Paṭhamo Bhāgo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Khuddakanikāye

Jātaka-aṭṭhakathā

Ganthārambhakathā

Jātikoṭisahassehi [PTS 1.1], pamāṇarahitaṁ hitaṁ,
Lokassa lokanāthena, kataṁ yena mahesinā.

Tassa pāde namassitvā, katvā dhammassa cañjaliṁ,
Saṅghañca patimānetvā, sabbasammānabhājanaṁ.

Namassanādino assa, puññassa ratanattaye,
Pavattassānubhāvena, chetvā sabbe upaddave.

Taṁ taṁ kāraṇamāgamma, desitāni jutīmatā,
Apaṇṇakādīni purā, jātakāni mahesinā.

Yāni yesu ciraṁ satthā, lokanittharaṇatthiko,
Anante bodhisambhāre, paripācesi nāyako.

Tāni sabbāni ekajjhaṁ, āropentehi saṅgahaṁ,
Jātakaṁ nāma saṅgītaṁ, dhammasaṅgāhakehi yaṁ.

Buddhavaṁsassa etassa, icchantena ciraṭṭhitiṁ,
Yācito abhigantvāna, therena atthadassinā.

Asaṁsaṭṭhavihāre, sadā suddhavihārinā,
Tatheva buddhamittena, santacittena viññunā.

Mahiṁsāsakavaṁsamhi, sambhūtena nayaññunā,
Buddhadevena ca tathā, bhikkhunā suddhabuddhinā.

Mahāpurisacariyānaṁ, ānubhāvaṁ acintiyaṁ,
Tassa vijjotayantassa, jātakassatthavaṇṇanaṁ.

Mahāvihāravāsīnaṁ, vācanāmagganissitaṁ,
Bhāsissaṁ bhāsato taṁ me, sādhu gaṇhantu sādhavo ti.

Nidānakathā

[PTS 1.2] panāyaṁ jātakassa atthavaṇṇanā dūrenidānaṁ, avidūrenidānaṁ, santikenidānanti imāni tīṇi nidānāni dassetvā vaṇṇiyamānā ye naṁ suṇanti, tehi samudāgamato paṭṭhāya viññātattā yasmā suṭṭhu viññātā nāma hoti, tasmā taṁ tāni nidānāni dassetvā vaṇṇayissāma.

Tattha ādito tāva tesaṁ nidānānaṁ paricchedo veditabbo. Dīpaṅkarapādamūlasmiñhi katābhinīhārassa mahāsattassa yāva vessantarattabhāvā cavitvā tusitapure nibbatti, tāva pavatto kathāmaggo dūrenidānaṁ nāma. Tusitabhavanato pana cavitvā yāva bodhimaṇḍe sabbaññutappatti, tāva pavatto kathāmaggo avidūrenidānaṁ nāma. Santikenidānaṁ pana tesu tesu ṭhānesu viharato tasmiṁ tasmiṁ yeva ṭhāne labbhatī ti.

1. Dūrenidānakathā

Tatridaṁ dūrenidānaṁ nāma: ito kira kappasatasahassādhikānaṁ catunnaṁ asaṅkhyeyyānaṁ matthake amaravatī nāma nagaraṁ ahosi. Tattha sumedho nāma brāhmaṇo paṭivasati ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā kulaparivaṭṭā akkhitto anupakuṭṭho jātivādena abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. So aññaṁ kammaṁ akatvā brāhmaṇasippam-eva uggaṇhi. Tassa daharakāle yeva mātāpitaro kālamakaṁsu. Athassa rāsivaḍḍhako amacco āyapotthakaṁ āharitvā suvaṇṇarajatamaṇimuttādibharite gabbhe vivaritvā: “Ettakaṁ te, kumāra, mātu santakaṁ, ettakaṁ pitu santakaṁ, ettakaṁ ayyakapayyakānan”-ti yāva sattamā kulaparivaṭṭā dhanaṁ ācikkhitvā: “Etaṁ paṭipajjāhī” ti āha. Sumedhapaṇḍito cintesi: “imaṁ dhanaṁ saṁharitvā mayhaṁ pitupitāmahādayo paralokaṁ gacchantā ekaṁ kahāpaṇam-pi gahetvā na gatā, mayā pana gahetvā gamanakāraṇaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti. So rañño ārocetvā nagare bheriṁ carāpetvā mahājanassa dānaṁ datvā tāpasapabbajjaṁ pabbaji. Imassa panatthassa āvibhāvatthaṁ imasmiṁ ṭhāne sumedhakathā kathetabbā. Sā panesā kiñcā pi buddhavaṁse nirantaraṁ āgatā yeva, gāthāsambandhena pana āgatattā na suṭṭhu pākaṭā. Tasmā taṁ antarantarā gāthāya sambandhadīpakehi vacanehi saddhiṁ kathessāma.

Sumedhakathā

Kappasatasahassādhikānañhi catunnaṁ asaṅkhyeyyānaṁ matthake dasahi saddehi avivittaṁ: “Amaravatī” ti ca: “Amaran”-ti ca laddhanāmaṁ nagaraṁ ahosi, yaṁ sandhāya buddhavaṁse vuttaṁ:

Kappe [PTS 1.3] ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye,
Amaraṁ nāma nagaraṁ, dassaneyyaṁ manoramaṁ,
Dasahi saddehi avivittaṁ, annapānasamāyutan-ti.

Tattha dasahi saddehi avivittan-ti hatthisaddena, assasaddena, rathasaddena, bherisaddena, mudiṅgasaddena, vīṇāsaddena, sammasaddena, tāḷasaddena, saṅkhasaddena: “Asnātha, pivatha, khādathā” ti dasamena saddenāti imehi dasahi saddehi avivittaṁ ahosi. Tesaṁ pana saddānaṁ ekadesam-eva gahetvā:

Hatthisaddaṁ assasaddaṁ, bherisaṅkharathāni ca,
Khādatha pivatha ceva, annapānena ghositan-ti.

Buddhavaṁse imaṁ gāthaṁ vatvā:

Nagaraṁ sabbaṅgasampannaṁ, sabbakammamupāgataṁ,
Sattaratanasampannaṁ, nānājanasamākulaṁ,
Samiddhaṁ devanagaraṁva, āvāsaṁ puññakamminaṁ.

Nagare amaravatiyā, sumedho nāma brāhmaṇo,
Anekakoṭisannicayo, pahūtadhanadhaññavā.

Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedāna pāragū,
Lakkhaṇe itihāse ca, sadhamme pāramiṁ gato ti.

Vuttaṁ:

Athekadivasaṁ so sumedhapaṇḍito uparipāsādavaratale rahogato hutvā pallaṅkaṁ ābhujitvā nisinno cintesi: “Punabbhave, paṇḍita, paṭisandhiggahaṇaṁ nāma dukkhaṁ, tathā nibbattanibbattaṭṭhāne sarīrabhedanaṁ, ahañca jātidhammo jarādhammo byādhidhammo maraṇadhammo, evaṁbhūtena mayā ajātiṁ ajaraṁ abyādhiṁ adukkhaṁ sukhaṁ sītalaṁ amatamahānibbānaṁ pariyesituṁ vaṭṭati, avassaṁ bhavato muccitvā nibbānagāminā ekena maggena bhavitabban”-ti. Tena vuttaṁ:

Rahogato nisīditvā, evaṁ cintesahaṁ tadā,
Dukkho punabbhavo nāma, sarīrassa ca bhedanaṁ.

Jātidhammo jarādhammo, byādhidhammo sahaṁ tadā,
Ajaraṁ amataṁ khemaṁ, pariyesissāmi nibbutiṁ.

Yaṁnūnimaṁ pūtikāyaṁ, nānākuṇapapūritaṁ,
Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṁ, anapekkho anatthiko.

Atthi [PTS 1.4] hehiti so maggo, na so sakkā na hetuye,
Pariyesissāmi taṁ maggaṁ, bhavato parimuttiyā ti.

Tato uttari pi evaṁ cintesi: yathā hi loke dukkhassa paṭipakkhabhūtaṁ sukhaṁ nāma atthi, evaṁ bhave sati tappaṭipakkhena vibhavenā pi bhavitabbaṁ. Yathā ca uṇhe sati tassa vūpasamabhūtaṁ sītam-pi atthi, evaṁ rāgādīnaṁ aggīnaṁ vūpasamena nibbānenā pi bhavitabbaṁ. Yathā ca pāpassa lāmakassa dhammassa paṭipakkhabhūto kalyāṇo anavajjadhammo pi atthi yeva, evam-eva pāpikāya jātiyā sati sabbajātikkhepanato ajātisaṅkhātena nibbānenā pi bhavitabbamevā ti. Tena vuttaṁ:

Yathā pi dukkhe vijjante, sukhaṁ nāma pi vijjati,
Evaṁ bhave vijjamāne, vibhavo pi icchitabbako.

Yathā pi uṇhe vijjante, aparaṁ vijjati sītalaṁ,
Evaṁ tividhaggi vijjante, nibbānaṁ icchitabbakaṁ.

Yathā pi pāpe vijjante, kalyāṇama pi vijjati,
Evam-eva jāti vijjante, ajātipicchitabbakan-ti.

Aparam-pi cintesi: yathā nāma gūtharāsimhi nimuggena purisena dūrato pañcavaṇṇapadumasañchannaṁ mahātaḷākaṁ disvā: “Katarena nu kho maggena ettha gantabban”-ti taṁ taḷākaṁ gavesituṁ yuttaṁ. Yaṁ tassa agavesanaṁ, na so taḷākassa doso. Evam-eva kilesamaladhovane amatamahānibbānataḷāke vijjante tassa agavesanaṁ na amatanibbānamahātaḷākassa doso. Yathā ca corehi samparivārito puriso palāyanamagge vijjamāne pi sace na palāyati, na so maggassa doso, purisasseva doso. Evam-eva kilesehi parivāretvā gahitassa purisassa vijjamāne yeva nibbānagāmimhi sive magge maggassa agavesanaṁ nāma na maggassa doso, puggalasseva doso. Yathā ca byādhipīḷito puriso vijjamāne byādhitikicchake vejje sace taṁ vejjaṁ gavesitvā byādhiṁ na tikicchāpeti, na so vejjassa doso, purisasseva doso. Evam-eva yo kilesabyādhipīḷito puriso kilesavūpasamamaggakovidaṁ vijjamānam-eva ācariyaṁ na gavesati, tasseva doso, na kilesavināsakassa ācariyassāti. Tena vuttaṁ:

Yathā gūthagato puriso, taḷākaṁ disvāna pūritaṁ,
Na gavesati taṁ taḷākaṁ, na doso taḷākassa so.

Evaṁ kilesamaladhove, vijjante amatantaḷe,
Na gavesati taṁ taḷākaṁ, na doso amatantaḷe.

Yathā [PTS 1.5] arīhi pariruddho, vijjante gamanampathe,
Na palāyati so puriso, na doso añjasassa so.

Evaṁ kilesapariruddho, vijjamāne sive pathe,
Na gavesati taṁ maggaṁ, na doso sivamañjase.

Yathā pi byādhito puriso, vijjamāne tikicchake,
Na tikicchāpeti taṁ byādhiṁ, na doso so tikicchake.

Evaṁ kilesabyādhīhi, dukkhito paripīḷito,
Na gavesati taṁ ācariyaṁ, na doso so vināyake ti.

Aparam-pi cintesi: yathā maṇḍanajātiko puriso kaṇṭhe āsattaṁ kuṇapaṁ chaḍḍetvā sukhī gacchati, evaṁ mayā pi imaṁ pūtikāyaṁ chaḍḍetvā anapekkhena nibbānanagaraṁ pavisitabbaṁ. Yathā ca naranāriyo ukkārabhūmiyaṁ uccārapassāvaṁ katvā na taṁ ucchaṅgena vā ādāya dasantena vā veṭhetvā gacchanti, jigucchamānā pana anapekkhāva chaḍḍetvā gacchanti, evaṁ mayā pi imaṁ pūtikāyaṁ anapekkhena chaḍḍetvā amataṁ nibbānanagaraṁ pavisituṁ vaṭṭati. Yathā ca nāvikā nāma jajjaraṁ nāvaṁ anapekkhā chaḍḍetvā gacchanti, evaṁ aham-pi imaṁ navahi vaṇamukhehi paggharantaṁ kāyaṁ chaḍḍetvā anapekkho nibbānapuraṁ pavisissāmi. Yathā ca puriso nānāratanāni ādāya corehi saddhiṁ maggaṁ gacchanto attano ratananāsabhayena te chaḍḍetvā khemaṁ maggaṁ gaṇhāti, evaṁ ayam-pi karajakāyo ratanavilopakacorasadiso. Sacāhaṁ ettha taṇhaṁ karissāmi, ariyamaggakusaladhammaratanaṁ me nassissati. Tasmā mayā imaṁ corasadisaṁ kāyaṁ chaḍḍetvā nibbānanagaraṁ pavisituṁ vaṭṭatīti. Tena vuttaṁ:

Yathā pi kuṇapaṁ puriso, kaṇṭhe baddhaṁ jigucchiya,
Mocayitvāna gaccheyya, sukhī serī sayaṁvasī.

Tathevimaṁ pūtikāyaṁ, nānākuṇapasañcayaṁ,
Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṁ, anapekkho anatthiko.

Yathā uccāraṭṭhānamhi, karīsaṁ naranāriyo,
Chaḍḍayitvāna gacchanti, anapekkhā anatthikā.

Evamevāhaṁ imaṁ kāyaṁ, nānākuṇapapūritaṁ,
Chaḍḍayitvāna gacchissaṁ, vaccaṁ katvā yathā kuṭiṁ.

Yathā pi jajjaraṁ nāvaṁ, paluggaṁ udagāhiniṁ,
Sāmī chaḍḍetvā gacchanti, anapekkhā anatthikā.

Evamevāhaṁ [PTS 1.6] imaṁ kāyaṁ, navacchiddaṁ dhuvassavaṁ,
Chaḍḍayitvāna gacchissaṁ, jiṇṇanāvaṁva sāmikā.

Yathā pi puriso corehi, gacchanto bhaṇḍamādiya,
Bhaṇḍacchedabhayaṁ disvā, chaḍḍayitvāna gacchati.

Evam-eva ayaṁ kāyo, mahācorasamo viya,
Pahāyimaṁ gamissāmi, kusalacchedanābhayā ti.

Evaṁ sumedhapaṇḍito nānāvidhāhi upamāhi imaṁ nekkhammūpasaṁhitaṁ atthaṁ cintetvā sakanivesane aparimitaṁ bhogakkhandhaṁ heṭṭhā vuttanayena kapaṇaddhikādīnaṁ vissajjetvā mahādānaṁ datvā vatthukāme ca kilesakāme ca pahāya amaranagarato nikkhamitvā ekako va himavante dhammikaṁ nāma pabbataṁ nissāya assamaṁ katvā tattha paṇṇasālañca caṅkamañca māpetvā pañcahi nīvaraṇadosehi vivajjitaṁ: “Evaṁ samāhite citte” ti ādinā nayena vuttehi aṭṭhahi kāraṇaguṇehi samupetaṁ abhiññāsaṅkhātaṁ balaṁ āharituṁ tasmiṁ assamapade navadosasamannāgataṁ sāṭakaṁ pajahitvā dvādasaguṇasamannāgataṁ vākacīraṁ nivāsetvā isipabbajjaṁ pabbaji. Evaṁ pabbajito aṭṭhadosasamākiṇṇaṁ taṁ paṇṇasālaṁ pahāya dasaguṇasamannāgataṁ rukkhamūlaṁ upagantvā sabbaṁ dhaññavikatiṁ pahāya pavattaphalabhojano hutvā nisajjaṭṭhānacaṅkamanavaseneva padhānaṁ padahanto sattāhabbhantare yeva aṭṭhannaṁ samāpattīnaṁ pañcannañca abhiññānaṁ lābhī ahosi. Evaṁ taṁ yathāpatthitaṁ abhiññābalaṁ pāpuṇi. Tena vuttaṁ:

Evāhaṁ cintayitvāna, nekakoṭisataṁ dhanaṁ,
Nāthānāthānaṁ datvāna, himavantamupāgamiṁ.

Himavantassāvidūre, dhammiko nāma pabbato,
Assamo sukato mayhaṁ, paṇṇasālā sumāpitā.

Caṅkamaṁ tattha māpesiṁ, pañcadosavivajjitaṁ,
Aṭṭhaguṇasamupetaṁ, abhiññābalamāhariṁ.

Sāṭakaṁ pajahiṁ tattha, navadosamupāgataṁ,
Vākacīraṁ nivāsesiṁ, dvādasaguṇamupāgataṁ.

Aṭṭhadosasamākiṇṇaṁ, pajahiṁ paṇṇasālakaṁ,
Upāgamiṁ rukkhamūlaṁ, guṇe dasahupāgataṁ.

Vāpitaṁ ro pitaṁ dhaññaṁ, pajahiṁ niravasesato,
Anekaguṇasampannaṁ, pavattaphalamādiyiṁ.

Tatthappadhānaṁ [PTS 1.7] padahiṁ, nisajjaṭṭhānacaṅkame,
Abbhantaramhi sattāhe, abhiññābalapāpuṇin-ti.

Tattha: “Assamo sukato mayhaṁ, paṇṇasālā sumāpitā” ti imāya pāḷiyā sumedhapaṇḍitena assamapaṇṇasālācaṅkamā sahatthā māpitā viya vuttā. Ayaṁ panettha attho: mahāsattaṁ: “Himavantaṁ ajjhogāhetvā ajja dhammikaṁ pabbataṁ pavisissāmī” ti nikkhantaṁ disvā sakko devānamindo vissakammadevaputtaṁ āmantesi: “tāta, ayaṁ sumedhapaṇḍito pabbajissāmīti nikkhanto, etassa vasanaṭṭhānaṁ māpehī” ti. So tassa vacanaṁ sampaṭicchitvā ramaṇīyaṁ assamaṁ, suguttaṁ paṇṇasālaṁ, manoramaṁ caṅkamañca māpesi. Bhagavā pana tadā attano puññānubhāvena nipphannaṁ taṁ assamapadaṁ sandhāya sāriputta, tasmiṁ dhammikapabbate:

Assamo sukato mayhaṁ, paṇṇasālā sumāpitā,
Caṅkamaṁ tattha māpesiṁ, pañcadosavivajjitan-ti.

Āha. Tattha sukato mayhan-ti sukato mayā. Paṇṇasālā sumāpitā ti paṇṇacchadanasālā pi me sumāpitā ahosi.

Pañcadosavivajjitan-ti pañcime caṅkamadosā nāma: thaddhavisamatā, antorukkhatā, gahanacchannatā, atisambādhatā, ativisālatāti. Thaddhavisamabhūmibhāgasmiñhi caṅkame caṅkamantassa pādā rujjanti, phoṭā uṭṭhahanti, cittaṁ ekaggaṁ na labhati, kammaṭṭhānaṁ vipajjati. Mudusamatale pana phāsuvihāraṁ āgamma kammaṭṭhānaṁ sampajjati. Tasmā thaddhavisamabhūmibhāgatā eko dosoti veditabbo. Caṅkamassa anto vā majjhe vā koṭiyaṁ vā rukkhe sati pamādamāgamma caṅkamantassa nalāṭaṁ vā sīsaṁ vā paṭihaññatīti antorukkhatā dutiyo doso. Tiṇalatādigahanacchanne caṅkame caṅkamanto andhakāravelāyaṁ uragādike pāṇe akkamitvā vā māreti, tehi vā daṭṭho dukkhaṁ āpajjatīti gahanacchannatā tatiyo doso. Atisambādhe caṅkame vitthārato ratanike vā aḍḍharatanike vā caṅkamantassa paricchede pakkhalitvā nakhā pi aṅguliyo pi bhijjantīti atisambādhatā catuttho doso. Ativisāle caṅkame caṅkamantassa cittaṁ vidhāvati, ekaggataṁ na labhatīti ativisālatā pañcamo doso. Puthulato pana diyaḍḍharatanaṁ dvīsu passesu ratanamattaanucaṅkamaṁ dīghato saṭṭhihatthaṁ mudutalaṁ samavippakiṇṇavālukaṁ caṅkamaṁ vaṭṭati cetiyagirimhi dīpappasādakamahindattherassa caṅkamanaṁ viya, tādisaṁ taṁ ahosi. Tenāha: “Caṅkamaṁ tattha māpesiṁ, pañcadosavivajjitan”-ti.

Aṭṭhaguṇasamupetan-ti aṭṭhahi samaṇasukhehi upetaṁ. Aṭṭhimāni samaṇasukhāni nāma: dhanadhaññapariggahābhāvo, anavajjapiṇḍapātapariyesanabhāvo, nibbutapiṇḍapātabhuñjanabhāvo, raṭṭhaṁ pīḷetvā dhanasāraṁ vā sīsakahāpaṇādīni vā gaṇhantesu rājakulesu raṭṭhapīḷanakilesābhāvo, upakaraṇesu nicchandarāgabhāvo, coravilope nibbhayabhāvo, rājarājamahāmattehi asaṁsaṭṭhabhāvo, catūsu disāsu appaṭihatabhāvoti. Idaṁ vuttaṁ [PTS 1.8] hoti: yathā tasmiṁ assame vasantena sakkā honti imāni aṭṭha samaṇasukhāni vindituṁ, evaṁ aṭṭhaguṇasamupetaṁ taṁ assamaṁ māpesinti.

Abhiññābalamāharin-ti pacchā tasmiṁ assame vasanto kasiṇaparikammaṁ katvā abhiññānaṁ samāpattīnañca uppādanatthāya aniccato dukkhato vipassanaṁ ārabhitvā thāmappattaṁ vipassanābalaṁ āhariṁ. Yathā tasmiṁ vasanto taṁ balaṁ āharituṁ sakkomi, evaṁ taṁ assamaṁ tassa abhiññatthāya vipassanābalassa anucchavikaṁ katvā māpesinti attho.

Sāṭakaṁ pajahiṁ tattha, navadosamupāgatanti etthāyaṁ anupubbikathā: tadā kira kuṭileṇacaṅkamādipaṭimaṇḍitaṁ pupphūpagaphalūpagarukkhasañchannaṁ ramaṇīyaṁ madhurasalilāsayaṁ apagatavāḷamigabhiṁsanakasakuṇaṁ pavivekakkhamaṁ assamaṁ māpetvā alaṅkatacaṅkamassa ubhosu antesu ālambanaphalakaṁ saṁvidhāya nisīdanatthāya caṅkamavemajjhe samatalaṁ muggavaṇṇasilaṁ māpetvā antopaṇṇasālāyaṁ jaṭāmaṇḍalavākacīratidaṇḍakuṇḍikādike tāpasaparikkhāre, maṇḍape pānīyaghaṭapānīyasaṅkhapānīyasarāvāni, aggisālāyaṁ aṅgārakapalladāruādīnīti evaṁ yaṁ yaṁ pabbajitānaṁ upakārāya saṁvattati, taṁ taṁ sabbaṁ māpetvā paṇṇasālāya bhittiyaṁ: “Ye keci pabbajitukāmā ime parikkhāre gahetvā pabbajantū” ti akkharāni chinditvā devalokam-eva gate vissakammadevaputte sumedhapaṇḍito himavantapabbatapāde girikandarānusārena attano nivāsānurūpaṁ phāsukaṭṭhānaṁ olokento nadīnivattane vissakammanimmitaṁ sakkadattiyaṁ ramaṇīyaṁ assamaṁ disvā caṅkamanakoṭiṁ gantvā padavalañjaṁ apassanto: “Dhuvaṁ pabbajitā dhuragāme bhikkhaṁ pariyesitvā kilantarūpā āgantvā paṇṇasālaṁ pavisitvā nisinnā bhavissantī” ti cintetvā thokaṁ āgametvā: “Ativiya cirāyanti, jānissāmī” ti paṇṇāsālākuṭidvāraṁ vivaritvā anto pavisitvā ito cito ca olokento mahābhittiyaṁ akkharāni vācetvā: “Mayhaṁ kappiyaparikkhārā ete, ime gahetvā pabbajissāmī” ti attano nivatthapārutaṁ sāṭakayugaṁ pajahi. Tenāha: “Sāṭakaṁ pajahiṁ tatthā” ti. Evaṁ paviṭṭho ahaṁ, sāriputta, tassaṁ paṇṇasālāyaṁ sāṭakaṁ pajahiṁ.

Navadosamupāgatan-ti sāṭakaṁ pajahanto nava dose disvā pajahinti dīpeti. Tāpasapabbajjaṁ pabbajitānañhi sāṭakasmiṁ nava dosā upaṭṭhahanti. Tesu tassa mahagghabhāvo eko doso, parapaṭibaddhatāya uppajjanabhāvo eko, paribhogena lahuṁ kilissanabhāvo eko. Kiliṭṭho hi dhovitabbo ca rajitabbo ca hoti. Paribhogena jīraṇabhāvo eko. Jiṇṇassa hi tunnaṁ vā aggaḷadānaṁ vā kātabbaṁ hoti. Puna pariyesanāya durabhisambhavabhāvo eko, tāpasapabbajjāya asāruppabhāvo eko, paccatthikānaṁ sādhāraṇabhāvo eko. Yathā hi naṁ paccatthikā na gaṇhanti, evaṁ gopetabbo hoti. Paribhuñjantassa vibhūsanaṭṭhānabhāvo eko, gahetvā vicarantassa khandhabhāramahicchabhāvo ekoti.

Vākacīraṁ nivāsesin-ti tadāhaṁ, sāriputta, ime nava dose disvā sāṭakaṁ pahāya vākacīraṁ nivāsesiṁ, muñjatiṇaṁ [PTS 1.9] hīraṁ hīraṁ katvā ganthetvā katavākacīraṁ nivāsanapārupanatthāya ādiyinti attho.

Dvādasaguṇamupāgatan-ti dvādasahi ānisaṁsehi samannāgataṁ. Vākacīrasmiñhi dvādasa ānisaṁsā: appagghaṁ sundaraṁ kappiyanti ayaṁ tāva eko ānisaṁso, sahatthā kātuṁ sakkāti ayaṁ dutiyo, paribhogena saṇikaṁ kilissati, dhoviyamāne pi papañco natthīti ayaṁ tatiyo, paribhogena jiṇṇe pi sibbitabbābhāvo catuttho, puna pariyesantassa sukhena karaṇabhāvo pañcamo, tāpasapabbajjāya sāruppabhāvo chaṭṭho, paccatthikānaṁ nirupabhogabhāvo sattamo, paribhuñjantassa vibhūsanaṭṭhānābhāvo aṭṭhamo, dhāraṇe sallahukabhāvo navamo, cīvarapaccaye appicchabhāvo dasamo, vākuppattiyā dhammikaanavajjabhāvo ekādasamo, vākacīre naṭṭhe pi anapekkhabhāvo dvādasamoti.

Aṭṭhadosasamākiṇṇaṁ, pajahiṁ paṇṇasālakan-ti. Kathaṁ pajahi? So kira varasāṭakayugaṁ omuñcitvā cīvaravaṁse laggitaṁ anojapupphadāmasadisaṁ rattaṁ vākacīraṁ gahetvā nivāsetvā, tassūpari aparaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ vākacīraṁ paridahitvā, punnāgapupphasantharasadisaṁ sakhuraṁ ajinacammaṁ ekaṁsaṁ katvā jaṭāmaṇḍalaṁ paṭimuñcitvā cūḷāya saddhiṁ niccalabhāvakaraṇatthaṁ sārasūciṁ pavesetvā muttajālasadisāya sikkāya pavāḷavaṇṇaṁ kuṇḍikaṁ odahitvā tīsu ṭhānesu vaṅkakājaṁ ādāya ekissā kājakoṭiyā kuṇḍikaṁ, ekissā aṅkusapacchitidaṇḍakādīni olaggetvā khāribhāraṁ aṁse katvā, dakkhiṇena hatthena kattaradaṇḍaṁ gahetvā paṇṇasālato nikkhamitvā saṭṭhihatthe mahācaṅkame aparāparaṁ caṅkamanto attano vesaṁ oloketvā: “mayhaṁ manoratho matthakaṁ patto, sobhati vata me pabbajjā, buddhapaccekabuddhādīhi sabbehi dhīrapurisehi vaṇṇitā thomitā ayaṁ pabbajjā nāma, pahīnaṁ me gihibandhanaṁ, nikkhantosmi nekkhammaṁ, laddhā me uttamapabbajjā, karissāmi samaṇadhammaṁ, labhissāmi maggaphalasukhan”-ti ussāhajāto khārikājaṁ otāretvā caṅkamavemajjhe muggavaṇṇasilāpaṭṭe suvaṇṇapaṭimā viya nisinno divasabhāgaṁ vītināmetvā sāyanhasamayaṁ paṇṇasālaṁ pavisitvā, bidalamañcakapasse kaṭṭhattharikāya nipanno sarīraṁ utuṁ gāhāpetvā, balavapaccūse pabujjhitvā attano āgamanaṁ āvajjesi: “Ahaṁ gharāvāse ādīnavaṁ disvā amitabhogaṁ anantayasaṁ pahāya araññaṁ pavisitvā nekkhammagavesako hutvā pabbajito, ito dāni paṭṭhāya pamādacāraṁ carituṁ na vaṭṭati.

Pavivekañhi pahāya vicarantaṁ micchāvitakkamakkhikā khādanti, idāni mayā vivekamanubrūhetuṁ vaṭṭati. Ahañhi gharāvāsaṁ palibodhato disvā nikkhanto, ayañca manāpā paṇṇasālā, beluvapakkavaṇṇaparibhaṇḍakatā bhūmi, rajatavaṇṇā setabhittiyo, kapotapādavaṇṇaṁ paṇṇacchadanaṁ, vicittattharaṇavaṇṇo bidalamañcako, nivāsaphāsukaṁ vasanaṭṭhānaṁ, na etto atirekatarā viya me gehasampadā paññāyatī” ti paṇṇasālāya dose vicinanto aṭṭha dose passi.

Paṇṇasālāparibhogasmiñhi aṭṭha ādīnavā: mahāsamārambhena dabbasambhāre samodhānetvā karaṇapariyesanabhāvo eko ādīnavo, tiṇapaṇṇamattikāsu patitāsu tāsaṁ [PTS 1.10] punappunaṁ ṭhapetabbatāya nibandhajagganabhāvo dutiyo, senāsanaṁ nāma mahallakassa pāpuṇāti, avelāya vuṭṭhāpiyamānassa cittekaggatā na hotīti uṭṭhāpaniyabhāvo tatiyo, sītuṇhapaṭighātena kāyassa sukhumālakaraṇabhāvo catuttho, gehaṁ paviṭṭhena yaṁkiñci pāpaṁ sakkā kātunti garahāpaṭicchādanabhāvo pañcamo, “mayhan”-ti pariggahakaraṇabhāvo chaṭṭho, gehassa atthibhāvo nāma sadutiyakavāsoti sattamo, ūkāmaṅgulagharagoḷikādīnaṁ sādhāraṇatāya bahusādhāraṇabhāvo aṭṭhamo. Iti ime aṭṭha ādīnave disvā mahāsatto paṇṇasālaṁ pajati. Tenāha: “Aṭṭhadosasamākiṇṇaṁ, pajahiṁ paṇṇasālakan”-ti.

Upāgamiṁ rukkhamūlaṁ, guṇe dasahupāgatan-ti channaṁ paṭikkhipitvā dasahi guṇehi upetaṁ rukkhamūlaṁ upagatosmīti vadati. Tatrime dasa guṇā: appasamārambhatā eko guṇo, upagamanamattakam-eva hi tattha hoti; apaṭijagganatā dutiyo, tañhi sammaṭṭham-pi asammaṭṭham-pi paribhogaphāsukaṁ hoti yeva. Anuṭṭhāpariyabhāvo tatiyo, garahaṁ nappaṭicchādeti; tattha hi pāpaṁ karonto lajjatīti garahāya appaṭicchannabhāvo catuttho; abbhokāsavāso viya kāyaṁ na santhambhetīti kāyassa asanthambhanabhāvo pañcamo; pariggahakaraṇābhāvo chaṭṭho; gehālayapaṭikkhepo sattamo; bahusādhāraṇagehe viya: “Paṭijaggissāmi naṁ, nikkhamathā” ti nīharaṇakābhāvo aṭṭhamo; vasantassa sappītikabhāvo navamo; rukkhamūlasenāsanassa gatagataṭṭhāne sulabhatāya anapekkhabhāvo dasamoti ime dasa guṇe disvā rukkhamūlaṁ upāgatosmīti vadati.

Imāni ettakāni kāraṇāni sallakkhetvā mahāsatto punadivase bhikkhāya gāmaṁ pāvisi. Athassa sampattagāme manussā mahantena ussāhena bhikkhaṁ adaṁsu. So bhattakiccaṁ niṭṭhāpetvā assamaṁ āgamma nisīditvā cintesi: “Nāhaṁ āhāraṁ na labhāmīti pabbajito, siniddhāhāro nāmesa mānamadapurisamade vaḍḍheti, āhāramūlakassa ca dukkhassa anto natthi. Yaṁnūnāhaṁ vāpitaro pitadhaññanibbattaṁ āhāraṁ pajahitvā pavattaphalabhojano bhaveyyan”-ti. So tato ṭṭhāya tathā katvā ghaṭento vāyamanto sattāhabbhantare yeva aṭṭha samāpattiyo pañca abhiññāyo ca nibbattesi. Tena vuttaṁ:

Vāpitaṁ ro pitaṁ dhaññaṁ, pajahiṁ niravasesato,
Anekaguṇasampannaṁ, pavattaphalamādiyiṁ.

Tatthappadhānaṁ padahiṁ, nisajjaṭṭhānacaṅkame,
Abbhantaramhi sattāhe, abhiññābalapāpuṇin-ti.

Evaṁ abhiññābalaṁ patvā sumedhatāpase samāpattisukhena vītināmente dīpaṅkaro nāma satthā loke udapādi. Tassa paṭisandhijātisambodhidhammacakkappavattanesu sakalā pi dasasahassī lokadhātu saṁkam-pi [PTS 1.11] sampakam-pi sampavedhi, mahāviravaṁ viravi, dvattiṁsa pubbanimittāni pāturahesuṁ. Sumedhatāpaso samāpattisukhena vītināmento neva taṁ saddamassosi, na tāni nimittāni addasa. Tena vuttaṁ:

Evaṁ me siddhippattassa, vasībhūtassa sāsane,
Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako.

Uppajjante ca jāyante, bujjhante dhammadesane,
Caturo nimitte nāddasaṁ, jhānaratisamappito ti.

Tasmiṁ kāle dīpaṅkaradasabalo catūhi khīṇāsavasatasahassehi parivuto anupubbena cārikaṁ caramāno rammaṁ nāma nagaraṁ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasati. Rammanagaravāsino: “Dīpaṅkaro kira samaṇissaro paramātisambodhiṁ patvā pavattavaradhammacakko anupubbena cārikaṁ caramāno rammanagaraṁ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasatī” ti sutvā sappinavanītādīni ceva bhesajjāni vatthacchādanāni ca gāhāpetvā gandhamālādihatthā yena buddho, yena dhammo, yena saṅgho, tanninnā tappoṇā tappabbhārā hutvā satthāraṁ upasaṅkamitvā vanditvā gandhamālādīhi pūjetvā ekamantaṁ nisinnā dhammadesanaṁ sutvā svātanāya nimantetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu.

Te punadivase mahādānaṁ sajjetvā nagaraṁ alaṅkaritvā dasabalassa āgamanamaggaṁ alaṅkarontā udakabhinnaṭṭhānesu paṁsuṁ pakkhipitvā samaṁ bhūmitalaṁ katvā rajatapaṭṭavaṇṇaṁ vālukaṁ ākiranti, lājāni ceva pupphāni ca vikiranti, nānāvirāgehi vatthehi dhajapaṭāke ussāpenti, kadaliyo ceva puṇṇaghaṭapantiyo ca patiṭṭhāpenti. Tasmiṁ kāle sumedhatāpaso attano assamapadā uggantvā tesaṁ manussānaṁ uparibhāgena ākāsena gacchanto te haṭṭhatuṭṭhe manusse disvā: “Kiṁ nu kho kāraṇan”-ti ākāsato oruyha ekamantaṁ ṭhito manusse pucchi: “ambho kassa tumhe imaṁ maggaṁ alaṅkarothā” ti? Tena vuttaṁ:

Paccantadesavisaye, nimantetvā tathāgataṁ,
Tassa āgamanaṁ maggaṁ, sodhenti tuṭṭhamānasā.

Ahaṁ tena samayena, nikkhamitvā sakassamā,
Dhunanto vākacīrāni, gacchāmi ambare tadā.

Vedajātaṁ janaṁ disvā, tuṭṭhahaṭṭhaṁ pamoditaṁ,
Orohitvāna gaganā, manusse pucchi tāvade.

Tuṭṭhahaṭṭho [PTS 1.12] pamudito, vedajāto mahājano,
Kassa sodhīyati maggo, añjasaṁ vaṭumāyana’nti.

Manussā āhaṁsu: “Bhante sumedha, na tvaṁ jānāsi, dīpaṅkaradasabalo sammāsambodhiṁ patvā pavattitavaradhammacakko cārikaṁ caramāno amhākaṁ nagaraṁ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasati. Mayaṁ taṁ bhagavantaṁ nimantayimhā, tassetaṁ buddhassa bhagavato āgamanamaggaṁ alaṅkaromā” ti. Sumedhatāpaso cintesi: “buddhoti kho ghosamattakam-pi loke dullabhaṁ, pageva buddhuppādo, mayā pi imehi manussehi saddhiṁ dasabalassa maggaṁ alaṅkarituṁ vaṭṭatī” ti. So te manusse āha: “sace bho tumhe etaṁ maggaṁ buddhassa alaṅkarotha, mayham-pi ekaṁ okāsaṁ detha, aham-pi tumhehi saddhiṁ maggaṁ alaṅkarissāmī” ti. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā: “Sumedhatāpaso iddhimā” ti jānantā udakabhinnokāsaṁ sallakkhetvā: “Tvaṁ imaṁ ṭhānaṁ alaṅkarohī” ti adaṁsu. Sumedho buddhārammaṇaṁ pītiṁ gahetvā cintesi: “Ahaṁ imaṁ okāsaṁ iddhiyā alaṅkarituṁ sakkomi, evaṁ alaṅkato pana mama manaṁ na paritosessati, ajja mayā kāyaveyyāvaccaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti paṁsuṁ āharitvā tasmiṁ padese pakkhi pi.

Tassa tasmiṁ padese analaṅkate yeva dīpaṅkaro dasabalo mahānubhāvānaṁ chaḷabhiññānaṁ khīṇāsavānaṁ catūhi satasahassehi parivuto devatāsu dibbagandhamālādīhi pūjayantīsu dibbasaṅgītesu pavattantesu manussesu mānusakagandhehi ceva mālādīhi ca pūjayantesu anantāya buddhalīḷāya manosilātale vijambhamāno sīho viya taṁ alaṅkatapaṭiyattaṁ maggaṁ paṭipajji. Sumedhatāpaso akkhīni ummīletvā alaṅkatamaggena āgacchantassa dasabalassa dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṁ asītiyā anubyañjanehi anurañjitaṁ byāmappabhāya samparivāritaṁ maṇivaṇṇagaganatale nānappakārā vijjulatā viya āveḷāveḷabhūtā ceva yugalayugalabhūtā ca chabbaṇṇaghanabuddharasmiyo vissajjentaṁ rūpaggappattaṁ attabhāvaṁ oloketvā: “Ajja mayā dasabalassa jīvitapariccāgaṁ kātuṁ vaṭṭati, mā bhagavā kalalaṁ akkami, maṇiphalakasetuṁ pana akkamanto viya saddhiṁ catūhi khīṇāsavasatasahassehi mama piṭṭhiṁ maddamāno gacchatu, taṁ me bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā” ti kese mocetvā ajinacammajaṭāmaṇḍalavākacīrāni [PTS 1.13] kāḷavaṇṇe kalale pattharitvā maṇiphalakasetu viya kalalapiṭṭhe nipajji. Tena vuttaṁ:

Te me puṭṭhā viyākaṁsu, ‘buddho loke anuttaro,
Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako,
Tassa sodhīyati maggo, añjasaṁ vaṭumāyanaṁ’.

Buddhoti mama sutvāna, pīti uppajji tāvade,
Buddho buddhoti kathayanto, somanassaṁ pavedayiṁ.

Tattha ṭhatvā vicintesiṁ, tuṭṭho saṁviggamānaso,
Idha bījāni ro pissaṁ, khaṇo eva mā upaccagā’.

Yadi buddhassa sodhetha, ekokāsaṁ dadātha me,
Aham-pi sodhayissāmi, añjasaṁ vaṭumāyanaṁ.

Adaṁsu te mamokāsaṁ, sodhetuṁ añjasaṁ tadā,
Buddho buddhoti cintento, maggaṁ sodhemahaṁ tadā.

Aniṭṭhite mamokāse, dīpaṅkaro mahāmuni,
Catūhi satasahassehi, chaḷabhiññehi tādihi,
Khīṇāsavehi vimalehi, paṭipajji añjasaṁ jino.

Paccuggamanā vattanti, vajjanti bheriyo bahū,
Āmoditā naramarū, sādhukāraṁ pavattayuṁ.

Devā manusse passanti, manussā pi ca devatā,
Ubho pi te pañjalikā, anuyanti tathāgataṁ.

Devā dibbehi turiyehi, manussā mānusehi ca,
Ubho pi te vajjayantā, anuyanti tathāgataṁ.

Dibbaṁ mandāravaṁ pupphaṁ, padumaṁ pārichattakaṁ,
Disodisaṁ okiranti, ākāsanabhagatā marū.

Campakaṁ salalaṁ nīpaṁ, nāgapunnāgaketakaṁ,
Disodisaṁ ukkhipanti, bhūmitalagatā narā.

Kese muñcitvāhaṁ tattha, vākacīrañca cammakaṁ,
Kalale pattharitvāna, avakujjo nipajjahaṁ.

Akkamitvāna maṁ buddho, saha sissehi gacchatu,
Mā naṁ kalale akkamittho, hitāya me bhavissatī ti.

So kalalapiṭṭhe nipannako va puna akkhīni ummīletvā dīpaṅkaradasabalassa buddhasiriṁ sampassamāno evaṁ cintesi: “sacāhaṁ iccheyyaṁ, sabbakilese jhāpetvā saṅghanavako hutvā rammanagaraṁ paviseyyaṁ. Aññātakavesena [PTS 1.14] pana me kilese jhāpetvā nibbānappattiyā kiccaṁ natthi. Yaṁnūnāhaṁ dīpaṅkaradasabalo viya paramābhisambodhiṁ patvā dhammanāvaṁ āropetvā mahājanaṁ saṁsārasāgarā uttāretvā pacchā parinibbāyeyyaṁ, idaṁ mayhaṁ patirūpan”-ti. Tato aṭṭha dhamme samodhānetvā buddhabhāvāya abhinīhāraṁ katvā nipajji. Tena vuttaṁ:

Pathaviyaṁ nipannassa, evaṁ me āsi cetaso,
Icchamāno ahaṁ ajja, kilese jhāpaye mama.

Kiṁ me aññātavesena, dhammaṁ sacchikatenidha,
Sabbaññutaṁ pāpuṇitvā, buddho hessaṁ sadevake.

Kiṁ me ekena tiṇṇena, purisena thāmadassinā,
Sabbaññutaṁ pāpuṇitvā, santāressaṁ sadevake.

Iminā me adhikārena, katena purisuttame,
Sabbaññutaṁ pāpuṇitvā, tāremi janataṁ bahuṁ.

Saṁsārasotaṁ chinditvā, viddhaṁsetvā tayo bhave,
Dhammanāvaṁ samāruyha, santāressaṁ sadevake ti. (Bv. 2.54-58).

Yasmā pana buddhattaṁ patthentassa:

Manussattaṁ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṁ,
Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā,
Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhatī ti. (Bv. 2.59).

Manussattabhāvasmiṁ yeva hi ṭhatvā buddhattaṁ patthentassa patthanā samijjhati, na nāgassa vā supaṇṇassa vā devatāya vā patthanā samijjhati. Manussattabhāve pi purisaliṅge ṭhitasseva patthanā samijjhati, na itthiyā vā paṇḍakanapuṁsakaubhatobyañjanakānaṁ vā patthanā samijjhati. Purisassā pi tasmiṁ attabhāve arahattappattiyā hetusampannasseva patthanā samijjhati, no itarassa. Hetusampannassā pi jīvamānakabuddhasseva santike patthentassa patthanā samijjhati, parinibbute buddhe cetiyasantike vā bodhimūle vā patthentassa na samijjhati. Buddhānaṁ santike patthentassā pi pabbajjāliṅge ṭhitasseva samijjhati, no gihiliṅge ṭhitassa. Pabbajitassā pi pañcābhiññassa aṭṭhasamāpattilābhino yeva samijjhati, na imāya guṇasampattiyā virahitassa. Guṇasampannenā pi yena attano jīvitaṁ buddhānaṁ pariccattaṁ hoti, tassa iminā adhikārena adhikārasampannasseva samijjhati, na itarassa. Adhikārasampannassā pi yassa buddhakārakadhammānaṁ atthāya mahanto chando ca ussāho ca vāyāmo ca pariyeṭṭhi ca, tasseva samijjhati, na itarassa.

Tatridaṁ chandamahantatāya opammaṁ: sace hi evamassa: “Yo sakalacakkavāḷagabbhaṁ ekodakībhūtaṁ attano bāhubalena uttaritvā pāraṁ gantuṁ samattho [PTS 1.15], so buddhattaṁ pāpuṇāti. Yo vā pana sakalacakkavāḷagabbhaṁ veḷugumbasañchannaṁ byūhitvā madditvā padasā gacchanto pāraṁ gantuṁ samattho, so buddhattaṁ pāpuṇāti. Yo vā pana sakalacakkavāḷagabbhaṁ sattiyo ākoṭetvā nirantaraṁ sattiphalasamākiṇṇaṁ padasā akkamamāno pāraṁ gantuṁ samattho, so buddhattaṁ pāpuṇāti. Yo vā pana sakalacakkavāḷagabbhaṁ vītaccitaṅgārabharitaṁ pādehi maddamāno pāraṁ gantuṁ samattho, so buddhattaṁ pāpuṇātī” ti. Yo etesu ekam-pi attano dukkaraṁ na maññati, “ahaṁ etam-pi taritvā vā gantvā vā pāraṁ gahessāmī” ti evaṁ mahantena chandena ca ussāhena ca vāyāmena ca pariyeṭṭhiyā ca samannāgato hoti, tassa patthanā samijjhati, na itarassa. Sumedhatāpaso pana ime aṭṭha dhamme samodhānetvā buddhabhāvāya abhinīhāraṁ katvā nipajji.

Dīpaṅkaro pi bhagavā āgantvā sumedhatāpasassa sīsabhāge ṭhatvā maṇisīhapañjaraṁ ugghāṭento viya pañcavaṇṇappasādasampannāni akkhīni ummīletvā kalalapiṭṭhe nipannaṁ sumedhatāpasaṁ disvā: “Ayaṁ tāpaso buddhattāya abhinīhāraṁ katvā nipanno, ijjhissati nu kho imassa patthanā, udāhu no” ti anāgataṁsañāṇaṁ pesetvā upadhārento: “Ito kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni atikkamitvā gotamo nāma buddho bhavissatī” ti ñatvā ṭhitako va parisamajjhe byākāsi: “passatha no tumhe imaṁ uggatapaṁ tāpasaṁ kalalapiṭṭhe nipannan”-ti? “Evaṁ, bhante” ti. “Ayaṁ buddhattāya abhinīhāraṁ katvā nipanno, samijjhissati imassa patthanā, ito kappasatasahassādhikānaṁ catunnaṁ asaṅkhyeyyānaṁ matthake gotamo nāma buddho bhavissati. Tasmiṁ panassa attabhāve kapilavatthu nāma nagaraṁ nivāso bhavissati, māyā nāma devī mātā, suddhodano nāma rājā pitā, aggasāvako upatisso nāma thero, dutiyasāvako kolito nāma, buddhupaṭṭhāko ānando nāma, aggasāvikā khemā nāma therī, dutiyasāvikā uppalavaṇṇā nāma therī bhavissati, paripakkañāṇo mahābhinikkhamanaṁ katvā mahāpadhānaṁ padahitvā nigrodhamūle pāyāsaṁ paṭiggahetvā nerañjarāya tīre paribhuñjitvā bodhimaṇḍaṁ āruyha assattharukkhamūle abhisambujjhissatī” ti. Tena vuttaṁ:

Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho,
Ussīsake maṁ ṭhatvāna, idaṁ vacanamabravi.

Passatha imaṁ tāpasaṁ, jaṭilaṁ uggatāpanaṁ,
Aparimeyye ito kappe, buddho loke bhavissati.

Ahu [PTS 1.16] kapilavhayā rammā, nikkhamitvā tathāgato,
Padhānaṁ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṁ.

Ajapālarukkhamūle, nisīditvā tathāgato,
Tattha pāyāsaṁ paggayha, nerañjaramupehiti.

Nerañjarāya tīramhi, pāyāsaṁ ada so jino,
Paṭiyattavaramaggena, bodhimūlamūpehiti.

Tato padakkhiṇaṁ katvā, bodhimaṇḍaṁ anuttaro,
Assattharukkhamūlamhi, bujjhissati mahāyaso.

Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati,
Pitā suddhodano nāma, ayaṁ hessati gotamo.

Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā,
Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā,
Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissati taṁ jinaṁ.

Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā,
Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā,
Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccatī ti.

Sumedhatāpaso: “Mayhaṁ kira patthanā samijjhissatī” ti somanassappatto ahosi. Mahājano dīpaṅkaradasabalassa vacanaṁ sutvā: “Sumedhatāpaso kira buddhabījaṁ buddhaṅkuro” ti haṭṭhatuṭṭho ahosi. Evañcassa ahosi: “Yathā nāma puriso nadiṁ taranto ujukena titthena uttarituṁ asakkonto heṭṭhātitthena uttarati, evam-eva mayam-pi dīpaṅkaradasabalassa sāsane maggaphalaṁ alabhamānā anāgate yadā tvaṁ buddho bhavissasi, tadā tava sammukhā maggaphalaṁ sacchikātuṁ samatthā bhaveyyāmā” ti patthanaṁ ṭhapayiṁsu. Dīpaṅkaradasabalo pi bodhisattaṁ pasaṁsitvā aṭṭhahi pupphamuṭṭhīhi pūjetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi, te pi catusatasahassasaṅkhā khīṇāsavā bodhisattaṁ gandhehi ca mālehi ca pūjetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. Devamanussā pana tatheva pūjetvā vanditvā pakkantā.

Bodhisatto sabbesaṁ paṭikkantakāle sayanā vuṭṭhāya: “Pāramiyo vicinissāmī” ti puppharāsimatthake pallaṅkaṁ ābhujitvā nisīdi. Evaṁ nisinne bodhisatte sakaladasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā sādhukāraṁ datvā: “Ayya sumedhatāpasa, porāṇakabodhisattānaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ‘pāramiyo vicinissāmā’ ti nisinnakāle yāni pubbanimittāni nāma paññāyanti, tāni sabbāni pi ajja pātubhūtāni, nissaṁsayena tvaṁ buddho bhavissasi [PTS 1.17], mayampetaṁ jānāma ‘yassetāni nimittāni paññāyanti, ekantena so buddho hoti’, tvaṁ attano vīriyaṁ daḷhaṁ katvā paggaṇhā” ti bodhisattaṁ nānappakārāhi thutīhi abhitthuniṁsu. Tena vuttaṁ:

Idaṁ sutvāna vacanaṁ, asamassa mahesino,
Āmoditā naramarū, buddhabījaṁ kira ayaṁ.

Ukkuṭṭhisaddā vattanti, apphoṭenti hasanti ca,
Katañjalī namassanti, dasasahassī sadevakā.

Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṁ,
Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṁ.

Yathā manussā nadiṁ tarantā, paṭibhitthaṁ virajjhiya,
Heṭṭhātitthe gahetvāna, uttaranti mahānadiṁ.

Evam-eva mayaṁ sabbe, yadi muñcāmimaṁ jinaṁ,
Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṁ.

Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho,
Mama kammaṁ pakittetvā, dakkhiṇaṁ pādamuddhari.

Ye tatthāsuṁ jinaputtā, sabbe padakkhiṇamakaṁsu maṁ,
Narā nāgā ca gandhabbā, abhivādetvāna pakkamuṁ.

Dassanaṁ me atikkante, sasaṅghe lokanāyake,
Haṭṭhatuṭṭhena cittena, āsanā vuṭṭhahiṁ tadā.

Sukhena sukhito homi, pāmojjena pamodito,
Pītiyā ca abhissanno, pallaṅkaṁ ābhujiṁ tadā.

Pallaṅkena nisīditvā, evaṁ cintesahaṁ tadā,
Vasībhūto ahaṁ jhāne, abhiññāsu pāramiṁ gato.

Sahassiyamhi lokamhi, isayo natthi me samā,
Asamo iddhidhammesu, alabhiṁ īdisaṁ sukhaṁ.

Pallaṅkābhujane mayhaṁ, dasasahassādhivāsino,
Mahānādaṁ pavattesuṁ, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Yā pubbe bodhisattānaṁ, pallaṅkavaramābhuje,
Nimittāni padissanti, tāni ajja padissare.

Sītaṁ byapagataṁ hoti, uṇhañca upasammati,
Tāni ajja padissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Dasasahassī lokadhātū, nissaddā honti nirākulā,
Tāni ajja padissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Mahāvātā [PTS 1.18] na vāyanti, na sandanti savantiyo,
Tāni ajja padissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Thalajā dakajā pupphā, sabbe pupphanti tāvade,
Tepajja pupphitā sabbe, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Latā vā yadi vā rukkhā, phalabhārā honti tāvade,
Tepajja phalitā sabbe, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, ratanā jotanti tāvade,
Tepajja ratanā jotanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Mānusakā ca dibbā ca, turiyā vajjanti tāvade,
Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Vicittapupphā gaganā, abhivassanti tāvade,
Te pi ajja pavassanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampati,
Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Niraye pi dasasahasse, aggī nibbanti tāvade,
Tepajja nibbutā aggī, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Vimalo hoti sūriyo, sabbā dissanti tārakā,
Te pi ajja padissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Anovaṭṭhena udakaṁ, mahiyā ubbhijji tāvade,
Tampajjubbhijjate mahiyā, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Tārāgaṇā virocanti, nakkhattā gaganamaṇḍale,
Visākhā candimāyuttā, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Bilāsayā darīsayā, nikkhamanti sakāsayā,
Tepajja āsayā chuddhā, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Na hoti arati sattānaṁ, santuṭṭhā honti tāvade,
Tepajja sabbe santuṭṭhā, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Rogā tadūpasammanti, jighacchā ca vinassati,
Tānipajja padissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Rāgo tadā tanu hoti, doso moho vinassati,
Tepajja vigatā sabbe, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Bhayaṁ tadā na bhavati, ajjapetaṁ padissati,
Tena liṅgena jānāma, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Rajo nuddhaṁsati uddhaṁ, ajjapetaṁ padissati,
Tena liṅgena jānāma, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Aniṭṭhagandho pakkamati, diṭṭhagandho pavāyati,
Sopajja vāyati gandho, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Sabbe [PTS 1.19] devā padissanti, ṭhapayitvā arūpino,
Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Yāvatā nirayā nāma, sabbe dissanti tāvade,
Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Kuṭṭā kavāṭā selā ca, na hontāvaraṇā tadā,
Ākāsabhūtā tepajja, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Cutī ca upapatti ca, khaṇe tasmiṁ na vijjati,
Tānipajja padissanti, dhuvaṁ buddho bhavissasi.

Daḷhaṁ paggaṇha vīriyaṁ, mā nivatta abhikkama,
Mayampetaṁ vijānāma, dhuvaṁ buddho bhavissasī ti.

Bodhisatto dīpaṅkaradasabalassa ca dasasahassacakkavāḷadevatānañca vacanaṁ sutvā bhiyyoso mattāya sañjātussāho hutvā cintesi: “Buddhā nāma amoghavacanā, natthi buddhānaṁ kathāya aññathattaṁ. Yathā hi ākāse khittaleḍḍussa patanaṁ dhuvaṁ, jātassa maraṇaṁ dhuvaṁ, aruṇe uggate sūriyassuṭṭhānaṁ, āsayā nikkhantasīhassa sīhanādanadanaṁ, garugabbhāya itthiyā bhāramoropanaṁ avassaṁbhāvī, evam-eva buddhānaṁ vacanaṁ nāma dhuvaṁ amoghaṁ, addhā ahaṁ buddho bhavissāmī” ti. Tena vuttaṁ:

Buddhassa vacanaṁ sutvā, dasasahassīna cūbhayaṁ,
Tuṭṭhahaṭṭho pamodito, evaṁ cintesahaṁ tadā.

Advejjhavacanā buddhā, amoghavacanā jinā,
Vitathaṁ natthi buddhānaṁ, dhuvaṁ buddho bhavāmahaṁ.

Yathā khittaṁ nabhe leḍḍu, dhuvaṁ patati bhūmiyaṁ,
Tatheva buddhaseṭṭhānaṁ, vacanaṁ dhuvasassataṁ.

Yathā pi sabbasattānaṁ, maraṇaṁ dhuvasassataṁ,
Tatheva buddhaseṭṭhānaṁ, vacanaṁ dhuvasassataṁ.

Yathā rattikkhaye patte, sūriyuggamanaṁ dhuvaṁ,
Tatheva buddhaseṭṭhānaṁ, vacanaṁ dhuvasassataṁ.

Yathā nikkhantasayanassa, sīhassa nadanaṁ dhuvaṁ,
Tatheva buddhaseṭṭhānaṁ, vacanaṁ dhuvasassataṁ.

Yathā āpannasattānaṁ, bhāramoropanaṁ dhuvaṁ,
Tatheva buddhaseṭṭhānaṁ, vacanaṁ dhuvasassatan-ti.

So: “Dhuvāhaṁ buddho bhavissāmī” ti evaṁ katasanniṭṭhāno buddhakārake dhamme upadhāretuṁ: “Kahaṁ nu kho buddhakārakadhammā, kiṁ [PTS 1.20] uddhaṁ, udāhu adho, disāsu, vidisāsū” ti anukkamena sakalaṁ dhammadhātuṁ vicinanto porāṇakabodhisattehi āsevitanisevitaṁ paṭhamaṁ dānapāramiṁ disvā evaṁ attānaṁ ovadi: “sumedhapaṇḍita, tvaṁ ito paṭṭhāya paṭhamaṁ dānapāramiṁ pūreyyāsi. Yathā hi nikkujjito udakakumbho nissesaṁ katvā udakaṁ vamati yeva, na paccāharati, evam-eva dhanaṁ vā yasaṁ vā puttaṁ vā dāraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ vā anoloketvā sampattayācakānaṁ sabbaṁ icchiticchitaṁ nissesaṁ katvā dadamāno bodhirukkhamūle nisīditvā buddho bhavissasī” ti paṭhamaṁ dānapāramiṁ daḷhaṁ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṁ:

Handa buddhakare dhamme, vicināmi ito cito,
udādhaṁ adho dasa disā, yāvatā dhammadhātuyā.

Vicinanto tadādakkhiṁ, paṭhamaṁ dānapāramiṁ,
Pubbakehi mahesīhi, anuciṇṇaṁ mahāpathaṁ.

Imaṁ tvaṁ paṭhamaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya,
Dānapāramitaṁ gaccha, yadi bodhiṁ pattumicchasi.

Yathā pi kumbho sampuṇṇo, yassa kassaci adhokato,
Vamatevudakaṁ nissesaṁ, na tattha parirakkhati.

Tatheva yācake disvā, hīnamukkaṭṭhamajjhime,
Dadāhi dānaṁ nissesaṁ, kumbho viya adhokato ti.

Athassa: “Na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban”-ti uttari pi upadhārayato dutiyaṁ sīlapāramiṁ disvā etadahosi: “sumedhapaṇḍita, tvaṁ ito paṭṭhāya sīlapāramim-pi pūreyyāsi. Yathā hi camarīmigo nāma jīvitam-pi anoloketvā attano vālam-eva rakkhati, evaṁ tvam-pi ito paṭṭhāya jīvitam-pi anoloketvā sīlam-eva rakkhanto buddho bhavissasī” ti dutiyaṁ sīlapāramiṁ daḷhaṁ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṁ:

Na hete ettakā yeva, buddhadhammā bhavissare,
Aññe pi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṁ, dutiyaṁ sīlapāramiṁ,
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ.

Imaṁ tvaṁ dutiyaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya,
Sīlapāramitaṁ gaccha, yadi bodhiṁ pattumicchasi.

Yathā pi camarī vālaṁ, kismiñci paṭilaggitaṁ,
Upeti maraṇaṁ tattha, na vikopeti vāladhiṁ.

Tatheva [PTS 1.21] catūsu, bhūmīsu, sīlāni paripūraya,
Parirakkha sabbadā sīlaṁ, camarī viya vāladhin-ti.

Athassa: “Na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban”-ti uttari pi upadhārayato tatiyaṁ nekkhammapāramiṁ disvā etadahosi: “Sumedhapaṇḍita, tvaṁ ito paṭṭhāya nekkhammapāramim-pi pūreyyāsi. Yathā hi ciraṁ bandhanāgāre vasamāno puriso na tattha sinehaṁ karoti, atha kho ukkaṇṭhito yeva avasitukāmo hoti, evam-eva tvam-pi sabbabhave bandhanāgārasadise katvā sabbabhavehi ukkaṇṭhito muccitukāmo hutvā nekkhammābhimukho va hohi, evaṁ buddho bhavissasī” ti tatiyaṁ nekkhammapāramiṁ daḷhaṁ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṁ:

Na hete ettakā yeva, buddhadhammā bhavissare,
Aññe pi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṁ, tatiyaṁ nekkhammapāramiṁ,
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ.

Imaṁ tvaṁ tatiyaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya,
Nekkhammapāramitaṁ gaccha, yadi bodhiṁ pattumicchasi.

Yathā andughare puriso, ciravuttho dukhaṭṭito,
Na tattha rāgaṁ janeti, muttim-eva gavesati.

Tatheva tvaṁ sabbabhave, passa andughare viya,
Nekkhammābhimukho hohi, bhavato parimuttiyā ti.

Athassa: “Na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban”-ti uttari pi upadhārayato catutthaṁ paññāpāramiṁ disvā etadahosi: “sumedhapaṇḍita, tvaṁ ito paṭṭhāya paññāpāramim-pi pūreyyāsi. Hīnamajjhimukkaṭṭhesu kañci avajjetvā sabbe pi paṇḍite upasaṅkamitvā pañhaṁ puccheyyāsi. Yathā hi piṇḍacāriko bhikkhu hīnādikesu kulesu kiñci avajjetvā paṭipāṭiyā piṇḍāya caranto khippaṁ yāpanaṁ labhati, evaṁ tvam-pi sabbapaṇḍite upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchanto buddho bhavissasī” ti catutthaṁ paññāpāramiṁ daḷhaṁ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṁ:

Na hete ettakā yeva, buddhadhammā bhavissare,
Aññe pi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṁ, catutthaṁ paññāpāramiṁ,
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ.

Imaṁ tvaṁ catutthaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya,
Paññāpāramitaṁ gaccha, yadi bodhiṁ pattumicchasi.

Yathā pi [PTS 1.22] bhikkhu bhikkhanto, hīnamukkaṭṭhamajjhime,
Kulāni na vivajjento, evaṁ labhati yāpanaṁ.

Tatheva tvaṁ sabbakālaṁ, paripucchanto budhaṁ janaṁ,
Paññāpāramitaṁ gantvā, sambodhiṁ pāpuṇissasī ti.

Athassa: “Na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban”-ti uttari pi upadhārayato pañcamaṁ vīriyapāramiṁ disvā etadahosi: “sumedhapaṇḍita, tvaṁ ito paṭṭhāya vīriyapāramim-pi pūreyyāsi. Yathā hi sīho migarājā sabbairiyāpathesu daḷhavīriyo hoti, evaṁ tvam-pi sabbabhavesu sabbairiyāpathesu daḷhavīriyo anolīnavīriyo samāno buddho bhavissasī” ti pañcamaṁ vīriyapāramiṁ daḷhaṁ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṁ:

Na hete ettakā yeva, buddhadhammā bhavissare,
Aññe pi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṁ, pañcamaṁ vīriyapāramiṁ,
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ.

Imaṁ tvaṁ pañcamaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya,
Vīriyapāramitaṁ gaccha, yadi bodhiṁ pattumicchasi.

Yathā pi sīho migarājā, nisajjaṭṭhānacaṅkame,
Alīnavīriyo hoti, paggahitamano sadā.

Tatheva tvaṁ sabbabhave, paggaṇha vīriyaṁ daḷhaṁ,
Vīriyapāramitaṁ gantvā, sambodhiṁ pāpuṇissasī ti.

Athassa: “Na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban”-ti uttari pi upadhārayato chaṭṭhaṁ khantipāramiṁ disvā etadahosi: “sumedhapaṇḍita, tvaṁ ito paṭṭhāya khantipāramim-pi pūreyyāsi. Sammānane pi avamānane pi khamo va bhaveyyāsi. Yathā hi pathaviyaṁ nāma sucim-pi pakkhipanti asucim pi, na tena pathavī sinehaṁ, na paṭighaṁ karoti, khamati sahati adhivāseti yeva, evaṁ tvam-pi sammānanāvamānanakkhamo va samāno buddho bhavissasī” ti chaṭṭhaṁ khantipāramiṁ daḷhaṁ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṁ:

Na hete ettakā yeva, buddhadhammā bhavissare,
Aññe pi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṁ, chaṭṭhamaṁ khantipāramiṁ,
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ.

Imaṁ tvaṁ chaṭṭhamaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya,
Tattha advejjhamānaso, sambodhiṁ pāpuṇissasi.

Yathā pi [PTS 1.23] pathavī nāma, sucim-pi asucim-pi ca,
Sabbaṁ sahati nikkhepaṁ, na karoti paṭighaṁ tayā.

Tatheva tvam-pi sabbesaṁ, sammānāvamānakkhamo,
Khantipāramitaṁ gantvā, sambodhiṁ pāpuṇissasī ti.

Athassa: “Na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban”-ti uttari pi upadhārayato sattamaṁ saccapāramiṁ disvā etadahosi: “sumedhapaṇḍita, tvaṁ ito paṭṭhāya saccapāramim-pi pūreyyāsi. Asaniyā matthake patamānāya pi dhanādīnaṁ atthāya chandādivasena sampajānamusāvādaṁ nāma mākāsi. Yathā hi osadhitārakā nāma sabbautūsu attano gamanavīthiṁ jahitvā aññāya vīthiyā na gacchati, sakavīthiyāva gacchati, evam-eva tvam-pi saccaṁ pahāya musāvādaṁ nāma akaronto yeva buddho bhavissasī” ti sattamaṁ saccapāramiṁ daḷhaṁ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṁ:

Na hete ettakā yeva, buddhadhammā bhavissare,
Aññe pi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṁ, sattamaṁ saccapāramiṁ,
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ.

Imaṁ tvaṁ sattamaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya,
Tattha advejjhavacano, sambodhiṁ pāpuṇissasi.

Yathā pi osadhī nāma, tulābhūtā sadevake,
Samaye utuvasse vā, na vokkamati vīthito.

Tatheva tvam-pi saccesu, mā vokkamasi vīthito,
Saccapāramitaṁ gantvā, sambodhiṁ pāpuṇissasī ti.

Athassa: “Na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban”-ti uttari pi upadhārayato aṭṭhamaṁ adhiṭṭhānapāramiṁ disvā etadahosi: “sumedhapaṇḍita, tvaṁ ito paṭṭhāya adhiṭṭhānapāramim-pi pūreyyāsi. Yaṁ adhiṭṭhāsi, tasmiṁ adhiṭṭhāne niccalo bhaveyyāsi. Yathā hi pabbato nāma sabbadisāsu vātehi pahaṭo pi na kampati na calati, attano ṭhāne yeva tiṭṭhati, evam-eva tvam-pi attano adhiṭṭhāne niccalo honto va buddho bhavissasī” ti aṭṭhamaṁ adhiṭṭhānapāramiṁ daḷhaṁ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṁ:

Na hete ettakā yeva, buddhadhammā bhavissare,
Aññe pi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto [PTS 1.24] tadādakkhiṁ, aṭṭhamaṁ adhiṭṭhānapāramiṁ,
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ.

Imaṁ tvaṁ aṭṭhamaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya,
Tattha tvaṁ acalo hutvā, sambodhiṁ pāpuṇissasi.

Yathā pi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito,
Na kampati bhusavātehi, sakaṭṭhāneva tiṭṭhati.

Tatheva tvam-pi adhiṭṭhāne, sabbadā acalo bhava,
Adhiṭṭhānapāramitaṁ gantvā, sambodhiṁ pāpuṇissasī ti.

Athassa: “Na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban”-ti uttari pi upadhārayato navamaṁ mettāpāramiṁ disvā etadahosi: “sumedhapaṇḍita, tvaṁ ito paṭṭhāya navamaṁ mettāpāramim-pi pūreyyāsi. Ahitesu pi hitesu pi ekacitto bhaveyyāsi. Yathā hi udakaṁ nāma pāpajanassā pi kalyāṇajanassā pi sītibhāvaṁ ekasadisaṁ katvā pharati, evam-eva tvam-pi sabbasattesu mettacittena ekacitto va honto buddho bhavissasī” ti navamaṁ mettāpāramiṁ daḷhaṁ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṁ:

Na hete ettakā yeva, buddhadhammā bhavissare,
Aññe pi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṁ, navamaṁ mettāpāramiṁ,
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ.

Imaṁ tvaṁ navamaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya,
Mettāya asamo hohi, yadi bodhiṁ pattumicchasi.

Yathā pi udakaṁ nāma, kalyāṇe pāpake jane,
Samaṁ pharati sītena, pavāheti rajomalaṁ.

Tatheva tvam-pi ahitahite, samaṁ mettāya bhāvaya,
Mettāpāramitaṁ gantvā, sambodhiṁ pāpuṇissasī ti.

Athassa: “Na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban”-ti uttari pi upadhārayato dasamaṁ upekkhāpāramiṁ disvā etadahosi: “sumedhapaṇḍita, tvaṁ ito paṭṭhāya upekkhāpāramim-pi pūreyyāsi. Sukhe pi dukkhe pi majjhatto va bhaveyyāsi. Yathā hi pathavī nāma sucim-pi asucim-pi pakkhippamānā majjhattāva hoti, evam-eva tvam-pi sukhadukkhesu majjhatto va honto buddho bhavissasī” ti dasamaṁ upekkhāpāramiṁ daḷhaṁ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṁ:

Na [PTS 1.25] hete ettakā yeva, buddhadhammā bhavissare,
Aññe pi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā.

Vicinanto tadādakkhiṁ, dasamaṁ upekkhāpāramiṁ,
Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṁ.

Imaṁ tvaṁ dasamaṁ tāva, daḷhaṁ katvā samādiya,
Tulābhūto daḷho hutvā, sambodhiṁ pāpuṇissasi.

Yathā pi pathavī nāma, nikkhittaṁ asuciṁ suciṁ,
Upekkhati ubhopete, kopānunayavajjitā.

Tatheva tvam-pi sukhadukkhe, tulābhūto sadā bhava,
Upekkhāpāramitaṁ gantvā, sambodhiṁ pāpuṇissasī ti.

Tato cintesi: “imasmiṁ loke bodhisattehi pūretabbā bodhiparipācanā buddhakārakadhammā ettakā yeva, dasa pāramiyo ṭhapetvā aññe natthi, imā pi dasa pāramiyo uddhaṁ ākāse pi natthi, heṭṭhā pathaviyam pi, puratthimādīsu disāsu pi natthi, mayham-eva pana hadayamaṁsabbhantare patiṭṭhitā” ti. Evaṁ tāsaṁ hadaye patiṭṭhitabhāvaṁ disvā sabbā pi tā daḷhaṁ katvā adhiṭṭhāya punappunaṁ sammasanto anulomapaṭilomaṁ sammasati, pariyante gahetvā ādiṁ pāpeti, ādimhi gahetvā pariyante ṭhapeti, majjhe gahetvā ubhato osāpeti, ubhato koṭīsu hetvā majjhe osāpeti. Bāhirakabhaṇḍapariccāgo dānapāramī nāma, aṅgapariccāgo dānaupapāramī nāma, jīvitapariccāgo dānaparamatthapāramī nāmāti dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyo yantatelaṁ vinivaṭṭento viya mahāmeruṁ matthaṁ katvā cakkavāḷamahāsamuddaṁ āluḷento viya ca sammasi. Tassevaṁ dasa pāramiyo sammasantassa dhammatejena catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā ayaṁ mahāpathavī hatthinā akkantanaḷakalāpo viya, pīḷiyamānaṁ ucchuyantaṁ viya ca mahāviravaṁ viravamānā saṅkam-pi sampakam-pi sampavedhi, kulālacakkaṁ viya telayantacakkaṁ viya ca paribbhami. Tena vuttaṁ:

Ettakā yeva te loke, ye dhammā bodhipācanā,
Tatuddhaṁ natthi aññatra, daḷhaṁ tattha patiṭṭhaha.

Ime dhamme sammasato, sabhāvasarasalakkhaṇe,
Dhammatejena vasudhā, dasasahassī pakampatha.

Calatī ravatī pathavī, ucchuyantaṁva pīḷitaṁ,
Telayante yathā cakkaṁ, evaṁ kampati medanī ti.

Mahāpathaviyā [PTS 1.26] kampamānāya rammanagaravāsino saṇṭhātuṁ asakkontā yugantavātabbhāhatā mahāsālā viya mucchitamucchitāva papatiṁsu, ghaṭādīni kulālabhājanāni pavaṭṭantāni aññamaññaṁ paharantāni cuṇṇavicuṇṇāni ahesuṁ. Mahājano bhītatasito satthāraṁ upasaṅkamitvā: “Kiṁ nu kho bhagavā nāgāvaṭṭo ayaṁ bhūtayakkhadevatāsu aññatarāvaṭṭoti na hi mayaṁ etaṁ jānāma, apica kho sabbo pi ayaṁ mahājano upadduto, kiṁ nu kho imassa lokassa pāpakaṁ bhavissati, udāhu kalyāṇaṁ, kathetha no etaṁ kāraṇan”-ti āha. Atha satthā tesaṁ kathaṁ sutvā: “Tumhe mā bhāyatha mā cintayittha, natthi vo itonidānaṁ bhayaṁ. Yo so mayā ajja sumedhapaṇḍito ‘anāgate gotamo nāma buddho bhavissatī’ ti byākato, so dasa pāramiyo sammasati, tassa dasa pāramiyo sammasantassa viloḷentassa dhammatejena sakaladasasahassilokadhātu ekappahārena kampati, ceva, ravati cā” ti āha. Tena vuttaṁ:

Yāvatā parisā āsi, buddhassa parivesane,
Pavedhamānā sā tattha, mucchitā sesi bhūmiyaṁ.

Ghaṭānekasahassāni, kumbhīnañca satā bahū,
Sañcuṇṇamathitā tattha, aññamaññaṁ paghaṭṭitā.

Ubbiggā tasitā bhītā, bhantā byadhitamānasā,
Mahājanā samāgamma, dīpaṅkaramupāgamuṁ.

Kiṁ bhavissati lokassa, kalyāṇamatha pāpakaṁ,
Sabbo upadduto loko, taṁ vinodehi cakkhuma’.

Tesaṁ tadā saññāpesi, dīpaṅkaro mahāmuni,
Vissatthā hotha mā bhātha, imasmiṁ pathavikampane.

Yamahaṁ ajja byākāsiṁ, buddho loke bhavissati,
Eso sammasati dhammaṁ, pubbakaṁ jinasevitaṁ.

Tassa sammasato dhammaṁ, buddhabhūmiṁ asesato,
Tenāyaṁ kampitā pathavī, dasasahassī sadevake ti.

Mahājano tathāgatassa vacanaṁ sutvā haṭṭhatuṭṭho mālāgandhavilepanaṁ ādāya rammanagarā nikkhamitvā bodhisattaṁ upasaṅkamitvā mālādīhi pūjetvā vanditvā padakkhiṇaṁ katvā rammanagaram-eva pāvisi. Bodhisatto pi dasa pāramiyo sammasitvā vīriyaṁ daḷhaṁ katvā adhiṭṭhāya nisinnāsanā vuṭṭhāsi. Tena vuttaṁ:

Buddhassa [PTS 1.27] vacanaṁ sutvā, mano nibbāyi tāvade,
Sabbe maṁ upasaṅkamma, punā pi abhivandisuṁ.

Samādiyitvā buddhaguṇaṁ, daḷhaṁ katvāna mānasaṁ,
Dīpaṅkaraṁ namassitvā, āsanā vuṭṭhahiṁ tadā ti.

Atha bodhisattaṁ āsanā vuṭṭhahantaṁ sakaladasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā dibbehi mālāgandhehi pūjetvā vanditvā: “Ayya sumedhatāpasa, tayā ajja dīpaṅkaradasabalassa pādamūle mahatī patthanā patthitā, sā te anantarāyena samijjhatu, mā te bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā ahosi, sarīre appamattako pi rogo mā uppajji, khippaṁ pāramiyo pūretvā sammāsambodhiṁ paṭivijjha. Yathā pupphūpagaphalūpagā rukkhā samaye pupphanti ceva phalanti ca, tatheva tvam-pi samayaṁ anatikkamitvā khippaṁ sambodhimuttamaṁ phusassū” ti ādīni thutimaṅgalāni payirudāhaṁsu, evaṁ payirudāhitvā attano attano devaṭṭhānam-eva agamaṁsu. Bodhisatto pi devatāhi abhitthuto: “Ahaṁ dasa pāramiyo pūretvā kappasatasahassādhikānaṁ catunnaṁ asaṅkhyeyyānaṁ matthake buddho bhavissāmī” ti vīriyaṁ daḷhaṁ katvā adhiṭṭhāya nabhaṁ abbhuggantvā himavantam-eva agamāsi. Tena vuttaṁ:

Dibbaṁ mānusakaṁ pupphaṁ, devā mānusakā ubho,
Samokiranti pupphehi, vuṭṭhahantassa āsanā.

Vedayanti ca te sotthiṁ, devā mānusakā ubho,
Mahantaṁ patthitaṁ tuyhaṁ, taṁ labhassu yathicchitaṁ.

Sabbītiyo vivajjantu, soko rogo vinassatu,
Mā te bhavantvantarāyā, phusa khippaṁ bodhimuttamaṁ.

Yathā pi samaye patte, pupphanti pupphino dumā,
Tatheva tvaṁ mahāvīra, buddhañāṇena pupphassu.

Yathā ye keci sambuddhā, pūrayuṁ dasa pāramī,
Tatheva tvaṁ mahāvīra, pūraya dasa pāramī.

Yathā ye keci sambuddhā, bodhimaṇḍamhi bujjhare,
Tatheva tvaṁ mahāvīra, bujjhassu jinabodhiyaṁ.

Yathā ye keci sambuddhā, dhammacakkaṁ pavattayuṁ,
Tatheva tvaṁ mahāvīra, dhammacakkaṁ pavattaya.

Puṇṇamāye yathā cando, parisuddho virocati,
Tatheva tvaṁ puṇṇamano, viroca dasasahassiyaṁ.

Rāhumutto [PTS 1.28] yathā sūriyo, tāpena atirocati,
Tatheva lokā muccitvā, viroca siriyā tuvaṁ.

Yathā yā kāci nadiyo, osaranti mahodadhiṁ,
Evaṁ sadevakā lokā, osarantu tavantike.

Tehi thutappasattho so, dasa dhamme samādiya,
Te dhamme paripūrento, pavanaṁ pāvisī tadā ti.

Sumedhakathā niṭṭhitā

Rammanagaravāsino pi kho nagaraṁ pavisitvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṁ adaṁsu. Satthā tesaṁ dhammaṁ desetvā mahājanaṁ saraṇādīsu patiṭṭhāpetvā rammanagaramhā nikkhamitvā tato uddham-pi yāvatāyukaṁ tiṭṭhanto sabbaṁ buddhakiccaṁ katvā anukkamena anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Tattha yaṁ vattabbaṁ, taṁ sabbaṁ buddhavaṁse vuttanayeneva veditabbaṁ. Vuttañhi tattha:

Tadā te bhojayitvāna, sasaṅghaṁ lokanāyakaṁ,
Upagacchuṁ saraṇaṁ tassa, dīpaṅkarassa satthuno.

Saraṇāgamane kañci, niveseti tathāgato,
Kañci pañcasu sīlesu, sīle dasavidhe paraṁ.

Kassaci deti sāmaññaṁ, caturo phalamuttame,
Kassaci asame dhamme, deti so paṭisambhidā.

Kassaci varasamāpattiyo, aṭṭha deti narāsabho,
Tisso kassaci vijjāyo, chaḷabhiññā pavecchati.

Tena yogena janakāyaṁ, ovadati mahāmuni,
Tena vitthārikaṁ āsi, lokanāthassa sāsanaṁ.

Mahāhanusabhakkhandho, dīpaṅkarasanāmako,
Bahū jane tārayati, parimoceti duggatiṁ.

Bodhaneyyaṁ janaṁ disvā, satasahasse pi yojane,
Khaṇena upagantvāna, bodheti taṁ mahāmuni.

Paṭhamābhisamaye buddho, koṭisatamabodhayi,
Dutiyābhisamaye nātho, navutikoṭimabodhayi.

Yadā ca devabhavanamhi, buddho dhammamadesayi,
Navutikoṭisahassānaṁ, tatiyābhisamayo ahu.

Sannipātā [PTS 1.29] tayo āsuṁ, dīpaṅkarassa satthuno,
Koṭisatasahassānaṁ, paṭhamo āsi samāgamo.

Puna nāradakūṭamhi, pavivekagate jine,
Khīṇāsavā vītamalā, samiṁsu satakoṭiyo.

Yamhi kāle mahāvīro, sudassanasiluccaye,
Navutikoṭisahassehi, pavāresi mahāmuni.

Ahaṁ tena samayena, jaṭilo uggatāpano,
Antalikkhamhi caraṇo, pañcābhiññāsu pāragū.

Dasavīsasahassānaṁ, dhammābhisamayo ahu,
Ekadvinnaṁ abhisamayā, gaṇanāto asaṅkhiyā.

Vitthārikaṁ bāhujaññaṁ, iddhaṁ phītaṁ ahu tadā,
Dīpaṅkarassa bhagavato, sāsanaṁ suvisodhitaṁ.

Cattāri satasahassāni, chaḷabhiññā mahiddhikā,
Dīpaṅkaraṁ lokaviduṁ, parivārenti sabbadā.

Ye keci tena samayena, jahanti mānusaṁ bhavaṁ,
Apattamānasā sekkhā, garahitā bhavanti te.

Supupphitaṁ pāvacanaṁ, arahantehi tādihi,
Khīṇāsavehi vimalehi, upasobhati sadevake.

Nagaraṁ rammavatī nāma, sudevo nāma khattiyo,
Sumedhā nāma janikā, dīpaṅkarassa satthuno.

Sumaṅgalo ca tisso ca, ahesuṁ aggasāvakā,
Sāgato nāmupaṭṭhāko, dīpaṅkarassa satthuno.

Nandā ceva sunandā ca, ahesuṁ aggasāvikā,
Bodhi tassa bhagavato, pipphalīti pavuccati.

Asītihatthamubbedho, dīpaṅkaro mahāmuni,
Sobhati dīparukkhova, sālarājāva phullito.

Satasahassavassāni, āyu tassa mahesino,
Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṁ bahuṁ.

Jotayitvāna saddhammaṁ, santāretvā mahājanaṁ,
Jalitvā aggikhandhova, nibbuto so sasāvako.

Sā ca iddhi so ca yaso, tāni ca pādesu cakkaratanāni,
Sabbaṁ tamantarahitaṁ, nanu rittā sabbasaṅkhārā ti.

Dīpaṅkarassa [PTS 1.30] pana bhagavato aparabhāge ekaṁ asaṅkhyeyyaṁ atikkamitvā koṇḍañño nāma satthā udapādi. Tassā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassaṁ, dutiye koṭisahassaṁ, tatiye navutikoṭiyo. Tadā bodhisatto vijitāvī nāma cakkavattī hutvā koṭisatasahassasaṅkhassa buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṁ adāsi. Satthā bodhisattaṁ: “Buddho bhavissasī” ti byākaritvā dhammaṁ desesi. So satthu dhammakathaṁ sutvā rajjaṁ niyyādetvā pabbaji. So tīṇi piṭakāni uggahetvā aṭṭha samāpattiyo pañca abhiññāyo ca uppādetvā aparihīnajjhāno brahmaloke nibbatti. Koṇḍaññassa buddhassa pana rammavatī nāma nagaraṁ, sunando nāma khattiyo pitā, sujātā nāma devī mātā, bhaddo ca subhaddo ca dve aggasāvakā, anuruddho nāmupaṭṭhāko, tissā ca upatissā ca dve aggasāvikā, sālakalyāṇī bodhi, aṭṭhāsītihatthubbedhaṁ sarīraṁ, vassasatasahassaṁ āyuppamāṇaṁ ahosi.

Dīpaṅkarassa aparena, koṇḍañño nāma nāyako,
Anantatejo amitayaso, appameyyo durāsado ti.

Tassa aparabhāge ekaṁ asaṅkhyeyyaṁ atikkamitvā ekasmiṁ yeva kappe caturo buddhā nibbattiṁsu maṅgalo, sumano, revato, sobhito ti. Maṅgalassa bhagavato tayo sannipātā ahesuṁ. Tesu paṭhamasannipāte koṭisatasahassaṁ bhikkhū ahesuṁ, dutiye koṭisahassaṁ, tatiye navutikoṭiyo. Vemātikabhātā kirassa ānandakumāro nāma navutikoṭisaṅkhāya parisāya saddhiṁ dhammassavanatthāya satthu santikaṁ agamāsi. Satthā tassa anupubbiṁ kathaṁ kathesi, so saddhiṁ parisāya saha paṭisambhidāhi arahattaṁ pāpuṇi. Satthā tesaṁ kulaputtānaṁ pubbacaritaṁ olokento iddhimayapattacīvarassa upanissayaṁ disvā dakkhiṇahatthaṁ pasāretvā: “Etha, bhikkhavo” ti āha. Sabbe taṅkhaṇaññeva iddhimayapattacīvaradharā saṭṭhivassamahātherā viya ākappasampannā hutvā satthāraṁ vanditvā parivārayiṁsu. Ayamassa tatiyo sāvakasannipāto ahosi.

Yathā pana aññesaṁ buddhānaṁ samantā asītihatthappamāṇā yeva sarīrappabhā ahosi, na evaṁ tassa tassa pana bhagavato sarīrappabhā niccakālaṁ dasasahassilokadhātuṁ pharitvā aṭṭhāsi. Rukkhapathavipabbatasamuddādayo antamaso ukkhalikādīni upādāya suvaṇṇapaṭṭapariyonaddhā viya ahesuṁ. Āyuppamāṇaṁ panassa navutivassasahassāni ahosi. Ettakaṁ kālaṁ candimasūriyādayo attano pabhāya virocituṁ nāsakkhiṁsu, rattindivaparicchedo na paññāyittha. Divā sūriyālokena viya sattā niccaṁ [PTS 1.31] buddhālokeneva vicariṁsu, sāyaṁ pupphitakusumānaṁ, pāto ravanakasakuṇādīnañca vasena loko rattindivaparicchedaṁ sallakkhesi.

Kiṁ pana aññesaṁ buddhānaṁ ayamānubhāvo natthīti? No natthi. Te pi hi ākaṅkhamānā dasasahassiṁ vā lokadhātuṁ tato vā bhiyyo ābhāya phareyyuṁ. Maṅgalassa pana bhagavato pubbapatthanāvasena aññesaṁ byāmappabhā viya sarīrappabhā niccakālam-eva dasasahassilokadhātuṁ pharitvā aṭṭhāsi. So kira bodhisattacariyakāle vessantarasadise attabhāve ṭhito saputtadāro vaṅkapabbatasadise pabbate vasi. Atheko kharadāṭhiko nāma yakkho mahāpurisassa dānajjhāsayataṁ sutvā brāhmaṇavaṇṇena upasaṅkamitvā mahāsattaṁ dve dārake yāci. Mahāsatto: “Dadāmi brāhmaṇassa puttake” ti haṭṭhapahaṭṭho udakapariyantaṁ pathaviṁ kampento dve pi dārake adāsi. Yakkho caṅkamanakoṭiyaṁ ālambanaphalakaṁ nissāya ṭhatvā passantasseva mahāsattassa mūlakalāpe viya dve dārake khādi. Mahāpurisassa yakkhaṁ oloketvā mukhe vivaṭamatte aggijālaṁ viya lohitadhāraṁ uggiramānaṁ tassa mukhaṁ disvā pi kesaggamattam-pi domanassaṁ na uppajji. “Sudinnaṁ vata me dānan”-ti cintayato panassa sarīre mahantaṁ pītisomanassa udapādi. So: “Imassa me nissandena anāgate imināva nīhārena rasmiyo nikkhamantū” ti patthanaṁ akāsi. Tassa taṁ patthanaṁ nissāya buddhabhūtassa sarīrato rasmiyo nikkhamitvā ettakaṁ ṭhānaṁ phariṁsu.

Aparampissa pubbacaritaṁ atthi. So kira bodhisattakāle ekassa buddhassa cetiyaṁ disvā: “Imassa buddhassa mayā jīvitaṁ pariccajituṁ vaṭṭatī” ti daṇḍadīpikāveṭhananiyāmena sakalasarīraṁ veṭhāpetvā ratanamattamakuḷaṁ satasahassagghanikaṁ suvaṇṇapātiṁ sappissa pūrāpetvā tattha sahassavaṭṭiyo jālāpetvā taṁ sīsenādāya sakalasarīraṁ jālāpetvā cetiyaṁ padakkhiṇaṁ karonto sakalarattiṁ vītināmesi. Evaṁ yāva aruṇuggamanā vāyamantassāpissa lomakūpamattam-pi usumaṁ na gaṇhi. Padumagabbhaṁ paviṭṭhakālo viya ahosi. Dhammo hi nāmesa attānaṁ rakkhantaṁ rakkhati. Tenāha bhagavā:

Dhammo have rakkhati dhammacāriṁ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti,
Esānisaṁso dhamme suciṇṇe, na duggatiṁ gacchati dhammacārī ti. (Thag. 303, JA. 447, 1.510).

Imassā pi [PTS 1.32] kammassa nissandena tassa bhagavato sarīrobhāso dasasahassilokadhātuṁ pharitvā aṭṭhāsi.

Tadā amhākaṁ bodhisatto suruci nāma brāhmaṇo hutvā: “Satthāraṁ nimantessāmī” ti upasaṅkamitvā madhuradhammakathaṁ sutvā: “Sve mayhaṁ bhikkhaṁ gaṇhatha, bhante” ti āha. Brāhmaṇa, kittakehi te bhikkhūhi atthoti? “Kittakā pana vo, bhante, parivārabhikkhū” ti āha. Tadā pana satthu paṭhamasannipāto yeva hoti, tasmā: “Koṭisatasahassan”-ti āha. Bhante, sabbehi pi saddhiṁ mayhaṁ gehe bhikkhaṁ gaṇhathāti. Satthā adhivāsesi. Brāhmaṇo svātanāya nimantetvā gehaṁ gacchanto cintesi: “ahaṁ ettakānaṁ bhikkhūnaṁ yāgubhattavatthādīni dātuṁ sakkomi, nisīdanaṭṭhānaṁ pana kathaṁ bhavissatī” ti.

Tassa sā cintā caturāsītiyojanasahassamatthake ṭhitassa devarañño paṇḍukambalasilāsanassa uṇhabhāvaṁ janesi. Sakko: “Ko nu kho maṁ imamhā ṭhānā cāvetukāmo” ti dibbacakkhunā olokento mahāpurisaṁ disvā: “Suruci nāma brāhmaṇo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ nimantetvā nisīdanaṭṭhānatthāya cintesi, mayā pi tattha gantvā puññakoṭṭhāsaṁ gahetuṁ vaṭṭatī” ti vaḍḍhakivaṇṇaṁ nimminitvā vāsipharasuhattho mahāpurisassa purato pāturahosi. So: “Atthi nu kho kassaci bhatiyā kattabban”-ti āha. Mahāpuriso taṁ disvā: “Kiṁ kammaṁ karissasī” ti āha. “Mama ajānanasippaṁ nāma natthi, gehaṁ vā maṇḍapaṁ vā yo yaṁ kāreti, tassa taṁ kātuṁ jānāmī” ti. “Tena hi mayhaṁ kammaṁ atthī” ti. “Kiṁ ayyā” ti? “Svātanāya me koṭisatasahassabhikkhū nimantitā, tesaṁ nisīdanamaṇḍapaṁ karissasī” ti. “Ahaṁ nāma kareyyaṁ, sace mama bhatiṁ dātuṁ sakkhissathā” ti. “Sakkhissāmi tātā” ti. “Sādhu karissāmī” ti gantvā ekaṁ padesaṁ olokesi, dvādasaterasayojanappamāṇo padeso kasiṇamaṇḍalaṁ viya samatalo ahosi. So: “Ettake ṭhāne sattaratanamayo maṇḍapo uṭṭhahatū” ti cintetvā olokesi. Tāvadeva pathaviṁ bhinditvā maṇḍapo uṭṭhahi. Tassa sovaṇṇamayesu thambhesu rajatamayā ghaṭakā ahesuṁ, rajatamayesu sovaṇṇamayā, maṇitthambhesu pavāḷamayā, pavāḷatthambhesu maṇimayā, sattaratanamayesu sattaratanamayāva ghaṭakā ahesuṁ. Tato: “Maṇḍapassa antarantarena kiṅkiṇikajālaṁ olambatū” ti olokesi, saha olokaneneva kiṅkiṇikajālaṁ olambi, yassa mandavāteritassa pañcaṅgikasseva tūriyassa madhurasaddo niggacchati, dibbasaṅgītivattanakālo viya hoti. “Antarantarā gandhadāmamālādāmāni olambantū” ti cintesi, dāmāni olambiṁsu. “Koṭisatasahassasaṅkhānaṁ bhikkhūnaṁ [PTS 1.33] āsanāni ca ādhārakāni ca pathaviṁ bhinditvā uṭṭhahantū” ti cintesi, tāvadeva uṭṭhahiṁsu. “Koṇe koṇe ekekā udakacāṭiyo uṭṭhahantū” ti cintesi, udakacāṭiyo uṭṭhahiṁsu.

Ettakaṁ māpetvā brāhmaṇassa santikaṁ gantvā: “Ehi ayya, tava maṇḍapaṁ oloketvā mayhaṁ bhatiṁ dehī” ti āha. Mahāpuriso gantvā maṇḍapaṁ olokesi, olokentassevassa sakalasarīraṁ pañcavaṇṇāya pītiyā nirantaraṁ phuṭaṁ ahosi. Athassa maṇḍapaṁ olokayato etadahosi: “nāyaṁ maṇḍapo manussabhūtena kato, mayhaṁ pana ajjhāsayaṁ mayhaṁ guṇaṁ āgamma addhā sakkabhavanaṁ uṇhaṁ ahosi, tato sakkena devaraññā ayaṁ maṇḍapo kārito bhavissatī” ti. “Na kho pana me yuttaṁ evarūpe maṇḍape ekadivasaṁ yeva dānaṁ dātuṁ, sattāhaṁ dassāmī” ti cintesi. Bāhirakadānañhi kittakam-pi samānaṁ bodhisattānaṁ tuṭṭhiṁ kātuṁ na sakkoti, alaṅkatasīsaṁ pana chinditvā añjitaakkhīni uppāṭetvā hadayamaṁsaṁ vā ubbaṭṭetvā dinnakāle bodhisattānaṁ cāgaṁ nissāya tuṭṭhi nāma hoti. Amhākam-pi hi bodhisattassa sivijātake (JA. 499) devasikaṁ pañca kahāpaṇasatasahassāni vissajjetvā catūsu dvāresu nagaramajjhe ca dānaṁ dentassa taṁ dānaṁ cāgatuṭṭhiṁ uppādetuṁ nāsakkhi. Yadā panassa brāhmaṇavaṇṇena āgantvā sakko devarājā akkhīni yāci, tadā tāni uppāṭetvā dadamānasseva hāso uppajji, kesaggamattam-pi cittassa aññathattaṁ nāhosi. Evaṁ dānaṁ nissāya bodhisattānaṁ titti nāma natthi. Tasmā so pi mahāpuriso: “Sattāhaṁ mayā koṭisatasahassasaṅkhānaṁ bhikkhūnaṁ dānaṁ dātuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā tasmiṁ maṇḍape buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ nisīdāpetvā sattāhaṁ gavapānaṁ nāma dānaṁ adāsi. Gavapānanti mahante mahante kolambe khīrassa pūretvā uddhanesu āropetvā ghanapākapakke khīre thoke taṇḍule pakkhipitvā pakkamadhusakkarācuṇṇasappīhi abhisaṅkhataṁ bhojanaṁ vuccati. Manussā yeva pana parivisituṁ nāsakkhiṁsu, devā pi ekantarikā hutvā parivisiṁsu. Dvādasaterasayojanappamāṇaṁ ṭhānam-pi bhikkhū gaṇhituṁ nappahosi yeva. Te pana bhikkhū attano attano ānubhāvena nisīdiṁsu. Pariyosānadivase sabbabhikkhūnaṁ pattāni dhovāpetvā bhesajjatthāya sappinavanītamadhuphāṇitādīni pūretvā ticīvarehi saddhiṁ adāsi, saṅghanavakabhikkhunā laddhacīvarasāṭakā satasahassagghanakā ahesuṁ.

Satthā anumodanaṁ karonto: “Ayaṁ puriso evarūpaṁ mahādānaṁ adāsi, ko nu kho bhavissatī” ti upadhārento: “Anāgate kappasatasahassādhikānaṁ dvinnaṁ asaṅkhyeyyānaṁ matthake gotamo nāma buddho bhavissatī” ti disvā mahāpurisaṁ āmantetvā: “Tvaṁ ettakaṁ [PTS 1.34] nāma kālaṁ atikkamitvā gotamo nāma buddho bhavissasī” ti byākāsi. Mahāpuriso byākaraṇaṁ sutvā: “Ahaṁ kira buddho bhavissāmi, ko me gharāvāsena attho, pabbajissāmī” ti cintetvā tathārūpaṁ sampattiṁ kheḷapiṇḍaṁ viya pahāya satthu santike pabbajitvā buddhavacanaṁ uggaṇhitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā āyupariyosāne brahmaloke nibbatti.

Maṅgalassa pana bhagavato nagaraṁ uttaraṁ nāma ahosi, pitā pi uttaro nāma khattiyo, mātā pi uttarā nāma devī, sudevo ca dhammaseno ca dve aggasāvakā, pālito nāmupaṭṭhāko, sīvalī ca asokā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho bodhi, aṭṭhāsītihatthubbedhaṁ sarīraṁ ahosi. Navutivassasahassāni ṭhatvā parinibbute pana tasmiṁ bhagavati ekappahāreneva dasa cakkavāḷasahassāni ekandhakārāni ahesuṁ. Sabbacakkavāḷesu manussānaṁ mahantaṁ ārodanaparidevanaṁ ahosi.

Koṇḍaññassa aparena, maṅgalo nāma nāyako,
Tamaṁ loke nihantvāna, dhammokkamabhidhārayī ti.

Evaṁ dasasahassilokadhātuṁ andhakāraṁ katvā parinibbutassa tassa bhagavato aparabhāge sumano nāma satthā udapādi. Tassā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṁ, dutiye kañcanapabbatamhi navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā mahāsatto atulo nāma nāgarājā ahosi mahiddhiko mahānubhāvo. So: “Buddho uppanno” ti sutvā ñātisaṅghaparivuto nāgabhavanā nikkhamitvā koṭisatasahassabhikkhuparivārassa tassa bhagavato dibbatūriyehi upahāraṁ kāretvā mahādānaṁ pavattetvā paccekaṁ dussayugāni datvā saraṇesu patiṭṭhāsi. So pi naṁ satthā: “Anāgate buddho bhavissasī” ti byākāsi. Tassa bhagavato nagaraṁ khemaṁ nāma ahosi, sudatto nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, saraṇo ca bhāvitatto ca dve aggasāvakā, udeno nāmupaṭṭhāko, soṇā ca upasoṇā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho bodhi, navutihatthubbedhaṁ sarīraṁ, navuti yeva vassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi.

Maṅgalassa aparena, sumano nāma nāyako,
Sabbadhammehi asamo, sabbasattānamuttamo ti.

Tassa [PTS 1.35] aparabhāge revato nāma satthā udapādi. Tassā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhamasannipāte gaṇanā natthi, dutiye koṭisatasahassabhikkhū ahesuṁ, tathā tatiye. Tadā bodhisatto atidevo nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṁ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya sirasmiṁ añjaliṁ ṭhapetvā tassa satthuno kilesappahāne vaṇṇaṁ vatvā uttarāsaṅgena pūjaṁ akāsi. So pi naṁ: “Buddho bhavissasī” ti byākāsi. Tassa pana bhagavato nagaraṁ dhaññavatī nāma ahosi, pitā vipulo nāma khattiyo, mātā pi vipulā nāma devī, varuṇo ca brahmadevo ca dve aggasāvakā, sambhavo nāmupaṭṭhāko, bhaddā ca subhaddā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho va bodhi, sarīraṁ asītihatthubbedhaṁ ahosi, āyu saṭṭhi vassasahassānīti.

Sumanassa aparena, revato nāma nāyako,
Anūpamo asadiso, atulo uttamo jino ti.

Tassa aparabhāge sobhito nāma satthā udapādi. Tassā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhamasannipāte koṭisatabhikkhū ahesuṁ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto ajito nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṁ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṁ adāsi. So pi naṁ: “Buddho bhavissasī” ti byākāsi. Tassa pana bhagavato sudhammaṁ nāma nagaraṁ ahosi, pitā pi sudhammo nāma rājā, mātā pi sudhammā nāma devī, asamo ca sunetto ca dve aggasāvakā, anomo nāmupaṭṭhāko, nakulā ca sujātā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho va bodhi, aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṁ sarīraṁ ahosi, navuti vassasahassāni āyuppamāṇanti.

Revatassa aparena, sobhito nāma nāyako,
Samāhito santacitto, asamo appaṭipuggalo ti.

Tassa aparabhāge ekaṁ asaṅkhyeyyaṁ atikkamitvā ekasmiṁ yeva kappe tayo buddhā nibbattiṁsu anomadassī padumo nārado ti. Anomadassissa bhagavato tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhamasannipāte bhikkhū aṭṭhasatasahassāni ahesuṁ, dutiye satta, tatiye cha. Tadā bodhisatto eko yakkhasenāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo anekakoṭisatasahassānaṁ [PTS 1.36] yakkhānaṁ adhipati. So: “Buddho uppanno” ti sutvā āgantvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṁ adāsi. Satthā pi naṁ: “Anāgate buddho bhavissasī” ti byākāsi. Anomadassissa pana bhagavato candavatī nāma nagaraṁ ahosi, yasavā nāma rājā pitā, yasodharā nāma mātā, nisabho ca anomo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāmupaṭṭhāko, sundarī ca sumanā ca dve aggasāvikā, ajjunarukkho bodhi, aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṁ sarīraṁ ahosi, vassasatasahassaṁ āyūti.

Sobhitassa aparena, sambuddho dvipaduttamo,
Anomadassī amitayaso, tejassī duratikkamo ti.

Tassa aparabhāge padumo nāma satthā udapādi. Tassā pi tayo bhāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṁ, dutiye tīṇi satasahassāni, tatiye agāmake araññe mahāvanasaṇḍavāsīnaṁ bhikkhūnaṁ dve satasahassāni. Tadā tathāgate tasmiṁ vanasaṇḍe vasante bodhisatto sīho hutvā satthāraṁ nirodhasamāpattiṁ samāpannaṁ disvā pasannacitto vanditvā padakkhiṇaṁ katvā pītisomanassajāto tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā sattāhaṁ buddhārammaṇapītiṁ avijahitvā pītisukheneva gocarāya apakkamitvā jīvitapariccāgaṁ katvā payirupāsamāno aṭṭhāsi. Satthā sattāhaccayena nirodhā vuṭṭhito sīhaṁ oloketvā: “Bhikkhusaṅghe pi cittaṁ pasādetvā saṅghaṁ vandissatīti bhikkhusaṅgho āgacchatū” ti cintesi. Bhikkhū tāvadeva āgamiṁsu. Sīho saṅghe cittaṁ pasādesi. Satthā tassa manaṁ oloketvā: “Anāgate buddho bhavissasī” ti byākāsi. Padumassa pana bhagavato campakaṁ nāma nagaraṁ ahosi, asamo nāma rājā pitā, asamā nāma devī mātā, sālo ca upasālo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāmupaṭṭhāko, rāmā ca surāmā ca dve aggasāvikā, soṇarukkho nāma bodhi, aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṁ sarīraṁ ahosi, āyu vassasatasahassanti.

Anomadassissa aparena, sambuddho dvipaduttamo,
Padumo nāma nāmena, asamo appaṭipuggalo ti.

Tassa aparabhāge nārado nāma satthā udapādi. Tassā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṁ, dutiye [PTS 1.37] navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā bodhisatto isipabbajjaṁ pabbajitvā pañcasu abhiññāsu aṭṭhasu ca samāpattīsu ciṇṇavasī hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṁ datvā lohitacandanena pūjaṁ akāsi. So pi naṁ: “Anāgate buddho bhavissasī” ti byākāsi. Tassa bhagavato dhaññavatī nāma nagaraṁ ahosi, sudevo nāma khattiyo pitā, anomā nāma mātā, saddasālo ca jitamitto ca dve aggasāvakā, vāseṭṭho nāmupaṭṭhāko, uttarā ca phaggunī ca dve aggasāvikā, mahāsoṇarukkho nāma bodhi, sarīraṁ aṭṭhāsītihatthubbedhaṁ ahosi, navutivassasahassāni āyūti.

Padumassa aparena, sambuddho dvipaduttamo,
Nārado nāma nāmena, asamo appaṭipuggalo ti.

Nāradabuddhassa aparabhāge ekaṁ asaṅkhyeyyaṁ atikkamitvā ito satasahassakappamatthake ekasmiṁ kappe eko va padumuttarabuddho nāma udapādi. Tassā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhame koṭisatasahassabhikkhū ahesuṁ, dutiye vebhārapabbate navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā bodhisatto jaṭilo nāma mahāraṭṭhiyo hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sacīvaraṁ dānaṁ adāsi. So pi naṁ: “Anāgate buddho bhavissasī” ti byākāsi. Padumuttarassa pana bhagavato kāle titthiyā nāma nāhesuṁ. Sabbe devamanussā buddham-eva saraṇaṁ agamaṁsu. Tassa nagaraṁ haṁsavatī nāma ahosi, pitā ānando nāma khattiyo, mātā sujātā nāma devī, devalo ca sujāto ca dve aggasāvakā, sumano nāmupaṭṭhāko, amitā ca asamā ca dve aggasāvikā, salalarukkho bodhi, sarīraṁ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṁ ahosi, sarīrappabhā samantato dvādasa yojanāni gaṇhi, vassasatasahassaṁ āyūti.

Nāradassa aparena, sambuddho dvipaduttamo,
Padumuttaro nāma jino, akkhobho sāgarūpamo ti.

Tassa aparabhāge sattati kappasahassāni atikkamitvā sumedho sujāto cāti ekasmiṁ kappe dve buddhā nibbattiṁsu. Sumedhassā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ, paṭhamasannipāte sudassananagare koṭisatakhīṇāsavā ahesuṁ, dutiye pana navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto uttaro nāma māṇavo hutvā nidahitvā ṭhapitaṁ yeva asītikoṭidhanaṁ [PTS 1.38] vissajjetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṁ datvā dhammaṁ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya nikkhamitvā pabbaji. So pi naṁ: “Anāgate buddho bhavissasī” ti byākāsi. Sumedhassa bhagavato sudassanaṁ nāma nagaraṁ ahosi, sudatto nāma rājā pitā, mātā pi sudattā nāma, saraṇo ca sabbakāmo ca dve aggasāvakā, sāgaro nāmupaṭṭhāko, rāmā ca surāmā ca dve aggasāvikā, mahānīparukkho bodhi, sarīraṁ aṭṭhāsītihatthubbedhaṁ ahosi, āyu navuti vassasahassānīti.

Padumuttarassa aparena, sumedho nāma nāyako,
Durāsado uggatejo, sabbalokuttamo munī ti.

Tassa aparabhāge sujāto nāma satthā udapādi. Tassā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhamasannipāte saṭṭhi bhikkhusatasahassāni ahesuṁ, dutiye paññāsaṁ, tatiye cattālīsaṁ. Tadā bodhisatto cakkavattirājā hutvā: “Buddho uppanno” ti sutvā upasaṅkamitvā dhammaṁ sutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa saddhiṁ sattahi ratanehi catumahādīparajjaṁ datvā satthu santike pabbaji. Sakalaraṭṭhavāsino raṭṭhuppādaṁ gahetvā ārāmikakiccaṁ sādhentā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niccaṁ mahādānaṁ adaṁsu. So pi naṁ satthā: “Anāgate buddho bhavissasī” ti byākāsi. Tassa bhagavato nagaraṁ sumaṅgalaṁ nāma ahosi, uggato nāma rājā pitā, pabhāvatī nāma mātā, sudassano ca sudevo ca dve aggasāvakā, nārado nāmupaṭṭhāko, nāgā ca nāgasamālā ca dve aggasāvikā, mahāveḷurukkho bodhi. So kira mandacchiddo ghanakkhandho upari niggatāhi mahāsākhāhi morapiñchakalāpo viya virocittha. Tassa bhagavato sarīraṁ paṇṇāsahatthubbedhaṁ ahosi, āyu navuti vassasahassānīti.

Tattheva maṇḍakappamhi, sujāto nāma nāyako,
Sīhahanusabhakkhandho, appameyyo durāsado ti.

Tassa aparabhāge ito aṭṭhārasakappasatamatthake ekasmiṁ kappe piyadassī, atthadassī, dhammadassī ti tayo buddhā nibbattiṁsu. Piyadassissā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhame koṭisatasahassā bhikkhū ahesuṁ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto kassapo nāma māṇavo tiṇṇaṁ vedānaṁ pāraṁ gato hutvā satthu dhammadesanaṁ sutvā koṭisatasahassadhanapariccāgena saṅghārāmaṁ [PTS 1.39] kāretvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāsi. Atha naṁ satthā: “Aṭṭhārasakappasataccayena buddho bhavissasī” ti byākāsi. Tassa bhagavato anomaṁ nāma nagaraṁ ahosi, pitā sudinno nāma rājā, mātā candā nāma devī, pālito ca sabbadassī ca dve aggasāvakā, sobhito nāmupaṭṭhāko, sujātā ca dhammadinnā ca dve aggasāvikā, kakudharukkho bodhi, sarīraṁ asītihatthubbedhaṁ ahosi, navuti vassasahassāni āyūti.

Sujātassa aparena, sayambhū lokanāyako,
Durāsado asamasamo, piyadassī mahāyaso ti.

Tassa aparabhāge atthadassī nāma satthā udapādi. Tassā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhame aṭṭhanavuti bhikkhusatasahassāni ahesuṁ, dutiye aṭṭhāsītisatasahassāni, tathā tatiye. Tadā bodhisatto susīmo nāma mahiddhiko tāpaso hutvā devalokato mandāravapupphacchattaṁ āharitvā satthāraṁ pūjesi, so pi naṁ: “Anāgate buddho bhavissasī” ti byākāsi. Tassa bhagavato sobhitaṁ nāma nagaraṁ ahosi, sāgaro nāma rājā pitā, sudassanā nāma mātā, santo ca upasanto ca dve aggasāvakā, abhayo nāmupaṭṭhāko, dhammā ca sudhammā ca dve aggasāvikā, campakarukkho bodhi, sarīraṁ asītihatthubbedhaṁ ahosi, sarīrappabhā samantato sabbakālaṁ yojanamattaṁ pharitvā aṭṭhāsi, āyu vassasatasahassanti.

Tattheva maṇḍakappamhi, atthadassī narāsabho,
Mahātamaṁ nihantvāna, patto sambodhimuttaman-ti.

Tassa aparabhāge dhammadassī nāma satthā udapādi. Tassā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhame koṭisataṁ bhikkhū ahesuṁ, dutiye sattatikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto sakko devarājā hutvā dibbagandhapupphehi ca dibbatūriyehi ca pūjaṁ akāsi, so pi naṁ: “Anāgate buddho bhavissasī” ti byākāsi. Tassa bhagavato saraṇaṁ nāma nagaraṁ ahosi, pitā saraṇo nāma rājā, mātā sunandā nāma, padumo ca phussadevo ca dve aggasāvakā, sunetto nāmupaṭṭhāko, khemā ca sabbanāmā ca dve aggasāvikā, rattaṅkurarukkho bodhi, “bimbijālo” ti pi vuccati, sarīraṁ panassa asītihatthubbedhaṁ ahosi, vassasatasahassaṁ āyūti.

Tattheva maṇḍakappamhi, dhammadassī mahāyaso,
Tamandhakāraṁ vidhamitvā, atirocati sadevake ti.

Tassa [PTS 1.40] aparabhāge ito catunavutikappamatthake ekasmiṁ kappe eko va siddhattho nāma buddho udapādi. Tassā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassaṁ bhikkhū ahesuṁ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto uggatejo abhiññābalasampanno maṅgalo nāma tāpaso hutvā mahājambuphalaṁ āharitvā tathāgatassa adāsi. Satthā taṁ phalaṁ paribhuñjitvā: “Catunavutikappamatthake buddho bhavissasī” ti bodhisattaṁ byākāsi. Tassa bhagavato nagaraṁ vebhāraṁ nāma ahosi, pitā jayaseno nāma rājā, mātā suphassā nāma, sambalo ca sumitto ca dve aggasāvakā, revato nāmupaṭṭhāko, sīvalī ca surāmā ca dve aggasāvikā, kaṇikārarukkho bodhi, sarīraṁ saṭṭhihatthubbedhaṁ ahosi, vassasatasahassaṁ āyūti.

Dhammadassissa aparena, siddhattho nāma nāyako,
Nihanitvā tamaṁ sabbaṁ, sūriyo abbhuggato yathā ti.

Tassa aparabhāge ito dvānavutikappamatthake tisso phusso ti ekasmiṁ kappe dve buddhā nibbattiṁsu. Tissassa bhagavato tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhamasannipāte bhikkhūnaṁ koṭisataṁ ahosi, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto mahābhogo mahāyaso sujāto nāma khattiyo hutvā isipabbajjaṁ pabbajitvā mahiddhikabhāvaṁ patvā: “Buddho uppanno” ti sutvā dibbamandāravapadumapāricchattakapupphāni ādāya catuparisamajjhe gacchantaṁ tathāgataṁ pūjesi, ākāse pupphavitānaṁ akāsi. So pi naṁ satthā: “Ito dvānavutikappe buddho bhavissasī” ti byākāsi. Tassa bhagavato khemaṁ nāma nagaraṁ ahosi, pitā janasandho nāma khattiyo, mātā padumā nāma, brahmadevo ca udayo ca dve aggasāvakā, samaṅgo nāmupaṭṭhāko, phussā ca sudattā ca dve aggasāvikā, asanarukkho bodhi, sarīraṁ saṭṭhihatthubbedhaṁ ahosi, vassasatasahassaṁ āyūti.

Siddhatthassa aparena, asamo appaṭipuggalo,
Anantasīlo amitayaso, tisso lokagganāyako ti.

Tassa aparabhāge phusso nāma satthā udapādi. Tassā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhamasannipāte saṭṭhi bhikkhusatasahassāni ahesuṁ, dutiye paṇṇāsa, tatiye dvattiṁsa. Tadā bodhisatto vijitāvī nāma khattiyo hutvā mahārajjaṁ pahāya satthu santike pabbajitvā tīṇi piṭakāni [PTS 1.41] uggahetvā mahājanassa dhammakathaṁ kathesi, sīlapāramiñca pūresi. So pi naṁ: “Buddho bhavissasī” ti tatheva byākāsi. Tassa bhagavato kāsī nāma nagaraṁ ahosi, jayaseno nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, surakkhito ca dhammaseno ca dve aggasāvakā, sabhiyo nāmupaṭṭhāko, cālā ca upacālā ca dve aggasāvikā, āmalakarukkho bodhi, sarīraṁ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṁ ahosi, navuti vassasahassāni āyūti.

Tattheva maṇḍakappamhi, ahu satthā anuttaro,
Anūpamo asamasamo, phusso lokagganāyako ti.

Tassa aparabhāge ito ekanavutikappe vipassī nāma bhagavā udapādi. Tassā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhamasannipāte aṭṭhasaṭṭhi bhikkhusatasahassaṁ ahosi, dutiye ekasatasahassaṁ, tatiye asītisahassāni. Tadā bodhisatto mahiddhiko mahānubhāvo atulo nāma nāgarājā hutvā sattaratanakhacitaṁ sovaṇṇamayaṁ mahāpīṭhaṁ bhagavato adāsi. So pi naṁ: “Ito ekanavutikappe buddho bhavissasī” ti byākāsi. Tassa bhagavato bandhumatī nāma nagaraṁ ahosi, bandhumā nāma rājā pitā, bandhumatī nāma mātā, khaṇḍo ca tisso ca dve aggasāvakā, asoko nāmupaṭṭhāko, candā ca candamittā ca dve aggasāvikā, pāṭalirukkho bodhi, sarīraṁ asītihatthubbedhaṁ ahosi, sarīrappabhā sadā satta yojanāni pharitvā aṭṭhāsi, asīti vassasahassāni āyūti.

Phussassa ca aparena, sambuddho dvipaduttamo,
Vipassī nāma nāmena, loke uppajji cakkhumā ti.

Tassa aparabhāge ito ekatiṁsakappe sikhī ca vessabhū cāti dve buddhā ahesuṁ. Sikhissā pi bhagavato tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhamasannipāte bhikkhusatasahassaṁ ahosi, dutiye asītisahassāni, tatiye sattattisahassāni. Tadā bodhisatto arindamo nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sacīvaraṁ mahādānaṁ pavattetvā sattaratanapaṭimaṇḍitaṁ hatthiratanaṁ datvā hatthippamāṇaṁ katvā kappiyabhaṇḍaṁ adāsi. So pi naṁ: “Ito katiṁsakappe buddho bhavissasī” ti byākāsi. Tassa bhagavato aruṇavatī nāma nagaraṁ ahosi, aruṇo nāma khattiyo pitā, pabhāvatī nāma mātā, abhibhū ca sambhavo ca dve aggasāvakā, khemaṅkaro nāmupaṭṭhāko, sakhilā ca padumā ca dve aggasāvikā, puṇḍarīkarukkho bodhi, sarīraṁ [PTS 1.42] sattatihatthubbedhaṁ ahosi, sarīrappabhā yojanattayaṁ pharitvā aṭṭhāsi, sattati vassasahassāni āyūti.

Vipassissa aparena, sambuddho dvipaduttamo,
Sikhivhayo nāma jino, asamo appaṭipuggalo ti.

Tassa aparabhāge vessabhū nāma satthā udapādi. Tassā pi tayo sāvakasannipātā ahesuṁ. Paṭhamasannipāte asīti bhikkhusahassāni ahesuṁ, dutiye sattati, tatiye saṭṭhi. Tadā bodhisatto sudassano nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sacīvaraṁ mahādānaṁ datvā tassa santike pabbajitvā ācāraguṇasampanno buddharatane cittīkārapītibahulo ahosi. So pi naṁ bhagavā: “Ito ekatiṁsakappe buddho bhavissasī” ti byākāsi. Tassa pana bhagavato anomaṁ nāma nagaraṁ ahosi, suppatīto nāma rājā pitā, yasavatī nāma mātā, soṇo ca uttaro ca dve aggasāvakā, upasanto nāmupaṭṭhāko, dāmā ca samālā ca dve aggasāvikā, sālarukkho bodhi, sarīraṁ saṭṭhihatthubbedhaṁ ahosi, saṭṭhi vassasahassāni āyūti.

Tattheva maṇḍakappamhi, asamo appaṭipuggalo,
Vessabhū nāma nāmena, loke uppajji so jino ti.

Tassa aparabhāge imasmiṁ kappe cattāro buddhā nibbattā kakusandho, koṇāgamano, kassapo, amhākaṁ bhagavā ti. Kakusandhassa bhagavato eko va sāvakasannipāto, tattha cattālīsa bhikkhusahassāni ahesuṁ. Tadā bodhisatto khemo nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sapattacīvaraṁ mahādānañceva añjanādibhesajjāni ca datvā satthu dhammadesanaṁ sutvā pabbaji. So pi naṁ satthā byākāsi. Kakusandhassa pana bhagavato khemaṁ nāma nagaraṁ ahosi, aggidatto nāma brāhmaṇo pitā, visākhā nāma brāhmaṇī mātā, vidhuro ca sañjīvo ca dve aggasāvakā, buddhijo nāmupaṭṭhāko, sāmā ca campakā ca dve aggasāvikā, mahāsirīsarukkho bodhi, sarīraṁ cattālīsahatthubbedhaṁ ahosi, cattālīsa vassasahassāni āyūti.

Vessabhussa aparena, sambuddho dvipaduttamo,
Kakusandho nāma nāmena, appameyyo durāsado ti.

Tassa [PTS 1.43] aparabhāge koṇāgamano nāma satthā udapādi. Tassā pi eko sāvakasannipāto, tattha tiṁsa bhikkhusahassāni ahesuṁ. Tadā bodhisatto pabbato nāma rājā hutvā amaccagaṇaparivuto satthu santikaṁ gantvā dhammadesanaṁ sutvā buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ nimantetvā mahādānaṁ pavattetvā paṭṭuṇṇacīnapaṭṭakoseyyakambaladukūlāni ceva suvaṇṇapādukañca datvā satthu santike pabbaji. So pi naṁ byākāsi. Tassa bhagavato sobhavatī nāma nagaraṁ ahosi, yaññadatto nāma brāhmaṇo pitā, uttarā nāma brāhmaṇī mātā, bhiyyaso ca uttaro ca dve aggasāvakā, sotthijo nāmupaṭṭhāko, samuddā ca uttarā ca dve aggasāvikā, udumbararukkho bodhi, sarīraṁ tiṁsahatthubbedhaṁ ahosi, tiṁsa vassasahassāni āyūti.

Kakusandhassa aparena, sambuddho dvipaduttamo,
Koṇāgamano nāma jino, lokajeṭṭho narāsabho ti.

Tassa aparabhāge kassapo nāma satthā udapādi. Tassā pi eko sāvakasannipāto, tattha vīsati bhikkhusahassāni ahesuṁ. Tadā bodhisatto jotipālo nāma māṇavo hutvā tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū bhūmiyañca antalikkhe ca pākaṭo ghaṭīkārassa kumbhakārassa mitto ahosi. So tena saddhiṁ satthāraṁ upasaṅkamitvā dhammakathaṁ sutvā pabbajitvā āraddhavīriyo tīṇi piṭakāni uggahetvā vattāvattasampattiyā buddhassa sāsanaṁ sobhesi. So pi naṁ byākāsi. Tassa bhagavato jātanagaraṁ bārāṇasī nāma ahosi, brahmadatto nāma brāhmaṇo pitā, dhanavatī nāma brāhmaṇī mātā, tisso ca bhāradvājo ca dve aggasāvakā, sabbamitto nāmupaṭṭhāko, anuḷā ca uruveḷā ca dve aggasāvikā, nigrodharukkho bodhi, sarīraṁ vīsatihatthubbedhaṁ ahosi, vīsati vassasahassāni āyūti.

Koṇāgamanassa aparena, sambuddho dvipaduttamo,
Kassapo nāma gottena, dhammarājā pabhaṅkaro ti.

Yasmiṁ pana kappe dīpaṅkaro dasabalo udapādi, tasmiṁ aññe pi tayo buddhā ahesuṁ. Tesaṁ santikā bodhisattassa byākaraṇaṁ natthi, tasmā [PTS 1.44] te idha na dassitā. Aṭṭhakathāyaṁ pana tamhā kappā paṭṭhāya sabbe pi buddhe dassetuṁ idaṁ vuttaṁ:

Taṇhaṅkaro medhaṅkaro, atho pi saraṇaṅkaro,
Dīpaṅkaro ca sambuddho, koṇḍañño dvipaduttamo.

Maṅgalo ca sumano ca, revato sobhito muni,
Anomadassī padumo, nārado padumuttaro.

Sumedho ca sujāto ca, piyadassī mahāyaso,
Atthadassī dhammadassī, siddhattho lokanāyako.

Tisso phusso ca sambuddho, vipassī sikhi vessabhū,
Kakusandho koṇāgamano, kassapo cāti nāyako.

Ete ahesuṁ sambuddhā, vītarāgā samāhitā,
Sataraṁsīva uppannā, mahātamavinodanā,
Jalitvā aggikhandhāva, nibbutā te sasāvakā ti.

Tattha amhākaṁ bodhisatto dīpaṅkarādīnaṁ catuvīsatiyā buddhānaṁ santike adhikāraṁ karonto kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni āgato. Kassapassa pana bhagavato orabhāge ṭhapetvā imaṁ sammāsambuddhaṁ añño buddho nāma natthi. Iti dīpaṅkarādīnaṁ catuvīsatiyā buddhānaṁ santike laddhabyākaraṇo pana bodhisatto yenena:

Manussattaṁ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṁ,
Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā,
Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhatī ti. (Bv. 2.59).

Ime aṭṭha dhamme samodhānetvā dīpaṅkarapādamūle katābhinīhārena: “Handa buddhakare dhamme, vicināmi ito cito” ti ussāhaṁ katvā: “Vicinanto tadādakkhiṁ, paṭhamaṁ dānapāramin”-ti dānapāramitādayo buddhakārakadhammā diṭṭhā, te pūrento yeva yāva vessantarattabhāvā āgami. Āgacchanto ca ye te katābhinīhārānaṁ bodhisattānaṁ ānisaṁsā saṁvaṇṇitā:

Evaṁ sabbaṅgasampannā, bodhiyā niyatā narā,
Saṁsaraṁ dīghamaddhānaṁ, kappakoṭisatehi pi.

Avīcimhi nuppajjanti, tathā lokantaresu ca,
Nijjhāmataṇhā khuppipāsā, na honti kālakañjakā.

Na honti khuddakā pāṇā, uppajjantā pi duggatiṁ,
Jāyamānā [PTS 1.45] manussesu, jaccandhā na bhavanti te.

Sotavekallatā natthi, na bhavanti mūgapakkhikā,
Itthibhāvaṁ na gacchanti, ubhatobyañjanapaṇḍakā.

Na bhavanti pariyāpannā, bodhiyā niyatā narā,
Muttā ānantarikehi, sabbattha suddhagocarā.

Micchādiṭṭhiṁ na sevanti, kammakiriyadassanā,
Vasamānā pi saggesu, asaññaṁ nūpapajjare.

Suddhāvāsesu devesu, hetu nāma na vijjati,
Nekkhammaninnā sappurisā, visaṁyuttā bhavābhave,
Caranti lokatthacariyāyo, pūrenti sabbapāramī ti.

Te ānisaṁse adhigantvāva āgato. Pāramiyo pūrentassa cassa akittibrāhmaṇakāle saṅkhabrāhmaṇakāle dhanañcayarājakāle mahāsudassanakāle mahāgovindakāle nimimahārājakāle candakumārakāle visayhaseṭṭhikāle sivirājakāle vessantarakāleti dānapāramitāya pūritattabhāvānaṁ parimāṇaṁ nāma natthi. Ekantena panassa sasapaṇḍitajātake (JA. 316).

Bhikkhāya upagataṁ disvā, sakattānaṁ pariccajiṁ,
Dānena me samo natthi, esā me dānapāramī ti. (Cp. 1. tassuddānaṁ).

Evaṁ attapariccāgaṁ karontassa dānapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Tathā sīlavarājakāle campeyyanāgarājakāle bhūridattanāgarājakāle chaddantanāgarājakāle jayaddisarājaputtakāle alīnasattukumārakāleti sīlapāramitāya pūritattabhāvānaṁ parimāṇaṁ nāma natthi. Ekantena panassa saṅkhapālajātake (JA. 524).

Sūlehi vijjhiyanto pi, koṭṭiyanto pi sattihi,
Bhojaputte na kuppāmi, esā me sīlapāramī ti. (Cp. 2.91).

Evaṁ attapariccāgaṁ karontassa sīlapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Tathā somanassakumārakāle, hatthipālakumārakāle, ayogharapaṇḍitakāleti mahārajjaṁ pahāya nekkhammapāramitāya pūritattabhāvānaṁ parimāṇaṁ nāma natthi. Ekantena panassa cūḷasutasomajātake (JA. 525).

Mahārajjaṁ [PTS 1.46] hatthagataṁ, kheḷapiṇḍaṁva chaḍḍayiṁ,
Cajato na hoti laggaṁ, esā me nekkhammapāramī ti.

Evaṁ nissaṅgatāya rajjaṁ chaḍḍetvā nikkhamantassa nekkhammapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Tathā vidhurapaṇḍitakāle, mahāgovindapaṇḍitakāle, kuddālapaṇḍitakāle, arakapaṇḍitakāle, bodhiparibbājakakāle, mahosadhapaṇḍitakāleti, paññāpāramitāya pūritattabhāvānaṁ parimāṇaṁ nāma natthi. Ekantena panassa sattubhastajātake (JA. 402) senakapaṇḍitakāle:

Paññāya vicinantohaṁ, brāhmaṇaṁ mocayiṁ dukhā,
Paññāya me samo natthi, esā me paññāpāramī ti.

Antobhastagataṁ sappaṁ dassentassa paññāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Tathā vīriyapāramitādīnam-pi pūritattabhāvānaṁ parimāṇaṁ nāma natthi. Ekantena panassa mahājanakajātake (JA. 539).

Atīradassī jalamajjhe, hatā sabbeva mānusā,
Cittassa aññathā natthi, esā me vīriyapāramī ti.

Evaṁ mahāsamuddaṁ tarantassa pavattā vīriyapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Khantivādījātake (JA. 313).

Acetanaṁva koṭṭente, tiṇhena pharasunā mamaṁ,
Kāsirāje na kuppāmi, esā me khantipāramī ti.

Evaṁ acetanabhāvena viya mahādukkhaṁ adhivāsentassa khantipāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Mahāsutasomajātake (JA. 537).

Saccavācaṁ anurakkhanto, cajitvā mama jīvitaṁ,
Mocesiṁ ekasataṁ khattiye, esā me saccapāramī ti.

Evaṁ jīvitaṁ cajitvā saccamanurakkhantassa saccapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Mūgapakkhajātake (JA. 538).

Mātā pitā na me dessā, na pi me dessaṁ mahāyasaṁ,
Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ, tasmā vatamadhiṭṭhahin-ti. (Cp. 3.6 thokaṁ visadisaṁ).

Evaṁ [PTS 1.47] jīvitam-pi cajitvā vataṁ adhiṭṭhahantassa adhiṭṭhānapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Ekarājajātake (JA. 303).

Na maṁ koci uttasati, napihaṁ bhāyāmi kassaci,
Mettābalenupatthaddho, ramāmi pavane tadā ti. (Cp. 3.113).

Evaṁ jīvitam-pi anoloketvā mettāyantassa mettāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Lomahaṁsajātake (JA. 94).

Susāne seyyaṁ kappemi, chavaṭṭhikaṁ upadhāyahaṁ,
Gāmaṇḍalā upāgantvā, rūpaṁ dassentinappakan-ti. (Cp. 3.119).

Evaṁ gāmadārakesu niṭṭhubhanādīhi ceva mālāgandhūpahārādīhi ca sukhadukkhaṁ uppādentesu pi upekkhaṁ anativattantassa upekkhāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panesa attho cariyāpiṭakato gahetabbo. Evaṁ pāramiyo pūretvā vessantarattabhāve ṭhito:

Acetanāyaṁ pathavī, aviññāya sukhaṁ dukhaṁ,
Sā pi dānabalā mayhaṁ, sattakkhattuṁ pakampathā ti. (Cp. 1.124).

Evaṁ mahāpathavikampanādīni mahāpuññāni katvā āyupariyosāne tato cuto tusitabhavane nibbatti. Iti dīpaṅkarapādamūlato paṭṭhāya yāva ayaṁ tusitapure nibbatti, ettakaṁ ṭhānaṁ dūrenidānaṁ nāmāti veditabbaṁ.

Dūrenidānakathā niṭṭhitā

2. Avidūrenidānakathā

Tusitapure vasante yeva pana bodhisatte buddhakolāhalaṁ nāma udapādi. Lokasmiñhi tīṇi kolāhalāni uppajjanti: kappakolāhalaṁ, buddhakolāhalaṁ, cakkavattikolāhalanti. Tattha: “Vassasatasahassassa accayena kappuṭṭhānaṁ bhavissatī” ti lokabyūhā nāma kāmāvacaradevā muttasirā vikiṇṇakesā rudamukhā assūni hatthehi puñchamānā rattavatthanivatthā ativiya virūpavesadhārino hutvā manussapathe vicarantā evaṁ ārocenti: “Mārisā ito vassasatasahassassa accayena kappuṭṭhānaṁ bhavissati, ayaṁ loko vinassissati, mahāsamuddo pi sussissati [PTS 1.48], ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā uḍḍayhissanti vinassissanti, yāva brahmalokā lokavināso bhavissati, mettaṁ mārisā bhāvetha, karuṇaṁ, muditaṁ, upekkhaṁ mārisā bhāvetha, mātaraṁ upaṭṭhahatha, pitaraṁ upaṭṭhahatha, kule jeṭṭhāpacāyino hothā” ti. Idaṁ kappakolāhalaṁ nāma. Vassasahassassa accayena pana sabbaññubuddho loke uppajjissatīti lokapāladevatā: “Ito mārisā vassasahassassa accayena buddho loke uppajjissatī” ti ugghosentā āhiṇḍanti. Idaṁ buddhakolāhalaṁ nāma. Vassasatassa accayena cakkavattī rājā uppajjissatīti devatā: “Ito mārisā vassasatassa accayena cakkavattī rājā loke uppajjissatī” ti ugghosentiyo āhiṇḍanti. Idaṁ cakkavattikolāhalaṁ nāma. Imāni tīṇi kolāhalāni mahantāni honti.

Tesu buddhakolāhalasaddaṁ sutvā sakaladasasahassacakkavāḷadevatā ekato sannipatitvā: “Asuko nāma satto buddho bhavissatī” ti ñatvā taṁ upasaṅkamitvā āyācanti. Āyācamānā ca pubbanimittesu uppannesu āyācanti. Tadā pana sabbā pi devatā ekekacakkavāḷe catumahārājasakkasuyāmasantusitasunimmitavasavattimahābrahmehi saddhiṁ ekacakkavāḷe sannipatitvā tusitabhavane bodhisattassa santikaṁ gantvā: “Mārisā tumhehi dasa pāramiyo pūrentehi na sakkasampattiṁ, na mārasampattiṁ, na brahmasampattiṁ, na cakkavattisampattiṁ patthentehi pūritā, lokanittharaṇatthāya pana sabbaññutaṁ patthentehi pūritā, so vo idāni kālo mārisā buddhattāya samayo, mārisā buddhattāya samayo” ti yāciṁsu.

Atha mahāsatto devatānaṁ paṭiññaṁ adatvāva kāladīpadesakulajanetti-āyuparicchedavasena pañcamahāvilokanaṁ nāma vilokesi. Tattha: “Kālo nu kho, akālo nu kho” ti paṭhamaṁ kālaṁ vilokesi. Tattha vassasatasahassato uddhaṁ vaḍḍhitaāyukālo kālo nāma na hoti. Kasmā? Tadā hi sattānaṁ jātijarāmaraṇāni na paññāyanti. Buddhānañca dhammadesanā tilakkhaṇamuttā nāma natthi. Tesaṁ: “Aniccaṁ, dukkhaṁ, anattā” ti kathentānaṁ: “Kiṁ nāmetaṁ kathentī” ti neva sotabbaṁ na saddhātabbaṁ maññanti, tato abhisamayo na hoti, tasmiṁ asati aniyyānikaṁ sāsanaṁ hoti. Tasmā so akālo. Vassasatato ūnaāyukālo pi kālo na hoti. Kasmā? Tadā sattā ussannakilesā honti, ussannakilesānañca dinno ovādo ovādaṭṭhāne na tiṭṭhati, udake daṇḍarāji viya khippaṁ vigacchati [PTS 1.49]. Tasmā so pi akālo. Vassasatasahassato pana paṭṭhāya heṭṭhā, vassasatato paṭṭhāya uddhaṁ āyukālo kālo nāma. Tadā ca vassasatakālo. Atha mahāsatto: “Nibbattitabbakālo” ti kālaṁ passi.

Tato dīpaṁ vilokento saparivāre cattāro dīpe oloketvā: “Tīsu dīpesu buddhā na nibbattanti, jambudīpe yeva nibbattantī” ti dīpaṁ passi.

Tato: “Jambudīpo nāma mahā dasayojanasahassaparimāṇo, katarasmiṁ nu kho padese buddhā nibbattantī” ti okāsaṁ vilokento majjhimadesaṁ passi. Majjhimadeso nāma: “puratthimāya disāya gajaṅgalaṁ nāma nigamo, tassa aparena mahāsālo, tato paraṁ paccantimā janapadā, orato majjhe. Pubbadakkhiṇāya disāya sallavatī nāma nadī, tato paraṁ paccantimā janapadā, orato majjhe. Dakkhiṇāya disāya setakaṇṇikaṁ nāma nigamo, tato paraṁ paccantimā janapadā, orato majjhe. Pacchimāya disāya thūṇaṁ nāma brāhmaṇagāmo, tato paraṁ paccantimā janapadā, orato majjhe. Uttarāya disāya usīraddhajo nāma pabbato, tato paraṁ paccantimā janapadā, orato majjhe” ti evaṁ vinaye (Mv. 259) vutto padeso. So āyāmato tīṇi yojanasatāni, vitthārato aḍḍhateyyāni, parikkhepato nava yojanasatānīti etasmiṁ padese buddhā, paccekabuddhā, aggasāvakā, asīti mahāsāvakā, cakkavattirājā aññe ca mahesakkhā khattiyabrāhmaṇagahapatimahāsālā uppajjanti. Idañcettha kapilavatthu nāma nagaraṁ, tattha mayā nibbattitabbanti niṭṭhaṁ agamāsi.

Tato kulaṁ vilokento: “Buddhā nāma vessakule vā suddakule vā na nibbattanti, lokasammate pana khattiyakule vā brāhmaṇakulevā ti dvīsu yeva kulesu nibbattanti. Idāni ca khattiyakulaṁ lokasammataṁ, tattha nibbattissāmi. Suddhodano nāma rājā me pitā bhavissatī” ti kulaṁ passi.

Tato mātaraṁ vilokento: “Buddhamātā nāma lolā surādhuttā na hoti, kappasatasahassaṁ pana pūritapāramī jātito paṭṭhāya akhaṇḍapañcasīlā yeva hoti. Ayañca mahāmāyā nāma devī edisī, ayaṁ me mātā bhavissati, kittakaṁ panassā āyūti dasannaṁ māsānaṁ upari satta divasānī” ti passi.

Iti imaṁ pañcamahāvilokanaṁ viloketvā: “Kālo me mārisā buddhabhāvāyā” ti devatānaṁ saṅgahaṁ karonto paṭiññaṁ datvā: “Gacchatha, tumhe” ti tā devatā uyyojetvā tusitadevatāhi parivuto tusitapure nandanavanaṁ pāvisi. Sabbadevalokesu hi nandanavanaṁ atthi yeva. Tattha naṁ devatā: “Ito cuto sugatiṁ gaccha, ito cuto sugatiṁ gacchā” ti pubbe katakusalakammokāsaṁ sārayamānā [PTS 1.50] vicaranti. So evaṁ devatāhi kusalaṁ sārayamānāhi parivuto tattha vicaranto cavitvā mahāmāyāya deviyā kucchismiṁ paṭisandhiṁ gaṇhi.

Tassa āvibhāvatthaṁ ayamanupubbikathā: tadā kira kapilavatthunagare āsāḷhinakkhattaṁ saṅghuṭṭhaṁ ahosi, mahājano nakkhattaṁ kīḷati. Mahāmāyā pi devī pure puṇṇamāya sattamadivasato paṭṭhāya vigatasurāpānaṁ mālāgandhavibhūtisampannaṁ nakkhattakīḷaṁ anubhavamānā sattame divase pāto va uṭṭhāya gandhodakena nhāyitvā cattāri satasahassāni vissajjetvā mahādānaṁ datvā sabbālaṅkāravibhūsitā varabhojanaṁ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya alaṅkatapaṭiyattaṁ sirigabbhaṁ pavisitvā sirisayane nipannā niddaṁ okkamamānā imaṁ supinaṁ addasa: ‘cattāro kira naṁ mahārājāno sayaneneva saddhiṁ ukkhipitvā himavantaṁ netvā saṭṭhiyojanike manosilātale sattayojanikassa mahāsālarukkhassa heṭṭhā ṭhapetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Atha nesaṁ deviyo āgantvā deviṁ anotattadahaṁ netvā manussamalaharaṇatthaṁ nhāpetvā dibbavatthaṁ nivāsāpetvā gandhehi vilimpāpetvā dibbapupphāni piḷandhāpetvā tato avidūre eko rajatapabbato atthi, tassa anto kanakavimānaṁ atthi, tattha pācīnasīsakaṁ dibbasayanaṁ paññāpetvā nipajjāpesuṁ. Atha bodhisatto setavaravāraṇo hutvā tato avidūre eko suvaṇṇapabbato atthi, tattha vicaritvā tato oruyha rajatapabbataṁ abhiruhitvā uttaradisato āgamma rajatadāmavaṇṇāya soṇḍāya setapadumaṁ gahetvā koñcanādaṁ naditvā kanakavimānaṁ pavisitvā mātusayanaṁ tikkhattuṁ padakkhiṇaṁ katvā dakkhiṇapassaṁ phāletvā kucchiṁ paviṭṭhasadiso ahosī’ ti. Evaṁ uttarāsāḷhanakkhattena paṭisandhiṁ gaṇhi.

Punadivase pabuddhā devī taṁ supinaṁ rañño ārocesi. Rājā catusaṭṭhimatte brāhmaṇapāmokkhe pakkosāpetvā gomayaharitūpalittāya lājādīhi katamaṅgalasakkārāya bhūmiyā mahārahāni āsanāni paññāpetvā tattha nisinnānaṁ brāhmaṇānaṁ sappimadhusakkharābhisaṅkhatassa varapāyāsassa suvaṇṇarajatapātiyo pūretvā suvaṇṇarajatapātīhi yeva paṭikujjitvā adāsi, aññehi ca ahatavatthakapilagāvidānādīhi te santappesi. Atha nesaṁ sabbakāmehi santappitānaṁ supinaṁ ārocāpetvā: “Kiṁ bhavissatī” ti pucchi. Brāhmaṇā āhaṁsu: “Mā cintayi, mahārāja, deviyā te kucchimhi gabbho patiṭṭhito, so ca [PTS 1.51] kho purisagabbho, na itthigabbho, putto te bhavissati. So sace agāraṁ ajjhāvasissati, rājā bhavissati cakkavattī; sace agārā nikkhamma pabbajissati, buddho bhavissati loke vivaṭṭacchado” ti.

Bodhisattassa pana mātukucchimhi paṭisandhiggahaṇakkhaṇe ekappahāreneva sakaladasasahassī lokadhātu saṅkam-pi sampakam-pi sampavedhi. Bāttiṁsapubbanimittāni pāturahesuṁ: dasasu cakkavāḷasahassesu appamāṇo obhāso phari. Tassa taṁ siriṁ daṭṭhukāmā viya andhā cakkhūni paṭilabhiṁsu, badhirā saddaṁ suṇiṁsu, mūgā samālapiṁsu, khujjā ujugattā ahesuṁ, paṅgulā padasā gamanaṁ paṭilabhiṁsu, bandhanagatā sabbasattā andubandhanādīhi mucciṁsu, sabbanarakesu aggi nibbāyi, pettivisaye khuppipāsā vūpasami, tiracchānānaṁ bhayaṁ nāhosi, sabbasattānaṁ rogo vūpasami, sabbasattā piyaṁvadā ahesuṁ, madhurenākārena assā hasiṁsu, vāraṇā gajjiṁsu, sabbatūriyāni sakasakaninnādaṁ muñciṁsu, aghaṭṭitāni yeva manussānaṁ hatthūpagādīni ābharaṇāni viraviṁsu, sabbadisā vippasannā ahesuṁ, sattānaṁ sukhaṁ uppādayamāno mudusītalavāto vāyi, akālamegho vassi, pathavito pi udakaṁ ubbhijjitvā vissandi, pakkhino ākāsagamanaṁ vijahiṁsu, nadiyo asandamānā aṭṭhaṁsu, mahāsamudde madhuraṁ udakaṁ ahosi, sabbatthakam-eva pañcavaṇṇehi padumehi sañchannatalo ahosi, thalajajalajādīni sabbapupphāni pupphiṁsu, rukkhānaṁ khandhesu khandhapadumāni, sākhāsu sākhāpadumāni, latāsu latāpadumāni pupphiṁsu, thale silātalāni bhinditvā uparūpari satta satta hutvā daṇḍapadumāni nāma nikkhamiṁsu, ākāse olambakapadumāni nāma nibbattiṁsu, samantato pupphavassā vassiṁsu, ākāse dibbatūriyāni vajjiṁsu, sakaladasasahassilokadhātu vaṭṭetvā vissaṭṭhamālāguḷo viya, uppīḷetvā baddhamālākalāpo viya, alaṅkatapaṭiyattaṁ mālāsanaṁ viya ca ekamālāmālinī vipphurantavāḷabījanī pupphadhūmagandhaparivāsitā paramasobhaggappattā ahosi.

Evaṁ gahitapaṭisandhikassa bodhisattassa paṭisandhito paṭṭhāya bodhisattassa ceva bodhisattamātuyā ca upaddavanivāraṇatthaṁ khaggahatthā cattāro devaputtā ārakkhaṁ gaṇhiṁsu. Bodhisattamātu pana purisesu rāgacittaṁ nuppajji, lābhaggayasaggappattā ca ahosi sukhinī akilantakāyā. Bodhisattañca antokucchigataṁ [PTS 1.52] vippasanne maṇiratane āvutapaṇḍusuttaṁ viya passati. Yasmā ca bodhisattena vasitakucchi nāma cetiyagabbhasadisā hoti, na sakkā aññena sattena āvasituṁ vā paribhuñjituṁ vā, tasmā bodhisattamātā sattāhajāte bodhisatte kālaṁ katvā tusitapure nibbattati. Yathā ca aññā itthiyo dasa māse apatvā pi atikkamitvā pi nisinnā pi nipannā pi vijāyanti, na evaṁ bodhisattamātā. Sā pana bodhisattaṁ dasa māse kucchinā pariharitvā ṭhitāva vijāyati. Ayaṁ bodhisattamātudhammatā.

Mahāmāyā pi devī pattena telaṁ viya dasa māse kucchinā bodhisattaṁ pariharitvā paripuṇṇagabbhā ñātigharaṁ gantukāmā suddhodanamahārājassa ārocesi: “icchāmahaṁ, deva, kulasantakaṁ devadahanagaraṁ gantun”-ti. Rājā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā kapilavatthuto yāva devadahanagarā maggaṁ samaṁ kāretvā kadalipuṇṇaghaṭadhajapaṭākādīhi alaṅkārāpetvā devi suvaṇṇasivikāya nisīdāpetvā amaccasahassena ukkhipāpetvā mahantena parivārena pesesi. Dvinnaṁ pana nagarānaṁ antare ubhayanagaravāsīnam-pi lumbinīvanaṁ nāma maṅgalasālavanaṁ atthi, tasmiṁ samaye mūlato paṭṭhāya yāva aggasākhā sabbaṁ ekapāliphullaṁ ahosi, sākhantarehi ceva pupphantarehi ca pañcavaṇṇā bhamaragaṇā nānappakārā ca sakuṇasaṅghā madhurassarena vikūjantā vicaranti. Sakalaṁ lumbinīvanaṁ cittalatāvanasadisaṁ, mahānubhāvassa rañño susajjitaṁ āpānamaṇḍalaṁ viya ahosi. Deviyā taṁ disvā sālavanakīḷaṁ kīḷitukāmatācittaṁ udapādi. Amaccā deviṁ gahetvā sālavanaṁ pavisiṁsu. Sā maṅgalasālamūlaṁ gantvā sālasākhaṁ gaṇhitukāmā ahosi, sālasākhā suseditavettaggaṁ viya onamitvā deviyā hatthapathaṁ upagañchi. Sā hatthaṁ pasāretvā sākhaṁ aggahesi. Tāvadeva cassā kammajavātā caliṁsu. Athassā sāṇiṁ parikkhipitvā mahājano paṭikkami. Sālasākhaṁ gahetvā tiṭṭhamānāya evassā gabbhavuṭṭhānaṁ ahosi. Taṅkhaṇaṁ yeva cattāro visuddhacittā mahābrahmāno suvaṇṇajālaṁ ādāya sampattā tena suvaṇṇajālena bodhisattaṁ sampaṭicchitvā mātu purato ṭhapetvā: “Attamanā, devi, hohi, mahesakkho te putto uppanno” ti āhaṁsu.

Yathā pana aññe sattā mātukucchito nikkhamantā paṭikūlena asucinā makkhitā nikkhamanti, na evaṁ bodhisatto. So pana [PTS 1.53] dhammāsanato otaranto dhammakathiko viya, nisseṇito otaranto puriso viya, ca dve ca hatthe dve ca pāde pasāretvā ṭhitako va mātukucchisambhavena kenaci asucinā amakkhito suddho visado kāsikavatthe nikkhittamaṇiratanaṁ viya jotayanto mātukucchito nikkhami. Evaṁ sante pi bodhisattassa ca bodhisattamātuyā ca sakkāratthaṁ ākāsato dve udakadhārā nikkhamitvā bodhisattassa ca mātuyā ca sarīre utuṁ gāhāpesuṁ.

Atha naṁ suvaṇṇajālena paṭiggahetvā ṭhitānaṁ brahmānaṁ hatthato cattāro mahārājāno maṅgalasammatāya sukhasamphassāya ajinappaveṇiyā gaṇhiṁsu, tesaṁ hatthato manussā dukūlacumbaṭakena. Manussānaṁ hatthato muccitvā pathaviyaṁ patiṭṭhāya puratthimadisaṁ olokesi, anekāni cakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāni ahesuṁ. Tattha devamanussā gandhamālādīhi pūjayamānā: “Mahāpurisa, idha tumhehi sadiso añño natthi, kutettha uttaritaro” ti āhaṁsu. Evaṁ catasso disā, catasso anudisā, heṭṭhā, uparīti dasa disā anuviloketvā attanā sadisaṁ kañci adisvā: “Ayaṁ uttarādisā” ti sattapadavītihārena agamāsi, mahābrahmunā setacchattaṁ dhāriyamāno, suyāmena vāḷabījaniṁ, aññāhi ca devatāhi sesarājakakudhabhaṇḍahatthāhi anugammamāno. Tato sattamapade ṭhito: “Aggohamasmiṁ lokassā” ti ādikaṁ āsabhiṁ vācaṁ nicchārento sīhanādaṁ nadi.

Bodhisatto hi tīsu attabhāvesu mātukucchito nikkhantamatto va vācaṁ nicchāresi mahosadhattabhāve, vessantarattabhāve, imasmiṁ attabhāveti. Mahosadhattabhāve kirassa mātukucchito nikkhantamattasseva sakko devarājā āgantvā candanasāraṁ hatthe ṭhapetvā gato, so taṁ muṭṭhiyaṁ katvāva nikkhanto. Atha naṁ mātā: “Tāta, kiṁ gahetvā āgatosī” ti pucchi. “Osadhaṁ, ammā” ti. Iti osadhaṁ gahetvā āgatattā: “Osadhadārako” tvevassa nāmaṁ akaṁsu. Taṁ osadhaṁ gahetvā cāṭiyaṁ pakkhipiṁsu, āgatāgatānaṁ andhabadhirādīnaṁ tadeva sabbarogavūpasamāya bhesajjaṁ ahosi. Tato: “Mahantaṁ idaṁ osadhaṁ, mahantaṁ idaṁ osadhan”-ti uppannavacanaṁ upādāya: “Mahosadho” tvevassa nāmaṁ jātaṁ. Vessantarattabhāve pana mātukucchito nikkhanto dakkhiṇahatthaṁ pasāretvā: “Atthi nu kho, amma, kiñci gehasmiṁ, dānaṁ dassāmī” ti vadanto nikkhami. Athassa mātā: “Sadhane kule nibbattosi, tātā” ti puttassa hatthaṁ attano [PTS 1.54] hatthatale katvā sahassatthavikaṁ ṭhapesi. Imasmiṁ pana attabhāve imaṁ sīhanādaṁ nadīti evaṁ bodhisatto tīsu attabhāvesu mātukucchito nikkhantamatto va vācaṁ nicchāresi. Yathā ca paṭisandhiggahaṇakkhaṇe, jātakkhaṇepissa dvattiṁsa pubbanimittāni pāturahesuṁ. Yasmiṁ pana samaye amhākaṁ bodhisatto lumbinīvane jāto, tasmiṁ yeva samaye rāhulamātā devī, ānandatthero, channo amacco, kāḷudāyī amacco, kaṇḍako assarājā, mahābodhirukkho, catasso nidhikumbhiyo ca jātā. Tattha ekā gāvutappamāṇā, ekā aḍḍhayojanappamāṇā, ekā tigāvutappamāṇā, ekā yojanappamāṇā ahosīti. Ime satta sahajātā nāma.

Ubhayanagaravāsino bodhisattaṁ gahetvā kapilavatthunagaram-eva agamaṁsu. Taṁ divasaṁ yeva ca: “Kapilavatthunagare suddhodanamahārājassa putto jāto, ayaṁ kumāro bodhitale nisīditvā buddho bhavissatī” ti tāvatiṁsabhavane haṭṭhatuṭṭhā devasaṅghā celukkhepādīni pavattentā kīḷiṁsu. Tasmiṁ samaye suddhodanamahārājassa kulūpako aṭṭhasamāpattilābhī kāḷadevīlo nāma tāpaso bhattakiccaṁ katvā divāvihāratthāya tāvatiṁsabhavanaṁ gantvā tattha divāvihāraṁ nisinno tā devatā kīḷamānā disvā: “Kiṁkāraṇā tumhe evaṁ tuṭṭhamānasā kīḷatha, mayhampetaṁ kāraṇaṁ kathethā” ti pucchi. Devatā āhaṁsu: “Mārisa, suddhodanarañño putto jāto, so bodhitale nisīditvā buddho hutvā dhammacakkaṁ pavattessati, tassa anantaṁ buddhalīḷaṁ daṭṭhuṁ dhammañca sotuṁ lacchāmāti iminā kāraṇena tuṭṭhāmhā” ti. Tāpaso tāsaṁ vacanaṁ sutvā khippaṁ devalokato oruyha rājanivesanaṁ pavisitvā paññattāsane nisinno: “Putto kira te, mahārāja, jāto, passissāmi nan”-ti āha. Rājā alaṅkatapaṭiyattaṁ kumāraṁ āharāpetvā tāpasaṁ vandāpetuṁ abhihari, bodhisattassa pādā parivattitvā tāpasassa jaṭāsu patiṭṭhahiṁsu. Bodhisattassa hi tenattabhāvena vanditabbayuttako nāma añño natthi. Sace hi ajānantā bodhisattassa sīsaṁ tāpasassa pādamūle ṭhapeyyuṁ, sattadhā tassa muddhā phaleyya. Tāpaso: “Na me attānaṁ nāsetuṁ yuttan”-ti uṭṭhāyāsanā bodhisattassa añjaliṁ paggahesi. Rājā taṁ acchariyaṁ disvā attano puttaṁ vandi.

Tāpaso atīte cattālīsa kappe, anāgate cattālīsāti asīti kappe anussarati. Bodhisattassa lakkhaṇasampattiṁ disvā: “Bhavissati nu kho buddho, udāhu no” ti āvajjetvā upadhārento: “Nissaṁsayaṁ buddho bhavissatī” ti ñatvā: “Acchariyapuriso ayan”-ti sitaṁ [PTS 1.55] akāsi. Tato: “Ahaṁ imaṁ buddhabhūtaṁ daṭṭhuṁ labhissāmi nu kho, no” ti upadhārento: “Na labhissāmi, antarā yeva kālaṁ katvā buddhasatena pi buddhasahassena pi gantvā bodhetuṁ asakkuṇeyye arūpabhave nibbattissāmī” ti disvā: “Evarūpaṁ nāma acchariyapurisaṁ buddhabhūtaṁ daṭṭhuṁ na labhissāmi, mahatī vata me jāni bhavissatī” ti parodi.

Manussā disvā: “Amhākaṁ ayyo idāneva hasitvā puna parodi. Kiṁ nu kho, bhante, amhākaṁ ayyaputtassa koci antarāyo bhavissatī” ti pucchiṁsu. “Natthetassa antarāyo, nissaṁsayena buddho bhavissatī” ti. Atha: “Kasmā paroditthā” ti? “Evarūpaṁ purisaṁ buddhabhūtaṁ daṭṭhuṁ na labhissāmi, ‘mahatī vata me jāni bhavissatī’ ti attānaṁ anusocanto rodāmī” ti āha. Tato so: “Kiṁ nu kho me ñātakesu koci etaṁ buddhabhūtaṁ daṭṭhuṁ labhissati, na labhissatī” ti upadhārento attano bhāgineyyaṁ nāḷakadārakaṁ addasa. So bhaginiyā gehaṁ gantvā: “Kahaṁ te putto nāḷako” ti? “Atthi gehe, ayyā” ti. “Pakkosāhi nan”-ti pakkosāpetvā attano santikaṁ āgataṁ kumāraṁ āha: “tāta, suddhodanamahārājassa kule putto jāto, buddhaṅkuro esa, pañcatiṁsa vassāni atikkamitvā buddho bhavissati, tvaṁ etaṁ daṭṭhuṁ labhissasi, ajjeva pabbajāhī” ti. Sattāsītikoṭidhane kule nibbattadārako pi: “Na maṁ mātulo anatthe niyojessatī” ti cintetvā tāvadeva antarāpaṇato kāsāyāni ceva mattikāpattañca āharāpetvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā: “Yo loke uttamapuggalo, taṁ uddissa mayhaṁ pabbajjā” ti bodhisattābhimukhaṁ añjaliṁ paggayha pañcapatiṭṭhitena vanditvā pattaṁ thavikāya pakkhipitvā aṁsakūṭe laggetvā himavantaṁ pavisitvā samaṇadhammaṁ akāsi. So paramābhisambodhiṁ pattaṁ tathāgataṁ upasaṅkamitvā nāḷakapaṭipadaṁ kathāpetvā puna himavantaṁ pavisitvā arahattaṁ patvā ukkaṭṭhapaṭipadaṁ paṭipanno satteva māse āyuṁ pāletvā ekaṁ suvaṇṇapabbataṁ nissāya ṭhitako va anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

Bodhisattam-pi kho pañcame divase sīsaṁ nhāpetvā: “Nāmaggahaṇaṁ gaṇhissāmā” ti rājabhavanaṁ catujjātikagandhehi vilimpitvā lājāpañcamakāni pupphāni vikiritvā asambhinnapāyāsaṁ pacāpetvā tiṇṇaṁ vedānaṁ pāraṅgate aṭṭhasatabrāhmaṇe nimantetvā rājabhavane nisīdāpetvā subhojanaṁ bhojetvā mahāsakkāraṁ [PTS 1.56] katvā: “Kiṁ nu kho bhavissatī” ti lakkhaṇāni pariggahāpesuṁ. Tesu:

Rāmo dhajo lakkhaṇo cā pi mantī, koṇḍañño ca bhojo suyāmo sudatto,
Ete tadā aṭṭha ahesuṁ brāhmaṇā, chaḷaṅgavā mantaṁ viyākariṁsū ti.

Ime aṭṭheva brāhmaṇā lakkhaṇapariggāhakā ahesuṁ. Paṭisandhiggahaṇadivase supino pi eteheva pariggahito. Tesu satta janā dve aṅguliyo ukkhipitvā dvedhā byākariṁsu: “imehi lakkhaṇehi samannāgato agāraṁ ajjhāvasamāno rājā hoti cakkavattī, pabbajamāno buddho” ti, sabbaṁ cakkavattirañño sirivibhavaṁ ācikkhiṁsu. Tesaṁ pana sabbadaharo gottato koṇḍañño nāma māṇavo bodhisattassa varalakkhaṇanipphattiṁ oloketvā: “imassa agāramajjhe ṭhānakāraṇaṁ natthi, ekantenesa vivaṭṭacchado buddho bhavissatī” ti ekam-eva aṅguliṁ ukkhipitvā ekaṁsabyākaraṇaṁ byākāsi. Ayañhi katādhikāro pacchimabhavikasatto paññāya itare satta jane abhibhavitvā: “Imehi lakkhaṇehi samannāgatassa agāramajjhe ṭhānaṁ nāma natthi, asaṁsayaṁ buddho bhavissatī” ti ekam-eva gatiṁ addasa, tasmā ekaṁ aṅguliṁ ukkhipitvā evaṁ byākāsi. Athassa nāmaṁ gaṇhantā sabbalokassa atthasiddhikarattā: “Siddhattho” ti nāmamakaṁsu.

Atha te brāhmaṇā attano gharāni gantvā putte āmantayiṁsu: “tātā, amhe mahallakā, suddhodanamahārājassa puttaṁ sabbaññutaṁ pattaṁ mayaṁ sambhaveyyāma vā no vā, tumhe tasmiṁ kumāre sabbaññutaṁ patte tassa sāsane pabbajeyyāthā” ti. Te satta pi janā yāvatāyukaṁ ṭhatvā yathākammaṁ gatā, koṇḍaññamāṇavo va arogo ahosi. So mahāsatte vuḍḍhimanvāya mahābhinikkhamanaṁ abhinikkhamitvā anukkamena uruvelaṁ gantvā: “Ramaṇīyo, vata ayaṁ bhūmibhāgo, alaṁ vatidaṁ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā” ti cittaṁ uppādetvā tattha vāsaṁ upagate: “Mahāpuriso pabbajito” ti sutvā tesaṁ brāhmaṇānaṁ putte upasaṅkamitvā evamāha: “Siddhatthakumāro kira pabbajito, so nissaṁsayaṁ buddho bhavissati. Sace tumhākaṁ pitaro arogā assu, ajja nikkhamitvā pabbajeyyuṁ. Sace tumhe pi iccheyyātha, etha, ahaṁ taṁ purisaṁ anupabbajissāmī” ti. Te sabbe ekacchandā bhavituṁ nāsakkhiṁsu [PTS 1.57], tayo janā na pabbajiṁsu. Koṇḍaññabrāhmaṇaṁ jeṭṭhakaṁ katvā itare cattāro pabbajiṁsu. Te pañca pi janā pañcavaggiyattherā nāma jātā.

Tadā pana rājā: “Kiṁ disvā mayhaṁ putto pabbajissatī” ti pucchi. “Cattāri pubbanimittānī” ti. “Katarañca katarañcā” ti? “Jarājiṇṇaṁ, byādhitaṁ, kālakataṁ, pabbajitan”-ti. Rājā: “Ito paṭṭhāya evarūpānaṁ mama puttassa santikaṁ upasaṅkamituṁ mā adattha, mayhaṁ puttassa buddhabhāvena kammaṁ natthi, ahaṁ mama puttaṁ dvisahassadīpaparivārānaṁ catunnaṁ mahādīpānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kārentaṁ chattiṁsayojanaparimaṇḍalāya parisāya parivutaṁ gaganatale vicaramānaṁ passitukāmo” ti. Evañca pana vatvā imesaṁ catuppakārānaṁ nimittānaṁ kumārassa cakkhupathe āgamananivāraṇatthaṁ catūsu disāsu gāvute gāvute ārakkhaṁ ṭhapesi. Taṁ divasaṁ pana maṅgalaṭṭhāne sannipatitesu asītiyā ñātikulasahassesu ekeko ekamekaṁ puttaṁ paṭijāni: “ayaṁ buddho vā hotu rājā vā, mayaṁ ekamekaṁ puttaṁ dassāma. Sace pi buddho bhavissati, khattiyasamaṇeheva purakkhataparivārito vicarissati. Sace pi rājā bhavissati, khattiyakumāreheva purakkhataparivārito vicarissatī” ti. Rājā pi bodhisattassa uttamarūpasampannā vigatasabbadosā dhātiyo paccupaṭṭhāpesi. Bodhisatto anantena parivārena mahantena sirisobhaggena vaḍḍhati.

Athekadivasaṁ rañño vappamaṅgalaṁ nāma ahosi. Taṁ divasaṁ sakalanagaraṁ devavimānaṁ viya alaṅkaronti. Sabbe dāsakammakarādayo ahatavatthanivatthā gandhamālādipaṭimaṇḍitā rājakule sannipatanti. Rañño kammante naṅgalasahassaṁ yojīyati. Tasmiṁ pana divase ekenūnaaṭṭhasatanaṅgalāni saddhiṁ balibaddarasmiyottehi rajataparikkhatāni honti, rañño ālambananaṅgalaṁ pana rattasuvaṇṇaparikkhataṁ hoti. Balibaddānaṁ siṅgarasmipatodā pi suvaṇṇaparikkhatāva honti. Rājā mahatā parivārena nikkhanto puttaṁ gahetvā agamāsi. Kammantaṭṭhāne eko jamburukkho bahalapalāso sandacchāyo ahosi. Tassa heṭṭhā kumārassa sayanaṁ paññapāpetvā upari suvaṇṇatārakakhacitaṁ vitānaṁ bandhāpetvā sāṇipākārena parikkhipāpetvā ārakkhaṁ ṭhapāpetvā rājā sabbālaṅkāraṁ alaṅkaritvā amaccagaṇaparivuto naṅgalakaraṇaṭṭhānaṁ agamāsi. Tattha rājā suvaṇṇanaṅgalaṁ gaṇhāti, amaccā ekenūnaṭṭhasatarajatanaṅgalāni, kassakā sesanaṅgalāni. Te tāni gahetvā ito cito ca kasanti. Rājā pana orato vā pāraṁ gacchati, pārato vā oraṁ āgacchati. Etasmiṁ ṭhāne mahāsampatti [PTS 1.58] ahosi. Bodhisattaṁ parivāretvā nisinnā dhātiyo: “Rañño sampattiṁ passissāmā” ti antosāṇito bahi nikkhantā. Bodhisatto ito cito ca olokento kañci adisvā vegena uṭṭhāya pallaṅkaṁ ābhujitvā ānāpāne pariggahetvā paṭhamajjhānaṁ nibbattesi. Dhātiyo khajjabhojjantare vicaramānā thokaṁ cirāyiṁsu. Sesarukkhānaṁ chāyā nivattā, tassa pana rukkhassa parimaṇḍalā hutvā aṭṭhāsi. Dhātiyo: “Ayyaputto ekato” ti vegena sāṇiṁ ukkhipitvā anto pavisamānā bodhisattaṁ sayane pallaṅkena nisinnaṁ tañca pāṭihāriyaṁ disvā gantvā rañño ārocesuṁ: “deva, kumāro evaṁ nisinno, aññesaṁ rukkhānaṁ chāyā nivattā, jamburukkhassa pana parimaṇḍalā ṭhitā” ti. Rājā vegenāgantvā pāṭihāriyaṁ disvā: “idaṁ te, tāta, dutiyaṁ vandanan”-ti puttaṁ vandi.

Atha anukkamena bodhisatto soḷasavassuddesiko jāto. Rājā bodhisattassa tiṇṇaṁ utūnaṁ anucchavike tayo pāsāde kāresi: ekaṁ navabhūmakaṁ, ekaṁ sattabhūmakaṁ, ekaṁ pañcabhūmakaṁ, cattālīsasahassā ca nāṭakitthiyo upaṭṭhāpesi. Bodhisatto devo viya accharāsaṅghaparivuto, alaṅkatanāṭakaparivuto, nippurisehi tūriyehi paricāriyamāno mahāsampattiṁ anubhavanto utuvārena tesu pāsādesu viharati. Rāhulamātā panassa devī aggamahesī ahosi.

Tassevaṁ mahāsampattiṁ anubhavantassa ekadivasaṁ ñātisaṅghassa abbhantare ayaṁ kathā udapādi: “siddhattho kīḷāpasuto va vicarati, kiñci sippaṁ na sikkhati, saṅgāme paccupaṭṭhite kiṁ karissatī” ti. Rājā bodhisattaṁ pakkosāpetvā: “tāta, tava ñātakā ‘siddhattho kiñci sippaṁ asikkhitvā kīḷāpasuto va vicaratī’ ti vadanti, ettha kiṁ pattakāle maññasī” ti. Deva, mama sippaṁ sikkhanakiccaṁ natthi, nagare mama sippadassanatthaṁ bheriṁ carāpetha: “Ito sattame divase ñātakānaṁ sippaṁ dassessāmī” ti. Rājā tathā akāsi. Bodhisatto akkhaṇavedhivālavedhidhanuggahe sannipātāpetvā mahājanassa majjhe aññehi dhanuggahehi asādhāraṇaṁ ñātakānaṁ dvādasavidhaṁ sippaṁ dassesi. Taṁ sarabhaṅgajātake (JA. 522) āgatanayeneva veditabbaṁ. Tadāssa ñātisaṅgho nikkaṅkho ahosi.

Athekadivasaṁ bodhisatto uyyānabhūmiṁ gantukāmo sārathiṁ āmantetvā: “Rathaṁ yojehī” ti āha. So: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā mahārahaṁ uttamarathaṁ sabbālaṅkārena alaṅkaritvā kumudapattavaṇṇe cattāro [PTS 1.59] maṅgalasindhave yojetvā bodhisattassa paṭivedesi. Bodhisatto devavimānasadisaṁ rathaṁ abhiruhitvā uyyānābhimukho agamāsi. Devatā: “Siddhatthakumārassa abhisambujjhanakālo āsanno, pubbanimittaṁ dassessāmā” ti ekaṁ devaputtaṁ jarājajjaraṁ khaṇḍadantaṁ palitakesaṁ vaṅkaṁ obhaggasarīraṁ daṇḍahatthaṁ pavedhamānaṁ katvā dassesuṁ. Taṁ bodhisatto ceva sārathi ca passanti. Tato bodhisatto sārathiṁ: “samma, ko nāmesa puriso, kesāpissa na yathā aññesan”-ti mahāpadāne āgatanayena pucchitvā tassa vacanaṁ sutvā: “Dhīratthu vata bho jāti, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissatī” ti saṁviggahadayo tato va paṭinivattitvā pāsādam-eva abhiruhi. Rājā: “Kiṁ kāraṇā mama putto khippaṁ paṭinivattī” ti pucchi. “Jiṇṇakaṁ purisaṁ disvā devā” ti. “Jiṇṇakaṁ disvā pabbajissatīti āhaṁsu, kasmā maṁ nāsetha, sīghaṁ puttassa nāṭakāni sajjetha, sampattiṁ anubhavanto pabbajjāya satiṁ na karissatī” ti vatvā ārakkhaṁ vaḍḍhetvā sabbadisāsu aḍḍhayojane aḍḍhayojane ṭhapesi.

Punekadivasaṁ bodhisatto tatheva uyyānaṁ gacchanto devatāhi nimmitaṁ byādhitaṁ purisaṁ disvā purimanayeneva pucchitvā saṁviggahadayo nivattitvā pāsādaṁ abhiruhi. Rājā pi pucchitvā heṭṭhā vuttanayeneva saṁvidahitvā puna vaḍḍhetvā samantā tigāvutappamāṇe padese ārakkhaṁ ṭhapesi. Aparaṁ ekadivasaṁ bodhisatto tatheva uyyānaṁ gacchanto devatāhi nimmitaṁ kālakataṁ disvā purimanayeneva pucchitvā saṁviggahadayo puna nivattitvā pāsādaṁ abhiruhi. Rājā pi pucchitvā heṭṭhā vuttanayeneva saṁvidahitvā puna vaḍḍhetvā samantā yojanappamāṇe padese ārakkhaṁ ṭhapesi. Aparaṁ pana ekadivasaṁ uyyānaṁ gacchanto tatheva devatāhi nimmitaṁ sunivatthaṁ supārutaṁ pabbajitaṁ disvā: “Ko nāmeso sammā” ti sārathiṁ pucchi. Sārathi kiñcā pi buddhuppādassa abhāvā pabbajitaṁ vā pabbajitaguṇe vā na jānāti, devatānubhāvena pana: “Pabbajito nāmāyaṁ devā” ti vatvā pabbajjāya guṇe vaṇṇesi. Bodhisatto pabbajjāya ruciṁ uppādetvā taṁ divasaṁ uyyānaṁ agamāsi. Dīghabhāṇakā panāhu: “Cattāri nimittāni ekadivaseneva disvā agamāsī” ti.

So tattha divasabhāgaṁ kīḷitvā maṅgalapokkharaṇiyaṁ nhāyitvā atthaṅgate sūriye maṅgalasilāpaṭṭe nisīdi attānaṁ alaṅkārāpetukāmo. Athassa paricārakapurisā nānāvaṇṇāni dussāni nānappakārā ābharaṇavikatiyo mālāgandhavilepanāni ca ādāya samantā parivāretvā aṭṭhaṁsu. Tasmiṁ khaṇe sakkassa nisinnāsanaṁ uṇhaṁ ahosi [PTS 1.60]. So: “Ko nu kho maṁ imamhā ṭhānā cāvetukāmo” ti upadhārento bodhisattassa alaṅkāretukāmataṁ ñatvā vissakammaṁ āmantesi: “Samma vissakamma, siddhatthakumāro ajja aḍḍharattasamaye mahābhinikkhamanaṁ nikkhamissati, ayamassa pacchimo alaṅkāro, uyyānaṁ gantvā mahāpurisaṁ dibbālaṅkārehi alaṅkarohī” ti. So: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā devatānubhāvena taṅkhaṇaṁ yeva upasaṅkamitvā tasseva kappakasadiso hutvā kappakassa hatthato veṭhanadussaṁ gahetvā bodhisattassa sīsaṁ veṭhesi. Bodhisatto hatthasamphasseneva: “Nāyaṁ manusso, devaputto eso” ti aññāsi. Veṭhanena veṭhitamatte sīse moḷiyaṁ maṇiratanākārena dussasahassaṁ abbhuggañchi. Puna veṭhentassa dussasahassanti dasakkhattuṁ veṭhentassa dasa dussasahassāni abbhuggacchiṁsu. “Sīsaṁ khuddakaṁ, dussāni bahūni, kathaṁ abbhuggatānī” ti na cintetabbaṁ. Tesu hi sabbamahantaṁ āmalakapupphappamāṇaṁ, avasesāni kusumbakapupphappamāṇāni ahesuṁ. Bodhisattassa sīsaṁ kiñjakkhagavacchitaṁ viya kuyyakapupphaṁ ahosi.

Athassa sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitassa sabbatālāvacaresu sakāni sakāni paṭibhānāni dassayantesu, brāhmaṇesu: “Jayanandā” ti ādivacanehi, sūtamāgadhādīsu nānappakārehi maṅgalavacanatthutighosehi sambhāventesu sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ rathavaraṁ abhiruhi. Tasmiṁ samaye: “Rāhulamātā puttaṁ vijātā” ti sutvā suddhodanamahārājā: “Puttassa me tuṭṭhiṁ nivedethā” ti sāsanaṁ pahiṇi. Bodhisatto taṁ sutvā: “Rāhu jāto, bandhanaṁ jātan”-ti āha. Rājā: “Kiṁ me putto avacā” ti pucchitvā taṁ vacanaṁ sutvā: “Ito paṭṭhāya me nattā rāhulakumāro yeva nāma hotū” ti āha.

Bodhisatto pi kho rathavaraṁ āruyha mahantena yasena atimanoramena sirisobhaggena nagaraṁ pāvisi. Tasmiṁ samaye kisāgotamī nāma khattiyakaññā uparipāsādavaratalagatā nagaraṁ padakkhiṇaṁ kurumānassa bodhisattassa rūpasiriṁ disvā pītisomanassajātā idaṁ udānaṁ udānesi:

Nibbutā nūna sā mātā, nibbuto nūna so pitā,
Nibbutā nūna sā nārī, yassāyaṁ īdiso patī ti.

Bodhisatto [PTS 1.61] taṁ sutvā cintesi: “Ayaṁ evamāha ‘evarūpaṁ attabhāvaṁ passantiyā mātu hadayaṁ nibbāyati, pitu hadayaṁ nibbāyati, pajāpatiyā hadayaṁ nibbāyatī’ ti! Kismiṁ nu kho nibbute hadayaṁ nibbutaṁ nāma hotī” ti? Athassa kilesesu virattamānasassa etadahosi: “rāgaggimhi nibbute nibbutaṁ nāma hoti, dosaggimhi nibbute nibbutaṁ nāma hoti, mohaggimhi nibbute nibbutaṁ nāma hoti, mānadiṭṭhi-ādīsu sabbakilesadarathesu nibbutesu nibbutaṁ nāma hoti. Ayaṁ me sussavanaṁ sāvesi, ahañhi nibbānaṁ gavesanto carāmi, ajjeva mayā gharāvāsaṁ chaḍḍetvā nikkhamma pabbajitvā nibbānaṁ gavesituṁ vaṭṭati, ayaṁ imissā ācariyabhāgo hotū” ti kaṇṭhato omuñcitvā kisāgotamiyā satasahassagghanakaṁ muttāhāraṁ pesesi. Sā: “Siddhatthakumāro mayi paṭibaddhacitto hutvā paṇṇākāraṁ pesesī” ti somanassajātā ahosi.

Bodhisatto pi mahantena sirisobhaggena attano pāsādaṁ abhiruhitvā sirisayane nipajji. Tāvadeva ca naṁ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā naccagītādīsu susikkhitā devakaññā viya rūpasobhaggappattā itthiyo nānātūriyāni gahetvā samparivārayitvā abhiramāpentiyo naccagītavāditāni payojayiṁsu. Bodhisatto kilesesu virattacittatāya naccādīsu anabhirato muhuttaṁ niddaṁ okkami. Tā pi itthiyo: “Yassatthāya mayaṁ naccādīni payojema, so niddaṁ upagato, idāni kimatthaṁ kilamāmā” ti gahitaggahitāni tūriyāni ajjhottharitvā nipajjiṁsu, gandhatelappadīpā jhāyanti. Bodhisatto pabujjhitvā sayanapiṭṭhe pallaṅkena nisinno addasa tā itthiyo tūriyabhaṇḍāni avattharitvā niddāyantiyo: ekaccā paggharitakheḷā, lālākilinnagattā, ekaccā dante khādantiyo, ekaccā kākacchantiyo, ekaccā vippalapantiyo, ekaccā vivaṭamukhā, ekaccā apagatavatthā, pākaṭabībhacchasambādhaṭṭhānā. So tāsaṁ taṁ vippakāraṁ disvā bhiyyosomattāya kāmesu virattacitto ahosi. Tassa alaṅkatapaṭiyattaṁ sakkabhavanasadisam-pi taṁ mahātalaṁ apaviddhanānākuṇapabharitaṁ āmakasusānaṁ viya upaṭṭhāsi, tayo bhavā ādittagehasadisā khāyiṁsu: “upaddutaṁ vata bho, upassaṭṭhaṁ vata bho” ti udānaṁ pavattesi, ativiya pabbajjāya cittaṁ nami.

So: “Ajjeva mayā mahābhinikkhamanaṁ nikkhamituṁ vaṭṭatī” ti sayanā uṭṭhāya dvārasamīpaṁ gantvā: “Ko etthā” ti āha. Ummāre [PTS 1.62] sīsaṁ katvā nipanno channo: “Ahaṁ ayyaputta channo” ti āha. “Ahaṁ ajja mahābhinikkhamanaṁ nikkhamitukāmo, ekaṁ me assaṁ kappehī” ti āha. So: “Sādhu devā” ti assabhaṇḍikaṁ gahetvā assasālaṁ gantvā gandhatelapadīpesu jalantesu sumanapaṭṭavitānassa heṭṭhā ramaṇīye bhūmibhāge ṭhitaṁ kaṇḍakaṁ assarājānaṁ disvā: “Ajja mayā imam-eva kappetuṁ vaṭṭatī” ti kaṇḍakaṁ kappesi. So kappiyamāno va aññāsi: “Ayaṁ kappanā atigāḷhā, aññesu divasesu uyyānakīḷādigamane kappanā viya na hoti, mayhaṁ ayyaputto ajja mahābhinikkhamanaṁ nikkhamitukāmo bhavissatī” ti. Tato tuṭṭhamānaso mahāhasitaṁ hasi. So saddo sakalanagaraṁ pattharitvā gaccheyya, devatā pana taṁ saddaṁ nirumbhitvā na kassaci sotuṁ adaṁsu.

Bodhisatto pi kho channaṁ pesetvāva: “Puttaṁ tāva passissāmī” ti cintetvā nisinnapallaṅkato uṭṭhāya rāhulamātāya vasanaṭṭhānaṁ gantvā gabbhadvāraṁ vivari. Tasmiṁ khaṇe antogabbhe gandhatelapadīpo jhāyati, rāhulamātā sumanamallikādīnaṁ pupphānaṁ ambaṇamattena abhippakiṇṇasayane puttassa matthake hatthaṁ ṭhapetvā niddāyati. Bodhisatto ummāre pādaṁ ṭhapetvā ṭhitako va oloketvā: “Sacāhaṁ deviyā hatthaṁ apanetvā mama puttaṁ gaṇhissāmi, devī pabujjhissati, evaṁ me gamanantarāyo bhavissati, buddho hutvāva āgantvā puttaṁ passissāmī” ti pāsādatalato otari. Yaṁ pana jātakaṭṭhakathāyaṁ: “Tadā sattāhajāto rāhulakumāro hotī” ti vuttaṁ, taṁ sesaṭṭhakathāsu natthi, tasmā idam-eva gahetabbaṁ.

Evaṁ bodhisatto pāsādatalā otaritvā assasamīpaṁ gantvā evamāha: “tāta kaṇḍaka, tvaṁ ajja ekarattiṁ maṁ tāraya, ahaṁ taṁ nissāya buddho hutvā sadevakaṁ lokaṁ tāressāmī” ti. Tato ullaṅghitvā kaṇḍakassa piṭṭhiṁ abhiruhi. Kaṇḍako gīvato paṭṭhāya āyāmena aṭṭhārasahattho hoti tadanucchavikena ubbedhena samannāgato thāmajavasampanno sabbaseto dhotasaṅkhasadiso. So sace haseyya vā padasaddaṁ vā kareyya, saddo sakalanagaraṁ avatthareyya. Tasmā devatā attano ānubhāvena tassa yathā na koci suṇāti, evaṁ hasitasaddaṁ sannirumbhitvā akkamanaakkamanapadavāre hatthatalāni upanāmesuṁ. Bodhisatto assavarassa piṭṭhivemajjhagato channaṁ assassa [PTS 1.63] vāladhiṁ gāhāpetvā aḍḍharattasamaye mahādvārasamīpaṁ patto. Tadā pana rājā: “Evaṁ bodhisatto yāya kāyaci velāya nagaradvāraṁ vivaritvā nikkhamituṁ na sakkhissatī” ti dvīsu dvārakavāṭesu ekekaṁ purisasahassena vivaritabbaṁ kārāpesi. Bodhisatto thāmabalasampanno, hatthigaṇanāya koṭisahassahatthīnaṁ balaṁ dhāreti, purisagaṇanāya dasakoṭisahassapurisānaṁ. So cintesi: “Sace dvāraṁ na vivarīyati, ajja kaṇḍakassa piṭṭhe nisinno va vāladhiṁ gahetvā ṭhitena channena saddhiṁ yeva kaṇḍakaṁ ūrūhi nippīḷetvā aṭṭhārasahatthubbedhaṁ pākāraṁ uppatitvā atikkamissāmī” ti. Channo pi cintesi: “Sace dvāraṁ na vivarīyati, ahaṁ ayyaputtaṁ khandhe nisīdāpetvā kaṇḍakaṁ dakkhiṇena hatthena kucchiyaṁ parikkhipanto upakacchantare katvā pākāraṁ uppatitvā atikkamissāmī” ti. Kaṇḍako pi cintesi: “Sace dvāraṁ na vivarīyati, ahaṁ attano sāmikaṁ piṭṭhiyaṁ yathānisinnam-eva channena vāladhiṁ gahetvā ṭhitena saddhiṁ yeva ukkhipitvā pākāraṁ uppatitvā atikkamissāmī” ti. Sace dvāraṁ na avāpurīyittha, yathācintitam-eva tesu tīsu janesu aññataro sampādeyya. Dvāre adhivatthā devatā pana dvāraṁ vivari.

Tasmiṁ yeva khaṇe māro: “Bodhisattaṁ nivattessāmī” ti āgantvā ākāse ṭhito āha: “mārisa, mā nikkhama, ito te sattame divase cakkaratanaṁ pātubhavissati, dvisahassaparittadīpaparivārānaṁ catunnaṁ mahādīpānaṁ rajjaṁ kāressasi, nivatta mārisā” ti. “Kosi tvan”-ti? “Ahaṁ vasavattī” ti. “Māra, jānāmahaṁ mayhaṁ cakkaratanassa pātubhāvaṁ, anatthikohaṁ rajjena, dasasahassilokadhātuṁ unnādetvā buddho bhavissāmī” ti āha. Māro: “Ito dāni te paṭṭhāya kāmavitakkaṁ vā byāpādavitakkaṁ vā vihiṁsāvitakkaṁ vā cintitakāle jānissāmī” ti otārāpekkho chāyā viya anapagacchanto anubandhi.

Bodhisatto pi hatthagataṁ cakkavattirajjaṁ kheḷapiṇḍaṁ viya anapekkho chaḍḍetvā mahantena sakkārena nagarā nikkhami āsāḷhipuṇṇamāya uttarāsāḷhanakkhatte vattamāne. Nikkhamitvā ca puna nagaraṁ oloketukāmo jāto. Evañca panassa citte uppannamatte yeva: “Mahāpurisa, na tayā nivattitvā olokanakammaṁ katan”-ti vadamānā viya mahāpathavī kulālacakkaṁ viya bhijjitvā parivatti. Bodhisatto nagarābhimukho ṭhatvā nagaraṁ oloketvā tasmiṁ pathavippadese kaṇḍakanivattanacetiyaṭṭhānaṁ dassetvā gantabbamaggābhimukhaṁ kaṇḍakaṁ katvā [PTS 1.64] pāyāsi mahantena sakkārena uḷārena sirisobhaggena. Tadā kirassa devatā purato saṭṭhi ukkāsahassāni dhārayiṁsu, pacchato saṭṭhi, dakkhiṇapassato saṭṭhi, vāmapassato saṭṭhi, aparā devatā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṁ aparimāṇā ukkā dhārayiṁsu, aparā devatā ca nāgasupaṇṇādayo ca dibbehi gandhehi mālāhi cuṇṇehi dhūmehi pūjayamānā gacchanti. Pāricchattakapupphehi ceva mandāravapupphehi ca ghanameghavuṭṭhikāle dhārāhi viya nabhaṁ nirantaraṁ ahosi, dibbāni saṁgītāni pavattiṁsu, samantato aṭṭhasaṭṭhi tūriyasatasahassāni pavajjiṁsu, samuddakucchiyaṁ meghatthanitakālo viya yugandharakucchiyaṁ sāgaranigghosakālo viya vattati.

Iminā sirisobhaggena gacchanto bodhisatto ekaratteneva tīṇi rajjāni atikkamma tiṁsayojanamatthake anomānadītīraṁ pāpuṇi. “Kiṁ pana asso tato paraṁ gantuṁ na sakkotī” ti? “No, na sakko” ti. So hi ekaṁ cakkavāḷagabbhaṁ nābhiyā ṭhitacakkassa nemivaṭṭiṁ maddanto viya antantena caritvā purepātarāsam-eva āgantvā attano sampāditaṁ bhattaṁ bhuñjituṁ samattho. Tadā pana devanāgasupaṇṇādīhi ākāse ṭhatvā ossaṭṭhehi gandhamālādīhi yāva ūruppadesā sañchannaṁ sarīraṁ ākaḍḍhitvā gandhamālājaṭaṁ chindantassa atippapañco ahosi, tasmā tiṁsayojanamattam-eva agamāsi. Atha bodhisatto nadītīre ṭhatvā channaṁ pucchi: “kinnāmā ayaṁ nadī” ti? “Anomā nāma, devā” ti. “Amhākam-pi pabbajjā anomā bhavissatī” ti paṇhiyā ghaṭṭento assassa saññaṁ adāsi. Asso uppatitvā aṭṭhūsabhavitthārāya nadiyā pārimatīre aṭṭhāsi.

Bodhisatto assapiṭṭhito oruyha rajatapaṭṭasadise vālukāpuline ṭhatvā channaṁ āmantesi: “samma, channa, tvaṁ mayhaṁ ābharaṇāni ceva kaṇḍakañca ādāya gaccha, ahaṁ pabbajissāmī” ti. “Aham pi, deva, pabbajissāmī” ti. Bodhisatto: “Na labbhā tayā pabbajituṁ, gaccha tvan”-ti tikkhattuṁ paṭibāhitvā ābharaṇāni ceva kaṇḍakañca paṭicchāpetvā cintesi: “Ime mayhaṁ kesā samaṇasāruppā na hontī” ti. Añño bodhisattassa kese chindituṁ yuttarūpo natthi, tato: “Sayam-eva khaggena chindissāmī” ti dakkhiṇena hatthena asiṁ gaṇhitvā vāmahatthena moḷiyā saddhiṁ cūḷaṁ gahetvā chindi, kesā dvaṅgulamattā hutvā dakkhiṇato āvattamānā sīsaṁ allīyiṁsu. Tesaṁ yāvajīvaṁ tadeva pamāṇaṁ ahosi, massu ca tadanurūpaṁ, puna kesamassuohāraṇakiccaṁ nāma nāhosi. Bodhisatto [PTS 1.65] saha moḷiyā cuḷaṁ gahetvā: “Sacāhaṁ buddho bhavissāmi, ākāse tiṭṭhatu, no ce, bhūmiyaṁ patatū” ti antalikkhe khi pi. Taṁ cūḷāmaṇiveṭhanaṁ yojanappamāṇaṁ ṭhānaṁ gantvā ākāse aṭṭhāsi. Sakko devarājā dibbacakkhunā oloketvā yojaniyaratanacaṅkoṭakena sampaṭicchitvā tāvatiṁsabhavane cūḷāmaṇicetiyaṁ nāma patiṭṭhāpesi.

Chetvāna moḷiṁ varagandhavāsitaṁ, vehāyasaṁ ukkhi pi aggapuggalo,
Sahassanetto sirasā paṭiggahi, suvaṇṇacaṅkoṭavarena vāsavo ti.

Puna bodhisatto cintesi: “Imāni kāsikavatthāni mayhaṁ na samaṇasāruppānī” ti. Athassa kassapabuddhakāle purāṇasahāyako ghaṭīkāramahābrahmā ekaṁ buddhantaraṁ jaraṁ apattena mittabhāvena cintesi: “ajja me sahāyako mahābhinikkhamanaṁ nikkhanto, samaṇaparikkhāramassa gahetvā gacchissāmī” ti.

Ticīvarañca patto ca, vāsī sūci ca bandhanaṁ,
Parissāvanena aṭṭhete, yuttayogassa bhikkhuno ti.

Ime aṭṭha samaṇaparikkhāre āharitvā adāsi. Bodhisatto arahaddhajaṁ nivāsetvā uttamapabbajjāvesaṁ gaṇhitvā: “Channa, mama vacanena mātāpitūnaṁ ārogyaṁ vadehī” ti vatvā uyyojesi. Channo bodhisattaṁ vanditvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Kaṇḍako pana channena saddhiṁ mantayamānassa bodhisattassa vacanaṁ suṇanto ṭhatvā: “Natthi dāni mayhaṁ puna sāmino dassanan”-ti cakkhupathaṁ vijahanto sokaṁ adhivāsetuṁ asakkonto hadayena phalitena kālaṁ katvā tāvatiṁsabhavane kaṇḍako nāma devaputto hutvā nibbatti. Channassa paṭhamaṁ eko va soko ahosi, kaṇḍakassa pana kālakiriyāya dutiyena sokena pīḷito rodanto paridevanto nagaraṁ agamāsi.

Bodhisatto pi pabbajitvā tasmiṁ yeva padese anupiyaṁ nāma ambavanaṁ atthi, tattha sattāhaṁ pabbajjāsukhena vītināmetvā ekadivaseneva [PTS 1.66] tiṁsayojanamaggaṁ padasā gantvā rājagahaṁ pāvisi. Pavisitvā sapadānaṁ piṇḍāya cari. Sakalanagaraṁ bodhisattassa rūpadassanena dhanapālakena paviṭṭharājagahaṁ viya asurindena paviṭṭhadevanagaraṁ viya ca saṅkhobhaṁ agamāsi. Rājapurisā gantvā: “Deva, evarūpo nāma satto nagare piṇḍāya carati, ‘devo vā manusso vā nāgo vā supaṇṇo vā ko nāmeso’ ti na jānāmā” ti ārocesuṁ. Rājā pāsādatale ṭhatvā mahāpurisaṁ disvā acchariyabbhutajāto purise āṇāpesi: “gacchatha bhaṇe, vīmaṁsatha, sace amanusso bhavissati, nagarā nikkhamitvā antaradhāyissati, sace devatā bhavissati, ākāsena gacchissati, sace nāgo bhavissati, pathaviyaṁ nimujjitvā gamissati, sace manusso bhavissati, yathāladdhaṁ bhikkhaṁ paribhuñjissatī” ti.

Mahāpuriso pi kho missakabhattaṁ saṁharitvā: “Alaṁ me ettakaṁ yāpanāyā” ti ñatvā paviṭṭhadvāreneva nagarā nikkhamitvā paṇḍavapabbatacchāyāya puratthābhimukho nisīditvā āhāraṁ paribhuñjituṁ āraddho. Athassa antāni parivattitvā mukhena nikkhamanākārappattāni viya ahesuṁ. Tato tena attabhāvena evarūpassa āhārassa cakkhunā pi adiṭṭhapubbatāya tena paṭikūlāhārena aṭṭiyamāno evaṁ attanāva attānaṁ ovadi: “Siddhattha, tvaṁ sulabhannapāne kule tivassikagandhasālibhojanaṁ nānaggarasehi bhuñjanaṭṭhāne nibbattitvā pi ekaṁ paṁsukūlikaṁ disvā ‘kadā nu kho aham-pi evarūpo hutvā piṇḍāya caritvā bhuñjissāmi, bhavissati nu kho me so kālo’ ti cintetvā nikkhanto, idāni kiṁ nāmetaṁ karosī” ti. Evaṁ attanāva attānaṁ ovaditvā nibbikāro hutvā āhāraṁ paribhuñji.

Rājapurisā taṁ pavattiṁ disvā gantvā rañño ārocesuṁ. Rājā dūtavacanaṁ sutvā vegena nagarā nikkhamitvā bodhisattassa santikaṁ gantvā iriyāpathasmiṁ yeva pasīditvā bodhisattassa sabbaṁ issariyaṁ niyyādesi. Bodhisatto: “Mayhaṁ, mahārāja, vatthukāmehi vā kilesakāmehi vā attho natthi, ahaṁ paramābhisambodhiṁ patthayanto nikkhanto” ti āha. Rājā anekappakāraṁ yācanto pi tassa cittaṁ alabhitvā: “Addhā tvaṁ buddho bhavissasi, buddhabhūtena pana te paṭhamaṁ mama vijitaṁ āgantabban”-ti paṭiññaṁ gaṇhi. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana: “Pabbajjaṁ kittayissāmi, yathā pabbaji cakkhumā” ti imaṁ pabbajjāsuttaṁ (Snp. 3.1) saddhiṁ aṭṭhakathāya oloketvā veditabbo.

Bodhisatto pi rañño paṭiññaṁ datvā anupubbena cārikaṁ caramāno āḷārañca kālāmaṁ udakañca rāmaputtaṁ upasaṅkamitvā samāpattiyo nibbattetvā: “Nāyaṁ maggo bodhāyā” ti tam-pi [PTS 1.67] samāpattibhāvanaṁ analaṅkaritvā sadevakassa lokassa attano thāmavīriyasandassanatthaṁ mahāpadhānaṁ padahitukāmo uruvelaṁ gantvā: “Ramaṇīyo vatāyaṁ bhūmibhāgo” ti tattheva vāsaṁ upagantvā mahāpadhānaṁ padahi. Te pi kho koṇḍaññappamukhā pañca pabbajitā gāmanigamarājadhānīsu bhikkhāya carantā tattha bodhisattaṁ sampāpuṇiṁsu. Atha naṁ chabbassāni mahāpadhānaṁ padahantaṁ: “Idāni buddho bhavissati, idāni buddho bhavissatī” ti pariveṇasammajjanādikāya vattapaṭipattiyā upaṭṭhahamānā santikāvacarāvassa ahesuṁ. Bodhisatto pi kho: “Koṭippattaṁ dukkarakāriyaṁ karissāmī” ti ekatilataṇḍulādīhi pi vītināmesi, sabbaso pi āhārūpacchedaṁ akāsi, devatā pi lomakūpehi ojaṁ upasaṁharamānā paṭikkhi pi.

Athassa tāya nirāhāratāya paramakasimānappattakāyassa suvaṇṇavaṇṇo kāyo kāḷavaṇṇo ahosi. Bāttiṁsamahāpurisalakkhaṇāni paṭicchannāni ahesuṁ. Appekadā appāṇakaṁ jhānaṁ jhāyanto mahāvedanāhi abhitunno visaññībhūto caṅkamanakoṭiyaṁ patati. Atha naṁ ekaccā devatā: “Kālakato samaṇo gotamo” ti vadanti, ekaccā: “Vihāroveso arahatan”-ti āhaṁsu. Tattha yāsaṁ: “Kālakato” ti ahosi, tā gantvā suddhodanamahārājassa ārocesuṁ: “Tumhākaṁ putto kālakato” ti. Mama putto buddho hutvā kālakato, ahutvāti? Buddho bhavituṁ nāsakkhi, padhānabhūmiyaṁ yeva patitvā kālakatoti. Idaṁ sutvā rājā: “Nāhaṁ saddahāmi, mama puttassa bodhiṁ appatvā kālakiriyā nāma natthī” ti paṭikkhi pi. Kasmā pana rājā na saddahatīti? Kāḷadevīlatāpasassa vandāpanadivase jamburukkhamūle ca pāṭihāriyānaṁ diṭṭhattā.

Puna bodhisatte saññaṁ paṭilabhitvā uṭṭhite tā devatā gantvā: “Arogo te mahārāja putto” ti ārocenti. Rājā: “Jānāmahaṁ puttassa amaraṇabhāvan”-ti vadati. Mahāsattassa chabbassāni dukkarakāriyaṁ karontassa ākāse gaṇṭhikaraṇakālo viya ahosi. So: “Ayaṁ dukkarakārikā nāma bodhāya maggo na hotī” ti oḷārikaṁ āhāraṁ āhāretuṁ gāmanigamesu piṇḍāya caritvā āhāraṁ āhari, athassa bāttiṁsamahāpurisalakkhaṇāni pākatikāni ahesuṁ, kāyo suvaṇṇavaṇṇo ahosi. Pañcavaggiyā bhikkhū: “Ayaṁ chabbassāni dukkarakārikaṁ karonto pi sabbaññutaṁ paṭivijjhituṁ nāsakkhi, idāni gāmādīsu [PTS 1.68] piṇḍāya caritvā oḷārikaṁ āhāraṁ āhariyamāno kiṁ sakkhissati, bāhuliko esa padhānavibbhanto, sīsaṁ nhāyitukāmassa ussāvabindutakkanaṁ viya amhākaṁ etassa santikā visesatakkanaṁ, kiṁ no iminā” ti mahāpurisaṁ pahāya attano attano pattacīvaraṁ gahetvā aṭṭhārasayojanamaggaṁ gantvā isipatanaṁ pavisiṁsu.

Tena kho pana samayena uruvelāyaṁ senānigame senānikuṭumbikassa gehe nibbattā sujātā nāma dārikā vayappattā ekasmiṁ nigrodharukkhe patthanaṁ akāsi: “Sace samajātikaṁ kulagharaṁ gantvā paṭhamagabbhe puttaṁ labhissāmi, anusaṁvaccharaṁ te satasahassapariccāgena balikammaṁ karissāmī” ti. Tassā sā patthanā samijjhi. Sā mahāsattassa dukkarakārikaṁ karontassa chaṭṭhe vasse paripuṇṇe visākhapuṇṇamāyaṁ balikammaṁ kātukāmā hutvā puretaraṁ dhenusahassaṁ laṭṭhimadhukavane carāpetvā tāsaṁ khīraṁ pañca dhenusatāni pāyetvā tāsaṁ khīraṁ aḍḍhatiyānīti evaṁ yāva soḷasannaṁ dhenūnaṁ khīraṁ aṭṭha dhenuyo pivanti, tāva khīrassa bahalatañca madhuratañca ojavantatañca patthayamānā khīraparivattanaṁ nāma akāsi. Sā visākhapuṇṇamadivase: “Pāto va balikammaṁ karissāmī” ti rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya tā aṭṭha dhenuyo duhāpesi. Vacchakā dhenūnaṁ thanamūlaṁ nāgamiṁsu, thanamūle pana navabhājane upanītamatte attano dhammatāya khīradhārā pavattiṁsu. Taṁ acchariyaṁ disvā sujātā sahattheneva khīraṁ gahetvā navabhājane pakkhipitvā sahattheneva aggiṁ katvā pacituṁ ārabhi.

Tasmiṁ pāyāse paccamāne mahantamahantā bubbuḷā uṭṭhahitvā dakkhiṇāvattā hutvā sañcaranti, ekaphusitam-pi bahi na patati, uddhanato appamattako pi dhūmo na uṭṭhahati. Tasmiṁ samaye cattāro lokapālā āgantvā uddhane ārakkhaṁ gaṇhiṁsu, mahābrahmā chattaṁ dhāresi, sakko alātāni samānento aggiṁ jālesi. Devatā dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu devānañca manussānañca upakappanaojaṁ attano devānubhāvena daṇḍakabaddhaṁ madhupaṭalaṁ pīḷetvā madhuṁ gaṇhamānā viya saṁharitvā tattha pakkhipiṁsu. Aññesu hi kālesu devatā kabaḷe kabaḷe ojaṁ pakkhipanti, sambodhidivase ca pana parinibbānadivase ca ukkhaliyaṁ yeva pakkhipanti. Sujātā ekadivase yeva [PTS 1.69] tattha attano pākaṭāni anekāni acchariyāni disvā puṇṇaṁ dāsiṁ āmantesi: “Amma puṇṇe, ajja amhākaṁ devatā ativiya pasannā, mayā ettake kāle evarūpaṁ acchariyaṁ nāma na diṭṭhapubbaṁ, vegena gantvā devaṭṭhānaṁ paṭijaggāhī” ti. Sā: “Sādhu, ayye” ti tassā vacanaṁ sampaṭicchitvā turitaturitā rukkhamūlaṁ agamāsi.

Bodhisatto pi kho tasmiṁ rattibhāge pañca mahāsupine disvā pariggaṇhanto: “Nissaṁsayenāhaṁ ajja buddho bhavissāmī” ti katasanniṭṭhāno tassā rattiyā accayena katasarīrapaṭijaggano bhikkhācārakālaṁ āgamayamāno pāto va āgantvā tasmiṁ rukkhamūle nisīdi attano pabhāya sakalarukkhaṁ obhāsayamāno. Atha kho sā puṇṇā āgantvā addasa bodhisattaṁ rukkhamūle pācīnalokadhātuṁ olokayamānaṁ nisinnaṁ, sarīrato cassa nikkhantāhi pabhāhi sakalarukkhaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ. Disvā tassā etadahosi: “ajja amhākaṁ devatā rukkhato oruyha sahattheneva balikammaṁ sampaṭicchituṁ nisinnā maññe” ti ubbegappattā hutvā vegenāgantvā sujātāya etamatthaṁ ārocesi.

Sujātā tassā vacanaṁ sutvā tuṭṭhamānasā hutvā: “Ajja dāni paṭṭhāya mama jeṭṭhadhītuṭṭhāne tiṭṭhāhī” ti dhītu anucchavikaṁ sabbālaṅkāraṁ adāsi. Yasmā pana buddhabhāvaṁ pāpuṇanadivase satasahassagghanikaṁ suvaṇṇapātiṁ laddhuṁ vaṭṭati, tasmā sā: “Suvaṇṇapātiyaṁ pāyāsaṁ pakkhipissāmī” ti cittaṁ uppādetvā satasahassagghanikaṁ suvaṇṇapātiṁ nīharāpetvā tattha pāyāsaṁ pakkhipitukāmā pakkabhājanaṁ āvajjesi. ‘Sabbo pāyāso padumapattā udakaṁ viya vinivattitvā pātiyaṁ patiṭṭhāsi, ekapātipūramatto va ahosi’. Sā taṁ pātiṁ aññāya suvaṇṇapātiyā paṭikujjitvā odātavatthena veṭhetvā sabbālaṅkārehi attabhāvaṁ alaṅkaritvā taṁ pātiṁ attano sīse ṭhapetvā mahantena ānubhāvena nigrodharukkhamūlaṁ gantvā bodhisattaṁ oloketvā balavasomanassajātā: “Rukkhadevatā” ti saññāya diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya onatonatā gantvā sīsato pātiṁ otāretvā vivaritvā suvaṇṇabhiṅkārena gandhapupphavāsitaṁ udakaṁ gahetvā bodhisattaṁ upagantvā aṭṭhāsi. Ghaṭīkāramahābrahmunā dinno mattikāpatto ettakaṁ addhānaṁ bodhisattaṁ avijahitvā tasmiṁ khaṇe adassanaṁ gato, bodhisatto pattaṁ apassanto dakkhiṇahatthaṁ pasāretvā udakaṁ sampaṭicchi. Sujātā saheva pātiyā pāyāsaṁ mahāpurisassa hatthe ṭhapesi, mahāpuriso sujātaṁ olokesi. Sā ākāraṁ sallakkhetvā: “Ayya, mayā tumhākaṁ pariccattaṁ, gaṇhitvā yathāruciṁ gacchathā” ti vanditvā: “Yathā mayhaṁ manoratho nipphanno [PTS 1.70], evaṁ tumhākam-pi nipphajjatū” ti vatvā satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyā purāṇapaṇṇe viya anapekkhā hutvā pakkāmi.

Bodhisatto pi kho nisinnaṭṭhānā uṭṭhāya rukkhaṁ padakkhiṇaṁ katvā pātiṁ ādāya nerañjarāya tīraṁ gantvā anekesaṁ bodhisattasahassānaṁ abhisambujjhanadivase otaritvā nhānaṭṭhānaṁ suppatiṭṭhitatitthaṁ nāma atthi, tassa tīre pātiṁ ṭhapetvā otaritvā nhatvā anekabuddhasatasahassānaṁ nivāsanaṁ arahaddhajaṁ nivāsetvā puratthābhimukho nisīditvā ekaṭṭhitālapakkappamāṇe ekūnapaññāsa piṇḍe katvā sabbaṁ appodakaṁ madhupāyāsaṁ paribhuñji. So eva hissa buddhabhūtassa sattasattāhaṁ bodhimaṇḍe vasantassa ekūnapaññāsa divasāni āhāro ahosi. Ettakaṁ kālaṁ neva añño āhāro atthi, na nhānaṁ, na mukhadhovanaṁ, na sarīravaḷañjo, jhānasukhena maggasukhena phalasukhena ca vītināmesi. Taṁ pana pāyāsaṁ paribhuñjitvā suvaṇṇapātiṁ gahetvā: “Sacāhaṁ, ajja buddho bhavituṁ sakkhissāmi, ayaṁ pāti paṭisotaṁ gacchatu, no ce sakkhissāmi, anusotaṁ gacchatū” ti vatvā nadīsote pakkhi pi. Sā sotaṁ chindamānā nadīmajjhaṁ gantvā majjhamajjhaṭṭhāneneva javasampanno asso viya asītihatthamattaṭṭhānaṁ paṭisotaṁ gantvā ekasmiṁ āvaṭṭe nimujjitvā kāḷanāgarājabhavanaṁ gantvā tiṇṇaṁ buddhānaṁ paribhogapātiyo: “Kili kilī” ti ravaṁ kārayamānā paharitvāva tāsaṁ sabbaheṭṭhimā hutvā aṭṭhāsi. Kāḷo nāgarājā taṁ saddaṁ sutvā: “Hiyyo eko buddho nibbatto, puna ajja eko nibbatto” ti vatvā anekehi padasatehi thutiyo vadamāno uṭṭhāsi. Tassa kira mahāpathaviyā ekayojanatigāvutappamāṇaṁ nabhaṁ pūretvā ārohanakālo: “Ajja vā hiyyo vā” ti sadiso ahosi.

Bodhisatto pi nadītīramhi supupphitasālavane divāvihāraṁ katvā sāyanhasamaye pupphānaṁ vaṇṭato muccanakāle devatāhi alaṅkatena aṭṭhūsabhavitthārena maggena sīho viya vijambhamāno bodhirukkhābhimukho pāyāsi. Nāgayakkhasupaṇṇādayo dibbehi gandhapupphādīhi pūjayiṁsu, dibbasaṅgītādīni pavattayiṁsu, dasasahassī lokadhātu ekagandhā ekamālā ekasādhukārā ahosi. Tasmiṁ samaye sotthiyo nāma tiṇahārako tiṇaṁ ādāya paṭipathe āgacchanto mahāpurisassa ākāraṁ ñatvā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo adāsi. Bodhisatto tiṇaṁ gahetvā bodhimaṇḍaṁ [PTS 1.71] āruyha dakkhiṇadisābhāge uttarābhimukho aṭṭhāsi. Tasmiṁ khaṇe dakkhiṇacakkavāḷaṁ osīditvā heṭṭhā avīcisampattaṁ viya ahosi, uttaracakkavāḷaṁ ullaṅghitvā upari bhavaggappattaṁ viya ahosi. Bodhisatto: “Idaṁ sambodhiṁ pāpuṇanaṭṭhānaṁ na bhavissati maññe” ti padakkhiṇaṁ karonto pacchimadisābhāgaṁ gantvā puratthābhimukho aṭṭhāsi, tato pacchimacakkavāḷaṁ osīditvā heṭṭhā avīcisampattaṁ viya ahosi, puratthimacakkavāḷaṁ ullaṅghitvā upari bhavaggappattaṁ viya ahosi. Ṭhitaṭṭhitaṭṭhāne kirassa nemivaṭṭipariyante akkante nābhiyā patiṭṭhitamahāsakaṭacakkaṁ viya mahāpathavī onatunnatā ahosi. Bodhisatto: “Idam-pi sambodhiṁ pāpuṇanaṭṭhānaṁ na bhavissati maññe” ti padakkhiṇaṁ karonto uttaradisābhāgaṁ gantvā dakkhiṇābhimukho aṭṭhāsi, tato uttaracakkavāḷaṁ osīditvā heṭṭhā avīcisampattaṁ viya ahosi, dakkhiṇacakkavāḷaṁ ullaṅghitvā upari bhavaggappattaṁ viya ahosi. Bodhisatto: “Idam-pi sambodhiṁ pāpuṇanaṭṭhānaṁ na bhavissati maññe” ti padakkhiṇaṁ karonto puratthimadisābhāgaṁ gantvā pacchimābhimukho aṭṭhāsi. Puratthimadisābhāge pana sabbabuddhānaṁ pallaṅkaṭṭhānaṁ, taṁ neva chambhati, na kampati. Mahāsatto: “Idaṁ sabbabuddhānaṁ avijahitaṁ acalaṭṭhānaṁ kilesapañjaraviddhaṁsanaṭṭhānan”-ti ñatvā tāni tiṇāni agge gahetvā cālesi, tāvadeva cuddasahattho pallaṅko ahosi. Tāni pi kho tiṇāni tathārūpena saṇṭhānena saṇṭhahiṁsu, yathārūpaṁ sukusalo pi cittakāro vā potthakāro vā ālikhitum-pi samattho natthi. Bodhisatto bodhikkhandhaṁ piṭṭhito katvā puratthābhimukho daḷhamānaso hutvā:

Kāmaṁ taco ca nhāru ca, aṭṭhi ca avasissatu,
Upasussatu nissesaṁ, sarīre maṁsalohitaṁ.

Na tvevāhaṁ sammāsambodhiṁ appatvā imaṁ pallaṅkaṁ bhindissāmīti asanisatasannipātena pi abhejjarūpaṁ aparājitapallaṅkaṁ ābhujitvā nisīdi.

Tasmiṁ samaye māro devaputto: “Siddhatthakumāro mayhaṁ vasaṁ atikkamitukāmo, na dānissa atikkamituṁ dassāmī” ti mārabalassa santikaṁ gantvā etamatthaṁ ārocetvā māraghosanaṁ nāma ghosāpetvā mārabalaṁ ādāya nikkhami. Sā mārasenā mārassa purato dvādasayojanā hoti, dakkhiṇato ca vāmato ca dvādasayojanā, pacchato yāva cakkavāḷapariyantaṁ katvā ṭhitā, uddhaṁ navayojanubbedhā, yassā unnadantiyā unnādasaddo yojanasahassato [PTS 1.72] paṭṭhāya pathaviundriyanasaddo viya suyyati. Atha māro devaputto diyaḍḍhayojanasatikaṁ girimekhalaṁ nāma hatthiṁ abhiruhitvā bāhusahassaṁ māpetvā nānāvudhāni aggahesi. Avasesāya pi māraparisāya dve janā ekasadisaṁ āvudhaṁ na gaṇhiṁsu, nānappakāravaṇṇā nānappakāramukhā hutvā mahāsattaṁ ajjhottharamānā āgamiṁsu.

Dasasahassacakkavāḷadevatā pana mahāsattassa thutiyo vadamānā aṭṭhaṁsu. Sakko devarājā vijayuttarasaṅkhaṁ dhamamāno aṭṭhāsi. So kira saṅkho vīsahatthasatiko hoti. Sakiṁ vātaṁ gāhāpetvā dhamanto cattāro māse saddaṁ karitvā nissaddo hoti. Mahākāḷanāgarājā atirekapadasatena vaṇṇaṁ vadanto aṭṭhāsi, mahābrahmā setacchattaṁ dhārayamāno aṭṭhāsi. Mārabale pana bodhimaṇḍaṁ upasaṅkamante tesaṁ eko pi ṭhātuṁ nāsakkhi, sammukhasammukhaṭṭhāneneva palāyiṁsu. Kāḷo nāgarājā pathaviyaṁ nimujjitvā pañcayojanasatikaṁ mañjerikanāgabhavanaṁ gantvā ubhohi hatthehi mukhaṁ pidahitvā nipanno. Sakko vijayuttarasaṅkhaṁ piṭṭhiyaṁ katvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṁ aṭṭhāsi. Mahābrahmā setacchattaṁ cakkavāḷakoṭiyaṁ ṭhapetvā brahmalokam-eva agamāsi. Ekā devatā pi ṭhātuṁ samatthā nāhosi, mahāpuriso ekako va nisīdi.

Māro pi attano parisaṁ āha: “Tātā suddhodanaputtena siddhatthena sadiso añño puriso nāma natthi, mayaṁ sammukhā yuddhaṁ dātuṁ na sakkhissāma, pacchābhāgena dassāmā” ti. Mahāpuriso pi tīṇi passāni oloketvā sabbadevatānaṁ palātattā suññāni addasa. Puna uttarapassena mārabalaṁ ajjhottharamānaṁ disvā: “Ayaṁ ettako jano maṁ ekakaṁ sandhāya mahantaṁ vāyāmaṁ parakkamaṁ karoti, imasmiṁ ṭhāne mayhaṁ mātā vā pitā vā bhātā vā añño vā koci ñātako natthi, imā pana dasa pāramiyo va mayhaṁ dīgharattaṁ puṭṭhaparijanasadisā, tasmā pāramiyo va phalakaṁ katvā pāramisattheneva paharitvā ayaṁ balakāyo mayā viddhaṁsetuṁ vaṭṭatī” ti dasa pāramiyo āvajjamāno nisīdi.

Atha kho māro devaputto: “Eteneva siddhatthaṁ palāpessāmī” ti vātamaṇḍalaṁ samuṭṭhāpesi. Taṅkhaṇaṁ yeva puratthimādibhedā vātā samuṭṭhahitvā aḍḍhayojanaekayojanadviyojanatiyojanappamāṇāni [PTS 1.73] pabbatakūṭāni padāletvā vanagaccharukkhādīni ummūletvā samantā gāmanigame cuṇṇavicuṇṇaṁ kātuṁ samatthā pi mahāpurisassa puññatejena vihatānubhāvā bodhisattaṁ patvā cīvarakaṇṇamattam-pi cāletuṁ nāsakkhiṁsu. Tato: “Udakena na ajjhottharitvā māressāmī” ti mahāvassaṁ samuṭṭhāpesi. Tassānubhāvena uparūpari satapaṭalasahassapaṭalādibhedā valāhakā uṭṭhahitvā vassiṁsu. Vuṭṭhidhārāvegena pathavī chiddā ahosi. Vanarukkhādīnaṁ uparibhāgena mahāmegho āgantvā mahāsattassa cīvare ussāvabinduṭṭhānamattam-pi temetuṁ nāsakkhi. Tato pāsāṇavassaṁ samuṭṭhāpesi. Mahantāni mahantāni pabbatakūṭāni dhūmāyantāni pajjalantāni ākāsenāgantvā bodhisattaṁ patvā dibbamālāguḷabhāvaṁ āpajjiṁsu. Tato paharaṇavassaṁ samuṭṭhāpesi. Ekatodhārāubhatodhārāasisattikhurappādayo dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā bodhisattaṁ patvā dibbapupphāni ahesuṁ. Tato aṅgāravassaṁ samuṭṭhāpesi. Kiṁsukavaṇṇā aṅgārā ākāsenāgantvā bodhisattassa pādamūle dibbapupphāni hutvā vikiriṁsu. Tato kukkuḷavassaṁ samuṭṭhāpesi. Accuṇho aggivaṇṇo kukkuḷo ākāsenāgantvā bodhisattassa pādamūle dibbacandanacuṇṇaṁ hutvā nipati. Tato vālukāvassaṁ samuṭṭhāpesi. Atisukhumavālukā dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā bodhisattassa pādamūle dibbapupphāni hutvā nipatiṁsu. Tato kalalavassaṁ samuṭṭhāpesi. Taṁ kalalaṁ dhūmāyantaṁ pajjalantaṁ ākāsenāgantvā bodhisattassa pādamūle dibbavilepanaṁ hutvā nipati. Tato: “Iminā bhiṁsetvā siddhatthaṁ palāpessāmī” ti andhakāraṁ samuṭṭhāpesi. Taṁ caturaṅgasamannāgataṁ viya mahātamaṁ hutvā bodhisattaṁ patvā sūriyappabhāvihataṁ viya andhakāraṁ antaradhāyi.

Evaṁ māro imāhi navahi vātavassapāsāṇapaharaṇaaṅgārakukkuḷavālukākalalaandhakāravuṭṭhīhi bodhisattaṁ palāpetuṁ asakkonto: “Kiṁ bhaṇe, tiṭṭhatha, imaṁ siddhatthakumāraṁ gaṇhatha hanatha palāpethā” ti parisaṁ āṇāpetvā sayam-pi girimekhalassa hatthino khandhe nisinno cakkāvudhaṁ ādāya bodhisattaṁ upasaṅkamitvā: “Siddhattha uṭṭhāhi etasmā pallaṅkā, nāyaṁ tuyhaṁ pāpuṇāti, mayhaṁ eva pāpuṇātī” ti āha. Mahāsatto tassa vacanaṁ sutvā avoca: “māra, neva tayā dasa pāramiyo pūritā, na upapāramiyo, na paramatthapāramiyo, nā pi pañca mahāpariccāgā pariccattā, na ñātatthacariyā, na lokatthacariyā, na buddhicariyā pūritā, sabbā tā mayā yeva pūritā, tasmā nāyaṁ pallaṅko tuyhaṁ pāpuṇāti [PTS 1.74], mayheveso pāpuṇātī” ti.

Māro kuddho kodhavegaṁ asahanto mahāpurisassa cakkāvudhaṁ vissajjesi. Taṁ tassa dasa pāramiyo āvajjentassa uparibhāge mālāvitānaṁ hutvā aṭṭhāsi. Taṁ kira khuradhāracakkāvudhaṁ aññadā tena kuddhena vissaṭṭhaṁ ekaghanapāsāṇatthambhe vaṁsakaḷīre viya chindantaṁ gacchati, idāni pana tasmiṁ mālāvitānaṁ hutvā ṭhite avasesā māraparisā: “Idāni pallaṅkato vuṭṭhāya palāyissatī” ti mahantamahantāni selakūṭāni vissajjesuṁ. Tāni pi mahāpurisassa dasa pāramiyo āvajjentassa mālāguḷabhāvaṁ āpajjitvā bhūmiyaṁ patiṁsu. Devatā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṁ ṭhitā gīvaṁ pasāretvā sīsaṁ ukkhipitvā: “Naṭṭho vata so siddhatthakumārassa rūpaggappatto attabhāvo, kiṁ nu kho karissatī” ti olokenti.

Tato mahāpuriso: “Pūritapāramīnaṁ bodhisattānaṁ abhisambujjhanadivase pattapallaṅko mayhaṁva pāpuṇātī” ti vatvā ṭhitaṁ māraṁ āha: “māra tuyhaṁ dānassa dinnabhāve ko sakkhī” ti. Māro: “Ime ettakā janā sakkhino” ti mārabalābhimukhaṁ hatthaṁ pasāresi. Tasmiṁ khaṇe māraparisāya: “Ahaṁ sakkhī, ahaṁ sakkhī” ti pavattasaddo pathaviundriyanasaddasadiso ahosi. Atha māro mahāpurisaṁ āha: “Siddhattha, tuyhaṁ dānassa dinnabhāve ko sakkhī” ti. Mahāpuriso: “Tuyhaṁ tāva dānassa dinnabhāve sacetanā sakkhino, mayhaṁ pana imasmiṁ ṭhāne sacetano koci sakkhī nāma natthi, tiṭṭhatu tāva me avasesattabhāvesu dinnadānaṁ, vessantarattabhāve pana ṭhatvā mayhaṁ sattasatakamahādānassa dinnabhāve ayaṁ acetanā pi ghanamahāpathavī sakkhī” ti cīvaragabbhantarato dakkhiṇahatthaṁ abhinīharitvā: “Vessantarattabhāve ṭhatvā mayhaṁ sattasatakamahādānassa dinnabhāve tvaṁ sakkhī na sakkhī” ti mahāpathaviabhimukhaṁ hatthaṁ pasāresi. Mahāpathavī: “Ahaṁ te tadā sakkhī” ti viravasatena viravasahassena viravasatasahassena mārabalaṁ avattharamānā viya unnadi.

Tato mahāpurise: “Dinnaṁ te siddhattha mahādānaṁ uttamadānan”-ti vessantaradānaṁ sammasante diyaḍḍhayojanasatiko girimekhalahatthī jaṇṇukehi pathaviyaṁ patiṭṭhāsi, māraparisā disāvidisā palāyi, dve ekamaggena gatā nāma natthi, sīsābharaṇāni ceva nivatthavatthāni ca pahāya sammukhasammukhadisāhi yeva palāyiṁsu. Tato devasaṅghā palāyamānaṁ mārabalaṁ disvā: “Mārassa [PTS 1.75] parājayo jāto, siddhatthakumārassa jayo, jayapūjaṁ karissāmā” ti nāgā nāgānaṁ, supaṇṇā supaṇṇānaṁ, devatā devatānaṁ, brahmāno brahmānaṁ, ugghosetvā gandhamālādihatthā mahāpurisassa santikaṁ bodhipallaṅkaṁ agamaṁsu.

Evaṁ gatesu ca pana tesu:

Jayo hi buddhassa sirīmato ayaṁ, mārassa ca pāpimato parājayo,
Ugghosayuṁ bodhimaṇḍe pamoditā, jayaṁ tadā nāgagaṇā mahesino.

Jayo hi buddhassa sirīmato ayaṁ, mārassa ca pāpimato parājayo,
Ugghosayuṁ bodhimaṇḍe pamoditā, supaṇṇasaṅghā pi jayaṁ mahesino.

Jayo hi buddhassa sirīmato ayaṁ, mārassa ca pāpimato parājayo,
Ugghosayuṁ bodhimaṇḍe pamoditā, jayaṁ tadā devagaṇā mahesino.

Jayo hi buddhassa sirīmato ayaṁ, mārassa ca pāpimato parājayo,
Ugghosayuṁ bodhimaṇḍe pamoditā, jayaṁ tadā brahmagaṇā pi tādino ti.

Avasesā dasasu cakkavāḷasahassesu devatā mālāgandhavilepanehi ca pūjayamānā nānappakārā thutiyo ca vadamānā aṭṭhaṁsu. Evaṁ anatthaṅgate yeva sūriye mahāpuriso mārabalaṁ vidhametvā cīvarūpari patamānehi bodhirukkhaṅkurehi rattapavāḷapallavehi viya pūjiyamāno paṭhamayāme pubbenivāsañāṇaṁ anussaritvā, majjhimayāme dibbacakkhuṁ visodhetvā, pacchimayāme paṭiccasamuppāde ñāṇaṁ otāresi. Athassa dvādasapadikaṁ paccayākāraṁ vaṭṭavivaṭṭavasena anulomapaṭilomato sammasantassa dasasahassī lokadhātu udakapariyantaṁ katvā dvādasakkhattuṁ sampakam pi.

Mahāpurise pana dasasahassilokadhātuṁ unnādetvā aruṇuggamanavelāya sabbaññutaññāṇaṁ paṭivijjhante [PTS 1.76] sakaladasasahassī lokadhātu alaṅkatapaṭiyattā ahosi. Pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṁ ussāpitānaṁ dhajānaṁ paṭākānaṁ raṁsiyo pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṁ paharanti, tathā pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṁ ussāpitānaṁ pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṁ, dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṁ ussāpitānaṁ uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṁ, uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṁ ussāpitānaṁ dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṁ paharanti, pathavitale ussāpitānaṁ pana dhajānaṁ paṭākānaṁ brahmalokaṁ āhacca aṭṭhaṁsu, brahmaloke baddhānaṁ pathavitale patiṭṭhahiṁsu, dasasahassacakkavāḷesu pupphūpagarukkhā pupphaṁ gaṇhiṁsu, phalūpagarukkhā phalapiṇḍībhārabharitā ahesuṁ. Khandhesu khandhapadumāni pupphiṁsu, sākhāsu sākhāpadumāni, latāsu latāpadumāni, ākāse olambakapadumāni, silātalāni bhinditvā uparūpari satta satta hutvā daṇḍakapadumāni uṭṭhahiṁsu. Dasasahassī lokadhātu vaṭṭetvā vissaṭṭhamālāguḷā viya susanthatapupphasanthāro viya ca ahosi. Cakkavāḷantaresu aṭṭhayojanasahassalokantarikā sattasūriyappabhāya pi anobhāsitapubbā ekobhāsā ahesuṁ, caturāsītiyojanasahassagambhīro mahāsamuddo madhurodako ahosi, nadiyo nappavattiṁsu, jaccandhā rūpāni passiṁsu, jātibadhirā saddaṁ suṇiṁsu, jātipīṭhasappino padasā gacchiṁsu, andubandhanādīni chijjitvā patiṁsu.

Evaṁ aparimāṇena sirivibhavena pūjiyamāno mahāpuriso anekappakāresu acchariyadhammesu pātubhūtesu sabbaññutaññāṇaṁ paṭivijjhitvā sabbabuddhānaṁ avijahitaṁ udānaṁ udānesi:

Anekajātisaṁsāraṁ, sandhāvissaṁ anibbisaṁ,
Gahakāraṁ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṁ.

Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṁ na kāhasi,
Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṁ visaṅkhataṁ,
Visaṅkhāragataṁ cittaṁ, taṇhānaṁ khayamajjhagā ti. (Dhp. 153-154).

Iti [PTS 1.77] tusitapurato paṭṭhāya yāva ayaṁ bodhimaṇḍe sabbaññutappatti, ettakaṁ ṭhānaṁ avidūrenidānaṁ nāmāti veditabbaṁ.

Avidūrenidānakathā niṭṭhitā

3. Santikenidānakathā

“Santikenidānaṁ pana “bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyan’-ti evaṁ tesu tesu ṭhānesu viharato tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne yeva labbhatī” ti vuttaṁ. Kiñcā pi evaṁ vuttaṁ, atha kho pana tam-pi ādito paṭṭhāya evaṁ veditabbaṁ: udānaṁ udānetvā jayapallaṅke nisinnassa hi bhagavato etadahosi: “Ahaṁ kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni imassa pallaṅkassa kāraṇā sandhāviṁ, ettakaṁ me kālaṁ imasseva pallaṅkassa kāraṇā alaṅkatasīsaṁ gīvāya chinditvā dinnaṁ, suañjitāni akkhīni hadayamaṁsañca ubbaṭṭetvā dinnaṁ, jālīkumārasadisā puttā kaṇhājinakumārisadisā dhītaro maddīdevisadisā bhariyāyo ca paresaṁ dāsatthāya dinnā, ayaṁ me pallaṅko jayapallaṅko varapallaṅko ca. Ettha me nisinnassa saṅkappā paripuṇṇā, na tāva ito uṭṭhahissāmī” ti anekakoṭisatasahassā samāpattiyo samāpajjanto sattāhaṁ tattheva nisīdi. Yaṁ sandhāya vuttaṁ: “Atha kho bhagavā sattāhaṁ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṁvedī” ti (Ud. 1; Mv. 1).

Atha ekaccānaṁ devatānaṁ: “Ajjā pi nūna siddhatthassa kattabbakiccaṁ atthi, pallaṅkasmiñhi ālayaṁ na vijahatī” ti parivitakko udapādi. Satthā devatānaṁ parivitakkaṁ ñatvā tāsaṁ vitakkavūpasamanatthaṁ vehāsaṁ abbhuggantvā yamakapāṭihāriyaṁ dassesi. Mahābodhimaṇḍasmiñhi katapāṭihāriyañca, ñātisamāgame katapāṭihāriyañca, pāthikaputtasamāgame katapāṭihāriyañca, sabbaṁ kaṇḍambarukkhamūle yamakapāṭihāriyasadisaṁ ahosi.

Evaṁ satthā iminā pāṭihāriyena devatānaṁ vitakkaṁ vūpasametvā pallaṅkato īsakaṁ pācīnanissite uttaradisābhāge ṭhatvā: “Imasmiṁ vata me pallaṅke sabbaññutaññāṇaṁ paṭividdhan”-ti cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca pūritānaṁ pāramīnaṁ phalādhigamaṭṭhānaṁ pallaṅkaṁ bodhirukkhañca animisehi akkhīhi olokayamāno sattāhaṁ vītināmesi, taṁ ṭhānaṁ animisacetiyaṁ nāma jātaṁ. Atha pallaṅkassa ca ṭhitaṭṭhānassa ca antarā caṅkamaṁ māpetvā puratthimapacchimato āyate ratanacaṅkame [PTS 1.78] caṅkamanto sattāhaṁ vītināmesi, taṁ ṭhānaṁ ratanacaṅkamacetiyaṁ nāma jātaṁ.

Catutthe pana sattāhe bodhito pacchimuttaradisābhāge devatā ratanagharaṁ māpayiṁsu, tattha pallaṅkena nisīditvā abhidhammapiṭakaṁ visesato cettha anantanayaṁ samantapaṭṭhānaṁ vicinanto sattāhaṁ vītināmesi. Ābhidhammikā panāhu: “Ratanagharaṁ nāma na sattaratanamayaṁ gehaṁ, sattannaṁ pana pakaraṇānaṁ sammasitaṭṭhānaṁ ‘ratanagharan’-ti vuccatī” ti. Yasmā panettha ubhopete pariyāyā yujjanti, tasmā ubhayampetaṁ gahetabbam-eva. Tato paṭṭhāya pana taṁ ṭhānaṁ ratanagharacetiyaṁ nāma jātaṁ. Evaṁ bodhisamīpe yeva cattāri sattāhāni vītināmetvā pañcame sattāhe bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami, tatrā pi dhammaṁ vicinanto yeva vimuttisukhaṁ paṭisaṁvedento nisīdi.

Tasmiṁ samaye māro devaputto: “Ettakaṁ kālaṁ anubandhanto otārāpekkho pi imassa na kiñci khalitaṁ addasaṁ, atikkantodāni esa mama vasan”-ti domanassappatto mahāmagge nisīditvā soḷasa kāraṇāni cintento bhūmiyaṁ soḷasa lekhā kaḍḍhi: “ahaṁ eso viya dānapāramiṁ na pūresiṁ, tenamhi iminā sadiso na jāto” ti ekaṁ lekhaṁ kaḍḍhi. Tathā: “Ahaṁ eso viya sīlapāramiṁ, nekkhammapāramiṁ, paññāpāramiṁ, vīriyapāramiṁ, khantipāramiṁ, saccapāramiṁ, adhiṭṭhānapāramiṁ, mettāpāramiṁ, upekkhāpāramiṁ na pūresiṁ, tenamhi iminā sadiso na jāto” ti dasamaṁ lekhaṁ kaḍḍhi. Tathā: “Ahaṁ eso viya asādhāraṇassa indriyaparopariyattañāṇassa paṭivedhāya upanissayabhūtā dasa pāramiyo na pūresiṁ, tenamhi iminā sadiso na jāto” ti ekādasamaṁ lekhaṁ kaḍḍhi. Tathā: “Ahaṁ eso viya asādhāraṇassa āsayānusayañāṇassa, mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa, yamakapāṭihīrañāṇassa, anāvaraṇañāṇassa, sabbaññutaññāṇassa paṭivedhāya upanissayabhūtā dasa pāramiyo na pūresiṁ, tenamhi iminā sadiso na jāto” ti soḷasamaṁ lekhaṁ kaḍḍhi. Evaṁ imehi kāraṇehi mahāmagge soḷasa lekhā kaḍḍhamāno nisīdi.

Tasmiṁ samaye taṇhā, arati, ragāti tisso māradhītaro: “Pitā no na paññāyati, kahaṁ nu kho etarahī” ti olokayamānā taṁ domanassappattaṁ bhūmiṁ vilekhamānaṁ nisinnaṁ disvā pitu santikaṁ gantvā: “Kasmā, tāta, dukkhī dummano” ti pucchiṁsu. Ammā, ayaṁ mahāsamaṇo mayhaṁ vasaṁ atikkanto, ettakaṁ kālaṁ olokento otāramassa daṭṭhuṁ nāsakkhiṁ, tenāhaṁ dukkhī dummanoti. Yadi [PTS 1.79] evaṁ mā cintayittha, mayametaṁ attano vase katvā ādāya āgamissāmāti. Na sakkā, ammā, eso kenaci vase kātuṁ, acalāya saddhāya patiṭṭhito eso purisoti. “Tāta mayaṁ itthiyo nāma idāneva naṁ rāgapāsādīhi bandhitvā ānessāma, tumhe mā cintayitthā” ti bhagavantaṁ upasaṅkamitvā: “Pāde te samaṇa paricāremā” ti āhaṁsu. Bhagavā va tāsaṁ vacanaṁ manasi akāsi, na akkhīni ummīletvā olokesi, anuttare upadhisaṅkhaye vimuttamānaso vivekasukhaññeva anubhavanto nisīdi.

Puna māradhītaro: “Uccāvacā kho purisānaṁ adhippāyā, kesañci kumārikāsu pemaṁ hoti, kesañci paṭhamavaye ṭhitāsu, kesañci majjhimavaye ṭhitāsu, yaṁnūna mayaṁ nānappakārehi rūpehi palobheyyāmā” ti ekamekā kumārivaṇṇādivasena sataṁ sataṁ attabhāve abhinimminitvā kumāriyo, avijātā, sakiṁvijātā, duvijātā, majjhimitthiyo, mahitthiyo ca hutvā chakkhattuṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā: “Pāde te samaṇa paricāremā” ti āhaṁsu. Tam-pi bhagavā na manasākāsi, yathā taṁ anuttare upadhisaṅkha yeva vimutto. Keci panācariyā vadanti: “Tā mahitthibhāvena upagatā disvā bhagavā ‘evamevaṁ etā khaṇḍadantā palitakesā hontū’ ti adhiṭṭhāsī” ti, taṁ na gahetabbaṁ. Na hi satthā evarūpaṁ adhiṭṭhānaṁ karoti. Bhagavā pana: “Apetha tumhe, kiṁ disvā evaṁ vāyamatha, evarūpaṁ nāma avītarāgādīnaṁ purato kātuṁ yuttaṁ, tathāgatassa pana rāgo pahīno, doso pahīno, moho pahīno” ti attano kilesappahānaṁ ārabbha:

Yassa jitaṁ nāvajīyati, jitamassa noyāti koci loke,
Taṁ buddhamanantagocaraṁ, apadaṁ kena padena nessatha.

Yassa jālinī visattikā, taṇhā natthi kuhiñci netave,
Taṁ buddhamanantagocaraṁ, apadaṁ kena padena nessathā ti. (Dhp. 179-180).

Imā dhammapade buddhavagge dve gāthā vadanto dhammaṁ kathesi. Tā: “Saccaṁ kira no pitā avoca, arahaṁ sugato loke na rāgena suvānayo” ti ādīni [PTS 1.80] vatvā pitu santikaṁ agamaṁsu.

Bhagavā pi tattha sattāhaṁ vītināmetvā mucalindamūlaṁ agamāsi. Tattha sattāhavaddalikāya uppannāya sītādipaṭibāhanatthaṁ mucalindena nāgarājena sattakkhattuṁ bhogehi parikkhitto asambādhāya gandhakuṭiyaṁ viharanto viya vimuttisukhaṁ paṭisaṁvediyamāno sattāhaṁ vītināmetvā rājāyatanaṁ upasaṅkami, tatthā pi vimuttisukhaṁ paṭisaṁvediyamāno yeva nisīdi. Ettāvatā satta sattāhāni paripuṇṇāni. Etthantare neva mukhadhovanaṁ, na sarīrapaṭijagganaṁ, na āhārakiccaṁ ahosi, jhānasukhaphalasukheneva vītināmesi.

Athassa tasmiṁ sattasattāhamatthake ekūnapaññāsatime divase tattha nisinnassa: “Mukhaṁ dhovissāmī” ti cittaṁ udapādi. Sakko devānamindo agadaharīṭakaṁ āharitvā adāsi, satthā taṁ paribhuñji, tenassa sarīravaḷañjaṁ ahosi. Athassa sakko yeva nāgalatādantakaṭṭhañceva mukhadhovanaudakañca adāsi. Satthā taṁ dantakaṭṭhaṁ khāditvā anotattadahodakena mukhaṁ dhovitvā tattheva rājāyatanamūle nisīdi.

Tasmiṁ samaye tapussabhallikā nāma dve vāṇijā pañcahi sakaṭasatehi ukkalājanapadā majjhimadesaṁ gacchantā attano ñātisālohitāya devatāya sakaṭāni sannirumbhitvā satthu āhārasampādane ussāhitā manthañca madhupiṇḍikañca ādāya: “Paṭiggaṇhātu no, bhante, bhagavā imaṁ āhāraṁ anukampaṁ upādāyā” ti satthāraṁ upasaṅkamitvā aṭṭhaṁsu. Bhagavā pāyāsapaṭiggahaṇadivase yeva pattassa antarahitattā: “Na kho tathāgatā hatthesu paṭiggaṇhanti, kimhi nu kho ahaṁ paṭiggaṇheyyan”-ti cintesi. Athassa cittaṁ ñatvā catūhi disāhi cattāro mahārājāno indanīlamaṇimaye patte upanāmesuṁ, bhagavā te paṭikkhi pi. Puna muggavaṇṇaselamaye cattāro patte upanāmesuṁ. Bhagavā catunnam-pi devaputtānaṁ anukampāya cattāro pi patte paṭiggahetvā uparūpari ṭhapetvā: “Eko hotū” ti adhiṭṭhāsi, cattāro pi mukhavaṭṭiyaṁ paññāyamānalekhā hutvā majjhimena pamāṇena ekattaṁ upagamiṁsu. Bhagavā tasmiṁ paccagghe selamaye patte āhāraṁ paṭiggaṇhitvā paribhuñjitvā anumodanaṁ akāsi. Dve bhātaro vāṇijā buddhañca dhammañca saraṇaṁ gantvā [PTS 1.81] dvevācikā upāsakā ahesuṁ. Atha nesaṁ: “Ekaṁ no, bhante, paricaritabbaṭṭhānaṁ dethā” ti vadantānaṁ dakkhiṇahatthena attano sīsaṁ parāmasitvā kesadhātuyo adāsi. Te attano nagare tā dhātuyo suvaṇṇasamuggassa anto pakkhipitvā cetiyaṁ patiṭṭhāpesuṁ.

Sammāsambuddho pi kho tato uṭṭhāya puna ajapālanigrodham-eva gantvā nigrodhamūle nisīdi. Athassa tattha nisinnamattasseva attanā adhigatassa dhammassa gambhīrataṁ paccavekkhantassa sabbabuddhānaṁ āciṇṇo: “Adhigato kho myāyaṁ dhammo” ti paresaṁ dhammaṁ adesetukamyatākārapavatto vitakko udapādi. Atha brahmā sahampati: “Nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko” ti dasahi cakkavāḷasahassehi sakkasuyāmasantusitasunimmitavasavattimahābrahmāno ādāya satthu santikaṁ gantvā: “Desetu, bhante, bhagavā dhamman”-ti ādinā nayena dhammadesanaṁ āyāci.

Satthā tassa paṭiññaṁ datvā: “Kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyan”-ti cintento: “Āḷāro paṇḍito, so imaṁ dhammaṁ khippaṁ ājānissatī” ti cittaṁ uppādetvā puna olokento tassa sattāhakālakatabhāvaṁ ñatvā udakaṁ āvajjesi. Tassā pi abhidosakālakatabhāvaṁ ñatvā: “Bahūpakārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū” ti pañcavaggiye ārabbha manasikāraṁ katvā: “Kahaṁ nu kho te etarahi viharantī” ti āvajjento: “Bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye” ti ñatvā: “Tattha gantvā dhammacakkaṁ pavattessāmī” ti katipāhaṁ bodhimaṇḍasāmantā yeva piṇḍāya caranto viharitvā āsāḷhipuṇṇamāsiyaṁ: “Bārāṇasiṁ gamissāmī” ti cātuddasiyaṁ paccūsasamaye vibhātāya rattiyā kālasseva pattacīvaramādāya aṭṭhārasayojanamaggaṁ paṭipanno antarāmagge upakaṁ nāma ājīvakaṁ disvā tassa attano buddhabhāvaṁ ācikkhitvā taṁ divasaṁ yeva sāyanhasamaye isipatanaṁ agamāsi.

Pañcavaggiyā therā tathāgataṁ dūrato va āgacchantaṁ disvā: “Ayaṁ āvuso samaṇo gotamo paccayabāhullāya āvattitvā paripuṇṇakāyo pīṇindriyo suvaṇṇavaṇṇo hutvā āgacchati, imassa abhivādanādīni na karissāma, mahākulapasuto kho panesa āsanābhihāraṁ arahati, tenassa āsanamattaṁ paññāpessāmā” ti katikaṁ akaṁsu. Bhagavā sadevakassa lokassa cittācāraṁ jānanasamatthena ñāṇena: “Kiṁ nu kho ime cintayiṁsū” ti āvajjetvā cittaṁ aññāsi. Atha ne sabbadevamanussesu anodissakavasena pharaṇasamatthaṁ [PTS 1.82] mettacittaṁ saṅkhipitvā odissakavasena mettacittena phari. Te bhagavatā mettacittena phuṭṭhā tathāgate upasaṅkamante sakāya katikāya saṇṭhātuṁ asakkontā abhivādanapaccuṭṭhānādīni sabbakiccāni akaṁsu, sammāsambuddhabhāvaṁ panassa ajānamānā kevalaṁ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti.

Atha ne bhagavā: “Mā vo, bhikkhave, tathāgataṁ nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha, arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho” ti attano buddhabhāvaṁ saññāpetvā paññatte varabuddhāsane nisinno uttarāsāḷhanakkhattayoge vattamāne aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi parivuto pañcavaggiye there āmantetvā dhammacakkappavattanasuttantaṁ desesi. Tesu aññāsikoṇḍaññatthero desanānusārena ñāṇaṁ pesento suttapariyosāne aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṁ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Satthā tattheva vassaṁ upagantvā punadivase vappattheraṁ ovadanto vihāre yeva nisīdi, sesā cattāro piṇḍāya cariṁsu. Vappatthero pubbaṇhe yeva sotāpattiphalaṁ pāpuṇi. Eteneva upāyena punadivase bhaddiyattheraṁ, punadivase mahānāmattheraṁ, punadivase assajittheranti sabbe sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā pañcamiyaṁ pakkhassa pañca pi jane sannipātetvā anattalakkhaṇasuttantaṁ (SN. 3.59; Mv. 20) desesi. Desanāpariyosāne pañca pi therā arahattaphale patiṭṭhahiṁsu. Atha satthā yasakulaputtassa upanissayaṁ disvā taṁ rattibhāge nibbijjitvā gehaṁ pahāya nikkhantaṁ: “Ehi yasā” ti pakkositvā tasmiṁ yeva rattibhāge sotāpattiphale, punadivase arahatte patiṭṭhāpetvā, apare pi tassa sahāyake catupaṇṇāsa jane ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā arahattaṁ pāpesi.

Evaṁ loke ekasaṭṭhiyā arahantesu jātesu satthā vutthavasso pavāretvā: “Caratha, bhikkhave, cārikan”-ti saṭṭhi bhikkhū disāsu pesetvā sayaṁ uruvelaṁ gacchanto antarāmagge kappāsikavanasaṇḍe tiṁsa jane bhaddavaggiyakumāre vinesi. Tesu sabbapacchimako sotāpanno, sabbuttamo anāgāmī ahosi. Te pi sabbe ehibhikkhubhāveneva pabbājetvā disāsu pesetvā uruvelaṁ gantvā aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassetvā uruvelakassapādayo sahassajaṭilaparivāre tebhātikajaṭile vinetvā ehibhikkhubhāveneva pabbājetvā gayāsīse nisīdāpetvā ādittapariyāyadesanāya (Mv. 54) arahatte patiṭṭhāpetvā tena arahantasahassena parivuto: “Bimbisārarañño dinnaṁ paṭiññaṁ [PTS 1.83] mocessāmī” ti rājagahaṁ gantvā nagarūpacāre laṭṭhivanuyyānaṁ agamāsi. Rājā uyyānapālassa santikā: “Satthā āgato” ti sutvā dvādasanahutehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto satthāraṁ upasaṅkamitvā cakkavicittatalesu suvaṇṇapaṭṭavitānaṁ viya pabhāsamudayaṁ vissajjantesu tathāgatassa pādesu sirasā nipatitvā ekamantaṁ nisīdi saddhiṁ parisāya.

Atha kho tesaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ etadahosi: “Kiṁ nu kho mahāsamaṇo uruvelakassape brahmacariyaṁ carati, udāhu uruvelakassapo mahāsamaṇe” ti. Bhagavā tesaṁ cetasā cetoparivitakkamaññāya theraṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Kim-eva disvā uruvelavāsi, pahāsi aggiṁ kisako vadāno,
Pucchāmi taṁ kassapa etamatthaṁ, kathaṁ pahīnaṁ tava aggihuttan-ti. (Mv. 55).

Thero pi bhagavato adhippāyaṁ viditvā:

Rūpe ca sadde ca atho rase ca, kāmitthiyo cābhivadanti yaññā,
Etaṁ malanti upadhīsu ñatvā, tasmā na yiṭṭhe na hute arañjin-ti. (Mv. 55).

Imaṁ gāthaṁ vatvā attano sāvakabhāvapakāsanatthaṁ tathāgatassa pādapiṭṭhe sīsaṁ ṭhapetvā: “Satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī” ti vatvā ekatālaṁ dvitālaṁ titālanti yāva sattatālappamāṇaṁ sattakkhattuṁ vehāsaṁ abbhuggantvā oruyha tathāgataṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Taṁ pāṭihāriyaṁ disvā mahājano: “Aho mahānubhāvā buddhā, evaṁ thāmagatadiṭṭhiko nāma ‘arahā’ ti maññamāno uruvelakassapo pi diṭṭhijālaṁ bhinditvā tathāgatena damito” ti satthu guṇakathaṁ yeva kathesi. Bhagavā: “Nāhaṁ idāni yeva uruvelakassapaṁ damemi, atīte pi esa mayā damitoyevā” ti vatvā imissā aṭṭhuppattiyā mahānāradakassapajātakaṁ (JA. 545) kathetvā cattāri saccāni pakāsesi. Magadharājā ekādasahi nahutehi saddhiṁ sotāpattiphale patiṭṭhāsi, ekaṁ nahutaṁ upāsakattaṁ paṭivedesi. Rājā [PTS 1.84] satthu santike nisinno yeva pañca assāsake pavedetvā saraṇaṁ gantvā svātanāya nimantetvā āsanā vuṭṭhāya bhagavantaṁ padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

Punadivase yehi ca bhagavā diṭṭho, yehi ca adiṭṭho, sabbe pi rājagahavāsino aṭṭhārasakoṭisaṅkhā manussā tathāgataṁ daṭṭhukāmā pāto va rājagahato laṭṭhivanuyyānaṁ agamaṁsu. Tigāvuto maggo nappahosi, sakalalaṭṭhivanuyyānaṁ nirantaraṁ phuṭaṁ ahosi. Mahājano dasabalassa rūpasobhaggappattaṁ attabhāvaṁ passanto tittiṁ kātuṁ nāsakkhi. Vaṇṇabhūmi nāmesā. Evarūpesu hi ṭhānesu tathāgatassa lakkhaṇānubyañjanādippabhedā sabbā pi rūpakāyasirī vaṇṇetabbā. Evaṁ rūpasobhaggappattaṁ dasabalassa sarīraṁ passamānena mahājanena nirantaraṁ phuṭe uyyāne ca magge ca ekabhikkhussa pi nikkhamanokāso nāhosi. Taṁ divasaṁ kira bhagavā chinnabhatto bhaveyya, taṁ mā ahosīti sakkassa nisinnāsanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. So āvajjamāno taṁ kāraṇaṁ ñatvā māṇavakavaṇṇaṁ abhinimminitvā buddhadhammasaṅghapaṭisaṁyuttā thutiyo vadamāno dasabalassa purato otaritvā devatānubhāvena okāsaṁ katvā:

Danto dantehi saha purāṇajaṭilehi, vippamutto vippamuttehi,
Siṅgīnikkhasavaṇṇo, rājagahaṁ pāvisi bhagavā.

Mutto muttehi saha purāṇajaṭilehi, vippamutto vippamuttehi,
Siṅgīnikkhasavaṇṇo, rājagahaṁ pāvisi bhagavā.

Tiṇṇo tiṇṇehi saha purāṇajaṭilehi, vippamutto vippamuttehi,
Siṅgīnikkhasavaṇṇo, rājagahaṁ pāvisi bhagavā.

Dasavāso dasabalo, dasadhammavidū dasabhi cupeto,
So dasasataparivāro, rājagahaṁ pāvisi bhagavā ti. (Mv. 58).

Imāhi gāthāhi satthu vaṇṇaṁ vadamāno purato pāyāsi. Tadā mahājano māṇavakassa rūpasiriṁ disvā: “Ativiya abhirūpo ayaṁ māṇavako, na kho pana amhehi diṭṭhapubbo” ti cintetvā: “Kuto ayaṁ māṇavako, kassa vāyan”-ti āha. Taṁ sutvā māṇavo:

Yo dhīro sabbadhi danto, suddho appaṭipuggalo,
Arahaṁ sugato loke, tassāhaṁ paricārako ti. (Mv. 58).

Gāthamāha,

Satthā sakkena katokāsaṁ maggaṁ paṭipajjitvā bhikkhusahassaparivuto [PTS 1.85] rājagahaṁ pāvisi. Rājā buddhappamukhassa saṅghassa mahādānaṁ datvā: “Ahaṁ, bhante, tīṇi ratanāni vinā vattituṁ na sakkhissāmi, velāya vā avelāya vā bhagavato santikaṁ āgamissāmi, laṭṭhivanuyyānaṁ nāma atidūre, idaṁ pana amhākaṁ veḷuvanaṁ nāma uyyānaṁ nātidūre nāccāsanne gamanāgamanasampannaṁ buddhārahaṁ senāsanaṁ. Idaṁ me bhagavā paṭiggaṇhātū” ti suvaṇṇabhiṅkārena pupphagandhavāsitaṁ maṇivaṇṇaṁ udakaṁ ādāya veḷuvanuyyānaṁ pariccajanto dasabalassa hatthe udakaṁ pātesi. Tasmiṁ ārāmapaṭiggahaṇe: “Buddhasāsanassa mūlāni otiṇṇānī” ti mahāpathavī kam pi. Jambudīpasmiñhi ṭhapetvā veḷuvanaṁ aññaṁ mahāpathaviṁ kampetvā gahitasenāsanaṁ nāma natthi. Tambapaṇṇidīpe pi ṭhapetvā mahāvihāraṁ aññaṁ pathaviṁ kampetvā gahitasenāsanaṁ nāma natthi. Satthā veḷuvanārāmaṁ paṭiggahetvā rañño anumodanaṁ katvā uṭṭhāyāsanā bhikkhusaṅghaparivuto veḷuvanaṁ agamāsi.

Tasmiṁ kho pana samaye sāriputto ca moggallāno cāti dve paribbājakā rājagahaṁ upanissāya viharanti amataṁ pariyesamānā. Tesu sāriputto assajittheraṁ piṇḍāya paviṭṭhaṁ disvā pasannacitto payirupāsitvā: “Ye dhammā hetuppabhavā” ti gāthaṁ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya attano sahāyakassa moggallānaparibbājakassa pi tam-eva gāthaṁ abhāsi. So pi sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Te ubho pi janā sañcayaṁ oloketvā attano parisāya saddhiṁ bhagavato santike pabbajiṁsu. Tesu mahāmoggallāno sattāhena arahattaṁ pāpuṇi, sāriputtatthero aḍḍhamāsena. Ubho pi ca ne satthā aggasāvakaṭṭhāne ṭhapesi. Sāriputtattherena arahattappattadivase yeva sāvakasannipātaṁ akāsi.

Tathāgate pana tasmiṁ yeva veḷuvanuyyāne viharante suddhodanamahārājā: “Putto kira me chabbassāni dukkarakārikaṁ caritvā paramābhisambodhiṁ patvā pavattavaradhammacakko rājagahaṁ upanissāya veḷuvane viharatī” ti sutvā aññataraṁ amaccaṁ āmantesi: “Ehi, bhaṇe, purisasahassaparivāro rājagahaṁ gantvā mama vacanena ‘pitā vo suddhodanamahārājā daṭṭhukāmo’ ti vatvā puttaṁ me gaṇhitvā ehī” ti āha. So: “Evaṁ, devā” ti rañño vacanaṁ sirasā sampaṭicchitvā purisasahassaparivāro khippam-eva saṭṭhiyojanamaggaṁ gantvā dasabalassa catuparisamajjhe nisīditvā dhammadesanāvelāya vihāraṁ pāvisi. So: “Tiṭṭhatu tāva rañño pahitasāsanan”-ti pariyante ṭhito satthu dhammadesanaṁ sutvā yathāṭhito va saddhiṁ purisasahassena [PTS 1.86] arahattaṁ patvā pabbajjaṁ yāci. Bhagavā: “Etha bhikkhavo” ti hatthaṁ pasāresi, sabbe taṅkhaṇaṁ yeva iddhimayapattacīvaradharā saṭṭhivassattherā viya ahesuṁ. Arahattaṁ pattakālato paṭṭhāya pana ariyā nāma majjhattāva hontīti so raññā pahitasāsanaṁ dasabalassa na kathesi. Rājā: “Neva gato āgacchati, na sāsanaṁ suyyatī” ti: “Ehi, bhaṇe, tvaṁ gacchāhī” ti teneva niyāmena aññaṁ amaccaṁ pesesi. So pi gantvā purimanayeneva saddhiṁ parisāya arahattaṁ patvā tuṇhī ahosi. Rājā eteneva niyāmena purisasahassaparivāre nava amacce pesesi, sabbe attano kiccaṁ niṭṭhāpetvā tuṇhībhūtā tattheva vihariṁsu.

Rājā sāsanamattam-pi āharitvā ācikkhantaṁ alabhitvā cintesi: “Ettakā janā mayi sinehābhāvena sāsanamattam-pi na paccāhariṁsu, ko nu kho mama vacanaṁ karissatī” ti sabbaṁ rājabalaṁ olokento kāḷudāyiṁ addasa. So kira rañño sabbatthasādhako amacco abbhantariko ativissāsiko bodhisattena saddhiṁ ekadivase jāto sahapaṁsukīḷako sahāyo. Atha naṁ rājā āmantesi: “Tāta, kāḷudāyi ahaṁ mama puttaṁ passitukāmo nava purisasahassāni pesesiṁ, ekapuriso pi āgantvā sāsanamattaṁ ārocento pi natthi, dujjāno kho pana jīvitantarāyo, ahaṁ jīvamāno va puttaṁ daṭṭhuṁ icchāmi, sakkhissasi nu kho me puttaṁ dassetun”-ti. Sakkhissāmi, deva, sace pabbajituṁ labhissāmīti. Tāta, tvaṁ pabbajitvā vā apabbajitvā vā mayhaṁ puttaṁ dassehīti. So: “Sādhu, devā” ti rañño sāsanaṁ ādāya rājagahaṁ gantvā satthu dhammadesanāvelāya parisapariyante ṭhito dhammaṁ sutvā saparivāro arahattaphalaṁ patvā ehibhikkhubhāve patiṭṭhāsi.

Satthā buddho hutvā paṭhamaṁ antovassaṁ isipatane vasitvā vutthavasso pavāretvā uruvelaṁ gantvā tattha tayo māse vasanto tebhātikajaṭile vinetvā bhikkhusahassaparivāro phussamāsapuṇṇamāyaṁ rājagahaṁ gantvā dve māse vasi. Ettāvatā bārāṇasito nikkhantassa pañca māsā jātā, sakalo hemanto atikkanto. Kāḷudāyittherassa āgatadivasato sattaṭṭha divasā vītivattā, so phagguṇīpuṇṇamāsiyaṁ cintesi: “Atikkanto hemanto, vasantasamayo anuppatto, manussehi sassādīni uddharitvā sammukhasammukhaṭṭhānehi maggā dinnā, haritatiṇasañchannā pathavī, supupphitā vanasaṇḍā, paṭipajjanakkhamā maggā, kālo dasabalassa ñātisaṅgahaṁ kātun”-ti. Atha bhagavantaṁ upasaṅkamitvā:

Aṅgārino [PTS 1.87] dāni dumā bhadante, phalesino chadanaṁ vippahāya,
Te accimanto va pabhāsayanti, samayo mahāvīra aṅgīrasānaṁ . . . pe. . . .

Nātisītaṁ nātiuṇhaṁ, nātidubbhikkhachātakaṁ,
Saddalā haritā bhūmi, esa kālo mahāmunī ti.

Saṭṭhimattāhi gāthāhi dasabalassa kulanagaraṁ gamanatthāya gamanavaṇṇaṁ vaṇṇesi. Atha naṁ satthā: “Kiṁ nu kho udāyi madhurassarena gamanavaṇṇaṁ vaṇṇesī” ti āha. Bhante, tumhākaṁ pitā suddhodanamahārājā passitukāmo, karotha ñātakānaṁ saṅgahanti. Sādhu udāyi, karissāmi ñātakānaṁ saṅgahaṁ, bhikkhusaṅghassa ārocehi, gamikavattaṁ pūressantīti. “Sādhu, bhante” ti thero tesaṁ ārocesi.

Bhagavā aṅgamagadhavāsīnaṁ kulaputtānaṁ dasahi sahassehi, kapilavatthuvāsīnaṁ dasahi sahassehīti sabbeheva vīsatisahassehi khīṇāsavabhikkhūhi parivuto rājagahā nikkhamitvā divase divase yojanaṁ gacchati. “Rājagahato saṭṭhiyojanaṁ kapilavatthuṁ dvīhi māsehi pāpuṇissāmī” ti aturitacārikaṁ pakkāmi. Thero pi: “Bhagavato nikkhantabhāvaṁ rañño ārocessāmī” ti vehāsaṁ abbhuggantvā rañño nivesane pāturahosi. Rājā theraṁ disvā tuṭṭhacitto mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā attano paṭiyāditassa nānaggarasabhojanassa pattaṁ pūretvā adāsi. Thero uṭṭhāya gamanākāraṁ dassesi. Nisīditvā bhuñjatha, tātāti. Satthu santikaṁ gantvā bhuñjissāmi, mahārājāti. Kahaṁ pana, tāta, satthāti? Vīsatisahassabhikkhuparivāro tumhākaṁ dassanatthāya cārikaṁ nikkhanto, mahārājāti. Rājā tuṭṭhamānaso āha: “Tumhe imaṁ paribhuñjitvā yāva mama putto imaṁ nagaraṁ pāpuṇāti, tāvassa ito va piṇḍapātaṁ harathā” ti. Thero adhivāsesi. Rājā theraṁ parivisitvā pattaṁ gandhacuṇṇena ubbaṭṭetvā uttamabhojanassa pūretvā: “Tathāgatassa dethā” ti therassa hatthe patiṭṭhāpesi. Thero sabbesaṁ passantānaṁ yeva pattaṁ ākāse khipitvā sayam-pi vehāsaṁ abbhuggantvā piṇḍapātaṁ āharitvā satthu hatthe ṭhapesi. Satthā taṁ paribhuñji. Etenupāyena thero divase divase āhari, satthā pi antarāmagge rañño yeva piṇḍapātaṁ paribhuñji. Thero pi bhattakiccāvasāne divase divase: “Ajja ettakaṁ bhagavā āgato, ajja ettakan”-ti [PTS 1.88] buddhaguṇapaṭisaṁyuttāya kathāya sakalaṁ rājakulaṁ satthu dassanaṁ vinā yeva satthari sañjātappasādaṁ akāsi. Teneva naṁ bhagavā: “Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ kulappasādakānaṁ yadidaṁ kāḷudāyī” ti (AN. 1.225) etadagge ṭhapesi.

Sākiyā pi kho: “Anuppatte bhagavati amhākaṁ ñātiseṭṭhaṁ passissāmā” ti sannipatitvā bhagavato vasanaṭṭhānaṁ vīmaṁsamānā: “Nigrodhasakkassa ārāmo ramaṇīyo” ti sallakkhetvā tattha sabbaṁ paṭijagganavidhiṁ kāretvā gandhapupphahatthā paccuggamanaṁ karontā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍite daharadahare nāgaradārake ca nāgaradārikāyo ca paṭhamaṁ pahiṇiṁsu, tato rājakumāre ca rājakumārikāyo ca, tesaṁ anantaraṁ sāmaṁ gandhapupphacuṇṇādīhi pūjayamānā bhagavantaṁ gahetvā nigrodhārāmam-eva agamaṁsu. Tatra bhagavā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto paññattavarabuddhāsane nisīdi. Sākiyā nāma mānajātikā mānatthaddhā, te: “Siddhatthakumāro amhehi daharataro, amhākaṁ kaniṭṭho, bhāgineyyo, putto, nattā” ti cintetvā daharadahare rājakumāre āhaṁsu: “Tumhe vandatha, mayaṁ tumhākaṁ piṭṭhito nisīdissāmā” ti.

Tesu evaṁ avanditvā nisinnesu bhagavā tesaṁ ajjhāsayaṁ oloketvā: “Na maṁ ñātayo vandanti, handa dāni ne vandāpessāmī” ti abhiññāpādakaṁ catutthajjhānaṁ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya ākāsaṁ abbhuggantvā tesaṁ sīse pādapaṁsuṁ okiramāno viya kaṇḍambarukkhamūle yamakapāṭihāriyasadisaṁ pāṭihāriyaṁ akāsi. Rājā taṁ acchariyaṁ disvā āha: “bhagavā tumhākaṁ jātadivase kāḷadevalassa vandanatthaṁ upanītānaṁ pāde vo parivattitvā brāhmaṇassa matthake patiṭṭhite disvā pi ahaṁ tumhe vandiṁ, ayaṁ me paṭhamavandanā. Vappamaṅgaladivase jambucchāyāya sirisayane nisinnānaṁ vo jambucchāyāya aparivattanaṁ disvā pi pāde vandiṁ, ayaṁ me dutiyavandanā. Idāni imaṁ adiṭṭhapubbaṁ pāṭihāriyaṁ disvā pi ahaṁ tumhākaṁ pāde vandāmi, ayaṁ me tatiyavandanā” ti. Raññā pana vandite bhagavantaṁ avanditvā ṭhātuṁ samattho nāma ekasākiyo pi nāhosi, sabbe vandiṁsu yeva.

Iti bhagavā ñātayo vandāpetvā ākāsato otaritvā paññattāsane nisīdi. Nisinne bhagavati sikhāpatto ñātisamāgamo ahosi, sabbe ekaggacittā hutvā nisīdiṁsu. Tato mahāmegho pokkharavassaṁ vassi. Tambavaṇṇaṁ udakaṁ heṭṭhā viravantaṁ gacchati, temitukāmo va temeti, atemitukāmassa sarīre ekabindumattam-pi na patati. Taṁ disvā sabbe acchariyabbhutacittajātā: “Aho acchariyaṁ, aho abbhutan”-ti kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ. Satthā: “Na idāneva [PTS 1.89] mayhaṁ ñātisamāgame pokkharavassaṁ vassati, atīte pi vassī” ti imissā aṭṭhuppattiyā vessantarajātakaṁ kathesi. Dhammadesanaṁ sutvā sabbe uṭṭhāya vanditvā pakkamiṁsu. Eko pi rājā vā rājamahāmatto vā: “Sve amhākaṁ bhikkhaṁ gaṇhathā” ti vatvā gato nāma natthi.

Satthā punadivase vīsatisahassabhikkhuparivuto kapilavatthuṁ piṇḍāya pāvisi. Taṁ na koci gantvā nimantesi, pattaṁ vā aggahosi. Bhagavā indakhīle ṭhito va āvajjesi: “Kathaṁ nu kho pubbabuddhā kulanagare piṇḍāya cariṁsu, kiṁ uppaṭipāṭiyā issarajanānaṁ gharāni agamaṁsu, udāhu sapadānacārikaṁ cariṁsū” ti. Tato ekabuddhassa pi uppaṭipāṭiyā gamanaṁ adisvā: “Mayā pi idāni ayam-eva vaṁso, ayaṁ paveṇī paggahetabbā, āyatiñca me sāvakā pi mamaññeva anusikkhantā piṇḍacārikavattaṁ paripūressantī” ti koṭiyaṁ niviṭṭhagehato paṭṭhāya sapadānaṁ piṇḍāya cari. “Ayyo kira siddhatthakumāro piṇḍāya caratī” ti dvibhūmakatibhūmakādīsu pāsādesu sīhapañjare vivaritvā mahājano dassanabyāvaṭo ahosi.

Rāhulamātā pi devī: “Ayyaputto kira imasmiṁ yeva nagare mahantena rājānubhāvena suvaṇṇasivikādīhi vicaritvā idāni kesamassuṁ ohāretvā kāsāyavatthavasano kapālahattho piṇḍāya carati, sobhati nu kho” ti sīhapañjaraṁ vivaritvā olokayamānā bhagavantaṁ nānāvirāgasamujjalāya sarīrappabhāya nagaravīthiyo obhāsetvā byāmappabhāparikkhepasamaṅgībhūtāya asītianubyañjanāvabhāsitāya dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitāya anopamāya buddhasiriyā virocamānaṁ disvā uṇhīsato paṭṭhāya yāva pādatalā:

Siniddhanīlamudukuñcitakeso, sūriyanimmalatalābhinalāṭo,
Yuttatuṅgamudukāyatanāso, raṁsijālavitato narasīho.

Cakkavaraṅkitarattasupādo, lakkhaṇamaṇḍitaāyatapaṇhi,
Cāmarihatthavibhūsitapaṇho, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Sakyakumāro varado sukhumālo, lakkhaṇavicittapasannasarīro,
Lokahitāya āgato naravīro, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Āyatayuttasusaṇṭhitasoto, gopakhumo abhinīlanetto,
Indadhanuabhinīlabhamuko, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Puṇṇacandanibho mukhavaṇṇo, devanarānaṁ piyo naranāgo,
Mattagajindavilāsitagāmī, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Siniddhasugambhīramañjusaghoso, hiṅgulavaṇṇarattasujivho,
Vīsativīsatisetasudanto, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Khattiyasambhavaaggakulindo, devamanussanamassitapādo,
Sīlasamādhipatiṭṭhitacitto, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Vaṭṭasuvaṭṭasusaṇṭhitagīvo, sīhahanumigarājasarīro,
Kañcanasucchaviuttamavaṇṇo, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Añjanasamavaṇṇasunīlakeso, kañcanapaṭṭavisuddhanalāṭo,
Osadhipaṇḍarasuddhasuuṇṇo, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho.

Gacchantonilapathe viya cando, tārāgaṇaparivaḍḍhitarūpo,
Sāvakamajjhagato samaṇindo, esa hi tuyhaṁ pitā narasīho ti.

Evamimāhi dasahi narasīhagāthāhi nāma abhitthavitvā: “Tumhākaṁ putto kira idāni piṇḍāya caratī” ti rañño ārocesi. Rājā saṁviggahadayo hatthena sāṭakaṁ saṇṭhapento turitaturitaṁ nikkhamitvā vegena gantvā bhagavato purato ṭhatvā āha: “kiṁ, bhante, amhe lajjāpetha, kimatthaṁ piṇḍāya caratha, kiṁ ‘ettakānaṁ bhikkhūnaṁ na sakkā bhattaṁ laddhu’nti saññaṁ [PTS 1.90] karitthā” ti. Vaṁsacārittametaṁ, mahārāja, amhākanti. Nanu, bhante, amhākaṁ mahāsammatakhattiyavaṁso nāma vaṁso, tattha ca ekakhattiyo pi bhikkhācaro nāma natthīti. “Ayaṁ, mahārāja, rājavaṁso nāma tava vaṁso, amhākaṁ pana dīpaṅkaro koṇḍañño . . . pe. . . kassapoti ayaṁ buddhavaṁso nāma. Ete ca aññe ca anekasahassasaṅkhā buddhā bhikkhācarā, bhikkhācāreneva jīvikaṁ kappesun”-ti antaravīthiyaṁ ṭhitova:

Uttiṭṭhe nappamajjeyya, dhammaṁ sucaritaṁ care,
Dhammacārī sukhaṁ seti, asmiṁ loke paramhi cā ti. (Dhp. 168).

Imaṁ gāthamāha. Gāthāpariyosāne rājā sotāpattiphale patiṭṭhāsi.

Dhammaṁ care sucaritaṁ, na naṁ duccaritaṁ care,
Dhammacārī sukhaṁ seti, asmiṁ loke paramhi cā ti. (Dhp. 169).

Imaṁ pana gāthaṁ sutvā sakadāgāmiphale patiṭṭhāsi. Mahādhammapālajātakaṁ (JA. 447) sutvā anāgāmiphale patiṭṭhāsi, maraṇasamaye setacchattassa heṭṭhā sirisayane nipanno yeva arahattaṁ pāpuṇi. Araññavāsena pana padhānānuyogakiccaṁ rañño nāhosi. Sotāpattiphalaṁ sacchikatvā yeva pana bhagavato pattaṁ gahetvā saparisaṁ bhagavantaṁ mahāpāsādaṁ āropetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisi. Bhattakiccapariyosāne sabbaṁ itthāgāraṁ āgantvā bhagavantaṁ vandi ṭhapetvā rāhulamātaraṁ. Sā pana: “Gaccha, ayyaputtaṁ vandāhī” ti parijanena vuccamānāpi: “Sace mayhaṁ guṇo atthi, sayam-eva mama santikaṁ ayyaputto āgamissati, āgatam-eva naṁ vandissāmī” ti vatvā na agamāsi.

Bhagavā rājānaṁ pattaṁ gāhāpetvā dvīhi aggasāvakehi saddhiṁ rājadhītāya sirigabbhaṁ gantvā: “Rājadhītā yathāruci vandamānā na kiñci vattabbā” ti vatvā paññattāsane nisīdi. Sā vegenāgantvā gopphakesu gahetvā pādapiṭṭhiyaṁ sīsaṁ parivattetvā yathāajjhāsayaṁ vandi. Rājā rājadhītāya bhagavati sinehabahumānādiguṇasampattiyo kathesi: “Bhante, mama dhītā ‘tumhehi kāsāyāni vatthāni nivāsitānī’ ti [PTS 1.91] sutvā tato paṭṭhāya kāsāyavatthanivatthā jātā, tumhākaṁ ekabhattikabhāvaṁ sutvā ekabhattikāva jātā, tumhehi mahāsayanassa chaḍḍitabhāvaṁ sutvā paṭṭikāmañcake yeva nipannā, tumhākaṁ mālāgandhādīhi viratabhāvaṁ ñatvā viratamālāgandhāva jātā, attano ñātakehi ‘mayaṁ paṭijaggissāmā’ ti sāsane pesite pi ekañātakam-pi na olokesi, evaṁ guṇasampannā me dhītā bhagavā” ti. “Anacchariyaṁ, mahārāja, yaṁ idāni tayā rakkhiyamānā rājadhītā paripakke ñāṇe attānaṁ rakkheyya, esā pubbe anārakkhā pabbatapāde vicaramānā aparipakke ñāṇe attānaṁ rakkhī” ti vatvā candakinnarījātakaṁ (JA. 485) kathetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Dutiyadivase pana nandassa rājakumārassa abhisekagehappavesanavivāhamaṅgalesu vattamānesu tassa gehaṁ gantvā kumāraṁ pattaṁ gāhāpetvā pabbājetukāmo maṅgalaṁ vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Janapadakalyāṇī kumāraṁ gacchantaṁ disvā: “Tuvaṭaṁ kho, ayyaputta, āgaccheyyāsī” ti vatvā gīvaṁ pasāretvā olokesi. So pi bhagavantaṁ: “Pattaṁ gaṇhathā” ti vattuṁ avisahamāno vihāraṁ yeva agamāsi, taṁ anicchamānaṁ yeva bhagavā pabbājesi. Iti bhagavā kapilavatthuṁ gantvā tatiyadivase nandaṁ pabbājesi.

Sattame divase rāhulamātā kumāraṁ alaṅkaritvā bhagavato santikaṁ pesesi: “Passa, tāta, etaṁ vīsatisahassasamaṇaparivutaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ brahmarūpavaṇṇaṁ samaṇaṁ, ayaṁ te pitā, etassa mahantā nidhayo ahesuṁ, tyāssa nikkhamanakālato paṭṭhāya na passāma, gaccha, naṁ dāyajjaṁ yācāhi: ‘ahaṁ tāta kumāro abhisekaṁ patvā cakkavattī bhavissāmi, dhanena me attho, dhanaṁ me dehi. Sāmiko hi putto pitu santakassā’ ti”. Kumāro ca bhagavato santikaṁ gantvā pitu sinehaṁ paṭilabhitvā haṭṭhatuṭṭho: “Sukhā te, samaṇa, chāyā” ti vatvā aññañca bahuṁ attano anurūpaṁ vadanto aṭṭhāsi. Bhagavā katabhattakicco anumodanaṁ katvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Kumāro pi: “Dāyajjaṁ me, samaṇa, dehi, dāyajjaṁ me, samaṇa, dehī” ti bhagavantaṁ anubandhi. Bhagavā kumāraṁ na nivattāpesi, parijano pi bhagavatā saddhiṁ gacchantaṁ nivattetuṁ nāsakkhi. Iti so bhagavatā saddhiṁ ārāmam-eva agamāsi.

Tato bhagavā cintesi: “Yaṁ ayaṁ pitu santakaṁ dhanaṁ icchati, taṁ vaṭṭānugataṁ savighātaṁ, handassa bodhimaṇḍe paṭiladdhaṁ sattavidhaṁ ariyadhanaṁ demi, lokuttaradāyajjassa naṁ sāmikaṁ karomī” ti āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: “Tena hi, tvaṁ [PTS 1.92] sāriputta, rāhulakumāraṁ pabbājehī” ti. Thero taṁ pabbājesi. Pabbajite pana kumāre rañño adhimattaṁ dukkhaṁ uppajji. Taṁ adhivāsetuṁ asakkonto bhagavato nivedetvā: “Sādhu, bhante, ayyā mātāpitūhi ananuññātaṁ puttaṁ na pabbājeyyun”-ti varaṁ yāci. Bhagavā tassa taṁ varaṁ datvā punadivase rājanivesane katapātarāso ekamantaṁ nisinnena raññā: “Bhante, tumhākaṁ dukkarakārikakāle ekā devatā maṁ upasaṅkamitvā ‘putto te kālakato’ ti āha, tassā vacanaṁ asaddahanto ‘na mayhaṁ putto bodhiṁ appatvā kālaṁ karotī’ ti taṁ paṭikkhipin”-ti vutte: “Idāni kiṁ saddahissatha, ye tumhe pubbe pi aṭṭhikāni dassetvā ‘putto te mato’ ti vutte na saddahitthā” ti imissā aṭṭhuppattiyā mahādhammapālajātakaṁ kathesi. Kathāpariyosāne rājā anāgāmiphale patiṭṭhāsi.

Iti bhagavā pitaraṁ tīsu phalesu patiṭṭhāpetvā bhikkhusaṅghaparivuto punadeva rājagahaṁ gantvā veḷuvane vihāsi. Tasmiṁ samaye anāthapiṇḍiko gahapati pañcahi sakaṭasatehi bhaṇḍaṁ ādāya rājagahe attano piyasahāyakassa seṭṭhino gehaṁ gantvā tattha buddhassa bhagavato uppannabhāvaṁ sutvā balavapaccūsasamaye devatānubhāvena vivaṭena dvārena satthāraṁ upasaṅkamitvā dhammaṁ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya dutiyadivase buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṁ datvā sāvatthiṁ āgamanatthāya satthu paṭiññaṁ gahetvā antarāmagge pañcacattālīsayojanaṭṭhāne satasahassaṁ satasahassaṁ datvā yojanike yojanike vihāre kāretvā jetavanaṁ koṭisanthārena aṭṭhārasahiraññakoṭīhi kiṇitvā navakammaṁ paṭṭhapesi. So majjhe dasabalassa gandhakuṭiṁ kāresi, taṁ parivāretvā asītimahātherānaṁ pāṭiyekkasannivesane āvāse ekakūṭāgāradvikūṭāgārahaṁsavaṭṭakadīghasālāmaṇḍapādivasena sesasenāsanāni pokkharaṇīcaṅkamanarattiṭṭhānadivāṭṭhānāni cāti aṭṭhārasakoṭipariccāgena ramaṇīye bhūmibhāge manoramaṁ vihāraṁ kārāpetvā dasabalassa āgamanatthāya dūtaṁ pesesi. Satthā dūtassa vacanaṁ sutvā mahābhikkhusaṅghaparivuto rājagahā nikkhamitvā anupubbena sāvatthinagaraṁ pāpuṇi.

Mahāseṭṭhi pi kho vihāramahaṁ sajjetvā tathāgatassa jetavanappavisanadivase puttaṁ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ katvā alaṅkatapaṭiyatteheva pañcahi kumārasatehi saddhiṁ pesesi. So saparivāro pañcavaṇṇavatthasamujjalāni pañca dhajasatāni gahetvā dasabalassa [PTS 1.93] purato ahosi. Tesaṁ pacchato mahāsubhaddā cūḷasubhaddāti dve seṭṭhidhītaro pañcahi kumārikāsatehi saddhiṁ puṇṇaghaṭe gahetvā nikkhamiṁsu. Tāsaṁ pacchato seṭṭhibhariyā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā pañcahi mātugāmasatehi saddhiṁ puṇṇapātiyo gahetvā nikkhami. Sabbesaṁ pacchato sayaṁ mahāseṭṭhi ahatavatthanivattho ahatavatthanivattheheva pañcahi seṭṭhisatehi saddhiṁ bhagavantaṁ abbhuggañchi. Bhagavā imaṁ upāsakaparisaṁ purato katvā mahābhikkhusaṅghaparivuto attano sarīrappabhāya suvaṇṇarasasekapiñjarāni viya vanantarāni kurumāno anantāya buddhalīḷāya apaṭisamāya buddhasiriyā jetavanavihāraṁ pāvisi.

Atha naṁ anāthapiṇḍiko pucchi: “kathāhaṁ, bhante, imasmiṁ vihāre paṭipajjāmī” ti. Tena hi gahapati imaṁ vihāraṁ āgatānāgatassa cātuddisassa bhikkhusaṅghassa dehīti. “Sādhu, bhante” ti mahāseṭṭhi suvaṇṇabhiṅkāraṁ ādāya dasabalassa hatthe udakaṁ pātetvā: “Imaṁ jetavanavihāraṁ āgatānāgatassa cātuddisassa bhikkhusaṅghassa dammī” ti adāsi. Satthā vihāraṁ paṭiggahetvā anumodanaṁ karonto:

Sītaṁ uṇhaṁ paṭihanti, tato vāḷamigāni ca,
Sarīsape ca makase, sisire cā pi vuṭṭhiyo.

Tato vātātapo ghoro, sañjāto paṭihaññati,
Leṇatthañca sukhatthañca, jhāyituñca vipassituṁ.

Vihāradānaṁ saṅghassa, aggaṁ buddhena vaṇṇitaṁ,
Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṁ atthamattano.

Vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute,
Tesaṁ annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca.

Dadeyya ujubhūtesu, vippasannena cetasā,
Te [PTS 1.94] tassa dhammaṁ desenti, sabbadukkhāpanūdanaṁ,
Yaṁ so dhammaṁ idhaññāya, parinibbāti anāsavo ti. (Cv. 295).

Vihārānisaṁsaṁ kathesi. Anāthapiṇḍiko dutiyadivasato paṭṭhāya vihāramahaṁ ārabhi. Visākhāya pāsādamaho catūhi māsehi niṭṭhito, anāthapiṇḍikassa pana vihāramaho navahi māsehi niṭṭhāsi. Vihāramahe pi aṭṭhāraseva koṭiyo pariccāgaṁ agamaṁsu. Iti ekasmiṁ yeva vihāre catupaṇṇāsakoṭisaṅkhyaṁ dhanaṁ pariccaji.

Atīte pana vipassissa bhagavato kāle punabbasumitto nāma seṭṭhi suvaṇṇiṭṭhakāsanthārena kiṇitvā tasmiṁ yeva ṭhāne yojanappamāṇaṁ saṅghārāmaṁ kāresi. Sikhissa bhagavato kāle sirivaḍḍho nāma seṭṭhi suvaṇṇaphālasanthārena kiṇitvā tasmiṁ yeva ṭhāne tigāvutappamāṇaṁ saṅghārāmaṁ kāresi. Vessabhussa bhagavato kāle sotthijo nāma seṭṭhi suvaṇṇahatthipadasanthārena kiṇitvā tasmiṁ yeva ṭhāne aḍḍhayojanappamāṇaṁ saṅghārāmaṁ kāresi. Kakusandhassa bhagavato kāle accuto nāma seṭṭhi suvaṇṇiṭṭhakāsanthārena kiṇitvā tasmiṁ yeva ṭhāne gāvutappamāṇaṁ saṅghārāmaṁ kāresi. Koṇāgamanassa bhagavato kāle uggo nāma seṭṭhi suvaṇṇakacchapasanthārena kiṇitvā tasmiṁ yeva ṭhāne aḍḍhagāvutappamāṇaṁ saṅghārāmaṁ kāresi. Kassapassa bhagavato kāle sumaṅgalo nāma seṭṭhi suvaṇṇakaṭṭisanthārena kiṇitvā tasmiṁ yeva ṭhāne soḷasakarīsappamāṇaṁ saṅghārāmaṁ kāresi. Amhākaṁ pana bhagavato kāle anāthapiṇḍiko nāma seṭṭhi kahāpaṇakoṭisanthārena kiṇitvā tasmiṁ yeva ṭhāne aṭṭhakarīsappamāṇaṁ saṅghārāmaṁ kāresi. Idaṁ kira ṭhānaṁ sabbabuddhānaṁ avijahitaṭṭhānam-eva.

Iti mahābodhimaṇḍe sabbaññutappattito yāva mahāparinibbānamañcā yasmiṁ yasmiṁ ṭhāne bhagavā vihāsi, idaṁ santikenidānaṁ nāma, tassa vasena sabbajātakāni vaṇṇayissāma.

Nidānakathā niṭṭhitā