Sattamo Bhāgo (543-547)

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Khuddakanikāye

Jātaka-aṭṭhakathā

22. Mahānipāto

Ja 543: Bhūridattajātakavaṇṇanā

Nagarakaṇḍaṁ

Yaṁ {6.157} kiñci ratanaṁ atthī ti idaṁ satthā sāvatthiṁ upanissāya jetavane viharanto uposathike upāsake ārabbha kathesi. Te kira uposathadivase pāto va uposathaṁ adhiṭṭhāya dānaṁ datvā pacchābhattaṁ gandhamālādihatthā jetavanaṁ gantvā dhammassavanavelāya ekamantaṁ nisīdiṁsu. Satthā dhammasabhaṁ āgantvā alaṅkatabuddhāsane nisīditvā bhikkhusaṅghaṁ oloketvā bhikkhuādīsu {6.158} pana ye ārabbha dhammakathā samuṭṭhāti, tehi saddhiṁ tathāgatā sallapanti, tasmā ajja upāsake ārabbha pubbacariyappaṭisaṁyuttā dhammakathā samuṭṭhahissatīti ñatvā upāsakehi saddhiṁ sallapanto: “Uposathikattha, upāsakā” ti upāsake pucchitvā: “Āma, bhante” ti vutte: “Sādhu, upāsakā, kalyāṇaṁ vo kataṁ, apica anacchariyaṁ kho panetaṁ, yaṁ tumhe mādisaṁ buddhaṁ ovādadāyakaṁ ācariyaṁ labhantā uposathaṁ kareyyātha. Porāṇapaṇḍitā pana anācariyakā pi mahantaṁ yasaṁ pahāya uposathaṁ kariṁsuyevā” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatto nāma rājā rajjaṁ kārento puttassa uparajjaṁ datvā tassa mahantaṁ yasaṁ disvā: “Rajjam-pi me gaṇheyyā” ti uppannāsaṅko: “Tāta, tvaṁ ito nikkhamitvā yattha te ruccati, tattha vasitvā mama accayena kulasantakaṁ rajjaṁ gaṇhāhī” ti āha. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā pitaraṁ vanditvā nikkhamitvā anupubbena yamunaṁ gantvā yamunāya ca samuddassa ca pabbatassa ca antare paṇṇasālaṁ māpetvā vanamūlaphalāhāro paṭivasati. Tadā samuddassa heṭṭhime nāgabhavane ekā matapatikā nāgamāṇavikā aññāsaṁ sapatikānaṁ yasaṁ oloketvā kilesaṁ nissāya nāgabhavanā nikkhamitvā samuddatīre vicarantī rājaputtassa padavalañjaṁ disvā padānusārena gantvā taṁ paṇṇasālaṁ addasa. Tadā rājaputto phalāphalatthāya gato hoti. Sā paṇṇasālaṁ pavisitvā kaṭṭhattharaṇañceva sesaparikkhāre ca disvā cintesi: “Idaṁ ekassa pabbajitassa vasanaṭṭhānaṁ, vīmaṁsissāmi naṁ ‘saddhāya pabbajito nu kho no’ ti, sace hi saddhāya pabbajito bhavissati nekkhammādhimutto, na me alaṅkatasayanaṁ sādiyissati. Sace kāmābhirato bhavissati, na saddhāpabbajito, mama sayanasmiṁ yeva nipajjissati. Atha naṁ gahetvā attano sāmikaṁ katvā idheva vasissāmī” ti. Sā nāgabhavanaṁ gantvā dibbapupphāni ceva dibbagandhe ca āharitvā dibbapupphasayanaṁ sajjetvā paṇṇasālāyaṁ pupphūpahāraṁ katvā gandhacuṇṇaṁ vikiritvā paṇṇasālaṁ alaṅkaritvā nāgabhavanam-eva gatā.

Rājaputto sāyanhasamayaṁ āgantvā paṇṇasālaṁ paviṭṭho taṁ pavattiṁ disvā: “Kena nu kho imaṁ sayanaṁ sajjitan”-ti {6.159} phalāphalaṁ paribhuñjitvā: “Aho sugandhāni pupphāni, manāpaṁ vata katvā sayanaṁ paññattan”-ti na saddhāpabbajitabhāvena somanassajāto pupphasayane parivattitvā nipanno niddaṁ okkamitvā punadivase sūriyuggamane uṭṭhāya paṇṇasālaṁ asammajjitvā phalāphalatthāya agamāsi. Nāgamāṇavikā tasmiṁ khaṇe āgantvā milātāni pupphāni disvā: “Kāmādhimutto esa, na saddhāpabbajito, sakkā naṁ gaṇhitun”-ti ñatvā purāṇapupphāni nīharitvā aññāni pupphāni āharitvā tatheva navapupphasayanaṁ sajjetvā paṇṇasālaṁ alaṅkaritvā caṅkame pupphāni vikiritvā nāgabhavanam-eva gatā. So taṁ divasam-pi pupphasayane sayitvā punadivase cintesi: “Ko nu kho imaṁ paṇṇasālaṁ alaṅkarotī” ti? So phalāphalatthāya agantvā paṇṇasālato avidūre paṭicchanno aṭṭhāsi. Itarā pi bahū gandhe ceva pupphāni ca ādāya assamapadaṁ agamāsi. Rājaputto uttamarūpadharaṁ nāgamāṇavikaṁ disvāva paṭibaddhacitto attānaṁ adassetvā tassā paṇṇasālaṁ pavisitvā sayanaṁ sajjanakāle pavisitvā: “Kāsi tvan”-ti pucchi. “Ahaṁ nāgamāṇavikā, sāmī” ti. “Sasāmikā assāmikāsī” ti. “Sāmi, ahaṁ pubbe sasāmikā, idāni pana assāmikā vidhavā”. “Tvaṁ pana kattha vāsikosī” ti? “Ahaṁ bārāṇasirañño putto brahmadattakumāro nāma”. “Tvaṁ nāgabhavanaṁ pahāya kasmā idha vicarasī” ti? “Sāmi, ahaṁ tattha sasāmikānaṁ nāgamāṇavikānaṁ yasaṁ oloketvā kilesaṁ nissāya ukkaṇṭhitvā tato nikkhamitvā sāmikaṁ pariyesantī vicarāmī” ti. “Tena hi bhadde, sādhu, aham-pi na saddhāya pabbajito, pitarā pana me nīharitattā idha vasāmi, tvaṁ mā cintayi, ahaṁ te sāmiko bhavissāmi, ubho pi idha samaggavāsaṁ vasissāmā” ti. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Tato paṭṭhāya te ubho pi tattheva samaggavāsaṁ vasiṁsu. Sā attano ānubhāvena mahārahaṁ gehaṁ māpetvā mahārahaṁ pallaṅkaṁ āharitvā sayanaṁ paññapesi. Tato paṭṭhāya mūlaphalāphalaṁ na khādi, dibbaannapānam-eva bhuñjitvā jīvikaṁ kappesi.

Aparabhāge nāgamāṇavikā gabbhaṁ paṭilabhitvā puttaṁ vijāyi, sāgaratīre jātattā tassa: “Sāgarabrahmadatto” ti nāmaṁ {6.160} kariṁsu. Tassa padasā gamanakāle nāgamāṇavikā dhītaraṁ vijāyi, tassā samuddatīre jātattā: “Samuddajā” ti nāmaṁ kariṁsu. Atheko bārāṇasivāsiko vanacarako taṁ ṭhānaṁ patvā katapaṭisanthāro rājaputtaṁ sañjānitvā katipāhaṁ tattha vasitvā: “Deva, ahaṁ tumhākaṁ idha vasanabhāvaṁ rājakulassa ārocessāmī” ti taṁ vanditvā nikkhamitvā nagaraṁ agamāsi. Tadā rājā kālamakāsi. Amaccā tassa sarīrakiccaṁ katvā sattame divase sannipatitvā: “Arājakaṁ rajjaṁ nāma na saṇṭhāti, rājaputtassa vasanaṭṭhānaṁ vā atthibhāvaṁ vā na jānāma, phussarathaṁ vissajjetvā rājānaṁ gaṇhissāmā” ti mantayiṁsu. Tasmiṁ khaṇe vanacarako nagaraṁ patvā taṁ kathaṁ sutvā amaccānaṁ santikaṁ gantvā: “Ahaṁ rājaputtassa santike tayo cattāro divase vasitvā āgatomhī” ti taṁ pavattiṁ ācikkhi. Amaccā tassa sakkāraṁ katvā tena magganāyakena saddhiṁ tattha gantvā katapaṭisanthārā rañño kālakatabhāvaṁ ārocetvā: “Deva, rajjaṁ paṭipajjāhī” ti āhaṁsu.

So: “Nāgamāṇavikāya cittaṁ jānissāmī” ti taṁ upasaṅkamitvā: “Bhadde, pitā me kālakato, amaccā mayhaṁ chattaṁ ussāpetuṁ āgatā, gacchāma, bhadde, ubho pi dvādasayojanikāya bārāṇasiyā rajjaṁ kāressāma, tvaṁ soḷasannaṁ itthisahassānaṁ jeṭṭhikā bhavissasī” ti āha. “Sāmi, na sakkā mayā gantun”-ti. “Kiṁkāraṇā” ti? “Mayaṁ ghoravisā khippakopā appamattakena pi kujjhāma, sapattiroso ca nāma bhāriyo. Sacāhaṁ kiñci disvā vā sutvā vā kuddhā olokessāmi, bhasmāmuṭṭhi viya vippakirissati. Iminā kāraṇena na sakkā mayā gantun”-ti. Rājaputto punadivase pi yācateva. Atha naṁ sā evamāha: “ahaṁ tāva kenaci pariyāyena na gamissāmi, ime pana me puttā nāgakumārā tava sambhavena jātattā manussajātikā. Sace te mayi sineho atthi, imesu appamatto bhava. Ime kho pana udakabījakā sukhumālā maggaṁ gacchantā vātātapena kilamitvā mareyyuṁ, tasmā ekaṁ nāvaṁ khaṇāpetvā udakassa pūrāpetvā tāya dve puttake udakakīḷaṁ kīḷāpetvā nagare pi antovatthusmiṁ yeva {6.161} pokkharaṇiṁkāreyyāsi, evaṁ te na kilamissantī” ti.

Sā evañca pana vatvā rājaputtaṁ vanditvā padakkhiṇaṁ katvā puttake āliṅgitvā thanantare nipajjāpetvā sīse cumbitvā rājaputtassa niyyādetvā roditvā kanditvā tattheva antaradhāyitvā nāgabhavanaṁ agamāsi. Rājaputto pi domanassappatto assupuṇṇehi nettehi nivesanā nikkhamitvā akkhīni puñchitvā amacce upasaṅkami. Te taṁ tattheva abhisiñcitvā: “Deva, amhākaṁ nagaraṁ gacchāmā” ti vadiṁsu. Tena hi sīghaṁ nāvaṁ khaṇitvā sakaṭaṁ āropetvā udakassa pūretvā udakapiṭṭhe vaṇṇagandhasampannāni nānāpupphāni vikiratha, mama puttā udakabījakā, te tattha kīḷantā sukhaṁ gamissantī” ti. Amaccā tathā kariṁsu. Rājā bārāṇasiṁ patvā alaṅkatanagaraṁ pavisitvā soḷasasahassāhi nāṭakitthīhi amaccādīhi ca parivuto mahātale nisīditvā sattāhaṁ mahāpānaṁ pivitvā puttānaṁ atthāya pokkharaṇiṁ kāresi. Te nibaddhaṁ tattha kīḷiṁsu.

Athekadivasaṁ pokkharaṇiyaṁ udake pavesiyamāne eko kacchapo pavisitvā nikkhamanaṭṭhānaṁ apassanto pokkharaṇitale nipajjitvā dārakānaṁ kīḷanakāle udakato uṭṭhāya sīsaṁ nīharitvā te oloketvā puna udake nimujji. Te taṁ disvā bhītā pitu santikaṁ gantvā: “Tāta, pokkharaṇiyaṁ eko yakkho amhe tāsetī” ti āhaṁsu. Rājā: “Gacchatha naṁ gaṇhathā” ti purise āṇāpesi. Te jālaṁ khipitvā kacchapaṁ ādāya rañño dassesuṁ. Kumārā taṁ disvā: “Esa, tāta, pisāco” ti viraviṁsu. Rājā puttasinehena kacchapassa kujjhitvā: “Gacchathassa kammakāraṇaṁ karothā” ti āṇāpesi. Tatra ekacce: “Ayaṁ rājaveriko, etaṁ udukkhale musalehi cuṇṇavicuṇṇaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti āhaṁsu, ekacce: “Tīhi pākehi pacitvā khādituṁ”, ekacce: “Aṅgāresu uttāpetuṁ,” ekacce: “Antokaṭāhe yeva naṁ pacituṁ vaṭṭatī” ti āhaṁsu. Eko pana udakabhīruko amacco: “Imaṁ yamunāya āvaṭṭe khipituṁ vaṭṭati, so tattha mahāvināsaṁ pāpuṇissati. Evarūpā hissa kammakāraṇā natthī” ti āha. Kacchapo tassa kathaṁ {6.162} sutvā sīsaṁ nīharitvā evamāha: “ambho, kiṁ te mayā aparādho kato, kena maṁ evarūpaṁ kammakāraṇaṁ vicāresi. Mayā hi sakkā itarā kammakāraṇā sahituṁ, ayaṁ pana atikakkhaḷo, mā evaṁ avacā” ti. Taṁ sutvā rājā: “Imaṁ etadeva kāretuṁ vaṭṭatī” ti yamunāya āvaṭṭe khipāpesi. Puriso tathā akāsi. So ekaṁ nāgabhavanagāmiṁ udakavāhaṁ patvā nāgabhavanaṁ agamāsi.

Atha naṁ tasmiṁ udakavāhe kīḷantā dhataraṭṭhanāgarañño puttā nāgamāṇavakā disvā: “Gaṇhatha naṁ dāsan”-ti āhaṁsu. So cintesi: “Ahaṁ bārāṇasirañño hatthā muccitvā evarūpānaṁ pharusānaṁ nāgānaṁ hatthaṁ patto, kena nu kho upāyena mucceyyan”-ti. So: “Attheso upāyo” ti musāvādaṁ katvā: “Tumhe dhataraṭṭhassa nāgarañño santakā hutvā kasmā evaṁ vadetha, ahaṁ cittacūḷo nāma kacchapo bārāṇasirañño dūto, dhataraṭṭhassa santikaṁ āgato, amhākaṁ rājā dhataraṭṭhassa dhītaraṁ dātukāmo maṁ pahiṇi, tassa maṁ dassethā” ti āha. Te somanassajātā taṁ ādāya rañño santikaṁ gantvā tamatthaṁ ārocesuṁ. Rājā: “Ānetha nan”-ti taṁ pakkosāpetvā disvāva anattamano hutvā: “Evaṁ lāmakasarīro dūtakammaṁ kātuṁ na sakkotī” ti āha. Taṁ sutvā kacchapo: “Kiṁ pana, mahārāja, dūtehi nāma tālappamāṇehi bhavitabbaṁ, sarīrañhi khuddakaṁ vā mahantaṁ vā appamāṇaṁ, gatagataṭṭhāne kammanipphādanam-eva pamāṇaṁ. Mahārāja, amhākaṁ rañño bahū dūtā. Thale kammaṁ manussā karonti, ākāse pakkhino, udake aham-eva. Ahañhi cittacūḷo nāma kacchapo ṭhānantarappatto rājavallabho, mā maṁ paribhāsathā” ti attano guṇaṁ vaṇṇesi. Atha naṁ dhataraṭṭho pucchi: “Kena panatthena raññā pesitosī” ti. Mahārāja, rājā maṁ evamāha: “Mayā sakalajambudīpe rājūhi saddhiṁ mittadhammo kato, idāni dhataraṭṭhena nāgaraññā saddhiṁ mittadhammaṁ kātuṁ mama dhītaraṁ samuddajaṁ dammī” ti vatvā maṁ pahiṇi. “Tumhe papañcaṁ akatvā mayā saddhiṁ yeva purisaṁ pesetvā divasaṁ vavatthapetvā dārikaṁ gaṇhathā” ti. So tussitvā tassa sakkāraṁ katvā {6.163} tena saddhiṁ cattāro nāgamāṇavake pesesi: “Gacchatha, rañño vacanaṁ sutvā divasaṁ vavatthapetvā ethā” ti. Te: “Sādhū” ti vatvā kacchapaṁ gahetvā nāgabhavanā nikkhamiṁsu.

Kacchapo yamunāya bārāṇasiyā ca antare ekaṁ padumasaraṁ disvā ekenupāyena palāyitukāmo evamāha: “bho nāgamāṇavakā, amhākaṁ rājā puttadārā cassa maṁ udake gocarattā rājanivesanaṁ āgataṁ disvāva padumāni no dehi, bhisamūlāni dehīti yācanti. Ahaṁ tesaṁ atthāya tāni gaṇhissāmi, ettha maṁ vissajjetvā maṁ apassantā pi puretaraṁ rañño santikaṁ gacchatha, ahaṁ vo tattheva passissāmī” ti. Te tassa saddahitvā taṁ vissajjesuṁ. So tattha ekamante nilīyi. Itare pi naṁ adisvā: “Rañño santikaṁ gato bhavissatī” ti māṇavakavaṇṇena rājānaṁ upasaṅkamiṁsu. Rājā paṭisanthāraṁ katvā: “Kuto āgatatthā” ti pucchi. “Dhataraṭṭhassa santikā, mahārājā” ti. “Kiṁkāraṇā idhāgatā” ti? “Mahārāja, mayaṁ tassa dūtā, dhataraṭṭho vo ārogyaṁ pucchati. Sace yaṁ vo icchatha, taṁ no vadetha. Tumhākaṁ kira dhītaraṁ samuddajaṁ amhākaṁ rañño pādaparicārikaṁ katvā dethā” ti imamatthaṁ pakāsentā paṭhamaṁ gāthamāhaṁsu:

1. Yaṁ kiñci ratanaṁ atthi, dhataraṭṭhanivesane,
Sabbāni te upayantu, dhītaraṁ dehi rājino ti.

Tattha sabbāni te upayantū ti tassa nivesane sabbāni ratanāni tava nivesanaṁ upagacchantu.

Taṁ sutvā rājā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Na no vivāho nāgehi, katapubbo kudācanaṁ,
Taṁ vivāhaṁ asaṁyuttaṁ, kathaṁ amhe karomase ti.

Tattha asaṁyuttan-ti ayuttaṁ tiracchānehi saddhiṁ saṁsaggaṁ ananucchavikaṁ. Amhe ti amhe manussajātikā samānā kathaṁ tiracchānagatasambandhaṁ karomāti.

Taṁ sutvā nāgamāṇavakā: “Sace te dhataraṭṭhena saddhiṁ sambandho ananucchaviko, atha kasmā attano upaṭṭhākaṁ cittacūḷaṁ nāma kacchapaṁ ‘samuddajaṁ nāma te dhītaraṁ dammī’ ti amhākaṁ {6.164} rañño pesesi? Evaṁ pesetvā idāni te amhākaṁ rājānaṁ paribhavaṁ karontassa kattabbayuttakaṁ mayaṁ jānissāma. Mayañhi nāgamāṇavakā” ti vatvā rājānaṁ tajjentā dve gāthā abhāsiṁsu:

3. Jīvitaṁ nūna te cattaṁ, raṭṭhaṁ vā manujādhipa,
Na hi nāge kupitamhi, ciraṁ jīvanti tādisā.

4. Yo tvaṁ deva manussosi, iddhimantaṁ aniddhimā,
Varuṇassa niyaṁ puttaṁ, yāmunaṁ atimaññasī ti.

Tattha raṭṭhaṁ vā ti ekaṁsena tayā jīvitaṁ vā raṭṭhaṁ vā cattaṁ. Tādisā ti tumhādisā evaṁ mahānubhāve nāge kupite ciraṁ jīvituṁ na sakkonti, antarāva antaradhāyanti. Yo tvaṁ, deva, manussosī ti deva, yo tvaṁ manusso samāno. Varuṇassā ti varuṇanāgarājassa. Niyaṁ puttan-ti ajjhattikaputtaṁ. Yāmunan-ti yamunāya heṭṭhā jātaṁ.

Tato rājā dve gāthā abhāsi:

5. Nātimaññāmi rājānaṁ, dhataraṭṭhaṁ yasassinaṁ,
Dhataraṭṭho hi nāgānaṁ, bahūnama pi issaro.

6. Ahi mahānubhāvo pi, na me dhītaramāraho,
Khattiyo ca videhānaṁ, abhijātā samuddajā ti.

Tattha bahūnamapī ti pañcayojanasatikassa nāgabhavanassa issarabhāvaṁ sandhā yevamāha. Na me dhītaramāraho ti evaṁ mahānubhāvo pi pana so ahijātikattā mama dhītaraṁ araho na hoti. “Khattiyo ca videhānan”-ti idaṁ mātipakkhe ñātake dassento āha. Samuddajā ti so ca videharājaputto mama dhītā samuddajā cāti ubho pi abhijātā. Te aññamaññaṁ saṁvāsaṁ arahanti. Na hesā maṇḍūkabhakkhassa sappassa anucchavikāti āha.

Nāgamāṇavakā taṁ tattheva nāsāvātena māretukāmā hutvāpi: “Amhākaṁ divasaṁ vavatthāpanatthāya pesitā, imaṁ māretvā gantuṁ na yuttaṁ, gantvā rañño ācikkhitvā jānissāmā” ti tattheva antarahitā: “Kiṁ, tātā, laddhā vo rājadhītā” ti raññā pucchitā kujjhitvā: “Kiṁ, deva, amhe akāraṇā yattha vā tattha vā pesesi. Sace pi māretukāmo, idheva no mārehi. So tumhe {6.165} akkosati paribhāsati, attano dhītaraṁ jātimānena ukkhipatī” ti tena vuttañca avuttañca vatvā rañño kodhaṁ uppādayiṁsu. So attano parisaṁ sannipātetuṁ āṇāpento āha:

7. Kambalassatarā uṭṭhentu, sabbe nāge nivedaya,
Bārāṇasiṁ pavajjantu, mā ca kañci viheṭhayun-ti.

Tattha kambalassatarā uṭṭhentū ti kambalassatarā nāma tassa mātupakkhikā sinerupāde vasananāgā, te ca uṭṭhahantu. Aññe ca catūsu disāsu anudisāsu yattakā vā mayhaṁ vacanakarā, te sabbe nāge nivedaya, gantvā jānāpetha, khippaṁ kira sannipātethāti āṇāpento evamāha. Tato sabbeheva sīghaṁ sannipatitehi: “Kiṁ karoma, devā” ti vutte: “Sabbe pi te nāgā bārāṇasiṁ pavajjantū” ti āha. “Tattha gantvā kiṁ kātabbaṁ, deva, taṁ nāsāvātappahārena bhasmaṁ karomā” ti ca vutte rājadhītari paṭibaddhacittatāya tassā vināsaṁ anicchanto: “Mā ca kañci viheṭhayun”-ti āha, tumhesu koci kañci mā viheṭhayā ti attho. Ayam-eva vā pāṭho.

Atha naṁ nāgā: “Sace koci manusso na viheṭhetabbo, tattha gantvā kiṁ karissāmā” ti āhaṁsu. Atha ne: “Idañcidañca karotha, aham-pi idaṁ nāma karissāmī” ti ācikkhanto gāthādvayamāha:

8. Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca,
Rukkhaggesu ca lambantu, vitatā toraṇesu ca.

9. Aham-pi sabbasetena, mahatā sumahaṁ puraṁ,
Parikkhipissaṁ bhogehi, kāsīnaṁ janayaṁ bhayan-ti.

Tattha sobbhesū ti pokkharaṇīsu. Rathiyā ti rathikāya. Vitatā ti vitatasarīrā mahāsarīrā hutvā etesu ceva nivesanādīsu dvāratoraṇesu ca olambantu, ettakaṁ nāgā karontu, karontā ca nivesane tāva mañcapīṭhānaṁ heṭṭhā ca upari ca antogabbhabahigabbhādīsu ca pokkharaṇiyaṁ udakapiṭṭhe rathikādīnaṁ passesu ceva thalesu ca mahantāni sarīrāni māpetvā mahante phaṇe katvā kammāragaggarī viya dhamamānā: “Susū” ti saddaṁ karontā olambatha ca nipajjatha ca. Attānaṁ pana taruṇadārakānaṁ jarājiṇṇānaṁ gabbhinitthīnaṁ samuddajāya cāti imesaṁ catunnaṁ mā dassayittha. Aham-pi sabbasetena mahantena sarīrena gantvā sumahantaṁ kāsipuraṁ sattakkhattuṁ bhogehi parikkhipissaṁ, mahantena phaṇena naṁ chādetvā ekandhakāraṁ katvā kāsīnaṁ bhayaṁ janayanto: “Susū” ti saddaṁ muñcissāmīti.

Atha sabbe nāgā tathā akaṁsu. Tamatthaṁ {6.166} pakāsento satthā āha:

10. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, uragānekavaṇṇino,
Bārāṇasiṁ pavajjiṁsu, na ca kañci viheṭhayuṁ.

11. Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca,
Rukkhaggesu ca lambiṁsu, vitatā toraṇesu ca.

12. Tesu disvāna lambante, puthū kandiṁsu nāriyo,
Nāge soṇḍikate disvā, passasante muhuṁ muhuṁ.

13. Bārāṇasī pabyathitā, āturā samapajjatha,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, dhītaraṁ dehi rājino ti.

Tattha anekavaṇṇino ti nīlādivasena anekavaṇṇā. Evarūpāni hi te rūpāni māpayiṁsu. Pavajjiṁsū ti aḍḍharattasamaye pavisiṁsu. Lambiṁsū ti dhataraṭṭhena vuttaniyāmeneva te sabbesu ṭhānesu manussānaṁ sañcāraṁ pacchinditvā olambiṁsu. Dūtā hutvā āgatā pana cattāro nāgamāṇavakā raño sayanassa cattāro pāde parikkhipitvā uparisīse mahante phaṇe katvā tuṇḍehi sīsaṁ paharantā viya dāṭhā vivaritvā passasantā aṭṭhaṁsu. Dhataraṭṭho pi attanā vuttaniyāmena nagaraṁ paṭicchādesi. Pabujjhamānā purisā yato yato hatthaṁ vā pādaṁ vā pasārenti, tattha tattha sappe chupitvā: “Sappo, sappo” ti viravanti. Puthū kandiṁsū ti yesu gehesu dīpā jalanti, tesu itthiyo pabuddhā dvāratoraṇagopānasiyo oloketvā olambante nāge disvā bahū ekappahāreneva kandiṁsu. Evaṁ sakalanagaraṁ ekakolāhalaṁ ahosi. Soṇḍikate ti kataphaṇe.

Pakkandun-ti vibhātāya rattiyā nāgānaṁ assāsavātena sakalanagare rājanivesane ca uppātiyamāne viya bhītā manussā: “Nāgarājāno kissa no viheṭhathā” ti vatvā tumhākaṁ rājā: “Dhītaraṁ dassāmī” ti dhataraṭṭhassa dūtaṁ pesetvā puna tassa dūtehi āgantvā: “Dehī” ti vutto amhākaṁ rājānaṁ akkosati paribhāsati. “Sace amhākaṁ rañño dhītaraṁ na dassati, sakalanagarassa jīvitaṁ natthī” ti vutte: “Tena hi no, sāmi, okāsaṁ detha, mayaṁ gantvā rājānaṁ yācissāmā” ti yācantā okāsaṁ labhitvā rājadvāraṁ gantvā mahantena ravena pakkantiṁsu. Bhariyāyo pissa attano attano gabbhesu nipannakāva: “Deva, dhītaraṁ dhataraṭṭharañño dehī” ti ekappahārena kandiṁsu. Te pi cattāro nāgamāṇavakā: “Dehī” ti tuṇhehi sīsaṁ paharantā viya dāṭhā vivaritvā passasantā aṭṭhaṁsu.

So nipannako va nagaravāsīnañca attano ca bhariyānaṁ paridevitasaddaṁ sutvā catūhi ca nāgamāṇavakehi tajjitattā maraṇabhayabhīto: “Mama dhītaraṁ samuddajaṁ dhataraṭṭhassa dammī” ti tikkhattuṁ avaca. Taṁ sutvā sabbe pi nāgarājāno tigāvutamattaṁ paṭikkamitvā devanagaraṁ viya ekaṁ nagaraṁ māpetvā tattha ṭhitā: “Dhītaraṁ kira no pesetū” ti paṇṇākāraṁ pahiṇiṁsu. Rājā tehi {6.167} ābhataṁ paṇṇākāraṁ gahetvā: “Tumhe gacchatha, ahaṁ dhītaraṁ amaccānaṁ hatthe pahiṇissāmī” ti te uyyojetvā dhītaraṁ pakkosāpetvā uparipāsādaṁ āropetvā sīhapañjaraṁ vivaritvā: “Amma, passetaṁ alaṅkatanagaraṁ, tvaṁ ettha etassa rañño aggamahesī bhavissasi, na dūre ito taṁ nagaraṁ, ukkaṇṭhitakāle yeva idha āgantuṁ sakkā, ettha gantabban”-ti saññāpetvā sīsaṁ nhāpetvā sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā paṭicchannayogge nisīdāpetvā amaccānaṁ hatthe datvā pāhesi. Nāgarājāno paccuggamanaṁ katvā mahāsakkāraṁ kariṁsu. Amaccā nagaraṁ pavisitvā taṁ tassa datvā bahuṁ dhanaṁ ādāya nivattiṁsu. Te rājadhītaraṁ pāsādaṁ āropetvā alaṅkatadibbasayane nipajjāpesuṁ. Taṅkhaṇaññeva naṁ nāgamāṇavikā khujjādivesaṁ gahetvā manussaparicārikā viya parivārayiṁsu. Sā dibbasayane nipannamattāva dibbaphassaṁ phusitvā niddaṁ okkami.

Dhataraṭṭho taṁ gahetvā saddhiṁ nāgaparisāya tattha antarahito nāgabhavane yeva pāturahosi. Rājadhītā pabujjhitvā alaṅkatadibbasayanaṁ aññe ca suvaṇṇapāsādamaṇipāsādādayo uyyānapokkharaṇiyo alaṅkatadevanagaraṁ viya nāgabhavanaṁ disvā khujjādiparicārikāyo pucchi: “Idaṁ nagaraṁ ativiya alaṅkataṁ, na amhākaṁ nagaraṁ viya, kassetan”-ti. “Sāmikassa te santakaṁ, devi, na appapuññā evarūpaṁ sampattiṁ labhanti, mahāpuññatāya te ayaṁ laddhā” ti. Dhataraṭṭho pi pañcayojanasatike nāgabhavane bheriṁ carāpesi: “Yo samuddajāya sappavaṇṇaṁ dasseti, tassa rājadaṇḍo bhavissatī” ti. Tasmā eko pi tassā sappavaṇṇaṁ dassetuṁ samattho nāma nāhosi. Sā manussalokasaññāya eva tattha tena saddhiṁ sammodamānā piyasaṁvāsaṁ vasi.

Nagarakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Uposathakaṇḍaṁ

Sā aparabhāge dhataraṭṭhaṁ paṭicca gabbhaṁ paṭilabhitvā puttaṁ vijāyi, tassa piyadassanattā: “Sudassano” ti nāmaṁ kariṁsu. Punāparaṁ puttaṁ vijāyi, tassa: “Datto” ti nāmaṁ akaṁsu. So {6.168} pana bodhisatto. Punekaṁ puttaṁ vijāyi, tassa: “Subhogo” ti nāmaṁ kariṁsu. Aparam-pi puttaṁ vijāyi, tassa: “Ariṭṭho” ti nāmaṁ kariṁsu. Iti sā cattāro putte vijāyitvā pi nāgabhavanabhāvaṁ na jānāti. Athekadivasaṁ taruṇanāgā ariṭṭhassa ācikkhiṁsu: “Tava mātā manussitthī, na nāginī” ti. Ariṭṭho: “Vīmaṁsissāmi nan”-ti ekadivasaṁ thanaṁ pivanto va sappasarīraṁ māpetvā naṅguṭṭhakhaṇḍena mātu piṭṭhipāde ghaṭṭesi. Sā tassa sappasarīraṁ disvā bhītatasitā mahāravaṁ ravitvā taṁ bhūmiyaṁ khipantī nakhena tassa akkhiṁ bhindi. Tato lohitaṁ pagghari. Rājā tassā saddaṁ sutvā: “Kissesā viravatī” ti pucchitvā ariṭṭhena katakiriyaṁ sutvā: “Gaṇhatha, naṁ dāsaṁ gahetvā jīvitakkhayaṁ pāpethā” ti tajjento āgacchi. Rājadhītā tassa kuddhabhāvaṁ ñatvā puttasinehena: “Deva, puttassa me akkhi bhinnaṁ, khamathetassāparādhan”-ti āha. Rājā etāya evaṁ vadantiyā: “Kiṁ sakkā kātun”-ti khami. Taṁ divasaṁ sā: “Idaṁ nāgabhavanan”-ti aññāsi. Tato ca paṭṭhāya ariṭṭho kāṇāriṭṭho nāma jāto. Cattāro pi puttā viññutaṁ pāpuṇiṁsu.

Atha nesaṁ pitā yojanasatikaṁ yojanasatikaṁ katvā rajjamadāsi, mahanto yaso ahosi. Soḷasa soḷasa nāgakaññāsahassāni parivārayiṁsu. Pitu ekayojanasatikam-eva rajjaṁ ahosi. Tayo puttā māse māse mātāpitaro passituṁ āgacchanti, bodhisatto pana anvaddhamāsaṁ āgacchati. Nāgabhavane samuṭṭhitaṁ pañhaṁ bodhisatto va katheti. Pitarā saddhiṁ virūpakkhamahārājassa pi upaṭṭhānaṁ gacchati, tassa santike samuṭṭhitaṁ pañham-pi so va katheti. Athekadivasaṁ virūpakkhe nāgaparisāya saddhiṁ tidasapuraṁ gantvā sakkaṁ parivāretvā nisinne devānaṁ antare pañho samuṭṭhāsi. Taṁ koci kathetuṁ nāsakkhi, pallaṅkavaragato pana hutvā mahāsatto va kathesi. Atha naṁ devarājā dibbagandhapupphehi pūjetvā: “Datta, tvaṁ pathavisamāya vipulāya paññāya samannāgato, ito paṭṭhāya bhūridatto nāma hohī” ti: “Bhūridatto” tissa nāmaṁ akāsi. So {6.169} tato paṭṭhāya sakkassa upaṭṭhānaṁ gacchanto alaṅkatavejayantapāsādaṁ devaccharāhi ākiṇṇaṁ atimanoharaṁ sakkassa sampattiṁ disvā devaloke piyaṁ katvā: “Kiṁ me iminā maṇḍūkabhakkhena attabhāvena, nāgabhavanaṁ gantvā uposathavāsaṁ vasitvā imasmiṁ devaloke uppattikāraṇaṁ karissāmī” ti cintetvā nāgabhavanaṁ gantvā mātāpitaro āpucchi: “Ammatātā, ahaṁ uposathakammaṁ karissāmī” ti. “Sādhu, tāta, karohi, karonto pana bahi agantvā imasmiññeva nāgabhavane ekasmiṁ suññavimāne karohi, bahigatānaṁ pana nāgānaṁ mahantaṁ bhayan”-ti.

So: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā tattheva suññavimāne rājuyyāne uposathavāsaṁ vasati. Atha naṁ nānātūriyahatthā nāgakaññā parivārenti. So: “Na mayhaṁ idha vasantassa uposathakammaṁ matthakaṁ pāpuṇissati, manussapathaṁ gantvā karissāmī” ti cintetvā nivāraṇabhayena mātāpitūnaṁ anārocetvā attano bhariyāyo āmantetvā: “Bhadde, ahaṁ manussalokaṁ gantvā yamunātīre nigrodharukkho atthi, tassāvidūre vammikamatthake bhoge ābhujitvā caturaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ adhiṭṭhāya nipajjitvā uposathakammaṁ karissāmi. Mayā sabbarattiṁ nipajjitvā uposathakamme kate aruṇuggamanavelāyam-eva tumhe dasa dasa itthiyo ādāya vārena vārena tūriyahatthā mama santikaṁ āgantvā maṁ gandhehi ca pupphehi ca pūjetvā gāyitvā naccitvā maṁ ādāya nāgabhavanam-eva āgacchathā” ti vatvā tattha gantvā vammikamatthake bhoge ābhujitvā: “Yo mama cammaṁ vā nhāruṁ vā aṭṭhiṁ vā ruhiraṁ vā icchati, so āharatū” ti caturaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ adhiṭṭhāya naṅgalasīsappamāṇaṁ sarīraṁ māpetvā nipanno uposathakammamakāsi. Aruṇe uṭṭhahante yeva taṁ nāgamāṇavikā āgantvā yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjitvā nāgabhavanaṁ ānenti. Tassa iminā niyāmena uposathaṁ karontassa {6.170} dīgho addhā vītivatto.

Uposathakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Garuḷakhaṇḍaṁ

Tadā eko bārāṇasidvāragāmavāsī brāhmaṇo somadattena nāma puttena saddhiṁ araññaṁ gantvā sūlayantapāsavāgurādīhi oḍḍetvā mige vadhitvā maṁsaṁ kājenāharitvā vikkiṇanto jīvikaṁ kappesi. So ekadivasaṁ antamaso godhāmattam-pi alabhitvā: “Tāta somadatta, sace tucchahatthā gamissāma, mātā te kujjhissati, yaṁ kiñci gahetvā gamissāmā” ti vatvā bodhisattassa nipannavammikaṭṭhānābhimukho gantvā pānīyaṁ pātuṁ yamunaṁ otarantānaṁ migānaṁ padavalañjaṁ disvā: “Tāta, migamaggo paññāyati, tvaṁ paṭikkamitvā tiṭṭhāhi, ahaṁ pānīyatthāya āgataṁ migaṁ vijjhissāmī” ti dhanuṁ ādāya migaṁ olokento ekasmiṁ rukkhamūle aṭṭhāsi. Atheko migo sāyanhasamaye pānīyaṁ pātuṁ āgato. So taṁ vijjhi. Migo tattha apatitvā saravegena tajjito lohitena paggharantena palāyi. Pitāputtā naṁ anubandhitvā patitaṭṭhāne maṁsaṁ gahetvā araññā nikkhamitvā sūriyatthaṅgamanavelāya taṁ nigrodhaṁ patvā: “Idāni akālo, na sakkā gantuṁ, idheva vasissāmā” ti maṁsaṁ ekamante ṭhapetvā rukkhaṁ āruyha viṭapantare nipajjiṁsu. Brāhmaṇo paccūsasamaye pabujjhitvā migasaddasavanāya sotaṁ odahi.

Tasmiṁ khaṇe nāgamāṇavikāyo āgantvā bodhisattassa pupphāsanaṁ paññāpesuṁ. So ahisarīraṁ antaradhāpetvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ dibbasarīraṁ māpetvā sakkalīlāya pupphāsane nisīdi. Nāgamāṇavikā pi naṁ gandhamālādīhi pūjetvā dibbatūriyāni vādetvā naccagītaṁ paṭṭhapesuṁ. Brāhmaṇo taṁ saddaṁ sutvā: “Ko nu kho esa, jānissāmi nan”-ti cintetvā: “Putta, puttā” ti vatvā pi puttaṁ pabodhetuṁ asakkonto: “Sayatu esa, kilanto bhavissati, aham-eva gamissāmī” ti rukkhā oruyha tassa santikaṁ agamāsi. Nāgamāṇavikā taṁ disvā saddhiṁ tūriyehi bhūmiyaṁ nimujjitvā attano nāgabhavanam-eva gatā. Bodhisatto ekako va {6.171} ahosi. Brāhmaṇo tassa santikaṁ gantvā pucchanto gāthādvayamāha:

14. Pupphābhihārassa vanassa majjhe, ko lohitakkho vitatantaraṁso,
Kā kambukāyūradharā suvatthā, tiṭṭhanti nāriyo dasa vandamānā.

15. Ko tvaṁ brahābāhu vanassa majjhe, virocasi ghatasitto va aggi,
Mahesakkho aññatarosi yakkho, udāhu nāgosi mahānubhāvo ti.

Tattha pupphābhihārassā ti bodhisattassa pūjanatthāya ābhatena dibbapupphābhihārena samannāgatassa. Ko ti ko nāma tvaṁ. Lohitakkho ti rattakkho. Vitatantaraṁso ti puthulaantaraṁso. Kambukāyūradharā ti suvaṇṇālaṅkāradharā. Brahābāhū ti mahābāhu.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Sace pi ‘sakkādīsu aññatarohamasmī’ ti vakkhāmi, saddahissatevāyaṁ brāhmaṇo, ajja pana mayā saccam-eva kathetuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā attano nāgarājabhāvaṁ kathento āha:

16. Nāgohamasmi iddhimā, tejassī duratikkamo,
Ḍaṁseyyaṁ tejasā kuddho, phītaṁ janapadaṁ api.

17. Samuddajā hi me mātā, dhataraṭṭho ca me pitā,
Sudassanakaniṭṭhosmi, bhūridattoti maṁ vidū ti.

Tattha tejassī ti visatejena tejavā. Duratikkamo ti aññena atikkamituṁ asakkuṇeyyo. Ḍaṁseyyan-ti sacāhaṁ kuddho phītaṁ janapadaṁ api ḍaṁseyyaṁ, pathaviyaṁ mama dāṭhāya patitamattāya saddhiṁ pathaviyā mama tejena so sabbo janapado bhasmā bhaveyyāti vadati. Sudassanakaniṭṭhosmī ti ahaṁ mama bhātu sudassanassa kaniṭṭho asmi. Vidū ti evaṁ mamaṁ pañcayojanasatike nāgabhavane jānantīti.

Idañca pana vatvā mahāsatto cintesi: “Ayaṁ brāhmaṇo caṇḍo pharuso, ahituṇḍikassa ārocetvā uposathakammassa me antarāyam-pi kareyya, yaṁ nūnāhaṁ imaṁ nāgabhavanaṁ netvā mahantaṁ yasaṁ datvā uposathakammaṁ addhaniyaṁ kareyyan”-ti. Atha naṁ āha {6.172} “brāhmaṇa, mahantaṁ te yasaṁ dassāmi, ramaṇīyaṁ nāgabhavanaṁ, ehi tattha gacchāmā” ti. “Sāmi, putto me atthi, tasmiṁ gacchante āgamissāmī” ti. Atha naṁ mahāsatto: “Gaccha, brāhmaṇa, ānehi nan”-ti vatvā attano āvāsaṁ ācikkhanto āha:

18. Yaṁ gambhīraṁ sadāvaṭṭaṁ, rahadaṁ bhesmaṁ pekkhasi,
Esa dibyo mamāvāso, anekasataporiso.

19. Mayūrakoñcābhirudaṁ, nīlodaṁ vanamajjhato,
Yamunaṁ pavisa mā bhīto, khemaṁ vattavataṁ sivan-ti.

Tattha sadāvaṭṭan-ti sadā pavattaṁ āvaṭṭaṁ. Bhesman-ti bhayānakaṁ. Pekkhasī ti yaṁ evarūpaṁ rahadaṁ passasi. Mayūrakoñcābhirudan-ti ubhosu tīresu vanaghaṭāyaṁ vasantehi mayūrehi ca koñcehi ca abhirudaṁ upakūjitaṁ. Nīlodan-ti nīlasalilaṁ. Vanamajjhato ti vanamajjhena sandamānaṁ. Pavisa mā bhīto ti evarūpaṁ yamunaṁ abhīto hutvā pavisa. Vattavatan-ti vattasampannānaṁ ācāravantānaṁ vasanabhūmiṁ pavisa, gaccha, brāhmaṇa, puttaṁ ānehīti.

Brāhmaṇo gantvā puttassa tamatthaṁ ārocetvā puttaṁ ānesi. Mahāsatto te ubho pi ādāya yamunātīraṁ gantvā tīre ṭhito āha:

20. Tattha patto sānucaro, saha puttena brāhmaṇa,
Pūjito mayhaṁ kāmehi, sukhaṁ brāhmaṇa vacchasī ti.

Tattha tattha patto ti tvaṁ amhākaṁ nāgabhavanaṁ patto hutvā. Mayhan-ti mama santakehi kāmehi pūjito. Vacchasī ti tattha nāgabhavane sukhaṁ vasissati.

Evaṁ vatvā mahāsatto ubho pi te pitāputte attano ānubhāvena nāgabhavanaṁ ānesi. Tesaṁ tattha dibbo attabhāvo pātubhavi. Atha nesaṁ mahāsatto dibbasampattiṁ datvā cattāri cattāri nāgakaññāsatāni adāsi. Te mahāsampattiṁ anubhaviṁsu. Bodhisatto pi appamatto uposathakammaṁ akāsi. Anvaḍḍhamāsaṁ mātāpitūnaṁ upaṭṭhānaṁ gantvā dhammakathaṁ kathetvā tato ca brāhmaṇassa santikaṁ gantvā ārogyaṁ pucchitvā: “Yena te attho, taṁ vadeyyāsi, anukkaṇṭhamāno abhiramā” ti vatvā somadattena pi saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā attano nivesanaṁ agacchi. Brāhmaṇo ekasaṁvaccharaṁ nāgabhavane vasitvā mandapuññatāya ukkaṇṭhito {6.173} manussalokaṁ gantukāmo ahosi. Nāgabhavanamassa lokantaranirayo viya alaṅkatapāsādo bandhanāgāraṁ viya alaṅkatanāgakaññā yakkhiniyo viya upaṭṭhahiṁsu. So: “Ahaṁ tāva ukkaṇṭhito, somadattassa pi cittaṁ jānissāmī” ti tassa santikaṁ gantvā āha: “Kiṁ, tāta, ukkaṇṭhasī” ti? “Kasmā ukkaṇṭhissāmi na ukkaṇṭhāmi, tvaṁ pana ukkaṇṭhasi, tātā” ti? “Āma tātā” ti. “Kiṁkāraṇā” ti. “Tava mātu ceva bhātubhaginīnañca adassanena ukkaṇṭhāmi, ehi, tāta somadatta, gacchāmā” ti. So: “Na gacchāmī” ti vatvā pi punappunaṁ pitarā yāciyamāno: “Sādhū” ti sampaṭicchi.

Brāhmaṇo: “Puttassa tāva me mano laddho, sace panāhaṁ bhūridattassa ‘ukkaṇṭhitomhī’ ti vakkhāmi, atirekataraṁ me yasaṁ dassati, evaṁ me gamanaṁ na bhavissati. Ekena pana upāyena tassa sampattiṁ vaṇṇetvā ‘tvaṁ evarūpaṁ sampattiṁ pahāya kiṁkāraṇā manussalokaṁ gantvā uposathakammaṁ karosī’ ti pucchitvā ‘saggatthāyā’ ti vutte ‘tvaṁ tāva evarūpaṁ sampattiṁ pahāya saggatthāya uposathakammaṁ karosi, kimaṅgaṁ pana mayaṁ yeva paradhanena jīvikaṁ kappema, aham-pi manussalokaṁ gantvā ñātake disvā pabbajitvā samaṇadhammaṁ karissāmī’ ti naṁ saññāpessāmi. Atha me so gamanaṁ anujānissatī” ti cintetvā ekadivasaṁ tenāgantvā: “Kiṁ, brāhmaṇa, ukkaṇṭhasī” ti pucchito: “Tumhākaṁ santikā amhākaṁ na kiñci parihāyatī” ti kiñci gamanapaṭibaddhaṁ avatvāva ādito tāva tassa sampattiṁ vaṇṇento āha:

21. Samā samantaparito, pahūtatagarā mahī,
Indagopakasañchannā, sobhati harituttamā.

22. Rammāni vanacetyāni, rammā haṁsūpakūjitā,
Opupphapaddhā tiṭṭhanti, pokkharañño sunimmitā.

23. Aṭṭhaṁsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā,
Sahassathambhā pāsādā, pūrā kaññāhi jotare.

24. Vimānaṁ {6.174} upapannosi, dibyaṁ puññehi attano,
Asambādhaṁ sivaṁ rammaṁ, accantasukhasaṁhitaṁ.

25. Maññe sahassanettassa, vimānaṁ nābhikaṅkhasi,
Iddhī hi tyāyaṁ vipulā, sakkasseva jutīmato ti.

Tattha samā samantaparito ti parisamantato sabbadisābhāgesu ayaṁ tava nāgabhavane mahī suvaṇṇarajatamaṇi muttāvālukāparikiṇṇā samatalā. Pahūtatagarā mahī ti bahukehi tagaragacchehi samannāgatā. Indagopakasañchannā ti suvaṇṇaindagopakehi sañchannā. Sobhati harituttamā ti haritavaṇṇadabbatiṇasañchannā sobhatī ti attho. Vanacetyānī ti vanaghaṭā. Opupphapaddhā ti pupphitvā patitehi padumapattehi sañchannā udakapiṭṭhā. Sunimmitā ti tava puññasampattiyā suṭṭhu nimmitā. Aṭṭhaṁsā ti tava vasanapāsādesu aṭṭhaṁsā sukatā veḷuriyamayā thambhā. Tehi thambhehi sahassathambhā tava pāsādā nāgakaññāhi pūrā vijjotanti. Upapannosī ti evarūpe vimāne nibbattosī ti attho. Sahassanettassa vimānan-ti sakkassa vejayantapāsādaṁ. Iddhī hi tyāyaṁ vipulā ti yasmā tavāyaṁ vipulā iddhi, tasmā tvaṁ tena uposathakammena sakkassa vimānam-pi na patthesi, aññaṁ tato uttari mahantaṁ ṭhānaṁ patthesīti maññāmi.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Mā hevaṁ, brāhmaṇa, avaca, sakkassa yasaṁ paṭicca amhākaṁ yaso sinerusantike sāsapo viya, mayaṁ tassa paricārake pi na agghāmā” ti vatvā gāthamāha.

26. Manasā pi na pattabbo, ānubhāvo jutīmato,
Paricārayamānānaṁ, saindānaṁ vasavattinan-ti.

Tassattho: brāhmaṇa, sakkassa yaso nāma ekaṁ dve tayo cattāro vā divase: “Ettako siyā” ti manasā cintentena pi na abhipattabbo. Ye pi naṁ cattāro mahārājāno paricārenti, tesaṁ devarājānaṁ paricārayamānānaṁ indaṁ nāyakaṁ katvā carantānaṁ saindānaṁ vasavattīnaṁ catunnaṁ lokapālānaṁ yasassa pi amhākaṁ tiracchānagatānaṁ yaso soḷasiṁ kalaṁ nagghatīti.

Evañca pana vatvā: “Idaṁ te maññe sahassanettassa vimānan”-ti vacanaṁ sutvā ahaṁ taṁ anussariṁ. “Ahañhi vejayantaṁ patthento uposathakammaṁ karomī” ti tassa attano patthanaṁ ācikkhanto āha:

27. Taṁ vimānaṁ abhijjhāya, amarānaṁ sukhesinaṁ,
Uposathaṁ upavasanto, semi vammikamuddhanī ti.

Tattha {6.175} abhijjhāyā ti patthetvā. Amarānan-ti dīghāyukānaṁ devānaṁ. Sukhesinan-ti esitasukhānaṁ sukhe patiṭṭhitānaṁ.

Kaṁ sutvā brāhmaṇo: “Idāni me okāso laddho” ti somanassappatto gantuṁ āpucchanto gāthādvayamāha:

28. Ahañca migamesāno, saputto pāvisiṁ vanaṁ,
Taṁ maṁ mataṁ vā jīvaṁ vā, nābhivedenti ñātakā.

29. Āmantaye bhūridattaṁ, kāsiputtaṁ yasassinaṁ,
Tayā no samanuññātā, api passemu ñātake ti.

Tattha nābhivedentī ti na jānanti, kathento pi nesaṁ natthi. Āmantaye ti āmantayāmi. Kāsiputtan-ti kāsirājadhītāya puttaṁ.

Tato bodhisatto āha:

30. Eso hi vata me chando, yaṁ vasesi mamantike,
Na hi etādisā kāmā, sulabhā honti mānuse.

31. Sace tvaṁ nicchase vatthuṁ, mama kāmehi pūjito,
Mayā tvaṁ samanuññāto, sotthiṁ passāhi ñātake ti.

Mahāsatto gāthādvayaṁ vatvā cintesi: “ayaṁ maṇiṁ nissāya sukhaṁ jīvanto kassaci nācikkhissati, etassa sabbakāmadadaṁ maṇiṁ dassāmī” ti. Athassa taṁ dadanto āha:

32. Dhārayimaṁ maṇiṁ dibyaṁ, pasuṁ putte ca vindati,
Arogo sukhito hoti, gacchevādāya brāhmaṇā ti.

Tattha pasuṁ putte ca vindatī ti imaṁ maṇiṁ dhārayamāno imassānubhāvena pasuñca putte ca aññañca yaṁ icchati, taṁ sabbaṁ labhati.

Tato brāhmaṇo gāthamāha.

33. Kusalaṁ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava,
Pabbajissāmi jiṇṇosmi, na kāme abhipatthaye ti.

Tassattho: bhūridatta, tava vacanaṁ kusalaṁ anavajjaṁ, taṁ paṭinandāmi na paṭikkhipāmi. Ahaṁ pana jiṇṇo asmi, tasmā pabbajissāmi, na kāme abhipatthayāmi, kiṁ me maṇināti.

Bodhisatto āha:

34. Brahmacariyassa ce bhaṅgo, hoti bhogehi kāriyaṁ,
Avikampamāno eyyāsi, bahuṁ dassāmi te dhanan-ti.

Tattha {6.176} ce bhaṅgo ti brahmacariyavāso nāma dukkaro, anabhiratassa brahmacariyassa ce bhaṅgo hoti, tadā gihibhūtassa bhogehi kāriyaṁ hoti, evarūpe kāle tvaṁ nirāsaṅko hutvā mama santikaṁ āgaccheyyāsi, bahuṁ te dhanaṁ dassāmīti.

Brāhmaṇo āha:

35. Kusalaṁ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava,
Puna pi āgamissāmi, sace attho bhavissatī ti.

Tattha punapī ti puna api, ayam-eva vā pāṭho.

Athassa tattha avasitukāmataṁ ñatvā mahāsatto nāgamāṇavake āṇāpetvā brāhmaṇaṁ manussalokaṁ pāpesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

36. Idaṁ vatvā bhūridatto, pesesi caturo jane,
Etha gacchatha uṭṭhetha, khippaṁ pāpetha brāhmaṇaṁ.

37. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, uṭṭhāya caturo janā,
Pesitā bhūridattena, khippaṁ pāpesu brāhmaṇan-ti.

Tattha pāpesū ti yamunāto uttāretvā bārāṇasimaggaṁ pāpayiṁsu, pāpayitvā ca pana: “Tumhe gacchathā” ti vatvā nāgabhavanam-eva paccāgamiṁsu.

Brāhmaṇo pi: “Tāta somadatta, imasmiṁ ṭhāne migaṁ vijjhimhā, imasmiṁ sūkaran”-ti puttassa ācikkhanto antarāmagge pokkharaṇiṁ disvā: “Tāta somadatta, nhāyāmā” ti vatvā: “Sādhu, tātā” ti vutte ubho pi dibbābharaṇāni ceva dibbavatthāni ca omuñcitvā bhaṇḍikaṁ katvā pokkharaṇītīre ṭhapetvā otaritvā nhāyiṁsu. Tasmiṁ khaṇe tāni antaradhāyitvā nāgabhavanam-eva agamaṁsu. Paṭhamaṁ nivatthakāsāvapilotikāva nesaṁ sarīre paṭimuñciṁsu, dhanusarasattiyo pi pākatikāva ahesuṁ. Somadatto: “Nāsitāmhā tayā, tātā” ti paridevi. Atha naṁ pitā: “Mā cintayi, migesu santesu araññe mige vadhitvā jīvikaṁ kappessāmā” ti assāsesi. Somadattassa mātā tesaṁ āgamanaṁ sutvā paccuggantvā gharaṁ netvā annapānena santappesi. Brāhmaṇo bhuñjitvā niddaṁ okkami. Itarā puttaṁ pucchi: “Tāta {6.177}, ettakaṁ kālaṁ kuhiṁ gatatthā” ti? “Amma, bhūridattanāgarājena amhe nāgabhavanaṁ nītā, tato ukkaṇṭhitvā idāni āgatā” ti. “Kiñci pana vo ratanaṁ ābhatan”-ti. “Nābhataṁ ammā” ti. “Kiṁ tumhākaṁ tena kiñci na dinnan”-ti. “Amma, bhūridattena me pitu sabbakāmadado maṇi dinno ahosi, iminā pana na gahito” ti. “Kiṁkāraṇā” ti. “Pabbajissati kirā” ti. Sā: “Ettakaṁ kālaṁ dārake mama bhāraṁ karonto nāgabhavane vasitvā idāni kira pabbajissatī” ti kujjhitvā vīhibhañjanadabbiyā piṭṭhiṁ pothentī: “Are, duṭṭhabrāhmaṇa, pabbajissāmīti kira maṇiratanaṁ na gaṇhasi, atha kasmā apabbajitvā idhāgatosi, nikkhama mama gharā sīghan”-ti santajjesi. Atha naṁ: “Bhadde, mā kujjhi, araññe migesu santesu ahaṁ taṁ posessāmī” ti vatvā puttena saddhiṁ araññaṁ gantvā purimaniyāmeneva jīvikaṁ kappesi.

Tadā dakkhiṇamahāsamuddassa disābhāge simbalivāsī eko garuḷo pakkhavātehi samudde udakaṁ viyūhitvā ekaṁ nāgarājānaṁ sīse gaṇhi. Tadāhi supaṇṇā nāgaṁ gahetuṁ ajānanakā yeva, pacchā paṇḍarajātake (Ja. 518) jāniṁsu. So pana taṁ sīse gahetvā pi udake anottharante yeva ukkhipitvā olambantaṁ ādāya himavantamatthakena pāyāsi. Tadā ceko kāsiraṭṭhavāsī brāhmaṇo isipabbajjaṁ pabbajitvā himavantappadese paṇṇasālaṁ māpetvā paṭivasati. Tassa caṅkamanakoṭiyaṁ mahānigrodharukkho atthi. So tassa mūle divāvihāraṁ karoti. Supaṇṇo nigrodhamatthakena nāgaṁ harati. Nāgo olambanto mokkhatthāya naṅguṭṭhena nigrodhaviṭapaṁ veṭhesi. Supaṇṇo taṁ ajānanto va mahabbalatāya ākāse pakkhandi yeva. Nigrodharukkho samūlo uppāṭito. Supaṇṇo nāgaṁ simbalivanaṁ netvā tuṇḍena paharitvā kucchiṁ phāletvā nāgamedaṁ {6.178} khāditvā sarīraṁ samuddakucchimhi chaḍḍesi. Nigrodharukkho patanto mahāsaddamakāsi. Supaṇṇo: “Kissa eso saddo” ti adho olokento nigrodharukkhaṁ disvā: “Kuto esa mayā uppāṭito” ti cintetvā: “Tāpasassa caṅkamanakoṭiyā nigrodho eso” ti tathato ñatvā: “Ayaṁ tassa bahūpakāro, ‘akusalaṁ nu kho me pasutaṁ, udāhu no’ ti tam-eva pucchitvā jānissāmī” ti māṇavakavesena tassa santikaṁ agamāsi.

Tasmiṁ khaṇe tāpaso taṁ ṭhānaṁ samaṁ karoti. Supaṇṇarājā tāpasaṁ vanditvā ekamantaṁ nisinno ajānanto viya: “Kissa ṭhānaṁ, bhante, idan”-ti pucchi. “Upāsaka, eko supaṇṇo bhojanatthāya nāgaṁ haranto nāgena mokkhatthāya nigrodhaviṭapaṁ naṅguṭṭhena veṭhitāya pi attano mahabbalatāya pakkhantitvā gato, atha nigrodharukkho uppāṭito, idaṁ tassa uppāṭitaṭṭhānan”-ti. “Kiṁ pana, bhante, tassa supaṇṇassa akusalaṁ hoti, udāhu no” ti? “Sace na jānāti, acetanakammaṁ nāma akusalaṁ na hotī” ti. “Kiṁ nāgassa pana, bhante” ti? “So imaṁ nāsetuṁ na gaṇhi, mokkhatthāya gaṇhi, tasmā tassa pi na hotiyevā” ti. Supaṇṇo tāpasassa tussitvā: “Bhante, ahaṁ so supaṇṇarājā, tumhākañhi pañhaveyyākaraṇena tuṭṭho. Tumhe araññe vasatha, ahañcekaṁ alampāyanamantaṁ jānāmi, anaggho manto. Tamahaṁ tumhākaṁ ācariyabhāgaṁ katvā dammi, paṭiggaṇhatha nan”-ti āha. “Alaṁ mayhaṁ mantena, gacchatha tumhe” ti. So taṁ punappunaṁ yācitvā sampaṭicchāpetvā mantaṁ datvā osadhāni ācikkhitvā pakkāmi.

Garuḷakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Kīḷanakaṇḍaṁ

Tasmiṁ kāle bārāṇasiyaṁ eko daliddabrāhmaṇo bahuṁ iṇaṁ gahetvā iṇasāmikehi codiyamāno: “Kiṁ me idha vāsena, araññaṁ pavisitvā mataṁ seyyo” ti nikkhamitvā vanaṁ pavisitvā anupubbena taṁ assamapadaṁ patvā tāpasaṁ vattasampadāya ārādhesi. Tāpaso: “Ayaṁ brāhmaṇo mayhaṁ ativiya upakārako, supaṇṇarājena dinnaṁ dibbamantamassa dassāmī” ti cintetvā: “Brāhmaṇa, ahaṁ alampāyanamantaṁ jānāmi, taṁ te dammi, gaṇhāhi nan”-ti vatvā: “Alaṁ, bhante, na mayhaṁ mantenattho” ti {6.179} vutte pi punappunaṁ vatvā nippīḷetvā sampaṭicchāpetvā adāsi yeva. Tassa ca mantassa anucchavikāni osadhāni ceva mantupacārañca sabbaṁ kathesi. Brāhmaṇo: “Laddho me jīvitupāyo” ti katipāhaṁ vasitvā: “Vātābādho me, bhante, bādhatī” ti apadesaṁ katvā tāpasena vissajjito taṁ vanditvā khamāpetvā araññā nikkhamitvā anupubbena yamunāya tīraṁ patvā taṁ mantaṁ sajjhāyanto mahāmaggaṁ gacchati.

Tasmiṁ kāle sahassamattā bhūridattassa paricārikā nāgamāṇavikā taṁ sabbakāmadadaṁ maṇiratanaṁ ādāya nāgabhavanā nikkhamitvā yamunātīre vālukarāsimhi ṭhapetvā tassa obhāsena sabbarattiṁ udakakīḷaṁ kīḷitvā aruṇuggamane sabbālaṅkārena alaṅkaritvā maṇiratanaṁ parivāretvā siriṁ pavesayamānā nisīdiṁsu. Brāhmaṇo pi mantaṁ sajjhāyanto taṁ ṭhānaṁ pāpuṇi. Tā mantasaddaṁ sutvāva: “Iminā supaṇṇena bhavitabban”-ti maraṇabhayatajjitā maṇiratanaṁ aggahetvā pathaviyaṁ nimujjitvā nāgabhavanaṁ agamiṁsu. Brāhmaṇo pi maṇiratanaṁ disvā: “Idāneva me manto samiddho” ti tuṭṭhamānaso maṇiratanaṁ ādāya pāyāsi. Tasmiṁ khaṇe nesādabrāhmaṇo somadattena saddhiṁ migavadhāya araññaṁ pavisanto tassa hatthe taṁ maṇiratanaṁ disvā puttaṁ āha: “Tāta, nanu eso amhākaṁ bhūridattena dinno maṇī” ti? “Āma, tāta, eso maṇī” ti. “Tena hissa aguṇaṁ kathetvā imaṁ brāhmaṇaṁ vañcetvā gaṇhāmetaṁ maṇiratanan”-ti. “Tāta, pubbe bhūridattena dīyamānaṁ na gaṇhi, idāni panesa brāhmaṇo taññeva vañcessati, tuṇhī hohī” ti. Brāhmaṇo: “Hotu, tāta, passasi etassa vā mama vā vañcanabhāvan”-ti alampāyanena saddhiṁ sallapanto āha:

38. Maṇiṁ paggayha maṅgalyaṁ, sādhuvittaṁ manoramaṁ,
Selaṁ byañjanasampannaṁ, ko imaṁ maṇimajjhagā ti.

Tattha maṅgalyan-ti maṅgalasammataṁ sabbakāmadadaṁ. Ko iman-ti kuhiṁ imaṁ maṇiṁ adhigatosi.

Tato {6.180} alampāyano gāthamāha.

39. Lohitakkhasahassāhi, samantā parivāritaṁ,
Ajja kālaṁ pathaṁ gacchaṁ, ajjhagāhaṁ maṇiṁ iman-ti.

Tassattho: ahaṁ ajja kālaṁ pāto va pathaṁ maggaṁ gacchanto rattakkhikāhi sahassamattāhi nāgamāṇavikāhi samantā parivāritaṁ imaṁ maṇiṁ ajjhagā. Maṁ disvā hi sabbāva etā bhayatajjitā imaṁ chaḍḍetvā palātāti.

Nesādabrāhmaṇo taṁ vañcetukāmo maṇiratanassa aguṇaṁ pakāsento attanā gaṇhitukāmo tisso gāthā abhāsi:

40. Sūpaciṇṇo ayaṁ selo, accito mānito sadā,
Sudhārito sunikkhitto, sabbatthamabhisādhaye.

41. Upacāravipannassa, nikkhepe dhāraṇāya vā,
Ayaṁ selo vināsāya, pariciṇṇo ayoniso.

42. Na imaṁ akusalo dibyaṁ, maṇiṁ dhāretumāraho,
Paṭipajja sataṁ nikkhaṁ, dehimaṁ ratanaṁ maman-ti.

Tattha sabbatthan-ti yo imaṁ selaṁ suṭṭhu upacarituṁ accituṁ attano jīvitaṁ viya mamāyituṁ suṭṭhu dhāretuṁ suṭṭhu nikkhipituṁ jānāti, tasseva sūpaciṇṇo accito mānito sudhārito sunikkhitto ayaṁ selo sabbaṁ atthaṁ sādhetī ti attho. Upacāravipannassā ti yo pana upacāravipanno hoti, tasseso anupāyena pariciṇṇo vināsam-eva vahatīti vadati. Dhāretumāraho ti dhāretuṁ araho. Paṭipajja sataṁ nikkhan-ti amhākaṁ gehe bahū maṇī, mayametaṁ gahetuṁ jānāma. Ahaṁ te nikkhasataṁ dassāmi, taṁ paṭipajja, dehi imaṁ maṇiratanaṁ mamanti. Tassa hi gehe eko pi suvaṇṇanikkho natthi. So pana tassa maṇino sabbakāmadadabhāvaṁ jānāti. Tenassa etadahosi: “Ahaṁ sasīsaṁ nhatvā maṇiṁ udakena paripphositvā ‘nikkhasataṁ me dehī’ ti vakkhāmi, athesa me dassati, tamahaṁ etassa dassāmī” ti. Tasmā sūro hutvā evamāha.

Tato alampāyano gāthamāha.

43. Na ca myāyaṁ maṇī keyyo, gohi vā ratanehi vā,
Selo byañjanasampanno, neva keyyo maṇi mamā ti.

Tattha na ca myāyan-ti ayaṁ maṇi mama santako kenaci vikkiṇitabbo nāma na hoti. Neva keyyo ti ayañca mama maṇi lakkhaṇasampanno, tasmā neva keyyo kenaci vatthunā pi vikkiṇitabbo nāma na hotīti.

Nesādabrāhmaṇo {6.181} āha:

44. No ce tayā maṇī keyyo, gohi vā ratanehi vā,
Atha kena maṇī keyyo, taṁ me akkhāhi pucchito ti.

Alampāyano āha:

45. Yo me saṁse mahānāgaṁ, tejassiṁ duratikkamaṁ,
Tassa dajjaṁ imaṁ selaṁ, jalantamiva tejasā ti.

Tattha jalantamiva tejasā ti pabhāya jalantaṁ viya.

Nesādabrāhmaṇo āha:

46. Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, supaṇṇo patataṁ varo,
Nāgaṁ jigīsamanvesi, anvesaṁ bhakkhamattano ti.

Tattha ko nū ti idaṁ nesādabrāhmaṇo: “Attano bhakkhaṁ anvesantena garuḷena bhavitabban”-ti cintetvā evamāha.

Alampāyano evamāha:

47. Nāhaṁ dijādhipo homi, adiṭṭho garuḷo mayā,
Āsīvisena vittoti, vejjo brāhmaṇa maṁ vidū ti.

Tattha maṁ vidū ti maṁ: “Esa āsīvisena vittako alampāyano nāma vejjo” ti jānanti.

Nesādabrāhmaṇo āha:

48. Kiṁ nu tuyhaṁ phalaṁ atthi, kiṁ sippaṁ vijjate tava,
Kismiṁ vā tvaṁ paratthaddho, uragaṁ nāpacāyasī ti.

Tattha kismiṁ vā tvaṁ paratthaddho ti tvaṁ kismiṁ vā upatthaddho hutvā, kiṁ nissayaṁ katvā uragaṁ āsīvisaṁ na apacāyasi jeṭṭhakaṁ akatvā avajānāsīti pucchati.

So attano balaṁ dīpento āha:

49. Āraññikassa isino, cirarattaṁ tapassino,
Supaṇṇo kosiyassakkhā, visavijjaṁ anuttaraṁ.

50. Taṁ bhāvitattaññataraṁ, sammantaṁ pabbatantare,
Sakkaccaṁ taṁ upaṭṭhāsiṁ, rattindivamatandito.

51. So tadā pariciṇṇo me, vattavā brahmacariyavā,
Dibbaṁ pātukarī mantaṁ, kāmasā bhagavā mama.

52. Tyāhaṁ {6.182} mante paratthaddho, nāhaṁ bhāyāmi bhoginaṁ,
Ācariyo visaghātānaṁ, alampānoti maṁ vidū ti.

Tattha kosiyassakkhā ti kosiyagottassa isino supaṇṇo ācikkhi. Tena akkhātakāraṇaṁ pana sabbaṁ vitthāretvā kathetabbaṁ. Bhāvitattaññataran-ti bhāvitattānaṁ isīnaṁ aññataraṁ. Sammantan-ti vasantaṁ. Kāmasā ti attano icchāya. Mamā ti taṁ mantaṁ mayhaṁ pakāsesi. Tyāhaṁ mante, paratthaddho ti ahaṁ te mante upatthaddho nissito. Bhoginan-ti nāgānaṁ. Visaghātānan-ti visaghātakavejjānaṁ.

Taṁ sutvā nesādabrāhmaṇo cintesi: “Ayaṁ alampāyano yvāssa nāgaṁ dasseti, tassa maṇiratanaṁ dassati, bhūridattamassa dassetvā maṇiṁ gaṇhissāmī” ti. Tato puttena saddhiṁ mantento gāthamāha.

53. Gaṇhāmase maṇiṁ tāta, somadatta vijānahi,
Mā daṇḍena siriṁ pattaṁ, kāmasā pajahimhase ti.

Tattha gaṇhāmase ti gaṇhāma. Kāmasā ti attano ruciyā daṇḍena paharitvā mā jahāma.

Somadatto āha:

54. Sakaṁ nivesanaṁ pattaṁ, yo taṁ brāhmaṇa pūjayi,
Evaṁ kalyāṇakārissa, kiṁ mohā dubbhimicchasi.

55. Sace tvaṁ dhanakāmosi, bhūridatto padassati,
Tam-eva gantvā yācassu, bahuṁ dassati te dhanan-ti.

Tattha pūjayī ti dibbakāmehi pūjayittha. Dubbhimicchasī ti kiṁ tathārūpassa mittassa dubbhikammaṁ kātuṁ icchasi tātāti.

Brāhmaṇo āha:

56. Hatthagataṁ pattagataṁ, nikiṇṇaṁ khādituṁ varaṁ,
Mā no sandiṭṭhiko attho, somadatta upaccagā ti.

Tattha hatthagatan-ti tāta somadatta, tvaṁ taruṇako lokapavattiṁ na jānāsi. Yañhi hatthagataṁ vā hoti pattagataṁ vā purato vā nikiṇṇaṁ ṭhapitaṁ, tadeva me khādituṁ varaṁ, na dūre ṭhitaṁ.

Somadatto {6.183} āha:

57. Paccati niraye ghore, mahissama pi vivarati,
Mittadubbhī hitaccāgī, jīvarevā pi sussati.

58. Sace tvaṁ dhanakāmosi, bhūridatto padassati,
Maññe attakataṁ veraṁ, na ciraṁ vedayissasī ti.

Tattha mahissama pi vivaratī ti tāta, mittadubbhino jīvantasseva pathavī bhijjitvā vivaraṁ deti. Hitaccāgī ti attano hitapariccāgī. Jīvarevā pi sussatī ti jīvamāno va sussati, manussapeto hoti. Attakataṁ veran-ti attanā kataṁ pāpaṁ. Na ciran-ti na cirasseva vedayissasīti maññāmi.

Brāhmaṇo āha:

59. Mahāyaññaṁ yajitvāna, evaṁ sujjhanti brāhmaṇā,
Mahāyaññaṁ yajissāma, evaṁ mokkhāma pāpakā ti.

Tattha sujjhantī ti tāta somadatta, tvaṁ daharo na kiñci jānāsi, brāhmaṇā nāma yaṁ kiñci pāpaṁ katvā yaññena sujjhantīti dassento evamāha.

Somadatto āha:

60. Handa dāni apāyāmi, nāhaṁ ajja tayā saha,
Padampekaṁ na gaccheyyaṁ, evaṁ kibbisakārinā ti.

Tattha apāyāmī ti apagacchāmi, palāyāmī ti attho.

Evañca pana vatvā paṇḍito māṇavo pitaraṁ attano vacanaṁ gāhāpetuṁ asakkonto mahantena saddena devatā ujjhāpetvā: “Evarūpena pāpakārinā saddhiṁ na gamissāmī” ti pitu passantasseva palāyitvā himavantaṁ pavisitvā pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā aparihīnajjhāno brahmaloke uppajji. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

61. Idaṁ vatvāna pitaraṁ, somadatto bahussuto,
Ujjhāpetvāna bhūtāni, tamhā ṭhānā apakkamī ti.

Nesādabrāhmaṇo: “Somadatto ṭhapetvā attano gehaṁ kuhiṁ gamissatī” ti cintento alampāyanaṁ thokaṁ anattamanaṁ disvā: “Alampāyana {6.184}, mā cintayi, dassessāmi te bhūridattan”-ti taṁ ādāya nāgarājassa uposathakaraṇaṭṭhānaṁ gantvā vammikamatthake bhoge ābhujitvā nipannaṁ nāgarājānaṁ disvā avidūre ṭhito hatthaṁ pasāretvā dve gāthā abhāsi:

62. Gaṇhāhetaṁ mahānāgaṁ, āharetaṁ maṇiṁ mama,
Indagopakavaṇṇābho, yassa lohitako siro.

63. Kappāsapicurāsīva, eso kāyo padissati,
Vammikaggagato seti, taṁ tvaṁ gaṇhāhi brāhmaṇā ti.

Tattha indagopakavaṇṇābho ti indagopakavaṇṇo viya ābhāsati. Kappāsapicurāsīvā ti suvihitassa kappāsapicuno rāsi viya.

Atha mahāsatto akkhīni ummīletvā nesādabrāhmaṇaṁ disvā: “Ayaṁ uposathassa me antarāyaṁ kareyyāti imaṁ nāgabhavanaṁ netvā mahāsampattiyā patiṭṭhāpesiṁ. Mayā dīyamānaṁ maṇiṁ gaṇhituṁ na icchi. Idāni pana ahituṇḍikaṁ gahetvā āgacchati. Sacāhaṁ imassa mittadubbhino kujjheyyaṁ, sīlaṁ me khaṇḍaṁ bhavissati. Mayā kho pana paṭhamaññeva caturaṅgasamannāgato uposatho adhiṭṭhito, so yathādhiṭṭhito va hotu, alampāyano maṁ chindatu vā pacatu vā, sūlena vā vijjhatu, nevassa kujjhissāmī” ti cintetvā: “Sace kho panāhaṁ ime olokessāmi, bhasmā bhaveyyuṁ. Maṁ pothente pi na kujjhissāmi na olokessāmī” ti akkhīni nimīletvā adhiṭṭhānapāramiṁ purecārikaṁ katvā bhogantare sīsaṁ pakkhipitvā niccalo va hutvā nipajji. Nesādabrāhmaṇo pi: “Bho alampāyana, imaṁ nāgaṁ gaṇhāhi, dehi me maṇin”-ti āha. Alampāyano nāgaṁ disvā tuṭṭho maṇiṁ kismiñci agaṇetvā: “Gaṇha, brāhmaṇā” ti tassa hatthe khi pi. So tassa hatthato gaḷitvā pathaviyaṁ pati. Patitamatto va pathaviṁ pavisitvā nāgabhavanam-eva gato.

Brāhmaṇo maṇiratanato bhūridattena saddhiṁ mittabhāvato puttatoti tīhi parihāyi. So: “Nippaccayo jātomhi, puttassa me vacanaṁ na katan”-ti paridevanto gehaṁ agamāsi. Alampāyano pi {6.185} dibbosadhehi attano sarīraṁ makkhetvā thokaṁ khāditvā attano kāyaṁ paripphosetvā dibbamantaṁ jappanto bodhisattaṁ upasaṅkamitvā naṅguṭṭhe gahetvā ākaḍḍhitvā sīsaṁ daḷhaṁ gaṇhanto mukhamassa vivaritvā osadhaṁ khāditvā mukhe kheḷaṁ o pi. Sucijātiko nāgarājā sīlabhedabhayena akujjhitvā akkhīni pi na ummīlesi. Atha naṁ osadhamantaṁ katvā naṅguṭṭhe gahetvā heṭṭhāsīsaṁ katvā sañcāletvā gahitabhojanaṁ chaḍḍāpetvā bhūmiyaṁ dīghato nipajjāpetvā masūrakaṁ maddanto viya pādehi madditvā aṭṭhīni cuṇṇiyamānāni viya ahesuṁ. Puna naṅguṭṭhe gahetvā dussaṁ pothento viya pothesi. Mahāsatto evarūpaṁ dukkhaṁ anubhavanto pi neva kujjhi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

64. Athosadhehi dibbehi, jappaṁ mantapadāni ca,
Evaṁ taṁ asakkhi satthuṁ, katvā parittamattano ti.

Tattha asakkhī ti sakkhi. Satthun-ti gaṇhituṁ.

Iti so mahāsattaṁ dubbalaṁ katvā vallīhi peḷaṁ sajjetvā mahāsattaṁ tattha pakkhi pi, sarīrassa mahantatāya tattha na pavisati. Atha naṁ paṇhiyā koṭṭento pavesetvā peḷaṁ ādāya ekaṁ gāmaṁ gantvā gāmamajjhe otāretvā: “Nāgassa naccaṁ daṭṭhukāmā āgacchantū” ti saddamakāsi. Sakalagāmavāsino sannipatiṁsu. Tasmiṁ khaṇe alampāyano: “Nikkhama mahānāgā” ti āha. Mahāsatto cintesi: “Ajja mayā parisaṁ tosentena kīḷituṁ vaṭṭati. Evaṁ alampāyano bahuṁ dhanaṁ labhitvā tuṭṭho maṁ vissajjessati. Yaṁ yaṁ esa maṁ kāreti, taṁ taṁ karissāmī” ti. Atha naṁ so peḷato nīharitvā: “Mahā hohī” ti āha. So mahā ahosi, “khuddako, vaṭṭo, vammito, ekapphaṇo, dviphaṇo, tipphaṇo, catupphaṇo, pañca, cha, satta, aṭṭha, nava, dasa vīsati, tiṁsati, cattālīsa, paṇṇāsapphaṇo, satapphaṇo, ucco, nīco, dissamānakāyo, adissamānakāyo, dissamānaupaḍḍhakāyo, nīlo, pīto, lohito, odāto, mañjaṭṭhiko hohi, aggijālaṁ vissajjehi, udakaṁ, dhūmaṁ vissajjehī” ti. Mahāsatto imesu pi ākāresu vuttavutte {6.186} attabhāve nimminitvā naccaṁ dassesi. Taṁ disvā koci assūni sandhāretuṁ nāsakkhi.

Manussā bahūni hiraññasuvaṇṇavatthālaṅkārādīni adaṁsu. Iti tasmiṁ gāme sahassamattaṁ labhi. So kiñcā pi mahāsattaṁ gaṇhanto: “Sahassaṁ labhitvā taṁ vissajjessāmī” ti āha, taṁ pana dhanaṁ labhitvā: “Gāmake pi tāva mayā ettakaṁ dhanaṁ laddhaṁ, nagare kira bahuṁ labhissāmī” ti dhanalobhena taṁ na muñci. So tasmiṁ gāme kuṭumbaṁ saṇṭhapetvā ratanamayaṁ peḷaṁ kāretvā tattha mahāsattaṁ pakkhipitvā sukhayānakaṁ āruyha mahantena parivārena nikkhamitvā taṁ gāmanigamādīsu kīḷāpento anupubbena bārāṇasiṁ pāpuṇi. Nāgarājassa pana madhulāje deti, maṇḍūke māretvā deti, so gocaraṁ na gaṇhāti avissajjanabhayena. Gocaraṁ aggaṇhantam-pi puna naṁ cattāro dvāragāme ādiṁ katvā tattha tattha māsamattaṁ kīḷāpesi. Pannarasauposathadivase pana: “Ajja tumhākaṁ santike kīḷāpessāmī” ti rañño ārocāpesi. Rājā nagare bheriṁ carāpetvā mahājanaṁ sannipātāpesi. Rājaṅgaṇe mañcātimañcaṁ bandhiṁsu.

Kīḷanakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Nagarapavesanakaṇḍaṁ

Alampāyanena pana bodhisattassa gahitadivase yeva mahāsattassa mātā supinante addasa kāḷena rattakkhinā purisena asinā dakkhiṇabāhuṁ chinditvā lohitena paggharantena nīyamānaṁ. Sā bhītatasitā uṭṭhāya dakkhiṇabāhuṁ parāmasitvā supinabhāvaṁ jāni. Athassā etadahosi: “Mayā kakkhaḷo pāpasupino diṭṭho, catunnaṁ vā me puttānaṁ dhataraṭṭhassa rañño vā mama vā paripanthena bhavitabban”-ti. Apica kho pana mahāsattam-eva ārabbha atirekataraṁ cintesi. Kiṁkāraṇā? Sesā attano nāgabhavane vasanti, itaro pana sīlajjhāsayattā manussalokaṁ gantvā uposathakammaṁ karoti. Tasmā: “Kacci nu kho me puttaṁ ahituṇḍiko vā supaṇṇo vā gaṇheyyā” ti tasseva atirekataraṁ cintesi. Tato aḍḍhamāse atikkante: “Mama putto aḍḍhamāsātikkamena maṁ vinā vattituṁ na sakkoti, addhāssa kiñci {6.187} bhayaṁ uppannaṁ bhavissatī” ti domanassappattā ahosi. Māsātikkamena panassā sokena assūnaṁ apaggharaṇakālo nāma nāhosi, hadayaṁ sussi, akkhīni upacciṁsu. Sā: “Idāni āgamissati, idāni āgamissatī” ti tassāgamanamaggam-eva olokentī nisīdi. Athassā jeṭṭhaputto sudassano māsaccayena mahatiyā parisāya saddhiṁ mātāpitūnaṁ dassanatthāya āgato, parisaṁ bahi ṭhapetvā pāsādaṁ āruyha mātaraṁ vanditvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Sā bhūridattaṁ anusocantī tena saddhiṁ na kiñci salla pi. So cintesi: “Mayhaṁ mātā mayi pubbe āgate tussati, paṭisanthāraṁ karoti, ajja pana domanassappattā, kiṁ nu kho kāraṇan”-ti? Atha naṁ pucchanto āha:

65. Mamaṁ disvāna āyantaṁ, sabbakāmasamiddhinaṁ,
Indriyāni ahaṭṭhāni, sāvaṁ jātaṁ mukhaṁ tava.

66. Paddhaṁ yathā hatthagataṁ, pāṇinā parimadditaṁ,
Sāvaṁ jātaṁ mukhaṁ tuyhaṁ, mamaṁ disvāna edisan-ti.

Tattha ahaṭṭhānī ti na vippasannāni. Sāvan-ti kañcanādāsavaṇṇaṁ te mukhaṁ pītakāḷakaṁ jātaṁ. Hatthagatan-ti hatthena chinditaṁ. Edisan-ti evarūpaṁ mahantena sirisobhaggena tumhākaṁ dassanatthāya āgataṁ maṁ disvā.

Sā evaṁ vutte pi neva kathesi. Sudassano cintesi: “Kiṁ nu kho kenaci kuddhā vā paribaddhā vā bhaveyyā” ti. Atha naṁ pucchanto itaraṁ gāthamāha.

67. Kacci nu te nābhisasi, kacci te atthi vedanā,
Yena sāvaṁ mukhaṁ tuyhaṁ, mamaṁ disvāna āgatan-ti.

Tattha kacci nu te nābhisasī ti kacci nu taṁ koci na abhisasi akkosena vā paribhāsāya vā vihiṁsīti pucchati. Tuyhan-ti tava pubbe mamaṁ disvā āgataṁ edisaṁ mukhaṁ na hoti. Yena pana kāraṇena ajja tava mukhaṁ sāvaṁ jātaṁ, taṁ me ācikkhāti pucchati.

Athassa sā ācikkhantī āha:

68. Supinaṁ tāta addakkhiṁ, ito māsaṁ adhogataṁ,
Dakkhiṇaṁ {6.188} viya me bāhuṁ, chetvā ruhiramakkhitaṁ,
Puriso ādāya pakkāmi, mama rodantiyā sati’.

69. Yatohaṁ supinamaddakkhiṁ, sudassana vijānahi,
Tato divā vā rattiṁ vā, sukhaṁ me nopalabbhatī ti.

Tattha ito māsaṁ adhogatan-ti ito heṭṭhā māsātikkantaṁ. Ajja me diṭṭhasupinassa māso hotīti dasseti. Puriso ti eko kāḷo rattakkhi puriso. Rodantiyā satī ti rodamānāya satiyā. Sukhaṁ me nopalabbhatī ti mama sukhaṁ nāma na vijjati.

Evañca pana vatvā: “Tāta, piyaputtako me tava kaniṭṭho na dissati, bhayenassa uppannena bhavitabban”-ti paridevantī āha:

70. Yaṁ pubbe parivāriṁsu, kaññā ruciraviggahā,
Hemajālappaṭicchannā, bhūridatto na dissati.

71. Yaṁ pubbe parivāriṁsu, nettiṁsavaradhārino,
Kaṇikārāva samphullā, bhūridatto na dissati.

72. Handa dāni gamissāma, bhūridattanivesanaṁ,
Dhammaṭṭhaṁ sīlasampannaṁ, passāma tava bhātaran-ti.

Tattha samphullā ti suvaṇṇavatthālaṅkāradhāritāya samphullā kaṇikārā viya. Handā ti vavassaggatthe nipāto, ehi, tāta, bhūridattassa nivesanaṁ gacchāmāti vadati.

Evañca pana vatvā tassa ceva attano ca parisāya saddhiṁ tattha agamāsi. Bhūridattassa bhariyāyo pana taṁ vammikamatthake adisvā: “Mātu nivesane vasissatī” ti abyāvaṭā ahesuṁ. Tā: “Sassu kira no puttaṁ apassantī āgacchatī” ti sutvā paccuggamanaṁ katvā: “Ayye, puttassa te adissamānassa ajja māso atīto” ti mahāparidevaṁ paridevamānā tassā pādamūle patiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

73. Tañca disvāna āyantiṁ, bhūridattassa mātaraṁ,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, bhūridattassa nāriyo.

74. Puttaṁ teyye na jānāma, ito māsaṁ adhogataṁ,
Mataṁ vā yadi vā jīvaṁ, bhūridattaṁ yasassinan-ti.

Tattha {6.189} “puttaṁ teyye” ti ayaṁ tāsaṁ paridevanakathā.

Bhūridattassa mātā suṇhāhi saddhiṁ antaravīthiyaṁ paridevitvā tā ādāya tassa pāsādaṁ āruyha puttassa sayanañca āsanañca oloketvā paridevamānā āha:

75. Sakuṇī hataputtāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ,
Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, bhūridattaṁ apassatī.

76. Kurarī hatachāpāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ,
Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, bhūridattaṁ apassatī.

77. Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṁ anodake,
Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, bhūridattaṁ apassatī.

78. Kammārānaṁ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi,
Evaṁ jhāyāmi sokena, bhūridattaṁ apassatī ti.

Tattha apassatī ti apassantī. Hatachāpāvā ti hatapotakāva.

Evaṁ bhūridattamātari vilapamānāya bhūridattanivesanaṁ aṇṇavakucchi viya ekasaddaṁ ahosi. Eko pi sakabhāvena saṇṭhātuṁ nāsakkhi. Sakalanivesanaṁ yugandharavātappahaṭaṁ viya sālavanaṁ ahosi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

79. Sālāva sampamathitā, mālutena pamadditā,
Senti puttā ca dārā ca, bhūridattanivesane ti.

Ariṭṭho ca subhogo ca ubho pi bhātaro mātāpitūnaṁ upaṭṭhānaṁ gacchantā taṁ saddaṁ sutvā bhūridattanivesanaṁ pavisitvā mātaraṁ assāsayiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

80. Idaṁ sutvāna nigghosaṁ, bhūridattanivesane,
Ariṭṭho ca subhogo ca, padhāviṁsu anantarā.

81. Amma assāsa mā soci, evaṁdhammā hi pāṇino,
Cavanti upapajjanti, esāssa pariṇāmitā ti.

Tattha esāssa pariṇāmitā ti esā cutūpapatti assa lokassa pariṇāmitā, evañhi so loko pariṇāmeti. Etehi dvīhi aṅgehi mutto nāma natthīti vadanti.

Samuddajā {6.190} āha:

82. Aham-pi tāta jānāmi, evaṁdhammā hi pāṇino,
Sokena ca paretasmi, bhūridattaṁ apassatī.

83. Ajja ce me imaṁ rattiṁ, sudassana vijānahi,
Bhūridattaṁ apassantī, maññe hissāmi jīvitan-ti.

Tattha ajja ce me ti tāta sudassana, sace ajja imaṁ rattiṁ bhūridatto mama dassanaṁ nāgamissati, athāhaṁ taṁ apassantī jīvitaṁ jahissāmīti maññāmi.

Puttā āhaṁsu:

84. Amma assāsa mā soci, ānayissāma bhātaraṁ,
Disodisaṁ gamissāma, bhātupariyesanaṁ caraṁ.

85. Pabbate giriduggesu, gāmesu nigamesu ca,
Orena sattarattassa, bhātaraṁ passa āgatan-ti.

Tattha caran-ti amma, mayaṁ tayo pi janā bhātupariyesanaṁ carantā disodisaṁ gamissāmāti naṁ assāsesuṁ.

Tato sudassano cintesi: “Sace tayo pi ekaṁ disaṁ gamissāma, papañco bhavissati, tīhi tīṇi ṭhānāni gantuṁ vaṭṭati: ekena devalokaṁ, ekena himavantaṁ, ekena manussalokaṁ. Sace kho pana kāṇāriṭṭho manussalokaṁ gamissati, yattheva bhūridattaṁ passati. Taṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā jhāpetvā essati, esa kakkhaḷo pharuso, na sakkā etaṁ tattha pesetun”-ti. Cintetvā ca pana: “Tāta ariṭṭha, tvaṁ devalokaṁ gaccha, sace devatāhi dhammaṁ sotukāmāhi bhūridatto devalokaṁ nīto, tato naṁ ānehī” ti ariṭṭhaṁ devalokaṁ pahiṇi. Subhogaṁ pana: “Tāta, tvaṁ himavantaṁ gantvā pañcasu mahānadīsu bhūridattaṁ upadhāretvā ehī” ti himavantaṁ pahiṇi. Sayaṁ pana manussalokaṁ gantukāmo cintesi: “sacāhaṁ māṇavakavaṇṇena gamissāmi, manussā neva me piyāyissanti, mayā tāpasavesena gantuṁ vaṭṭati, manussānañhi pabbajitā piyā manāpā” ti. So tāpasavesaṁ gahetvā mātaraṁ vanditvā nikkhami.

Bodhisattassa pana ajamukhī nāma vemātikabhaginī atthi. Tassā bodhisatte adhimatto sineho. Sā sudassanaṁ gacchantaṁ disvā āha: “bhātika {6.191}, ativiya kilamāmi, aham-pi tayā saddhiṁ gamissāmī” ti. “Amma, na sakkā tayā gantuṁ, ahaṁ pabbajitavasena gacchāmī” ti. “Ahaṁ pana khuddakamaṇḍūkī hutvā tava jaṭantare nipajjitvā gamissāmī” ti. “Tena hi ehī” ti. Sā maṇḍūkapotikā hutvā tassa jaṭantare nipajji. Sudassano: “Mūlato paṭṭhāya vicinanto gamissāmī” ti bodhisattassa bhariyāyo tassa uposathakaraṇaṭṭhānaṁ pucchitvā paṭhamaṁ tattha gantvā alampāyanena mahāsattassa gahitaṭṭhāne lohitañca vallīhi katapeḷaṭṭhānañca disvā: “Bhūridatto ahituṇḍikena gahito” ti ñatvā samuppannasoko assupuṇṇehi nettehi alampāyanassa gatamaggeneva paṭhamaṁ kīḷāpitagāmaṁ gantvā manasse pucchi: “Evarūpo nāma nāgo kenacīdha ahituṇḍikena kīḷāpito” ti? “Āma, alampāyanena ito māsamatthake kīḷāpito” ti. “Kiñci dhanaṁ tena laddhan”-ti? “Āma, idheva tena sahassamattaṁ laddhan”-ti. “Idāni so kuhiṁ gato” ti? “Asukagāmaṁ nāmā” ti. So tato paṭṭhāya pucchanto anupubbena rājadvāraṁ agamāsi.

Tasmiṁ khaṇe alampāyano sunhāto suvilitto maṭṭhasāṭakaṁ nivāsetvā ratanapeḷaṁ gāhāpetvā rājadvāram-eva gato. Mahājano sannipati, rañño āsanaṁ paññattaṁ. So antonivesane ṭhitova: “Ahaṁ āgacchāmi, nāgarājānaṁ kīḷāpetū” ti pesesi. Alampāyano cittattharaṇe ratanapeḷaṁ ṭhapetvā vivaritvā: “Ehi mahānāgā” ti saññamadāsi. Tasmiṁ samaye sudassano pi parisantare ṭhāto. Atha mahāsatto sīsaṁ nīharitvā sabbāvantaṁ parisaṁ olokesi. Nāgā hi dvīhi kāraṇehi parisaṁ olokenti supaṇṇaparipanthaṁ vā ñātake vā dassanatthāya. Te supaṇṇaṁ disvā bhītā na naccanti, ñātake vā disvā lajjamānā na naccanti. Mahāsatto pana olokento parisantare bhātaraṁ addasa. So akkhipūrāni assūni gahetvā peḷato nikkhamitvā bhātarābhimukho pāyāsi. Mahājano taṁ āgacchantaṁ disvā bhīto paṭikkami, eko sudassano va aṭṭhāsi. So gantvā tassa pādapiṭṭhiyaṁ sīsaṁ ṭhapetvā rodi, sudassano pi paridevi. Mahāsatto roditvā nivattitvā peḷam-eva pāvisi. Alampāyano pi: “Iminā nāgena tāpaso ḍaṭṭho bhavissati, assāsessāmi nan”-ti upasaṅkamitvā āha:

86. Hatthā {6.192} pamutto urago, pāde te nipatī bhusaṁ,
Kacci nu taṁ ḍaṁsī tāta, mā bhāyi sukhito bhavā ti.

Tattha mā bhāyī ti tāta tāpasa, ahaṁ alampāyano nāma, mā bhāyi, tava paṭijagganaṁ nāma mama bhāroti.

Sudassano tena saddhiṁ kathetukamyatāya gāthamāha.

87. Neva mayhaṁ ayaṁ nāgo, alaṁ dukkhāya kāyaci,
Yāvatatthi ahiggāho, mayā bhiyyo na vijjatī ti.

Tattha kāyacī ti kassaci appamattakassa pi dukkhassa uppādane ayaṁ mama asamattho. Mayā hi sadiso ahituṇḍiko nāma natthīti.

Alampāyano: “Asuko nāmeso” ti ajānanto kujjhitvā āha:

88. Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, ditto parisamāgato,
Avhāyantu suyuddhena, suṇantu parisā mamā ti.

Tattha ditto ti gabbito bālo andhañāṇo. Avhāyantū ti avhāyanto, ayam-eva vā pāṭho. Idaṁ vuttaṁ hoti: ayaṁ ko bālo ummattako viya maṁ suyuddhena avhāyanto attanā saddhiṁ samaṁ karonto parisamāgato, parisā mama vacanaṁ suṇantu, mayhaṁ doso natthi, mā kho me kujjhitthāti.

Atha naṁ sudassano gāthāya ajjhabhāsi:

89. Tvaṁ maṁ nāgena ālampa, ahaṁ maṇḍūkachāpiyā,
Hotu no abbhutaṁ tattha, ā sahassehi pañcahī ti.

Tattha nāgenā ti tvaṁ nāgena mayā saddhiṁ yujjha, ahaṁ maṇḍūkachāpiyā tayā saddhiṁ yujjhissāmi. Ā sahassehi pañcahī ti tasmiṁ no yuddhe yāva pañcahi sahassehi abbhutaṁ hotūti.

Alampāyano āha:

90. Ahañhi vasumā aḍḍho, tvaṁ daliddosi māṇava,
Ko nu te pāṭibhogatthi, upajūtañca kiṁ siyā.

91. Upajūtañca me assa, pāṭibhogo ca tādiso,
Hotu no abbhutaṁ tattha, ā sahassehi pañcahī ti.

Tattha ko nu te ti tava pabbajitassa ko nu pāṭibhogo atthi. Upajūtañcā ti imasmiṁ vā jūte upanikkhepabhūtaṁ kiṁ nāma tava dhanaṁ siyā, dassehi meti {6.193} vadati. Upajūtañca me ti mayhaṁ pana dātabbaṁ upanikkhepadhanaṁ vā ṭhapetabbapāṭibhogo vā tādiso atthi, tasmā no tattha yāva pañcahi sahassehi abbhutaṁ hotūti.

Sudassano tassa kathaṁ sutvā: “Pañcahi no sahassehi abbhutaṁ hotū” ti abhīto rājanivesanaṁ āruyha mātularañño santike ṭhito gāthamāha.

92. Suṇohi me mahārāja, vacanaṁ bhaddamatthu te,
Pañcannaṁ me sahassānaṁ, pāṭibhogo hi kittimā ti.

Tattha kittimā ti guṇakittisampanna vividhaguṇācārakittisampanna.

Rājā: “Ayaṁ tāpaso maṁ atibahuṁ dhanaṁ yācati, kiṁ nu kho” ti cintetvā gāthamāha.

93. Pettikaṁ vā iṇaṁ hoti, yaṁ vā hoti sayaṁkataṁ,
Kiṁ tvaṁ evaṁ bahuṁ mayhaṁ, dhanaṁ yācasi brāhmaṇā ti.

Tattha pettikaṁ vā ti pitarā vā gahetvā khāditaṁ, attanā vā kataṁ iṇaṁ nāma hoti, kiṁ mama pitarā tava hatthato gahitaṁ atthi, udāhu mayā, kiṁkāraṇā maṁ evaṁ bahuṁ dhanaṁ yācasīti?

Evaṁ vutte sudassano dve gāthā abhāsi:

94. Alampāyano hi nāgena, mamaṁ abhijigīsati,
Ahaṁ maṇḍūkachāpiyā, ḍaṁsayissāmi brāhmaṇaṁ.

95. Taṁ tvaṁ daṭṭhuṁ mahārāja, ajja raṭṭhābhivaḍḍhana,
Khattasaṅghaparibyūḷho, niyyāhi ahidassanan-ti.

Tattha abhijigīsatī ti yuddhe jinituṁ icchati. Tattha sace so jīyissati, mayhaṁ pañcasahassāni dassati. Sacāhaṁ jīyissāmi, ahamassa dassāmi, tasmā taṁ bahuṁ dhanaṁ yācāmi. Tan-ti tasmā tvaṁ mahārāja, ajja ahidassanaṁ daṭṭhuṁ niyyāhīti.

Rājā: “Tena hi gacchāmā” ti tāpasena saddhiṁ yeva nikkhami. Taṁ disvā alampāyano: “Ayaṁ tāpaso gantvā rājānaṁ gahetvā āgato, rājakulūpako bhavissatī” ti bhīto taṁ anuvattanto gāthamāha.

96. Neva taṁ atimaññāmi, sippavādena māṇava,
Atimattosi sippena, uragaṁ nāpacāyasī ti.

Tattha {6.194} sippavādenā ti māṇava, ahaṁ attano sippena taṁ nātimaññāmi, tvaṁ pana sippena atimatto imaṁ uragaṁ na pūjesi, nāgassa apacitiṁ na karosīti.

Tato sudassano dve gāthā abhāsi:

97. Aham-pi nātimaññāmi, sippavādena brāhmaṇa,
Avisena ca nāgena, bhusaṁ vañcayase janaṁ.

98. Evañcetaṁ jano jaññā, yathā jānāmi taṁ ahaṁ,
Na tvaṁ labhasi ālampa, bhusamuṭṭhiṁ kuto dhanan-ti.

Athassa alampāyano kujjhitvā āha:

99. Kharājino jaṭī dummī, ditto parisamāgato,
Yo tvaṁ evaṁ gataṁ nāgaṁ, ‘aviso’ atimaññati.

100. Āsajja kho naṁ jaññāsi, puṇṇaṁ uggassa tejaso,
Maññe taṁ bhasmarāsiṁva, khippamesa karissatī ti.

Tattha dummī ti anaññtinayano. Aviso atimaññasī ti nibbisoti avajānāsi. Āsajjā ti upagantvā. Jaññāsī ti jāneyyāsi.

Atha tena saddhiṁ keḷiṁ karonto sudassano gāthamāha.

101. Siyā visaṁ siluttassa, deḍḍubhassa silābhuno,
Neva lohitasīsassa, visaṁ nāgassa vijjatī ti.

Tattha siluttassā ti gharasappassa. Deḍḍubhassā ti udakasappassa. Silābhuno ti nīlavaṇṇasappassa. Iti nibbise sappe dassetvā etesaṁ visaṁ siyā, neva lohitasīsassa sappassāti āha.

Atha naṁ alampāyano dvīhi gāthāhi ajjhabhāsi:

102. Sutametaṁ arahataṁ, saññatānaṁ tapassinaṁ,
Idha dānāni datvāna, saggaṁ gacchanti dāyakā,
Jīvanto dehi dānāni, yadi te atthi dātave.

103. Ayaṁ nāgo mahiddhiko, tejassī duratikkamo,
Tena taṁ ḍaṁsayissāmi, so taṁ bhasmaṁ karissatī ti.

Tattha dātave ti yadi te kiñci dātabbaṁ atthi, taṁ dehīti.

104. Mayāpetaṁ sutaṁ samma, saññatānaṁ tapassinaṁ,
Idha dānāni datvāna, saggaṁ gacchanti dāyakā,
Tvam-eva dehi jīvanto, yadi te atthi dātave.

105. Ayaṁ {6.195} ajamukhī nāma, puṇṇā uggassa tejaso,
Tāya taṁ ḍaṁsayissāmi, sā taṁ bhasmaṁ karissati.

106. Yā dhītā dhataraṭṭhassa, vemātā bhaginī mama,
Sā taṁ ḍaṁsatvajamukhī, puṇṇā uggassa tejaso ti.

Imā gāthā sudassanassa vacanaṁ.

Tattha puṇṇā uggassa tejaso ti uggena visena puṇṇā.

Evañca pana vatvā: “Amma ajamukhi, jaṭantarato me nikkhamitvā pāṇimhi patiṭṭhahā” ti mahājanassa majjhe yeva bhaginiṁ pakkositvā hatthaṁ pasāresi. Sā tassa saddaṁ sutvā jaṭantare nisinnāva tikkhattuṁ maṇḍūkavassitaṁ vassitvā nikkhamitvā aṁsakūṭe nisīditvā uppatitvā tassa hatthatale tīṇi visabindūni pātetvā puna tassa jaṭantaram-eva pāvisi. Sudassano visaṁ gahetvā ṭhitova: “Nassissatāyaṁ janapado, nassissatāyaṁ janapado” ti tikkhattuṁ mahāsaddaṁ abhāsi. Tassa so saddo dvādasayojanikaṁ bārāṇasiṁ chādetvā aṭṭhāsi. Atha rājā taṁ saddaṁ sutvā: “Kimatthaṁ janapado nassissatī” ti pucchi. “Mahārāja, imassa visassa nisiñcanaṭṭhānaṁ na passāmī” ti. “Tāta, mahantā ayaṁ pathavī, pathaviyaṁ nisiñcā” ti. Atha naṁ: “Na sakkā pathaviyaṁ siñcituṁ, mahārājā” ti paṭikkhipanto gāthamāha.

107. Chamāyaṁ ce nisiñcissaṁ, brahmadatta vijānahi,
Tiṇalatāni osadhyo, ussusseyyuṁ asaṁsayan-ti.

Tattha tiṇalatānī ti pathavinissitāni tiṇāni ca latā ca sabbosadhiyo ca ussusseyyuṁ, tasmā na sakkā pathaviyaṁ nisiñcitunti.

Tena hi naṁ, tāta, uddhaṁ ākāsaṁ khipāti. Tatrā pi na sakkāti dassento gāthamāha.

108. Uddhaṁ ce pātayissāmi, brahmadatta vijānahi,
Sattavassāniyaṁ devo, na vasse na himaṁ pate ti.

Tattha na himaṁ pate ti sattavassāni himabindumattam-pi na patissati.

Tena hi naṁ tāta udake siñcāti. Tatrā pi na sakkāti dassetuṁ gāthamāha.

109. Udake {6.196} ce nisiñcissaṁ, brahmadatta vijānahi,
Yāvantodakajā pāṇā, mareyyuṁ macchakacchapā ti.

Atha naṁ rājā āha: “tāta, mayaṁ na kiñci jānāma, yathā amhākaṁ raṭṭhaṁ na nassati, taṁ upāyaṁ tvam-eva jānāhī” ti. “Tena hi, mahārāja, imasmiṁ ṭhāne paṭipāṭiyā tayo āvāṭe khaṇāpethā” ti. Rājā khaṇāpesi. Sudassano paṭhamaṁ āvāṭaṁ nānābhesajjānaṁ pūrāpesi, dutiyaṁ gomayassa, tatiyaṁ dibbosadhānaññeva. Tato paṭhame āvāṭe visabindūni pātesi. Taṅkhaṇaññeva dhūmāyitvā jālā uṭṭhahi. Sā gantvā gomaye āvāṭaṁ gaṇhi. Tato pi jālā uṭṭhāya itaraṁ dibbosadhassa puṇṇaṁ gahetvā osadhāni jhāpetvā nibbāyi. Alampāyano tassa āvāṭassa avidūre aṭṭhāsi. Atha naṁ visausumā pahari, sarīracchavi uppāṭetvā gatā, setakuṭṭhi ahosi. So bhayatajjito: “Nāgarājānaṁ vissajjemī” ti tikkhattuṁ vācaṁ nicchāresi. Taṁ sutvā bodhisatto ratanapeḷāya nikkhamitvā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitaṁ attabhāvaṁ māpetvā devarājalīlāya ṭhito. Sudassano pi ajamukhī pi tatheva aṭṭhaṁsu. Tato sudassano rājānaṁ āha: “jānāsi no, mahārāja, kassete puttā” ti? “Na jānāmī” ti. “Tumhe tāva na jānāsi, kāsirañño pana dhītāya samuddajāya dhataraṭṭhassa dinnabhāvaṁ jānāsī” ti? “Āma, jānāmi, mayhaṁ sā kaniṭṭhabhaginī” ti. “Mayaṁ tassā puttā, tvaṁ no mātulo” ti.

Taṁ sutvā rājā kampamāno te āliṅgitvā sīse cumbitvā roditvā pāsādaṁ āropetvā mahantaṁ sakkāraṁ kāretvā bhūridattena paṭisanthāraṁ karonto pucchi: “Tāta, taṁ evarūpaṁ uggatejaṁ kathaṁ alampāyano gaṇhī” ti? So sabbaṁ vitthārena kathetvā rājānaṁ ovadanto: “Mahārāja, raññā nāma iminā niyāmena rajjaṁ kāretuṁ vaṭṭatī” ti mātulassa dhammaṁ desesi. Atha naṁ sudassano āha: “mātula, mama mātā bhūridattaṁ apassantī kilamati, na sakkā amhehi papañcaṁ kātun”-ti. “Sādhu, tātā, tumhe tāva gacchatha. Ahaṁ pana mama bhaginiṁ daṭṭhukāmomhi, kathaṁ passissāmī” ti. “Mātula, kahaṁ pana no ayyako kāsirājā” ti? “Tāta, mama bhaginiyā vinā {6.197} vasituṁ asakkonto rajjaṁ pahāya pabbajitvā asuke vanasaṇḍe nāma vasatī” ti. “Mātula, mama mātā tumhe ceva ayyakañca daṭṭhukāmā, tumhe asukadivase mama ayyakassa santikaṁ gacchatha, mayaṁ mātaraṁ ādāya ayyakassa assamapadaṁ āgacchissāma. Tattha naṁ tumhe pi passissathā” ti. Iti te mātulassa divasaṁ vavatthapetvā rājanivesanā otariṁsu. Rājā bhāgineyye uyyojetvā roditvā nivatti. Te pi pathaviyaṁ nimujjitvā nāgabhavanaṁ gatā.

Nagarapavesanakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Mahāsattassa pariyesanakaṇḍaṁ

Mahāsatte sampatte sakalanāgabhavanaṁ ekaparidevasaddaṁ ahosi. So pi māsaṁ peḷāya vasitattā kilanto gilānaseyyaṁ sayi. Tassa santikaṁ āgacchantānaṁ nāgānaṁ pamāṇaṁ natthi. So tehi saddhiṁ kathento kilamati. Kāṇāriṭṭho devalokaṁ gantvā mahāsattaṁ adisvā paṭhamamevāgato. Atha naṁ: “Esa caṇḍo pharuso, sakkhissati nāgaparisaṁ vāretun”-ti mahāsattassa nisinnaṭṭhāne dovārikaṁ kariṁsu. Subhogo pi sakalahimavantaṁ vicaritvā tato mahāsamuddañca sesanadiyo ca upadhāretvā yamunaṁ upadhārento āgacchati. Nesādabrāhmaṇo pi alampāyanaṁ kuṭṭhiṁ disvā cintesi: “Ayaṁ bhūridattaṁ kilametvā kuṭṭhi jāto, ahaṁ pana taṁ mayhaṁ tāva bahūpakāraṁ maṇilobhena alampāyanassa dassesiṁ, taṁ pāpaṁ mama āgamissati. Yāva taṁ na āgacchati, tāvadeva yamunaṁ gantvā payāgatitthe pāpapavāhanaṁ karissāmī” ti. So tattha gantvā: “Mayā bhūridatte mittadubbhikammaṁ kataṁ, taṁ pāpaṁ pavāhessāmī” ti vatvā udakorohanakammaṁ karoti. Tasmiṁ khaṇe subhogo taṁ ṭhānaṁ patto. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā: “Iminā kira pāpakena tāva mahantassa yasassa dāyako mama bhātā maṇiratanassa kāraṇā alampāyanassa dassito, nāssa jīvitaṁ dassāmī” ti naṅguṭṭhena tassa pādesu veṭhetvā ākaḍḍhitvā udake osidāpetvā nirassāsakāle thokaṁ sithilaṁ akāsi. So sīsaṁ ukkhi pi. Atha naṁ punākaḍḍhitvā {6.198} osīdāpesi. Evaṁ bahū vāre tena kilamiyamāno nesādabrāhmaṇo sīsaṁ ukkhipitvā gāthamāha.

110. Lokyaṁ sajantaṁ udakaṁ, payāgasmiṁ patiṭṭhitaṁ,
Ko maṁ ajjhoharī bhūto, ogāḷhaṁ yamunaṁ nadin-ti.

Tattha lokyan-ti evaṁ pāpavāhanasamatthanti lokasammataṁ. Sajantan-ti evarūpaṁ udakaṁ abhisiñcantaṁ. Payāgasmin-ti payāgatitthe.

Atha naṁ subhogo gāthāya ajjhabhāsi:

111. Yadesa lokādhipatī yasassī, bārāṇasiṁ pakriya samantato,
Tassāha putto uragūsabhassa, subhogoti maṁ brāhmaṇa vedayantī ti.

Tattha yadesā ti yo eso. Pakriya samantato ti paccatthikānaṁ duppaharaṇasamatthatāya parisamantato pakiriya sabbaṁ parikkhipitvā upari phaṇena chādesi.

Atha naṁ brāhmaṇo: “Ayaṁ bhūridattabhātā, na me jīvitaṁ dassati, yaṁnūnāhaṁ etassa ceva mātāpitūnañcassa vaṇṇakittanena muducittataṁ katvā attano jīvitaṁ yāceyyan”-ti cintetvā gāthamāha.

112. Sace hi putto uragūsabhassa, kāsissa rañño amarādhipassa,
Mahesakkho aññataro pitā te, maccesu mātā pana te atulyā,
Na tādiso arahati brāhmaṇassa, dāsam-pi ohārituṁ mahānubhāvo ti.

Tattha kāsissā ti aparena nāmena evaṁnāmakassa. “Kāsikarañño” ti pi paṭhanti yeva. Kāsirājadhītāya gahitattā kāsirajjam-pi tasseva santakaṁ katvā vaṇṇeti. Amarādhipassā ti dīghāyukatāya amarasaṅkhātānaṁ nāgānaṁ adhipassa. Mahesakkho ti mahānubhāvo. Aññataro ti mahesakkhānaṁ aññataro. Dāsampī ti {6.199} tādiso hi mahānubhāvo ānubhāvarahitaṁ brāhmaṇassa dāsam-pi udake oharituṁ nārahati, pageva mahānubhāvaṁ brāhmaṇanti.

Atha naṁ subhogo: “Are duṭṭhabrāhmaṇa, tvaṁ maṁ vañcetvā ‘muñcissāmī’ ti maññasi, na te jīvitaṁ dassāmī” ti tena katakammaṁ pakāsento āha:

113. Rukkhaṁ nissāya vijjhittho, eṇeyyaṁ pātumāgataṁ,
So viddho dūramacari, saravegena sīghavā.

114. Taṁ tvaṁ patitamaddakkhi, araññasmiṁ brahāvane,
Sa maṁsakājamādāya, sāyaṁ nigrodhupāgami.

115. Sukasāḷikasaṅghuṭṭhaṁ, piṅgalaṁ santhatāyutaṁ,
Kokilābhirudaṁ rammaṁ, dhuvaṁ haritasaddalaṁ.

116. Tattha te so pāturahu, iddhiyā yasasā jalaṁ,
Mahānubhāvo bhātā me, kaññāhi parivārito.

117. So tena pariciṇṇo tvaṁ, sabbakāmehi tappito,
Aduṭṭhassa tuvaṁ dubbhi, taṁ te veraṁ idhāgataṁ.

118. Khippaṁ gīvaṁ pasārehi, na te dassāmi jīvitaṁ,
Bhātu parisaraṁ veraṁ, chedayissāmi te siran-ti.

Tattha sāyaṁ nigrodhupāgamī ti vikāle nigrodhaṁ upagato asi. Piṅgalan-ti pakkānaṁ vaṇṇena piṅgalaṁ. Santhatāyutan-ti pārohaparikiṇṇaṁ. Kokilābhirudan-ti kokilāhi abhirudaṁ. Dhuvaṁ haritasaddalan-ti udakabhūmiyaṁ jātattā niccaṁ haritasaddalaṁ bhūmibhāgaṁ. Pāturahū ti tasmiṁ te nigrodhe ṭhitassa so mama bhātā pākaṭo ahosi. Iddhiyā ti puññatejena. So tenā ti so tuvaṁ tena attano nāgabhavanaṁ netvā pariciṇṇo. Parisaran-ti tayā mama bhātu kataṁ veraṁ pāpakammaṁ parisaranto anussaranto. Chedayissāmi te siran-ti tava sīsaṁ chindissāmīti.

Atha brāhmaṇo: “Na mesa jīvitaṁ dassati, yaṁ kiñci pana vatvā mokkhatthāya vāyamituṁ vaṭṭatī” ti cintetvā gāthamāha.

119. Ajjhāyako yācayogī, āhutaggi ca brāhmaṇo,
Etehi tīhi ṭhānehi, avajjho hoti brāhmaṇo ti.

Tattha etehī ti etehi ajjhāyakatādīhi tīhi kāraṇehi brāhmaṇo avajjho, na labbhā brāhmaṇaṁ vadhituṁ, kiṁ tvaṁ vadesi, yo hi brāhmaṇaṁ vadheti, so niraye nibbattatīti.

Taṁ {6.200} sutvā subhogo saṁsayapakkhando hutvā: “Imaṁ nāgabhavanaṁ netvā bhātaro paṭipucchitvā jānissāmī” ti cintetvā dve gāthā abhāsi:

120. Yaṁ puraṁ dhataraṭṭhassa, ogāḷhaṁ yamunaṁ nadiṁ,
Jotate sabbasovaṇṇaṁ, girimāhacca yāmunaṁ.

121. Tattha te purisabyagghā, sodariyā mama bhātaro,
Yathā te tattha vakkhanti, tathā hessasi brāhmaṇā ti.

Tattha puran-ti nāgapuraṁ. Ogāḷhan-ti anupaviṭṭhaṁ. Girimāhacca yāmunan-ti yamunāto avidūre ṭhitaṁ himavantaṁ āhacca jotati. Tattha te ti tasmiṁ nagare te mama bhātaro vasanti, tattha nīte tayi yathā te vakkhanti, tathā bhavissasi. Sace hi saccaṁ kathesi, jīvitaṁ te atthi. No ce, tattheva sīsaṁ chindissāmīti.

Iti naṁ vatvā subhogo gīvāyaṁ gahetvā khipanto akkosanto paribhāsanto mahāsattassa pāsādadvāraṁ agamāsi.

Mahāsattassa pariyesanayakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Micchākathā

Atha naṁ dovāriko hutvā nisinno kāṇāriṭṭho tathā kilametvā ānīyamānaṁ disvā paṭimaggaṁ gantvā: “Subhoga, mā viheṭhayi, brāhmaṇā nāma mahābrahmuno puttā. Sace hi mahābrahmā jānissati, ‘mama puttaṁ viheṭhentī’ ti kujjhitvā amhākaṁ sakalaṁ nāgabhavanaṁ vināsessati. Lokasmiñhi brāhmaṇā nāma seṭṭhā mahānubhāvā, tvaṁ tesaṁ ānubhāvaṁ na jānāsi, ahaṁ pana jānāmī” ti āha. Kāṇāriṭṭho kira atītānantarabhave yaññakārabrāhmaṇo ahosi, tasmā evamāha. Vatvā ca pana anubhūtapubbavasena yajanasīlo hutvā subhogañca nāgaparisañca āmantetvā: “Etha, bho, yaññakārakānaṁ vo guṇe vaṇṇessāmī” ti vatvā yaññavaṇṇanaṁ ārabhanto āha:

122. Anittarā ittarasampayuttā, yaññā ca vedā ca subhoga loke,
Tadaggarayhañhi vinindamāno, jahāti vittañca satañca dhamman-ti.

Tattha {6.201} anittarā ti subhoga imasmiṁ loke yaññā ca vedā ca anittarā na lāmakā mahānubhāvā, te ittarehi brāhmaṇehi sampayuttā, tasmā brāhmaṇā pi anittarāva jātā. Tadaggarayhan-ti tasmā agārayhaṁ brāhmaṇaṁ vinindamāno dhanañca paṇḍitānaṁ dhammañca jahāti. Idaṁ kira so: “Iminā bhūridatte mittadubbhikammaṁ katanti vattuṁ nāgaparisā mā labhantū” ti avoca.

Atha naṁ kāṇāriṭṭho: “Subhoga jānāsi pana ayaṁ loko kena nimmito” ti vatvā: “Na jānāmī” ti vutte: “Brāhmaṇānaṁ pitāmahena mahābrahmunā nimmito” ti dassetuṁ itaraṁ gāthamāha.

123. Ajjhenamariyā pathaviṁ janindā, vessā kasiṁ pāricariyañca suddā,
Upāgu paccekaṁ yathāpadesaṁ, katāhu ete vasināti āhū ti.

Tattha upāgū ti upagatā. Brahmā kira brāhmaṇādayo cattāro vaṇṇe nimminitvā ariye tāva brāhmaṇe āha: “tumhe ajjhenam-eva upagacchatha, mā aññaṁ kiñci karitthā” ti, janinde āha: “Tumhe pathaviṁ yeva vijinatha”, vesse āha: “tumhe kasiṁ yeva upetha”, sudde āha: “Tumhe tiṇṇaṁ vaṇṇānaṁ pāricariyaṁ yeva upethā” ti. Tato paṭṭhāya ariyā ajjhenaṁ, janindā pathaviṁ, vessā kasiṁ, suddā pāricariyaṁ upāgatāti vadanti. Paccekaṁ yathāpadesan-ti upagacchantā ca pāṭiyekkaṁ attano kulapadesānurūpena brahmunā vuttaniyāmeneva upagatā. Katāhu ete vasinā ti āhū ti evaṁ kira ete vasinā mahābrahmunā katā ahesunti kathenti.

Evaṁ mahāguṇā ete brāhmaṇā nāma. Yo hi etesu cittaṁ pasādetvā dānaṁ deti, tassa aññattha paṭisandhi natthi, devalokam-eva gacchatīti vatvā āha:

124. Dhātā vidhātā varuṇo kuvero, somo yamo candimā vāyu sūriyo,
Ete pi yaññaṁ puthuso yajitvā, ajjhāyakānaṁ atho sabbakāme.

125. Vikāsitā cāpasatāni pañca, yo ajjuno balavā bhīmaseno,
Sahassabāhu asamo pathabyā, so pi tadā ādahi jātavedan-ti.

Tattha {6.202} etepī ti ete dhātādayo devarājāno. Puthuso ti anekappakāraṁ yaññaṁ yajitvā. Atho sabbakāme ti atha ajjhāyakānaṁ brāhmaṇānaṁ sabbakāme datvā etāni ṭhānāni pattāti dasseti. Vikāsitā ti ākaḍḍhitā. Cāpasatāni pañcā ti na dhanupañcasatāni, pañcacāpasatappamāṇaṁ pana mahādhanuṁ sayam-eva ākaḍḍhati. Bhīmaseno ti bhayānakaseno. Sahassabāhū ti na tassa bāhūnaṁ sahassaṁ, pañcannaṁ pana dhanuggahasatānaṁ bāhusahassena ākaḍḍhitabbassa dhanuno ākaḍḍhanenevaṁ vuttaṁ. Ādahi jātavedan-ti so pi rājā tasmiṁ kāle brāhmaṇe sabbakāmehi santappetvā aggiṁ ādahi patiṭṭhāpetvā paricari, teneva kāraṇena devaloke nibbatto. Tasmā brāhmaṇā nāma imasmiṁ loke jeṭṭhakāti āha.

So uttari pi brāhmaṇe vaṇṇento gāthamāha.

126. Yo brāhmaṇe bhojayi dīgharattaṁ, annena pānena yathānubhāvaṁ,
Pasannacitto anumodamāno, subhoga devaññataro ahosī ti.

Tattha yo ti yo so porāṇako bārāṇasirājāti dasseti. Yathānubhāvan-ti yathābalaṁ yaṁ tassa atthi, taṁ sabbaṁ pariccajitvā bhojesi. Devaññataro ti so aññataro mahesakkhadevarājā ahosi. Evaṁ brāhmaṇā nāma aggadakkhiṇeyyāti dasseti.

Athassa aparam-pi kāraṇaṁ āharitvā dassento gāthamāha.

127. Mahāsanaṁ devamanomavaṇṇaṁ, yo sappinā asakkhi bhojetumaggiṁ,
Sa yaññatantaṁ varato yajitvā, dibbaṁ gatiṁ mucalindajjhagacchī ti.

Tattha mahāsanan-ti mahābhakkhaṁ. Bhojetun-ti santappetuṁ. Yaññatantan-ti yaññavidhānaṁ. Varato ti varassa aggidevassa yajitvā. Mucalindajjhagacchī ti mucalindo adhigatoti.

Eko kira pubbe bārāṇasiyaṁ mucalindo nāma rājā brāhmaṇe pakkosāpetvā saggamaggaṁ pucchi. Atha naṁ te: “Brāhmaṇānañca brāhmaṇadevatāya ca sakkāraṁ karohī” ti vatvā: “Kā brāhmaṇadevatā” ti vutte: “‘aggidevoti taṁ navanītasappinā santappehī”‘ ti āhaṁsu. So tathā akāsi. Tamatthaṁ pakāsento esa imaṁ gāthamāha.

Aparam-pi kāraṇaṁ dassento gāthamāha.

128. Mahānubhāvo vassasahassajīvī, yo pabbajī dassaneyyo uḷāro,
Hitvā {6.203} apariyanta raṭṭhaṁ sasenaṁ, rājā dudīpo pi jagāma saggan-ti.

Tattha pabbajī ti pañcavassasatāni rajjaṁ kārento brāhmaṇānaṁ sakkāraṁ katvā apariyantaṁ raṭṭhaṁ sasenaṁ hitvā pabbaji. Dudīpopī ti so dudīpo nāma rājā brāhmaṇe pūjetvāva saggaṁ gatoti vadati. “Dujīpo” ti pi pāṭho.

Aparānipissa udāharaṇāni dassento āha:

129. Yo sāgarantaṁ sāgaro vijitvā, yūpaṁ subhaṁ soṇṇamayaṁ uḷāraṁ,
Ussesi vessānaramādahāno, subhoga devaññataro ahosi.

130. Yassānubhāvena subhoga gaṅgā, pavattatha dadhisannisinnaṁ samuddaṁ,
Sa lomapādo paricariya maggiṁ, aṅgo sahassakkhapurajjhagacchī ti.

Tattha sāgarantan-ti sāgarapariyantaṁ pathaviṁ. Ussesī ti brāhmaṇe saggamaggaṁ pucchitvā: “Sovaṇṇayūpaṁ ussāpehī” ti vutto pasughātanatthāya ussāpesi. Vessānaramādahāno ti vessānaraṁ aggiṁ ādahanto. “Vesānarin”-ti pi pāṭho. Devaññataro ti subhoga, so hi rājā aggiṁ juhitvā aññataro mahesakkhadevo ahosīti vadati. Yassānubhāvenā ti bho subhoga, gaṅgā ca mahāsamuddo ca kena katoti jānāsīti. Na jānāmīti. Kiṁ tvaṁ jānissasi, brāhmaṇe yeva pothetuṁ jānāsīti. Atītasmiñhi aṅgo nāma lomapādo bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṁ pucchitvā tehi: “Bho, mahārāja, himavantaṁ pavisitvā brāhmaṇānaṁ sakkāraṁ katvā aggiṁ paricarāhī” ti vutte aparimāṇā gāviyo ca mahiṁsiyo ca ādāya himavantaṁ pavisitvā tathā akāsi. “Brāhmaṇehi bhuttātirittaṁ khīradadhiṁ kiṁ kātabban”-ti ca vutte: “Chaḍḍethā” ti āha. Tattha thokassa khīrassa chaḍḍitaṭṭhāne kunnadiyo ahesuṁ, bahukassa chaḍḍitaṭṭhāne gaṅgā pavattatha. Taṁ pana khīraṁ yattha dadhi hutvā sannisinnaṁ ṭhitaṁ, taṁ samuddaṁ nāma jātaṁ. Iti so evarūpaṁ sakkāraṁ katvā brāhmaṇehi vuttavidhānena aggiṁ paricariya sahassakkhassa puraṁ ajjhagacchi.

Itissa idaṁ atītaṁ āharitvā imaṁ gāthamāha.

131. Mahiddhiko devavaro yasassī, senāpati tidive vāsavassa,
So {6.204} somayāgena malaṁ vihantvā, subhoga devaññataro ahosī ti.

Tattha so somayāgena malaṁ vihantvā ti bho subhoga, yo idāni sakkassa senāpati mahāyaso devaputto, so pi pubbe eko bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṁ pucchitvā tehi: “Somayāgena attano malaṁ pavāhetvā devalokaṁ gacchāhī” ti vutte brāhmaṇānaṁ mahantaṁ sakkāraṁ katvā tehi vuttavidhānena somayāgaṁ katvā tena attano malaṁ vihantvā devaññataro jātoti imamatthaṁ pakāsento evamāha.

Aparānipissa udāharaṇāni dassento āha:

132. Akārayi lokamimaṁ parañca, bhāgīrathiṁ himavantañca gijjhaṁ,
Yo iddhimā devavaro yasassī, so pi tadā ādahi jātavedaṁ.

133. Mālāgirī himavā yo ca gijjho, sudassano nisabho kuveru,
Ete ca aññe ca nagā mahantā, cityā katā yaññakarehi māhū ti.

Tattha so pi tadā ādahi jātavedan-ti bhātika subhoga, yena mahābrahmunā ayañca loko paro ca loko bhāgīrathigaṅgā ca himavantapabbato ca gijjhapabbato ca kato, so pi yadā brahmupapattito pubbe māṇavako ahosi, tadā aggim-eva ādahi, aggiṁ juhitvā mahābrahmā hutvā idaṁ sabbamakāsi. Evaṁmahiddhikā brāhmaṇāti dasseti.

Cityā katā ti pubbe kireko bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṁ pucchitvā: “Brāhmaṇānaṁ sakkāraṁ karohī” ti vutte tesaṁ mahādānaṁ paṭṭhapetvā: “Mayhaṁ dāne kiṁ natthī” ti pucchitvā: “Sabbaṁ, deva, atthi, brāhmaṇānaṁ pana āsanāni nappahontī” ti vutte iṭṭhakāhi cināpetvā āsanāni kāresi. Tadā cityā āsanapīṭhikā brāhmaṇānaṁ ānubhāvena vaḍḍhitvā mālāgiri-ādayo pabbatā jātā. Evamete yaññakārehi brāhmaṇehi katāti kathentīti.

Atha naṁ puna āha: “Bhātika, jānāsi panāyaṁ samuddo kena kāraṇena apeyyo loṇodako jāto” ti? “Na jānāmi, ariṭṭhā” ti. Atha naṁ: “Tvaṁ brāhmaṇe yeva vihiṁsituṁ jānāsi, suṇohī” ti vatvā gāthamāha.

134. Ajjhāyakaṁ mantaguṇūpapannaṁ, tapassinaṁ ‘yācayogo’ tidhāhu,
Tīre {6.205} samuddassudakaṁ sajantaṁ, taṁ sāgarojjhohari tenāpeyyo ti.

Tattha ‘yācayogotidhāhū ti taṁ brāhmaṇaṁ yācayogoti idha loke āhu. Udakaṁ sajantati so kirekadivasaṁ pāpapavāhanakammaṁ karonto tīre ṭhatvā samuddato udakaṁ gahetvā attano upari sīse sajantaṁ abbhukirati. Atha naṁ evaṁ karontaṁ vaḍḍhitvā sāgaro ajjhohari. Taṁ kāraṇaṁ mahābrahmā ñatvā: “Iminā kira me putto hato” ti kujjhitvā: “Samuddo apeyyo loṇodako bhavatū” ti vatvā abhisa pi, tena kāraṇena apeyyo jāto. Evarūpā ete brāhmaṇā nāma mahānubhāvāti.

Puna pi āha:

135. Āyāgavatthūni puthū pathabyā, saṁvijjanti brāhmaṇā vāsavassa,
Purimaṁ disaṁ pacchimaṁ dakkhiṇuttaraṁ, saṁvijjamānā janayanti vedan-ti.

Tattha vāsavassā ti pubbe brāhmaṇānaṁ dānaṁ datvā vāsavattaṁ pattassa vāsavassa. Āyāgavatthūnī ti puññakkhettabhūtā aggadakkhiṇeyyā pathabyā puthū brāhmaṇā saṁvijjanti. Purimaṁ disan-ti te idāni pi catūsu disāsu saṁvijjamānā tassa vāsavassa mahantaṁ vedaṁ janayanti, pītisomanassaṁ āvahanti.

Evaṁ ariṭṭho cuddasahi gāthāhi brāhmaṇe ca yaññe ca vede ca vaṇṇesi.

Micchākathā niṭṭhitā

Tassa taṁ kathaṁ sutvā mahāsattassa gilānupaṭṭhānaṁ āgatā bahū nāgā: “Ayaṁ bhūtam-eva kathetī” ti micchāgāhaṁ gaṇhanākārappattā jātā. Mahāsatto gilānaseyyāya nipanno va taṁ sabbaṁ assosi. Nāgāpissa ārocesuṁ. Tato mahāsatto cintesi: “Ariṭṭho micchāmaggaṁ vaṇṇeti, vādamassa bhinditvā parisaṁ sammādiṭṭhikaṁ karissāmī” ti. So uṭṭhāya nhatvā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito dhammāsane nisīditvā sabbaṁ nāgaparisaṁ sannipātāpetvā ariṭṭhaṁ pakkosāpetvā: “Ariṭṭha, tvaṁ abhūtaṁ vatvā vede ca yaññe ca brāhmaṇe ca vaṇṇesi, brāhmaṇānañhi vedavidhānena yaññayajanaṁ nāma anariyasammataṁ na saggāvahaṁ, tava vāde abhūtaṁ passāhī” ti vatvā yaññabhedavādaṁ nāma ārabhanto āha:

136. Kalī {6.206} hi dhīrāna kaṭaṁ magānaṁ, bhavanti vedajjhagatānariṭṭha,
Marīcidhammaṁ asamekkhitattā, māyāguṇā nātivahanti paññaṁ.

137. Vedā na tāṇāya bhavanti dassa, mittadduno bhūnahuno narassa,
Na tāyate pariciṇṇo ca aggi, dosantaraṁ maccamanariyakammaṁ.

138. Sabbañca maccā sadhanaṁ sabhogaṁ, ādīpitaṁ dāru tiṇena missaṁ,
Dahaṁ na tappe asamatthatejo, ko taṁ subhikkhaṁ dvirasaññu kayirā.

139. Yathā pi khīraṁ vipariṇāmadhammaṁ, dadhi bhavitvā navanītam-pi hoti,
Evam-pi aggi vipariṇāmadhammo, tejo samorohatī yogayutto.

140. Na dissatī aggi manuppaviṭṭho, sukkhesu kaṭṭhesu navesu cā pi,
Nāmatthamāno araṇīnarena, nākammunā jāyati jātavedo.

141. Sace hi aggi antarato vaseyya, sukkhesu kaṭṭhesu navesu cā pi,
Sabbāni susseyyu vanāni loke, sukkhāni kaṭṭhāni ca pajjaleyyuṁ.

142. Karoti ce dārutiṇena puññaṁ, bhojaṁ naro dhūmasikhiṁ patāpavaṁ,
Aṅgārikā loṇakarā ca sūdā, sarīradāhā pi kareyyu puññaṁ.

143. Atha {6.207} ce hi ete na karonti puññaṁ, ajjhenamaggiṁ idha tappayitvā,
Na koci lokasmiṁ karoti puññaṁ, bhojaṁ naro dhūmasikhiṁ patāpavaṁ.

144. Kathañhi lokāpacito samāno, amanuññagandhaṁ bahūnaṁ akantaṁ,
Yadeva maccā parivajjayanti, tadappasatthaṁ dvirasaññu bhuñje.

145. Sikhim-pi devesu vadanti heke, āpaṁ milakkhū pana devamāhu,
Sabbeva ete vitathaṁ bhaṇanti, aggī na devaññataro na cāpo.

146. Anindriyabaddhamasaññakāyaṁ, vessānaraṁ kammakaraṁ pajānaṁ,
Paricariya maggiṁ sugatiṁ kathaṁ vaje, pāpāni kammāni pakubbamāno.

147. Sabbābhibhū tāhudha jīvikatthā, aggissa brahmā paricārikoti,
Sabbānubhāvī ca vasī kimatthaṁ, animmito nimmitaṁ vanditassa.

148. Hassaṁ anijjhānakkhamaṁ atacchaṁ, sakkārahetu pakiriṁsu pubbe,
Te lābhasakkāre apātubhonte, sandhāpitā jantubhi santidhammaṁ.

149. Ajjhenamariyā pathaviṁ janindā, vessā kasiṁ pāricariyañca suddā,
Upāgu paccekaṁ yathāpadesaṁ, katāhu ete vasināti āhu.

150. Etañca {6.208} saccaṁ vacanaṁ bhaveyya, yathā idaṁ bhāsitaṁ brāhmaṇehi,
Nākhattiyo jātu labhetha rajjaṁ, nābrāhmaṇo mantapadāni sikkhe,
Nāññatra vessehi kasiṁ kareyya, suddo na mucce parapesanāya.

151. Yasmā ca etaṁ vacanaṁ abhūtaṁ, musāvime odariyā bhaṇanti,
Tadappapaññā abhisaddahanti, passanti taṁ paṇḍitā attanāva.

152. Khatyā hi vessānaṁ baliṁ haranti, ādāya satthāni caranti brāhmaṇā,
Taṁ tādisaṁ saṅkhubhitaṁ pabhinnaṁ, kasmā brahmā nujju karoti lokaṁ.

153. Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ,
Kiṁ sabbalokaṁ vidahī alakkhiṁ, kiṁ sabbalokaṁ na sukhiṁ akāsi.

154. Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ,
Māyā musāvajjamadena cā pi, lokaṁ adhammena kimatthamakāri.

155. Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ,
Adhammiko bhūtapatī ariṭṭha, dhamme sati yo vidahī adhammaṁ.

156. Kīṭā paṭaṅgā uragā ca bhekā, gantvā kimī sujjhati makkhikā ca,
Ete pi dhammā anariyarūpā, kambojakānaṁ vitathā bahūnan-ti.

Tattha {6.209} vedajjhagatānariṭṭhā ti ariṭṭha, imāni vedādhigamanāni nāma dhīrānaṁ parājayasaṅkhāto kaliggāho, magānaṁ bālānaṁ jayasaṅkhāto kaṭaggāho. Marīcidhamman-ti idañhi vedattayaṁ marīcidhammaṁ. Tayidaṁ asamekkhitattā yuttāyuttaṁ ajānantā bālā udakasaññāya magā marīciṁ viya bhūtasaññāya anavajjasaññāya attano vināsaṁ upagacchanti. Paññan-ti evarūpā pana māyākoṭṭhāsā paññaṁ ñāṇasampannaṁ purisaṁ nātivahanti na vañcenti. Bhavanti dassā ti da-kāro byañjanasandhimattaṁ, assa bhūnahuno vuḍḍhighātakassa mittadubbhino narassa vedā na tāṇatthāya bhavanti, patiṭṭhā hotuṁ na sakkontī ti attho. Pariciṇṇo ca aggī ti aggi ca pariciṇṇo tividhena duccaritadosena sadosacittaṁ pāpakammaṁ purisaṁ na tāyati na rakkhati.

Sabbañca maccā ti sace pi hi maccā yattakaṁ loke dāru atthi, taṁ sabbaṁ sadhanaṁ sabhogaṁ attano dhanena ca bhogehi ca saddhiṁ tiṇena missaṁ katvā ādīpeyyuṁ. Evaṁ sabbam-pi taṁ tehi ādīpitaṁ dahanto ayaṁ asamatthatejo asadisatejo tava aggi na tappeyya. Evaṁ atappanīyaṁ, bhātika, dvirasaññu dvīhi jivhāhi rasajānanasamattho ko taṁ sappi-ādīhi subhikkhaṁ suhītaṁ kayirā, ko sakkuṇeyya kātuṁ. Evaṁ atittaṁ panetaṁ mahagghasaṁ santappetvā ko nāma devalokaṁ gamissati, passa yāvañcetaṁ dukkathitanti. Yogayutto ti araṇimathanayogena yutto hutvā taṁ paccayaṁ labhitvāva aggi samorohati nibbattati. Evaṁ paravāyāmena uppajjamānaṁ acetanaṁ taṁ tvaṁ: “Devo” ti vadesi. Idam-pi abhūtam-eva kathesīti.

Aggi manuppaviṭṭho ti aggi anupaviṭṭho. Nāmatthamāno ti nā pi araṇihatthena narena amatthiyamāno nibbattati. Nākammunā jāyati jātavedo ti ekassa kiriyaṁ vinā attano dhammatāya eva na jāyati. Susseyyun-ti anto agginā sosiyamānāni vanāni sukkheyyuṁ, allāneva na siyuṁ. Bhojan-ti bhojento. Dhūmasikhiṁ patāpavan-ti dhūmasikhāya yuttaṁ patāpavantaṁ. Aṅgārikā ti aṅgārakammakarā. Loṇakarā ti loṇodakaṁ pacitvā loṇakārakā. Sūdā ti bhattakārakā. Sarīradāhā ti matasarīrajjhāpakā. Puññan-ti ete pi sabbe puññam-eva kareyyuṁ.

Ajjhenamaggin-ti ajjhenaaggiṁ. Na kocī ti mantajjhāyakā brāhmaṇā pi hontu, koci naro dhūmasikhiṁ patāpavantaṁ aggiṁ bhojento tappayitvā pi puññaṁ na karoti nāma. Lokāpacito samāno ti tava devolokassa apacito pūjito samāno. Yadevā ti yaṁ ahikuṇapādiṁ paṭikulaṁ jegucchaṁ maccā dūrato parivajjenti. Tadappasatthan-ti taṁ appasatthaṁ, samma, dvirasaññu kathaṁ kena kāraṇena paribhuñjeyya. Devesū ti eke manussā sikhim-pi devesu aññataraṁ devaṁ vadanti. Milakkhū panā ti aññāṇā pana milakkhū udakaṁ: “Devo” ti vadanti. Asaññakāyan-ti {6.210} anindriyabaddhaṁ acittakāyañca samānaṁ etaṁ acetanaṁ pajānaṁ pacanādikammakaraṁ vessānaraṁ aggiṁ paricaritvā pāpāni kammāni karonto loko kathaṁ sugatiṁ gamissati. Idaṁ te ativiya dukkathitaṁ.

Sabbābhi bhūtāhudha jīvikatthā ti ime brāhmaṇā attano jīvikatthaṁ mahābrahmā sabbābhibhūti āhaṁsu, sabbo loko teneva nimmitoti vadanti. Puna aggissa brahmā paricārakoti pi vadanti. So pi kira aggiṁ juhateva. Sabbānubhāvī ca vasī ti so pana yadi sabbānubhāvī ca vasī ca, atha kimatthaṁ sayaṁ animmito hutvā attanāva nimmitaṁ vanditā bhaveyya. Idam-pi te dukkathitam-eva. Hassan-ti ariṭṭha brāhmaṇānaṁ vacanaṁ nāma hasitabbayuttakaṁ paṇḍitānaṁ na nijjhānakkhamaṁ. Pakiriṁsū ti ime brāhmaṇā evarūpaṁ musāvādaṁ attano sakkārahetu pubbe patthariṁsu. Sandhāpitā jantubhi santidhamman-ti te ettakena lābhasakkāre apātubhūte jantūhi saddhiṁ yojetvā pāṇavadhapaṭisaṁyuttaṁ attano laddhidhammasaṅkhātaṁ santidhammaṁ sandhāpitā, yaññasuttaṁ nāma ganthayiṁsū ti attho.

Etañca saccan-ti yadetaṁ tayā: “Ajjhenamariyā” ti ādi vuttaṁ, etañca saccaṁ bhaveyya. Nākhattiyo ti evaṁ sante akhattiyo rajjaṁ nāma na labheyya, abrāhmaṇo pi mantapadāni na sikkheyya. Musāvime ti musāva ime. Odariyā ti udaranissitajīvikā, udarapūraṇahetu vā. Tadappapaññā ti taṁ tesaṁ vacanaṁ appapaññā. Attanāvā ti paṇḍitā pana tesaṁ vacanaṁ: “Sadosan”-ti attanāva passanti. Tādisan-ti tathārūpaṁ. Saṅkhubhitan-ti saṅkhubhitvā brahmunā ṭhapitamariyādaṁ bhinditvā ṭhitaṁ saṅkhubhitaṁ vibhindaṁ lokaṁ so tavabrahmā kasmā ujuṁ na karoti. Alakkhin-ti kiṁkāraṇā sabbaloke dukkhaṁ vidahi. Sukhin-ti kiṁ nu ekantasukhim-eva sabbalokaṁ na akāsi, lokavināsako coro maññe tava brahmāti. Māyā ti māyāya. Adhammena kimatthamakārī ti iminā māyādinā adhammena kiṁkāraṇā lokaṁ anatthakiriyāyaṁ saṁyojesī ti attho. Ariṭṭhā ti ariṭṭha, tava bhūtapati adhammiko, yo dasavidhe kusaladhamme sati dhammam-eva avidahitvā adhammaṁ vidahi. Kīṭāti ādi upayogatthe paccattaṁ. Ete kīṭādayo pāṇe hantvā macco sujjhatīti ete pi kambojaraṭṭhavāsīnaṁ bahūnaṁ anariyānaṁ dhammā, te pana vitathā, adhammāva dhammāti vuttā. Tehi pi tava brahmunāva nimmitehi bhavitabbanti.

Idāni tesaṁ vitathabhāvaṁ dassento āha:

157. Sace hi so sujjhati yo hanāti, hato pi so saggamupeti ṭhānaṁ,
Bhovādi {6.211} bhovādina mārayeyyuṁ, ye cā pi tesaṁ abhisaddaheyyuṁ.

158. Neva migā na pasū no pi gāvo, āyācanti attavadhāya keci,
Vipphandamāne idha jīvikatthā, yaññesu pāṇe pasumārabhanti.

159. Yūpussane pasubandhe ca bālā, cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti,
Ayaṁ te yūpo kāmaduho parattha, bhavissati sassato samparāye.

160. Sace ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṁ, dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ,
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cā pi, sace duhe tidive sabbakāme,
Tevijjasaṅghāva puthū yajeyyuṁ, abrāhmaṇaṁ kañci na yājayeyyuṁ.

161. Kuto ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṁ, dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ,
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cā pi, kuto duhe tidive sabbakāme.

162. Saṭhā ca luddā ca paluddhabālā, cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti,
Ādāya aggiṁ mama dehi vittaṁ, tato sukhī hohisi sabbakāme.

163. Tamaggihuttaṁ saraṇaṁ pavissa, cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti,
Oropayitvā kesamassuṁ nakhañca, vedehi vittaṁ atigāḷhayanti.

164. Kākā ulūkaṁva raho labhitvā, ekaṁ samānaṁ bahukā samecca,
Annāni {6.212} bhutvā kuhakā kuhitvā, muṇḍaṁ karitvā yaññapathossajanti.

165. Evañhi so vañcito brāhmaṇehi, eko samāno bahukā samecca,
Te yogayogena vilumpamānā, diṭṭhaṁ adiṭṭhena dhanaṁ haranti.

166. Akāsiyā rājūhivānusiṭṭhā, tadassa ādāya dhanaṁ haranti,
Te tādisā corasamā asantā, vajjhā na haññanti ariṭṭha loke.

167. Indassa bāhārasi dakkhiṇāti, yaññesu chindanti palāsayaṭṭhiṁ,
Taṁ ce pi saccaṁ maghavā chinnabāhu, kenassa indo asure jināti.

168. Tañceva tucchaṁ maghavā samaṅgī, hantā avajjho paramo sa devo,
Mantā ime brāhmaṇā tuccharūpā, sandiṭṭhikā vañcanā esa loke.

169. Mālāgiri himavā yo ca gijjho, sudassano nisabho kuveru,
Ete ca aññe ca nagā mahantā, cityā katā yaññakarehi māhu.

170. Yathāpakārāni hi iṭṭhakāni, cityā katā yaññakarehi māhu,
Na pabbatā honti tathāpakārā, aññā disā acalā tiṭṭhaselā.

171. Na iṭṭhakā honti silā cirena, na tattha sañjāyati ayo na lohaṁ,
Yaññañca {6.213} etaṁ parivaṇṇayantā, cityā katā yaññakarehi māhu.

172. Ajjhāyakaṁ mantaguṇūpapannaṁ, tapassinaṁ ‘yācayogo’ tidhāhu,
Tīre samuddassudakaṁ sajantaṁ, taṁ sāgarajjhohari tenāpeyyo.

173. Parosahassam-pi samantavede, mantūpapanne nadiyo vahanti,
Na tena byāpannarasūdakā na, kasmā samuddo atulo apeyyo.

174. Ye keci kūpā idha jīvaloke, loṇūdakā kūpakhaṇehi khātā,
Na brāhmaṇajjhoharaṇena tesu, āpo apeyyo dvirasaññu māhu.

175. Pure puratthā kā kassa bhariyā, mano manussaṁ ajanesi pubbe,
Tenā pi dhammena na koci hīno, evam-pi vossaggavibhaṅgamāhu.

176. Caṇḍālaputto pi adhicca vede, bhāseyya mante kusalo matīmā,
Na tassa muddhā pi phaleyya sattadhā, mantā ime attavadhāya katā.

177. Vācākatā giddhikatā gahītā, dummocayā kabyapathānupannā,
Bālāna cittaṁ visame niviṭṭhaṁ, tadappapaññā abhisaddahanti.

178. Sīhassa byagghassa ca dīpino ca, na vijjatī porisiyaṁ balena,
Manussabhāvo ca gavaṁva pekkho, jātī hi tesaṁ asamā samānā.

179. Sace {6.214} ca rājā pathaviṁ vijitvā, sajīvavā assavapārisajjo,
Sayam-eva so sattusaṅghaṁ vijeyya, tassappajā niccasukhī bhaveyya.

180. Khattiyamantā ca tayo ca vedā, atthena ete samakā bhavanti,
Tesañca atthaṁ avinicchinitvā, na bujjhatī oghapathaṁva channaṁ.

181. Khattiyamantā ca tayo ca vedā, atthena ete samakā bhavanti,
Lābho alābho ayaso yaso ca, sabbeva tesaṁ catunnañca dhammā.

182. Yathā pi ibbhā dhanadhaññahetu, kammāni karonti puthū pathabyā,
Tevijjasaṅghā ca tatheva ajja, kammāni karonti puthū pathabyā.

183. Ibbhehi ye te samakā bhavanti, niccussukā kāmaguṇesu yuttā,
Kammāni karonti puthū pathabyā, tadappapaññā dvirasaññurā te ti.

Tattha bhovādī ti brāhmaṇā. Bhovādina mārayeyyun-ti brāhmaṇam-eva māreyyuṁ. Ye cāpī ti ye pi brāhmaṇānaṁ taṁ vacanaṁ saddaheyyuṁ, te attano upaṭṭhāke yeva ca brāhmaṇe ca māreyyuṁ. Brāhmaṇā pana brāhmaṇe ca upaṭṭhāke ca amāretvā nānappakāre tiracchāne yeva mārenti. Iti tesaṁ vacanaṁ micchā. Kecī ti yaññesu no māretha, mayaṁ saggaṁ gamissāmāti āyācantā keci natthi. Pāṇe pasumārabhantī ti migādayo pāṇe ca pasū ca vipphandamāne jīvikatthāya mārenti. Mukhaṁ nayantī ti etesu yūpussanesu pasubandhesu imasmiṁ te yūpe sabbaṁ maṇisaṅkhamuttaṁ dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ sannihitaṁ, ayaṁ te yūpo parattha paraloke kāmaduho bhavissati, sassatabhāvaṁ āvahissatīti citrehi kāraṇehi mukhaṁ pasādenti, taṁ taṁ vatvā micchāgāhaṁ {6.215} gāhentī ti attho.

Sace cā ti sace ca yūpe vā sesakaṭṭhesu vā etaṁ maṇi-ādikaṁ bhaveyya, tidive vā sabbakāmaduho assa, tevijjasaṅghāva puthū hutvā yaññaṁ yajeyyuṁ bahudhanatāya ceva saggakāmatāya ca, aññaṁ abrāhmaṇaṁ na yājeyyuṁ. Yasmā pana attano dhanaṁ paccāsīsantā aññam-pi yajāpenti, tasmā abhūtavādinoti veditabbā. Kuto cā ti etasmiñca yūpe vā sesakaṭṭhesu vā kuto etaṁ maṇi-ādikaṁ avijjamānam-eva, kuto tidive sabbakāme duhissati. Sabbathā pi abhūtam-eva tesaṁ vacanaṁ.

Saṭhā ca luddā ca paluddhabālā ti ariṭṭha, ime brāhmaṇā nāma kerāṭikā ceva nikkaruṇā ca, te bālā lokaṁ palobhetvā upalobhetvā citrehi kāraṇehi mukhaṁ pasādenti. Sabbakāmeti aggiṁ ādāya tvañca jūha, amhākañca vittaṁ dehi, tato sabbakāme labhitvā sukhī hohisi.

Tamaggihuttaṁ saraṇaṁ pavissā ti taṁ rājānaṁ vā rājamahāmattaṁ vā ādāya aggijuhanaṭṭhānaṁ gehaṁ pavisitvā. Oropayitvā ti citrāni kāraṇāni vadantā kesamassuṁ nakhe ca oropayitvā. Atigāḷhayantī ti vuttatāya tayo vede nissāya: “Idaṁ dātabbaṁ, idaṁ kattabban”-ti vadantā vedehi tassa santakaṁ vittaṁ atigāḷhayanti vināsenti viddhaṁsenti.

Annāni bhutvā kuhakā kuhitvā ti te kuhakā nānappakāraṁ kuhakakammaṁ katvā samecca samāgantvā yaññaṁ vaṇṇetvā vañcetvā tassa santakaṁ nānaggarasabhojanaṁ bhuñjitvā atha naṁ muṇḍakaṁ katvā yaññapathe ossajanti, taṁ gahetvā bahiyaññāvāṭaṁ gacchantī ti attho.

Yogayogenā ti te brāhmaṇā taṁ ekaṁ bahukā samecca tena tena yogena tāya tāya yuttiyā vilumpamānā diṭṭhaṁ paccakkhaṁ tassa dhanaṁ adiṭṭhena devalokena adiṭṭhaṁ devalokaṁ vaṇṇetvā āharaṇaṭṭhānaṁ katvā haranti. Akāsiyā rājūhivānusiṭṭhāti: “Idañcidañca baliṁ gaṇhathā” ti rājūhi anusiṭṭhā akāsiyasaṅkhātā rājapurisā viya. Tadassā ti taṁ assa dhanaṁ ādāya haranti. Corasamā ti abhūtabaliggāhakā sandhicchedakacorasadisā asappurisā. Vajjhā ti vadhārahā evarūpā pāpadhammā udāni loke na haññanti.

Bāhārasī ti bāhā asi. Idaṁ vuttaṁ hoti: idam-pi ariṭṭha, brāhmaṇānaṁ musāvādaṁ passa. Te kira yaññesu mahatiṁ palāsayaṭṭhiṁ: “Indassa bāhā asi dakkhiṇā” ti vatvā chindanti. Tañce etesaṁ vacanaṁ saccaṁ, atha chinnabāhu samāno kenassa bāhubalena indo asure jinātīti. Samaṅgī ti bāhusamaṅgī acchinnabāhu arogo yeva. Hantā ti asurānaṁ hantā. Paramo ti uttamo puññiddhiyā samannāgato aññesaṁ avajjho. Brāhmaṇā ti brāhmaṇānaṁ. Tuccharūpā ti tucchasabhāvā nipphalā. Vañcanā ti ye ca te brāhmaṇānaṁ mantā nāma, esā loke sandiṭṭhikā vañcanā.

Yathāpakārānī ti yādisāni iṭṭhakāni gahetvā yaññakarehi cityā katāti vadanti. Tiṭṭhaselā ti pabbatā hi acalā tiṭṭhā na upacitā ekagghanā silāmayā ca. Iṭṭhakāni calāni na ekagghanāni na silāmayāni. Parivaṇṇayantā ti etaṁ {6.216} yaññaṁ vaṇṇentā brāhmaṇā.

Samantavede ti paripuṇṇavede brāhmaṇe. Vahantī ti sotesu pi āvaṭṭesu pi patite vahanti, nimujjāpetvā jīvitakkhayaṁ pāpenti. Na tena byāpannarasūdakā nā ti ettha eko na-kāro pucchanattho hoti. Nanu tena byāpannarasūdakā nadiyoti taṁ pucchanto evamāha. Kasmā ti kena kāraṇena tāva mahāsamuddo va apeyyo kato, kiṁ mahābrahmā yamunādīsu nadīsu udakaṁ apeyyaṁ kātuṁ na sakkoti, samudde yeva sakkotīti. Dvirasaññu māhū ti dvirasaññū ahu, jātoti attho.

Pure puratthā ti ito pure pubbe puratthā paṭhamakappikakāle. Kā kassa bhariyā ti kā kassa bhariyā nāma. Tadā hi itthiliṅgam-eva natthi, pacchā methunadhammavasena mātāpitaro nāma jātā. Mano manussan-ti tadā hi mano yeva manussaṁ janesi, manomayāva sattā nibbattiṁsū ti attho. Tenā pi dhammenā ti tenā pi kāraṇena tena sabhāvena na koci jātiyā hīno. Na hi tadā khattiyādibhedo atthi, tasmā yaṁ brāhmaṇā vadanti: “Brāhmaṇāva jātiyā seṭṭhā, itare hīnā” ti, taṁ micchā. Evampī ti evaṁ vattamāne loke porāṇakavattaṁ jahitvā pacchā attanā sammannitvā katānaṁ vasena khattiyādayo cattāro koṭṭhāsā jātā, evam-pi vossaggavibhaṅgamāhu, attanā katehi kammavossaggehi tesaṁ sattānaṁ ekacce khattiyā jātā, ekacce brāhmaṇādayoti imaṁ vibhāgaṁ kathenti, tasmā: “Brāhmaṇāva seṭṭhā” ti vacanaṁ micchā.

Sattadhā ti yadi mahābrahmunā brāhmaṇānaññeva tayo vedā dinnā, na aññesaṁ, caṇḍālassa mante bhāsantassa muddhā sattadhā phaleyya, na ca phalati, tasmā imehi brāhmaṇehi attavadhāya mantā katā, attano yeva nesaṁ musāvāditaṁ pakāsentā guṇavadhaṁ karonti. Vācākatā ti ete mantā nāma musāvādena cintetvā katā. Giddhikatā gahītā ti lābhagiddhikatāya brāhmaṇehi gahitā. Dummocayā ti macchena gilitabaliso viya dummocayā. Kabyapathānupannā ti kabyākārakabrāhmaṇānaṁ vacanapathaṁ anupannā anugatā. Te hi yathā icchanti, tathā musā vatvā bandhanti. Bālānan-ti tesañhi bālānaṁ cittaṁ visame niviṭṭhaṁ, taṁ aññe appapaññāva abhisaddahanti.

Porisiyaṁbalenā ti porisiyasaṅkhātena balena. Idaṁ vuttaṁ hoti: yaṁ etesaṁ sīhādīnaṁ purisathāmasaṅkhātaṁ porisiyabalaṁ, tena balena samannāgato brāhmaṇo nāma natthi, sabbe imehi tiracchānehi pi hīnāyevā ti. Manussabhāvo ca gavaṁva pekkho ti apica yo etesaṁ manussabhāvo, so gunnaṁ viya pekkhitabbo. Kiṁkāraṇā? Jāti hi tesaṁ asamā samānā. Tesañhi brāhmaṇānaṁ duppaññatāya gohi saddhiṁ samānajāti yeva asamā. Aññam-eva hi gunnaṁ saṇṭhānaṁ, aññaṁ tesanti. Etena brāhmaṇe tiracchānesu sīhādīhi same pi akatvā gorūpasam-eva karoti.

Sace ca rājā ti ariṭṭha, yadi mahābrahmunā dinnabhāvena khattiyo va pathaviṁ vijitvā. Sajīvavā ti sahajīvīhi amaccehi samannāgato. Assavapārisajjo ti attano ovādakaraparisāvacaro va siyā, athassa parisāya yujjhitvā {6.217} rajjaṁ kātabbaṁ nāma na bhaveyya. Sayam-eva so ekako va sattusaṅghaṁ vijeyya, evaṁ sati yuddhe dukkhābhāvena tassa pajā niccasukhī bhaveyya, etañca natthi. Tasmā tesaṁ vacanaṁ micchā.

Khattiyamantā ti rājasatthañca tayo ca vedā attano āṇāya ruciyā: “Idam-eva kattabban”-ti pavattattā atthena ete samakā bhavanti. Avinicchinitvā ti tesaṁ khattiyamantānaṁ khattiyo pi vedānaṁ brāhmaṇo pi atthaṁ avinicchinitvā āṇāvaseneva uggaṇhanto taṁ atthaṁ udakoghena channamaggaṁ viya na bujjhati.

Atthena ete ti vañcanatthena ete samakā bhavanti. Kiṁkāraṇā? Brāhmaṇāva seṭṭhā, aññe vaṇṇā hīnāti vadanti. Ye ca te lābhādayo lokadhammā, sabbeva tesaṁ catunnam-pi vaṇṇānaṁ dhammā. Ekasatto pi etehi muttako nāma natthi. Iti brāhmaṇā lokadhammehi aparimuttāva samānā: “Seṭṭhā mayan”-ti musā kathenti.

Ibbhā ti gahapatikā. Tevijjasaṅghā cā ti brāhmaṇā pi tatheva puthūni kasigorakkhādīni kammāni karonti. Niccussukā ti niccaṁ ussukkajātā chandajātā. Tadappapaññā dvirasaññurā te ti tasmā bhātika, dvirasaññu nippaññā brāhmaṇā, ārā te dhammato. Porāṇakā hi brāhmaṇadhammā etarahi sunakhesu sandissantīti.

Evaṁ mahāsatto tassa vādaṁ bhinditvā attano vādaṁ patiṭṭhāpesi. Tassa dhammakathaṁ sutvā sabbā nāgaparisā somanassajātā ahesuṁ. Mahāsatto nesādabrāhmaṇaṁ nāgabhavanā nīharāpesi, paribhāsamattampissa nākāsi. Sāgarabrahmadatto pi ṭhapitadivasaṁ anatikkamitvā caturaṅginiyā senāya saha pitu vasanaṭṭhānaṁ agamāsi. Mahāsatto pi: “Mātulañca ayyakañca passissāmī” ti bheriṁ carāpetvā mahantena sirisobhaggena yamunāto uttaritvā tam-eva assamapadaṁ ārabbha pāyāsi. Avasesā bhātaro cassa mātāpitaro ca pacchato pāyiṁsu. Tasmiṁ khaṇe sāgarabrahmadatto mahāsattaṁ mahatiyā parisāya āgacchantaṁ asañjānitvā pitaraṁ pucchanto āha:

184. Kassa bherī mudiṅgā ca, saṅkhā paṇavadindimā,
Purato paṭipannāni, hāsayantā rathesabhaṁ.

185. Kassa kañcanapaṭṭena, puthunā vijjuvaṇṇinā,
Yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṁ.

186. Ukkāmukhapahaṭṭhaṁva, khadiraṅgārasannibhaṁ,
Mukhañca rucirā bhāti, ko eti siriyā jalaṁ.

187. Kassa {6.218} jambonadaṁ chattaṁ, sasalākaṁ manoramaṁ,
Ādiccaraṁsāvaraṇaṁ, ko eti siriyā jalaṁ.

188. Kassa aṅgaṁ pariggayha, vālabījanimuttamaṁ,
Ubhato varapuññassa, muddhani uparūpari.

189. Kassa pekhuṇahatthāni, citrāni ca mudūni ca,
Kañcanamaṇidaṇḍāni, caranti dubhato mukhaṁ.

190. Khadiraṅgāravaṇṇābhā, ukkāmukhapahaṁsitā,
Kassete kuṇḍalā vaggū, sobhanti dubhato mukhaṁ.

191. Kassa vātena chupitā, niddhantā mudukāḷakā,
Sobhayanti nalāṭantaṁ, nabhā vijjurivuggatā.

192. Kassa etāni akkhīni, āyatāni puthūni ca,
Ko sobhati visālakkho, kassetaṁ uṇṇajaṁ mukhaṁ.

193. Kassete lapanajātā, suddhā saṅkhavarūpamā,
Bhāsamānassa sobhanti, dantā kuppilasādisā.

194. Kassa lākhārasasamā, hatthapādā sukhedhitā,
Ko so bimboṭṭhasampanno, divā sūriyo va bhāsati.

195. Himaccaye himavati, mahāsālo va pupphito,
Ko so odātapāvāro, jayaṁ indo va sobhati.

196. Suvaṇṇapīḷakākiṇṇaṁ, maṇidaṇḍavicittakaṁ,
Ko so parisamogayha, īsaṁ khaggaṁ pamuñcati.

197. Suvaṇṇavikatā cittā, sukatā cittasibbanā,
Ko so omuñcate pādā, namo katvā mahesino ti.

Tattha paṭipannānī ti kassetāni tūriyāni purato paṭipannāni. Hāsayantā ti etaṁ rājānaṁ hāsayantā. Kassa kañcanapaṭṭenā ti kassa nalāṭante bandhena uṇhīsapaṭṭena vijjuyā meghamukhaṁ viya mukhaṁ pajjotatīti pucchati. Yuvā kalāpasannaddho ti taruṇo sannaddhakalāpo. Ukkāmukhapahaṭṭhaṁvā ti kammāruddhane pahaṭṭhasuvaṇṇaṁ viya. Khadiraṅgārasannibhan-ti ādittakhadiraṅgārasannibhaṁ. Jambonadan-ti rattasuvaṇṇamayaṁ. Aṅgaṁ pariggayhā ti cāmarigāhakena aṅgena pariggahitā hutvā. Vālabījanimuttaman-ti uttamaṁ vālabījaniṁ. Pekhuṇahatthānī ti morapiñchahatthakāni. Citrānī ti sattaratanacitrāni. Kañcanamaṇidaṇḍānī ti tapanīyasuvaṇṇena ca maṇīhi {6.219} ca khaṇitadaṇḍāni. Dubhato mukhan-ti mukhassa ubhayapassesu caranti.

Vātena chupitā ti vātapahaṭā. Niddhantā ti siniddhaantā. Nalāṭantan-ti kassete evarūpā kesā nalāṭantaṁ upasobhenti. Nabhā vijjurivuggatā ti nabhato uggatā vijju viya. Uṇṇajan-ti kañcanādāso viya paripuṇṇaṁ. Lapanajātā ti mukhajātā. Kuppilasādisā ti mandālakamakulasadisā. Sukhedhitā ti sukhaparihaṭā. Jayaṁ indovā ti jayaṁ patto indo viya. Suvaṇṇapīḷakākiṇṇan-ti suvaṇṇapīḷakāhi ākiṇṇaṁ. Maṇidaṇḍavicittakan-ti maṇīhi tharumhi vicittakaṁ. Suvaṇṇavikatā ti suvaṇṇakhacitā. Cittā ti sattaratanavicittā. Sukatā ti suṭṭhu niṭṭhitā. Cittasibbanā ti citrasibbiniyo. Ko so omuñcate pādā ti ko esa pādato evarūpā pādukā omuñcatīti.

Evaṁ puttena sāgarabrahmadattena puṭṭho iddhimā abhiññālābhī tāpaso: “Tāta, ete dhataraṭṭharañño puttā tava bhāgineyyanāgā” ti ācikkhanto gāthamāha.

198. Dhataraṭṭhā hi te nāgā, iddhimanto yasassino,
Samuddajāya uppannā, nāgā ete mahiddhikā ti.

Evaṁ tesaṁ kathentānaññeva nāgaparisā patvā tāpasassa pāde vanditvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Samuddajā pi pitaraṁ vanditvā roditvā nāgaparisāya saddhiṁ nāgabhavanam-eva gatā. Sāgarabrahmadatto pi tattheva katipāhaṁ vasitvā bārāṇasim-eva gato. Samuddajā nāgabhavane yeva kālamakāsi. Bodhisatto yāvajīvaṁ sīlaṁ rakkhitvā uposathakammaṁ katvā āyupariyosāne saddhiṁ parisāya saggapuraṁ pūresi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ upāsakā porāṇakapaṇḍitā anuppanne pi buddhe evarūpaṁ nāma sampattiṁ pahāya uposathakammaṁ kariṁsuyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi. Desanāpariyosāne upāsakā sotāpattiphale patiṭṭhahiṁsu. Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṁ, nesādabrāhmaṇo devadatto, somadatto ānando, ajamukhī uppalavaṇṇā, sudassano sāriputto, subhogo moggallāno, kāṇāriṭṭho sunakkhatto, bhūridatto pana aham-eva sammāsambuddho ahosinti.

Bhūridattajātakavaṇṇanā chaṭṭhāniṭṭhitā