {6.93} cāti sabbaṁ ekakkhaṇe yeva ahosi. Mātāpitaro: “Cakkhūni no laddhāni, suvaṇṇasāmo ca arogo jāto” ti atirekataraṁ tussiṁsu. Atha ne sāmapaṇḍito gāthaṁ abhāsi:

106. Sāmohamasmi bhaddaṁ vo, sotthināmhi samuṭṭhito,
Mā bāḷhaṁ paridevetha, mañcunābhivadetha man-ti.

Tattha sotthināmhi samuṭṭhito ti sotthinā sukhena uṭṭhito amhi bhavāmi. Mañjunā ti madhurassarena maṁ abhivadetha.

Atha so rājānaṁ disvā paṭisanthāraṁ karonto āha:

107. Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ,
Issarosi anuppatto, yaṁ idhatthi pavedaya.

108. Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo,
Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṁ varaṁ.

109. Atthi me pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā,
Tato piva mahārāja, sace tvaṁ abhikaṅkhasī ti.

Rājā pi taṁ acchariyaṁ disvā āha:

110. Sammuyhāmi pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā,
Petaṁ taṁ sāma maddakkhiṁ, ko nu tvaṁ sāma jīvasī ti.

Tattha petan-ti sāma ahaṁ taṁ mataṁ addasaṁ. Ko nu tvan-ti kathaṁ nu tvaṁ jīvitaṁ paṭilabhasīti pucchi.

Mahāsatto: “Ayaṁ rājā maṁ ‘mato’ ti sallakkhesi, amatabhāvamassa pakāsessāmī” ti cintetvā āha:

111. Api jīvaṁ mahārāja, purisaṁ gāḷhavedanaṁ,
Upanītamanasaṅkappaṁ, jīvantaṁ maññate mataṁ.

112. Api jīvaṁ mahārāja, purisaṁ gāḷhavedanaṁ,
Taṁ nirodhagataṁ santaṁ, jīvantaṁ maññate matan-ti.

Tattha api jīvan-ti jīvamānaṁ api. Upanītamanasaṅkappan-ti bhavaṅgaotiṇṇacittācāraṁ. Jīvantan-ti jīvamānameva: “Eso mato” ti maññati. Nirodhagatan-ti assāsapassāsanirodhaṁ samāpannaṁ santaṁ vijjamānaṁ maṁ evaṁ loko mataṁ viya jīvantam-eva maññati.

Evañca pana vatvā mahāsatto rājānaṁ atthe yojetukāmo dhammaṁ desento puna dve gāthā abhāsi:

113. Yo {6.94} mātaraṁ pitaraṁ vā, macco dhammena posati,
Devā pi naṁ tikicchanti, mātāpettibharaṁ naraṁ.

114. Yo mātaraṁ pitaraṁ vā, macco dhammena posati,
Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī ti.

Taṁ sutvā rājā: “Acchariyaṁ vata, bho, mātāpettibharassa jantuno uppannarogaṁ devatā pi tikicchanti, ativiya ayaṁ sāmo sobhatī” ti añjaliṁ paggayha yācanto āha:

115. Esa bhiyyo pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā,
Saraṇaṁ taṁ sāma gacchāmi, tvañca me saraṇaṁ bhavā ti.

Tattha bhiyyo ti yasmā tādise parisuddhasīlaguṇasampanne tayi aparajjhiṁ, tasmā atirekataraṁ sammuyhāmi. Tvañca me saraṇaṁ bhavā ti saraṇaṁ gacchantassa me tvaṁ saraṇaṁ bhava, patiṭṭhā hohi, devalokagāmimaggaṁ karohīti.

Atha naṁ mahāsatto: “Sace pi, mahārāja, devalokaṁ gantukāmosi, mahantaṁ dibbasampattiṁ paribhuñjitukāmosi, imāsu dasarājadhammacariyāsu vattassū” ti tassa dhammaṁ desento dasa rājadhammacariyagāthā abhāsi:

116. Dhammaṁ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

117. Dhammaṁ cara mahārāja, puttadāresu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

118. Dhammaṁ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

119. Dhammaṁ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

120. Dhammaṁ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

121. Dhammaṁ cara mahārāja, raṭṭhesu janapadesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

122. Dhammaṁ cara mahārāja, samaṇabrāhmaṇesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

123. Dhammaṁ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

124. Dhammaṁ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

125. Dhammaṁ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā,
Suciṇṇena divaṁ pattā, mā dhammaṁ rāja pāmado ti.

Tāsaṁ attho tesakuṇajātake (Ja. 521) vitthārito va.

Evaṁ {6.95} mahāsatto tassa dasa rājadhamme desetvā uttari pi ovaditvā pañca sīlāni adāsi. So tassa ovādaṁ sirasā sampaṭicchitvā mahāsattaṁ vanditvā khamāpetvā bārāṇasiṁ gantvā dānādīni puññāni katvā saggaparāyaṇo ahosi. Bodhisatto pi yāvajīvaṁ mātāpitaro paricaritvā mātāpitūhi saddhiṁ pañca abhiññā ca aṭṭha samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokūpago ahosi.

Satthā idaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Bhikkhave, mātāpitūnaṁ posanaṁ nāma paṇḍitānaṁ vaṁso” ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne mātuposakabhikkhu sotāpattiphalaṁ pāpuṇi. Tadā rājā ānando ahosi, devadhītā uppalavaṇṇā, sakko anuruddho, dukūlapaṇḍito mahākassapo, pārikā bhaddakāpilānī bhikkhunī, suvaṇṇasāmapaṇḍito pana aham-eva sammāsambuddho ahosinti.

Suvaṇṇasāmajātakavaṇṇanā tatiyā