Pañcamo bhāgo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Khuddakanikāye

Jātaka-aṭṭhakathā

16. Tiṁsanipāto

JA 511: Kiṁchandajātakavaṇṇanā

Kiṁchando [PTS 5.1] kimadhippāyo ti idaṁ satthā jetavane viharanto uposathakammaṁ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi satthā bahū upāsake ca upāsikāyo ca uposathike dhammassavanatthāya āgantvā dhammasabhāyaṁ nisinne: “Uposathikāttha upāsakā” ti pucchitvā: “Āma, bhante” ti vutte: “Sādhu vo kataṁ uposathaṁ karontehi, porāṇakā upaḍḍhūposathakammassa nissandena mahantaṁ yasaṁ paṭilabhiṁsū” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatto dhammena rajjaṁ kārento saddho ahosi dānasīlauposathakammesu appamatto. So sese pi amaccādayo dānādīsu samādapesi. Purohito panassa parapiṭṭhimaṁsiko lañjakhādako kūṭavinicchayiko ahosi. Rājā uposathadivase amaccādayo pakkosāpetvā: “Uposathikā hothā” ti āha. Purohito uposathaṁ na samādiyi. Atha naṁ divā lañjaṁ gahetvā kūṭaḍḍaṁ katvā upaṭṭhānaṁ āgataṁ rājā: “Tumhe uposathikā” ti amacce pucchanto: “Tvam-pi ācariya uposathiko” ti pucchi. So: “Āmā” ti musāvādaṁ katvā pāsādā otari. Atha naṁ eko amacco: “Nanu tumhe na uposathikā” ti codesi. So āha: “ahaṁ velāyam-eva bhuñjiṁ, gehaṁ pana gantvā mukhaṁ vikkhāletvā uposathaṁ adhiṭṭhāya sāyaṁ [PTS 5.2] na bhuñjissāmi, rattiṁ sīlaṁ rakkhissāmi, evaṁ me upaḍḍhūposathakammaṁ bhavissatī” ti? “Sādhu, ācariyā” ti. So gehaṁ gantvā tathā akāsi. Punekadivasaṁ tasmiṁ vinicchaye nisinne aññatarā sīlavatī itthī aḍḍaṁ karontī gharaṁ gantuṁ alabhamānā: “Uposathakammaṁ nātikkamissāmī” ti upakaṭṭhe kāle mukhaṁ vikkhāletuṁ ārabhi. Tasmiṁ khaṇe brāhmaṇassa supakkānaṁ ambaphalānaṁ ambapiṇḍi āhariyittha. So tassā uposathikabhāvaṁ ñatvā: “Imāni khāditvā uposathikā hohī” ti adāsi. Sā tathā akāsi. Ettakaṁ brāhmaṇassa kammaṁ.

So aparabhāge kālaṁ katvā himavantapadese kosikigaṅgāya tīre tiyojanike ambavane ramaṇīye bhūmibhāge sobhaggappatte kanakavimāne alaṅkatasirisayane suttappabuddho viya nibbatti alaṅkatapaṭiyatto uttamarūpadharo soḷasasahassadevakaññāparivāro. So rattiññeva taṁ sirisampattiṁ anubhoti. Vemānikapetabhāvena hissa kammasarikkhako vipāko ahosi, tasmā aruṇe uggacchante ambavanaṁ pavisati, paviṭṭhakkhaṇe yevassa dibbattabhāvo antaradhāyati, asītihatthatālakkhandhappamāṇo attabhāvo nibbattati, sakalasarīraṁ jhāyati, supupphitakiṁsuko viya hoti. Dvīsu hatthesu ekekāva aṅguli, tattha mahākuddālappamāṇā nakhā honti. Tehi nakhehi attano piṭṭhimaṁsaṁ phāletvā uppāṭetvā khādanto vedanāppatto mahāravaṁ ravanto dukkhaṁ anubhoti. Sūriye atthaṅgate taṁ sarīraṁ antaradhāyati, dibbasarīraṁ nibbattati, alaṅkatapaṭiyattā dibbanāṭakitthiyo nānātūriyāni gahetvā parivārenti. So mahāsampattiṁ anubhavanto ramaṇīye ambavane dibbapāsādaṁ abhiruhati. Iti so uposathikāya itthiyā ambaphaladānassa nissandena tiyojanikaṁ ambavanaṁ paṭilabhati, lañjaṁ gahetvā kūṭaḍḍakaraṇanissandena pana piṭṭhimaṁsaṁ uppāṭetvā [PTS 5.3] khādati, upaḍḍhūposathassa nissandena rattiṁ sampattiṁ anubhoti, soḷasasahassanāṭakitthīhi parivuto paricāresi.

Tasmiṁ kāle bārāṇasirājā kāmesu dosaṁ disvā isipabbajjaṁ pabbajitvā adhogaṅgāya ramaṇīye bhūmipadese paṇṇasālaṁ kāretvā uñchācariyāya yāpento vihāsi. Athekadivasaṁ tamhā ambavanā mahāghaṭappamāṇaṁ ambapakkaṁ gaṅgāya patitvā sotena vuyhamānaṁ tassa tāpasassa paribhogatitthābhimukhaṁ agamāsi. So mukhaṁ dhovanto taṁ majjhe nadiyā āgacchantaṁ disvā udakaṁ taranto gantvā ādāya assamapadaṁ āharitvā agyāgāre ṭhapetvā satthakena phāletvā yāpanamattaṁ khāditvā sesaṁ kadalipaṇṇehi paṭicchādetvā punappunaṁ divase divase yāva parikkhayā khādi. Tasmiṁ pana khīṇe aññaṁ phalāphalaṁ khādituṁ nāsakkhi, rasataṇhāya bajjhitvā: “Tam-eva ambapakkaṁ khādissāmī” ti nadītīraṁ gantvā nadiṁ olokento: “Ambaṁ alabhitvā na uṭṭhahissāmī” ti sanniṭṭhānaṁ katvā nisīdi. So tattha nirāhāro ekam-pi divasaṁ, dve pi, tīṇi, catu, pañca, cha divasāni vātātapena parisussanto ambaṁ olokento nisīdi. Atha sattame divase nadīdevatā āvajjamānā taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Ayaṁ tāpaso taṇhāvasiko hutvā sattāhaṁ nirāhāro gaṅgaṁ olokento nisīdi, imassa ambapakkaṁ adātuṁ na yuttaṁ, alabhanto marissati, dassāmi tassā” ti āgantvā gaṅgāya upari ākāse ṭhatvā tena saddhiṁ sallapantī paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kiṁchando kimadhippāyo, eko sammasi ghammani,
Kiṁpatthayāno kiṁ esaṁ, kena atthena brāhmaṇā ti.

Tattha chando ti ajjhāsayo. Adhippāyo ti cittaṁ. Sammasī ti acchasi. Ghammanī ti gimhe. Esan-ti esanto. Brāhmaṇā ti pabbajitattā tāpasaṁ ālapati. Idaṁ vuttaṁ hoti: brāhmaṇa, tvaṁ kiṁ adhippāyo kiṁ cintento kiṁ patthento kiṁ gavesanto kenatthena imasmiṁ gaṅgātīre gaṅgaṁ olokento nisinnoti.

Taṁ [PTS 5.4] sutvā tāpaso nava gāthā abhāsi:

2. Yathā mahā vāridharo, kumbho supariṇāhavā,
Tathūpamaṁ ambapakkaṁ, vaṇṇagandharasuttamaṁ.

3. Taṁ vuyhamānaṁ sotena, disvānāmalamajjhime,
Pāṇībhi naṁ gahetvāna, agyāyatanamāhariṁ.

4. Tato kadalipattesu, nikkhipitvā sayaṁ ahaṁ,
Satthena naṁ vikappetvā, khuppipāsaṁ ahāsi me.

5. Sohaṁ apetadaratho, byantībhūto dukhakkhamo,
Assādaṁ nādhigacchāmi, phalesvaññesu kesuci.

6. Sosetvā nūna maraṇaṁ, taṁ mamaṁ āvahissati,
Ambaṁ yassa phalaṁ sādu, madhuraggaṁ manoramaṁ,
Yamuddhariṁ vuyhamānaṁ, udadhismā mahaṇṇave.

7. Akkhātaṁ te mayā sabbaṁ, yasmā upavasāmahaṁ,
Rammaṁ pati nisinnosmi, puthulomāyutā puthu.

8. Tvañca kho m-eva akkhāhi, attānamapalāyini,
Kā vā tvamasi kalyāṇi, kissa vā tvaṁ sumajjhime.

9. Ruppapaṭṭapalimaṭṭhīva, byagghīva girisānujā,
Yā santi nāriyo devesu, devānaṁ paricārikā.

10. Yā ca manussalokasmiṁ, rūpenānvāgatitthiyo,
Rūpena te sadisī natthi, devesu gandhabbamanussaloke,
Puṭṭhāsi me cārupubbaṅgi, brūhi nāmañca bandhave ti.

Tattha vāridharo kumbho ti udakaghaṭo. Supariṇāhavā ti susaṇṭhāno. Vaṇṇagandharasuttaman-ti vaṇṇagandharasehi uttamaṁ. Disvānā ti disvā. Amalamajjhime ti nimmalamajjhe. Devataṁ ālapanto evamāha. Pāṇībhī ti hatthehi. Agyāyatanamāharin-ti attano aggihutasālaṁ āhariṁ. Vikappetvā ti vicchinditvā. “Vikantetvā” ti pi pāṭho. “Khādin”-ti pāṭhaseso. Ahāsi me ti taṁ jivhagge ṭhapitamattam-eva satta rasaharaṇisahassāni pharitvā mama [PTS 5.5] khudañca pipāsañca hari. Apetadaratho ti vigatakāyacittadaratho. Sudhābhojanaṁ bhuttassa viya hi tassa sabbadarathaṁ apahari. Byantībhūto ti tassa ambapakkassa vigatanto jāto, parikkhīṇaambapakko hutvā ti attho. Dukhakkhamo ti dukkhena asātena kāyakkhamena ceva cittakkhamena ca samannāgato. Aññesu pana kadalipanasādīsu phalesu parittakam-pi assādaṁ nādhigacchāmi, sabbāni me jivhāya ṭhapitamattāni tittakāneva sampajjantīti dīpeti.

Sosetvā ti nirāhāratāya sosetvā sukkhāpetvā. Taṁ maman-ti taṁ mama. Yassā ti yaṁ assa, ahosī ti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti: yaṁ phalaṁ mama sādu ahosi, yamahaṁ gambhīre puthulaudakakkhandhasaṅkhāte mahaṇṇave vuyhamānaṁ tato udadhismā uddhariṁ, taṁ ambaṁ mama maraṇaṁ āvahissatīti maññāmi, mayhaṁ taṁ alabhantassa jīvitaṁ nappavattissatīti. Upavasāmī ti khuppipāsāhi upagato vasāmi. Rammaṁ pati nisinnosmī ti ramaṇīyaṁ nadiṁ pati ahaṁ nisinno. Puthulomāyutā puthū ti ayaṁ nadī puthulomehi macchehi āyutā puthu vipulā, api nāma me ito sotthi bhaveyyāti adhippāyo. Apalāyinī ti apalāyitvā mama sammukhe ṭhiteti taṁ devataṁ ālapati. “Apalāsinī” ti pi pāṭho, palāsarahite anavajjasarīreti attho. Kissa vā ti kissa vā kāraṇā idhāgatāsīti pucchati.

Rūpapaṭṭapalimaṭṭhīvā ti suṭṭhu parimajjitakañcanapaṭṭasadisī. Byagghīvā ti līlāvilāsena taruṇabyagghapotikā viya. Devānan-ti channaṁ kāmāvacaradevānaṁ. Yā ca manussalokasmin-ti yā ca manussaloke. Rūpenānvāgatitthiyo ti rūpena anvāgatā itthiyo natthīti attano sambhāvanāya evamāha. Tava rūpasadisāya nāma na bhavitabbanti hissa adhippāyo. Gandhabbamanussaloke ti mūlagandhādinissitesu gandhabbesu ca manussaloke ca. Cārupubbaṅgī ti cārunā pubbaṅgena ūrulakkhaṇena samannāgate. Nāmañca bandhave ti attano nāmagottañca bandhave ca mayhaṁ akkhāhīti vadati.

Tato devadhītā aṭṭha gāthā abhāsi:

11. Yaṁ tvaṁ pati nisinnosi, rammaṁ brāhmaṇa kosikiṁ,
Sāhaṁ bhusālayāvutthā, varavārivahoghasā.

12. Nānādumagaṇākiṇṇā, bahukā girikandarā,
Mam-eva pamukhā honti, abhisandanti pāvuse.

13. Atho [PTS 5.6] bahū vanatodā, nīlavārivahindharā,
Bahukā nāgavittodā, abhisandanti vārinā.

14. Tā ambajambulabujā, nīpā tālā cudumbarā,
Bahūni phalajātāni, āvahanti abhiṇhaso.

15. Yaṁ kiñci ubhato tīre, phalaṁ patati ambuni,
Asaṁsayaṁ taṁ sotassa, phalaṁ hoti vasānugaṁ.

16. Etadaññāya medhāvi, puthupañña suṇohi me,
Mā rocaya mabhisaṅgaṁ, paṭisedha janādhipa.

17. Na vāhaṁ vaḍḍhavaṁ maññe, yaṁ tvaṁ raṭṭhābhivaḍḍhana,
Āceyyamāno rājisi, maraṇaṁ abhikaṅkhasi.

18. Tassa jānanti pitaro, gandhabbā ca sadevakā,
Ye cā pi isayo loke, saññatattā tapassino,
Asaṁsayaṁ te pi jānanti, paṭṭhabhūtā yasassino ti.

Tattha kosikin-ti yaṁ tvaṁ, brāhmaṇa, rammaṁ kosikiṁ gaṅgaṁ pati nisinno. Bhusālayāvutthā ti bhuse caṇḍasote ālayo yassa vimānassa, tasmiṁ adhivatthā, gaṅgaṭṭhakavimānavāsinī ti attho. Varavārivahoghasā ti varavārivahena oghena samannāgatā. Pamukhā ti tā vuttappakārā girikandarā maṁ pamukhaṁ karonti, ahaṁ tāsaṁ pāmokkhā homīti dasseti. Abhisandantī ti sandanti pavattanti, tato tato āgantvā maṁ kosikigaṅgaṁ pavisantī ti attho. Vanatodā ti na kevalaṁ kandarāva, atha kho bahū vanatodā tamhā tamhā vanamhā udakāni pi maṁ bahūni pavisanti. Nīlavārivahindharā ti maṇivaṇṇena nīlavārinā yutte udakakkhandhasaṅkhāte vahe dhārayantiyo. Nāgavittodā ti nāgānaṁ vittikārena dhanasaṅkhātena vā udakena samannāgatā. Vārinā ti evarūpā hi bahū nadiyo maṁ vārināva abhisandanti pūrentīti dasseti.

ti tā nadiyo. Āvahantī ti etāni ambādīni ākaḍḍhanti. Sabbāni hi etāni upayogatthe paccattavacanāni. Atha vā ti upayogabahuvacanaṁ. Āvahantī ti imāni ambādīni tā nadiyo āgacchanti, upagacchantī ti attho, evaṁ upagatāni pana mama sotaṁ pavisantīti adhippāyo. Sotassā ti yaṁ ubhato tīre jātarukkhehi phalaṁ mama ambuni patati, sabbaṁ taṁ mama sotasseva vasānugaṁ hoti. Natthettha saṁsayoti evaṁ ambapakkassa nadīsotena āgamanakāraṇaṁ kathesi.

Medhāvi puthupaññā ti ubhayaṁ ālapanam-eva. Mā rocayā ti evaṁ taṇhābhisaṅgaṁ mā rocaya. Paṭisedhā ti paṭisedhehi nanti rājānaṁ ovadati. Vaḍḍhavan-ti paññāvaḍḍhabhāvaṁ paṇḍitabhāvaṁ. Raṭṭhābhivaḍḍhanā ti [PTS 5.7] raṭṭhassa abhivaḍḍhana. Āceyyamāno ti maṁsalohitehi āciyanto vaḍḍhanto, taruṇo va hutvā ti attho. Rājisī ti taṁ ālapati. Idaṁ vuttaṁ hoti: yaṁ tvaṁ nirāhāratāya sussamāno taruṇo va samāno ambalobhena maraṇaṁ abhikaṅkhasi, na ve ahaṁ tava imaṁ paṇḍitabhāvaṁ maññāmīti.

Tassā ti yo puggalo taṇhāvasiko hoti, tassa taṇhāvasikabhāvaṁ: “Pitaro” ti saṅkhaṁ gatā brahmāno ca saddhiṁ kāmāvacaradevehi gandhabbā ca vuttappakārā dibbacakkhukā isayo ca asaṁsayaṁ jānanti. Anacchariyañcetaṁ, yaṁ te iddhimanto jāneyyuṁ, “asuko hi nāma taṇhāvasiko hotī” ti. Puna tesaṁ bhāsamānānaṁ vacanaṁ sutvā ye pi tesaṁ paṭṭhabhūtā yasassino paricārakā, te pi jānanti. Pāpakammaṁ karontassa hi raho nāma natthīti tāpasassa saṁvegaṁ uppādentī evamāha.

Tato tāpaso catasso gāthā abhāsi:

19. Evaṁ viditvā vidū sabbadhammaṁ, viddhaṁsanaṁ cavanaṁ jīvitassa,
Na cīyatī tassa narassa pāpaṁ, sace na ceteti vadhāya tassa.

20. Isipūgasamaññāte, evaṁ lokyā viditā sati,
Anariyaparisambhāse, pāpakammaṁ jigīsasi.

21. Sace ahaṁ marissāmi, tīre te puthusussoṇi,
Asaṁsayaṁ taṁ asiloko, mayi pete āgamissati.

22. Tasmā hi pāpakaṁ kammaṁ, rakkhasseva sumajjhime,
Mā taṁ sabbo jano pacchā, pakuṭṭhāyi mayi mate ti.

Tattha evaṁ viditvā ti yathā ahaṁ sīlañca aniccatañca jānāmi, evaṁ jānitvā ṭhitassa. Vidū ti viduno. Sabbadhamman-ti sabbaṁ sucaritadhammaṁ. Tividhañhi sucaritaṁ idha sabbadhammoti adhippetaṁ. Viddhaṁsanan-ti bhaṅgaṁ. Cavanan-ti cutiṁ. Jīvitassā ti āyuno. Idaṁ vuttaṁ hoti: evaṁ viditvā ṭhitassa paṇḍitassa sabbaṁ sucaritadhammaṁ jīvitassa ca aniccataṁ jānantassa evarūpassa narassa pāpaṁ na cīyati na vaḍḍhati. Sace na ceteti vadhāya tassā ti tassa saṅkhaṁ gatassa parapuggalassa vadhāya na ceteti na pakappeti, neva parapuggalaṁ vadhāya ceteti, nā pi parasantakaṁ vināseti, ahañca kassaci vadhāya acetetvā kevalaṁ ambapakke āsaṅgaṁ katvā gaṅgaṁ olokento nisinno, tvaṁ mayhaṁ kiṁ nāma akusalaṁ passasīti.

Isipūgasamaññāte ti [PTS 5.8] isigaṇena suṭṭhu aññāte isīnaṁ sammate. Evaṁ lokyā ti tvaṁ nāma pāpapavāhanena lokassa hitāti evaṁ viditā. Satī ti sati sobhane uttameti ālapanametaṁ. Anariyaparisambhāse ti: “Tassa jānanti pitaro” ti ādikāya asundarāya paribhāsāya samannāgate. Jigīsasī ti mayi pāpe asaṁvijjante pi maṁ evaṁ paribhāsantī ca paramaraṇaṁ ajjhupekkhantī ca attano pāpakammaṁ gavesasi uppādesi. Tīre te ti tava gaṅgātīre. Puthusussoṇī ti puthulāya sundarāya soṇiyā samannāgate. Pete ti ambapakkaṁ alabhitvā paralokaṁ gate, mateti attho. Pakuṭṭhāyī ti akkosi garahi nindi. “Pakvatthāsī” ti pi pāṭho.

Taṁ sutvā devadhītā pañca gāthā abhāsi:

23. Aññātametaṁ avisayhasāhi, attānamambañca dadāmi te taṁ,
Yo dubbaje kāmaguṇe pahāya, santiñca dhammañca adhiṭṭhitosi.

24. Yo hitvā pubbasaññogaṁ, pacchāsaṁyojane ṭhito,
Adhammañceva carati, pāpañcassa pavaḍḍhati.

25. Ehi taṁ pāpayissāmi, kāmaṁ appossuko bhava,
Upanayāmi sītasmiṁ, viharāhi anussuko.

26. Taṁ puppharasamattebhi, vakkaṅgehi arindama,
Koñcā mayūrā diviyā, kolaṭṭhimadhusāḷikā,
Kūjitā haṁsapūgehi, kokilettha pabodhare.

27. Ambettha vippasākhaggā, palālakhalasannibhā,
Kosambasalaḷā nīpā, pakkatālavilambino ti.

Tattha aññātametanti: “Garahā te bhavissatīti vadanto ambapakkatthāya vadasī” ti etaṁ kāraṇaṁ mayā aññātaṁ. Avisayhasāhī ti rājāno nāma dussahaṁ sahanti, tena naṁ ālapantī evamāha. Attānan-ti taṁ āliṅgitvā ambavanaṁ nayantī attānañca te dadāmi tañca ambaṁ. Kāmaguṇe ti kañcanamālāsetacchattapaṭimaṇḍite vatthukāme. Santiñca dhammañcā ti dussīlyavūpasamena santisaṅkhātaṁ sīlañceva sucaritadhammañca. Adhiṭṭhitosī ti yo tvaṁ ime guṇe upagato, etesu vā patiṭṭhitoti attho.

Pubbasaññogan-ti purimabandhanaṁ. Pacchāsaṁyojane ti pacchimabandhane. Idaṁ vuttaṁ hoti: ambho tāpasa yo mahantaṁ rajjasirivibhavaṁ pahāya ambapakkamatte [PTS 5.9] rasataṇhāya bajjhitvā vātātapaṁ agaṇetvā nadītīre sussamāno nisīdati, so mahāsamuddaṁ taritvā velante saṁsīdanapuggalasadiso. Yo puggalo rasataṇhāvasiko adhammañceva carati, rasataṇhāvasena kariyamānaṁ pāpañcassa pavaḍḍhatīti. Iti sā tāpasaṁ garahantī evamāha.

Kāmaṁ appossuko bhavā ti ekaṁseneva ambapakke nirālayo hohi. Sītasmin-ti sītale ambavane. Tan-ti evaṁ vadamānāva devatā tāpasaṁ āliṅgitvā ure nipajjāpetvā ākāse pakkhantā tiyojanikaṁ dibbaambavanaṁ disvā sakuṇasaddañca sutvā tāpasassa ācikkhantī: “Tan”-ti evamāha. Puppharasamattebhī ti puppharasena mattehi. Vakkaṅgehī ti vaṅkagīvehi sakuṇehi abhināditanti attho. Idāni te sakuṇe ācikkhantī: “Koñcā” ti ādimāha. Tattha diviyā ti dibyā. Kolaṭṭhimadhusāḷikā ti kolaṭṭhisakuṇā ca nāma suvaṇṇasāḷikā sakuṇā ca. Ete dibbasakuṇā ettha vasantīti dasseti. Kūjitā haṁsapūgehī ti haṁsagaṇehi upakūjitā viravasaṅghaṭṭitā. Kokilettha pabodhare ti ettha ambavane kokilā vassantiyo attānaṁ pabodhenti ñāpenti. Ambetthā ti ambā ettha. Vippasākhaggā ti phalabhārena onamitasākhaggā. Palālakhalasannibhā ti pupphasannicayena sālipalālakhalasadisā. Pakkatālavilambino ti pakkatālaphalavilambino. Evarūpā rukkhā ca ettha atthīti ambavanaṁ vaṇṇeti.

Vaṇṇayitvā ca pana tāpasaṁ tattha otāretvā: “Imasmiṁ ambavane ambāni khādanto attano taṇhaṁ pūrehī” ti vatvā pakkāmi. Tāpaso ambāni khāditvā taṇhaṁ pūretvā vissamitvā ambavane vicaranto taṁ petaṁ dukkhaṁ anubhavantaṁ disvā kiñci vattuṁ nāsakkhi. Sūriye pana atthaṅgate taṁ nāṭakitthiparivāritaṁ dibbasampattiṁ anubhavamānaṁ disvā tisso gāthā abhāsi:

28. Mālī kiriṭī kāyūrī, aṅgadī candanussado,
Rattiṁ tvaṁ paricāresi, divā vedesi vedanaṁ.

29. Soḷasitthisahassāni, yā temā paricārikā,
Evaṁ mahānubhāvosi, abbhuto lomahaṁsano.

30. Kiṁ kammamakarī pubbe, pāpaṁ attadukhāvahaṁ,
Yaṁ karitvā manussesu, piṭṭhimaṁsāni khādasī ti.

Tattha mālī ti dibbamālādharo. Kiriṭī ti dibbaveṭhanadharo. Kāyūrī ti dibbābharaṇapaṭimaṇḍito. Aṅgadī ti dibbaṅgadasamannāgato. Candanussado ti [PTS 5.10] dibbacandanavilitto. Paricāresī ti indriyāni dibbavisayesu cāresi. Divā ti divā pana mahādukkhaṁ anubhosi. Yā temā ti yā te imā. Abbhuto ti manussaloke abhūtapubbo. Lomahaṁsano ti ye taṁ passanti, tesaṁ lomāni haṁsanti. Pubbe ti purimabhave. Attadukhāvahan-ti attano dukkhāvahaṁ. Manussesū ti yaṁ manussaloke katvā idāni attano piṭṭhimaṁsāni khādasīti pucchati.

Peto taṁ sañjānitvā: “Tumhe maṁ na sañjānātha, ahaṁ tumhākaṁ purohito ahosiṁ, idaṁ me rattiṁ sukhānubhavanaṁ tumhe nissāya katassa upaḍḍhūposathassa nissandena laddhaṁ, divā dukkhānubhavanaṁ pana mayā pakatassa pāpasseva nissandena. Ahañhi tumhehi vinicchaye ṭhapito kūṭaḍḍaṁ karitvā lañjaṁ gahetvā parapiṭṭhimaṁsiko hutvā tassa divā katassa kammassa nissandena idaṁ dukkhaṁ anubhavāmī” ti vatvā gāthādvayamāha.

31. Ajjhenāni paṭiggayha, kāmesu gadhito ahaṁ,
Acariṁ dīghamaddhānaṁ, paresaṁ ahitāyahaṁ.

32. Yo piṭṭhimaṁsiko hoti, evaṁ ukkacca khādati,
Yathāhaṁ ajja khādāmi, piṭṭhimaṁsāni attano ti.

Tattha ajjhenānī ti vede. Paṭiggayhā ti paṭiggahetvā adhīyitvā. Acarin-ti paṭipajjiṁ. Ahitāyahan-ti ahitāya atthanāsanāya ahaṁ. Yo piṭṭhimaṁsiko ti yo puggalo paresaṁ piṭṭhimaṁsakhādako pisuṇo hoti. Ukkaccā ti ukkantitvā.

Idañca pana vatvā tāpasaṁ pucchi: “tumhe kathaṁ idhāgatā” ti. Tāpaso sabbaṁ vitthārena kathesi. “Idāni pana, bhante, idheva vasissatha, gamissathā” ti. “Na vasissāmi, assamapadaṁ yeva gamissāmī” ti. Peto: “Sādhu, bhante, ahaṁ vo nibaddhaṁ ambapakkena upaṭṭhahissāmī” ti vatvā attano ānubhāvena assamapade yeva otāretvā: “Anukkaṇṭhā idheva vasathā” ti paṭiññaṁ gahetvā gato. Tato paṭṭhāya nibaddhaṁ ambapakkena upaṭṭhahi. Tāpaso taṁ paribhuñjanto kasiṇaparikammaṁ katvā jhānābhiññā nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā [PTS 5.11] upāsakānaṁ imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne keci sotāpannā ahesuṁ, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino. Tadā devadhītā uppalavaṇṇā ahosi, tāpaso pana aham-eva ahosinti.

Kiṁchandajātakavaṇṇanā paṭhamā

JA 512: Kumbhajātakavaṇṇanā

Ko pāturāsī ti idaṁ satthā jetavane viharanto visākhāya sahāyikā surāpītā pañcasatā itthiyo ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kira surāchaṇe saṅghuṭṭhe tā pañcasatā itthiyo sāmikānaṁ chaṇe kīḷamānānaṁ tikkhasuraṁ paṭiyādetvā: “Chaṇaṁ kīḷissāmā” ti sabbā pi visākhāya santikaṁ gantvā: “Sahāyike chaṇaṁ kīḷissāmā” ti vatvā: “Ayaṁ surāchaṇo, na ahaṁ suraṁ pivissāmī” ti vutte: “tumhe sammāsambuddhassa dānaṁ detha, mayaṁ chaṇaṁ karissāmā” ti āhaṁsu. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tā uyyojetvā satthāraṁ nimantāpetvā mahādānaṁ pavattetvā bahuṁ gandhamālaṁ ādāya sāyanhasamaye dhammakathaṁ sotuṁ tāhi parivutā jetavanaṁ agamāsi. Tā panitthiyo suraṁ pivamānāva tāya saddhiṁ gantvā dvārakoṭṭhake ṭhatvā suraṁ pivitvāva tāya saddhiṁ satthu santikaṁ agamaṁsu. Visākhā satthāraṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi, itarāsu ekaccā satthu santike yeva nacciṁsu, ekaccā gāyiṁsu, ekaccā hatthakukkuccapādakukkuccāni, ekaccā kalahaṁ akaṁsu.

Satthā tāsaṁ saṁvegajananatthāya bhamukalomato raṁsī vissajjesi, andhakāratimisā ahosi. Tā bhītā ahesuṁ maraṇabhayatajjitā, tena tāsaṁ surā jīri. Satthā nisinnapallaṅke antarahito sinerumuddhani ṭhatvā uṇṇalomato raṁsī vissajjesi, candasūriyasahassuggamanaṁ viya ahosi. Satthā tattha ṭhito va tāsaṁ saṁvegajananatthāya:

Ko nu hāso kimānando, niccaṁ pajjalite sati,
Andhakārena onaddhā, padīpaṁ na gavesathā ti. (Dhp. 146).

Imaṁ gāthamāha. Gāthāpariyosāne tā pañcasatā pi sotāpattiphale patiṭṭhahiṁsu. Satthā āgantvā gandhakuṭichāyāya buddhāsane nisīdi. Atha naṁ visākhā vanditvā, “bhante, idaṁ hirottappabhedakaṁ surāpānaṁ nāma kadā uppannan”-ti pucchi. So tassā ācikkhanto atītaṁ āhari.

Atīte [PTS 5.12] bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente eko kāsiraṭṭhavāsī suro nāma vanacarako bhaṇḍapariyesanatthāya himavantaṁ agamāsi. Tattheko rukkho uggantvā porisamatte ṭhāne tidhākappo ahosi. Tassa tiṇṇaṁ kappānaṁ antare cāṭippamāṇo āvāṭo ahosi. So deve vassante udakena pūrito, taṁ parivāretvā harītakī āmalakī maricagaccho ca ahosi, tesaṁ pakkāni phalāni chijjitvā tattha patanti. Tassāvidūre sayaṁjātasāli jāto, tato suvakā sālisīsāni āharitvā tasmiṁ rukkhe nisīditvā khādanti. Tesaṁ khādamānānaṁ sālī pi taṇḍulā pi tattha patanti. Iti taṁ udakaṁ sūriyasantāpena paccamānaṁ rasaṁ lohitavaṇṇaṁ ahosi. Nidāghasamaye pipāsitā sakuṇagaṇā āgantvā taṁ pivitvā mattā parivattitvā rukkhamūle patiṁsu, tasmiṁ thokaṁ niddāyitvā vikūjamānā pakkamanti. Rukkhasunakhamakkaṭādīsu pi eseva nayo. Vanacarako taṁ disvā: “Sace idaṁ visaṁ bhaveyya, ime mareyyuṁ, ime pana thokaṁ niddāyitvā yathāsukhaṁ gacchanti, nayidaṁ visan”-ti sayaṁ pivitvā matto hutvā maṁsaṁ khāditukāmo ahosi. Tato aggiṁ katvā rukkhamūle patite tittirakukkuṭādayo māretvā maṁsaṁ aṅgāre pacitvā ekena hatthena naccanto ekena maṁsaṁ khādanto ekāhadvīhaṁ tattheva ahosi.

Tato pana avidūre eko varuṇo nāma tāpaso vasati. Vanacarako aññadā pi tassa santikaṁ gacchati. Athassa etadahosi: “idaṁ pānaṁ tāpasena saddhiṁ pivissāmī” ti. So ekaṁ veḷunāḷikaṁ pūretvā pakkamaṁsena saddhiṁ āharitvā paṇṇasālaṁ gantvā, “bhante, imaṁ [PTS 5.13] pivathā” ti vatvā ubho pi maṁsaṁ khādantā piviṁsu. Iti surena ca varuṇena ca diṭṭhattā tassa pānassa: “Surā” ti ca: “Varuṇā” ti ca nāmaṁ jātaṁ. Te ubho pi: “Attheso upāyo” ti veḷunāḷiyo pūretvā kājenādāya paccantanagaraṁ gantvā: “Pānakārakā nāma āgatā” ti rañño ārocāpesuṁ. Rājā ne pakkosāpesi, te tassa pānaṁ upanesuṁ. Rājā dve tayo vāre pivitvā majji, tassa taṁ ekāhadvīhamattam-eva ahosi. Atha ne: “Aññam-pi atthī” ti pucchi. “Atthi, devā” ti. “Kuhin”-ti? “Himavante devā” ti. “Tena hi ānethā” ti. Te gantvā ekadve vāre ānetvā: “Nibaddhaṁ gantuṁ na sakkhissāmā” ti sambhāre sallakkhetvā tassa rukkhassa tacaṁ ādiṁ katvā sabbasambhāre pakkhipitvā nagare suraṁ kariṁsu. Nāgarā suraṁ pivitvā pamādaṁ āpannā duggatā ahesuṁ, nagaraṁ suññaṁ viya ahosi, tena pānakārakā tato palāyitvā bārāṇasiṁ gantvā: “Pānakārakā āgatā” ti rañño ārocāpesuṁ. Rājā ne pakkosāpetvā paribbayaṁ adāsi. Te tatthā pi suraṁ akaṁsu, tam-pi nagaraṁ tatheva vinassi, tato palāyitvā sāketaṁ, sāketato sāvatthiṁ agamaṁsu.

Tadā sāvatthiyaṁ sabbamitto nāma rājā ahosi. So tesaṁ saṅgahaṁ katvā: “Kena vo attho” ti pucchitvā: “Sambhāramūlena ceva sālipiṭṭhena ca pañcahi cāṭisatehi cā” ti vutte sabbaṁ dāpesi. Te pañcasu cāṭisatesu suraṁ saṇṭhāpetvā mūsikabhayena cāṭirakkhaṇatthāya ekekāya cāṭiyā santike ekekaṁ biḷāraṁ bandhiṁsu. Te paccitvā uttaraṇakāle cāṭikucchīsu paggharantaṁ suraṁ pivitvā mattā niddāyiṁsu. Mūsikā āgantvā tesaṁ kaṇṇanāsikadāṭhikanaṅguṭṭhe khāditvā agamaṁsu. “Biḷārā suraṁ pivitvā matā” ti [PTS 5.14] āyuttakapurisā rañño ārocesuṁ. Rājā: “Visakārakā ete bhavissantī” ti tesaṁ dvinnam-pi janānaṁ sīsāni chindāpesi. Te: “Suraṁ deva, madhuraṁ devā” ti viravantāva mariṁsu. Rājā te mārāpetvā: “Cāṭiyo bhindathā” ti āṇāpesi. Biḷārā pi surāya jiṇṇāya uṭṭhahitvā kīḷantā vicariṁsu, te disvā rañño ārocesuṁ. Rājā: “Sace visaṁ assa, ete mareyyuṁ, madhureneva bhavitabbaṁ, pivissāmi nan”-ti nagaraṁ alaṅkārāpetvā rājaṅgaṇe maṇḍapaṁ kārāpetvā alaṅkatamaṇḍape samussitasetacchatte rājapallaṅke nisīditvā amaccagaṇaparivuto suraṁ pātuṁ ārabhi.

Tadā sakko devarājā: “Ke nu kho mātupaṭṭhānādīsu appamattā tīṇi sucaritāni pūrentī” ti lokaṁ volokento taṁ rājānaṁ suraṁ pātuṁ nisinnaṁ disvā: “Sacāyaṁ suraṁ pivissati, sakalajambudīpo nassissati. Yathā na pivissati, tathā naṁ karissāmī” ti ekaṁ surāpuṇṇaṁ kumbhaṁ hatthatale ṭhapetvā brāhmaṇavesenāgantvā rañño sammukhaṭṭhāne ākāse ṭhatvā: “Imaṁ kumbhaṁ kiṇātha, imaṁ kumbhaṁ kiṇāthā” ti āha. Sabbamittarājā taṁ tathā vadantaṁ ākāse ṭhitaṁ disvā: “Kuto nu kho brāhmaṇo āgacchatī” ti tena saddhiṁ sallapanto tisso gāthā abhāsi:

33. Ko pāturāsī tidivā nabhamhi, obhāsayaṁ saṁvariṁ candimāva,
Gattehi te rasmiyo niccharanti, sateratā vijjurivantalikkhe.

34. So chinnavātaṁ kamasī aghamhi, vehāyasaṁ gacchasi tiṭṭhasī ca,
Iddhī nu te vatthukatā subhāvitā, anaddhagūnaṁ api devatānaṁ.

35. Vehāyasaṁ gammamāgamma tiṭṭhasi, kumbhaṁ kiṇāthāti yametamatthaṁ,
Ko [PTS 5.15] vā tuvaṁ kissa vā tāya kumbho, akkhāhi me brāhmaṇa etamatthan-ti.

Tattha ko pāturāsī ti kuto pātubhūtosi, kuto āgatosī ti attho. Tidivā nabhamhī ti kiṁ tāvatiṁsabhavanā āgantvā idha nabhamhi ākāse pākaṭo jātosīti pucchati. Saṁvarin-ti rattiṁ. Sateratā ti evaṁnāmikā. So ti so tvaṁ. Chinnavātan-ti valāhako pi tāva vātena kamati, tassa pana so pi vāto natthi, tenevamāha. Kamasī ti pavattesi. Aghamhī ti appaṭighe ākāse. Vatthukatā ti vatthu viya patiṭṭhā viya katā. Anaddhagūnaṁ api devatānan-ti yā padasā addhānaṁ agamanena anaddhagūnaṁ devatānaṁ iddhi, sā api tava subhāvitāti pucchati. Vehāyasaṁ gammamāgammā ti ākāse pavattaṁ padavītihāraṁ paṭicca nissāya. “Tiṭṭhasī” ti imassa: “Ko vā tuvan”-ti iminā sambandho, evaṁ tiṭṭhamāno ko vā tvanti attho. Yametamatthan-ti yaṁ etaṁ vadasi. Imassa: “Kissa vā tāyan”-ti iminā sambandho, yaṁ etaṁ kumbhaṁ kiṇāthāti vadasi, kissa vā te ayaṁ kumbhoti attho.

Tato sakko: “Tena hi suṇāhī” ti vatvā surāya dose dassento āha:

36. Na sappikumbho na pi telakumbho, na phāṇitassa na madhussa kumbho,
Kumbhassa vajjāni anappakāni, dose bahū kumbhagate suṇātha.

37. Gaḷeyya yaṁ pitvā pate papātaṁ, sobbhaṁ guhaṁ candaniyoḷigallaṁ,
Bahum-pi bhuñjeyya abhojaneyyaṁ, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

38. Yaṁ pitvā cittasmiṁ anesamāno, āhiṇḍatī goriva bhakkhasādī,
Anāthamāno [PTS 5.16] upagāyati naccati ca, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

39. Yaṁ ve pivitvā acelo va naggo, careyya gāme visikhantarāni,
Sammūḷhacitto ativelasāyī, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

40. Yaṁ pitvā uṭṭhāya pavedhamāno, sīsañca bāhuñca pacālayanto,
So naccatī dārukaṭallakova, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

41. Yaṁ ve pivitvā aggidaḍḍhā sayanti, atho sigālehi pi khāditāse,
Bandhaṁ vadhaṁ bhogajāniñcupenti, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

42. Yaṁ pitvā bhāseyya abhāsaneyyaṁ, sabhāyamāsīno apetavattho,
Sammakkhito vantagato byasanno, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

43. Yaṁ ve pivitvā ukkaṭṭho āvilakkho, mam-eva sabbapathavīti maññe,
Na me samo cāturanto pi rājā, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

44. Mānātimānā kalahāni pesuṇī, dubbaṇṇinī naggayinī palāyinī,
Corāna dhuttāna gatī niketo, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

45. Iddhāni phītāni kulāni assu, anekasāhassadhanāni loke,
Ucchinnadāyajjakatānimāya, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

46. Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ, khettaṁ gavaṁ yattha vināsayanti,
Ucchedanī vittagataṁ kulānaṁ, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

47. Yaṁ [PTS 5.17] ve pitvā dittarūpo va poso, akkosati mātaraṁ pitarañca,
Sassum-pi gaṇheyya atho pi suṇhaṁ, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

48. Yaṁ ve pitvā dittarūpāva nārī, akkosatī sassuraṁ sāmikañca,
Dāsam-pi gaṇhe paricārikam pi, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

49. Yaṁ ve pivitvāna haneyya poso, dhamme ṭhitaṁ samaṇaṁ brāhmaṇaṁ vā,
Gacche apāyam-pi tatonidānaṁ, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

50. Yaṁ ve pivitvā duccaritaṁ caranti, kāyena vācāya ca cetasā ca,
Nirayaṁ vajanti duccaritaṁ caritvā, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

51. Yaṁ yācamānā na labhanti pubbe, bahuṁ hiraññam-pi pariccajantā,
So taṁ pivitvā alikaṁ bhaṇāti, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

52. Yaṁ ve pitvā pesane pesiyanto, accāyike karaṇīyamhi jāte,
Attham-pi so nappajānāti vutto, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

53. Hirīmanā pi ahirīkabhāvaṁ, pātuṁ karonti madanāya mattā,
Dhīrā pi santā bahukaṁ bhaṇanti, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

54. Yaṁ ve pitvā ekathūpā sayanti, anāsakā thaṇḍiladukkhaseyyaṁ,
Dubbaṇṇiyaṁ āyasakyañcupenti, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

55. Yaṁ ve pitvā pattakhandhā sayanti, gāvo kūṭahatāva na [PTS 5.18] hi vāruṇiyā,
Vego narena susahoriva, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

56. Yaṁ manussā vivajjanti, sappaṁ ghoravisamiva,
Taṁ loke visasamānaṁ, ko naro pātumarahati.

57. Yaṁ ve pitvā andhakaveṇḍaputtā, samuddatīre paricārayantā,
Upakkamuṁ musalebhi aññamaññaṁ, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

58. Yaṁ ve pitvā pubbadevā pamattā, tidivā cutā sassatiyā samāyā,
Taṁ tādisaṁ majjamimaṁ niratthakaṁ, jānaṁ mahārāja kathaṁ piveyya.

59. Nayimasmiṁ kumbhasmiṁ dadhi vā madhu vā, evaṁ abhiññāya kiṇāhi rāja,
Evañhimaṁ kumbhagatā mayā te, akkhātarūpaṁ tava sabbamittā ti.

Tattha vajjānīti ādīnavā. Gaḷeyyā ti gacchanto pade pade parivatteyya. Yaṁ pitvā pate ti yaṁ pivitvā pateyya. Sobbhan-ti āvāṭaṁ. Candaniyoḷigallan-ti candanikañca oḷigallañca. Abhojaneyyan-ti bhuñjituṁ ayuttaṁ. Anesamāno ti anissaro. Gorivā ti goṇo viya. Bhakkhasādī ti purāṇakasaṭakhādako, yathā so tattha tattha bhakkhasaṁ pariyesanto āhiṇḍati, evaṁ āhiṇḍatī ti attho. Anāthamāno ti niravassayo anātho viya. Upagāyatī ti aññaṁ gāyantaṁ disvā upagantvā gāyati. Acelovā ti acelako viya. Visikhantarānī ti antaravīthiyo. Ativelasāyī ti aticiram-pi niddaṁ okkameyya. “Ativelacārī” ti pi pāṭho, ativelacārī hutvā careyyā ti attho.

Dārukaṭallako ti dārumayayantarūpakaṁ viya. Bhogajāniñcupentī ti bhogajāniñca upenti, pāṇātipātādīni katvā daṇḍapīḷitā dhanajāniñca aññañca vadhabandhanādidukkhaṁ pāpuṇantī ti attho. Vantagato ti attano vantasmiṁ [PTS 5.19] gato. Byasanno ti byasanāpanno. “Visanno” ti pi pāṭho, tasmiṁ vante osannoti attho. Ukkaṭṭho ti ahaṁ mahāyodho, ko mayā sadiso atthīti evaṁ ukkaṁsagato hutvā. Āvilakkho ti rattakkho. Sabbapathavī ti sabbā pathavī. “Sabbaputhuvī” ti pi pāṭho. Cāturanto ti catusamuddapariyantāya pathaviyā issaro. Mānātimānā ti mānakārikā. Sesapadesu pi eseva nayo. Gatī ti nibbatti. Niketo ti nivāso. Tassā puṇṇan-ti yā evarūpā, tassā puṇṇaṁ. Iddhānī ti samiddhāni. Phītānī ti vatthālaṅkārakappabhaṇḍehi pupphitāni. Ucchinnadāyajjakatānī ti ucchinnadāyādāni niddhanāni katāni. Yattha vināsayantī ti yaṁ nissāya yattha patiṭṭhitā, evaṁ bahum-pi dhanadhaññādisāpateyyaṁ nāsayanti, kapaṇā honti.

Dittarūpo ti dappitarūpo. Gaṇheyyā ti bhariyasaññāya kilesavasena hatthe gaṇheyya. Dāsam-pi gaṇhe ti attano dāsam-pi kilesavasena: “Sāmiko me” ti gaṇheyya. Pivitvānā ti pivitvā. Duccaritaṁ caritvā ti evaṁ tīhi dvārehi dasavidham-pi akusalaṁ katvā. Yaṁ yācamānā ti yaṁ purisaṁ pubbe suraṁ apivantaṁ bahuṁ hiraññaṁ pariccajantā musāvādaṁ karohīti yācamānā na labhanti. Pitvā ti pivitvā ṭhito. Nappajānā ti vutto ti: “Kenaṭṭhena āgatosī” ti vutto sāsanassa duggahitattā taṁ atthaṁ na jānāti. Hirīmanāpī ti hirīyuttacittā pi. Ekathūpā ti sūkarapotakā viya hīnajaccehi pi saddhiṁ ekarāsī hutvā. Anāsakā ti nirāhārā. Thaṇḍiladukkhaseyyan-ti bhūmiyaṁ dukkhaseyyaṁ sayanti. Āyasakyan-ti garahaṁ.

Pattakhandhā ti patitakkhandhā. Kūṭahatāvā ti gīvāya baddhena kūṭena hatā gāvo viya, yathā tā tiṇaṁ akhādantiyo pānīyaṁ apivantiyo sayanti, tathā sayantī ti attho. Ghoravisamivā ti ghoravisaṁ viya. Visasamānan-ti visasadisaṁ. Andhakaveṇḍaputtā ti dasa bhātikarājāno. Upakkamun-ti pahariṁsu. Pubbadevā ti asurā. Tidivā ti tāvatiṁsadevalokā. Sassatiyā ti sassatā, dīghāyukabhāvena niccasammatā devalokā ti attho. Samāyā ti saddhiṁ asuramāyāhi. Jānan-ti evaṁ: “Niratthakaṁ etan”-ti jānanto tumhādiso paṇḍito puriso kathaṁ piveyya. Kumbhagatā mayā ti kumbhagataṁ mayā, ayam-eva vā pāṭho. Akkhātarūpan-ti sabhāvato akkhātaṁ.

Taṁ sutvā rājā surāya ādīnavaṁ ñatvā tuṭṭho sakkassa thutiṁ karonto dve gāthā abhāsi:

60. Na [PTS 5.20] me pitā vā athavā pi mātā, etādisā yādisako tuvaṁsi,
Hitānukampī paramatthakāmo, sohaṁ karissaṁ vacanaṁ tavajja.

61. Dadāmi te gāmavarāni pañca, dāsīsataṁ satta gavaṁsatāni,
Ājaññayutte ca rathe dasa ime, ācariyo hosi mamatthakāmo ti.

Tattha gāmavarānīti, brāhmaṇa, ācariyassa nāma ācariyabhāgo icchitabbo, saṁvacchare saṁvacchare satasahassuṭṭhānake tuyhaṁ pañca gāme dadāmīti vadati. Dasa ime ti ime dasa purato ṭhite kañcanavicitte rathe dassento evamāha.

Taṁ sutvā sakko devattabhāvaṁ dassetvā attānaṁ jānāpento ākāse ṭhatvā dve gāthā abhāsi:

62. Taveva dāsīsatamatthu rāja, gāmā ca gāvo ca taveva hontu,
Ājaññayuttā ca rathā taveva, sakkohamasmī tidasānamindo.

63. Maṁsodanaṁ sappipāyāsaṁ bhuñja, khādassu ca tvaṁ madhumāsapūve,
Evaṁ tuvaṁ dhammarato janinda, anindito saggamupehi ṭhānan-ti.

Tattha evaṁ tuvaṁ dhammarato ti evaṁ tvaṁ nānaggarasabhojanaṁ bhuñjanto surāpānā virato tīṇi duccaritāni pahāya tividhasucaritadhammarato hutvā kenaci anindito saggaṭṭhānaṁ upehīti.

Iti sakko tassa ovādaṁ datvā sakaṭṭhānam-eva gato. So pi suraṁ apivitvā surābhājanāni bhindāpetvā sīlaṁ samādāya dānaṁ datvā saggaparāyaṇo ahosi. Jambudīpe pi anukkamena surāpānaṁ vepullappattaṁ jātaṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājā ānando ahosi, sakko pana aham-eva ahosin”-ti.

Kumbhajātakavaṇṇanā dutiyā

JA 513: Jayaddisajātakavaṇṇanā

Cirassaṁ [PTS 5.21] vata me ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ mātuposakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu sāmajātakasadisaṁ (JA. 540). Tadā pana satthā: “Porāṇakapaṇḍitā kañcanamālaṁ setacchattaṁ pahāya mātāpitaro posesun”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte kapilaraṭṭhe uttarapañcālanagare pañcālo nāma rājā ahosi. Tassa aggamahesī gabbhaṁ paṭilabhitvā puttaṁ vijāyi. Tassā purimabhave ekā sapattikā kujjhitvā: “Tuyhaṁ jātaṁ jātaṁ pajaṁ khādituṁ samatthā bhavissāmī” ti patthanaṁ ṭhapetvā yakkhinī ahosi. Sā tadā okāsaṁ labhitvā tassā passantiyāva taṁ allamaṁsapesivaṇṇaṁ kumārakaṁ gahetvā murumurāyantī khāditvā pakkāmi. Dutiyavāre pi tatheva akāsi. Tatiyavāre pana tassā pasūtigharaṁ paviṭṭhakāle gehaṁ parivāretvā gāḷhaṁ ārakkhaṁ akaṁsu. Vijātadivase yakkhinī āgantvā puna dārakaṁ aggahesi. Devī: “Yakkhinī” ti mahāsaddamakāsi. Āvudhahatthā purisā āgantvā deviyā dinnasaññāya yakkhiniṁ anubandhiṁsu. Sā khādituṁ okāsaṁ alabhantī tato palāyitvā udakaniddhamanaṁ pāvisi. Dārako mātusaññāya tassā thanaṁ mukhena gaṇhi. Sā puttasinehaṁ uppādetvā tato palāyitvā susānaṁ gantvā dārakaṁ pāsāṇaleṇe ṭhapetvā paṭijaggi. Athassa anukkamena vaḍḍhamānassa manussamaṁsaṁ āharitvā adāsi. Ubho pi manussamaṁsaṁ khāditvā tattha vasiṁsu. Dārako attano manussabhāvaṁ na jānāti: “Yakkhiniputtosmī” ti saññāya. So attabhāvaṁ jahitvā antaradhāyituṁ na sakkoti. Athassa sā antaradhānatthāya ekaṁ mūlaṁ adāsi. So mūlānubhāvena antaradhāyitvā manussamaṁsaṁ khādanto vicarati. Yakkhinī vessavaṇassa mahārājassa veyyāvaccatthāya gatā tattheva kālamakāsi. Devī pi catutthavāre aññaṁ puttaṁ [PTS 5.22] vijāyi. So yakkhiniyā muttattā arogo ahosi. Paccāmittaṁ yakkhiniṁ jinitvā jātattā: “Jayaddisakumāro” tissa nāmaṁ akaṁsu. So vayappatto sabbasippesu nipphattiṁ patvā chattaṁ ussāpetvā rajjamanusāsi.

Tadā bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, “alīnasattukumāro” tissa nāmaṁ kariṁsu. So vayappatto uggahitasabbasippo uparājā ahosi. So pi yakkhiniputto aparabhāge pamādena taṁ mūlaṁ nāsetvā antaradhāyituṁ asakkonto dissamānarūpo va susāne manussamaṁsaṁ khādi. Manussā taṁ disvā bhītā āgantvā rañño upakkosiṁsu: “Deva eko yakkho dissamānarūpo susāne manussamaṁsaṁ khādati, so anukkamena nagaraṁ pavisitvā manusse māretvā khādissati, taṁ gāhāpetuṁ vaṭṭatī” ti. Rājā: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā: “Gaṇhatha nan”-ti āṇāpesi. Balakāyo gantvā susānaṁ parivāretvā aṭṭhāsi. Yakkhiniputto naggo ubbiggarūpo maraṇabhayabhīto viravanto manussānaṁ antaraṁ pakkhandi. Manussā: “Yakkho” ti maraṇabhayabhītā dvidhā bhijjiṁsu. So pi tato palāyitvā araññaṁ pāvisi, na puna manussapathaṁ āgacchi. So ekaṁ mahāvattaniaṭaviṁ nissāya maggapaṭipannesu manussesu ekekaṁ gahetvā araññaṁ pavisitvā māretvā khādanto ekasmiṁ nigrodhamūle vāsaṁ kappesi.

Atheko satthavāhabrāhmaṇo aṭavipālānaṁ sahassaṁ datvā pañcahi sakaṭasatehi taṁ maggaṁ paṭipajji. Manussayakkho viravanto pakkhandi, bhītā manussā urena nipajjiṁsu. So brāhmaṇaṁ gahetvā palāyanto khāṇunā pāde viddho aṭavipālesu anubandhantesu brāhmaṇaṁ chaḍḍetvā attano vasanaṭṭhānarukkhamūle nipajji. Tassa tattha nipannassa sattame divase jayaddisarājā migavadhaṁ āṇāpetvā nagarā nikkhami. Taṁ nagarā nikkhantamattam-eva [PTS 5.23] takkasilavāsī nando nāma mātuposakabrāhmaṇo catasso satārahagāthāyo ādāya āgantvā rājānaṁ addasa. Rājā: “Nivattitvā suṇissāmī” ti tassa nivāsagehaṁ dāpetvā migavaṁ gantvā: “Yassa passena migo palāyati, tasseva gīvā” ti āha. Atheko pasadamigo uṭṭhahitvā rañño abhimukho gantvā palāyi. Amaccā parihāsaṁ kariṁsu. Rājā khaggaṁ gahetvā taṁ anubandhitvā tiyojanamatthake patvā khaggena paharitvā dve khaṇḍāni karitvā kājenādāya āgacchanto manussayakkhassa nipannaṭṭhānaṁ patvā dabbatiṇesu nisīditvā thokaṁ vissamitvā gantuṁ ārabhi. Atha naṁ so uṭṭhāya: “Tiṭṭha kuhiṁ gacchasi, bhakkhosi me” ti hatthe gahetvā paṭhamaṁ gāthamāha.

64. Cirassaṁ vata me udapādi ajja, bhakkho mahā sattamibhattakāle,
Kutosi kovāsi tadiṅgha brūhi, ācikkha jātiṁ vidito yathāsī ti.

Tattha bhakkho mahā ti mahābhakkho. Sattamibhattakāle ti pāṭipadato paṭṭhāya nirāhārassa sattamiyaṁ bhattakāle. Kutosī ti kuto āgatosīti.

Rājā yakkhaṁ disvā bhīto ūrutthambhaṁ patvā palāyituṁ nāsakkhi, satiṁ pana paccupaṭṭhāpetvā dutiyaṁ gāthamāha.

65. Pañcālarājā migavaṁ paviṭṭho, jayaddiso nāma yadissuto te,
Carāmi kacchāni vanāni cāhaṁ, pasadaṁ imaṁ khāda mamajja muñcā ti.

Tattha migavaṁ paviṭṭho ti migavadhāya raṭṭhā nikkhanto. Kacchānī ti pabbatapassāni. Pasadan-ti pasadamigaṁ.

Taṁ [PTS 5.24] sutvā yakkho tatiyaṁ gāthamāha.

66. Seneva tvaṁ paṇasi sassamāno, mamesa bhakkho pasado yaṁ vadesi,
Taṁ khādiyāna pasadaṁ jighaññaṁ, khādissaṁ pacchā na vilāpakālo ti.

Tattha senevā ti mama santakeneva. Paṇasī ti voharasi attānaṁ vikkiṇāsi. Sassamāno ti vihiṁsayamāno. Taṁ khādiyānā ti taṁ paṭhamaṁ khāditvā. Jighaññan-ti ghasitukāmo. Khādissan-ti etaṁ pacchā khādissāmi. Na vilāpakālo ti mā vila pi. Nāyaṁ vilāpakāloti vadati.

Taṁ sutvā rājā nandabrāhmaṇaṁ saritvā catutthaṁ gāthamāha.

67. Na catthi mokkho mama nikkayena, gantvāna pacchāgamanāya paṇhe,
Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇassappadāya, saccānurakkhī punarāvajissan-ti.

Tattha na catthī ti na ce mayhaṁ nikkayena vimokkho atthi. Gantvānā ti evaṁ sante ajja imaṁ migamaṁsaṁ khāditvā mama nagaraṁ gantvā. Paṇhe ti page yeva, sveva pātarāsakāle paccāgamanatthāya paṭiññaṁ gaṇhāhīti adhippāyo. Taṁ saṅgaran-ti mayā: “Dhanaṁ te dassāmī” ti brāhmaṇassa saṅgaro kato, taṁ tassa datvā imaṁ mayā vuttaṁ saccaṁ anurakkhanto ahaṁ puna āgamissāmī ti attho.

Taṁ sutvā yakkho pañcamaṁ gāthamāha.

68. Kiṁ kammajātaṁ anutappate tvaṁ, pattaṁ samīpaṁ maraṇassa rāja,
Ācikkha me taṁ api sakkuṇemu, anujānituṁ āgamanāya paṇhe ti.

Tattha [PTS 5.25] kammam-eva kammajātaṁ. Anutappate ti taṁ anutappati. Pattan-ti upagataṁ. Api sakkuṇemū ti api nāma taṁ tava sokakāraṇaṁ sutvā pāto va āgamanāya taṁ anujānituṁ sakkuṇeyyāmā ti attho.

Rājā taṁ kāraṇaṁ kathento chaṭṭhaṁ gāthamāha.

69. Katā mayā brāhmaṇassa dhanāsā, taṁ saṅgaraṁ paṭimukkaṁ na muttaṁ,
Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇassappadāya, saccānurakkhī punarāvajissan-ti.

Tattha paṭimukkaṁ na muttan-ti catasso satārahā gāthā sutvā: “Dhanaṁ te dassāmī” ti paṭiññāya mayā attani paṭimuñcitvā ṭhapitaṁ, na pana taṁ muttaṁ dhanassa adinnattā.

Taṁ sutvā yakkho sattamaṁ gāthamāha.

70. Yā te katā brāhmaṇassa dhanāsā, taṁ saṅgaraṁ paṭimukkaṁ na muttaṁ,
Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇassappadāya, saccānurakkhī punarāvajassū ti.

Tattha punarāvajassū ti puna āgacchassu.

Evañca pana vatvā rājānaṁ vissajjesi. So tena vissaṭṭho: “Tvaṁ mā cintayi, ahaṁ pāto va āgamissāmī” ti vatvā magganimittāni sallakkhento attano balakāyaṁ upagantvā balakāyaparivuto nagaraṁ pavisitvā nandabrāhmaṇaṁ pakkosāpetvā mahārahe āsane nisīdāpetvā tā gāthā sutvā cattāri sahassāni datvā yānaṁ āropetvā: “Imaṁ takkasilam-eva nethā” ti manusse datvā brāhmaṇaṁ uyyojetvā dutiyadivase paṭigantukāmo hutvā puttaṁ āmantetvā anusāsi. Tamatthaṁ dīpento satthā dve gāthā abhāsi:

71. Muttoca so porisādassa hatthā, gantvā sakaṁ mandiraṁ kāmakāmī,
Taṁ [PTS 5.26] saṅgaraṁ brāhmaṇassappadāya, āmantayī puttamalīnasattuṁ.

72. Ajjeva rajjaṁ abhisiñcayassu, dhammaṁ cara sesu paresu cā pi,
Adhammakāro ca te māhu raṭṭhe, gacchāmahaṁ porisādassa ñatte ti.

Tattha alīnasattun-ti evaṁnāmakaṁ kumāraṁ. Pāḷiyaṁ pana: “Arinasattun”-ti likhitaṁ. Ajjeva rajjan-ti putta rajjaṁ te dammi, tvaṁ ajjeva muddhani abhisekaṁ abhisiñcayassu. Ñatte ti abhyāse, santiketi attho.

Taṁ sutvā kumāro dasamaṁ gāthamāha.

73. Kiṁ kamma krubbaṁ tava deva pāva, nārādhayī taṁ tadicchāmi sotuṁ,
Yamajja rajjamhi udassaye tuvaṁ, rajjam-pi niccheyyaṁ, tayā vināhan-ti.

Tattha krubban-ti karonto. Yamajjā ti yena anārādhakammena ajja maṁ rajjamhi tvaṁ udassaye ussāpesi patiṭṭhāpesi, taṁ me ācikkha, ahañhi tayā vinā rajjam-pi na icchāmī ti attho.

Taṁ sutvā rājā anantaraṁ gāthamāha.

74. Na kammunā vā vacasāva tāta, aparādhitohaṁ tuviyaṁ sarāmi,
Sandhiñca katvā purisādakena, saccānurakkhī punāhaṁ gamissan-ti.

Tattha aparādhito ti aparādhaṁ ito. Tuviyan-ti tava santakaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: tāta, ahaṁ ito tava kammato vā tava vacanato vā kiñci mama appiyaṁ aparādhaṁ na sarāmīti. Sandhiñca katvā ti maṁ pana migavaṁ [PTS 5.27] gataṁ eko yakkho: “Khādissāmī” ti gaṇhi. Athāhaṁ brāhmaṇassa dhammakathaṁ sutvā tassa sakkāraṁ katvā: “Sve tava pātarāsakāle āgamissāmī” ti tena purisādakena sandhiṁ saccaṁ katvā āgato, tasmā taṁ saccaṁ anurakkhanto puna tattha gamissāmi, tvaṁ rajjaṁ kārehīti vadati.

Taṁ sutvā kumāro gāthamāha.

75. Ahaṁ gamissāmi idheva hohi, natthi tato jīvato vippamokkho,
Sace tuvaṁ gacchasi yeva rāja, aham-pi gacchāmi ubho na homā ti.

Tattha idhevā ti tvaṁ idheva hoti. Tato ti tassa santikā jīvantassa mokkho nāma natthi. Ubho ti evaṁ sante ubho pi na bhavissāma.

Taṁ sutvā rājā gāthamāha.

76. Addhā hi tāta satānesa dhammo, maraṇā ca me dukkhataraṁ tadassa,
Kammāsapādo taṁ yadā pacitvā, pasayha khāde bhidā rukkhasūle ti.

Tassattho: addhā ekaṁsena esa, tāta, satānaṁ paṇḍitānaṁ dhammo sabhāvo, yuttaṁ tvaṁ vadasi, api ca kho pana mayhaṁ maraṇatopetaṁ dukkhataraṁ assa, yadā taṁ so kammāsapādo. Bhidā rukkhasūle ti tikhiṇarukkhasūle bhitvā pacitvā pasayha balakkārena khādeyyāti.

Taṁ sutvā kumāro gāthamāha.

77. Pāṇena te pāṇamahaṁ nimissaṁ, mā tvaṁ agā porisādassa ñatte,
Evañca te pāṇamahaṁ nimissaṁ, tasmā mataṁ jīvitassa vaṇṇemī ti.

Tattha nimissan-ti ahaṁ idheva tava pāṇena mama pāṇaṁ parivattessaṁ. Tasmā ti yasmā etaṁ pāṇaṁ tava pāṇenāhaṁ nimissaṁ, tasmā tava [PTS 5.28] jīvitassatthāya mama maraṇaṁ vaṇṇemi maraṇam-eva varemi, icchāmī ti attho.

Taṁ sutvā rājā puttassa balaṁ jānanto: “Sādhu tāta, gacchāhī” ti sampaṭicchi. So mātāpitaro vanditvā nagaramhā nikkhami. Tamatthaṁ pakāsento satthā upaḍḍhagāthamāha.

78. Tato have dhitimā rājaputto, vanditvā mātu ca pitu ca pāde ti.
Tattha pādeti pāde vanditvā nikkhantoti attho,

Athassa mātāpitaro pi bhaginī pi bhariyā pi amaccaparijanehi saddhiṁ yeva nikkhamiṁsu. So nagarā nikkhamitvā pitaraṁ maggaṁ pucchitvā suṭṭhu vavatthapetvā mātāpitaro vanditvā sesānaṁ ovādaṁ datvā acchambhito kesarasīho viya maggaṁ āruyha yakkhāvāsaṁ pāyāsi. Taṁ gacchantaṁ disvā mātā sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkontī pathaviyaṁ pati. Pitā bāhā paggayha mahantena saddena kandi. Tam-pi atthaṁ pakāsento satthā:

“Dukhinissa mātā nipatā pathabyā, pitāssa paggayha bhujāni kandatī” ti.

Upaḍḍhagāthaṁ vatvā tassa pitarā payuttaṁ āsīsavādaṁ abhivādanavādaṁ mātarā bhaginībhariyāhi ca kataṁ saccakiriyaṁ pakāsento aparā pi catasso gāthā abhāsi:

79. Taṁ gacchantaṁ tāva pitā viditvā, parammukho vandati pañjalīko,
Somo ca rājā varuṇo ca rājā, pajāpatī candimā sūriyo ca,
Etehi gutto purisādakamhā, anuññāto sotthi paccehi tāta.

80. Yaṁ [PTS 5.29] daṇḍakirañño gatassa mātā, rāmassakāsi sotthānaṁ suguttā,
Taṁ te ahaṁ sotthānaṁ karomi, etena saccena sarantu devā,
Anuññāto sotthi paccehi putta.

81. Āvī raho vā pi manopadosaṁ, nāhaṁ sare jātu malīnasatte,
Etena saccena sarantu devā, anuññāto sotthi paccehi bhātika.

82. Yasmā ca me anadhimanosi sāmi, na cā pi me manasā appiyosi,
Etena saccena sarantu devā, anuññāto sotthi paccehi sāmī ti.

Tattha parammukho ti ayaṁ me putto parammukho mātāpitaro vanditvā gacchati, iti etaṁ parammukhaṁ gacchantaṁ disvā viditvā. Pañjalīko ti tasmiṁ kāle sirasi añjaliṁ ṭhapetvā vandati devatā namassati. Purisādakamhā ti purisādassa santikā tena anuññāto sotthinā paccehi.

Rāmassakāsī ti rāmassa akāsi. Eko kira bārāṇasivāsī rāmo nāma mātuposako mātāpitaro paṭijagganto vohāratthāya gato daṇḍakirañño vijite kumbhavatīnagaraṁ gantvā navavidhena vassena sakalaraṭṭhe vināsiyamāne mātāpitūnaṁ guṇaṁ sari. Atha naṁ mātupaṭṭhānakammassa phalena devatā sotthinā ānayitvā mātu adaṁsu. Taṁ kāraṇaṁ sutavasenāharitvā evamāha. Sotthānan-ti sotthibhāvaṁ. Taṁ pana kiñcā pi devatā kariṁsu, mātupaṭṭhānaṁ nissāya nibbattattā pana mātā akāsīti vuttaṁ. Taṁ te ahan-ti aham-pi te tam-eva sotthānaṁ karomi, maṁ nissāya tatheva tava sotthibhāvo hotū ti attho. Atha vā karomī ti icchāmi. Etena saccenā ti sace devatāhi tassa sotthinā ānītabhāvo sacco, etena saccena mama pi puttaṁ sarantu devā, rāmaṁ viya tam-pi āharitvā mama dassantū ti attho. Anuññāto ti porisādena: “Gacchā” ti anuññāto devatānaṁ ānubhāvena sotthi paṭi-āgaccha puttāti vadati.

Jātu malīnasatte ti jātu ekaṁsena alīnasatte mama bhātike ahaṁ sammukhā vā parammukhā vā manopadosaṁ na sarāmi, na mayā tamhi manopadoso katapubboti evamassa kaniṭṭhā saccamakāsi. Yasmā ca me anadhimanosi [PTS 5.30], sāmī ti mama, sāmi alīnasattu yasmā tvaṁ anadhimanosi, maṁ abhibhavitvā atikkamitvā aññaṁ manena na patthesi. Na cā pi me manasā appiyosī ti mayham-pi ca manasā tvaṁ appiyo na hosi, aññamaññaṁ piyasaṁvāsāva mayanti evamassa aggamahesī saccamakāsi.

Kumāro pi pitarā akkhātanayena rakkhāvāsamaggaṁ paṭipajji. Yakkho pi: “Khattiyā nāma bahumāyā honti, ko jānāti, kiṁ bhavissatī” ti rukkhaṁ abhiruhitvā rañño āgamanaṁ olokento nisīdi. So kumāraṁ āgacchantaṁ disvā: “Pitaraṁ nivattetvā putto āgato bhavissati, natthi me bhayan”-ti otaritvā tassa piṭṭhiṁ dassento nisīdi. So āgantvā tassa purato aṭṭhāsi. Atha yakkho gāthamāha.

83. Brahā ujū cārumukho kutosi, na maṁ pajānāsi vane vasantaṁ,
Luddaṁ maṁ ñatvā ‘purisādako’si, ko sotthimājānamidhāvajeyyā ti.

Tattha ko sotthimājānamidhāvajeyyā ti kumāra ko nāma puriso attano sotthibhāvaṁ jānanto icchanto idhāgaccheyya, tvaṁ ajānanto āgato maññeti.

Taṁ sutvā kumāro gāthamāha.

84. Jānāmi ludda purisādako tvaṁ, na taṁ na jānāmi vane vasantaṁ,
Ahañca puttosmi jayaddisassa, mamajja khāda pituno pamokkhā ti.

Tattha pamokkhā ti pamokkhahetu ahaṁ pitu jīvitaṁ datvā idhāgato, tasmā taṁ muñca, maṁ khādāhī ti attho.

Tato yakkho gāthamāha.

85. Jānāmi puttoti jayaddisassa, tathā hi vo mukhavaṇṇo ubhinnaṁ,
Sudukkaraññeva [PTS 5.31] kataṁ tavedaṁ, yo mattumicche pituno pamokkhā ti.

Tattha tathā hi vo ti tādiso vo tumhākaṁ. Ubhinnam-pi sadiso va mukhavaṇṇo hotī ti attho. Kataṁ tavedan-ti idaṁ tava kammaṁ sudukkaraṁ.

Tato kumāro gāthamāha.

86. Na dukkaraṁ kiñci mahettha maññe, yo mattumicche pituno pamokkhā,
Mātu ca hetu paraloka gantvā, sukhena saggena ca sampayutto ti.

Tattha kiñci mahettha maññe ti kiñci ahaṁ ettha na maññāmi. Idaṁ vuttaṁ hoti: yakkha yo puggalo pitu vā pamokkhatthāya mātu vā hetu paralokaṁ gantvā sukhena sagge nibbattanakasukhena sampayutto bhavituṁ mattumicche marituṁ icchati, tasmā ahaṁ ettha mātāpitūnaṁ atthāya jīvitapariccāge kiñci dukkaraṁ na maññāmīti.

Taṁ sutvā yakkho: “Kumāra, maraṇassa abhayānakasatto nāma natthi, tvaṁ kasmā na bhāyasī” ti pucchi. So tassa kathento dve gāthā abhāsi:

87. Ahañca kho attano pāpakiriyaṁ, āvī raho vā pi sare na jātu,
Saṅkhātajātīmaraṇohamasmi, yatheva me idha tathā parattha.

88. Khādajja maṁ dāni mahānubhāva, karassu kiccāni imaṁ sarīraṁ,
Rukkhassa vā te papatāmi aggā, chādayamāno mayhaṁ tvamadesi maṁsan-ti.

Tattha sare na jātū ti ekaṁseneva na sarāmi. Saṅkhātajātīmaraṇohamasmī ti ahaṁ ñāṇena suparicchinnajātimaraṇo, jātasatto amaraṇadhammo nāma natthīti jānāmi. Yatheva me idhā ti yatheva mama idha [PTS 5.32], tathā paraloke, yathā ca paraloke, tathā idhā pi maraṇato mutti nāma natthīti idam-pi mama ñāṇena suparicchinnaṁ. Karassu kiccānī ti iminā sarīrena kattabbakiccāni kara, imaṁ te mayā nissaṭṭhaṁ sarīraṁ. Chādayamāno mayhaṁ tvamadesi maṁsan-ti mayi rukkhaggā patitvā mate mama sarīrato tvaṁ chādayamāno rocayamāno yaṁ yaṁ icchasi, taṁ taṁ maṁsaṁ adesi, khādeyyāsī ti attho.

Yakkho tassa vacanaṁ sutvā bhīto hutvā: “Na sakkā imassa maṁsaṁ khādituṁ, upāyena naṁ palāpessāmī” ti cintetvā imaṁ gāthamāha.

89. Idañca te ruccati rājaputta, cajesi pāṇaṁ pituno pamokkhā,
Tasmā hi so tvaṁ taramānarūpo, sambhañja kaṭṭhāni jalehi aggin-ti.

Tattha jalehī ti araññaṁ pavisitvā sāradārūni āharitvā aggiṁ jāletvā niddhūme aṅgāre kara, tattha te maṁsaṁ pacitvā khādissāmīti dīpeti.

So tathā katvā tassa santikaṁ agamāsi. Taṁ kāraṇaṁ pakāsento satthā itaraṁ gāthamāha.

90. Tato have dhitimā rājaputto, dāruṁ samāharitvā mahantamaggiṁ,
Santīpayitvā paṭivedayittha, ādīpito dāni mahāyamaggī ti.

Yakkho aggiṁ katvā āgataṁ kumāraṁ oloketvā: “Ayaṁ purisasīho, maraṇāpissa bhayaṁ natthi, mayā ettakaṁ kālaṁ evaṁ nibbhayo nāma na diṭṭhapubbo” ti lomahaṁsajāto kumāraṁ punappunaṁ olokento nisīdi. Kumāro tassa kiriyaṁ disvā gāthamāha.

91. Khādajja maṁ dāni pasayhakāri, kiṁ maṁ muhuṁ pekkhasi haṭṭhalomo,
Tathā [PTS 5.33] tathā tuyhamahaṁ karomi, yathā yathā maṁ chādayamāno adesī ti.

Tattha muhun-ti punappunaṁ. Tathā tathā tuyhamahan-ti ahaṁ tuyhaṁ tathā tathā vacanaṁ karomi, idāni kiṁ karissāmi, yathā yathā maṁ chādayamāno rocayamāno adesi khādissasi, tasmā khādajja manti.

Athassa vacanaṁ sutvā yakkho gāthamāha.

92. Ko tādisaṁ arahati khāditāye, dhamme ṭhitaṁ saccavādiṁ vadaññuṁ,
Muddhā pi tassa viphaleyya sattadhā, yo tādisaṁ saccavādiṁ adeyyā ti.

Taṁ sutvā kumāro: “Sace maṁ na khāditukāmosi, atha kasmā dārūni bhañjāpetvā aggiṁ kāresī” ti vatvā: “Palāyissati nu kho, noti tava pariggaṇhanatthāyā” ti vutte: “Tvaṁ idāni maṁ kathaṁ pariggaṇhissasi, yohaṁ tiracchānayoniyaṁ nibbatto sakkassa devarañño attānaṁ pariggaṇhituṁ nādāsin”-ti vatvā āha:

93. Idañhi so brāhmaṇaṁ maññamāno, saso avāsesi sake sarīre,
Teneva so candimā devaputto, sasatthuto kāmaduhajja yakkhā ti.

Tassattho: idañhi so sasapaṇḍito: “Brāhmaṇo eso” ti brāhmaṇaṁ maññamāno: “Ajja imaṁ sarīraṁ khāditvā idheva vasā” ti evaṁ sake sarīre attano sarīraṁ dātuṁ avāsesi, vasāpesī ti attho. Sarīrañcassa bhakkhatthāya adāsi. Sakko pabbatarasaṁ pīḷetvā ādāya candamaṇḍale sasalakkhaṇaṁ akāsi. Tato paṭṭhāya teneva sasalakkhaṇena so candimā devaputto: “Sasī sasī” ti evaṁ sasatthuto lokassa kāmaduho pemavaḍḍhano ajja yakkha virocati. Kappaṭṭhiyañhetaṁ pāṭihāriyanti.

Taṁ [PTS 5.34] sutvā yakkho kumāraṁ vissajjento gāthamāha.

94. Cando yathā rāhumukhā pamutto, virocate pannaraseva bhāṇumā,
Evaṁ tuvaṁ porisādā pamutto, viroca kappile mahānubhāva,
Āmodayaṁ pitaraṁ mātarañca, sabbo ca te nandatu ñātipakkho ti.

Tattha bhāṇumā ti sūriyo. Idaṁ vuttaṁ hoti: yathā pannarase rāhumukhā mutto cando vā bhāṇumā vā virocati, evaṁ tvam-pi mama santikā mutto kapilaraṭṭhe viroca mahānubhāvāti. Nandatū ti tussatu.

Gaccha mahāvīrāti mahāsattaṁ uyyojesi. So pi taṁ nibbisevanaṁ katvā pañca sīlāni datvā: “Yakkho nu kho esa, no” ti pariggaṇhanto: “Yakkhānaṁ akkhīni rattāni honti animmisāni ca, chāyā na paññāyati, acchambhitā honti. Nāyaṁ yakkho, manusso eso. Mayhaṁ pitu kira tayo bhātaro yakkhiniyā gahitā. Tesu etāya dve khāditā bhavissanti, eko puttasinehena paṭijaggito bhavissati, iminā tena bhavitabbaṁ, imaṁ netvā mayhaṁ pitu ācikkhitvā rajje patiṭṭhāpessāmī” ti cintetvā: “Ehi ambho, na tvaṁ yakkho, pitu me jeṭṭhabhātikosi, ehi mayā saddhiṁ gantvā kulasantake rajje chattaṁ ussāpehī” ti vatvā itarena: “Nāhaṁ manusso” ti vutte: “Na tvaṁ mayhaṁ saddahasi, atthi pana so, yassa saddahasī” ti pucchitvā: “Atthi asukaṭṭhāne dibbacakkhukatāpaso” ti vutte taṁ ādāya tattha agamāsi. Tāpaso te disvāva: “Kiṁ karontā pitāputtā araññe carathā” ti vatvā tesaṁ ñātibhāvaṁ kathesi. Porisādo tassa saddahitvā: “Tāta, tvaṁ gaccha, ahaṁ ekasmiññeva attabhāve dvidhā jāto, na me rajjenattho, pabbajissāmahan”-ti tāpasassa santike isipabbajjaṁ pabbaji. Atha naṁ kumāro vanditvā nagaraṁ agamāsi. Tamatthaṁ [PTS 5.35] pakāsento satthā:

95. Tato have dhitimā rājaputto, katañjalī pariyāya porisādaṁ,
Anuññāto sotthi sukhī arogo, paccāgamā kapilamalīnasattā ti.

Gāthaṁ vatvā tassa nagaraṁ gatassa negamādīhi katakiriyaṁ dassento osānagāthamāha.

96. Taṁ negamā jānapadā ca sabbe, hatthārohā rathikā pattikā ca,
Namassamānā pañjalikā upāgamuṁ, namatthu te dukkarakārakosī ti.

Rājā: “Kumāro kira āgato” ti sutvā paccuggamanaṁ akāsi. Kumāro mahājanaparivāro gantvā rājānaṁ vandi. Atha naṁ so pucchi: “tāta, kathaṁ tādisā porisādā muttosī” ti. “Tāta, nāyaṁ yakkho, tumhākaṁ jeṭṭhabhātiko, esa mayhaṁ petteyyo” ti sabbaṁ pavattiṁ ārocetvā: “Tumhehi mama petteyyaṁ daṭṭhuṁ vaṭṭatī” ti āha. Rājā taṅkhaṇaññeva bheriṁ carāpetvā mahantena parivārena tāpasānaṁ santikaṁ agamāsi. Mahātāpaso tassa yakkhiniyā ānetvā akhāditvā positakāraṇañca yakkhābhāvakāraṇañca tesaṁ ñātibhāvañca sabbaṁ vitthārato kathesi. Rājā: “Ehi, bhātika, rajjaṁ kārehī” ti āha. “Alaṁ mahārājā” ti. “Tena hi etha uyyāne vasissatha, ahaṁ vo catūhi paccayehi upaṭṭhahissāmī” ti? “Na āgacchāmi mahārājā” ti. Rājā tesaṁ assamapadato avidūre ekaṁ pabbatantaraṁ bandhitvā mahantaṁ taḷākaṁ kāretvā kedāre sampādetvā mahaḍḍhakulasahassaṁ ānetvā mahāgāmaṁ nivāsetvā tāpasānaṁ bhikkhācāraṁ paṭṭhapesi. So gāmo cūḷakammāsadammanigamo nāma jāto. Sutasomamahāsattena [PTS 5.36] porisādassa damitapadeso pana mahākammāsadammanigamoti veditabbo.

Satthā idaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne mātuposakatthero sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṁ, tāpaso sāriputto, porisādo aṅgulimālo, kaniṭṭhā uppalavaṇṇā, aggamahesī rāhulamātā, alīnasattukumāro pana aham-eva ahosinti.

Jayaddisajātakavaṇṇanā tatiyā

JA 514: Chaddantajātakavaṇṇanā

Kiṁ nu socasī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ daharabhikkhuniṁ ārabbha kathesi. Sā kira sāvatthiyaṁ kuladhītā gharāvāse ādīnavaṁ disvā sāsane pabbajitvā ekadivasaṁ bhikkhunīhi saddhiṁ dhammasavanāya gantvā alaṅkatadhammāsane nisīditvā dhammaṁ desentassa dasabalassa aparimāṇapuññapabhāvābhinibbattaṁ uttamarūpasampattiyuttaṁ attabhāvaṁ oloketvā: “Pariciṇṇapubbā nu kho me bhavasmiṁ vicarantiyā imassa mahāpurisassa pādaparicārikā” ti cintesi. Athassā taṅkhaṇaññeva jātissarañāṇaṁ uppajji: “chaddantavāraṇakāle ahaṁ imassa mahāpurisassa pādaparicārikā bhūtapubbā” ti. Athassā sarantiyā mahantaṁ pītipāmojjaṁ uppajji. Sā pītivegena mahāhasitaṁ hasitvā puna cintesi: “pādaparicārikā nāma sāmikānaṁ hitajjhāsayā appakā, ahitajjhāsayāva bahutarā, hitajjhāsayā nu kho ahaṁ imassa mahāpurisassa ahosiṁ, ahitajjhāsayā” ti. Sā anussaramānā: “Ahaṁ appamattakaṁ dosaṁ hadaye ṭhapetvā vīsaratanasatikaṁ chaddantamahāgajissaraṁ sonuttaraṁ nāma nesādaṁ pesetvā visapītasallena vijjhāpetvā jīvitakkhayaṁ pāpesin”-ti addasa. Athassā soko udapādi, hadayaṁ uṇhaṁ ahosi, sokaṁ sandhāretuṁ asakkontī assasitvā passasitvā mahāsaddena parodi. Taṁ disvā satthā sitaṁ pātu karitvā: “Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo sitassa pātukammāyā” ti bhikkhusaṅghena puṭṭho: “Bhikkhave, ayaṁ daharabhikkhunī pubbe mayi kataṁ aparādhaṁ saritvā rodatī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte [PTS 5.37] himavantapadese chaddantadahaṁ upanissāya aṭṭhasahassā hatthināgā vasiṁsu iddhimantā vehāsaṅgamā. Tadā bodhisatto jeṭṭhakavāraṇassa putto hutvā nibbatti, so sabbaseto ahosi rattamukhapādo. So aparabhāge vuddhippatto aṭṭhāsītihatthubbedho ahosi vīsaratanasatāyāmo. Aṭṭhapaṇṇāsahatthāya rajatadāmasadisāya soṇḍāya samannāgato. Dantā panassa parikkhepato pannarasahatthā ahesuṁ dīghato tiṁsahatthā chabbaṇṇaraṁsīhi samannāgatā. So aṭṭhannaṁ nāgasahassānaṁ jeṭṭhako ahosi, pañcasate paccekabuddhe pūjesi. Tassa dve aggamahesiyo ahesuṁ: cūḷasubhaddā, mahāsubhaddā cāti. Nāgarājā aṭṭhanāgasahassaparivāro kañcanaguhāyaṁ vasati. So pana chaddantadaho āyāmato ca vitthārato ca paṇṇāsayojano hoti. Tassa majjhe dvādasayojanappamāṇe ṭhāne sevālo vā paṇakaṁ vā natthi, maṇikkhandhavaṇṇaudakam-eva santiṭṭhati, tadanantaraṁ yojanavitthataṁ suddhaṁ kallahāravanaṁ, taṁ udakaṁ parikkhipitvā ṭhitaṁ, tadanantaraṁ yojanavitthatam-eva suddhaṁ nīluppalavanaṁ taṁ parikkhipitvā ṭhitaṁ, tato yojanayojanavitthatāneva rattuppalasetuppalarattapadumasetapadumakumudavanāni purimaṁ purimaṁ parikkhipitvā ṭhitāni. Imesaṁ pana sattannaṁ vanānaṁ anantaraṁ sabbesam-pi tesaṁ kallahārādivanānaṁ vasena omissakavanaṁ yojanavitthatam-eva tāni parikkhipitvā ṭhitaṁ. Tadanantaraṁ nāgānaṁ kaṭippamāṇe udake yojanavitthatam-eva rattasālivanaṁ, tadanantaraṁ udakapariyante yojanavitthatam-eva nīlapītalohitaodātasurabhisukhumakusumasamākiṇṇaṁ khuddakagacchavanaṁ, iti imāni dasa vanāni yojanavitthatāneva. Tato khuddakarājamāsamahārājamāsamuggavanaṁ, tadanantaraṁ tipusaelālukalābukumbhaṇḍavallivanāni, tato pūgarukkhappamāṇaṁ ucchuvanaṁ, tato hatthidantappamāṇaphalaṁ kadalivanaṁ [PTS 5.38], tato sālavanaṁ, tadanantaraṁ cāṭippamāṇaphalaṁ panasavanaṁ, tato madhuraphalaṁ ciñcavanaṁ, tato ambavanaṁ, tato kapiṭṭhavanaṁ, tato omissako mahāvanasaṇḍo, tato veḷuvanaṁ, ayamassa tasmiṁ kāle sampatti. Saṁyuttaṭṭhakathāyaṁ pana idāni pavattamānasampatti yeva kathitā.

Veḷuvanaṁ pana parikkhipitvā satta pabbatā ṭhitā. Tesaṁ bāhirantato paṭṭhāya paṭhamo cūḷakāḷapabbato nāma, dutiyo mahākāḷapabbato nāma, tato udakapabbato nāma, tato candimapassapabbato nāma, tato sūriyapassapabbato nāma, tato maṇipassapabbato nāma, sattamo suvaṇṇapassapabbato nāma. So ubbedhato sattayojaniko chaddantadahaṁ parikkhipitvā pattassa mukhavaṭṭi viya ṭhito. Tassa abbhantarimaṁ passaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ, tato nikkhantena obhāsena chaddantadaho samuggatabālasūriyo viya hoti. Bāhirapabbatesu pana eko ubbedhato chayojaniko, eko pañca, eko cattāri, eko tīṇi, eko dve, eko yojaniko, evaṁ sattapabbataparikkhittassa pana tassa dahassa pubbuttarakaṇṇe udakavātappaharaṇokāse mahānigrodharukkho atthi. Tassa khandho parikkhepato pañcayojaniko, ubbedhato sattayojaniko, catūsu disāsu catasso sākhā chayojanikā, uddhaṁ uggatasākhā pi chayojanikāva, iti so mūlato paṭṭhāya ubbedhena terasayojaniko, sākhānaṁ orimantato yāva pārimantā dvādasayojaniko, aṭṭhahi pārohasahassehi paṭimaṇḍito muṇḍamaṇipabbato viya vilāsamāno tiṭṭhati. Chaddantadahassa pana pacchimadisābhāge suvaṇṇapassapabbate dvādasayojanikā kañcanaguhā tiṭṭhati. Chaddanto nāma nāgarājā vassāratte hemante aṭṭhasahassanāgaparivuto kañcanaguhāyaṁ vasati. Gimhakāle udakavātaṁ sampaṭicchamāno mahānigrodhamūle pārohantare tiṭṭhatī.

Athassa ekadivasaṁ: “Mahāsālavanaṁ pupphitan”-ti taruṇanāgā āgantvā ārocayiṁsu. So saparivāro: “Sālakīḷaṁ kīḷissāmī” ti [PTS 5.39] sālavanaṁ gantvā ekaṁ supupphitaṁ sālarukkhaṁ kumbhena pahari. Tadā cūḷasubhaddā paṭivātapasse ṭhitā, tassā sarīre sukkhadaṇḍakamissakāni purāṇapaṇṇāni ceva tambakipillikāni ca patiṁsu. Mahāsubhaddā adhovātapasse ṭhitā, tassā sarīre pupphareṇukiñjakkhapattāni patiṁsu. Cūḷasubhaddā: “Ayaṁ nāgarājā attano piyabhariyāya upari pupphareṇukiñjakkhapattāni pātesi, mama sarīre sukkhadaṇḍakamissāni purāṇapaṇṇāni ceva tambakipillikāni ca pātesi, hotu, kātabbaṁ jānissāmī” ti mahāsatte veraṁ bandhi.

Aparam-pi divasaṁ nāgarājā saparivāro nhānatthāya chaddantadahaṁ otari. Atha dve taruṇanāgā soṇḍāhi usirakalāpe gahetvā kelāsakūṭaṁ majjantā viya nhāpesuṁ. Tasmiṁ nhatvā uttiṇṇe dve kareṇuyo nhāpesuṁ. Tā pi uttaritvā mahāsattassa santike aṭṭhaṁsu. Tato aṭṭhasahassanāgāsaraṁ otaritvā udakakīḷaṁ kīḷitvā sarato nānāpupphāni āharitvā rajatathūpaṁ alaṅkarontā viya mahāsattaṁ alaṅkaritvā pacchā dve kareṇuyo alaṅkariṁsu. Atheko hatthī sare vicaranto sattuddayaṁ nāma mahāpadumaṁ labhitvā āharitvā mahāsattassa adāsi. So taṁ soṇḍāya gahetvā reṇuṁ kumbhe okiritvā jeṭṭhakāya mahāsubhaddāya adāsi. Taṁ disvā itarā: “Idam-pi sattuddayaṁ mahāpadumaṁ attano piyabhariyāya eva adāsi, na mayhan”-ti puna pi tasmiṁ veraṁ bandhi.

Athekadivasaṁ bodhisatte madhuraphalāni ceva bhisamuḷālāni ca pokkharamadhunā yojetvā pañcasate paccekabuddhe bhojente cūḷasubhaddā attanā laddhaphalāphalaṁ paccekabuddhānaṁ datvā: “Bhante, ito cavitvā maddarājakule nibbattitvā subhaddā nāma rājakaññā hutvā vayappattā bārāṇasirañño aggamahesibhāvaṁ patvā tassa piyā manāpā taṁ attano ruciṁ kāretuṁ samatthā hutvā tassa ācikkhitvā ekaṁ luddakaṁ pesetvā imaṁ hatthiṁ visapītena sallena vijjhāpetvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā chabbaṇṇaraṁsiṁ [PTS 5.40] vissajjente yamakadante āharāpetuṁ samatthā homī” ti patthanaṁ ṭhapesi. Sā tato paṭṭhāya gocaraṁ aggahetvā sussitvā nacirasseva kālaṁ katvā maddaraṭṭhe rājaaggamahesiyā kucchimhi nibbatti, subhaddātissā nāmaṁ kariṁsu. Atha naṁ vayappattaṁ bārāṇasirañño adaṁsu. Sā tassa piyā ahosi manāpā, soḷasannaṁ itthisahassānaṁ jeṭṭhikā hutvā jātissarañāṇañca paṭilabhi. Sā cintesi: “samiddhā me patthanā, idāni tassa nāgassa yamakadante āharāpessāmī” ti. Tato sarīraṁ telena makkhetvā kiliṭṭhavatthaṁ nivāsetvā gilānākāraṁ dassetvā sirigabbhaṁ pavisitvā mañcake nipajji. Rājā: “Kuhiṁ subhaddā” ti vatvā: “Gilānā” ti sutvā sirigabbhaṁ pavisitvā mañcake nisīditvā tassā piṭṭhiṁ parimajjanto paṭhamaṁ gāthamāha.

97. Kiṁ nu socasinuccaṅgi, paṇḍūsi varavaṇṇini,
Milāyasi visālakkhi, mālāva parimadditā ti.

Tattha anuccaṅgī ti kañcanasannibhasarīre. Mālāva parimadditā ti hatthehi parimadditā padumamālā viya.

Taṁ sutvā sā itaraṁ gāthamāha.

98. Dohaḷo me mahārāja, supinantenupajjhagā,
Na so sulabharūpova, yādiso mama dohaḷo ti.

Tattha na so ti yādiso mama supinantenupajjhagā supine passantiyā mayā diṭṭho dohaḷo, so sulabharūpo viya na hoti, dullabho so, mayhaṁ pana taṁ alabhantiyā jīvitaṁ natthīti avaca.

Taṁ sutvā rājā gāthamāha.

99. Ye keci mānusā kāmā, idha lokamhi nandane,
Sabbe te pacurā mayhaṁ, ahaṁ te dammi dohaḷan-ti.

Tattha pacurā ti bahū sulabhā.

Taṁ sutvā devī, “mahārāja, dullabho mama dohaḷo, na taṁ idāni kathemi, yāvattakā pana te vijite luddā, te sabbe sannipātetha [PTS 5.41], tesaṁ majjhe kathessāmī” ti dīpentī anantaraṁ gāthamāha.

100. Luddā deva samāyantu, ye keci vijite tava,
Etesaṁ ahamakkhissaṁ, yādiso mama dohaḷo ti.

Rājā: “Sādhū” ti sirigabbhā nikkhamitvā: “Yāvatikā tiyojanasatike kāsikaraṭṭhe luddā, tesaṁ sannipātatthāya bheriṁ carāpethā” ti amacce āṇāpesi. Te tathā akaṁsu. Nacirasseva kāsiraṭṭhavāsino luddā yathābalaṁ paṇṇākāraṁ gahetvā āgantvā āgatabhāvaṁ rañño ārocāpesuṁ. Te sabbe pi saṭṭhisahassamattā ahesuṁ. Rājā tesaṁ āgatabhāvaṁ ñatvā vātapāne ṭhito hatthaṁ pasāretvā tesaṁ āgatabhāvaṁ deviyā kathento āha:

101. Ime te luddakā devi, katahatthā visāradā,
Vanaññū ca migaññū ca, mamatthe cattajīvitā ti.

Tattha ime teti ye tvaṁ sannipātāpesi, ime te. Katahatthāti vijjhanachedanesu katahatthā kusalā susikkhitā. Visāradāti nibbhayā. Vanaññū ca migaññū cāti vanāni ca mige ca jānanti. Mamattheti sabbe pi cete mamatthe cattajīvitā, yamahaṁ icchāmi, taṁ karontīti.

Taṁ sutvā devī te āmantetvā itaraṁ gāthamāha.

102. Luddaputtā nisāmetha, yāvantettha samāgatā,
Chabbisāṇaṁ gajaṁ setaṁ, addasaṁ supine ahaṁ,
Tassa dantehi me attho, alābhe natthi jīvitan-ti.

Tattha nisāmethāti suṇātha. Chabbisāṇanti chabbaṇṇavisāṇaṁ.

Taṁ sutvā luddaputtā āhaṁsu:

103. Na no pitūnaṁ na pitāmahānaṁ, diṭṭho suto kuñjaro chabbisāṇo,
Yamaddasā [PTS 5.42] supine rājaputtī, akkhāhi no yādiso hatthināgo ti.

Tattha pitūnanti karaṇatthe sāmivacanaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: devi neva amhākaṁ pitūhi, na pitāmahehi evarūpo kuñjaro diṭṭhapubbo, pageva amhehi, tasmā attanā diṭṭhalakkhaṇavasena akkhāhi no, yādiso tayā diṭṭho hatthināgoti.

Anantaragāthā pi teheva vuttā:

104. Disā catasso vidisā catasso, uddhaṁ adho dasa disā imāyo,
Katamaṁ disaṁ tiṭṭhati nāgarājā, yamaddasā supine chabbisāṇan-ti.

Tattha disāti disāsu. Katamanti etāsu disāsu katamāya disāyāti.

Evaṁ vutte subhaddā sabbe ludde oloketvā tesaṁ antare patthaṭapādaṁ bhattapuṭasadisajaṅghaṁ mahājāṇukaṁ mahāphāsukaṁ bahalamassutambadāṭhikaṁ nibbiddhapiṅgalaṁ dussaṇṭhānaṁ bībhacchaṁ sabbesaṁ matthakamatthakena paññāyamānaṁ mahāsattassa pubbaveriṁ sonuttaraṁ nāma nesādaṁ disvā: “Esa mama vacanaṁ kātuṁ sakkhissatī” ti rājānaṁ anujānāpetvā taṁ ādāya sattabhūmikapāsādassa uparimatalaṁ āruyha uttarasīhapañjaraṁ vivaritvā uttarahimavantābhimukhaṁ hatthaṁ pasāretvā catasso gāthā abhāsi:

105. Ito ujuṁ uttariyaṁ disāyaṁ, atikkamma so satta girī brahmante,
Suvaṇṇapasso nāma girī uḷāro, supupphito kimpurisānuciṇṇo.

106. Āruyha selaṁ bhavanaṁ kinnarānaṁ, olokaya pabbatapādamūlaṁ,
Atha [PTS 5.43] dakkhasī meghasamānavaṇṇaṁ, nigrodharājaṁ aṭṭhasahassapādaṁ.

107. Tatthacchatī kuñjaro chabbisāṇo, sabbaseto duppasaho parebhi,
Rakkhanti naṁ aṭṭhasahassanāgā, īsādantā vātajavappahārino.

108. Tiṭṭhanti te tumūlaṁ passasantā, kuppanti vātassa pi eritassa,
Manussabhūtaṁ pana tattha disvā, bhasmaṁ kareyyuṁ nāssa rajo pi tassā ti.

Tattha ito ti imamhā ṭhānā. Uttariyan-ti uttarāya. Uḷāro ti mahā itarehi chahi pabbatehi uccataro. Olokayā ti ālokeyyāsi. Tatthacchatī ti tasmiṁ nigrodhamūle gimhasamaye udakavātaṁ sampaṭicchanto tiṭṭhati. Duppasaho ti aññe taṁ upagantvā pasayhakāraṁ kātuṁ samatthā nāma natthīti duppasaho parebhi. Īsādantā ti rathīsāya samānadantā. Vātajavappahārino ti vātajavena gantvā paccāmitte paharaṇasīlā evarūpā aṭṭhasahassanāgā nāgarājānaṁ rakkhanti. Tumūlan-ti bhiṁsanakaṁ mahāsaddānubandhaṁ assāsaṁ muñcantā tiṭṭhanti. Eritassā ti vātapaharitassa yaṁ saddānubandhaṁ eritaṁ calanaṁ kampanaṁ, tassa pi kuppanti, evaṁpharusā te nāgā. Nāssā ti tassa nāsavātena viddhaṁsetvā bhasmaṁ katassa tassa rajo pi na bhaveyyāti.

Taṁ sutvā sonuttaro maraṇabhayabhīto āha:

109. Bahū hime rājakulamhi santi, piḷandhanā jātarūpassa devi,
Muttā [PTS 5.44] maṇī veḷuriyāmayā ca, kiṁ kāhasi dantapiḷandhanena,
Māretukāmā kuñjaraṁ chabbisāṇaṁ, udāhu ghātessasi luddaputte ti.

Tattha piḷandhanā ti ābharaṇāni. Veḷuriyāmayā ti veḷuriyamayāni. Ghātessasī ti udāhu piḷandhanāpadesena luddaputte ghātāpetukāmāsīti pucchati.

Tato devī gāthamāha.

110. Sā issitā dukkhitā casmi ludda, uddhañca sussāmi anussarantī,
Karohi me luddaka etamatthaṁ, dassāmi te gāmavarāni pañcā ti.

Tattha ti sā ahaṁ. Anussarantī ti tena vāraṇena pure mayi kataṁ veraṁ anussaramānā. Dassāmi te ti etasmiṁ te atthe nipphādite saṁvacchare satasahassuṭṭhānake pañca gāmavare dadāmīti.

Evañca pana vatvā: “Samma luddaputta ahaṁ ‘etaṁ chaddantahatthiṁ mārāpetvā yamakadante āharāpetuṁ samatthā homī’ ti pubbe paccekabuddhānaṁ dānaṁ datvā patthanaṁ paṭṭhapesiṁ, mayā supinantena diṭṭhaṁ nāma natthi, sā pana mayā patthitapatthanā samijjhissati, tvaṁ gacchanto mā bhāyī” ti taṁ samassāsetvā pesesi. So: “Sādhu, ayye” ti tassā vacanaṁ sampaṭicchitvā: “Tena hi me pākaṭaṁ katvā tassa vasanaṭṭhānaṁ kathehī” ti pucchanto imaṁ gāthamāha.

111. Katthacchatī kattha mupeti ṭhānaṁ, vīthissa kā nhānagatassa hoti,
Kathañhi so nhāyati nāgarājā, kathaṁ vijānemu gatiṁ gajassā ti.

Tattha katthacchatī ti kattha vasati. Kattha mupetī ti kattha upeti, kattha tiṭṭhatī ti attho. Vīthissa kā ti tassa nhānagatassa kā vīthi hoti, kataramaggena so gacchati. Kathaṁ vijānemu gatin-ti tayā akathite mayaṁ kathaṁ tassa nāgarājassa gatiṁ vijānissāma, tasmā kathehi noti attho.

Tato [PTS 5.45] sā jātissarañāṇena paccakkhato diṭṭhaṭṭhānaṁ tassa ācikkhantī dve gāthā abhāsi:

112. Tattheva sā pokkharaṇī adūre, rammā sutitthā ca mahodikā ca,
Sampupphitā bhamaragaṇānuciṇṇā, ettha hi so nhāyati nāgarājā.

113. Sīsaṁ nahātuppalamālabhārī, sabbaseto puṇḍarīkattacaṅgī,
Āmodamāno gacchati sanniketaṁ, purakkhatvā mahesiṁ sabbabhaddan-ti.

Tattha tatthevā ti tassa vasanaṭṭhāne yeva. Pokkharaṇī ti chaddantadahaṁ sandhāyāha. Sampupphitā ti duvidhehi kumudehi tividhehi uppalehi pañcavaṇṇehi ca padumehi samantato pupphitā. Ettha hi so ti so nāgarājā ettha chaddantadahe nhāyati. Uppalamālabhārī ti uppalādīnaṁ jalajathalajānaṁ pupphānaṁ mālaṁ dhārento. Puṇḍarīkattacaṅgī ti puṇḍarīkasadisatacena odātena aṅgena samannāgato. Āmodamāno ti āmoditapamodito. Sanniketan-ti attano vasanaṭṭhānaṁ. Purakkhatvā ti sabbabhaddaṁ nāma mahesiṁ purato katvā aṭṭhahi nāgasahassehi parivuto attano vasanaṭṭhānaṁ gacchatīti.

Taṁ sutvā sonuttaro: “Sādhu ayye, ahaṁ taṁ vāraṇaṁ māretvā tassa dante āharissāmī” ti sampaṭicchi. Athassa sā tuṭṭhā sahassaṁ datvā: “Gehaṁ tāva gaccha, ito sattāhaccayena tattha gamissasī” ti taṁ uyyojetvā kammāre pakkosāpetvā: “Tātā amhākaṁ vāsipharasu-kuddāla-nikhādana-muṭṭhikaveḷugumbacchedana-sattha-tiṇalāyana-asilohadaṇḍakakacakhāṇuka- ayasiṅghāṭakehi attho, sabbaṁ sīghaṁ katvā āharathā” ti āṇāpetvā cammakāre pakkosāpetvā: “Tātā amhākaṁ kumbhabhāragāhitaṁ cammabhastaṁ kātuṁ vaṭṭati, cammayottavarattahatthipādaupāhanacammachattehi pi no attho, sabbaṁ sīghaṁ katvā āharathā” ti āṇāpesi. Te ubho pi sabbāni tāni sīghaṁ katvā āharitvā [PTS 5.46] adaṁsu. Sā tassa pātheyyaṁ saṁvidahitvā araṇisahitaṁ ādiṁ katvā sabbaṁ upakaraṇañca baddhasattumādiṁ katvā pātheyyañca cammabhastāyaṁ pakkhi pi, taṁ sabbam-pi kumbhabhāramattaṁ ahosi.

Sonuttaro pi attano parivacchaṁ katvā sattame divase āgantvā deviṁ vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṁ sā: “Niṭṭhitaṁ te samma sabbūpakaraṇaṁ, imaṁ tāva pasibbakaṁ gaṇhā” ti āha. So pana mahāthāmo pañcannaṁ hatthīnaṁ balaṁ dhāreti, tasmā tambūlapasibbakaṁ viya ukkhipitvā upakacchantare ṭhapetvā rittahattho viya aṭṭhāsi. Subhaddā luddassa puttadārānaṁ paribbayaṁ datvā rañño ācikkhitvā sonuttaraṁ uyyojesi. So pi rājānañca deviñca vanditvā rājanivesanā oruyha rathe ṭhatvā mahantena parivārena nagarā nikkhamitvā gāmanigamajanapadaparamparāya paccantaṁ patvā jānapade nivattetvā paccantavāsīhi saddhiṁ araññaṁ pavisitvā manussapathaṁ atikkamma paccantavāsino pi nivattetvā ekako va gacchanto tiṁsayojanaṁ patvā paṭhamaṁ dabbagahanaṁ kāsagahanaṁ tiṇagahanaṁ tulasigahanaṁ saragahanaṁ tirivacchagahananti cha gahanāni, kaṇṭakaveḷugumbagahanāni vettagahanaṁ omissakagahanaṁ naḷagahanaṁ saragahanasadisaṁ uragena pi dubbinivijjhaṁ ghanavanagahanaṁ rukkhagahanaṁ veḷugahanaṁ aparam-pi veḷugumbagahanaṁ kalalagahanaṁ udakagahanaṁ pabbatagahananti aṭṭhārasa gahanāni paṭipāṭiyā patvā dabbagahanādīni asitena lāyitvā tulasigahanādīni veḷugumbacchedanasatthena chinditvā rukkhe pharasunā koṭṭetvā atimahante rukkhe nikhādanena vijjhitvā maggaṁ karonto veḷuvane nisseṇiṁ katvā veḷugumbaṁ āruyha veḷuṁ chinditvā aparassa veḷugumbassa upari pātetvā veḷugumbamatthakena gantvā kalalagahane sukkharukkhapadaraṁ [PTS 5.47] attharitvā tena gantvā aparaṁ attharitvā itaraṁ ukkhipitvā puna purato attharanto taṁ atikkamitvā udakagahane doṇiṁ katvā tāya udakagahanaṁ taritvā pabbatapāde ṭhatvā ayasiṅghāṭakaṁ yottena bandhitvā uddhaṁ khipitvā pabbate laggāpetvā yottenāruyha vajiraggena lohadaṇḍena pabbataṁ vijjhitvā khāṇukaṁ koṭṭetvā tattha ṭhatvā siṅghāṭakaṁ ākaḍḍhitvā puna upari laggāpetvā tattha ṭhito cammayottaṁ olambetvā taṁ ādāya otaritvā heṭṭhimakhāṇuke bandhitvā vāmahatthena yottaṁ gahetvā dakkhiṇahatthena muggaraṁ ādāya yottaṁ paharitvā khāṇukaṁ nīharitvā puna abhiruhati. Etenupāyena pabbatamatthakaṁ abhiruyha parato otaranto purimanayeneva paṭhamaṁ pabbatamatthake khāṇukaṁ koṭṭetvā cammapasibbake yottaṁ bandhitvā khāṇuke veṭhetvā sayaṁ antopasibbake nisīditvā makkaṭakānaṁ makkaṭasuttavissajjanākārena yottaṁ viniveṭhento otarati. Cammachattena vātaṁ gāhāpetvā sakuṇo viya otaratīti pi vadanti yeva.

Evaṁ tassa subhaddāya vacanaṁ ādāya nagarā nikkhamitvā sattarasa gahanāni atikkamitvā pabbatagahanaṁ patvā tatrā pi cha pabbate atikkamitvā suvaṇṇapassapabbatamatthakaṁ āruḷhabhāvaṁ āvikaronto satthā āha:

114. Tattheva so uggahetvāna vākyaṁ, ādāya tūṇiñca dhanuñca luddo,
Vituriyati satta girī brahante, suvaṇṇapassaṁ nāma giriṁ uḷāraṁ.

115. Āruyha selaṁ bhavanaṁ kinnarānaṁ, olokayī pabbatapādamūlaṁ,
Tatthaddasā meghasamānavaṇṇaṁ, nigrodharājaṁ aṭṭhasahassapādaṁ.

116. Tatthaddasā [PTS 5.48] kuñjaraṁ chabbisāṇaṁ, sabbasetaṁ duppasahaṁ parebhi,
Rakkhanti naṁ aṭṭhasahassanāgā, īsādantā vātajavappahārino.

117. Tatthaddasā pokkharaṇiṁ adūre, rammaṁ sutitthañca mahodikañca,
Sampupphitaṁ bhamaragaṇānuciṇṇaṁ, yattha hi so nhāyati nāgarājā.

118. Disvāna nāgassa gatiṁ ṭhitiñca, vīthissayā nhānagatassa hoti,
Opātamāgacchi anariyarūpo, payojito cittavasānugāyā ti.

Tattha so ti, bhikkhave, so luddo tattheva sattabhūmikapāsādatale ṭhitāya tassā subhaddāya vacanaṁ uggahetvā saratūṇiñca mahādhanuñca ādāya pabbatagahanaṁ patvā: “Kataro nu kho suvaṇṇapassapabbato nāmā” ti satta mahāpabbate vituriyati, tasmiṁ kāle tuleti tīreti. So evaṁ tīrento suvaṇṇapassaṁ nāma giriṁ uḷāraṁ disvā: “Ayaṁ so bhavissatī” ti cintesi. Olokayī ti taṁ kinnarānaṁ bhavanabhūtaṁ pabbataṁ āruyha subhaddāya dinnasaññāvasena heṭṭhā olokesi. Tatthā ti tasmiṁ pabbatapādamūle avidūre yeva taṁ nigrodhaṁ addasa.

Tatthā ti tasmiṁ nigrodharukkhamūle ṭhitaṁ. Tatthā ti tattheva antopabbate tassa nigrodhassāvidūre yattha so nhāyati, taṁ pokkharaṇiṁ addasa. Disvānā ti suvaṇṇapassapabbatā oruyha hatthīnaṁ gatakāle hatthipādaupāhanaṁ āruyha tassa nāgarañño gataṭṭhānaṁ nibaddhavasanaṭṭhānaṁ upadhārento: “Iminā maggena gacchati, idha nhāyati, nhatvā uttiṇṇo, idha tiṭṭhatī” ti sabbaṁ disvā ahirikabhāvena anariyarūpo tāya cittavasānugāya payojito, tasmā opātaṁ āgacchi paṭipajji, āvāṭaṁ khaṇī ti attho.

Tatrāyaṁ anupubbikathā: “so kira mahāsattassa vasanokāsaṁ sattamāsādhikehi sattahi saṁvaccharehi sattahi ca divasehi patvā vuttanayeneva tassa vasanokāsaṁ sallakkhetvā: “Idha āvāṭaṁ khaṇitvā tasmiṁ ṭhito vāraṇādhipatiṁ visapītena sallena vijjhitvā jīvitakkhayaṁ pāpessāmī” ti vavatthapetvā araññaṁ pavisitvā thambhādīnaṁ atthāya rukkhe chinditvā dabbasambhāre sajjetvā hatthīsu [PTS 5.49] nhānatthāya gatesu tassa vasanokāse mahākuddālena caturassaṁ āvāṭaṁ khaṇitvā uddhatapaṁsuṁ bījaṁ vapanto viya udakena vikiritvā udukkhalapāsāṇānaṁ upari thambhe patiṭṭhapetvā tulā ca kāje ca datvā padarāni attharitvā kaṇḍappamāṇaṁ chiddaṁ katvā upari paṁsuñca kacavarañca pakkhipitvā ekena passena attano pavisanaṭṭhānaṁ katvā evaṁ niṭṭhite āvāṭe paccūsakāle yeva patisīsakaṁ paṭimuñcitvā kāsāyāni paridahitvā saddhiṁ visapītena sallena dhanuṁ ādāya āvāṭaṁ otaritvā aṭṭhāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

119. Khaṇitvāna kāsuṁ phalakehi chādayi, attānamodhāya dhanuñca luddo,
Passāgataṁ puthusallena nāgaṁ, samappayī dukkaṭakammakārī.

120. Viddho ca nāgo koñcamanādi ghoraṁ, sabbe ca nāgā ninnaduṁ ghorarūpaṁ,
Tiṇañca kaṭṭhañca raṇaṁ karontā, dhāviṁsu te aṭṭha disā samantato.

121. Vadhissametanti parāmasanto, kāsāvamaddakkhi dhajaṁ isīnaṁ,
Dukkhena phuṭṭhassudapādi saññā, arahaddhajo sabbhi avajjharūpo ti.

Tattha odhāyā ti odahitvā pavesetvā. Passāgatan-ti attano āvāṭassa passaṁ āgataṁ. So kira dutiyadivase āgantvā nhatvā uttiṇṇo tasmiṁ mahāvisālamālake nāma padese aṭṭhāsi. Athassa sarīrato udakaṁ nābhipadesena ogalitvā tena chiddena luddassa sarīre pati. Tāya saññāya so mahāsattassa āgantvā ṭhitabhāvaṁ ñatvā taṁ passāgataṁ puthunā sallena samappayi vijjhi. Dukkaṭakammakārī ti tassa mahāsattassa kāyikacetasikassa dukkhassa uppādanena dukkaṭassa kammassa kārako.

Koñcamanādī ti koñcanādaṁ akari. Tassa kira taṁ sallaṁ nābhiyaṁ pavisitvā pihakādīni sañcuṇṇetvā antāni chinditvā piṭṭhibhāgaṁ [PTS 5.50] pharasunā padālentaṁ viya uggantvā ākāse pakkhandi. Bhinnarajatakumbhato rajanaṁ viya pahāramukhena lohitaṁ pagghari, balavavedanā uppajji. So vedanaṁ adhivāsetuṁ asakkonto vedanāppatto sakalapabbataṁ ekaninnādaṁ karonto tikkhattuṁ mahantaṁ koñcanādaṁ nadi. Sabbe cā ti te pi sabbe aṭṭhasahassanāgā taṁ saddaṁ sutvā maraṇabhayabhītā ghorarūpaṁ ninnaduṁ anuravaṁ kariṁsu. Raṇaṁ karontā ti tena saddena gantvā chaddantavāraṇaṁ vedanāppattaṁ disvā: “Paccāmittaṁ gaṇhissāmā” ti tiṇañca kaṭṭhañca cuṇṇavicuṇṇaṁ karontā samantā dhāviṁsu.

Vadhissametanti: “Bhikkhave, so chaddantavāraṇo disā pakkantesu nāgesu subhaddāya kareṇuyā passe ṭhatvā sandhāretvā samassāsayamānāya vedanaṁ adhivāsetvā kaṇḍassa āgataṭṭhānaṁ sallakkhento ‘sace idaṁ puratthimadisādīhi āgataṁ abhavissa, kumbhādīhi pavisitvā pacchimakāyīdīhi nikkhamissa, idaṁ pana nābhiyā pavisitvā ākāsaṁ pakkhandi, tasmā pathaviyaṁ ṭhitena vissaṭṭhaṁ bhavissatī’ ti upadhāretvā ṭhitaṭṭhānaṁ upaparikkhitukāmo: “Ko jānāti, kiṁ bhavissati, subhaddaṁ apanetuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā: “Bhadde, aṭṭhasahassanāgā mama paccāmittaṁ pariyesantā disā pakkhandā, tvaṁ idha kiṁ karosī” ti vatvā, “deva, ahaṁ tumhe sandhāretvā samassāsentī ṭhitā, khamatha me” ti tikkhattuṁ padakkhiṇaṁ katvā catūsu ṭhānesu vanditvā tāya ākāsaṁ pakkhandāya nāgarājā bhūmiṁ pādanakhena pahari, padaraṁ uppatitvā gataṁ. So chiddena olokento sonuttaraṁ disvā: “Vadhissāmi nan”-ti cittaṁ uppādetvā rajatadāmavaṇṇasoṇḍaṁ pavesetvā parāmasanto buddhānaṁ isīnaṁ dhajaṁ kāsāvaṁ addakkhi. Luddo kāsāvaṁ mahāsattassa hatthe ṭhapesi. So taṁ ukkhipitvā purato ṭhapesi. Athassa tena tathārūpena pi dukkhena phuṭṭhassa: “Arahaddhajo nāma sabbhi paṇḍitehi avajjharūpo, aññadatthu sakkātabbo garukātabboyevā” ti ayaṁ saññā udapādi.

So tena saddhiṁ sallapanto gāthādvayamāha.

122. Anikkasāvo kāsāvaṁ, yo vatthaṁ paridahissati,
Apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati.

123. Yo ca vantakasāvassa, sīlesu susamāhito,
Upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahatī ti.

Tassattho: samma luddaputta yo puriso rāgādīhi kasāvehi anikkasāvo indriyadamena ceva vacīsaccena ca apeto anupagato tehi guṇehi kasāvarasapītaṁ kāsāvavatthaṁ paridahati, so taṁ kāsāvaṁ nārahati, nānucchaviko so tassa [PTS 5.51] vatthassa. Yo pana tesaṁ kasāvānaṁ vantattā vantakasāvo assa sīlesu susamāhito supatiṭṭhito paripuṇṇasīlācāro, so taṁ kāsāvaṁ arahati nāmāti.

Evaṁ vatvā mahāsatto tasmiṁ cittaṁ nibbāpetvā: “Samma kimatthaṁ tvaṁ maṁ vijjhasi, kiṁ attano atthāya, udāhu aññena payojitosī” ti pucchi. Tamatthaṁ āvīkaronto satthā āha:

124. Samappito puthusallena nāgo, aduṭṭhacitto luddakamajjhabhāsi,
Kimatthayaṁ kissa vā samma hetu, mamaṁ vadhī kassa vāyaṁ payogo ti.

Tattha kimatthayan-ti āyatiṁ kiṁ patthento. Kissa vā ti kissa hetu kena kāraṇena, kiṁ nāma tava mayā saddhiṁ veranti adhippāyo. Kassa vā ti kassa vā aññassa ayaṁ payogo, kena payojito maṁ avadhī ti attho.

Athassa ācikkhanto luddo gāthamāha.

125. Kāsissa rañño mahesī bhadante, sā pūjitā rājakule subhaddā,
Taṁ addasā sā ca mamaṁ asaṁsi, dantehi atthoti ca maṁ avocā ti.

Tattha pūjitā ti aggamahesiṭṭhāne ṭhapetvā pūjitā. Addasā ti sā kira taṁ supinante addasa. Asaṁsī ti sā ca mama sakkāraṁ kāretvā: “Himavantapadese evarūpo nāma nāgo asukasmiṁ nāma ṭhāne vasatī” ti mamaṁ ācikkhi. Dantehī ti tassa nāgassa chabbaṇṇaraṁsisamujjalā dantā, tehi mama attho, piḷandhanaṁ kāretukāmāmhi, te me āharāti maṁ avocāti.

Taṁ sutvā: “Idaṁ cūḷasubhaddāya kamman”-ti ñatvā mahāsatto vedanaṁ adhivāsetvā: “Tassā mama dantehi attho natthi, maṁ māretukāmatāya pana pahiṇī” ti dīpento gāthādvayamāha.

126. Bahū hime dantayugā uḷārā, ye me pitūnañca pitāmahānaṁ,
Jānāti sā kodhanā rājaputtī, vadhatthikā veramakāsi bālā.

127. Uṭṭhehi [PTS 5.52] tvaṁ ludda kharaṁ gahetvā, dante ime chinda purā marāmi,
Vajjāsi taṁ kodhanaṁ rājaputtiṁ, nāgo hato handa imassa dantā ti.

Tattha ime ti tassa kira pitu pitāmahānaṁ dantā mā vinassantūti guhāyaṁ sannicitā, te sandhāya evamāha. Jānātī ti bahūnaṁ vāraṇānaṁ idha sannicihe dante jānāti. Vadhatthikā ti kevalaṁ pana sā maṁ māretukāmā appamattakaṁ dosaṁ hadaye ṭhapetvā attano veraṁ akāsi, evarūpena pharusakammena matthakaṁ pāpesi. Kharan-ti kakacaṁ. Purā marāmī ti yāva na marāmi. Vajjasī ti vadeyyāsi. Handa imassa dantā ti hato so mayā nāgo, manoratho te matthakappatto, gaṇha, ime tassa dantāti.

So tassa vacanaṁ sutvā nisīdanaṭṭhānā vuṭṭhāya kakacaṁ ādāya: “Dante chindissāmī” ti tassa santikaṁ upagato. So pana ubbedhato aṭṭhāsītihattho rajatapabbato viya ṭhito, tenassa so dantaṭṭhānaṁ na pāpuṇi. Atha mahāsatto kāyaṁ upanāmento heṭṭhāsīsako nipajji. Tadā nesādo mahāsattassa rajatadāmasadisaṁ soṇḍaṁ maddanto abhiruhitvā kelāsakūṭe viya kumbhe ṭhatvā mukhakoṭimaṁsaṁ dhanukena paharitvā anto pakkhipitvā kumbhato oruyha kakacaṁ antomukhe pavesesi, ubhohi hatthehi daḷhaṁ aparāparaṁ kaḍḍhi. Mahāsattassa balavavedanā uppajji, mukhaṁ lohitena pūri. Nesādo ito cito ca sañcārento kakacena chindituṁ nāsakkhi. Atha naṁ mahāsatto mukhato lohitaṁ chaḍḍetvā vedanaṁ adhivāsetvā: “Kiṁ samma chindituṁ na sakkosī” ti pucchi. “Āma, sāmī” ti. Mahāsatto satiṁ paccupaṭṭhapetvā: “Tena hi samma mama soṇḍaṁ ukkhipitvā kakacakoṭiṁ gaṇhāpehi, mama sayaṁ soṇḍaṁ ukkhipituṁ balaṁ natthī” ti āha. Nesādo tathā akāsi.

Mahāsatto soṇḍāya kakacaṁ gahetvā aparāparaṁ cāresi, dantā kaḷīrā viya chijjiṁsu. Atha naṁ te āharāpetvā gaṇhitvā: “Samma luddaputta ahaṁ ime dante tuyhaṁ dadamāno neva ‘mayhaṁ appiyā’ ti [PTS 5.53] dammi, na sakkattamārattabrahmattāni patthento, imehi pana me dantehi sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena sabbaññutaññāṇadantāva piyatarā, sabbaññutaññāṇappaṭivedhāya me idaṁ puññaṁ paccayo hotū” ti dante datvā: “Samma idaṁ ṭhānaṁ kittakena kālena āgatosī” ti pucchitvā: “Sattamāsasattadivasādhikehi sattahi saṁvaccharehī” ti vutte: “gaccha imesaṁ dantānaṁ ānubhāvena sattadivasabbhantare yeva bārāṇasiṁ pāpuṇissasī” ti vatvā tassa parittaṁ katvā taṁ uyyojesi. Uyyojetvā ca pana anāgatesu yeva tesu nāgesu subhaddāya ca anāgatāya kālamakāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

128. Uṭṭhāya so luddo kharaṁ gahetvā, chetvāna dantāni gajuttamassa,
Vaggū subhe appaṭime pathabyā, ādāya pakkāmi tato hi khippan-ti.

Tattha vaggū ti vilāsavante. Subhe ti sundare. Appaṭime ti imissaṁ pathaviyaṁ aññehi dantehi asadiseti.

Tasmiṁ pakkante te nāgā paccāmittaṁ adisvā āgamiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

129. Bhayaṭṭitā nāgavadhena aṭṭā, ye te nāgā aṭṭha disā vidhāvuṁ,
Adisvāna posaṁ gajapaccamittaṁ, paccāgamuṁ yena so nāgarājā ti.

Tattha bhayaṭṭitā ti maraṇabhayena upaddutā. Aṭṭā ti dukkhitā. Gajapaccamittan-ti gajassa paccāmittaṁ. Yena so ti yattha visālamālake so nāgarājā kālaṁ katvā kelāsapabbato viya patito, taṁ ṭhānaṁ paccāgamunti attho.

Tehi [PTS 5.54] pana saddhiṁ mahāsubhaddā pi āgatā. Te sabbe pi aṭṭhasahassanāgā tattha roditvā kanditvā mahāsattassa kulupakānaṁ paccekabuddhānaṁ santikaṁ gantvā, “bhante, tumhākaṁ paccayadāyako visapītena sallena viddho kālakato, sīvathikadassanamassa āgacchathā” ti vadiṁsu. Pañcasatā paccekabuddhā pi ākāsenāgantvā visālamālake otariṁsu. Tasmiṁ khaṇe dve taruṇanāgā nāgarañño sarīraṁ dantehi ukkhipitvā paccekabuddhe vandāpetvā citakaṁ āropetvā jhāpayiṁsu. Paccekabuddhā sabbarattiṁ āḷāhane dhammasajjhāyamakaṁsu. Aṭṭhasahassanāgā āḷāhanaṁ nibbāpetvā vanditvā nhatvā mahāsubhaddaṁ purato katvā attano vasanaṭṭhānaṁ agamaṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

130. Te tattha kanditvā roditvāna nāgā, sīse sake paṁsukaṁ okiritvā,
Agamaṁsu te sabbe sakaṁ niketaṁ, purakkhatvā mahesiṁ sabbabhaddan-ti.

Tattha paṁsukan-ti āḷāhanapaṁsukaṁ.

Sonuttaro pi appatte yeva sattame divase dante ādāya bārāṇasiṁ sampāpuṇi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

131. Ādāya dantāni gajuttamassa, vaggū subhe appaṭime pathabyā,
Suvaṇṇarājīhi samantamodare, so luddako kāsipuraṁ upāgami,
Upanesi so rājakaññāya dante, nāgo hato handa imassa dantā ti.

Tattha suvaṇṇarājīhī ti suvaṇṇarājiraṁsīhi. Samantamodare ti samantato obhāsante sakalavanasaṇḍaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ viya karonte. Upanesī ti ahaṁ chaddantavāraṇassa chabbaṇṇaraṁsivissajjane yamakadante ādāya [PTS 5.55] āgacchāmi, nagaraṁ alaṅkārāpethāti deviyā sāsanaṁ pesetvā tāya rañño ārocāpetvā devanagaraṁ viya nagare alaṅkārāpite sonuttaro pi nagaraṁ pavisitvā pāsādaṁ āruhitvā dante upanesi, upanetvā ca pana, “ayye, yassa kira tumhe appamattakaṁ dosaṁ hadaye karittha, so nāgo mayā hato mato, ‘matabhāvaṁ me āroceyyāsī’ ti āha, tassa matabhāvaṁ tumhe jānātha, gaṇhatha, ime tassa dantā” ti dante adāsi.

Sā mahāsattassa chabbaṇṇaraṁsivicittadante maṇitālavaṇṭena gahetvā ūrūsu ṭhapetvā purimabhave attano pirasāmikassa dante olokentī: “Evarūpaṁ sobhaggappattaṁ vāraṇaṁ visapītena sallena jīvitakkhayaṁ pāpetvā ime dante chinditvā sonuttaro āgato” ti mahāsattaṁ anussarantī sokaṁ uppādetvā adhivāsetuṁ nāsakkhi. Athassā tattheva hadayaṁ phali, taṁ divasam-eva kālamakāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

132. Disvāna dantāni gajuttamassa, bhattuppiyassa purimāya jātiyā,
Tattheva tassā hadayaṁ aphāli, teneva sā kālamakāsi bālā ti.

133. Sambodhipatto sa mahānubhāvo, sitaṁ akāsī parisāya majjhe,
Pucchiṁsu bhikkhū suvimuttacittā, nākāraṇe pātukaronti buddhā.

134. Yamaddasātha dahariṁ kumāriṁ, kāsāyavatthaṁ anagāriyaṁ carantiṁ,
Sā kho tadā rājakaññā ahosi, ahaṁ tadā nāgarājā ahosiṁ.

135. Ādāya dantāni gajuttamassa, vaggū subhe appaṭime pathabyā,
Yo [PTS 5.56] luddako kāsipuraṁ upāgami, so kho tadā devadatto ahosi.

136. Anāvasūraṁ cirarattasaṁsitaṁ, uccāvacaṁ caritamidaṁ purāṇaṁ,
Vītaddaro vītasoko visallo, sayaṁ abhiññāya abhāsi buddho.

137. Ahaṁ vo tena kālena, ahosiṁ tattha bhikkhavo,
Nāgarājā tadā homi, evaṁ dhāretha jātakan-ti.

Imā gāthā dasabalassa guṇe vaṇṇentehi dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitā.

Tattha sitaṁ akāsī ti so sambodhippatto satthā mahānubhāvo alaṅkatadhammasabhāyaṁ alaṅkatadhammāsane parisamajjhe nisinno ekadivasaṁ sitaṁ akāsi. Nākāraṇe ti: “Bhante, buddhā nāma akāraṇe sitaṁ na karonti, tumhehi ca sitaṁ kataṁ, kena nu kho kāraṇena sitaṁ katan”-ti mahākhīṇāsavā bhikkhū pucchiṁsu. Yamaddasāthā ti evaṁ puṭṭho, āvuso, satthā attano sitakāraṇaṁ ācikkhanto ekaṁ daharabhikkhuniṁ dassetvā evamāha: “bhikkhave, yaṁ ekaṁ daharaṁ yobbanappattaṁ kumāriṁ kāsāyavatthaṁ anagāriyaṁ upetaṁ pabbajitvā imasmiṁ sāsane carantiṁ addasātha passatha, sā tadā ‘visapītena sallena nāgarājaṁ vijjhitvā vadhehī”‘ ti sonuttarassa pesetā rājakaññā ahosi. Tena gantvā jīvitakkhayaṁ pāpito ahaṁ tadā so nāgarājā ahosinti attho. Devadatto ti, bhikkhave, idāni devadatto tadā so luddako ahosi.

Anāvasūran-ti na avasūraṁ, anatthaṅgatasūriyanti attho. Cirarattasaṁsitan-ti ito ciraratte anekavassakoṭimatthake saṁsitaṁ saṁsaritaṁ anuciṇṇaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: āvuso, ito anekavassakoṭimatthake saṁsaritam-pi pubbaṇhe kataṁ taṁ divasam-eva sāyanhe saranto viya attano caritavasena uccattā tāya rājadhītāya ca sonuttarassa ca caritavasena nīcattā uccānīcaṁ caritaṁ idaṁ purāṇaṁ rāgādīnaṁ darānaṁ vigatatāya vītaddaro, ñātidhanasokādīnaṁ abhāvena vītasoko, rāgasallādīnaṁ vigatattā visallo attanāva jānitvā buddho abhāsīti. Ahaṁ vo ti ettha vo ti nipātamattaṁ, bhikkhave, ahaṁ tena kālena tattha chaddantadahe ahosinti attho. Nāgarājā ti honto ca pana na añño koci tadā homi, atha kho nāgarājā homī ti attho. Evaṁ cārethā ti tumhe taṁ jātakaṁ evaṁ dhāretha uggaṇhātha pariyāpuṇāthāti.

Imañca [PTS 5.57] pana dhammadesanaṁ sutvā bahū sotāpannādayo ahesuṁ. Sā pana bhikkhunī pacchā vipassitvā arahattaṁ pattāti.

Chaddantajātakavaṇṇanā catutthā

JA 515: Sambhavajātakavaṇṇanā

Rajjañca paṭipannāsmā ti idaṁ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṁ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu mahāummaṅgajātake (JA. 542) āvi bhavissati.

Atīte pana kururaṭṭhe indapatthanagare dhanañcayakorabyo nāma rājā rajjaṁ kāresi. Tassa sucirato nāma brāhmaṇo purohito atthadhammānusāsako ahosi. Rājā dānādīni puññāni karonto dhammena rajjamanusāsi. So ekadivasaṁ dhammayāgaṁ nāma pañhaṁ abhisaṅkharitvā sucirataṁ nāma brāhmaṇaṁ purohitaṁ āsane nisīdāpetvā sakkāraṁ katvā pañhaṁ pucchanto catasso gāthāyo abhāsi:

138. Rajjañca paṭipannāsma, ādhipaccaṁ sucīrata,
Mahattaṁ pattumicchāmi, vijetuṁ pathaviṁ imaṁ.

139. Dhammena no adhammena, adhammo me na ruccati,
Kicco va dhammo carito, rañño hoti sucīrata.

140. Idha cevāninditā yena, pecca yena aninditā,
Yasaṁ devamanussesu, yena pappomu brāhmaṇa.

141. Yohaṁ atthañca dhammañca, kattumicchāmi brāhmaṇa,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, brāhmaṇakkhāhi pucchito ti.

Tattha rajjanti, ācariya, mayaṁ imasmiṁ sattayojanike indapatthanagare rajjañca, tiyojanasatike kururaṭṭhe issarabhāvasaṅkhātaṁ ādhipaccañca. Paṭipannāsmā ti adhigatā bhavāma. Mahattan-ti idāni mahantabhāvaṁ. Pattumicchāmi vijetun-ti imaṁ pathaviṁ dhammena abhibhavituṁ ajjhottharituṁ icchāmi. Kiccovā ti avasesajanehi rañño carito dhammo kicco karaṇīyataro. Rājānuvattako hi loko, so tasmiṁ dhammike sabbo pi dhammiko hoti. Tasmā esa dhammo nāma rañño va kiccoti.

Idha cevāninditā ti yena mayaṁ idhaloke paraloke [PTS 5.58] ca aninditā. Yena pappomū ti yena mayaṁ nirayādīsu anibbattitvā devesu ca manussesu ca yasaṁ issariyaṁ sobhaggaṁ pāpuṇeyyāma, taṁ no kāraṇaṁ kathehīti. Yohanti, brāhmaṇa, yo ahaṁ phalavipākasaṅkhātaṁ atthañca tassa atthassa hetubhūtaṁ dhammañca kattuṁ samādāya vattituṁ uppādetuñca icchāmi. Taṁ tvan-ti tassa mayhaṁ tvaṁ sukheneva nibbānagāmimaggaṁ āruyha apaṭisandhikabhāvaṁ patthentassa taṁ atthañca dhammañca pucchito akkhāhi, pākaṭaṁ katvā kathehīti brāhmaṇaṁ dhammayāgapañhaṁ pucchi.

Ayaṁ pana pañho gambhīro buddhavisayo, sabbaññubuddham-eva taṁ pucchituṁ yuttaṁ, tasmiṁ asati sabbaññutaññāṇapariyesakaṁ bodhisattanti. Sucirato pana attano abodhisattatāya pañhaṁ kathetuṁ nāsakkhi, asakkonto ca paṇḍitamānaṁ akatvā attano asamatthabhāvaṁ kathento gāthamāha.

142. Nāññatra vidhurā rāja, etadakkhātumarahati,
Yaṁ tvaṁ atthañca dhammañca, kattumicchasi khattiyā ti.

Tassattho: avisayo esa, mahārāja, pañho mādisānaṁ. Ahañhi nevassa ādiṁ, na pariyosānaṁ passāmi, andhakāraṁ paviṭṭho viya homi. Bārāṇasirañño pana purohito vidhuro nāma brāhmaṇo atthi, so etaṁ ācikkheyya, taṁ ṭhapetvā yaṁ tvaṁ atthañca dhammañca kattumicchasi, etaṁ akkhātuṁ na añño arahatīti.

Rājā tassa vacanaṁ sutvā: “Tena hi, brāhmaṇa, khippaṁ tassa santikaṁ gacchāhī” ti paṇṇākāraṁ datvā taṁ pesetukāmo hutvā gāthamāha.

143. Ehi kho pahito gaccha, vidhurassa upantikaṁ,
Nikkhañcimaṁ suvaṇṇassa, haraṁ gaccha sucīrata,
Abhihāraṁ imaṁ dajjā, atthadhammānusiṭṭhiyā ti.

Tattha upantikan-ti santikaṁ. Nikkhan-ti pañcasuvaṇṇo eko nikkho. Ayaṁ pana rattasuvaṇṇassa nikkhasahassaṁ datvā evamāha. Imaṁ dajjā ti tena imasmiṁ dhammayāgapañhe kathite tassa atthadhammānusiṭṭhiyā abhihārapūjaṁ karonto imaṁ nikkhasahassaṁ dadeyyāsīti.

Evañca [PTS 5.59] pana vatvā pañhavissajjanassa likhanatthāya satasahassagghanakaṁ suvaṇṇapaṭṭañca gamanatthāya yānaṁ, parivāratthāya balakāyaṁ, tañca paṇṇākāraṁ datvā taṅkhaṇaññeva uyyojesi. So pana indapatthanagarā nikkhamitvā ujukam-eva bārāṇasiṁ agantvā yattha yattha paṇḍitā vasanti, sabbāni tāni ṭhānāni upasaṅkamitvā sakalajambudīpe pañhassa vissajjetāraṁ alabhitvā anupubbena bārāṇasiṁ patvā ekasmiṁ ṭhāne nivāsaṁ gahetvā katipayehi janehi saddhiṁ pātarāsabhuñjanavelāya vidhurassa nivesanaṁ gantvā āgatabhāvaṁ ārocāpetvā tena pakkosāpito taṁ sake ghare bhuñjamānaṁ addasa. Tamatthaṁ āvikaronto satthā sattamaṁ gāthamāha.

144. Svādhippāgā bhāradvājo, vidhurassa upantikaṁ,
Tamaddasa mahābrahmā, asamānaṁ sake ghare ti.

Tattha svādhippāgā ti so bhāradvājagotto sucirato adhippāgā, gatoti attho. Mahābrahmā ti mahābrāhmaṇo. Asamānan-ti bhuñjamānaṁ.

So pana tassa bālasahāyako ekācariyakule uggahitasippo, tasmā tena saddhiṁ ekato bhuñjitvā bhattakiccapariyosāne sukhanisinno: “Samma kimatthaṁ āgatosī” ti puṭṭho āgamanakāraṇaṁ ācikkhanto aṭṭhamaṁ gāthamāha.

145. Raññohaṁ pahito dūto, korabyassa yasassino,
Atthaṁ dhammañca pucchesi’, iccabravi yudhiṭṭhilo,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, vidhurakkhāhi pucchito ti.

Tattha raññohan-ti ahaṁ rañño korabyassa yasassino dūto. Pahito ti tena pesito idhāgamiṁ. Pucchesī ti so yudhiṭṭhilagotto dhanañcayarājā maṁ dhammayāgapañhaṁ nāma pucchi, ahaṁ kathetuṁ asakkonto: “Tvaṁ sakkhissasī” ti ñatvā tassa ārocesiṁ, so ca paṇṇākāraṁ datvā pañhapucchanatthāya maṁ tava santikaṁ pesento: “Vidhurassa santikaṁ gantvā imassa pañhassa atthañca pāḷidhammañca puccheyyāsī” ti abravi. “Taṁ tvaṁ idāni mayā pucchito akkhāhī” ti.

Tadā [PTS 5.60] pana so brāhmaṇo: “Mahājanassa cittaṁ gaṇhissāmī” ti gaṅgaṁ pidahanto viya vinicchayaṁ vicāreti. Tassa pañhavissajjane okāso natthi. So tamatthaṁ ācikkhanto navamaṁ gāthamāha.

146. Gaṅgaṁ me pidahissanti, na taṁ sakkomi brāhmaṇa,
Apidhetuṁ mahāsindhuṁ, taṁ kathaṁ so bhavissati,
Na te sakkomi akkhātuṁ, atthaṁ dhammañca pucchito ti.

Tassattho: brāhmaṇa, mayhaṁ: “Mahājanassa nānācittagatisaṅkhātaṁ gaṅgaṁ pidahissan”-ti byāpāro uppanno, tamahaṁ mahāsindhuṁ apidhetuṁ na sakkomi, tasmā kathaṁ so okāso bhavissati, yasmā te ahaṁ pañhaṁ vissajjeyyaṁ. Iti cittekaggatañceva okāsañca alabhanto na te sakkomi akkhātuṁ atthaṁ dhammañca pucchitoti.

Evañca pana vatvā: “Putto me paṇḍito mayā ñāṇavantataro, so te byākarissati, tassa santikaṁ gacchāhī” ti vatvā dasamaṁ gāthamāha.

147. Bhadrakāro ca me putto, oraso mama atrajo,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, gantvā pucchassu brāhmaṇā ti.

Tattha oraso ti ure saṁvaḍḍho. Atrajo ti attanā jātoti.

Taṁ sutvā sucirato vidhurassa gharā nikkhamitvā bhadrakārassa bhuttapātarāsassa attano parisamajjhe nisinnakāle nivesanaṁ agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā ekādasamaṁ gāthamāha.

148. Svādhippāgā bhāradvājo, bhadrakārassupantikaṁ,
Tamaddasa mahābrahmā, nisinnaṁ samhi vesmanī ti.

Tattha vesmanī ti ghare.

So tattha gantvā bhadrakāramāṇavena katāsanābhihārasakkāro nisīditvā āgamanakāraṇaṁ puṭṭho dvādasamaṁ gāthamāha.

149. Raññohaṁ [PTS 5.61] pahito dūto, korabyassa yasassino,
Atthaṁ dhammañca pucchesi’, iccabravi yudhiṭṭhilo,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, bhadrakāra pabrūhi me ti.

Atha naṁ bhadrakāro, “tāta, ahaṁ imesu divasesu paradārikakamme abhiniviṭṭho, cittaṁ me byākulaṁ, tena tyāhaṁ vissajjetuṁ na sakkhissāmi, mayhaṁ pana kaniṭṭho sañcayakumāro nāma mayā ativiya ñāṇavantataro, taṁ puccha, so te pañhaṁ vissajjessatī” ti tassa santikaṁ pesento dve gāthā abhāsi:

150. Maṁsakājaṁ avahāya, godhaṁ anupatāmahaṁ,
Na te sakkomi akkhātuṁ, atthaṁ dhammañca pucchito.

151. Sañcayo nāma me bhātā, kaniṭṭho me sucīrata,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, gantvā pucchassu brāhmaṇā ti.

Tattha maṁsakājan-ti yathā nāma puriso thūlamigamaṁsaṁ kājenādāya gacchanto antarāmagge godhapotakaṁ disvā maṁsakājaṁ chaḍḍetvā taṁ anubandheyya, evam-eva attano ghare vasavattiniṁ bhariyaṁ chaḍḍetvā parassa rakkhitago pitaṁ itthiṁ anubandhanto homīti dīpento evamāhāti.

So tasmiṁ khaṇe sañcayassa nivesanaṁ gantvā tena katasakkāro āgamanakāraṇaṁ puṭṭho ācikkhi. Tamatthaṁ pakāsento satthā dve gāthā abhāsi:

152. Svādhippāgā bhāradvājo, sañcayassa upantikaṁ,
Tamaddasa mahābrahmā, nisinnaṁ samhi vesmani.

153. Raññohaṁ pahito dūto, korabyassa yasassino,
Atthaṁ dhammañca pucchesi’, iccabravi yudhiṭṭhilo,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, sañcayakkhāhi pucchito ti.

Sañcayakumāro pana tadā paradāram-eva sevati. Athassa so: “Ahaṁ, tāta, paradāraṁ sevāmi, sevanto ca pana gaṅgaṁ otaritvā [PTS 5.62] paratīraṁ gacchāmi, taṁ maṁ sāyañca pāto ca nadiṁ tarantaṁ maccu gilati nāma, tena cittaṁ me byākulaṁ, na tyāhaṁ ācikkhituṁ sakkhissāmi, kaniṭṭho pana me sambhavakumāro nāma atthi jātiyā sattavassiko, mayā sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇenādhikañāṇataro, so te ācikkhissati, gaccha taṁ pucchāhī” ti āha. Imamatthaṁ pakāsento satthā dve gāthā abhāsi:

154. Sadā maṁ gilate maccu, sāyaṁ pāto sucīrata,
Na te sakkomi akkhātuṁ, atthaṁ dhammañca pucchito.

155. Sambhavo nāma me bhātā, kaniṭṭho me sucīrata,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, gantvā pucchassu brāhmaṇā ti.

Taṁ sutvā sucirato: “Ayaṁ pañho imasmiṁ loke abbhuto bhavissati, imaṁ pañhaṁ vissajjetuṁ samattho nāma natthi maññe” ti cintetvā dve gāthā abhāsi:

156. Abbhuto vata bho dhammo, nāyaṁ asmāka ruccati,
Tayo janā pitāputtā, te su paññāya no vidū.

157. Na taṁ sakkotha akkhātuṁ, atthaṁ dhammañca pucchitā,
Kathaṁ nu daharo jaññā, atthaṁ dhammañca pucchito ti.

Tattha nāyan-ti ayaṁ pañhadhammo abbhuto, imaṁ kathetuṁ samatthena nāma na bhavitabbaṁ, tasmā yaṁ tvaṁ: “Kumāro kathessatī” ti vadati, nāyaṁ asmākaṁ ruccati. Te sū ti ettha su-kāro nipātamattaṁ. Pitā ti vidhuro paṇḍito, puttā bhadrakāro sañcayo cāti te pi tayo pitāputtā paññāya imaṁ dhammaṁ no vidū, na vijānanti, añño ko jānissatī ti attho. Na tan-ti tumhe tayo janā pucchitā etaṁ akkhātuṁ na sakkotha, daharo sattavassiko kumāro pucchito kathaṁ nu jaññā, kena kāraṇena jānituṁ sakkhissatī ti attho.

Taṁ sutvā sañcayakumāro, “tāta, sambhavakumāraṁ ‘daharo’ ti mā uññāsi, sace pi pañhavissajjanenātthiko, gaccha naṁ pucchā” ti atthadīpanāhi upamāhi kumārassa vaṇṇaṁ pakāsento dvādasa gāthā abhāsi:

158. Mā [PTS 5.63] naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ,
Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa.

159. Yathā pi cando vimalo, gacchaṁ ākāsadhātuyā,
Sabbe tārāgaṇe loke, ābhāya atirocati.

160. Evam-pi daharūpeto, paññāyogena sambhavo,
Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ,
Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa.

161. Yathā pi rammako māso, gimhānaṁ hoti brāhmaṇa,
Atevaññehi māsehi, dumapupphehi sobhati.

162. Evam-pi daharūpeto, paññāyogena sambhavo,
Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ,
Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa.

163. Yathā pi himavā brahme, pabbato gandhamādano,
Nānārukkhehi sañchanno, mahābhūtagaṇālayo,
Osadhehi ca dibbehi, disā bhāti pavāti ca.

164. Evam-pi daharūpeto, paññāyogena sambhavo,
Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ,
Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa.

165. Yathā pi pāvako brahme, accimālī yasassimā,
Jalamāno vane gacche, analo kaṇhavattanī.

166. Ghatāsano dhūmaketu, uttamāhevanandaho,
Nisīthe pabbataggasmiṁ, pahūtedho virocati.

167. Evam-pi daharūpeto, paññāyogena sambhavo,
Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ,
Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇa.

168. Javena bhadraṁ jānanti, balibaddañca vāhiye,
Dohena dhenuṁ jānanti, bhāsamānañca paṇḍitaṁ.

169. Evam-pi daharūpeto, paññāyogena sambhavo,
Mā naṁ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṁ,
Pucchitvā sambhavaṁ jaññā, atthaṁ dhammañca brāhmaṇā ti.

Tattha jaññā ti jānissasi. Cando ti puṇṇacando. Vimalo ti abbhādimalavirahito. Evam-pi daharūpeto ti evaṁ sambhavakumāro daharabhāvena upeto pi [PTS 5.64] paññāyogena sakalajambudīpatale avasese paṇḍite atikkamitvā virocati. Rammako ti cittamāso. Atevaññehī ti ativiya aññehi ekādasahi māsehi. Evan-ti evaṁ sambhavo pi paññāyogena sobhati. Himavā ti himapātasamaye himayuttoti himavā, gimhakāle himaṁ vamatīti himavā. Sampattaṁ janaṁ gandhena madayatīti gandhamādano. Mahābhūtagaṇālayo ti devagaṇānaṁ nivāso. Disā bhātī ti sabbadisā ekobhāsā viya karoti. Pavātī ti gandhena sabbadisā vāyati. Evan-ti evaṁ sambhavo pi paññāyogena sabbadisā bhāti ceva pavāti ca.

Yasassimā ti tejasampattiyā yasassimā. Accimālī ti accīhi yutto. Jalamāno vane gacche ti gacchasaṅkhāte mahāvane jalanto carati. Analo ti atitto. Gatamaggassa kaṇhabhāvena kaṇhavattanī. Yaññe āhutivasena āhutaṁ ghataṁ asnātīti ghatāsano. Dhūmo ketukiccaṁ assa sādhetīti dhūmaketu. Uttamāhevanandaho ti ahevanaṁ vuccati vanasaṇḍo, uttamaṁ vanasaṇḍaṁ dahatī ti attho. Nisīthe ti rattibhāge. Pabbataggasmin-ti pabbatasikhare. Pahūtedho ti pahūtaindhano. Virocatī ti sabbadisāsu obhāsati. Evan-ti evaṁ mama kaniṭṭho sambhavakumāro daharo pi paññāyogena virocati. Bhadran-ti bhadraṁ assājānīyaṁ javasampattiyā jānanti, na sarīrena. Vāhiye ti vahitabbabhāre sati bhāravahatāya: “Ahaṁ uttamo” ti balibaddaṁ jānanti. Dohenā ti dohasampattiyā dhenuṁ: “Sukhīrā” ti jānanti. Bhāsamānan-ti ettha: “Nābhāsamānaṁ jānanti, missaṁ bālehi paṇḍitan”-ti suttaṁ (SN. 2.241) āharitabbaṁ.

Sucirato evaṁ tasmiṁ sambhavaṁ vaṇṇente: “Pañhaṁ pucchitvā jānissāmī” ti: “Kahaṁ pana te kumāra kaniṭṭho” ti pucchi. Athassa so sīhapañjaraṁ vivaritvā hatthaṁ pasāretvā: “Yo esa pāsādadvāre antaravīthiyā kumārakehi saddhiṁ suvaṇṇavaṇṇo kīḷati, ayaṁ mama kaniṭṭho, upasaṅkamitvā taṁ puccha, buddhalīḷāya te pañhaṁ kathessatī” ti āha. Sucirato tassa vacanaṁ sutvā pāsādā oruyha kumārassa santikaṁ agamāsi. Kāya velāyāti? Kumārassa nivatthasāṭakaṁ mocetvā [PTS 5.65] khandhe khipitvā ubhohi hatthehi paṁsuṁ gahetvā ṭhitavelāya. Tamatthaṁ āvikaronto satthā gāthamāha.

170. Svādhippāgā bhāradvājo, sambhavassa upantikaṁ,
Tamaddasa mahābrahmā, kīḷamānaṁ bahīpure ti.

Tattha bahīpure ti bahinivesane.

Mahāsatto pi brāhmaṇaṁ āgantvā purato ṭhitaṁ disvā: “Tāta, kenatthenāgatosī” ti pucchitvā, “tāta, kumāra ahaṁ jambudīpatale āhiṇḍanto mayā pucchitaṁ pañhaṁ kathetuṁ samatthaṁ alabhitvā tava santikaṁ āgatomhī” ti vutte: “Sakalajambudīpe kira avinicchito pañho mama santikaṁ āgato, ahaṁ ñāṇena mahallako” ti hirottappaṁ paṭilabhitvā hatthagataṁ paṁsuṁ chaḍḍetvā khandhato sāṭakaṁ ādāya nivāsetvā: “Puccha, brāhmaṇa, buddhalīḷāya te kathessāmī” ti sabbaññupavāraṇaṁ pavāresi. Tato brāhmaṇo:

171. Raññohaṁ pahito dūto, korabyassa yasassino,
Atthaṁ dhammañca pucchesi’, iccabravi yudhiṭṭhilo,
Taṁ tvaṁ atthañca dhammañca, sambhavakkhāhi pucchito ti.

Gāthāya pañhaṁ pucchi.

Tassa attho sambhavapaṇḍitassa gaganamajjhe puṇṇacando viya pākaṭo ahosi.

Atha naṁ: “Tena hi suṇohī” ti vatvā dhammayāgapañhaṁ vissajjento gāthamāha.

172. Taggha te ahamakkhissaṁ, yathā pi kusalo tathā,
Rājā ca kho taṁ jānāti, yadi kāhati vā na vā ti.

Tassa antaravīthiyaṁ ṭhatvā madhurassarena dhammaṁ desentassa saddo dvādasayojanikaṁ sakalabārāṇasinagaraṁ avatthari. Atha rājā ca uparājādayo ca sabbe sannipatiṁsu. Mahāsatto mahājanassa majjhe dhammadesanaṁ paṭṭhapesi.

Tattha [PTS 5.66] tagghā ti ekaṁsavacanaṁ. Yathā pi kusalo ti yathā atikusalo sabbaññubuddho ācikkhati, tathā te ekaṁseneva ahamakkhissanti attho. Rājā ca kho tan-ti ahaṁ taṁ pañhaṁ yathā tumhākaṁ rājā jānituṁ sakkoti, tathā kathessāmi. Tato uttari rājā eva taṁ jānāti, yadi karissati vā na vā karissati, karontassa vā akarontassa vā tassevetaṁ bhavissati, mayhaṁ pana doso natthīti dīpeti.

Evaṁ imāya gāthāya pañhakathanaṁ paṭijānitvā idāni dhammayāgapañhaṁ kathento āha:

173. Ajja suveti saṁseyya, raññā puṭṭho sucīrata,
Mā katvā avasī rājā, atthe jāte yudhiṭṭhilo.

174. Ajjhattaññeva saṁseyya, raññā puṭṭho sucīrata,
Kummaggaṁ na niveseyya, yathā mūḷho acetaso.

175. Attānaṁ nātivatteyya, adhammaṁ na samācare,
Atitthe nappatāreyya, anatthe na yuto siyā.

176. Yo ca etāni ṭhānāni, kattuṁ jānāti khattiyo,
Sadā so vaḍḍhate rājā, sukkapakkheva candimā.

177. Ñātīnañca piyo hoti, mittesu ca virocati,
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṁ so upapajjatī ti.

Tattha saṁseyyā ti katheyya. Idaṁ vuttaṁ hoti: tāta, sucirata sace tumhākaṁ raññā: “Ajja dānaṁ dema, sīlaṁ rakkhāma, uposathakammaṁ karomā” ti koci puṭṭho, “mahārāja, ajja tāva pāṇaṁ hanāma, kāme paribhuñjāma, suraṁ pivāma, kusalaṁ pana karissāma suve” ti rañño katheyya, tassa atimahantassa pi amaccassa vacanaṁ katvā tumhākaṁ rājā yudhiṭṭhilagotto tathārūpe atthe jāte taṁ divasaṁ pamādena vītināmento mā avasi, tassa vacanaṁ akatvā uppannaṁ kusalacittaṁ aparihāpetvā kusalapaṭisaṁyuttaṁ kammaṁ karotu yeva, idamassa katheyyāsīti. Evaṁ mahāsatto imāya gāthāya:

“Ajjeva kiccamātappaṁ, ko jaññā maraṇaṁ suve” ti. (MN. 131).

Bhaddekarattasuttañceva,

“Appamādo amatapadaṁ, pamādo maccuno padan”-ti. (Dhp. 21).

Appamādovādañca kathesi.

Ajjhattaññevā ti, tāta, sucirata sambhavapaṇḍito tayā dhammayāgapañhe pucchite kiṁ kathesīti raññā puṭṭho samāno tumhākaṁ rañño ajjhattaññeva saṁseyya, niyakajjhattasaṅkhātaṁ khandhapañcakaṁ hutvā abhāvato aniccanti katheyyāsi. Ettāvatā mahāsatto:

“Sabbe saṅkhārā aniccāti, yadā paññāya passati”. (Dhp. 277).

“Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino” ti. (DN. 16.221).

Evaṁ vibhāvitaṁ aniccataṁ kathesīti.

Kummagganti, brāhmaṇa, yathā [PTS 5.67] mūḷho acetano andhabālaputhujjano dvāsaṭṭhidiṭṭhigatasaṅkhātaṁ kummaggaṁ sevati, evaṁ tava rājā taṁ kummaggaṁ na seveyya, niyyānikaṁ dasakusalakammapathamaggam-eva sevatu, evamassa vadeyyāsīti.

Attānan-ti imaṁ sugatiyaṁ ṭhitaṁ attabhāvaṁ nātivatteyya, yena kammena tisso kusalasampattiyo sabbakāmasagge atikkamitvā apāye nibbattanti, taṁ kammaṁ na kareyyā ti attho. Adhamman-ti tividhaduccaritasaṅkhātaṁ adhammaṁ na samācareyya. Atitthe ti dvāsaṭṭhidiṭṭhisaṅkhāte atitthe nappatāreyya na otāreyya. “Na tāreyyā” ti pi pāṭho, attano diṭṭhānugatimāpajjantaṁ janaṁ na otāreyya. Anatthe ti akāraṇe. Na yuto ti yuttapayutto na siyā. Brāhmaṇa, yadi te rājā dhammayāgapañhe vattitukāmo, “imasmiṁ ovāde vattatū” ti tassa katheyyāsīti ayamettha adhippāyo.

Sadā ti satataṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: “yo khattiyo etāni kāraṇāni kātuṁ jānāti, so rājā sukkapakkhe cando viya sadā vaḍḍhatī” ti. Virocatī ti mittāmaccānaṁ majjhe attano sīlācārañāṇādīhi guṇehi sobhati virocatīti.

Evaṁ mahāsatto gaganatale candaṁ uṭṭhāpento viya buddhalīḷāya brāhmaṇassa pañhaṁ kathesi. Mahājano nadanto selento apphoṭento sādhukārasahassāni adāsi, celukkhepe ca aṅguliphoṭe ca pavattesi, hatthapiḷandhanādīni khi pi. Evaṁ khittadhanaṁ koṭimattaṁ ahosi. Rājāpissa tuṭṭho mahantaṁ yasaṁ adāsi. Sucirato pi nikkhasahassena pūjaṁ katvā suvaṇṇapaṭṭe jātihiṅgulakena pañhavissajjanaṁ likhitvā indapatthanagaraṁ gantvā rañño dhammayāgapañhaṁ kathesi. Rājā tasmiṁ dhamme vattitvā saggapuraṁ pūresi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato mahāpaññoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā dhanañcayarājā ānando ahosi, sucirato anuruddho, vidhuro kassapo, bhadrakāro moggallāno, sañcayamāṇavo sāriputto, sambhavapaṇḍito pana aham-eva ahosin”-ti.

Sambhavajātakavaṇṇanā pañcamā

JA 516: Mahākapijātakavaṇṇanā

Bārāṇasyaṁ ahū rājā ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattassa silāpavijjhanaṁ ārabbha kathesi. Tena hi dhanuggahe payojetvā aparabhāge [PTS 5.68] silāya paviddhāya bhikkhūhi devadattassa avaṇṇe kathite satthā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi devadatto mayhaṁ silaṁ pavijjhiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente kāsikagāmake eko kassakabrāhmaṇo khettaṁ kasitvā goṇe vissajjetvā kuddālakammaṁ kātuṁ ārabhi. Goṇā ekasmiṁ gacche paṇṇāni khādantā anukkamena aṭaviṁ pavisitvā palāyiṁsu. So velaṁ sallakkhetvā kuddālaṁ ṭhapetvā goṇe olokento adisvā domanassappatto te pariyesanto antoaṭaviṁ pavisitvā āhiṇḍanto himavantaṁ pāvisi. So tattha disāmūḷho hutvā sattāhaṁ nirāhāro vicaranto ekaṁ tindukarukkhaṁ disvā abhiruyha phalāni khādanto tindukarukkhato parigaḷitvā saṭṭhihatthe narakapapāte pati. Tatrassa dasa divasā vītivattā. Tadā bodhisatto kapiyoniyaṁ nibbattitvā phalāphalāni khādanto taṁ purisaṁ disvā silāya yoggaṁ katvā taṁ purisaṁ uddharitvā silāya matthake nisīdāpetvā evamāha: “bho brāhmaṇa, ahaṁ kilamāmi, muhuttaṁ niddāyissāmi, maṁ rakkhāhī” ti. So tassa niddāyantassa silāya matthakaṁ padālesi. Mahāsatto tassa taṁ kammaṁ ñatvā uppatitvā sākhāya nisīditvā: “Bho purisa, tvaṁ bhūmiyā gaccha, ahaṁ sākhaggena tuyhaṁ maggaṁ ācikkhanto gamissāmī” ti taṁ purisaṁ araññato nīharitvā magge ṭhapetvā pabbatapādam-eva pāvisi. So puriso mahāsatte aparajjhitvā kuṭṭhī hutvā diṭṭhadhamme yeva manussapeto ahosi.

So satta vassāni dukkhapīḷito vicaranto bārāṇasiyaṁ migājinaṁ nāma uyyānaṁ pavisitvā pākārantare kadalipaṇṇaṁ attharitvā vedanāppatto nipajji. Tadā bārāṇasirājā uyyānaṁ gantvā tattha vicaranto taṁ disvā: “Kosi tvaṁ, kiṁ vā katvā imaṁ dukkhaṁ patto” ti pucchi. So pissa sabbaṁ vitthārato ācikkhi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

178. Bārāṇasyaṁ ahū rājā, kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano,
Mittāmaccaparibyūḷho, agamāsi migājinaṁ.

179. Tattha [PTS 5.69] brāhmaṇamaddakkhi, setaṁ citraṁ kilāsinaṁ,
Viddhastaṁ koviḷāraṁva, kisaṁ dhamanisanthataṁ.

180. Paramakāruññataṁ pattaṁ, disvā kicchagataṁ naraṁ,
Avaca byamhito rājā, yakkhānaṁ katamo nusi.

181. Hatthapādā ca te setā, tato setataraṁ siro,
Gattaṁ kammāsavaṇṇaṁ te, kilāsabahulo casi.

182. Vaṭṭanāvaḷisaṅkāsā, piṭṭhi te ninnatunnatā,
Kāḷapabbāva te aṅgā, nāññaṁ passāmi edisaṁ.

183. Ugghaṭṭapādo tasito, kiso dhamanisanthato,
Chāto ātattarūposi, kutosi kattha gacchati.

184. Duddasī appakārosi, dubbaṇṇo bhīmadassano,
Janetti yā pi te mātā, na taṁ iccheyya passituṁ.

185. Kiṁ kammamakaraṁ pubbe, kaṁ avajjhaṁ aghātayi,
Kibbisaṁ yaṁ karitvāna, idaṁ dukkhaṁ upāgamī ti.

Tattha bārāṇasyan-ti bārāṇasiyaṁ. Mittāmaccaparibyūḷho ti mittehi ca daḷhabhattīhi amaccehi ca parivuto. Migājinan-ti evaṁnāmakaṁ uyyānaṁ. Setan-ti setakuṭṭhena setaṁ kabarakuṭṭhena vicitraṁ paribhinnena kaṇḍūyanakilāsakuṭṭhena kilāsinaṁ vedanāppattaṁ kadalipaṇṇe nipannaṁ addasa. Viddhastaṁ koviḷāraṁvā ti vaṇamukhehi paggharantena maṁsena viddhastaṁ pupphitakoviḷārasadisaṁ. Kisan-ti ekaccesu padesesu aṭṭhicammamattasarīraṁ sirājālasanthataṁ. Byamhito ti bhīto vimhayamāpanno vā. Yakkhānan-ti yakkhānaṁ antare tvaṁ katarayakkho nāmāsi. Vaṭṭanāvaḷisaṅkāsā ti piṭṭhikaṇṭakaṭṭhāne āvunitvā ṭhapitāvaṭṭanāvaḷisadisā. Aṅgā ti kāḷapabbavallisadisāni te aṅgāni. Nāññan-ti aññaṁ purisaṁ edisaṁ na passāmi. Ugghaṭṭapādo ti rajokiṇṇapādo. Ātattarūpo ti sukkhasarīro. Duddasī ti dukkhena passitabbo. Appakārosī ti sarīrappakārarahitosi, dussaṇṭhānosī ti attho. Kiṁ kammamakaran-ti ito pubbe kiṁ kammaṁ akaraṁ, akāsī ti attho. Kibbisan-ti dāruṇakammaṁ.

Tato paraṁ brāhmaṇo āha:

186. Taggha te ahamakkhissaṁ, yathā pi kusalo tathā,
Saccavādiñhi lokasmiṁ, pasaṁsantīdha paṇḍitā.

187. Eko [PTS 5.70] caraṁ gogaveso, mūḷho accasariṁ vane,
Araññe irīṇe vivane, nānākuñjarasevite.

188. Vāḷamigānucarite, vippanaṭṭhosmi kānane,
Acariṁ tattha sattāhaṁ, khuppipāsasamappito.

189. Tattha tindukamaddakkhiṁ, visamaṭṭhaṁ bubhukkhito,
Papātamabhilambantaṁ, sampannaphaladhārinaṁ.

190. Vātassitāni bhakkhesiṁ, tāni rucciṁsu me bhusaṁ,
Atitto rukkhamārūhiṁ, tattha hessāmi āsito.

191. Ekaṁ me bhakkhitaṁ āsi, dutiyaṁ abhipatthitaṁ,
Tato sā bhañjatha sākhā, chinnā pharasunā viya.

192. Sohaṁ sahāva sākhāhi, uddhaṁpādo avaṁsiro,
Appatiṭṭhe anālambe, giriduggasmi pāpataṁ.

193. Yasmā ca vāri gambhīraṁ, tasmā na samapajjisaṁ,
Tattha sesiṁ nirānando, anūnā dasa rattiyo.

194. Athettha kapi māgañchi, gonaṅgulo darīcaro,
Sākhāhi sākhaṁ vicaranto, khādamāno dumapphalaṁ.

195. So maṁ disvā kisaṁ paṇḍuṁ, kāruññamakaraṁ mayi,
Ambho ko nāma so ettha, evaṁ dukkhena aṭṭito.

196. Manusso amanusso vā, attānaṁ me pavedaya,
Tassañjaliṁ paṇāmetvā, idaṁ vacanamabraviṁ.

197. Manussohaṁ byasampatto, sā me natthi ito gati,
Taṁ vo vadāmi bhaddaṁ vo, tvañca me saraṇaṁ bhava.

198. Garuṁ silaṁ gahetvāna, vicarī pabbate ka pi,
Silāya yoggaṁ katvāna, nisabho etadabravi.

199. Ehi me piṭṭhimāruyha, gīvaṁ gaṇhāhi bāhubhi,
Ahaṁ taṁ uddharissāmi, giriduggata vegasā.

200. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, vānarindassa sirīmato,
Piṭṭhimāruyha dhīrassa, gīvaṁ bāhāhi aggahiṁ.

201. So maṁ tato samuṭṭhāsi, tejassī balavā ka pi,
Vihaññamāno kicchena, giriduggata vegasā.

202. Uddharitvāna maṁ santo, nisabho etadabravi,
Iṅgha maṁ samma rakkhassu, pasupissaṁ muhuttakaṁ.

203. Sīhā byagghā [PTS 5.71] ca dīpī ca, acchakokataracchayo,
Te maṁ pamattaṁ hiṁseyyuṁ, te tvaṁ disvā nivāraya.

204. Evaṁ me parittātūna, pasupī so muhuttakaṁ,
Tadāhaṁ pāpikaṁ diṭṭhiṁ, paṭilacchiṁ ayoniso.

205. Bhakkho ayaṁ manussānaṁ, yathā caññe vane migā,
Yaṁ nūnimaṁ vadhitvāna, chāto khādeyya vānaraṁ.

206. Asito ca gamissāmi, maṁsamādāya sambalaṁ,
Kantāraṁ nittharissāmi, pātheyyaṁ me bhavissati.

207. Tato silaṁ gahetvāna, matthakaṁ sannitāḷayiṁ,
Mama gattakilantassa, pahāro dubbalo ahu.

208. So ca vegenudappatto, kapi ruhiramakkhito,
Assupuṇṇehi nettehi, rodanto maṁ udikkhati.

209. Māyyo maṁ kari bhaddante, tvañca nāmedisaṁ kari,
Tvañca kho nāma dīghāvu, aññe vāretumarahasi.

210. Aho vata re purisa, tāvadukkarakāraka,
Edisā visamā duggā, papātā uddhato mayā.

211. Ānīto paralokāva, dubbheyyaṁ maṁ amaññatha,
Taṁ tena pāpakammena, pāpaṁ pāpena cintitaṁ.

212. Mā heva tvaṁ adhammaṭṭha, vedanaṁ kaṭukaṁ phusi,
Mā heva pāpakammaṁ taṁ, phalaṁ veḷuṁva taṁ vadhi.

213. Tayi me natthi vissāso, pāpadhamma asaññata,
Ehi me piṭṭhito gaccha, dissamāno va santike.

214. Muttosi hatthā vāḷānaṁ, pattosi mānusiṁ padaṁ,
Esa maggo adhammaṭṭha, tena gaccha yathāsukhaṁ.

215. Idaṁ vatvā giricaro, rahade pakkhalya matthakaṁ,
Assūni sampamajjitvā, tato pabbatamāruhi.

216. Sohaṁ tenābhisattosmi, pariḷāhena aṭṭito,
Ḍayhamānena gattena, vāriṁ pātuṁ upāgamiṁ.

217. Agginā viya santatto, rahado ruhiramakkhito,
Pubbalohitasaṅkāso, sabbo me samapajjatha.

218. Yāvanto [PTS 5.72] udabindūni, kāyasmiṁ nipatiṁsu me,
Tāvanto gaṇḍa jāyetha, addhabeluvasādisā.

219. Pabhinnā pagghariṁsu me, kuṇapā pubbalohitā,
Yena yeneva gacchāmi, gāmesu nigamesu ca.

220. Daṇḍahatthā nivārenti, itthiyo purisā ca maṁ,
Okkitā pūtigandhena, māssu orena āgamā.

221. Etādisaṁ idaṁ dukkhaṁ, satta vassāni dāni me,
Anubhomi sakaṁ kammaṁ, pubbe dukkaṭamattano.

222. Taṁ vo vadāmi bhaddante, yāvantettha samāgatā,
Māssu mittāna dubbhittho, mittadubbho hi pāpako.

223. Kuṭṭhī kilāsī bhavati, yo mittānidha dubbhati,
Kāyassa bhedā mittaddu, nirayaṁ sopapajjatī ti.

Tattha kusalo ti yathā cheko kusalo katheti, tathā vo kathessāmi. Gogaveso ti naṭṭhe goṇe gavesanto. Accasarin-ti manussapathaṁ atikkamitvā himavantaṁ pāvisiṁ. Araññe ti arājake suññe. Irīṇe ti sukkhakantāre. Vivane ti vivitte. Vippanaṭṭho ti maggamūḷho. Bubhukkhito ti sañjātabubhukkho chātajjhatto. Papātamabhilambantan-ti papātābhimukhaṁ olambantaṁ. Sampannaphaladhārinan-ti madhuraphaladhārinaṁ. Vātassitānī ti paṭhamaṁ tāva vātapatitāni khādiṁ. Tattha hessāmī ti tasmiṁ rukkhe suhito bhavissāmīti āruḷhomhi. Tato sā bhañjatha sākhā ti tassa abhipatthitassa atthāya hatthe pasārite sā mayā abhiruḷhā sākhā pharasunā chinnā viya abhañjatha. Anālambe ti ālambitabbaṭṭhānarahite. Giriduggasmin-ti girivisame. Sesin-ti sayitomhi.

Kapi māgañchī ti kapi āgañchi. Gonaṅgulo ti gunnaṁ naṅguṭṭhasadisanaṅguṭṭho. “Gonaṅguṭṭho” ti pi pāṭho. “Gonaṅgulī” ti pi paṭhanti. Akaraṁ mayī ti akarā mayi. Ambho ti, mahārāja, so kapirājā tasmiṁ narakapapāte mama udakapothanasaddaṁ sutvā maṁ: “Ambho” ti ālapitvā: “Ko nāmeso” ti pucchi. Byasampatto ti byasanaṁ patto, papātassa vasaṁ pattoti vā attho. Bhaddaṁ vo ti tasmā tumhe vadāmi: “bhaddaṁ tumhākaṁ hotū” ti. Garuṁ silanti, mahārāja, so kapirājā mayā evaṁ vutte: “Mā bhāyī” ti maṁ assāsetvā paṭhamaṁ tāva garuṁ silaṁ gahetvā yoggaṁ karonto pabbate vicari [PTS 5.73]. Nisabho ti purisanisabho uttamavānarindo pabbatapapāte ṭhatvā maṁ etadabravīti.

Bāhubhī ti dvīhi bāhāhi mama gīvaṁ suggahitaṁ gaṇha. Vegasā ti vegena. Sirīmato ti puññavantassa. Aggahin-ti saṭṭhihatthaṁ narakapapātaṁ vātavegena otaritvā udakapiṭṭhe ṭhitassa ahaṁ vegena piṭṭhimabhiruhitvā ubhohi bāhāhi gīvaṁ aggahesiṁ. Vihaññamāno ti kilamanto. Kicchenā ti dukkhena. Santo ti paṇḍito, atha vā parisanto kilanto. Rakkhassū ti ahaṁ taṁ uddharanto kilanto muhuttaṁ vissamanto pasupissaṁ, tasmā maṁ rakkhāhi. Yathā caññe vane migā ti sīhādīhi aññe pi ye imasmiṁ vane vāḷamigā. Pāḷiyaṁ pana: “Acchakokataracchayo” ti likhanti. Parittātūnāti, mahārāja, evaṁ so kapirājā maṁ attano parittāṇaṁ katvā muhuttaṁ pasu pi. Ayoniso ti ayonisomanasikārena. Bhakkho ti khāditabbayuttako. Asito dhāto suhito. Sambalan-ti pātheyyaṁ. Matthakaṁ sannitāḷayin-ti tassa vānarindassa matthakaṁ pahariṁ. “Sannitāḷayan”-ti pi pāṭho. Dubbalo ahū ti na balavā āsi, yathādhippāyaṁ na agamāsīti.

Vegenā ti mayā pahaṭapāsāṇavegena. Udappatto ti uṭṭhito. Māyyo ti tena mittadubbhipurisena silāya paviddhāya mahācammaṁ chinditvā olambi, ruhiraṁ pagghari. Mahāsatto vedanāppatto cintesi: “imasmiṁ ṭhāne añño natthi, idaṁ bhayaṁ imaṁ purisaṁ nissāya uppannan”-ti. So maraṇabhayabhīto olambantaṁ cammabandhaṁ hatthena gahetvā uppatitvā sākhaṁ abhiruyha tena pāpapurisena saddhiṁ sallapanto: “Māyyo man”-ti ādimāha. Tattha māyyo maṁ kari bhaddante ti mā akari ayyo maṁ bhaddanteti taṁ nivāreti. Tvañca kho nāmā ti tvaṁ nāma evaṁ mayā papātā uddhaṭo edisaṁ pharusakammaṁ mayi kari, aho te ayuttaṁ katanti. Aho vatā ti taṁ garahanto evamāha. Tāvadukkarakārakā ti mayi aparajjhanena atidukkarakammakāraka. Paralokāvā ti paralokato viya ānīto. Dubbheyyan-ti dubbhitabbaṁ vadhitabbaṁ. Vedanaṁ kaṭukan-ti evaṁ sante pi tvaṁ adhammaṭṭha yādisaṁ vedanaṁ ahaṁ phusāmi, edisaṁ vedanaṁ kaṭukaṁ mā phusi, taṁ pāpakammaṁ phalaṁ veḷuṁva taṁ mā vadhi. Iti maṁ, mahārāja, so piyaputtakaṁ viya anukam pi.

Atha naṁ ahaṁ etad-avocaṁ: “ayya, mayā kataṁ dosaṁ hadaye mā kari, mā maṁ asappurisaṁ evarūpe araññe nāsaya, ahaṁ disāmūḷho maggaṁ na jānāmi, attanā kataṁ kammaṁ mā nāsetha, jīvitadānaṁ me detha, araññā nīharitvā manussapathe ṭhapethā” ti. Evaṁ vutte so mayā saddhiṁ sallapanto: “Tayi me natthi vissāso” ti ādimāha. Tattha tayī ti ito paṭṭhāya mayhaṁ tayi vissāso [PTS 5.74] natthi. Ehīti, bho purisa, ahaṁ tayā saddhiṁ maggena na gamissāmi, tvaṁ pana ehi mama piṭṭhito avidūre dissamānasarīro va gaccha, ahaṁ rukkhaggeheva gamissāmīti. Muttosī ti atha so maṁ, mahārāja, araññā nīharitvā, bho purisa, vāḷamigānaṁ hatthā muttosi. Pattosi mānusiṁ padan-ti manussūpacāraṁ patto āgatosi, esa te maggo, etena gacchāti āha.

Giricaro ti giricārī vānaro. Pakkhalyā ti dhovitvā. Tenābhisattosmī ti so ahaṁ, mahārāja, tena vānarena abhisatto, pāpakamme pariṇate tenābhisattosmīti maññamāno evamāha. Aṭṭito ti upadduto. Upāgamin-ti ekaṁ rahadaṁ upagatosmi. Samapajjathā ti jāto, evarūpo hutvā upaṭṭhāsi. Yāvanto ti yattakāni. Gaṇḍa jāyethā ti gaṇḍā jāyiṁsu. So kira pipāsaṁ sandhāretuṁ asakkonto udakañjaliṁ ukkhipitvā thokaṁ pivitvā sesaṁ sarīre siñci. Athassa tāvadeva udakabindugaṇanāya aḍḍhabeluvapakkappamāṇā gaṇḍā uṭṭhahiṁsu, tasmā evamāha. Pabhinnā ti te gaṇḍā taṁ divasam-eva bhijjitvā kuṇapā pūtigandhikā hutvā pubbalohitāni pagghariṁsu. Yena yenā ti yena yena maggena. Okkitā ti pūtigandhena okiṇṇā parikkhittā parivāritā. Māssu orena āgamā ti duṭṭhasatta orena māssu āgamā, amhākaṁ santikaṁ mā āgamīti evaṁ vadantā maṁ nivārentī ti attho. Satta vassāni dāni me ti, mahārāja, tato paṭṭhāya idāni satta vassāni mama ettakaṁ kālaṁ sakaṁ kammaṁ anubhomi.

Iti so attano mittadubbhikammaṁ vitthāretvā, “mahārāja, maññeva oloketvā evarūpaṁ kammaṁ na kenaci kattabban”-ti vatvā: “Taṁ vo” ti ādimāha. Tattha tan-ti tasmā. Yasmā evarūpaṁ kammaṁ evaṁ dukkhavipākaṁ, tasmā ti attho.

223. Kuṭṭhī kilāsī bhavati, yo mittānidha dubbhati,
Kāyassa bhedā mittaddu, nirayaṁ sopapajjatī ti.

Ayaṁ abhisambuddhagāthā. Bhikkhave, yo idha loke mittāni dubbhati hiṁsati, so evarūpo hotī ti attho.

Tassa pi purisassa raññā saddhiṁ kathentasseva pathavī vivaraṁ adāsi. Taṅkhaṇaññeva cavitvā avīcimhi nibbatto. Rājā tasmiṁ pathaviṁ paviṭṭhe uyyānā nikkhamitvā nagaraṁ paviṭṭho.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi devadatto mayhaṁ silaṁ paṭivijjhiyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā mittadubbhī puriso devadatto ahosi, kapirājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Mahākapijātakavaṇṇanā chaṭṭhā

JA 517: Dakarakkhasajātakavaṇṇanā

224-257. Sace [PTS 5.75] vo vuyhamānānan-ti dakarakkhasajātakaṁ. Taṁ sabbaṁ mahāummaṅgajātake (JA. 542) āvi bhavissatīti.

Dakarakkhasapañho

Pañcālacandī videharaññā piyā ahosi manāpā. Sā dutiye saṁvacchare puttaṁ vijāyi. Tassa dasame saṁvacchare vedeharājā kālamakāsi. Bodhisatto tassa chattaṁ ussāpetvā: “Deva, ahaṁ tava ayyakassa cūḷanirañño santikaṁ gamissāmī” ti āpucchi. Paṇḍita, mā maṁ daharaṁ chaḍḍetvā gamittha, ahaṁ taṁ pituṭṭhāne ṭhapetvā sakkāraṁ karissāmīti. Pañcālacandī pi naṁ: “Paṇḍita, tumhākaṁ gatakāle aññaṁ paṭisaraṇaṁ natthi, mā gamitthā” ti yāci. So pi: “Mayā rañño paṭiññā dinnā, na sakkā agantun”-ti mahājanassa kalunaṁ paridevantasseva attano upaṭṭhāke gahetvā nagarā nikkhamitvā uttarapañcālanagaraṁ gato. Rājā tassāgamanaṁ sutvā paccuggantvā mahantena sakkārena nagaraṁ pavesetvā mahantaṁ gehaṁ datvā ṭhapetvā paṭhamadinne [PTS 6.467] asītigāme na aññaṁ bhogaṁ adāsi. So taṁ rājānaṁ upaṭṭhāsi.

Tadā bherī nāma paribbājikā rājagehe bhuñjati, sā paṇḍitā byattā. Tāya mahāsatto na diṭṭhapubbo, “mahosadhapaṇḍito kira rājānaṁ upaṭṭhātī” ti saddam-eva suṇāti. Tena pi sā na diṭṭhapubbā, “bherī nāma paribbājikā rājagehe bhuñjatī” ti saddam-eva suṇāti. Nandādevī pana: “Piyavippayogaṁ katvā amhe kilamāpesī” ti bodhisatte anattamanā ahosi. Sā pañcasatā vallabhitthiyo āṇāpesi: “Mahosadhassa ekaṁ dosaṁ upadhāretvā rañño antare paribhindituṁ vāyamathā” ti. Tā tassa antaraṁ olokentiyo vicaranti.

Athekadivasaṁ sā paribbājikā bhuñjitvā rājagehā nikkhantī bodhisattaṁ rājupaṭṭhānaṁ āgacchantaṁ rājaṅgaṇe passi. So taṁ vanditvā aṭṭhāsi. Sā: “Ayaṁ kira paṇḍito, jānissāmi tāvassa paṇḍitabhāvaṁ vā apaṇḍitabhāvaṁ vā” ti hatthamuddāya pañhaṁ pucchantī bodhisattaṁ oloketvā hatthaṁ pasāresi. Sā kira: “Kīdisaṁ, paṇḍita, rājā taṁ paradesato ānetvā idāni paṭijaggati, na paṭijaggatī” ti manasāva pañhaṁ pucchi. Bodhisatto: “Ayaṁ hatthamuddāya maṁ pañhaṁ pucchatī” ti ñatvā pañhaṁ vissajjento hatthamuṭṭhiṁ akāsi. So kira: “Ayye, mama paṭiññaṁ gahetvā pakkositvā idāni rājā gāḷhamuṭṭhiva jāto, na me apubbaṁ kiñci detī” ti manasāva pañhaṁ vissajjesi. Sā taṁ kāraṇaṁ ñatvā hatthaṁ ukkhipitvā attano sīsaṁ parāmasi. Tena idaṁ dasseti: “Paṇḍita, sace kilamasi, mayaṁ viya kasmā na pabbajasī” ti? Taṁ ñatvā mahāsatto attano kucchiṁ parāmasi. Tena idaṁ dasseti: “Ayye, mama positabbā puttadārā bahutarā, tena na pabbajāmī” ti. Iti sā hatthamuddāya pañhaṁ pucchitvā attano āvāsam-eva agamāsi. Mahāsatto pi taṁ vanditvā rājupaṭṭhānaṁ gato.

Nandādeviyā payuttā vallabhitthiyo sīhapañjare ṭhitā taṁ kiriyaṁ disvā cūḷanirañño santikaṁ gantvā: “Deva, mahosadho bheriparibbājikāya saddhiṁ ekato hutvā tumhākaṁ rajjaṁ gaṇhitukāmo, tumhākaṁ paccatthiko hotī” ti paribhindiṁsu. Rājā āha: “kiṁ vo diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā” ti? Mahārāja [PTS 6.468], paribbājikā bhuñjitvā otarantī mahosadhaṁ disvā rājānaṁ hatthatalaṁ viya khalamaṇḍalaṁ viya ca samaṁ katvā: “Rajjaṁ attano hatthagataṁ kātuṁ sakkosī” ti hatthaṁ pasāresi. Mahosadho pi khaggaggahaṇākāraṁ dassento: “Katipāhaccayena sīsaṁ chinditvā rajjaṁ attano hatthagataṁ karissāmī” ti muṭṭhiṁ akāsi. Sā: “Sīsam-eva chindāhī” ti attano hatthaṁ ukkhipitvā sīsaṁ parāmasi. Mahosadho: “Majjhe yeva naṁ chindissāmī” ti kucchiṁ parāmasi. Appamattā, mahārāja, hotha, mahosadhaṁ ghātetuṁ vaṭṭatīti. So tāsaṁ kathaṁ sutvā cintesi: “Na sakkā paṇḍitena mayi dussituṁ, paribbājikaṁ pucchissāmī” ti.

So punadivase paribbājikāya bhuttakāle taṁ upasaṅkamitvā pucchi: “Ayye, kacci te mahosadhapaṇḍito diṭṭho” ti? “Āma, mahārāja, hiyyo ito bhuñjitvā nikkhantiyā diṭṭho” ti. “Koci pana vo kathāsallāpo ahosī” ti. “Mahārāja, sallāpo natthi, ‘so pana paṇḍito’ ti sutvā ‘sace paṇḍito, idaṁ jānissatī’ ti hatthamuddāya naṁ pañhaṁ pucchantī: “Paṇḍita, kacci te rājā pasāritahattho, na saṅkucitahattho, kacci te saṅgaṇhātī” ti hatthaṁ pasāresiṁ. Paṇḍito: “rājā mama paṭiññaṁ gahetvā pakkositvā idāni kiñci na detī” ti muṭṭhimakāsi. Athāhaṁ: “sace kilamasi, mayaṁ viya kasmā na pabbajasī” ti sīsaṁ parāmasiṁ. So: “mama posetabbā puttadārā bahutarā, tena na pabbajāmī” ti attano kucchiṁ parāmasīti. “Paṇḍito, ayye, mahosadho” ti? “Āma, mahārāja, pathavitale paññāya tena sadiso nāma natthī” ti. Rājā tassā kathaṁ sutvā taṁ vanditvā uyyojesi. Tassā gatakāle paṇḍito rājupaṭṭhānaṁ paviṭṭho. Atha naṁ pucchi: “Kacci te, paṇḍita, bherī nāma paribbājikā diṭṭhā” ti? “Āma, mahārāja, hiyyo ito nikkhantiṁ passiṁ, sā hatthamuddāya evaṁ maṁ pañhaṁ pucchi, ahañcassā tatheva vissajjesin”-ti tāya kathitaniyāmeneva kathesi. Rājā taṁ divasaṁ pasīditvā paṇḍitassa senāpatiṭṭhānaṁ adāsi, sabbakiccāni tam-eva paṭicchāpesi. Tassa yaso mahā ahosi.

Rañño dinnayasānantaram-eva so cintesi: “Raññā ekappahāreneva [PTS 6.469] mayhaṁ atimahantaṁ issariyaṁ dinnaṁ, rājāno kho pana māretukāmā pi evaṁ karonti yeva, yaṁnūnāhaṁ ‘mama suhadayo vā no vā’ ti rājānaṁ vīmaṁseyyaṁ, na kho panañño jānituṁ sakkhissati, bherī paribbājikā ñāṇasampannā, sā ekenupāyena jānissatī” ti. So bahūni gandhamālādīni gahetvā paribbājikāya āvāsaṁ gantvā taṁ pūjayitvā vanditvā: “Ayye, tumhehi rañño mama guṇakathāya kathitadivasato paṭṭhāya rājā ajjhottharitvā mayhaṁ atimahantaṁ yasaṁ deti, taṁ kho pana ‘sabhāvena vā deti, no vā’ ti na jānāmi, sādhu vatassa, sace ekenupāyena rañño mayi sinehabhāvaṁ jāneyyāthā” ti āha. Sā: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā punadivase rājagehaṁ gacchamānā dakarakkhasapañhaṁ nāma cintesi. Evaṁ kirassā ahosi: “Ahaṁ carapuriso viya hutvā upāyena rājānaṁ pañhaṁ pucchitvā ‘paṇḍitassa suhadayo vā, no vā’ ti jānissāmī” ti. Sā gantvā katabhattakiccā nisīdi. Rājā pi naṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Tassā etadahosi: “Sace rājā paṇḍitassa upari duhadayo bhavissati, pañhaṁ puṭṭho attano duhadayabhāvaṁ mahājanamajjhe yeva kathessati, taṁ ayuttaṁ, ekamante naṁ pañhaṁ pucchissāmī” ti. Sā: “Raho paccāsīsāmi, mahārājā” ti āha. Rājā manusse paṭikkamāpesi. Atha naṁ sā āha: “mahārāja, taṁ pañhaṁ pucchāmī” ti. “Puccha, ayye, jānanto kathessāmī” ti. Atha sā dakarakkhasapañhe paṭhamaṁ gāthamāha:

224. Sace vo vuyhamānānaṁ, sattannaṁ udakaṇṇave,
Manussabalimesāno, nāvaṁ gaṇheyya rakkhaso,
Anupubbaṁ kathaṁ datvā, muñcesi dakarakkhasā ti.

Tattha sattannan-ti tumhākaṁ mātā ca nandādevī ca tikhiṇamantikumāro ca dhanusekhasahāyo ca purohito ca mahosadho ca tumhe cāti imesaṁ sattannaṁ. Udakaṇṇave ti gambhīravitthate udake. Manussabalimesāno ti manussabaliṁ gavesanto. Gaṇheyyā ti thāmasampanno dakarakkhaso udakaṁ dvidhā katvā nikkhamitvā taṁ nāvaṁ gaṇheyya, gahetvā ca pana: “Mahārāja, ime cha jane mama anupaṭipāṭiyā dehi, taṁ vissajjessāmī” ti vadeyya. Atha tvaṁ anupubbaṁ kathaṁ datvā muñcesi dakarakkhasā, kaṁ paṭhamaṁ datvā . . . pe. . . kaṁ chaṭṭhaṁ datvā dakarakkhasato muñceyyāsīti?

Taṁ [PTS 6.470] sutvā rājā attano yathājjhāsayaṁ kathento imaṁ gāthamāha:

225. Mātaraṁ paṭhamaṁ dajjaṁ, bhariyaṁ datvāna bhātaraṁ,
Tato sahāyaṁ datvāna, pañcamaṁ dajjaṁ brāhmaṇaṁ,
Chaṭṭhāhaṁ dajjamattānaṁ, neva dajjaṁ mahosadhan-ti.

Tattha chaṭṭhāhan-ti ayye, pañcame khādite athāhaṁ: “Bho dakarakkhasa, mukhaṁ vivarā” ti vatvā tena mukhe vivaṭe daḷhaṁ kacchaṁ bandhitvā imaṁ rajjasiriṁ agaṇetvā: “Idāni maṁ khādā” ti tassa mukhe pateyyaṁ, na tveva jīvamāno mahosadhapaṇḍitaṁ dadeyyanti, ettakena ayaṁ pañho niṭṭhito.

Evaṁ ñātaṁ paribbājikāya rañño mahāsatte suhadayataṁ, na pana ettakeneva paṇḍitassa guṇo cando viya pākaṭo hoti. Tenassā etadahosi: “Ahaṁ mahājanamajjhe etesaṁ guṇaṁ kathayissāmi, rājā tesaṁ aguṇaṁ kathetvā paṇḍitassa guṇaṁ kathessati, evaṁ paṇḍitassa guṇo nabhe puṇṇacando viya pākaṭo bhavissatī” ti. Sā sabbaṁ antepurajanaṁ sannipātāpetvā ādito paṭṭhāya puna rājānaṁ tam-eva pañhaṁ pucchitvā tena tatheva vutte: “Mahārāja, tvaṁ ‘mātaraṁ paṭhamaṁ dassāmī’ ti vadasi, mātā nāma mahāguṇā, tuyhañca mātā na aññesaṁ mātusadisā. Bahūpakārā te esā” ti tassā guṇaṁ kathentī gāthādvayamāha:

226. Posetā te janettī ca, dīgharattānukampikā,
Chabbhī tayi padussati, paṇḍitā atthadassinī,
Aññaṁ upanisaṁ katvā, vadhā taṁ parimocayi.

227. Taṁ tādisiṁ pāṇadadiṁ, orasaṁ gabbhadhāriniṁ,
Mātaraṁ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino ti.

Tattha posetā ti daharakāle dve tayo vāre nhāpetvā pāyetvā bhojetvā taṁ posesi. Dīgharattānukampikā ti cirakālaṁ mudunā hitacittena anukampikā. Chambhī tayi padussatī ti yadā tayi chambhī nāma brāhmaṇo padussi, tadā sā paṇḍitā atthadassinī aññaṁ tava paṭirūpakaṁ katvā taṁ vadhā parimocayi.

Cūḷanissa kira mahācūḷanī nāma pitā ahosi. Sā imassa daharakāle purohitena saddhiṁ methunaṁ paṭisevitvā rājānaṁ visena mārāpetvā brāhmaṇassa chattaṁ ussāpetvā tassa aggamahesī hutvā ekadivasaṁ: “Amma, chātomhī” ti [PTS 6.471] vutte puttassa phāṇitena saddhiṁ pūvakhajjakaṁ dāpesi. Atha naṁ makkhikā parivārayiṁsu, so: “Imaṁ nimmakkhikaṁ katvā khādissāmī” ti thokaṁ paṭikkamitvā bhūmiyaṁ phāṇitabindūni pātetvā attano santike makkhikā pothetvā palāpesi. Tā gantvā itaraṁ phāṇitaṁ parivārayiṁsu. So nimmakkhikaṁ katvā khajjakaṁ khāditvā hatthaṁ dhovitvā mukhaṁ vikkhāletvā pakkāmi. Brāhmaṇo tassa taṁ kiriyaṁ disvā cintesi: “Ayaṁ dārako idāneva nimmakkhikaṁ phāṇitaṁ khādati, vuḍḍhippatto mama rajjaṁ na dassati, idāneva naṁ māressāmī” ti. So deviyā tamatthaṁ ārocesi.

Sā: “Sādhū, deva, ahaṁ tayi sinehena attano sāmikam-pi māresiṁ, iminā me ko attho, mahārāja, ekam-pi ajānāpetvā rahassena naṁ māressāmī” ti brāhmaṇaṁ vañcetvā: “Attheso upāyo” ti paṇḍitaṁ upāyakusalaṁ bhattakārakaṁ pakkosāpetvā: “Samma, mama putto cūḷanikumāro ca tava putto dhanusekhakumāro ca ekadivasaṁ jātā ekato kumāraparihārena vaḍḍhitā piyasahāyakā, chabbhibrāhmaṇo mama puttaṁ māretukāmo, tvaṁ tassa jīvitadānaṁ dehī” ti vatvā: “Sādhu, devi, kiṁ karomī” ti vutte: “Mama putto abhiṇhaṁ tava gehe hotu, tvañca te ca katipāhaṁ nirāsaṅkabhāvatthāya mahānase yeva supatha. Tato nirāsaṅkabhāvaṁ ñatvā tumhākaṁ sayanaṭṭhāne eḷakaṭṭhīni ṭhapetvā manussānaṁ sayanavelāya mahānase aggiṁ datvā kañci ajānāpetvā mama puttañca tava puttañca gahetvā aggadvāreneva nikkhamitvā tiroraṭṭhaṁ gantvā mama puttassa rājaputtabhāvaṁ anācikkhitvā jīvitaṁ anurakkhāhī” ti āha.

So: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Athassa sā ratanasāraṁ adāsi. So tathā katvā kumārañca puttañca ādāya maddaraṭṭhe sāgalanagaraṁ gantvā rājānaṁ upaṭṭhāsi. So porāṇabhattakārakaṁ apanetvā tassa taṁ ṭhānaṁ adāsi. Dve pi kumārā tena saddhiṁ yeva rājanivesanaṁ gacchanti. Rājā: “Kassete puttā kumārā” ti pucchi. Bhattakārako: “Mayhaṁ puttā” ti āha. “Nanu dve asadisā” ti? “Dvinnaṁ itthīnaṁ puttā, devā” ti. Te gacchante kāle vissāsikā hutvā maddarañño dhītāya saddhiṁ rājanivesane yeva kīḷanti. Atha cūḷanikumāro ca rājadhītā ca abhiṇhadassanena aññamaññaṁ paṭibaddhacittā ahesuṁ. Kīḷanaṭṭhāne kumāro rājadhītaraṁ geṇḍukam-pi pāsakam-pi āharāpeti. Anāharantiṁ sīse paharati, sā rodati. Athassā saddaṁ sutvā rājā: “Kena me dhītā pahaṭā” ti vadati. Dhātiyo āgantvā pucchanti. Kumārikā: “Sacāhaṁ ‘iminā pahaṭāmhī’ ti vakkhāmi, pitā me etassa rājadaṇḍaṁ karissatī” ti sinehena na katheti, “nāhaṁ kenaci pahaṭā” ti vadati.

Athekadivasaṁ maddarājā naṁ paharantaṁ addasa. Disvānassa etadahosi: “Ayaṁ kumāro na ca bhattakārakena sadiso abhirūpo pāsādiko ativiya achambhito, na iminā etassa puttena bhavitabban”-ti. So tato paṭṭhāya taṁ pariggaṇhi. Dhātiyo kīḷanaṭṭhāne khādanīyaṁ āharitvā rājadhītāya denti, sā aññesam-pi dārakānaṁ deti. Te jaṇṇunā patiṭṭhāya onatā gaṇhanti. Cūḷanikumāro pana ṭhitako va tassā hatthato acchinditvā gaṇhāti. Rājā pi taṁ kiriyaṁ addasa. Athekadivasaṁ cūḷanikumārassa geṇḍuko rañño cūḷasayanassa heṭṭhā pāvisi. Kumāro taṁ gaṇhanto attano issaramānena: “Imassa paccantarañño heṭṭhāsayane na pavisāmī” ti [PTS 6.472] taṁ daṇḍakena nīharitvā gaṇhi. Rājā tam-pi kiriyaṁ disvā: “Nicchayenesa na bhattakārakassa putto” ti taṁ pakkosāpetvā: “Kasseso putto” ti pucchi. “Mayhaṁ putto, devā” ti. “Ahaṁ tava puttañca aputtañca jānāmi, sabhāvaṁ me kathehi, no ce kathesi, jīvitaṁ te natthī” ti khaggaṁ uggiri. So maraṇabhayabhīto: “Kathemi, deva, raho pana paccāsīsāmī” ti vatvā raññā okāse kate abhayaṁ yācitvā yathābhūtaṁ ārocesi. Rājā tathato ñatvā attano dhītaraṁ alaṅkaritvā tassa pādaparicārikaṁ katvā adāsi.

Imesaṁ pana palātadivase: “Bhattakārako ca cūḷanikumāro ca bhattakārakassa putto ca mahānase paditte yeva daḍḍhā” ti sakalanagare ekakolāhalaṁ ahosi. Calākadevī pi taṁ pavattiṁ sutvā brāhmaṇassa ārocesi: “Deva, tumhākaṁ manoratho matthakaṁ patto, te kira tayo pi bhattagehe yeva daḍḍhā” ti. So tuṭṭhahaṭṭho ahosi. Calākadevīpi: “Cūḷanikumārassa aṭṭhīnī” ti eḷakassa aṭṭhīni āharāpetvā brāhmaṇassa dassetvā chaḍḍāpesi. Imamatthaṁ sandhāya paribbājikā: “Aññaṁ upanisaṁ katvā, vadhā taṁ parimocayī” ti āha. Sā hi eḷakassa aṭṭhīni: “Manussaaṭṭhīnī” ti dassetvā taṁ vadhā mocesi. Orasan-ti yāya tvaṁ ure katvā vaḍḍhito, taṁ orasaṁ piyaṁ manāpaṁ. Gabbhadhārinin-ti yāya tvaṁ kucchinā dhārito, taṁ evarūpaṁ mātaraṁ kena dosena dakarakkhasassa dassasīti.

Taṁ sutvā rājā: “Ayye, bahū mama mātu guṇā, ahañcassā mama upakārabhāvaṁ jānāmi, tato pi pana mam-eva guṇā bahutarā” ti mātu aguṇaṁ kathento imaṁ gāthādvayamāha:

228. Daharā viyalaṅkāraṁ, dhāreti apiḷandhanaṁ,
Dovārike anīkaṭṭhe, ativelaṁ pajagghati.

229. Atho pi paṭirājūnaṁ, sayaṁ dūtāni sāsati,
Mātaraṁ tena dosena, dajjāhaṁ dakarakkhino ti.

Tattha daharā viyā ti mahallikā pi hutvā taruṇī viya. Dhāreti apiḷandhanan-ti piḷandhituṁ ayuttaṁ alaṅkāraṁ dhāreti. Sā kira vajirapūritaṁ kañcanamekhalaṁ piḷandhitvā rañño amaccehi saddhiṁ mahātale nisinnakāle aparāparaṁ caṅkamati, mekhalāsaddena rājanivesanaṁ ekaninnādaṁ hoti. Pajagghatī ti esā dovārike ca hatthi-ācariyādike anīkaṭṭhe ca, ye etissā ucchiṭṭhakam-pi bhuñjituṁ ayuttarūpā, te pi āmantetvā tehi saddhiṁ ativelaṁ mahāhasitaṁ hasati. Paṭirājūnan-ti aññesaṁ rājūnaṁ. Sayaṁ dūtāni sāsatī ti mama vacanena sayaṁ paṇṇaṁ likhitvā dūte pi peseti: “Mama mātā kāme paribhuñjanavayasmiṁ yeva ṭhitā, asukarājā kira āgantvā taṁ ānetū” ti. Te: “Mayaṁ rañño upaṭṭhākā, kasmā no evaṁ vadesī” ti paṭipaṇṇāni pesenti. Tesu parisamajjhe vāciyamānesu mama sīsaṁ chindanakālo viya hoti, mātaraṁ tena dosena dakarakkhasassa dassāmīti.

Atha paribbājikā: “Mahārāja [PTS 6.473], mātaraṁ tāva iminā dosena dehi, bhariyā pana te bahūpakārā” ti tassā guṇaṁ kathentī dve gāthā abhāsi:

230. Itthigumbassa pavarā, accantaṁ piyabhāṇinī,
Anuggatā sīlavatī, chāyāva anapāyinī.

231. Akkodhanā puññavatī, paṇḍitā atthadassinī,
Ubbariṁ kena dosena, ajjāsi dakarakkhino ti.

Tattha itthigumbassā ti itthigaṇassa. Anuggatā ti daharakālato paṭṭhāya anugatā. “Akkodhanā” ti ādikena panassā guṇe katheti. Maddaraṭṭhe sāgalanagare vasanakāle pahaṭā pi tava āṇākaraṇabhayena tayi sinehena mātāpitūnaṁ na kathesi, evamesā akkodhanā puññavatī paṇḍitā atthadassinīti. Idaṁ daharakāle akkodhanādibhāvaṁ sandhāyāha. Ubbarin-ti orodhaṁ. Evaṁ guṇasampannaṁ nandādeviṁ kena dosena dakarakkhasassa dassasīti vadati.

So tassā aguṇaṁ kathento āha:

232. Khiḍḍāratisamāpannaṁ, anatthavasamāgataṁ,
Sā maṁ sakāna puttānaṁ, ayācaṁ yācate dhanaṁ.

233. Sohaṁ dadāmi sāratto, bahuṁ uccāvacaṁ dhanaṁ,
Suduccajaṁ cajitvāna, pacchā socāmi dummano,
Ubbariṁ tena dosena, dajjāhaṁ dakarakkhino ti.

Tattha anatthavasamāgatanti tāya khiḍḍāratiyā kāmakīḷāya anatthakārakānaṁ kilesānaṁ vasaṁ āgataṁ maṁ viditvā. Sā manti sā nandādevī maṁ. Sakāna puttānanti yaṁ mayā attano puttadhītānañca bhariyānañca dinnaṁ piḷandhanaṁ, taṁ ayācitabbarūpaṁ mayhaṁ dehī ti yācati. Pacchā socāmīti sā dutiyadivase imāni piḷandhanāni raññā me dinnāni, āharathetānī ti tesaṁ rodantānaṁ omuñcitvā gaṇhāti. Athāhaṁ te rodamāne mama santikaṁ āgate disvā pacchā socāmi. Evaṁ dosakārikā esā. Iminā naṁ dosena dakarakkhasassa dassāmīti.

Atha naṁ paribbājikā: “Imaṁ tāva iminā dosena dehi, kaniṭṭho pana te tikhiṇamantikumāro upakārako, taṁ kena dosena dassatī” ti pucchantī āha:

234. Yenocitā [PTS 6.474] janapadā, ānītā ca paṭiggahaṁ,
Ābhataṁ pararajjebhi, abhiṭṭhāya bahuṁ dhanaṁ.

235. Dhanuggahānaṁ pavaraṁ, sūraṁ tikhiṇamantinaṁ,
Bhātaraṁ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino ti.

Tattha ocitā ti vaḍḍhitā. Paṭiggahan-ti yena ca tumhe paradese vasantā puna gehaṁ ānītā. Abhiṭṭhāyā ti abhibhavitvā. Tikhiṇamantinan-ti tikhiṇapaññaṁ.

So kira mātu brāhmaṇena saddhiṁ vasanakāle jāto. Athassa vayappattassa brāhmaṇo khaggaṁ hatthe datvā: “Imaṁ gahetvā maṁ upaṭṭhahā” ti āha. So brāhmaṇaṁ: “Pitā me” ti saññāya upaṭṭhāsi. Atha naṁ eko amacco: “Kumāra, na tvaṁ etassa putto, tava kucchigatakāle calākadevī rājānaṁ māretvā etassa chattaṁ ussāpesi, tvaṁ mahācūḷanirañño putto” ti āha. So kujjhitvā: “Ekena upāyena naṁ māressāmī” ti rājakulaṁ pavisanto taṁ khaggaṁ ekassa pādamūlikassa datvā aparaṁ: “Tvaṁ rājadvāre ‘mameso khaggo’ ti iminā saddhiṁ vivādaṁ kareyyāsī” ti vatvā pāvisi. Te kalahaṁ kariṁsu. So: “Kiṁ esa kalaho” ti ekaṁ purisaṁ pesesi. So āgantvā: “Khaggatthāyā” ti āha. Brāhmaṇo taṁ sutvā: “Kiṁ etan”-ti pucchi. So kira tumhehi mama dinnakhaggo parassa santakoti. “Kiṁ vadesi, tāta, tena hi āharāpehi, sañjānissāmi nan”-ti āha. So taṁ āharāpetvā kosato nikkaḍḍhitvā: “Passathā” ti taṁ sañjhānāpento viya upagantvā ekappahāreneva tassa sīsaṁ chinditvā attano pādamūle pātesi. Tato rājagehaṁ paṭijaggitvā nagaraṁ alaṅkaritvā tassa abhiseke upanīte mātā cūḷanikumārassa maddaraṭṭhe vasanabhāvaṁ ācikkhi. Taṁ sutvā kumāro senaṅgaparivuto tattha gantvā bhātaraṁ ānetvā rajjaṁ paṭicchāpesi. Tato paṭṭhāya taṁ: “Tikhiṇamantī” ti sañjāniṁsu. Paribbājikā taṁ: “Evarūpaṁ bhātaraṁ kena dosena dakarakkhasassa dajjāsī” ti pucchi.

Rājā tassa dosaṁ kathento āha:

236. Yenocitā janapadā, ānītā ca paṭiggahaṁ,
Ābhataṁ pararajjebhi, abhiṭṭhāya bahuṁ dhanaṁ.

237. Dhanuggahānaṁ pavaro, sūro tikhiṇamanti ca,
Mayāyaṁ sukhito rājā, atimaññati dārako.

238. Upaṭṭhānam-pi me ayye, na so eti yathā pure,
Bhātaraṁ tena dosena, dajjāhaṁ dakarakkhino ti.

Tattha pararajjebhī ti imassa pararajjato ca bahu dhanaṁ ābhataṁ, ayañca pararajje vasanto puna imaṁ gehaṁ ānetvā: “Esa mayā mahati yase patiṭṭhāpito” ti [PTS 6.475] vadati. Yathā pure ti pubbe pāto va āgacchati, idāni pana na tathā eti. Iminā naṁ dosena dakarakkhasassa dassāmīti.

Atha paribbājikā: “Bhātu tāva ko doso hotu, dhanusekhakumāro pana tayi sinehaguṇayutto bahūpakāro” ti tassa guṇaṁ kathentī āha:

239. Ekarattena ubhayo, tvañceva dhanusekha ca,
Ubho jātettha pañcālā, sahāyā susamāvayā.

240. Cariyā taṁ anubandhittho, ekadukkhasukho tava,
Ussukko te divārattiṁ, sabbakiccesu byāvaṭo,
Sahāyaṁ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino ti.

Tattha dhanusekhacāti dhanusekho ca, dhanusekhakumāro cā ti attho. Etthāti idheva nagare. Pañcālāti uttarapañcālanagare jātattā evaṁvohārā. Susamāvayāti suṭṭhu samavayā. Cariyā taṁ anubandhitthoti daharakāle janapadacārikāya pakkantaṁ taṁ anubandhi, chāyāva na vijahi. Ussukkoti tava kiccesu ratthindivaṁ ussukko chandajāto niccaṁ byāvaṭo. Taṁ kena dosena dakarakkhasassa dassasīti.

Athassa rājā dosaṁ kathento āha:

241. Cariyā maṁ ayaṁ ayye, pajagghittho mayā saha,
Ajjā pi tena vaṇṇena, ativelaṁ pajagghati.

242. Ubbariyāpihaṁ ayye, mantayāmi rahogato,
Anāmanto pavisati, pubbe appaṭivedito.

243. Laddhadvāro katokāso, ahirikaṁ anādaraṁ,
Sahāyaṁ tena dosena, dajjāhaṁ dakarakkhino ti.

Tattha ajjā pi tena vaṇṇenā ti yathā cariyāya pubbe maṁ anubandhanto mayā anāthena saddhiṁ ekato va bhuñjanto sayanto hatthaṁ paharitvā mahāhasitaṁ hasi, ajjā pi tatheva hasati, duggatakāle viya maṁ maññati. Anāmanto ti raho nandādeviyā saddhiṁ mantente pi mayi ajānāpetvā sahasāva pavisati. Iminā dosena taṁ ahirikaṁ anādaraṁ dakarakkhasassa dassāmīti.

Atha paribbājikā: “Mahārāja, tava sahāyakassa tāva eso doso hotu, purohito pana tava bahūpakāro” ti tassa guṇaṁ kathentī āha:

244. Kusalo sabbanimittānaṁ, rutaññū āgatāgamo,
Uppāte supine yutto, niyyāne ca pavesane.

245. Paṭṭho [PTS 6.476] bhūmantalikkhasmiṁ, nakkhattapadakovido,
Brāhmaṇaṁ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino ti.

Tattha sabbanimittānanti: “Iminā nimittena idaṁ bhavissati, iminā idan”-ti evaṁ sabbanimittesu kusalo. Rutaññū ti sabbaravaṁ jānāti. Uppāte ti candaggāhasūriyaggāhaukkāpātadisāḍāhādike uppāte. Supine yutto ti supine ca tassa nipphattijānanavasena yutto. Niyyāne ca pavesane ti iminā nakkhattena niyyāyitabbaṁ, iminā pavisitabbanti jānāti. Paṭṭho ti cheko paṭibalo, bhūmiyañca antalikkhe ca dosaguṇe jānituṁ samattho. Nakkhattapadakovido ti aṭṭhavīsatiyā nakkhattakoṭṭhāsesu cheko. Taṁ kena dosena dakarakkhasassa dassasīti.

Rājā tassa dosaṁ kathento āha:

246. Parisāyam-pi me ayye, ummīletvā udikkhati,
Tasmā accabhamuṁ luddaṁ, dajjāhaṁ dakarakkhino ti.

Tassattho: ayye, esa maṁ parisamajjhe olokento pi akkhīni ummīletvā kuddho viya udikkhati, tasmā evaṁ atikkamitvā ṭhitabhamuṁ amanāpena ukkhittabhamukaṁ viya luddaṁ bhayānakaṁ taṁ ahaṁ dakarakkhasassa dassāmīti.

Tato paribbājikā: “Mahārāja, tvaṁ ‘mātaraṁ ādiṁ katvā ime pañca dakarakkhasassa dammī’ ti vadasi, ‘evarūpañca sirivibhavaṁ agaṇetvā attano jīvitam-pi mahosadhassa dammī’ ti vadasi, kaṁ tassa guṇaṁ passasī” ti pucchantī imā gāthāyo āha:

247. Sasamuddapariyāyaṁ, mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ,
Vasundharaṁ āvasati, amaccaparivārito.

248. Cāturanto mahāraṭṭho, vijitāvī mahabbalo,
Pathabyā ekarājāsi, yaso te vipulaṁ gato.

249. Soḷasitthisahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā,
Nānājanapadā nārī, devakaññūpamā subhā.

250. Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ, sabbakāmasamiddhinaṁ,
Sukhitānaṁ piyaṁ dīghaṁ, jīvitaṁ āhu khattiya.

251. Atha tvaṁ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā,
Paṇḍitaṁ anurakkhanto, pāṇaṁ cajasi duccajan-ti.

Tattha [PTS 6.477] sasamuddapariyāyanti samuddamariyādasaṅkhātena samuddaparikkhepena samannāgataṁ. Sāgarakuṇḍalanti parikkhipitvā ṭhitassa sāgarassa kuṇḍalabhūtaṁ. Vijitāvīti vijitasaṅgāmo. Ekarājāti aññassa attano sadisassa rañño abhāvato eko va rājā. Sabbakāmasamiddhinanti sabbesam-pi vatthukāmakilesakāmānaṁ samiddhiyā samannāgatānaṁ. Sukhitānanti evarūpānaṁ sukhitānaṁ sattānaṁ evaṁ sabbaṅgasampannaṁ jīvitaṁ dīgham-eva piyaṁ, na te appaṁ jīvitamicchantīti paṇḍitā vadanti. Pāṇanti evarūpaṁ attano jīvitaṁ kasmā paṇḍitaṁ anurakkhanto cajasīti.

Rājā tassā kathaṁ sutvā paṇḍitassa guṇaṁ kathento imā gāthā abhāsi:

252. Yato pi āgato ayye, mama hatthaṁ mahosadho,
Nābhijānāmi dhīrassa, aṇumattam-pi dukkaṭaṁ.

253. Sace ca kismici kāle, maraṇaṁ me pure siyā,
So me putte paputte ca, sukhāpeyya mahosadho.

254. Anāgataṁ paccuppannaṁ, sabbamattham-pi passati,
Anāparādhakammantaṁ, na dajjaṁ dakarakkhino ti.

Tattha kismicī ti kismiñci kāle. Sukhāpeyyā ti sukhasmiṁ yeva patiṭṭhāpeyya. Sabbamatthan-ti esa anāgatañca paccuppannañca atītañca sabbaṁ atthaṁ sabbaññubuddho viya passati. Anāparādhakammantan-ti kāyakammādīsu aparādharahitaṁ. Na dajjan-ti ayye, evaṁ asamadhuraṁ paṇḍitaṁ nāhaṁ dakarakkhasassa dassāmīti evaṁ so mahāsattassa guṇe candamaṇḍalaṁ uddharanto viya ukkhipitvā kathesi.

Iti imaṁ jātakaṁ yathānusandhippattaṁ. Atha paribbājikā cintesi: “Ettakena pi paṇḍitassa guṇā pākaṭā na honti, sakalanagaravāsīnaṁ majjhe sāgarapiṭṭhe āsittatelaṁ vippakirantī viya tassa guṇe pākaṭe karissāmī” ti rājānaṁ gahetvā pāsādā oruyha rājaṅgaṇe āsanaṁ paññapetvā tattha nisīdāpetvā nāgare sannipātāpetvā puna rājānaṁ ādito paṭṭhāya dakarakkhasassa pañhaṁ pucchitvā tena heṭṭhā kathitaniyāmeneva kathitakāle nāgare āmantetvā āha:

255. Idaṁ suṇātha pañcālā, cūḷaneyyassa bhāsitaṁ,
Paṇḍitaṁ anurakkhanto, pāṇaṁ cajati duccajaṁ.

256. Mātu [PTS 6.478] bhariyāya bhātucca, sakhino brāhmaṇassa ca,
Attano cā pi pañcālo, channaṁ cajati jīvitaṁ.

257. Evaṁ mahatthikā paññā, nipuṇā sādhucintinī,
Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya cā ti.

Tattha mahatthikā ti mahantaṁ atthaṁ gahetvā ṭhitā. Diṭṭhadhammahitatthāyā ti imasmiṁ yeva attabhāve hitatthāya ca paraloke sukhatthāya ca hotīti.

Iti sā ratanagharassa maṇikkhandhena kūṭaṁ gaṇhantī viya mahāsattassa guṇehi desanākūṭaṁ gaṇhīti.

Dakarakkhasapañho niṭṭhito

Dakarakkhasajātakavaṇṇanā sattamā

JA 518: Paṇḍaranāgarājajātakavaṇṇanā

Vikiṇṇavācan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto musāvādaṁ katvā devadattassa pathavippavesanaṁ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā bhikkhūhi tassa avaṇṇe kathite: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi devadatto musāvādaṁ katvā pathaviṁ paviṭṭhoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente pañcasatavāṇijā nāvāya samuddaṁ pakkhanditvā sattame divase atīradassaniyā nāvāya samuddapiṭṭhe bhinnāya ṭhapetvā ekaṁ avasesā macchakacchapabhakkhā ahesuṁ, eko pana vātavegena karampiyapaṭṭanaṁ nāma pāpuṇi. So samuddato uttaritvā naggabhogo tasmiṁ paṭṭane yeva bhikkhāya cari. Tamenaṁ manussā: “Ayaṁ samaṇo appiccho santuṭṭho” ti sambhāvetvā sakkāraṁ kariṁsu. So: “Laddho me jīvikūpāyo” ti tesu nivāsanapārupanaṁ dentesu pi na icchi. Te: “Natthi ito uttari appiccho samaṇo” ti bhiyyo bhiyyo pasīditvā tassa assamapadaṁ katvā tattha naṁ nivāsāpesuṁ. So: “Karampiyaacelo” ti paññāyi. Tassa tattha vasantassa mahālābhasakkāro udapādi.

Eko nāgarājāpissa supaṇṇarājā ca upaṭṭhānaṁ āgacchanti. Tesu nāgarājā nāmena paṇḍaro nāma. Athekadivasaṁ supaṇṇarājā tassa santikaṁ gantvā vanditvā ekamantaṁ nisinno evamāha: “bhante, amhākaṁ ñātakā nāge gaṇhantā bahū vinassanti, etesaṁ nāgānaṁ gahaṇaniyāmaṁ mayaṁ na jānāma, guyhakāraṇaṁ kira tesaṁ atthi, sakkuṇeyyātha nu kho tumhe ete piyāyamānā viya [PTS 5.76] taṁ kāraṇaṁ pucchitun”-ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā supaṇṇarāje vanditvā pakkante nāgarājassa āgatakāle vanditvā nisinnaṁ nāgarājānaṁ pucchi: “nāgarāja, supaṇṇā kira tumhe gaṇhantā bahū vinassanti, tumhe gaṇhantā kathaṁ gaṇhituṁ na sakkontī” ti. Bhante, idaṁ amhākaṁ guyhaṁ rahassaṁ, mayā imaṁ kathentena ñātisaṅghassa maraṇaṁ āhaṭaṁ hotīti. Kiṁ pana tvaṁ, āvuso, “ayaṁ aññassa kathessatī” ti evaṁsaññī hosi, nāhaṁ aññassa kathessāmi, attanā pana jānitukāmatāya pucchāmi, tvaṁ mayhaṁ saddahitvā nibbhayo hutvā kathehīti. Nāgarājā: “Na kathessāmi, bhante” ti vanditvā pakkāmi. Punadivase pi pucchi, tathāpissa na kathesi.

Atha naṁ tatiyadivase āgantvā nisinnaṁ, “nāgarāja, ajja tatiyo divaso, mama pucchantassa kimatthaṁ na kathesī” ti āha. “Tumhe aññassa ācikkhissathā” ti bhayena, bhanteti. Kassaci na kathessāmi, nibbhayo kathehīti. “Tena hi, bhante, aññassa mā kathayitthā” ti paṭiññaṁ gahetvā, “bhante, mayaṁ mahante mahante pāsāṇe gilitvā bhāriyā hutvā nipajjitvā supaṇṇānaṁ āgamanakāle mukhaṁ nibbāhetvā dante vivaritvā supaṇṇe ḍaṁsituṁ acchāma, te āgantvā amhākaṁ sīsaṁ gaṇhanti, tesaṁ amhe garubhāre hutvā nipanne uddharituṁ vāyamantānaññeva udakaṁ ottharati. Te sīdantā antoudake yeva maranti, iminā kāraṇena bahū supaṇṇā vinassanti, tesaṁ amhe gaṇhantānaṁ kiṁ sīsena gahitena, bālā naṅguṭṭhe gahetvā amhe heṭṭhāsīsake katvā gahitaṁ gocaraṁ mukhena chaḍḍāpetvā lahuke katvā gantuṁ sakkontī” ti so attano rahassakāraṇaṁ tassa dussīlassa kathesi.

Atha tasmiṁ pakkante supaṇṇarājā āgantvā karampiyaacelaṁ vanditvā: “Kiṁ, bhante, pucchitaṁ te nāgarājassa guyhakāraṇan”-ti āha. So: “Āmāvuso” ti [PTS 5.77] vatvā sabbaṁ tena kathitaniyāmeneva kathesi. Taṁ sutvā supaṇṇo: “Nāgarājena ayuttaṁ kataṁ, ñātīnaṁ nāma nassananiyāmo parassa na kathetabbo, hotu, ajjeva mayā supaṇṇavātaṁ katvā paṭhamaṁ etam-eva gahetuṁ vaṭṭatī” ti supaṇṇavātaṁ katvā paṇḍaranāgarājānaṁ naṅguṭṭhe gahetvā heṭṭhāsīsaṁ katvā gahitagocaraṁ chaḍḍāpetvā uppatitvā ākāsaṁ pakkhandi. Paṇḍaro ākāse heṭṭhāsīsakaṁ olambanto: “Mayāva mama dukkhaṁ ābhatan”-ti paridevanto āha:

258. Vikiṇṇavācaṁ aniguyhamantaṁ, asaññataṁ aparicakkhitāraṁ,
Bhayaṁ tamanveti sayaṁ abodhaṁ, nāgaṁ yathā paṇḍarakaṁ supaṇṇo.

259. Yo guyhamantaṁ parirakkhaṇeyyaṁ, mohā naro saṁsati hāsamāno,
Taṁ bhinnamantaṁ bhayamanveti khippaṁ, nāgaṁ yathā paṇḍarakaṁ supaṇṇo.

260. Nānumitto garuṁ atthaṁ, guyhaṁ veditumarahati,
Sumitto ca asambuddhaṁ, sambuddhaṁ vā anatthavā.

261. Vissāsamāpajjimahaṁ acelaṁ, samaṇo ayaṁ sammato bhāvitatto,
Tassāhamakkhiṁ vivariṁ guyhamatthaṁ, atītamattho kapaṇaṁ rudāmi.

262. Tassāhaṁ paramaṁ brahme guyhaṁ, vācaṁ himaṁ nāsakkhiṁ saṁyametuṁ,
Tappakkhato hi bhayamāgataṁ mamaṁ, atītamattho kapaṇaṁ rudāmi.

263. Yo [PTS 5.78] ve naro suhadaṁ maññamāno, guyhamatthaṁ saṁsati dukkulīne,
Dosā bhayā athavā rāgarattā, pallatthito bālo asaṁsayaṁ so.

264. Tirokkhavāco asataṁ paviṭṭho, yo saṅgatīsu mudīreti vākyaṁ,
Āsīviso dummukhotyāhu taṁ naraṁ, ārā ārā saṁyame tādisamhā.

265. Annaṁ pānaṁ kāsikacandanañca, manāpitthiyo mālamucchādanañca,
Ohāya gacchāmase sabbakāme, supaṇṇa pāṇūpagatāva tyamhā ti.

Tattha vikiṇṇavācan-ti patthaṭavacanaṁ. Aniguyhamantan-ti appaṭicchannamantaṁ. Asaññatan-ti kāyadvārādīni rakkhituṁ asakkontaṁ. Aparicakkhitāranti: “Ayaṁ mayā kathitamantaṁ rakkhituṁ sakkhissati, na sakkhissatī” ti puggalaṁ oloketuṁ upaparikkhituṁ asakkontaṁ. Bhayaṁ tamanvetī ti taṁ imehi catūhi aṅgehi samannāgataṁ abodhaṁ duppaññaṁ puggalaṁ sayaṁkatam-eva bhayaṁ anveti, yathā maṁ paṇḍarakanāgaṁ supaṇṇo anvāgatoti. Saṁsati hāsamāno ti rakkhituṁ asamatthassa pāpapurisassa hāsamāno katheti. Nānumitto ti anuvattanamattena yo mitto, na hadayena, so guyhaṁ atthaṁ jānituṁ nārahatīti paridevati. Asambuddhan-ti asambuddhanto ajānanto, appaññoti attho. Sambuddhan-ti sambuddhanto jānanto, sappaññoti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti: “yo pi suhadayo mitto vā amitto vā appañño sappañño pi vā yo anatthavā anatthacaro, so pi guyhaṁ vedituṁ nārahate” ti.

Samaṇo ayan-ti ayaṁ samaṇoti ca lokasammatoti ca bhāvitattoti ca maññamāno ahaṁ etasmiṁ vissāsamāpajjiṁ. Akkhin-ti kathesiṁ. Atītamattho ti atītattho, atikkantattho hutvā idāni kapaṇaṁ rudāmīti paridevati. Tassā ti tassa acelakassa. Brahme ti supaṇṇaṁ ālapati. Saṁyametun-ti imaṁ guyhavācaṁ rahassakāraṇaṁ rakkhituṁ nāsakkhiṁ. Tappakkhato hī ti idāni idaṁ bhayaṁ mama tassa acelakassa pakkhato koṭṭhāsato santikā āgataṁ, iti atītattho kapaṇaṁ rudāmīti. Suhadanti: “Suhado mama ayan”-ti maññamāno. Dukkulīne ti [PTS 5.79] akulaje nīce. Dosā ti etehi dosādīhi kāraṇehi yo evarūpaṁ guyhaṁ saṁsati, so bālo asaṁsayaṁ pallatthito parivattetvā pāpito, hato yeva nāmā ti attho.

Tirokkhavāco ti attano yaṁ vācaṁ kathetukāmo, tassā tirokkhakatattā paṭicchannavāco. Asataṁ paviṭṭho ti asappurisānaṁ antaraṁ paviṭṭho asappurisesu pariyāpanno. Saṅgatīsu mudīretī ti yo evarūpo paresaṁ rahassaṁ sutvāva parisamajjhesu: “Asukena asukaṁ nāma kataṁ vā vuttaṁ vā” ti vākyaṁ udīreti, taṁ naraṁ: “Āsīviso dummukho pūtimukho” ti āhu, tādisamhā purisā ārā ārā saṁyame, dūrato dūrato va virameyya, parivajjeyya nanti attho. Mālamucchādanañcā ti mālañca dibbaṁ catujjātiyagandhañca ucchādanañca. Ohāyā ti ete dibbaannādayo sabbakāme ajja mayaṁ ohāya chaḍḍetvā gamissāma. Supaṇṇa, pāṇūpagatāva tyamhāti, bho supaṇṇa, pāṇehi upagatāva te amhā, saraṇaṁ no hohīti.

Evaṁ paṇḍarako ākāse heṭṭhāsīsako olambanto aṭṭhahi gāthāhi paridevi. Supaṇṇo tassa paridevanasaddaṁ sutvā, “nāgarāja attano rahassaṁ acelakassa kathetvā idāni kimatthaṁ paridevasī” ti taṁ garahitvā gāthamāha.

266. Ko nīdha tiṇṇaṁ garahaṁ upeti, asmiṁdha loke pāṇabhū nāgarāja,
Samaṇo supaṇṇo athavā tvam-eva, kiṁkāraṇā paṇḍarakaggahīto ti.

Tattha ko nīdhā ti idha amhesu tīsu janesu ko nu. Asmiṁdhā ti ettha idhā ti nipātamattaṁ, asmiṁ loketi attho. Pāṇabhū ti pāṇabhūto. Athavā tvamevā ti udāhu tvaṁ yeva. Tattha samaṇaṁ tāva mā garaha, so hi upāyena taṁ rahassaṁ pucchi. Supaṇṇam-pi mā garaha, ahañhi tava paccatthiko va. Paṇḍarakaggahīto ti, samma paṇḍaraka, “ahaṁ kiṁkāraṇā supaṇṇena gahito” ti cintetvā ca pana attānam-eva garaha, tayā hi rahassaṁ kathentena attanāva attano anattho katoti ayamettha adhippāyo.

Taṁ sutvā paṇḍarako itaraṁ gāthamāha.

267. Samaṇoti me sammatatto ahosi, piyo ca me manasā bhāvitatto,
Tassāhamakkhiṁ [PTS 5.80] vivariṁ guyhamatthaṁ, atītamattho kapaṇaṁ rudāmī ti.

Tattha sammatatto ti so samaṇo mayhaṁ: “Sappuriso ayan”-ti sammatabhāvo ahosi. Bhāvitatto ti sambhāvitabhāvo ca me ahosīti.

Tato supaṇṇo catasso gāthā abhāsi:

268. Na catthi satto amaro pathabyā, paññāvidhā natthi na ninditabbā,
Saccena dhammena dhitiyā damena, alabbhamabyāharatī naro idha.

269. Mātā pitā paramā bandhavānaṁ, nāssa tatiyo anukampakatthi,
Tesam-pi guyhaṁ paramaṁ na saṁse, mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno.

270. Mātā pitā bhaginī bhātaro ca, sahāyā vā yassa honti sapakkhā,
Tesam-pi guyhaṁ paramaṁ na saṁse, mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno.

271. Bhariyā ce purisaṁ vajjā, komārī piyabhāṇinī,
Puttarūpayasūpetā, ñātisaṅghapurakkhatā,
Tassā pi guyhaṁ paramaṁ na saṁse, mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno ti.

Tattha amaro ti amaraṇasabhāvo satto nāma natthi. Paññāvidhā natthī ti na-kāro padasandhikaro, paññāvidhā atthī ti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti: nāgarāja, loke amaro pi natthi, paññāvidhā pi atthi, sā aññesaṁ paññākoṭṭhāsasaṅkhātā paññāvidhā attano jīvitahetu na ninditabbāti. Atha vā paññāvidhā ti paññāsadisā na ninditabbā nāma aññā dhammajāti natthi, taṁ kasmā nindasīti. Yesaṁ pana: “Paññāvidhānam-pi na ninditabban”-ti pi pāṭho, tesaṁ ujukam-eva. Saccenāti ādīsu vacīsaccena ca sucaritadhammena ca paññāsaṅkhātāya dhitiyā ca indriyadamena ca alabbhaṁ dullabhaṁ aṭṭhasamāpattimaggaphalanibbānasaṅkhātam-pi visesaṁ abyāharati āvahati taṁ nipphādeti [PTS 5.81] naro idha, tasmā nārahasi acelaṁ nindituṁ, attānam-eva garaha. Acelena hi attano paññavantatāya upāyakusalatāya ca vañcetvā tvaṁ rahassaṁ guyhaṁ mantaṁ pucchitoti attho.

Paramā ti ete ubho bandhavānaṁ uttamabandhavā nāma. Nāssa tatiyo ti assa puggalassa mātāpitūhi añño tatiyo satto anukampako nāma natthi, mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno paṇḍito tesaṁ mātāpitūnam-pi paramaṁ guyhaṁ na saṁseyya, tvaṁ pana mātāpitūnam-pi akathetabbaṁ acelakassa kathesī ti attho. Sahāyā vā ti suhadayamittā vā. Sapakkhā ti petteyyamātulapitucchādayo samānapakkhā ñātayo. Tesampī ti etesam-pi ñātimittānaṁ na katheyya, tvaṁ pana acelakassa kathesi, attano va kujjhassūti dīpeti. Bhariyā ce ti komārī piyabhāṇinī puttehi ca rūpena ca yasena ca upetā evarūpā bhariyā pi ce: “Ācikkhāhi me tava guyhan”-ti vadeyya, tassā pi na saṁseyya.

Tato parā:

272. Na guyhamatthaṁ vivareyya, rakkheyya naṁ yathā nidhiṁ,
Na hi pātukato sādhu, guyho attho pajānatā.

273. Thiyā guyhaṁ na saṁseyya, amittassa ca paṇḍito,
Yo cāmisena saṁhīro, hadayattheno ca yo naro.

274. Guyhamatthaṁ asambuddhaṁ, sambodhayati yo naro,
Mantabhedabhayā tassa, dāsabhūto titikkhati.

275. Yāvanto purisassatthaṁ, guyhaṁ jānanti mantinaṁ,
Tāvanto tassa ubbegā, tasmā guyhaṁ na vissaje,

276. Vivicca bhāseyya divā rahassaṁ, rattiṁ giraṁ nātivelaṁ pamuñce,
Upassutikā hi suṇanti mantaṁ, tasmā manto khippamupeti bhedan-ti.

Pañca gāthā ummaṅgajātake (JA. 542) pañcapaṇḍitapañhe āvi bhavissanti.

Tato parāsu:

277. Yathā pi assa nagaraṁ mahantaṁ, advārakaṁ āyasaṁ bhaddasālaṁ,
Samantakhātāparikhāupetaṁ [PTS 5.82], evam-pi me te idha guyhamantā.

278. Ye guyhamantā avikiṇṇavācā, daḷhā sadatthesu narā dujivha,
Ārā amittā byavajanti tehi, āsīvisā vā riva sattusaṅghā ti.

Dvīsu gāthāsu bhaddasālan-ti āpaṇādīhi sālāhi sampannaṁ. Samantakhātāparikhāupetan-ti samantakhātāhi tīhi parikhāhi upagataṁ. Evam-pi me ti evam-pi mayhaṁ te purisā khāyanti. Katare? Ye idha guyhamantā. Idaṁ vuttaṁ hoti: yathā advārakassa ayomayanagarassa manussānaṁ upabhogaparibhogo anto va hoti, na abbhantarimā bahi nikkhamanti, na bāhirā anto pavisanti, aparāparaṁ sañcāro chijjati, guyhamantā purisā evarūpā honti, attano guyhaṁ attano anto yeva jīrāpenti, na aññassa kathentīti. Daḷhā sadatthesū ti attano atthesu thirā. Dujivhā ti paṇḍarakanāgaṁ ālapati. Byavajantī ti paṭikkamanti. Āsīvisā vā riva sattusaṅghā ti ettha ti nipātamattaṁ, āsīvisā sattusaṅghā rivā ti attho. Yathā āsīvisato sattusaṅghā jīvitukāmā manussā ārā paṭikkamanti, evaṁ tehi guyhamantehi narehi ārā amittā paṭikkamanti, upagantuṁ okāsaṁ na labhantīti vuttaṁ hoti.

Evaṁ supaṇṇena dhamme kathite paṇḍarako āha:

279. Hitvā gharaṁ pabbajito acelo, naggo muṇḍo carati ghāsahetu,
Tamhi nu kho vivariṁ guyhamatthaṁ, atthā ca dhammā ca apaggatāmhā.

280. Kathaṁkaro hoti supaṇṇarāja, kiṁsīlo kena vatena vattaṁ,
Samaṇo caraṁ hitvā mamāyitāni, kathaṁkaro saggamupeti ṭhānan-ti.

Tattha ghāsahetū ti nissiriko kucchipūraṇatthāya khādanīyabhojanīye pariyesanto carati. Apaggatāmhā ti apagatā parihīnāmhā. Kathaṁkaro ti [PTS 5.83] idaṁ nāgarājā tassa naggassa samaṇabhāvaṁ ñatvā samaṇapaṭipattiṁ pucchanto āha. Tattha kiṁsīlo ti katarena ācārena samannāgato. Kena vatenā ti katarena vatasamādānena vattanto. Samaṇo caran-ti pabbajjāya caranto taṇhāmamāyitāni hitvā kathaṁ samitapāpasamaṇo nāma hoti. Saggan-ti kathaṁ karonto ca suṭṭhu aggaṁ devanagaraṁ so samaṇo upetīti.

Supaṇṇo āha:

281. Hiriyā titikkhāya damenupeto, akkodhano pesuṇiyaṁ pahāya,
Samaṇo caraṁ hitvā mamāyitāni, evaṁkaro saggamupeti ṭhānan-ti.

Tattha hiriyāti, samma nāgarāja, ajjhattabahiddhāsamuṭṭhānehi hirottappehi titikkhāsaṅkhātāya adhivāsanakhantiyā indriyadamena ca upeto akujjhanasīlo pisuṇavācaṁ pahāya taṇhāmamāyitāni ca hitvā pabbajjāya caranto samaṇo nāma hoti, evaṁkaro yeva ca etāni hirīādīni kusalāni karonto saggamupeti ṭhānanti.

Idaṁ supaṇṇarājassa dhammakathaṁ sutvā paṇḍarako jīvitaṁ yācanto gāthamāha.

282. Mātāva puttaṁ taruṇaṁ tanujjaṁ, samphassatā sabbagattaṁ phareti,
Evam-pi me tvaṁ pāturahu dijinda, mātāva puttaṁ anukampamāno ti.

Tassattho: yathā mātā tanujaṁ attano sarīrajātaṁ taruṇaṁ puttaṁ samphassataṁ disvā taṁ ure nipajjāpetvā thaññaṁ pāyentī puttasamphassena sabbaṁ attano gattaṁ phareti, na pi mātā puttato bhāyati na pi putto mātito, evam-pi me tvaṁ pāturahu pātubhūto dijinda dijarāja, tasmā mātāva puttaṁ mudukena hadayena anukampamāno maṁ passa, jīvitaṁ me dehīti.

Athassa supaṇṇo jīvitaṁ dento itaraṁ gāthamāha.

283. Handajja tvaṁ muñca vadhā dujivha, tayo hi puttā na hi añño atthi,
Antevāsī [PTS 5.84] dinnako atrajo ca, rajjassu puttaññataro me ahosī ti.

Tattha muñcā ti mucca, ayam-eva vā pāṭho. Dujivhā ti taṁ ālapati. Añño ti añño catuttho putto nāma natthi. Antevāsī ti sippaṁ vā uggaṇhamāno pañhaṁ vā suṇanto santike nivuttho. Dinnako ti: “Ayaṁ te putto hotū” ti parehi dinno. Rajjassū ti abhiramassu. Aññataro ti tīsu puttesu aññataro antevāsī putto me tvaṁ jātoti dīpeti.

Evañca pana vatvā ākāsā otaritvā taṁ bhūmiyaṁ patiṭṭhāpesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā dve gāthā abhāsi:

284. Icceva vākyaṁ visajjī supaṇṇo, bhumyaṁ patiṭṭhāya dijo dujivhaṁ,
Muttajja tvaṁ sabbabhayātivatto, thalūdake hohi mayābhigutto.

285. Ātaṅkinaṁ yathā kusalo bhisakko, pipāsitānaṁ rahado va sīto,
Vesmaṁ yathā himasītaṭṭitānaṁ, evam-pi te saraṇamahaṁ bhavāmī ti.

Tattha icceva vākyan-ti iti evaṁ vacanaṁ vatvā taṁ nāgarājaṁ vissajji. Bhumyan-ti so sayam-pi bhūmiyaṁ patiṭṭhāya dijo taṁ dujivhaṁ samassāsento mutto ajja tvaṁ ito paṭṭhāya sabbabhayāni ativatto thale ca udake ca mayā abhigutto rakkhito hohīti āha. Ātaṅkinan-ti gilānānaṁ. Evam-pi te ti evaṁ ahaṁ tava saraṇaṁ bhavāmi.

Gaccha tvanti uyyojesi. So nāgarājā nāgabhavanaṁ pāvisi. Itaro pi supaṇṇabhavanaṁ gantvā: “Mayā paṇḍarakanāgo sapathaṁ katvā saddahāpetvā vissajjito, kīdisaṁ nu kho mayi tassa hadayaṁ, vīmaṁsissāmi nan”-ti nāgabhavanaṁ gantvā supaṇṇavātaṁ akāsi. Taṁ disvā nāgo: “Supaṇṇarājā maṁ gahetuṁ āgato bhavissatī” ti maññamāno byāmasahassamattaṁ attabhāvaṁ māpetvā pāsāṇe ca vālukañca gilitvā bhāriyo hutvā [PTS 5.85] naṅguṭṭhaṁ heṭṭhākatvā bhogamatthake phaṇaṁ dhārayamāno nipajjitvā supaṇṇarājānaṁ ḍaṁsitukāmo viya ahosi. Taṁ disvā supaṇṇo itaraṁ gāthamāha.

286. Sandhiṁ katvā amittena, aṇḍajena jalābuja,
Vivariya dāṭhaṁ sesi, kuto taṁ bhayamāgatan-ti.

Taṁ sutvā nāgarājā tisso gāthā abhāsi:

287. Saṅketheva amittasmiṁ, mittasmim-pi na vissase,
Abhayā bhayamuppannaṁ, api mūlāni kantati.

288. Kathaṁ nu vissase tyamhi, yenāsi kalaho kato,
Niccayattena ṭhātabbaṁ, so disabbhi na rajjati.

289. Vissāsaye na ca taṁ vissayeyya, asaṅkito saṅkito ca bhaveyya,
Tathā tathā viññū parakkameyya, yathā yathā bhāvaṁ paro na jaññā ti.

Tattha abhayā ti abhayaṭṭhānabhūtā mittamhā bhayaṁ uppannaṁ jīvitasaṅkhātāni mūlāneva kantati. Tyamhī ti tasmiṁ. Yenāsī ti yena saddhiṁ kalaho kato ahosi. Niccayattenā ti niccapaṭiyattena. So disabbhi na rajjatī ti yo niccayattena abhitiṭṭhati, so attano sattūhi saddhiṁ vissāsavasena na rajjati, tato tesaṁ yathākāmakaraṇīyo na hotī ti attho. Vissāsaye ti paraṁ attani vissāsaye, taṁ pana sayaṁ na vissaseyya. Parena asaṅkito attanā ca so saṅkito bhaveyya. Bhāvaṁ paro ti yathā yathā paṇḍito parakkamati, tathā tathā tassa paro bhāvaṁ na jānāti, tasmā paṇḍitena vīriyaṁ kātabbamevā ti dīpeti.

Iti te aññamaññaṁ sallapitvā samaggā sammodamānā ubho pi acelakassa assamaṁ agamiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

290. Te devavaṇṇā sukhumālarūpā, ubho samā sujayā puññakhandhā,
Upāgamuṁ [PTS 5.86] karampiyaṁ acelaṁ, missībhūtā assavāhāva nāgā ti.

Tattha samā ti samānarūpā sadisasaṇṭhānā hutvā. Sujayā ti suvayā parisuddhā, ayam-eva vā pāṭho. Puññakhandhā ti katakusalatāya puññakkhandhā viya. Missībhūtā ti hatthena hatthaṁ gahetvā kāyamissībhāvaṁ upagatā. Assavāhāva nāgā ti dhure yuttakā rathavāhā dve assā viya purisanāgā tassa assamaṁ agamiṁsu.

Gantvā ca pana supaṇṇarājā cintesi: “ayaṁ nāgarājā acelakassa jīvitaṁ na dassati, etaṁ dussīlaṁ na vandissāmī” ti. So bahi ṭhatvā nāgarājānam-eva tassa santikaṁ pesesi. Taṁ sandhāya satthā itaraṁ gāthamāha.

291. Tato have paṇḍarako acelaṁ, sayamevupāgamma idaṁ avoca,
Muttajjahaṁ sabbabhayātivatto, na hi nūna tuyhaṁ manaso piyamhā ti.

Tattha piyamhā ti dussīlanaggabhoggamusāvādi nūna mayaṁ tava manaso na piyā ahumhāti paribhāsi.

Tato acelo itaraṁ gāthamāha.

292. Piyo hi me āsi supaṇṇarājā, asaṁsayaṁ paṇḍarakena saccaṁ,
So rāgaratto va akāsimetaṁ, pāpakammaṁ sampajāno na mohā ti.

Tattha paṇḍarakenā ti tayā paṇḍarakena so mama piyataro ahosi, saccametaṁ. So ti so ahaṁ tasmiṁ supaṇṇe rāgena ratto hutvā etaṁ pāpakammaṁ jānanto va akāsiṁ, na mohena ajānantoti.

Taṁ sutvā nāgarājā dve gāthā abhāsi:

293. Na me piyaṁ appiyaṁ vā pi hoti, sampassato lokamimaṁ parañca,
Susaññatānañhi viyañjanena, asaññato lokamimaṁ carāsi.

294. Ariyāvakāsosi [PTS 5.87] anariyovāsi, asaññato saññatasannikāso,
Kaṇhābhijātikosi anariyarūpo, pāpaṁ bahuṁ duccaritaṁ acārī ti.

Tattha na me ti ambho dussīlanaggamusāvādi pabbajitassa hi imañca parañca lokaṁ sampassato piyaṁ vā me appiyaṁ vā pi meti na hoti, tvaṁ pana susaññatānaṁ sīlavantānaṁ byañjanena pabbajitaliṅgena asaññato hutvā imaṁ lokaṁ vañcento carasi. Ariyāvakāsosī ti ariyapaṭirūpakosi. Asaññato ti kāyādīhi asaññatosi. Kaṇhābhijātiko ti kāḷakasabhāvo. Anariyarūpo ti ahirikasabhāvo. Acārī ti akāsi.

Iti taṁ garahitvā idāni abhisapanto imaṁ gāthamāha.

295. Aduṭṭhassa tuvaṁ dubbhi, dubbhī ca pisuṇo casi,
Etena saccavajjena, muddhā te phalatu sattadhā ti.

Tassattho: ambho dubbhi tvaṁ aduṭṭhassa mittassa dubbhī cāsi, pisuṇo cāsi, etena saccavajjena muddhā te sattadhā phalatūti.

Iti nāgarājassa sapantasseva acelakassa sīsaṁ sattadhā phali. Nisinnaṭṭhāne yevassa bhūmi vivaraṁ adāsi. So pathaviṁ pavisitvā avīcimhi nibbatti, nāgarājasupaṇṇarājāno pi attano bhavanam-eva agamiṁsu. Satthā tassa pathaviṁ paviṭṭhabhāvaṁ pakāsento osānagāthamāha.

296. Tasmā hi mittānaṁ na dubbhitabbaṁ, mittadubbhā pāpiyo natthi añño,
Āsittasatto nihato pathabyā, indassa vākyena hi saṁvaro hato ti.

Tattha tasmā ti yasmā mittadubbhikammassa pharuso vipāko, tasmā. Āsittasatto ti āsittavisena satto. Indassā ti nāgindassa vākyena. Saṁvaro ti: “Ahaṁ saṁvare ṭhitosmī” ti paṭiññāya evaṁ paññāto ājīvako hatoti.

Satthā [PTS 5.88] imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi devadatto musāvādaṁ katvā pathaviṁ paviṭṭhoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā acelako devadatto ahosi, nāgarājā sāriputto, supaṇṇarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Paṇḍaranāgarājajātakavaṇṇanā aṭṭhamā

JA 519: Sambulājātakavaṇṇanā

vedhamānā ti idaṁ satthā jetavane viharanto mallikaṁ deviṁ ārabbha kathesi. Vatthu kummāsapiṇḍijātake (JA. 415) vitthāritam-eva. Sā pana tathāgatassa tiṇṇaṁ kummāsapiṇḍikānaṁ dānānubhāvena taṁ divasaññeva rañño aggamahesibhāvaṁ patvā pubbuṭṭhāyitādīhi pañcahi kalyāṇadhammehi samannāgatā ñāṇasampannā buddhupaṭṭhāyikā patidevatā ahosi. Tassā patidevatābhāvo sakalanagare pākaṭo ahosi. Athekadivasaṁ dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, mallikā devī kira vattasampannā ñāṇasampannā patidevatā” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesā vattasampannā patidevatāyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadattassa rañño sotthiseno nāma putto ahosi. Taṁ rājā vayappattaṁ uparajje patiṭṭhapesi, sambulā nāmassa aggamahesī ahosi uttamarūpadharā sarīrappabhāsampannā, nivāte jalamānā dīpasikhā viya khāyati. Aparabhāge sotthisenassa sarīre kuṭṭhaṁ uppajjati, vejjā tikicchituṁ nāsakkhiṁsu. So bhijjamāne kuṭṭhe paṭikūlo hutvā vippaṭisāraṁ patvā: “Ko me rajjena attho, araññe anāthamaraṇaṁ marissāmī” ti rañño ārocāpetvā itthāgāraṁ chaḍḍetvā nikkhami. Sambulā bahūhi upāyehi nivattiyamānā pi anivattitvāva: “Ahaṁ taṁ sāmikaṁ araññe paṭijaggissāmī” ti vatvā saddhiññeva nikkhami. So araññaṁ pavisitvā sulabhamūlaphalāphale chāyūdakasampanne padese paṇṇasālaṁ katvā vāsaṁ kappesi. Rājadhītā taṁ paṭijaggi. Kathaṁ? Sā hi pāto vuṭṭhāya assamapadaṁ sammajjitvā pānīyaparibhojanīyaṁ upaṭṭhapetvā dantakaṭṭhañca [PTS 5.89] mukhadhovanañca upanāmetvā mukhe dhote nānāosadhāni pisitvā tassa vaṇe makkhetvā madhuramadhurāni phalāphalāni khādāpetvā mukhaṁ vikkhāletvā hatthesu dhotesu: “Appamatto hohi devā” ti vatvā vanditvā pacchikhaṇittiaṅkusake ādāya phalāphalatthāya araññaṁ pavisitvā phalāphalāni āharitvā ekamante ṭhapetvā ghaṭena udakaṁ āharitvā nānācuṇṇehi ca mattikāhi ca sotthisenaṁ nhāpetvā puna madhuraphalāphalāni upanāmeti. Paribhogāvasāne vāsitapānīyaṁ upanetvā sayaṁ phalāphalāni paribhuñjitvā padarasantharaṁ saṁvidahitvā tasmiṁ tattha nipanne tassa pāde dhovitvā sīsaparikammapiṭṭhiparikammapādaparikammāni katvā sayanapassaṁ upagantvā nipajjati. Etenupāyena sāmikaṁ paṭijaggi.

Sā ekadivasaṁ araññe phalāphalaṁ āharantī ekaṁ girikandaraṁ disvā sīsato pacchiṁ otāretvā kandaratīre ṭhapetvā: “Nhāyissāmī” ti otaritvā haliddāya sarīraṁ ubbaṭṭetvā nhatvā sudhotasarīrā uttaritvā vākacīraṁ nivāsetvā kandaratīre aṭṭhāsi. Athassā sarīrappabhāya vanaṁ ekobhāsaṁ ahosi. Tasmiṁ khaṇe eko dānavo gocaratthāya caranto taṁ disvā paṭibaddhacitto hutvā gāthādvayaṁ āha:

297. Kā vedhamānā girikandarāyaṁ, ekā tuvaṁ tiṭṭhasi saṁhitūru,
Puṭṭhāsi me pāṇipameyyamajjhe, akkhāhi me nāmañca bandhave ca.

298. Obhāsayaṁ vanaṁ rammaṁ, sīhabyagghanisevitaṁ,
Kā vā tvamasi kalyāṇi, kassa vā tvaṁ sumajjhime,
Abhivādemi taṁ bhadde, dānavāhaṁ namatthu te ti.

Tattha kā vedhamānā ti nhānamattatāya sītabhāvena kampamānā. Saṁhitūrū ti sampiṇḍitūru uttamaūrulakkhaṇe. Pāṇipameyyamajjhe ti [PTS 5.90] hatthena minitabbamajjhe. Kā vā tvan-ti kā nāma vā tvaṁ bhavasi. Abhivādemī ti vandāmi. Dānavāhan-ti ahaṁ eko dānavo, ayaṁ namakkāro tava atthu, añjaliṁ te paggaṇhāmīti avaca.

Sā tassa vacanaṁ sutvā tisso gāthā abhāsi:

299. Yo putto kāsirājassa, sotthisenoti taṁ vidū,
Tassāhaṁ sambulā bhariyā, evaṁ jānāhi dānava,
Abhivādemi taṁ bhante, sambulāhaṁ namatthu te.

300. Vedehaputto bhaddante, vane vasati āturo,
Tamahaṁ rogasammattaṁ, ekā ekaṁ upaṭṭhahaṁ.

301. Ahañca vanamuñchāya, madhumaṁsaṁ migābilaṁ,
Yadāharāmi taṁ bhakkho, tassa nūnajja nādhatī ti.

Tattha vedehaputto ti vedeharājadhītāya putto. Rogasammattan-ti rogapīḷitaṁ. Upaṭṭhahan-ti upaṭṭhahāmi paṭijaggāmi. “Upaṭṭhitā” ti pi pāṭho. Vanamuñchāyā ti vanaṁ uñchetvā uñchācariyaṁ caritvā. Madhumaṁsan-ti nimmakkhikaṁ madhuñca migābilamaṁsañca sīhabyagghamigehi khāditamaṁsato atirittakoṭṭhāsaṁ. Taṁ bhakkho ti yaṁ ahaṁ āharāmi, taṁ bhakkho va so mama sāmiko. Tassa nūnajjā ti tassa maññe ajja āhāraṁ alabhamānassa sarīraṁ ātape pakkhittapadumaṁ viya nādhati upatappati milāyati.

Tato paraṁ dānavassa ca tassā ca vacanapaṭivacanagāthāyo honti:

302. Kiṁ vane rājaputtena, āturena karissasi,
Sambule pariciṇṇena, ahaṁ bhattā bhavāmi te.

303. Sokaṭṭāya durattāya, kiṁ rūpaṁ vijjate mama,
Aññaṁ pariyesa bhaddante, abhirūpataraṁ mayā.

304. Ehimaṁ girimāruyha, bhariyā me catussatā,
Tāsaṁ tvaṁ pavarā hohi, sabbakāmasamiddhinī.

305. Nūna tārakavaṇṇābhe, yaṁ kiñci manasicchasi,
Sabbaṁ taṁ pacuraṁ mayhaṁ, ramassvajja mayā saha.

306. No [PTS 5.91] ce tuvaṁ maheseyyaṁ, sambule kārayissasi,
Alaṁ tvaṁ pātarāsāya, paṇhe bhakkhā bhavissasi.

307. Tañca sattajaṭo luddo, kaḷāro purisādako,
Vane nāthaṁ apassantiṁ, sambulaṁ aggahī bhuje.

308. Adhipannā pisācena, luddenāmisacakkhunā,
Sā ca sattuvasaṁ pattā, patimevānusocati.

309. Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, yaṁ maṁ khādeyya rakkhaso,
Yañca me ayyaputtassa, mano hessati aññathā.

310. Na santi devā pavasanti nūna, na hi nūna santi idha lokapālā,
Sahasā karontānamasaññatānaṁ, na hi nūna santi paṭisedhitāro ti.

Tattha pariciṇṇenā ti tena āturena pariciṇṇena kiṁ karissasi. Sokaṭṭāyā ti sokāturāya. “Sokaṭṭhāyā” ti pi pāṭho, soke ṭhitāyā ti attho. Durattāyā ti duggatakapaṇabhāvappattāya attabhāvāya. Ehiman-ti mā tvaṁ durattāmhīti cintayi, etaṁ mama girimhi dibbavimānaṁ, ehi imaṁ giriṁ āruha. Catussatā ti tasmiṁ me vimāne aparā pi catussatā bhariyāyo atthi. Sabbaṁ tan-ti yaṁ kiñci upabhogaparibhogavatthābharaṇādikaṁ icchasi, sabbaṁ taṁ nūna mayhaṁ pacuraṁ bahuṁ sulabhaṁ, tasmā mā kapaṇāmhīti cintayi, ehi mayā saha ramassūti vadati.

Maheseyyanti, “bhadde, sambule no ce me tvaṁ mahesibhāvaṁ kāressasi, pariyattā tvaṁ mama pātarāsāya, tena taṁ balakkārena vimānaṁ nessāmi, tatra maṁ asaṅgaṇhantī mama sve pāto va bhakkhā bhavissasī” ti evaṁ vatvā so sattahi jaṭāhi samannāgato luddako dāruṇo nikkhantadanto taṁ tasmiṁ vane kiñci attano nāthaṁ apassantiṁ sambulaṁ bhuje aggahesi. Adhipannā ti ajjhotthaṭā. Āmisacakkhunā ti kilesalolena. Patimevā ti attano acintetvā patim-eva anusocati. Mano hessatī ti maṁ cirāyantiṁ viditvā aññathā cittaṁ bhavissati. Na santi devā ti idaṁ sā dānavena bhuje gahitā devatujjhāpanaṁ karontī āha. Lokapālā ti evarūpānaṁ sīlavantīnaṁ patidevatānaṁ pālakā lokapālā nūna idha loke na santīti paridevati.

Athassā [PTS 5.92] sīlatejena sakkassa bhavanaṁ kam pi, paṇḍukambalasilāsanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. Sakko āvajjento taṁ kāraṇaṁ ñatvā vajiraṁ ādāya vegena gantvā dānavassa matthake ṭhatvā itaraṁ gāthamāha.

311. Itthīnamesā pavarā yasassinī, santā samā aggirivuggatejā,
Tañce tuvaṁ rakkhasādesi kaññaṁ, muddhā ca hi sattadhā te phaleyya,
Mā tvaṁ dahī muñca patibbatāyā ti.

Tattha santā ti upasantā, atha vā paṇḍitā ñāṇasampannā. Samā ti kāyavisamādivirahitā. Adesī ti khādasi. Phaleyyā ti iminā me indavajirena paharitvā muddhā bhijjetha. Mā tvaṁ dahī ti tvaṁ imaṁ patibbataṁ mā tāpeyyāsīti.

Taṁ sutvā dānavo sambulaṁ vissajjesi. Sakko: “Puna pi esa evarūpaṁ kareyyā” ti cintetvā dānavaṁ devasaṅkhalikāya bandhitvā puna anāgamanāya tatiye pabbatantare vissajjesi, rājadhītaraṁ appamādena ovaditvā sakaṭṭhānam-eva gato. Rājadhītā pi atthaṅgate sūriye candālokena assamaṁ pāpuṇi. Tamatthaṁ pakāsento satthā aṭṭha gāthā abhāsi:

312. Sā ca assamamāgacchi, pamuttā purisādakā,
Nīḷaṁ paḷinaṁ sakuṇīva, gatasiṅgaṁva ālayaṁ.

313. Sā tattha paridevesi, rājaputtī yasassinī,
Sambulā utumattakkhā, vane nāthaṁ apassantī.

314. Samaṇe brāhmaṇe vande, sampannacaraṇe ise,
Rājaputtaṁ apassantī, tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā.

315. Vande sīhe ca byagghe ca, ye ca aññe vane migā,
Rājaputtaṁ apassantī, tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā.

316. Tiṇā latāni osajho, pabbatāni vanāni ca,
Rājaputtaṁ apassantī, tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā.

317. Vande indīvarīsāmaṁ, rattiṁ nakkhattamāliniṁ,
Rājaputtaṁ apassantī, tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā.

318. Vande [PTS 5.93] bhāgīrathiṁ gaṅgaṁ, savantīnaṁ paṭiggahaṁ,
Rājaputtaṁ apassantī, tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā.

319. Vande ahaṁ pabbatarājaseṭṭhaṁ, himavantaṁ siluccayaṁ,
Rājaputtaṁ apassantī, tumhaṁmhi saraṇaṁ gatā ti.

Tattha nīḷaṁ paḷinaṁ sakuṇīvā ti yathā sakuṇikā mukhatuṇḍakena gocaraṁ gahetvā kenaci upaddavena sakuṇapotakānaṁ paḷinattā paḷinaṁ sakuṇinīḷaṁ āgaccheyya, yathā vā gatasiṅgaṁ nikkhantavacchakaṁ ālayaṁ suññaṁ vacchakasālaṁ vacchagiddhinī dhenu āgaccheyya, evaṁ suññaṁ assamaṁ āgacchī ti attho. Tadā hi sotthiseno sambulāya ciramānāya: “Itthiyo nāma lolā, paccāmittam-pi me gahetvā āgaccheyyā” ti parisaṅkanto paṇṇasālato nikkhamitvā gacchantaraṁ pavisitvā nisīdi. Tenetaṁ vuttaṁ. Utumattakkhā ti sokavegasañjātena uṇhena utunā mandalocanā. Apassantī ti tasmiṁ vane nāthaṁ attano patiṁ apassantī ito cito ca sandhāvamānā paridevesi.

Tattha samaṇe brāhmaṇe ti samitapāpabāhitapāpe samaṇe brāhmaṇe. Sampannacaraṇe ti saha sīlena aṭṭhannaṁ samāpattīnaṁ vasena ca sampannacaraṇe ise vandeti evaṁ vatvā rājaputtaṁ apassantī tumhākaṁ saraṇaṁ gatā amhi. Sace me sāmikassa nisinnaṭṭhānaṁ jānātha, ācikkhathāti paridevesī ti attho. Sesagāthāsu pi eseva nayo. Tiṇā latāni osajho ti antopheggubahisāratiṇāni ca latāni ca antosāraosadhiyo ca. Imaṁ gāthaṁ tiṇādīsu nibbattadevatā sandhāyāha. Indīvarīsāman-ti indīvarīpupphasamānavaṇṇaṁ. Nakkhattamālinin-ti nakkhattapaṭipāṭisamannāgataṁ. Tumhaṁmhī ti rattiṁ sandhāya tam-pi amhīti āha. Bhāgīrathiṁ gaṅgan-ti evaṁpariyāyanāmikaṁ gaṅgaṁ. Savantīnan-ti aññāsaṁ bahūnaṁ nadīnaṁ paṭiggāhikaṁ. Gaṅgāya nibbattadevataṁ sandhā yevamāha. Himavante pi eseva nayo.

Taṁ evaṁ paridevamānaṁ disvā sotthiseno cintesi: “ayaṁ ativiya paridevati, na kho panassā bhāvaṁ jānāmi, sace mayi sinehena evaṁ karoti, hadayampissā phaleyya, pariggaṇhissāmi tāva nan”-ti gantvā paṇṇasāladvāre nisīdi. Sā pi paridevamānāva paṇṇasāladvāraṁ gantvā tassa pāde vanditvā: “Kuhiṁ gatosi, devā” ti āha. Atha naṁ so, “bhadde, tvaṁ aññesu [PTS 5.94] divasesu na imāya velāya āgacchasi, ajja atisāyaṁ āgatāsī” ti pucchanto gāthamāha.

320. Atisāyaṁ vatāgañchi, rājaputti yasassini,
Kena nujja samāgacchi, ko te piyataro mayā ti.

Atha naṁ sā: “Ahaṁ, ayyaputta, phalāphalāni ādāya āgacchantī ekaṁ dānavaṁ passiṁ, so mayi paṭibaddhacitto hutvā maṁ hatthe gaṇhitvā ‘sace mama vacanaṁ na karosi, khādissāmi tan’-ti āha, ahaṁ tāya velāya taññeva anusocantī evaṁ paridevin”-ti vatvā gāthamāha.

321. Idaṁ khohaṁ tadāvocaṁ, gahitā tena sattunā,
Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, yaṁ maṁ khādeyya rakkhaso,
Yañca me ayyaputtassa, mano hessati aññathā ti.

Athassa sesam-pi pavattiṁ ārocentī: “Tena panāhaṁ, deva, dānavena gahitā attānaṁ vissajjāpetuṁ asakkontī devatujjhāpanakammaṁ akāsiṁ, atha sakko vajirahattho āgantvā ākāse ṭhito dānavaṁ santajjetvā maṁ vissajjāpetvā taṁ devasaṅkhalikāya bandhitvā tatiye pabbatantare khipitvā pakkāmi, evāhaṁ sakkaṁ nissāya jīvitaṁ labhin”-ti āha. Taṁ sutvā sotthiseno, “bhadde, hotu, mātugāmassa antare saccaṁ nāma dullabhaṁ, himavante hi bahū vanacarakatāpasavijjādharādayo santi, ko tuyhaṁ saddahissatī” ti vatvā gāthamāha.

322. Corīnaṁ bahubuddhīnaṁ, yāsu saccaṁ sudullabhaṁ,
Thīnaṁ bhāvo durājāno, macchassevodake gatan-ti.

Sā tassa vacanaṁ sutvā, “ayyaputta, ahaṁ taṁ asaddahantaṁ mama saccabaleneva tikicchissāmī” ti udakassa kalasaṁ pūretvā saccakiriyaṁ katvā tassa sīse udakaṁ āsiñcantī gāthamāha.

323. Tathā [PTS 5.95] maṁ saccaṁ pāletu, pālayissati ce mamaṁ,
Yathāhaṁ nābhijānāmi, aññaṁ piyataraṁ tayā,
Etena saccavajjena, byādhi te vūpasammatū ti.

Tattha tathā-saddo: “Ce maman”-ti iminā saddhiṁ yojetabbo. Idaṁ vuttaṁ hoti: yathāhaṁ vadāmi, tathā ce mama vacanaṁ saccaṁ, atha maṁ idāni pi pāletu, āyatim-pi pālessati, idāni me vacanaṁ suṇātha: “Yathāhaṁ nābhijānāmī” ti. Potthakesu pana: “Tathā maṁ saccaṁ pāletī” ti likhitaṁ, taṁ aṭṭhakathāyaṁ natthi.

Evaṁ tāya saccakiriyaṁ katvā udake āsittamatte yeva sotthisenassa kuṭṭhaṁ ambilena dhotaṁ viya tambamalaṁ tāvadeva apagacchi. Te katipāhaṁ tattha vasitvā araññā nikkhamma bārāṇasiṁ patvā uyyānaṁ pavisiṁsu. Rājā tesaṁ āgatabhāvaṁ ñatvā uyyānaṁ gantvā tattheva sotthisenassa chattaṁ ussāpetvā sambulaṁ aggamahesiṭṭhāne abhisiñcāpetvā nagaraṁ pavesetvā sayaṁ isipabbajjaṁ pabbajitvā uyyāne vāsaṁ kappesi, rājanivesane yeva ca nibaddhaṁ bhuñji. Sotthiseno pi sambulāya aggamahesiṭṭhānamattam-eva adāsi, na punassā koci sakkāro ahosi, atthibhāvampissā na aññāsi, aññāheva itthīhi saddhiṁ abhirami. Sambulā sapattidosavasena kisā ahosi upaṇḍupaṇḍukajātā dhamanīsanthatagattā. Sā ekadivasaṁ sokavinodanatthaṁ bhuñjituṁ āgatassa sasuratāpasassa santikaṁ gantvā taṁ katabhattakiccaṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi. So taṁ milātindriyaṁ disvā gāthamāha.

324. Ye kuñjarā sattasatā uḷārā, rakkhanti rattindivamuyyutāvudhā,
Dhanuggahānañca satāni soḷasa, kathaṁvidhe passasi bhadde sattavo ti.

Tassattho: bhadde, sambule ye amhākaṁ sattasatā kuñjarā, tesaññeva khandhagatānaṁ yodhānaṁ vasena uyyuttāvudhā, aparāni ca soḷasadhanuggahasatāni [PTS 5.96] rattindivaṁ bārāṇasiṁ rakkhanti. Evaṁ surakkhite nagare kathaṁvidhe tvaṁ sattavo passasi. Bhadde, yassā tava sāsaṅkā sappaṭibhayā araññā āgatakāle pi pabhāsampannaṁ sarīraṁ, idāni pana milātā paṇḍupalāsavaṇṇā ativiya kilantindriyāsi, kassa nāma tvaṁ bhāyasī” ti pucchi.

Sā tassa vacanaṁ sutvā: “Putto te, deva, mayi na purimasadiso” ti vatvā pañca gāthā abhāsi:

325. Alaṅkatāyo padumuttarattacā, virāgitā passati haṁsagaggarā,
Tāsaṁ suṇitvā mitagītavāditaṁ, na dāni me tāta tathā yathā pure.

326. Suvaṇṇasaṁkaccadharā suviggahā, alaṅkatā mānusiyaccharūpamā,
Seno piyā tāta aninditaṅgiyo, khattiyakaññā paṭilobhayanti naṁ.

327. Sace ahaṁ tāta tathā yathā pure, patiṁ tamuñchāya punā vane bhare,
Sammānaye maṁ na ca maṁ vimānaye, ito pi me tāta tato varaṁ siyā.

328. Yamannapāne vipulasmi ohite, nārī vimaṭṭhābharaṇā alaṅkatā,
Sabbaṅgupetā patino ca appiyā, abajjha tassā maraṇaṁ tato varaṁ.

329. Api ce daliddā kapaṇā anāḷhiyā, kaṭādutīyā patino ca sā piyā,
Sabbaṅgupetāya pi appiyāya, ayam-eva seyyā kapaṇā pi yā piyā ti.

Tattha padumuttarattacā ti padumagabbhasadisauttarattacā. Sabbāsaṁ sarīrato suvaṇṇapabhā niccharantīti dīpeti. Virāgitā ti vilaggasarīrā, tanumajjhāti [PTS 5.97] attho. Haṁsagaggarā ti evarūpā haṁsā viya madhurassarā nāriyo passati. Tāsan-ti so tava putto tāsaṁ nārīnaṁ mitagītavāditādīni suṇitvā idāni me, tāta, yathā pure, tathā na pavattatīti vadati. Suvaṇṇasaṁkaccadharā ti suvaṇṇamayasaṁkaccālaṅkāradharā. Alaṅkatā ti nānālaṅkārapaṭimaṇḍitā. Mānusiyaccharūpamā ti mānusiyo accharūpamā. Seno piyā ti sotthisenassa piyā. Paṭilobhayanti nan-ti naṁ tava puttaṁ paṭilobhayanti.

Sace ahanti, tāta, yathā pure sace ahaṁ puna pi taṁ patiṁ tatheva kuṭṭharogena vanaṁ paviṭṭhaṁ uñchāya tasmiṁ vane bhareyyaṁ, puna pi maṁ so sammāneyya na vimāneyya, tato me ito pi bārāṇasirajjato taṁ araññam-eva varaṁ siyā sapattidosena sussantiyāti dīpeti. Yamannapāne ti yaṁ annapāne. Ohite ti ṭhapite paṭiyatte. Iminā bahunnapānagharaṁ dasseti. Ayaṁ kirassā adhippāyo: yā nārī vipulannapāne ghare ekikāva asapatti samānā vimaṭṭhābharaṇā nānālaṅkārehi alaṅkatā sabbehi guṇaṅgehi upetā patino ca appiyā hoti, abajjha gīvāya valliyā vā rajjuyā vā bandhitvā tassā tato gharāvāsato maraṇam-eva varataranti. Anāḷhīyā ti anāḷhā. Kaṭādutīyā ti nipajjanakaṭasārakadutiyā. Seyyā ti kapaṇā pi samānā yā patino piyā, ayam-eva uttamāti.

Evaṁ tāya attano parisussanakāraṇe tāpasassa kathite tāpaso rājānaṁ pakkosāpetvā: “Tāta, sotthisena tayi kuṭṭharogābhibhūte araññaṁ pavisante tayā saddhiṁ pavisitvā taṁ upaṭṭhahantī attano saccabalena tava rogaṁ vūpasametvā yā te rajje patiṭṭhānakāraṇamakāsi, tassā nāma tvaṁ neva ṭhitaṭṭhānaṁ, na nisinnaṭṭhānaṁ jānāsi, ayuttaṁ te kataṁ, mittadubbhikammaṁ nāmetaṁ pāpakan”-ti vatvā puttaṁ ovadanto gāthamāha.

330. Sudullabhitthī purisassa yā hitā, bhattitthiyā dullabho yo hito ca,
Hitā ca te sīlavatī ca bhariyā, janinda dhammaṁ cara sambulāyā ti.

Tassattho: tāta, yā purisassa hitā muducittā anukampikā itthī, yo ca bhattā itthiyā hito kataguṇaṁ jānāti, ubhopete sudullabhā. Ayañca sambulā tuyhaṁ [PTS 5.98] hitā ceva sīlasampannā ca, tasmā etissā dhammaṁ cara, kataguṇaṁ jānitvā muducitto hohi, cittamassā paritosehīti.

Evaṁ so puttassa ovādaṁ datvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Rājā pitari gate sambulaṁ pakkosāpetvā, “bhadde, ettakaṁ kālaṁ mayā kataṁ dosaṁ khama, ito paṭṭhāya sabbissariyaṁ tuyham-eva dammī” ti vatvā osānagāthamāha.

331. Sace tuvaṁ vipule laddhabhoge, issāvatiṇṇā maraṇaṁ upesi,
Ahañca te bhadde imā rājakaññā, sabbe te vacanakarā bhavāmā ti.

Tassattho: bhadde, sambule sace tvaṁ ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisittā aggamahesiṭṭhānavasena vipule bhoge labhitvā pi issāya otiṇṇā maraṇaṁ upesi, ahañca imā ca rājakaññā sabbe tava vacanakarā bhavāma, tvaṁ yathādhippāyaṁ imaṁ rajjaṁ vicārehīti sabbissariyaṁ tassā adāsi.

Tato paṭṭhāya ubho samaggavāsaṁ vasantā dānādīni puññāni karitvā yathākammaṁ gamiṁsu. Tāpaso jhānābhiññāyo nibbattetvā brahmalokūpago ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi mallikā patidevatāyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā sambulā mallikā ahosi, sotthiseno kosalarājā, pitā tāpaso pana aham-eva ahosin”-ti.

Sambulājātakavaṇṇanā navamā

JA 520: Gandhatindukajātakavaṇṇanā

Appamādo ti idaṁ satthā jetavane viharanto rājovādaṁ ārabbha kathesi. Rājovādo heṭṭhā vitthārito va. Atīte pana kapilaraṭṭhe uttarapañcālanagare pañcālo nāma rājā agatigamane ṭhito adhammena pamatto rajjaṁ kāresi. Athassa amaccādayo sabbe pi adhammikāva jātā. Balipīḷitā raṭṭhavāsino puttadāre ādāya araññe migā viya cariṁsu, gāmaṭṭhāne gāmo nāma nāhosi. Manussā rājapurisānaṁ [PTS 5.99] bhayena divā gehe vasituṁ asakkontā gehāni kaṇṭakasākhāhi parikkhipitvā gehe rattiṁ vasitvā aruṇe uggacchante yeva araññaṁ pavisanti. Divā rājapurisā vilumpanti, rattiṁ corā. Tadā bodhisatto bahinagare gandhatindukarukkhe devatā hutvā nibbatti, anusaṁvaccharaṁ rañño santikā sahassagghanakaṁ balikammaṁ labhati. So cintesi: “ayaṁ rājā pamatto rajjaṁ kāreti, sakalaraṭṭhaṁ vinassati, ṭhapetvā maṁ añño rājānaṁ patirūpe nivesetuṁ samattho nāma natthi, upakārako cā pi me anusaṁvaccharaṁ sahassagghanakabalinā pūjeti, ovadissāmi nan”-ti.

So rattibhāge rañño sirigabbhaṁ pavisitvā ussīsakapasse ṭhatvā obhāsaṁ vissajjetvā ākāse aṭṭhāsi. Rājā taṁ bālasūriyaṁ viya jalamānaṁ disvā: “Kosi tvaṁ, kena vā kāraṇena idhāgatosī” ti pucchi. So tassa vacanaṁ sutvā, “mahārāja, ahaṁ gandhatindukadevatā, ‘tuyhaṁ ovādaṁ dassāmī’ ti āgatomhī” ti āha. “Kiṁ nāma ovādaṁ dassasī” ti evaṁ vutte mahāsatto, “mahārāja, tvaṁ pamatto hutvā rajjaṁ kāresi, tena te sakalaraṭṭhaṁ hataviluttaṁ viya vinaṭṭhaṁ, rājāno nāma pamādena rajjaṁ kārentā sakalaraṭṭhassa sāmino na honti, diṭṭheva dhamme vināsaṁ patvā samparāye puna mahāniraye nibbattanti. Tesu ca pamādaṁ āpannesu antojanā bahijanāpissa pamattāva honti, tasmā raññā atirekena appamattena bhavitabban”-ti vatvā dhammadesanaṁ paṭṭhapento imā ekādasa gāthā āha:

332. Appamādo amatapadaṁ, pamādo maccuno padaṁ,
Appamattā na mīyanti, ye pamattā yathā matā.

333. Madā pamādo jāyetha, pamādā jāyate khayo,
Khayā padosā jāyanti, mā mado bharatūsabha.

334. Bahū hi khattiyā jīnā, atthaṁ raṭṭhaṁ pamādino,
Atho pi gāmino gāmā, anagārā agārino.

335. Khattiyassa [PTS 5.100] pamattassa, raṭṭhasmiṁ raṭṭhavaḍḍhana,
Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṁ vuccate aghaṁ.

336. Nesa dhammo mahārāja, ativelaṁ pamajjasi,
Iddhaṁ phītaṁ janapadaṁ, corā viddhaṁsayanti naṁ.

337. Na te puttā bhavissanti, na hiraññaṁ na dhāniyaṁ,
Raṭṭhe viluppamānamhi, sabbabhogehi jīyasi.

338. Sabbabhogā parijiṇṇaṁ, rājānaṁ vā pi khattiyaṁ,
Ñātimittā suhajjā ca, na taṁ maññanti māniyaṁ.

339. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Tamevamupajīvantā, na taṁ maññanti māniyaṁ.

340. Asaṁvihitakammantaṁ, bālaṁ dummantimantinaṁ,
Sirī jahati dummedhaṁ, jiṇṇaṁva urago tacaṁ.

341. Susaṁvihitakammantaṁ, kāluṭṭhāyiṁ atanditaṁ,
Sabbe bhogābhivaḍḍhanti, gāvo sausabhāmiva.

342. Upassutiṁ mahārāja, raṭṭhe janapade cara,
Tattha disvā ca sutvā ca, tato taṁ paṭipajjasī ti.

Tattha appamādo ti satiyā avippavāso. Amatapadan-ti amatassa nibbānassa padaṁ adhigamakāraṇaṁ. Maccuno padan-ti maraṇassa kāraṇaṁ. Pamattā hi vipassanaṁ avaḍḍhetvā appaṭisandhikabhāvaṁ pattuṁ asakkontā punappunaṁ saṁsāre jāyanti ceva mīyanti ca, tasmā pamādo maccuno padaṁ nāma. Na mīyantī ti vipassanaṁ vaḍḍhetvā appaṭisandhikabhāvaṁ pattā puna saṁsāre anibbattattā na mīyanti nāma. Ye pamattāti, mahārāja, ye puggalā pamattā, te yathā matā, tatheva daṭṭhabbā. Kasmā? Akiccasādhanatāya. Matassa pi hi: “Ahaṁ dānaṁ dassāmi, sīlaṁ rakkhissāmi, uposathakammaṁ karissāmi, kalyāṇakammaṁ pūressāmī” ti ābhogo vā patthanā vā pariyuṭṭhānaṁ vā natthi apagataviññāṇattā, pamattassa pi appamādābhāvāti tasmā ubhopete ekasadisāva.

Madāti, mahārāja, ārogyayobbanajīvitamadasaṅkhātā tividhā madā pamādo nāma jāyati. So madappatto pamādāpanno pāṇātipātādīni pāpakammāni karoti. Atha naṁ rājāno chindāpenti vā hanāpenti vā, sabbaṁ vā dhanamassa haranti, evamassa pamādā ñātidhanajīvitakkhayo jāyati. Puna so dhanakkhayaṁ [PTS 5.101] vā yasakkhayaṁ vā patto jīvituṁ asakkonto jīvitavuttatthāya kāyaduccaritādīni karoti, iccassa khayā padosā jāyanti, tena taṁ vadāmi mā mado bharatūsabhāti, raṭṭhabhārakajeṭṭhaka bharatūsabha mā pamādamāpajjī ti attho. Atthaṁ raṭṭhan-ti janapadavāsīnaṁ vuddhiñceva sakalaraṭṭhañca bahū pamādino jīnā. Tesaṁ āvibhāvatthāya khantivādijātaka-mātaṅgajātaka-bharujātaka-sarabhaṅgajātaka-cetiyajātakāni kathetabbāni. Gāmino ti gāmabhojakā pi te gāmā pi bahū pamādadosena jīnā parihīnā vinaṭṭhā. Anagārā agārino ti pabbajitā pi pabbajitapaṭipattito, gihī pi gharāvāsato ceva dhanadhaññādīhi ca bahū jīnā parihīnāti vadati. Taṁ vuccate aghanti, mahārāja, yasabhogaparihāni nāmetaṁ rañño dukkhaṁ vuccati. Bhogābhāvena hi niddhanassa yaso hāyati, hīnayaso mahantaṁ kāyikacetasikadukkhaṁ pāpuṇāti.

Nesa dhammo ti, mahārāja, esa porāṇakarājūnaṁ dhammo na hoti. Iddhaṁ phītan-ti annapānādinā samiddhaṁ hiraññasuvaṇṇādinā phītaṁ pupphitaṁ. Na te puttāti, mahārāja, paveṇipālakā te puttā na bhavissanti. Raṭṭhavāsino hi: “Adhammikarañño esa putto, kiṁ amhākaṁ vuḍḍhiṁ karissati, nāssa chattaṁ dassāmā” ti chattaṁ na denti. Evametesaṁ paveṇipālakā puttā na honti nāma. Parijiṇṇan-ti parihīnaṁ. Rājānaṁ vāpī ti sace pi so rājā hoti, atha naṁ rājānaṁ samānam pi. Māniyanti: “Ayaṁ rājā” ti garucittena sammānetabbaṁ katvā na maññanti. Upajīvantā ti upanissāya jīvantā pi ete ettakā janā garucittena maññitabbaṁ na maññanti. Kiṁkāraṇā? Adhammikabhāvena.

Sirī ti yasavibhavo. Tacan-ti yathā urago jiṇṇatacaṁ jigucchanto jahati, na puna oloketi, evaṁ tādisaṁ rājānaṁ sirī jahati. Susaṁvihitakammantan-ti kāyadvārādīhi pāpakammaṁ akarontaṁ. Abhivaḍḍhantī ti abhimukhaṁ gacchantā vaḍḍhanti. Sausabhāmivā ti sausabhā iva. Appamattassa hi sausabhajeṭṭhako gogaṇo viya bhogā vaḍḍhanti. Upassutin-ti janapadacārittasavanāya cārikaṁ attano sakalaraṭṭhe ca janapade ca cara. Tatthā ti tasmiṁ raṭṭhe caranto daṭṭhabbaṁ disvā sotabbaṁ sutvā attano guṇāguṇaṁ paccakkhaṁ katvā tato attano hitapaṭipattiṁ paṭipajjissasīti.

Iti mahāsatto ekādasahi gāthāhi rājānaṁ ovaditvā: “Gaccha papañcaṁ akatvā pariggaṇha raṭṭhaṁ, mā nāsayī” ti vatvā sakaṭṭhānam-eva gato. Rājā pi tassa vacanaṁ sutvā saṁvegappatto punadivase rajjaṁ amacce paṭicchāpetvā purohitena saddhiṁ kālasseva pācīnadvārena nagarā nikkhamitvā [PTS 5.102] yojanamattaṁ gato. Tattheko gāmavāsī mahallako aṭavito kaṇṭakasākhaṁ āharitvā gehadvāraṁ parikkhipitvā pidahitvā puttadāraṁ ādāya araññaṁ pavisitvā sāyaṁ rājapurisesu pakkantesu attano gharaṁ āgacchanto gehadvāre pāde kaṇṭakena viddho ukkuṭikaṁ nisīditvā kaṇṭakaṁ nīharanto:

343. Evaṁ vedetu pañcālo, saṅgāme saramappito,
Yathāhamajja vedemi, kaṇṭakena samappito ti.

Imāya gāthāya rājānaṁ akkosi. Taṁ panassa akkosanaṁ bodhisattānubhāvena ahosi. Bodhisattena adhiggahito va so akkosīti veditabbo. Tasmiṁ pana samaye rājā ca purohito ca aññātakavesena tassa santikeva aṭṭhaṁsu. Athassa vacanaṁ sutvā purohito itaraṁ gāthamāha.

344. Jiṇṇo dubbalacakkhūsi, na rūpaṁ sādhu passasi,
Kiṁ tattha brahmadattassa, yaṁ taṁ maggeyya kaṇṭako ti.

Tattha maggeyyā ti vijjheyya. Idaṁ vuttaṁ hoti: yadi tvaṁ attano abyattatāya kaṇṭakena viddho, ko ettha rañño doso. Yena rājānaṁ akkosi, kiṁ te raññā kaṇṭako oloketvāva ācikkhitabboti.

Taṁ sutvā mahallako tisso gāthā abhāsi:

345. Bahvettha brahmadattassa, sohaṁ maggasmi brāhmaṇa,
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.

346. Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā,
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano.

347. Etādise bhaye jāte, bhayaṭṭā tāta māṇavā,
Nillenakāni kubbanti, vane āhatva kaṇṭakan-ti.

Tattha bahvetthāti, brāhmaṇa, sohaṁ sakaṇṭake magge patito sannisinno, bahu ettha brahmadattassa doso, tvaṁ ettakaṁ kālaṁ rañño dosena [PTS 5.103] mama sakaṇṭake magge vicaraṇabhāvaṁ na jānāsi. Tassa hi arakkhitā jānapadā . . . pe. . . kaṇṭakanti. Tattha khādantī ti vilumpanti. Tuṇḍiyā ti vadhabandhādīhi pīḷetvā adhammena balisādhakā. Kūṭarājassā ti pāparañño. Adhammiko ti paṭicchannakammanto. Tātā ti purohitaṁ ālapati. Māṇavā ti manussā. Nillenakānī ti nilīyanaṭṭhānāni. Vane āhatva kaṇṭakan-ti kaṇṭakaṁ āharitvā dvārāni pidahitvā gharaṁ chaḍḍetvā puttadāraṁ ādāya vanaṁ pavisitvā tasmiṁ vane attano nilīyanaṭṭhānāni karonti. Atha vā vane yo kaṇṭako, taṁ āharitvā gharāni parikkhipanti. Iti rañño dosenevamhi kaṇṭakena viddho, mā evarūpassa rañño upatthambho hohīti.

Taṁ sutvā rājā purohitaṁ āmantetvā, “ācariya, mahallako yuttaṁ bhaṇati, amhākam-eva doso, ehi nivattāma, dhammena rajjaṁ kāressāmā” ti āha. Bodhisatto purohitassa sarīre adhimuccitvā purato gantvā: “Pariggaṇhissāma tāva, mahārājā” ti āha. Te tamhā gāmā aññaṁ gāmaṁ gacchantā antarāmagge ekissā mahallikāya saddaṁ assosuṁ. Sā kirekā dalidditthī dve dhītaro vayappattā rakkhamānā tāsaṁ araññaṁ gantuṁ na deti. Sayaṁ araññato dārūni ceva sākañca āharitvā dhītaro paṭijaggati. Sā taṁ divasaṁ ekaṁ gumbaṁ āruyha sākaṁ gaṇhantī pavaṭṭamānā bhūmiyaṁ patitvā rājānaṁ maraṇena akkosantī gāthamāha.

348. Kadāssu nāmayaṁ rājā, brahmadatto marissati,
Yassa raṭṭhamhi jīyanti, appatikā kumārikā ti.

Tattha appatikā ti assāmikā. Sace hi tāsaṁ sāmikā assu, maṁ poseyyuṁ. Pāparañño pana rajje ahaṁ dukkhaṁ anubhomi, kadā nu kho esa marissatīti.

Evaṁ bodhisattānubhāveneva sā akkosi. Atha naṁ purohito paṭisedhento gāthamāha.

349. Dubbhāsitañhi te jammi, anatthapadakovide,
Kuhiṁ rājā kumārīnaṁ, bhattāraṁ pariyesatī ti.

Taṁ [PTS 5.104] sutvā mahallikā dve gāthā abhāsi:

350. Na me dubbhāsitaṁ brahme, kovidatthapadā ahaṁ,
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.

351. Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā,
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano,
Dujjīve dubbhare dāre, kuto bhattā kumāriyo ti.

Tattha kovidatthapadā ti ahaṁ atthapade kāraṇapade kovidā chekā, mā tvaṁ etaṁ pāparājānaṁ pasaṁsi. Dujjīve ti dujjīve raṭṭhe dubbhare dāre jāte manussesu bhītatasitesu araññe vasantesu kuto bhattā kumāriyo, kuto kumāriyo bhattāraṁ labhissantī ti attho.

Te tassā vacanaṁ sutvā: “Yuttaṁ sā kathetī” ti tato paraṁ gacchantā ekassa kassakassa saddaṁ assosuṁ. Tassa kira kasantassa sāliyo nāma balibaddo phālena pahaṭo sayi. So rājānaṁ akkosanto gāthamāha.

352. Evaṁ sayatu pañcālo, saṅgāme sattiyā hato,
Yathāyaṁ kapaṇo seti, hato phālena sāliyo ti.

Tattha yathā ti yathā ayaṁ vedanāppatto sāliyabalibaddo seti, evaṁ sayatū ti attho.

Atha naṁ purohito paṭisedhento gāthamāha.

353. Adhammena tuvaṁ jamma, brahmadattassa kujjhasi,
Yo tvaṁ sapasi rājānaṁ, aparajjhitvāna attano ti.

Tattha adhammenā ti akāraṇena asabhāvena.

Taṁ sutvā so tisso gāthā abhāsi:

354. Dhammena brahmadattassa, ahaṁ kujjhāmi brāhmaṇa,
Arakkhitā jānapadā adhammabalinā hatā.

355. Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā,
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano.

356. Sā [PTS 5.105] nūna puna re pakkā, vikāle bhattamāhari,
Bhattahāriṁ apekkhanto, hato phālena sāliyo ti.

Tattha dhammenā ti kāraṇeneva, akāraṇena akkosatīti saññaṁ mā kari. Sā nūna puna re pakkā, vikāle bhattamāharīti, brāhmaṇa, sā bhattahārikā itthī pāto va mama bhattaṁ pacitvā āharantī adhammabalisādhakehi brahmadattassa dāsehi palibuddhā bhavissati, te parivisitvā puna mayhaṁ bhattaṁ pakkaṁ bhavissati, tena kāraṇena vikāle bhattaṁ āhari, “ajja vikāle bhattaṁ āharī” ti cintetvā chātajjhatto ahaṁ taṁ bhattahāriṁ olokento goṇaṁ aṭṭhāne patodena vijjhiṁ, tenesa pādaṁ ukkhipitvā phālaṁ paharanto hato phālena sāliyo. Tasmā: “Esa mayā hato” ti saññaṁ mā kari, pāparañño yeva hato nāmesa, mā tassa vaṇṇaṁ bhaṇīti.

Te purato gantvā ekasmiṁ gāme vasiṁsu. Punadivase pāto va ekā kūṭadhenu godohakaṁ pādena paharitvā saddhiṁ khīrena pavaṭṭesi. So brahmadattaṁ akkosanto gāthamāha.

357. Evaṁ haññatu pañcālo, saṅgāme asinā hato,
Yathāhamajja pahato, khīrañca me pavaṭṭitan-ti.

Taṁ sutvā purohito paṭisedhento gāthamāha.

358. Yaṁ pasu khīraṁ chaḍḍeti, pasupālaṁ vihiṁsati,
Kiṁ tattha brahmadattassa, yaṁ no garahate bhavan-ti.

Brāhmaṇena gāthāya vuttāya puna so tisso gāthā abhāsi:

359. Gārayho brahme pañcālo, brahmadattassa rājino,
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.

360. Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā,
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano.

361. Caṇḍā aṭanakā gāvī, yaṁ pure na duhāmase,
Taṁ dāni ajja dohāma, khīrakāmehupaddutā ti.

Tattha caṇḍā ti pharusā. Aṭanakā ti palāyanasīlā. Khīrakāmehī ti adhammikarañño purisehi bahuṁ khīraṁ āharāpentehi upaddutā duhāma. Sace hi so dhammena rajjaṁ kāreyya, na no evarūpaṁ bhayaṁ āgaccheyyāti.

Te [PTS 5.106] “so yuttaṁ kathetī” ti tamhā gāmā nikkhamma mahāmaggaṁ āruyha nagarābhimukhā gamiṁsu. Ekasmiñca gāme balisādhakā asikosatthāya ekaṁ taruṇaṁ kabaravacchakaṁ māretvā cammaṁ gaṇhiṁsu. Vacchakamātā dhenu puttasokena tiṇaṁ na khādati pānīyaṁ na pivati, paridevamānā āhiṇḍati. Taṁ disvā gāmadārakā rājānaṁ akkosantā gāthamāhaṁsu:

362. Evaṁ kandatu pañcālo, viputto vippasukkhatu,
Yathāyaṁ kapaṇā gāvī, viputtā paridhāvatī ti.

Tattha paridhāvatī ti paridevamāno dhāvati.

Tato purohito itaraṁ gāthamāha.

363. Yaṁ pasu pasupālassa, sambhameyya raveyya vā,
Konīdha aparādhatthi, brahmadattassa rājino ti.

Tattha sambhameyya raveyya vā ti bhameyya vā viraveyya vā. Idaṁ vuttaṁ hoti: tātā, pasu nāma pasupālassa rakkhantasseva dhāvati pi viravati pi, tiṇam-pi na khādati pānīyam-pi na pivati, idha rañño ko nu aparādhoti.

Tato gāmadārakā dve gāthā abhāsiṁsu:

364. Aparādho mahābrahme, brahmadattassa rājino,
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.

365. Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā,
Raṭṭhasmiṁ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano,
Kathaṁ no asikosatthā, khīrapā haññate pajā ti.

Tattha mahābrahme ti mahābrāhmaṇa. Rājino ti rañño. Kathaṁ no ti kathaṁ nu kena nāma kāraṇena. Khīrapā haññate pajā ti pāparājassa sevakehi khīrapako vacchako haññati, idāni sā dhenu puttasokena paridevati, so pi rājā ayaṁ dhenu viya paridevatūti rājānaṁ akkosiṁsu yeva.

Te: “Sādhu vo kāraṇaṁ vadathā” ti vatvā pakkamiṁsu. Athantarāmagge ekissā sukkhapokkharaṇiyā kākā tuṇḍehi vijjhitvā maṇḍūke khādanti. Bodhisatto tesu taṁ ṭhānaṁ sampattesu attano ānubhāvena maṇḍūkena:

366. Evaṁ [PTS 5.107] khajjatu pañcālo, hato yuddhe saputtako,
Yathāhamajja khajjāmi, gāmikehi araññajo ti.

Rājānaṁ akkosāpesi.

Tattha gāmikehī ti gāmavāsīhi.

Taṁ sutvā purohito maṇḍūkena saddhiṁ sallapanto gāthamāha.

367. Na sabbabhūtesu vidhenti rakkhaṁ, rājāno maṇḍūka manussaloke,
Nettāvatā rājā adhammacārī, yaṁ tādisaṁ jīvamadeyyu dhaṅkā ti.

Tattha jīvan-ti jīvantaṁ. Adeyyun-ti khādeyyuṁ. Dhaṅkā ti kākā. Ettāvatā rājā adhammiko nāma na hoti, kiṁ sakkā araññaṁ pavisitvā raññā taṁ rakkhantena caritunti.

Taṁ sutvā maṇḍūko dve gāthā abhāsi:

368. Adhammarūpo vata brahmacārī, anuppiyaṁ bhāsasi khattiyassa,
Viluppamānāya puthuppajāya, pūjesi rājaṁ paramappamādaṁ.

369. Sace idaṁ brahme surajjakaṁ siyā, phītaṁ raṭṭhaṁ muditaṁ vippasannaṁ,
Bhutvā baliṁ aggapiṇḍañca kākā, na mādisaṁ jīvamadeyyu dhaṅkā ti.

Tattha brahmacārī ti purohitaṁ garahanto āha. Khattiyassā ti evarūpassa pāparañño. Viluppamānāyā ti vilumpamānāya, ayam-eva vā pāṭho. Puthuppajāyā ti vipulāya pajāya vināsiyamānāya. Pūjesī ti pasaṁsi. Surajjakan-ti chandādivasena agantvā dasa rājadhamme akopentena appamattena raññā rakkhiyamānaṁ sace idaṁ surajjakaṁ bhaveyya. Phītan-ti devesu sammādhāraṁ anuppavecchantesu sampannasassaṁ. Na mādisan-ti evaṁ sante mādisaṁ jīvamānaññeva kākā na khādeyyuṁ.

Evaṁ chasu pi ṭhānesu akkosanaṁ bodhisattasseva ānubhāvena ahosi,

Taṁ [PTS 5.108] sutvā rājā ca purohito ca: “Araññavāsiṁ tiracchānagataṁ maṇḍūkaṁ upādāya sabbe amhe yeva akkosantī” ti vatvā tato nagaraṁ gantvā dhammena rajjaṁ kāretvā mahāsattassovāde ṭhitā dānādīni puññāni kariṁsu.

Satthā kosalarañño imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā, “mahārāja, raññā nāma agatigamanaṁ pahāya dhammena rajjaṁ kāretabban”-ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā gandhatindukadevatā aham-eva ahosin”-ti.

Gandhatindukajātakavaṇṇanā dasamā

Jātakuddānaṁ:

Kiṁchanda kumbha jayaddisa chaddanta, atha paṇḍitasambhava siraka pi,
Dakarakkhasa paṇḍaranāgavaro, atha sambula tindukadevasutoti.

Tiṁsanipātavaṇṇanā niṭṭhitā

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

17. Cattālīsanipāto

JA 521: Tesakuṇajātakavaṇṇanā

Vessantaraṁ [PTS 5.109] taṁ pucchāmī ti idaṁ satthā jetavane viharanto kosalarañño ovādavasena kathesi. Tañhi rājānaṁ dhammassavanatthāya āgataṁ satthā āmantetvā: “Mahārāja, raññā nāma dhammena rajjaṁ kāretabbaṁ, yasmiñhi samaye rājāno adhammikā honti, rājayuttā pi tasmiṁ samaye adhammikā hontī” ti catukkanipāte (AN. 4.70) āgatasuttanayena ovaditvā agatigamane agatiagamane ca ādīnavañca ānisaṁsañca kathetvā: “Supinakūpamā kāmā” ti ādinā nayena kāmesu ādīnavaṁ vitthāretvā, “mahārāja, imesañhi sattānaṁ:

Maccunā saṅgaro natthi, lañjaggāho na vijjati,
Yuddhaṁ natthi jayo natthi, sabbe maccuparāyaṇā’.

Tesaṁ paralokaṁ gacchantānaṁ ṭhapetvā attanā kataṁ kalyāṇakammaṁ aññā patiṭṭhā nāma natthi. Evaṁ ittarapaccupaṭṭhānaṁ avassaṁ pahātabbaṁ, na yasaṁ nissāya pamādaṁ kātuṁ vaṭṭati, appamatteneva hutvā dhammena rajjaṁ kāretuṁ vaṭṭati. Porāṇakarājāno anuppanne pi buddhe paṇḍitānaṁ ovāde ṭhatvā dhammena rajjaṁ kāretvā devanagaraṁ pūrayamānā gamiṁsū” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatto rajjaṁ kārento aputtako ahosi, patthento pi puttaṁ vā dhītaraṁ vā na labhi. So ekadivasaṁ mahantena parivārena uyyānaṁ gantvā divasabhāgaṁ uyyāne kīḷitvā maṅgalasālarukkhamūle [PTS 5.110] sayanaṁ attharāpetvā thokaṁ niddāyitvā pabuddho sālarukkhaṁ oloketvā tattha sakuṇakulāvakaṁ passi, saha dassanenevassa sineho uppajji. So ekaṁ purisaṁ pakkosāpetvā: “Imaṁ rukkhaṁ abhiruhitvā etasmiṁ kulāvake kassaci atthitaṁ vā natthitaṁ vā jānāhī” ti āha. So: “Sādhu, devā” ti vatvā abhiruhitvā tattha tīṇi aṇḍakāni disvā rañño ārocesi. Rājā: “Tena hi etesaṁ upari nāsavātaṁ mā vissajjesī” ti vatvā: “Caṅkoṭake kappāsapicuṁ attharitvā tattheva tāni aṇḍakāni ṭhapetvā saṇikaṁ otarāhī” ti otārāpetvā caṅkoṭakaṁ hatthena gahetvā: “Katarasakuṇaṇḍakāni nāmetānī” ti amacce pucchi. Te: “Mayaṁ na jānāma, nesādā jānissantī” ti vadiṁsu. Rājā nesāde pakkosāpetvā pucchi. Nesādā, “mahārāja, tesu ekaṁ ulūkaaṇḍaṁ, ekaṁ sālikāaṇḍaṁ, ekaṁ suvakaaṇḍan”-ti kathayiṁsu. Kiṁ pana ekasmiṁ kulāvake tiṇṇaṁ sakuṇikānaṁ aṇḍāni hontīti. Āma, deva, paripanthe asati sunikkhittāni na nassantīti. Rājā tussitvā: “Ime mama puttā bhavissantī” ti tāni tīṇi aṇḍāni tayo amacce paṭicchāpetvā: “Ime mayhaṁ puttā bhavissanti, tumhe sādhukaṁ paṭijaggitvā aṇḍakosato nikkhantakāle mamāroceyyāthā” ti āha. Te tāni sādhukaṁ rakkhiṁsu.

Tesu paṭhamaṁ ulūkaaṇḍaṁ bhijji. Amacco ekaṁ nesādaṁ pakkosāpetvā: “Tvaṁ itthibhāvaṁ vā purisabhāvaṁ vā jānāhī” ti vatvā tena taṁ vīmaṁsitvā: “Puriso” ti vutte rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Putto te, deva, jāto” ti āha. Rājā tuṭṭho tassa bahuṁ dhanaṁ datvā: “Puttakaṁ me sādhukaṁ paṭijagga, ‘vessantaro’ ti cassa nāmaṁ karohī” ti vatvā uyyojesi. So tathā akāsi. Tato katipāhaccayena sālikāaṇḍaṁ bhijji. So pi amacco taṁ nesādena vīmaṁsāpetvā: “Itthī” ti sutvā rañño santikaṁ gantvā: “Dhītā te, deva, jātā” ti āha. Rājā tuṭṭho tassa pi bahuṁ dhanaṁ datvā: “Dhītaraṁ [PTS 5.111] me sādhukaṁ paṭijagga, ‘kuṇḍalinī’ ti cassā nāmaṁ karohī” ti vatvā uyyojesi. So pi tathā akāsi. Puna katipāhaccayena suvakaaṇḍaṁ bhijji. So pi amacco nesādena taṁ vīmaṁsitvā: “Puriso” ti vutte rañño santikaṁ gantvā: “Putto te, deva, jāto” ti āha. Rājā tuṭṭho tassa pi bahuṁ dhanaṁ datvā: “Puttassa me mahantena parivārena maṅgalaṁ katvā ‘jambuko’ tissa nāmaṁ karohī” ti vatvā uyyojesi. So pi tathā akāsi. Te tayo pi sakuṇā tiṇṇaṁ amaccānaṁ gehesu rājakumāraparihāreneva vaḍḍhanti. Rājā: “Mama putto, mama dhītā” ti voharati. Athassa amaccā aññamaññaṁ avahasanti: “Passatha, bho, rañño kiriyaṁ, tiracchānagate pi ‘putto me, dhītā me’ ti vadanto vicaratī” ti.

Taṁ sutvā rājā cintesi: “ime amaccā etesaṁ mama puttānaṁ paññāsampadaṁ na jānanti, pākaṭaṁ nesaṁ karissāmī” ti. Athekaṁ amaccaṁ vessantarassa santikaṁ pesesi: “tumhākaṁ pitā pañhaṁ pucchitukāmo, kadā kira āgantvā pucchatū” ti. So amacco gantvā vessantaraṁ vanditvā taṁ sāsanaṁ ārocesi. Taṁ sutvā vessantaro attano paṭijaggakaṁ amaccaṁ pakkositvā: “Mayhaṁ kira pitā maṁ pañhaṁ pucchitukāmo, tassa idhāgatassa sakkāraṁ kātuṁ vaṭṭati, kadā āgacchatū” ti pucchi. Amacco: “Ito sattame divase tava pitā āgacchatū” ti āha. Taṁ sutvā vessantaro: “Pitā me ito sattame divase āgacchatū” ti vatvā uyyojesi. So āgantvā rañño ācikkhi. Rājā sattame divase nagare bheriṁ carāpetvā puttassa nivesanaṁ agamāsi. Vessantaro rañño mahantaṁ sakkāraṁ kāresi, antamaso dāsakammakārānam-pi sakkāraṁ kāresi. Rājā vessantarasakuṇassa gehe bhuñjitvā mahantaṁ yasaṁ anubhavitvā sakaṁ nivesanaṁ āgantvā rājaṅgaṇe mahantaṁ maṇḍapaṁ kārāpetvā nagare bheriṁ carāpetvā alaṅkatamaṇḍapamajjhe mahājanaparivāro nisīditvā: “Vessantaraṁ [PTS 5.112] ānetū” ti amaccassa santikaṁ pesesi. Amacco vessantaraṁ suvaṇṇapīṭhe nisīdāpetvā ānesi. Vessantarasakuṇo pitu aṅke nisīditvā pitarā saha kīḷitvā gantvā tattheva suvaṇṇapīṭhe nisīdi. Atha naṁ rājā mahājanamajjhe rājadhammaṁ pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Vessantaraṁ taṁ pucchāmi, sakuṇa bhaddamatthu te,
Rajjaṁ kāretukāmena, kiṁ su kiccaṁ kataṁ varan-ti.

Tattha sakuṇā ti taṁ ālapati. Kiṁ sū ti kataraṁ kiccaṁ kataṁ varaṁ uttamaṁ hoti, kathehi me, tāta, sakalaṁ rājadhammanti evaṁ kira taṁ so pucchi.

Taṁ sutvā vessantaro pañhaṁ akathetvāva rājānaṁ tāva pamādena codento dutiyaṁ gāthamāha.

2. Cirassaṁ vata maṁ tāto, kaṁso bārāṇasiggaho,
Pamatto appamattaṁ maṁ, pitā puttaṁ acodayī ti.

Tattha tāto ti pitā. Kaṁso ti idaṁ tassa nāmaṁ. Bārāṇasiggaho ti catūhi saṅgahavatthūhi bārāṇasiṁ saṅgahetvā vattanto. Pamatto ti evarūpānaṁ paṇḍitānaṁ santike vasanto pañhassa apucchanena pamatto. Appamattaṁ man-ti sīlādiguṇayogena maṁ appamattaṁ. Pitā ti posakapitā. Acodayī ti amaccehi: “Tiracchānagate putte katvā voharatī” ti avahasiyamāno pamādaṁ āpajjitvā cirassaṁ ajja codesi, pañhaṁ pucchīti vadati.

Evaṁ so imāya gāthāya codetvā: “Mahārāja, raññā nāma tīsu dhammesu ṭhatvā dhammena rajjaṁ kāretabban”-ti vatvā rājadhammaṁ kathento imā gāthāyo āha:

3. Paṭhameneva vitathaṁ, kodhaṁ hāsaṁ nivāraye,
Tato kiccāni kāreyya, taṁ vataṁ āhu khattiya.

4. Yaṁ tvaṁ tāta tapokammaṁ, pubbe katamasaṁsayaṁ,
Ratto duṭṭho ca yaṁ kayirā, na taṁ kayirā tato puna.

5. Khattiyassa pamattassa, raṭṭhasmiṁ raṭṭhavaḍḍhana,
Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṁ vuccate aghaṁ.

6. Sirī tāta alakkhī ca, pucchitā etadabravuṁ,
Uṭṭhānavīriye pose, ramāhaṁ anusūyake.

7. Usūyake [PTS 5.113] duhadaye, purise kammadussake,
Kāḷakaṇṇī mahārāja, ramati cakkabhañjanī.

8. So tvaṁ sabbe suhadayo, sabbesaṁ rakkhito bhava,
Alakkhiṁ nuda mahārāja, lakkhyā bhava nivesanaṁ.

9. Sa lakkhīdhitisampanno, puriso hi mahaggato,
Amittānaṁ kāsipati, mūlaṁ aggañca chindati.

10. Sakko pi hi bhūtapati, uṭṭhāne nappamajjati,
Sa kalyāṇe dhitiṁ katvā, uṭṭhāne kurute mano.

11. Gandhabbā pitaro devā, sājīvā honti tādino,
Uṭṭhāhato appamajjato, anutiṭṭhanti devatā.

12. So appamatto akkuddho, tāta kiccāni kāraya,
Vāyamassu ca kiccesu, nālaso vindate sukhaṁ.

13. Tattheva te vattapadā, esāva anusāsanī,
Alaṁ mitte sukhāpetuṁ, amittānaṁ dukhāya cā ti.

Tattha paṭhameneva vitathanti, tāta, rājā nāma ādito va musāvādaṁ nivāraye. Musāvādino hi rañño raṭṭhaṁ nirojaṁ hoti, pathaviyā ojā kammakaraṇaṭṭhānato sattaratanamattaṁ heṭṭhā bhassati, tato āhāre vā telamadhuphāṇitādīsu vā osadhesu ojā na hoti. Nirojāhārabhojanā manussā bahvābādhā honti, raṭṭhe thalajalapathesu āyo nuppajjati, tasmiṁ anuppajjante rājāno duggatā honti. Te sevake saṅgaṇhituṁ na sakkonti, asaṅgahitā sevakā rājānaṁ garucittena na olokenti. Evaṁ, tāta, musāvādo nāmesa nirojo, na so jīvitahetu pi kātabbo, saccaṁ pana sādutaraṁ rasānanti tadeva paṭiggahetabbaṁ. Apica musāvādo nāma guṇaparidhaṁsako vipattipariyosāno, dutiyacittavāre avīciparāyaṇaṁ karoti. Imasmiṁ panatthe: “Dhammo have hato hantī” ti cetiyajātakaṁ (JA. 422) kathetabbaṁ.

Kodhanti, tāta, rājā nāma paṭhamam-eva kujjhanalakkhaṇaṁ kodham-pi nivāreyya. Tāta, aññesañhi kodho khippaṁ matthakaṁ na pāpuṇāti, rājūnaṁ pāpuṇāti. Rājāno nāma vācāvudhā kujjhitvā olokitamattenā pi paraṁ vināsenti, tasmā raññā aññehi manussehi atirekataraṁ nikkodhena bhavitabbaṁ, khantimettānuddayāsampannena attano piyaputtaṁ viya lokaṁ volokentena bhavitabbaṁ. Tāta, atikodhano nāma rājā uppannaṁ yasaṁ rakkhituṁ na sakkoti. Imassa panatthassa dīpanatthaṁ khantivādijātaka- (JA. 313) cūḷadhammapālajātakāni (JA. 358) kathetabbāni. Cūḷadhammapālajātakasmiñhi mahāpatāpano nāma rājā puttaṁ ghātetvā [PTS 5.114] puttasokena hadayena phalitena matāya deviyā sayam-pi deviṁ anusocanto hadayena phaliteneva mari. Atha te tayo pi ekaāḷāhaneva jhāpesuṁ. Tasmā raññā paṭhamam-eva musāvādaṁ vajjetvā dutiyaṁ kodho vajjetabbo.

Hāsan-ti hassaṁ, ayam-eva vā pāṭho. Tesu tesu kiccesu uppilāvitacittatāya keḷisīlataṁ parihāsaṁ nivāreyya. Tāta, raññā nāma keḷisīlena na bhavitabbaṁ, aparapattiyena hutvā sabbāni kiccāni attapaccakkheneva kātabbāni. Uppilāvitacitto hi rājā atuletvā kammāni karonto laddhaṁ yasaṁ vināseti. Imasmiṁ panatthe sarabhaṅgajātake (JA. 522) purohitassa vacanaṁ gahetvā daṇḍakirañño kisavacche aparajjhitvā saha raṭṭhena ucchijjitvā kukkuḷaniraye nibbattabhāvo ca mātaṅgajātake (JA. 497) majjharañño brāhmaṇānaṁ kathaṁ gahetvā mātaṅgatāpase aparajjhitvā saha raṭṭhena ucchijjitvā niraye nibbattabhāvo ca ghaṭapaṇḍitajātake (JA. 454) dasabhātikarājadārakānaṁ mohamūḷhānaṁ vacanaṁ gahetvā kaṇhadīpāyane aparajjhitvā vāsudevakulassa nāsitabhāvo ca kathetabbo.

Tato kiccāni kāreyyā ti evaṁ, tāta, paṭhamaṁ musāvādaṁ dutiyaṁ kodhaṁ tatiyaṁ adhammahāsaṁ vajjetvā tato pacchā rājā raṭṭhavāsīnaṁ kattabbakiccāni kāreyya. Taṁ vataṁ āhu khattiyāti, khattiyamahārāja, yaṁ mayā vuttaṁ, etaṁ rañño vatasamādānanti porāṇakapaṇḍitā kathayiṁsu.

Na taṁ kayirā ti yaṁ tayā rāgādivasena pacchā tāpakaraṁ kammaṁ kataṁ hoti, tato pubbe katato puna tādisaṁ kammaṁ na kayirā, mā kareyyāsi, tātāti. Vuccate ti taṁ rañño aghanti vuccati, evaṁ porāṇakapaṇḍitā kathayiṁsu. Sirī ti idaṁ vessantarasakuṇo pubbe bārāṇasiyaṁ pavattitakāraṇaṁ āharitvā dassento āha. Tattha abravun-ti suciparivāraseṭṭhinā pucchitā kathayiṁsu. Uṭṭhānavīriye ti yo poso uṭṭhāne vīriye ca patiṭṭhito, na ca paresaṁ sampattiṁ disvā usūyati, tasmiṁ ahaṁ abhiramāmīti āha. Evaṁ tāva tāta sirī kathesi. Usūyake ti alakkhī pana, tāta, pucchitā ahaṁ parasampattiusūyake duhadaye ducitte kalyāṇakammadūsake yo kalyāṇakammaṁ dussanto appiyāyanto aṭṭīyanto na karoti, tasmiṁ abhiramāmīti āha. Evaṁ sā kāḷakaṇṇī, mahārāja, ramati patirūpadesavāsādino kusalacakkassa bhañjanī.

Suhadayo ti sundaracitto hitacittako. Nudā ti nīhara. Nivesanan-ti lakkhiyā pana nivesanaṁ bhava patiṭṭhā hohi. Sa lakkhīdhitisampanno ti, mahārāja, kāsipati so puriso paññāya ceva vīriyena ca sampanno. Mahaggato ti mahajjhāsayo corānaṁ paccayabhūte gaṇhanto amittānaṁ mūlaṁ core gaṇhanto amittānaṁ aggaṁ chindatīti vadati. Sakko ti [PTS 5.115] indo. Bhūtapatī ti rājānaṁ ālapati. Uṭṭhāne ti uṭṭhānavīriye. Nappamajjatī ti na pamajjati, sabbakiccāni karoti. Sa kalyāṇe ti so devarājā uṭṭhānavīriye manaṁ karonto pāpakammaṁ akatvā kalyāṇe puññakammasmiññeva dhitiṁ katvā appamatto uṭṭhāne manaṁ karoti, tassa pana kalyāṇakamme vīriyakaraṇabhāvadassanatthaṁ sarabhaṅgajātake (JA. 522) dvīsu devalokesu devatāhi saddhiṁ kapiṭṭhārāmaṁ āgantvā pañhaṁ pucchitvā dhammassa sutabhāvo, mahākaṇhajātake (JA. 469) attano ānubhāvena janaṁ tāsetvā osakkantassa sāsanassa pavattitabhāvo cāti evamādīni vatthūni kathetabbāni.

Gandhabbā ti cātumahārājikānaṁ heṭṭhā catuyonikā devā, catuyonikattā yeva kira te gandhabbā nāma jātā. Pitaro ti brahmāno. Devā ti upapattidevavasena cha kāmāvacaradevā. Tādino ti tathāvidhassa kusalābhiratassa rañño. Sājīvā hontī ti samānajīvikā upajīvitabbā. Tādisā hi rājāno dānādīni puññāni karontā devatānaṁ pattiṁ denti, tā taṁ pattiṁ anumoditvā sampaṭicchitvā dibbayasena vaḍḍhanti. Anutiṭṭhantī ti tādisassa rañño vīriyaṁ karontassa appamādaṁ āpajjantassa devatā anutiṭṭhanti anugacchanti, dhammikaṁ rakkhaṁ saṁvidahantī ti attho.

So ti so tvaṁ. Vāyamassū ti tāni raṭṭhakiccāni karonto tulanavasena tīraṇavasena paccakkhakammavasena tesu tesu kiccesu vīriyaṁ karassu. Tattheva te vattapadāti, tāta, yaṁ maṁ tvaṁ kiṁsu kiccaṁ kataṁ varanti pucchi, tattha tava pañhe yeva ete mayā: “Paṭhameneva vitathan”-ti ādayo vuttā, ete vattapadā vattakoṭṭhāsā, evaṁ tattha vattassu. Esā ti yā te mayā kathitā, esāva tava anusāsanī. Alan-ti evaṁ vattamāno hi rājā attano mitte sukhāpetuṁ, amittānañca dukkhāya alaṁ pariyatto samatthoti.

Evaṁ vessantarasakuṇena ekāya gāthāya rañño pamādaṁ codetvā ekādasahi gāthāhi dhamme kathite: “Buddhalīḷāya pañho kathito” ti mahājano acchariyabbhutacittajāto sādhukārasatāni pavattesi. Rājā somanassappatto amacce āmantetvā pucchi: “bhonto! Amaccā mama puttena vessantarena evaṁ kathentena kena kattabbaṁ kiccaṁ katan”-ti. Mahāsenaguttena, devā ti. “Tena hissa mahāsenaguttaṭṭhānaṁ dammī” ti vessantaraṁ ṭhānantare ṭhapesi. So tato paṭṭhāya mahāsenaguttaṭṭhāne ṭhito pitu kammaṁ akāsīti.

Vessantarapañho niṭṭhito

Puna [PTS 5.116] rājā katipāhaccayena purimanayeneva kuṇḍaliniyā santikaṁ dūtaṁ pesetvā sattame divase tattha gantvā paccāgantvā tattheva maṇḍapamajjhe nisīditvā kuṇḍaliniṁ āharāpetvā suvaṇṇapīṭhe nisinnaṁ rājadhammaṁ pucchanto gāthamāha.

14. Sakkhisi tvaṁ kuṇḍalini, maññasi khattabandhuni,
Rajjaṁ kāretukāmena, kiṁ su kiccaṁ kataṁ varan-ti.

Tattha sakkhisī ti mayā puṭṭhapañhaṁ kathetuṁ sakkhissasīti pucchati. Kuṇḍalinī ti tassā saliṅgato āgatanāmenālapati. Tassā kira dvīsu kaṇṇapiṭṭhesu kuṇḍalasaṇṭhānā dve lekhā ahesuṁ, tenassā: “Kuṇḍalinī” ti nāmaṁ kāresi. Maññasī ti jānissasi mayā puṭṭhapañhassa atthanti. Khattabandhunī ti khattassa mahāsenaguttassa bhaginibhāvena naṁ evaṁ ālapati. Kasmā panesa vessantarasakuṇaṁ evaṁ apucchitvā imam-eva pucchatīti? Itthibhāvena. Itthiyo hi parittapaññā, tasmā: “Sace sakkoti, pucchissāmi, no ce, na pucchissāmī” ti vīmaṁsanavasena evaṁ pucchitvā taññeva pañhaṁ pucchi.

Sā evaṁ raññā rājadhamme pucchite, “tāta, tvaṁ maṁ ‘itthikā nāma kiṁ kathessatī’ ti vīmaṁsasi maññe, sakalaṁ te rājadhammaṁ dvīsu yeva padesu pakkhipitvā kathessāmī” ti vatvā āha:

15. Dveva tāta padakāni, yattha sabbaṁ patiṭṭhitaṁ,
Aladdhassa ca yo lābho, laddhassa cānurakkhaṇā.

16. Amacce tāta jānāhi, dhīre atthassa kovide,
Anakkhākitave tāta, asoṇḍe avināsake.

17. Yo ca taṁ tāta rakkheyya, dhanaṁ yañceva te siyā,
Sūto va rathaṁ saṅgaṇhe, so te kiccāni kāraye.

18. Susaṅgahitantajano, sayaṁ vittaṁ avekkhiya,
Nidhiñca iṇadānañca, na kare parapattiyā.

19. Sayaṁ āyaṁ vayaṁ jaññā, sayaṁ jaññā katākataṁ,
Niggaṇhe niggahārahaṁ, paggaṇhe paggahārahaṁ.

20. Sayaṁ [PTS 5.117] jānapadaṁ atthaṁ, anusāsa rathesabha,
Mā te adhammikā yuttā, dhanaṁ raṭṭhañca nāsayuṁ.

21. Mā ca vegena kiccāni, karosi kārayesi vā,
Vegasā hi kataṁ kammaṁ, mando pacchānutappati.

22. Mā te adhisare muñca, subāḷhamadhiko pitaṁ,
Kodhasā hi bahū phītā, kulā akulataṁ gatā.

23. ‘Mā tāta issaromhī’ ti, anatthāya patārayi,
Itthīnaṁ purisānañca, mā te āsi dukhudrayo.

24. Apetalomahaṁsassa, rañño kāmānusārino,
Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṁ vuccate aghaṁ.

25. Tattheva te vattapadā, esāva anusāsanī,
Dakkhassudāni puññakaro, asoṇḍo avināsako,
Sīlavāssu mahārāja, dussīlo vinipātiko ti.

Tattha padakānī ti kāraṇapadāni. Yatthā ti yesu dvīsu padesu sabbaṁ atthajātaṁ hitasukhaṁ patiṭṭhitaṁ. Aladdhassā ti yo ca pubbe aladdhassa lābhassa lābho, yā ca laddhassa anurakkhaṇā. Tāta, anuppannassa hi lābhassa uppādanaṁ nāma na bhāro, uppannassa pana anurakkhaṇam-eva bhāro. Ekacco hi yasaṁ uppādetvā pi yase pamatto pamādaṁ uppādetvā pāṇātipātādīni karoti, mahācoro hutvā raṭṭhaṁ vilumpamāno carati. Atha naṁ rājāno gāhāpetvā mahāvināsaṁ pāpenti. Atha vā uppannarūpādīsu kāmaguṇesu pamatto ayoniso dhanaṁ nāsento sabbasāpateyye khīṇe kapaṇo hutvā cīrakavasano kapālamādāya carati. Pabbajito vā pana ganthadhurādivasena lābhasakkāraṁ nibbattetvā pamatto hīnāyāvattati. Aparo paṭhamajhānādīni nibbattetvā pi muṭṭhassatitāya tathārūpe ārammaṇe bajjhitvā jhānā parihāyati. Evaṁ uppannassa yasassa vā jhānādilābhassa vā rakkhaṇam-eva dukkaraṁ. Tadatthadīpanatthaṁ pana devadattassa vatthu ca, mudulakkhaṇa- (JA. 66) lomasakassapa- (JA. 433) haritacajātaka- (JA. 431) saṅkappajātakādīni (JA. 251) ca kathetabbāni. Eko pana lābhasakkāraṁ uppādetvā appamāde ṭhatvā kalyāṇakammaṁ karoti, tassa so yaso sukkapakkhe cando viya vaḍḍhati, tasmā tvaṁ, mahārāja, appamatto payogasampattiyā ṭhatvā dhammena rajjaṁ kārento tava uppannaṁ yasaṁ anurakkhāhīti.

Jānāhī ti bhaṇḍāgārikakammādīnaṁ karaṇatthaṁ upadhārehi. Anakkhākitave ti anakkhe akitave ajutakare ceva akerāṭike ca [PTS 5.118]. Asoṇḍe ti pūvasurāgandhamālāsoṇḍabhāvarahite. Avināsake ti tava santakānaṁ dhanadhaññādīnaṁ avināsake. Yo ti yo amacco. Yañcevā ti yañca te ghare dhanaṁ siyā, taṁ rakkheyya. Sūtovā ti rathasārathi viya. Yathā sārathi visamamagganivāraṇatthaṁ asse saṅgaṇhanto rathaṁ saṅgaṇheyya, evaṁ yo saha bhogehi taṁ rakkhituṁ sakkoti, so te amacco nāma tādisaṁ saṅgahetvā bhaṇḍāgārikādikiccāni kāraye.

Susaṅgahitantajano ti, tāta, yassa hi rañño attano antojano attano valañjanakaparijano ca dānādīhi asaṅgahito hoti, tassa antonivesane suvaṇṇahiraññādīni tesaṁ asaṅgahitamanussānaṁ vasena nassanti, antojanā bahi gacchanti, tasmā tvaṁ suṭṭhusaṅgahitaantojano hutvā: “Ettakaṁ nāma me vittan”-ti sayaṁ attano dhanaṁ avekkhitvā: “Asukaṭṭhāne nāma nidhiṁ nidhema, asukassa iṇaṁ demā” ti idaṁ ubhayam-pi na kare parapattiyā, parapattiyā pi tvaṁ mā kari, sabbaṁ attapaccakkham-eva kareyyāsīti vadati.

Āyaṁ vayan-ti tato uppajjanakaṁ āyañca tesaṁ tesaṁ dātabbaṁ vayañca sayam-eva jāneyyāsīti. Katākatan-ti saṅgāme vā navakamme vā aññesu vā kiccesu: “Iminā idaṁ nāma mayhaṁ kataṁ, iminā na katan”-ti etam-pi sayam-eva jāneyyāsi, mā parapattiyo hohi. Niggaṇhe ti, tāta, rājā nāma sandhicchedādikārakaṁ niggahārahaṁ ānetvā dassitaṁ upaparikkhitvā sodhetvā porāṇakarājūhi ṭhapitadaṇḍaṁ oloketvā dosānurūpaṁ niggaṇheyya. Paggaṇhe ti yo pana paggahāraho hoti, abhinnassa vā parabalassa bhedetā, bhinnassa vā sakabalassa ārādhako, aladdhassa vā rajjassa āharako, laddhassa vā thāvarakārako, yena vā pana jīvitaṁ dinnaṁ hoti, evarūpaṁ paggahārahaṁ paggahetvā mahantaṁ sakkārasammānaṁ kareyya. Evaṁ hissa kiccesu aññe pi uraṁ datvā kattabbaṁ karissanti.

Jānapadan-ti janapadavāsīnaṁ atthaṁ sayaṁ attapaccakkheneva anusāsa. Adhammikā yuttā ti adhammikā tattha tattha niyuttā āyuttakā lañjaṁ gahetvā vinicchayaṁ bhindantā tava dhanañca raṭṭhañca mā nāsayuṁ. Iminā kāraṇena appamatto hutvā sayam-eva anusāsa. Vegenā ti sahasā atuletvā atīretvā. Vegasā ti atuletvā atīretvā chandādivasena sahasā kataṁ kammañhi na sādhu na sundaraṁ. Kiṁkāraṇā? Tādisañhi katvā mando pacchā vippaṭisāravasena idha loke apāyadukkhaṁ anubhavanto paraloke ca anutappati. Ayaṁ panettha attho: “Isīnamantaraṁ katvā, bharurājāti me sutan”-ti bharujātakena (JA. 213) dīpetabbo [PTS 5.119].

Mā te adhisare muñca, subāḷhamadhiko pitanti, tāta, tava hadayaṁ kusalaṁ adhisaritvā atikkamitvā pavatte paresaṁ akusalakamme suṭṭhu bāḷhaṁ adhiko pitaṁ kujjhāpitaṁ hutvā mā muñca, mā patiṭṭhāyatū ti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti: tāta, yadā te vinicchaye ṭhitassa iminā puriso vā hato sandhi vā chinnoti coraṁ dassenti, tadā te paresaṁ vacanehi suṭṭhu ko pitam-pi hadayaṁ kodhavasena mā muñca, apariggahetvā mā daṇḍaṁ paṇehi. Kiṁkāraṇā? Acoram-pi hi: “Coro” ti gahetvā ānenti, tasmā akujjhitvā ubhinnaṁ attapaccatthikānaṁ kathaṁ sutvā suṭṭhu sodhetvā attapaccakkhena tassa corabhāvaṁ ñatvā paveṇiyā ṭhapitadaṇḍavasena kattabbaṁ karohi. Raññā hi uppanne pi kodhe hadayaṁ sītalaṁ akatvā kammaṁ na kātabbaṁ. Yadā panassa hadayaṁ nibbutaṁ hoti mudukaṁ, tadā vinicchayakammaṁ kātabbaṁ. Pharuse hi citte pakkuthite udake mukhanimittaṁ viya kāraṇaṁ na paññāyati. Kodhasā hīti, tāta, kodhena hi bahūni phītāni rājakulāni akulabhāvaṁ gatāni mahāvināsam-eva pattānīti. Imassa panatthassa dīpanatthaṁ khantivādijātaka- (JA. 313) nāḷikerarājavatthusahassabāhuajjunavatthuādīni kathetabbāni.

Mā, tāta, issaromhīti, anatthāya patārayīti, tāta, “ahaṁ pathavissaro” ti mā mahājanaṁ kāyaduccaritādianatthāya patārayi mā otārayi, yathā taṁ anatthaṁ samādāya vattati, mā evamakāsī ti attho. Mā te āsīti, tāta, tava vijite manussajātikānaṁ vā tiracchānajātikānaṁ vā itthipurisānaṁ dukhudrayo dukkhuppatti mā āsi. Yathā hi adhammikarājūnaṁ vijite manussā kāyaduccaritādīni katvā niraye uppajjanti, tava raṭṭhavāsīnaṁ taṁ dukkhaṁ yathā na hoti, tathā karohī ti attho.

Apetalomahaṁsassā ti attānuvādādibhayehi nibbhayassa. Iminā imaṁ dasseti: tāta, yo rājā kismiñci āsaṅkaṁ akatvā attano kāmam-eva anussarati, chandavasena yaṁ yaṁ icchati, taṁ taṁ karoti, vissaṭṭhayaṭṭhi viya andho niraṅkuso viya ca caṇḍahatthī hoti, tassa sabbe bhogā vinassanti, tassa taṁ bhogabyasanaṁ aghaṁ dukkhanti vuccati.

Tattheva te vattapadā ti purimanayeneva yojetabbaṁ. Dakkhassudānīti, tāta, tvaṁ imaṁ anusāsaniṁ sutvā idāni dakkho analaso puññānaṁ karaṇena puññakaro surādipariharaṇena. Asoṇḍo diṭṭhadhammikasamparāyikassa atthassa avināsanena avināsako bhaveyyāsīti. Sīlavāssū ti sīlavā ācārasampanno bhava, dasasu rājadhammesu patiṭṭhāya rajjaṁ kārehi. Dussīlo vinipātiko ti dussīlo hi, mahārāja, attānaṁ niraye vinipātento vinipātiko nāma hotīti.

Evaṁ [PTS 5.120] kuṇḍalinī pi ekādasahi gāthāhi dhammaṁ desesi. Rājā tuṭṭho amacce āmantetvā pucchi: “bhonto! Amaccā mama dhītāya kuṇḍaliniyā evaṁ kathayamānāya kena kattabbaṁ kiccaṁ katan”-ti. Bhaṇḍāgārikena, devā ti. “Tena hissā bhaṇḍāgārikaṭṭhānaṁ dammī” ti kuṇḍaliniṁ ṭhānantare ṭhapesi. Sā tato paṭṭhāya bhaṇḍāgārikaṭṭhāne ṭhatvā pitu kammaṁ akāsīti.

Kuṇḍalinipañho niṭṭhito

Puna rājā katipāhaccayena purimanayeneva jambukapaṇḍitassa santikaṁ dūtaṁ pesetvā sattame divase tattha gantvā sampattiṁ anubhavitvā paccāgato tattheva maṇḍapamajjhe nisīdi. Amacco jambukapaṇḍitaṁ kañcanabhaddapīṭhe nisīdāpetvā pīṭhaṁ sīsenādāya āgacchi. Paṇḍito pitu aṅke nisīditvā kīḷitvā gantvā kañcanapīṭhe yeva nisīdi. Atha naṁ rājā pañhaṁ pucchanto gāthamāha.

26. Apucchimha kosiyagottaṁ, kuṇḍaliniṁ tatheva ca,
Tvaṁ dāni vadehi jambuka, balānaṁ balamuttaman-ti.

Tassattho: tāta, jambuka, ahaṁ tava bhātaraṁ kosiyagottaṁ vessantaraṁ bhaginiñca te kuṇḍaliniṁ rājadhammaṁ apucchiṁ, te attano balena kathesuṁ, yathā pana te pucchiṁ, tatheva idāni, putta jambuka, taṁ pucchāmi, tvaṁ me rājadhammañca balānaṁ uttamaṁ balañca kathehīti.

Evaṁ rājā mahāsattaṁ pañhaṁ pucchanto aññesaṁ pucchitaniyāmena apucchitvā visesetvā pucchi. Athassa paṇḍito: “Tena hi, mahārāja, ohitasoto suṇāhi, sabbaṁ te kathessāmī” ti pasāritahatthe sahassatthavikaṁ ṭhapento viya dhammadesanaṁ ārabhi:

27. Balaṁ pañcavidhaṁ loke, purisasmiṁ mahaggate,
Tattha bāhubalaṁ nāma, carimaṁ vuccate balaṁ.

28. Bhogabalañca dīghāvu, dutiyaṁ vuccate balaṁ,
Amaccabalañca dīghāvu, tatiyaṁ vuccate balaṁ.

29. Abhijaccabalañceva, taṁ catutthaṁ asaṁsayaṁ,
Yāni cetāni sabbāni, adhigaṇhāti paṇḍito.

30. Taṁ [PTS 5.121] balānaṁ balaṁ seṭṭhaṁ, aggaṁ paññābalaṁ balaṁ,
Paññābalenupatthaddho, atthaṁ vindati paṇḍito.

31. Api ce labhati mando, phītaṁ dharaṇimuttamaṁ,
Akāmassa pasayhaṁ vā, añño taṁ paṭipajjati.

32. Abhijāto pi ce hoti, rajjaṁ laddhāna khattiyo,
Duppañño hi kāsipati, sabbena pi na jīvati.

33. Paññāva sutaṁ vinicchinī, paññā kittisilokavaḍḍhanī,
Paññāsahito naro idha, api dukkhe sukhāni vindati.

34. Paññañca kho asussūsaṁ, na koci adhigacchati,
Bahussutaṁ anāgamma, dhammaṭṭhaṁ avinibbhujaṁ.

35. Yo ca dhammavibhaṅgaññū, kāluṭṭhāyī atandito,
Anuṭṭhahati kālena, kammaphalaṁ tassijjhati.

36. Anāyatanasīlassa, anāyatanasevino,
Na nibbindiyakārissa, sammadattho vipaccati.

37. Ajjhattañca payuttassa, tathāyatanasevino,
Anibbindiyakārissa, sammadattho vipaccati.

38. Yogappayogasaṅkhātaṁ, sambhatassānurakkhaṇaṁ,
Tāni tvaṁ tāta sevassu, mā akammāya randhayi,
Akammunā hi dummedho, naḷāgāraṁva sīdatī ti.

Tattha mahaggate ti, mahārāja, imasmiṁ sattaloke mahajjhāsaye purise pañcavidhaṁ balaṁ hoti. Bāhubalan-ti kāyabalaṁ. Cariman-ti taṁ atimahantam-pi samānaṁ lāmakam-eva. Kiṁkāraṇā? Andhabālabhāvena. Sace hi kāyabalaṁ mahantaṁ nāma bhaveyya, vāraṇabalato laṭukikāya balaṁ khuddakaṁ bhaveyya, vāraṇabalaṁ pana andhabālabhāvena maraṇassa paccayaṁ jātaṁ, laṭukikā attano ñāṇakusalatāya vāraṇaṁ jīvitakkhayaṁ pāpesi. Imasmiṁ panatthe: “Na heva sabbattha balena kiccaṁ, balañhi bālassa vadhāya hotī” ti suttaṁ (JA. 357) āharitabbaṁ.

Bhogabalan-ti upatthambhanavasena sabbaṁ hiraññasuvaṇṇādi upabhogajātaṁ bhogabalaṁ nāma, taṁ kāyabalato mahantataraṁ. Amaccabalan-ti abhejjamantassa sūrassa suhadayassa amaccamaṇḍalassa atthitā, taṁ balaṁ saṅgāmasūratāya purimehi balehi mahantataraṁ. Abhijaccabalan-ti tīṇi kulāni atikkamitvā khattiyakulavasena jātisampatti [PTS 5.122], taṁ itarehi balehi mahantataraṁ. Jātisampannā eva hi sujjhanti, na itareti. Yāni cetānī ti yāni ca etāni cattāri pi balāni paṇḍito paññānubhāvena adhigaṇhāti abhibhavati, taṁ sabbabalānaṁ paññābalaṁ seṭṭhanti ca agganti ca vuccati. Kiṁkāraṇā? Tena hi balena upatthaddho paṇḍito atthaṁ vindati, vuḍḍhiṁ pāpuṇāti. Tadatthajotanatthaṁ: “Puṇṇaṁ nadiṁ yena ca peyyamāhū” ti puṇṇanadījātakañca (JA. 214) sirīkāḷakaṇṇipañhaṁ pañcapaṇḍitapañhañca sattubhastajātaka- (JA. 402) sambhavajātaka- (JA. 515) sarabhaṅgajātakādīni (JA. 522) ca kathetabbāni.

Mando ti mandapañño bālo. Phītanti, tāta, mandapañño puggalo sattaratanapuṇṇaṁ ce pi uttamaṁ dharaṇiṁ labhati, tassa anicchamānasseva pasayhakāraṁ vā pana katvā añño paññāsampanno taṁ paṭipajjati. Mando hi laddhaṁ yasaṁ rakkhituṁ kulasantakaṁ vā pana paveṇi-āgatam-pi rajjaṁ adhigantuṁ na sakkoti. Tadatthajotanatthaṁ: “Addhā pādañjalī sabbe, paññāya atirocatī” ti pādañjalījātakaṁ (JA. 247) kathetabbaṁ. Laddhānā ti jātisampattiṁ nissāya kulasantakaṁ rajjaṁ labhitvā pi. Sabbenapī ti tena sakalena pi rajjena na jīvati, anupāyakusalatāya duggato va hotīti.

Evaṁ mahāsatto ettakena ṭhānena apaṇḍitassa aguṇaṁ kathetvā idāni paññaṁ pasaṁsanto: “Paññā” ti ādimāha. Tattha sutan-ti sutapariyatti. Tañhi paññāva vinicchinati. Kittisilokavaḍḍhanī ti kittighosassa ca lābhasakkārassa ca vaḍḍhanī. Dukkhe sukhāni vindatī ti dukkhe uppanne pi nibbhayo hutvā upāyakusalatāya sukhaṁ paṭilabhati. Tadatthadīpanatthaṁ:

Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava.
Alametehi ambehi, jambūhi panasehi cā” ti. (JA. 57).

Ādīni jātakāni kathetabbāni.

Asussūsan-ti paṇḍitapuggale apayirupāsanto assuṇanto. Dhammaṭṭhan-ti sabhāvakāraṇe ṭhitaṁ bahussutaṁ anāgamma taṁ asaddahanto. Avinibbhujan-ti atthānatthaṁ kāraṇākāraṇaṁ anogāhanto atīrento na koci paññaṁ adhigacchati, tātāti.

Dhammavibhaṅgaññū ti dasakusalakammapathavibhaṅgakusalo. Kāluṭṭhāyī ti vīriyaṁ kātuṁ yuttakāle vīriyassa kārako. Anuṭṭhahatī ti tasmiṁ tasmiṁ kāle taṁ taṁ kiccaṁ karoti. Tassā ti tassa puggalassa kammaphalaṁ samijjhati nipphajjati. Anāyatanasīlassā ti anāyatanaṁ vuccati lābhayasasukhānaṁ anākaro dussīlyakammaṁ, taṁsīlassa tena dussīlyakammena samannāgatassa, anāyatanabhūtam-eva dussīlapuggalaṁ sevantassa, kusalassa kammassa karaṇakāle nibbindiyakārissa nibbinditvā ukkaṇṭhitvā karontassa evarūpassa, tāta, puggalassa kammānaṁ attho sammā na vipaccati na sampajjati, tīṇi kulaggāni ca cha kāmasaggāni ca na upanetī ti attho. Ajjhattañcā ti [PTS 5.123] attano niyakajjhattaṁ aniccabhāvanādivasena payuttassa. Tathāyatanasevino ti tatheva sīlavante puggale sevamānassa. Vipaccatī ti sampajjati mahantaṁ yasaṁ deti.

Yogappayogasaṅkhātan-ti yoge yuñjitabbayuttake kāraṇe payogakoṭṭhāsabhūtaṁ paññaṁ. Sambhatassā ti rāsikatassa dhanassa anurakkhaṇaṁ. Tāni tvan-ti etāni ca dve purimāni ca mayā vuttakāraṇāni sabbāni, tāta, tvaṁ sevassu, mayā vuttaṁ ovādaṁ hadaye katvā attano ghare dhanaṁ rakkha. Mā akammāya randhayī ti ayuttena akāraṇena mā randhayi, taṁ dhanaṁ mā jhāpayi mā nāsayi. Kiṁkāraṇā? Akammunā hī ti ayuttakammakaraṇena dummedho puggalo sakaṁ dhanaṁ nāsetvā pacchā duggato. Naḷāgāraṁva sīdatī ti yathā naḷāgāraṁ mūlato paṭṭhāya jīramānaṁ appatiṭṭhaṁ patati, evaṁ akāraṇena dhanaṁ nāsetvā apāyesu nibbattatīti.

Evam-pi bodhisatto ettakena ṭhānena pañca balāni vaṇṇetvā paññābalaṁ ukkhipitvā candamaṇḍalaṁ nīharanto viya kathetvā idāni dasahi gāthāhi rañño ovādaṁ dento āha:

39. Dhammaṁ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

40. Dhammaṁ cara mahārāja, puttadāresu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

41. Dhammaṁ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

42. Dhammaṁ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

43. Dhammaṁ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

44. Dhammaṁ cara mahārāja, raṭṭhe janapadesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

45. Dhammaṁ cara mahārāja, samaṇe brāhmaṇesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

46. Dhammaṁ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

47. Dhammaṁ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

48. Dhammaṁ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā,
Suciṇṇena divaṁ pattā, mā dhammaṁ rāja pāmado ti.

Tattha paṭhamagāthāya tāva idha dhamman-ti mātāpitupaṭṭhānadhammaṁ. Taṁ kālasseva vuṭṭhāya mātāpitūnaṁ mukhodakadantakaṭṭhadānamādiṁ katvā sabbasarīrakiccapariharaṇaṁ karonto va pūrehīti vadati. Puttadāresū ti puttadhītaro tāva pāpā nivāretvā kalyāṇe nivesento sippaṁ uggaṇhāpento [PTS 5.124] vayappattakāle patirūpakulavaṁsena āvāhavivāhaṁ karonto samaye dhanaṁ dento puttesu dhammaṁ carati nāma, bhariyaṁ sammānento anavamānento anaticaranto issariyaṁ vossajjento alaṅkāraṁ anuppadento dāresu dhammaṁ carati nāma. Mittāmaccesū ti mittāmacce catūhi saṅgahavatthūhi saṅgaṇhanto avisaṁvādento etesu dhammaṁ carati nāma. Vāhanesu balesu cā ti hatthiassādīnaṁ vāhanānaṁ balakāyassa ca dātabbayuttakaṁ dento sakkāraṁ karonto hatthiassādayo mahallakakāle kammesu ayojento tesu dhammaṁ carati nāma.

Gāmesu nigamesu cā ti gāmanigamavāsino daṇḍabalīhi apīḷento va tesu dhammaṁ carati nāma. Raṭṭhe janapadesu cā ti raṭṭhañca janapadañca akāraṇena kilamento hitacittaṁ apaccupaṭṭhapento tattha adhammaṁ carati nāma, apīḷento pana hitacittena pharanto tattha dhammaṁ carati nāma. Samaṇe brāhmaṇesu cā ti tesaṁ cattāro paccaye dento va tesu dhammaṁ carati nāma. Migapakkhīsū ti sabbacatuppadasakuṇānaṁ abhayaṁ dento tesu dhammaṁ carati nāma. Dhammo ciṇṇo ti sucaritadhammo ciṇṇo. Sukhāvaho ti tīsu kulasampadāsu chasu kāmasaggesu sukhaṁ āvahati. Suciṇṇenā ti idha ciṇṇena kāyasucaritādinā suciṇṇena. Divaṁ pattā ti devalokabrahmalokasaṅkhātaṁ divaṁ gatā, tattha dibbasampattilābhino jātā. Mā dhammaṁ rāja pāmado ti tasmā tvaṁ, mahārāja, jīvitaṁ jahanto pi dhammaṁ mā pamajjīti.

Evaṁ dasa dhammacariyagāthāyo vatvā uttari pi ovadanto osānagāthamāha.

49. Tattheva te vattapadā, esāva anusāsanī,
Sappaññasevī kalyāṇī, samattaṁ sāma taṁ vidū ti.

Tattha tattheva te vattapadā ti idaṁ purimanayeneva yojetabbaṁ. Sappaññasevī kalyāṇī, samattaṁ sāma taṁ vidūti, mahārāja, taṁ mayā vuttaṁ ovādaṁ tvaṁ niccakālaṁ sappaññapuggalasevī kalyāṇaguṇasamannāgato hutvā samattaṁ paripuṇṇaṁ sāmaṁ vidū attapaccakkhato va jānitvā yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjāti.

Evaṁ mahāsatto ākāsagaṅgaṁ otārento viya buddhalīḷāya dhammaṁ desesi. Mahājano mahāsakkāraṁ akāsi, sādhukārasahassāni adāsi. Rājā tuṭṭho amacce āmantetvā pucchi: “bhonto! Amaccā mama puttena [PTS 5.125] taruṇajambuphalasamānatuṇḍena jambukapaṇḍitena evaṁ kathentena kena kattabbaṁ kiccaṁ katan”-ti. Senāpatinā, devā ti. “Tena hissa senāpatiṭṭhānaṁ dammī” ti jambukaṁ ṭhānantare ṭhapesi. So tato paṭṭhāya senāpatiṭṭhāne ṭhatvā pitu kammāni akāsi. Tiṇṇaṁ sakuṇānaṁ mahanto sakkāro ahosi. Tayo pi janā rañño atthañca dhammañca anusāsiṁsu. Mahāsattassovāde ṭhatvā rājā dānādīni puññāni katvā saggaparāyaṇo ahosi. Amaccā rañño sarīrakiccaṁ katvā sakuṇānaṁ ārocetvā: “Sāmi, jambukasakuṇa rājā tumhākaṁ chattaṁ ussāpetabbaṁ akāsī” ti vadiṁsu. Mahāsatto: “Na mayhaṁ rajjenattho, tumhe appamattā rajjaṁ kārethā” ti mahājanaṁ sīlesu patiṭṭhāpetvā: “Evaṁ vinicchayaṁ pavatteyyāthā” ti vinicchayadhammaṁ suvaṇṇapaṭṭe likhāpetvā araññaṁ pāvisi. Tassovādo cattālīsa vassasahassāni pavattati.

Satthā rañño ovādavasena imaṁ dhammadesanaṁ desetvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā rājā ānando ahosi, kuṇḍalinī uppalavaṇṇā, vessantaro sāriputto, jambukasakuṇo pana aham-eva ahosin”-ti.

Tesakuṇajātakavaṇṇanā paṭhamā

JA 522: Sarabhaṅgajātakavaṇṇanā

Alaṅkatā kuṇḍalino suvatthā ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto mahāmoggallānattherassa parinibbānaṁ ārabbha kathesi. Sāriputtatthero tathāgataṁ jetavane viharantaṁ attano parinibbānaṁ anujānāpetvā gantvā nāḷakagāmake jātovarake parinibbāyi. Tassa parinibbutabhāvaṁ sutvā satthā rājagahaṁ gantvā veḷuvane vihāsi. Tadā mahāmoggallānatthero isigilipasse kāḷasilāyaṁ viharati. So pana iddhibalena koṭippattabhāvena devalokacārikañca ussadanirayacārikañca gacchati. Devaloke buddhasāvakānaṁ mahantaṁ issariyaṁ disvā ussadanirayesu ca titthiyasāvakānaṁ mahantaṁ dukkhaṁ disvā manussalokaṁ āgantvā: “Asuko upāsako asukā ca upāsikā asukasmiṁ nāma devaloke nibbattitvā mahāsampattiṁ anubhavanti, titthiyasāvakesu asuko ca asukā ca nirayādīsu asukaapāye [PTS 5.126] nāma nibbattā” ti manussānaṁ kathesi. Manussā sāsane pasīdanti, titthiye parivajjenti. Buddhasāvakānaṁ sakkāro mahanto ahosi, titthiyānaṁ parihāyati.

Te there āghātaṁ bandhitvā: “Imasmiṁ jīvante amhākaṁ upaṭṭhākā bhijjanti, sakkāro ca parihāyati, mārāpessāma nan”-ti therassa māraṇatthaṁ samaṇaguttakassa nāma corassa sahassaṁ adaṁsu. So: “Theraṁ māressāmī” ti mahantena parivārena saddhiṁ kāḷasilaṁ agamāsi. Thero taṁ āgacchantaṁ disvāva iddhiyā uppatitvā pakkāmi. Coro taṁ divasaṁ theraṁ adisvā nivattitvā punadivasepīti cha divase agamāsi. Thero pi tatheva iddhiyā pakkāmi. Sattame pana divase therassa pubbe kataṁ aparāpariyavedanīyakammaṁ okāsaṁ labhi. So kira pubbe bhariyāya vacanaṁ gahetvā mātāpitaro māretukāmo yānakena araññaṁ netvā corānaṁ uṭṭhitākāraṁ katvā mātāpitaro pothesi pahari. Te cakkhudubbalatāya rūpadassanarahitā taṁ attano puttaṁ asañjānantā: “Corā eva ete” ti saññāya, “tāta, asukā nāma corā no ghātenti, tvaṁ paṭikkamāhī” ti tassevatthāya parideviṁsu. So cintesi: “ime mayā pothiyamānā pi mayhaṁ yevatthāya paridevanti, ayuttaṁ kammaṁ karomī” ti. Atha ne assāsetvā corānaṁ palāyanākāraṁ dassetvā tesaṁ hatthapāde sambāhitvā: “Amma, tātā, mā bhāyittha, corā palātā” ti vatvā puna attano geham-eva ānesi. Taṁ kammaṁ ettakaṁ kālaṁ okāsaṁ alabhitvā bhasmapaṭicchanno aṅgārarāsi viya ṭhatvā imaṁ antimasarīraṁ upadhāvitvā gaṇhi. Yathā hi pana sunakhaluddakena migaṁ disvā sunakho vissajjito migaṁ anubandhitvā yasmiṁ ṭhāne pāpuṇāti, tasmiṁ yeva gaṇhāti, evaṁ idaṁ kammaṁ yasmiṁ ṭhāne okāsaṁ labhati, tasmiṁ vipākaṁ deti, tena mutto nāma natthi.

Thero attanā katakammassa ākaḍḍhitabhāvaṁ ñatvā na apagacchi. Thero tassa nissandena ākāse uppatituṁ nāsakkhi. Nandopanandadamanasamatthavejayantakampanasamatthāpissa iddhi kammabalena dubbalataṁ pattā. Coro theraṁ gahetvā therassa aṭṭhīni taṇḍulakaṇamattāni karonto bhinditvā sañcuṇṇetvā palālapiṭṭhikakaraṇaṁ nāma katvā: “Mato” ti saññāya ekasmiṁ gumbapiṭṭhe khipitvā saparivāro pakkāmi. Thero satiṁ paṭilabhitvā: “Satthāraṁ passitvā parinibbāyissāmī” ti cintetvā sarīraṁ jhānaveṭhanena veṭhetvā thiraṁ katvā ākāsaṁ uppatitvā ākāsena satthu santikaṁ gantvā satthāraṁ vanditvā: “Bhante, āyusaṅkhāro me ossaṭṭho, parinibbāyissāmī” ti āha. “Parinibbāyissasi, moggallāna”āti. “Āma, bhante” ti. “Kattha gantvā parinibbāyissasī” ti. “Kāḷasilāpaṭṭe, bhante” ti. Tena hi, moggallāna, dhammaṁ mayhaṁ kathetvā yāhi, tādisassa sāvakassa idāni dassanaṁ natthīti. So: “Evaṁ karissāmi, bhante” ti satthāraṁ vanditvā tālappamāṇaṁ ākāse uppatitvā parinibbānadivase sāriputtatthero viya nānappakārā iddhiyo katvā dhammaṁ kathetvā satthāraṁ vanditvā kāḷasilāyaṁ aṭaviyaṁ parinibbāyi.

Taṅkhaṇaññeva cha devalokā ekakolāhalā ahesuṁ, “amhākaṁ kira ācariyo parinibbuto” ti dibbagandhamālāvāsadhūmacandanacuṇṇāni ceva nānādārūni ca gahetvā āgamiṁsu, ekūnasataratanacandanacitakā [PTS 5.127] ahosi. Satthā therassa santike ṭhatvā sarīranikkhepaṁ kāresi. Āḷāhanassa samantato yojanamatte padese pupphavassaṁ vassi. Devānaṁ antare manussā, manussānaṁ antare devā ahesuṁ. Yathākkamena devānaṁ antare yakkhā tiṭṭhanti, yakkhānaṁ antare gandhabbā tiṭṭhanti, gandhabbānaṁ antare nāgā tiṭṭhanti, nāgānaṁ antare venateyyā tiṭṭhanti, venateyyānaṁ antare kinnarā tiṭṭhanti, kinnarānaṁ antare chattā tiṭṭhanti, chattānaṁ antare suvaṇṇacāmarā tiṭṭhanti, tesaṁ antare dhajā tiṭṭhanti, tesaṁ antare paṭākā tiṭṭhanti. Satta divasāni sādhukīḷaṁ kīḷiṁsu. Satthā therassa dhātuṁ gāhāpetvā veḷuvanadvārakoṭṭhake cetiyaṁ kārāpesi. Tadā bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, sāriputtatthero tathāgatassa santike aparinibbutattā buddhānaṁ santikā mahantaṁ sammānaṁ na labhi, moggallānatthero pana buddhānaṁ samīpe parinibbutattā mahāsammānaṁ labhī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva moggallāno mama santikā sammānaṁ labhati, pubbe pi labhiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto purohitassa brāhmaṇiyā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhitvā dasamāsaccayena paccūsasamaye mātukucchito nikkhami. Tasmiṁ khaṇe dvādasayojanike bārāṇasinagare sabbāvudhāni pajjaliṁsu. Purohito puttassa jātakkhaṇe bahi nikkhamitvā ākāsaṁ olokento nakkhattayogaṁ disvā: “Iminā nakkhattena jātattā eso kumāro sakalajambudīpe dhanuggahānaṁ aggo bhavissatī” ti ñatvā kālasseva rājakulaṁ gantvā rājānaṁ sukhasayitabhāvaṁ pucchi. “Kuto me, ācariya, sukhaṁ, ajja sakalanivesane āvudhāni pajjalitānī” ti vutte: “Mā bhāyi, deva, na tumhākaṁ nivesane yeva, sakalanagare pi pajjaliṁsu yeva, ajja amhākaṁ gehe kumārassa jātattā evaṁ ahosī” ti. “Ācariya, evaṁ jātakumārassa pana kiṁ bhavissatī” ti? “Na kiñci, mahārāja, so pana sakalajambudīpe dhanuggahānaṁ aggo bhavissatī” ti. “Sādhu, ācariya, tena hi naṁ paṭijaggitvā vayappattakāle amhākaṁ dasseyyāsī” ti vatvā khīramūlaṁ tāva sahassaṁ dāpesi. Purohito taṁ gahetvā nivesanaṁ gantvā brāhmaṇiyā datvā puttassa nāmaggahaṇadivase jātakkhaṇe āvudhānaṁ pajjalitattā: “Jotipālo” tissa nāmaṁ akāsi.

So mahantena parivārena vaḍḍhamāno soḷasavassakāle uttamarūpadharo ahosi. Athassa pitā sarīrasampattiṁ oloketvā sahassaṁ datvā, “tāta, takkasilaṁ gantvā [PTS 5.128] disāpāmokkhassa ācariyassa santike sippaṁ uppaṇhāhī” ti āha. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā ācariyabhāgaṁ gahetvā mātāpitaro vanditvā tattha gantvā sahassaṁ datvā sippaṁ paṭṭhapetvā sattāheneva nipphattiṁ pāpuṇi. Athassa ācariyo tussitvā attano santakaṁ khaggaratanaṁ sandhiyuttaṁ meṇḍakasiṅgadhanuṁ sandhiyuttaṁ tūṇīraṁ attano sannāhakañcukaṁ uṇhīsañca datvā: “Tāta jotipola, ahaṁ mahallako, idāni tvaṁ ime māṇavake sikkhāpehī” ti pañcasatamāṇavake pi tasseva niyyādesi. Bodhisatto sabbaṁ upakaraṇaṁ gahetvā ācariyaṁ vanditvā bārāṇasim-eva āgantvā mātāpitaro vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṁ vanditvā ṭhitaṁ pitā avoca: “Uggahitaṁ te, tāta, sippan”-ti. “Āma, tātā” ti. So tassa vacanaṁ sutvā rājakulaṁ gantvā: “Putto me, deva, sippaṁ sikkhitvā āgato, kiṁ karotū” ti āha. “Ācariya, amhe upaṭṭhahatū” ti. “Paribbayamassa jānātha, devā” ti. “So devasikaṁ sahassaṁ labhatū” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā gehaṁ gantvā kumāraṁ pakkosāpetvā: “Tāta, rājānaṁ upaṭṭhahā” ti āha. So tato paṭṭhāya devasikaṁ sahassaṁ labhitvā rājānaṁ upaṭṭhahi.

Rājapādamūlikā ujjhāyiṁsu: “mayaṁ jotipālena katakammaṁ na passāma, devasikaṁ sahassaṁ gaṇhāti, mayamassa sippaṁ passitukāmā” ti. Rājā tesaṁ vacanaṁ sutvā purohitassa kathesi. Purohito: “Sādhu, devā” ti puttassārocesi. So: “Sādhu, tāta, ito sattame divase dassessāmi sippaṁ, apica rājā attano vijite dhanuggahe sannipātāpetū” ti āha. Purohito gantvā rañño tamatthaṁ ārocesi. Rājā nagare bheriṁ carāpetvā dhanuggahe sannipātāpesi. Saṭṭhisahassā dhanuggahā sannipatiṁsu. Rājā tesaṁ sannipatitabhāvaṁ ñatvā: “Nagaravāsino jotipālassa sippaṁ passantū” ti nagare bheriṁ carāpetvā rājaṅgaṇaṁ sajjāpetvā mahājanaparivuto pallaṅkavare [PTS 5.129] nisīditvā dhanuggahe pakkosāpetvā: “Jotipālo āgacchatū” ti pesesi. So ācariyena dinnāni dhanutūṇīrasannāhakañcukauṇhīsāni nivāsanantare ṭhapetvā khaggaṁ gāhāpetvā pakativesena rañño santikaṁ gantvā ekamantaṁ aṭṭhāsi.

Dhanuggahā: “Jotipālo kira dhanusippaṁ dassetuṁ āgato, dhanuṁ aggahetvā pana āgatattā amhākaṁ hatthato dhanuṁ gahetukāmo bhavissati, nāssa dassāmā” ti katikaṁ kariṁsu. Rājā jotipālaṁ āmantetvā: “Sippaṁ dassehī” ti āha. So sāṇiṁ parikkhipāpetvā antosāṇiyaṁ ṭhito sāṭakaṁ apanetvā sannāhakañcukaṁ pavesetvā uṇhīsaṁ sīse paṭimuñcitvā meṇḍakasiṅgadhanumhi pavālavaṇṇaṁ jiyaṁ āropetvā tūṇīraṁ piṭṭhe bandhitvā khaggaṁ vāmato katvā vajiraggaṁ nārācaṁ nakhapiṭṭhena parivattetvā sāṇiṁ vivaritvā pathaviṁ bhinditvā alaṅkatanāgakumāro viya nikkhamitvā gantvā rañño apacitiṁ dassetvā aṭṭhāsi. Taṁ disvā mahājanā vagganti nadanti apphoṭenti seḷenti. Rājā: “Dassehi, jotipāla, sippan”-ti āha. Deva, tumhākaṁ dhanuggahesu akkhaṇavedhivālavedhisaravedhisaddavedhino cattāro dhanuggahe pakkosāpehīti. Atha rājā pakkosāpesi.

Mahāsatto rājaṅgaṇe caturassaparicchedabbhantare maṇḍalaṁ katvā catūsu kaṇṇesu cattāro dhanuggahe ṭhapetvā ekekassa tiṁsa tiṁsa kaṇḍasahassāni dāpetvā ekekassa santike ekekaṁ kaṇḍadāyakaṁ ṭhapetvā sayaṁ vajiraggaṁ nārācaṁ gahetvā maṇḍalamajjhe ṭhatvā: “Mahārāja, ime cattāro dhanuggahā ekappahāreneva sare khipitvā maṁ vijjhantu, ahaṁ etehi khittakaṇḍāni nivāressāmī” ti āha. Rājā: “Evaṁ karothā” ti āṇāpesi. Dhanuggahā āhaṁsu, “mahārāja, mayaṁ akkhaṇavedhivālavedhisaravedhisaddavedhino, jotipālo taruṇadārako, na mayaṁ vijjhissāmā” ti. Mahāsatto: “Sace sakkotha, vijjhatha man”-ti āha. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā ekappahāreneva kaṇḍāni khipiṁsu. Mahāsatto tāni nārācena paharitvā yathā vā tathā [PTS 5.130] vā na pātesi, bodhikoṭṭhakaṁ pana parikkhipanto viya tālena tālaṁ, vālena vālaṁ, daṇḍakena daṇḍakaṁ, vājena vājaṁ anatikkamanto khipitvā saragabbhaṁ akāsi. Dhanuggahānaṁ kaṇḍāni khīṇāni. So tesaṁ kaṇḍakhīṇabhāvaṁ ñatvā saragabbhaṁ avināsento va uppatitvā gantvā rañño santike aṭṭhāsi. Mahājano unnādento vagganto apphoṭento seḷento accharaṁ paharanto mahākolāhalaṁ katvā vatthābharaṇādīni khi pi. Evaṁ ekarāsibhūtaṁ aṭṭhārasakoṭisaṅkhyaṁ dhanaṁ ahosi.

Atha naṁ rājā pucchi: “kiṁ sippaṁ nāmetaṁ jotipālā” ti? Sarapaṭibāhanaṁ nāma, devā ti. Aññe etaṁ jānantā atthīti. Sakalajambudīpe maṁ ṭhapetvā añño natthi, devā ti. Aparaṁ dassehi, tātāti. Deva, ete tāva catūsu kaṇṇesu ṭhatvā cattāro pi janā maṁ vijjhituṁ na sakkhiṁsu, ahaṁ panete catūsu kaṇṇesu ṭhite ekeneva sarena vijjhissāmīti. Dhanuggahā ṭhātuṁ na ussahiṁsu. Mahāsatto catūsu kaṇṇesu catasso kadaliyo ṭhapāpetvā nārācapuṅkhe rattasuttakaṁ bandhitvā ekaṁ kadaliṁ sandhāya khi pi. Nārāco taṁ kadaliṁ vijjhitvā tato dutiyaṁ, tato tatiyaṁ, tato catutthaṁ, tato paṭhamaṁ viddham-eva vijjhitvā puna tassa hatthe yeva patiṭṭhahi. Kadaliyo suttaparikkhittā aṭṭhaṁsu. Mahājano unnādasahassāni pavattesi. Rājā: “Kiṁ sippaṁ nāmetaṁ, tātā” ti? Cakkaviddhaṁ nāma, devā ti. Aparam-pi dassehi, tātāti. Mahāsatto saralaṭṭhiṁ nāma, sararajjuṁ nāma, saravedhiṁ nāma dassesi, sarapāsādaṁ nāma, sarasopānaṁ nāma, saramaṇḍapaṁ nāma, sarapākāraṁ nāma, sarapokkharaṇiṁ nāma akāsi, sarapadumaṁ nāma pupphāpesi, saravassaṁ nāma vassāpesi. Iti aññehi asādhāraṇāni [PTS 5.131] imāni dvādasa sippāni dassetvā puna aññehi asādhāraṇe yeva satta mahākāye padālesi, aṭṭhaṅgulabahalaṁ udumbarapadaraṁ vijjhi, caturaṅgulabahalaṁ asanapadaraṁ, dvaṅgulabahalaṁ tambapaṭṭaṁ, ekaṅgulabahalaṁ ayapaṭṭaṁ, ekābaddhaṁ phalakasataṁ vinivijjhitvā palālasakaṭavālukasakaṭapadarasakaṭānaṁ purimabhāgena saraṁ khipitvā pacchābhāgena nikkhamāpesi, pacchābhāgena saraṁ khipitvā purimabhāgena nikkhamāpesi, udake catuusabhaṁ, thale aṭṭhausabhaṭṭhānaṁ kaṇḍaṁ pesesi. Vātiṅgaṇasaññāya usabhamattake vālaṁ vijjhi. Bodhisatto sare khipitvā ākāse sarapāsādādīni katvā puna ekena sarena te sare pātento bhaṅgavibhaṅge akāsīti: “Sarabhaṅgo” ti nāma paññāto. Tassa ettakāni sippāni dassentasseva sūriyo atthaṅgato.

Athassa rājā senāpatiṭṭhānaṁ paṭijānitvā: “Jotipāla, ajja vikālo, sve tvaṁ senāpatiṭṭhānaṁ sakkāraṁ gaṇhissasi, kesamassuṁ kāretvā nhatvā ehī” ti taṁ divasaṁ paribbayatthāya satasahassaṁ adāsi. Mahāsatto: “Iminā mayhaṁ attho natthī” ti aṭṭhārasakoṭisaṅkhyaṁ dhanaṁ sāmikānaññeva datvā mahantena parivārena nhāyituṁ nadiṁ gantvā kesamassuṁ kāretvā nhatvā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito anopamāya siriyā nivesanaṁ pavisitvā nānaggarasabhojanaṁ bhuñjitvā sirisayanaṁ abhiruyha nipanno dve yāme sayitvā pacchimayāme pabuddho uṭṭhāya pallaṅkaṁ ābhujitvā sayanapiṭṭhe nisinno va attano sippassa ādimajjhapariyosānaṁ olokento: “Mama sippassa ādito va paramāraṇaṁ paññāyati, majjhe kilesaparibhogo, pariyosāne nirayamhi paṭisandhi, pāṇātipāto kilesaparibhogesu ca adhimattappamādo niraye paṭisandhiṁ deti, raññā mayhaṁ mahantaṁ senāpatiṭṭhānaṁ dinnaṁ, mahantaṁ me issariyaṁ bhavissati, bhariyā ca puttadhītaro ca bahū bhavissanti. Kilesavatthu kho pana vepullagataṁ duccajaṁ hoti, idāneva nikkhamitvā ekako va araññaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ [PTS 5.132] pabbajituṁ yuttaṁ mayhan”-ti mahāsayanato uṭṭhāya kañci ajānāpento pāsādā oruyha aggadvārena nikkhamitvā ekako va araññaṁ pavisitvā godhāvarinadītīre tiyojanikaṁ kapiṭṭhavanaṁ sandhāya pāyāsi.

Tassa nikkhantabhāvaṁ ñatvā sakko vissakammaṁ pakkosāpetvā: “Tāta, jātipālo abhinikkhamanaṁ nikkhanto, mahāsamāgamo bhavissati, godhāvarinadītīre kapiṭṭhavane assamaṁ māpetvā pabbajitaparikkhāre paṭiyādehī” ti āha. So tathā akāsi. Mahāsatto taṁ ṭhānaṁ patvā ekapadikamaggaṁ disvā: “Pabbajitānaṁ vasanaṭṭhānena bhavitabban”-ti tena maggena tattha gantvā kañci apassanto paṇṇasālaṁ pavisitvā pabbajitaparikkhāre disvā: “Sakko devarājā mama nikkhantabhāvaṁ aññāsi maññe” ti cintetvā sāṭakaṁ apanetvā rattavākaciraṁ nivāsetvā ca pārupitvā ca ajinacammaṁ ekaṁsagataṁ akāsi, jaṭāmaṇḍalaṁ bandhitvā khārikājaṁ aṁse katvā kattaradaṇḍaṁ gahetvā paṇṇasālato nikkhamitvā caṅkamaṁ āruyha katipayavāre aparāparaṁ caṅkamitvā pabbajjāsiriyā vanaṁ upasobhayamāno kasiṇaparikammaṁ katvā pabbajitato sattame divase aṭṭha samāpattiyo pañca abhiññāyo ca nibbattetvā uñchācariyāya vanamūlaphalāhāro ekako va vihāsi. Mātāpitaro mittasuhajjādayo ñātivaggāpissa taṁ apassantā rodantā paridevantā vicaranti.

Atheko vanacarako araññaṁ pavisitvā kapiṭṭhakaassamapade nisinnaṁ mahāsattaṁ disvā sañjānitvā gantvā tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā nagaraṁ gantvā tassa mātāpitūnaṁ ārocesi. Te rañño ārocayiṁsu. Rājā: “Etha naṁ passissāmā” ti tassa mātāpitaro gahetvā mahājanaparivuto vanacarakena desitena maggena godhāvarinadītīraṁ pāpuṇi. Bodhisatto nadītīraṁ āgantvā ākāse nisinno dhammaṁ desetvā te sabbe assamapadaṁ [PTS 5.133] pavesetvā tatra pi tesaṁ ākāse nisinno va kāmesu ādīnavaṁ pakāsetvā dhammaṁ desesi. Rājānaṁ ādiṁ katvā sabbeva pabbajiṁsu. Bodhisatto isigaṇaparivuto tattheva vasi. Athassa tattha vasanabhāvo sakalajambudīpe pākaṭo ahosi. Aññe pi rājāno raṭṭhavāsīhi saddhiṁ āgantvā tassa santike pabbajiṁsu, samāgamo mahā ahosi. Anupubbena anekasatasahassaparisā ahesuṁ. Yo kāmavitakkaṁ vā byāpādavitakkaṁ vā vihiṁsāvitakkaṁ vā vitakketi, mahāsatto gantvā tassa purato ākāse nisīditvā dhammaṁ deseti, kasiṇaparikammaṁ ācikkhati. Tassovāde ṭhatvā aṭṭha samāpattiyo uppādetvā jhānanipphattiṁ pattā sālissaro meṇḍissaro pabbato kāḷadevilo kisavaccho anusisso nāradoti satta jeṭṭhantevāsino ahesuṁ. Aparabhāge kapiṭṭhakaassamo paripūri. Isigaṇassa vasanokāso nappahoti.

Atha mahāsatto sālissaraṁ āmantetvā: “Sālissara, ayaṁ assamo isigaṇassa nappahoti, tvaṁ imaṁ isigaṇaṁ gahetvā majjharañño vijite kalappacullakanigamaṁ upanissāya vasāhī” ti āha. So: “Sādhū” ti tassa vacanaṁ sampaṭicchitvā anekasahassaṁ isigaṇaṁ gahetvā gantvā tattha vāsaṁ kappesi. Manussesu āgantvā pabbajantesu puna assamo paripūri. Bodhisatto meṇḍissaraṁ āmantetvā, “meṇḍissara, tvaṁ imaṁ isigaṇaṁ ādāya suraṭṭhajanapadassa sīmantare sātodikā nāma nadī atthi, tassā tīre vasāhī” ti uyyojesi, puna kapiṭṭhakaassamo paripūri. Etenupāyena tatiyavāre pabbataṁ āmantetvā: “Pabbata, tvaṁ mahāaṭaviyaṁ añjanapabbato nāma atthi, taṁ upanissāya vasāhī” ti pesesi. Catutthavāre kāḷadevilaṁ āmantetvā: “Kāḷadevila, tvaṁ dakkhiṇapathe avantiraṭṭhe ghanaselapabbato nāma atthi, taṁ upanissāya vasāhī” ti pesesi. Puna kapiṭṭhakaassamo paripūri, pañcasu ṭhānesu anekasatasahassaisigaṇo ahosi. Kisavaccho pana mahāsattaṁ āpucchitvā daṇḍakirañño [PTS 5.134] vijite kumbhavatinagaraṁ nāma atthi, taṁ upanissāya uyyāne vihāsi. Nārado majjhimadese añjanagirināmake pabbatajālantare vihāsi. Anusisso pana mahāsattassa santikeva ahosi.

Tasmiṁ kāle daṇḍakirājā ekaṁ laddhasakkāraṁ gaṇikaṁ ṭhānā cāvesi. Sā attano dhammatāya vicarantī uyyānaṁ gantvā kisavacchatāpasaṁ disvā: “Ayaṁ kāḷakaṇṇī bhavissati, imassa sarīre kaliṁ pavāhetvā nhatvā gamissāmī” ti dantakaṭṭhaṁ khāditvā sabbapaṭhamaṁ tassūpari bahalakheḷaṁ niṭṭhubhantī kisavacchatāpasassa jaṭantare niṭṭhubhitvā dantakaṭṭhampissa sīse yeva khipitvā sayaṁ sīsaṁ nhāyitvā gatā. Rājā pi taṁ saritvā puna pākatikam-eva akāsi. Sā mohamūḷhā hutvā: “Kāḷakaṇṇisarīre kaliṁ pavāhetvā mam-pi rājā puna ṭhāne ṭhapeti mayā yaso laddho” ti saññamakāsi. Tato nacirasseva rājā purohitaṁ ṭhānato cāvesi. So tassā santikaṁ gantvā: “Tvaṁ kena kāraṇena puna ṭhānaṁ labhasī” ti pucchi. Athassa sā: “Rājuyyāne kāḷakaṇṇisarīre kalissa pavāhitattā” ti ārocesi. Purohito gantvā tatheva tassa sarīre kaliṁ pavāhesi, tam-pi rājā puna ṭhāne ṭhapesi. Athassa aparabhāge paccanto kup pi. So senaṅgaparivuto yuddhāya nikkhami. Atha naṁ mohamūḷho purohito, “mahārāja, kiṁ tumhe jayaṁ icchatha, udāhu parājayan”-ti pucchitvā: “Jayan”-ti vutte: “tena hi rājuyyāne kāḷakaṇṇī vasati, tassa sarīre kaliṁ pavāhetvā yāhī” ti āha. So tassa kathaṁ gahetvā: “Ye mayā saddhiṁ āgacchanti, te uyyāne kāḷakaṇṇisarīre kaliṁ pavāhentū” ti vatvā uyyānaṁ pavisitvā dantakaṭṭhaṁ khāditvā sabbapaṭhamaṁ sayam-eva tassa jaṭantare kheḷaṁ niṭṭhubhitvā dantakaṭṭhañca khipitvā sīsaṁ nhāyi. Balakāyo pissa tathā akāsi.

Tasmiṁ pakkante senāpati gantvā tāpasaṁ disvā dantakaṭṭhādīni nīharitvā sādhukaṁ nhāpetvā: “Bhante, rañño kiṁ bhavissatī” ti pucchi. Āvusā mayhaṁ manopadoso natthi, devatā pana kupitā [PTS 5.135] ito sattame divase sakalaraṭṭhaṁ araṭṭhaṁ karissanti, tvaṁ puttadāraṁ gahetvā sīghaṁ palāyitvā aññattha yāhīti. So bhītatasito gantvā rañño ārocesi, rājā tassa vacanaṁ na gaṇhi. So nivattitvā attano gehaṁ gantvā puttadāraṁ ādāya palāyitvā aññaṁ raṭṭhaṁ agamāsi. Sarabhaṅgasatthā taṁ kāraṇaṁ ñatvā dve taruṇatāpase pesetvā: “Kisavacchaṁ mañcasivikāya ānethā” ti ākāsena āṇāpesi. Rājā yujjhitvā core gahetvā nagaram-eva paccāgami. Tasmiṁ āgate devatā paṭhamaṁ devaṁ vassāpesuṁ, vassoghena sabbakuṇapesu avahaṭesu suddhavālukavassaṁ vassi, suddhavālukamatthake dibbapupphavassaṁ vassi, dibbapupphamatthake māsakavassaṁ, māsakamatthake kahāpaṇavassaṁ, kahāpaṇamatthake dibbābharaṇavassaṁ vassi, manussā somanassappattā hiraññasuvaṇṇābharaṇāni gaṇhituṁ ārabhiṁsu. Atha nesaṁ sarīre sampajjalitaṁ nānappakāraṁ āvudhavassaṁ vassi, manussā khaṇḍākhaṇḍikaṁ chijjiṁsu. Atha nesaṁ upari mahantamahantā vītaccitaṅgārā patiṁsu, tesaṁ upari mahantamahantāni pajjalitapabbatakūṭāni patiṁsu, tesaṁ upari saṭṭhihatthaṭṭhānaṁ pūrayantaṁ sukhumavālukavassaṁ vassi. Evaṁ saṭṭhiyojanaṭṭhānaṁ araṭṭhaṁ ahosi, tassa evaṁ araṭṭhabhāvo sakalajambudīpe paññāyi.

Atha tassa raṭṭhassa anantararaṭṭhādhipatino kāliṅgo, aṭṭhako, bhīmarathoti tayo rājāno cintayiṁsu: “pubbe bārāṇasiyaṁ kalābukāsikarājā khantivāditāpase aparajjhitvā pathaviṁ paviṭṭhoti sūyati, tathā: “Nāḷikerarājā tāpase sunakhehi khādāpetvā, sahassabāhu ajjuno ca aṅgīrase aparajjhitvā, idāni daṇḍakirājā kisavacche aparajjhitvā saha raṭṭhena vināsaṁ patto” ti sūyati. Imesaṁ pana catunnaṁ rājūnaṁ nibbattaṭṭhānaṁ mayaṁ na jānāma, taṁ no ṭhapetvā sarabhaṅgasatthāraṁ añño kathetuṁ samattho nāma natthi, taṁ upasaṅkamitvā ime pañhe pucchissāmā” ti [PTS 5.136]. Te tayo pi mahantena parivārena pañhapucchanatthāya nikkhamiṁsu. Te pana: “Asuko pi nikkhanto” ti na jānanti, ekeko: “Aham-eva gacchāmī” ti maññati, tesaṁ godhāvarinadito avidūre samāgamo ahosi. Te rathehi otaritvā tayo pi ekam-eva rathaṁ abhiruyha godhāvarinadītīraṁ sampāpuṇiṁsu.

Tasmiṁ khaṇe sakko paṇḍukambalasilāsane nisinno satta pañhe cintetvā: “Ime pañhe ṭhapetvā sarabhaṅgasatthāraṁ añño sadevake loke kathetuṁ samattho nāma natthi, taṁ ime pañhe pucchissāmi, ime pi tayo rājāno sarabhaṅgasatthāraṁ pañhaṁ pucchituṁ godhāvarinadītīraṁ pattā, etesaṁ pañhe pi aham-eva pucchissāmī” ti dvīsu devalokesu devatāhi parivuto devalokato otari. Taṁ divasam-eva kisavaccho kālamakāsi. Tassa sarīrakiccaṁ kāretuṁ catūsu ṭhānesu anekasahassā isayo tattheva gantvā pañcasu ṭhānesu maṇḍapañca kāretvā anekasahassā isigaṇā kisavacchassa tāpasassa candanacitakaṁ katvā sarīraṁ jhāpesuṁ. Āḷāhanassa samantā aḍḍhayojanamatte ṭhāne dibbakusumavassaṁ vassi. Mahāsatto tassa sarīranikkhepaṁ kārāpetvā assamaṁ pavisitvā tehi isigaṇehi parivuto nisīdi. Tesam-pi rājūnaṁ nadītīraṁ āgatakāle mahāsenāvāhanatūriyasaddo ahosi. Mahāsatto taṁ sutvā anusissaṁ tāpasaṁ āmantetvā: “Tāta, tvaṁ gantvā tāva jānāhi, kiṁ saddo nāmeso” ti āha. So pānīyaghaṭaṁ ādāya tattha gantvā te rājāno disvā pucchanavasena paṭhamaṁ gāthamāha.

50. Alaṅkatā kuṇḍalino suvatthā, veḷuriyamuttātharukhaggabandhā,
Rathesabhā tiṭṭhatha ke nu tumhe, kathaṁ vo jānanti manussaloke ti.

Tattha veḷuriyamuttātharukhaggabandhā ti veḷuriyamaṇīhi ceva muttālambakehi ca alaṅkatatharūhi khaggaratanehi samannāgatā. Tiṭṭhathā ti ekasmiṁ rathe tiṭṭhatha. Ke nū ti ke nāma tumhe, kathaṁ vo sañjānantīti?

Te [PTS 5.137] tassa vacanaṁ sutvā rathā otaritvā vanditvā aṭṭhaṁsu. Tesu aṭṭhakarājā tena saddhiṁ sallapanto dutiyaṁ gāthamāha.

51. Ahamaṭṭhako bhīmaratho panāyaṁ, kāliṅgarājā pana uggatoyaṁ,
Susaññatānaṁ isīnaṁ dassanāya, idhāgatā pucchitāyemha pañhe ti.

Tattha uggato ti cando viya sūriyo viya ca pākaṭo paññāto. Susaññatānaṁ isīnanti, bhante, na mayaṁ vanakīḷādīnaṁ atthāya āgatā, atha kho kāyādīhi susaññatānaṁ sīlasampannānaṁ isīnaṁ dassanatthāya idhāgatā. Pucchitāyemha pañhe ti sarabhaṅgasatthāraṁ pañhe pucchituṁ emha, āgatāmhā ti attho. Ya-kāro byañjanasandhikaroti veditabbo.

Atha ne tāpaso: “Sādhu mahārājā, āgantabbaṭṭhānaññeva āgatāttha, tena hi nhatvā vissamitvā assamapadaṁ pavisitvā isigaṇaṁ vanditvā sarabhaṅgasatthāram-eva pañhaṁ pucchathā” ti tehi saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā pānīyaghaṭaṁ ukkhipitvā udakatheve puñchanto ākāsaṁ olokento sakkaṁ devarājānaṁ devagaṇaparivutaṁ erāvaṇakkhandhavaragataṁ otarantaṁ disvā tena saddhiṁ sallapanto tatiyaṁ gāthamāha.

52. Vehāyasaṁ tiṭṭhasi antalikkhe, pathaddhuno pannaraseva cando,
Pucchāmi taṁ yakkha mahānubhāva, kataṁ taṁ jānanti manussaloke ti.

Tattha vehāyasan-ti abbhuggantvā antalikkhe ākāse tiṭṭhasi. Pathaddhuno ti pathaddhagato, addhapathe gaganamajjhe ṭhitoti attho.

Taṁ sutvā sakko catutthaṁ gāthamāha.

53. Yamāhu devesu ‘sujampatī’ ti, ‘maghavā’ ti taṁ āhu manussaloke,
Sa devarājā idamajja patto, susaññatānaṁ isīnaṁ dassanāyā ti.

Tattha [PTS 5.138] sa devarājā ti so ahaṁ sakko devarājā. Idamajja patto ti idaṁ ṭhānaṁ ajja āgato. Dassanāyā ti dassanatthāya vandanatthāya sarabhaṅgasatthārañca pañhaṁ pucchanatthāyāti āha.

Atha naṁ anusisso: “Sādhu, mahārāja, tumhe pacchā āgacchathā” ti vatvā pānīyaghaṭaṁ ādāya assamapadaṁ pavisitvā pānīyaghaṭaṁ paṭisāmetvā tiṇṇaṁ rājūnaṁ devarājassa ca pañhapucchanatthāya āgatabhāvaṁ mahāsattassa ārocesi. So isigaṇaparivuto mahāvisālamāḷake nisīdi. Tayo rājāno āgantvā isigaṇaṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Sakko pi otaritvā isigaṇaṁ upasaṅkamitvā añjaliṁ paggayha ṭhito isigaṇaṁ vaṇṇetvā vandamāno pañcamaṁ gāthamāha.

54. Dūre sutā no isayo samāgatā, mahiddhikā iddhiguṇūpapannā,
Vandāmi te ayire pasannacitto, ye jīvalokettha manussaseṭṭhā ti.

Tattha dūre sutā no ti, bhante, amhehi tumhe dūre devaloke ṭhitehi yeva sutāti mamāyanto evamāha. Idaṁ vuttaṁ hoti: ime idha samāgatā amhākaṁ isayo dūre sutā yāva brahmalokā vissutā pākaṭāti. Mahiddhikā ti mahānubhāvā. Iddhiguṇūpapannā ti pañcavidhena iddhiguṇena samannāgatā. Ayire ti, ayye. Ye ti ye tumhe imasmiṁ jīvaloke manussesu seṭṭhāti.

Evaṁ isigaṇaṁ vaṇṇetvā sakko cha nisajjadose pariharanto ekamantaṁ nisīdi. Atha naṁ isīnaṁ adhovāte nisinnaṁ disvā anusisso chaṭṭhaṁ gāthamāha.

55. Gandho isīnaṁ ciradikkhitānaṁ, kāyā cuto gacchati mālutena,
Ito paṭikkamma sahassanetta, gandho isīnaṁ asuci devarājā ti.

Tattha ciradikkhitānan-ti cirapabbajitānaṁ. Paṭikkammā ti paṭikkama apehi. Sahassanettā ti ālapanametaṁ. Sakko hi amaccasahassehi cintitaṁ atthaṁ ekako va passati, tasmā: “Sahassanetto” ti vuccati [PTS 5.139]. Atha vā sahassanettānaṁ pana devānaṁ dassanūpacārātikkamanasamatthoti sahassanettā. Asucī ti sedamalādīhi paribhāvitattā duggandho, tumhe ca sucikāmā, tena vo esa gandho bādhatīti.

Taṁ sutvā sakko itaraṁ gāthamāha.

56. Gandho isīnaṁ ciradikkhitānaṁ, kāyā cuto gacchatu mālutena,
Vicittapupphaṁ surabhiṁva mālaṁ, gandhañca etaṁ pāṭikaṅkhāma bhante,
Na hettha devā paṭikkūlasaññino ti.

Tattha gacchatū ti yathāsukhaṁ pavattatu, nāsapuṭaṁ no paharatū ti attho. Pāṭikaṅkhāmā ti icchāma patthema. Etthā ti etasmiṁ gandhe devā jigucchasaññino na honti. Dussīle yeva hi devā jigucchanti, na sīlavanteti.

Evañca pana vatvā: “Bhante, anusissa ahaṁ mahantena ussāhena pañhaṁ pucchituṁ āgato, okāsaṁ me karohī” ti āha. So tassa vacanaṁ sutvā uṭṭhāyāsanā isigaṇaṁ okāsaṁ karonto gāthādvayamāha.

57. Purindado bhūtapatī yasassī, devānamindo sakko maghavā sujampati,
Sa devarājā asuragaṇappamaddano, okāsamākaṅkhati pañha pucchituṁ.

58. Ko nevimesaṁ idha paṇḍitānaṁ, pañhe puṭṭho nipuṇe byākarissati,
Tiṇañca raññaṁ manujādhipānaṁ, devānamindassa ca vāsavassā ti.

Tattha: “Purindado” ti ādīni sakkasseva guṇanāmāni. So hi pure dānaṁ dinnattā purindado, bhūtesu jeṭṭhakattā bhūtapati, parivārasampadāya yasassī, paramissaratāya devānamindo, sattannaṁ vattapadānaṁ suṭṭhu katattā sakko, purimajātivasena maghavā, sujāya asurakaññāya patibhāvena sujampati, devānaṁ rañjanatāya devarājā. Ko nevā ti ko nu eva. Nipuṇe ti saṇhasukhume pañhe. Raññan-ti rājūnaṁ. Imesaṁ catunnaṁ rājūnaṁ manaṁ gahetvā ko imesaṁ paṇḍitānaṁ isīnaṁ pañhe kathessati, pañhaṁ nesaṁ kathetuṁ samatthaṁ jānāthāti vadati.

Taṁ [PTS 5.140] sutvā isigaṇo, “mārisa, anusissa tvaṁ pathaviyaṁ ṭhatvā pathaviṁ apassanto viya kathesi, ṭhapetvā sarabhaṅgasatthāraṁ ko añño etesaṁ pañhaṁ kathetuṁ samattho” ti vatvā gāthamāha.

59. Ayaṁ isi sarabhaṅgo tapassī, yato jāto virato methunasmā,
Āceraputto suvinītarūpo, so nesaṁ pañhāni viyākarissatī ti.

Tattha sarabhaṅgo ti sare khipitvā ākāse sarapāsādādīni katvā puna ekena sarena te sare pātento bhaṅgavibhaṅge akāsīti sarabhaṅgo. Methunasmā ti methunadhammato. So kira methunaṁ asevitvā pabbajito. Āceraputto ti rañño ācariyassa purohitassa putto.

Evañca pana vatvā isigaṇo anusissaṁ āha: “mārisa, tvam-eva satthāraṁ vanditvā isigaṇassa vacanena sakkena pucchitapañhakathanāya okāsaṁ kārehī” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā satthāraṁ vanditvā okāsaṁ kārento anantaraṁ gāthamāha.

60. Koṇḍañña pañhāni viyākarohi, yācanti taṁ isayo sādhurūpā,
Koṇḍañña eso manujesu dhammo, yaṁ vuddhamāgacchati esa bhāro ti.

Tattha koṇḍaññā ti taṁ gottenālapati. Dhammo ti sabhāvo. Yaṁ vuddhan-ti yaṁ paññāya vuddhaṁ purisaṁ esa pañhānaṁ vissajjanabhāro nāma āgacchati, eso manujesu sabhāvo, tasmā candimasūriyasahassaṁ uṭṭhāpento viya pākaṭaṁ katvā devarañño pañhe kathehīti.

Tato mahāpuriso okāsaṁ karonto anantaraṁ gāthamāha.

61. Katāvakāsā pucchantu bhonto, yaṁ kiñci pañhaṁ manasābhipatthitaṁ,
Ahañhi taṁ taṁ vo viyākarissaṁ, ñatvā sayaṁ lokamimaṁ parañcā ti.

Tattha [PTS 5.141] yaṁ kiñcī ti na kevalaṁ tumhākaṁ yeva, atha kho sadevakassa pi lokassa yaṁ manasābhipatthitaṁ, taṁ maṁ bhavanto pucchantu. Ahañhi vo idhalokanissitaṁ vā paralokanissitaṁ vā sabbaṁ pañhaṁ imañca parañca lokaṁ sayaṁ paññāya sacchikatvā kathessāmīti sabbaññupavāraṇaṁ sampavāresi.

Evaṁ tena okāse kate sakko attanā abhisaṅkhataṁ pañhaṁ pucchi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

62. Tato ca maghavā sakko, atthadassī purindado,
Apucchi paṭhamaṁ pañhaṁ, yañcāsi abhipatthitaṁ.

63. Kiṁ sū vadhitvā na kadāci socati, kissappahānaṁ isayo vaṇṇayanti,
Kassīdha vuttaṁ pharusaṁ khametha, akkhāhi me koṇḍañña etamatthan-ti.

Tattha yañcāsī ti yaṁ tassa manasā abhipatthitaṁ āsi, taṁ pucchī ti attho. Etan-ti etaṁ mayā pucchitamatthaṁ akkhāhi meti ekagāthāya tayo pañhe pucchi.

Tato paraṁ byākaronto āha:

64. Kodhaṁ vadhitvā na kadāci socati, makkhappahānaṁ isayo vaṇṇayanti,
Sabbesaṁ vuttaṁ pharusaṁ khametha, etaṁ khantiṁ uttamamāhu santo ti.

Tattha kodhaṁ vadhitvā ti kodhaṁ māretvā chaḍḍetvā. Socanto hi paṭighacitteneva socati, kodhābhāvā kuto soko. Tena vuttaṁ: “Na kadāci socatī” ti. Makkhappahānan-ti parehi attano kataguṇamakkhanalakkhaṇassa akataññubhāvasaṅkhātassa makkhassa pahānaṁ isayo vaṇṇayanti. Sabbesan-ti hīnamajjhimukkaṭṭhānaṁ sabbesam-pi pharusaṁ vacanaṁ khametha. Santo ti porāṇakā paṇḍitā evaṁ kathenti.

Sakko āha:

65. Sakkā ubhinnaṁ vacanaṁ titikkhituṁ, sadisassa vā seṭṭhatarassa vā pi,
Kathaṁ nu hīnassa vaco khametha, akkhāhi me koṇḍañña etamatthan-ti.

Sarabhaṅgo āha:

66. Bhayā hi seṭṭhassa vaco khametha, sārambhahetū pana sādisassa,
Yo [PTS 5.142] cīdha hīnassa vaco khametha, etaṁ khantiṁ uttamamāhu santo ti.

Evamādīnaṁ gāthānaṁ vacanappaṭivacanavasena sambandho veditabbo.

Tattha akkhāhi me ti, bhante koṇḍañña, tumhehi dve pañhā sukathitā, eko me cittaṁ na gaṇhāti, kathaṁ sakkā attano hīnatarassa vacanaṁ adhivāsetuṁ, taṁ mama akkhāhīti pucchanto evamāha. Etaṁ khantin-ti yadetaṁ jātigottādihīnassa vacanaṁ khamanaṁ, etaṁ khantiṁ uttamanti porāṇakapaṇḍitā vadanti. Yaṁ panetaṁ jāti ādīhi seṭṭhassa bhayena, sadisassa karaṇuttariyalakkhaṇe sārambhe ādīnavadassanena khamanaṁ, nesā adhivāsanakhanti nāmā ti attho.

Evaṁ vutte sakko mahāsattaṁ āha: “bhante, paṭhamaṁ tumhe ‘sabbesaṁ vuttaṁ pharusaṁ khametha, etaṁ khantiṁ uttamamāhu santo’ ti vatvā idāni ‘yo cīdha hīnassa vaco khametha, etaṁ khantiṁ uttamamāhu santo’ ti vadatha, na vo purimena pacchimaṁ sametī” ti. Atha naṁ mahāsatto, “sakka, pacchimaṁ mayā ‘ayaṁ hīno’ ti ñatvā pharusavacanaṁ adhivāsentassa vasena vuttaṁ, yasmā pana na sakkā rūpadassanamattena sattānaṁ seṭṭhādibhāvo ñātuṁ, tasmā purimaṁ vuttan”-ti vatvā sattānaṁ aññatra saṁvāsā rūpadassanamattena seṭṭhādibhāvassa duviññeyyataṁ pakāsento gāthamāha.

67. Kathaṁ vijaññā catupattharūpaṁ, seṭṭhaṁ sarikkhaṁ athavā pi hīnaṁ,
Virūparūpena caranti santo, tasmā hi sabbesaṁ vaco khamethā ti.

Tattha catupattharūpan-ti catūhi iriyāpathehi paṭicchannasabhāvaṁ. Virūparūpenā ti virūpānaṁ lāmakapuggalānaṁ rūpena uttamaguṇā santo pi vicaranti. Imasmiṁ panatthe majjhantikattherassa vatthu kathetabbaṁ.

Taṁ sutvā sakko nikkaṅkho hutvā, “bhante, etāya no khantiyā ānisaṁsaṁ kathehī” ti yāci. Athassa mahāsatto gāthamāha.

68. Na hetamatthaṁ mahatī pi senā, sarājikā yujjhamānā labhetha,
Yaṁ [PTS 5.143] khantimā sappuriso labhetha, khantībalassūpasamanti verā ti.

Tattha etamatthan-ti etaṁ veravūpasamanippaṭighasabhāvasaṅkhātaṁ atthaṁ.

Evaṁ mahāsattena khantiguṇe kathite te rājāno cintayiṁsu: “sakko attano va pañhe pucchati, amhākaṁ pucchanokāsaṁ na dassatī” ti. Atha nesaṁ ajjhāsayaṁ viditvā sakko attanā abhisaṅkhate cattāro pañhe ṭhapetvāva tesaṁ kaṅkhaṁ pucchanto gāthamāha.

69. Subhāsitaṁ te anumodiyāna, aññaṁ taṁ pucchāmi tadiṅgha brūhi,
Yathā ahuṁ daṇḍakī nāḷikero, athajjuno kalābu cā pi rājā,
Tesaṁ gatiṁ brūhi supāpakamminaṁ, katthūpapannā isīnaṁ viheṭhakā ti.

Tattha anumodiyānā ti idaṁ mayā puṭṭhānaṁ tiṇṇaṁ pañhānaṁ vissajjanasaṅkhātaṁ tava subhāsitaṁ anumoditvā. Yathā ahun-ti yathā cattāro janā ahesuṁ. Kalābu cā ti kalāburājā ca. Athajjuno ti atha ajjunarājā.

Athassa vissajjento mahāsatto pañca gāthāyo abhāsi:

70. Kisañhi vacchaṁ avakiriya daṇḍakī, ucchinnamūlo sajano saraṭṭho,
Kukkuḷanāme nirayamhi paccati, tassa phuliṅgāni patanti kāye.

71. Yo saññate pabbajite aheṭhayi, dhammaṁ bhaṇante samaṇe adūsake,
Taṁ nāḷikeraṁ sunakhā parattha, saṅgamma khādanti viphandamānaṁ.

72. Athajjuno niraye sattisūle, avaṁsiro patito uddhaṁpādo,
Aṅgīrasaṁ [PTS 5.144] gotamaṁ heṭhayitvā, khantiṁ tapassiṁ cirabrahmacāriṁ.

73. Yo khaṇḍaso pabbajitaṁ achedayi, khantiṁ vadantaṁ samaṇaṁ adūsakaṁ,
Kalābuvīciṁ upapajja paccati, mahāpatāpaṁ kaṭukaṁ bhayānakaṁ.

74. Etāni sutvā nirayāni paṇḍito, aññāni pāpiṭṭhatarāni cettha,
Dhammaṁ care samaṇabrāhmaṇesu, evaṁkaro saggamupeti ṭhānan-ti.

Tattha kisan-ti appamaṁsalohitattā kisasarīraṁ. Avakiriyā ti avakiritvā niṭṭhubhanadantakaṭṭhapātanena tassa sarīre kaliṁ pavāhetvā. Ucchinnamūlo ti ucchinnamūlo hutvā. Sajano ti sapariso. Kukkuḷanāme nirayamhī ti yojanasatappamāṇe kappasaṇṭhite uṇhachārikaniraye. Phuliṅgānī ti vītaccitaṅgārā. Tassa kira tattha uṇhakukkuḷe nimuggassa navahi vaṇamukhehi uṇhā chārikā pavisanti, sīse mahantamahantā aṅgārā patanti. Tesaṁ pana patanakāle sakalasarīraṁ dīparukkho viya jalati, balavavedanā vattanti. So adhivāsetuṁ asakkonto mahāviravaṁ ravati. Sarabhaṅgasatthā pathaviṁ bhinditvā taṁ tattha tathāpaccamānaṁ dassesi, mahājano bhayasantāsamāpajji. Tassa ativiya bhītabhāvaṁ ñatvā mahāsatto taṁ nirayaṁ antaradhāpesi.

Dhammaṁ bhaṇante ti dasakusalakammapathadhammaṁ bhāsante. Samaṇe ti samitapāpe. Adūsake ti niraparādhe. Nāḷikeran-ti evaṁnāmakaṁ rājānaṁ. Paratthā ti paraloke niraye nibbattaṁ. Saṅgammā ti ito cito ca samāgantvā chinditvā mahantamahantā sunakhā khādanti. Tasmiṁ kira kaliṅgaraṭṭhe dantapuranagare nāḷikere nāma raññe rajjaṁ kārayamāne eko mahātāpaso pañcasatatāpasaparivuto himavantā āgamma rājuyyāne vāsaṁ kappetvā mahājanassa dhammaṁ desesi. “Dhammikatāpaso uyyāne vasatī” ti rañño pi ārocayiṁsu. Rājā pana adhammiko adhammena rajjaṁ kāresi. So amaccesu tāpasaṁ pasaṁsantesu: “Aham-pi dhammaṁ suṇissāmī” ti uyyānaṁ gantvā tāpasaṁ vanditvā nisīdi. Tāpaso raññā saddhiṁ paṭisanthāraṁ karonto: “Kiṁ, mahārāja, dhammena rajjaṁ kāresi, janaṁ na pīḷesī” ti āha. So tassa kujjhitvā: “Ayaṁ kūṭajaṭilo ettakaṁ kālaṁ nāgarānaṁ santike mamaññeva aguṇaṁ kathesi maññe, hotu jānissāmī” ti cintetvā: “Sve amhākaṁ gharadvāraṁ āgaccheyyāthā” ti nimantetvā punadivase purāṇagūthassa cāṭiyo paripūrāpetvā tāpasesu āgatesu tesaṁ bhikkhābhājanāni gūthassa pūrāpetvā dvāraṁ pidahāpetvā musalāni ca lohadaṇḍe ca gāhāpetvā [PTS 5.145] isīnaṁ sīsāni bhindāpetvā jaṭāsu gāhāpetvā kaḍḍhāpetvā sunakhehi khādāpetvā tattheva bhinnaṁ pathaviṁ pavisitvā sunakhamahāniraye nibbattati, tatrassa tigāvutappamāṇasarīraṁ ahosi. Atha naṁ mahantamahantā mahāhatthippamāṇā pañcavaṇṇā sunakhā anubandhitvā ḍaṁsitvā navayojanāya jalitaayapathaviyā pātetvā mukhapūraṁ luñcantā vipphandamānaṁ khādiṁsu. Mahāsatto pathaviṁ dvidhā bhinditvā taṁ nirayaṁ dassetvā mahājanassa bhītabhāvaṁ ñatvā antaradhāpesi.

Athajjuno ti sahassabāhurājā. Aṅgīrasan-ti aṅgehi raṁsīnaṁ niccharaṇato evaṁladdhanāmaṁ. Heṭhayitvā ti viheṭhetvā visapītakaṇḍena vijjhitvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā. So kira ajjuno nāma rājā mahisakaraṭṭhe ketakarājadhāniyaṁ rajjaṁ kārento migavaṁ gantvā mige vadhitvā aṅgārapakkamaṁsaṁ khādanto vicari. Athekadivasaṁ migānaṁ āgamanaṭṭhāne koṭṭhakaṁ katvā mige olokayamāno aṭṭhāsi. Tadā so tāpaso tassa rañño avidūre ekaṁ kārarukkhaṁ abhiruhitvā phalāni ocinanto ocinitaphalasākhaṁ muñci. Tassā vissaṭṭhāya saddena taṁṭhānaṁ pattā migā palāyiṁsu. Rājā kujjhitvā tāpasaṁ visamissitena sallena vijjhi. So parigalitvā patanto matthakena khadirakhāṇukaṁ āsādetvā sūlagge yeva kālamakāsi. Rājā taṅkhaṇe yeva dvidhā bhinnaṁ pathaviṁ pavisitvā sattisūlaniraye nibbatti, tigāvutappamāṇaṁ sarīraṁ ahosi. Tatra taṁ nirayapālā jalitehi āvudhehi koṭṭetvā jalitaṁ ayapabbataṁ āropenti. Pabbatamatthake ṭhitakāle vāto paharati, so vātappahārena parigalitvā patati. Tasmiṁ khaṇe heṭṭhā navayojanāya jalitaayapathaviyā mahātālakkhandhappamāṇaṁ jalitaṁ ayasūlaṁ uṭṭhahati. So sūlaggamatthake yeva āsādetvā sūlāvuto tiṭṭhati. Tasmiṁ khaṇe pathavī jalati, sūlaṁ jalati, tassa sarīraṁ jalati. So tattha mahāravaṁ ravanto paccati. Mahāsatto pathaviṁ dvidhā katvā taṁ nirayaṁ dassetvā mahājanassa bhītabhāvaṁ ñatvā antaradhāpesi.

Khaṇḍaso ti cattāro hatthapāde kaṇṇanāsañca khaṇḍākhaṇḍaṁ katvā. Adūsakan-ti niraparādhaṁ. Tathā chedāpetvā dvīhi kasāhi pahārasahassehi tāḷāpetvā jaṭāsu gahetvā ākaḍḍhāpetvā paṭikujjaṁ nipajjāpetvā piṭṭhiyaṁ paṇhiyā paharitvā mahādukkhasamappitaṁ akāsi. Kalābuvīcin-ti kalābu avīciṁ. Kaṭukan-ti tikhiṇavedanaṁ, evarūpaṁ nirayaṁ upapajjitvā channaṁ jālānaṁ antare paccati. Vitthārato pana kalāburañño vatthu khantivādījātake (JA. 313) kathitam-eva. Aññāni pāpiṭṭhatarāni cetthā ti etehi nirayehi pāpiṭṭhatarāni ca aññāni nirayāni sutvā. Dhammaṁ care ti, sakka devarāja, paṇḍito kulaputto na kevalaṁ ete yeva cattāro nirayā, ete yeva ca rājāno nerayikā, atha kho aññe pi nirayā, aññe pi ca rājāno nirayesu uppannāti viditvā catupaccayadānadhammikārakkhāvaraṇasaṁvidhānasaṅkhātaṁ samaṇabrāhmaṇesu dhammaṁ careyyāti.

Evaṁ [PTS 5.146] mahāsattena catunnaṁ rājūnaṁ nibbattaṭṭhāne dassite tayo rājāno nikkaṅkhā ahesuṁ. Tato sakko avasese cattāro pañhe pucchanto gāthamāha.

75. Subhāsitaṁ te anumodiyāna, aññaṁ taṁ pucchāmi tadiṅgha brūhi,
Kathaṁvidhaṁ sīlavantaṁ vadanti, kathaṁvidhaṁ paññavantaṁ vadanti,
Kathaṁvidhaṁ sappurisaṁ vadanti, kathaṁvidhaṁ no siri no jahātī ti.

Tattha kathaṁvidhaṁ no siri no jahātī ti kathaṁvidhaṁ nu purisaṁ paṭiladdhasirī na jahātīti.

Athassa vissajjento mahāsatto catasso gāthāyo abhāsi:

76. Kāyena vācāya ca yodha saññato, manasā ca kiñci na karoti pāpaṁ,
Na attahetū alikaṁ bhaṇeti, tathāvidhaṁ sīlavantaṁ vadanti.

77. Gambhīrapañhaṁ manasābhicintayaṁ, nāccāhitaṁ kamma karoti luddaṁ,
Kālāgataṁ atthapadaṁ na riñcati, tathāvidhaṁ paññavantaṁ vadanti.

78. Yo ve kataññū katavedi dhīro, kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti,
Dukhitassa sakkacca karoti kiccaṁ, tathāvidhaṁ sappurisaṁ vadanti.

79. Etehi sabbehi guṇehupeto, saddho mudū saṁvibhāgī vadaññū,
Saṅgāhakaṁ sakhilaṁ saṇhavācaṁ, tathāvidhaṁ no siri no jahātī ti.

Tattha [PTS 5.147] “kāyenā” ti ādīni padāni tividhasucaritadvāravasena vuttāni. Na attahetū ti desanāsīsamevetaṁ, attahetu vā parahetu vā yasahetu vā dhanahetu vā lābhahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā alikaṁ na kathetī ti attho. Kāmañcesa attho: “Vācāya saññato” ti imināva siddho, musāvādino pana akattabbaṁ pāpaṁ nāma natthīti garubhāvadīpanatthaṁ puna evamāhāti veditabbo. Taṁ puggalaṁ sīlavantaṁ vadanti.

Gambhīrapañhan-ti atthato ca pāḷito ca gambhīraṁ guḷhaṁ paṭicchannaṁ sattubhastajātaka- (JA. 402) sambhavajātaka- (JA. 515) mahāummaṅgajātakesu (JA. 542) āgatasadisaṁ pañhaṁ. Manasābhicintayan-ti manasā abhicintento atthaṁ paṭivijjhitvā candasahassaṁ sūriyasahassaṁ uṭṭhāpento viya pākaṭaṁ katvā yo kathetuṁ sakkotī ti attho. Nāccāhitan-ti na atiahitaṁ, hitātikkantaṁ luddaṁ pharusaṁ sāhasikakammañca yo na karotī ti attho. Imassa panatthassa āvibhāvatthaṁ:

Na paṇḍitā attasukhassa hetu, pāpāni kammāni samācaranti,
Dukkhena phuṭṭhā piḷitā pi santā, chandā dosā ca na jahanti dhamman-ti.

Bhūripañho kathetabbo.

Kālāgatan-ti ettha dānaṁ dātabbakāle, sīlaṁ rakkhaṇakāle, uposathaṁ upavāsakāle, saraṇesu patiṭṭhānakāle, pabbajitakāle, samaṇadhammakaraṇakāle, vipassanācārasmiṁ yuñjanakāle cāti imāni dānādīni sampādento kālāgataṁ atthapadaṁ na riñcati na hāpeti na gaḷāpeti nāma. Tathāvidhan-ti sakka sabbaññubuddhā ca paccekabuddhā ca bodhisattā ca paññavantaṁ kathentā evarūpaṁ puggalaṁ kathenti.

“Yo ve” ti gāthāya parena attano kataguṇaṁ jānātīti kataññū. Evaṁ ñatvā pana yenassa guṇo kato, tassa guṇaṁ paṭikaronto katavedī nāma. Dukhitassā ti attano sahāyassa dukkhappattassa dukkhaṁ attani āropetvā yo tassa uppannakiccaṁ sahatthena sakkaccaṁ karoti, buddhādayo evarūpaṁ sappurisaṁ nāma kathenti. Apica sappurisā nāma kataññū katavedino hontīti satapattajātaka- (JA. 279) cūḷahaṁsajātaka- (JA. 533.133 ādayo) mahāhaṁsajātakādīni (JA. 534.89 ādayo) kathetabbāni. Etehi sabbehī ti sakka yo etehi heṭṭhā vuttehi sīlādīhi sabbehi pi guṇehi upeto. Saddho ti okappanasaddhāya samannāgato. Mudū ti piyabhāṇī. Saṁvibhāgī ti sīlasaṁvibhāgadānasaṁvibhāgābhiratattā saṁvibhāgī. Yācakānaṁ vacanaṁ ñatvā dānavasena vadaññū. Catūhi saṅgahavatthūhi tesaṁ tesaṁ saṅgaṇhanato saṅgāhakaṁ, madhuravacanatāya sakhilaṁ, maṭṭhavacanatāya saṇhavācaṁ tathāvidhaṁ nu puggalaṁ adhigatayasasobhaggasaṅkhātā sirī no jahāti, nāssa sirī vinassatīti.

Evaṁ [PTS 5.148] mahāsatto gaganatale puṇṇacandaṁ uṭṭhāpento viya cattāro pañhe vissajjesi. Tato paraṁ sesapañhānaṁ pucchā ca vissajjanañca hoti:

80. Subhāsitaṁ te anumodiyāna, aññaṁ taṁ pucchāmi tadiṅgha brūhi,
Sīlaṁ siriñcā pi satañca dhammaṁ, paññañca kaṁ seṭṭhataraṁ vadanti.

81. Paññā hi seṭṭhā kusalā vadanti, nakkhattarājāriva tārakānaṁ,
Sīlaṁ sirī cā pi satañca dhammo, anvāyikā paññavato bhavanti.

82. Subhāsitaṁ te anumodiyāna, aññaṁ taṁ pucchāmi tadiṅgha brūhi,
Kathaṁkaro kintikaro kimācaraṁ, kiṁ sevamāno labhatīdha paññaṁ,
Paññāya dānippaṭipadaṁ vadehi, kathaṁkaro paññavā hoti macco.

83. Sevetha vuddhe nipuṇe bahussute, uggāhako ca paripucchako siyā,
Suṇeyya sakkacca subhāsitāni, evaṁkaro paññavā hoti macco.

84. Sa paññavā kāmaguṇe avekkhati, aniccato dukkhato rogato ca,
Evaṁ vipassī pajahāti chandaṁ, dukkhesu kāmesu mahabbhayesu.

85. Sa vītarāgo pavineyya dosaṁ, mettaṁ cittaṁ bhāvaye appamāṇaṁ,
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ, anindito brahmamupeti ṭhānan-ti.

Tattha [PTS 5.149] sīlan-ti ācārasīlaṁ. Sirin-ti issariyasiriṁ. Satañca dhamman-ti sappurisadhammaṁ. Paññan-ti supaññaṁ. Evaṁ imesaṁ catunnaṁ dhammānaṁ kataraṁ dhammaṁ seṭṭhataraṁ vadantīti pucchati. Paññā hīti, sakka, etesu catūsu dhammesu yā esā paññā nāma, sāva seṭṭhā, iti buddhādayo kusalā vadanti. Yathā hi tārakagaṇā candaṁ parivārenti, cando va tesaṁ uttamo. Evaṁ sīlañca sirī cā pi satañca dhammoti ete tayo pi anvāyikā paññavato bhavan-ti paññavantam-eva anugacchanti, paññāya eva parivārā hontī ti attho.

“Kathaṁkaro” ti ādīni aññamaññavevacanāneva. Kathaṁkaro ti kiṁ nāma kammaṁ karonto kiṁ ācaranto kiṁ sevamāno bhajamāno payirupāsamāno idhaloke paññaṁ labhati, paññāyam-eva paṭipadaṁ vadehi, jānitukāmomhi, kathaṁkaro macco paññavā nāma hotīti pucchati. Vuddhe ti paññāvuddhippatte paṇḍite. Nipuṇe ti sukhumakāraṇajānanasamatthe. Evaṁkaro ti yo puggalo evaṁ vuttappakāre puggale sevati bhajati payirupāsati, pāḷiṁ uggaṇhāti, punappunaṁ atthaṁ pucchati, pāsāṇe lekhaṁ khaṇanto viya kañcananāḷiyā sīhavasaṁ sampaṭicchanto viya ohitasoto sakkaccaṁ subhāsitāni suṇāti, ayaṁ evaṁkaro macco paññavā hotīti.

Evaṁ mahāsatto pācīnalokadhātuto sūriyaṁ uṭṭhāpento viya paññāya paṭipadaṁ kathetvā idāni tassā paññāya guṇaṁ kathento: “Sa paññavā” ti ādimāha. Tattha kāmaguṇe ti kāmakoṭṭhāse hutvā abhāvaṭṭhena aniccato, diṭṭhadhammikasamparāyikānaṁ dukkhānaṁ vatthubhāvena dukkhato, aṭṭhanavutiyā rogamukhānaṁ kāme nissāya uppattisambhavena rogato ca avekkhati oloketi, so evaṁ vipassī etehi kāraṇehi kāmānaṁ aniccāditaṁ passanto: “Kāme nissāya uppajjanakadukkhānaṁ anto natthi, kāmānaṁ pahānam-eva sukhan”-ti viditvā dukkhesu kāmesu mahabbhayesu chandaṁ pajahāti. Sa vītarāgo ti, “sakka, so puggalo evaṁ vītarāgo navāghātavatthuvasena uppajjanakasabhāvadosaṁ vinetvā mettacittaṁ bhāveyya, appamāṇasattārammaṇattā appamāṇaṁ taṁ bhāvetvā aparihīnajjhāno agarahito brahmaloke uppajjatī” ti.

Evaṁ mahāsatte kāmānaṁ dosaṁ kathente yeva tesaṁ tiṇṇam-pi rājūnaṁ sabalakāyānaṁ tadaṅgappahānena pañcakāmaguṇarāgo pahīno. Taṁ ñatvā mahāsatto tesaṁ pahaṁsanavasena gāthamāha.

86. Mahatthiyaṁ āgamanaṁ ahosi, tavamaṭṭhakā bhīmarathassa cā pi,
Kāliṅgarājassa ca uggatassa, sabbesa vo kāmarāgo pahīno ti.

Tattha [PTS 5.150] mahatthiyan-ti mahatthaṁ mahāvipphāraṁ mahājutikaṁ. Tavamaṭṭhakā ti tava aṭṭhakā. Pahīno ti tadaṅgappahānena pahīno.

Taṁ sutvā rājāno mahāsattassa thutiṁ karontā gāthamāhaṁsu:

87. Evametaṁ paracittavedi, sabbesa no kāmarāgo pahīno,
Karohi okāsamanuggahāya, yathā gatiṁ te abhisambhavemā ti.

Tattha anuggahāyā ti pabbajjatthāya okāsaṁ no karohi. Yathā mayaṁ pabbajitvā tava gatiṁ nipphattiṁ abhisambhavema pāpuṇeyyāma, tayā paṭividdhaguṇaṁ paṭivijjheyyāmāti vadiṁsu.

Atha nesaṁ okāsaṁ karonto mahāsatto itaraṁ gāthamāha.

88. Karomi okāsamanuggahāya, tathā hi vo kāmarāgo pahīno,
Pharātha kāyaṁ vipulāya pītiyā, yathā gatiṁ me abhisambhavethā ti.

Tattha pharātha kāyan-ti jhānapītiyā vipulāya kāyaṁ pharathāti.

Taṁ sutvā te sampaṭicchantā gāthamāhaṁsu:

89. Sabbaṁ karissāma tavānusāsaniṁ, yaṁ yaṁ tuvaṁ vakkhasi bhūripañña,
Pharāma kāyaṁ vipulāya pītiyā, yathā gatiṁ te abhisambhavemā ti.

Atha nesaṁ sabalakāyānaṁ mahāsatto pabbajjaṁ dāpetvā isigaṇaṁ uyyojento gāthamāha.

90. Katāya vacchassa kisassa pūjā, gacchantu bhonto isayo sādhurūpā,
Jhāne ratā hotha sadā samāhitā, esā ratī pabbajitassa seṭṭhā ti.

Tattha gacchantū ti attano attano vasanaṭṭhānāni gacchantu.

Isayo [PTS 5.151] tassa sarabhaṅgasatthuno vacanaṁ sirasā sampaṭicchitvā vanditvā ākāsaṁ uppatitvā sakāni vasanaṭṭhānāni gamiṁsu. Sakko pi uṭṭhāyāsanā mahāsattassa thutiṁ katvā añjaliṁ paggayha sūriyaṁ namassanto viya mahāsattaṁ namassamāno sapariso pakkāmi. Etamatthaṁ viditvā satthā imā gāthāyo abhāsi:

91. Sutvāna gāthā paramatthasaṁhitā, subhāsitā isinā paṇḍitena,
Te vedajātā anumodamānā, pakkāmu devā devapuraṁ yasassino.

92. Gāthā imā atthavatī subyañjanā, subhāsitā isinā paṇḍitena,
Yo kocimā aṭṭhikatvā suṇeyya, labhetha pubbāpariyaṁ visesaṁ,
Laddhāna pubbāpariyaṁ visesaṁ, adassanaṁ maccurājassa gacche ti.

Tattha paramatthasaṁhitā ti aniccādidīpanena nibbānanissitā. Gāthā imā ti idaṁ satthā sarabhaṅgasatthuno nibbānadāyakaṁ subhāsitaṁ vaṇṇento āha. Tattha atthavatī ti nibbānadāyakaṭṭhena paramatthanissitā. Subyañjanā ti parisuddhabyañjanā. Subhāsitā ti sukathitā. Aṭṭhikatvā ti attano atthikabhāvaṁ katvā atthiko hutvā sakkaccaṁ suṇeyya. Pubbāpariyan-ti paṭhamajjhānaṁ pubbaviseso, dutiyajjhānaṁ aparaviseso. Dutiyajjhānaṁ pubbaviseso, tatiyajjhānaṁ aparavisesoti evaṁ aṭṭhasamāpatticatumaggavasena pubbāparabhāvena ṭhitaṁ visesaṁ. Adassanan-ti pariyosāne aparavisesaṁ arahattaṁ labhitvā nibbānaṁ pāpuṇeyya. Nibbānappatto hi puggalo maccurājassa adassanaṁ gato nāma hotīti.

Evaṁ satthā arahattena desanāya kūṭaṁ gaṇhitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi moggallānassa āḷāhane pupphavassaṁ vassī” ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānento āha:

93. Sālissaro sāriputto, meṇḍissaro ca kassapo,
Pabbato anuruddho ca, kaccāyano ca devalo,

94. Anusisso ca ānando, kisavaccho ca kolito,
Nārado udāyitthero, parisā buddhaparisā,
Sarabhaṅgo lokanātho, evaṁ dhāretha jātakan-ti.

Sarabhaṅgajātakavaṇṇanā dutiyā

JA 523: Alambusājātakavaṇṇanā

Athabravī ti [PTS 5.152] idaṁ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṁ ārabbha kathesi. Vatthu indriyajātake (JA. 423) vitthāritam-eva. Satthā pana taṁ bhikkhuṁ: “Saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, ukkaṇṭhitosī” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Kena ukkaṇṭhāpitosī” ti vatvā: “Purāṇadutiyikāyā” ti vutte: “Bhikkhu esā itthī tuyhaṁ anatthakārikā, tvaṁ etaṁ nissāya jhānaṁ nāsetvā tīṇi saṁvaccharāni mūḷho visaññī nipajjitvā uppannāya saññāya mahāparidevaṁ paridevī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto sabbasippesu nipphattiṁ patvā isipabbajjaṁ pabbajitvā araññāyatane vanamūlaphalāhāro yāpesi. Athekā migī tassa passāvaṭṭhāne sambhavamissakaṁ tiṇaṁ khāditvā udakaṁ pivi. Ettakeneva ca tasmiṁ paṭibaddhacittā gabbhaṁ paṭilabhitvā tato paṭṭhāya katthaci agantvā tattheva tiṇaṁ khāditvā assamassa sāmante yeva vicarati. Mahāsatto pariggaṇhanto taṁ kāraṇaṁ aññāsi. Sā aparabhāge manussadārakaṁ vijāyi. Mahāsatto taṁ puttasinehena paṭijaggi, “isisiṅgo” tissa nāmaṁ akāsi. Atha naṁ mahāsatto viññutappattaṁ pabbājetvā attano mahallakakāle taṁ ādāya nārivanaṁ nāma gantvā, “tāta, imasmiṁ himavante imehi pupphehi sadisā itthiyo nāma honti, tā attano vasaṁ gate mahāvināsaṁ pāpenti, na tāsaṁ vasaṁ nāma gantuṁ vaṭṭatī” ti ovaditvā aparabhāge brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Isisiṅgo pi jhānakīḷaṁ kīḷanto himavantappadese vāsaṁ kappesi. Ghoratapo paramadhitindriyo ahosi. Athassa sīlatejena sakkassa bhavanaṁ kam pi, sakko āvajjento taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Ayaṁ maṁ sakkattā cāveyya, ekaṁ accharaṁ pesetvā sīlamassa bhindāpessāmī” ti sakaladevalokaṁ upaparikkhanto attano aḍḍhateyyakoṭisaṅkhānaṁ paricārikānaṁ majjhe ekaṁ alambusaṁ nāma accharaṁ ṭhapetvā aññaṁ tassa sīlaṁ bhindituṁ samatthaṁ adisvā taṁ pakkosāpetvā tassa sīlabhedaṁ kātuṁ āṇāpesi. Tamatthaṁ [PTS 5.153] āvikaronto satthā paṭhamaṁ gāthamāha.

95. Athabravi brahā indo, vatrabhū jayataṁ pitā,
Devakaññaṁ parābhetvā, sudhammāyaṁ alambusan-ti.

Tattha brahā ti mahā. Vatrabhū ti vatrassa nāma asurassa abhibhavitā. Jayataṁ pitā ti jayantānaṁ jayappattānaṁ sesānaṁ tettiṁsāya devaputtānaṁ pitukiccasādhanena pitā. Parābhetvā ti hadayaṁ bhinditvā olokento viya taṁ: “Paṭibalā ayan”-ti ñatvā ti attho. Sudhammāyan-ti sudhammāyaṁ devasabhāyaṁ.

Paṇḍukambalasilāsane nisinno taṁ alambusaṁ pakkosāpetvā idamāha.

96. Misse devā taṁ yācanti, tāvatiṁsā saindakā,
Isippalobhane gaccha, isisiṅgaṁ alambuse ti.

Tattha misse ti taṁ ālapati, idañca tassā nāmaṁ, sabbā panitthiyo purise kilesamissanena missanato: “Missā” ti vuccanti, tena sādhāraṇena guṇanāmenālapanto evamāha. Isippalobhane ti isīnaṁ palobhanasamatthe. Isisiṅgan-ti tassa kira matthake migasiṅgākārena dve cūḷā uṭṭhahiṁsu, tasmā evaṁ vuccati.

Iti sakko: “Gaccha isisiṅgaṁ upasaṅkamitvā attano vasaṁ ānetvā sīlamassa bhindā” ti alambusaṁ āṇāpesi.

97. Purāyaṁ amhe acceti, vattavā brahmacariyavā,
Nibbānābhirato vuddho, tassa maggāni āvarā ti.

vacanaṁ āha,

Tattha purāyan-ti ayaṁ tāpaso vattasampanno ca brahmacariyavā ca, so panesa dīghāyukatāya nibbānasaṅkhāte magge abhirato guṇavuddhiyā ca vuddho. Tasmā yāva esa amhe nātikkamati, na abhibhavitvā imamhā ṭhānā cāveti, tāvadeva tvaṁ gantvā tassa devalokagamanāni maggāni āvara, yathā idha nāgacchati, evaṁ karohī ti attho.

Taṁ sutvā alambusā gāthādvayamāha.

98. Devarāja kim-eva tvaṁ, mam-eva tuvaṁ sikkhasi,
Isippalobhane gaccha, santi aññā pi accharā.

99. Mādisiyo pavarā ceva, asoke nandane vane,
Tāsam-pi hotu pariyāyo, tā pi yantu palobhanā ti.

Tattha [PTS 5.154] kim-eva tvan-ti kiṁ nāmetaṁ tvaṁ karosīti dīpeti. Mam-eva tuvaṁ sikkhasī ti imasmiṁ sakaladevaloke mam-eva tuvaṁ ikkhasi, aññaṁ na passasīti adhippāyena vadati. Sa-kāro panettha byañjanasandhikaro. Isippalobhane gacchā ti kiṁkāraṇā maññeva evaṁ vadesīti adhippāyo. Pavarā cevā ti mayā uttaritarā ceva. Asoke ti sokarahite. Nandane ti nandijanake. Pariyāyo ti gamanavāro.

Tato sakko tisso gāthāyo abhāsi:

100. Addhā hi saccaṁ bhaṇasi, santi aññā pi accharā,
Tādisiyo pavarā ceva, asoke nandane vane.

101. Na tā evaṁ pajānanti, pāricariyaṁ pumaṁ gatā,
Yādisaṁ tvaṁ pajānāsi, nāri sabbaṅgasobhane.

102. Tvam-eva gaccha kalyāṇi, itthīnaṁ pavarā casi,
Taveva vaṇṇarūpena, savasamānayissasī ti.

Tattha pumaṁ gatā ti purisaṁ upasaṅkamantā samānā purisapalobhinipāricariyaṁ na jānanti. Vaṇṇarūpenā ti sarīravaṇṇena ceva rūpasampattiyā ca. Savasamānayissasī ti taṁ tāpasaṁ attano vasaṁ ānessasīti.

Taṁ sutvā alambusā dve gāthā abhāsi:

103. Na vāhaṁ na gamissāmi, devarājena pesitā,
Vibhemi cetaṁ āsāduṁ, uggatejo hi brāhmaṇo.

104. Aneke nirayaṁ pattā, isimāsādiyā janā,
Āpannā mohasaṁsāraṁ, tasmā lomāni haṁsaye ti.

Tattha na vāhan-ti na ve ahaṁ. Vibhemī ti bhāyāmi. Āsādun-ti āsādituṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: nāhaṁ, deva, tayā pesitā na gamissāmi, apicāhaṁ taṁ isiṁ sīlabhedanatthāya allīyituṁ bhāyāmi, uggatejo hi soti. Āsādiyā ti āsādetvā. Mohasaṁsāran-ti mohena saṁsāraṁ, mohena isiṁ palobhetvā saṁsāraṁ āpannā vaṭṭadukkhe patiṭṭhitā sattā gaṇanapathaṁ atikkantā. Tasmā ti tena kāraṇena. Lomāni haṁsaye ti ahaṁ lomāni uṭṭhapemi, “tassa kirāhaṁ sīlaṁ bhindissāmī” ti cintayamānāya me lomāni pahaṁsantīti vadati.

105. Idaṁ vatvāna pakkāmi, accharā kāmavaṇṇinī,
Missā missitumicchantī, isisiṅgaṁ alambusā.

106. Sā [PTS 5.155] ca taṁ vanamogayha, isisiṅgena rakkhitaṁ,
Bimbijālakasañchannaṁ, samantā addhayojanaṁ.

107. Pāto va pātarāsamhi, udaṇhasamayaṁ pati,
Aggiṭṭhaṁ parimajjantaṁ, isisiṅgaṁ upāgamī ti.

imā abhisambuddhagāthā,

Tattha pakkāmī ti tena hi, devarāja, āvajjeyyāsi manti attano sayanagabbhaṁ pavisitvā alaṅkaritvā isisiṅgaṁ kilesena missituṁ icchantī pakkāmi, bhikkhave, sā accharā tassa assamaṁ gatāti. Bimbijālakasañchannan-ti rattaṅkuravanena sañchannaṁ. Pāto va pātarāsamhīti, bhikkhave, pātarāsavelāya pāto va page yeva atipageva. Udaṇhasamayaṁ patī ti sūriyuggamanavelāyam-eva. Aggiṭṭhan-ti aggisālaṁ. Rattiṁ padhānamanuyuñjitvā pāto va nhatvā udakakiccaṁ katvā paṇṇasālāyaṁ thokaṁ jhānasukhena vītināmetvā nikkhamitvā aggisālaṁ sammajjantaṁ taṁ isisiṅgaṁ sā upāgami, itthivilāsaṁ dassentī tassa purato aṭṭhāsi.

Atha naṁ tāpaso pucchanto āha:

108. Kā nu vijjurivābhāsi, osadhī viya tārakā,
Vicittahatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā.

109. Ādiccavaṇṇasaṅkāsā, hemacandanagandhinī,
Saññatūrū mahāmāyā, kumārī cārudassanā.

110. Vilaggā mudukā suddhā, pādā te suppatiṭṭhitā,
Gamanā kāmanīyā te, haranti yeva me mano.

111. Anupubbā ca te ūrū, nāganāsasamūpamā,
Vimaṭṭhā tuyhaṁ sussoṇī, akkhassa phalakaṁ yathā.

112. Uppalasseva kiñjakkhā, nābhi te sādhusaṇṭhitā,
Purā kaṇhañjanasseva, dūrato patidissati.

113. Duvidhā jātā urajā, avaṇṭā sādhupaccUd,
Payodharā apatitā, aḍḍhalābusamā thanā.

114. Dīghā kambutalābhāsā, gīvā eṇeyyakā yathā,
Paṇḍarāvaraṇā vaggu, catutthamanasannibhā.

115. Uddhaggā [PTS 5.156] ca adhaggā ca, dumaggaparimajjitā,
Duvijā nelasambhūtā, dantā tava sudassanā.

116. Apaṇḍarā lohitantā, jiñjūkaphalasannibhā,
Āyatā ca visālā ca, nettā tava sudassanā.

117. Nātidīghā susammaṭṭhā, kanakabyāsamocitā,
Uttamaṅgaruhā tuyhaṁ, kesā candanagandhikā.

118. Yāvatā kasigorakkhā, vāṇijānañca yā gati,
Isīnañca parakkantaṁ, saññatānaṁ tapassinaṁ.

119. Na te samasamaṁ passe, asmiṁ pathavimaṇḍale,
Ko vā tvaṁ kassa vā putto, kathaṁ jānemu taṁ mayan-ti.

Tattha vicittahatthābharaṇā ti vicittehi hatthābharaṇehi samannāgatā. Hemacandanagandhinī ti suvaṇṇavaṇṇacandanagandhavilepanā. Saññatūrū ti suvaṭṭitaghanaūru sampannaūrulakkhaṇā. Vilaggā ti saṁkhittamajjhā. Mudukā ti mudu sukhumālā. Suddhā ti nimmalā. Suppatiṭṭhitā ti samaṁ pathaviṁ phusantā suṭṭhu patiṭṭhitā. Gamanā ti gacchamānā. Kāmanīyā ti kantā kāmitabbayuttakā. Haranti yeva me mano ti ete evarūpena paramena itthivilāsena caṅkamantiyā tava pādā mama cittaṁ haranti yeva. Vimaṭṭhā ti visālā. Sussoṇī ti sundarasoṇī. Akkhassā ti sundaravaṇṇassa akkhassa suvaṇṇaphalakaṁ viya visālā te soṇīti vadati. Uppalasseva kiñjakkhā ti nīluppalakaṇṇikā viya. Kaṇhañjanassevā ti sukhumakaṇhalomacittattā evamāha.

“Duvidhā” tigāthaṁ thane vaṇṇayanto āha. Te hi dve hutvā ure jātā vaṇṭassa abhāvā avaṇṭā, ure laggā eva hutvā suṭṭhu nikkhantattā sādhupaccUd, payassa dhāraṇato payodharā, apatitā ti na patitā, amilātatāya vā alambanatāya vā na anto paviṭṭhāti apatitā, suvaṇṇaphalake ṭhapitasuvaṇṇamayavaṭṭaalābuno aḍḍhena sadisatāya aḍḍhalābusamā thanā. Eṇeyyakā yathā ti eṇīmigassa hi dīghā ca vaṭṭā ca gīvā sobhati yathā, evaṁ tava gīvā thokaṁ dīghā. Kambutalābhāsā ti suvaṇṇāliṅgatalasannibhā gīvā ti attho. Paṇḍarāvaraṇā ti dantāvaraṇā. Catutthamanasannibhā ti catutthamano vuccati catutthamanavatthubhūtā jivhā. Abhirattabhāvena jivhāsadisaṁ te oṭṭhapariyosānanti vadati. Uddhaggā ti heṭṭhimadantā. Adhaggā ti uparimadantā. Dumaggaparimajjitā ti [PTS 5.157] dantakaṭṭhaparimajjitā parisuddhā. Duvijā ti dvijā. Nelasambhūtā ti niddosesu hanumaṁsapariyosānesu sambhūtā.

Apaṇḍarā ti kaṇhā. Lohitantā ti rattapariyantā. Jiñjūkaphalasannibhā ti rattaṭṭhāne jiñjukaphalasadisā. Sudassanā ti passantānaṁ atittikarā pañcapasādasamannāgatā. Nātidīghā ti pamāṇayuttā. Susammaṭṭhā ti suṭṭhu sammaṭṭhā. Kanakabyāsamocitā ti kanakabyā vuccati suvaṇṇaphaṇikā, tāya gandhatelaṁ ādāya paharitā suracitā. Kasigorakkhā ti iminā kasiñca gorakkhañca nissāya jīvanakasatte dasseti. Yā gatī ti yattakā nipphatti. Parakkantan-ti yattakaṁ isīnaṁ parakkantaṁ, vitthārīkatā imasmiṁ himavante yattakā isayo vasantī ti attho. Na te samasaman-ti tesu sabbesu ekam-pi rūpalīḷāvilāsādisamatāya tayā samānaṁ na passāmi. Ko vā tvan-ti idaṁ tassā itthibhāvaṁ jānanto purisavohāravasena pucchati.

Evaṁ pādato paṭṭhāya yāva kesā attano vaṇṇaṁ bhāsante tāpase alambusā tuṇhī hutvā tassā kathāya yathānusandhiṁ gatāya tassa sammūḷhabhāvaṁ ñatvā gāthamāha.

120. Na pañhakālo bhaddante, kassapevaṁ gate sati,
Ehi samma ramissāma, ubho asmākamassame,
Ehi taṁ upagūhissaṁ, ratīnaṁ kusalo bhavā ti.

Tattha kassapevaṁ gate satī ti kassapagotta evaṁ tava citte pavatte sati pañhakālo na hoti. Sammā ti vayassa, piyavacanālapanametaṁ. Ratīnan-ti pañcakāmaguṇaratīnaṁ.

Evaṁ vatvā alambusā cintesi: “nāyaṁ mayi ṭhitāya hatthapāsaṁ āgamissati, gacchantī viya bhavissāmī” ti. Sā itthimāyākusalatāya tāpasaṁ anupasaṅkamitvā āgatamaggābhimukhī pāyāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

121. Idaṁ vatvāna pakkāmi, accharā kāmavaṇṇinī,
Missā missitumicchantī, isisiṅgaṁ alambusā ti.

Atha [PTS 5.158] naṁ tāpaso gacchantiṁ disvā: “Ayaṁ gacchatī” ti attano dandhaparakkamaṁ mandagamanaṁ chinditvā vegena dhāvitvā kesesu hatthena parāmasi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

122. So ca vegena nikkhamma, chetvā dandhaparakkamaṁ,
Tamuttamāsu veṇīsu, ajjhappatto parāmasi.

123. Tamudāvatta kalyāṇī, palissaji susobhanā,
Cavitamhi brahmacariyā, yathā taṁ atha tositā.

124. Manasā agamā indaṁ, vasantaṁ nandane vane,
Tassā saṅkappamaññāya, maghavā devakuñjaro.

125. Pallaṅkaṁ pahiṇī khippaṁ, sovaṇṇaṁ sopavāhanaṁ,
Sauttaracchadapaññāsaṁ, sahassapaṭiyatthataṁ.

126. Tamenaṁ tattha dhāresi, ure katvāna sobhanā,
Yathā ekamuhuttaṁva, tīṇi vassāni dhārayi.

127. Vimado tīhi vassehi, pabujjhitvāna brāhmaṇo,
Addasāsi haritarukkhe, samantā aggiyāyanaṁ.

128. Navapattavanaṁ phullaṁ, kokilaggaṇaghositaṁ,
Samantā paviloketvā, rudaṁ assūni vattayi.

129. Na juhe na jape mante, aggihuttaṁ pahāpitaṁ,
Ko nu me pāricariyāya, pubbe cittaṁ palobhayi.

130. Araññe me viharato, yo me tejā ha sambhutaṁ,
Nānāratanaparipūraṁ, nāvaṁva gaṇhi aṇṇave ti.

Tattha ajjhappatto ti sampatto. Tamudāvatta kalyāṇī ti taṁ kese parāmasitvā ṭhitaṁ isiṁ udāvattitvā nivattitvā kalyāṇadassanā sā suṭṭhu sobhanā. Palissajī ti āliṅgi. Cavitamhi brahmacariyā, yathā taṁ atha tositāti, bhikkhave, tassa isino tāvadeva jhānaṁ antaradhāyi. Tasmiṁ tamhā jhānā brahmacariyā cavite yathā taṁ sakkena patthitaṁ, tatheva ahosi. Atha sakkassa patthanāya samiddhabhāvaṁ viditvā sā devakaññā tositā, tassa tena brahmacariyavināsena sañjanitapītipāmojjā ti attho.

Manasā agamā ti sā taṁ āliṅgitvā ṭhitā: “Aho vata sakko pallaṅkaṁ me peseyyā” ti evaṁ pavattena manasā indaṁ agamā. Nandane vane ti nandijananasamatthatāya nandanavanasaṅkhāte tāvatiṁsabhavane vasantaṁ. Devakuñjaro ti devaseṭṭho [PTS 5.159]. Pahiṇī ti pesesi. “Pāhiṇī” ti pi pāṭho. Sopavāhanan-ti saparivāraṁ. Sauttaracchadapaññāsan-ti paññāsāya uttaracchadehi paṭicchāditaṁ. Sahassapaṭiyatthatan-ti sahassadibbakojavatthataṁ. Tamenaṁ tatthā ti taṁ isisiṅgaṁ tattha dibbapallaṅke nisinnā sā ure katvā dhāresi. Tīṇi vassānī ti ekamuhuttaṁ viya manussagaṇanāya tīṇi vassāni taṁ ure nipajjāpetvā tattha nisinnā dhāresi.

Vimado ti nimmado vigatasaññabhāvo. So hi tīṇi saṁvaccharāni visañño sayitvā pacchā paṭiladdhasañño pabujjhi. Tasmiṁ pabujjhamāne hatthādiphandanaṁ disvāva alambusā tassa pabujjhanabhāvaṁ ñatvā pallaṅkaṁ antaradhāpetvā sayam-pi antarahitā aṭṭhāsi. Addasāsī ti so assamapadaṁ olokento: “Kena nu khomhi sīlavināsaṁ pāpito” ti cintetvā mahantena saddena paridevamāno addasāsi. Haritarukkhe ti aggiyāyanasaṅkhātaṁ aggisālaṁ samantā parivāretvā ṭhite haritapattarukkhe. Navapattavanan-ti taruṇehi navapattehi sañchannaṁ vanaṁ. Rudan-ti paridevanto.

Na juhe na jape mante ti ayamassa paridevanagāthā. Pahāpitan-ti hāpitaṁ, pa-kāro upasaggamattaṁ. Pāricariyāyā ti ko nu kilesapāricariyāya ito pubbe mama cittaṁ palobhayīti paridevati. Yo me tejā ha sambhutan-ti ha-kāro nipātamattaṁ. Yo mama samaṇatejena sambhūtaṁ jhānaguṇaṁ nānāratanaparipuṇṇaṁ mahantaṁ mahaṇṇave nāvaṁ viya gaṇhi, vināsaṁ pāpesi, ko nāmesoti paridevatīti.

Taṁ sutvā alambusā cintesi: “sacāhaṁ na kathessāmi, ayaṁ me abhisapissati, handassa kathessāmī” ti. Sā dissamānena kāyena ṭhatvā gāthamāha.

131. Ahaṁ te pāricariyāya, devarājena pesitā,
Avadhiṁ cittaṁ cittena, pamādo tvaṁ na bujjhasī ti.

So tassā kathaṁ sutvā pitarā dinnaovādaṁ saritvā: “Pitu vacanaṁ akatvā mahāvināsaṁ pattomhī” ti paridevanto catasso gāthāyo abhāsi:

132. Imāni kira maṁ tāto, kassapo anusāsati,
Kamalāsadisitthiyo, tāyo bujjhesi māṇava.

133. Uregaṇḍāyo bujjhesi, tāyo bujjhesi māṇava,
Iccānusāsi maṁ tāto, yathā maṁ anukampako.

134. Tassāhaṁ [PTS 5.160] vacanaṁ nākaṁ, pitu vuddhassa sāsanaṁ,
Araññe nimmanussamhi, svajja jhāyāmi ekako.

135. Sohaṁ tathā karissāmi, dhiratthu jīvitena me,
Puna vā tādiso hessaṁ, maraṇaṁ me bhavissatī ti.

Tattha imānī ti imāni vacanāni. Kamalāsadisitthiyo ti kamalā vuccati nāripupphalatā, tāsaṁ pupphasadisā itthiyo. Tāyo bujjhesi māṇavā ti māṇava tvaṁ tāyo jāneyyāsi, ñatvā dassanapathaṁ agantvā palāpeyyāsīti yāni evarūpāni vacanāni tadā maṁ tāto anusāsati, imāni kira tānīti. Uregaṇḍāyo ti uramhi dvīhi gaṇḍehi samannāgatā. Tāyo bujjhesi, māṇavāti, māṇava, tāyo attano vasaṁ gate vināsaṁ pāpentīti tvaṁ jāneyyāsi. Nākan-ti nākariṁ. Jhāyāmī ti pajjhāyāmi paridevāmi. Dhiratthu jīvitena me ti dhiratthu garahitaṁ mama jīvitaṁ, jīvitena me ko attho. Puna vā ti tathā karissāmi, yathā puna vā tādiso bhavissāmi, naṭṭhaṁ jhānaṁ uppādetvā vītarāgo bhavissāmi, maraṇaṁ vā me bhavissatīti.

So kāmarāgaṁ pahāya puna jhānaṁ uppādesi. Athassa samaṇatejaṁ disvā jhānassa ca uppāditabhāvaṁ ñatvā alambusā bhītā khamāpesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā dve gāthāyo abhāsi:

136. Tassa tejaṁ vīriyañca, dhitiṁ ñatvā avaṭṭhitaṁ,
Sirasā aggahī pāde, isisiṅgaṁ alambusā.

137. Mā me kujjha mahāvīra, mā me kujjha mahāise,
Mahā attho mayā ciṇṇo, tidasānaṁ yasassinaṁ,
Tayā pakampitaṁ āsi, sabbaṁ devapuraṁ tadā ti.

Atha naṁ so: “Khamāmi te, bhadde, yathāsukhaṁ gacchā” ti vissajjento gāthamāha.

138. Tāvatiṁsā ca ye devā, tidasānañca vāsavo,
Tvañca bhadde sukhī hohi, gaccha kaññe yathāsukhan-ti.

Sā taṁ vanditvā teneva suvaṇṇapallaṅkena devapuraṁ gatā. Tamatthaṁ [PTS 5.161] pakāsento satthā tisso gāthāyo abhāsi:

139. Tassa pāde gahetvāna, katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ,
Añjaliṁ paggahetvāna, tamhā ṭhānā apakkami.

140. Yo ca tassāsi pallaṅko, sovaṇṇo sopavāhano,
Sauttaracchadapaññāso, sahassapaṭiyatthato,
Tam-eva pallaṅkamāruyha, agā devāna santike.

141. Tamokkamiva āyantiṁ, jalantiṁ vijjutaṁ yathā,
Patīto sumano vitto, devindo adadā varan-ti.

Tattha okkamivā ti dīpakaṁ viya. “Patīto” ti ādīhi tuṭṭhākāro va dassito adadā varan-ti āgantvā vanditvā ṭhitāya tuṭṭho varaṁ adāsi.

Sā tassa santike varaṁ gaṇhantī osānagāthamāha.

142. Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara,
Nisippalobhikā gacche, etaṁ sakka varaṁ vare ti.

Tassattho: “sakka devarāja, sace me tvaṁ varaṁ ado, puna isipalobhikāya na gaccheyyaṁ, mā maṁ etadatthāya pahiṇeyyāsi, etaṁ varaṁ vare yācāmī” ti.

Satthā tassa bhikkhuno imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā alambusā purāṇadutiyikā ahosi, isisiṅgo ukkaṇṭhitabhikkhu, pitā mahāisi pana aham-eva ahosinti.

Alambusājātakavaṇṇanā tatiyā

JA 524: Saṅkhapālajātakavaṇṇanā

Ariyāvakāsosī ti idaṁ satthā jetavane viharanto uposathakammaṁ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā uposathike upāsake sampahaṁsetvā: “Porāṇakapaṇḍitā mahatiṁ nāgasampattiṁ pahāya uposathavāsaṁ upavasiṁsuyevā” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte rājagahe magadharājā nāma rajjaṁ kāresi. Tadā bodhisatto tassa rañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, “duyyodhano” tissa nāmaṁ kariṁsu. So vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā āgantvā pitu sippaṁ dassesi. Atha naṁ pitā rajje abhisiñcitvā isipabbajjaṁ [PTS 5.162] pabbajitvā uyyāne vasi. Bodhisatto divasassa tikkhattuṁ pitu santikaṁ agamāsi. Tassa mahālābhasakkāro udapādi. So teneva palibodhena kasiṇaparikammamattam-pi kātuṁ asakkonto cintesi: “mahā me lābhasakkāro, na sakkā mayā idha vasantena imaṁ jaṭaṁ chindituṁ, puttassa me anārocetvāva aññattha gamissāmī” ti. So kañci ajānāpetvā uyyānā nikkhamitvā magadharaṭṭhaṁ atikkamitvā mahisakaraṭṭhe saṅkhapāladahato nāma nikkhantāya kaṇṇaveṇṇāya nadiyā nivattane candakapabbataṁ upanissāya paṇṇasālaṁ katvā tattha vasanto kasiṇaparikammaṁ katvā jhānābhiññā nibbattetvā uñchācariyāya yāpesi. Tamenaṁ saṅkhapālo nāma nāgarājā mahantena parivārena kaṇṇaveṇṇanadito nikkhamitvā antarantarā upasaṅkamati. So tassa dhammaṁ desesi. Athassa putto pitaraṁ daṭṭhukāmo gataṭṭhānaṁ ajānanto anuvicārāpetvā: “Asukaṭṭhāne nāma vasatī” ti ñatvā tassa dassanatthāya mahantena parivārena tattha gantvā ekamante khandhavāraṁ nivāsetvā katipayehi amaccehi saddhiṁ assamapadābhimukho pāyāsi.

Tasmiṁ khaṇe saṅkhapālo mahantena parivārena dhammaṁ suṇanto nisīdi. So taṁ rājānaṁ āgacchantaṁ disvā isiṁ vanditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Rājā pitaraṁ vanditvā paṭisanthāraṁ katvā nisīditvā pucchi: “bhante, katararājā nāmesa tumhākaṁ santikaṁ āgato” ti. Tāta, saṅkhapālanāgarājā nāmesoti. So tassa sampattiṁ nissāya nāgabhavane lobhaṁ katvā katipāhaṁ vasitvā pitu bhikkhāhāraṁ nibaddhaṁ dāpetvā attano nagaram-eva gantvā catūsu dvāresu dānasālāyo kāretvā sakalajambudīpaṁ saṅkhobhento dānaṁ datvā sīlaṁ rakkhitvā uposathakammaṁ katvā nāgabhavanaṁ patthetvā āyupariyosāne nāgabhavane nibbattitvā saṅkhapālanāgarājā ahosi [PTS 5.163]. So gacchante kāle tāya sampattiyā vippaṭisārī hutvā tato paṭṭhāya manussayoniṁ patthento uposathavāsaṁ vasi. Athassa nāgabhavane vasantassa uposathavāso na sampajjati, sīlavināsaṁ pāpuṇāti. So tato paṭṭhāya nāgabhavanā nikkhamitvā kaṇṇaveṇṇāya nadiyā avidūre mahāmaggassa ca ekapadikamaggassa ca antare ekaṁ vammikaṁ parikkhipitvā uposathaṁ adhiṭṭhāya samādinnasīlo: “Mama cammamaṁsādīhi atthikā cammamaṁsādīni harantū” ti attānaṁ dānamukhe vissajjetvā vammikamatthake nipanno samaṇadhammaṁ karonto cātuddase pannarase vasitvā pāṭipade nāgabhavanaṁ gacchati.

Tasmiṁ ekadivasaṁ evaṁ sīlaṁ samādiyitvā nipanne paccantagāmavāsino soḷasa janā: “Maṁsaṁ āharissāmā” ti āvudhahatthā araññe vicarantā kiñci alabhitvā nikkhantā taṁ vammikamatthake nipannaṁ disvā: “Mayaṁ ajja godhāpotakam-pi na labhimhā, imaṁ nāgarājānaṁ vadhitvā khādissāmā” ti cintetvā: “Mahā kho panesa gayhamāno palāyeyya, yathānipannam-eva taṁ bhogesu sūlehi vijjhitvā dubbalaṁ katvā gaṇhissāmā” ti sūlāni ādāya upasaṅkamiṁsu. Bodhisattassa sarīraṁ mahantaṁ ekadoṇikanāvappamāṇaṁ vaṭṭetvā ṭhapitasumanapupphadāmaṁ viya jiñjukaphalasannibhehi akkhīhi jayasumanapupphasadisena ca sīsena samannāgataṁ ativiya sobhati. So tesaṁ soḷasannaṁ janānaṁ padasaddena bhogantarato sīsaṁ nīharitvā rattakkhīni ummīletvā te sūlahatthe āgacchante disvā cintesi: “ajja mayhaṁ manoratho matthakaṁ pāpuṇissati, ahaṁ attānaṁ dānamukhe niyyādetvā vīriyaṁ adhiṭṭhahitvā nipanno, ime mama sarīraṁ sattīhi koṭṭetvā chiddāvachiddaṁ karonte kodhavasena akkhīni ummīletvā na olokessāmī” ti attano sīlabhedabhayena daḷhaṁ adhiṭṭhāya [PTS 5.164] sīsaṁ bhogantare yeva pavesetvā nipajji. Atha naṁ te upagantvā naṅguṭṭhe gahetvā kaḍḍhantā bhūmiyaṁ pothetvā tikhiṇasūlehi aṭṭhasu ṭhānesu vijjhitvā sakaṇṭakakāḷavettayaṭṭhiyo pahāramukhehi pavesetvā aṭṭhasu ṭhānesu kājenādāya mahāmaggaṁ paṭipajjiṁsu, mahāsatto sūlehi vijjhanato paṭṭhāya ekaṭṭhāne pi kodhavasena akkhīni ummīletvā te na olokesi. Tassa aṭṭhahi kājehi ādāya nīyamānassa sīsaṁ olambetvā bhūmiyaṁ pahari. Atha naṁ: “Sīsamassa olambatī” ti mahāmagge nipajjāpetvā taruṇasūlena nāsāpuṭaṁ vijjhitvā rajjukaṁ pavesetvā sīsaṁ ukkhipitvā kājakoṭiyaṁ laggitvā puna pi ukkhipitvā maggaṁ paṭipajjiṁsu.

Tasmiṁ khaṇe videharaṭṭhe mithilanagaravāsī āḷāro nāma kuṭumbiko pañca sakaṭasatāni ādāya sukhayānake nisīditvā gacchanto te bhojaputte bodhisattaṁ tathā gaṇhitvā gacchante disvā tesaṁ soḷasannam-pi soḷasahi vāhagoṇehi saddhiṁ pasataṁ pasataṁ suvaṇṇamāsake sabbesaṁ nivāsanapārupanāni bhariyānam-pi nesaṁ vatthābharaṇāni datvā vissajjāpesi. Atha so nāgabhavanaṁ gantvā tattha papañcaṁ akatvā mahantena parivārena nikkhamitvā āḷāraṁ upasaṅkamitvā nāgabhavanassa vaṇṇaṁ kathetvā taṁ ādāya nāgabhavanaṁ gantvā tīhi nāgakaññāsatehi saddhiṁ mahantamassa yasaṁ datvā dibbehi kāmehi santappesi. Āḷāro nāgabhavane ekavassaṁ vasitvā dibbakāme paribhuñjitvā: “Icchāmahaṁ, samma, pabbajitun”-ti nāgarājassa kathetvā pabbajitaparikkhāre gahetvā nāgabhavanato himavantappadesaṁ gantvā pabbajitvā tattha ciraṁ vasitvā aparabhāge cārikaṁ caranto bārāṇasiṁ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase bhikkhāya nagaraṁ pavisitvā rājadvāraṁ agamāsi. Atha naṁ bārāṇasirājā disvā iriyāpathe pasīditvā pakkosāpetvā paññattāsane nisīdāpetvā nānaggarasabhojanaṁ bhojetvā [PTS 5.165] aññatarasmiṁ nīce āsane nisinno vanditvā tena saddhiṁ sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

143. Ariyāvakāsosi pasannanetto, maññe bhavaṁ pabbajito kulamhā,
Kathaṁ nu vittāni pahāya bhoge, pabbaji nikkhamma gharā sapaññā ti.

Tattha ariyāvakāsosī ti niddosasundarasarīrāvakāsosi, abhirūposī ti attho. Pasannanetto ti pañcahi pasādehi yuttanetto. Kulamhā ti khattiyakulā vā brāhmaṇakulā vā seṭṭhikulā vā pabbajitosīti maññāmi. Kathaṁ nū ti kena kāraṇena kiṁ ārammaṇaṁ katvā dhanañca upabhoge ca pahāya gharā nikkhamitvā pabbajitosi sapañña paṇḍitapurisāti pucchati.

Tato paraṁ tāpasassa ca rañño ca vacanappaṭivacanavasena gāthānaṁ sambandho veditabbo:

144. Sayaṁ vimānaṁ naradeva disvā, mahānubhāvassa mahoragassa,
Disvāna puññāna mahāvipākaṁ, saddhāyahaṁ pabbajitomhi rāja.

145. Na kāmakāmā na bhayā na dosā, vācaṁ musā pabbajitā bhaṇanti,
Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, sutvāna me jāyihitippasādo.

146. Vāṇijja raṭṭhādhipa gacchamāno, pathe addasāsimhi bhojaputte,
Pavaḍḍhakāyaṁ uragaṁ mahantaṁ, ādāya gacchante pamodamāne.

147. Sohaṁ samāgamma janinda tehi, pahaṭṭhalomo avacamhi bhīto,
Kuhiṁ ayaṁ nīyati bhīmakāyo, nāgena kiṁ kāhatha bhojaputtā.

148. Nāgo [PTS 5.166] ayaṁ nīyati bhojanatthā, pavaḍḍhakāyo urago mahanto,
Sāduñca thūlañca muduñca maṁsaṁ, na tvaṁ rasaññāsi videhaputta.

149. Ito mayaṁ gantvā sakaṁ niketaṁ, ādāya satthāni vikopayitvā,
Maṁsāni bhokkhāma pamodamānā, mayañhi ve sattavo pannagānaṁ.

150. Sace ayaṁ nīyati bhojanatthā, pavaḍḍhakāyo urago mahanto,
Dadāmi vo balibaddāni soḷasa, nāgaṁ imaṁ muñcatha bandhanasmā.

151. Addhā hi no bhakkho ayaṁ manāpo, bahū ca no uragā bhuttapubbā,
Karoma te taṁ vacanaṁ aḷāra, mittañca no hohi videhaputta.

152. Tadāssu te bandhanā mocayiṁsu, yaṁ natthuto paṭimokkassa pāse,
Mutto ca so bandhanā nāgarājā, pakkāmi pācīnamukho muhuttaṁ.

153. Gantvāna pācīnamukho muhuttaṁ, puṇṇehi nettehi palokayī maṁ,
Tadāssahaṁ piṭṭhito anvagacchiṁ, dasaṅguliṁ añjaliṁ paggahetvā.

154. Gaccheva kho tvaṁ taramānarūpo, mā taṁ amittā punaraggahesuṁ,
Dukkho hi luddehi punā samāgamo, adassanaṁ bhojaputtāna gaccha.

155. Agamāsi so rahadaṁ vippasannaṁ, nīlobhāsaṁ ramaṇīyaṁ sutitthaṁ,
Samotataṁ [PTS 5.167] jambuhi vetasāhi, pāvekkhi nittiṇṇabhayo patīto.

156. So taṁ pavissa nacirassa nāgo, dibbena me pāturahū janinda,
Upaṭṭhahī maṁ pitaraṁva putto, hadayaṅgamaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇanto.

157. Tvaṁ mesi mātā ca pitā aḷāra, abbhantaro pāṇadado sahāyo,
Sakañca iddhiṁ paṭilābhakosmi, aḷāra passa me nivesanāni,
Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ, masakkasāraṁ viya vāsavassā ti.

Tattha vimānan-ti saṅkhapālanāgarañño anekasatanāṭakasampattisampannaṁ kañcanamaṇivimānaṁ. Puññānan-ti tena katapuññānaṁ mahantaṁ vipākaṁ disvā kammañca phalañca paralokañca saddahitvā pavattāya saddhāya ahaṁ pabbajito. Na kāmakāmā ti na vatthukāmena pi bhayena pi dosena pi musā bhaṇanti. Jāyihitīti, bhante, tumhākaṁ vacanaṁ sutvā mayham-pi pasādo somanassaṁ jāyissati. Vāṇijjan-ti vāṇijjakammaṁ karissāmīti gacchanto. Pathe addasāsimhī ti pañcannaṁ sakaṭasatānaṁ purato sukhayānake nisīditvā gacchanto mahāmagge janapadamanusse addasaṁ. Pavaḍḍhakāyan-ti vaḍḍhitakāyaṁ. Ādāyā ti aṭṭhahi kājehi gahetvā. Avacamhī ti abhāsiṁ. Bhīmakāyo ti bhayajanakakāyo. Bhojaputtā ti luddaputtake piyasamudācārenālapati. Videhaputtā ti videharaṭṭhavāsitāya āḷāraṁ ālapiṁsu. Vikopayitvā ti chinditvā. Mayañhi vo sattavo ti mayaṁ pana nāgānaṁ verino nāma. Bhojanatthā ti bhojanatthāya. Mittañca no hohī ti tvaṁ amhākaṁ mitto hohi, kataguṇaṁ jāna.

Tadāssu te ti, mahārāja, tehi bhojaputtehi evaṁ vutte ahaṁ tesaṁ soḷasa vāhagoṇe nivāsanapārupanāni pasataṁ pasataṁ suvaṇṇamāsake bhariyānañca nesaṁ vatthālaṅkāraṁ adāsiṁ, atha te saṅkhapālanāgarājānaṁ bhūmiyaṁ nipajjāpetvā attano kakkhaḷatāya sakaṇṭakakāḷavettalatāya koṭiyaṁ gahetvā ākaḍḍhituṁ ārabhiṁsu. Athāhaṁ nāgarājānaṁ kilamantaṁ disvā akilamento va asinā tā latā chinditvā dārakānaṁ kaṇṇavedhato vaṭṭinīharaṇaniyāmena adukkhāpento saṇikaṁ nīhariṁ, tasmiṁ kāle te bhojaputtā yaṁ bandhanaṁ assa natthuto pavesetvā pāse paṭimokkaṁ, tasmā bandhanā taṁ [PTS 5.168] uragaṁ mocayiṁsu. Tassa nāsato saha pāsena taṁ rajjukaṁ nīhariṁsūti dīpeti. Iti te uragaṁ vissajjetvā thokaṁ gantvā: “Ayaṁ urago dubbalo, matakāle naṁ gahetvā gamissāmā” ti nilīyiṁsu.

Puṇṇehī ti so pi muhuttaṁ pācīnābhimukho gantvā assupuṇṇehi nettehi maṁ palokayi. Tadāssahan-ti tadā assa ahaṁ. Gacchevā ti evaṁ taṁ avacanti vadati. Rahadan-ti kaṇṇaveṇṇadahaṁ. Samotatan-ti ubhayatīresu jamburukkhavetasarukkhehi otataṁ vitataṁ. Nittiṇṇabhayo patīto ti so kira taṁ dahaṁ pavisanto āḷārassa nipaccakāraṁ dassetvā yāva naṅguṭṭhā otari, udake paviṭṭhaṭṭhānamevassa nibbhayaṁ ahosi, tasmā nittiṇṇabhayo patīto haṭṭhatuṭṭho pāvekkhīti. Pavissā ti pavisitvā. Dibbena me ti nāgabhavane pamādaṁ anāpajjitvā mayi kaṇṇaveṇṇatīraṁ anatikkante yeva dibbena parivārena mama purato pāturahosi. Upaṭṭhahī ti upāgami. Abbhantaro ti hadayamaṁsasadiso. Tvaṁ mama bahupakāro, sakkāraṁ te karissāmi. Passa me nivesanānī ti mama nāgabhavanaṁ passa. Masakkasāraṁ viyā ti masakkasāro vuccati osakkanaparisakkanābhāvena ghanasāratāya ca sinerupabbatarājā. Ayaṁ tattha māpitaṁ tāvatiṁsabhavanaṁ sandhā yevamāha.

Mahārāja! Evaṁ vatvā so nāgarājā uttari attano nāgabhavanaṁ vaṇṇento gāthādvayamāha.

158. Taṁ bhūmibhāgehi upetarūpaṁ, asakkharā ceva mudū subhā ca,
Nīcattiṇā apparajā ca bhūmi, pāsādikā yattha jahanti sokaṁ.

159. Anāvakulā veḷuriyūpanīlā, catuddisaṁ ambavanaṁ surammaṁ,
Pakkā ca pesī ca phalā suphullā, niccotukā dhārayantī phalānī ti.

Tattha asakkharā ti yā tattha bhūmi pāsāṇasakkhararahitā mudu subhā kañcanarajatamaṇimayā sattaratanavālukākiṇṇā. Nīcattiṇā ti indagopakapiṭṭhisadisavaṇṇehi nīcatiṇehi samannāgatā. Apparajā ti paṁsurahitā. Yattha jahanti sokan-ti yattha paviṭṭhamattāva nissokā honti. Anāvakulā ti [PTS 5.169] na avakulā akhāṇumā upari ukkulavikulabhāvarahitā vā samasaṇṭhitā. Veḷuriyūpanīlā ti veḷuriyena upanīlā, tasmiṁ nāgabhavane veḷuriyamayā pasannasalilā nīlobhāsā anekavaṇṇakamaluppalasañchannā pokkharaṇī ti attho. Catuddisan-ti tassā pokkharaṇiyā catūsu disāsu. Pakkā cā ti tasmiṁ ambavane ambarukkhā pakkaphalā ca aḍḍhapakkaphalā ca taruṇaphalā ca phullitāyevā ti attho. Niccotukā ti channam-pi utūnaṁ anurūpehi pupphaphalehi samannāgatāti.

160. Tesaṁ vanānaṁ naradeva majjhe, nivesanaṁ bhassarasannikāsaṁ,
Rajataggaḷaṁ sovaṇṇamayaṁ uḷāraṁ, obhāsatī vijjurivantalikkhe.

161. Maṇīmayā soṇṇamayā uḷārā, anekacittā satataṁ sunimmitā,
Paripūrā kaññāhi alaṅkatāhi, suvaṇṇakāyūradharāhi rāja.

162. So saṅkhapālo taramānarūpo, pāsādamāruyha anomavaṇṇo,
Sahassathambhaṁ atulānubhāvaṁ, yatthassa bhariyā mahesī ahosi.

163. Ekā ca nārī taramānarūpā, ādāya veḷuriyamayaṁ mahagghaṁ,
Subhaṁ maṇiṁ jātimantūpapannaṁ, acoditā āsanamabbhihāsi.

164. Tato maṁ urago hatthe gahetvā, nisīdayī pāmukhaāsanasmiṁ,
Idamāsanaṁ atra bhavaṁ nisīdatu, bhavañhi me aññataro garūnaṁ.

165. Aññā ca nārī taramānarūpā, ādāya vāriṁ upasaṅkamitvā,
Pādāni pakkhālayī me janinda, bhariyāva bhattū patino piyassa.

166. Aparā [PTS 5.170] ca nārī taramānarūpā, paggayha sovaṇṇamayāya pātiyā,
Anekasūpaṁ vividhaṁ viyañjanaṁ, upanāmayī bhatta manuññarūpaṁ.

167. Turiyehi maṁ bhārata bhuttavantaṁ, upaṭṭhahuṁ bhattu mano viditvā,
Tatuttariṁ maṁ nipatī mahantaṁ, dibbehi kāmehi anappakehī ti.

Tattha nivesanan-ti pāsādo. Bhassarasannikāsan-ti pabhassaradassanaṁ. Rajataggaḷan-ti rajatadvārakavāṭaṁ. Maṇīmayā ti evarūpā tattha kūṭāgārā ca gabbhā ca. Paripūrā ti sampuṇṇā. So saṅkhapālo ti, mahārāja, ahaṁ evaṁ tasmiṁ nāgabhavanaṁ vaṇṇente taṁ daṭṭhukāmo ahosiṁ, atha maṁ tattha netvā so saṅkhapālo hatthe gahetvā taramāno veḷuriyathambhehi sahassathambhaṁ pāsādaṁ āruyha yasmiṁ ṭhāne assa mahesī ahosi, taṁ ṭhānaṁ netīti dīpeti. Ekā cā ti mayi pāsādaṁ abhiruḷhe ekā itthī aññehi maṇīhi jātimahantehi upetaṁ subhaṁ veḷuriyāsanaṁ tena nāgarājena avuttāva. Abbhihāsī ti abhihari, attharīti vuttaṁ hoti.

Pāmukhaāsanasmin-ti pamukhāsanasmiṁ, uttamāsane nisīdāpesī ti attho. Garūnan-ti mātāpitūnaṁ me tvaṁ aññataroti evaṁ vatvā nisīdāpesi. Vividhaṁ viyañjanan-ti vividhaṁ byañjanaṁ. Bhatta manuññarūpan-ti bhattaṁ manuññarūpaṁ. Bhāratā ti rājānaṁ ālapati. Bhuttavantan-ti bhuttāviṁ katabhattakiccaṁ. Upaṭṭhahun-ti anekasatehi turiyehi gandhabbaṁ kurumānā upaṭṭhahiṁsu. Bhattu mano viditvā ti attano patino cittaṁ jānitvā. Tatuttarin-ti tato gandhabbakaraṇato uttariṁ. Maṁ nipatī ti so nāgarājā maṁ upasaṅkami. Mahantaṁ dibbehī ti mahantehi uḷārehi dibbehi kāmehi tehi ca anappakehi.

Evaṁ upasaṅkamitvā ca pana gāthamāha.

168. Bhariyā mametā tisatā aḷāra, sabbattamajjhā padumuttarābhā,
Aḷāra etāssu te kāmakārā, dadāmi te tā paricārayassū ti.

Tattha sabbattamajjhā ti sabbā attamajjhā, pāṇinā gahitappamāṇamajjhā ti attho. Aṭṭhakathāyaṁ pana: “Sumajjhā” ti pāṭho. Padumuttarābhā ti [PTS 5.171] padumavaṇṇauttarābhā, padumavaṇṇauttaracchaviyoti attho. Paricārayassū ti tā attano pādaparicārikā karohīti vatvā tīhi itthisatehi saddhiṁ mahāsampattiṁ mayhaṁ adāsi.

So āha:

169. Saṁvaccharaṁ dibbarasānubhutvā, tadāssuhaṁ uttarimajjhabhāsiṁ,
Nāgassidaṁ kinti kathañca laddhaṁ, kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṁ.

170. Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te, sayaṁkataṁ udāhu devehi dinnaṁ,
Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ, kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhan-ti.

Tattha dibbarasānubhutvā ti dibbe kāmaguṇarase anubhavitvā. Tadāssuhan-ti tadā assu ahaṁ. Nāgassidan-ti bhadramukhassa saṅkhapālanāgarājassa idaṁ sampattijātaṁ kin-ti kiṁ nāma kammaṁ katvā kathañca katvā laddhaṁ, kathametaṁ vimānaseṭṭhaṁ tvaṁ ajjhagamāsi, iti naṁ ahaṁ pucchiṁ. Adhiccaladdhan-ti ahetunā laddhaṁ. Pariṇāmajaṁ te ti kenaci tava atthāya pariṇāmitattā pariṇāmato jātaṁ. Sayaṁkatan-ti kārake pakkosāpetvā ratanāni datvā kāritanti.

Tato parā dvinnam-pi vacanappaṭivacanagāthāva:

171. Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me, na sayaṁkataṁ nā pi devehi dinnaṁ,
Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṁ vimānaṁ.

172. Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ, kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko,
Akkhāhi me nāgarājetamatthaṁ, kathaṁ nu te laddhamidaṁ vimānaṁ.

173. Rājā ahosiṁ magadhānamissaro, duyyodhano nāma mahānubhāvo,
So [PTS 5.172] ittaraṁ jīvitaṁ saṁviditvā, asassataṁ vipariṇāmadhammaṁ.

174. Annañca pānañca pasannacitto, sakkacca dānaṁ vipulaṁ adāsiṁ,
Opānabhūtaṁ me gharaṁ tadāsi, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.

175. Mālañca gandhañca vilepanañca, padīpiyaṁ yānamupassayañca,
Acchādanaṁ sayanamathannapānaṁ, sakkacca dānāni adamha tattha.

176. Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ, tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko,
Teneva me laddhamidaṁ vimānaṁ, pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ,
Naccehi gītehi cupetarūpaṁ, ciraṭṭhitikaṁ na ca sassatāyaṁ.

177. Appānubhāvā taṁ mahānubhāvaṁ, tejassinaṁ hanti atejavanto,
Kim-eva dāṭhāvudha kiṁ paṭicca, hatthattamāgacchi vanibbakānaṁ.

178. Bhayaṁ nu te anvagataṁ mahantaṁ, tejo nu te nānvagaṁ dantamūlaṁ,
Kim-eva dāṭhāvudha kiṁ paṭicca, kilesamāpajji vanibbakānaṁ.

179. Na me bhayaṁ anvagataṁ mahantaṁ, tejo na sakkā mama tehi hantuṁ,
Satañca dhammāni sukittitāni, samuddavelāva duraccayāni.

180. Cātuddasiṁ pañcadasiṁ aḷāra, uposathaṁ niccamupāvasāmi,
Athāgamuṁ soḷasa bhojaputtā, rajjuṁ gahetvāna daḷhañca pāsaṁ.

181. Bhetvāna [PTS 5.173] nāsaṁ atikassa rajjuṁ, nayiṁsu maṁ samparigayha luddā,
Etādisaṁ dukkhamahaṁ titikkhaṁ, uposathaṁ appaṭikopayanto.

182. Ekāyane taṁ pathe addasaṁsu, balena vaṇṇena cupetarūpaṁ,
Siriyā paññāya ca bhāvitosi, kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi.

183. Na puttahetū na dhanassa hetū, na āyuno cā pi aḷāra hetu,
Manussayoniṁ abhipatthayāno, tasmā parakkama tapo karomi.

184. Tvaṁ lohitakkho vihatantaraṁso, alaṅkato kappitakesamassu,
Surosito lohitacandanena, gandhabbarājāva disā pabhāsasi.

185. Deviddhipattosi mahānubhāvo, sabbehi kāmehi samaṅgibhūto,
Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ, seyyo ito kena manussaloko.

186. Aḷāra nāññatra manussalokā, suddhīva saṁvijjati saṁyamo vā,
Ahañca laddhāna manussayoniṁ, kāhāmi jātimaraṇassa antaṁ.

187. Saṁvaccharo me vasato tavantike, annena pānena upaṭṭhitosmi,
Āmantayitvāna palemi nāga, cirappavuṭṭhosmi ahaṁ janinda.

188. Puttā ca dārā anujīvino ca, niccānusiṭṭhā upatiṭṭhathetaṁ,
Kaccinnu [PTS 5.174] taṁ nābhisapittha koci, piyañhi me dassanaṁ tuyhaṁ aḷāra.

189. Yathā pi mātū ca pitū agāre, putto piyo paṭivihito vaseyya,
Tato pi mayhaṁ idham-eva seyyo, cittañhi te nāga mayī pasannaṁ.

190. Maṇī mamaṁ vijjati lohitaṅko, dhanāharo maṇiratanaṁ uḷāraṁ,
Ādāya tvaṁ gaccha sakaṁ niketaṁ, laddhā dhanaṁ taṁ maṇimossajassū ti.

Tattha kiṁ te vatan-ti kiṁ tava vatasamādānaṁ. Brahmacariyan-ti seṭṭhacariyaṁ. Opānabhūtan-ti catumahāpathe khatapokkharaṇī viya dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṁ yathāsukhaṁ paribhuñjitabbavibhavaṁ. Na ca sassatāyan-ti ciraṭṭhitikaṁ samānam-pi ce taṁ mayhaṁ sassataṁ na hotīti me katheti.

Appānubhāvā ti bhojaputte sandhāyāha. Hantī ti aṭṭhasu ṭhānesu sūlehi vijjhantā kiṁkāraṇā haniṁsu. Kiṁ paṭiccā ti kiṁ sandhāya tvaṁ tadā tesaṁ hatthattaṁ āgacchi vasaṁ upagato. Vanibbakānan-ti bhojaputtā idha: “Vanibbakā” ti vuttā. Tejo nu te nānvagaṁ dantamūlan-ti kiṁ nu tava tejo bhojaputte disvā tadā bhayaṁ mahantaṁ anvagataṁ, udāhu visaṁ dantamūlaṁ na anvagataṁ. Kilesan-ti dukkhaṁ. Vanibbakānan-ti bhojaputtānaṁ santike, bhojaputte nissāyā ti attho.

Tejo na sakkā mama tehi hantun-ti mama visatejo aññassa tejena abhihantum-pi na sakkā. Satan-ti buddhādīnaṁ. Dhammānī ti sīlasamādhipaññākhantianuddayamettābhāvanāsaṅkhātāni dhammāni. Sukittitānī ti suvaṇṇitāni sukathitāni. Kinti katvā? Samuddavelāva duraccayānī ti tehi samuddavelā viya sappurisehi jīvitattham-pi duraccayānīti vaṇṇitāni, tasmā ahaṁ sīlabhedabhayena khantimettādisamannāgato hutvā mama kopassa sīlavelantaṁ atikkamituṁ na adāsinti āha.

“Imissā pana saṅkhapāladhammadesanāya dasa pi pāramiyo labbhanti. Tadā hi mahāsattena sarīrassa pariccattabhāvo dānapāramī nāma hoti, tathārūpenā pi visatejena sīlassa abhinnatā sīlapāramī, nāgabhavanato nikkhamitvā samaṇadhammakaraṇaṁ nekkhammapāramī, ‘idañcidañca kātuṁ vaṭṭatī’ ti saṁvidahanaṁ paññāpāramī, adhivāsanavīriyaṁ vīriyapāramī, adhivāsanakhanti khantipāramī, saccasamādānaṁ saccapāramī, ‘mama sīlaṁ na bhindissāmī’ ti adhiṭṭhānaṁ adhiṭṭhānapāramī, anuddayabhāvo [PTS 5.175] mettāpāramī, vedanāya majjhattabhāvo upekkhāpāramī” ti.

Athāgamun-ti athekadivasaṁ vammikamatthake nipannaṁ disvā soḷasa bhojaputtā khararajjuñca daḷhapāsañca sūlāni ca gahetvā mama santikaṁ āgatā. Bhetvānā ti mama sarīraṁ aṭṭhasu ṭhānesu bhinditvā sakaṇṭakakāḷavettalatā pavesetvā. Nāsaṁ atikassa rajjun-ti thokaṁ gantvā sīsaṁ me olambantaṁ disvā mahāmagge nipajjāpetvā puna nāsam-pi me bhinditvā vaṭṭarajjuṁ atikassa āvunitvā kājakoṭiyaṁ laggetvā samantato pariggahetvā maṁ nayiṁsu.

Addasaṁsūti, samma saṅkhapāla, te bhojaputtā ekāyane ekagamane jaṅghapadikamagge taṁ balena ca vaṇṇena ca upetarūpaṁ passiṁsu, tvaṁ pana issariyasobhaggasiriyā ca paññāya ca bhāvito vaḍḍhito, so tvaṁ evarūpo samāno pi kimatthaṁ tapaṁ karosi, kimicchanto uposathavāsaṁ vasasi, sīlaṁ rakkhasi. “Addasāsin”-ti pi pāṭho, ahaṁ ekāyane mahāmagge taṁ addasinti attho. Abhipatthayāno ti patthento. Tasmā ti yasmā manussayoniṁ patthemi, tasmā vīriyena parakkamitvā tapokammaṁ karomi.

Surosito ti suṭṭhu manulitto. Ito ti imamhā nāgabhavanā manussaloko kena uttaritaro. Suddhī ti maggaphalanibbānasaṅkhātā Vsm. Saṁyamo ti sīlaṁ. Idaṁ so manussaloke yeva buddhapaccekabuddhānaṁ uppattiṁ sandhāyāha. Kāhāmī ti attano appaṭisandhikabhāvaṁ karonto jātijarāmaraṇassantaṁ karissāmīti. Evaṁ, mahārāja, so saṅkhapālo manussalokaṁ vaṇṇesi. Saṁvaccharo me ti evaṁ, mahārāja, tasmiṁ manussalokaṁ vaṇṇente ahaṁ pabbajjāya sinehaṁ katvā etad-avocaṁ. Tattha upaṭṭhitosmī ti annapānena ceva dibbehi ca kāmaguṇehi pariciṇṇo mānito asmi. Palemī ti paremi gacchāmi. Cirappavuṭṭhosmī ti ahaṁ manussalokato cirappavuṭṭho asmi.

Nābhisapitthā ti kacci nu kho mama puttādīsu koci taṁ na akkosi na paribhāsīti pucchati. “Nābhisajjethā” ti pi pāṭho, na kopesī ti attho. Paṭivihito ti paṭijaggito. Maṇī maman-ti sace, samma āḷāra, gacchasi yeva, evaṁ sante mama lohitaṅko dhanahārako sabbakāmadado maṇi saṁvijjati, taṁ uḷāraṁ maṇiratanaṁ ādāya tava gehaṁ gaccha, tattha imassānubhāvena yāvadicchakaṁ dhanaṁ laddhā puna imaṁ maṇiṁ ossajassu, ossajanto ca aññattha anossajitvā attano udakacāṭiyaṁ ossajeyyāsīti vatvā mayhaṁ maṇiratanaṁ upanesīti vadati.

Evaṁ vatvā āḷāro: “Athāhaṁ, mahārāja, nāgarājānaṁ etad-avocaṁ: ‘samma, nāhaṁ dhanenatthiko, pabbajituṁ pana icchāmī’ ti [PTS 5.176] pabbajitaparikkhāraṁ yācitvā teneva saddhiṁ nāgabhavanā nikkhamitvā taṁ nivattetvā himavantaṁ pavisitvā pabbajitomhī” ti vatvā rañño dhammakathaṁ kathento gāthādvayamāha.

191. Diṭṭhā mayā mānusakā pi kāmā, asassatā vipariṇāmadhammā,
Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā, saddhāyahaṁ pabbajitomhi rāja.

192. Dumapphalānīva patanti māṇavā, daharā ca vuddhā ca sarīrabhedā,
Etam-pi disvā pabbajitomhi rāja, apaṇṇakaṁ sāmaññam-eva seyyo ti.

Tattha saddhāyā ti kammañca phalañca nibbānañca saddahitvā. Dumapphalānīva patantī ti yathā rukkhaphalāni pakkāni pi apakkāni pi patanti, tathā māṇavā daharā ca vuddhā ca patanti. Apaṇṇakan-ti aviraddhaṁ niyyānikaṁ. Sāmaññam-eva seyyo ti pabbajjāva uttamāti pabbajjāya guṇaṁ disvā pabbajitomhi, mahārājāti.

Taṁ sutvā rājā anantaraṁ gāthamāha.

193. Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino,
Nāgañca sutvāna tavañcaḷāra, kāhāmi puññāni anappakānī ti.

Tattha ye bahuṭhānacintino ti ye bahūni kāraṇāni jānanti. Nāgañcā ti tathā appamādavihārinaṁ nāgarājānañca tava ca vacanaṁ sutvā.

Athassa ussāhaṁ janento tāpaso osānagāthamāha.

194. Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino,
Nāgañca sutvāna mamañca rāja, karohi puññāni anappakānī ti.

Evaṁ [PTS 5.177] so rañño dhammaṁ desetvā tattheva cattāro vassānamāse vasitvā puna himavantaṁ gantvā yāvajīvaṁ cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmalokūpago ahosi. Saṅkhapālo pi yāvajīvaṁ uposathavāsaṁ vasitvā rājā ca dānādīni puññāni karitvā yathākammaṁ gatā.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā pitā tāpaso kassapo ahosi, bārāṇasirājā ānando, āḷāro sāriputto, saṅkhapālanāgarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Saṅkhapālajātakavaṇṇanā catutthā

JA 525: Cūḷasutasomajātakavaṇṇanā

Āmantayāmi nigaman-ti idaṁ satthā jetavane viharanto nekkhammapāramiṁ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu mahānāradakassapajātakasadisam-eva (JA. 545). Atīte pana bārāṇasī sudassanaṁ nāma nagaraṁ ahosi, tattha brahmadatto nāma rājā ajjhāvasi. Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, dasamāsaccayena mātukucchito nikkhami. Tassa pana puṇṇacandasassirikaṁ mukhaṁ ahosi, tenassa: “Somakumāro” ti nāmaṁ kariṁsu. So viññutaṁ patto sutavittako savanasīlo ahosi, tena naṁ: “Sutasomo” ti sañjāniṁsu. So vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggahetvā āgato pitu santakaṁ setacchattaṁ labhitvā dhammena rajjaṁ kāresi, mahantaṁ issariyaṁ ahosi. Tassa candādevippamukhāni soḷasa itthisahassāni ahesuṁ. So aparabhāge puttadhītāhi vaḍḍhanto gharāvāse anabhirato araññaṁ pavisitvā pabbajitukāmo ahosi.

So ekadivasaṁ kappakaṁ āmantetvā: “Yadā me, samma, sirasmiṁ palitaṁ passeyyāsi, tadā me āroceyyāsī” ti āha. Kappako tassa vacanaṁ sampaṭicchitvā aparabhāge palitaṁ disvā ārocetvā: “Tena hi naṁ, samma kappaka, uddharitvā mama hatthe patiṭṭhapehī” ti vutte suvaṇṇasaṇḍāsena uddharitvā rañño hatthe ṭhapesi. Taṁ disvā mahāsatto: “Jarāya me sarīraṁ abhibhūtan”-ti bhīto taṁ palitaṁ gahetvāva pāsādā otaritvā mahājanassa [PTS 5.178] dassanaṭṭhāne paññatte rājapallaṅke nisīditvā senāpatippamukhāni asītiamaccasahassāni purohitappamukhāni saṭṭhibrāhmaṇasahassāni aññe ca raṭṭhikajānapadanegamādayo bahū jane pakkosāpetvā: “Sirasmiṁ me palitaṁ jātaṁ, ahaṁ mahallakosmi, mama pabbajitabhāvaṁ jānāthā” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

195. Āmantayāmi nigamaṁ, mittāmacce parissaje,
Sirasmiṁ palitaṁ jātaṁ, pabbajjaṁ dāni rocahan-ti.

Tattha āmantayāmī ti jānāpemi. Rocahanti: “Rocemi ahaṁ, tassa me, bhonto! Pabbajitabhāvaṁ jānāthā” ti.

Taṁ sutvā tesu eko visāradappatto hutvā gāthamāha.

196. Abhuṁ me kathaṁ nu bhaṇasi, sallaṁ me deva urasi kappesi,
Sattasatā te bhariyā, kathaṁ nu te tā bhavissantī ti.

Tattha abhun-ti avaḍḍhiṁ. Urasi kappesī ti urasmiṁ sunisitadhotasattiṁ cāresi. Sattasatā ti samajātikā khattiyakaññā sandhāyetaṁ vuttaṁ. Kathaṁ nu te tā bhavissantī ti tā tava bhariyā tayi pabbajite anāthā nippaccayā kathaṁ bhavissanti, etā anāthā katvā tumhākaṁ pabbajjā nāma na yuttāti.

Tato mahāsatto tatiyaṁ gāthamāha.

197. Paññāyihinti etā, daharā aññam-pi tā gamissanti,
Saggañca patthayāno, tena ahaṁ pabbajissāmī ti.

Tattha paññāyihintī ti attano kammena paññāyissanti. Ahaṁ etāsaṁ kiṁ homi, sabbāpetā daharā, yo añño rājā bhavissati, taṁ etā gamissantīti.

Amaccādayo bodhisattassa paṭivacanaṁ dātuṁ asakkontā tassa mātu santikaṁ gantvā tamatthaṁ ārocesuṁ. Sā turitaturitā āgantvā [PTS 5.179] “saccaṁ kira tvaṁ, tāta, pabbajitukāmosī” ti vatvā dve gāthāyo abhāsi:

198. Dulladdhaṁ me āsi sutasoma, yassa te homahaṁ mātā,
Yaṁ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi deva.

199. Dulladdhaṁ me āsi sutasoma, yaṁ taṁ ahaṁ vijāyissaṁ,
Yaṁ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi devā ti.

Tattha dulladdhan-ti yaṁ etaṁ mayā labhantiyā puttaṁ jammaṁ laddhaṁ dulladdhaṁ. Yaṁ me ti yena kāraṇena mayi nānappakārakaṁ vipalantiyā tvaṁ pabbajituṁ icchasi, tena kāraṇena tādisassa puttassa labhanaṁ mama dulladdhaṁ nāmāti.

Bodhisatto evaṁ paridevamānāya pi mātarā saddhiṁ kiñci na kathesi. Sā roditvā kanditvā sayam-eva ekamantaṁ aṭṭhāsi. Athassa pitu ārocesuṁ. So āgantvā ekaṁ tāva gāthamāha.

200. Ko nāmeso dhammo, sutasoma kā ca nāma pabbajjā,
Yaṁ no amhe jiṇṇe, anapekkho pabbajasi devā ti.

Tattha yaṁ no amhe ti yaṁ tvaṁ amhākaṁ putto samāno amhe jiṇṇe paṭijaggitabbakāle appaṭijaggitvā papāte silaṁ pavaṭṭento viya chaḍḍetvā anapekkho pabbajasi, tena taṁ vadāmi ko nāmeso tava dhammoti adhippāyo.

Taṁ sutvā mahāsatto tuṇhī ahosi. Atha naṁ pitā, “tāta sutasoma, sace pi te mātāpitūsu sineho natthi, puttadhītaro te bahū taruṇā, tayā vinā vattituṁ na sakkhissanti, tesaṁ vuḍḍhippattakāle pabbajissasī” ti vatvā sattamaṁ gāthamāha.

201. Puttā pi [PTS 5.180] tuyhaṁ bahavo, daharā appattayobbanā,
Mañjū tepitaṁ apassantā, maññe dukkhaṁ nigacchantī ti.

Tattha mañjū ti madhuravacanā. Nigacchantī ti nigacchissanti kāyikacetasikadukkhaṁ paṭilabhissantīti maññāmi.

Taṁ sutvā mahāsatto gāthamāha.

202. Puttehi ca me etehi, daharehi appattayobbanehi,
Mañjūhi sabbehi pi tumhehi, ciram-pi ṭhatvā vināsabhāvo ti.

Tattha sabbehi pi tumhehīti, tāta, na kevalaṁ putteheva, atha kho tumhehi pi aññehi pi sabbasaṅkhārehi ciraṁ ṭhatvā pi dīghamaddhānaṁ ṭhatvā pi vināsabhāvo va niyato. Sakalasmim-pi hi lokasannivāse ekasaṅkhāro pi nicco nāma natthīti.

Evaṁ mahāsatto pitu dhammakathaṁ kathesi. So tassa dhammakathaṁ sutvā tuṇhī ahosi. Athassa sattasatānaṁ bhariyānaṁ ārocayiṁsu. Tā ca pāsādā oruyha tassa santikaṁ gantvā gopphakesu gahetvā paridevamānā gāthamāhaṁsu:

203. Chinnaṁ nu tuyhaṁ hadayaṁ, adu te karuṇā ca natthi amhesu,
Yaṁ no vikandantiyo, anapekkho pabbajasi devā ti.

Tassattho: sāmi sutasoma, amhe vidhavā katvā gacchantassa appamattakassa pi sinehassa abhāvena tava hadayaṁ amhesu chinnaṁ nu, udāhu karuṇāya abhāvena kāruññaṁ vā natthi, yaṁ no evaṁ vikandantiyo pahāya pabbajasīti.

Mahāsatto tāsaṁ pādamūle parivattitvā paridevamānānaṁ paridevanasaddaṁ sutvā anantaraṁ gāthamāha.

204. Na [PTS 5.181] ca mayhaṁ chinnaṁ hadayaṁ, atthi karuṇā pi mayhaṁ tumhesu,
Saggañca patthayāno, tena ahaṁ pabbajissāmī ti.

Tattha saggañcā ti ahaṁ saggañca patthayanto yasmā ayaṁ pabbajjā nāma buddhādīhi vaṇṇitā, tasmā pabbajissāmi, tumhe mā cintayitthāti tā assāsesi.

Athassa aggamahesiyā ārocesuṁ. Sā garubhārā paripuṇṇagabbhā pi samānā āgantvā mahāsattaṁ vanditvā ekamantaṁ ṭhitā tisso gāthāyo abhāsi:

205. Dulladdhaṁ me āsi sutasoma, yassa te ahaṁ bhariyā,
Yaṁ me vilapantiyā, anapekkho pabbajasi deva.

206. Dulladdhaṁ me āsi sutasoma, yassa te ahaṁ bhariyā,
Yaṁ me kucchipaṭisandhiṁ, anapekkho pabbajasi deva.

207. Paripakko me gabbho, kucchigato yāva naṁ vijāyāmi,
Māhaṁ ekā vidhavā, pacchā dukkhāni addakkhin-ti.

Tattha yaṁ me ti yasmā mama vilapantiyā tvaṁ anapekkho pabbajasi, tasmā yaṁ mayā tava santikā aggamahesiṭṭhānaṁ laddhaṁ, taṁ dulladdham-eva āsi. Dutiyagāthāya yasmā maṁ tvaṁ kucchipaṭisandhiṁ pahāya anapekkho pabbajasi, tasmā yaṁ mayā tava bhariyattaṁ laddhaṁ, taṁ dulladdhaṁ meti attho. Yāva nan-ti yāvāhaṁ taṁ gabbhaṁ vijāyāmi, tāva adhivāsehīti.

Tato mahāsatto gāthamāha.

208. Paripakko te gabbho, kucchigato iṅgha tvaṁ vijāyassu,
Puttaṁ [PTS 5.182] anomavaṇṇaṁ, taṁ hitvā pabbajissāmī ti.

Tattha puttanti, bhadde, tava gabbho paripakkoti jānāmi, tvaṁ pana vijāyamānā puttaṁ vijāyissasi, na dhītaraṁ, sā tvaṁ sotthinā vijāyassu puttaṁ, ahaṁ pana saddhiṁ tayā taṁ puttaṁ hitvā pabbajissāmiyevā ti.

Sā tassa vacanaṁ sutvā sokaṁ sandhāretuṁ asakkontī: “Ito dāni paṭṭhāya, deva, amhākaṁ sirī nāma natthī” ti ubhohi hatthehi hadayaṁ dhārayamānā assūni muñcantī mahāsaddena paridevi. Atha naṁ samassāsento mahāsatto gāthamāha.

209. Mā tvaṁ cande rudi, mā soci vanatimiramattakkhi,
Āroha varapāsādaṁ, anapekkho ahaṁ gamissāmī ti.

Tattha mā tvaṁ cande rudīti, bhadde candādevi, tvaṁ mā rodi mā soci. Vanatimiramattakkhī ti girikaṇṇikapupphasamānanette. Pāḷiyaṁ pana: “Koviḷāratambakkhī” ti likhitaṁ, tassā koviḷārapupphaṁ viya tambanetteti attho.

Sā tassa vacanaṁ sutvā ṭhātuṁ asakkontī pāsādaṁ āruyha rodamānā nisīdi. Atha naṁ bodhisattassa jeṭṭhaputto disvā: “Kiṁ nu kho me mātā rodantī nisinnā” ti taṁ pucchanto gāthamāha.

210. Ko taṁ amma kopesi, kiṁ rodasi pekkhasi ca maṁ bāḷhaṁ,
Kaṁ avajjhaṁ ghātemi, ñātīnaṁ udikkhamānānan-ti.

Tattha kopesīti, amma! Ko nāma taṁ kopesi, ko te appiyaṁ akāsi. Pekkhasi cā ti maṁ bāḷhaṁ pekkhantī kiṁkāraṇā rodasīti adhippāyo. Kaṁ avajjhaṁ ghātemī ti aghātetabbam-pi kaṁ ghātemi attano ñātīnaṁ udikkhamānānaññeva, akkhāhi meti pucchati.

Tato devī gāthamāha.

211. Na hi so sakkā hantuṁ, vijitāvī yo maṁ tāta kopesi,
Pitā [PTS 5.183] te maṁ tāta avaca, anapekkho ahaṁ gamissāmī ti.

Tattha vijitāvīti, tāta, yo maṁ imissā pathaviyā vijitāvī kopesi, appiyasamudācārena me hadaye kopañca sokañca pavesesi, so tayā hantuṁ na sakkā, mañhi, tāta, tava pitā: “Ahaṁ rajjasiriñca tañca pahāya araññaṁ pavisitvā pabbajissāmī” ti avaca, idaṁ me rodanakāraṇanti.

So tassā vacanaṁ sutvā: “Amma! Kiṁ nāma tvaṁ kathesi, nanu evaṁ sante mayaṁ anāthā nāma bhavissāmā” ti paridevanto gāthamāha.

212. Yohaṁ pubbe niyyāmi, uyyānaṁ mattakuñjare ca yodhemi,
Sutasome pabbajite, kathaṁ nu dāni karissāmī ti.

Tassattho: yo ahaṁ pubbe catuājaññayuttaṁ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ rathaṁ abhiruyha uyyānaṁ gacchāmi, mattakuñjare ca yodhemi, aññehi ca assakīḷādīhi kīḷāmi, svāhaṁ idāni sutasome pabbajite kathaṁ karissāmīti?

Athassa kaniṭṭhabhātā sattavassiko te ubho pi rodante disvā mātaraṁ upasaṅkamitvā, “amma! Kiṁkāraṇā tumhe rodathā” ti pucchitvā tamatthaṁ sutvā: “Tena hi mā rodatha, ahaṁ tātassa pabbajituṁ na dassāmī” ti ubho pi te assāsetvā dhātiyā saddhiṁ pāsādā oruyha pitu santikaṁ gantvā, “tāta, tvaṁ kira amhe akāmake pahāya ‘pabbajāmī’ ti vadasi, ahaṁ te pabbajituṁ na dassāmī” ti pitaraṁ gīvāya daḷhaṁ gahetvā gāthamāha.

213. Mātucca me rudantyā, jeṭṭhassa ca bhātuno akāmassa,
Hatthe pi te gahessaṁ, na hi gacchasi no akāmānan-ti.

Mahāsatto cintesi: “ayaṁ me paripanthaṁ karoti, kena nu kho naṁ upāyena paṭikkamāpeyyan”-ti. Tato dhātiṁ oloketvā, “amma! Dhāti handimaṁ maṇikkhandhapiḷandhanaṁ, taveso hotu [PTS 5.184] hatthe, puttaṁ apanehi, mā me antarāyaṁ karī” ti sayaṁ puttaṁ hatthe gahetvā apanetuṁ asakkonto tassā lañjaṁ paṭijānetvā gāthamāha.

214. Uṭṭhehi tvaṁ dhāti, imaṁ kumāraṁ ramehi aññattha,
Mā me paripanthamakāsi, saggaṁ mama patthayānassā ti.

Tattha imaṁ kumāranti, amma! Dhāti tvaṁ uṭṭhehi, imaṁ kumāraṁ apanetvā āgantvā imaṁ maṇiṁ gahetvā aññattha naṁ abhiramehīti.

Sā lañjaṁ labhitvā kumāraṁ saññāpetvā ādāya aññattha gantvā paridevamānā gāthamāha.

215. Yaṁ nūnimaṁ dadeyyaṁ pabhaṅkaraṁ, ko nu me imināttho,
Sutasome pabbajite, kiṁ nu menaṁ karissāmī ti.

Tassattho: yaṁ nūna ahaṁ imaṁ lañjatthāya gahitaṁ pabhaṅkaraṁ suppabhāsaṁ maṇiṁ dadeyyaṁ, ko nu mayhaṁ sutasomanarinde pabbajite iminā attho, kiṁ nu menaṁ karissāmi, ahaṁ tasmiṁ pabbajite imaṁ labhissāmi, labhantī pi ca kiṁ nu kho etaṁ karissāmi, passatha me kammanti.

Tato mahāsenagutto cintesi: “ayaṁ rājā: “Gehe me dhanaṁ mandan’-ti saññaṁ karoti maññe, bahubhāvamassa kathessāmī” ti. So uṭṭhāya vanditvā gāthamāha.

216. Koso ca tuyhaṁ vipulo, koṭṭhāgārañca tuyhaṁ paripūraṁ,
Pathavī ca tuyhaṁ vijitā, ramassu mā pabbaji devā ti.

Taṁ sutvā mahāsatto gāthamāha.

217. Koso ca mayhaṁ vipulo, koṭṭhāgārañca mayhaṁ paripūraṁ,
Pathavī ca mayhaṁ vijitā, taṁ hitvā pabbajissāmī ti.

Taṁ [PTS 5.185] sutvā tasmiṁ apagate kulavaḍḍhanaseṭṭhi nāma uṭṭhāya vanditvā gāthamāha.

218. Mayham-pi dhanaṁ pahūtaṁ, saṅkhyātuṁ no pi deva sakkomi,
Taṁ te dadāmi sabbam pi, ramassu mā pabbaji devā ti.

Taṁ sutvā mahāsatto gāthamāha.

219. Jānāmi dhanaṁ pahūtaṁ, kulavaḍḍhana pūjito tayā casmi,
Saggañca patthayāno, tena ahaṁ pabbajissāmī ti.

Taṁ sutvā kulavaḍḍhane apagate mahāsatto somadattaṁ kaniṭṭhabhātaraṁ āmantetvā, “tāta, ahaṁ pañjarapakkhitto vanakukkuṭo viya ukkaṇṭhito, maṁ gharāvāse anabhirati abhibhavati, ajjeva pabbajissāmi, tvaṁ imaṁ rajjaṁ paṭipajjā” ti rajjaṁ niyyādento gāthamāha.

220. Ukkaṇṭhitosmi bāḷhaṁ, arati maṁ somadatta āvisati,
Bahukā pi me antarāyā, ajjevāhaṁ pabbajissāmī ti.

Taṁ sutvā so pi pabbajitukāmo taṁ dīpento itaraṁ gāthamāha.

221. Idañca tuyhaṁ rucitaṁ, sutasoma ajjeva dāni tvaṁ pabbaja,
Aham-pi pabbajissāmi, na ussahe tayā vinā ahaṁ ṭhātun-ti.

Atha naṁ so paṭikkhipitvā upaḍḍhaṁ gāthamāha.

222. Na hi sakkā pabbajituṁ, nagare na hi paccati janapade cā ti.

Tattha [PTS 5.186] na hi paccatī ti idāneva tāva mama pabbajjādhippāyaṁ sutvāva imasmiṁ dvādasayojanike sudassananagare ca sakalajanapade ca na paccati, koci uddhane aggiṁ na jāleti, amhesu pana dvīsu pabbajitesu anāthāva raṭṭhavāsino bhavissanti, tasmā na hi sakkā tayā pabbajituṁ, aham-eva pabbajissāmīti.

Taṁ sutvā mahājano mahāsattassa pādamūle parivattitvā paridevanto upaḍḍhagāthamāha.

“Sutasome pabbajite, kathaṁ nu dāni karissāmā” ti.
Tato mahāsatto: “Alaṁ mā socayittha, ahaṁ ciram-pi ṭhatvā tumhehi vinā bhavissāmi, uppannasaṅkhāro hi nicco nāma natthī” ti mahājanassa dhammaṁ kathento āha:

223. Upanīyatidaṁ maññe, parittaṁ udakaṁva caṅkavāramhi,
Evaṁ suparittake jīvite, na ca pamajjituṁ kālo.

224. Upanīyatidaṁ maññe, parittaṁ udakaṁva caṅkavāramhi,
Evaṁ suparittake jīvite, andhabālā pamajjanti.

225. Te vaḍḍhayanti nirayaṁ, tiracchānayoniñca pettivisayañca,
Taṇhāya bandhanabaddhā, vaḍḍhenti asurakāyan-ti.

Tattha upanīyatidaṁ maññe ti, tāta, “idaṁ jīvitaṁ upanīyatī” ti ahaṁ maññāmi. Aññesu suttesu upasaṁharaṇattho upaniyyanattho, idha pana pariyādānattho. Tasmā yathā parittaṁ udakaṁ rajakānaṁ khāracaṅkavāre pakkhittaṁ sīghaṁ pariyādiyati, tathā jīvitam pi. Evaṁ suparittake jīvite taṁ parittakaṁ āyusaṅkhāraṁ gahetvā vicarantānaṁ sattānaṁ na puññakiriyāya pamajjituṁ kālo, appamādo va kātuṁ vaṭṭatīti ayamettha attho. Andhabālā pamajjantī ti ajarāmarā viya hutvā gūthakalale sūkarā viya hutvā kāmapaṅke nimujjantā [PTS 5.187] pamajjanti. Asurakāyan-ti kāḷakañjikaasurayoniñca vaḍḍhentī ti attho.

Evaṁ mahāsatto mahājanassa dhammaṁ desetvā pubbakaṁ nāma pāsādaṁ āruyha sattamāya bhūmiyā ṭhito khaggena cūḷaṁ chinditvā: “Ahaṁ tumhākaṁ kiñci na homi, attano rājānaṁ gaṇhathā” ti saveṭhanaṁ cūḷaṁ mahājanassa antare khi pi. Taṁ gahetvā mahājano bhūmiyaṁ parivaṭṭento parivaṭṭento paridevi. Tasmiṁ ṭhāne mahantaṁ rajaggaṁ uṭṭhahi. Paṭikkamitvā ṭhitajano taṁ oloketvā: “Raññā cūḷaṁ chinditvā saveṭhanā cūḷā mahājanassa antare khittā bhavissati, tenāyaṁ pāsādassa avidūre rajavaṭṭi uggatā” ti paridevanto gāthamāha.

226. Ūhaññate rajaggaṁ avidūre, pubbakamhi ca pāsāde,
Maññe no kesā chinnā, yasassino dhammarājassā ti.

Tattha ūhaññate ti uṭṭhahati. Rajaggan-ti rajakkhandho. Avidūre ti ito amhākaṁ ṭhitaṭṭhānato avidūre. Pubbakamhī ti pubbakapāsādassa samīpe. Maññe no ti amhākaṁ dhammarājassa kesā chinnā bhavissantīti maññāma.

Mahāsatto paricārikaṁ pesetvā pabbajitaparikkhāre āharāpetvā kappakena kesamassuṁ ohārāpetvā alaṅkāraṁ sayanapiṭṭhe pātetvā rattapaṭānaṁ dasāni chinditvā tāni kāsāyāni nivāsetvā mattikāpattaṁ vāmaaṁsakūṭe laggetvā kattaradaṇḍaṁ ādāya mahātale aparāparaṁ caṅkamitvā pāsādā otaritvā antaravīthiṁ paṭipajji. Gacchantaṁ pana naṁ na koci sañjāni. Athassa sattasatā khattiyakaññā pāsādaṁ abhiruhitvā taṁ adisvā ābharaṇabhaṇḍam-eva disvā otaritvā avasesānaṁ soḷasasahassānaṁ itthīnaṁ santikaṁ gantvā: “Amhākaṁ piyasāmiko sutasomamahissaro pabbajito” ti mahāsaddena paridevamānāva bahi nikkhamiṁsu. Tasmiṁ khaṇe mahājano [PTS 5.188] tassa pabbajitabhāvaṁ aññāsi, sakalanagaraṁ saṅkhubhitvā: “Rājā kira no pabbajito” ti rājadvāre sannipati, mahājano: “Idha rājā bhavissati, ettha bhavissatī” ti pāsādādīni rañño paribhogaṭṭhānāni gantvā rājānaṁ adisvā:

227. Ayamassa pāsādo, sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇo,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

228. Ayamassa pāsādo, sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇo,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

229. Idamassa kūṭāgāraṁ, sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

230. Idamassa kūṭāgāraṁ, sovaṇṇapupphamālyavītikiṇṇaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

231. Ayamassa asokavanikā, supupphitā sabbakālikā rammā,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

232. Ayamassa asokavanikā, supupphitā sabbakālikā rammā,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

233. Idamassa uyyānaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari [PTS 5.189] rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

234. Idamassa uyyānaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

235. Idamassa kaṇikāravanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

236. Idamassa kaṇikāravanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

237. Idamassa pāṭalivanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

238. Idamassa pāṭalivanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

239. Idamassa ambavanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

240. Idamassa ambavanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghena.

241. Ayamassa pokkharaṇī, sañchannā aṇḍajehi vītikiṇṇā,
Yahimanuvicari [PTS 5.190] rājā, parikiṇṇo itthāgārehi.

242. Ayamassa pokkharaṇī, sañchannā aṇḍajehi vītikiṇṇā,
Yahimanuvicari rājā, parikiṇṇo ñātisaṅghenā ti.

Imāhi gāthāhi paridevanto vicari.

Tattha vītikiṇṇo ti sovaṇṇapupphehi ca nānāmālyehi ca samokiṇṇo. Parikiṇṇo ti parivārito. Itthāgārehī ti dāsiyo upādāya itthiyo itthāgārā nāma. Ñātisaṅghenā ti amaccā pi idha ñātayo eva. Kūṭāgāran-ti sattaratanavicitto sayanakūṭāgāragabbho. Asokavanikā ti asokavanabhūmi. Sabbakālikā ti sabbakālaparibhogakkhamā niccapupphitā vā. Uyyānan-ti nandanavanacittalatāvanasadisaṁ uyyānaṁ. Sabbakālikan-ti chasu pi utūsu uppajjanakapupphaphalasañchannaṁ. Kaṇikāravanādīsu sabbakālikan-ti sabbakāle supupphitaphalitam-eva. Sañchannā ti nānāvidhehi jalajathalajakusumehi suṭṭhu sañchannā. Aṇḍajehi vītikiṇṇā ti sakuṇasaṅghehi okiṇṇā.

Evaṁ tesu tesu ṭhānesu paridevitvā mahājano puna rājaṅgaṇaṁ āgantvā:

243. Rājā vo kho pabbajito, sutasomo rajjaṁ imaṁ pahatvāna,
Kāsāyavatthavasano, nāgo va ekako caratī ti.

Gāthaṁ vatvā attano ghare vibhavaṁ pahāya puttadhītaro hatthesu gahetvā nikkhamitvā bodhisattasseva santikaṁ agamāsi, tathā mātāpitaro puttadārā soḷasasahassā ca nāṭakitthiyo. Sakalanagaraṁ tucchaṁ viya ahosi, janapadavāsino pi tesaṁ pacchato pacchato gamiṁsu. Bodhisatto dvādasayojanikaṁ parisaṁ gahetvā himavantābhimukho pāyāsi. Athassa abhinikkhamanaṁ ñatvā sakko vissakammaṁ āmantetvā, “tāta vissakamma, sutasomamahārājā abhinikkhamanaṁ nikkhanto, vasanaṭṭhānaṁ [PTS 5.191] laddhuṁ vaṭṭati, samāgamo ca mahā bhavissati, gaccha himavantapadese gaṅgātīre tiṁsayojanāyāmaṁ pañcadasayojanavitthataṁ assamapadaṁ māpehī” ti pesesi. So tathā katvā tasmiṁ assamapade pabbajitaparikkhāre paṭiyādetvā ekapadikamaggaṁ māpetvā devalokam-eva gato.

Mahāsatto tena maggena gantvā taṁ assamapadaṁ pavisitvā paṭhamaṁ sayaṁ pabbajitvā pacchā sese pabbājesi, aparabhāge bahū pabbajiṁsu. Tiṁsayojanikaṁ ṭhānaṁ paripūri. Vissakammena pana assamamāpitaniyāmo ca bahūnaṁ pabbajitaniyāmo ca bodhisattassa assamapadasaṁvidahitaniyāmo ca hatthipālajātake (JA. 509) āgatanayeneva veditabbo. Tattha mahāsatto yassa yasseva kāmavitakkādi micchāvitakko uppajjati, taṁ taṁ ākāsena upasaṅkamitvā ākāse pallaṅkena nisīditvā ovadanto gāthādvayamāha.

244. Māssu pubbe ratikīḷitāni, hasitāni ca anussarittha,
Mā vo kāmā haniṁsu, rammañhi sudassanaṁ nagaraṁ.

245. Mettacittañca bhāvetha, appamāṇaṁ divā ca ratto ca,
Agacchittha devapuraṁ, āvāsaṁ puññakamminan-ti.

Tattha ratikīḷitānī ti kāmaratiyo ca kāyavācākhiḍḍāvasena pavattakīḷitāni ca. Mā vo kāmā haniṁsū ti mā tumhe vatthukāmakilesakāmā haniṁsu. Rammaṁ hī ti sudassananagaraṁ nāma ramaṇīyaṁ, taṁ mā anussarittha. Mettacittan-ti idaṁ desanāmattam-eva, so pana cattāro pi brahmavihāre ācikkhi. Appamāṇan-ti appamāṇasattārammaṇaṁ. Agacchitthā ti gamissatha. Devapuran-ti brahmalokaṁ.

So pi [PTS 5.192] isigaṇo tassovāde ṭhatvā brahmalokaparāyaṇo ahosīti sabbaṁ hatthipālajātake (JA. 509) āgatanayeneva kathetabbaṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato mahābhinikkhamanaṁ nikkhantoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṁ, candādevī rāhulamātā, jeṭṭhaputto sāriputto, kaniṭṭhaputto rāhulo, dhāti khujjuttarā, kulavaḍḍhanaseṭṭhi kassapo, mahāsenagutto moggallāno, somadattakumāro ānando, sesaparisā buddhaparisā, sutasomarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Cūḷasutasomajātakavaṇṇanā pañcamā

Jātakuddānaṁ:

Suvapaṇḍitajambukakuṇḍalino, varakaññamalambusajātakañca,
Pavaruttamasaṅkhasirīvhayako, sutasomaarindamarājavaro.

Cattālīsanipātavaṇṇanā niṭṭhitā

18. Paṇṇāsanipāto

JA 526: Niḷinikājātakavaṇṇanā

Uddayhate [PTS 5.193] janapado ti idaṁ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṁ ārabba kathesi. Kathento ca taṁ bhikkhuṁ: “Kena ukkaṇṭhāpitosī” ti pucchitvā: “Purāṇadutiyikāyā” ti vutte: “Na esā kho, bhikkhu, idāneva tava anatthakārikā, pubbe pi tvaṁ etaṁ nissāya jhānā parihāyitvā mahāvināsaṁ patto” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto udiccabrāhmaṇamahāsālakule nibbattitvā vayappatto uggahitasippo isipabbajjaṁ pabbijitvā jhānābhiññā nibbattetvā himavantapadese vāsaṁ kappesi. Alambusājātake vuttanayeneva taṁ paṭicca ekā migī gabbhaṁ paṭilabhitvā puttaṁ vijāyi, “isisiṅgo” tvevassa nāmaṁ ahosi. Atha naṁ pitā vayappattaṁ pabbājetvā kasiṇaparikammaṁ uggaṇhāpesi. So nacirasseva jhānābhiññā uppādetvā jhānasukhena kīḷi, ghoratapo paramadhitindriyo ahosi. Tassa sīlatejena sakkassa bhavanaṁ kam pi. Sakko āvajjento taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Upāyenassa sīlaṁ bhindissāmī” ti tīṇi saṁvaccharāni sakalakāsiraṭṭhe vuṭṭhiṁ nivāresi, raṭṭhaṁ aggidaḍḍhaṁ viya ahosi. Sasse asampajjamāne dubbhikkhapīḷitā manussā sannipatitvā rājaṅgaṇe upakkosiṁsu. Atha ne rājā vātapāne ṭhito: “Kiṁ etan”-ti pucchi. “Mahārāja, tīṇi [PTS 5.194] saṁvaccharāni devassa avassantattā sakalaraṭṭhaṁ uddayhati, manussā dukkhitā, devaṁ vassāpehi, devā” ti. Rājā sīlaṁ samādiyitvā uposathaṁ upavasanto pi vassaṁ vassāpetuṁ nāsakkhi.

Tasmiṁ kāle sakko aḍḍharattasamaye tassa sirigabbhaṁ pavisitvā ekobhāsaṁ katvā vehāse aṭṭhāsi. Rājā taṁ disvā: “Kosi tvan”-ti pucchi. “Sakkohamasmī” ti. “Kenatthenāgatosī” ti? “Vassati te, mahārāja, raṭṭhe devo” ti? “Na vassatī” ti. “Jānāsi panassa avassanakāraṇan”-ti? “Na jānāmi, sakkā” ti. “Mahārāja, himavantapadese isisiṅgo nāma tāpaso paṭivasati ghoratapo paramadhitindriyo. So nibaddhaṁ deve vassante kujjhitvā ākāsaṁ olokesi, tasmā devo na vassatī” ti. “Idāni panettha kiṁ kātabban”-ti? “Tassa tape bhinne devo vassissatī” ti. “Ko panassa tapaṁ bhindituṁ samattho” ti? “Dhītā te, mahārāja, niḷinikā samatthā, taṁ pakkosāpetvā ‘asukaṭṭhānaṁ nāma gantvā tāpasassa tapaṁ bhindāhī’ ti pesehī” ti. Evaṁ so rājānaṁ anusāsitvā sakaṭṭhānam-eva agamāsi. Rājā punadivase amaccehi saddhiṁ mantetvā dhītaraṁ pakkosāpetvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Uddayhate janapado, raṭṭhañcā pi vinassati,
Ehi niḷinike gaccha, taṁ me brāhmaṇamānayā ti.

Tattha taṁ me ti taṁ mama anatthakāriṁ brāhmaṇaṁ attano vasaṁ ānehi, kilesarativasenassa sīlaṁ bhindāhīti.

Taṁ sutvā sā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Nāhaṁ dukkhakkhamā rāja, nāhaṁ addhānakovidā,
Kathaṁ ahaṁ gamissāmi, vanaṁ kuñjarasevitan-ti.

Tattha dukkhakkhamā ti ahaṁ, mahārāja, dukkhassa khamā na homi, addhānam-pi na jānāmi, sāhaṁ kathaṁ gamissāmīti.

Tato rājā dve gāthāyo abhāsi:

3. Phītaṁ janapadaṁ gantvā, hatthinā ca rathena ca,
Dārusaṅghāṭayānena, evaṁ gaccha niḷinike.

4. Hatthiassarathe [PTS 5.195] pattī, gacchevādāya khattiye,
Taveva vaṇṇarūpena, vasaṁ tamānayissasī ti.

Tattha dārusaṅghāṭayānenāti, amma, niḷinike na tvaṁ padasā gamissasi, phītaṁ pana subhikkhaṁ khemaṁ attano janapadaṁ hatthivāhanehi ca rathavāhanehi ca gantvā tato param-pi ajjhokāse paṭicchannena vayhādinā udakaṭṭhāne nāvāsaṅkhātena dārusaṅghāṭayānena gaccha. Vaṇṇarūpenā ti evaṁ akilamamānā gantvā tava vaṇṇena ceva rūpasampadāya ca taṁ brāhmaṇaṁ attano vasaṁ ānayissasīti.

Evaṁ so dhītarā saddhiṁ akathetabbam-pi raṭṭhaparipālanaṁ nissāya kathesi. Sāpi: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Athassā sabbaṁ dātabbayuttakaṁ datvā amaccehi saddhiṁ uyyojesi. Amaccā taṁ ādāya paccantaṁ patvā tattha khandhāvāraṁ nivāsāpetvā rājadhītaraṁ ukkhipāpetvā vanacarakena desitena maggena himavantaṁ pavisitvā pubbaṇhasamaye tassa assamapadassa samīpaṁ pāpuṇiṁsu. Tasmiṁ khaṇe bodhisatto puttaṁ assamapade nivāsāpetvā sayaṁ phalāphalatthāya araññaṁ paviṭṭho hoti. Vanacarako sayaṁ assamaṁ agantvā tassa pana dassanaṭṭhāne ṭhatvā niḷinikāya taṁ dassento dve gāthā abhāsi:

5. Kadalīdhajapaññāṇo, ābhujīparivārito,
Eso padissati rammo, isisiṅgassa assamo.

6. Eso aggissa saṅkhāto, eso dhūmo padissati,
Maññe no aggiṁ hāpeti, isisiṅgo mahiddhiko ti.

Tattha kadalīsaṅkhātā dhajā paññāṇaṁ assāti kadalīdhajapaññāṇo. Ābhujīparivārito ti bhujapattavanaparikkhitto. Saṅkhāto ti eso aggi assa isisiṅgassa jhānena saṅkhāto paccakkhagato jalati. Maññe no aggin-ti aggiṁ no hāpeti juhati paricaratīti maññāmi.

Amaccā pi bodhisattassa araññaṁ paviṭṭhavelāya assamaṁ parivāretvā ārakkhaṁ ṭhapetvā rājadhītaraṁ isivesaṁ gāhāpetvā [PTS 5.196] suvaṇṇacīrakena nivāsanapārupanaṁ katvā sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā tantubaddhaṁ cittageṇḍukaṁ gāhāpetvā assamapadaṁ pesetvā sayaṁ bahi rakkhantā aṭṭhaṁsu. Sā tena geṇḍukena kīḷantī caṅkamakoṭiyaṁ otari. Tasmiṁ khaṇe isisiṅgo paṇṇasāladvāre pāsāṇaphalake nisinno hoti. So taṁ āgacchantiṁ disvā bhītatasito uṭṭhāya paṇṇasālaṁ pavisitvā aṭṭhāsi. Sāpissa paṇṇasāladvāraṁ gantvā kīḷi yeva. Satthā tañca tato uttari ca atthaṁ pakāsento tisso gāthā abhāsi:

7. Tañca disvāna āyantiṁ, āmuttamaṇikuṇḍalaṁ,
Isisiṅgo pāvisi bhīto, assamaṁ paṇṇachādanaṁ.

8. Assamassa ca sā dvāre, geṇḍukenassa kīḷati,
Vidaṁsayantī aṅgāni, guyhaṁ pakāsitāni ca.

9. Tañca disvāna kīḷantiṁ, paṇṇasālagato jaṭī,
Assamā nikkhamitvāna, idaṁ vacanamabravī ti.

Tattha geṇḍukenassā ti assa isisiṅgassa assamadvāre geṇḍukena kīḷati. Vidaṁsayantī ti dassentī. Guyhaṁ pakāsitāni cā ti guyhañca rahassaṅgaṁ pakāsitāni ca pākaṭāni mukhahatthādīni. Abravī ti so kira paṇṇasālāya ṭhatvā cintesi: “sacāyaṁ yakkho bhaveyya, paṇṇasālaṁ pavisitvā maṁ murumurāpetvā khādeyya, nāyaṁ yakkho, tāpaso bhavissatī” ti assamā nikkhamitvā pucchanto gāthamāha.

10. Ambho ko nāma so rukkho, yassa tevaṁgataṁ phalaṁ,
Dūre pi khittaṁ pacceti, na taṁ ohāya gacchatī ti.

Tattha yassa tevaṁgataṁ phalan-ti yassa tava rukkhassa evaṁgatikaṁ manoramaṁ phalaṁ. Ko nāma so rukkho ti citrageṇḍukassa adiṭṭhapubbattā: “Rukkhaphalena tena bhavitabban”-ti maññamāno evaṁ pucchati.

Athassa sā rukkhaṁ ācikkhantī gāthamāha.

11. Assamassa mama brahme, samīpe gandhamādane,
Bahavo tādisā rukkhā, yassa tevaṁgataṁ phalaṁ,
Dūre pi khittaṁ pacceti, na maṁ ohāya gacchatī ti.

Tattha [PTS 5.197] samīpe gandhamādane ti gandhamādanapabbate mama assamassa samīpe. Yassa tevaṁgatan-ti yassa evaṁgataṁ, ta-kāro byañjanasandhikaroti.

Iti sā musāvādaṁ abhāsi. Itaro pi saddahitvā: “Tāpaso eso” ti saññāya paṭisanthāraṁ karonto gāthamāha.

12. Etū bhavaṁ assamimaṁ adetu, pajjañca bhakkhañca paṭiccha dammi,
Idamāsanaṁ atra bhavaṁ nisīdatu, ito bhavaṁ mūlaphalāni bhuñjatū ti.

Tattha assamiman-ti assamaṁ imaṁ bhavaṁ pavisatu. Adetū ti yathāsannihitaṁ āhāraṁ paribhuñjatu. Pajjan-ti pādabbhañjanaṁ. Bhakkhan-ti madhuraphalāphalaṁ. Paṭicchā ti paṭiggaṇha. Idamāsanan-ti paviṭṭhakāle evamāha.

Tassā paṇṇasālaṁ pavisitvā kaṭṭhattharaṇe nisīdantiyā suvaṇṇacīrake dvidhā gate sarīraṁ appaṭicchannaṁ ahosi. Tāpaso mātugāmasarīrassa adiṭṭhapubbattā taṁ disvā: “Vaṇṇo eso” ti saññāya evamāha.

13. Kiṁ te idaṁ ūrūnamantarasmiṁ, supicchitaṁ kaṇharivappakāsati,
Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, kose nu te uttamaṅgaṁ paviṭṭhan-ti.

Tattha supicchitan-ti dvinnaṁ ūrūnaṁ samāgamakāle suphusitaṁ sippipuṭamukhasaṇṭhānaṁ. Subhalakkhaṇena hi asamannāgatāya taṁ ṭhānaṁ āvāṭadhātukaṁ hoti, samannāgatāya abbhunnataṁ sippipuṭamukhasaṇṭhānaṁ. Kaṇharivappakāsatī ti ubhosu passesu kāḷakaṁ viya khāyati. Kose nu te uttamaṅgaṁ paviṭṭhan-ti tava uttamaṅgaṁ liṅgasaṇṭhānaṁ na paññāyati, kiṁ nu taṁ tava sarīrasaṅkhāte kose paviṭṭhanti pucchati.

Atha naṁ sā vañcayantī gāthādvayamāha.

14. Ahaṁ vane mūlaphalesanaṁ caraṁ, āsādayiṁ acchaṁ sughorarūpaṁ,
So [PTS 5.198] maṁ patitvā sahasājjhapatto, panujja maṁ abbahi uttamaṅgaṁ.

15. Svāyaṁ vaṇo khajjati kaṇḍuvāyati, sabbañca kālaṁ na labhāmi sātaṁ,
Paho bhavaṁ kaṇḍumimaṁ vinetuṁ, kurutaṁ bhavaṁ yācito brāhmaṇatthan-ti.

Tattha āsādayin-ti ghaṭṭesiṁ, āgacchantaṁ disvā leḍḍunā paharinti attho. Patitvā ti upadhāvitvā. Sahasājjhappatto ti mamaṁ sahasā ajjhappatto sampatto. Panujjā ti atha maṁ potetvā. Abbahī ti mukhena mama uttamaṅgaṁ luñcitvā pakkāmi, tato paṭṭhāya imasmiṁ ṭhāne vaṇo jāto. Svāyan-ti so ayaṁ tato paṭṭhāya mayhaṁ vaṇo khajjati ceva kaṇḍuvañca karoti, tappaccayā sāhaṁ sabbakālaṁ kāyikacetasikasukhaṁ na labhāmi. Paho ti pahu samattho. Brāhmaṇatthan-ti bhavaṁ mayā yācito imaṁ brāhmaṇassa atthaṁ karotu, idaṁ me dukkhaṁ harāhīti vadati.

So tassā musāvādaṁ: “Sabhāvo” ti saddahitvā: “Sace te evaṁ sukhaṁ hoti, karissāmī” ti taṁ padesaṁ oloketvā anantaraṁ gāthamāha.

16. Gambhīrarūpo te vaṇo salohito, apūtiko vaṇagandho mahā ca,
Karomi te kiñci kasāyayogaṁ, yathā bhavaṁ paramasukhī bhaveyyā ti.

Tattha salohito ti rattobhāso. Apūtiko ti pūtimaṁsarahito. Vaṇagandho ti thokaṁ duggandho. Kasāyayogan-ti ahaṁ keci rukkhakasāye gahetvā tava ekaṁ kasāyayogaṁ karomīti.

Tato niḷinikā gāthamāha

17. Na mantayogā na kasāyayogā, na osadhā brahmacāri kamanti,
Yaṁ te mudu tena vinehi kaṇḍuṁ, yathā ahaṁ paramasukhī bhaveyyan-ti.

Tattha [PTS 5.199] kamantīti, bho brahmacāri, imasmiṁ mama vaṇe neva mantayogā, na kasāyayogā, na pupphaphalādīni osadhāni kamanti, anekavāraṁ katehi pi tehi etassa phāsukabhāvo na bhūtapubbo. Yaṁ pana te etaṁ mudu aṅgajātaṁ, tena ghaṭṭiyamānasseva tassa kaṇḍu na hoti, tasmā tena vinehi kaṇḍunti.

So: “Saccaṁ eso bhaṇatī” ti sallakkhetvā: “Methunasaṁsaggena sīlaṁ bhijjati, jhānaṁ antaradhāyatī” ti ajānanto mātugāmassa adiṭṭhapubbattā methunadhammassa ca ajānanabhāvena: “Bhesajjan”-ti vadantiyā tāya methunaṁ paṭisevi. Tāvadevassa sīlaṁ bhijji, jhānaṁ parihāyi. So dve tayo vāre saṁsaggaṁ katvā kilanto hutvā nikkhamitvā saraṁ oruyha nhatvā paṭippassaddhadaratho āgantvā paṇṇasālāyaṁ nisīditvā puna pi taṁ: “Tāpaso” ti maññamāno vasanaṭṭhānaṁ pucchanto gāthamāha.

18. Ito nu bhoto katamena assamo, kacci bhavaṁ abhiramasi araññe,
Kacci nu te mūlaphalaṁ pahūtaṁ, kacci bhavantaṁ na vihiṁsanti vāḷā ti.

Tattha katamenā ti ito katamena disābhāgena bhoto assamo. Bhavan-ti ālapanametaṁ.

Tato niḷinikā catasso gāthāyo abhāsi:

19. Ito ujuṁ uttarāyaṁ disāyaṁ, khemā nadī himavatā pabhāvī,
Tassā tīre assamo mayha rammo, aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe.

20. Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo, uddālakā pāṭaliyo ca phullā,
Samantato kimpurisābhigītaṁ, aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe.

21. Tālā ca mūlā ca phalā ca mettha, vaṇṇena gandhena upetarūpaṁ,
Taṁ [PTS 5.200] bhūmibhāgehi upetarūpaṁ, aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe.

22. Phalā ca mūlā ca pahūtamettha, vaṇṇena gandhena rasenupetā,
Āyanti ca luddakā taṁ padesaṁ, mā me tato mūlaphalaṁ ahāsun-ti.

Tattha uttarāyan-ti uttarāya. Khemā ti evaṁnāmikā nadī. Himavatā pabhāvī ti himavantato pavattati. Aho ti patthanatthe nipāto. Uddālakā ti vātaghātakā. Kimpurisābhigītan-ti samantato parivāretvā madhurasaddena gāyantehi kimpurisehi abhigītaṁ. Tālā ca mūlā ca phalā ca metthā ti ettha mama assame pāsādikā tālarukkhā ca tesaññeva vaṇṇagandhādisampannā kandasaṅkhātā mūlā ca phalā ca. Pahūtametthā ti nānārukkhaphalā ca rukkhavallimūlā ca pahūtā ettha. Mā me tato ti taṁ mama assamapadaṁ sambahulā luddakā āgacchanti, mayā cettha āharitvā ṭhapitaṁ bahu madhurasamūlaphalāphalaṁ atthi, te mayi cirāyante mūlaphalāphalaṁ hareyyuṁ. Te tato mama mūlaphalāphalaṁ mā hariṁsu, tasmā sace pi mayā saddhiṁ āgantukāmo, ehi, no ce, ahaṁ gamissāmīti āha.

Taṁ sutvā tāpaso yāva pitu āgamanā adhivāsāpetuṁ gāthamāha.

23. Pitā mamaṁ mūlaphalesanaṁ gato, idāni āgacchati sāyakāle,
Ubho va gacchāmase assamaṁ taṁ, yāva pitā mūlaphalato etū ti.

Tattha ubho va gacchāmase ti mama pitu ārocetvā ubho va gamissāma.

Tato sā cintesi: “ayaṁ tāva araññeva vaḍḍhitabhāvena mama itthibhāvaṁ na jānāti, pitā panassa maṁ disvāva jānitvā ‘tvaṁ idha kiṁ karosī’ ti kājakoṭiyā paharitvā sīsam-pi me bhindeyya, tasmiṁ anāgate yeva mayā gantuṁ vaṭṭati, āgamanakammam-pi me niṭṭhitan”-ti. Sā tassa āgamanūpāyaṁ ācikkhantī itaraṁ gāthamāha.

24. Aññe [PTS 5.201] bahū isayo sādhurūpā, rājīsayo anumagge vasanti,
Te yeva pucchesi mamassamaṁ taṁ, te taṁ nayissanti mamaṁ sakāse ti.

Tattha rājīsayo ti, samma, mayā na sakkā cirāyituṁ, aññe pana sādhusabhāvā rājisayo ca brāhmaṇisayo ca anumagge mama assamamaggapasse vasanti, ahaṁ tesaṁ ācikkhitvā gamissāmi, tvaṁ te puccheyyāsi, te taṁ mama santikaṁ nayissantīti.

Evaṁ sā attano palāyanūpāyaṁ katvā paṇṇasālato nikkhamitvā taṁ olokentameva: “Tvaṁ nivattā” ti vatvā āgamanamaggeneva amaccānaṁ santikaṁ agamāsi. Te taṁ gahetvā khandhāvāraṁ gantvā anupubbena bārāṇasiṁ pāpuṇiṁsu. Sakko pi taṁ divasam-eva tussitvā sakalaraṭṭhe devaṁ vassāpesi, tato subhikkhaṁ janapadaṁ ahosi. Isisiṅgatāpasassa pi tāya pakkantamattāya eva kāye ḍāho uppajji. So kampanto paṇṇasālaṁ pavisitvā vākacīraṁ pārupitvā socanto nipajji. Bodhisatto sāyaṁ āgantvā puttaṁ apassanto: “Kahaṁ nu kho gato” ti kājaṁ otāretvā paṇṇasālaṁ pavisitvā taṁ nipannakaṁ disvā: “Tāta, kiṁ karosī” ti piṭṭhiṁ parimajjanto tisso gāthā abhāsi:

25. Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamābhataṁ,
Aggī pi te na hāpito, kiṁ nu mando va jhāyasi.

26. Bhinnāni kaṭṭhāni huto ca aggi, tapanī pi te samitā brahmacārī,
Pīṭhañca mayhaṁ udakañca hoti, ramasi tuvaṁ brahmabhūto puratthā.

27. Abhinnakaṭṭhosi anābhatodako, ahāpitaggīsi asiddhabhojano,
Na me tuvaṁ ālapasī mamajja, naṭṭhaṁ nu kiṁ cetasikañca dukkhan-ti.

Tattha [PTS 5.202] bhinnānī ti araññato uddhaṭāni. Na hāpito ti na jalito. Bhinnānī ti pubbe tayā mamāgamanavelāya kaṭṭhāni uddhaṭāneva honti. Huto ca aggī ti aggi ca huto hoti. Tapanī ti visibbanaaggisaṅkhātā tapanī pi te samitāva sayam-eva saṁvidahitāva hoti. Pīṭhan-ti mama āsanatthāya pīṭhañca paññattam-eva hoti. Udakañcā ti pādadhovanaudakam-pi upaṭṭhāpitam-eva hoti. Brahmabhūto ti tuvam-pi ito puratthā seṭṭhabhūto imasmiṁ assame abhiramasi. Abhinnakaṭṭhosī ti so dāni ajja anuddhaṭakaṭṭhosi. Asiddhabhojano ti na te kiñci amhākaṁ kandamūlaṁ vā paṇṇaṁ vā seditaṁ. Mamajjāti, mama putta, ajja na me tvaṁ ālapasi. Naṭṭhaṁ nu kin-ti kiṁ nu te naṭṭhaṁ vā, kiṁ cetasikaṁ vā dukkhaṁ, akkhāhi me nipannakāraṇanti pucchati.

So pitu vacanaṁ sutvā taṁ kāraṇaṁ kathento āha:

28. Idhāgamā jaṭilo brahmacārī, sudassaneyyo sutanū vineti,
Nevā tidīgho na panātirasso, sukaṇhakaṇhacchadanehi bhoto.

29. Amassujāto apurāṇavaṇṇī, ādhārarūpañca panassa kaṇṭhe,
Dve yamā gaṇḍā ure sujātā, suvaṇṇatindukanibhā pabhassarā.

30. Mukhañca tassa bhusadassaneyyaṁ, kaṇṇesu lambanti ca kuñcitaggā,
Te jotare carato māṇavassa, suttañca yaṁ saṁyamanaṁ jaṭānaṁ.

31. Aññā ca tassa saṁyamāni catasso, nīlā pītā lohitikā ca setā,
Tā piṁsare carato māṇavassa, tiriṭisaṅghāriva pāvusamhi.

32. Na mikhalaṁ muñjamayaṁ dhāreti, na santhare no pana pabbajassa,
[PTS 5.203] jotare jaghanantare vilaggā, sateratā vijjurivantalikkhe.

33. Akhīlakāni ca avaṇṭakāni, heṭṭhā nabhyā kaṭisamohitāni,
Aghaṭṭitā niccakīḷaṁ karonti, haṁ tāta kiṁrukkhaphalāni tāni.

34. Jaṭā ca tassa bhusadassaneyyā, parosataṁ vellitaggā sugandhā,
Dvedhā siro sādhu vibhattarūpo, aho nu kho mayha tathā jaṭāssu.

35. Yadā ca so pakirati tā jaṭāyo, vaṇṇena gandhena upetarūpā,
Nīluppalaṁ vātasameritaṁva, tatheva saṁvāti panassamo ayaṁ.

36. Paṅko ca tassa bhusadassaneyyo, netādiso yādiso mayhaṁ kāye,
So vāyati erito mālutena, vanaṁ yathā aggagimhe suphullaṁ.

37. Nihanti so rukkhaphalaṁ pathabyā, sucittarūpaṁ ruciraṁ dassaneyyaṁ,
Khittañca tassa punarehi hatthaṁ, haṁ tāta kiṁrukkhaphalaṁ nu kho taṁ.

38. Dantā ca tassa bhusadassaneyyā, suddhā samā saṅkhavarūpapannā,
Mano pasādenti vivariyamānā, na hi nūna so sākamakhādi tehi.

39. Akakkasaṁ aggaḷitaṁ muhuṁ muduṁ, ujuṁ anuddhataṁ acapalamassa bhāsitaṁ,
Rudaṁ [PTS 5.204] manuññaṁ karavīkasussaraṁ, hadayaṅgamaṁ rañjayateva me mano.

40. Bindussaro nātivisaṭṭhavākyo, na nūna sajjhāyamatippayutto,
Icchāmi bho taṁ punadeva daṭṭhuṁ, mitto hi me māṇavohu puratthā.

41. Susandhi sabbattha vimaṭṭhimaṁ vaṇaṁ, puthū sujātaṁ kharapattasannibhaṁ,
Teneva maṁ uttariyāna māṇavo, vivaritaṁ ūruṁ jaghanena piḷayi.

42. Tapanti ābhanti virocare ca, sateratā vijjurivantalikkhe,
Bāhā mudū añjanalomasādisā, vicitravaṭṭaṅgulikāssa sobhare.

43. Akakkasaṅgo na ca dīghalomo, nakhāssa dīghā api lohitaggā,
Mudūhi bāhāhi palissajanto, kalyāṇarūpo ramayaṁ upaṭṭhahi.

44. Dumassa tūlūpanibhā pabhassarā, suvaṇṇakambutalavaṭṭasucchavi,
Hatthā mudū tehi maṁ samphusitvā, ito gato tena maṁ dahanti tāta.

45. Na nūna so khārividhaṁ ahāsi, na nūna so kaṭṭhāni sayaṁ abhañji,
Na nūna so hanti dume kuṭhāriyā, na hissa hatthesu khilāni atthi.

46. Accho ca kho tassa vaṇaṁ akāsi, so maṁbravi ‘sukhitaṁ maṁ karohi’,
Tāhaṁ [PTS 5.205] kariṁ tena mamāsi sokhyaṁ, so cabravi ‘sukhitosmī’ ti brahme.

47. Ayañca te māluvapaṇṇasanthatā, vikiṇṇarūpāva mayā ca tena ca,
Kilantarūpā udake ramitvā, punappunaṁ paṇṇakuṭiṁ vajāma.

48. Na majja mantā paṭibhanti tāta, na aggihuttaṁ na pi yaññatantaṁ,
Na cā pi te mūlaphalāni bhuñje, yāva na passāmi taṁ brahmacāriṁ.

49. Addhā pajānāsi tuvam-pi tāta, yassaṁ disaṁ vasate brahmacārī,
Taṁ maṁ disaṁ pāpaya tāta khippaṁ, mā te ahaṁ amarimassamamhi.

50. Vicitraphullañhi vanaṁ sutaṁ mayā, dijābhighuṭṭhaṁ dijasaṅghasevitaṁ,
Taṁ maṁ vanaṁ pāpaya tāta khippaṁ, purā te pāṇaṁ vijahāmi assame ti.

Tattha idhāgamāti, tāta, imaṁ assamapadaṁ āgato. Sudassaneyyo ti suṭṭhu dassaneyyo. Sutanū ti suṭṭhu tanuko nātikiso nātithūlo. Vinetī ti attano sarīrappabhāya assamapadaṁ ekobhāsaṁ viya vineti pūreti. Sukaṇhakaṇhacchadanehi bhoto ti, tāta, tassa bhoto sukaṇhehi kaṇhacchadanehi bhamaravaṇṇehi kesehi sukaṇhasīsaṁ sumajjitamaṇimayaṁ viya khāyati. Amassūjāto ti na tāvassa massu jāyati, taruṇo yeva. Apurāṇavaṇṇī ti acirapabbajito. Ādhārarūpañca panassa kaṇṭhe ti kaṇṭhe ca panassa amhākaṁ bhikkhābhājanaṭṭhapanaṁ pattādhārasadisaṁ piḷandhanaṁ atthīti muttāhāraṁ sandhāya vadati. Gaṇḍā ti thane sandhāyāha. Ure sujātā ti uramhi sujātā. “Urato” ti pi pāṭho. Pabhassarā ti pabhāsampannā. “Pabhāsare” ti pi pāṭho, obhāsantī ti attho.

Bhusadassaneyyan-ti ativiya dassanīyaṁ. Kuñcitaggā ti sīhakuṇḍalaṁ sandhāya vadati. Suttañcā ti yaṁ tassa jaṭābandhanasuttaṁ, tam-pi jotati pabhaṁ muñcati. “Saṁyamāni catasso” ti iminā maṇisuvaṇṇapavāḷarajatamayāni cattāri piḷandhanāni dasseti [PTS 5.206]. Tā piṁsare ti tāni piḷandhanāni pāvusamhi pavuṭṭhe deve tiriṭisaṅghā viya viravanti. Mikhalan-ti mekhalaṁ, ayam-eva vā pāṭho. Idaṁ nivatthakañcanacīrakaṁ sandhāyāha. Na santhare ti na vāke. Idaṁ vuttaṁ hoti: tāta, yathā mayaṁ tiṇamayaṁ vā vākamayaṁ vā cīrakaṁ dhārema, na tathā so, so pana suvaṇṇacīrakaṁ dhāretīti. Akhīlakānī ti atacāni nippaṇṇāni. Kaṭisamohitānī ti kaṭiyaṁ baddhāni. Niccakīḷaṁ karontī ti aghaṭṭitāni pi niccakālaṁ kīḷāyanti. Haṁ, tātā ti hambho, tāta. Kiṁ rukkhaphalāni tānī ti tāni tassa māṇavassa suttāruḷhāni kaṭiyaṁ baddhāni katararukkhaphalāni nāmāti maṇisaṅghāṭiṁ sandhāyāha.

Jaṭā ti jaṭāmaṇḍalākārena baddharatanamissakakesavaṭṭiyo sandhāyāha. Vellitaggā ti kuñcitaggā. Dvedhāsiro ti tassa sīsaṁ dvedhā katvā baddhānaṁ jaṭānaṁ vasena suṭṭhu vibhattarūpaṁ. Tathā ti yathā tassa māṇavassa jaṭā, tathā tumhehi mama na baddhā, aho vata mama pi tathā assūti patthento āha. Upetarūpā ti upetasabhāvā. Vātasameritaṁvā ti yathā nāma nīluppalaṁ vātena samīritaṁ, tatheva ayaṁ imasmiṁ vanasaṇḍe assamo saṁvāti. Netādiso ti, tāta, yādiso mama kāye paṅko, netādiso tassa sarīre. So hi dassanīyo ceva sugandho ca. Aggagimhe ti vasantasamaye.

Nihantī ti paharati. Kiṁ rukkhaphalaṁ nu kho tan-ti katararukkhassa nu kho taṁ phalaṁ. Saṅkhavarūpapannā ti sudhotasaṅkhapaṭibhāgā. Na hi nūna so sākamakhādi tehī ti na nūna so māṇavo mayaṁ viya tehi dantehi rukkhapaṇṇāni ceva mūlaphalāphalāni ca khādi. Amhākañhi tāni khādantānaṁ sabalā paṇṇavaṇṇā dantāti dīpeti.

Akakkasanti, tāta, tassa bhāsitaṁ apharusaṁ agaḷitaṁ, punappunaṁ vadantassā pi madhuratāya muhuṁ muduṁ, apamussatāya ujuṁ, avikkhittatāya anuddhaṭaṁ, patiṭṭhitatāya acapalaṁ. Rudan-ti bhāsamānassa sarasaṅkhātaṁ rudam-pi manoharaṁ karavīkassa viya sussaraṁ sumadhuraṁ. Rañjayatevā ti mama mano rañjati yeva. Bindussaro ti piṇḍitassaro. Māṇavohū ti so hi māṇavo puratthā mama mitto ahu.

Susandhi sabbattha vimaṭṭhimaṁ vaṇan-ti tāta tassa māṇavassa ūrūnaṁ antare ekaṁ vaṇaṁ atthi, taṁ susandhi suphusitaṁ sippipuṭamukhasadisaṁ, sabbattha vimaṭṭhaṁ samantato maṭṭhaṁ. Puthū ti mahantaṁ. Sujātan-ti susaṇṭhitaṁ. Kharapattasannibhan-ti [PTS 5.207] supupphitapadumamakuḷasannibhaṁ. Uttariyānā ti uttaritvā avattharitvā. Piḷayī ti pīḷesi. Tapantī ti tassa māṇavassa sarīrato niccharantā suvaṇṇavaṇṇaraṁsiyo jalanti obhāsanti virocanti ca. Bāhā ti bāhāpissa mudū. Añjanalomasādisā ti añjanasadisehi lomehi samannāgatā. Vicitravaṭṭaṅgulikāssa sobhare ti hatthāpissa varalakkhaṇavicitrāhi pavālaṅkurasadisāhi vaṭṭaṅgulīhi samannāgatā sobhanti.

Akakkasaṅgo ti kacchupīḷakādirahitaaṅgapaccaṅgo. Ramayaṁ upaṭṭhahī ti maṁ ramayanto upaṭṭhahi paricari. Tūlūpanibhā ti mudubhāvassa upamā. Suvaṇṇakambutalavaṭṭasucchavī ti suvaṇṇamayaṁ ādāsatalaṁ viya vaṭṭā ca succhavi ca, parimaṇḍalatalā ceva sundaracchavi cā ti attho. Samphusitvā ti suṭṭhu phusitvā attano hatthasamphassaṁ mama sarīre pharāpetvā. Ito gato ti mama olokentasseva ito gato. Tena maṁ dahantī ti tena tassa hatthasamphassena idāni maṁ dahanti. Tathā hi tassa gatakālato paṭṭhāya mama sarīre ḍāho uṭṭhito, tenamhi domanassappatto nipannoti.

Na nūna so khārividhanti, tāta, nūna so māṇavo na khāribhāraṁ ukkhipitvā vicari. Khilānī ti kilāni, “ayam-eva vā pāṭho. Sokhyan-ti sukhaṁ. Māluvapaṇṇasanthatā vikiṇṇarūpāvāti, tāta, ayaṁ tava māluvapaṇṇasanthatā ajja mayā ca tena ca aññamaññaṁ parāmasanāliṅganavasena parivattantehi vikiṇṇā viya ākulabyākulā jātā. Punappunaṁ paṇṇakuṭiṁ vajāmāti, tāta, ahañca so ca abhiramitvā kilantarūpā paṇṇasālato nikkhamitvā udakaṁ pavisitvā ramitvā vigatadarathā punappunaṁ imam-eva kuṭiṁ pavisāmāti vadati.

Na majja mantā ti ajja mama tassa gatakālato paṭṭhāya neva mantā paṭibhanti na upaṭṭhahanti na ruccanti. Na aggihuttaṁ na pi yaññatantan-ti mahābrahmuno ārādhanatthāya kattabbahomavidhūpanādiyaññakiriyā pi me na paṭibhāti na upaṭṭhāti na ruccati. Na cā pi te ti tayā ābhatamūlaphalāphalāni pi na bhuñjāmi. Yassaṁ disan-ti yassaṁ disāyaṁ. Vanan-ti tassa māṇavassa assamaṁ parivāretvā ṭhitavananti.

Tassevaṁ vilapantassa taṁ vilāpaṁ sutvā mahāsatto: “Ekāya itthiyā imassa sīlaṁ bhinnaṁ bhavissatī” ti ñatvā taṁ ovadanto cha gāthāyo abhāsi:

51. Imasmāhaṁ jotirase vanamhi, gandhabbadevaccharasaṅghasevite,
Isīnamāvāse [PTS 5.208] sanantanamhi, netādisaṁ aratiṁ pāpuṇetha.

52. Bhavanti mittāni atho na honti, ñātīsu mittesu karonti pemaṁ,
Ayañca jammo kissa vā niviṭṭho, yo neva jānāti ‘kutomhi āgato’.

53. Saṁvāsena hi mittāni, sandhīyanti punappunaṁ,
Sveva mitto asaṁgantu, asaṁvāsena jīrati.

54. Sace tuvaṁ dakkhasi brahmacāriṁ, sace tuvaṁ sallape brahmacārinā,
Sampannasassaṁva mahodakena, tapoguṇaṁ khippamimaṁ pahissasi.

55. Puna pi ce dakkhasi brahmacāriṁ, puna pi ce sallape brahmacārinā,
Sampannasassaṁva mahodakena, usmāgataṁ khippamimaṁ pahissasi.

56. Bhūtāni hetāni caranti tāta, virūparūpena manussaloke,
Na tāni sevetha naro sapañño, āsajja naṁ nassati brahmacārī ti.

Tattha imasmā ti imasmiṁ. Han-ti nipātamattaṁ. Jotirase ti hūyamānassa jotino raṁsiobhāsite. Sanantanamhī ti porāṇake. Pāpuṇethā ti pāpuṇeyya. Idaṁ vuttaṁ hoti: tāta, evarūpe vane vasanto yaṁ aratiṁ tvaṁ patto, etādisaṁ na pāpuṇeyya paṇḍito kulaputto, pattuṁ nārahatī ti attho.

“Bhavantī” ti imaṁ gāthaṁ mahāsatto antogatam-eva bhāsati. Ayamettha adhippāyo: loke sattānaṁ mittāni nāma honti pi na honti pi tattha yesaṁ honti, te attano ñātīsu ca mittesu ca pemaṁ karonti. Ayañca jammo ti migasiṅgo lāmako. Kissa vā niviṭṭho ti kena nāma kāraṇena tasmiṁ mātugāme mittasaññāya niviṭṭho, so migiyā kucchismiṁ nibbattitvā araññe vaḍḍhitattā: “Kutomhi āgato” ti attano āgataṭṭhānamattam-pi [PTS 5.209] na jānāti, pageva ñātimitteti.

Punappunanti, tāta, mittāni nāma punappunaṁ saṁvāsena saṁsevanena sandhīyanti ghaṭīyanti. Sveva mitto ti so eva mitto asaṁgantu asamāgacchantassa purisassa tena asamāgamasaṅkhātena asaṁvāsena jīrati vinassati. Sace ti tasmā, tāta, sace tvaṁ puna pi taṁ dakkhasi, tena vā sallapissasi, atha yathā nāma nipphannasassaṁ mahoghena harīyati, evaṁ imaṁ attano tapoguṇaṁ pahissasi hāressasī ti attho. Usmāgatan-ti samaṇatejaṁ.

Virūparūpenā ti vividharūpena. Idaṁ vuttaṁ hoti: tāta, manussalokasmiñhi etāni yakkhinisaṅkhātāni bhūtāni vividharūpapaṭicchannena attano rūpena attano vasaṁ gate khādituṁ caranti, tāni sapañño naro na sevetha. Tādisañhi bhūtaṁ āsajja naṁ patvā nassati brahmacārī, diṭṭhosi tāya yakkhiniyā na khāditoti puttaṁ ovadi.

So pitu kathaṁ sutvā: “Yakkhinī kira sā” ti bhīto cittaṁ nivattetvā: “Tāta, etto na gamissāmi, khamatha me” ti khamāpesi. So pi naṁ samassāsetvā: “Ehi tvaṁ, māṇava, mettaṁ bhāvehi, karuṇaṁ, muditaṁ, upekkhan”-ti brahmavihārabhāvanaṁ ācikkhi. So tathā paṭipajjitvā puna jhānābhiññā nibbattesi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā niḷinikā purāṇadutiyikā ahosi, isisiṅgo ukkaṇṭhitabhikkhu, pitā pana aham-eva ahosinti.

Niḷinikājātakavaṇṇanā paṭhamā

JA 527: Ummādantījātakavaṇṇanā

Nivesanaṁ kassanudaṁ sunandā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kirekadivasaṁ sāvatthiyaṁ piṇḍāya caranto ekaṁ alaṅkatapaṭiyattaṁ uttamarūpadharaṁ itthiṁ oloketvā paṭibaddhacitto hutvā cittaṁ nivattetuṁ asakkonto vihāram-eva āgantvā tato paṭṭhāya sallaviddho viya rāgāturo bhantamigapaṭibhāgo kiso dhamanīsanthatagatto uppaṇḍuppaṇḍukajāto anabhirato ekiriyāpathe pi cittassādaṁ alabhanto ācariyavattādīni pahāya uddesaparipucchākammaṭṭhānānuyogarahito vihāsi. So sahāyabhikkhūhi: “Pubbe tvaṁ, āvuso, santindriyo vippasannamukhavaṇṇo, idāni no tathā, kiṁ [PTS 5.210] nu kho kāraṇan”-ti puṭṭho, “āvuso, anabhiratomhī” ti āha. Atha naṁ te: “Abhiramāvuso, sāsane, buddhuppādo nāma dullabho, tathā saddhammassavanaṁ manussapaṭilābho ca, so tvaṁ manussapaṭilābhaṁ paṭilabhitvā dukkhassantakiriyaṁ patthayamāno assumukhaṁ ñātijanaṁ pahāya saddhāya pabbajitvā kiṁkāraṇā kilesavasaṁ yāsi, kilesā nāmete gaṇḍuppādakapāṇakaṁ upādāya sabbabālajanasādhāraṇā, ye tesaṁ vatthubhūtā, te pi appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā, maṁsapesūpamā kāmā, tiṇukkūpamā kāmā, aṅgārakāsūpamā kāmā, supinakūpamā kāmā, yācitakūpamā kāmā, rukkhaphalūpamā kāmā, asisūnūpamā kāmā, sattisūlūpamā kāmā, sappasirūpamā kāmā, aggikkhandhūpamā kāmā, tvaṁ nāma evarūpe buddhasāsane pabbajitvā evaṁ anatthakārakānaṁ kilesānaṁ vasaṁ gatosī” ti ovaditvā attano kathaṁ gāhāpetuṁ asakkontā satthu santikaṁ dhammasabhaṁ netvā: “Kiṁ, bhikkhave, anicchamānakaṁ bhikkhuṁ ānayitthā” ti vutte, “bhante, ayaṁ kira bhikkhu ukkaṇṭhito” ti āhaṁsu. Satthā: “Saccaṁ kirā” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Bhikkhu porāṇakapaṇḍitā rajjaṁ anusāsantā pi kilese uppanne tassa vasaṁ agantvā cittaṁ nivāretvā na ayuttakaṁ kariṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte siviraṭṭhe ariṭṭhapuranagare sivi nāma rājā rajjaṁ kāresi. Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiṁ nibbatti, “sivikumāro” tvevassa nāmaṁ kariṁsu. Senāpatissa pi putto jāyi, “abhipārako” tissa nāmaṁ kariṁsu. Te ubho pi sahāyā hutvā abhivaḍḍhantā soḷasavassikā hutvā takkasilaṁ gantvā sippaṁ uggaṇhitvā āgamiṁsu. Rājā puttassa rajjaṁ adāsi. So pi abhipārakaṁ senāpatiṭṭhāne ṭhapetvā dhammena rajjaṁ kāresi. Tasmiṁ yeva nagare tiriṭivacchassa nāma asītikoṭivibhavassa seṭṭhino dhītā nibbatti uttamarūpadharā sobhaggappattā subhalakkhaṇena samannāgatā, tassā nāmaggahaṇadivase: “Ummādantī” ti nāmaṁ kariṁsu. Sā soḷasavassikakāle atikkantamānusavaṇṇā devaccharā viya abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā ahosi. Ye ye puthujjanā taṁ passanti, te te sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkontā [PTS 5.211] surāpānamadamattā viya kilesamadena mattā hutvā satiṁ paccupaṭṭhāpetuṁ samatthā nāma nāhesuṁ.

Athassā pitā tiriṭivaccho rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Deva, mama gehe itthiratanaṁ uppannaṁ, rañño va anucchavikaṁ, lakkhaṇapāṭhake brāhmaṇe pesetvā taṁ vīmaṁsāpetvā yathāruci karohī” ti āha. Rājā: “Sādhū” ti vatvā brāhmaṇe pesesi. Te seṭṭhigehaṁ gantvā katasakkārasammānā pāyāsaṁ paribhuñjiṁsu. Tasmiṁ khaṇe ummādantī sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā tesaṁ santikaṁ agamāsi. Te taṁ disvā satiṁ paccupaṭṭhāpetuṁ asakkontā kilesamadamattā hutvā attano vippakatabhojanabhāvaṁ na jāniṁsu. Ekacce ālopaṁ gahetvā: “Bhuñjissāmā” ti saññāya sīse ṭhapesuṁ, ekacce upakacchantare khipiṁsu, ekacce bhittiṁ pahariṁsu, sabbeva ummattakā ahesuṁ. Sā te disvā: “Ime kira mama lakkhaṇaṁ vīmaṁsissanti, gīvāyaṁ ne gahetvā nīharathā” ti nīharāpesi. Te maṅkubhūtā rājanivesanaṁ gantvā ummādantiyā kuddhā: “Deva, sā itthī kāḷakaṇṇī, na tumhākaṁ anucchavikā” ti vadiṁsu. Rājā: “Kāḷakaṇṇī kirā” ti na taṁ āṇāpesi. Sā taṁ pavattiṁ sutvā: “Ahaṁ kira kāḷakaṇṇīti raññā na gahitā, kāḷakaṇṇiyo nāma na evarūpā hontī” ti vatvā: “Hotu, sace pana taṁ rājānaṁ passissāmi, jānissāmī” ti tasmiṁ āghātaṁ bandhi. Atha naṁ pitā abhipārakassa adāsi, sā tassa piyā ahosi manāpā.

Kassa pana kammassa nissandena sā evaṁ abhirūpā ahosīti? Rattavatthadānassa nissandenāti. Sā kira atīte bārāṇasiyaṁ daliddakule nibbattitvā ussavadivase puññasampannā itthiyo kusumbharattavatthaṁ nivāsetvā alaṅkatā kīḷantiyo disvā tādisaṁ vatthaṁ nivāsetvā kīḷitukāmā hutvā mātāpitūnaṁ ārocetvā tehi, “amma, mayaṁ daliddā, kuto no evarūpaṁ vatthan”-ti vutte: “Tena hi maṁ ekasmiṁ aḍḍhakule bhatiṁ kātuṁ anujānātha, te mama guṇaṁ ñatvā dassantī” ti vatvā tehi [PTS 5.212] anuññātā ekaṁ kulaṁ upasaṅkamitvā: “Kusumbharattavatthena bhatiṁ karomī” ti āha. Atha naṁ te: “Tīṇi saṁvaccharāni kamme kate tava guṇaṁ ñatvā dassāmā” ti vadiṁsu. Sā: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā kammaṁ paṭipajji. Te tassā guṇaṁ ñatvā aparipuṇṇesu yeva tīsu saṁvaccharesu tassā ghanakusumbharattavatthena saddhiṁ aññam-pi vatthaṁ datvā: “Tava sahāyikāhi saddhiṁ gantvā nhatvā nivāsehī” ti taṁ pesayiṁsu. Sā sahāyikā ādāya gantvā rattavatthaṁ nadītīre ṭhapetvā nhāyi.

Tasmiṁ khaṇe eko kassapadasabalassa sāvako acchinnacīvaro sākhābhaṅgaṁ nivāsetvā ca pārupitvā ca taṁ padesaṁ pāpuṇi. Sā taṁ disvā: “Ayaṁ bhadanto acchinnacīvaro bhavissati, pubbe pi adinnabhāvena me nivāsanaṁ dullabhaṁ jātan”-ti taṁ vatthaṁ dvidhā phāletvā: “Ekaṁ koṭṭhāsaṁ ayyassa dassāmī” ti cintetvā uttaritvā attano nivāsanaṁ nivāsetvā: “Tiṭṭhatha, bhante” ti vatvā theraṁ vanditvā rattavatthaṁ majjhe phāletvā tassekaṁ koṭṭhāsaṁ adāsi. So ekamante paṭicchanne ṭhatvā sākhābhaṅgaṁ chaḍḍetvā tassekaṁ kaṇṇaṁ nivāsetvā ekaṁ pārupitvā nikkhami. Athassa vatthobhāsena sakalasarīraṁ taruṇasūriyo viya ekobhāsaṁ ahosi. Sā taṁ disvā: “Mayhaṁ ayyo paṭhamaṁ na sobhati, idāni taruṇasūriyo viya virocati, idam-pi etasseva dassāmī” ti dutiyam-pi koṭṭhāsaṁ datvā: “Bhante, ahaṁ bhave bhave vicarantī uttamarūpadharā bhaveyyaṁ, maṁ disvā koci puriso sakabhāvena saṇṭhātuṁ mā asakkhi, mayā abhirūpatarā nāma aññā mā hotū” ti patthanaṁ paṭṭhapesi. Thero pi anumodanaṁ katvā pakkāmi.

Sā devaloke saṁsarantī tasmiṁ kāle ariṭṭhapure nibbattitvā tathā abhirūpā ahosi. Atha tasmiṁ nagare kattikachaṇaṁ ghosayiṁsu, kattikapuṇṇamāyaṁ nagaraṁ sajjayiṁsu. Abhipārako attano ārakkhaṭṭhānaṁ gacchanto taṁ āmantetvā: “Bhadde, ummādanti [PTS 5.213] ajja kattikarattivāro chaṇo, rājā nagaraṁ padakkhiṇaṁ karonto paṭhamaṁ imaṁ gehadvāraṁ āgamissati, mā kho tassa attānaṁ dassesi, so pi taṁ disvā satiṁ upaṭṭhāpetuṁ na sakkhissatī” ti āha. Sā: “Gaccha tvaṁ, sāmi, ahaṁ jānissāmī” ti sampaṭicchitvā tasmiṁ gate dāsiṁ āṇāpesi: “Rañño imaṁ gehadvāraṁ āgatakāle mayhaṁ āroceyyāsī” ti. Atha sūriye atthaṅgate uggahe puṇṇacande devanagare viya nagare alaṅkate sabbadisāsu dīpesu jalitesu rājā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito ājaññarathavaragato amaccagaṇaparivuto mahantena yasena nagaraṁ padakkhiṇaṁ karonto paṭhamam-eva abhipārakassa gehadvāraṁ agamāsi. Taṁ pana gehaṁ manosilāvaṇṇapākāraparikkhittaṁ alaṅkatadvāraṭṭālakaṁ sobhaggappattaṁ pāsādikaṁ. Tasmiṁ khaṇe dāsī ummādantiyā ārocesi. Sā pupphasamuggaṁ gāhāpetvā kinnarilīḷāya vātapānaṁ nissāya ṭhitā rañño pupphāni khi pi. So taṁ ulloketvā kilesamadamatto satiṁ upaṭṭhāpetuṁ asakkonto: “Abhipārakassetaṁ gehan”-ti sañjānitum-pi nāsakkhi, atha sārathiṁ āmantetvā pucchanto dve gāthā abhāsi:

57. Nivesanaṁ kassa nudaṁ sunanda, pākārena paṇḍumayena guttaṁ,
Kā dissati aggisikhāva dūre, vehāyasaṁ pabbataggeva acci.

58. Dhītā nvayaṁ kassa sunanda hoti, suṇisā nvayaṁ kassa atho pi bhariyā,
Akkhāhi me khippamidheva puṭṭho, avāvaṭā yadi vā atthi bhattā ti.

Tattha kassa nudan-ti kassa nu idaṁ. Paṇḍumayenā ti rattiṭṭhakamayena. Dissatī ti vātapāne ṭhitā paññāyati. Accī ti analajālakkhandho. Dhītā [PTS 5.214] nvayan-ti dhītā nu ayaṁ. Avāvaṭā ti apetāvaraṇā apariggahā. Bhattā ti yadi vā assā sāmiko atthi, etaṁ me akkhāhīti.

Athassa so ācikkhanto dve gāthā abhāsi:

59. Ahañhi jānāmi janinda etaṁ, matyā ca petyā ca atho pi assā,
Taveva so puriso bhūmipāla, rattindivaṁ appamatto tavatthe.

60. Iddho ca phīto ca suvaḍḍhito ca, amacco ca te aññataro janinda,
Tassesā bhariyābhipārakassa, ummādantī nāmadheyyena rājā ti.

Tattha matyā ca petyā cā ti mātito ca pitito cetaṁ jānāmi. Atho pi assā ti atha sāmikam-pi assā jānāmīti vadati. Iddho ti samiddho. Phīto ti vatthālaṅkārehi supupphito. Suvaḍḍhito ti suṭṭhu vuddho. Nāmadheyyenā ti nāmena. Ayañhi yo naṁ passati, taṁ ummādeti, satimassa paccupaṭṭhāpetuṁ na deti, tasmā ummādantīti vuccati.

Taṁ sutvā rājā nāmamassā thomento anantaraṁ gāthamāha.

61. Ambho ambho nāmamidaṁ imissā, matyā ca petyā ca kataṁ susādhu,
Tadā hi mayhaṁ avalokayantī, ummattakaṁ ummadantī akāsī ti.

Tattha matyā ca petyā cā ti mātarā ca pitarā ca. Mayhan-ti upayogatthe sampadānavacanaṁ. Avalokayantī ti mayā avalokitā sayam-pi maṁ avalokayantī maṁ ummattakaṁ akāsī ti attho.

Sā tassa kampitabhāvaṁ ñatvā vātapānaṁ thaketvā sirigabbham-eva agamāsi. Rañño pi tassā diṭṭhakālato paṭṭhāya nagaraṁ padakkhiṇakaraṇe cittam-eva nāhosi. So sārathiṁ āmantetvā, “samma sunanda, rathaṁ nivattehi, ayaṁ chaṇo [PTS 5.215] amhākaṁ nānucchaviko, abhipārakassa senāpatissevānucchaviko, rajjam-pi tassevānucchavikan”-ti rathaṁ nivattāpetvā pāsādaṁ abhiruyha sirisayane nipajjitvā vippalapanto āha:

62. Yā puṇṇamāse migamandalocanā, upāvisi puṇḍarīkattacaṅgī,
Dve puṇṇamāyo tadahū amaññahaṁ, disvāna pārāvatarattavāsiniṁ.

63. Aḷārapamhehi subhehi vaggubhi, palobhayantī maṁ yadā udikkhati,
Vijambhamānā harateva me mano, jātā vane kimpurisīva pabbate.

64. Tadā hi brahatī sāmā, āmuttamaṇikuṇḍalā,
Ekaccavasanā nārī, migī bhantāvudikkhati.

65. Kadāssu maṁ tambanakhā sulomā, bāhā mudū candanasāralittā,
Vaṭṭaṅgulī sannatadhīrakuttiyā, nārī upaññissati sīsato subhā.

66. Kadāssu maṁ kañcanajāluracchadā, dhītā tirīṭissa vilaggamajjhā,
Mudūhi bāhāhi palissajissati, brahāvane jātadumaṁva māluvā.

67. Kadāssu lākhārasarattasucchavī, bindutthanī puṇḍarīkattacaṅgī,
Mukhaṁ mukhena upanāmayissati, soṇḍo va soṇḍassa surāya thālaṁ.

68. Yadāddasaṁ taṁ tiṭṭhantiṁ, sabbabhaddaṁ manoramaṁ,
Tato sakassa cittassa, nāvabodhāmi kañcinaṁ.

69. Ummādantimahaṁ daṭṭhā, āmuttamaṇikuṇḍalaṁ,
Na supāmi divārattiṁ, sahassaṁva parājito.

70. Sakko [PTS 5.216] ce me varaṁ dajjā, so ca labbhetha me varo,
Ekarattaṁ dirattaṁ vā, bhaveyyaṁ abhipārako,
Ummādantyā ramitvāna, sivirājā tato siyan-ti.

Tattha puṇṇamāse ti puṇṇacandāya rattiyā. Migamandalocanā ti kaṇḍasantāsena palāyitvā vanantare ṭhatvā luddaṁ olokentiyā migiyā viya mandāni locanāni assāti migamandalocanā. Upāvisī ti padumavaṇṇena karatalena pupphāni khipitvā maṁ olokentī vātapāne nisīdi. Puṇḍarīkattacaṅgī ti rattapadumavaṇṇasarīrā. Dve puṇṇamāyo ti ahaṁ tadahu tasmiṁ chaṇadivase taṁ pārāvatapādasamānavaṇṇarattavatthanivatthaṁ disvā tassā mukhasobhaṁ olokento ekassa pācīnalokadhātuto ekassa abhipārakassa senāpatino nivesaneti dvinnaṁ puṇṇacandānaṁ uggatattā dve puṇṇamāyo amaññiṁ. Aḷārapamhehī ti visālapakhumehi. Subhehī ti parisuddhehi. Vaggubhī ti madhurākārehi. Udikkhatī ti evarūpehi nettehi yasmiṁ khaṇe oloketi. Pabbate ti yathā himavantapabbate supupphitavane vīṇaṁ ādāya tantissarena attano saraṁ saṁsandantī kimpurisī kimpurisassa manaṁ harati, evaṁ harateva me manoti vippalapati.

Brahatī ti uḷārā. Sāmā ti suvaṇṇavaṇṇasāmā. Ekaccavasanā ti ekaccikavasanā, ekavatthanivatthā ti attho. Bhantāvudikkhatī ti saṇhakesā puthunalāṭā āyatabhamū visālakkhī tuṅganāsā rattoṭṭhā setadantā tikhiṇadāṭhā suvaṭṭitagīvā sutanubāhu susaṇṭhitapayodharā karamitamajjhā visālasoṇī suvaṇṇakadalisamānoru sā uttamitthī tasmiṁ khaṇe maṁ udikkhantī bhayena vanaṁ pavisitvā puna nivattitvā luddaṁ udikkhantī bhantā migīva maṁ udikkhatīti vadati. Bāhāmudū ti mudubāhā. Sannatadhīrakuttiyā ti suphusitachekakaraṇā. Upaññissati man-ti sā subhā nārī kadā nu maṁ tehi tambanakhehi sīsato paṭṭhāya sannatena dhīrena karaṇena paritosessatīti patthento vilapati.

Kañcanajāluracchadā ti kañcanamayauracchadālaṅkārā. Vilaggamajjhā ti vilaggasarīrā tanumajjhimā. Brahāvane ti mahāvane. Lākhārasarattasucchavī ti hatthapādatalaagganakhaoṭṭhamaṁsesu lākhārasarattamaṇipavālavaṇṇā. Bindutthanī ti udakapupphuḷaparimaṇḍalatthanī. Tato ti yadā taṁ tiṭṭhantiṁ addasaṁ, tato paṭṭhāya. Sakassa cittassā ti attano cittassa anissaro jātomhīti adhippāyo. Kañcinan-ti kañci: “Ayaṁ asuko nāmā” ti na jānāmi, ummattako jātomhīti vadati. Daṭṭhā ti disvā. Na supāmī ti neva rattiṁ, na divā niddaṁ labhāmi. So ca labbhethā ti yaṁ me sakko varaṁ dadeyya, so ca me varo labbhetha, labheyyāhaṁ taṁ varanti attho.

Atha te amaccā abhipārakassa pi ārocayiṁsu: “sāmi rājā, nagaraṁ padakkhiṇaṁ karonto tumhākaṁ gharadvāraṁ patvā nivattitvā [PTS 5.217] pāsādaṁ abhiruhī” ti. So attano gehaṁ gantvā ummādantiṁ āmantetvā: “Bhadde, kacci rañño attānaṁ dassesī” ti pucchi. “Sāmi, eko mahodaro mahādāṭhiko rathe ṭhatvā āgato puriso atthi, ahaṁ taṁ rājā vā arājā vāti na jānāmi, eko issaroti pana vutte vātapāne ṭhatvā pupphāni khipiṁ, so tāvadeva nivattitvā gato” ti. So taṁ sutvā: “Nāsitomhi tayā” ti punadivase pāto va rājanivesanaṁ āruyha sirigabbhadvāre ṭhatvā rañño ummādantiṁ nissāya vippalāpaṁ sutvā: “Ayaṁ ummādantiyā paṭibaddhacitto jāto, taṁ alabhanto marissati, rañño ca mama ca aguṇaṁ mocetvā imassa mayā jīvitaṁ dātuṁ vaṭṭatī” ti attano nivesanaṁ gantvā ekaṁ daḷhamantaṁ upaṭṭhākaṁ pakkosāpetvā, “tāta, asukaṭṭhāne susiracetiyarukkho atthi, tvaṁ kañci ajānāpetvā atthaṅgate sūriye tattha gantvā antorukkhe nisīda, ahaṁ tattha balikammaṁ karonto taṁ ṭhānaṁ patvā devatā namassanto, ‘sāmi devarāja, amhākaṁ rājā nagaramhi chaṇe vattamāne akīḷitvā sirigabbhaṁ pavisitvā vippalapanto va nipanno, mayaṁ tattha kāraṇaṁ na jānāma, rājā devatānaṁ bahūpakāro, anusaṁvaccharaṁ sahassaṁ vissajjetvā balikammaṁ karoti, idaṁ nāma nissāya rājā vippalapatīti ācikkhatha, rañño no jīvitadānaṁ dethā’ ti yācissāmi, tvaṁ tasmiṁ khaṇe saddaṁ parivattitvā, ‘senāpati, tumhākaṁ rañño byādhi nāma natthi, so pana tava bhariyāya ummādantiyā paṭibaddhacitto. Sace naṁ labhissati, jīvissati, no ce, marissati. Sace tassa jīvitaṁ icchasi, ummādantimassa dehī’ ti vadeyyāsī” ti evaṁ taṁ uggaṇhāpetvā uyyojesi.

So gantvā tasmiṁ rukkhe nisīditvā punadivase senāpatinā amaccagaṇaparivutena taṁ ṭhānaṁ gantvā yācito tathā abhāsi. Senāpati: “Sādhū” ti vatvā devataṁ vanditvā amacce jānāpetvā nagaraṁ pavisitvā rājanivesanaṁ āruyha sirigabbhadvāraṁ ākoṭesi. Rājā satiṁ upaṭṭhapetvā [PTS 5.218] “ko eso” ti pucchi. Ahaṁ, deva, abhipārakoti. Athassa rājā dvāraṁ vivari. So pavisitvā rājānaṁ vanditvā gāthamāha.

71. Bhūtāni me bhūtapatī namassato, āgamma yakkho idametadabravi,
Rañño mano ummadantyā niviṭṭho, dadāmi te taṁ paricārayassū ti.

Tattha namassato ti tumhākaṁ vippalāpakāraṇajānanatthaṁ balikammaṁ katvā namassantassa. Tan-ti ahaṁ taṁ ummādantiṁ tumhākaṁ paricārikaṁ katvā dadāmīti.

Atha naṁ rājā, “samma abhipāraka, mama ummādantiyā paṭibaddhacittatāya vippalapitabhāvaṁ yakkhā pi jānantī” ti pucchi. Āma, devā ti. So: “Sabbalokena kira me lāmakabhāvo ñāto” ti lajjidhamme patiṭṭhāya anantaraṁ gāthamāha.

72. Puññā ca dhaṁse amaro na camhi, jano ca me pāpamidañca jaññā,
Bhuso ca tyassa manaso vighāto, datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā ti.

Tattha dhaṁse ti, samma abhipāraka, ahaṁ tāya saddhiṁ kilesavasena paricārento puññato ca dhaṁseyyaṁ, tāya saddhiṁ paricāritamattena amaro ca na homi, mahājano ca me imaṁ lāmakabhāvaṁ jāneyya, tato: “Ayuttaṁ raññā katan”-ti garaheyya, tañca mama datvā pacchā piyabhariyaṁ adaṭṭhā tava manaso vighāto cassā ti attho.

Sesā ubhinnam-pi vacanapaṭivacanagāthā honti:

73. Janinda nāññatra tayā mayā vā, sabbā pi kammassa katassa jaññā,
Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi.

74. Yo pāpakaṁ kammakaraṁ manusso, so maññati māyida maññiṁsu aññe,
Passanti [PTS 5.219] bhūtāni karontametaṁ, yuttā ca ye honti narā pathabyā.

75. Añño nu te koci naro pathabyā, saddheyya lokasmi na me piyāti,
Bhuso ca tyassa manuso vighāto, datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā.

76. Addhā piyā mayha janinda esā, na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla,
Gaccheva tvaṁ ummadantiṁ bhadante, sīho va selassa guhaṁ upeti.

77. Na pīḷitā attadukhena dhīrā, sukhapphalaṁ kamma pariccajanti,
Sammohitā vā pi sukhena mattā, na pāpakammañca samācaranti.

78. Tuvañhi mātā ca pitā ca mayhaṁ, bhattā patī posako devatā ca,
Dāso ahaṁ tuyha saputtadāro, yathāsukhaṁ sāmi karohi kāmaṁ.

79. Yo ‘issaromhī’ ti karoti pāpaṁ, katvā ca so nuttasate paresaṁ,
Na tena so jīvati dīghamāyu, devā pi pāpena samekkhare naṁ.

80. Aññātakaṁ sāmikehī padinnaṁ, dhamme ṭhitā ye paṭicchanti dānaṁ,
Paṭicchakā dāyakā cā pi tattha, sukhapphalaññeva karonti kammaṁ.

81. Añño nu te koci naro pathabyā, saddheyya lokasmi na me piyāti,
Bhuso [PTS 5.220] ca tyassa manaso vighāto, datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā.

82. Addhā piyā mayha janinda esā, na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla,
Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi.

83. Yo attadukkhena parassa dukkhaṁ, sukhena vā attasukhaṁ dahāti,
Yathevidaṁ mayha tathā paresaṁ, yo evaṁ jānāti sa vedi dhammaṁ.

84. Añño nu te koci naro pathabyā, saddheyya lokasmi na me piyāti,
Bhuso ca tyassa manaso vighāto, datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā.

85. Janinda jānāsi piyā mamesā, na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla,
Piyena te dammi piyaṁ janinda, piyadāyino deva piyaṁ labhanti.

86. So nūnāhaṁ vadhissāmi, attānaṁ kāmahetukaṁ,
Na hi dhammaṁ adhammena, ahaṁ vadhitumussahe.

87. Sace tuvaṁ mayha satiṁ janinda, na kāmayāsi naravīra seṭṭha,
Cajāmi naṁ sabbajanassa sibyā, mayā pamuttaṁ tato avhayesi naṁ.

88. Adūsiyaṁ ce abhipāraka tvaṁ, cajāsi katte ahitāya tyassa,
Mahā ca te upavādo pi assa, na cā pi tyassa nagaramhi pakkho.

89. Ahaṁ sahissaṁ upavādametaṁ, nindaṁ pasaṁsaṁ garahañca sabbaṁ,
Mametamāgacchatu bhūmipāla, yathāsukhaṁ sivi karohi kāmaṁ.

90. Yo [PTS 5.221] neva nindaṁ na panappasaṁsaṁ, ādiyati garahaṁ no pi pūjaṁ,
Sirī ca lakkhī ca apeti tamhā, āpo suvuṭṭhīva yathā thalamhā.

91. Yaṁ kiñci dukkhañca sukhañca etto, dhammātisārañca manovighātaṁ,
Urasā ahaṁ paccuttarissāmi sabbaṁ, pathavī yathā thāvarānaṁ tasānaṁ.

92. Dhammātisārañca manovighātaṁ, dukkhañca nicchāmi ahaṁ paresaṁ,
Ekovimaṁ hārayissāmi bhāraṁ, dhamme ṭhito kiñci ahāpayanto.

93. Saggūpagaṁ puññakammaṁ janinda, mā me tuvaṁ antarāyaṁ akāsi,
Dadāmi te ummadantiṁ pasanno, rājāva yaññe dhanaṁ brāhmaṇānaṁ.

94. Addhā tuvaṁ katte hitesi mayhaṁ, sakhā mamaṁ ummadantī tuvañca,
Nindeyyu devā pitaro ca sabbe, pāpañca passaṁ abhisamparāyaṁ.

95. Na hetadhammaṁ sivirāja vajjuṁ, sanegamā jānapadā ca sabbe,
Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi.

96. Addhā tuvaṁ katte hitesi mayhaṁ, sakhā mamaṁ ummadantī tuvañca,
Satañca dhammāni sukittitāni, samuddavelāva duraccayāni.

97. Āhuneyyo mesi hitānukampī, dhātā vidhātā casi kāmapālo,
Tayī [PTS 5.222] hutā rāja mahapphalā hi, kāmena me ummadantiṁ paṭiccha.

98. Addhā hi sabbaṁ abhipāraka tvaṁ, dhammaṁ acārī mama kattuputta,
Añño nu te ko idha sotthikattā, dvipado naro aruṇe jīvaloke.

99. Tuvaṁ nu seṭṭho tvamanuttarosi, tvaṁ dhammagutto dhammavidū sumedho,
So dhammagutto ciram-eva jīva, dhammañca me desaya dhammapāla.

100. Tadiṅgha abhipāraka, suṇohi vacanaṁ mama,
Dhammaṁ te desayissāmi, sataṁ āsevitaṁ ahaṁ.

101. Sādhu dhammarucī rājā, sādhu paññāṇavā naro,
Sādhu mittānamaddubbho, pāpassākaraṇaṁ sukhaṁ.

102. Akkodhanassa vijite, ṭhitadhammassa rājino,
Sukhaṁ manussā āsetha, sītacchāyāya saṅghare.

103. Na cāhametaṁ abhirocayāmi, kammaṁ asamekkhakataṁ asādhu,
Ye vā pi ñatvāna sayaṁ karonti, upamā imā mayhaṁ tuvaṁ suṇohi.

104. Gavaṁ ce taramānānaṁ, jimhaṁ gacchati puṅgavo,
Sabbā tā jimhaṁ gacchanti, nette jimhaṁ gate sati.

105. Evam-eva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato,
So ce adhammaṁ carati, pageva itarā pajā,
Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukhaṁ seti, rājā ce hoti adhammiko.

106. Gavaṁ ce taramānānaṁ, ujuṁ gacchati puṅgavo,
Sabbā gāvī ujuṁ yanti, nette ujuṁ gate sati.

107. Evam-eva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato,
So sace dhammaṁ carati, pageva itarā pajā,
Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti, rājā ce hoti dhammiko.

108. Na [PTS 5.223] cāpāhaṁ adhammena, amarattamabhipatthaye,
Imaṁ vā pathaviṁ sabbaṁ, vijetuṁ abhipāraka.

109. Yañhi kiñci manussesu, ratanaṁ idha vijjati,
Gāvo dāso hiraññañca, vatthiyaṁ haricandanaṁ.

110. Assitthiyo ratanaṁ maṇikañca, yañcā pi me candimasūriyā abhipālayanti,
Na tassa hetu visamaṁ careyyaṁ, majjhe sivīnaṁ usabhomhi jāto.

111. Netā hitā uggato raṭṭhapālo, dhammaṁ sivīnaṁ apacāyamāno,
So dhammamevānuvicintayanto, tasmā sake cittavase na vatto.

112. Addhā tuvaṁ mahārāja, niccaṁ abyasanaṁ sivaṁ,
Karissasi ciraṁ rajjaṁ, paññā hi tava tādisī.

113. Etaṁ te anumodāma, yaṁ dhammaṁ nappamajjasi,
Dhammaṁ pamajja khattiyo, raṭṭhā cavati issaro.

114. Dhammaṁ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

115. Dhammaṁ cara mahārāja, puttadāresu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

116. Dhammaṁ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

117. Dhammaṁ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

118. Dhammaṁ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

119. Dhammaṁ cara mahārāja, raṭṭhesu janapadesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

120. Dhammaṁ cara mahārāja, samaṇabrāhmaṇesu ca,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

121. Dhammaṁ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

122. Dhammaṁ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho,
Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

123. Dhammaṁ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā,
Suciṇṇena divaṁ pattā, mā dhammaṁ rāja pāmado ti.

Tattha [PTS 5.224] sabbāpīti, janinda, ahametaṁ ekako va paṭicchādetvā ānessāmi, tasmā ṭhapetvā mamañca tuvañca aññā sabbā pi pajā imassa katassa ākāramattam-pi na jaññā na jānissanti. Bhusehī ti tāya saddhiṁ abhiramanto attano taṇhāvanathaṁ bhusaṁ karohi vaḍḍhehi manorathaṁ pūrehi. Sajāhī ti manorathaṁ pana pūretvā sace te na ruccati, atha naṁ sajāhi mayham-eva paṭidehi. Kammakaranti, samma abhipāraka, yo manusso pāpakaṁ kammaṁ karonto, so pacchā mā idha aññe idaṁ pāpakammaṁ maññiṁsu mā jānantūti maññati cinteti, ducintitametaṁ tassa. Kiṁkāraṇā? Passanti bhūtāni karontametan-ti ye ca buddhā paccekabuddhā buddhaputtā iddhiyā yuttā, te ca naṁ passanti yeva. Na me piyāti, samma abhipāraka, añño nu te koci: “Idha lokasmiṁ sakalāya pi pathaviyā na me ummādantī piyā” ti evaṁ saddaheyya.

Sīho va selassa guhanti, mahārāja, sace tvaṁ taṁ idha na ānesi, atha yathā sīho kilesapariḷāhe uppanne sīhapotikāya vasanaṭṭhānaṁ maṇiguhaṁ upeti, evaṁ tassā vasanaṭṭhānaṁ gaccha, tattha attano patthanaṁ pūrehīti. Sukhapphalanti, samma abhipāraka, paṇḍitā attano dukkhena phuṭṭhā samānā na sukhavipākadāyakakammaṁ pariccajanti, sammohitā vā pi hutvā mohena mūḷhā sukhena mattā pāpakammaṁ nāma na samācaranti. Yathāsukhaṁ, sāmi, karohi kāmanti, sāmi sivirāja, attano dāsiṁ paricārentassa garahā nāma natthi, tvaṁ yathāsukhaṁ yathājjhāsayaṁ kāmaṁ karohi, attano icchaṁ pūrehīti. Na tena so jīvatīti, samma abhipāraka, yo: “Issaromhī” ti pāpaṁ karoti, katvā ca kiṁ maṁ devamanussā vakkhantīti na uttasati na ottappati, so tena kammena na ca dīghakālaṁ jīvati, khippam-eva marati, devatā pi pana: “Kiṁ imassa pāparañño rajjena, varamassa vāḷukaghaṭaṁ gale bandhitvā maraṇan”-ti lāmakena cakkhunā olokenti.

Aññātakanti, mahārāja, aññesaṁ santakaṁ tehi sāmikehi padinnaṁ dānaṁ ye attano dhamme ṭhitā paṭicchanti, te tattha paṭicchakā ca dāyakā ca sabbe pi sukhapphalam-eva kammaṁ karonti. Paṭiggāhake hi paṭiggaṇhante taṁ dānaṁ dāyakassa mahantaṁ vipākaṁ detīti. Yo attadukkhenāti, samma abhipāraka, yo attano dukkhena pīḷito taṁ parassa dahati, attano sarīrato apanetvā parassa sarīre khipati, parassa vā sukhena attano sukhaṁ dahati, parassa sukhaṁ gahetvā attani pakkhipati, “attano dukkhaṁ harissāmī” ti paraṁ dukkhitaṁ karoti, “attānaṁ sukhessāmī” ti paraṁ dukkhitaṁ karoti, “attānaṁ sukhessāmī” ti parassa sukhaṁ nāseti, na so dhammaṁ jānāti. Yo pana evaṁ jānāti: “Yathevidaṁ mayhaṁ sukhadukkhaṁ, tathā paresan”-ti, sa vedi dhammaṁ jānāti nāmāti ayametissā gāthāya attho.

Piyena te dammī ti piyena kāraṇabhūtena piyaṁ phalaṁ patthento dammī ti attho. Piyaṁ labhantī ti saṁsāre saṁsarantā piyam-eva labhanti. Kāmahetukanti, samma abhipāraka [PTS 5.225], kāmahetukaṁ ayuttaṁ katvā: “Attānaṁ vadhissāmī” ti me parivitakko uppajjati. Mayha satin-ti mama santakaṁ. “Mayha satī” ti pi pāṭho, mama santakāti evaṁ maññamāno sace tvaṁ taṁ na kāmesī ti attho. Sabbajanassā ti sabbā seniyo sannipātāpetvā tassa sabbajanassa ayaṁ mayhaṁ ahitāti pariccajissāmi. Tato avhayesī ti tato taṁ apariggahitattā āneyyāsi. Adūsiyan-ti anaparādhaṁ. Katte ti tam-eva aparena nāmena ālapati. So hi rañño hitaṁ karoti, tasmā: “Kattā” ti vuccati. Na cā pi tyassā ti evaṁ akiccakārīti nagare tava koci pakkho pi na bhaveyya.

Nindan-ti na kevalaṁ upavādam-eva, sace pi maṁ koci sammukhā nindissati vā pasaṁsissati vā, dosaṁ vā pana āropento garahissati, tampāhaṁ nindaṁ pasaṁsaṁ garahañca sabbaṁ sahissāmi, sabbametaṁ mama āgacchatūti vadati. Tamhā ti yo ete nindādayo na gaṇhāti, tamhā purisā issariyasaṅkhātā sirī ca paññāsaṅkhātā lakkhī ca thalaṭṭhānato suvuṭṭhisaṅkhāto āpo viya apeti na patiṭṭhātīti. Etto ti ito mama tassā pariccattakāraṇā. Dhammātisārañcā ti dhammaṁ atikkamitvā pavattaṁ akusalaṁ vā yaṁ kiñci hoti. Paccuttarissāmī ti sampaṭicchissāmi dhārayissāmi. Thāvarānaṁ tasānan-ti yathā mahāpathavī khīṇāsavānañca puthujjanānañca kiñci sampaṭicchati sabbaṁ adhivāseti, tathevāham-pi sabbametaṁ sampaṭicchissāmi adhivāsessāmīti dīpeti. Ekoviman-ti ahaṁ eko va imam-pi attano dukkhabhāraṁ hārayissāmi dhārayissāmi vahissāmi. Dhamme ṭhito ti vinicchayadhamme paveṇidhamme tividhasucaritadhamme ca ṭhito hutvā.

Saggūpaganti, deva, puññakammaṁ nāmetaṁ saggūpagaṁ hoti. Yaññe dhanan-ti yaññadhanaṁ, ayam-eva vā pāṭho. Sakhā ti ummādantī pi mama sahāyikā, tvam-pi sahāyako. Pitaro ti brahmāno. Sabbe ti na kevalaṁ devabrahmānova, sabbe raṭṭhavāsino pi maṁ passatha, “bho, sahāyakassa bhariyā sahāyikā iminā gehe katā” ti nindeyyuṁ. Na hetadhamman-ti na hi etaṁ adhammikaṁ. Yaṁ te mayā ti yasmā mayā sā tuyhaṁ dinnā, tasmā etaṁ adhammoti na vadissanti. Satan-ti santānaṁ buddhādīnaṁ khantimettābhāvanāsīlācārasaṅkhātāni dhammāni suvaṇṇitāni samuddavelāva duraccayāni, tasmā yathā samuddo velaṁ nātikkamati, evamaham-pi sīlavelaṁ nātikkamissāmīti vadati.

Āhuneyyo mesīti, mahārāja, tvaṁ mama āhunapāhunasakkārassānucchaviko. Dhātā vidhātā casi kāmapālo ti tvaṁ mama, deva, dhāraṇato dhātā issariyasukhassa vidahanato vidhātā icchitapatthitānaṁ [PTS 5.226] kāmānaṁ pālanato kāmapālo. Tayī hutā ti tuyhaṁ dinnā. Kāmena me ti mama kāmena mama patthanāya ummādantiṁ paṭicchāti evaṁ abhipārako rañño deti. Rājā: “Na mayhaṁ attho” ti paṭikkhipati. Bhūmiyaṁ patitaṁ sākuṇikapacchiṁ piṭṭhipādena paharitvā aṭaviyaṁ khipantā viya ubho pi naṁ jahanteva. Idāni rājā puna akathanatthāya taṁ santajjento: “Addhā hī” ti gāthamāha. Tattha kattuputtā ti pitāpissa kattāva, tena naṁ evaṁ ālapati. Idaṁ vuttaṁ hoti: addhā tvaṁ ito pubbe mayhaṁ sabbadhammaṁ acari, hitam-eva vuḍḍhim-eva akāsi, idāni pana paṭipakkho hutvā bahuṁ kathesi, “mā evaṁ vippalapasi, añño nu te dvipado naro, ko idha jīvaloke aruṇe yeva sotthikattā, sace hi ahaṁ viya añño rājā tava bhariyāya paṭibaddhacitto abhavissa, antoaruṇe yeva tava sīsaṁ chindāpetvā taṁ attano ghare kareyya, ahaṁ pana akusalabhayeneva na karomi, tuṇhī hohi, na me etāya attho” ti taṁ santajjesi.

So taṁ sutvā puna kiñci vattuṁ asakkonto rañño thutivasena: “Tuvaṁ nū” ti gāthamāha. Tassattho: mahārāja, tvaññeva sakalajambudīpe sabbesaṁ narindānaṁ seṭṭho, tvaṁ anuttaro, tvaṁ vinicchayadhammapaveṇidhammasucaritadhammānaṁ gopāyanena dhammagutto, tesaṁ viditattā dhammavidū tvaṁ sumedho, so tvaṁ yaṁ dhammaṁ gopesi, teneva gutto cīraṁ jīva, dhammañca me desehi dhammapālaka, dhammagopaka, rājavarāti.

Atha rājā dhammaṁ desento: “Tadiṅghā” ti ādimāha. Tattha iṅghā ti codanatthe nipāto, yasmā maṁ tvaṁ codesi, tasmā ti attho. Satan-ti buddhādīhi sappurisehi āsevitaṁ. Sādhū ti sundaro pasattho. Vinicchayapaveṇisucaritadhamme rocetīti dhammaruci. Tādiso hi jīvitaṁ jahanto pi akiccaṁ na karoti, tasmā sādhu. Paññāṇavā ti ñāṇasampanno. Mittānamaddubbho ti mittassa adussanabhāvo. Ṭhitadhammassā ti patiṭṭhitatividhadhammassa. Āsethā ti āseyyuṁ nisīdeyyuṁ. Desanāsīsam-eva cetaṁ, cattāro pi iriyāpathe sukhaṁ kappeyyunti ayaṁ panettha attho. Sītacchāyāyā ti puttadārañātimittānaṁ sītalāya chāyāya. Saṅghare ti sakaghare, attano geheti attho. Adhammabalidaṇḍādīhi anupaddutā sukhaṁ vaseyyunti dasseti. Na cāhametanti, samma abhipāraka, yametaṁ asamekkhitvā kataṁ asādhukammaṁ, etaṁ ahaṁ na rocayāmi. Ye vā pi ñatvānā ti ye vā pana rājāno ñatvā tuletvā tīretvā sayaṁ karonti, tesāhaṁ kammaṁ rocemīti adhippāyo. Upamā imā ti imasmiṁ panatthe tvaṁ mayhaṁ imā dve upamā suṇohi.

Jimhan-ti vaṅkaṁ. Nette ti yo gāviyo neti, tasmiṁ jeṭṭhakausabhe. Pagevā ti tasmiṁ adhammaṁ carante itarā pajā pageva carati, ativiya karotī ti attho. Dhammiko ti cattāri agatigamanāni pahāya dhammena rajjaṁ kārento. Amarattan-ti devattaṁ. Ratanan-ti saviññāṇakāviññāṇakaratanaṁ. Vatthiyan-ti kāsikavattham-eva. Assitthiyo ti vātasamagatiasse pi uttamarūpadharā itthiyo pi. Ratanaṁ maṇikañcā ti sattavidharatanañca mahagghabhaṇḍakañca. Abhipālayantī ti [PTS 5.227] ālokaṁ karontā rakkhanti. Na tassā ti tassa cakkavattirajjassa pi hetu na visamaṁ careyyaṁ. Usabhomhī ti yasmā ahaṁ sivīnaṁ majjhe jeṭṭhakarājā hutvā jāto, tasmā cakkavattirajjakāraṇam-pi na visamaṁ carāmī ti attho. Netā ti mahājanaṁ kusale patiṭṭhāpetvā devanagaraṁ netā, hitakaraṇena tassa hitā, “sivirājā kira dhammacārī” ti sakalajambudīpe ñātattā uggato, samena raṭṭhapālanato raṭṭhapālo. Apacāyamāno ti sivīnaṁ porāṇakarājūnaṁ paveṇidhammaṁ apacāyamāno. So ti so ahaṁ tam-eva dhammaṁ anuvicintayanto tasmā tena kāraṇena attano cittassa vase na vattāmi.

Evaṁ mahāsattassa dhammakathaṁ sutvā abhipārako thutiṁ karonto: “Addhā” ti ādimāha. Nappamajjasī ti attanā kathitadhammaṁ nappamajjasi tattheva vattesi. Dhammaṁ pamajjā ti dhammaṁ pamussitvā agativasena gantvā. Evaṁ so tassa thutiṁ katvā: “Dhammaṁ carā” ti dhammacariyāya niyyojento uttari pi dasa ovādagāthā abhāsi. Tāsamattho heṭṭhā tesakuṇajātake (JA. 521) vaṇṇitova.

Evaṁ abhipārakasenāpatinā rañño dhamme desite rājā ummādantiyā paṭibaddhacittaṁ vinodesi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Tadā sunandasārathi ānando ahosi, abhipārako sāriputto, ummādantī uppalavaṇṇā, sesaparisā buddhaparisā, sivirājā aham-eva ahosinti.

Ummādantījātakavaṇṇanā dutiyā

JA 528: Mahābodhijātakavaṇṇanā

Kiṁ nu daṇḍaṁ kimajinan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṁ ārabbha kathesi. Vatthu mahāummaṅgajātake (JA. 542) āvi bhavissati. Tadā pana satthā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato paññavā parappavādappamaddanoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe asītikoṭivibhavassa udiccabrāhmaṇamahāsālassa kule nibbatti, “bodhikumāro” tissa nāmaṁ kariṁsu. So vayappatto takkasilāyaṁ uggahitasippo paccāgantvā agāramajjhe vasanto aparabhāge kāme pahāya himavantapadesaṁ pavisitvā paribbājakapabbajjaṁ pabbajitvā [PTS 5.228] tattheva vanamūlaphalāhāro ciraṁ vasitvā vassārattasamaye himavantā oruyha cārikaṁ caranto anupubbena bārāṇasiṁ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase paribbājakasāruppena nagare bhikkhāya caranto rājadvāraṁ pāpuṇi tamenaṁ sīhapañjare ṭhito rājā disvā tassa upasame pasīditvā taṁ attano bhavanaṁ pavesetvā rājapallaṅke nisīdāpetvā katapaṭisanthāro thokaṁ dhammakathaṁ sutvā nānaggarasabhojanaṁ dāpesi. Mahāsatto bhattaṁ gahetvā cintesi: “idaṁ rājakulaṁ nāma bahudosaṁ bahupaccāmittaṁ hoti, ko nu kho mama uppannaṁ bhayaṁ nittharissatī” ti. So avidūre ṭhitaṁ rājavallabhaṁ ekaṁ piṅgalasunakhaṁ disvā mahantaṁ bhattapiṇḍaṁ gahetvā tassa dātukāmatākāraṁ dassesi. Rājā ñatvā sunakhassa bhājanaṁ āharāpetvā bhattaṁ gāhāpetvā dāpesi. Mahāsatto pi tassa datvā bhattakiccaṁ niṭṭhapesi. Rājāpissa paṭiññaṁ gahetvā antonagare rājuyyāne paṇṇasālaṁ kāretvā pabbajitaparikkhāre datvā taṁ tattha vāsāpesi, devasikañcassa dve tayo vāre upaṭṭhānaṁ agamāsi. Bhojanakāle pana mahāsatto niccaṁ rājapallaṅke yeva nisīditvā rājabhojanam-eva bhuñjati. Evaṁ dvādasa saṁvaccharāni atītāni.

Tassa pana rañño pañca amaccā atthañca dhammañca anusāsanti. Tesu eko ahetukavādī, eko issarakatavādī, eko pubbekatavādī, eko ucchedavādī, eko khattavijjavādī. Tesu ahetukavādī: “Ime sattā saṁsārasuddhikā” ti mahājanaṁ uggaṇhāpesi. Issarakatavādī: “Ayaṁ loko issaranimmito” ti mahājanaṁ uggaṇhāpesi. Pubbekatavādī: “Imesaṁ sattānaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā uppajjamānaṁ pubbekateneva uppajjatī” ti mahājanaṁ uggaṇhāpesi. Ucchedavādī: “Ito paralokaṁ gato nāma natthi, ayaṁ loko ucchijjatī” ti mahājanaṁ uggaṇhāpesi. Khattavijjavādī: “Mātāpitaro pi māretvā attano va attho kātabbo” ti mahājanaṁ uggaṇhāpesi. Te rañño vinicchaye niyuttā lañjakhādakā [PTS 5.229] hutvā assāmikaṁ sāmikaṁ, sāmikaṁ assāmikaṁ karonti.

Athekadivasaṁ eko puriso kūṭaṭṭaparājito mahāsattaṁ bhikkhāya carantaṁ rājagehaṁ pavisantaṁ disvā vanditvā, “bhante, tumhe rājagehe bhuñjamānā vinicchayāmacce lañjaṁ gahetvā lokaṁ vināsente kasmā ajjhupekkhatha, idāni pañcahi amaccehi kūṭaṭṭakārakassa hatthato lañjaṁ gahetvā sāmiko va samāno assāmiko kato” ti paridevi. So tasmiṁ kāruññavasena vinicchayaṁ gantvā dhammena vinicchinitvā sāmikaññeva sāmikaṁ akāsi. Mahājano ekappahāreneva mahāsaddena sādhukāraṁ adāsi. Rājā taṁ saddaṁ sutvā: “Kiṁsaddo nāmāyan”-ti pucchitvā tamatthaṁ sutvā katabhattakiccaṁ mahāsattaṁ upanisīditvā pucchi: “bhante, ajja kira vo aṭṭo vinicchito” ti. “Āma, mahārājā” ti. “Bhante, tumhesu vinicchinantesu mahājanassa vuḍḍhi bhavissati, ito paṭṭhāya tumheva vinicchinathā” ti. “Mahārāja, mayaṁ pabbajitā nāma, netaṁ kammaṁ amhākaṁ kamman”-ti. “Bhante, mahājane kāruññena kātuṁ vaṭṭati, tumhe sakaladivasaṁ mā vinicchinatha, uyyānato pana idhāgacchantā vinicchayaṭṭhānaṁ gantvā pāto va cattāro aṭṭe vinicchinatha, bhutvā uyyānaṁ gacchantā cattāro, evaṁ mahājanassa vuḍḍhi bhavissatī” ti. So tena punappunaṁ yāciyamāno: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya tathā akāsi.

Kūṭaṭṭakārakā okāsaṁ na labhiṁsu. Te pi amaccā lañjaṁ alabhantā duggatā hutvā cintayiṁsu: “bodhiparibbājakassa vinicchinanakālato paṭṭhāya mayaṁ kiñci na labhāma, handa naṁ ‘rājaveriko’ ti vatvā rañño antare paribhinditvā mārāpessāmā” ti. Te rājānaṁ upasaṅkamitvā, “mahārāja, bodhiparibbājako tumhākaṁ anatthakāmo” ti vatvā asaddahantena raññā: “Sīlavā esa ñāṇasampanno, na evaṁ karissatī” ti vutte, “mahārāja, tena sakalanagaravāsino attano hatthe katvā kevalaṁ amhe yeva pañca [PTS 5.230] jane kātuṁ na sakkā, sace amhākaṁ vacanaṁ na saddahatha, tassa idhāgamanakāle parisaṁ olokethā” ti āhaṁsu. Rājā: “Sādhū” ti sīhapañjare ṭhito taṁ āgacchantaṁ olokento parivāraṁ disvā attano aññāṇena aṭṭakārakamanusse: “Tassa parivārā” ti maññamāno bhijjitvā te amacce pakkosāpetvā: “Kinti karomā” ti pucchi. “Gaṇhāpetha naṁ, devā” ti. “Oḷārikaṁ aparādhaṁ apassantā kathaṁ gaṇhāmā” ti. “Tena hi, mahārāja, pakatiparihāramassa hāpetha, taṁ parihāyantaṁ disvā paṇḍito paribbājako kassaci anārocetvā sayam-eva palāyissatī” ti.

Rājā: “Sādhū” ti vatvā anupubbena tassa parihāraṁ parihāpesi. Paṭhamadivasaṁ tāva naṁ tucchapallaṅke yeva nisīdāpesuṁ. So tucchapallaṅkaṁ disvāva rañño paribhinnabhāvaṁ ñatvā sayam-eva uyyānaṁ gantvā taṁ divasam-eva pakkamitukāmo hutvāpi: “Ekantena ñatvā pakkamissāmī” ti na pakkāmi. Athassa punadivase tucchapallaṅke nisinnassa raññopakatibhattañca aññañca gahetvā missakabhattaṁ adaṁsu. Tatiyadivase mahātalaṁ pavisituṁ adatvā sopānasīse yeva ṭhapetvā missakabhattaṁ adaṁsu. So tam-pi ādāya uyyānaṁ gantvā bhattakiccaṁ akāsi. Catutthadivase heṭṭhāpāsāde ṭhapetvā kaṇājakabhattaṁ adaṁsu. So tam-pi gahetvā uyyānaṁ gantvā bhattakiccaṁ akāsi. Rājā amacce pucchi: “bodhiparibbājako sakkāre parihāpite pi na pakkamati, kinti naṁ karomā” ti? “Deva, na so bhattatthāya carati, chattatthāya pana carati. Sace bhattatthāya careyya, paṭhamadivasaṁ yeva palāyeyyā” ti. “Idāni kiṁ karomā” ti? “Sve ghātāpetha naṁ, mahārājā” ti. So: “Sādhū” ti tesaññeva hatthe khagge ṭhapetvā: “Sve antaradvāre ṭhatvā pavisantassevassa sīsaṁ chinditvā khaṇḍākhaṇḍikaṁ katvā kañci ajānāpetvā vaccakuṭiyaṁ pakkhipitvā nhatvā āgaccheyyāthā” ti āha. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā: “Sve āgantvā evaṁ karissāmā” ti aññamaññaṁ [PTS 5.231] vicāretvā evaṁ attano nivesanaṁ agamaṁsu.

Rājā pi sāyaṁ bhuttabhojano sirisayane nipajjitvā mahāsattassa guṇe anussari. Athassa tāvadeva soko uppajji, sarīrato sedā mucciṁsu, sayane assāsaṁ alabhanto aparāparaṁ parivatti. Athassa aggamahesī upanipajji, so tāya saddhiṁ sallāpamattam-pi na kari. Atha naṁ sā: “Kiṁ nu kho, mahārāja, sallāpamattam-pi na karotha, api nu kho me koci aparādho atthī” ti pucchi. “Natthi devi, apica kho bodhiparibbājako kira amhākaṁ paccatthiko jātoti tassa sve ghātanatthāya pañca amacce āṇāpesiṁ, te pana naṁ māretvā khaṇḍākhaṇḍikaṁ katvā vaccakūpe pakkhipissanti, so pana amhākaṁ dvādasa saṁvaccharāni bahuṁ dhammaṁ desesi, ekāparādho pissa mayā paccakkhato na diṭṭhapubbo, parapattiyena hutvā tassa mayā vadho āṇatto, tena kāraṇena socāmī” ti. Atha naṁ sā: “Sace te deva so paccatthiko jāto, taṁ ghātento kiṁ socasi, paccatthikaṁ nāma puttam-pi ghātetvā attano sotthibhāvo kātabbova, mā socitthā” ti assāsesi. So tassā vacanena paṭiladdhassāso niddaṁ okkami.

Tasmiṁ khaṇe koleyyako piṅgalasunakho taṁ kathaṁ sutvā: “Sve mayā attano balenassa jīvitaṁ dātuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā punadivase pāto va pāsādā oruyha mahādvāraṁ āgantvā ummāre sīsaṁ katvā mahāsattassa āgamanamaggaṁ olokento va nipajji. Te pi amaccā pāto va khaggahatthā āgantvā dvārantare aṭṭhaṁsu. Bodhisatto pi velaṁ sallakkhetvā uyyānā nikkhamma rājadvāraṁ āgañchi. Atha naṁ sunakho disvā mukhaṁ vivaritvā catasso dāṭhā dassetvā: “Kiṁ tvaṁ, bhante, jambudīpatale aññattha bhikkhaṁ na labhasi, amhākaṁ rājā tava māraṇatthāya pañca amacce khaggahatthe dvārantare ṭhapesi, mā tvaṁ nalāṭena maccuṁ gahetvā āgami, sīghaṁ pakkamā” ti mahāsaddena viravi. So sabbarutaññutāya tamatthaṁ ñatvā tato va nivattitvā uyyānaṁ gantvā [PTS 5.232] pakkamanatthāya parikkhāre ādiyi. Rājā sīhapañjare ṭhito taṁ āgacchantaṁ gacchantañca disvā: “Sace ayaṁ mama paccatthiko bhaveyya, uyyānaṁ gantvā balaṁ sannipātāpetvā kammasajjo bhavissati. No ce, attano parikkhāre gahetvā gamanasajjo bhavissati, jānissāmi tāvassa kiriyan”-ti uyyānaṁ gantvā mahāsattaṁ attano parikkhāre ādāya: “Gamissāmī” ti paṇṇasālato nikkhantaṁ caṅkamanakoṭiyaṁ disvāva vanditvā ekamantaṁ ṭhito paṭhamaṁ gāthamāha.

124. Kiṁ nu daṇḍaṁ kimajinaṁ, kiṁ chattaṁ kimupāhanaṁ,
Kimaṅkusañca pattañca, saṅghāṭiñcā pi brāhmaṇa,
Taramānarūpohāsi, kiṁ nu patthayase disan-ti.

Tassattho: bhante, pubbe tvaṁ amhākaṁ gharaṁ āgacchanto daṇḍādīni na gaṇhāsi, ajja pana kena kāraṇena daṇḍañca ajinañca chattūpāhanañca mattikapasibbakolambanaaṅkusañca mattikapattañca saṅghāṭiñcāti sabbepime parikkhāre taramānarūpo gaṇhāsi, kataraṁ nu disaṁ patthesi, kattha gantukāmosīti pucchi.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Ayaṁ attanā katakammaṁ na jānātīti maññati, jānāpessāmi nan”-ti dve gāthā abhāsi:

125. Dvādasetāni vassāni, vusitāni tavantike,
Nābhijānāmi soṇena, piṅgalenābhikūjitaṁ.

126. Svāyaṁ ditto va nadati, sukkadāṭhaṁ vidaṁsayaṁ,
Tava sutvā sabhariyassa, vītasaddhassa maṁ patī ti.

Tattha abhikūjitan-ti etena tava sunakhena evaṁ mahāviravena viravitaṁ na jānāmi. Ditto vā ti dappito viya. Sabhariyassā ti tava sabhariyassa mama māraṇatthāya pañcannaṁ amaccānaṁ āṇattabhāvaṁ kathentassa sutvā: “Kiṁ tvaṁ aññattha bhikkhaṁ na labhasi, raññā te vadho āṇatto, idha māgacchī” ti ditto va nadati. Vītasaddhassa maṁ patī ti mamantare vigatasaddhassa tava vacanaṁ sutvā eva nadatīti āha.

Tato rājā attano dosaṁ sampaṭicchitvā taṁ khamāpento catutthaṁ gāthamāha.

127. Ahu [PTS 5.233] esa kato doso, yathā bhāsasi brāhmaṇa,
Esa bhiyyo pasīdāmi, vasa brāhmaṇa māgamā ti.

Tattha bhiyyo ti saccaṁ mayā evaṁ āṇattaṁ, ayaṁ me doso, esa panāhaṁ idāni adhikataraṁ tayi pasīdāmi, idheva vasa, mā aññattha gamīti.

Taṁ sutvā mahāsatto, “mahārāja, paṇḍitā nāma tādisena parapattiyena apaccakkhakārinā saddhiṁ na vasantī” ti vatvā tassa anācāraṁ pakāsento āha:

128. Sabbaseto pure āsi, tato pi sabalo ahu,
Sabbalohitako dāni, kālo pakkamituṁ mama.

129. Abbhantaraṁ pure āsi, tato majjhe tato bahi,
Purā niddhamanā hoti, sayam-eva vajāmahaṁ.

130. Vītasaddhaṁ na seveyya, upadānaṁvanodakaṁ,
Sace pi naṁ anukhaṇe, vāri kaddamagandhikaṁ.

131. Pasannam-eva seveyya, appasannaṁ vivajjaye,
Pasannaṁ payirupāseyya, rahadaṁvudakatthiko.

132. Bhaje bhajantaṁ purisaṁ, abhajantaṁ na bhajjaye,
Asappurisadhammo so, yo bhajantaṁ na bhajjati.

133. Yo bhajantaṁ na bhajati, sevamānaṁ na sevati,
Sa ve manussapāpiṭṭho, migo sākhassito yathā.

134. Accābhikkhaṇasaṁsaggā, asamosaraṇena ca,
Etena mittā jīranti, akāle yācanāya ca.

135. Tasmā nābhikkhaṇaṁ gacche, na ca gacche cirāciraṁ,
Kālena yācaṁ yāceyya, evaṁ mittā na jīyare.

136. Aticiraṁ nivāsena, piyo bhavati appiyo,
Āmanta kho taṁ gacchāma, purā te homa appiyā ti.

Tattha sabbaseto ti, mahārāja, paṭhamam-eva tava nivesane mama odano sabbaseto ahosi, yaṁ tvaṁ bhuñjasi, tam-eva dāpesī ti attho. Tato ti tato pacchā paribhedakānaṁ vacanaṁ gahetvā tava mayi virattakāle sabalo missakodano jāto. Dānī ti idāni sabbalohitako jāto. Kālo ti aguṇaññussa tava santikā idāni mama pakkamituṁ kālo. Abbhantaran-ti paṭhamaṁ mama abbhantaraṁ [PTS 5.234] āsanaṁ āsi, alaṅkatamahātalamhi ussitasetacchatte rājapallaṅke yeva maṁ nisīdāpesuṁ. Majjhe ti sopānamatthake. Purā niddhamanā hotī ti yāva gīvāyaṁ gahetvā nikkaḍḍhanā na hoti.

Anukhaṇe ti sace pi anudakaṁ udapānaṁ patto puriso udakaṁ apassanto kalalaṁ viyūhitvā anukhaṇeyya, tathā pi taṁ vāri kaddamagandhikaṁ bhaveyya, amanuññatāya na piveyya, tatheva vītasaddhaṁ payirupāsantena laddhapaccayā pi parittā ceva lūkhā ca, amanuññā aparibhogārahā ti attho. Pasannan-ti patiṭṭhitasaddhaṁ. Rahadan-ti gambhīraṁ mahārahadaṁ. Bhajantan-ti attānaṁ bhajantam-eva bhajeyya. Abhajantan-ti paccatthikaṁ. Na bhajjaye ti na bhajeyya. Na bhajjatī ti yo puriso attānaṁ bhajantaṁ hitacittaṁ puggalaṁ na bhajati, so asappurisadhammo nāmāti. Manussapāpiṭṭho ti manussalāmako patikuṭṭho sabbapacchimako. Sākhassito ti makkaṭo.

Accābhikkhaṇasaṁsaggā ti ativiya abhiṇhasaṁsaggena. Akāle ti ayuttappattakāle parassa piyabhaṇḍaṁ yācanāya mittā jīranti nāma, tvam-pi aticiraṁ nivāsena mayi mittiṁ bhindi. Tasmā ti yasmā accābhikkhaṇasaṁsaggena asamosaraṇena ca mittā jīranti, tasmā. Cirāciran-ti cirakālaṁ vītināmetvā ciraṁ na gacche na upasaṅkameyya. Yācan-ti yācitabbaṁ bhaṇḍakaṁ yuttakāle yāceyya. Na jīyare ti evaṁ mittā na jīranti. Purā te homa appiyā ti yāva tava appiyā na homa, tāva āmantetvāva taṁ gacchāmāti.

Rājā āha:

137. Evaṁ ce yācamānānaṁ, añjaliṁ nāvabujjhasi,
Paricārakānaṁ sataṁ, vacanaṁ na karosi no,
Evaṁ taṁ abhiyācāma, puna kayirāsi pariyāyan-ti.

Tattha nāvabujjhasī ti sace, bhante, evaṁ yācantena mayā kataṁ añjaliṁ na jānāsi, na paṭiggaṇhasī ti attho. Pariyāyan-ti puna idhāgamanāya ekavāraṁ kareyyāsīti yācati.

Bodhisatto āha:

138. Evaṁ ce no viharataṁ, antarāyo na hessati,
Tuyhaṁ vā pi mahārāja, mayhaṁ vā raṭṭhavaddhana,
Appeva nāma passema, ahorattānamaccaye ti.

Tattha evaṁ ce no ti sace, mahārāja, evaṁ nānā hutvā viharantānaṁ amhākaṁ antarāyo na hessati, tuyhaṁ vā mayhaṁ vā jīvitaṁ pavattissatīti dīpeti. Passemā ti api nāma passeyyāma.

Evaṁ [PTS 5.235] vatvā mahāsatto rañño dhammaṁ desetvā: “Appamatto hohi, mahārājā” ti vatvā uyyānā nikkhamitvā ekasmiṁ sabhāgaṭṭhāne bhikkhāya caritvā bārāṇasito nikkhamma anupubbena himavantokāsam-eva gantvā kiñci kālaṁ vasitvā puna otaritvā ekaṁ paccantagāmaṁ nissāya araññe vasi. Tassa pana gatakālato paṭṭhāya te amaccā puna vinicchaye nisīditvā vilopaṁ karontā cintayiṁsu: “sace mahābodhiparibbājako punāgamissati, jīvitaṁ no natthi, kiṁ nu khvassa anāgamanakāraṇaṁ kareyyāmā” ti. Atha nesaṁ etadahosi: “ime sattā paṭibaddhaṭṭhānaṁ nāma jahituṁ na sakkonti, kiṁ nu khvassa idha paṭibaddhaṭṭhānan”-ti. Tato: “Rañño aggamahesī” ti ñatvā: “Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ so imaṁ nissāya āgaccheyya, paṭikacceva naṁ mārāpessāmā” ti te rājānaṁ etadavocuṁ: “deva, imasmiṁ divase nagare ekā kathā sūyatī” ti. “Kiṁ kathā nāmā” ti? “Mahābodhiparibbājako ca kira devī ca aññamaññaṁ sāsanapaṭisāsanaṁ pesentī” ti. “Kinti katvā” ti? Tena kira deviyā pesitaṁ: “Sakkā nu kho attano balena rājānaṁ mārāpetvā mama setacchattaṁ dātun”-ti. Tāyapissa pesitaṁ: “Rañño māraṇaṁ nāma mama bhāro, mahābodhiparibbājako khippaṁ āgacchatū” ti rājā tesaṁ punappunaṁ kathentānaṁ saddahitvā: “Idāni kiṁ kattabban”-ti pucchitvā: “Deviṁ māretuṁ vaṭṭatī” ti vutte anupaparikkhitvāva: “Tena hi naṁ tumheva māretvā khaṇḍākhaṇḍikaṁ chinditvā vaccakūpe khipathā” ti āha. Te tathā kariṁsu. Tassā māritabhāvo sakalanagare pākaṭo ahosi.

Athassā cattāro puttā: “Iminā no niraparādhā mātā māritā” ti rañño paccatthikā ahesuṁ. Rājā mahābhayappatto ahosi. Mahāsatto paramparāya taṁ pavattiṁ sutvā cintesi: “ṭhapetvā maṁ añño te kumāre saññāpetvā pitaraṁ khamāpetuṁ samattho nāma natthi, rañño ca jīvitaṁ dassāmi, kumāre ca pāpato mocessāmī” ti. So punadivase paccantagāmaṁ pavisitvā manussehi dinnaṁ makkaṭamaṁsaṁ khāditvā tassa [PTS 5.236] cammaṁ yācitvā gahetvā assamapade sukkhāpetvā niggandhaṁ katvā nivāsesi pi pārupesi pi aṁse pi ṭhapesi. Kiṁkāraṇā? “Bahūpakāro me” ti vacanatthāya. So taṁ cammaṁ ādāya anupubbena bārāṇasiṁ gantvā kumāre upasaṅkamitvā: “Pitughātakakammaṁ nāma dāruṇaṁ, taṁ vo na kātabbaṁ, ajarāmaro satto nāma natthi, ahaṁ tumhe aññamaññaṁ samagge karissāmicceva āgato, tumhe mayā pahite sāsane āgaccheyyāthā” ti kumāre ovaditvā antonagare uyyānaṁ pavisitvā makkaṭacammaṁ attharitvā silāpaṭṭe nisīdi.

Atha naṁ uyyānapālako disvā vegena gantvā rañño ārocesi. Rājā sutvāva sañjātasomanasso hutvā te amacce ādāya tattha gantvā mahāsattaṁ vanditvā ekamantaṁ nisīditvā paṭisanthāraṁ kātuṁ ārabhi. Mahāsatto tena saddhiṁ asammoditvā makkaṭacammam-eva parimajji. Atha naṁ evamāha: “bhante, tumhe maṁ akathetvā makkaṭacammam-eva parimajjatha, kiṁ vo idaṁ mayā bahūpakārataran”-ti? “Āma mahārāja, bahūpakāro me esa vānaro, ahamassa piṭṭhe nisīditvā vicariṁ, ayaṁ me pānīyaghaṭaṁ āhari, vasanaṭṭhānaṁ sammajji, ābhisamācārikavattapaṭivattaṁ mama akāsi, ahaṁ pana attano dubbalacittatāya assa maṁsaṁ khāditvā cammaṁ sukkhāpetvā attharitvā nisīdāmi ceva nipajjāmi ca, evaṁ bahūpakāro esa mayhan”-ti. Iti so tesaṁ vāde bhindanatthāya vānaracamme vānaravohāraṁ āropetvā taṁ taṁ pariyāyaṁ sandhāya imaṁ kathaṁ kathesi. So hi tassa nivutthapubbattā: “Piṭṭhe nisīditvā vicarin”-ti āha; taṁ aṁse katvā pānīyaghaṭassa āhaṭapubbattā: “Pānīyaghaṭaṁ āharī” ti āha; tena cammena bhūmiyaṁ sammaṭṭhapubbattā: “Vasanaṭṭhānaṁ sammajjī” ti āha; nipannakāle tena cammena piṭṭhiyā, akkantakāle pādānaṁ phuṭṭhapubbattā: “Vattapaṭivattaṁ me akāsī” ti āha. Chātakāle pana tassa maṁsaṁ labhitvā khāditattā: “Ahaṁ pana [PTS 5.237] attano dubbalacittatāya tassa maṁsaṁ khādin”-ti āha.

Taṁ sutvā te amaccā: “Pāṇātipāto tena kato” ti saññāya: “Passatha, bho, pabbajitassa kammaṁ, makkaṭaṁ kira māretvā maṁsaṁ khāditvā cammaṁ gahetvā vicaratī” ti pāṇiṁ paharitvā parihāsamakaṁsu. Mahāsatto te tathā karonte disvā: “Ime attano vādabhedanatthāya mama cammaṁ ādāya āgatabhāvaṁ na jānanti, jānāpessāmi ne” ti ahetukavādiṁ tāva āmantetvā pucchi: “āvuso, tvaṁ kasmā maṁ parihasasī” ti? “Mittadubbhikammassa ceva pāṇātipātassa ca katattā” ti. Tato mahāsatto: “Yo pana gatiyā ceva diṭṭhiyā ca te saddahitvā evaṁ kareyya, tena kiṁ dukkaṭan”-ti tassa vādaṁ bhindanto āha:

139. Udīraṇā ce saṁgatyā, bhāvāyamanuvattati,
Akāmā akaraṇīyaṁ vā, karaṇīyaṁ vā pi kubbati,
Akāmakaraṇīyamhi, kvidha pāpena lippati.

140. So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako,
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā.

141. Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā,
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso ti.

Tattha udīraṇā ti kathā. Saṁgatyā ti saṁgatiyā channaṁ abhijātīnaṁ taṁ taṁ abhijātiṁ upagamanena. Bhāvāyamanuvattatī ti bhāvena anuvattati, karaṇatthe sampadānaṁ. Akāmā ti akāmena anicchāya. Akaraṇīyaṁ vā karaṇīyaṁ vāpī ti akattabbaṁ pāpaṁ vā kattabbaṁ kusalaṁ vā. Kubbatī ti karoti. Kvidhā ti ko idha. Idaṁ vuttaṁ hoti: tvaṁ ahetukavādī: “Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ saṁkilesāyā” ti ādidiṭṭhiko, ayaṁ loko saṁgatiyā ceva sabhāvena ca anuvattati pariṇamati, tattha tattha sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedeti. Akāmako va pāpaṁ vā puññaṁ vā karotīti vadasi, ayaṁ tava udīraṇā sace tathā, evaṁ sante akāmakaraṇīyasmiṁ attano dhammatāya pavattamāne pāpe ko idha satto pāpena lippati, sace hi attanā akatena pāpena lippati, na koci na lippeyyāti.

So ce ti so ahetukavādasaṅkhāto tava bhāsitattho ca atthajotako dhammo ca kalyāṇo na ca pāpako. “Ahetū appaccayā sattā saṁkilissanti, sukhadukkhaṁ paṭisaṁvediyantī” ti idaṁ bhoto vacanaṁ [PTS 5.238] saccaṁ ce, suhato vānaro mayā, ko ettha mama dosoti attho. Vijāniyāti, samma, sace hi tvaṁ attano vādassa aparādhaṁ jāneyyāsi, na maṁ garaheyyāsi. Kiṁkāraṇā? Bhoto vādo hi tādiso, tasmā ayaṁ mama vādaṁ karotīti maṁ pasaṁseyyāsi, attano pana vādaṁ ajānanto maṁ garahasīti.

Evaṁ mahāsatto taṁ niggaṇhitvā appaṭibhāṇaṁ akāsi. So pi rājaparisati maṅkubhūto pattakkhandho nisīdi. Mahāsatto pi tassa vādaṁ bhinditvā issarakatavādiṁ āmantetvā: “Tvaṁ, āvuso, maṁ kasmā parihasasi, yadi issaranimmitavādaṁ sārato paccesī” ti vatvā āha:

142. Issaro sabbalokassa, sace kappeti jīvitaṁ,
Iddhiṁ byasanabhāvañca, kammaṁ kalyāṇapāpakaṁ,
Niddesakārī puriso, issaro tena lippati.

143. So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako,
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā.

144. Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā,
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso ti.

Tattha kappeti jīvitan-ti sace brahmā vā añño vā koci issaro: “Tvaṁ kasiyā jīva, tvaṁ gorakkhenā” ti evaṁ sabbalokassa jīvitaṁ saṁvidahati vicāreti. Iddhiṁ byasanabhāvañcā ti issariyādibhedā iddhiyo ca ñātivināsādikaṁ byasanabhāvañca sesañca kalyāṇapāpakaṁ kammaṁ sabbaṁ yadi issaro va kappeti karoti. Niddesakārī ti yadi tassa niddesaṁ āṇattim-eva seso yo koci puriso karoti, evaṁ sante yo koci puriso pāpaṁ karoti, tassa issarena katattā issaro va tena pāpena lippati. Sesaṁ purimanayeneva veditabbaṁ. Yathā ca idha, evaṁ sabbattha.

Iti so ambato va muggaraṁ gahetvā ambaṁ pātento viya issarakaraṇeneva issarakatavādaṁ bhinditvā pubbekatavādiṁ āmantetvā: “Tvaṁ, āvuso, maṁ kiṁ parihasasi, yadi pubbekatavādaṁ saccaṁ maññasī” ti vatvā āha:

145. Sace pubbekatahetu, sukhadukkhaṁ nigacchati,
Porāṇakaṁ kataṁ pāpaṁ, tameso muccate iṇaṁ,
Porāṇaka iṇamokkho, kvidha pāpena lippati.

146. So [PTS 5.239] ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako,
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā.

147. Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā,
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso ti.

Tattha pubbekatahetū ti pubbakatahetu purimabhave katakammakāraṇeneva. Tameso muccate iṇan-ti yo vadhabandhādīhi dukkhaṁ pāpuṇāti, yadi so yaṁ tena porāṇakaṁ kataṁ pāpaṁ, taṁ idāni iṇaṁ muccati, evaṁ sante mama pi esa porāṇakaiṇato mokkho, anena hi makkaṭena pubbe paribbājakena hutvā ahaṁ makkaṭo samāno māretvā khādito bhavissāmi, svāyaṁ idha makkaṭattaṁ patto mayā paribbājakattaṁ pattena māretvā khādito bhavissati, ko idha pāpena lippatīti.

Iti so tassa pi vādaṁ bhinditvā ucchedavādiṁ abhimukhaṁ katvā: “Tvaṁ, āvuso, ‘itthi dinnan’-ti ādīni vatvā ‘idheva sattā ucchijjanti, paralokaṁ gatā nāma natthī’ ti maññamāno kasmā maṁ parihasasī” ti santajjetvā āha:

148. Catunnaṁyevupādāya, rūpaṁ sambhoti pāṇinaṁ,
Yato ca rūpaṁ sambhoti, tatthevānupagacchati,
Idheva jīvati jīvo, pecca pecca vinassati.

149. Ucchijjati ayaṁ loko, ye bālā ye ca paṇḍitā,
Ucchijjamāne lokamhi, kvidha pāpena lippati.

150. So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako,
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā.

151. Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā,
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso ti.

Tattha catunnan-ti pathavīādīnaṁ bhūtānaṁ. Rūpan-ti rūpakkhandho. Tatthevā ti yato taṁ rūpaṁ sambhoti, nirujjhanakāle pi tattheva anupagacchati. Iminā tassa: “Cātumahābhūtiko ayaṁ puriso yadā kālaṁ karoti, tadā pathavī pathavīkāyaṁ anupeti anupagacchati, āpo. . . tejo. . . vāyo vāyokāyaṁ anupeti anupagacchati, ākāsaṁ indriyāni saṅkamanti, āsandhipañcamā purisā mataṁ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti, bhasmantā āhutiyo [PTS 5.240], dattupaññattaṁ yadidaṁ dānaṁ, tesaṁ tucchā musā vilāpo, ye keci atthikavādaṁ vadanti, bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti paraṁ maraṇā” ti imaṁ diṭṭhiṁ patiṭṭhāpesi. Idhevā ti imasmiṁ yeva loke jīvo jīvati. Pecca pecca vinassatī ti paraloke nibbatto satto gativasena idha anāgantvā tattheva paraloke vinassati ucchijjati. Evaṁ ucchijjamāne lokasmiṁ ko idha pāpena lippatīti.

Iti so tassa pi vādaṁ bhinditvā khattavijjavādiṁ āmantetvā: “Tvaṁ, āvuso, ‘mātāpitaro pi māretvā attano attho kātabbo’ ti imaṁ laddhiṁ ukkhipitvā vicaranto kasmā maṁ parihasasī” ti vatvā āha:

152. Āhu khattavidā loke, bālā paṇḍitamānino,
Mātaraṁ pitaraṁ haññe, atho jeṭṭham-pi bhātaraṁ,
Haneyya puttadāre ca, attho ce tādiso siyā ti.

Tattha khattavidā ti khattavijjā, ayam-eva vā pāṭho. Khattavijjācariyānaṁ etaṁ nāmaṁ. Bālā paṇḍitamānino ti bālā samānāpi: “Paṇḍitā mayaṁ attano paṇḍitabhāvaṁ pakāsemā” ti maññamānā paṇḍitamānino hutvā evamāhu. Attho ce ti sace attano yathārūpo koci attho siyā, na kiñci parivajjeyya, sabbaṁ haneyyevā ti vadanti, tvam-pi nesaṁ aññataroti.

Evaṁ tassa laddhiṁ patiṭṭhapetvā attano laddhiṁ pakāsento āha:

153. Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā,
Na tassa sākhaṁ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.

154. Atha atthe samuppanne, samūlama pi abbahe,
Attho me sambalenā pi, suhato vānaro mayā.

155. So ce attho ca dhammo ca, kalyāṇo na ca pāpako,
Bhoto ce vacanaṁ saccaṁ, suhato vānaro mayā.

156. Attano ce hi vādassa, aparādhaṁ vijāniyā,
Na maṁ tvaṁ garaheyyāsi, bhoto vādo hi tādiso ti.

Tattha ambho khattavida amhākaṁ pana ācariyā evaṁ vaṇṇayanti. Attanā paribhuttacchāyassa rukkhassa pi sākhaṁ vā paṇṇaṁ vā na bhañjeyya. Kiṁkāraṇā [PTS 5.241]? Mittadubbho hi pāpako. Tvaṁ pana evaṁ vadesi: “atha atthe samuppanne samūlama pi abbahe” ti, mama ca pātheyyena attho ahosi, tasmā sacepesa mayā hato, tathā pi attho me sambalenā pi, suhato vānaro mayā.

Evaṁ so tassa pi vādaṁ bhinditvā pañcasu tesu apaṭibhānesu nisinnesu rājānaṁ āmantetvā, “mahārāja, tvaṁ ime pañca raṭṭhavilopake mahācore gahetvā vicarasi, aho bālo, evarūpānañhi saṁsaggena puriso diṭṭhadhammikam-pi samparāyikam-pi mahādukkhaṁ pāpuṇeyyā” ti vatvā rañño dhammaṁ desento āha:

157. Ahetuvādo puriso, yo ca issarakuttiko,
Pubbekatī ca ucchedī, yo ca khattavido naro.

158. Ete asappurisā loke, bālā paṇḍitamānino,
Kareyya tādiso pāpaṁ, atho aññam-pi kāraye,
Asappurisasaṁsaggo, dukkhanto kaṭukudrayo ti.

Tattha tādiso ti, mahārāja, yādisā ete pañca diṭṭhigatikā, tādiso puriso sayam-pi pāpaṁ kareyya. Yvāssa vacanaṁ suṇāti, taṁ aññam-pi kāraye. Dukkhanto ti evarūpehi asappurisehi saddhiṁ saṁsaggo idhaloke pi paraloke pi dukkhanto kaṭukudrayo va hoti. Imassa panatthassa pakāsanatthaṁ: “Yāni kānici, bhikkhave, bhayāni uppajjanti, sabbāni tāni bālato” ti suttaṁ (AN. 3.1) āharitabbaṁ. Godhajātaka- (JA. 138) sañjīvajātaka- (JA. 150) akittijātakādīhi (JA. 480) cāyamattho dīpetabbo.

Idānī opammadassanavasena dhammadesanaṁ vaḍḍhento āha:

159. Urabbharūpena vakassu pubbe, asaṁkito ajayūthaṁ upeti,
Hantvā uraṇiṁ ajikaṁ ajañca, utrāsayitvā yenakāmaṁ paleti.

160. Tathāvidheke samaṇabrāhmaṇāse, chadanaṁ katvā vañcayanti manusse,
Anāsakā thaṇḍilaseyyakā ca, rajojallaṁ ukkuṭikappadhānaṁ,
Pariyāyabhattañca [PTS 5.242] apānakattā, pāpācārā arahanto vadānā.

161. Ete asappurisā loke, bālā paṇḍitamānino,
Kareyya tādiso pāpaṁ, atho aññam-pi kāraye,
Asappurisasaṁsaggo, dukkhanto kaṭukudrayo.

162. Yamāhu natthi vīriyanti, ahetuñca pavadanti ye,
Parakāraṁ attakārañca, ye tucchaṁ samavaṇṇayuṁ.

163. Ete asappurisā loke, bālā paṇḍitamānino,
Kareyya tādiso pāpaṁ, atho aññam-pi kāraye,
Asappurisasaṁsaggo, dukkhanto kaṭukudrayo.

164. Sace hi vīriyaṁ nāssa, kammaṁ kalyāṇapāpakaṁ,
Na bhare vaḍḍhakiṁ rājā, na pi yantāni kāraye.

165. Yasmā ca vīriyaṁ atthi, kammaṁ kalyāṇapāpakaṁ,
Tasmā yantāni kāreti, rājā bharati vaḍḍhakiṁ.

166. Yadi vassasataṁ devo, na vasse na himaṁ pate,
Ucchijjeyya ayaṁ loko, vinasseyya ayaṁ pajā.

167. Yasmā ca vassatī devo, himañcānuphusāyati,
Tasmā sassāni paccanti, raṭṭhañca pālite ciraṁ.

168. Gavaṁ ce taramānānaṁ, jimhaṁ gacchati puṅgavo,
Sabbā tā jimhaṁ gacchanti, nette jimhaṁ gate sati.

169. Evam-eva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato,
So ce adhammaṁ carati, pageva itarā pajā,
Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukhaṁ seti, rājā ce hoti adhammiko.

170. Gavaṁ ce taramānānaṁ, ujuṁ gacchati puṅgavo,
Sabbā gāvī ujuṁ yanti, nette ujuṁ gate sati.

171. Evam-eva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato,
So sace dhammaṁ carati, pageva itarā pajā,
Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti, rājā ce hoti dhammiko.

172. Mahārukkhassa phalino, āmaṁ chindati yo phalaṁ,
Rasañcassa na jānāti, bījañcassa vinassati.

173. Mahārukkhūpamaṁ raṭṭhaṁ, adhammena pasāsati,
Rasañcassa na jānāti, raṭṭhañcassa vinassati.

174. Mahārukkhassa phalino, pakkaṁ chindati yo phalaṁ,
Rasañcassa vijānāti, bījañcassa na nassati.

175. Mahārukkhūpamaṁ [PTS 5.243] raṭṭhaṁ, dhammena yo pasāsati,
Rasañcassa vijānāti, raṭṭhañjassa na nassati.

176. Yo ca rājā janapadaṁ, adhammena pasāsati,
Sabbosadhīhi so rājā, viruddho hoti khattiyo.

177. Tatheva negame hiṁsaṁ, ye yuttā kayavikkaye,
Ojadānabalīkāre, sa kosena virujjhati.

178. Pahāravarakhettaññū, saṅgāme katanissame,
Ussite hiṁsayaṁ rājā, sa balena virujjhati.

179. Tatheva isayo hiṁsaṁ, saññate brahmacārino,
Adhammacārī khattiyo, so saggena virujjhati.

180. Yo ca rājā adhammaṭṭho, bhariyaṁ hanti adūsikaṁ,
Luddhaṁ pasavate ṭhānaṁ, puttehi ca virujjhati.

181. Dhammaṁ care jānapade, negamesu balesu ca,
Isayo ca na hiṁseyya, puttadāre samaṁ care.

182. Sa tādiso bhūmipati, raṭṭhapālo akodhano,
Sapatte sampakampeti, indo va asurādhipo ti.

Tattha vakassū ti vako assu, assū ti nipātamattaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, pubbe eko urabbharūpo vako ahosi, tassa naṅguṭṭhamattam-eva dīghaṁ, taṁ pana so antarasattimhi pakkhipitvā urabbharūpena asaṁkito ajayūthaṁ upeti. Tattha uraṇikañca ajikañca ajañca hantvā yenakāmaṁ paleti. Tathāvidheke ti tathāvidhā eke samaṇabrāhmaṇā pabbajjāliṅgena chadanaṁ katvā attānaṁ chādetvā madhuravacanādīhi hitakāmā viya hutvā lokaṁ vañcenti. “Anāsakā” ti ādi tesaṁ chadanassa dassanatthaṁ vuttaṁ. Ekacce hi: “Mayaṁ anāsakā na kiñci āhāremā” ti manusse vañcenti, apare: “Mayaṁ thaṇḍilaseyyakā” ti. Aññesaṁ pana rajojallaṁ chadanaṁ, aññesaṁ ukkuṭikappadhānaṁ, te gacchantā pi uppatitvā ukkuṭikāva gacchanti. Aññesaṁ sattāhadasāhādivārabhojanasaṅkhātaṁ [PTS 5.244] pariyāyabhattachadanaṁ, apare apānakattā honti, “mayaṁ pānīyaṁ na pivāmā” ti vadanti. Arahanto vadānā ti pāpācārā hutvāpi: “Mayaṁ arahanto” ti vadantā vicaranti. Ete ti, mahārāja, ime vā pañca janā hontu aññe vā, yāvanto diṭṭhigatikā nāma, sabbe pi ete asappurisā. Yamāhū ti ye āhu, ye vadanti.

Sace hi vīriyaṁ nāssāti, mahārāja, sace ñāṇasampayuttaṁ kāyikacetasikavīriyaṁ na bhaveyya. Kamman-ti kalyāṇapāpakaṁ kammam-pi yadi na bhaveyya. Na bhare ti evaṁ sante vaḍḍhakiṁ vā aññe vā kārake rājā na poseyya, na pi yantānī ti na pi tehi sattabhūmikapāsādādīni yantāni kāreyya. Kiṁkāraṇā? Vīriyassa ceva kammassa ca abhāvā. Ucchijjeyyāti, mahārāja, yadi ettakaṁ kālaṁ neva devo vasseyya, na himaṁ pateyya, atha kappuṭṭhānakālo viya ayaṁ loko ucchijjeyya. Ucchedavādinā kathitaniyāmena pana ucchedo nāma natthi. Pālite ti pālayati.

“Gavaṁ ce” ti catasso gāthā rañño dhammadesanāyam-eva vuttā, tathā: “Mahārukkhassā” ti ādikā. Tattha mahārukkhassā ti madhuraambarukkhassa. Adhammenā ti agatigamanena. Rasañcassa na jānātī ti adhammiko rājā raṭṭhassa rasaṁ ojaṁ na jānāti, āyasampattiṁ na labhati. Vinassatī ti suññaṁ hoti, manussā gāmanigame chaḍḍetvā paccantaṁ pabbatavisamaṁ bhajanti, sabbāni āyamukhāni pacchijjanti. Sabbosadhīhī ti sabbehi mūlatacapattapupphaphalādīhi ceva sappinavanītādīhi ca osadhehi virujjhati, tāni na sampajjanti. Adhammikarañño hi pathavī nirojā hoti, tassā nirojatāya osadhānaṁ ojā na hoti, tāni rogañca vūpasametuṁ na sakkonti. Iti so tehi viruddho nāma hoti.

Negame ti nigamavāsikuṭumbike. Hiṁsan-ti hiṁsanto pīḷento. Ye yuttā ti ye kayavikkaye yuttā āyānaṁ mukhā thalajalapathavāṇijā, te ca hiṁsanto. Ojadānabalīkāre ti tato tato bhaṇḍāharaṇasuṅkadānavasena ojadānañceva chabhāgadasabhāgādibhedaṁ baliñca karonte. Sa kosenā ti so ete hiṁsanto adhammikarājā dhanadhaññehi parihāyanto kosena virujjhati nāma. Pahāravarakhettaññūti: “Imasmiṁ ṭhāne vijjhituṁ vaṭṭatī” ti evaṁ pahāravarānaṁ khettaṁ jānante dhanuggahe. Saṅgāme katanissame ti yuddhe sukatakamme mahāyodhe. Ussite ti uggate paññāte mahāmatte. Hi sayan-ti evarūpe sayaṁ vā hiṁsanto parehi vā hiṁsāpento. Balenā ti balakāyena. Tathāvidhañhi rājānaṁ: “Ayaṁ bahukāre attano rajjadāyake pi hiṁsati, kimaṅgaṁ pana amhe” ti avasesā pi yodhā vijahanti yeva. Iti so balena viruddho nāma hoti.

Tatheva isayo hiṁsan-ti yathā ca negamādayo, tatheva esitaguṇe pabbajite akkosanapaharaṇādīhi [PTS 5.245] hiṁsanto adhammacārī rājā kāyassa bhedā apāyam-eva upeti, sagge nibbattituṁ na sakkotīti saggena viruddho nāma hoti. Bhariyaṁ hanti adūsikan-ti attano bāhucchāyāya vaḍḍhitaṁ puttadhītāhi saṁvaḍḍhaṁ sīlavatiṁ bhariyaṁ mittapatirūpakānaṁ corānaṁ vacanaṁ gahetvā māreti. Luddhaṁ pasavate ṭhānan-ti so attano nirayūpapattiṁ pasavati nipphādeti. Puttehi cā ti imasmiññeva attabhāve attano puttehi saddhiṁ virujjhatīti.

Evamassa so tesaṁ pañcannaṁ janānaṁ kathaṁ gahetvā deviyā māritabhāvañca puttānaṁ viruddhabhāvañca sandhimukhe coraṁ cūḷāyaṁ gaṇhanto viya kathesi. Mahāsatto hi tesaṁ amaccānaṁ niggaṇhanañca dhammadesanañca deviyā tehi māritabhāvassa āvikaraṇatthañca tattha anupubbena kathaṁ āharitvā okāsaṁ katvā etamatthaṁ kathesi. Rājā tassa vacanaṁ sutvā attano aparādhaṁ jāni. Atha naṁ mahāsatto: “Ito paṭṭhāya, mahārāja, evarūpānaṁ pāpānaṁ kathaṁ gahetvā mā puna evamakāsī” ti vatvā ovadanto: “Dhammaṁ care” ti ādimāha.

Tattha dhammaṁ care ti, mahārāja, rājā nāma janapadaṁ adhammikena balinā apīḷento janapade dhammaṁ careyya, sāmike asāmike akaronto negamesu dhammaṁ careyya, aṭṭhāne akilamento balesu dhammaṁ careyya. Vadhabandhaakkosaparibhāse pariharanto paccaye ca nesaṁ dadanto isayo na vihiṁseyya, dhītaro yuttaṭṭhāne patiṭṭhāpento putte ca sippāni sikkhāpetvā sammā pariharanto bhariyaṁ issariyavossaggaalaṅkāradānasammānanādīhi anuggaṇhanto puttadāre samaṁ careyya. Sa tādiso ti so tādiso rājā paveṇiṁ abhinditvā dhammena samena rajjaṁ kārento rājāṇāya rājatejena sapatte sampakampeti tāseti cāleti. “Indovā” ti idaṁ upamatthaṁ vuttaṁ. Yathā asure jetvā abhibhavitvā ṭhitakālato paṭṭhāya asurādhipoti saṅkhyaṁ gato indo attano sapattabhūte asure kampesi, tathā kampetīti.

Evaṁ mahāsatto rañño dhammaṁ desetvā cattāro pi kumāre pakkosāpetvā ovaditvā rañño katakammaṁ pakāsetvā rājānaṁ khamāpetvā: “Mahārāja, ito paṭṭhāya atuletvā paribhedakānaṁ kathaṁ gahetvā mā evarūpaṁ sāhasikakammaṁ akāsi, tumhe pi kumārā mā rañño dubbhitthā” ti sabbesaṁ ovādaṁ adāsi. Atha naṁ rājā āha: “ahaṁ, bhante, tumhesu ca deviyā ca aparajjhanto ime nissāya etesaṁ kathaṁ gahetvā etaṁ pāpakammaṁ kariṁ, ime pañca pi māremī” ti [PTS 5.246]. Na labbhā, mahārāja, evaṁ kātunti. Tena hi tesaṁ hatthapāde chedāpemīti. Idam-pi na labbhā kātunti. Rājā: “Sādhu, bhante” ti sampaṭicchitvā te sabbasaṁharaṇe katvā pañcacūḷākaraṇagaddūlabandhanagomayāsiñcanehi avamānetvā raṭṭhā pabbājesi. Bodhisatto tattha katipāhaṁ vasitvā: “Appamatto hohī” ti rājānaṁ ovaditvā himavantaṁ yeva gantvā jhānābhiññā nibbattetvā yāvajīvaṁ brahmavihāre bhāvetvā brahmalokūpago ahosi.

Satthā imaṁ desanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato paññavā yeva parappavādappamaddanoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā pañca diṭṭhigatikā pūraṇakassapamakkhaligosālapakudhakaccānaajitakesakambalanigaṇṭhanāṭaputtā ahesuṁ, piṅgalasunakho ānando, mahābodhiparibbājako pana aham-eva ahosin”-ti.

Mahābodhijātakavaṇṇanā tatiyā.

Jātakuddānaṁ:

Saniḷīnikamavhayano paṭhamo, dutiyo pana saummadantivaro,
Tatiyo pana bodhisirīvhayano, kathitā pana tīṇi jinena subhāti.

Paṇṇāsanipātavaṇṇanā niṭṭhitā

19. Saṭṭhinipāto

JA 529: Soṇakajātakavaṇṇanā

Kassa [PTS 5.247] sutvā sataṁ dammī ti idaṁ satthā jetavane viharanto nekkhammapāramiṁ ārabbha kathesi. Tadā hi bhagavā dhammasabhāyaṁ nekkhammapāramiṁ vaṇṇayantānaṁ bhikkhūnaṁ majjhe nisīditvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato mahābhinikkhamanaṁ nikkhantoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte rājagahe magadharājā nāma rajjaṁ kāresi. Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiṁ nibbatti, nāmaggahaṇadivase cassa: “Arindamakumāro” ti nāmaṁ kariṁsu. Tassa jātadivase yeva purohitassa pi putto jāyi, “soṇakakumāro” tissa nāmaṁ kariṁsu. Te ubho pi ekato va vaḍḍhitvā vayappattā uttamarūpadharā rūpena nibbisesā hutvā takkasilaṁ gantvā uggahitasippā tato nikkhamitvā: “Sabbasamayasippañca desacārittañca jānissāmā” ti anupubbena cārikaṁ carantā bārāṇasiṁ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase nagaraṁ pavisiṁsu. Taṁ divasañca ekacce manussā: “Brāhmaṇavācanakaṁ karissāmā” ti pāyāsaṁ paṭiyādetvā āsanāni paññāpetvā āgacchante te kumāre disvā gharaṁ pavesetvā paññattāsane nisīdāpesuṁ. Tattha bodhisattassa paññattāsane suddhavatthaṁ atthataṁ ahosi, soṇakassa rattakambalaṁ. So taṁ nimittaṁ disvāva: “Ajja me piyasahāyo arindamakumāro [PTS 5.248] bārāṇasirājā bhavissati, mayhaṁ pana senāpatiṭṭhānaṁ dassatī” ti aññāsi. Te ubho pi katabhattakiccā uyyānam-eva agamaṁsu.

Tadā bārāṇasirañño kālakatassa sattamo divaso hoti, aputtakaṁ rājakulaṁ. Amaccādayo pāto va sasīsaṁ nhātā sannipatitvā: “Rajjārahassa santikaṁ gamissatī” ti phussarathaṁ yojetvā vissajjesuṁ. So nagarā nikkhamitvā anupubbena rājuyyānaṁ gantvā uyyānadvāre nivattitvā ārohaṇasajjo hutvā aṭṭhāsi. Bodhisatto maṅgalasilāpaṭṭesasīsaṁ pārupitvā nipajji, soṇakakumāro tassa santike nisīdi. So tūriyasaddaṁ sutvā: “Arindamassa phussaratho āgacchati, ajjesa rājā hutvā mama senāpatiṭṭhānaṁ dassati, na kho pana mayhaṁ issariyenattho, etasmiṁ gate nikkhamitvā pabbajissāmī” ti cintetvā ekamante paṭicchanne aṭṭhāsi. Purohito uyyānaṁ pavisitvā mahāsattaṁ nipannakaṁ disvā tūriyāni paggaṇhāpesi. Mahāsatto pabujjhitvā parivattitvā thokaṁ nipajjitvā uṭṭhāya silāpaṭṭe pallaṅkena nisīdi. Atha naṁ purohito añjaliṁ paggaṇhitvā āha: “rajjaṁ te, deva, pāpuṇātī” ti. “Kiṁ aputtakaṁ rājakulan”-ti? “Evaṁ, devā” ti. “Tena hi sādhū” ti. Atha naṁ te tattheva abhisiñcitvā rathaṁ āropetvā mahantena parivārena nagaraṁ pavesesuṁ. So nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā pāsādaṁ abhirūhi. So yasamahantatāya soṇakakumāraṁ na sari.

So pi tasmiṁ nagaraṁ paviṭṭhe pacchā āgantvā silāpaṭṭe nisīdi. Athassa purato bandhanā pavuttaṁ sālarukkhato paṇḍupalāsaṁ pati. So taṁ disvāva: “Yathevetaṁ, tathā mama pi sarīraṁ jaraṁ patvā patissatī” ti aniccādivasena vipassanaṁ paṭṭhapetvā paccekabodhiṁ pāpuṇi. Taṁkhaṇaññevassa gihiliṅgaṁ antaradhāyi, pabbajitaliṅgaṁ pāturahosi. So: “Natthi dāni punabbhavo” ti udānaṁ udānento nandamūlakapabbhāraṁ agamāsi. Mahāsatto pi cattālīsamattānaṁ saṁvaccharānaṁ accayena saritvā: “Kahaṁ nu kho me sahāyo soṇako” ti soṇakaṁ punappunaṁ saranto pi: “Mayā suto [PTS 5.249] vā diṭṭho vā” ti vattāraṁ alabhitvā alaṅkatamahātale rājapallaṅke nisinno gandhabbanāṭakanaccagītādīhi parivuto sampattimanubhavanto: “Yo me kassaci santike sutvā ‘asukaṭṭhāne nāma soṇako vasatī’ ti ācikkhissati, tassa sataṁ dassāmi, yo me sāmaṁ disvā ārocessati, tassa sahassan”-ti ekaṁ udānaṁ abhisaṅkharitvā gītavasena udānento paṭhamaṁ gāthamāha.

Kassa sutvā sataṁ dammi, sahassaṁ diṭṭha soṇakaṁ,
Ko me soṇakamakkhāti, sahāyaṁ paṁsukīḷitan-ti.

Athassa mukhato luñcantī viya gahetvā ekā nāṭakītthī taṁ gāyi. Athaññā athaññāti: “Amhākaṁ rañño piyagītan”-ti sabbā orodhā gāyiṁsu. Anukkamena nagaravāsino pi jānapadā pi tam-eva gītaṁ gāyiṁsu. Rājā pi punappunaṁ tam-eva gītaṁ gāyati. Paṇṇāsamattānaṁ saṁvaccharānaṁ accayena panassa bahū puttadhītaro ahesuṁ, jeṭṭhaputto dīghāvukumāro nāma ahosi. Tadā soṇakapaccekabuddho: “Arindamarājā maṁ daṭṭhukāmo, ahaṁ tattha gantvā kāmesu ādīnavaṁ nekkhamme cānisaṁsaṁ kathetvā pabbajjanākāraṁ karomī” ti cintetvā iddhiyā ākāsenāgantvā uyyāne nisīdi. Tadā eko sattavassiko pañcacūḷakakumārako mātarā pahito gantvā uyyānavane dārūni uddharanto punappunaṁ tam-eva gītaṁ gāyi. Atha naṁ so pakkositvā: “Kumāraka, tvaṁ aññaṁ agāyitvā ekam-eva gītaṁ gāyasi, kiṁ aññaṁ na jānāsī” ti pucchi. “Jānāmi, bhante, amhākaṁ pana rañño idam-eva piyaṁ, tena naṁ punnappunaṁ gāyāmī” ti. “Etassa pana te gītassa paṭigītaṁ gāyanto koci diṭṭhapubbo” ti. “Na diṭṭhapubbo, bhante” ti. “Ahaṁ taṁ sikkhāpessāmi, sakkhissasi rañño santikaṁ gantvā paṭigītaṁ gāyitun”-ti. “Āma, bhante” ti. Athassa so paṭigītaṁ ācikkhanto: “Mayhaṁ sutvā” ti ādimāha. Uggaṇhāpetvā ca pana [PTS 5.250] taṁ uyyojesi: “gaccha, kumāraka, imaṁ paṭigītaṁ raññā saddhiṁ gāyāhi, rājā te mahantaṁ issariyaṁ dassati, kiṁ te dārūhi, vegena yāhī” ti.

So: “Sādhū” ti taṁ paṭigītaṁ uggaṇhitvā vanditvā, “bhante, yāvāhaṁ rājānaṁ ānemi, tāva idheva hothā” ti vatvā vegena mātu santikaṁ gantvā, “amma, khippaṁ maṁ nhāpetvā alaṅkarotha, ajja taṁ daliddabhāvato mocessāmī” ti vatvā nhātamaṇḍito rājadvāraṁ gantvā: “Ayya dovārika, ‘eko dārako tumhehi saddhiṁ paṭigītaṁ gāyissāmīti āgantvā dvāre ṭhito’ ti rañño arocehī” ti āha. So vegena gantvā rañño ārocesi. Rājā: “Āgacchatū” ti pakkosāpetvā, “tāta, tvaṁ mayā saddhiṁ paṭigītaṁ gāyissasī” ti āha. “Āma, devā” ti. “Tena hi gāyassū” ti. “Deva, imasmiṁ ṭhāne na gāyāmi, nagare pana bheriṁ carāpetvā mahājanaṁ sannipātāpetha, mahājanamajjhe gāyissāmī” ti. Rājā tathā kāretvā alaṅkatamaṇḍape pallaṅkamajjhe nisīditvā tassānurūpaṁ āsanaṁ dāpetvā: “Idāni tava gītaṁ gāyassū” ti āha. “Deva, tumhe tāva gāyatha, athāhaṁ paṭigītaṁ gāyissāmī” ti. Tato rājā paṭhamaṁ gāyanto gāthamāha.

1. Kassa sutvā sataṁ dammi, sahassaṁ diṭṭha soṇakaṁ,
So me soṇakamakkhāti, sahāyaṁ paṁsukīḷitan-ti.

Tattha sutvāti: “Asukaṭṭhāne nāma te piyasahāyo soṇako vasatī” ti tassa vasanaṭṭhānaṁ sutvā ārocentassa kassa sataṁ dammi. Diṭṭhāti: “Asukaṭṭhāne nāma mayā diṭṭho” ti disvā ārocentassa kassa sahassaṁ dammīti.

Evaṁ raññā paṭhamaṁ udānagāthāya gītāya pañcacūḷakadārakena paṭigītabhāvaṁ pakāsento satthā abhisambuddho hutvā dīyaḍḍhagāthā abhāsi:

2. Athabravī māṇavako, daharo pañcacūḷako,
Mayhaṁ sutvā sataṁ dehi, sahassaṁ diṭṭha soṇakaṁ,
Ahaṁ te soṇakakkhissaṁ, sahāyaṁ paṁsukīḷitan-ti.

Tena vuttagāthāya pana ayamattho: mahārāja, yaṁ tvaṁ: “Sutvā ārocentassa sataṁ dammī” ti vadasi, tam-pi mam-eva dehi, yaṁ: “Disvā ārocentassa sahassaṁ [PTS 5.251] dammī” ti vadasi, tam-pi mayham-eva dehi, ahaṁ te piyasahāyaṁ idāneva paccakkhatova: “Ayaṁ soṇako” ti ācikkhissanti.

Ito paraṁ suviññeyyā sambuddhagāthā pāḷinayeneva veditabbā:

3. Katamasmiṁ so janapade, raṭṭhesu nigamesu ca,
Kattha soṇakamaddakkhi, taṁ me akkhāhi pucchito.

4. Taveva deva vijite, tavevuyyānabhūmiyaṁ,
Ujuvaṁsā mahāsālā, nīlobhāsā manoramā.

5. Tiṭṭhanti meghasamānā, rammā aññoññanissitā,
Tesaṁ mūlamhi soṇako, jhāyatī anupādano,
Upādānesu lokesu, ḍayhamānesu nibbuto.

6. Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅgiyā,
Kārāpetvā samaṁ maggaṁ, agamā yena soṇako.

7. Uyyānabhūmiṁ gantvāna, vicaranto brahāvane,
Āsīnaṁ soṇakaṁ dakkhi, ḍayhamānesu nibbutan-ti.

Tattha ujuvaṁsā ti ujukkhandhā. Mahāsālā ti mahārukkhā. Meghasamānā ti nīlameghasadisā. Rammā ti ramaṇīyā. Aññoññanissitā ti sākhāhi sākhaṁ, mūlena mūlaṁ saṁsibbitvā ṭhitā. Tesan-ti tesaṁ evarūpānaṁ tava uyyānavane sālānaṁ heṭṭhā. Jhāyatī ti lakkhaṇūpanijjhānaārammaṇūpanijjhānasaṅkhātehi jhānehi jhāyati. Anupādano ti kāmupādānādivirahito. Ḍayhamānesū ti ekādasahi aggīhi ḍayhamānesu sattesu. Nibbuto ti te aggī nibbāpetvā sītalena hadayena jhāyamāno tava uyyāne maṅgalasālarukkhamūle silāpaṭṭe nisinno esa te sahāyo kañcanapaṭimā viya sobhamāno paṭimānetīti. Tato cāti, bhikkhave, tato so arindamo rājā tassa vacanaṁ sutvāva: “Soṇakapaccekabuddhaṁ passissāmī” ti caturaṅginiyā senāya pāyāsi nikkhami. Vicaranto ti ujukam-eva agantvā tasmiṁ mahante vanasaṇḍe vicaranto tassa santikaṁ gantvā taṁ āsīnaṁ addakkhi.

So taṁ avanditvā ekamantaṁ nisīditvā attano kilesābhiratattā taṁ: “Kapaṇo” ti maññamāno imaṁ gāthamāha.

8. Kapaṇo vatayaṁ bhikkhu, muṇḍo saṅghāṭipāruto,
Amātiko apitiko, rukkhamūlasmi jhāyatī ti.

Tattha jhāyatī ti nimmātiko nippitiko kāruññappatto jhāyati.

9. Imaṁ vākyaṁ nisāmetvā, soṇako etadabravi,
Na rāja kapaṇo hoti, dhammaṁ kāyena phassayaṁ.

10. Yo [PTS 5.252] ca dhammaṁ niraṁkatvā, adhammamanuvattati,
Sa rāja kapaṇo hoti, pāpo pāpaparāyaṇo ti.

Tattha iman-ti tassa kilesābhiratassa pabbajjaṁ arocentassa imaṁ pabbajjāgarahavacanaṁ sutvā. Etadabravī ti pabbajjāya guṇaṁ pakāsento etaṁ abravi. Phassayan-ti phassayanto yena ariyamaggadhammo nāmakāyena phassito, so kapaṇo nāma na hotīti dassento evamāha. Niraṁkatvā ti attabhāvato nīharitvā. Pāpo pāpaparāyaṇo ti sayaṁ pāpānaṁ karaṇena pāpo, aññesam-pi karontānaṁ patiṭṭhābhāvena pāpaparāyaṇoti.

Evaṁ so bodhisattaṁ garahi. So attano garahitabhāvaṁ ajānanto viya hutvā nāmagottaṁ kathetvā tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ karonto gāthamāha.

11. Arindamoti me nāmaṁ, kāsirājāti maṁ vidū,
Kacci bhoto sukhasseyyā, idha pattassa soṇakā ti.

Tattha kaccī ti amhākaṁ tāva na kiñci aphāsukaṁ, bhoto pana kacci idha pattassa imasmiṁ uyyāne vasato sukhavihāroti pucchati.

Atha naṁ paccekabuddho, “mahārāja, na kevalaṁ idha, aññatrā pi vasantassa me asukhaṁ nāma natthī” ti vatvā tassa samaṇabhadragāthāyo nāma ārabhi:

12. Sadā pi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno,
Na tesaṁ koṭṭhe openti, na kumbhiṁ na kaḷo piyaṁ,
Paraniṭṭhitamesānā, tena yāpenti subbatā.

13. Dutiyam-pi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno,
Anavajjapiṇḍo bhottabbo, na ca kocūparodhati.

14. Tatiyam-pi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno,
Nibbuto piṇḍo bhottabbo, na ca kocūparodhati.

15. Catuttham-pi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno,
Muttassa raṭṭhe carato, saṅgo yassa na vijjati.

16. Pañcamam-pi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno,
Nagaramhi ḍayhamānamhi, nāssa kiñci aḍayhatha.

17. Chaṭṭham-pi [PTS 5.253] bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno,
Raṭṭhe vilumpamānamhi, nāssa kiñci ahīratha.

18. Sattamam-pi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno,
Corehi rakkhitaṁ maggaṁ, ye caññe paripanthikā,
Pattacīvaramādāya, sotthiṁ gacchati subbato.

19. Aṭṭhamam-pi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno,
Yaṁ yaṁ disaṁ pakkamati, anapekkho va gacchatī ti.

Tattha anāgārassāti, mahārāja, gharāvāsaṁ pahāya anāgāriyabhāvaṁ pattassa adhanassa akiñcanassa bhikkhuno sabbakālaṁ bhadram-eva. Na tesanti, mahārāja, tesaṁ adhanānaṁ bhikkhūnaṁ na koṭṭhāgāre dhanadhaññāni openti, na kumbhiyaṁ, na pacchiyaṁ, te pana subbatā paraniṭṭhitaṁ paresaṁ ghare pakkaṁ āhāraṁ saṅghāṭiṁ pārupitvā kapālamādāya gharapaṭipāṭiyā esānā pariyesantā tena tato laddhena piṇḍena taṁ āhāraṁ navannaṁ pāṭikulyānaṁ vasena paccavekkhitvā paribhuñjitvā jīvitavuttiṁ yāpenti.

Anavajjapiṇḍo bhottabbo ti vejjakammādikāya anesanāya vā kuhanā lapanā nemittikatā nippesikatā lābhena lābhaṁ nijigīsanatāti evarūpena micchājīvena vā uppāditā cattāro paccayā, dhammena uppāditā pi apaccavekkhitvā paribhuttā sāvajjapiṇḍo nāma. Anesanaṁ pana pahāya micchājīvaṁ vajjetvā dhammena samena uppāditā: “Paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṁ paṭisevāmī” ti vuttanayeneva paccavekkhitvā paribhuttā anavajjapiṇḍo nāma. Yena evarūpo anavajjapiṇḍo bhottabbo paribhuñjitabbo, yañca evarūpaṁ anavajjaṁ piṇḍaṁ bhuñjamānānaṁ paccaye nissāya koci appamattako pi kileso na uparodhati na pīḷeti, tassa dutiyam-pi bhadraṁ adhanassa anāgārassa bhikkhuno.

Nibbuto ti puthujjanabhikkhuno dhammena uppannapiṇḍo pi paccavekkhitvā paribhuñjiyamāno nibbutapiṇḍo nāma, ekantato pana khīṇāsavassa piṇḍo va nibbutapiṇḍo nāma. Kiṁkāraṇā? So hi theyyaparibhogo, iṇaparibhogo, dāyajjaparibhogo, sāmiparibhogoti imesu catūsu paribhogesu sāmiparibhogavasena taṁ bhuñjati, taṇhādāsabyaṁ atīto sāmī hutvā paribhuñjati, na taṁ tappaccayā koci appamattako pi kileso uparodhati.

Muttassa raṭṭhe carato ti upaṭṭhākakulādīsu alaggamānasassa chinnavalāhakassa viya rāhumukhā pamuttassa vimalacandamaṇḍalassa viya ca yassa gāmanigamādīsu carantassa rāgasaṅgādīsu eko pi saṅgo natthi. Ekacco hi kulehi saṁsaṭṭho viharati sahasokī sahanandī, ekacco mātāpitūsu pi alaggamānaso vicarati korunagaragāmavāsī daharo viya, evarūpassa puthujjanassa pi bhadram-eva [PTS 5.254].

Nāssa kiñcī ti yo hi bahuparikkhāro hoti, so: “Mā me corā parikkhāre hariṁsū” ti atirekāni ca cīvarādīni antonagare upaṭṭhākakule nikkhipati, atha nagaramhi ḍayhamāne: “Asukakule nāma aggi uṭṭhito” ti sutvā socati kilamati, evarūpassa bhadraṁ nāma natthi. Yo pana, mahārāja, sakuṇavattaṁ pūreti, kāyapaṭibaddhaparikkhāro va hoti, tassa tādisassa na kiñci aḍayhatha, tenassa pañcamam-pi bhadram-eva.

Vilumpamānamhī ti viluppamānamhi, ayam-eva vā pāṭho. Ahīrathā ti yathā pabbatagahanādīhi nikkhamitvā raṭṭhaṁ vilumpamānesu coresu bahuparikkhārassa antogāme ṭhapitaṁ vilumpati harati, tathā yassa adhanassa kāyapaṭibaddhaparikkhārassa na kiñci ahīratha tassa chaṭṭham-pi bhadram-eva.

Ye caññe paripanthikā ti ye ca aññe pi tesu tesu ṭhānesu suṅkagahaṇatthāya ṭhapitā paripanthikā, tehi ca rakkhitaṁ. Pattacīvaran-ti corānaṁ anupakāraṁ suṅkikānaṁ asuṅkārahaṁ mattikāpattañceva katadaḷhīkammaparibhaṇḍaṁ paṁsukūlacīvarañca appagghāni kāyabandhanaparissāvanasūcivāsipattatthavikāni cāti sabbe pi aṭṭha parikkhāre kāyapaṭibaddhe katvā maggappaṭipanno kenaci aviheṭhiyamāno sotthiṁ gacchati. Subbato ti lobhanīyāni hi cīvarādīni disvā corā haranti, suṅkikāpi: “Kiṁ nu kho etassa hatthe” ti pattatthavikādīni sodhenti, subbato pana sallahukavutti tesaṁ passantānaññeva sotthiṁ gacchati, tenassa sattamam-pi bhadram-eva.

Anapekkho va gacchatī ti kāyapaṭibaddhato atirekassa vihāre paṭisāmitassa kassaci parikkhārassa abhāvā vasanaṭṭhānaṁ nivattitvā pi na oloketi. Yaṁ yaṁ disaṁ gantukāmo hoti, taṁ taṁ gacchantto anapekkho va gacchati anurādhapurā nikkhamitvā thūpārāme pabbajitānaṁ dvinnaṁ kulaputtānaṁ vuḍḍhataro viya.

Iti soṇakapaccekabuddho aṭṭha samaṇabhadrakāni kathesi. Tato uttariṁ pana satam-pi sahassam-pi aparimāṇāni samaṇabhadrakāni esa kathetuṁ samattho yeva. Rājā pana kāmābhiratattā tassa kathaṁ pacchinditvā: “Mayhaṁ samaṇabhadrakehi attho natthī” ti attano kāmādhimuttataṁ pakāsento āha:

20. Bahūni samaṇabhadrāni, ye tvaṁ bhikkhu pasaṁsasi,
Ahañca giddho kāmesu, kathaṁ kāhāmi soṇaka.

21. Piyā me mānusā kāmā, atho dibyā pi me piyā,
Atha kena nu vaṇṇena, ubho loke labhāmase ti.

Tattha [PTS 5.255] vaṇṇenā ti kāraṇena.

Atha naṁ paccekabuddho āha:

22. Kāme giddhā kāmaratā, kāmesu adhimuccitā,
Narā pāpāni katvāna, upapajjanti duggatiṁ.

23. Ye ca kāme pahantvāna, nikkhantā akutobhayā,
Ekodibhāvādhigatā, na te gacchanti duggatiṁ.

24. Upamaṁ te karissāmi, taṁ suṇohi arindama,
Upamāya midhekacce, atthaṁ jānanti paṇḍitā.

25. Gaṅgāya kuṇapaṁ disvā, vuyhamānaṁ mahaṇṇave,
Vāyaso samacintesi, appapañño acetaso.

26. Yānañca vatidaṁ laddhaṁ, bhakkho cāyaṁ anappako,
Tattha rattiṁ tattha divā, tattheva nirato mano.

27. Khādaṁ nāgassa maṁsāni, pivaṁ bhāgīrathodakaṁ,
Sampassaṁ vanacetyāni, na palettha vihaṅgamo.

28. Tañca otaraṇī gaṅgā, pamattaṁ kuṇape rataṁ,
Samuddaṁ ajjhagāhāsi, agatī yattha pakkhinaṁ.

29. So ca bhakkhaparikkhīṇo, udapatvā vihaṅgamo,
Na pacchato na purato, nuttaraṁ no pi dakkhiṇaṁ.

30. Dīpaṁ so najjhagāgañchi, agatī yattha pakkhinaṁ,
So ca tattheva pāpattha, yathā dubbalako tathā.

31. Tañca sāmuddikā macchā, kumbhīlā makarā susū,
Pasayhakārā khādiṁsu, phandamānaṁ vipakkhakaṁ.

32. Evam-eva tuvaṁ rāja, ye caññe kāmabhogino,
Giddhā ce na vamissanti, kākapaññāva te vidū.

33. Esā te upamā rāja, atthasandassanī katā,
Tvañca paññāyase tena, yadi kāhasi vā na vā ti.

Tattha [PTS 5.256] pāpānīti, mahārāja, tvaṁ kāmagiddho, narā ca kāme nissāya kāyaduccaritādīni pāpāni katvā yattha supinante pi dibbā ca mānusikā ca kāmā na labbhanti, taṁ duggatiṁ upapajjantī ti attho. Pahantvānā ti kheḷapiṇḍaṁ viya pahāya. Akutobhayā ti rāgādīsu kutoci anāgatabhayā. Ekodibhāvādhigatā ti ekodibhāvaṁ ekavihārikataṁ adhigatā. Na te ti te evarūpā pabbajitā duggatiṁ na gacchanti.

Upamaṁ te ti, mahārāja, dibbamānusake kāme patthentassa hatthikuṇape paṭibaddhakākasadisassa tava ekaṁ upamaṁ karissāmi, taṁ suṇohī ti attho. Kuṇapan-ti hatthikaḷevaraṁ. Mahaṇṇave ti gambhīraputhule udake. Eko kira mahāvāraṇo gaṅgātīre caranto gaṅgāyaṁ patitvā uttarituṁ asakkento tattheva mato gaṅgāya vuyhi, taṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ. Vāyaso ti ākāsena gacchanto eko kāko. Yānañca vatidan-ti so evaṁ cintetvā tattha nilīyitvā: “Idaṁ mayā hatthiyānaṁ laddhaṁ, ettha nilīno sukhaṁ carissāmi, ayam-eva ca me anappako bhakkho bhavissati, idāni mayā aññattha gantuṁ na vaṭṭatī” ti sanniṭṭhānamakāsi. Tattha rattin-ti tattha rattiñca divā ca tattheva mano abhirato ahosi. Na paletthā ti na uppatitvā pakkāmi.

Otaraṇī ti samuddābhimukhī otaramānā. “Ohāriṇī” ti pi pāṭho, sā samuddābhimukhī avahāriṇī ti attho. Agatī yatthā ti samuddamajjhaṁ sandhāyāha. Bhakkhaparikkhīṇo ti parikkhīṇabhakkho. Udapatvā ti khīṇe camme ca maṁse ca aṭṭhisaṅghāto ūmivegena bhinno udake nimujji. Atha so kāko udake patiṭṭhātuṁ asakkonto uppati, evaṁ uppatitvā ti attho. Agatī yattha pakkhinan-ti yasmiṁ samuddamajjhe pakkhīnaṁ agati, tattha so evaṁ uppatito pacchimaṁ disaṁ gantvā tattha patiṭṭhaṁ alabhitvā puratthimaṁ, tato uttaraṁ, tato dakkhiṇanti catasso pi disā gantvā attano patiṭṭhānaṁ na ajjhagā nāgañchī ti attho. Atha vā vāyaso evaṁ uppatitvā pacchimādīsu ekekaṁ disaṁ āgañchi, dīpaṁ pana najjhāgamāti evamettha attho daṭṭhabbo. Pāpatthā ti papatito. Yathā dubbalako ti yathā dubbalako pateyya, tatheva patito. Susū ti susunāmakā caṇḍamacchā. Pasayhakārā ti anicchamānakaṁ yeva balakkārena. Vipakkhakan-ti viddhastapakkhakaṁ.

Giddhā ce na vamissantī ti yadi giddhā hutvā kāme na vamissanti, na chaḍḍessanti. Kākapaññāva te ti kākassa samānapaññā iti te buddhādayo paṇḍitā vidū vidanti, jānantī ti attho. Atthasandassanī ti atthappakāsikā. Tvañca paññāyase ti tvañca paññāyissasi. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, mayā hitakāmena tava ovādo dinno, taṁ pana tvaṁ yadi kāhasi, devaloke nibbattissasi, yadi na kāhasi, kāmapaṅke nimuggo jīvitapariyosāne niraye nibbattissasīti evaṁ tvam-eva tena kāraṇena vā akāraṇena [PTS 5.257] vā sagge vā niraye vā paññāyissasi. Ahaṁ pana sabbabhavehi mutto appaṭisandhikoti.

Imaṁ pana ovādaṁ dentena paccekabuddhena nadī dassitā, tāya vuyhamānaṁ hatthikuṇapaṁ dassitaṁ, kuṇapakhādako kāko dassito, tassa kuṇapaṁ khāditvā pānīyapivanakālo dassito, ramaṇīyavanasaṇḍadassanakālo dassito, kuṇapassa nadiyā vuyhamānassa samuddapaveso dassito, samuddamajjhe kākassa hatthikuṇape patiṭṭhaṁ alabhitvā vināsaṁ pattakālo dassito. Tattha nadī viya anamataggo saṁsāro daṭṭhabbo, nadiyā vuyhamānaṁ hatthikuṇapaṁ viya saṁsāre pañca kāmaguṇā, kāko viya bālaputhujjano, kākassa kuṇapaṁ khāditvā pānīyapivanakālo viya puthujjanassa kāmaguṇe paribhuñjitvā somanassikakālo, kākassa kuṇape laggasseva ramaṇīyavanasaṇḍadassanaṁ viya puthujjanassa kāmaguṇesu laggasseva savanavasena aṭṭhatiṁsārammaṇadassanaṁ, kuṇape samuddaṁ paviṭṭhe kākassa patiṭṭhaṁ labhituṁ asakkontassa vināsaṁ pattakālo viya bālaputhujjanassa kāmaguṇagiddhassa pāpaparāyaṇassa kusaladhamme patiṭṭhaṁ labhituṁ asakkontassa mahāniraye mahāvināsapatti daṭṭhabbāti.

Evamassa so imāya upamāya ovādaṁ datvā idāni tam-eva ovādaṁ thiraṁ katvā patiṭṭhapetuṁ gāthamāha.

34. Ekavācam-pi dvivācaṁ, bhaṇeyya anukampako,
Tatuttariṁ na bhāseyya, dāsovayyassa santike ti.

Tattha na bhāseyyā ti vacanaṁ aggaṇhantassa hi tato uttariṁ bhāsamāno sāmikassa santike dāso viya hoti. Dāso hi sāmike kathaṁ gaṇhante pi aggaṇhante pi katheti yeva. Tena vuttaṁ: “Tatuttariṁ na bhāseyyā” ti.

35. Idaṁ vatvāna pakkāmi, soṇako amitabuddhimā,
Vehāse antalikkhasmiṁ, anusāsitvāna khattiyan-ti.

Ayaṁ abhisambuddhagāthā.

Tattha idaṁ vatvānāti, bhikkhave, so paccekabuddho amitāya lokuttarabuddhiyā amitabuddhimā idaṁ vatvā iddhiyā uppatitvā: “Sace pabbajissasi, taveva, no ce pabbajissasi, taveva, dinno te mayā ovādo, appamatto hohī” ti evaṁ anusāsitvāna khattiyaṁ pakkāmi.

Bodhisatto pi taṁ ākāsena gacchantaṁ yāva dassanapathā olokento ṭhatvā tasmiṁ cakkhupathe atikkante saṁvegaṁ paṭilabhitvā cintesi: “ayaṁ brāhmaṇo hīnajacco samāno asambhinne khattiyavaṁse jātassa mama matthake attano pādarajaṁ [PTS 5.258] okiranto ākāsaṁ uppatitvā gato, mayā pi ajjeva nikkhamitvā pabbajituṁ vaṭṭatī” ti. So rajjaṁ niyyādetvā pabbajitukāmo gāthādvayamāha.

36. Ko nume rājakattāro, suddā veyyattamāgatā,
Rajjaṁ niyyādayissāmi, nāhaṁ rajjena matthiko.

37. Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṁ suve,
Māhaṁ kāko va dummedho, kāmānaṁ vasamanvagan-ti.

Tattha ko nume ti kuhiṁ nu ime. Rājakattāro ti ye rājārahaṁ abhisiñcitvā rājānaṁ karonti. Suddā veyyattamāgatā ti suddā ca ye ca aññe byattabhāvaṁ āgatā mukhamaṅgalikā. Rajjena matthiko ti rajjena atthiko. Ko jaññā maraṇaṁ suve ti maraṇaṁ ajja vā suve vāti idaṁ ko jānituṁ samattho.

Evaṁ rajjaṁ niyyādentassa sutvā amaccā āhaṁsu:

38. Atthi te daharo putto, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano,
Taṁ rajje abhisiñcassu, so no rājā bhavissatī ti.

Tato paraṁ raññā vuttagāthamādiṁ katvā udānasambandhagāthā pāḷinayeneva veditabbā:

39. Khippaṁ kumāramānetha, dīghāvuṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ,
Taṁ rajje abhisiñcissaṁ, so vo rājā bhavissati.

40. Tato kumāramānesuṁ, dīghāvuṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ,
Taṁ disvā ālapī rājā, ekaputtaṁ manoramaṁ.

41. Saṭṭhi gāmasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso,
Te putta paṭipajjasu, rajjaṁ niyyādayāmi te.

42. Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṁ suve,
Māhaṁ kāko va dummedho, kāmānaṁ vasamanvagaṁ.

43. Saṭṭhi nāgasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā,
Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā.

44. Ārūḷhā gāmaṇīyebhi, tomaraṅkusapāṇibhi,
Te putta paṭipajjassu, rajjaṁ niyyādayāmi te.

45. Ajjeva [PTS 5.259] pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṁ suve,
Māhaṁ kāko va dummedho, kāmānaṁ vasamanvagaṁ.

46. Saṭṭhi assasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā,
Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhino.

47. Ārūḷhā gāmaṇīyebhi, illiyācāpadhāribhi,
Te putta paṭipajjassu, rajjaṁ niyyādayāmi te.

48. Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṁ suve,
Māhaṁ kāko va dummedho, kāmānaṁ vasamanvagaṁ.

49. Saṭṭhi rathasahassāni, sannaddhā ussitaddhajā,
Dīpā atho pi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.

50. Ārūḷhā gāmaṇīyebhi, cāpahatthehi vammibhi,
Te putta paṭipajjassu, rajjaṁ niyyādayāmi te.

51. Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṁ suve,
Māhaṁ kāko va dummedho, kāmānaṁ vasamanvagaṁ.

52. Saṭṭhi dhenusahassāni, rohaññā puṅgavūsabhā,
Tā putta paṭipajjassu, rajjaṁ niyyādayāmi te.

53. Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṁ suve,
Māhaṁ kāko va dummedho, kāmānaṁ vasamanvagaṁ.

54. Soḷasitthisahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā,
Vicitravatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā,
Tā putta paṭipajjassu, rajjaṁ niyyādayāmi te.

55. Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṁ suve,
Māhaṁ kāko va dummedho, kāmānaṁ vasamanvagaṁ.

56. Daharasseva me tāta, mātā matāti me sutaṁ,
Tayā vinā ahaṁ tāta, jīvitum-pi na ussahe.

57. Yathā āraññakaṁ nāgaṁ, poto anveti pacchato,
Jessantaṁ giriduggesu, samesu visamesu ca.

58. Evaṁ taṁ anugacchāmi, pattamādāya pacchato,
Subharo te bhavissāmi, na te hessāmi dubbharo.

59. Yathā sāmuddikaṁ nāvaṁ, vāṇijānaṁ dhanesinaṁ,
Vohāro tattha gaṇheyya, vāṇijā byasanī siyā.

60. Evamevāyaṁ puttakali, antarāyakaro mama,
Imaṁ kumāraṁ pāpetha, pāsādaṁ rativaḍḍhanaṁ.

61. Tattha [PTS 5.260] kambusahatthāyo, yathā sakkaṁva accharā,
Tā naṁ tattha ramessanti, tāhi ceso ramissati.

62. Tato kumāraṁ pāpesuṁ, pāsādaṁ rativaḍḍhanaṁ,
Taṁ disvā avacuṁ kaññā, dīghāvuṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ.

63. Devatānusi gandhabbo, adu sakko purindado,
Ko vā tvaṁ kassa vā putto, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ.

64. Namhi devo na gandhabbo, nā pi sakko purindado,
Kāsirañño ahaṁ putto, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano,
Mamaṁ bharatha bhaddaṁ vo, ahaṁ bhattā bhavāmi vo.

65. Taṁ tattha avacuṁ kaññā, dīghāvuṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ,
Kuhiṁ rājā anuppatto, ito rājā kuhiṁ gato.

66. Paṅkaṁ rājā atikkanto, thale rājā patiṭṭhito,
Akaṇḍakaṁ agahanaṁ, paṭipanno mahāpathaṁ.

67. Ahañca paṭipannosmi, maggaṁ duggatigāminaṁ,
Sakaṇṭakaṁ sagahanaṁ, yena gacchanti duggatiṁ.

68. Tassa te svāgataṁ rāja, sīhasseva giribbajaṁ,
Anusāsa mahārāja, tvaṁ no sabbāsamissaro ti.

Tattha khippan-ti tena hi naṁ sīghaṁ ānetha. Ālapīti: “Saṭṭhi gāmasahassānī” ti ādīni vadanto āla pi. Sabbālaṅkārabhūsitā ti te nāgā sabbehi sīsūpagādīhi alaṅkārehi bhūsitā. Hemakappanavāsasā ti suvaṇṇakhacitena kappanena paṭicchannasarīrā. Gāmaṇīyebhī ti hatthācariyehi. Ājānīyāvā ti kāraṇākāraṇavijānanakā va. Jātiyā ti sindhavajātiyā sindhuraṭṭhe sindhunadītīre jātā. Gāmaṇīyebhī ti assācariyehi. Illiyā cāpadhāribhī ti illiyāvudhañca cāpāvudhañca dhārentehi. Dīpā atho pi veyyagghā ti dīpicammabyagghacammaparivārā. Gāmaṇīyebhī ti rathikehi. Vammibhī ti sannaddhavammehi. Rohaññā ti rattavaṇṇā. Puṅgavūsabhā ti usabhasaṅkhātena jeṭṭhakapuṅgavena samannāgatā.

Daharasseva me, tātā ti atha naṁ kumāro, tāta, mama daharasseva sato mātā matā iti mayā sutaṁ, sohaṁ tayā vinā jīvituṁ na sakkhissāmīti āha. Poto ti taruṇapotako. Jessantan-ti vicarantaṁ. Sāmuddikan-ti samudde vicarantaṁ. Dhanesinan-ti dhanaṁ pariyesantānaṁ. Vohāro ti vicitravohāro heṭṭhākaḍḍhanako vāḷamaccho vā [PTS 5.261] udakarakkhaso vā āvaṭṭo vā. Tatthā ti tasmiṁ samudde. Vāṇijā byasanī siyā ti atha te vāṇijā byasanappattā bhaveyyuṁ. “Siyyunti” pi pāṭho. Puttakalī ti puttalāmako puttakāḷakaṇṇī. Kumāro puna kiñci vattuṁ na visahi. Atha rājā amacce āṇāpento: “Iman”-ti ādimāha. Tattha kambusahatthāyo ti kambusaṁ vuccati suvaṇṇaṁ, suvaṇṇābharaṇabhūsitahatthāyoti attho. Yathā ti yathā icchanti, tathā karonti.

Evaṁ vatvā mahāsatto tattheva taṁ abhisiñcāpetvā nagaraṁ pāhesi. Sayaṁ pana ekako va uyyānā nikkhamitvā himavantaṁ pavisitvā ramaṇīye bhūmibhāge paṇṇasālaṁ māpetvā isipabbajjaṁ pabbajitvā vanamūlaphalāhāro yāpesi. Mahājano pi kumāraṁ bārāṇasiṁ pavesesi. So nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā pāsādaṁ abhiruhi. Tamatthaṁ pakāsento satthā: “Tato” ti ādimāha. Taṁ disvā avacuṁ kaññā ti taṁ mahantena parivārena sirisobhaggena āgataṁ disvā: “Asuko nāmeso” ti ajānantiyo va tā nāṭakitthiyo gantvā avocuṁ. Mamaṁ bharathā ti mamaṁ icchatha. Paṅkan-ti rāgādikilesapaṅkaṁ. Thale ti pabbajjāya. Akaṇṭakan-ti rāgakaṇṭakādivirahitaṁ. Teheva gahanehi agahanaṁ. Mahāpathan-ti saggamokkhagāminaṁ mahāmaggaṁ paṭipanno. Yenā ti yena micchāmaggena duggatiṁ gacchanti, taṁ ahaṁ paṭipannoti vadati. Tato tā cintesuṁ: “rājā tāva amhe pahāya pabbajito, ayam-pi kāmesu virattacittarūpo, sace naṁ nābhiramessāma, nikkhamitvā pabbajeyya, abhiramanākāramassa karissāmā” ti. Atha naṁ abhinandantiyo osānagāthamāhaṁsu. Tattha giribbajan-ti sīhapotakānaṁ vasanaṭṭhānaṁ kañcanaguhaṁ kesarasīhassa āgataṁ viya tassa tava āgataṁ suāgataṁ. Tvaṁ no ti tvaṁ sabbāsam-pi amhākaṁ issaro, sāmīti.

Evañca pana vatvā sabbā tūriyāni paggaṇhiṁsu, nānappakārāni naccagītāni pavattiṁsu. Yaso mahā ahosi, so yasamadamatto pitaraṁ na sari, dhammena rajjaṁ kāretvā yathākammaṁ gato. Bodhisatto pi jhānābhiññā nibbattetvā āyupariyosāne brahmalokūpago ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato mahābhinikkhamanaṁ nikkhantoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā paccekabuddho parinibbāyi, putto rāhulakumāro ahosi, sesaparisā buddhaparisā, arindamarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Soṇakajātakavaṇṇanā paṭhamā

JA 530: Saṁkiccajātakavaṇṇanā

Disvā nisinnaṁ rājānan-ti idaṁ satthā jīvakambavane viharanto ajātasattussa pitughātakammaṁ ārabbha kathesi. So hi devadattaṁ nissāya tassa [PTS 5.262] vacanena pitaraṁ ghātāpetvā devadattassa saṅghabhedāvasāne bhinnaparisassa roge uppanne: “Tathāgataṁ khamāpessāmī” ti mañcasivikāya sāvatthiṁ gacchantassa jetavanadvāre pathaviṁ paviṭṭhabhāvaṁ sutvā: “Devadatto sammāsambuddhassa paṭipakkho hutvā pathaviṁ pavisitvā avīciparāyaṇo jāto, mayā pi taṁ nissāya pitā dhammiko dhammarājā ghātito, aham-pi nu kho pathaviṁ pavisissāmī” ti bhīto rajjasiriyā cittassādaṁ na labhi, “thokaṁ niddāyissāmī” ti niddaṁ upagatamatto va navayojanabahalāyaṁ ayamahāpathaviyaṁ pātetvā ayasūlehi koṭṭiyamāno viya sunakhehi luñjitvā khajjamāno viya bheravaravena viravanto uṭṭhāti.

Athekadivasaṁ komudiyā cātumāsiniyā amaccagaṇaparivuto attano yasaṁ oloketvā: “Mama pitu yaso ito mahantataro, tathārūpaṁ nāma ahaṁ dhammarājānaṁ devadattaṁ nissāya ghātesin”-ti cintesi. Tassevaṁ cintentasseva kāye ḍāho uppajji, sakalasarīraṁ sedatintaṁ ahosi. Tato: “Ko nu kho me imaṁ bhayaṁ vinodetuṁ sakkhissatī” ti cintetvā: “Ṭhapetvā dasabalaṁ añño natthī” ti ñatvā: “Ahaṁ tathāgatassa mahāparādho, ko nu kho maṁ netvā dassessatī” ti cintento: “Na añño koci aññatra jīvakā” ti sallakkhetvā tassa gahetvā gamanūpāyaṁ karonto: “Ramaṇīyā vata, bho, dosinā rattī” ti udānaṁ udānetvā: “Kaṁ nu khvajja samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā payirupāseyyāmī” ti vatvā pūraṇasāvakādīhi pūraṇādīnaṁ guṇe kathite tesaṁ vacanaṁ anādiyitvā jīvakaṁ paṭipucchitvā tena tathāgatassa guṇaṁ kathetvā: “Taṁ devo bhagavantaṁ payirupāsatū” ti vutto hatthiyānāni kappāpetvā jīvakambavanaṁ gantvā tathāgataṁ upasaṅkamitvā vanditvā tathāgatena katapaṭisanthāro sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ pucchitvā tathāgatassa madhuraṁ sāmaññaphaladhammadesanaṁ (DN. 1.150 ādayo) sutvā suttapariyosāne upāsakattaṁ paṭiveditvā tathāgataṁ khamāpetvā pakkāmi. So tato paṭṭhāya dānaṁ dento sīlaṁ rakkhanto tathāgatena saddhiṁ saṁsaggaṁ katvā madhuradhammakathaṁ suṇanto kalyāṇamittasaṁsaggena pahīnabhayo vigatalomahaṁso hutvā cittassādaṁ paṭilabhitvā sukhena cattāro iriyāpathe kappesi.

Athekadivasaṁ dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, ajātasattu pitughātakammaṁ katvā bhayappatto ahosi, rajjasiriṁ nissāya cittassādaṁ alabhanto sabbairiyāpathesu dukkhaṁ anubhoti, so dāni tathāgataṁ āgamma kalyāṇamittasaṁsaggena vigatabhayo issariyasukhaṁ anubhotī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya [PTS 5.263] nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa pitughātakammaṁ katvā maṁ nissāya sukhaṁ sayī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatto rajjaṁ kārento brahmadattakumāraṁ nāma puttaṁ paṭilabhi. Tadā bodhisatto purohitassa gehe paṭisandhiṁ gaṇhi, jātassevassa: “Saṁkiccakumāro” ti nāmaṁ kariṁsu. Te ubho pi rājanivesane ekato va vaḍḍhiṁsu. Aññamaññaṁ sahāyakā hutvā vayappattā takkasilaṁ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgamiṁsu. Atha rājā puttassa uparajjaṁ adāsi. Bodhisatto pi uparājasseva santike ahosi. Athekadivasaṁ uparājā pitu uyyānakīḷaṁ gacchantassa mahantaṁ yasaṁ disvā tasmiṁ lobhaṁ uppādetvā: “Mayhaṁ pitā mama bhātikasadiso, sace etassa maraṇaṁ olokessāmi, mahallakakāle rajjaṁ labhissāmi, tadā laddhena pi rajjena ko attho, pitaraṁ māretvā rajjaṁ gaṇhissāmī” ti cintetvā bodhisattassa tamatthaṁ ārocesi. Bodhisatto, “samma, pitughātakammaṁ nāma bhāriyaṁ, nirayamaggo, na sakkā etaṁ kātuṁ, mā karī” ti paṭibāhi. So punappunam-pi kathetvā yāvatatiyaṁ tena paṭibāhito pādamūlikehi saddhiṁ mantesi. Te pi sampaṭicchitvā rañño māraṇūpāyaṁ vīmaṁsiṁsu. Bodhisatto taṁ pavattiṁ ñatvā: “Nāhaṁ etehi saddhiṁ ekato bhavissāmī” ti mātāpitaro anāpucchitvāva aggadvārena nikkhamitvā himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā jhānābhiññā nibbattetvā vanamūlaphalāhāro vihāsi.

Rājakumāro pi tasmiṁ gate pitaraṁ mārāpetvā mahantaṁ yasaṁ anubhavi. “Saṁkiccakumāro kira isipabbajjaṁ pabbajito” ti sutvā bahū kulaputtā nikkhamitvā tassa santike pabbajiṁsu. So mahatā isigaṇena parivuto tattha vasi. Sabbe pi samāpattilābhino yeva. Rājā pi pitaraṁ māretvā appamattakaṁ yeva kālaṁ rajjasukhaṁ anubhavitvā tato paṭṭhāya bhīto cittassādaṁ alabhanto niraye kammakaraṇappatto viya ahosi. So bodhisattaṁ anussaritvā: “Sahāyo me ‘pitughātakammaṁ bhāriyaṁ, mā karī’ ti paṭisedhetvā maṁ attano kathaṁ gāhāpetuṁ asakkonto attānaṁ niddosaṁ katvā palāyi. Sace so idha abhavissa [PTS 5.264], na me pitughātakammaṁ kātuṁ adassa, idam-pi me bhayaṁ hareyya, kahaṁ nu kho so etarahi viharati. Sace tassa vasanaṭṭhānaṁ jāneyyaṁ, pakkosāpeyyaṁ, ko nu kho me tassa vasanaṭṭhānaṁ āroceyyā” ti cintesi. So tato paṭṭhāya antepure ca rājasabhāyañca bodhisattasseva vaṇṇaṁ bhāsati.

Evaṁ addhāne gate bodhisatto: “Rājā maṁ sarati, mayā tattha gantvā tassa dhammaṁ desetvā taṁ nibbhayaṁ katvā āgantuṁ vaṭṭatī” ti paṇṇāsa vassāni himavante vasitvā pañcasatatāpasaparivuto ākāsenāgantvā dāyapasse nāma uyyāne otaritvā isigaṇaparivuto silāpaṭṭe nisīdi. Uyyānapālo taṁ disvā: “Bhante, gaṇasatthā konāmo” ti pucchitvā: “Saṁkiccapaṇḍito nāmā” ti ca sutvā sayam-pi sañjānitvā: “Bhante, yāvāhaṁ rājānaṁ ānemi, tāva idheva hotha, amhākaṁ rājā tumhe daṭṭhukāmo” ti vatvā vegena rājakulaṁ gantvā tassa āgatabhāvaṁ rañño ārocesi. Rājā tassa santikaṁ gantvā kattabbayuttakaṁ upahāraṁ katvā pañhaṁ pucchi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

69. Disvā nisinnaṁ rājānaṁ, brahmadattaṁ rathesabhaṁ,
Athassa paṭivedesi, yassāsi anukampako.

70. Saṁkiccāyaṁ anuppatto, isīnaṁ sādhusammato,
Taramānarūpo niyyāhi, khippaṁ passa mahesinaṁ.

71. Tato ca rājā taramāno, yuttamāruyha sandanaṁ,
Mittāmaccaparibyūḷho, agamāsi rathesabho.

72. Nikkhippa pañca kakudhāni, kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano,
Vālabījanimuṇhīsaṁ, khaggaṁ chattañcupāhanaṁ.

73. Oruyha rājā yānamhā, ṭhapayitvā paṭicchadaṁ,
Āsīnaṁ dāyapassasmiṁ, saṁkiccamupasaṅkami.

74. Upasaṅkamitvā so rājā, sammodi isinā saha,
Taṁ kathaṁ vītisāretvā, ekamantaṁ upāvisi.

75. Ekamantaṁ nisinnova, atha kālaṁ amaññatha,
Tato pāpāni kammāni, pucchituṁ paṭipajjatha.

76. Isiṁ pucchāma saṁkiccaṁ, isīnaṁ sādhusammataṁ,
Āsīnaṁ dāyapassasmiṁ, isisaṅghapurakkhataṁ.

77. Kaṁ [PTS 5.265] gatiṁ pecca gacchanti, narā dhammāticārino,
Aticiṇṇo mayā dhammo, taṁ me akkhāhi pucchito ti.

Tattha disvāti, bhikkhave, so uyyānapālo rājānaṁ rājasabhāyaṁ nisinnaṁ disvā athassa paṭivedesi, “yassāsī” ti vadanto ārocesī ti attho. Yassāsīti, mahārāja, yassa tvaṁ anukampako muducitto ahosi, yassa abhiṇhaṁ vaṇṇaṁ payirudāhāsi, so ayaṁ saṁkicco isīnaṁ antare sādhu laddhakoti sammato anuppatto tava uyyāne silāpaṭṭe isigaṇaparivuto kañcanapaṭimā viya nisinno. Taramānarūpo ti, mahārāja, pabbajitā nāma kule vā gaṇe vā alaggā tumhākaṁ gacchantānaññeva pakkameyyuṁ, tasmā taramānarūpo khippaṁ niyyāhi, mahantānaṁ sīlādiguṇānaṁ esitattā passa mahesinaṁ.

Tato ti, bhikkhave, so rājā tassa vacanaṁ sutvā tato tassa vacanato anantaram-eva. Nikkhippā ti nikkhipitvā tassa kira uyyānadvāraṁ patvāva etadahosi: “pabbajitā nāma garuṭṭhāniyā, saṁkiccatāpasassa santikaṁ uddhatavesena gantuṁ ayuttan”-ti. So maṇicittasuvaṇṇadaṇḍaṁ vālabījaniṁ, kañcanamayaṁ uṇhīsapaṭṭaṁ, suparikkhittaṁ maṅgalakhaggaṁ, setacchattaṁ, sovaṇṇapādukāti imāni pañca rājakakudhabhaṇḍāni apanesi. Tena vuttaṁ: “Nikkhippā” ti. Paṭicchadan-ti tam-eva rājakakudhabhaṇḍaṁ ṭhapayitvā bhaṇḍāgārikassa hatthe datvā. Dāyapassasmin-ti evaṁnāmake uyyāne. Atha kālaṁ amaññathā ti atha so idāni me pañhaṁ pucchituṁ kāloti jāni. Pāḷiyaṁ pana: “Yathākālan”-ti āgataṁ, tassa kālānurūpena pañhapucchanaṁ amaññathā ti attho. Paṭipajjathā ti paṭipajji. Peccā ti paṭigantvā, paralokassa vā nāmetaṁ, tasmā paraloketi attho. Mayāti, bhante, mayā sucaritadhammo aticiṇṇo pitughātakammaṁ kataṁ, taṁ me akkhāhi, kaṁ gatiṁ pitughātakā gacchanti, katarasmiṁ niraye paccantīti pucchati.

Taṁ sutvā bodhisatto: “Tena hi, mahārāja, suṇohī” ti vatvā ovādaṁ tāva adāsi. Satthā tamatthaṁ pakāsento āha:

78. Isī avaca saṁkicco, kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ,
Āsīnaṁ dāyapassasmiṁ, mahārāja suṇohi me.

79. Uppathena vajantassa, yo maggamanusāsati,
Tassa ce vacanaṁ kayirā, nāssa maggeyya kaṇṭako.

80. Adhammaṁ paṭipannassa, yo dhammamanusāsati,
Tassa ce vacanaṁ kayirā, na so gaccheyya duggatin-ti.

Tattha uppathenā ti corehi pariyuṭṭhitamaggena. Maggamanusāsatī ti khemamaggaṁ akkhāti. Nāssa maggeyya kaṇṭako ti tassa ovādakarassa purisassa [PTS 5.266] mukhaṁ corakaṇṭako na passeyya. Yo dhamman-ti yo sucaritadhammaṁ. Na so ti so puriso nirayādibhedaṁ duggatiṁ na gaccheyya. Uppathasadiso hi, mahārāja, adhammo, khemamaggasadiso sucaritadhammo, tvaṁ pana pubbe: “Pitaraṁ ghātetvā rājā homī” ti mayhaṁ kathetvā mayā paṭibāhito mama vacanaṁ akatvā pitaraṁ ghātetvā idāni socasi, paṇḍitānaṁ ovādaṁ akaronto nāma coramaggapaṭipanno viya mahābyasanaṁ pāpuṇātīti.

Evamassa ovādaṁ datvā upari dhammaṁ desento āha:

81. Dhammo patho mahārāja, adhammo pana uppatho,
Adhammo nirayaṁ neti, dhammo pāpeti suggatiṁ.

82. Adhammacārino rāja, narā visamajīvino,
Yaṁ gatiṁ pecca gacchanti, niraye te suṇohi me.

83. Sañjīvo kāḷasutto ca, saṅghāto dve ca roruvā,
Athāparo mahāvīci, tāpano ca patāpano.

84. Iccete aṭṭha nirayā, akkhātā duratikkamā,
Ākiṇṇā luddakammehi, paccekā soḷasussadā.

85. Kadariyatāpanā ghorā, accimanto mahabbhayā,
Lomahaṁsanarūpā ca, bhesmā paṭibhayā dukhā.

86. Catukkaṇṇā catudvārā, vibhattā bhāgaso mitā,
Ayopākārapariyantā, ayasā paṭikujjitā.

87. Tesaṁ ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā,
Samantā yojanasataṁ, phuṭā tiṭṭhanti sabbadā.

88. Ete patanti niraye, uddhaṁpādā avaṁsirā,
Isīnaṁ ativattāro, saññatānaṁ tapassinaṁ.

89. Te bhūnahuno paccanti, macchā bilakatā yathā,
Saṁvacchare asaṅkheyye, narā kibbisakārino.

90. Ḍayhamānena gattena, niccaṁ santarabāhiraṁ,
Nirayā nādhigacchanti, dvāraṁ nikkhamanesino.

91. Puratthimena dhāvanti, tato dhāvanti pacchato,
Uttarena pi dhāvanti, tato dhāvanti dakkhiṇaṁ,
Yaṁ yañhi dvāraṁ gacchanti, taṁ tadeva pidhīyare.

92. Bahūni [PTS 5.267] vassasahassāni, janā nirayagāmino,
Bāhā paggayha kandanti, patvā dukkhaṁ anappakaṁ.

93. Āsīvisaṁva kupitaṁ, tejassiṁ duratikkamaṁ,
Na sādhurūpe āsīde, saññatānaṁ tapassinaṁ.

94. Atikāyo mahissāso, ajjuno kekakādhipo,
Sahassabāhu ucchinno, isimāsajja gotamaṁ.

95. Arajaṁ rajasā vacchaṁ, kisaṁ avakiriya daṇḍakī,
Tālo va mūlato chinno, sa rājā vibhavaṅgato.

96. Upahacca manaṁ majjho, mātaṅgasmiṁ yasassine,
Sapārisajjo ucchinno, majjhāraññaṁ tadā ahu.

97. Kaṇhadīpāyanāsajja, isiṁ andhakaveṇḍayo,
Aññoññaṁ musalā hantvā, sampattā yamasādhanaṁ.

98. Athāyaṁ isinā satto, antalikkhacaro pure,
Pāvekkhi pathaviṁ cecco, hīnatto pattapariyāyaṁ.

99. Tasmā hi chandāgamanaṁ, nappasaṁsanti paṇḍitā,
Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṁ saccūpasaṁhitaṁ.

100. Manasā ce paduṭṭhena, yo naro pekkhate muniṁ,
Vijjācaraṇasampannaṁ, gantā so nirayaṁ adho.

101. Ye vuḍḍhe paribhāsanti, pharusūpakkamā janā,
Anapaccā adāyādā, tālavatthu bhavanti te.

102. Yo ca pabbajitaṁ hanti, katakiccaṁ mahesinaṁ,
Sa kāḷasutte niraye, cirarattāya paccati.

103. Yo ca rājā adhammaṭṭho, raṭṭhaviddhaṁsano mago,
Tāpayitvā janapadaṁ, tāpane pecca paccati.

104. So ca vassasahassāni, sataṁ dibbāni paccati,
Accisaṅghapareto so, dukkhaṁ vedeti vedanaṁ.

105. Tassa [PTS 5.268] aggisikhā kāyā, niccharanti pabhassarā,
Tejobhakkhassa gattāni, lomehi ca nakhehi ca.

106. Ḍayhamānena gattena, niccaṁ santarabāhiraṁ,
Dukkhābhitunno nadati, nāgo tuttaṭṭito yathā.

107. Yo lobhā pitaraṁ hanti, dosā vā purisādhamo,
Sa kāḷasutte niraye, cirarattāya paccati.

108. Sa tādiso paccati lohakumbhiyaṁ, pakkañca sattīhi hananti nittacaṁ,
Andhaṁ karitvā muttakarīsabhakkhaṁ, khāre nimujjanti tathāvidhaṁ naraṁ.

109. Tattaṁ pakkuthitamayoguḷañca, dīghe ca phāle cirarattatāpite,
Vikkhambhamādāya vibandharajjubhi, vivaṭe mukhe sampavisanti rakkhasā.

110. Sāmā ca soṇā sabalā ca gijjhā, kākolasaṅghā ca dijā ayomukhā,
Saṅgamma khādanti vipphandamānaṁ, jivhaṁ vibhajja vighāsaṁ salohitaṁ.

111. Taṁ daḍḍhatālaṁ paribhinnagattaṁ, nippothayantā anuvicaranti rakkhasā,
Ratī hi tesaṁ dukhino panītare, etādisasmiṁ niraye vasanti,
Ye keci loke idha pettighātino.

112. Putto ca mātaraṁ hantvā, ito gantvā yamakkhayaṁ,
Bhusamāpajjate dukkhaṁ, attakammaphalūpago.

113. Amanussā atibalā, hantāraṁ janayantiyā,
Ayomayehi vālehi, pīḷayanti punappunaṁ.

114. Tamassavaṁ [PTS 5.269] sakā gattā, rudhiraṁ attasambhavaṁ,
Tambalohavilīnaṁva, tattaṁ pāyenti mattighaṁ.

115. Jigucchaṁ kuṇapaṁ pūtiṁ, duggandhaṁ gūthakaddamaṁ,
Pubbalohitasaṅkāsaṁ, rahadamogayha tiṭṭhati.

116. Tamenaṁ kimayo tattha, atikāyā ayomukhā,
Chaviṁ bhetvāna khādanti, saṁgiddhā maṁsalohite.

117. So ca taṁ nirayaṁ patto, nimuggo sataporisaṁ,
Pūtikaṁ kuṇapaṁ vāti, samantā satayojanaṁ.

118. Cakkhumā pi hi cakkhūhi, tena gandhena jīyati,
Etādisaṁ brahmadatta, mātugho labhate dukhaṁ.

119. Khuradhāramanukkamma, tikkhaṁ durabhisambhavaṁ,
Patanti gabbhapātiyo, duggaṁ vetaraṇiṁ nadiṁ.

120. Ayomayā simbaliyo, soḷasaṅgulakaṇṭakā,
Ubhato abhilambanti, duggaṁ vetaraṇiṁ nadiṁ.

121. Te accimanto tiṭṭhanti, aggikkhandhāva ārakā,
Ādittā jātavedena, uddhaṁ yojanamuggatā.

122. Ete vajanti niraye, tatte tikhiṇakaṇṭake,
Nāriyo ca aticārā, narā ca paradāragū.

123. Te patanti adhokkhandhā, vivattā vihatā puthū,
Sayanti vinividdhaṅgā, dīghaṁ jagganti sabbadā.

124. Tato ratyā vivasāne, mahatiṁ pabbatūpamaṁ,
Lohakumbhiṁ pavajjanti, tattaṁ aggisamūdakaṁ.

125. Evaṁ divā ca ratto ca, dussīlā mohapārutā,
Anubhonti sakaṁ kammaṁ, pubbe dukkaṭamattano.

126. Yā ca bhariyā dhanakkītā, sāmikaṁ atimaññati,
Sassuṁ vā sasuraṁ vā pi, jeṭṭhaṁ vā pi nanandaraṁ.

127. Tassā vaṅkena jivhaggaṁ, nibbahanti sabandhanaṁ,
Sa [PTS 5.270] byāmamattaṁ kiminaṁ, jivhaṁ passati attani,
Viññāpetuṁ na sakkoti, tāpane pecca paccati.

128. Orabbhikā sūkarikā, macchikā migabandhakā,
Corā goghātakā luddā, avaṇṇe vaṇṇakārakā.

129. Sattīhi lohakūṭehi, nettiṁsehi usūhi ca,
Haññamānā khāranadiṁ, papatanti avaṁsirā.

130. Sāyaṁ pāto kūṭakārī, ayokūṭehi haññati,
Tato vantaṁ durattānaṁ, paresaṁ bhuñjare sadā.

131. Dhaṅkā bheraṇḍakā gijjhā, kākolā ca ayomukhā,
Vipphandamānaṁ khādanti, naraṁ kibbisakārakaṁ.

132. Ye migena migaṁ hanti, pakkhiṁ vā pana pakkhinā,
Asanto rajasā channā, gantā te nirayussadan-ti.

Tattha dhammo patho ti dasakusalakammapathadhammo khemo appaṭibhayo sugatimaggo. Visamajīvino ti adhammena kappitajīvikā. Niraye te ti te etesaṁ nibbattaniraye kathemi. Suṇohi me ti mahāsatto raññā pitughātakānaṁ nibbattanirayaṁ pucchito pi pathamaṁ taṁ adassetvā aṭṭha mahāniraye soḷasa ca ussadaniraye dassetuṁ evamāha. Kiṁkāraṇā? Paṭhamañhi tasmiṁ dassiyamāne rājā phalitena hadayena tattheva mareyya, imesu pana nirayesu paccamānasatte disvā diṭṭhānugatiko hutvā: “Ahaṁ viya aññe pi bahū pāpakammino atthi, ahaṁ etesaṁ antare paccissāmī” ti sañjātupatthambho arogo bhavissatīti te pana niraye dassento mahāsatto paṭhamaṁ iddhibalena pathaviṁ dvidhā katvā pacchā dassesi.

Tesaṁ vacanattho: nirayapālehi pajjalitāni nānāvudhāni gahetvā khaṇḍākhaṇḍikaṁ chinnā hīraṁ hīraṁ katā nerayikasattā punappunaṁ sañjīvanti etthāti sañjīvo. Nirayapālā punappunaṁ nadantā vaggantā pajjalitāni nānāvudhāni gahetvā jalitāya lohapathaviyaṁ nerayike satte aparāparaṁ anubandhitvā paharitvā jalitapathaviyaṁ patite jalitakāḷasuttaṁ pātetvā jalitapharasuṁ gahetvā sayaṁ unnadantā mahantena aṭṭassarena viravante aṭṭhaṁse soḷasaṁse karontā ettha tacchantīti kāḷasutto. Mahantā jalitaayapabbatā ghātenti etthāti saṅghāto. Tattha kira satte navayojanāya jalitāya ayapathaviyā yāva kaṭito [PTS 5.271] pavesetvā niccale karonti. Atha puratthimato jalito ayapabbato samuṭṭhāya asani viya viravanto āgantvā te satte saṇhakaraṇiyaṁ tile pisanto viya gantvā pacchimadisāya tiṭṭhati, pacchimadisato samuṭṭhito pi tatheva gantvā puratthimadisāya tiṭṭhati. Dve pana ekato samāgantvā ucchuyante ucchukhaṇḍāni viya pīḷenti. Evaṁ tattha bahūni vassasatasahassāni dukkhaṁ anubhonti.

Dve ca roruvā ti jālaroruvo, dhūmaroruvo cāti dve. Tattha jālaroruvo kappena saṇṭhitāhi rattalohajālāhi puṇṇo, dhūmaroruvo khāradhūmena puṇṇo. Tesu jālaroruve paccantānaṁ navahi vaṇṇamukhehi jālā pavisitvā sarīraṁ dahanti, dhūmaroruve paccantānaṁ navahi vaṇamukhehi khāradhūmo pavisitvā piṭṭhaṁ viya sarīraṁ sedeti. Ubhayattha pi paccantā sattā mahāviravaṁ viravantīti dvepi: “Roruvā” ti vuttā. Jālānaṁ vā paccanasattānaṁ vā tesaṁ dukkhassa vā vīci antaraṁ natthi etthāti avīci, mahanto avīci mahāvīci. Tattha hi puratthimādīhi bhittīhi jālā uṭṭhahitvā pacchimādīsu paṭihaññati, tā ca bhittiyo vinivijjhitvā purato yojanasataṁ gaṇhāti. Heṭṭhā uṭṭhitā jālā upari paṭihaññati, upari uṭṭhitā heṭṭhā paṭihaññati. Evaṁ tāvettha jālānaṁ vīci nāma natthi. Tassa pana anto yojanasataṁ ṭhānaṁ khīravallipiṭṭhassa pūritanāḷi viya sattehi nirantaraṁ pūritaṁ catūhi iriyāpathehi paccantānaṁ sattānaṁ pamāṇaṁ natthi, na ca aññamaññaṁ byābādhenti, sakaṭṭhāne yeva paccanti. Evamettha sattānaṁ vīci nāma natthi. Yathā pana jivhagge cha madhubindūni sattamassa tambalohabinduno anudahanabalavatāya abbohārikāni honti, tathā tattha anudahanabalavatāya sesā cha akusalavipākupekkhā abbohārikā honti, dukkham-eva nirantaraṁ paññāyati. Evamettha dukkhassa vīci nāma natthi. Svāyaṁ saha bhittīhi vikkhambhato aṭṭhārasādhikatiyojanasato, āvaṭṭato pana catupaṇṇāsādhikanavayojanasato, saha ussadehi dasa yojanasahassāni. Evamassa mahantatā veditabbā.

Niccale satte tapatīti tāpano. Ativiya tāpetīti patāpano. Tattha tāpanasmiṁ tāva satte tālakkhandhappamāṇe jalitaayasūle nisīdāpenti. Tato heṭṭhā pathavī jalati, sūlāni jalanti, sattā jalanti. Evaṁ so nirayo niccale satte tapati. Itarasmiṁ pana nibbattasatte jalantehi āvudhehi paharitvā jalitaṁ ayapabbataṁ āropenti. Tesaṁ pabbatamatthake ṭhitakāle kammapaccayo vāto paharati. Te tattha saṇṭhātuṁ asakkontā uddhaṁpādā adhosirā patanti. Atha heṭṭhā ayapathavito jalitāni ayasūlāni uṭṭhahanti. Te tāni matthakeneva paharitvā tesu vinividdhasarīrā [PTS 5.272] jalantā paccanti. Evamesa ativiya tāpetīti.

Bodhisatto pana ete niraye dassento paṭhamaṁ sañjīvaṁ dassetvā tattha paccante nerayikasatte disvā mahājanassa mahābhaye uppanne taṁ antaradhāpetvā puna pathaviṁ dvidhā katvā kāḷasuttaṁ dassesi, tattha pi paccamāne satte disvā mahājanassa mahābhaye uppanne tam-pi antaradhāpesīti evaṁ paṭipāṭiyā dassesi. Tato rājānaṁ āmantetvā, “mahārāja, tayā imesu aṭṭhasu mahānirayesu paccamāne satte disvā appamādaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti vatvā puna tesaññeva mahānirayānaṁ kiccaṁ kathetuṁ: “Iccete” ti ādimāha. Tattha akkhātā ti mayā ca tuyhaṁ kathitā, porāṇakehi ca kathitā yeva. Ākiṇṇā ti paripuṇṇā. Paccekā soḷasussadā ti etesaṁ nirayānaṁ ekekassa catūsu dvāresu ekekasmiṁ cattāro cattāro katvā soḷasa soḷasa ussadanirayāti sabbe pi sataṁ aṭṭhavīsati ca ussadanirayā aṭṭha ca mahānirayāti chattiṁsanirayasataṁ. Kadariyatāpanā ti sabbete kadariyānaṁ tāpanā. Balavadukkhatāya ghorā. Kammanibbattānaṁ accīnaṁ atthitāya accimanto. Bhayassa mahantatāya mahabbhayā. Diṭṭhamattā vā sutamattā vā lomāni haṁsantīti lomahaṁsanarūpā ca. Bhīsanatāya bhesmā. Bhayajananatāya paṭibhayā. Sukhābhāvena dukhā. Catukkaṇṇā ti sabbe pi caturassamañjūsasadisā. Vibhattā ti catudvāravasena vibhattā. Bhāgaso mitā ti dvāravīthīnaṁ vasena koṭṭhāse ṭhapetvā mitā. Ayasā paṭikujjitā ti sabbe pi navayojanikena ayakapālena paṭicchannā. Phuṭā tiṭṭhantī ti sabbe pi ettakaṁ ṭhānaṁ anupharitvā tiṭṭhanti.

Uddhaṁpādā avaṁsirā ti evaṁ tesu tesu nirayesu samparivattitvā punappunaṁ patamāne sandhāyāha. Ativattāro ti pharusavācāhi atikkamitvā vattāro. Mahānirayesu kira yebhuyyena dhammikasamaṇabrāhmaṇesu katāparādhāva paccanti, tasmā evamāha. Te bhūnahuno ti te isīnaṁ ativattāro attano vuḍḍhiyā hatattā bhūnahuno koṭṭhāsakatā macchā viya paccanti. Asaṅkheyye ti gaṇetuṁ asakkuṇeyye. Kibbisakārino ti dāruṇakammakārino. Nikkhamanesino ti nirayā nikkhamanaṁ esantā pi gavesantā pi nikkhamanadvāraṁ nādhigacchanti. Puratthimenā ti yadā taṁ dvāraṁ apārutaṁ hoti, atha tadabhimukhā dhāvanti, tesaṁ tattha chavi-ādīni jhāyanti. Dvārasamīpaṁ pattānañca tesaṁ taṁ pidhīyati, pacchimadvāraṁ apārutaṁ viya khāyati. Esa nayo sabbattha. Na sādhurūpe ti vuttappakāraṁ sappaṁ viya sādhurūpe isayo na āsīde, na pharusavacanena kāyakammena vā ghaṭṭento upagaccheyya. Kiṁkāraṇā? Saññatānaṁ tapassīnaṁ āsāditattā aṭṭhasu mahānirayesu mahādukkhassa anubhavitabbattā.

Idāni ye rājāno tathārūpe āsādetvā taṁ dukkhaṁ pattā, te dassetuṁ: “Atikāyo” ti ādimāha. Tattha atikāyo ti balasampanno mahākāyo. Mahissāso ti [PTS 5.273] mahādhanuggaho. Kekakādhipo ti kekakaraṭṭhādhipati. Sahassabāhū ti pañcahi dhanuggahasatehi bāhusahassena āropetabbaṁ dhanuṁ āropanasamatthatāya sahassabāhu. Vibhavaṅgato ti vināsaṁ patto. Vatthūni pana sarabhaṅgajātake (JA. 522) vitthāritāni. Upahacca manan-ti attano cittaṁ padūsetvā. Mātaṅgasmin-ti mātaṅgapaṇḍite. Vatthu mātaṅgajātake (JA. 497) vaṇṇitaṁ. Kaṇhadīpāyanāsajjā ti kaṇhadīpāyanaṁ āsajja. Yamasādhanan-ti nirayapālakarañño āṇāpavattaṭṭhānaṁ. Vatthu ghaṭapaṇḍitajātake (JA. 454) vitthāritaṁ. Isinā ti kapilatāpasena. Pāvekkhī ti paviṭṭho. Cecco ti cetiyarājā. Hīnatto ti parihīnattabhāvo antarahitaiddhi. Pattapariyāyan-ti pariyāyaṁ maraṇakālaṁ patvā. Vatthu cetiyajātake (JA. 422) kathitaṁ.

Tasmā ti yasmā cittavasiko hutvā isīsu aparajjhitvā aṭṭhasu mahānirayesu paccati, tasmā hi. Chandāgamanan-ti chandādicatubbidham-pi agatigamanaṁ. Paduṭṭhenā ti kuddhena. Gantā so nirayaṁ adho ti so tena adhogamaniyena kammena adhonirayam-eva gacchati. Pāḷiyaṁ pana: “Nirayussadan”-ti likhitaṁ, tassa ussadanirayaṁ gacchatī ti attho. Vuḍḍhe ti vayovuḍḍhe ca guṇavuḍḍhe ca. Anapaccā ti bhavantare pi apaccaṁ vā dāyādaṁ vā na labhantī ti attho. Tālavatthū ti diṭṭhadhamme pi chinnamūlatālo viya mahāvināsaṁ patvā niraye nibbattanti. Yo ca pabbajitaṁ hantī ti yo bālajano samaṇaṁ hanati. Cirarattāyā ti ciraṁ kālaṁ.

Evaṁ mahāsatto isiviheṭhakānaṁ paccananiraye dassetvā upari adhammikarājūnaṁ paccananiraye dassento: “Yo cā” ti ādimāha. Tattha raṭṭhaviddhaṁsano ti chandādivasena gantvā raṭṭhassa viddhaṁsano. Accisaṅghapareto ti accisamūhaparikkhitto. Tejobhakkhassā ti aggim-eva khādantassa. Gattānī ti tigāvute sarīre sabbaṅgapaccaṅgāni. Lomehi ca nakhehi cā ti etehi saddhiṁ sabbāni ekajālāni honti. Tuttaṭṭīto ti āneñjakāraṇaṁ kāriyamāno tuttehi viddho nāgo yathā nadati.

Evaṁ mahāsatto adhammikarājūnaṁ paccananiraye dassetvā idāni pitughātakādīnaṁ paccananiraye dassetuṁ: “Yo lobhā” ti ādimāha. Tattha lobhā ti yasadhanalobhena. Dosā vā ti duṭṭhacittatāya vā. Nittacan-ti lohakumbhiyaṁ bahūni vasasahassāni pakkaṁ nīharitvā tigāvutamassa sarīraṁ nittacaṁ katvā jalitāya lohapathaviyaṁ pātetvā tiṇhehi ayasūlehi koṭṭetvā cuṇavicuṇṇaṁ karonti. Andhaṁ karitvāti, mahārāja, taṁ pitughātakaṁ nirayapālā jalitalohapathaviyaṁ uttānaṁ pātetvā jalitehi ayasūlehi akkhīni bhinditvā andhaṁ karitvā mukhe uṇhaṁ muttakarīsaṁ pakkhipitvā palālapīṭhaṁ viya naṁ parivattetvā kappena saṇṭhite khāre lohaudake nimujjāpenti. Tattaṁ pakkuthitamayoguḷañcā ti puna pakkuthitaṁ gūthakalalañceva jalitaayoguḷañca khādāpenti. So pana taṁ āhariyamānaṁ disvā mukhaṁ pidheti. Athassa dīghe ciratāpite jalamāne phāle ādāya mukhaṁ vikkhambhetvā vivaritvā rajjubaddhaṁ ayabalisaṁ khipitvā jivhaṁ nīharitvā [PTS 5.274] tasmiṁ vivaṭe mukhe taṁ ayoguḷaṁ sampavisanti pakkhipanti. Rakkhasā ti nirayapālā.

Sāmā cāti, mahārāja, tassa pitughātakassa jivhaṁ balisena nikkaḍḍhitvā ayasaṅkūhi pathaviyaṁ nīhataṁ jivhaṁ sāmā soṇā sabalavaṇṇā sunakhā ca lohatuṇḍā gijjhā ca kākolasaṅghā ca aññe ca nānappakārā sakuṇā samāgantvā āvudhehi chindantā viya vibhajja kākapadākārena koṭṭhāse katvā vipphandamānaṁ salohitaṁ vighāsaṁ khādantā viya satte bhakkhayantī ti attho. Taṁ daḍḍhatālan-ti taṁ pitughātakaṁ jhāyamānatālaṁ viya jalitasarīraṁ. Paribhinnagattan-ti tattha tattha paribhinnagattaṁ. Nippothayantā ti jalitehi ayamuggarehi paharantā. Ratī hi tesan-ti tesaṁ nirayapālānaṁ sā rati kīḷā hoti. Dukhino panītare ti itare pana nerayikasattā dukkhitā honti. Pettighātino ti pitughātakā. Iti imaṁ pitughātakānaṁ paccananirayaṁ disvā rājā bhītatasito ahosi.

Atha naṁ mahāsatto samassāsetvā mātughātakānaṁ paccananirayaṁ dassesi. Yamakkhayan-ti yamanivesanaṁ, nirayanti attho. Attakammaphalūpago ti attano kammaphalena upagato. Amanussā ti nirayapālā. Hantāraṁ janayantiyā ti mātughātakaṁ. Vālehī ti ayamakacivālehi veṭhetvā ayayantena pīḷayanti. Tan-ti taṁ mātughātakaṁ. Pāyentī ti tassa pīḷiyamānassa ruhiraṁ gaḷitvā ayakapallaṁ pūreti. Atha naṁ yantato nīharanti, tāvadevassa sarīraṁ pākatikaṁ hoti. Taṁ pathaviyaṁ uttānaṁ nipajjāpetvā vilīnaṁ tambalohaṁ viya pakkuthitaṁ lohitaṁ pāyenti. Ogayha tiṭṭhatī ti taṁ bahūni vassasahassāni ayayantehi pīḷetvā jegucche duggandhe paṭikūle mahante gūthakalalaāvāṭe khipanti, so taṁ rahadaṁ ogayha ogāhitvā tiṭṭhati. Atikāyā ti ekadoṇikanāvappamāṇasarīrā. Ayomukhā ti ayasūcimukhā. Chaviṁ bhetvānā ti chavimādiṁ katvā yāva aṭṭhim-pi bhetvā aṭṭhimiñjam-pi khādanti. Saṁgiddhā ti gadhitā mucchitā. Na kevalañca khādanteva, adhomaggādīhi pana pavisitvā mukhādīhi nikkhamanti, vāmapassādīhi pavisitvā dakkhiṇapassādīhi nikkhamanti, sakalam-pi sarīraṁ chiddāvachiddaṁ karonti, so tattha atidukkhapareto viravanto paccati. So cā ti so mātughātako ca taṁ sataporisaṁ nirayaṁ patto sasīsako nimuggo va hoti, tañca kuṇapaṁ samantā yojanasataṁ pūtikaṁ hutvā vāyati. Mātugho ti mātughātako.

Evaṁ mahāsatto mātughātakānaṁ paccananirayaṁ dassetvā puna gabbhapātakānaṁ paccananirayaṁ dassento gāthamāha. Khuradhāramanukkammā ti khuradhāranirayaṁ atikkamitvā. Tattha kira nirayapālā mahantamahante khure upari dhāre katvā santharanti, tato yāhi gabbhapātanakharabhesajjāni [PTS 5.275] pivitvā gabbhā pātitā, tā gabbhapātiniyo itthiyo jalitehi āvudhehi pothentā anubandhanti, tā tikhiṇakhuradhārāsu khaṇḍākhaṇḍikā hutvā punappunaṁ uṭṭhāya taṁ durabhisambhavaṁ khuradhāranirayaṁ akkamantiyo atikkamitvā nirayapālehi anubaddhā duggaṁ duratikkamaṁ visamaṁ vetaraṇiṁ nadiṁ patanti. Tattha kammakāraṇaṁ nimijātake (JA. 541) āvi bhavissati.

Evaṁ gabbhapātinīnaṁ nirayaṁ dassetvā mahāsatto yattha paradārikā ca aticāriniyo ca patantā paccanti, taṁ kaṇṭakasimbalinirayaṁ dassento: “Ayomayā” ti ādimāha. Tattha ubhato abhilambantī ti vetaraṇiyā ubhosu tīresu tāsaṁ simbalīnaṁ sākhā olambanti. Te accimanto ti te pajjalitasarīrā sattā accimanto hutvā tiṭṭhanti. Yojanan-ti tigāvutaṁ tesaṁ sarīraṁ, tato uṭṭhitajālāya pana saddhiṁ yojanaubbedhā honti. Ete vajantī ti te paradārikā sattā nānāvidhehi āvudhehi koṭṭiyamānā ete simbaliniraye abhiruhanti. Te patantī ti te bahūni vassasahassāni rukkhaviṭapesu laggā jhāyitvā puna nirayapālehi āvudhehi vihatā vivattā hutvā parivattitvā adhosīsakā patanti. Puthū ti bahū. Vinividdhaṅgā ti tesaṁ tato patanakāle heṭṭhā ayapathavito sūlāni uṭṭhahitvā tesaṁ matthakaṁ paṭicchanti, tāni tesaṁ adhomaggena nikkhamanti, te evaṁ sūlesu viddhasarīrā cirarattā sayanti. Dīghan-ti supine pi niddaṁ alabhantā dīgharattaṁ jaggantī ti attho. Ratyā vivasāne ti rattīnaṁ accayena, cirakālātikkamenā ti attho. Pavajjantī ti saṭṭhiyojanikaṁ jalitaṁ lohakumbhiṁ kappena saṇṭhitaṁ jalitatambaloharasapuṇṇaṁ lohakumbhiṁ nirayapālehi khittā paccanti. Dussīlā ti paradārikā.

Evaṁ mahāsatto paradārikaaticārikānaṁ paccanasimbalinirayaṁ dassetvā ito paraṁ sāmikavattasassusasuravattādīni apūrentīnaṁ paccanaṭṭhānaṁ pakāsento: “Yā cā” ti ādimāha. Tattha atimaññatī ti bhisajātake (JA. 488) vuttaṁ sāmikavattaṁ akarontī atikkamitvā maññati. Jeṭṭhaṁ vā ti sāmikassa jeṭṭhabhātaraṁ. Nanandaran-ti sāmikassa bhaginiṁ. Etesam-pi hi aññatarassa hatthapādapiṭṭhiparikammanhāpanabhojanādibhedaṁ vattaṁ apūrentī tesu hirottappaṁ anupaṭṭhapentī te atimaññati nāma, sā pi niraye nibbatti. Vaṅkenā ti tassā sāmikavattādīnaṁ aparipūrikāya sāmikādayo akkositvā paribhāsitvā niraye nibbattāya lohapathaviyaṁ nipajjāpetvā ayasaṅkunā mukhaṁ vivaritvā balisena jivhaggaṁ nibbahanti, rajjubandhanena sabandhanaṁ kaḍḍhanti. Kiminan-ti kimibharitaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, so nerayikasatto evaṁ nikkaḍḍhitaṁ attano byāmena byāmamattaṁ jivhaṁ āvudhehi koṭṭitakoṭṭitaṭṭhāne sañjātehi mahādoṇippamāṇehi kimīhi bharitaṁ passati. Viññāpetuṁ na sakkotī ti nirayapāle yācitukāmo pi kiñci vattuṁ na sakkoti. Tāpane ti evaṁ sā tattha bahūni vassasahassāni paccitvā puna tāpanamahāniraye paccati.

Evaṁ mahāsatto sāmikavattasassusasuravattādīni apūrentīnaṁ paccananirayaṁ dassetvā idāni sūkarikādīnaṁ paccananiraye dassento: “Orabbhikā” ti ādimāha [PTS 5.276]. Tattha avaṇṇe vaṇṇakārakā ti pesuññakārakā. Khāranadin-ti ete orabbhikādayo etehi satti ādīhi haññamānā vetaraṇiṁ nadiṁ patantī ti attho. Sesāni orabbhikādīnaṁ paccanaṭṭhānāni nimijātake (JA. 541) āvi bhavissanti. Kuṭakārī ti kūṭavinicchayassa ceva tulākūṭādīnañca kārake sandhāyetaṁ vuttaṁ. Tattha kūṭavinicchayakūṭaṭṭakārakakūṭaagghāpanikānaṁ paccananirayā nimijātake (JA. 541) āvi bhavissanti. Vantan-ti vamitakaṁ. Durattānan-ti duggatattabhāvānaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, te durattabhāvā sattā ayakūṭehi matthake bhijjamāne vamanti, tato taṁ vantaṁ jalitaayakapallehi tesu ekaccānaṁ mukhe khipanti, iti te paresaṁ vantaṁ bhuñjanti nāma. Bheraṇḍakā ti siṅgālā. Vipphandamānan-ti adhomukhaṁ nipajjāpitaṁ nikkaḍḍhitajivhaṁ ito cito ca vipphandamānaṁ. Migenā ti okacārakamigena. Pakkhinā ti tathārūpeneva. Gantā te ti gantāro te. Nirayussadan-ti ussadanirayaṁ. Pāḷiyaṁ pana: “Nirayaṁ adho” ti likhitaṁ. Ayaṁ pana nirayo nimijātake (JA. 541) āvi bhavissatīti.

Iti mahāsatto ettake niraye dassetvā idāni devalokavivaraṇaṁ katvā rañño devaloke dassento āha:

133. Santo ca uddhaṁ gacchanti, suciṇṇenidha kammunā,
Suciṇṇassa phalaṁ passa, saindā devā sabrahmakā.

134. Taṁ taṁ brūmi mahārāja, dhammaṁ raṭṭhapatī cara,
Tathā rāja carāhi dhammaṁ, yathā taṁ suciṇṇaṁ nānutappeyya pacchā ti.

Tattha santo ti kāyādīhi upasantā. Uddhan-ti devalokaṁ. Saindā ti tattha tattha indehi saddhiṁ. Mahāsatto hissa cātumahārājādike deve dassento, “mahārāja, cātumahārājike deve passa, cattāro mahārājāno passa, tāvatiṁse passa, sakkaṁ passā” ti evaṁ sabbe pi saindake sabrahmake ca deve dassento: “Idam-pi suciṇṇassa phalaṁ idam-pi phalan”-ti dassesi. Taṁ taṁ brūmī ti tasmā taṁ bhaṇāmi. Dhamman-ti ito paṭṭhāya pāṇātipātādīni pañca verāni pahāya dānādīni puññāni karohīti. Yathā taṁ suciṇṇaṁ nānutappeyyā ti yathā taṁ dānādipuññakammaṁ suciṇṇaṁ pitughātakammapaccayaṁ vippaṭisāraṁ paṭicchādetuṁ samatthatāya taṁ nānutappeyya, tathā taṁ suciṇṇaṁ cara, bahuṁ puññaṁ karohī ti attho.

So [PTS 5.277] mahāsattassa dhammakathaṁ sutvā tato paṭṭhāya assāsaṁ paṭilabhi. Bodhisatto pana kiñci kālaṁ tattha vasitvā attano vasanaṭṭhānaññeva gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa mayā assāsitoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā rājā ajātasattu ahosi, isigaṇo buddhaparisā, saṁkiccapaṇḍito pana aham-eva ahosin”-ti.

Saṁkiccajātakavaṇṇanā dutiyā

Jātakuddānaṁ:

Atha saṭṭhinipātamhi, suṇātha mama bhāsitaṁ,
Jātakasavhayano pavaro, soṇakaarindamasavhayano,
Tathā vuttarathesabhakiccavaroti.

Saṭṭhinipātavaṇṇanā niṭṭhitā

20. Sattatinipāto

JA 531: Kusajātakavaṇṇanā

Idaṁ [PTS 5.278] te raṭṭhan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Eko kira sāvatthivāsī kulaputto sāsane uraṁ datvā pabbajito ekadivasaṁ sāvatthiyaṁ piṇḍāya caranto ekaṁ alaṅkataitthiṁ disvā subhanimittaggāhavasena oloketvā kilesābhibhūto anabhirato vihāsi dīghakesanakho kiliṭṭhacīvaro uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanīsanthatagatto. Yathā hi devalokā cavanadhammānaṁ devaputtānaṁ pañca pubbanimittāni paññāyanti, mālā milāyanti, vatthāni kilissanti, sarīre dubbaṇṇiyaṁ okkamati, ubhohi kacchehi sedā muccanti, devo devāsane nābhiramati, evam-eva sāsanā cavanadhammānaṁ ukkaṇṭhitabhikkhūnaṁ pañca pubbanimittāni paññāyanti, saddhāpupphāni milāyanti, sīlavatthāni kilissanti, sarīre maṅkutāya ceva ayasavasena ca dubbaṇṇiyaṁ okkamati, kilesasedā muccanti, araññarukkhamūlasuññāgāresu nābhiramanti. Tassa pi tāni paññāyiṁsu. Atha naṁ bhikkhū satthu santikaṁ netvā: “Ayaṁ, bhante, ukkaṇṭhito” ti dassesuṁ. Satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, ukkaṇṭhitosī” ti taṁ pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Mā, bhikkhu, kilesavasiko hohi, mātugāmo nāmesa pāpo, tasmiṁ paṭibaddhacittataṁ vinodehi, sāsane abhirama, mātugāme paṭibaddhacittatāya hi tejavanto pi porāṇakapaṇḍitā nittejā hutvā anayabyasanaṁ pāpuṇiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte mallaraṭṭhe kusāvatīrājadhāniyaṁ okkāko nāma rājā dhammena samena rajjaṁ kāresi. Tassa soḷasannaṁ itthisahassānaṁ jeṭṭhikā [PTS 5.279] sīlavatī nāma aggamahesī ahosi, sā neva puttaṁ, na dhītaraṁ labhi. Athassa nāgarā ceva raṭṭhavāsino ca rājanivesanadvāre sannipatitvā: “Raṭṭhaṁ nassissati, raṭṭhaṁ nassissatī” ti upakkosiṁsu. Rājā sīhapañjaraṁ ugghāṭetvā: “Mayi rajjaṁ kārente adhammakāro nāma natthi, kasmā upakkosathā” ti pucchi. “Saccaṁ, deva, adhammakāro nāma natthi, apica vaṁsānurakkhako pana vo putto natthi, añño rajjaṁ gahetvā raṭṭhaṁ nāsessati, tasmā dhammena rajjaṁ kāretuṁ samatthaṁ puttaṁ patthethā” ti. “Puttaṁ patthento kiṁ karomī” ti? “Paṭhamaṁ tāva ekaṁ sattāhaṁ cullanāṭakaṁ dhammanāṭakaṁ katvā vissajjetha, sace sā puttaṁ labhissati, sādhu, no ce, atha majjhimanāṭakaṁ vissajjetha, tato jeṭṭhanāṭakaṁ, avassaṁ ettakāsu itthīsu ekā puññavatī puttaṁ labhissatī” ti. Rājā tesaṁ vacanena tathā katvā satta divase yathāsukhaṁ abhiramitvā āgatāgataṁ pucchi: “kacci vo putto laddho” ti? Sabbā: “Na labhāma, devā” ti āhaṁsu. Rājā: “Na me putto uppajjissatī” ti anattamano ahosi. Nāgarā puna tatheva upakkosiṁsu. Rājā: “Kiṁ upakkosatha, mayā tumhākaṁ vacanena nāṭakāni vissaṭṭhāni, ekā pi puttaṁ na labhati, idāni kiṁ karomā” ti āha. “Deva, etā dussīlā bhavissanti nippuññā, natthi etāsaṁ puttalābhāya puññaṁ, tumhe etāsu puttaṁ alabhantīsu pi mā appossukkataṁ āpajjatha, aggamahesī vo sīlavatī devī sīlasampannā, taṁ vissajjetha, tassā putto uppajjissatī” ti.

So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā: “Ito kira sattame divase rājā sīlavatiṁ deviṁ dhammanāṭakaṁ katvā vissajjessati, purisā sannipatantū” ti bheriṁ carāpetvā sattame divase deviṁ alaṅkārāpetvā rājanivesanā otāretvā vissajjesi. Tassā sīlatejena sakkassa bhavanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. Sakko: “Kiṁ nu kho” ti āvajjento deviyā puttapatthanabhāvaṁ ñatvā: “Etissā mayā puttaṁ [PTS 5.280] dātuṁ vaṭṭati, atthi nu kho devaloke etissā anucchaviko putto” ti upadhārento bodhisattaṁ addasa. So kira tadā tāvatiṁsabhavane āyuṁ khepetvā uparidevaloke nibbattitukāmo ahosi. Sakko tassa vimānadvāraṁ gantvā taṁ pakkositvā, “mārisa, tayā manussalokaṁ gantvā okkākarañño aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhituṁ vaṭṭatī” ti sampaṭicchāpetvā aparam-pi devaputtaṁ: “Tvam-pi etissā eva putto bhavissasī” ti vatvā: “Mā kho panassā koci sīlaṁ bhindatū” ti mahallakabrāhmaṇavesena rañño nivesanadvāraṁ agamāsi.

Mahājano pi nhāto alaṅkato: “Ahaṁ deviṁ gaṇhissāmi, ahaṁ deviṁ gaṇhissāmī” ti rājadvāre sannipatitvā sakkañca disvā: “Tvaṁ kasmā āgatosī” ti parihāsamakāsi. Sakko: “Kiṁ maṁ tumhe garahatha, sace pi me sarīraṁ jiṇṇaṁ, rāgo pana na jīrati, sace sīlavatiṁ labhissāmi, ādāya naṁ gamissāmīti āgatomhī” ti vatvā attano ānubhāvena sabbesaṁ purato va aṭṭhāsi. Añño koci tassa tejena purato bhavituṁ nāsakkhi. So taṁ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ nivesanā nikkhamantiññeva hatthe gahetvā pakkāmi. Atha naṁ tattha tattha ṭhitā garahiṁsu: “Passatha, bho, mahallakabrāhmaṇo evaṁ uttamarūpadharaṁ deviṁ ādāya gacchati, attano yuttaṁ na jānātī” ti. Devīpi: “Mahallako maṁ gahetvā gacchatī” ti na aṭṭīyati na harāyati. Rājā pi vātapāne ṭhatvā: “Ko nu kho deviṁ gahetvā gacchatī” ti olokento taṁ disvā anattamano ahosi.

Sakko taṁ ādāya nagaradvārato nikkhamitvā dvārasamīpe ekaṁ gharaṁ māpesi vivaṭadvāraṁ paññattakaṭṭhattharikaṁ. Atha naṁ sā: “Idaṁ te nivesanan”-ti pucchi. So: “Āma, bhadde, pubbe panāhaṁ eko, idānimhā mayaṁ dve janā, ahaṁ bhikkhāya caritvā taṇḍulādīni āharissāmi, tvaṁ imissā kaṭṭhattharikāya nipajjāhī” ti vatvā taṁ mudunā hatthena parāmasanto [PTS 5.281] dibbasamphassaṁ pharāpetvā tattha nipajjāpesi. Sā dibbasamphassapharaṇena saññaṁ vissajjesi. Atha naṁ attano ānubhāvena tāvatiṁsabhavanaṁ netvā alaṅkatavimāne dibbasayane nipajjāpesi. Sā sattame divase pabujjhitvā taṁ sampattiṁ disvā: “Na so brāhmaṇo manusso, sakko bhavissatī” ti aññāsi. Sakko pi tasmiṁ samaye pāricchattakamūle dibbanāṭakaparivuto nisinno ahosi. Sā sayanā uṭṭhāya tassa santikaṁ gantvā vanditvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Atha naṁ sakko: “Varaṁ te, devi, dadāmi, gaṇhāhī” ti āha. “Tena hi, deva, ekaṁ puttaṁ me dehī” ti. “Devi, tiṭṭhatu eko putto, ahaṁ te dve putte dassāmi. Tesu pana eko paññavā bhavissati virūpavā, eko rūpavā na paññavā. Tesu kataraṁ paṭhamaṁ icchasī” ti? “Paññavantaṁ, devā” ti. So: “Sādhū” ti vatvā tassā kusatiṇaṁ dibbavatthaṁ dibbacandanaṁ pāricchattakapupphaṁ kokanudañca nāma vīṇaṁ datvā taṁ ādāya rañño sayanagharaṁ pavisitvā raññā saddhiṁ ekasayane nipajjāpetvā aṅguṭṭhakena tassā nābhiṁ parāmasi. Tasmiṁ khaṇe bodhisatto tassā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhi. Sakko pi sakaṭṭhānam-eva gato. Paṇḍitā devī gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṁ jāni.

Atha naṁ pabuddho rājā disvā, “devi, kena nītāsī” ti pucchi. “Sakkena, devā” ti. “Ahaṁ paccakkhato ekaṁ mahallakabrāhmaṇaṁ taṁ ādāya gacchantaṁ addasaṁ, kasmā maṁ vañcesī” ti? “Saddahatha, deva, sakko maṁ gahetvā devalokaṁ nesī” ti. “Na saddahāmi, devī” ti. Athassa sā sakkadattiyaṁ kusatiṇaṁ dassetvā: “Saddahathā” ti āha. Rājā: “Kusatiṇaṁ nāma yato kutoci labbhatī” ti na saddahi. Athassa sā dibbavatthādīni dassesi. Rājā tāni disvā saddahitvā, “bhadde, sakko tāva taṁ netu, putto pana te laddho” ti pucchi. “Laddho mahārāja, gabbho me patiṭṭhito” ti. So tuṭṭho tassā gabbhaparihāraṁ adāsi. Sā dasamāsaccayena puttaṁ vijāyi, tassa aññaṁ nāmaṁ akatvā kusatiṇanāmam-eva [PTS 5.282] akaṁsu. Kusakumārassa padasā gamanakāle itaro devaputto tassā kucchiyaṁ paṭisandhiṁ gaṇhi. Sā dasamāse paripuṇṇe puttaṁ vijāyi, tassa: “Jayampatī” ti nāmaṁ kariṁsu. Te mahantena yasena vaḍḍhiṁsu. Bodhisatto paññavā ācariyassa santike kiñci sippaṁ anuggahetvā attano va paññāya sabbasippesu nipphattiṁ pāpuṇi.

Athassa soḷasavassakāle rājā rajjaṁ dātukāmo deviṁ āmantetvā: “Bhadde, puttassa te rajjaṁ datvā nāṭakāni upaṭṭhapessāma, mayaṁ jīvantā yeva naṁ rajje patiṭṭhitaṁ passissāma, sakalajambudīpe kho pana yassa rañño dhītaraṁ icchati, tamassa ānetvā aggamahesiṁ karissāma, cittamassa jānāhi, kataraṁ rājadhītaraṁ rocesī” ti āha. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā: “Kumārassa imaṁ pavattiṁ ārocetvā cittaṁ jānāhī” ti ekaṁ paricārikaṁ pesesi. Sā gantvā tassa taṁ pavattiṁ ārocesi. Taṁ sutvā mahāsatto cintesi: “ahaṁ na rūpavā, rūpasampannā rājadhītā ānītā pi maṁ disvā ‘kiṁ me iminā virūpenā’ ti palāyissati iti no lajjitabbakaṁ bhavissati, kiṁ me gharāvāsena, dharamāne mātāpitaro upaṭṭhahitvā tesaṁ accayena nikkhamitvā pabbajissāmī” ti. So: “Mayhaṁ neva rajjenattho, na nāṭakehi, ahaṁ mātāpitūnaṁ accayena pabbajissāmī” ti āha. Sā gantvā tassa kathaṁ deviyā ārocesi, devī pi rañño ārocesi. Rājā anattamano hutvā puna katipāhaccayena sāsanaṁ pesesi. So pi paṭibāhati yeva. Evaṁ yāvatatiyaṁ paṭibāhitvā catutthavāre cintesi: “mātāpitūhi saddhiṁ ekantena paṭipakkhabhāvo nāma na yutto, ekaṁ upāyaṁ karissāmī” ti.

So kammārajeṭṭhakaṁ pakkosāpetvā bahuṁ suvaṇṇaṁ datvā: “Ekaṁ itthirūpakaṁ karohī” ti uyyojetvā tasmiṁ pakkante aññaṁ suvaṇṇaṁ gahetvā sayam-pi itthirūpakaṁ akāsi. Bodhisattānañhi adhippāyo nāma samijjhati. Taṁ suvaṇṇarūpakaṁ jivhāya avaṇṇanīyasobhaṁ ahosi. Atha naṁ mahāsatto khomaṁ nivāsāpetvā sirigabbhe ṭhapāpesi. So kammārajeṭṭhakena ābhatarūpakaṁ disvā taṁ garahitvā: “Gaccha amhākaṁ sirigabbhe ṭhapitarūpakaṁ āharā” ti āha. So sirigabbhaṁ paviṭṭho [PTS 5.283] taṁ disvā: “Kumārena saddhiṁ abhiramituṁ ekā devaccharā, āgatā bhavissatī” ti hatthaṁ pasāretuṁ avisahanto nikkhamitvā: “Deva, sirigabbhe ayyā ekikāva ṭhitā, upagantuṁ na sakkomī” ti āha. “Tāta, gaccha, suvaṇṇarūpakaṁ etaṁ, āharā” ti puna pesito āhari. Kumāro kammārena kataṁ rūpakaṁ suvaṇṇagabbhe nikkhipāpetvā attanā kataṁ alaṅkārāpetvā rathe ṭhapāpetvā: “Evarūpaṁ labhanto gaṇhāmī” ti mātu santikaṁ pahiṇi.

Sā amacce pakkosāpetvā, “tātā, mayhaṁ putto mahāpuñño sakkadattiyo anucchavikaṁ kumārikaṁ labhissati, tumhe evarūpaṁ labhantā gaṇhissatha, imaṁ rūpakaṁ paṭicchannayāne ṭhapetvā sakalajambudīpaṁ carantā yassa rañño evarūpaṁ dhītaraṁ passatha, tassetaṁ datvā ‘okkākarājā tumhehi saddhiṁ āvāhaṁ karissatī’ ti divasaṁ vavatthapetvā āgacchathā” ti āha. Te: “Sādhū” ti taṁ ādāya mahantena parivārena nikkhamitvā vicarantā yaṁ rājadhāniṁ pāpuṇanti, tattha sāyanhasamaye mahājanassa samosaraṇaṭṭhāne taṁ rūpakaṁ vatthapupphālaṅkārehi alaṅkaritvā suvaṇṇasivikaṁ āropetvā titthamagge ṭhapetvā amaccā sayaṁ paṭikkamitvā āgatāgatānaṁ kathāsavanatthaṁ ekamante tiṭṭhanti. Mahājano taṁ oloketvā: “Suvaṇṇarūpakan”-ti saññaṁ akatvā: “Ayaṁ manussitthī samānā pi devaccharapaṭibhāgā ativiya sobhati, kiṁ nu kho ettha ṭhitā, kuto vā āgatā, amhākaṁ nagare evarūpā natthī” ti vaṇṇento pakkamati. Taṁ sutvā amaccā: “Sace idha evarūpā dārikā bhaveyya, ‘asukā rājadhītā viya asukā amaccadhītā viyā’ ti vadeyyuṁ, addhā idha evarūpā natthī” ti taṁ ādāya aññaṁ nagaraṁ gacchanti.

Te evaṁ vicarantā anupubbena maddaraṭṭhe sāgalanagaraṁ sampāpuṇiṁsu. Tattha maddarañño aṭṭha dhītaro uttamarūpadharā devaccharapaṭibhāgā, tāsaṁ sabbajeṭṭhikā pabhāvatī nāma. Tassā sarīrato [PTS 5.284] bālasūriyassa pabhā viya pabhā niccharanti, andhakāre pi catuhatthe antogabbhe padīpakiccaṁ natthi, sabbo gabbho ekobhāso va hoti. Dhātī panassā khujjā, sā pabhāvatiṁ bhojetvā tassā sīsanhāpanatthaṁ aṭṭhahi vaṇṇadāsīhi aṭṭha ghaṭe gāhāpetvā sāyanhasamaye udakatthāya gacchantī titthamagge ṭhitaṁ taṁ rūpakaṁ disvā: “Pabhāvatī” ti saññāya: “Ayaṁ dubbinītā ‘sīsaṁ nhāyissāmī’ ti amhe udakatthāya pesetvā paṭhamataraṁ āgantvā titthamagge ṭhitā” ti kujjhitvā: “Are kulalajjāpanike amhehi purimataraṁ āgantvā kasmā idha ṭhitāsi, sace rājā jānissati, nāsessati no” ti vatvā hatthena gaṇḍapasse pahari, hatthatalaṁ bhijjamānaṁ viya jātaṁ. Tato: “Suvaṇṇarūpakan”-ti ñatvā hasamānā tāsaṁ vaṇṇadāsīnaṁ santikaṁ gacchantī: “Passathetaṁ me kammaṁ, mama dhītātisaññāya pahāraṁ adāsiṁ, ayaṁ mama dhītu santike kimagghati, kevalaṁ me hattho dukkhāpito” ti āha.

Atha naṁ rājadūtā gahetvā: “Tvaṁ ‘mama dhītā ito abhirūpatarā’ ti vadantī kaṁ nāma kathesī” ti āhaṁsu. “Maddarañño dhītaraṁ pabhāvatiṁ, idaṁ rūpakaṁ tassā soḷasim-pi kalaṁ na agghatī” ti. Te tuṭṭhamānasā rājadvāraṁ gantvā: “Okkākarañño dūtā dvāre ṭhitā” ti paṭihāresuṁ. Rājā āsanā vuṭṭhāya ṭhitakova: “Pakkosathā” ti āha. Te pavisitvā rājānaṁ vanditvā: “Mahārāja, amhākaṁ rājā tumhākaṁ ārogyaṁ pucchatī” ti vatvā katasakkārasammānā: “Kimatthaṁ āgatatthā” ti puṭṭhā: “Amhākaṁ rañño sīhassaro putto kusakumāro nāma, rājā tassa rajjaṁ dātukāmo amhe tumhākaṁ santikaṁ pahiṇi, tumhākaṁ kira dhītā pabhāvatī, taṁ tassa detha, imañca suvaṇṇarūpakaṁ deyyadhammaṁ gaṇhathā” ti taṁ rūpakaṁ tassa adaṁsu. So pi: “Evarūpena mahārājena saddhiṁ vivāhamaṅgalaṁ bhavissatī” ti tuṭṭhacitto sampaṭicchi [PTS 5.285]. Atha naṁ dūtā āhaṁsu: “mahārāja, amhehi na sakkā papañcaṁ kātuṁ, kumārikāya laddhabhāvaṁ rañño ārocessāma, atha naṁ so āgantvā ādāya gamissatī” ti. So: “Sādhū” ti vatvā tesaṁ sakkāraṁ katvā vissajjesi. Te gantvā rañño ca deviyā ca ārocesuṁ. Rājā mahantena parivārena kusāvatito nikkhamitvā anupubbena sāgalanagaraṁ pāpuṇi. Maddarājā paccuggantvā taṁ nagaraṁ pavesetvā mahantaṁ sakkāramakāsi.

Sīlavatī devī paṇḍitattā: “Ko jānāti, kiṁ bhavissatī” ti ekāhadvīhaccayena maddarājānaṁ āha: “mahārāja, suṇisaṁ daṭṭhukāmāmhī” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā taṁ pakkosāpesi. Pabhāvatī sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā dhātigaṇaparivutā āgantvā sassuṁ vandi. Sā taṁ disvā cintesi: “ayaṁ kumārikā abhirūpā, mayhaṁ putto virūpo. Sace esā taṁ passissati, ekāham-pi avasitvā palāyissati, upāyaṁ karissāmī” ti. Sā maddarājānaṁ āmantetvā, “mahārāja, suṇisā me puttassa anucchavikā, apica kho pana amhākaṁ kulapaveṇiyā āgataṁ cārittaṁ atthi, sace ayaṁ tasmiṁ cāritte vattissati, nessāmi nan”-ti āha. “Kiṁ pana vo cārittan”-ti. “Amhākaṁ vaṁse yāva ekassa gabbhassa patiṭṭhānaṁ hoti, tāva divā sāmikaṁ passituṁ na labhati. Sace esā tathā karissati, nessāmi nan”-ti. Rājā: “Kiṁ, amma, sakkhissasi evaṁ vattitun”-ti dhītaraṁ pucchi. Sā: “Āma tātā” ti āha. Tato okkākarājā maddarañño bahuṁ dhanaṁ datvā taṁ ādāya pakkāmi. Maddarājā pi mahantena parivārena dhītaraṁ uyyojesi.

Okkāko kusāvatiṁ gantvā nagaraṁ alaṅkārāpetvā sabbabandhanāni mocetvā puttassa abhisekaṁ katvā rajjaṁ datvā pabhāvatiṁ aggamahesiṁ kāretvā nagare: “Kusarājassa āṇā” ti bheriṁ carāpesi. Sakalajambudīpatale rājāno yesaṁ dhītaro atthi, te kusarañño dhītaro pahiṇiṁsu. Yesaṁ puttā [PTS 5.286] atthi, te tena saddhiṁ mittabhāvaṁ ākaṅkhantā putte upaṭṭhāke katvā pahiṇiṁsu. Bodhisattassa nāṭakaparivāro mahā ahosi, mahantena yasena rajjaṁ kāresi. So pabhāvatiṁ divā passituṁ na labhati, sā pi taṁ divā passituṁ na labhati, ubhinnaṁ rattidassanam-eva hoti. Tattha pabhāvatiyā sarīrappabhā pi abbohārikā ahosi. Bodhisatto sirigabbhato rattiṁ yeva nikkhamati.

So katipāhaccayena pabhāvatiṁ divā daṭṭhukāmo mātuyā ārocesi. Sā: “Mā te tāta, rucci, yāva ekaṁ puttaṁ labhasi, tāva āgamehī” ti, paṭikkhi pi. So punappunaṁ yāci yeva. Atha naṁ sā āha: “tena hi hatthisālaṁ gantvā hatthimeṇḍavesena tiṭṭha, ahaṁ taṁ tattha ānessāmi, atha naṁ akkhīni pūretvā olokeyyāsi, mā ca attānaṁ jānāpehī” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā hatthisālaṁ agamāsi. Athassa mātā hatthisālaṁ alaṅkārāpetvā pabhāvatiṁ: “Ehi sāmikassa hatthino passāmā” ti tattha netvā: “Ayaṁ hatthī asuko nāma, ayaṁ hatthī asuko nāmā” ti tassā dassesi. Tattha taṁ rājā mātu pacchato gacchantiṁ disvā hatthigopakavesena hatthichakaṇapiṇḍena piṭṭhiyaṁ pahari. Sā kuddhā: “Rañño kathetvā te hatthaṁ chindāpessāmī” ti vatvā deviṁ ujjhāpesi. Rājamātā: “Mā amma kujjhī” ti suṇisaṁ saññāpetvā piṭṭhiṁ parimajji. Puna pi rājā taṁ daṭṭhukāmo hutvā assasālāya assagopakavesena taṁ disvā tatheva assachakaṇapiṇḍena pahari. Tadā pi taṁ kuddhaṁ sassu saññāpesi.

Punekadivase pabhāvatī mahāsattaṁ passitukāmā hutvā sassuyā ārocetvā: “Alaṁ mā te ruccī” ti paṭikkhittā pi punappunaṁ yāci. Atha naṁ sā āha: “tena hi sve mama putto nagaraṁ padakkhiṇaṁ karissati, tvaṁ sīhapañjaraṁ vivaritvā taṁ passeyyāsī” ti. Evañca pana vatvā punadivase nagaraṁ alaṅkārāpetvā jayampatikumāraṁ rājavesaṁ gāhāpetvā hatthipiṭṭhe nisīdāpetvā bodhisattaṁ pacchimāsane nisīdāpetvā nagaraṁ padakkhiṇaṁ kārāpesi. Sā pabhāvatiṁ ādāya sīhapañjare ṭhatvā: “Passa tava sāmikassa sirisobhaggan”-ti āha. Sā: “Anucchaviko [PTS 5.287] me sāmiko laddho” ti attamanā ahosi. Taṁ divasaṁ pana mahāsatto hatthimeṇḍavesena jayampatissa pacchimāsane nisīditvā yathādhippāyena pabhāvatiṁ olokento hatthavikārādivasena cittaruciyā keḷiṁ dassesi. Hatthimhi atikkante rājamātā pabhāvatiṁ pucchi: “diṭṭho te, amma, sāmiko” ti. “Āma ayye, pacchimāsane panassa nisinno hatthimeṇḍo ativiya dubbinīto, mayhaṁ hatthavikārādīni dassesi, kasmā evarūpaṁ alakkhikaṁ rañño pacchimāsane nisīdāpesuṁ, nīharāpehi nan”-ti? “Amma, rañño pacchimāsane rakkhā nāma icchitabbā” ti.

Sā cintesi: “ayaṁ hatthimeṇḍo ativiya nibbhayo, rājānaṁ ‘rājā’ ti pi na maññati, kiṁ nu kho eso va kusarājā, addhā hi eso ativiya virūpo eva bhavissati, teneva maṁ na dassentī” ti. Sā khujjaṁ kaṇṇamūle āha: “amma, gaccha tāva jānāhi, kiṁ purimāsane nisinnako rājā, udāhu pacchimāsane” ti? “Kathaṁ panāhaṁ jānissāmī” ti. “Sace hi so rājā bhavissati, paṭhamataraṁ hatthipiṭṭhito otarissati, imāya saññāya jānāhī” ti. Sā gantvā ekamante ṭhitā paṭhamaṁ mahāsattaṁ otarantaṁ addasa, pacchā jayampatikumāraṁ. Mahāsatto pi ito cito ca olokento khujjaṁ disvā: “Iminā nāma kāraṇena esā āgatā bhavissatī” ti ñatvā taṁ pakkosāpetvā: “Imaṁ antaraṁ pabhāvatiyā mā kathehī” ti daḷhaṁ vatvā uyyojesi. Sā gantvā: “Purimāsane nisinno paṭhamaṁ otarī” ti āha. Pabhāvatī tassā vacanaṁ saddahi.

Mahāsatto pi puna daṭṭhukāmo hutvā mātaraṁ yāci. Sā paṭikkhipituṁ asakkontī: “Tena hi aññātakavesena uyyānaṁ gacchāhī” ti āha. So uyyānaṁ gantvā pokkharaṇiyaṁ galappamāṇaṁ udakaṁ pavisitvā paduminipattena sīsaṁ chādetvā pupphitapadumena mukhaṁ āvaritvā aṭṭhāsi. Mātāpissa pabhāvatiṁ uyyānaṁ netvā sāyanhasamaye: “Ime rukkhe passa, sakuṇe passa, mige passā” ti palobhayamānā pokkharaṇītīraṁ pāyāsi. Sā pañcavidhapadumasañchannaṁ pokkharaṇiṁ [PTS 5.288] disvā nhāyitukāmā paricārikāhi saddhiṁ pokkharaṇiṁ otaritvā kīḷantī taṁ padumaṁ disvā vicinitukāmā hatthaṁ pasāresi. Atha naṁ rājā paduminipattaṁ apanetvā: “Ahaṁ kusarājā” ti vatvā hatthe gaṇhi. Sā tassa mukhaṁ disvā: “Yakkho maṁ gaṇhī” ti viravitvā tattheva visaññitaṁ pattā. Athassā rājā hatthaṁ muñci. Sā saññaṁ paṭilabhitvā: “Kusarājā kira maṁ hatthe gaṇhi, imināvāhaṁ hatthisālāya hatthichakaṇapiṇḍena, assasālāya assachakaṇapiṇḍena pahaṭā, ayam-eva maṁ hatthissa pacchimāsane nisīditvā uppaṇḍesi, kiṁ me evarūpena dummukhena patinā, imaṁ jahitvā ahaṁ jīvantī aññaṁ patiṁ labhissāmī” ti cintetvā attanā saddhiṁ āgate amacce pakkosāpetvā: “Mama yānavāhanaṁ sajjaṁ karotha, ajjeva gamissāmī” ti āhaṁ. Te rañño ārocesuṁ. Rājā cintesi: “sace gantuṁ na labhissati, hadayamassā phalissati, gacchatu puna taṁ attano balena ānessāmī” ti cintetvā athassā gamanaṁ anujāni. Sā pitunagaram-eva agamāsi.

Mahāsatto pi uyyānato nagaraṁ pavisitvā alaṅkatapāsādaṁ abhiruhi. Bodhisattañhi sā pubbapatthanāvasena na icchi, so pi pubbakammavaseneva virūpo ahosi. Atīte kira bārāṇasiyaṁ dvāragāme uparimavīthiyā ca heṭṭhimavīthiyā ca dve kulāni vasiṁsu. Ekassa kulassa dve puttā ahesuṁ. Ekassa ekāva dhītā ahosi. Dvīsu puttesu bodhisatto kaniṭṭho. Taṁ kumārikaṁ jeṭṭhakassa adaṁsu. Kaniṭṭho adārabharaṇo bhātu santike yeva vasi. Athekadivasaṁ tasmiṁ ghare atirasakapūve paciṁsu. Bodhisatto araññaṁ gato hoti. Tassa pūvaṁ ṭhapetvā avasese bhājetvā khādiṁsu. Tasmiṁ khaṇe paccekabuddho bhikkhāya gharadvāraṁ agamāsi. Bodhisattassa bhātujāyā: “Cūḷapatino aññaṁ pūvaṁ pacissāmī” ti taṁ gahetvā paccekabuddhassa adāsi. So pi taṁ khaṇaññeva araññato āgacchi. Atha naṁ sā āha: “sāmi, cittaṁ pasādehi, tava koṭṭhāso paccekabuddhassa dinno” ti. So [PTS 5.289] “tava koṭṭhāsaṁ khāditvā mama koṭṭhāsaṁ desi, ahaṁ kiṁ khādissāmī” ti kuddho paccekabuddhaṁ anugantvā pattato pūvaṁ gaṇhi. Sā mātu gharaṁ gantvā navavilīnaṁ campakapupphavaṇṇaṁ sappiṁ āharitvā paccekabuddhassa pattaṁ pūresi, taṁ obhāsaṁ muñci. Sā taṁ disvā patthanaṁ paṭṭhapesi: “bhante, iminā dānabalena nibbattanibbattaṭṭhāne me sarīraṁ obhāsajātaṁ hotu, uttamarūpadharā ca bhaveyyaṁ, iminā ca me asappurisena saddhiṁ ekaṭṭhāne vāso mā ahosī” ti. Iti sā imissā pubbapatthanāya vasena taṁ na icchi. Bodhisatto pi taṁ pūva tasmiṁ sappipatte osīdāpetvā patthanaṁ paṭṭhapesi: “bhante, imaṁ yojanasate vasantim-pi ānetvā mama pādaparicārikaṁ kātuṁ samattho bhaveyyan”-ti. Tattha yaṁ so kuddho gantvā pūvaṁ gaṇhi, tassa pubbakammassa vasena virūpo ahosi, pubbapatthanāya sā ca taṁ na icchīti.

So pabhāvatiyā gatāya sokappatto ahosi, nānākārehi paricārayamānā pi naṁ sesitthiyo olokāpetum-pi nāsakkhiṁsu,, pabhāvatirahitamassa sakalam-pi nivesanaṁ tucchaṁ viya khāyi. So: “Idāni sāgalanagaraṁ pattā bhavissatī” ti paccūsasamaye mātu santikaṁ gantvā, “amma, ahaṁ pabhāvatiṁ ānessāmi, tumhe rajjaṁ anusāsathā” ti vadanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Idaṁ te raṭṭhaṁ sadhanaṁ sayoggaṁ, sakāyuraṁ sabbakāmūpapannaṁ,
Idaṁ te rajjaṁ anusāsa amma, gacchāmahaṁ yattha piyā pabhāvatī ti.

Tattha sayoggan-ti hatthiyoggādisahitaṁ. Sakāyuran-ti sapañcarājakakudhabhaṇḍaṁ. Anusāsa, ammā ti so kira purisassa rajjaṁ datvā puna gaṇhanaṁ nāma na yuttanti pitu vā bhātu vā aniyyādetvā mātu niyyādento evamāha.

Sā tassa kathaṁ sutvā: “Tena hi, tāta, appamatto bhaveyyāsi, mātugāmo nāma aparisuddhahadayo” ti vatvā nānaggarasabhojanassa suvaṇṇakaroṭiṁ pūretvā: “Idaṁ antarāmagge bhuñjeyyāsī” ti [PTS 5.290] vatvā uyyojesi. So taṁ ādāya mātaraṁ vanditvā tikkhattuṁ padakkhiṇaṁ katvā: “Jīvanto puna tumhe passissāmī” ti vatvā sirigabbhaṁ pavisitvā pañcāvudhaṁ sannayhitvā bhattakaroṭiyā saddhiṁ kahāpaṇasahassaṁ pasibbake katvā kokanudañca vīṇaṁ ādāya nagarā nikkhamitvā maggaṁ paṭipajjitvā mahabbalo mahāthāmo yāva majjhanhikā paṇṇāsa yojanāni gantvā bhattaṁ bhuñjitvā sesadivasabhāgena puna paṇṇāsa yojanāni gantvā ekāheneva yojanasatikaṁ maggaṁ khepetvā sāyanhasamaye nhatvā sāgalanagaraṁ pāvisi. Tasmiṁ paviṭṭhamatte yeva tassa tejena pabhāvatī sayanapiṭṭhe saṇṭhātuṁ asakkontī otaritvā bhūmiyaṁ nipajji. Bodhisattaṁ kilantindriyaṁ vīthiyā gacchantaṁ aññatarā itthī disvā pakkosāpetvā nisīdāpetvā pāde dhovāpetvā sayanaṁ dāpesi. So kilantakāyo nipajjitvā niddaṁ okkami.

Atha sā tasmiṁ niddamupagate bhattaṁ sampādetvā taṁ pabodhetvā bhattaṁ bhojesi. So tuṭṭho tassā saddhiṁ bhattakaroṭiyā kahāpaṇasahassaṁ adāsi. So pañcāvudhaṁ tattheva ṭhapetvā: “Gantabbaṭṭhānaṁ me atthī” ti vatvā vīṇaṁ ādāya hatthisālaṁ gantvā: “Ajja me idha vasituṁ detha, gandhabbaṁ vo karissāmī” ti vatvā hatthigopakehi anuññāto ekamante nipajjitvā thokaṁ niddāyitvā paṭippassaddhadaratho uṭṭhāya vīṇaṁ muñcitvā: “Sāgalanagaravāsino imaṁ saddaṁ suṇantū” ti vīṇaṁ vādento gāyi. Pabhāvatī bhūmiyaṁ nipannā taṁ saddaṁ sutvāva: “Ayaṁ na aññassa vīṇāsaddo, nissaṁsayaṁ kusarājā mamatthāya āgato” ti aññāsi. Maddarājā pi taṁ saddaṁ sutvā: “Ativiya madhuraṁ vādeti, sve etaṁ pakkosāpetvā mama gandhabbaṁ kāressāmī” ti cintesi.

Bodhisatto: “Na sakkā idha vasamānena pabhāvatī daṭṭhuṁ, aṭṭhānametan”-ti pāto va nikkhamitvā sāyaṁ bhuttagehe yeva pātarāsaṁ bhuñjitvā vīṇaṁ ṭhapetvā rājakumbhakārassa santikaṁ gantvā tassa antevāsikabhāvaṁ upagantvā ekadivaseneva gharaṁ mattikāya pūretvā [PTS 5.291] “bhājanāni karomi ācariyā” ti vatvā, “āma, kārohī” ti vutte ekaṁ mattikāpiṇḍaṁ cakke ṭhapetvā cakkaṁ āviñchi, sakiṁ āviddham-eva yāva majjhanhikātikkamā bhami yeva. So nānāvaṇṇāni khuddakamahantāni bhājanāni katvā pabhāvatiyā atthāya bhājanaṁ karonto nānārūpāni samuṭṭhāpesi. Bodhisattānañhi adhippāyo nāma samijjhati, “tāni rūpāni pabhāvatī yeva passatū” ti adhiṭṭhāsi. So sabbabhājanāni sukkhāpetvā pacitvā gehaṁ pūresi. Kumbhakāro nānābhājanāni gahetvā rājakulaṁ agamāsi. Rājā disvā: “Kenimāni katānī” ti pucchi. “Mayā, devā” ti. “Ahaṁ tayā katāni jānāmi, kathehi, kena katānī” ti? “Antevāsikena me devā” ti. “Na te so antevāsī, ācariyo te so, tvaṁ tassa santike sippaṁ sikkha, ito paṭṭhāya ca so mama dhītānaṁ bhājanāni karotu, imañcassa sahassaṁ dehī” ti sahassaṁ dāpetvā: “Nānāvaṇṇāni imāni khuddakabhājanāni mama dhītānaṁ dehī” ti āha.

So tāni tāsaṁ santikaṁ netvā: “Imāni vo kīḷanatthāya khuddakabhājanānī” ti āha. Tā sabbā āgamiṁsu. Kumbhakāro mahāsattena pabhāvatiyā atthāya katabhājanam-eva tassā adāsi. Sā ca bhājanaṁ gahetvā tattha attano ca mahāsattassa ca khujjāya ca rūpaṁ passitvā: “Idaṁ na aññena kataṁ, kusarājeneva katan”-ti ñatvā kujjhitvā bhūmiyaṁ khipitvā: “Iminā mayhaṁ attho natthi, icchantānaṁ dehī” ti āha. Athassā bhaginiyo kuddhabhāvaṁ ñatvā: “Khuddakabhājanaṁ kusaraññā katanti maññasi, idaṁ tena na kataṁ, kumbhakāreneva kataṁ, gaṇhāhi nan”-ti avahasiṁsu. Sā tena katabhāvaṁ tassa ca āgatabhāvaṁ tāsaṁ na kathesi. Kumbhakāro sahassaṁ bodhisattassa datvā: “Tāta, rājā te tuṭṭho, ito kira paṭṭhāya rājadhītānaṁ bhājanāni kareyyāsi, ahaṁ tāsaṁ harissāmī” ti āha.

So: “Idhā pi vasantena na sakkā pabhāvatī daṭṭhun”-ti taṁ sahassaṁ tasseva datvā rājupaṭṭhākassa naḷakārassa santikaṁ gantvā tassa antevāsiko hutvā pabhāvatiyā atthāya tālavaṇṭaṁ katvā tattheva setacchattañca āpānabhūmiñca [PTS 5.292] vatthaṁ gahetvā ṭhitaṁ pabhāvatiñcāti nānārūpāni dassesi. Naḷakāro tañca aññañca tena katabhaṇḍakaṁ ādāya rājakulaṁ agamāsi. Rājā disvā: “Kenimāni katānī” ti pucchitvā purimanayeneva sahassaṁ datvā: “Imāni naḷakārabhaṇḍāni mama dhītānaṁ dehī” ti āha. So pi bodhisattena pabhāvatiyā atthāya kataṁ tālavaṇṭaṁ tassā yeva adāsi. Tatra pi rūpāni añño jano na passati, pabhāvatī pana disvā kusaraññā katabhāvaṁ ñatvā: “Gaṇhitukāmā gaṇhantū” ti kuddhā bhūmiyaṁ khi pi. Atha naṁ sesā avahasiṁsu. Naḷakāro sahassaṁ āharitvā bodhisattassa datvā taṁ pavattiṁ ārocesi.

So: “Idam-pi mayhaṁ avasanaṭṭhānan”-ti sahassaṁ tasseva datvā rājamālākārassa santikaṁ gantvā antevāsikabhāvaṁ upagantvā nānāvidhaṁ mālāvikatiṁ ganthitvā pabhāvatiyā atthāya nānārūpavicitraṁ ekaṁ cumbaṭakaṁ akāsi. Mālākāro taṁ sabbaṁ ādāya rājakulaṁ agamāsi. Rājā disvā: “Kenimāni ganthitānī” ti pucchi. “Mayā, devā” ti. “Ahaṁ tayā ganthitāni jānāmi, kathehi, kena ganthitānī” ti? “Antevāsikena me, devā” ti. “Na so antevāsī, ācariyo te so, tvaṁ tassa santike sippaṁ sikkha, ito paṭṭhāya ca so mama dhītānaṁ pupphāni ganthatu, imañcassa sahassaṁ dehī” ti sahassaṁ datvā: “Imāni pupphāni mama dhītānaṁ dehī” ti āha. So pi bodhisattena pabhāvatiyā atthāya kataṁ cumbaṭakaṁ tassā yeva adāsi. Sā tattha attano ca rañño ca rūpehi saddhiṁ nānārūpāni disvā tena katabhāvaṁ ñatvā kujjhitvā bhūmiyaṁ khi pi. Sesā bhaginiyo taṁ tatheva avahasiṁsu. Mālākāro pi sahassaṁ āharitvā bodhisattassa datvā taṁ pavattiṁ ārocesi.

So: “Idam-pi mayhaṁ avasanaṭṭhānan”-ti sahassaṁ tasseva datvā rañño sūdassa santikaṁ gantvā antevāsikabhāvaṁ upagacchi. Athekadivasaṁ sūdo rañño bhojanavikatiṁ haranto attano atthāya pacituṁ bodhisattassa aṭṭhimaṁsaṁ adāsi. So taṁ tathā sampādesi, yathāssa gandho sakalanagaraṁ avatthari. Rājā [PTS 5.293] taṁ ghāyitvā: “Kiṁ te mahānase aññam-pi maṁsaṁ pacasī” ti pucchi. “Natthi, deva, apica kho pana me antevāsikassa aṭṭhimaṁsaṁ pacanatthāya dinnaṁ, tasseva so gandho bhavissatī” ti. Rājā āharāpetvā tato thokaṁ jivhagge ṭhapesi, tāvadeva satta rasaharaṇisahassāni khobhentaṁ phari. Rājā rasataṇhāya bajjhitvā sahassaṁ datvā: “Ito paṭṭhāya tava antevāsinā mama ca dhītānañca me bhattaṁ pacāpetvā tvaṁ mayhaṁ āhara, so me dhītānaṁ haratū” ti āha. Sūdo gantvā tassa ārocesi. So taṁ sutvā: “Idāni me manoratho matthakaṁ patto, idāni panāhaṁ pabhāvatiṁ daṭṭhuṁ labhissāmī” ti tuṭṭho taṁ sahassaṁ tasseva datvā punadivase bhattaṁ sampādetvā rañño bhattabhājanāni pesetvā rājadhītānaṁ bhattakājaṁ sayaṁ gahetvā pabhāvatiyā vasanapāsādaṁ abhiruhi. Sā taṁ bhattakājaṁ ādāya pāsādaṁ abhiruhantaṁ disvā cintesi: “ayaṁ attano ananucchavikaṁ dāsakammakarehi kattabbaṁ karoti. Sace panāhaṁ katipāhaṁ tuṇhī bhavissāmi, ‘idāni maṁ esā rocatī’ ti saññī hutvā katthaci agantvā maṁ olokento idheva vasissati, idāneva taṁ akkositvā paribhāsitvā muhuttam-pi idha vasituṁ adatvā palāpessāmī” ti. Sā dvāraṁ aḍḍhavivaṭaṁ katvā ekaṁ hatthaṁ kavāṭe laggetvā ekena hatthena aggaḷaṁ uppīḷetvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Anujjubhūtena haraṁ mahantaṁ, divā ca ratto ca nisīthakāle,
Paṭigaccha tvaṁ khippaṁ kusāvatiṁ kusa, nicchāmi dubbaṇṇamahaṁ vasantan-ti.

Tassattho: mahārāja, tvaṁ bhattakārako hutvā ujukena cittena yo pi te sīsaṁ bhindeyya, tassapetaṁ kammaṁ na karosi, anujubhūtena pana cittena mamatthāya etaṁ mahantaṁ kājaṁ haranto divā ca ratto ca nisīthakāle ca mahantaṁ [PTS 5.294] dukkhaṁ anubhavissasi, kiṁ te tena anubhūtena dukkhena, tvaṁ attano nagaraṁ kusāvatim-eva paṭigaccha, aññaṁ attanā sadisiṁ atirasakapūvasaṇṭhānamukhiṁ yakkhiniṁ aggamahesiṁ katvā rajjaṁ kārehīti. Nicchāmi dubbaṇṇamahaṁ vasantan-ti ahaṁ pana taṁ dubbaṇṇaṁ dussaṇṭhitaṁ idha vasantaṁ na icchāmīti.

So: “Pabhāvatiyā me santikā kathā laddhā” ti tuṭṭhacitto tisso gāthā abhāsi:

3. Nāhaṁ gamissāmi ito kusāvatiṁ, pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava,
Ramāmi maddassa niketaramme, hitvāna raṭṭhaṁ tava dassane rato.

4. Pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava, sammūḷharūpo vicarāmi mediniṁ,
Disaṁ na jānāmi kutomhi āgato, tayamhi matto migamandalocane.

5. Suvaṇṇacīravasane, jātarūpasumekhale,
Sussoṇi tava kāmā hi, nāhaṁ rajjena matthiko ti.

Tattha ramāmī ti abhiramāmi na ukkaṇṭhāmi. Sammūḷharūpo ti kilesasammūḷho hutvā. Tayamhi matto ti tayi mattomhi, tayā vā mattomhi. Suvaṇṇacīravasane ti suvaṇṇakhacitavatthavasane. Nāhaṁ rajjena matthiko ti na ahaṁ rajjena atthiko.

Evaṁ vutte sā cintesi: “ahaṁ etaṁ ‘vippaṭisārī bhavissatī’ ti paribhāsāmi, ayaṁ pana rajjitvāva katheti, sace kho pana maṁ ‘ahaṁ kusarājā’ ti vatvā hatthe gaṇheyya, ko taṁ nivāreyya, koci no imaṁ kathaṁ suṇeyyā” ti dvāraṁ thaketvā sūciṁ datvā anto aṭṭhāsi. So pi bhattakājaṁ āharitvā bhattaṁ vaḍḍhetvā rājadhītaro bhojesi. Pabhāvatī: “Gaccha kusarājena pakkabhattaṁ āharā” ti khujjaṁ pesesi. Sā āharitvā: “Bhuñjāhī” ti āha. Nāhaṁ tena pakkabhattaṁ bhuñjāmi, tvaṁ bhuñjitvā attano laddhanivāpaṁ gahetvā bhattaṁ pacitvā āhara, kusarañño āgatabhāvañca mā kassaci ārocesīti. Khujjā tato paṭṭhāya tassā koṭṭhāsaṁ āharitvā sayaṁ bhuñjati, attano koṭṭhāsaṁ tassā upaneti. Kusarājā pi [PTS 5.295] tato paṭṭhāya taṁ passituṁ alabhanto cintesi: “atthi nu kho pabhāvatiyā mayi sineho, udāhu natthi, vīmaṁsissāmi nan”-ti. So pana rājadhītaro bhojetvā bhattakājaṁ ādāya nikkhanto tassā gabbhadvāre pāsādatalaṁ pādena paharitvā bhājanāni ghaṭṭetvā nitthunitvā visaññī hutvā viya avakujjo pati. Sā tassa nitthunitasaddena dvāraṁ vivaritvā taṁ bhattakājena otthataṁ disvā cintesi: “ayaṁ sakalajambudīpe aggarājā maṁ nissāya rattindivaṁ dukkhaṁ anubhoti, sukhumālatāya bhattakājena avatthato patati, jīvati nu kho, no vā” ti. Sā gabbhato nikkhamitvā tassa nāsavātaṁ upadhāretuṁ gīvaṁ pasāretvā mukhaṁ olokesi. So mukhapūraṁ kheḷaṁ gahetvā tassā sarīre pātesi. Sā taṁ paribhāsitvā gabbhaṁ pavisitvā dvāraṁ aḍḍhavivaṭaṁ thaketvā ṭhitā gāthamāha.

6. Abbhūti tassa bho hoti, yo anicchantamicchati,
Akāmaṁ rāja kāmesi, akantaṁ kantumicchasī ti.

Tattha abbhūtī ti abhūti, avuḍḍhī ti attho.

So pana paṭibaddhacittatāya akkosiyamāno pi paribhāsiyamāno pi vippaṭisāraṁ anuppādetvāva anantaraṁ gāthamāha.

7. Akāmaṁ vā sakāmaṁ vā, yo naro labhate piyaṁ,
Lābhamettha pasaṁsāma, alābho tattha pāpako ti.

Sā pi tasmiṁ evaṁ kathente pi anosakkitvā thaddhataravacanaṁ vatvā palāpetukāmā itaraṁ gāthamāha.

8. Pāsāṇasāraṁ khaṇasi, kaṇikārassa dārunā,
Vātaṁ jālena bādhesi, yo anicchantamicchasī ti.

Tattha kaṇikārassa dārunā ti kaṇikārakaṭṭhena. Bādhesī ti bandhasīti.

Taṁ sutvā rājā tisso gāthāyo abhāsi:

9. Pāsāṇo nūna te hadaye, ohito mudulakkhaṇe,
Yo te sātaṁ na vindāmi, tirojanapadāgato.

10. Yadā [PTS 5.296] maṁ bhakuṭiṁ katvā, rājaputtī udikkhati,
Āḷāriko tadā homi, rañño maddassantepure.

11. Yadā umhayamānā maṁ, rājaputtī udikkhati,
Nāḷāriko tadā homi, rājā homi tadā kuso ti.

Tattha mudulakkhaṇe ti mudunā itthilakkhaṇena samannāgate. Yo ti yo ahaṁ tiroraṭṭhā āgato tava santike vasanto paṭisanthāramattam-pi sātaṁ na labhāmi, so evaṁ maññāmi, mayi sinehuppattinivāraṇāya nūna tava hadaye pāsāṇo ṭhapito. Bhakuṭiṁ katvā ti kodhavasena valivisamaṁ nalāṭaṁ katvā. Āḷāriko ti bhattakārako. Tasmiṁ khaṇe ahaṁ maddarañño antepure bhattakārakadāso viya homīti vadati. Umhayamānā ti pahaṭṭhākāraṁ dassetvā hasamānā. Rājā homī ti tasmiṁ khaṇe ahaṁ kusāvatīnagare rajjaṁ kārento rājā viya homi, kasmāsi evaṁ pharusā, ito paṭṭhāya mā evarūpaṁ kari, bhaddeti.

Sā tassa vacanaṁ sutvā cintesi: “ayaṁ ativiya allīyitvā katheti, musāvādaṁ katvā upāyena naṁ ito palāpessāmī” ti gāthamāha.

12. Sace hi vacanaṁ saccaṁ, nemittānaṁ bhavissati,
Neva me tvaṁ patī assa, kāmaṁ chindantu sattadhā ti.

Tassattho: mahārāja, mayā: “Ayaṁ kusarājā mayhaṁ pati bhavissati, na bhavissatī” ti bahū nimittapāṭhakā pucchitā, te: “Kāmaṁ kira maṁ sattadhā chindantu, neva me tvaṁ pati bhavissasī” ti vadiṁsūti.

Taṁ sutvā rājā taṁ paṭibāhanto: “Bhadde, mayā pi attano raṭṭhe nemittakā pucchitā, te ‘aññatra sīhassarakusarājato tava pati nāma añño natthī’ ti byākariṁsu, aham-pi attano ñāṇabalanimittena evam-eva kathesin”-ti vatvā anantaraṁ gāthamāha.

13. Sace hi vacanaṁ saccaṁ, aññesaṁ yadi vā mama,
Neva tuyhaṁ patī atthi, añño sīhassarā kusā ti.

Tassattho: yadi hi aññesaṁ nemittānaṁ vacanaṁ saccaṁ, yadi vā mama vacanaṁ saccaṁ, tava añño pati nāma natthīti.

Sā tassa vacanaṁ sutvā: “Na sakkā imaṁ lajjāpetuṁ vā palāpetuṁ vā, kiṁ me iminā” ti dvāraṁ pidhāya attānaṁ na dassesi. So pi kājaṁ gahetvā otari, tato paṭṭhāya taṁ daṭṭhuṁ na labhati, bhattakārakakammaṁ karonto ativiya kilamati [PTS 5.297], bhuttapātarāso dārūni phāleti, bhājanāni dhovati, kājena udakaṁ āharati, sayanto ambaṇapiṭṭhe sayati, pāto vuṭṭhāya yāguādīni pacati harati bhojeti, nandirāgaṁ nissāya atidukkhaṁ anubhoti. So ekadivasaṁ bhattagehadvārena gacchantiṁ khujjaṁ disvā pakkosi. Sā pabhāvatiyā bhayena tassa santikaṁ gantuṁ avisahantī turitaturitā viya gacchati. Atha naṁ vegena upagantvā: “Khujje” ti āha.

Sā nivattitvā ṭhitā: “Ko eso” ti vatvā: “Tumhākaṁ saddaṁ na suṇāmī” ti āha. Atha naṁ: “Khujje tvam-pi sāminī pi te ubho pi ativiya thaddhā, ettakaṁ kālaṁ tumhākaṁ santike vasanto ārogyasāsanamattam-pi na labhāmi, deyyadhammaṁ pana kiṁ dassatha, tiṭṭhatu tāvetaṁ, api me pabhāvatiṁ mudukaṁ katvā dassetuṁ sakkhissasī” ti āha. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Atha naṁ: “Sace me taṁ dassetuṁ sakkhissasi, khujjabhāvaṁ te ujukaṁ katvā gīveyyakaṁ dassāmī” ti palobhento pañca gāthāyo abhāsi:

14. Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ,
Sace maṁ nāganāsūrū, olokeyya pabhāvatī.

15. Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ,
Sace maṁ nāganāsūrū, ālapeyya pabhāvatī.

16. Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ,
Sace maṁ nāganāsūrū, umhāyeyya pabhāvatī.

17. Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ,
Sace maṁ nāganāsūrū, pamhāyeyya pabhāvatī.

18. Nekkhaṁ gīvaṁ te kāressaṁ, patvā khujje kusāvatiṁ,
Sace maṁ nāganāsūrū, pāṇīhi upasamphuse ti.

Tattha nekkhaṁ gīvaṁ te ti tava gīveyyaṁ sabbasuvaṇṇamayam-eva kāressāmī ti attho. “Nekkhaṁ gīvaṁ te karissāmī” ti pi pāṭho, tava gīvāya nekkhamayaṁ piḷandhanaṁ piḷandhessāmī ti attho. Olokeyyā ti sace tava vacanena maṁ pabhāvatī olokeyya, sace maṁ tāya olokāpetuṁ sakkhissasī ti attho. “Ālapeyyā” ti ādīsu pi eseva nayo. Ettha pana umhāyeyyā ti mandahasitavasena parihāseyya. Pamhāyeyyā ti mahāhasitavasena parihāseyya.

[PTS 5.298] tassa vacanaṁ sutvā: “Gacchatha tumhe, deva, katipāhaccayena naṁ tumhākaṁ vase karissāmi, passatha me parakkaman”-ti vatvā taṁ karaṇīyaṁ tīretvā pabhāvatiyā santikaṁ gantvā tassā vasanagabbhaṁ sodhentī viya paharaṇayoggaṁ leḍḍukhaṇḍam-pi asesetvā antamaso pādukā pi nīharitvā sakalagabbhaṁ sammajjitvā gabbhadvāre ummāraṁ antaraṁ katvā uccāsanaṁ paññapetvā pabhāvatiyā ekaṁ nīcapīṭhakaṁ attharitvā: “Ehi, amma, sīse te ūkā vicinissāmī” ti taṁ tattha pīṭhake nisīdāpetvā attano ūruantare tassā sīsaṁ ṭhapetvā thokaṁ kaṇḍuyitvā: “Aho imissā sīse bahū ūkā” ti sakasīsato ūkā gahetvā tassā hatthe ṭhapetvā: “Passa kittakā te sīse ūkā” ti piyakathaṁ kathetvā mahāsattassa guṇaṁ kathentī gāthamāha.

19. Na hi nūnāyaṁ rājaputtī, kuse sātam-pi vindati,
Āḷārike bhate pose, vetanena anatthike ti.

Tassattho: ekaṁsena ayaṁ rājaputtī pubbe kusāvatīnagare kusanarindassa santike mālāgandhavilepanavatthālaṅkāravasena appamattakam-pi sātaṁ na vindati na labhati, tambūlamattam-pi etena etissā dinnapubbaṁ na bhavissati. Kiṁkāraṇā? Itthiyo nāma ekadivasam-pi aṅkaṁ avattharitvā nipannasāmikamhi hadayaṁ bhindituṁ na sakkonti, ayaṁ pana āḷārike bhate pose āḷārikattañca bhatakattañca upagate etasmiṁ purise mūlena pi anatthike kevalaṁ taṁ yeva nissāya rajjaṁ pahāya āgantvā evaṁ dukkhaṁ anubhavante paṭisanthāramattam-pi na karoti, sace pi te, amma, tasmiṁ sineho natthi, sakalajambudīpe aggarājā maṁ nissāya kilamatīti tassa kiñcideva dātuṁ arahasīti.

Sā taṁ sutvā khujjāya kujjhi. Atha naṁ khujjā gīvāyaṁ gahetvā antogabbhe khipitvā sayaṁ bahi hutvā dvāraṁ pidhāya āviñchanarajjumhi olambantī aṭṭhāsi. Pabhāvatī taṁ gahetuṁ asakkontī dvāramūle ṭhatvā akkosantī itaraṁ gāthamāha.

20. Na [PTS 5.299] hi nūnāyaṁ sā khujjā, labhati jivhāya chedanaṁ,
Sunisitena satthena, evaṁ dubbhāsitaṁ bhaṇan-ti.

Tattha sunisitenā ti suṭṭhu nisitena tikhiṇasatthena. Evaṁ dubbhāsitan-ti evaṁ asotabbayuttakaṁ dubbhāsitaṁ bhaṇantī.

Atha khujjā āviñcanarajjuṁ gahetvā ṭhitāva: “Nippaññe dubbinīte tava rūpaṁ kiṁ karissati, kiṁ mayaṁ tava rūpaṁ khāditvā yāpessāmā” ti vatvā terasahi gāthāhi bodhisattassa guṇaṁ pakāsentī khujjāgajjitaṁ nāma gajji:

21. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Mahāyasoti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

22. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Mahaddhanoti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

23. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Mahabbaloti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

24. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Mahāraṭṭhoti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

25. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Mahārājāti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

26. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Sīhassaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

27. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Vaggussaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

28. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Bindussaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

29. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Mañjussaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

30. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Madhussaroti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

31. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Satasippoti katvāna, karassu rucire piyaṁ.

32. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Khattiyoti pi katvāna, karassu rucire piyaṁ.

33. Mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati,
Kusarājāti katvāna, karassu rucire piyan-ti.

Tattha mā naṁ rūpena pāmesi, ārohena, pabhāvatī ti are pabhāvati, mā tvaṁ etaṁ kusanarindaṁ attano rūpena ārohapariṇāhena pamini, evaṁ pamāṇaṁ gaṇhi. Mahāyaso ti mahānubhāvo soti evaṁ hadaye katvāna rucire piyadassane karassu tassa piyaṁ. Ānubhāvo yeva hissa rūpanti vadati. Esa nayo sabbattha. Api ca mahāyaso ti mahāparivāro. Mahaddhano ti mahābhogo. Mahabbalo ti [PTS 5.300] mahāthāmo. Mahāraṭṭho ti vipularaṭṭho. Mahārājā ti sakalajambudīpe aggarājā. Sīhassaro ti sīhasaddasamānasaddo. Vaggussaro ti līlāyuttassaro. Bindussaro ti sampiṇḍitaghanassaro. Mañjussaro ti sundarassaro. Madhussaro ti madhurayuttassaro. Satasippo ti paresaṁ santike asikkhitvā attano baleneva nipphannaanekasatasippo. Khattiyo ti okkākapaveṇiyaṁ jāto asambhinnakhattiyo. Kusarājā ti sakkadattiyakusatiṇasamānanāmo rājā. Evarūpo hi añño rājā nāma natthīti jānitvā etassa piyaṁ karohīti khujjā ettakāhi gāthāhi tassa guṇaṁ kathesi.

Pabhāvatī tassā vacanaṁ sutvā: “Khujje ativiya gajjasi, hatthena pāpuṇantī sasāmikabhāvaṁ te jānāpessāmī” ti khujjaṁ tajjesi. Sā pi taṁ: “Ahaṁ taṁ rakkhamānā pituno te kusarājassa āgatabhāvaṁ nārocesiṁ, hotu, ajja rañño ārocessāmī” ti mahantena saddena bhāyāpesi. Sāpi: “Kocideva suṇeyyā” ti khujjaṁ saññāpesi. Bodhisatto pi taṁ passituṁ alabhanto satta māse dubbhojanena dukkhaseyyāya kilamanto cintesi: “ko me etāya attho, satta māse vasanto etaṁ passitum-pi na labhāmi, ativiya kakkhaḷā sāhasikā, gantvā mātāpitaro passissāmī” ti. Tasmiṁ khaṇe sakko āvajjento tassa ukkaṇṭhitabhāvaṁ ñatvā: “Rājā satta māse pabhāvatiṁ daṭṭhum-pi na labhi, labhanākāramassa karissāmī” ti maddarañño dūte katvā sattannaṁ rājūnaṁ dūtaṁ pāhento: “Pabhāvatī, kusarājaṁ chaḍḍetvā āgatā, āgacchantu pabhāvatiṁ gaṇhantū” ti ekekassa visuṁ visuṁ sāsanaṁ pahiṇi. Te mahāparivārena gantvā nagaraṁ patvā aññamaññassa āgatakāraṇaṁ na jānanti. Te: “Tvaṁ kasmā āgato, tvaṁ kasmā āgatosī” ti pucchitvā tamatthaṁ ñatvā kujjhitvā: “Ekaṁ kira dhītaraṁ sattannaṁ dassati, passathassa anācāraṁ, uppaṇḍeti no, gaṇhatha nan”-ti: “Sabbesam-pi amhākaṁ pabhāvatiṁ detu yuddhaṁ vā” ti sāsanāni pahiṇitvā nagaraṁ parivārayiṁsu. Maddarājā sāsanaṁ sutvā bhītatasito amacce āmantetvā: “Kiṁ karomā” ti pucchi. Atha naṁ amaccā: “Deva [PTS 5.301], satta pi rājāno pabhāvatiṁ nissāya āgatā, ‘sace na dassati, pākāraṁ bhinditvā nagaraṁ pavisitvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā taṁ gaṇhissāmā’ ti vadanti, pākāre abhinne yeva tesaṁ pabhāvatiṁ pesessāmā” ti vatvā gāthamāhaṁsu:

34. Ete nāgā upatthaddhā, sabbe tiṭṭhanti vammitā,
Purā maddanti pākāraṁ, ānentetaṁ pabhāvatin-ti.

Tattha upatthaddhā ti atithaddhā dappitā. Ānentetaṁ pabhāvatin-ti ānentu etaṁ pabhāvatinti sāsanāni pahiṇiṁsu. Tasmā yāva ete nāgā pākāraṁ na maddanti, tāva nesaṁ pabhāvatiṁ pesehi, mahārājāti.

Taṁ sutvā rājā: “Sacāhaṁ ekassa pabhāvatiṁ pesessāmi, sesā yuddhaṁ karissanti, na sakkā ekassa dātuṁ, sakalajambudīpe aggarājānaṁ ‘virūpo’ ti chaḍḍetvā āgatā āgamanassa phalaṁ labhatu, vadhitvāna naṁ satta khaṇḍāni katvā sattannaṁ khattiyānaṁ pesessāmī” ti vadanto anantaraṁ gāthamāha.

35. Satta bile karitvāna, ahametaṁ pabhāvatiṁ,
Khattiyānaṁ padassāmi, ye maṁ hantuṁ idhāgatā ti.

Tassa sā kathā sakalanivesane pākaṭā ahosi. Paricārikā gantvā: “Rājā kira taṁ satta khaṇḍāni katvā sattannaṁ rājūnaṁ pesessatī” ti pabhāvatiyā ārocesuṁ. Sā maraṇabhayabhītā āsanā vuṭṭhāya bhaginīhi parivutā mātu sirigabbhaṁ agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

36. Avuṭṭhahi rājaputtī, sāmā koseyyavāsinī,
Assupuṇṇehi nettehi, dāsīgaṇapurakkhatā ti.

Tattha sāmā ti suvaṇṇavaṇṇā. Koseyyavāsinī ti suvaṇṇakhacitakoseyyanivasanā.

Sā mātu santikaṁ gantvā mātaraṁ vanditvā paridevamānā āha:

37. Taṁ [PTS 5.302] nūna kakkūpanisevitaṁ mukhaṁ, ādāsadantātharupaccavekkhitaṁ,
Subhaṁ sunettaṁ virajaṁ anaṅgaṇaṁ, chuddhaṁ vane ṭhassati khattiyehi.

38. Te nūna me asite vellitagge, kese mudū candanasāralitte,
Samākule sīvathikāya majjhe, pādehi gijjhā parikaḍḍhissanti.

39. Tā nūna me tambanakhā sulomā, bāhā mudū candanasāralittā,
Chinnā vane ujjhitā khattiyehi, gayha dhaṅko gacchati yenakāmaṁ.

40. Te nūna tālūpanibhe alambe, nisevite kāsikacandanena,
Thanesu me lambissati siṅgālo, mātūva putto taruṇo tanūjo.

41. Taṁ nūna soṇiṁ puthulaṁ sukoṭṭitaṁ, nisevitaṁ kañcanamekhalāhi,
Chinnaṁ vane khattiyehī avatthaṁ, siṅgālasaṅghā parikaḍḍhissanti.

42. Soṇā dhaṅkā siṅgālā ca, ye caññe santi dāṭhino,
Ajarā nūna hessanti, bhakkhayitvā pabhāvatiṁ.

43. Sace maṁsāni hariṁsu, khattiyā dūragāmino,
Aṭṭhīni amma yācitvā, anupathe dahātha naṁ.

44. Khettāni amma kāretvā, kaṇikārettha ropaya,
Yadā te pupphitā assu, hemantānaṁ himaccaye,
Sareyyātha mamaṁ amma, evaṁvaṇṇā pabhāvatī ti.

Tattha kakkūpanisevitantila kakkūpanisevitan-ti sāsapakakkaloṇakakkamattikakakkatilakakkahaliddikakkamukhacuṇṇakehi imehi pañcahi kakkehi upanisevitaṁ. Ādāsadantātharupaccavekkhitan-ti [PTS 5.303] dantamayatharumhi ādāse paccavekkhitaṁ tattha oloketvā maṇḍitaṁ. Subhan-ti subhamukhaṁ. Virajan-ti vigatarajaṁ nimmalaṁ. Anaṅgaṇan-ti gaṇḍapiḷakādidosarahitaṁ. Chuddhan-ti amma evarūpaṁ mama mukhaṁ addhā idāni khattiyehi chaḍḍitaṁ vane araññe ṭhassatīti paridevati. Asite ti kāḷake. Vellitagge ti unnatagge. Sīvathikāyā ti susānamhi. Parikaḍḍhissantī ti evarūpe mama kese manussamaṁsakhādakā gijjhā pādehi paharitvā nūna parikaḍḍhissanti. Gayha dhaṅko gacchati yenakāman-ti amma mama evarūpaṁ bāhaṁ nūna dhaṅko gahetvā luñjitvā khādanto yenakāmaṁ gacchissati.

Tālūpanibhe ti suvaṇṇatālaphalasadise. Kāsikacandanenā ti sukhumacandanena nisevite. Thanesu me ti amma mama susāne patitāya evarūpe thane disvā mukhena ḍaṁsitvā tesu me thanesu attano tanujo mātu taruṇaputto viya nūna siṅgālo lambissati. Soṇin-ti kaṭiṁ. Sukoṭṭitan-ti gohanukena paharitvā suvaḍḍhitaṁ. Avatthan-ti chaḍḍitaṁ. Bhakkhayitvā ti amma ete ettakā nūna mama maṁsaṁ khāditvā ajarā bhavissanti.

Sace maṁsāni hariṁsū ti amma sace te khattiyā mayiṁ paṭibaddhacittā mama maṁsāni hareyyuṁ, atha tumhe aṭṭhīni yācitvā anupathe dahāthanaṁ, jaṅghamaggamahāmaggānaṁ antare daheyyāthāti vadati. Khettānī ti amma mama jhāpitaṭṭhāne mālādivatthūni kāretvā ettha etesu khettesu kaṇikārarukkhe ropaya. Himaccaye ti himapātātikkame phagguṇamāse. Sareyyāthā ti tesaṁ pupphānaṁ suvaṇṇacaṅkoṭakaṁ pūretvā ūrūsu ṭhapetvā mama dhītā pabhāvatī evaṁvaṇṇāti sareyyātha.

Iti sā maraṇabhayatajjitā mātu santike vila pi. Maddarājāpi: “Pharasuñca gaṇḍikañca gahetvā coraghātako idheva āgacchatū” ti āṇāpesi. Tassa āgamanaṁ sakalarājagehe pākaṭaṁ ahosi. Athassa āgatabhāvaṁ sutvā pabhāvatiyā mātā uṭṭhāyāsanā sokasamappitā rañño santikaṁ agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

45. Tassā mātā udaṭṭhāsi, khattiyā devavaṇṇinī,
Disvā asiñca sūnañca, rañño maddassantepure ti.

Tattha [PTS 5.304] udaṭṭhāsī ti āsanā uṭṭhāya rañño santikaṁ gantvā aṭṭhāsi. Disvā asiñca sūnañcā ti antepuramhi alaṅkatamahātale rañño purato nikkhittaṁ pharasuñca gaṇḍikañca disvā vilapantī gāthamāha.

46. Iminā nūna asinā, susaññaṁ tanumajjhimaṁ,
Dhītaraṁ madda hantvāna, khattiyānaṁ padassasī ti.

Tattha asinā ti pharasuṁ sandhāyāha. So hi imasmiṁ ṭhāne asi nāma jāto. Susaññaṁ tanumajjhiman-ti suṭṭhu saññātaṁ tanumajjhimaṁ.

Atha naṁ rājā saññāpento āha: “devi, kiṁ kathesi, tava dhītā sakalajambudīpe aggarājānaṁ ‘virūpo’ ti chaḍḍetvā gatamagge padavalañje avinaṭṭhe yeva maccuṁ nalāṭenādāya āgatā, idāni attano rūpaṁ nissāya īdisaṁ phalaṁ labhatū” ti. Sā tassa vacanaṁ sutvā dhītu santikaṁ gantvā vilapantī āha:

47. Na me akāsi vacanaṁ, atthakāmāya puttike,
Sājja lohitasañchannā, gacchasi yamasādhanaṁ.

48. Evamāpajjatī poso, pāpiyañca nigacchati,
Yo ve hitānaṁ vacanaṁ, na karoti atthadassinaṁ.

49. Sace ca ajja dhāresi, kumāraṁ cārudassanaṁ,
Kusena jātaṁ khattiyaṁ, suvaṇṇamaṇimekhalaṁ,
Pūjitaṁ ñātisaṅghehi, na gacchasi yamakkhayaṁ.

50. Yatthassu bherī nadati, kuñjaro ca nikūjati,
Khattiyānaṁ kule bhadde, kinnu sukhataraṁ tato.

51. Asso ca sisati dvāre, kumāro uparodati,
Khattiyānaṁ kule bhadde, kinnu sukhataraṁ tato.

52. Mayūrakoñcābhirude, kokilābhinikūjite,
Khattiyānaṁ kule bhadde, kinnu sukhataraṁ tato ti.

Tattha puttike ti taṁ ālapati. Idaṁ vuttaṁ hoti: amma, idha kiṁ karissasi, sāmikassa santikaṁ gaccha, mā rūpamadena majjīti evaṁ yācantiyā pi me vacanaṁ na akāsi, sā tvaṁ ajja lohitasañchannā gacchasi yamasādhanaṁ, maccurājassa bhavanaṁ [PTS 5.305] gamissasīti. Pāpiyañcā ti ito pāpatarañca nigacchati. Sace ca ajja dhāresīti, amma, sace tvaṁ cittassa vasaṁ agantvā kusanarindaṁ paṭicca laddhaṁ attano rūpena sadisaṁ cārudassanaṁ kumāraṁ ajja dhārayissasi. Yamakkhayan-ti evaṁ sante yamanivesanaṁ na gaccheyyāsi. Tato yamhi khattiyakule ayaṁ vibhūti, tamhā nānābherisaddena ceva mattavāraṇakoñcanādena ca ninnāditā kusāvatīrājakulā kiṁ nu sukhataraṁ disvā idhāgatāsī ti attho. Sisatī ti hasati. Kumāro ti susikkhito gandhabbakumāro. Uparodatī ti nānātūriyāni gahetvā upahāraṁ karoti. Kokilābhinikūjite ti kusarājakule sāyaṁ pāto pavattanaccagītavāditūpahāraṁ paṭippharantī viya kokilehi abhinikūjite.

Iti sā pi ettakāhi gāthāhi tāya saddhiṁ sallapitvā: “Sace ajja kusanarindo idha assa, ime satta rājāno palāpetvā mama dhītaraṁ dukkhā pamocetvā ādāya gaccheyyā” ti cintetvā gāthamāha.

53. Kahaṁ nu kho sattumaddano, pararaṭṭhappamaddano,
Kuso soḷārapaññāṇo, yo no dukkhā pamocaye ti.

Tattha soḷārapaññāṇo ti uḷārapañño.

Tato pabhāvatī: “Mama mātu kusassa vaṇṇaṁ bhaṇantiyā mukhaṁ nappahoti, ācikkhissāmi tāvassā tassa idheva āḷārikakammaṁ katvā vasanabhāvan”-ti cintetvā gāthamāha.

54. Idheva so sattumaddano, pararaṭṭhappamaddano,
Kuso soḷārapaññāṇo, yo te sabbe vadhissatī ti.

Athassā mātā: “Ayaṁ maraṇabhayabhītā vippalapatī” ti cintetvā gāthamāha.

55. Ummattikā nu bhaṇasi, andhabālā pabhāsasi,
Kuso ce āgato assa, kiṁ na jānemu taṁ mayan-ti.

Tattha andhabālā ti sammūḷhā aññāṇā hutvā. Kiṁ na jānemū ti kena kāraṇena taṁ na jāneyyāma. So hi antarāmagge ṭhito va amhākaṁ sāsanaṁ peseyya, samussitaddhajā caturaṅginīsenā paññāyetha, tvaṁ pana maraṇabhayena kathesīti.

[PTS 5.306] evaṁ vutte: “Na me mātā saddahati, tassa idhāgantvā satta māse vasanabhāvaṁ na jānāti, dassessāmi nan”-ti cintetvā mātaraṁ hatthe gahetvā sīhapañjaraṁ vivaritvā hatthaṁ pasāretvā dassentī gāthamāha.

56. Eso āḷāriko poso, kumārīpuramantare,
Daḷhaṁ katvāna saṁvelliṁ, kumbhiṁ dhovati oṇato ti.

Tattha kumārīpuramantare ti vātapāne ṭhitā tava dhītānaṁ kumārīnaṁ vasanaṭṭhānantare naṁ olokehi. Saṁvellin-ti kacchaṁ bandhitvā kumbhiṁ dhovati.

So kira tadā: “Ajja me manoratho matthakaṁ pāpuṇissati, addhā maraṇabhayatajjitā, pabhāvatī, mama āgatabhāvaṁ kathessati, bhājanāni dhovitvā paṭisāmessāmī” ti udakaṁ āharitvā bhājanāni dhovituṁ ārabhi. Atha naṁ mātā paribhāsantī gāthamāha.

57. Veṇī tvamasi caṇḍālī, adūsi kulagandhinī,
Kathaṁ maddakule jātā, dāsaṁ kayirāsi kāmukan-ti.

Tattha veṇī ti tacchikā. Adūsi kulagandhinī ti udāhu tvaṁ kuladūsikā. Kāmukan-ti kathaṁ nāma tvaṁ evarūpe kule jātā attano sāmikaṁ dāsaṁ kareyyāsīti.

Tato pabhāvatī: “Mama mātā imassa maṁ nissāya evaṁ vasanabhāvaṁ na jānāti maññe” ti cintetvā itaraṁ gāthamāha.

58. Namhi veṇī na caṇḍālī, na camhi kulagandhinī,
Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasī ti.

Tattha okkākaputto ti, amma, esa okkākaputto, tvaṁ pana: “Dāso” ti maññasi, kasmā naṁ ahaṁ: “Dāso” ti kathessāmīti.

Idānissa yasaṁ vaṇṇentī āha:

59. Yo brāhmaṇasahassāni, sadā bhojeti vīsatiṁ,
Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi.

60. Yassa [PTS 5.307] nāgasahassāni, sadā yojenti vīsatiṁ,
Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi.

61. Yassa assasahassāni, sadā yojenti vīsatiṁ,
Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi.

62. Yassa rathasahassāni, sadā yojenti vīsatiṁ,
Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi,
Yassa usabhasahassāni, sadā yojenti vīsatiṁ,
Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasi.

63. Yassa dhenusahassāni, sadā duhanti vīsatiṁ,
Okkākaputto bhaddante, tvaṁ nu dāsoti maññasī ti.

Evaṁ tāya pañcahi gāthāhi mahāsattassa yaso vaṇṇito. Athassā mātā: “Ayaṁ asambhitā kathaṁ katheti, addhā evametan”-ti saddahitvā rañño santikaṁ gantvā tamatthaṁ ārocesi. So vegena pabhāvatiyā santikaṁ gantvā: “Saccaṁ kira, amma, kusarājā idhāgato” ti. “Āma tāta, ajjassa satta māsā atikkantā tava dhītānaṁ āḷārikattaṁ karontassā” ti. So tassā asaddahanto khujjaṁ pucchitvā yathābhūtaṁ sutvā dhītaraṁ garahanto gāthamāha.

64. Taggha te dukkaṭaṁ bāle, yaṁ khattiyaṁ mahabbalaṁ,
Nāgaṁ maṇḍūkavaṇṇena, na taṁ akkhāsidhāgatan-ti.

Tattha tagghā ti ekaṁseneva.

So dhītaraṁ garahitvā vegena tassa santikaṁ gantvā katapaṭisanthāro añjaliṁ paggayha attano accayaṁ dassento gāthamāha.

65. Aparādhaṁ mahārāja, tvaṁ no khama rathesabha,
Yaṁ taṁ aññātavesena, nāññāsimhā idhāgatan-ti.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Sacāhaṁ pharusaṁ vakkhāmi, idhevassa hadayaṁ phalissati, assāsessāmi nan”-ti cintetvā bhājanantare ṭhito va itaraṁ gāthamāha.

66. Mādisassa na taṁ channaṁ, yohaṁ āḷāriko bhave,
Tvaññeva me pasīdassu, natthi te deva dukkaṭan-ti.

Rājā tassa santikā paṭisanthāraṁ labhitvā pāsādaṁ abhiruhitvā pabhāvatiṁ pakkosāpetvā khamāpanatthāya pesetuṁ gāthamāha.

67. Gaccha [PTS 5.308] bāle khamāpehi, kusarājaṁ mahabbalaṁ,
Khamāpito kuso rājā, so te dassati jīvitan-ti.

Sā pitu vacanaṁ sutvā bhaginīhi ceva paricārikāhi ca parivutā tassa santikaṁ agamāsi. So pi kammakāravesena ṭhito va tassā attano santikaṁ āgamanaṁ ñatvā: “Ajja pabhāvatiyā mānaṁ bhinditvā pādamūle naṁ kalale nipajjāpessāmī” ti sabbaṁ attanā ābhataṁ udakaṁ chaḍḍetvā khalamaṇḍalamattaṁ ṭhānaṁ madditvā ekakalalaṁ akāsi. Sā tassa santikaṁ gantvā tassa pādesu nipatitvā kalalapiṭṭhe nipannā taṁ khamāpesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

68. Pitussa vacanaṁ sutvā, devavaṇṇī pabhāvatī,
Sirasā aggahī pāde, kusarājaṁ mahabbalan-ti.

Tattha sirasā ti sirasā nipatitvā kusarājānaṁ pāde aggahesīti.

Gahetvā ca pana naṁ khamāpentī tisso gāthāyo abhāsi:

69. Yāmā ratyo atikkantā, tāmā deva tayā vinā,
Vande te sirasā pāde, mā me kujjha rathesabha.

70. Sabbaṁ te paṭijānāmi, mahārāja suṇohi me,
Na cā pi appiyaṁ tuyhaṁ, kareyyāmi ahaṁ puna.

71. Evaṁ ce yācamānāya, vacanaṁ me na kāhasi,
Idāni maṁ tāto hantvā, khattiyānaṁ padassatī ti.

Tattha ratyo ti rattiyo. Tāmā ti tā imā sabbā pi tayā vinā atikkantā. Sabbaṁ te paṭijānāmīti, mahārāja, ettakaṁ kālaṁ mayā tava appiyam-eva kataṁ, idaṁ te ahaṁ sabbaṁ paṭijānāmi, aparam-pi suṇohi me, ito paṭṭhāyāhaṁ puna tuyhaṁ appiyaṁ na karissāmi. Evaṁ ce ti sace evaṁ yācamānāya mama tvaṁ vacanaṁ na karissasīti.

Taṁ sutvā rājā: “Sacāhaṁ ‘imaṁ tvañceva jānissasī’ ti vakkhāmi, hadayamassā phalissati, assāsessāmi nan”-ti cintetvā āha:

72. Evaṁ te yācamānāya, kiṁ na kāhāmi te vaco,
Vikuddho tyasmi kalyāṇi, mā tvaṁ bhāyi pabhāvati.

73. Sabbaṁ [PTS 5.309] te paṭijānāmi, rājaputti suṇohi me,
Na cā pi appiyaṁ tuyhaṁ, kareyyāmi ahaṁ puna.

74. Tava kāmā hi sussoṇi, pahu dukkhaṁ titikkhisaṁ,
Bahuṁ maddakulaṁ hantvā, nayituṁ taṁ pabhāvatī ti.

Tattha kiṁ na kāhāmī ti kiṁkāraṇā tava vacanaṁ na karissāmi. Vikuddho tyasmī ti vikuddho nikkopo te asmiṁ. Sabbaṁ te ti vikuddhabhāvañca idāni appiyakaraṇañca ubhayaṁ te idaṁ sabbam-eva paṭijānāmi. Tava kāmā ti tava kāmena taṁ icchamāno. Titikkhisan-ti adhivāsemi. Bahuṁ maddakulaṁ hantvā nayituṁ tan-ti bahumaddarājakulaṁ hanitvā balakkārena taṁ netuṁ samatthoti.

Atha so sakkassa devarañño paricārikaṁ viya taṁ attano paricārikaṁ disvā khattiyamānaṁ uppādetvā: “Mayi kira dharamāne yeva mama bhariyaṁ aññe gahetvā gamissantī” ti sīho viya rājaṅgaṇe vijambhamāno: “Sakalanagaravāsino me āgatabhāvaṁ jānantū” ti vagganto nadanto seḷento apphoṭento: “Idāni te jīvaggāhaṁ gahessāmi, rathādayo me yojentū” ti anantaraṁ gāthamāha.

75. Yojayantu rathe asse, nānācitte samāhite,
Atha dakkhatha me vegaṁ, vidhamantassa sattavo ti.

Tattha nānācitte ti nānālaṅkāravicitte. Samāhite ti asse sandhāya vuttaṁ, susikkhite nibbisevaneti attho. Atha dakkhatha me vegan-ti atha me parakkamaṁ passissathāti.

Sattūnaṁ gaṇhanaṁ nāma mayhaṁ bhāro, gaccha tvaṁ nhatvā alaṅkaritvā pāsādaṁ āruhāti taṁ uyyojesi. Maddarājāpissa parihārakaraṇatthaṁ amacce pahiṇi. Te tassa mahānasadvāre yeva sāṇiṁ parikkhipitvā kappake upaṭṭhapesuṁ. So katamassukammo sīsaṁnhāto sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito amaccādīhi parivuto: “Pāsādaṁ abhiruhissāmī” ti disā viloketvā apphoṭesi. Olokitaolokitaṭṭhānaṁ vikam pi. So: “Idāni me parakkamaṁ passissathā” ti āha. Tamatthaṁ pakāsento satthā anantaraṁ gāthamāha.

76. Tañca tattha udikkhiṁsu, rañño maddassantepure,
Vijambhamānaṁ sīhaṁva, phoṭentaṁ diguṇaṁ bhujan-ti.

Tassattho [PTS 5.310]: tañca tattha vijambhantaṁ apphoṭentaṁ rañño antepure vātapānāni vivaritvā itthiyo udikkhiṁsūti.

Athassa maddarājā kataāneñjakāraṇaṁ alaṅkatavaravāraṇaṁ pesesi. So samussitasetacchattaṁ hatthikkhandhaṁ āruyha: “Pabhāvatiṁ ānethā” ti tam-pi pacchato nisīdāpetvā caturaṅginiyā senāya parivuto pācīnadvārena nikkhamitvā parasenaṁ oloketvā: “Ahaṁ kusarājā, jīvitatthikā urena nipajjantū” ti tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā sattumaddanaṁ akāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

77. Hatthikkhandhañca āruyha, āropetvā pabhāvatiṁ,
Saṅgāmaṁ otaritvāna, sīhanādaṁ nadī kuso.

78. Tassa taṁ nadato sutvā, sīhassevitare migā,
Khattiyā vipalāyiṁsu, kusasaddabhayaṭṭitā.

79. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Aññamaññassa chindanti, kusasaddabhayaṭṭitā.

80. Tasmiṁ saṅgāmasīsasmiṁ, passitvā haṭṭhamānaso,
Kusassa rañño devindo, adā verocanaṁ maṇiṁ.

81. So taṁ vijjhitvā saṅgāmaṁ, laddhā verocanaṁ maṇiṁ,
Hatthikkhandhagato rājā, pāvekkhi nagaraṁ puraṁ.

82. Jīvaggāhaṁ gahetvāna, bandhitvā satta khattiye,
Sasurassūpanāmesi, ime te deva sattavo.

83. Sabbeva te vasaṁ gatā, amittā vihatā tava,
Kāmaṁ karohi te tayā, muñca vā te hanassu vā ti.

Tattha vipalāyiṁsū ti satiṁ paccupaṭṭhāpetuṁ asakkontā vipallatthacittā bhijjiṁsu. Kusasaddabhayaṭṭitā ti kusarañño saddaṁ nissāya jātena bhayena upaddutā mūḷhacittā. Aññamaññassa chindantī ti aññamaññaṁ chindanti maddanti. “Bhindiṁsū” ti pi pāṭho. Tasmin-ti evaṁ bodhisattassa saddasavaneneva saṅgāme bhinne tasmiṁ saṅgāmasīse taṁ mahāsattassa parakkamaṁ passitvā tuṭṭhahadayo sakko verocanaṁ nāma maṇikkhandhaṁ tassa adāsi. Nagaraṁ puran-ti nagarasaṅkhātaṁ puraṁ. Bandhitvā ti tesaññeva uttari sāṭakena pacchābāhaṁ bandhitvā. Kāmaṁ karohi te tayā ti tvaṁ attano kāmaṁ icchaṁ ruciṁ karohi, ete hi tayā dāsā katāyevā ti.

Rājā [PTS 5.311] āha:

84. Tuyheva sattavo ete, na hi te mayha sattavo,
Tvaññeva no mahārāja, muñca vā te hanassu vā ti.

Tattha tvaññeva no ti, mahārāja, tvaṁ yeva amhākaṁ issaroti.

Evaṁ vutte mahāsatto: “Kiṁ imehi māritehi, mā tesaṁ āgamanaṁ niratthakaṁ hotu, pabhāvatiyā kaniṭṭhā satta maddarājadhītaro atthi, tā nesaṁ dāpessāmī” ti cintetvā gāthamāha.

85. Imā te dhītaro satta, devakaññūpamā subhā,
Dadāhi nesaṁ ekekaṁ, hontu jāmātaro tavā ti.

Atha naṁ rājā āha:

86. Amhākañceva tāsañca, tvaṁ no sabbesamissaro,
Tvaññeva no mahārāja, dehi nesaṁ yadicchasī ti.

Tattha tvaṁ no sabbesanti, mahārāja kusanarinda, kiṁ vadesi, tvaññeva etesañca sattannaṁ rājūnaṁ mamañca imāsañca sabbesaṁ no issaro. Yadicchasī ti yadi icchasi, yassa vā yaṁ dātuṁ icchasi, tassa taṁ dehīti.

Evaṁ vutte so tā sabbā pi alaṅkārāpetvā ekekassa rañño ekekaṁ adāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā pañca gāthāyo abhāsi:

87. Ekamekassa ekekaṁ, adā sīhassaro kuso,
Khattiyānaṁ tadā tesaṁ, rañño maddassa dhītaro.

88. Pīṇitā tena lābhena, tuṭṭhā sīhassare kuse,
Sakaraṭṭhāni pāyiṁsu, khattiyā satta tāvade.

89. Pabhāvatiñca ādāya, maṇiṁ verocanaṁ subhaṁ,
Kusāvatiṁ kuso rājā, agamāsi mahabbalo.

90. Tyassu ekarathe yantā, pavisantā kusāvatiṁ,
Samānā vaṇṇarūpena, nāññamaññātirocisuṁ.

91. Mātā puttena saṁgacchi, ubhayo ca jayampatī,
Samaggā te tadā āsuṁ, phītaṁ dharaṇimāvasun-ti.

Tattha pīṇitā ti santappitā. Pāyiṁsū ti idāni appamattā bhaveyyāthāti kusanarindena ovaditā agamaṁsu. Agamāsī ti katipāhaṁ vasitvā: “Amhākaṁ raṭṭhaṁ [PTS 5.312] gamissāmā” ti sasuraṁ āpucchitvā gato. Ekarathe yantā ti dve pi ekarathaṁ abhiruyha gacchantā. Samānā vaṇṇarūpenā ti vaṇṇena ca rūpena ca samānā hutvā. Nāññamaññātirocisun-ti eko ekaṁ nātikkami. Maṇiratanānubhāvena kira mahāsatto abhirūpo ahosi suvaṇṇavaṇṇo sobhaggappatto, so kira pubbe paccekabuddhassa piṇḍapātanissandena buddhapaṭimākaraṇanissandena ca evaṁ tejavanto ahosi. Saṁgacchī ti athassa mātā mahāsattassa āgamanaṁ sutvā nagare bheriṁ carāpetvā mahāsattassa bahuṁ paṇṇākāraṁ ādāya paccuggamanaṁ katvā samāgacchi. So pi mātarā saddhiṁ yeva nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā sattāhaṁ chaṇakīḷaṁ kīḷitvā alaṅkatapāsādatalaṁ abhiruhi. Te pi ubho jayampatikā samaggā ahesuṁ, tato paṭṭhāya yāvajīvaṁ samaggā sammodamānā phītaṁ dharaṇiṁ ajjhāvasiṁsūti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṁ, kaniṭṭho ānando, khujjā khujjuttarā, pabhāvatī rāhulamātā, parisā buddhaparisā, kusarājā pana aham-eva ahosinti.

Kusajātakavaṇṇanā paṭhamā

JA 532: Soṇanandajātakavaṇṇanā

Devatā nusi gandhabbo ti idaṁ satthā jetavane viharanto mātuposakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Vatthu sāmajātake (JA. 540) vatthusadisaṁ. Tadā pana satthā: “Mā, bhikkhave, imaṁ bhikkhuṁ ujjhāyittha, porāṇakapaṇḍitā sakalajambudīpe rajjaṁ labhamānā pi taṁ aggahetvā mātāpitaro posiṁsuyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasī brahmavaḍḍhanaṁ nāma nagaraṁ ahosi. Tattha manojo nāma rājā rajjaṁ kāresi. Tattha aññataro asītikoṭivibhavo brāhmaṇamahāsālo aputtako ahosi. Tassa brāhmaṇī teneva: “Bhoti puttaṁ patthehī” ti vuttā patthesi. Atha bodhisatto brahmalokā cavitvā tassā kucchismiṁ paṭisandhiṁ gaṇhi, jātassa cassa: “Soṇakumāro” ti nāmaṁ kariṁsu. Tassa padasā gamanakāle añño pi satto brahmalokā cavitvā tassā yeva kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhi, tassa jātassa: “Nandakumāro” ti nāmaṁ kariṁsu. Tesaṁ uggahitavedānaṁ sabbasippesu nipphattiṁ pattānaṁ vayappattānaṁ rūpasampadaṁ disvā brāhmaṇo brāhmaṇiṁ āmantetvā: “Bhoti puttaṁ soṇakumāraṁ gharabandhanena bandhissāmā” ti āha. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā puttassa tamatthaṁ ācikkhi [PTS 5.313]. So: “Alaṁ, amma, mayhaṁ gharāvāsena, ahaṁ yāvajīvaṁ tumhe paṭijaggitvā tumhākaṁ accayena himavantaṁ pavisitvā pabbajissāmī” ti āha. Sā brāhmaṇassa etamatthaṁ ārocesi.

Te punappunaṁ kathentā pi tassa cittaṁ alabhitvā nandakumāraṁ āmantetvā: “Tāta, tena hi tvaṁ kuṭumbaṁ paṭipajjāhī” ti vatvā: “Nāhaṁ bhātarā chaḍḍitakheḷaṁ sīsena ukkhipāmi, aham-pi tumhākaṁ accayena bhātarāva saddhiṁ pabbajissāmī” ti vutte tesaṁ vacanaṁ sutvā: “Ime dve evaṁ taruṇāva kāme pajahanti, kimaṅgaṁ pana mayaṁ, sabbe yeva pabbajissāmā” ti cintetvā, “tātā, kiṁ vo amhākaṁ accayena pabbajjāya, idāneva sabbe mayaṁ pabbajissāmā” ti rañño ārocetvā sabbaṁ dhanaṁ dānamukhe vissajjetvā dāsajanaṁ bhujissaṁ katvā ñātīnaṁ dātabbayuttakaṁ datvā cattāro pi janā brahmavaḍḍhananagarā nikkhamitvā himavantapadese pañcapadumasañchannaṁ saraṁ nissāya ramaṇīye vanasaṇḍe assamaṁ māpetvā pabbajitvā tattha vasiṁsu. Ubho pi bhātaro mātāpitaro paṭijaggiṁsu, tesaṁ pāto va dantakaṭṭhañca mukhadhovanañca datvā paṇṇasālañca pariveṇañca sammajjitvā pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhapetvā araññato madhuraphalāphalāni āharitvā mātāpitaro khādāpenti, uṇhena vā sītena vā vārinā nhāpenti, jaṭā sodhenti, pādaparikammādīni tesaṁ karonti.

Evaṁ addhāne gate nandapaṇḍito: “Mayā ābhataphalāphalāneva paṭhamaṁ mātāpitaro khādāpessāmī” ti purato gantvā hiyyo ca parahiyyo ca gahitaṭṭhānato yāni vā tāni vā pāto va āharitvā mātāpitaro khādāpesi. Te tāni khāditvā mukhaṁ vikkhāletvā uposathikā bhavanti. Soṇapaṇḍito pana dūraṁ gantvā madhuramadhurāni supakkasupakkāni āharitvā upanāmesi. Atha naṁ, “tāta, kaniṭṭhena te ābhatāni mayaṁ pāto va khāditvā uposathikā jātā, na idāni no attho” ti vadanti. Iti tassa phalāphalāni paribhogaṁ na labhanti vinassanti, punadivasesu pi tathevā ti [PTS 5.314]. Evaṁ so pañcābhiññatāya dūraṁ gantvā pi āharati, te pana na khādanti.

Atha mahāsatto cintesi: “mātāpitaro me sukhumālā, nando ca yāni vā tāni vā apakkaduppakkāni phalāphalāni āharitvā khādāpeti, evaṁ sante ime na cīraṁ pavattissanti, vāressāmi nan”-ti. Atha naṁ so āmantetvā: “Nanda, ito paṭṭhāya phalāphalaṁ āharitvā mamāgamanaṁ paṭimānehi, ubho pi ekato va khādāpessāmā” ti āha. So evaṁ vutte pi attano puññaṁ paccāsīsanto na tassa vacanamakāsi. Mahāsatto: “Nando mama vacanaṁ akaronto ayuttaṁ karoti, palāpessāmi naṁ, tato ekako va mātāpitaro paṭijaggissāmī” ti cintetvā: “Nanda, tvaṁ anovādako paṇḍitānaṁ vacanaṁ na karosi, ahaṁ jeṭṭho, mātāpitaro mam-eva bhāro, aham-eva nesaṁ paṭijaggissāmi, tvaṁ idha vasituṁ na lacchasi, aññattha yāhī” ti tassa accharaṁ pahari.

So tena palāpito tassa santike ṭhātuṁ asakkonto taṁ vanditvā mātāpitaro upasaṅkamitvā tamatthaṁ ārocetvā attano paṇṇasālaṁ pavisitvā kasiṇaṁ oloketvā taṁ divasam-eva pañca abhiññāyo aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā cintesi: “ahaṁ sīnerupādato ratanavālukā āharitvā mama bhātu paṇṇasālāya pariveṇe okiritvā bhātaraṁ khamāpetuṁ pahomi, evam-pi na sobhissati, anotattato udakaṁ āharitvā mama bhātu paṇṇasālāya pariveṇe osiñcitvā bhātaraṁ khamāpetuṁ pahomi, evam-pi na sobhissati, sace me bhātaraṁ devatānaṁ vasena khamāpeyyaṁ, cattāro ca mahārājāno sakkañca ānetvā bhātaraṁ khamāpetuṁ pahomi, evam-pi na sobhissati, sakalajambudīpe manojaṁ aggarājānaṁ ādiṁ katvā rājāno ānetvā khamāpessāmi, evaṁ sante mama bhātu guṇo sakalajambudīpe avattharitvā gamissati, candimasūriyo viya paññāyissatī” ti. So tāvadeva iddhiyā gantvā brahmavaḍḍhananagare tassa rañño nivesanadvāre otaritvā ṭhito: “Eko kira [PTS 5.315] vo tāpaso daṭṭhukāmo” ti rañño ārocāpesi. Rājā: “Kiṁ pabbajitassa mayā diṭṭhena, āhāratthāya āgato bhavissatī” ti bhattaṁ pahiṇi, so bhattaṁ na icchi. Taṇḍulaṁ pahiṇi, taṇḍulaṁ na icchi. Vatthāni pahiṇi, vatthāni na icchi. Tambūlaṁ pahiṇi, tambūlaṁ na icchi. Athassa santike dūtaṁ pesesi, “kimatthaṁ āgatosī” ti. So dūtena puṭṭho: “Rājānaṁ upaṭṭhahituṁ āgatomhī” ti āha. Rājā taṁ sutvā: “Bahū mama upaṭṭhākā, attano va tāpasadhammaṁ karotū” ti pesesi. So taṁ sutvā: “Ahaṁ tumhākaṁ attano balena sakalajambudīpe rajjaṁ gahetvā dassāmī” ti āha.

Taṁ sutvā rājā cintesi: “pabbajitā nāma paṇḍitā, kiñci upāyaṁ jānissantī” ti taṁ pakkosāpetvā āsane nisīdāpetvā vanditvā: “Bhante, tumhe kira mayhaṁ sakalajambudīparajjaṁ gahetvā dassathā” ti pucchi. “Āma mahārājā” ti. “Kathaṁ gaṇhissathā” ti? “Mahārāja, antamaso khuddakamakkhikāya pivanamattam-pi lohitaṁ kassaci anuppādetvā tava dhanacchedaṁ akatvā attano iddhiyāva gahetvā dassāmi, apica kevalaṁ papañcaṁ akatvā ajjeva nikkhamituṁ vaṭṭatī” ti. So tassa vacanaṁ saddahitvā senaṅgaparivuto nagarā nikkhami. Sace senāya uṇhaṁ hoti, nandapaṇḍito attano iddhiyā chāyaṁ katvā sītaṁ karoti, deve vassante senāya upari vassituṁ na deti, sītaṁ vā uṇhaṁ vā vāreti, magge khāṇukaṇṭakādayo sabbaparissaye antaradhāpeti, maggaṁ kasiṇamaṇḍalaṁ viya samaṁ katvā sayaṁ ākāse cammakhaṇḍaṁ pattharitvā pallaṅkena nisinno senāya parivuto gacchati.

Evaṁ senaṁ ādāya paṭhamaṁ kosalaraṭṭhaṁ gantvā nagarassāvidūre khandhāvāraṁ nivāsāpetvā: “Yuddhaṁ vā no detu setacchattaṁ vā” ti kosalarañño dūtaṁ pāhesi. So kujjhitvā: “Kiṁ ahaṁ na rājā” ti: “Yuddhaṁ dammī” ti senāya purakkhato nikkhami. Dve [PTS 5.316] senā yujjhituṁ ārabhiṁsu. Nandapaṇḍito dvinnam-pi antare attano nisīdanaṁ ajinacammaṁ mahantaṁ katvā pasāretvā dvīhi pi senāhi khittasare cammeneva sampaṭicchi. Ekasenāya pi koci kaṇḍena viddho nāma natthi, hatthagatānaṁ pana kaṇḍānaṁ khayena dve pi senā nirussāhā aṭṭhaṁsu. Nandapaṇḍito manojarājassa santikaṁ gantvā: “Mā bhāyi, mahārājā” ti assāsetvā kosalassa santikaṁ gantvā: “Mahārāja, mā bhāyi, natthi te paripantho, tava rajjaṁ taveva bhavissati, kevalaṁ manojarañño vasavattī hohī” ti āha. So tassa saddahitvā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Atha naṁ manojassa santikaṁ netvā: “Mahārāja, kosalarājā te vase vattati, imassa rajjaṁ imasseva hotū” ti āha. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā taṁ attano vase vattetvā dve senā ādāya aṅgaraṭṭhaṁ gantvā aṅgaṁ gahetvā tato magadharaṭṭhanti etenupāyena sakalajambudīpe rājāno attano vase vattetvā tato tehi parivuto brahmavaḍḍhananagaram-eva gato. Rajjaṁ gaṇhanto panesa sattannaṁ saṁvaccharānaṁ upari sattadivasādhikehi sattamāsehi gaṇhi. So ekekarājadhānito nānappakāraṁ khajjabhojanaṁ āharāpetvā ekasatarājāno gahetvā tehi saddhiṁ sattāhaṁ mahāpānaṁ pivi.

Nandapaṇḍito: “Yāva rājā sattāhaṁ issariyasukhaṁ anubhoti, tāvassa attānaṁ na dassessāmī” ti uttarakurumhi piṇḍāya caritvā himavante kañcanaguhādvāre sattāhaṁ vasi. Manojo pi sattame divase attano mahantaṁ sirivibhavaṁ oloketvā: “Ayaṁ yaso na mayhaṁ mātāpitūhi, na aññehi dinno, nandatāpasaṁ nissāya uppanno, taṁ kho pana me apassantassa ajja sattamo divaso, kahaṁ nu kho me yasadāyako” ti nandapaṇḍitaṁ sari. So tassa anussaraṇabhāvaṁ ñatvā āgantvā purato ākāse aṭṭhāsi. Rājā taṁ disvā cintesi: “ahaṁ imassa tāpasassa devatābhāvaṁ vā manussabhāvaṁ vā na jānāmi, sace esa [PTS 5.317] manusso bhaveyya, sakalajambudīparajjaṁ etasseva dassāmi. Atha devo, sakkāramassa karissāmī” ti. So taṁ vīmaṁsanto paṭhamaṁ gāthamāha.

92. Devatā nuti gandhabbo, adu sakko purindado,
Manussabhūto iddhimā, kathaṁ jānemu taṁ mayan-ti.

So tassa vacanaṁ sutvā sabhāvam-eva kathento dutiyaṁ gāthamāha.

93. Nā pi devo na gandhabbo, nā pi sakko purindado,
Manussabhūto iddhimā, evaṁ jānāhi bhāradhā ti.

Tattha bhāradhā ti raṭṭhabhāradhāritāya naṁ evaṁ ālapati.

Taṁ sutvā rājā: “Manussabhūto kirāyaṁ mayhaṁ evaṁ bahupakāro, mahantena yasena naṁ santappessāmī” ti cintetvā āha:

94. Katarūpamidaṁ bhoto, veyyāvaccaṁ anappakaṁ,
Devamhi vassamānamhi, anovassaṁ bhavaṁ akā.

95. Tato vātātape ghore, sītacchāyaṁ bhavaṁ akā,
Tato amittamajjhesu, saratāṇaṁ bhavaṁ akā.

96. Tato phītāni raṭṭhāni, vasino te bhavaṁ akā,
Tato ekasataṁ khatye, anuyante bhavaṁ akā.

97. Patītāssu mayaṁ bhoto, vada taṁ bhañjamicchasi,
Hatthiyānaṁ assarathaṁ, nāriyo ca alaṅkatā,
Nivesanāni rammāni, mayaṁ bhoto dadāmase.

98. Atha vaṅge vā magadhe, mayaṁ bhoto dadāmase,
Atha vā assakāvantī, sumanā damma te mayaṁ.

99. Upaḍḍhaṁ vā pi rajjassa, mayaṁ bhoto dadāmase,
Sace te attho rajjena, anusāsa yadicchasī ti.

Tattha katarūpamidan-ti katasabhāvaṁ. Veyyāvaccan-ti kāyaveyyāvatikakammaṁ. Anovassan-ti avassaṁ, yathā devo na vassati [PTS 5.318], tathā katanti attho. Sītacchāyan-ti sītalaṁ chāyaṁ. Vasino te ti te raṭṭhavāsino amhākaṁ vasavattino. Khatye ti khattiye, aṭṭhakathāyaṁ pana ayam-eva pāṭho. Patītāssu mayan-ti tuṭṭhā mayaṁ. Vada taṁ bhañjamicchasī ti bhañjan-ti ratanassetaṁ nāmaṁ, varaṁ te dadāmi, yaṁ ratanaṁ icchasi, taṁ vadehī ti attho. “Hatthiyānan”-ti ādīhi sarūpato taṁ taṁ ratanaṁ dasseti . Assakāvantīassakaraṭṭhaṁ vā avantiraṭṭhaṁ vā. Rajjenā ti sace pi te sakalajambudīparajjena attho, tam-pi te datvā ahaṁ phalakāvudhahattho tumhākaṁ rathassa purato gamissāmīti dīpeti. Yadicchasī ti etesu mayā vuttappakāresu yaṁ icchasi, taṁ anusāsa āṇāpehīti.

Taṁ sutvā nandapaṇḍito attano adhippāyaṁ āvikaronto āha:

100. Na me attho pi rajjena, nagarena dhanena vā,
Atho pi janapadena, attho mayhaṁ na vijjatī ti.

“Sace te mayi sineho atthi, ekaṁ me vacanaṁ karohī” ti vatvā gāthādvayamāha.

101. Bhoto va raṭṭhe vijite, araññe atthi assamo,
Pitā mayhaṁ janettī ca, ubho sammanti assame.

102. Tesāhaṁ pubbācariyesu, puññaṁ na labhāmi kātave,
Bhavantaṁ ajjhāvaraṁ katvā, soṇaṁ yācemu saṁvaran-ti.

Tattha raṭṭhe ti rajje. Vijite ti āṇāpavattiṭṭhāne. Assamo ti himavantāraññe eko assamo atthi. Sammantī ti tasmiṁ assame vasanti. Tesāhan-ti tesu ahaṁ. Kātave ti vattapaṭivattaphalāphalāharaṇasaṅkhātaṁ puññaṁ kātuṁ na labhāmi, bhātā me soṇapaṇḍito nāma mamekasmiṁ aparādhe mā idha vasīti maṁ palāpesi. Ajjhāvaran-ti adhi-āvaraṁ te mayaṁ bhavantaṁ saparivāraṁ katvā soṇapaṇḍitaṁ saṁvaraṁ yācemu, āyatiṁ saṁvaraṁ yācāmā ti attho. “Yācemimaṁ varan”-ti pi pāṭho, mayaṁ tayā saddhiṁ soṇaṁ yāceyyāma khamāpeyyāma, imaṁ varaṁ tava santikā gaṇhāmī ti attho.

Atha naṁ rājā āha:

103. Karomi te taṁ vacanaṁ, yaṁ maṁ bhaṇasi brāhmaṇa,
Etañca kho no akkhāhi, kīvanto hontu yācakā ti.

Tattha [PTS 5.319] karomī ti ahaṁ sakalajambudīparajjaṁ dadamāno ettakaṁ kiṁ na karissāmi, karomīti vadati. Kīvanto ti kittakā.

Nandapaṇḍito āha:

104. Parosataṁ jānapadā, mahāsālā ca brāhmaṇā,
Ime ca khattiyā sabbe, abhijātā yasassino,
Bhavañca rājā manojo, alaṁ hessanti yācakā ti.

Tattha jānapadā ti gahapatī. Mahāsālā ca brāhmaṇā ti sārappattā brāhmaṇā ca parosatā yeva. Alaṁ hessantī ti pariyattā bhavissanti. Yācakā ti mamatthāya soṇapaṇḍitassa khamāpakā.

Atha naṁ rājā āha:

105. Hatthī asse ca yojentu, rathaṁ sannayha sārathi,
Ābandhanāni gaṇhātha, pādāsussārayaddhaje,
Assamaṁ taṁ gamissāmi, yattha sammati kosiyo ti.

Tattha yojentū ti hatthārohā hatthī, assārohā ca asse kappentu. Rathaṁ sannayha sārathī ti sammasārathi tvam-pi rathaṁ sannayha. Ābandhanānī ti hatthiassarathesu ābandhitabbāni bhaṇḍāni ca gaṇhatha. Pādāsussārayaddhaje ti rathe ṭhapitadhajapādāsu dhaje ussārayantu ussāpentu. Kosiyo ti yasmiṁ assame kosiyagotto vasatīti.

106. Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅginī,
Agamā assamaṁ rammaṁ, yattha sammati kosiyo ti.

Ayaṁ abhisambuddhagāthā,

Tattha tato cāti, bhikkhave, evaṁ vatvā tato so rājā ekasatakhattiye gahetvā mahatiyā senāya parivuto nandapaṇḍitaṁ purato katvā nagarā nikkhami. Caturaṅgīnī ti caturaṅginiyā senāya agamāsi, antaramagge vattamāno pi avassaṁ gāmitāya evaṁ vutto. Catuvīsatiakkhobhaṇisaṅkhātena balakāyena saddhiṁ maggaṁ paṭipannassa tassa nandapaṇḍito iddhānubhāvena aṭṭhusabhavitthataṁ maggaṁ samaṁ māpetvā ākāse cammakhaṇḍaṁ pattharitvā tattha pallaṅkena nisīditvā senāya parivuto alaṅkatahatthikkhandhe nisīditvā gacchantena raññā saddhiṁ dhammayuttakathaṁ kathento sītauṇhādiparissaye vārento agamāsi.

Athassa assamaṁ pāpuṇanadivase soṇapaṇḍito: “Mama kaniṭṭhassa atirekasattamāsasattadivasādhikāni satta vassāni [PTS 5.320] nikkhantassā” ti āvajjetvā: “Kahaṁ nu kho so etarahī” ti dibbena cakkhunā olokento: “Catuvīsatiakkhobhaṇiparivārena saddhiṁ ekasatarājāno gahetvā mamaññeva khamāpetuṁ āgacchatī” ti disvā cintesi: “imehi rājūhi ceva parisāhi ca mama kaniṭṭhassa bahūni pāṭihāriyāni diṭṭhāni, mamānubhāvaṁ ajānitvā ‘ayaṁ kūṭajaṭilo attano pamāṇaṁ na jānāti, amhākaṁ ayyena saddhiṁ payojesī’ ti maṁ vambhentā kathentā avīciparāyaṇā bhaveyyuṁ, iddhipāṭihāriyaṁ nesaṁ dassessāmī” ti. So caturaṅgulamattena aṁsaṁ aphusantaṁ ākāse kājaṁ ṭhapetvā anotattato udakaṁ āharituṁ rañño avidūre ākāsena pāyāsi. Nandapaṇḍito taṁ āgacchantaṁ disvā attānaṁ dassetuṁ avisahanto nisinnaṭṭhāne yeva antaradhāyitvā palāyitvā himavantaṁ pāvisi. Manojarājā pana taṁ ramaṇīyena isivesena tathā āgacchantaṁ disvā gāthamāha.

107. Kassa kādambayo kājo, vehāsaṁ caturaṅgulaṁ,
Aṁsaṁ asamphusaṁ eti, udahārāya gacchato ti.

Tattha kādambayo ti kadambarukkhamayo. Aṁsaṁ asamphusaṁ etī ti aṁsaṁ asamphusanto sayam-eva āgacchati. Udahārāyā ti udakaṁ āharituṁ gacchantassa kassa esa kājo evaṁ eti, ko nāma tvaṁ, kuto vā āgacchasīti.

Evaṁ vutte mahāsatto gāthādvayamāha.

108. Ahaṁ soṇo mahārāja, tāpaso sahitabbato,
Bharāmi mātāpitaro, rattindivamatandito.

109. Vane phalañca mūlañca, āharitvā disampati,
Posemi mātāpitaro, pubbe katamanussaran-ti.

Tattha sahitabbato ti sahitavato sīlācārasampanno eko tāpaso ahanti vadati. Bharāmī ti posemi. Atandito ti analaso hutvā. Pubbe katamanussaran-ti tehi pubbe kataṁ mayhaṁ guṇaṁ anussarantoti.

Taṁ sutvā rājā tena saddhiṁ vissāsaṁ kattukāmo anantaraṁ gāthamāha.

110. Icchāma [PTS 5.321] assamaṁ gantuṁ, yattha sammati kosiyo,
Maggaṁ no soṇa akkhāhi, yena gacchemu assaman-ti.

Tattha assaman-ti tumhākaṁ assamapadaṁ.

Atha mahāsatto attano ānubhāvena assamapadagāmimaggaṁ māpetvā gāthamāha.

111. Ayaṁ ekapadī rāja, yenetaṁ meghasannibhaṁ,
Koviḷārehi sañchannaṁ, ettha sammati kosiyo ti.

Tassattho: mahārāja, ayaṁ ekapadiko jaṅghamaggo, iminā gacchatha, yena disābhāgena etaṁ meghavaṇṇaṁ supupphitakoviḷārasañchannaṁ vanaṁ dissati, ettha mama pitā kosiyagotto vasati, etassa so assamoti.

112. Idaṁ vatvāna pakkāmi, taramāno mahāisi,
Vehāse antalikkhasmiṁ, anusāsitvāna khattiye.

113. Assamaṁ parimajjitvā, paññāpetvāna āsanaṁ,
Paṇṇasālaṁ pavisitvā, pitaraṁ patibodhayi.

114. Ime āyanti rājāno, abhijātā yasassino,
Assamā nikkhamitvāna, nisīda tvaṁ mahāise.

115. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, taramāno mahāisi,
Assamā nikkhamitvāna, sadvāramhi upāvisī ti.

imā abhisambuddhagāthā,

Tattha pakkāmī ti anotattaṁ agamāsi. Assamaṁ parimajjitvāti, bhikkhave, so isi vegena anotattaṁ gantvā pānīyaṁ ādāya tesu rājūsu assamaṁ asampattesu yeva āgantvā pānīyaghaṭe pānīyamāḷake ṭhapetvā: “Mahājano pivissatī” ti vanakusumehi vāsetvā sammajjaniṁ ādāya assamaṁ sammajjitvā paṇṇasāladvāre pitu āsanaṁ paññāpetvā pavisitvā pitaraṁ jānāpesī ti attho. Upāvisī ti uccāsane nisīdi.

Bodhisattassa mātā pana tassa pacchato nīcaṭṭhāne ekamantaṁ nisīdi. Mahāsatto nīcāsane nisīdi. Nandapaṇḍito pi bodhisattassa anotattato pānīyaṁ ādāya assamaṁ āgatakāle rañño santikaṁ āgantvā assamassa avidūre khandhāvāraṁ nivāsesi. Atha rājā nhatvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito ekasatarājaparivuto nandapaṇḍitaṁ gahetvā mahantena sirisobhaggena bodhisattaṁ khamāpetuṁ assamaṁ pāvisi. Atha naṁ tathā āgacchantaṁ bodhisattassa pitā disvā bodhisattaṁ pucchi, so pissa ācikkhi. Tamatthaṁ [PTS 5.322] pakāsento satthā āha:

116. Tañca disvāna āyantaṁ, jalantaṁriva tejasā,
Khatyasaṅghaparibyūḷhaṁ, kosiyo etadabravi.

117. Kassa bherī mudiṅgā ca, saṅkhā paṇavadindimā,
Purato paṭipannāni, hāsayantā rathesabhaṁ.

118. Kassa kañcanapaṭṭena, puthunā vijjuvaṇṇinā,
Yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṁ.

119. Ukkāmukhapahaṭṭhaṁva, khadiraṅgārasannibhaṁ,
Mukhañca rucirā bhāti, ko eti siriyā jalaṁ.

120. Kassa paggahitaṁ chattaṁ, sasalākaṁ manoramaṁ,
Ādiccaraṁsāvaraṇaṁ, ko eti siriyā jalaṁ.

121. Kassa aṅgaṁ pariggayha, vālabījanimuttamaṁ,
Caranti varapuññassa, hatthikkhandhena āyato.

122. Kassa setāni chattāni, ājānīyā ca vammitā,
Samantā parikīrenti, ko eti siriyā jalaṁ.

123. Kassa ekasataṁ khatyā, anuyantā yasassino,
Samantānupariyanti, ko eti siriyā jalaṁ.

124. Hatthiassarathapatti, senā ca caturaṅginī,
Samantānupariyanti, ko eti siriyā jalaṁ.

125. Kassesā mahatī senā, piṭṭhito anuvattati,
Akkhobhaṇī apariyantā, sāgarasseva ūmiyo.

126. Rājābhirājā manojo, indo va jayataṁ pati,
Nandassajjhāvaraṁ eti, assamaṁ brahmacārinaṁ.

127. Tassesā mahatī senā, piṭṭhito anuvattati,
Akkhobhaṇī apariyantā, sāgarasseva ūmiyo ti.

Tattha jalantaṁrivā ti jalantaṁ viya. Paṭipannānī ti etāni tūriyāni kassa purato āgacchantī ti attho. Hāsayantā ti tosentā. Kañcanapaṭṭenāti, tāta, kassa kañcanamayena vijjuvaṇṇena uṇhīsapaṭṭena nalāṭanto parikkhittoti pucchati. Yuvā ti taruṇo. Kalāpasannaddho ti sannaddhasaratūṇīro. Ukkāmukhapahaṭṭhaṁ vā ti kammārānaṁ uddhane pahaṭṭhaṁ suvaṇṇaṁ viya. Khadiraṅgārasannibhan-ti vītaccitakhadiraṅgāravaṇṇaṁ. Ādiccaraṁsāvaraṇanti ādiccaraṁsīnaṁ āvaraṇaṁ. Aṅgaṁ pariggayhā ti aṅgaṁ pariggahetvā, sarīraṁ parikkhipitvā ti attho. Vālabījanimuttaman-ti vālabījaniṁ uttamaṁ [PTS 5.323]. Carantī ti sañcaranti. Chattānī ti ājānīyapiṭṭhe nisinnānaṁ dhāritachattāni. Parikīrentī ti tassa samantā sabbadisābhāgesu parikīrayanti. Caturaṅginī ti etehi hatthi-ādīhi catūhi aṅgehi samannāgatā. Akkhobhaṇī ti khobhetuṁ na sakkā. Sāgarassevā ti sāgarassa ūmiyo viya apariyantā. Rājābhirājā ti ekasatarājūnaṁ pūjito, tesaṁ vā adhiko rājāti rājābhirājā. Jayataṁ patī ti jayappattānaṁ tāvatiṁsānaṁ jeṭṭhako. Ajjhāvaran-ti mamaṁ khamāpanatthāya nandassa parisabhāvaṁ upagantvā eti.

Satthā āha:

128. Anulittā candanena, kāsikuttamadhārino,
Sabbe pañjalikā hutvā, isīnaṁ ajjhupāgamun-ti.

Tattha isīnaṁ ajjhupāgamunti, bhikkhave, sabbe pi te rājāno surabhicandanena anulittā uttamakāsikavatthadhārino sirasi patiṭṭhāpitaañjalī hutvā isīnaṁ santikaṁ upagatā.

Tato manojo rājā taṁ vanditvā ekamantaṁ nisinno paṭisanthāraṁ karonto gāthādvayamāha.

129. Kacci nu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ,
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.

130. Kacci ḍaṁsā makasā ca, appam-eva sarīsapā,
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṁsā na vijjatī ti.

Tato paraṁ ubhinnaṁ tesaṁ vacanapaṭivacanavasena kathitagāthā honti:

131. Kusalañceva no rāja, atho rāja anāmayaṁ,
Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū.

132. Atho ḍaṁsā makasā ca, appam-eva sarīsapā,
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṁsā mayhaṁ na vijjati.

133. Bahūni vassapūgāni, assame sammataṁ idha,
Nābhijānāmi uppannaṁ, ābādhaṁ amanoramaṁ.

134. Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ,
Issarosi anuppatto, yaṁ idhatthi pavedaya.

135. Tindukāni [PTS 5.324] piyālāni, madhuke kāsumāriyo,
Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṁ varaṁ.

136. Idam-pi pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā,
Tato piva mahārāja, sace tvaṁ abhikaṅkhasi.

137. Paṭiggahitaṁ yaṁ dinnaṁ, sabbassa agghiyaṁ kataṁ,
Nandassā pi nisāmetha, vacanaṁ so pavakkhati.

138. Ajjhāvaramhā nandassa, bhoto santikamāgatā,
Suṇātu bhavaṁ vacanaṁ, nandassa parisāya cā ti.

Imā yebhuyyena pākaṭasambandhā yeva, yaṁ panettha apākaṭaṁ, tadeva vakkhāma. Pavedayā ti yaṁ imasmiṁ ṭhāne tava abhirucitaṁ atthi, taṁ no kathehīti vadati. Khuddakappānī ti etāni nānārukkhaphalāni khuddakamadhupaṭibhāgāni madhurāni. Varaṁ varan-ti ito uttamuttamaṁ gahetvā bhuñja. Girigabbharā ti anotattato. Sabbassa agghiyan-ti yena mayaṁ āpucchitā, taṁ amhehi paṭiggahitaṁ nāma tumhehi ca dinnam-eva nāma, ettāvatā imassa janassa sabbassa agghiyaṁ tumhehi kataṁ. Nandassāpī ti amhākaṁ tāva sabbaṁ kataṁ, idāni pana nandapaṇḍito kiñci vattukāmo, tassa pi tāva vacanaṁ suṇātha. Ajjhāvaramhā ti mayañhi na aññena kammena āgatā, nandassa pana parisā hutvā tumhākaṁ khamāpanatthāya āgatāti vadati. Bhavan-ti bhavaṁ soṇapaṇḍito suṇātu.

Evaṁ vutte nandapaṇḍito uṭṭhāyāsanā mātāpitaro ca bhātarañca vanditvā sakaparisāya saddhiṁ sallapanto āha:

139. Parosataṁ jānapadā, mahāsālā ca brāhmaṇā,
Ime ca khattiyā sabbe, abhijātā yasassino,
Bhavañca rājā manojo, anumaññantu me vaco.

140. Ye ca santi samītāro, yakkhāni idha massame,
Araññe bhūtabhabyāni, suṇantu vacanaṁ mama.

141. Namo katvāna bhūtānaṁ, isiṁ vakkhāmi subbataṁ,
So tyāhaṁ dakkhiṇā bāhu, tava kosiya sammato.

142. Pitaraṁ me janettiñca, bhattukāmassa me sato,
Vīra puññamidaṁ ṭhānaṁ, mā maṁ kosiya vāraya.

143. Sabbhi [PTS 5.325] hetaṁ upaññātaṁ, mametaṁ upanissaja,
Uṭṭhānapāricariyāya, dīgharattaṁ tayā kataṁ,
Dhātāpitūsu puññāni, mama lokadado bhava.

144. Tatheva santi manujā, dhamme dhammapadaṁ vidū,
Maggo saggassa lokassa, yathā jānāsi tvaṁ ise.

145. Uṭṭhānapāricariyāya, mātāpitusukhāvahaṁ,
Taṁ maṁ puññā nivāreti, ariyamaggāvaro naro ti.

Tattha anumaññantū ti anubujjhantu, sādhukaṁ sutvā paccakkhaṁ karontū ti attho. Samītāro ti samāgatā. Araññe bhūtabhabyānī ti asmiṁ himavantāraññe yāni bhūtāni ceva vuḍḍhimariyādappattāni bhabyāni ca taruṇadevatāni, tāni pi sabbāni mama vacanaṁ suṇantū ti attho. “Namo katvānā” ti idaṁ so parisāya saññaṁ datvā tasmiṁ vanasaṇḍe nibbattadevatānaṁ namakkāraṁ katvā āha. Tassattho: ajja bahūhi devatāhi mama bhātikassa dhammakathāsavanatthaṁ āgatāhi bhavitabbaṁ, ahaṁ vo namakkāro, tumhe pi mayhaṁ sahāyā hothāti. So devatānaṁ añjaliṁ paggahetvā parisaṁ jānāpetvā: “Isiṁ vakkhāmī” ti ādimāha. Tattha isin-ti soṇapaṇḍitaṁ sandhāya vadati. Sammato ti bhātaro nāma aṅgasamā honti, tasmā so te ahaṁ dakkhiṇā bāhūti sammato. Tena me khamituṁ arahathāti dīpeti.

Vīrā ti vīriyavanta mahāparakkama. Puññamidaṁ ṭhānan-ti idaṁ mātāpituupaṭṭhānaṁ nāma puññaṁ saggasaṁvattanikakāraṇaṁ, taṁ karontaṁ maṁ mā vārayāti vadati. Sabbhi hetan-ti etañhi mātāpituupaṭṭhānaṁ nāma paṇḍitehi upaññātaṁ upagantvā ñātañceva vaṇṇitañca. Mametaṁ upanissajā ti idaṁ tvaṁ mayhaṁ nissaja vissajjehi dehi. Uṭṭhānapāricariyāyā ti uṭṭhānena ca pāricariyāya ca. Katan-ti dīgharattaṁ tayā kusalaṁ kataṁ. Puññānī ti idāni ahaṁ mātāpitūsu puññāni kattukāmo. Mama lokadado ti tassa mama tvaṁ saggalokadado hoti, ahañhi tesaṁ vattaṁ upaṭṭhānaṁ katvā devaloke aparimāṇaṁ yasaṁ labhissāmi, tassa me tvaṁ dāyako hohīti vadati.

Tathevā ti yathā tvaṁ jānāsi, tatheva aññe pi manujā imissaṁ parisāyaṁ santi, te nānappakāre dhamme idaṁ jeṭṭhāpacāyikabhāvasaṅkhātaṁ dhammakoṭṭhāsaṁ vadanti. Kinti? Maggo saggassa lokassāti. Sukhāvahan-ti uṭṭhānena ca pāricariyāya ca mātāpitūnaṁ sukhāvahaṁ. Taṁ man-ti taṁ maṁ evaṁ sammāpaṭipannam-pi bhātā soṇapaṇḍito tamhā puññā abhivāreti. Ariyamaggāvaro ti so evaṁ vārento ayaṁ naro mama piyadassanatāya ariyasaṅkhātassa vedalokassa maggāvaraṇo nāma hotīti.

Evaṁ [PTS 5.326] nandapaṇḍitena vutte mahāsatto: “Imassa tāva tumhehi vacanaṁ sutaṁ, idāni mama pi suṇāthā” ti sāvento āha:

146. Suṇantu bhonto vacanaṁ, bhāturajjhāvarā mama,
Kulavaṁsaṁ mahārāja, porāṇaṁ parihāpayaṁ,
Adhammacārī jeṭṭhesu, nirayaṁ sopapajjati.

147. Ye ca dhammassa kusalā, porāṇassa disampati,
Cārittena ca sampannā, na te gacchanti duggatiṁ.

148. Mātā pitā ca bhātā ca, bhaginī ñāti bandhavā,
Sabbe jeṭṭhassa te bhārā, evaṁ jānāhi bhāradha.

149. Ādiyitvā garuṁ bhāraṁ, nāviko viya ussahe,
Dhammañca nappamajjāmi, jeṭṭho casmi rathesabhā ti.

Tattha bhāturajjhāvarā ti mama bhātu parisā hutvā āgatā bhonto sabbe pi rājāno mama pi tāva vacanaṁ suṇantu. Parihāpayan-ti parihāpento. Dhammassā ti jeṭṭhāpacāyanadhammassa paveṇīdhammassa. Kusalā ti chekā. Cārittena cā ti ācārasīlena sampannā. Bhārā ti sabbe ete jeṭṭhena vahitabbā paṭijaggitabbāti tassa bhārā nāma. Nāviko viyā ti yathā nāvāya garuṁ bhāraṁ ādiyitvā samuddamajjhe nāvaṁ sotthinā netuṁ nāviko ussaheti vāyamati, saha nāvāya sabbabhaṇḍañca jano ca tasseva bhāro hoti, tathā mam-eva sabbe ñātakā bhāroti, ahañca te ussahāmi paṭijaggituṁ sakkomi, tañca jeṭṭhāpacāyanadhammaṁ nappamajjāmi, na kevalañca etesaññeva, sakalassa pi lokassa jeṭṭho ca asmi, tasmā aham-eva saddhiṁ nandena paṭijaggituṁ yuttoti.

Taṁ sutvā sabbe pi te rājāno attamanā hutvā: “Jeṭṭhabhātikassa kira avasesā bhārāti ajja amhehi ñātan”-ti nandapaṇḍitaṁ pahāya mahāsattaṁ sannissitā hutvā tassa thutiṁ karontā dve gāthā abhāsiṁsu:

150. Adhigamā tame ñāṇaṁ, jālaṁva jātavedato,
Evam-eva no bhavaṁ dhammaṁ, kosiyo pavidaṁsayi.

151. Yathā udayamādicco, vāsudevo pabhaṅkaro,
Pāṇīnaṁ pavidaṁseti, rūpaṁ kalyāṇapāpakaṁ,
Evam-eva no bhavaṁ dhammaṁ, kosiyo pavidaṁsayī ti.

Tattha [PTS 5.327] adhigamā ti mayaṁ ito pubbe jeṭṭhāpacāyanadhammapaṭicchādake tame vattamānā na jānāma, ajja jātavedato jālaṁva ñāṇaṁ adhigatā. Evam-eva no ti yathā mahandhakāre pabbatamatthake jalito jātavedo samantā ālokaṁ pharanto rūpāni dasseti, tathā no bhavaṁ kosiyagotto dhammaṁ pavidaṁsayī ti attho. Vāsudevo ti vasudevo vasujotano, dhanapakāsanoti attho.

Iti mahāsatto ettakaṁ kālaṁ nandapaṇḍitassa pāṭihāriyāni disvā tasmiṁ pasannacitte te rājāno ñāṇabalena tasmiṁ pasādaṁ bhinditvā attano kathaṁ gāhāpetvā sabbeva attano mukhaṁ ullokite akāsi. Atha nandapaṇḍito: “Bhātā me paṇḍito byatto dhammakathiko sabbepime rājāno bhinditvā attano pakkhe kari, ṭhapetvā imaṁ añño mayhaṁ paṭisaraṇaṁ natthi, imam-eva yācissāmī” ti cintetvā gāthamāha.

152. Evaṁ me yācamānassa, añjaliṁ nāvabujjhatha,
Tava baddhacaro hessaṁ, vuṭṭhito paricārako ti.

Tassatthā: sace tumhe mama evaṁ yācamānassa khamāpanatthāya paggahitaṁ añjaliṁ nāvabujjhatha na paṭiggaṇhatha, tumheva mātāpitaro upaṭṭhahatha, ahaṁ pana tumhākaṁ baddhacaro veyyāvaccakaro hessaṁ, rattindivaṁ analasabhāvena vuṭṭhito paricārako ahaṁ tumhe paṭijaggissāmīti.

Mahāsattassa pakatiyā pi nandapaṇḍite doso vā veraṁ vā natthi, atithaddhaṁ vacanaṁ kathentassa panassa mānahāpanatthaṁ niggahavasena tathā katvā idānissa vacanaṁ sutvā tuṭṭhacitto tasmiṁ pasādaṁ uppādetvā: “Idāni te khamāmi, mātāpitaro ca paṭijaggituṁ labhissasī” ti tassa guṇaṁ pakāsento āha:

153. Addhā nanda vijānāsi, saddhammaṁ sabbhi desitaṁ,
Ariyo ariyasamācāro, bāḷhaṁ tvaṁ mama ruccasi.

154. Bhavantaṁ vadāmi bhotiñca, suṇātha vacanaṁ mama,
Nāyaṁ bhāro bhāramato, ahu mayhaṁ kudācanaṁ.

155. Taṁ maṁ upaṭṭhitaṁ santaṁ, mātāpitu sukhāvahaṁ,
Nando ajjhāvaraṁ katvā, upaṭṭhānāya yācati.

156. Yo [PTS 5.328] ve icchati kāmena, santānaṁ brahmacārinaṁ,
Nandaṁ vo varatha eko, kaṁ nando upatiṭṭhatū ti.

Tattha ariyo ti sundaro. Ariyasamācāro ti sundarasamācāro pi jāto. Bāḷhan-ti idāni tvaṁ mama ativiya ruccasi. Suṇāthā ti amma tātā tumhe mama vacanaṁ suṇātha. Nāyaṁ bhāro ti ayaṁ tumhākaṁ paṭijagganabhāro na kadāci mama bhāramato ahu. Taṁ man-ti taṁ bhāroti amaññitvāva maṁ tumhe upaṭṭhitaṁ samānaṁ. Upaṭṭhānāya yācatī ti tumhe upaṭṭhātuṁ maṁ yācati. Yo ve icchatī ti mayhañhi tvaṁ me mātaraṁ vā pitaraṁ vā upaṭṭhahāti vattuṁ na yuttaṁ, tumhākaṁ pana santānaṁ brahmacārīnaṁ yo eko icchati, taṁ vadāmi kāmena nandaṁ vo varatha, taṁ mama kaniṭṭhaṁ nandaṁ rocetha, tumhesu kaṁ esa upaṭṭhātu, ubho pi hi mayaṁ tumhākaṁ puttāyevā ti.

Athassa mātā āsanā vuṭṭhāya, “tāta soṇapaṇḍita, cirappavuttho te kaniṭṭho, evaṁ cirāgatam-pi taṁ yācituṁ na visahāmi, mayañhi taṁ nissitā, idāni pana tayā anuññātā ahaṁ etaṁ brahmacārinaṁ bāhāhi upagūhitvā sīse upasiṅghāyituṁ labheyyan”-ti imamatthaṁ pakāsentī gāthamāha.

157. Tayā tāta anuññātā, soṇa taṁ nissitā mayaṁ,
Upaghātuṁ labhe nandaṁ, muddhani brahmacārinan-ti.

Atha mahāsatto: “Tena hi, amma, anujānāmi, tvaṁ gaccha, puttaṁ nandaṁ āliṅgitvā sīse ghāyitvā cumbitvā tava hadaye sokaṁ nibbāpehī” ti āha. Sā tassa santikaṁ gantvā nandapaṇḍitaṁ parisamajjhe yeva āliṅgitvā sīsaṁ ghāyitvā cumbitvā hadaye sokaṁ nibbāpetvā mahāsattena saddhiṁ sallapantī āha:

158. Assatthasseva taruṇaṁ, pavāḷaṁ māluteritaṁ,
Cirassaṁ nandaṁ disvāna, hadayaṁ me pavedhati.

159. Yadā suttā pi supine, nandaṁ passāmi āgataṁ,
Udaggā sumanā homi, nando no āgato ayaṁ.

160. Yadā ca paṭibujjhitvā, nandaṁ passāmi nāgataṁ,
Bhiyyo āvisatī soko, domanassañcanappakaṁ.

161. Sāhaṁ [PTS 5.329] ajja cirassam pi, nandaṁ passāmi āgataṁ,
Bhattucca mayhañca piyo, nando no pāvisī gharaṁ.

162. Pitu pi nando suppiyo, yaṁ nando nappavase gharā,
Labhatū tāta nando taṁ, maṁ nando upatiṭṭhatū ti.

Tattha māluteritan-ti yathā vātāhataṁ assatthassa pallavaṁ kampati, evaṁ cirassaṁ nandaṁ disvā ajja mama hadayaṁ kampatīti vadati. Suttāti, tāta soṇa, yadāhaṁ suttā pi supine nandaṁ āgataṁ passāmi, tadā pi udaggā homi. Bhattuccā ti sāmikassa ca me mayhañca piyo. Nando no pāvisī gharanti, tāta, putto no nando paṇṇasālaṁ pavisatu. Yan-ti yasmā pitu pi suṭṭhu piyo, tasmā puna imamhā gharā na vippavaseyya. Nando tanti, tāta, nando yaṁ icchati, taṁ labhatu. Maṁ nando ti, tāta soṇa, tava pitaraṁ tvaṁ upaṭṭhaha, maṁ nando upaṭṭhātu.

Mahāsatto: “Evaṁ hotū” ti mātu vacanaṁ sampaṭicchitvā: “Nanda, tayā jeṭṭhakakoṭṭhāso laddho, mātā nāma atiguṇakārikā, appamatto hutvā paṭijaggeyyāsī” ti ovaditvā mātu guṇaṁ pakāsento dve gāthā abhāsi:

163. Anukampikā patiṭṭhā ca, pubbe rasadadī ca no,
Maggo saggassa lokassa, mātā taṁ varate ise.

164. Pubbe rasadadī gottī, mātā puññūpasaṁhitā,
Maggo saggassa lokassa, mātā taṁ varate ise ti.

Tattha anukampikā ti muduhadayā. Pubbe rasadadī ti paṭhamam-eva attano khīrasaṅkhātassa rasassa dāyikā. Mātā tan-ti mama mātā maṁ na icchati, taṁ varati icchati. Gottī ti gopāyikā. Puññūpasaṁhitā ti puññūpanissitā puññadāyikā.

Evaṁ mahāsatto dvīhi gāthāhi mātu guṇaṁ kathetvā punāgantvā tassā āsane nisinnakāle: “Nanda, tvaṁ dukkarakārikaṁ mātaraṁ labhasi, ubho pi mayaṁ mātarā dukkhena saṁvaḍḍhitā, taṁ idāni tvaṁ appamatto paṭijaggāhi, amadhurāni phalāphalāni mā khādāpehī” ti vatvā parisamajjhe yeva mātu dukkarakārikataṁ pakāsento āha:

165. Ākaṅkhamānā [PTS 5.330] puttaphalaṁ, devatāya namassati,
Nakkhattāni ca pucchati, utusaṁvaccharāni ca.

166. Tassā utumhi nhātāya, hoti gabbhassa vokkamo,
Tena dohaḷinī hoti, suhadā tena vuccati.

167. Saṁvaccharaṁ vā ūnaṁ vā, pariharitvā vijāyati,
Tena sā janayantīti, janetti tena vuccati.

168. Thanakhīrena gītena, aṅgapāvuraṇena ca,
Rodantaṁ puttaṁ toseti, tosentī tena vuccati.

169. Tato vātātape ghore, mamaṁ katvā udikkhati,
Dārakaṁ appajānantaṁ, posentī tena vuccati.

170. Yañca mātudhanaṁ hoti, yañca hoti pituddhanaṁ,
Ubhayampetassa gopeti, api puttassa no siyā.

171. Evaṁ putta aduṁ putta, iti mātā vihaññati,
Pamattaṁ paradāresu, nisīthe pattayobbane,
Sāyaṁ puttaṁ anāyantaṁ, iti mātā vihaññati.

172. Evaṁ kicchā bhato poso, mātu aparicārako,
Mātari micchā caritvāna, nirayaṁ sopapajjati.

173. Evaṁ kicchā bhato poso, pitu aparicārako,
Pitari micchā caritvāna, nirayaṁ sopapajjati.

174. Dhanā pi dhanakāmānaṁ, nassati iti me sutaṁ,
Mātaraṁ aparicaritvāna, kicchaṁ vā so nigacchati.

175. Dhanā pi dhanakāmānaṁ, nassati iti me sutaṁ,
Pitaraṁ aparicaritvāna, kicchaṁ vā so nigacchati.

176. Ānando ca pamodo ca, sadā hasitakīḷitaṁ,
Mātaraṁ paricaritvāna, labbhametaṁ vijānato.

177. Ānando ca pamodo ca, sadā hasitakīḷitaṁ,
Pitaraṁ paricaritvāna, labbhametaṁ vijānato.

178. Dānañca piyavācā ca, atthacariyā ca yā idha,
Samānattatā ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṁ,
Ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato.

179. Ete ca saṅgahā nāssu, na mātā puttakāraṇā,
Labhetha [PTS 5.331] mānaṁ pūjaṁ vā, pitā vā puttakāraṇā.

180. Yasmā ca saṅgahā ete, sammapekkhanti paṇḍitā,
Tasmā mahattaṁ papponti, pāsaṁsā ca bhavanti te.

181. Brahmāti mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare,
Āhuneyyā ca puttānaṁ, pajāya anukampakā.

182. Tasmā hi ne namasseyya, sakkareyya ca paṇḍito,
Annena atho pānena, vatthena sayanena ca,
Ucchādanena nhāpanena, pādānaṁ dhovanena ca.

183. Tāya naṁ pāricariyāya, mātāpitūsu paṇḍitā,
Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī ti.

Tattha puttaphalan-ti puttasaṅkhātaṁ phalaṁ. Devatāya namassatīti: “Putto me uppajjatū” ti devatāya namakkāraṁ karoti āyācati. Pucchatīti: “Katarena nakkhattena jāto putto dīghāyuko hoti, katarena appāyuko” ti evaṁ nakkhattāni ca pucchati. Utusaṁvaccharāni cāti: “Channaṁ utūnaṁ katarasmiṁ utumhi jāto dīghāyuko hoti, katarasmiṁ utumhi appāyuko, kativassāya vā mātuyā jāto putto dīghāyuko hoti, kativassāya appāyuko” ti evaṁ utusaṁvaccharāni ca pucchati. Utumhi nhātāyā ti pupphe uppanne utumhi nhātāya. Vokkamo ti tiṇṇaṁ sannipātā gabbhāvakkanti hoti, kucchiyaṁ gabbho patiṭṭhāti. Tenā ti tena gabbhena sā dohaḷinī hoti. Tenā ti tadā tassā kucchimhi nibbattapajāya sineho uppajjati, tena kāraṇena: “Suhadā” ti vuccati. Tenā ti tena kāraṇena sā: “Janayantī” ti ca: “Janettī” ti ca vuccati.

Aṅgapāvuraṇena cā ti thanantare nipajjāpetvā sarīrasamphassaṁ pharāpentī aṅgasaṅkhāteneva pāvuraṇena. Tosentī ti saññāpentī hāsentī. Mamaṁ katvā udikkhatīti: “Puttassa me upari vāto paharati, ātapo pharatī” ti evaṁ mamaṁkāraṁ katvā siniddhena hadayena udikkhati. Ubhayampetassā ti ubhayam-pi etaṁ dhanaṁ etassa puttassa atthāya aññesaṁ adassetvā sāragabbhādīsu mātā gopeti. Evaṁ putta, aduṁ puttāti: “Andhabāla putta, evaṁ rājakulādīsu appamatto hohi, aduñca kammaṁ mā karohī” ti sikkhāpentī iti mātā vihaññati kilamati. Pattayobbane ti putte pattayobbane taṁ puttaṁ nisīthe paradāresu pamattaṁ sāyaṁ anāgacchantaṁ ñatvā assupuṇṇehi nettehi maggaṁ olokentī vihaññati kilamati.

Kicchā bhato ti kicchena bhato paṭijaggito. Micchā caritvānā ti mātaraṁ apaṭijaggitvā. Dhanāpī ti dhanam pi, ayam-eva vā pāṭho. Idaṁ vuttaṁ hoti: dhanakāmānaṁ [PTS 5.332] uppannaṁ dhanam-pi mātaraṁ apaṭijaggantānaṁ nassatīti me sutanti. Kicchaṁ vā so ti iti dhanaṁ vā tassa nassati, dukkhaṁ vāso puriso nigacchati. Labbhametan-ti etaṁ idhaloke ca paraloke ca ānandādisukhaṁ mātaraṁ paricaritvā vijānato paṇḍitassa labbhaṁ, sakkā laddhuṁ tādisenā ti attho.

Dānañcā ti mātāpitūnaṁ dānaṁ dātabbaṁ, piyavacanaṁ bhaṇitabbaṁ, uppannakiccasādhanavasena attho caritabbo. Dhammesū ti jeṭṭhāpacāyanadhammesu tattha tattha parisamajjhe vā rahogatānaṁ vā abhivādanādivasena samānattatā kātabbā, na raho abhivādanādīni katvā parisati na kātabbāni, sabbattha samāneneva bhavitabbaṁ. Ete ca saṅgahā nāssū ti sace ete cattāro saṅgahā na bhaveyyuṁ. Sammapekkhantī ti sammā nayena kāraṇena pekkhanti. Mahattan-ti seṭṭhattaṁ. Brahmā ti puttānaṁ brahmasamā uttamā seṭṭhā. Pubbācariyā ti paṭhamāCp. Āhuneyyā ti āhunapaṭiggāhakā yassa kassaci sakkārassa anucchavikā. Annena atho ti annena ceva attho pānena ca. Peccā ti kālakiriyāya pariyosāne ito gantvā sagge pamodatīti.

Evaṁ mahasatto sineruṁ pavaṭṭento viya dhammadesanaṁ niṭṭhāpesi. Taṁ sutvā sabbe pi te rājāno balakāyā ca pasīdiṁsu. Atha ne pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā: “Dānādīsu appamattā hothā” ti ovaditvā uyyojesi. Sabbe pi dhammena rajjaṁ kāretvā āyupariyosāne devanagaraṁ pūrayiṁsu. Soṇapaṇḍitanandapaṇḍitā pi yāvatāyukaṁ mātāpitaro paricaritvā brahmalokaparāyaṇā ahesuṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne mātuposakabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā mātāpitaro māhārājakulāni ahesuṁ, nandapaṇḍito ānando, manojarājā sāriputto, ekasatarājāno asītimahātherā ceva aññataratherā ca, catuvīsati akkhobhaṇiyo buddhaparisā, soṇapaṇḍito pana aham-eva ahosinti.

Soṇanandajātakavaṇṇanā dutiyā

Jātakuddānaṁ:

Atha sattatimamhi nipātavare, sabhāvantu kusāvatirājavaro,
Atha soṇasunandavaro ca puna, abhivāsitasattatimamhi suteti.

Sattatinipātavaṇṇanā niṭṭhitā

21. Asītinipāto

JA 533: Cūḷahaṁsajātakavaṇṇanā

Sumukhā ti [PTS 5.333] idaṁ satthā veḷuvane viharanto āyasmato ānandassa jīvitapariccāgaṁ ārabbha kathesi. Devadattena hi tathāgataṁ jīvitā voropetuṁ payojitesu dhanuggahesu sabbapaṭhamaṁ pesitena āgantvā: “Nāhaṁ, bhante, sakkomi taṁ bhagavantaṁ jīvitā voropetuṁ, mahiddhiko so bhagavā mahānubhāvo” ti vutte devadatto: “Alaṁ, āvuso, mā tvaṁ samaṇaṁ gotamaṁ jīvitā voropehi, aham-eva samaṇaṁ gotamaṁ jīvitā voropessāmī” ti vatvā tathāgate gijjhakūṭapabbatassa pacchimachāyāya caṅkamante sayaṁ gijjhakūṭaṁ pabbataṁ abhiruhitvā yantavegena mahatiṁ silaṁ pavijjhi, “imāya silāya samaṇaṁ gotamaṁ jīvitā voropessāmī” ti. Tadā dve pabbatakūṭā samāgantvā taṁ silaṁ sampaṭicchiṁsu. Tato papaṭikā uppatitvā bhagavato pādaṁ paharitvā ruhiraṁ uppādesi, balavavedanā pavattiṁsu. Jīvako tathāgatassa pādaṁ satthakena phāletvā duṭṭhalohitaṁ vametvā pūtimaṁsaṁ apanetvā dhovitvā bhesajjaṁ ālimpitvā nirogamakāsi. Satthā purimasadisam-eva bhikkhusaṅghaparivuto mahatiyā buddhalīlāya vicari.

Atha naṁ disvā devadatto cintesi: “samaṇassa gotamassa rūpasobhaggappattaṁ sarīraṁ disvā koci manussabhūto upasaṅkamituṁ na sakkoti, rañño kho pana nāḷāgiri nāma hatthī caṇḍo pharuso [PTS 5.334] manussaghātako buddhadhammasaṅghaguṇe na jānāti, so taṁ jīvitakkhayaṁ pāpessatī” ti. So gantvā rañño tamatthaṁ ārocesi. Rājā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā hatthācariyaṁ pakkosāpetvā: “Samma, sve nāḷāgiriṁ mattaṁ katvā pāto va samaṇena gotamena paṭipannavīthiyaṁ vissajjehī” ti āha. Devadatto pi naṁ: “Aññesu divasesu hatthī kittakaṁ suraṁ pivatī” ti pucchitvā: “Aṭṭha ghaṭe, bhante” ti vutte: “Tena hi sve tvaṁ taṁ soḷasa ghaṭe pāyetvā samaṇena gotamena paṭipannavīthiyaṁ abhimukhaṁ kareyyāsī” ti āha. So: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Rājā nagare bheriṁ carāpesi: “sve nāḷāgiriṁ mattaṁ katvā nagare vissajjessati, nāgarā pāto va sabbakiccāni katvā antaravīthiṁ mā paṭipajjiṁsū” ti. Devadatto pi rājanivesanā oruyha hatthisālaṁ gantvā hatthigopake āmantetvā: “Mayaṁ bhaṇe uccaṭṭhāniyaṁ nīcaṭṭhāne, nīcaṭṭhāniyaṁ vā uccaṭṭhāne kātuṁ samatthā, sace vo yasena attho, sve pāto va nāḷāgiriṁ tikhiṇasurāya soḷasa ghaṭe pāyetvā samaṇassa gotamassa āgamanavelāya tuttatomarehi vijjhitvā kujjhāpetvā hatthisālaṁ bhindāpetvā samaṇena gotamena paṭipannavīthiyaṁ abhimukhaṁ katvā samaṇaṁ gotamaṁ jīvitakkhayaṁ pāpethā” ti āha. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchiṁsu.

Sā pavatti sakalanagare vitthārikā ahosi. Buddhadhammasaṅghamāmakā upāsakā taṁ sutvā satthāraṁ upasaṅkamitvā: “Bhante, devadatto raññā saddhiṁ ekato hutvā sve tumhehi paṭipannavīthiyaṁ nāḷāgiriṁ vissajjāpessati, sve piṇḍāya apavisitvā idheva hotha, mayaṁ vihāre yeva buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa bhikkhaṁ dassāmā” ti vadiṁsu. Satthāpi: “Sve piṇḍāya na pavisissāmī” ti avatvāva: “Ahaṁ sve nāḷāgiriṁ dametvā pāṭihāriyaṁ katvā titthiye madditvā rājagahe piṇḍāya acaritvāva bhikkhusaṅghaparivuto nagarā nikkhamitvā veḷuvanam-eva āgamissāmi, rājagahavāsino pi bahūni bhattabhājanāni gahetvā veḷuvanam-eva āgamissanti, sve vihāre yeva bhattaggaṁ bhavissatī” ti iminā kāraṇena tesaṁ adhivāsesi. Te tathāgatassa adhivāsanaṁ viditvā bhattabhājanāni āharitvā: “Vihāre yeva dānaṁ dassāmā” ti pakkamiṁsu.

Satthā pi paṭhamayāme dhammaṁ desetvā majjhimayāme devatānaṁ pañhaṁ vissajjetvā pacchimayāmassa paṭhamakoṭṭhāse sīhaseyyaṁ kappetvā dutiyakoṭṭhāse phalasamāpattiyā [PTS 5.335] vītināmetvā tatiyakoṭṭhāse mahākaruṇāsamāpattiṁ samāpajjitvā vuṭṭhāya bodhaneyyabandhave olokento nāḷāgiridamane caturāsītiyā pāṇasahassānaṁ dhammābhisamayaṁ disvā vibhātāya rattiyā katasarīrapaṭijaggano hutvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantetvā, “ānanda, ajja rājagahaparivattakesu aṭṭhārasasu mahāvihāresu sabbesam-pi bhikkhūnaṁ mayāsaddhiṁ rājagahaṁ pavisituṁ ārocehī” ti āha. Thero tathā akāsi. Sabbe pi bhikkhū veḷuvane sannipatiṁsu. Satthā mahābhikkhusaṅghaparivuto rājagahaṁ pāvisi. Atha hatthimeṇḍā yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjiṁsu, mahanto samāgamo ahosi. Saddhāsampannā manussā: “Ajja kira buddhanāgassa tiracchānanāgena saṅgāmo bhavissati, anūpamāya buddhalīlāya nāḷāgiridamanaṁ passissāmā” ti pāsādahammiyagehacchadanādīni abhiruhitvā aṭṭhaṁsu. Asaddhā pana micchādiṭṭhikā: “Ayaṁ nāḷāgiri caṇḍo pharuso manussaghātako buddhādīnaṁ guṇaṁ na jānāti, so ajja samaṇassa gotamassa suvaṇṇavaṇṇaṁ sarīraṁ viddhaṁsetvā jīvitakkhayaṁ pāpessati, ajja paccāmittassa piṭṭhiṁ passissāmā” ti pāsādādīsu aṭṭhaṁsu.

Hatthī pi bhagavantaṁ āgacchantaṁ disvā manusse tāsento gehāni viddhaṁsento sakaṭāni saṁcuṇṇento soṇḍaṁ ussāpetvā pahaṭṭhakaṇṇavālo pabbato viya ajjhottharanto yena bhagavā tenābhidhāvi. Taṁ āgacchantaṁ disvā bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “ayaṁ, bhante, nāḷāgiri caṇḍo pharuso manussaghātako imaṁ racchaṁ paṭipanno, na kho panāyaṁ buddhādiguṇaṁ jānāti, paṭikkamatu, bhante, bhagavā, paṭikkamatu sugato” ti. Mā, bhikkhave, bhāyittha, paṭibalo ahaṁ nāḷāgiriṁ dametunti. Athāyasmā sāriputto satthāraṁ yāci: “bhante, pitu uppannakiccaṁ nāma jeṭṭhaputtassa bhāro, aham-eva taṁ damemī” ti. Atha naṁ satthā, “sāriputta, buddhabalaṁ nāma aññaṁ, sāvakabalaṁ aññaṁ, tiṭṭha tvan”-ti paṭibāhi. Evaṁ yebhuyyena asīti mahātherā yāciṁsu. Satthā sabbe pi paṭibāhi. Atha āyasmā ānando satthari balavasinehena adhivāsetuṁ asakkonto: “Ayaṁ hatthī paṭhamaṁ maṁ māretū” ti tathāgatassatthāya jīvitaṁ pariccajitvā gantvā satthu purato aṭṭhāsi. Atha naṁ satthā: “Apehi, ānanda, mā me purato aṭṭhāsī” ti āha. “Bhante, ayaṁ hatthī caṇḍo [PTS 5.336] pharuso manussaghātako kappuṭṭhānaggisadiso paṭhamaṁ maṁ māretvā pacchā tumhākaṁ santikaṁ āgacchatū” ti thero avaca. Yāvatatiyaṁ vuccamāno pi tatheva aṭṭhāsi na paṭikkami. Atha naṁ bhagavā iddhibalena paṭikkamāpetvā bhikkhūnaṁ antare ṭhapesi.

Tasmiṁ khaṇe ekā itthī nāḷāgiriṁ disvā maraṇabhayabhītā palāyamānā aṅkena gahitaṁ dārakaṁ hatthino ca tathāgatassa ca antare chaḍḍetvā palāyi. Hatthī taṁ anubandhitvā nivattitvā dārakassa santikaṁ agamāsi. Tadā dārako mahāravaṁ ravi. Satthā nāḷāgiriṁ odissakamettāya pharitvā sumadhuraṁ brahmassaraṁ nicchāretvā: “Ambho nāḷāgiri taṁ soḷasa surāghaṭe pāyetvā mattaṁ karontā na ‘aññaṁ gaṇhissatī’ ti kariṁsu, ‘maṁ gaṇhissatī’ ti pana kariṁsu, mā akāraṇena jaṅghāyo kilamento vicari, ito ehī” ti pakkosi. So satthu vacanaṁ sutvā akkhīni ummīletvā bhagavato rūpasiriṁ oloketvā paṭiladdhasaṁvego buddhatejena pacchinnasurāmado soṇḍaṁ olambento kaṇṇe cālento āgantvā tathāgatassa pādesu pati. Atha naṁ satthā, “nāḷāgiri, tvaṁ tiracchānahatthī, ahaṁ buddhavāraṇo, ito paṭṭhāya mā caṇḍo pharuso manussaghātako bhava, sabbasattesu mettacittaṁ paṭilabhā” ti vatvā dakkhiṇahatthaṁ pasāretvā kumbhe parāmasitvā:

Mā kuñjara nāgamāsado, dukkho hi kuñjara nāgamāsado,
Na hi nāgahatassa kuñjara, sugati hoti ito paraṁ yato.

Mā ca mado mā ca pamādo, na hi pamattā sugatiṁ vajanti te,
Tvaññeva tathā karissasi, yena tvaṁ sugatiṁ gamissasī ti. (Cv. 342).

Dhammaṁ desesi.

Tassa sakalasarīraṁ pītiyā nirantaraṁ phuṭaṁ ahosi. Sace kira tiracchānagato nābhavissā, sotāpattiphalaṁ adhigamissā. Manussā taṁ pāṭihāriyaṁ disvā unnadiṁsu apphoṭiṁsu, sañjātasomanassā nānābharaṇāni khipiṁsu, tāni hatthissa sarīraṁ paṭicchādayiṁsu. Tato paṭṭhāya [PTS 5.337] nāḷāgiri dhanapālako nāma jāto. Tasmiṁ kho pana dhanapālakasamāgame caturāsīti pāṇasahassāni amataṁ piviṁsu. Satthā dhanapālakaṁ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. So soṇḍāya bhagavato pāde paṁsūni gahetvā upari muddhani ākiritvā paṭikuṭito va paṭikkamitvā dassanūpacāre ṭhito dasabalaṁ vanditvā nivattitvā hatthisālaṁ pāvisi. Tato paṭṭhāya dantasudanto hutvā na kañci viheṭheti. Satthā nipphannamanoratho: “Yehi yaṁ dhanaṁ khittaṁ, tesaññeva taṁ hotū” ti adhiṭṭhāya: “Ajja mayā mahantaṁ pāṭihāriyaṁ kataṁ, imasmiṁ nagare piṇḍāya caraṇaṁ appaṭirūpan”-ti titthiye madditvā bhikkhusaṅghaparivuto jayappatto viya khattiyo nagarā nikkhamitvā veḷuvanam-eva gato. Nagaravāsino bahuṁ annapānakhādanīyaṁ ādāya vihāraṁ gantvā mahādānaṁ pavattayiṁsu.

Taṁ divasaṁ sāyanhasamaye dhammasabhaṁ pūretvā sannisinnā bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, āyasmatā ānandena tathāgatassatthāya attano jīvitaṁ pariccajantena dukkaraṁ kataṁ, nāḷāgiriṁ disvā satthārā tikkhattuṁ paṭibāhiyamāno pi nāpagato, aho dukkarakārako, āvuso, āyasmā ānando” ti. Satthā: “Ānandassa guṇakathā pavattati, gantabbaṁ mayā etthā” ti gandhakuṭito nikkhamitvā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi ānando tiracchānayoniyaṁ nibbatto pi mamatthāya jīvitaṁ pariccajiyevā” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte mahiṁsakaraṭṭhe sāgalanagare sāgalo nāma rājā dhammena rajjaṁ kāresi. Tadā nagarato avidūre ekasmiṁ nesādagāmake aññataro nesādo pāsehi sakuṇe bandhitvā nagare vikkiṇanto jīvikaṁ kappesi. Nagarato ca avidūre āvaṭṭato dvādasayojano mānusiyo nāma padumasaro ahosi pañcavaṇṇapadumasañchanno. Tattha nānappakāro sakuṇasaṅgho otari. So nesādo tattha aniyāmena pāse oḍḍesi. Tasmiṁ kāle dhataraṭṭho haṁsarājā channavutihaṁsasahassaparivāro cittakūṭapabbate suvaṇṇaguhāyaṁ vasati, sumukho nāmassa senāpati ahosi. Athekadivasaṁ tato haṁsayūthā katipayā [PTS 5.338] suvaṇṇahaṁsā mānusiyaṁ saraṁ gantvā pahūtagocare tasmiṁ yathāsukhaṁ vicaritvā suhitā cittakūṭaṁ āgantvā dhataraṭṭhassa ārocesuṁ: “mahārāja, manussapathe mānusiyo nāma padumasaro sampannagocaro, tattha gocaraṁ gaṇhituṁ gacchāmā” ti. So: “Manussapatho nāma sāsaṅko sappaṭibhayo, mā vo ruccitthā” ti paṭikkhipitvā pi tehi punappunaṁ vuccamāno: “Sace tumhākaṁ ruccati, gacchāmā” ti saparivāro taṁ saraṁ agamāsi. So ākāsā otaranto pādaṁ pāse pavesento yeva otari. Athassa pāso pādaṁ ayapaṭṭakena kaḍḍhanto viya ābandhitvā gaṇhi. Athassa: “Chindissāmi nan”-ti ākaḍḍhantassa paṭhamavāre cammaṁ chijji, dutiyavāre maṁsaṁ chijji, tatiyavāre nhāru chijji, pāso aṭṭhiṁ āhacca aṭṭhāsi, lohitaṁ pagghari, balavavedanā pavattiṁsu.

So cintesi: “sacāhaṁ baddharavaṁ ravissāmi, ñātakā me utrastā hutvā gocaraṁ aggaṇhitvā chātajjhattāva palāyantā dubbalatāya mahāsamudde patissantī” ti. So vedanaṁ adhivāsetvā ñātīnaṁ yāvadatthaṁ caritvā haṁsānaṁ kīḷanakāle mahantena saddena baddharavaṁ ravi. Taṁ sutvā te haṁsā maraṇabhayatajjitā vaggavaggā hutvā cittakūṭābhimukhā pakkamiṁsu. Tesu pakkantesu sumukho haṁsasenāpati: “Kacci nu kho idaṁ bhayaṁ mahārājassa uppannaṁ, jānissāmi nan”-ti vegena pakkhanditvā purato gacchantassa haṁsagaṇassa antare mahāsattaṁ adisvā majjhimahaṁsagaṇaṁ vicini, tattha pi adisvā pacchimahaṁsagaṇaṁ vicini, tattha pi adisvā: “Nissaṁsayaṁ tassevedaṁ bhayaṁ uppannan”-ti nivattitvā [PTS 5.339] āgacchanto mahāsattaṁ pāse baddhaṁ lohitamakkhitaṁ dukkhāturaṁ paṅkapiṭṭhe nipannaṁ disvā: “Mā bhāyi, mahārāja, ahaṁ mama jīvitaṁ pariccajitvā tumhe pāsato mocessāmī” ti vadanto otaritvā mahāsattaṁ assāsento va paṅkapiṭṭhe nisīdi. Atha naṁ vīmaṁsanto mahāsatto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Sumukha anupacinantā, pakkamanti vihaṅgamā,
Gaccha tuvam-pi mā kaṅkhi, natthi baddhe sahāyatā ti.

Tattha anupacinantā ti sinehena ālayavasena anolokentā. Pakkamantī ti ete channavuti haṁsasahassā ñātivihaṅgamā maṁ chaḍḍetvā gacchanti, tvam-pi gaccha, mā idha vāsaṁ ākaṅkhi, evañhi pāsena baddhe mayi sahāyatā nāma natthi, na hi te ahaṁ idāni kiñci sahāyakiccaṁ kātuṁ sakkhissāmi, kiṁ te mayā nirūpakārena, papañcaṁ akatvā gacchevā ti vadati.

Ito paraṁ:

2. Gacche vāhaṁ na vā gacche, na tena amaro siyaṁ,
Sukhitaṁ taṁ upāsitvā, dukkhitaṁ taṁ kathaṁ jahe.

3. Maraṇaṁ vā tayā saddhiṁ, jīvitaṁ vā tayā vinā,
Tadeva maraṇaṁ seyyo, yañce jīve tayā vinā.

4. Nesa dhammo mahārāja, yaṁ taṁ evaṁ gataṁ jahe,
Yā gati tuyhaṁ sā mayhaṁ, ruccate vihagādhipa.

5. Kā nu pāsena baddhassa, gati aññā mahānasā,
Sā kathaṁ cetayānassa, muttassa tava ruccati.

6. Kaṁ vā tvaṁ passase atthaṁ, mama tuyhañca pakkhima,
Ñātīnaṁ vāvasiṭṭhānaṁ, ubhinnaṁ jīvitakkhaye.

7. Yaṁ na kañcanadepiñcha, andhena tamasā gataṁ,
Tādise sañcajaṁ pāṇaṁ, kamatthamabhijotaye.

8. Kathaṁ nu patataṁ seṭṭha, dhamme atthaṁ na bujjhasi,
Dhammo apacito santo, atthaṁ dasseti pāṇinaṁ.

9. Sohaṁ [PTS 5.340] dhammaṁ apekkhāno, dhammā catthaṁ samuṭṭhitaṁ,
Bhattiñca tayi sampassaṁ, nāvakaṅkhāmi jīvitaṁ.

10. “Addhā eso sataṁ dhammo, yo mitto mittamāpade.

Na caje jīvitassā pi, hetudhammamanussaraṁ.

11. Svāyaṁ dhammo ca te ciṇṇo, bhatti ca viditā mayi,
Kāmaṁ karassu mayhetaṁ, gacchevānumato mayā.

12. Api tvevaṁ gate kāle, yaṁ khaṇḍaṁ ñātinaṁ mayā,
Tayā taṁ buddhisampannaṁ, assa paramasaṁvutaṁ.

13. Iccevaṁ mantayantānaṁ, ariyānaṁ ariyavuttinaṁ,
Paccadissatha nesādo, āturānamivantako.

14. Te sattumabhisañcikkha, dīgharattaṁ hitā dijā,
Tuṇhīmāsittha ubhayo, na sañcalesumāsanā.

15. Dhataraṭṭhe ca disvāna, samuḍḍente tato tato,
Abhikkhamatha vegena, dijasattu dijādhipe.

16. So ca vegenabhikkamma, āsajja parame dije,
Paccakamittha nesādo, baddhā iti vicintayaṁ.

17. Ekaṁva baddhamāsīnaṁ, abaddhañca punāparaṁ,
Āsajja baddhamāsīnaṁ, pekkhamānamadīnavaṁ.

18. Tato so vimato yeva, paṇḍare ajjhabhāsatha,
Pavaḍḍhakāye āsīne, dijasaṅghagaṇādhipe.

19. Yaṁ nu pāsena mahatā, baddho na kurute disaṁ,
Atha kasmā abaddho tvaṁ, balī pakkhi na gacchasi.

20. Kiṁ nu tyāyaṁ dijo hoti, mutto baddhaṁ upāsasi,
Ohāya sakuṇā yanti, kiṁ eko avahīyasi.

21. Rājā me so dijāmitta, sakhā pāṇasamo ca me,
Neva naṁ vijahissāmi, yāva kālassa pariyāyaṁ.

22. Kathaṁ [PTS 5.341] panāyaṁ vihaṅgo, nāddasa pāsamoḍḍitaṁ,
Padañhetaṁ mahantānaṁ, boddhumarahanti āpadaṁ.

23. Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye,
Atha jālañca pāsañca, āsajjā pi na bujjhati.

24. Api tveva mahāpañña, pāsā bahuvidhā tatā,
Guyhamāsajja bajjhanti, athevaṁ jīvitakkhaye ti.

Imāsaṁ gāthānaṁ sambandho pāḷinayeneva veditabbo.

Tattha gacche vāti, mahārāja, ahaṁ ito gaccheyyaṁ vā na vā, nāhaṁ tena gamanena vā agamanena vā amaro siyaṁ, ahañhi ito gato pi agato pi maraṇato amuttova, ito pubbe pana sukhitaṁ taṁ upāsitvā idāni dukkhitaṁ taṁ kathaṁ jaheyyanti vadati. Maraṇaṁ vā ti mama agacchantassa vā tayā saddhiṁ maraṇaṁ bhaveyya, gacchantassa vā tayā vinā jīvitaṁ. Tesu dvīsu yaṁ tayā saddhiṁ maraṇaṁ, tadeva me varaṁ, yaṁ tayā vinā jīveyyaṁ, na me taṁ varanti attho. Ruccate ti yā tava gati nipphatti, sāva mayhaṁ ruccati. Sā kathan-ti samma sumukha mama tāva daḷhena vālapāsena baddhassa parahatthaṁ gatassa sā gati ruccatu, tava pana cetayānassa sacetanassa paññavato muttassa kathaṁ ruccati.

Pakkhimā ti pakkhasampanna. Ubhinnan-ti amhākaṁ dvinnaṁ jīvitakkhaye sati tvaṁ mama vā tava vā avasiṭṭhañātīnaṁ vā kaṁ atthaṁ passasi. Yaṁ nā ti ettha na-kāro upamāne. Kañcanadepiñchā ti kañcanadvepiñcha, ayam-eva vā pāṭho, kañcanasadisaubhayapakkhā ti attho. Tamasā ti tamasi. Gatan-ti kataṁ, ayam-eva vā pāṭho. Purimassa na-kārassa iminā sambandho, “na katan”-ti kataṁ viyā ti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti: tayi pāṇaṁ cajante pi acajante pi mama jīvitassa abhāvā yaṁ tava pāṇasañcajanaṁ, taṁ andhena tamasi kataṁ viya kiñcideva rūpakammaṁ apaccakkhaguṇaṁ, tādise tava apaccakkhaguṇe pāṇasañcajane tvaṁ pāṇaṁ sañcajanto kamatthaṁ joteyyāsīti.

Dhammo apacito santo ti dhammo pūjito mānito samāno. Atthaṁ dassetī ti vuddhiṁ dasseti. Apekkhāno ti apekkhanto. Dhammā catthan-ti dhammato ca atthaṁ samuṭṭhitaṁ passanto [PTS 5.342]. Bhattin-ti sinehaṁ. Sataṁ dhammo ti paṇḍitānaṁ sabhāvo. Yo mitto ti yo mitto āpadāsu mittaṁ na caje, tassa acajantassa mittassa esa sabhāvo nāma addhā sataṁ dhammo. Viditā ti pākaṭā jātā. Kāmaṁ karassū ti etaṁ mama kāmaṁ mayā icchitaṁ mama vacanaṁ karassu. Api tvevaṁ gate kāle ti api tu evaṁ gate kāle mayi imasmiṁ ṭhāne pāsena baddhe. Paramasaṁvutan-ti paramaparipuṇṇaṁ.

Iccevaṁ mantayantānanti: “Gaccha, na gacchāmī” ti evaṁ kathentānaṁ ariyānan-ti ācāraariyānaṁ. Paccadissathā ti kāsāyāni nivāsetvā rattamālaṁ piḷandhitvā muggaraṁ ādāya āgacchanto adissatha. Āturānan-ti gilānānaṁ maccu viya. Abhisañcikkhāti, bhikkhave, te ubho pi sattuṁ āyantaṁ passitvā. Hitā ti dīgharattaṁ aññamaññassa hitā muducittā. Na sañcalesumāsanā ti āsanato na caliṁsu, yathānisinnāva ahesuṁ. Sumukho pana: “Ayaṁ nesādo āgantvā paharanto maṁ paṭhamaṁ paharatū” ti cintetvā mahāsattaṁ pacchato katvā nisīdi.

Dhataraṭṭhe ti haṁse. Samuḍḍente ti maraṇabhayena ito cito ca uppatante disvā. Āsajjā ti itare dve jane upagantvā. Paccakamitthāti: “Baddhā, na baddhā” ti cintento upadhārento akamittha, vegaṁ hāpetvā saṇikaṁ agamāsi. Āsajja baddhamāsīnan-ti baddhaṁ mahāsattaṁ upagantvā nisinnaṁ sumukhaṁ. Adīnavanti ādīnavam-eva hutvā mahāsattaṁ olokentaṁ disvā. Vimato ti kiṁ nu kho abaddho baddhassa santike nisinno, kāraṇaṁ pucchissāmīti vimatijāto hutvā ti attho. Paṇḍare ti haṁse, atha vā parisuddhe nimmale, sampahaṭṭhakañcanavaṇṇeti attho. Pavaḍḍhakāye ti vaḍḍhitakāye mahāsarīre. Yaṁ nū ti yaṁ tāva eso mahāpāsena baddho. Na kurute disan-ti palāyanatthāya ekaṁ disaṁ na bhajati, taṁ yuttanti adhippāyo. Balī ti balasampanno hutvā pi. Pakkhī ti taṁ ālapati. Ohāyā ti chaḍḍetvā. Yantī ti sesasakuṇā gacchanti. Avahīyasī ti ohīyasi.

Dijāmittā ti dijānaṁ amitta. Yāva kālassa pariyāyan-ti yāva maraṇassa vāro āgacchati. Kathaṁ panāyan-ti tvaṁ rājā me soti vadasi, rājāno ca nāma paṇḍitā honti, iti pi paṇḍito samāno kena kāraṇena oḍḍitaṁ pāsaṁ na addasa. Padaṁ hetan-ti yasamahattaṁ vā ñāṇamahattaṁ vā pattānaṁ attano āpadabujjhanaṁ nāma padaṁ kāraṇaṁ, tasmā te āpadaṁ boddhumarahanti. Parābhavo ti avaḍḍhi. Āsajjāpī ti upagantvā pi na bujjhati. Tatā ti vitatā oḍḍitā. Guyhamāsajjā ti tesu pāsesu yo guḷho paṭicchanno pāso, taṁ āsajja bajjhanti. Athevan-ti atha evaṁ jīvitakkhaye bajjhantevā ti attho.

Iti naṁ so kathāsallāpena muduhadayaṁ katvā mahāsattassa jīvitaṁ yācanto gāthamāha.

25. Api [PTS 5.343] nāyaṁ tayā saddhiṁ, saṁvāsassa sukhudrayo,
Api no anumaññāsi, api no jīvitaṁ dade ti.

Tattha a pi nāyan-ti api nu ayaṁ. Sukhudrayo ti sukhaphalo. Api no anumaññāsī ti cittakūṭaṁ gantvā ñātake passituṁ tvaṁ api no anujāneyyāsi. Api no jīvitaṁ dade ti api no imāya kathāya uppannavissāso na māreyyāsīti.

So tassa madhurakathāya bajjhitvā gāthamāha.

26. Na ceva me tvaṁ baddhosi, na pi icchāmi te vadhaṁ,
Kāmaṁ khippamito gantvā, jīva tvaṁ anigho ciran-ti.

Tato sumukho catasso gāthā abhāsi:

27. Nevāhametamicchāmi, aññatretassa jīvitā,
Sace ekena tuṭṭhosi, muñcetaṁ mañca bhakkhaya.

28. Ārohapariṇāhena, tulyāsmā vayasā ubho,
Na te lābhena jīvatthi, etena niminā tuvaṁ.

29. Tadiṅgha samapekkhassu, hotu giddhi tavamhasu,
Maṁ pubbe bandha pāsena, pacchā muñca dijādhipaṁ.

30. Tāvadeva ca te lābho, katāssa yācanāya ca,
Mitti ca dhataraṭṭhehi, yāvajīvāya te siyā ti.

Tattha etan-ti yaṁ aññatra etassa jīvitā mama jīvitaṁ, etaṁ ahaṁ neva icchāmi. Tulyāsmā ti samānā homa. Niminā tuvan-ti parivattehi tvaṁ. Tavamhasū ti tava amhesu giddhi hotu, kiṁ te etena, mayi lobhaṁ uppādehīti vadati. Tāvadevā ti tattako yeva. Yācanāya cā ti yā mama yācanā, sāva katā assā ti attho.

Iti so tāya dhammadesanāya tele pakkhittakappāsapicu viya mudugatahadayo mahāsattaṁ tassa dāyaṁ katvā dadanto āha:

31. Passantu no mahāsaṅghā, tayā muttaṁ ito gataṁ,
Mittāmaccā ca bhaccā ca, puttadārā ca bandhavā.

32. Na ca te tādisā mittā, bahūnaṁ idha vijjati,
Yathā tvaṁ dhataraṭṭhassa, pāṇasādhāraṇo sakhā.

33. So te sahāyaṁ muñcāmi, hotu rājā tavānugo,
Kāmaṁ khippamito gantvā, ñātimajjhe virocathā ti.

Tattha [PTS 5.344] no ti nipātamattaṁ. Tayā muttan-ti imañhi tvaññeva muñcasi nāma, tasmā imaṁ tayā muttaṁ ito cittakūṭapabbataṁ gataṁ mahantā ñātisaṅghā ete ca mittādayo passantu. Ettha ca bandhavā ti ekalohitasambandhā. Vijjatī ti vijjanti. Pāṇasādhāraṇo ti sādhāraṇapāṇo avibhattajīviko, yathā tvaṁ etassa sakhā, etādisā aññesaṁ bahūnaṁ mittā nāma na vijjanti. Tavānugo ti etaṁ dukkhitaṁ ādāya purato gacchantassa tava ayaṁ anugo hotūti.

Evaṁ vatvā pana nesādaputto mettacittena mahāsattaṁ upasaṅkamitvā bandhanaṁ chinditvā āliṅgitvā sarato nikkhāmetvā saratīre taruṇadabbatiṇapiṭṭhe nisīdāpetvā pāde bandhanapāsaṁ muducittena saṇikaṁ mocetvā dūre khipitvā mahāsatte balavasinehaṁ paccupaṭṭhāpetvā mettacittena udakaṁ ādāya lohitaṁ dhovitvā punappunaṁ parimajji. Tassa mettacittānubhāvena bodhisattassa pāde sirā sirāhi, maṁsaṁ maṁsena, cammaṁ cammena ghaṭitaṁ, tāvadeva pādo saṁruḷho sañjātachavisañjātalomo ahosi abaddhapādena nibbiseso. Bodhisatto sukhito pakatibhāveneva nisīdi. Atha sumukho attānaṁ nissāya mahāsattassa sukhitabhāvaṁ disvā sañjātasomanasso nesādassa thutimakāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

34. So patīto pamuttena, bhattunā bhattugāravo,
Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇaṁ.

35. Evaṁ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi,
Yathāhamajja nandāmi, muttaṁ disvā dijādhipan-ti.

Tattha vakkaṅgo ti vaṅkagīvo.

Evaṁ luddassa thutiṁ katvā sumukho bodhisattaṁ āha: “mahārāja, iminā amhākaṁ mahāupakāro kato, ayañhi amhākaṁ vacanaṁ akatvā kīḷāhaṁse no katvā issarānaṁ dento bahuṁ dhanaṁ labheyya, māretvā maṁsaṁ vikkiṇanto mūlam-pi labhetha, attano pana jīvitaṁ anoloketvā amhākaṁ vacanaṁ akari [PTS 5.345], imaṁ rañño santikaṁ netvā sukhajīvitaṁ karomā” ti. Mahāsatto sampaṭicchi. Sumukho attano bhāsāya mahāsattena saddhiṁ kathetvā puna manussabhāsāya luddaputtaṁ āmantetvā: “Samma, tvaṁ kimatthaṁ pāse oḍḍesī” ti pucchitvā: “Dhanatthan”-ti vutte: “Evaṁ sante amhe ādāya nagaraṁ pavisitvā rañño dassehi, bahuṁ te dhanaṁ dāpessāmī” ti vatvā āha:

36. Ehi taṁ anusikkhāmi, yathā tvama pi lacchase,
Lābhaṁ tavāyaṁ dhataraṭṭho, pāpaṁ kiñci na dakkhati.

37. Khippamantepuraṁ netvā, rañño dassehi no ubho,
Abaddhe pakatibhūte, kāje ubhayato ṭhite.

38. Dhataraṭṭhā mahārāja, haṁsādhipatino ime,
Ayañhi rājā haṁsānaṁ, ayaṁ senāpatītaro.

39. Asaṁsayaṁ imaṁ disvā, haṁsarājaṁ narādhipo.
Patīto sumano vitto, bahuṁ dassati te dhanan-ti.

Tattha anusikkhāmī ti anusāsāmi. Pāpan-ti lāmakaṁ. Rañño dassehi no ubho ti amhe ubho pi rañño dassehi. Ayaṁ bodhisattassa paññāpabhāvadassanatthaṁ, attano mittadhammassa āvibhāvanatthaṁ, luddassa dhanalābhatthaṁ, rañño sīlesu patiṭṭhāpanatthañcāti catūhi kāraṇehi evamāha. Dhataraṭṭhā ti netvā ca pana rañño evaṁ ācikkheyyāsi, “mahārāja, ime dhataraṭṭhakule jātā dve haṁsādhipatino, etesu ayaṁ rājā, itaro senāpatī” ti. Iti naṁ sikkhāpesi. “Patīto” ti ādīni tīṇi pi tuṭṭhākāravevacanāneva.

Evaṁ vutte luddo, “sāmi, mā vo rājadassanaṁ rucci, rājāno nāma calacittā, kīḷāhaṁse vā vo kareyyuṁ mārāpeyyuṁ vā” ti vatvā, “samma, mā bhāyi, ahaṁ tādisaṁ kakkhaḷaṁ luddaṁ lohitapāṇiṁ dhammakathāya mudukaṁ katvā mama pādesu pātesiṁ, rājāno nāma puññavanto paññavanto ca subhāsitadubbhāsitaññū ca, khippaṁ amhe rañño dassehī” ti vutte: “Tena hi mā mayhaṁ kujjhittha, ahaṁ avassaṁ tumhākaṁ [PTS 5.346] ruciyā nemī” ti vatvā ubho pi kājaṁ āropetvā rājakulaṁ gantvā rañño dassetvā raññā puṭṭho yathābhūtaṁ ārocesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

40. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, kammunā upapādayi,
Khippamantepuraṁ gantvā, rañño haṁse adassayi,
Abaddhe pakatibhūte, kāje ubhayato ṭhite.

41. Dhataraṭṭhā mahārāja, haṁsādhipatino ime,
Ayañhi rājā haṁsānaṁ, ayaṁ senāpatītaro,

42. Kathaṁ panime vihaṅgā, tava hatthattamāgatā,
Kathaṁ luddo mahantānaṁ, issare idha ajjhagā.

43. Vihitā santime pāsā, pallalesu janādhipa,
Yaṁ yadāyatanaṁ maññe, dijānaṁ pāṇarodhanaṁ.

44. Tādisaṁ pāsamāsajja, haṁsarājā abajjhatha,
Taṁ abaddho upāsino, mamāyaṁ ajjhabhāsatha.

45. Sudukkaraṁ anariyebhi, dahate bhāvamuttamaṁ,
Bhatturatthe parakkanto, dhammayutto vihaṅgamo.

46. Attanāyaṁ cajitvāna, jīvitaṁ jīvitāraho,
Anutthunanto āsīno, bhattu yācittha jīvitaṁ.

47. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, pasādamahamajjhagā,
Tato naṁ pāmuciṁ pāsā, anuññāsiṁ sukhena ca.

48. So patīto pamuttena, bhattunā bhattugāravo,
Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇaṁ.

49. Evaṁ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi,
Yathāhamajja nandāmi, muttaṁ disvā dijādhipaṁ.

50. Ehi taṁ anusikkhāmi, yathā tvama pi lacchase,
Lābhaṁ tavāyaṁ dhataraṭṭho, pāpaṁ kiñci na dakkhati.

51. Khippamantepuraṁ netvā, rañño dassehi no ubho,
Abaddhe pakatibhūte, kāje ubhayato ṭhite.

52. Dhataraṭṭhā mahārāja, haṁsādhipatino ime,
Ayañhi rājā haṁsānaṁ, ayaṁ senāpatītaro.

53. Asaṁsayaṁ imaṁ disvā, haṁsarājaṁ narādhipo,
Patīto sumano vitto, bahuṁ dassati te dhanaṁ.

54. Evametassa [PTS 5.347] vacanā, ānītāme ubho mayā,
Ettheva hi ime āsuṁ, ubho anumatā mayā.

55. Soyaṁ evaṁ gato pakkhī, dijo paramadhammiko,
Mādisassa hi luddassa, janayeyyātha maddavaṁ.

56. Upāyanañca te deva, nāññaṁ passāmi edisaṁ,
Sabbasākuṇikāgāme, taṁ passa manujādhipā ti.

Tattha kammunā upapādayī ti yaṁ so avaca, taṁ karonto kāyakammena sampādesi. Gantvā ti haṁsarājena nisinnakājakoṭiṁ uccataraṁ, senāpatinā nisinnakājakoṭiṁ thokaṁ nīcaṁ katvā ubho pi te ukkhipitvā: “Haṁsarājā ca senāpati ca rājānaṁ passituṁ gacchanti, ussaratha ussarathā” ti janaṁ ussārento: “Evarūpā nāma sobhaggappattā suvaṇṇavaṇṇā haṁsarājāno na diṭṭhapubbā” ti muduhadayesu manussesu pasaṁsantesu khippamantepuraṁ gantvā. Adassayīti: “Haṁsarājāno tumhe daṭṭhuṁ āgatā” ti rañño ārocāpetvā tena tuṭṭhacittena: “Āgacchantū” ti pakkosāpito abhiharitvā dassesi. Hatthattan-ti hatthesu āgataṁ, pattanti vuttaṁ hoti. Mahantānan-ti yasamahantappattānaṁ suvaṇṇavaṇṇānaṁ dhataraṭṭhahaṁsānaṁ issare sāmino kathaṁ tvaṁ luddo hutvā adhigatoti pucchati. “Issaramidhamajjhagā” ti pi pāṭho, etesaṁ issariyaṁ tvaṁ kathaṁ ajjhagā ti attho.

Vihitā ti yojitā. Yaṁ yadāyatanaṁ maññe ti, mahārāja, yaṁ yaṁ samosaraṇaṭṭhānaṁ dijānaṁ pāṇarodhanaṁ jīvitakkhayakaraṁ maññāmi, tattha tattha mayā pallalesu pāsā vihitā. Tādisan-ti mānusiyasare tathāvidhaṁ pāṇarodhanaṁ mayā vihitaṁ pāsaṁ. Tan-ti taṁ etaṁ tattha baddhaṁ. Upāsino ti attano jīvitaṁ agaṇetvā upagantvā nisinno. Mamāyan-ti maṁ ayaṁ senāpati ajjhabhāsatha, mayā saddhiṁ kathesi. Sudukkaran-ti tasmiṁ khaṇe esa amhādisehi anariyehi sudukkaraṁ akāsi. Kiṁ tanti? Dahate bhāvamuttamaṁ, attano uttamaṁ ajjhāsayaṁ dahati vidahati pakāseti. Attanāyan-ti attano ayaṁ. Anutthunanto ti bhattuguṇe vaṇṇento tassa jīvitaṁ muñcāti maṁ yāci.

Tassā ti tassa tathā yācantassa. Sukhena cā ti yathāsukhena cittakūṭaṁ gantvā ñātisaṅghaṁ passathāti ca anujāniṁ. Ettheva hī ti mayā pana ime dve ettha mānusiyasare yeva cittakūṭagamanāya anumatā ahesuṁ. Evaṁ gato ti evaṁ sattu hatthagato. Janayeyyātha maddavan-ti attani mettacittaṁ janesi. Upāyanan-ti paṇṇākāraṁ. Sabbasākuṇikāgāme ti [PTS 5.348] sabbasmim-pi sākuṇikagāme nāhaṁ aññaṁ tava evarūpaṁ kenaci sākuṇikena ābhatapubbaṁ upāyanaṁ passāmi. Taṁ passā ti taṁ mayā ābhataṁ upāyanaṁ passa manujādhipāti.

Evaṁ so ṭhitako va sumukhassa guṇaṁ kathesi. Tato rājā haṁsarañño mahārahaṁ āsanaṁ, sumukhassa ca suvaṇṇabhaddapīṭhakaṁ dāpetvā tesaṁ tattha nisinnānaṁ suvaṇṇabhājanehi lājamadhuphāṇitādīni dāpetvā niṭṭhite pānabhojanakicce añjaliṁ paggayha mahāsattaṁ dhammakathaṁ yācitvā suvaṇṇapīṭhake nisīdi. So tena yācito paṭisanthāraṁ tāva akāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

57. Disvā nisinnaṁ rājānaṁ, pīṭhe sovaṇṇaye subhe,
Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇaṁ.

58. Kacci nu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ,
Kacci raṭṭhamidaṁ phītaṁ, dhammena manusāsasi.

59. Kusalañceva me haṁsa, atho haṁsa anāmayaṁ,
Atho raṭṭhamidaṁ phītaṁ, dhammena manusāsahaṁ.

60. Kacci bhoto amaccesu, doso koci na vijjati,
Kacci ca te tavatthesu, nāvakaṅkhanti jīvitaṁ.

61. Atho pi me amaccesu, doso koci na vijjati,
Atho pi te mamatthesu, nāvakaṅkhanti jīvitaṁ.

62. Kacci te sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī,
Puttarūpayasūpetā, tava chandavasānugā.

63. Atho me sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī,
Puttarūpayasūpetā, mama chandavasānugā ti.

Tattha rājānan-ti sāgalarājānaṁ. Vakkaṅgo ti haṁsarājā. Dhammena manusāsasī ti dhammena anusāsasi. Doso ti aparādho. Tavatthesū ti uppannesu tava yuddhādīsu atthesu. Nāvakaṅkhantī ti uraṁ datvā pariccajantā kicci attano jīvitaṁ na patthenti, jīvitañca cajitvā tavevatthaṁ karonti. Sādisī ti samānajātikā. Assavā ti vacanasampaṭicchikā. Puttarūpayasūpetā ti [PTS 5.349] puttehi ca rūpena ca yasena ca upetā. Tava chandavasānugā ti kacci tava ajjhāsayaṁ tava vasaṁ anuvattati, na attano cittavasena vattatīti pucchati.

Evaṁ bodhisattena paṭisanthāre kate puna rājā tena saddhiṁ kathento āha:

64. Bhavantaṁ kacci nu mahā-sattuhatthattataṁ gato,
Dukkhamāpajji vipulaṁ, tasmiṁ paṭhamamāpade.

65. Kacci yantāpatitvāna, daṇḍena samapothayi,
Evametesaṁ jammānaṁ, pātikaṁ bhavati tāvade.

66. Khemamāsi mahārāja, evamāpadiyā sati,
Na cāyaṁ kiñci rasmāsu, sattūva samapajjatha.

67. Paccagamittha nesādo, pubbeva ajjhabhāsatha,
Tadāyaṁ sumukho yeva, paṇḍito paccabhāsatha.

68. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, pasādamayamajjhagā,
Tato maṁ pāmucī pāsā, anuññāsi sukhena ca.

69. Idañca sumukheneva, etadatthāya cintitaṁ,
Bhoto sakāsegamanaṁ, etassa dhanamicchatā.

70. Svāgatañcevidaṁ bhavataṁ, patīto casmi dassanā,
Eso cā pi bahuṁ vittaṁ, labhataṁ yāvadicchatī ti.

Tattha mahāsattuhatthattataṁ gato ti mahantassa sattuno hatthattaṁ gato. Āpatitvānā ti upadhāvitvā. Pātikan-ti pākatikaṁ, ayam-eva vā pāṭho. Idaṁ vuttaṁ hoti: etesañhi jammānaṁ tāvadeva evaṁ pākatikaṁ hoti, sakuṇe daṇḍena pothetvā jīvitakkhayaṁ pāpento dhanavetanaṁ labhatīti. Kiñci rasmāsū ti kiñci amhesu. Sattūvā ti sattu viya. Paccagamitthāti, mahārāja, esa amhe disvā baddhāti saññāya thokaṁ osakkittha. Pubbevā ti ayam-eva paṭhamaṁ ajjhabhāsi. Tadā ti tasmiṁ kāle. Etadatthāyā ti etassa nesādaputtassa atthāya cintitaṁ. Dhanamicchatā ti etassa dhanaṁ icchantena [PTS 5.350] tava santikaṁ amhākaṁ āgamanaṁ cintitaṁ. Svāgatañcevidan-ti mā bhonto cintayantu, bhavataṁ idaṁ idhāgamanaṁ svāgatam-eva. Labhatan-ti labhatu.

Evañca pana vatvā rājā aññataraṁ amaccaṁ oloketvā: “Kiṁ karomi devā” ti vutte: “Imaṁ nesādaṁ kappitakesamassuṁ nhātānulittaṁ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ kāretvā ānehī” ti vatvā tena tathā katvā ānītassa tassa saṁvacchare saṁvacchare satasahassuṭṭhānakaṁ gāmaṁ, dve vīthiyo gahetvā ṭhitaṁ mahantaṁ gehaṁ, rathavarañca, aññañca bahuṁ hiraññasuvaṇṇaṁ adāsi. Tamatthaṁ āvikaronto satthā āha:

71. Santappayitvā nesādaṁ, bhogehi manujādhipo,
Ajjhabhāsatha vakkaṅgaṁ, vācaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇan-ti.

Atha mahāsatto rañño dhammaṁ desesi. So tassa dhammakathaṁ sutvā tuṭṭhahadayo: “Dhammakathikassa sakkāraṁ karissāmī” ti setacchattaṁ datvā rajjaṁ paṭicchāpento āha:

72. Yaṁ khalu dhammamādhīnaṁ, vaso vattati kiñcanaṁ,
Sabbatthissariyaṁ bhavataṁ, pasāsatha yadicchatha.

73. Dānatthaṁ upabhottuṁ vā, yaṁ caññaṁ upakappati,
Etaṁ dadāmi vo vittaṁ, issariyaṁ vissajāmi vo ti.

Tattha vaso vattatī ti yattha mama vaso vattati. Kiñcanan-ti taṁ appamattakam pi. Sabbatthissariyan-ti sabbaṁ bhavataṁ yeva issariyaṁ atthu. Yaṁ caññaṁ upakappatī ti puññakāmatāya dānatthaṁ vā chattaṁ ussāpetvā rajjam-eva upabhottuṁ vā yaṁ vā aññaṁ tumhākaṁ ruccati, taṁ karotha, etaṁ dadāmi vo vittaṁ, saddhiṁ yeva setacchattena mama santakaṁ issariyaṁ vissajjāmi voti.

Atha mahāsatto raññā dinnaṁ setacchattaṁ puna tasseva adāsi. Rājā pi cintesi: “haṁsarañño tāva me dhammakathā sutā, luddaputtena pana ‘ayaṁ sumukho mudhurakatho’ ti ativiya [PTS 5.351] vaṇṇito, imassa pi dhammakathaṁ sossāmī” ti. So tena saddhiṁ sallapanto anantaraṁ gāthamāha.

74. Yathā ca myāyaṁ sumukho, ajjhabhāseyya paṇḍito,
Kāmasā buddhisampanno, taṁ myāssa paramappiyan-ti.

Tattha yathā ti yadi. Idaṁ vuttaṁ hoti: yadi ca me ayaṁ sumukho paṇḍito buddhisampanno kāmasā attano ruciyā ajjhabhāseyya, taṁ me paramappiyaṁ assāti.

Tato sumukho āha:

75. Ahaṁ khalu mahārāja, nāgarājārivantaraṁ,
Paṭivattuṁ na sakkomi, na me so vinayo siyā.

76. Amhākañceva so seṭṭho, tvañca uttamasattavo,
Bhūmipālo manussindo, pūjā bahūhi hetubhi.

77. Tesaṁ ubhinnaṁ bhaṇataṁ, vattamāne vinicchaye,
Nantaraṁ pativattabbaṁ, pessena manujādhipā ti.

Tattha nāgarājārivantaran-ti peḷāya abbhantaraṁ paviṭṭho nāgarājā viya. Paṭivattun-ti tumhākaṁ dvinnaṁ antare vattuṁ na sakkomi. Na me so ti sace vadeyyaṁ, na me so vinayo bhaveyya. Amhākañcevā ti channavutiyā haṁsasahassānaṁ. Uttamasattavo ti uttamasatto. Pūjā ti ubho tumhe mayhaṁ bahūhi kāraṇehi pūjārahā ceva pasaṁsārahā ca. Pessenā ti veyyāvaccakarena sevakena.

Rājā tassa vacanaṁ sutvā tuṭṭhahadayo: “Nesādaputto taṁ vaṇṇeti, na aññena tumhādisena madhuradhammakathikena nāma bhavitabban”-ti vatvā āha:

78. Dhammena kira nesādo, paṇḍito aṇḍajo iti,
Naheva akatattassa, nayo etādiso siyā.

79. Evaṁ aggapakatimā, evaṁ uttamasattavo,
Yāvatatthi mayā diṭṭhā, nāññaṁ passāmi edisaṁ.

80. Tuṭṭhosmi vo pakatiyā, vākyena madhurena ca,
Eso cā pi mamacchando, ciraṁ passeyya vo ubho ti.

Tattha [PTS 5.352] dhammenā ti sabhāvena kāraṇena. Akatattassā ti asampāditaattabhāvassa mittadubbhissa. Nayo ti paññā. Aggapakatimā ti aggasabhāvo. Uttamasattavo ti uttamasatto. Yāvatatthī ti yāvatā mayā diṭṭhā nāma atthi. Nāññan-ti tasmiṁ mayā diṭṭhaṭṭhāne aññaṁ evarūpaṁ na passāmi. Tuṭṭhosmi vo pakatiyā ti samma haṁsarāja ahaṁ pakatiyā paṭhamam-eva tumhākaṁ dassanena tuṭṭho. Vākyenā ti idāni pana vo madhuravacanena tuṭṭhosmi. Ciraṁ passeyya vo ti idheva vasāpetvā muhuttam-pi avippavāsanto ciraṁ tumhe passeyyanti esa me chandoti vadati.

Tato mahāsatto rājānaṁ pasaṁsanto āha:

81. Yaṁ kiccaṁ parame mitte, katamasmāsu taṁ tayā,
Pattā nissaṁsayaṁ tyāmhā, bhattirasmāsu yā tava.

82. Aduñca nūna sumahā, ñātisaṅghassa mantaraṁ,
Adassanena asmākaṁ, dukkhaṁ bahūsu pakkhisu.

83. Tesaṁ sokavighātāya, tayā anumatā mayaṁ,
Taṁ padakkhiṇato katvā, ñātiṁ passemurindama.

84. Addhāhaṁ vipulaṁ pītiṁ, bhavataṁ vindāmi dassanā,
Eso cā pi mahā attho, ñātivissāsanā siyā ti.

Tattha katamasmāsū ti kataṁ amhesu. Pattā nissaṁsayaṁ tyāmhā ti mayaṁ nissaṁsayena tayā pattā yeva. Bhattirasmāsu yā tavā ti yā tava amhesu bhatti, tāya bhattiyā mayaṁ tayā asaṁsayena pattā yeva, na ca vippayuttā, vippavuṭṭhā pi sahavāsino yeva nāma mayanti dīpeti. Aduñca nūna sumahā ti etañca ekaṁseneva sumahantaṁ. Ñātisaṅghassa mantaran-ti amhehi dvīhi janehi virahitassa mama ñātisaṅghassa antaraṁ chiddaṁ. Asmākan-ti amhākaṁ dvinnaṁ adassanena bahūsu pakkhīsu dukkhaṁ uppannaṁ. Passemurindamā ti passeyyāma arindama. Bhavatan-ti bhoto dassanena. Eso cā pi mahā attho ti yā esā ñātisaṅghasaṅkhātā ñātivissāsanā siyā, eso cā pi mahanto attho pi.

Evaṁ vutte rājā tesaṁ gamanaṁ anujāni. Mahāsatto pi rañño pañcavidhe dussīlye ādīnavaṁ, sīle ca ānisaṁsaṁ kathetvā: “Imaṁ sīlaṁ rakkha, dhammena rajjaṁ kārehi, catūhi saṅgahavatthūhi janaṁ saṅgaṇhāhī” ti ovaditvā cittakūṭaṁ agamāsi. Tamatthaṁ [PTS 5.353] pakāsento satthā āha:

85. Idaṁ vatvā dhataraṭṭho, haṁsarājā narādhipaṁ,
Uttamaṁ javamanvāya, ñātisaṅghaṁ upāgamuṁ.

86. Te aroge anuppatte, disvāna parame dije,
Kekāti makaruṁ haṁsā, puthusaddo ajāyatha.

87. Te patītā pamuttena, bhattunā bhattugāravā,
Samantā parikiriṁsu, aṇḍajā laddhapaccayā ti.

Tattha upāgamun-ti aruṇuggamanavelāyam-eva lājamadhuphāṇitādīni paribhuñjitvā raññā ca deviyā ca dvīhi suvaṇṇatālavaṇṭehi ukkhipitvā gandhamālādīhi katasakkārā tālavaṇṭehi otaritvā rājānaṁ padakkhiṇaṁ katvā vehāsaṁ uppatitvā raññā añjaliṁ paggayha: “Gacchatha sāmino” ti vutte sīhapañjarena nikkhantā uttamena javena gantvā ñātigaṇaṁ upāgamiṁsu. Parame ti uttame. Kekā ti attano sabhāvena: “Kekā” ti saddamakaṁsu. Bhattugāravā ti bhattari sagāravā. Parikiriṁsū ti bhattuno muttabhāvena tuṭṭhā taṁ bhattāraṁ samantā parivārayiṁsu. Laddhapaccayā ti laddhapatiṭṭhā.

Evaṁ parivāretvā pana te haṁsā: “Kathaṁ muttosi, mahārājā” ti pucchiṁsu. Mahāsatto sumukhaṁ nissāya muttabhāvaṁ, sāgalarājaluddaputtehi katakammañca kathesi. Taṁ sutvā tuṭṭho haṁsagaṇo: “Sumukhasenāpati ca rājā ca luddaputto ca sukhitā niddukkhā ciraṁ jīvantū” ti thutimakāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā osānagāthamāha.

88. Evaṁ mittavataṁ atthā, sabbe honti padakkhiṇā,
Haṁsā yathā dhataraṭṭhā, ñātisaṅghaṁ upāgamun-ti.

Tattha mittavatan-ti kalyāṇamittasampannānaṁ. Padakkhiṇā ti sukhanipphattino vuḍḍhiyuttā. Dhataraṭṭhā ti haṁsarājā sumukho raññā ceva luddaputtena cāti dvīhi evaṁ ubho pi te dhataraṭṭhā kalyāṇamittasampannā yathā ñātisaṅghaṁ upāgamuṁ, ñātisaṅghaupagamanasaṅkhāto nesaṁ attho padakkhiṇo jāto, evaṁ aññesam-pi mittavataṁ atthā padakkhiṇā hontīti.

Satthā [PTS 5.354] imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na bhikkhave idāneva, pubbepānando mamatthāya jīvitaṁ pariccajī” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā nesādo channo ahosi, rājā sāriputto, sumukho ānando, channavuti haṁsasahassā buddhaparisā, haṁsarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Cūḷahaṁsajātakavaṇṇanā paṭhamā

JA 534: Mahāhaṁsajātakavaṇṇanā

Ete haṁsā pakkamantī ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto ānandatherassa jīvitapariccāgam-eva ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā vuttasadisam-eva, idha pana satthā atītaṁ āharanto idamāhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ saṁyamassa nāma bārāṇasirañño khemā nāma aggamahesī ahosi. Tadā bodhisatto navutihaṁsasahassaparivuto cittakūṭe vihāsi. Athekadivasaṁ khemā devī paccūsasamaye supinaṁ addasa. Suvaṇṇavaṇṇā haṁsā āgantvā rājapallaṅke nisīditvā madhurassarena dhammakathaṁ kathesuṁ. Deviyā sādhukāraṁ datvā dhammaṁ suṇantiyā dhammassavanena atittāya eva ratti vibhāyi. Haṁsā dhammaṁ kathetvā sīhapañjarena nikkhamitvā agamaṁsu. Sā vegenuṭṭhāya: “Palāyamāne haṁse gaṇhatha gaṇhathā” ti vatvā hatthaṁ pasārentī yeva pabujjhi. Tassā kathaṁ sutvā paricārikāyo: “Kuhiṁ haṁsā” ti thokaṁ avahasiṁsu. Sā tasmiṁ khaṇe supinabhāvaṁ ñatvā cintesi: “ahaṁ abhūtaṁ na passāmi, addhā imasmiṁ loke suvaṇṇavaṇṇā haṁsā bhavissanti, sace kho pana ‘suvaṇṇahaṁsānaṁ dhammaṁ sotukāmāmhī’ ti rājānaṁ vakkhāmi, ‘amhehi suvaṇṇahaṁsā nāma na diṭṭhapubbā, haṁsānañca kathā nāma abhūtāyevā’ ti vatvā nirussukko bhavissati, ‘dohaḷo’ ti vutte pana yena kenaci upāyena pariyesissati, evaṁ me manoratho samijjhissatī” ti. Sā gilānālayaṁ dassetvā paricārikānaṁ [PTS 5.355] saññaṁ datvā nipajji.

Rājā rājāsane nisinno tassā dassanavelāya taṁ adisvā: “Kahaṁ, khemā devī” ti pucchitvā: “Gilānā” ti sutvā tassā santikaṁ gantvā sayanekadese nisīditvā piṭṭhiṁ parimajjanto: “Kiṁ te aphāsukan”-ti pucchi. “Deva aññaṁ aphāsukaṁ natthi, dohaḷo pana me uppanno” ti. Tena hi: “Bhaṇa, devi, yaṁ icchasi, taṁ sīghaṁ te upanāmessāmī” ti. “Mahārāja, ahamekassa suvaṇṇahaṁsassa samussitasetacchatte rājapallaṅke nisinnassa gandhamālādīhi pūjaṁ katvā sādhukāraṁ dadamānā dhammakathaṁ sotumicchāmi, sace labhāmi, iccetaṁ kusalaṁ, no ce, jīvitaṁ me natthī” ti. Atha naṁ rājā: “Sace manussaloke atthi, labhissasi, mā cintayī” ti assāsetvā sirigabbhato nikkhamma amaccehi saddhiṁ mantesi: “ambho, khemā devī, ‘suvaṇṇahaṁsassa dhammakathaṁ sotuṁ labhantī jīvissāmi, alabhantiyā me jīvitaṁ natthī’ ti vadati, atthi nu kho suvaṇṇavaṇṇā haṁsā” ti. “Deva amhehi neva diṭṭhapubbā na sutapubbā” ti. “Ke pana jāneyyun”-ti? “Brāhmaṇā, devā” ti. Rājā brāhmaṇe pakkosāpetvā sakkāraṁ katvā pucchi: “honti nu kho ācariyā suvaṇṇavaṇṇā haṁsā” ti? “Āma, mahārāja amhākaṁ mantesumacchā, kakkaṭakā, kacchapā, migā, morā, haṁsāti cha ete tiracchānagatā suvaṇṇavaṇṇā hontīti āgatā, tattha dhataraṭṭhakulahaṁsā nāma paṇḍitā ñāṇasampannā, iti manussehi saddhiṁ satta suvaṇṇavaṇṇā hontī” ti.

Taṁ sutvā rājā attamano hutvā: “Kahaṁ nu kho ācariyā dhataraṭṭhahaṁsā vasantī” ti pucchitvā: “Na jānāma, mahārājā” ti vutte: “Atha ke pana jānissantī” ti vatvā: “Luddaputtā” ti vutte sabbe attano vijite luddake sannipātāpetvā pucchi: “tātā, suvaṇṇavaṇṇā dhataraṭṭhakulahaṁsā nāma kahaṁ vasantī” ti? Atheko luddo: “Himavante kira, deva, cittakūṭapabbateti no kulaparamparāya kathentī” ti āha. “Jānāsi pana nesaṁ gahaṇūpāyan”-ti? “Na jānāmi, devā” ti. “Ke pana jānissantī” ti? Brāhmaṇāti. So brāhmaṇapaṇḍite pakkosāpetvā [PTS 5.356] cittakūṭapabbate suvaṇṇavaṇṇānaṁ haṁsānaṁ atthibhāvaṁ ārocetvā: “Jānātha nu kho tesaṁ gahaṇūpāyan”-ti pucchi. “Mahārāja, kiṁ tehi gantvā gahitehi, upāyena te nagarasamīpaṁ ānetvā gahessāmā” ti. “Ko pana upāyo” ti? “Mahārāja, nagarato avidūre uttarena tigāvutamatte tigāvutappamāṇaṁ khemaṁ nāma saraṁ kārāpetvā udakassa pūretvā nānādhaññāni ropetvā pañcavaṇṇapadumasañchannaṁ kārāpetvā ekaṁ paṇḍitaṁ nesādaṁ paṭicchāpetvā manussānaṁ upagantuṁ adatvā catūsu kaṇṇesu ṭhitehi abhayaṁ ghosāpetha, taṁ sutvā nānāsakuṇā dasa disā otarissanti, te pi haṁsā paramparāya tassa sarassa khemabhāvaṁ sutvā āgacchissanti, atha ne vālapāsehi bandhāpetvā gaṇhāpeyyāthā” ti.

Taṁ sutvā rājā tehi vuttapadese vuttappakāraṁ saraṁ kārāpetvā chekaṁ nesādaṁ pakkosāpetvā tassa sahassaṁ dāpetvā: “Tvaṁ ito paṭṭhāya attano kammaṁ mā kari, puttadāraṁ te ahaṁ posessāmi, tvaṁ appamatto khemaṁ saraṁ rakkhanto manusse paṭikkamāpetvā catūsu kaṇṇesu abhayaṁ ghosāpetvā āgatāgate sakuṇe mama ācikkheyyāsi, suvaṇṇahaṁsesu āgatesu mahantaṁ sakkāraṁ labhissasī” ti tamassāsetvā khemaṁ saraṁ paṭicchāpesi. So tato paṭṭhāya raññā vuttanayeneva tattha paṭipajji, “khemaṁ saraṁ rakkhatī” ti cassa: “Khemanesādo” tveva nāmaṁ udapādi. Tato paṭṭhāya ca nānappakārā sakuṇā otariṁsu, “khemaṁ nibbhayaṁ saran”-ti paramparāghosena nānāhaṁsā āgamiṁsu. Paṭhamaṁ tāva tiṇahaṁsā āgamiṁsu, tesaṁ ghosena paṇḍuhaṁsā, tesaṁ ghosena manosilāvaṇṇā haṁsā, tesaṁ ghosena setahaṁsā, tesaṁ ghosena pākahaṁsā āgamiṁsu. Tesu āgatesu khemako rañño ārocesi: “deva, pañcavaṇṇā haṁsā āgantvā sare gocaraṁ gaṇhanti, pākahaṁsānaṁ āgatattā idāni katipāheneva suvaṇṇahaṁsā āgamissanti, mā [PTS 5.357] cintayittha, devā” ti.

Taṁ sutvā rājā: “Aññena tattha na gantabbaṁ, yo gacchissati, hatthapādachedanañca gharavilopañca pāpuṇissatī” ti nagara bheriṁ carāpesi. Tato paṭṭhāya tattha koci na gacchati. Cittakūṭassa panāvidūre kañcanaguhāyaṁpākahaṁsā vasanti, te pi mahabbalā. Dhataraṭṭhakulena saddhiṁ tesaṁ sarīravaṇṇo va viseso. Pākahaṁsarañño pana dhītā suvaṇṇavaṇṇā ahosi. So taṁ dhataraṭṭhamahissarassa anurūpāti tassa pādaparicārikaṁ katvā pesesi. Sā tassa piyā ahosi manāpā, teneva ca kāraṇena tāni dve haṁsakulāni aññamaññaṁ vissāsikāni jātāni.

Athekadivasaṁ bodhisattassa parivārahaṁsā pākahaṁse pucchiṁsu: “tumhe imesu divasesu kahaṁ gocaraṁ gaṇhathā” ti? “Mayaṁ bārāṇasito avidūre khemasare gocaraṁ gaṇhāma, tumhe pana kuhiṁ āhiṇḍathā” ti. “Asukaṁ nāmā” ti vutte: “Kasmā khemasaraṁ na gacchatha, so hi saro ramaṇīyo nānāsakuṇasamākiṇṇo pañcavaṇṇapadumasañchanno nānādhaññaphalasampanno nānappakārabhamaragaṇanikūjito catūsu kaṇṇesu niccaṁ pavattaabhayaghosano, koci naṁ upasaṅkamituṁ samattho nāma natthi, pageva aññaṁ upaddavaṁ kātuṁ, evarūpo so saro” ti khemasaraṁ vaṇṇayiṁsu. Te tesaṁ vacanaṁ sutvā: “Bārāṇasiyā samīpe kira evarūpo khemo nāma saro atthi, pākahaṁsā tattha gantvā gocaraṁ gaṇhanti, tumhe pi dhataraṭṭhamahissarassa ārocetha, sace anujānāti, mayam-pi tattha gantvā gocaraṁ gaṇheyyāmā” ti sumukhassa kathesuṁ. Sumukho rañño ārocesi. So cintesi: “manussā nāma bahumāyā kharamantā upāyakusalā, bhavitabbamettha kāraṇena, ettakaṁ kālaṁ eso saro natthi, idāni amhākaṁ gahaṇatthāya kato bhavissatī” ti. So sumukhaṁ āha: “mā vo tattha gamanaṁ ruccatha, na so saro tehi sudhammatāya kato, amhākaṁ gahaṇatthā yeva kato, manussā nāma bahumāyā kharamantā upāyakusalā, tumhe sake yeva gocare carathā” ti [PTS 5.358].

Suvaṇṇahaṁsā: “Khemaṁ saraṁ gantukāmamhā” ti dutiyam-pi tatiyam-pi sumukhassa ārocesuṁ. So tesaṁ tattha gantukāmataṁ mahāsattassa ārocesi. Atha mahāsatto: “Mama ñātakā maṁ nissāya mā kilamantu, tena hi gacchāmā” ti navutihaṁsasahassaparivuto tattha gantvā gocaraṁ gahetvā haṁsakīḷaṁ kīḷitvā cittakūṭam-eva paccāgami. Khemako tesaṁ gocaraṁ caritvā gatakāle gantvā tesaṁ āgatabhāvaṁ rañño ārocesi. Rājā tuṭṭhacitto hutvā, “samma khemaka, ekaṁ vā dve vā haṁse gaṇhituṁ vāyama, mahantaṁ te yasaṁ dassāmī” ti vatvā paribbayaṁ datvā taṁ uyyojesi. So tattha gantvā cāṭipañjare nisīditvā haṁsānaṁ caraṇaṭṭhānaṁ vīmaṁsi. Bodhisattā nāma nilloluppacārino honti, tasmā mahāsatto otiṇṇaṭṭhānato paṭṭhāya sapadānaṁ sāliṁ khādanto agamāsi. Sesā ito cito ca khādantā vicariṁsu.

Atha luddaputto: “Ayaṁ haṁso nilloluppacārī, imaṁ bandhituṁ vaṭṭatī” ti cintetvā punadivase haṁsesu saraṁ anotiṇṇesu yeva cāṭipañjare nisinno taṁ ṭhānaṁ gantvā avidūre pañjare attānaṁ paṭicchādetvā chiddena olokento acchi. Tasmiṁ khaṇe mahāsatto navutihaṁsasahassapurakkhato hiyyo otiṇṇaṭṭhāne yeva otaritvā odhiyaṁ nisīditvā sāliṁ khādanto pāyāsi. Nesādo pañjarachiddena olokento tassa rūpasobhaggappattaṁ attabhāvaṁ disvā: “Ayaṁ haṁso sakaṭanābhippamāṇasarīro suvaṇṇavaṇṇo, tīhi rattarājīhi gīvāyaṁ parikkhitto, tisso rājiyo galena otaritvā urantarena gatā, tisso pacchābhāgena nibbijjhitvā gatā, rattakambalasuttasikkāya ṭhapitakañcanakkhandho viya atirocati, iminā etesaṁ raññā bhavitabbaṁ, imam-eva gaṇhissāmī” ti cintesi. Haṁsarājā pi bahuṁ gocaraṁ caritvā jalakīḷaṁ kīḷitvā haṁsagaṇaparivuto cittakūṭam-eva agamāsi. Iminā niyāmeneva pañca divase gocaraṁ gaṇhi. Chaṭṭhe divase khemako kāḷaassavālamayaṁ daḷhaṁ mahārajjuṁ vaṭṭitvā yaṭṭhiyā pāsaṁ katvā: “Sve haṁsarājā imasmiṁ okāse [PTS 5.359] otarissatī” ti tathato ñatvā antoudake yaṭṭhipāsaṁ oḍḍi.

Punadivase haṁsarājā otaranto pādaṁ pāse pavesanto yeva otari. Athassa pāso pādaṁ ayapaṭṭakena kaḍḍhanto viya ābandhitvā gaṇhi. So: “Chindissāmi nan”-ti vegaṁ janetvā kaḍḍhitvā pātesi. Paṭhamavāre suvaṇṇavaṇṇaṁ cammaṁ chijji, dutiyavāre kambalavaṇṇaṁ maṁsaṁ chijji, tatiyavāre nhāru chijji, catutthavāre pana: “Pādā chijjeyyuṁ, rañño pana hīnaṅgatā nāma ananucchavikā” ti na vāyāmaṁ akāsi, balavavedanā ca pavattiṁsu. So cintesi: “sacāhaṁ baddharavaṁ ravissāmi, ñātakā me ñatrastā hutvā gocaraṁ aggahetvā chātajjhattāva palāyantā dubbalattā samudde patissantī” ti. So vedanaṁ adhivāsetvā pāsavase vattetvā sāliṁ khādanto viya hutvā tesaṁ yāvadatthaṁ caritvā haṁsakīḷaṁ kīḷanakāle mahantena saddena baddharavaṁ ravi. Taṁ sutvā haṁsā maraṇabhayatajjitā vaggavaggā cittakūṭābhimukhā purimanayeneva pakkamiṁsu.

Sumukho pi heṭṭhā vuttanayeneva cintetvā vicinitvā tīsu pi koṭṭhāsesu mahāsattaṁ adisvā: “Addhā tassevedaṁ bhayaṁ uppannan”-ti nivattitvā āgato mahāsattaṁ pāsena baddhaṁ lohitamakkhitaṁ dukkhāturaṁ paṅkapiṭṭhe nipannaṁ disvā: “Mā bhāyi, mahārāja, ahaṁ mama jīvitaṁ pariccajitvā tumhe mocessāmī” ti vadanto otaritvā mahāsattaṁ assāsento paṅkapiṭṭhe nisīdi. Mahāsatto: “Navutihaṁsasahassesu maṁ chaḍḍetvā palāyantesu ayaṁ sumukho ekako va āgato, kiṁ nu kho luddaputtassa āgatakāle maṁ chaḍḍetvā palāyissati, udāhu no” ti vīmaṁsanavasena lohitamakkhito pāsayaṭṭhiyaṁ olambanto yeva tisso gāthā abhāsi:

89. Ete haṁsā pakkamanti, vakkaṅgā bhayameritā,
Harittaca hemavaṇṇa, kāmaṁ sumukha pakkama.

90. Ohāya maṁ ñātigaṇā, ekaṁ pāsavasaṁ gataṁ,
Anapekkhamānā gacchanti, kiṁ eko avahīyasi.

91. Pateva patataṁ seṭṭha, natthi baddhe sahāyatā,
Mā anīghāya hāpesi, kāmaṁ sumukha pakkamā ti.

Tattha [PTS 5.360] bhayameritā ti bhayena eritā bhayaṭṭitā bhayacalitā. Tatiyapade: “Harī” tipi: “Heman”-ti pi suvaṇṇasseva nāmaṁ. So ca harittacatāya hemavaṇṇo, tena taṁ evaṁ ālapati. Sumukhā ti sundaramukha. Anapekkhamānā ti tava ñātakā maṁ anolokentā nirālayā hutvā. Patevā ti uppatāhi yeva. Mā anīghāyā ti ito gantvā pattabbāya nidukkhabhāvāya vīriyaṁ mā hāpesi.

Taṁ sutvā sumukho: “Ayaṁ haṁsarājā mama piyamittabhāvaṁ na jānāti, anuppiyabhāṇī mittoti maṁ sallakkheti, sinehabhāvamassa dassessāmī” ti cintetvā catasso gāthā abhāsi:

92. Nāhaṁ dukkhapareto pi, dhataraṭṭha tuvaṁ jahe,
Jīvitaṁ maraṇaṁ vā me, tayā saddhiṁ bhavissati.

93. Nāhaṁ dukkhapareto pi, dhataraṭṭha tuvaṁ jahe,
Na maṁ anariyasaṁyutte, kamme yojetumarahasi.

94. Sakumāro sakhātyasmi, sacitte casmi te ṭhito,
Ñāto senāpatī tyāhaṁ, haṁsānaṁ pavaruttama.

95. Kathaṁ ahaṁ vikattissaṁ, ñātimajjhe ito gato,
Taṁ hitvā patataṁ seṭṭha, kiṁ te vakkhāmito gato,
Idha pāṇaṁ cajissāmi, nānariyaṁ kattumussahe ti.

Tattha nāhan-ti ahaṁ, mahārāja, kāyikacetasikena dukkhena phuṭṭho pi taṁ na jahāmi. Anariyasaṁyutte ti mittadubbhīhi ahirikehi kattabbatāya anariyabhāvena saṁyutte. Kamme ti taṁ jahitvā pakkamanakamme. Sakumāro ti samānakumāro, ekadivaseneva paṭisandhiṁ gahetvā ekadivase aṇḍakosaṁ padāletvā ekato vaḍḍhitakumāroti attho. Sakhātyasmī ti ahaṁ te dakkhiṇakkhisamo piyasahāyo. Sacitte ti tava sake citte ahaṁ ṭhito tava vase vattāmi, tayi jīvante jīvāmi, na jīvante na jīvāmī ti attho. “Saṁcitte” ti pi pāṭho, tava citte ahaṁ saṇṭhito suṭṭhu ṭhitoti attho. Ñāto ti sabbahaṁsānaṁ antare paññāto. Vikattissanti: “Kuhiṁ haṁsarājā” ti pucchito ahaṁ kinti kathessāmi. Kiṁ te vakkhāmī ti te tava pavattiṁ pucchante haṁsagaṇe kiṁ vakkhāmi.

Evaṁ sumukhena catūhi gāthāhi sīhanāde nadite tassa guṇaṁ pakāsento mahāsatto āha:

96. Eso hi dhammo sumukha, yaṁ tvaṁ ariyapathe ṭhito,
Yo bhattāraṁ sakhāraṁ maṁ, na pariccattumussahe.

97. Tañhi [PTS 5.361] me pekkhamānassa, bhayaṁ na tveva jāyati,
Adhigacchasi tvaṁ mayhaṁ, evaṁbhūtassa jīvitan-ti.

Tattha eso dhammo ti esa porāṇakapaṇḍitānaṁ sabhāvo. Bhattāraṁ sakhāraṁ man-ti sāmikañca sahāyañca maṁ. Bhayan-ti cittutrāso mayhaṁ na jāyati, cittakūṭapabbate haṁsagaṇamajjhe ṭhito viya homi. Mayhan-ti mama jīvitaṁ tvaṁ labhāpessasi.

Evaṁ tesaṁ kathentānaññeva luddaputto sarapariyante ṭhito haṁse tīhi khandhehi palāyante disvā: “Kiṁ nu kho” ti pāsaṭṭhānaṁ olokento bodhisattaṁ pāsayaṭṭhiyaṁ olambantaṁ disvā sañjātasomanasso kacchaṁ daḷhaṁ bandhitvā muggaraṁ gahetvā kappuṭṭhānaggi viya avattharamāno paṇhiyā akkantakalale uparisīsena gantvā purato patante vegena upasaṅkami. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

98. Iccevaṁ mantayantānaṁ, ariyānaṁ ariyavuttinaṁ,
Daṇḍamādāya nesādo, āpatī turito bhusaṁ.

99. Tamāpatantaṁ disvāna, sumukho atibrūhayi,
Aṭṭhāsi purato rañño, haṁso vissāsayaṁ byathaṁ.

100. Mā bhāyi patataṁ seṭṭha, na hi bhāyanti tādisā,
Ahaṁ yogaṁ payuñjissaṁ, yuttaṁ dhammūpasañhitaṁ,
Tena pariyāpadānena, khippaṁ pāsā pamokkhasī ti.

Tattha ariyavuttinan-ti ariyācāre vattamānānaṁ. Bhusan-ti daḷhaṁ balavaṁ. Atibrūhayī ti anantaragāthāya āgataṁ: “Mā bhāyī” ti vacanaṁ vadanto atibrūhesi mahāsaddaṁ nicchāresi. Aṭṭhāsī ti sace nesādo rājānaṁ paharissati, ahaṁ pahāraṁ sampaṭicchissāmīti jīvitaṁ pariccajitvā purato aṭṭhāsi. Vissāsayan-ti vissāsento assāsento. Byathan-ti byathitaṁ bhītaṁ rājānaṁ: “Mā bhāyī” ti iminā vacanena vissāsento. Tādisā ti tumhādisā ñāṇavīriyasampannā. Yogan-ti ñāṇavīriyayogaṁ. Yuttan-ti anucchavikaṁ. Dhammūpasañhitan-ti kāraṇanissitaṁ. Tena pariyāpadānenā ti tena mayā payuttena yogena parisuddhena. Pamokkhasī ti muccissasi.

Evaṁ sumukho mahāsattaṁ assāsetvā luddaputtassa santikaṁ gantvā madhuraṁ mānusiṁ vācaṁ nicchārento, “samma, tvaṁ konāmosī” ti [PTS 5.362] pucchitvā: “Suvaṇṇavaṇṇahaṁsarāja, ahaṁ khemako nāmā” ti vutte, “samma khemaka, ‘tayā oḍḍitavālapāse yo vā so vā haṁso baddho’ ti saññaṁ mā kari, navutiyā haṁsasahassānaṁ pavaro dhataraṭṭhahaṁsarājā te pāse baddho, ñāṇasīlācārasampanno saṅgāhakapakkhe ṭhito, na taṁ māretuṁ yutto, ahaṁ tava iminā kattabbakiccaṁ karissāmi, ayam-pi suvaṇṇavaṇṇo, aham-pi tatheva, ahaṁ etassatthāya attano jīvitaṁ pariccajissāmi, sace tvaṁ etassa pattāni gaṇhitukāmosi, mama pattāni gaṇha, atho pi cammamaṁsanhāruaṭṭhīnamaññataraṁ gaṇhitukāmosi, mam-eva sarīrato gaṇha, atha naṁ kīḷāhaṁsaṁ kātukāmosi, maññeva kara, jīvantam-eva vikkiṇitvā sace dhanaṁ uppādetukāmosi, maṁ jīvantam-eva vikkiṇitvā dhanaṁ uppādehi, mā etaṁ ñāṇādiguṇasaṁyuttaṁ haṁsarājānaṁ avadhi, sace hi naṁ vadhissasi, nirayādīhi na muccissasī” ti taṁ nirayādibhayena santajjetvā attano madhurakathaṁ gaṇhāpetvā puna bodhisattassa santikaṁ gantvā taṁ assāsento aṭṭhāsi. Nesādo tassa kathaṁ sutvā: “Ayaṁ tiracchānagato samāno manussehi pi kātuṁ asakkuṇeyyaṁ evarūpaṁ mittadhammaṁ karoti, manussā pi evaṁ mittadhamme ṭhātuṁ na sakkonti, aho esa ñāṇasampanno madhurakatho dhammiko” ti sakalasarīraṁ pītisomanassaparipuṇṇaṁ katvā pahaṭṭhalomo daṇḍaṁ chaḍḍetvā sirasi añjaliṁ patiṭṭhapetvā sūriyaṁ namassanto viya sumukhassa guṇaṁ kittento aṭṭhāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

101. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, sumukhassa subhāsitaṁ,
Pahaṭṭhalomo nesādo, añjalissa paṇāmayi.

102. Na me sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā, bhāsanto mānusiṁ dijo,
Ariyaṁ bruvāno vakkaṅgo, cajanto mānusiṁ giraṁ.

103. Kiṁ nu tāyaṁ dijo hoti, mutto baddhaṁ upāsasi,
Ohāya sakuṇā yanti, kiṁ eko avahīyasī ti.

Tattha [PTS 5.363] añjalissa paṇāmayī ti añjaliṁ assa upanāmayi, “na me” ti gāthāyassa thutiṁ karoti. Tattha mānusin-ti manussavācaṁ. Ariyan-ti sundaraṁ niddosaṁ. Cajanto ti vissajjento. Idaṁ vuttaṁ hoti: samma, tvaṁ dijo samāno ajja mayā saddhiṁ mānusiṁ vācaṁ bhāsanto niddosaṁ bruvāno mānusiṁ giraṁ cajanto paccakkhato diṭṭho, ito pubbe pana idaṁ acchariyaṁ mayā neva sutaṁ na diṭṭhanti. Kiṁ nu tāyan-ti yaṁ etaṁ tvaṁ upāsasi, kiṁ nu te ayaṁ hoti.

Evaṁ tuṭṭhacittena nesādena puṭṭho sumukho: “Ayaṁ muduko jāto, idānissa bhiyyosomattāya mudubhāvatthaṁ mama guṇaṁ dassesāmī” ti cintetvā āha:

104. Rājā me so dijāmitta, senāpaccassa kārayiṁ,
Tamāpade pariccatuṁ, nussahe vihagādhipaṁ.

105. Mahāgaṇāya bhattā me, mā eko byasanaṁ agā,
Tathā taṁ samma nesāda, bhattāyaṁ abhito rame ti.

Tattha nussahe ti na samatthomhi. Mahāgaṇāyā ti mahato haṁsagaṇassa. Mā eko ti mādise sevake vijjamāne mā ekako byasanaṁ agā. Tathā tan-ti yathā ahaṁ vadāmi, tatheva taṁ. Sammā ti vayassa. Bhattāyaṁ abhito rame ti bhattā ayaṁ mama, ahamassa abhito rame santike ramāmi na ukkaṇṭhāmīti.

Nesādo taṁ tassa dhammanissitaṁ madhurakathaṁ sutvā somanassappatto pahaṭṭhalomo: “Sacāhaṁ etaṁ sīlādiguṇasaṁyuttaṁ haṁsarājānaṁ vadhissāmi, catūhi apāyehi na muccissāmi, rājā maṁ yadicchati, taṁ karotu, ahametaṁ sumukhassa dāyaṁ katvā vissajjessāmī” ti cintetvā gāthamāha.

106. Ariyavattasi vakkaṅga, yo piṇḍamapacāyasi,
Cajāmi te taṁ bhattāraṁ, gacchathūbho yathāsukhan-ti.

Tattha ariyavattasī ti mittadhammarakkhaṇasaṅkhātena ācāraariyānaṁ vattena samannāgatosi. Piṇḍamapacāyasī ti bhattu santikā laddhaṁ piṇḍaṁ senāpatiṭṭhānaṁ pūjesi. Gacchathūbho ti dve pi janā assumukhe ñātisaṅghe hāsayamānā yathāsukhaṁ gacchathāti.

Evaṁ [PTS 5.364] vatvā nesādo muducittena mahāsattaṁ upasaṅkamitvā yaṭṭhiṁ onāmetvā paṅkapiṭṭhe nisīdāpetvā pāsayaṭṭhiyā mocetvā taṁ ukkhipitvā sarato nīharitvā taruṇadabbatiṇapiṭṭhe nisīdāpetvā pāde baddhapāsaṁ saṇikaṁ mocetvā mahāsatte balavasinehaṁ paccupaṭṭhāpetvā mettacittena udakaṁ ādāya lohitaṁ dhovitvā punappunaṁ parimajji, athassa mettānubhāvena sirāya sirā, maṁsena maṁsaṁ, cammena cammaṁ ghaṭitaṁ, pādo pākatiko ahosi, itarena nibbiseso. Bodhisatto sukhappatto hutvā pakatibhāvena nisīdi. Sumukho attānaṁ nissāya rañño sukhitabhāvaṁ disvā sañjātasomanasso cintesi: “iminā amhākaṁ mahāupakāro kato, amhehi etassa kato upakāro nāma natthi, sace esa rājarājamahāmattānaṁ atthāya amhe gaṇhi, tesaṁ santikaṁ netvā bahuṁ dhanaṁ labhissati, sace attano atthāya gaṇhi, amhe vikkiṇitvā dhanaṁ labhissateva, pucchissāmi tāva nan”-ti. Atha naṁ upakāraṁ kātukāmatāya pucchanto āha:

107. Sace attappayogena, ohito haṁsapakkhinaṁ,
Paṭiggaṇhāma te samma, etaṁ abhayadakkhiṇaṁ.

108. No ce attappayogena, ohito haṁsapakkhinaṁ,
Anissaro muñcamamhe, theyyaṁ kayirāsi luddakā ti.

Tattha sace ti, samma nesāda, sace tayā attano payogena attano atthāya haṁsānañceva sesapakkhīnañca pāso ohito. Anissaro ti anissaro hutvā amhe muñcanto yenāsi āṇatto, tassasantakaṁ gaṇhanto theyyaṁ kayirāsi.

Taṁ sutvā nesādo: “Nāhaṁ tumhe attano atthāya gaṇhiṁ, bārāṇasiraññā pana saṁyamena gaṇhāpitomhī” ti vatvā deviyā diṭṭhasupinakālato paṭṭhāya yāva raññā tesaṁ āgatabhāvaṁ sutvā, “samma khemaka, ekaṁ vā dve vā haṁse gaṇhituṁ vāyama, mahantaṁ te yasaṁ dassāmī” ti vatvā paribbayaṁ datvā uyyojitabhāvo, tāva sabbaṁ pavattiṁ ārocesi. Taṁ sutvā sumukho: “Iminā nesādena attano jīvitaṁ agaṇetvā amhe vissajjentena [PTS 5.365] dukkaraṁ kataṁ, sace mayaṁ ito cittakūṭaṁ gamissāma, neva dhataraṭṭharañño paññānubhāvo, na mayhaṁ mittadhammo pākaṭo bhavissati, na luddaputto mahantaṁ yasaṁ lacchati, na rājā pañcasu sīlesu patiṭṭhahissati, na deviyā manoratho matthakaṁ pāpuṇissatī” ti cintetvā, “samma, evaṁ sante amhe vissajjetuṁ na labhasi, rañño no dassehi, so amhe yathāruciṁ karissatī” ti imamatthaṁ pakāsento gāthamāha.

109. Yassa tvaṁ bhatako rañño, kāmaṁ tasseva pāpaya,
Tattha saṁyamano rājā, yathābhiññaṁ karissatī ti.

Tattha tassevā ti tasseva santikaṁ nehi. Tatthā ti tasmiṁ rājanivesane. Yathābhiññan-ti yathādhippāyaṁ yathāruciṁ.

Taṁ sutvā nesādo: “Mā vo bhaddante rājadassanaṁ ruccittha, rājāno nāma sappaṭibhayā, kīḷāhaṁse vā vo kareyyuṁ māreyyuṁ vā” ti āha. Atha naṁ sumukho, “samma luddaka mā amhākaṁ cintayi, ahaṁ tādisassa kakkhaḷassa dhammakathāya maddavaṁ janesiṁ, rañño kiṁ na janessāmi, rājāno hi paṇḍitā subhāsitadubbhāsitaññu, khippaṁ no rañño santikaṁ nehi, nayanto ca mā bandhanena nayi, pupphapañjare pana nisīdāpetvā nehi, pupphapañjaraṁ karonto dhataraṭṭhassa mahantaṁ setapadumasañchannaṁ, mama khuddakaṁ rattapadumasañchannaṁ katvā dhataraṭṭhaṁ purato, mamaṁ pacchato nīcataraṁ katvā ādāya khippaṁ netvā rañño dassehī” ti āha. So tassa vacanaṁ sutvā: “Sumukho rājānaṁ disvā mama mahantaṁ yasaṁ dātukāmo bhavissatī” ti sañjātasomanasso mudūhi latāhi pañjare katvā padumehi chādetvā vuttanayeneva te gahetvā agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

110. Iccevaṁ vutto nesādo, hemavaṇṇe harittace,
Ubho hatthehi saṅgayha, pañjare ajjhavodahi.

111. Te [PTS 5.366] pañjaragate pakkhī, ubho bhassaravaṇṇine,
Sumukhaṁ dhataraṭṭhañca, luddo ādāya pakkamī ti.

Tattha ajjhavodahī ti odahi ṭhapesi. Bhassaravaṇṇine ti pabhāsampannavaṇṇe.

Evaṁ luddassa te ādāya pakkamanakāle dhataraṭṭho pākahaṁsarājadhītaraṁ attano bhariyaṁ saritvā sumukhaṁ āmantetvā kilesavasena vila pi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

112. Harīyamāno dhataraṭṭho, sumukhaṁ etadabravi,
Bāḷhaṁ bhāyāmi sumukha, sāmāya lakkhaṇūruyā,
Asmākaṁ vadhamaññāya, athattānaṁ vadhissati.

113. Pākahaṁsā ca sumukha, suhemā hemasuttacā,
Koñcī samuddatīreva, kapaṇā nūna rucchatī ti.

Tattha bhāyāmī ti maraṇato bhāyāmi. Sāmāyā ti suvaṇṇavaṇṇāya. Lakkhaṇūruyā ti lakkhaṇasampannaūruyā. Vacamaññāyā ti vadhaṁ jānitvā: “Mama piyasāmiko mārito” ti saññī hutvā. Vadhissatī ti kiṁ me piyasāmike mate jīvitenāti marissati. Pākahaṁsā ti pākahaṁsarājadhītā. Suhemā ti evaṁnāmikā. Hemasuttacā ti hemasadisasundaratacā. Rucchatī ti yathā loṇisaṅkhātaṁ samuddaṁ otaritvā mate patimhi koñcī sakuṇikā kapaṇā rodati, evaṁ nūna sā rodissatīti.

Taṁ sutvā sumukho: “Ayaṁ haṁsarājā aññe ovadituṁ yutto mātugāmaṁ nissāya kilesavasena vilapati, udakassa ādittakālo viya vatiyā uṭṭhāya kedārakhādanakālo viya ca jāto, yaṁnūnāhaṁ attano balena mātugāmassa dosaṁ pakāsetvā etaṁ saññāpeyyan”-ti cintetvā gāthamāha.

114. Evaṁ mahanto lokassa, appameyyo mahāgaṇī,
Ekitthimanusoceyya, nayidaṁ paññavatāmiva.

115. Vāto va gandhamādeti, ubhayaṁ chekapāpakaṁ,
Bālo āmakapakkaṁva, lolo andho va āmisaṁ.

116. Avinicchayaññu [PTS 5.367] atthesu, mando va paṭibhāsi maṁ,
Kiccākiccaṁ na jānāsi, sampatto kālapariyāyaṁ.

117. Aḍḍhummatto udīresi, yo seyyā maññasitthiyo,
Bahusādhāraṇā hetā, soṇḍānaṁva surāgharaṁ.

118. Māyā cetā marīcī ca, sokā rogā cupaddavā,
Kharā ca bandhanā cetā, maccupāsā guhāsayā,
Tāsu yo vissase poso, so naresu narādhamo ti.

Tattha mahanto ti mahanto samāno. Lokassā ti haṁsalokassa. Appameyyo ti guṇehi pametuṁ asakkuṇeyyo. Mahāgaṇī ti mahantena gaṇena samannāgato gaṇasatthā. Ekitthin-ti yaṁ evarūpo bhavaṁ ekaṁ itthiṁ anusoceyya, idaṁ anusocanaṁ na paññavataṁ iva, tenāhaṁ ajja taṁ bāloti maññāmīti adhippāyenevamāha.

Ādetī ti gaṇhāti. Chekapāpakan-ti sundarāsundaraṁ. Āmakapakkati āmakañca pakkañca. Lolo ti rasalolo. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, yathā nāma vāto padumasarādīni paharitvā sugandham-pi saṅkāraṭṭhānādīni paharitvā duggandhampīti ubhayaṁ chekapāpakaṁ gandhaṁ ādiyati, yathā ca bālo kumārako ambajambūnaṁ heṭṭhā nisinno hatthaṁ pasāretvā patitapatitaṁ āmakam-pi pakkam-pi phalaṁ gahetvā khādati, yathā ca rasalolo andho bhatte upanīte yaṁkiñci samakkhikam-pi nimmakkhikam-pi āmisaṁ ādiyati, evaṁ itthiyo nāma kilesavasena aḍḍham-pi duggatam-pi kulīnam-pi akulīnam-pi abhirūpam-pi virūpam-pi gaṇhanti bhajanti, tādisānaṁ pāpadhammānaṁ itthīnaṁ kiṁkāraṇā vippalapasi, mahārājāti.

Atthesū ti kāraṇākāraṇesu. Mando ti andhabālo. Paṭibhāsi man-ti mama upaṭṭhāsi. Kālapariyāyan-ti evarūpaṁ maraṇakālaṁ patto: “Imasmiṁ kāle idaṁ kattabbaṁ, idaṁ nakattabbaṁ, idaṁ vattabbaṁ, idaṁ na vattabban”-ti na jānāsi devā ti. Aḍḍhummatto ti aḍḍhummattako maññe hutvā. Udīresī ti yathā suraṁ pivitvā nātimatto puriso yaṁ vā taṁ vā palapati, evaṁ palapasī ti attho. Seyyā ti varā uttamā.

“Māyā cā” ti ādīsu, deva, itthiyo nāmetā vañcanaṭṭhena māyā, agayhupagaṭṭhena marīcī, sokādīnaṁ paccayattā sokā, rogā, anekappakārā upaddavā, kodhādīhi thaddhabhāveneva kharā. Tā hi nissāya andubandhanādīhi bandhanato bandhanā cetā, itthiyo nāma sarīraguhāsayavaseneva maccu nāma etā, devā ti. “Kāmahetu, kāmanidānaṁ, kāmādhikaraṇaṁ, kāmānam-eva hetu rājāno coraṁ gahetvā” ti (MN. 129) suttenapesa attho dīpetabbo.

Tato [PTS 5.368] dhataraṭṭho mātugāme paṭibaddhacittatāya: “Tvaṁ mātugāmassa guṇaṁ na jānāsi, paṇḍitā eva etaṁ jānanti, na hetā garahitabbā” ti dīpento āha:

119. Yaṁ vuddhehi upaññātaṁ, ko taṁ ninditumarahati,
Mahābhūtitthiyo nāma, lokasmiṁ udapajjisuṁ.

120. Khiḍḍā paṇihitā tyāsu, rati tyāsu patiṭṭhitā,
Bījāni tyāsu rūhanti, yadidaṁ sattā pajāyare,
Tāsu ko nibbide poso, pāṇamāsajja pāṇibhi.

121. Tvam-eva nañño sumukha, thīnaṁ atthesu yuñjasi,
Tassa tyajja bhaye jāte, bhīte na jāyate mati.

122. Sabbo hi saṁsayaṁ patto, bhayaṁ bhīrū titikkhati,
Paṇḍitā ca mahantāno, atthe yuñjanti duyyuje.

123. Etadatthāya rājāno, sūramicchanti mantinaṁ,
Paṭibāhati yaṁ sūro, āpadaṁ attapariyāyaṁ.

124. Mā no ajja vikantiṁsu, rañño sūdā mahānase,
Tathā hi vaṇṇo pattānaṁ, phalaṁ veḷuṁva taṁ vadhi.

125. Mutto pi na icchi uḍḍetuṁ, sayaṁ bandhaṁ upāgami,
Sopajja saṁsayaṁ patto, atthaṁ gaṇhāhi mā mukhan-ti.

Tattha yan-ti yaṁ mātugāmasaṅkhātaṁ vatthu paññāvuddhehi ñātaṁ, tesam-eva pākaṭaṁ, na bālānaṁ. Mahābhūtā ti mahāguṇā mahānisaṁsā. Udapajjisun-ti paṭhamakappikakāle itthiliṅgasseva paṭhamaṁ pātubhūtattā paṭhamaṁ nibbattā ti attho. Tyāsū ti sumukha tāsu itthīsu kāyavacīkhiḍḍā ca paṇihitā ohitā ṭhapitā, kāmaguṇarati ca patiṭṭhitā. Bījānī ti buddhapaccekabuddhaariyasāvakacakkavatti ādibījāni tāsu ruhanti. Yadidan-ti ye ete sabbe pi sattā. Pajāyare ti sabbe tāsaññeva kucchimhi saṁvaddhāti dīpeti. Nibbide ti nibbindeyya. Pāṇamāsajja pāṇibhī ti attano pāṇehi pi tāsaṁ pāṇaṁ āsādetvā attano jīvitaṁ cajanto pi tā labhitvā ko nibbindeyyā ti attho.

Nañño ti na añño, sumukha, mayā cittakūṭatale haṁsagaṇamajjhe nisinnena taṁ adisvā: “Kahaṁ nu sumukho” ti vutte: “Esa mātugāmaṁ gahetvā kañcanaguhāyaṁ uttamaratiṁ anubhotī” ti vadanti, evaṁ tvam-eva thīnaṁ atthesu yuñjasi yuttapayutto hosi, na [PTS 5.369] aññoti attho. Tassa tyajjā ti tassa te ajja maraṇabhaye jāte iminā bhītena maraṇabhayena bhīto maññe, ayaṁ mātugāmassa dosadassane nipuṇā mati jāyateti adhippāyenevamāha.

Sabbo hī ti yo hi koci. Saṁsayaṁ patto ti jīvitasaṁsayappatto. Bhīrū ti bhīrū hutvā pi bhayaṁ adhivāseti. Mahantāno ti ye pana paṇḍitā ca honti mahante ca ṭhāne ṭhitā mahantāno, te duyyuje atthe yuñjanti ghaṭenti vāyamanti, tasmā: “Mā bhāyi, dhīro hohī” ti taṁ ussāhento evamāha. Āpadan-ti sāmino āgataṁ āpadaṁ esa sūro paṭibāhati, etadatthāya sūraṁ mantinaṁ icchanti. Attapariyāyan-ti attano parittāṇam-pi ca kātuṁ sakkotīti adhippāyo.

Vikantiṁsū ti chindiṁsu. Idaṁ vuttaṁ hoti: samma sumukha, tvaṁ mayā attano anantare ṭhāne ṭhapito, tasmā yathā ajja rañño sūdā amhe maṁsatthāya na vikantiṁsu, tathā karohi, tādiso hi amhākaṁ pattavaṇṇo. Taṁ vadhī ti svāyaṁ vaṇṇo yathā nāma veḷuṁ nissāya jātaṁ phalaṁ veḷum-eva vadhati, tathā mā taṁ vadhi, tañca mañca mā vadhīti adhippāyenevamāha.

Muttopī ti yathāsukhaṁ cittakūṭapabbataṁ gacchāti evaṁ luddaputtena mayā saddhiṁ mutto vissajjito samāno pi uḍḍituṁ na icchi. Sayan-ti rājānaṁ daṭṭhukāmo hutvā sayam-eva bandhaṁ upagatoti evamidaṁ amhākaṁ bhayaṁ taṁ nissāya āgataṁ. Sopajjā ti so pi ajja jīvitasaṁsayaṁ patto. Atthaṁ gaṇhāhi mā mukhan-ti idāni amhākaṁ muñcanakāraṇaṁ gaṇha, yathā muccāma, tathā vāyama, “vāto va gandhamādetī” ti ādīni vadanto itthigarahatthāya mukhaṁ mā pasārayi.

Evaṁ mahāsatto mātugāmaṁ vaṇṇetvā sumukhaṁ appaṭibhāṇaṁ katvā tassa anattamanabhāvaṁ viditvā idāni naṁ paggaṇhanto gāthamāha.

126. So taṁ yogaṁ payuñjassu, yuttaṁ dhammūpasaṁhitaṁ,
Tava pariyāpadānena, mama pāṇesanaṁ carā ti.

Tattha so ti, samma sumukha, so tvaṁ. Taṁ yogan-ti yaṁ pubbe: “Ahaṁ yogaṁ payuñjissaṁ, yuttaṁ dhammūpasaṁhitan”-ti avacāsi, taṁ idāni payuñjassu. Tava pariyāpadānenā ti tava tena yogena parisuddhena. “Pariyodātenā” ti pi pāṭho, parittāṇenā ti attho, tayā katattā tava santakena parittāṇena mama jīvitapariyesanaṁ carāti adhippāyo.

Atha [PTS 5.370] sumukho: “Ayaṁ ativiya maraṇabhayabhīto mama ñāṇabalaṁ na jānāti, rājānaṁ disvā thokaṁ kathaṁ labhitvā jānissāmi, assāsessāmi tāva nan”-ti cintetvā gāthamāha.

127. Mā bhāyi patataṁ seṭṭha, na hi bhāyanti tādisā,
Ahaṁ yogaṁ payuñjissaṁ, yuttaṁ dhammūpasaṁhitaṁ,
Mama pariyāpadānena, khippaṁ pāsā pamokkhasī ti.

Tattha pāsā ti dukkhapāsato.

Iti tesaṁ sakuṇabhāsāya kathentānaṁ luddaputto na kiñci aññāsi, kevalaṁ pana te kājenādāya bārāṇasiṁ pāvisi. Acchariyabbhutajātena añjalinā mahājanena anuggacchamāno so rājadvāraṁ patvā attano āgatabhāvaṁ rañño ārocāpesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

128. So luddo haṁsakājena, rājadvāraṁ upāgami,
Paṭivedetha maṁ rañño, dhataraṭṭhāyamāgato ti.

Tattha paṭivedetha man-ti khemako āgatoti evaṁ maṁ rañño nivedetha. Dhataraṭṭhāyan-ti ayaṁ dhataraṭṭho āgatoti paṭivedetha.

Dovāriko gantvā paṭivedesi. Rājā sañjātasomanasso: “Khippaṁ āgacchatū” ti vatvā amaccagaṇaparivuto samussitasetacchatte rājapallaṅke nisinno khemakaṁ haṁsakājaṁ ādāya mahātalaṁ abhiruḷhaṁ disvā suvaṇṇavaṇṇe haṁse oloketvā: “Sampuṇṇo me manoratho” ti tassa kattabbakiccaṁ amacce āṇāpesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

129. Te disvā puññasaṅkāse, ubho lakkhaṇasammate,
Khalu saṁyamano rājā, amacce ajjhabhāsatha.

130. Detha luddassa vatthāni, annaṁ pānañca bhojanaṁ,
Kāmaṁkaro hiraññassa, yāvanto esa icchatī ti.

Tattha puññasaṅkāse ti attano puññasadise. Lakkhaṇasammate ti seṭṭhasammate abhiññāte. Khalū ti nipāto, tassa: “Te khalu disvā” ti purimapadena sambandho. “Dethā” ti ādīni rājā pasannākāraṁ karonto āha. Tattha kāmaṁkaro hiraññassā ti [PTS 5.371] hiraññaṁ assa kāmakiriyā atthu. Yāvanto ti yattakaṁ esa icchati, tattakaṁ hiraññamassa dethā ti attho.

Evaṁ pasannākāraṁ kāretvā pītisomanassāsamussahito: “Gacchatha naṁ alaṅkaritvā ānethā” ti āha. Atha naṁ amaccā rājanivesanā otāretvā kappitakesamassuṁ nhātānulittaṁ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ katvā rañño dassesuṁ. Athassa rājā saṁvacchare satasahassuṭṭhānake dvādasa gāme ājaññayuttaṁ rathaṁ alaṅkatamahāgehañcāti mahantaṁ yasaṁ dāpesi. So mahantaṁ yasaṁ labhitvā attano kammaṁ pakāsetuṁ: “Na te, deva, mayā yo vā so vā haṁso ānīto, ayaṁ pana navutiyā haṁsasahassānaṁ rājā dhataraṭṭho nāma, ayaṁ senāpati sumukho nāmā” ti āha. Atha naṁ rājā: “Kathaṁ te, samma, ete gahitā” ti pucchi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

131. Disvā luddaṁ pasannattaṁ, kāsirājā tadabravi,
Yadyāyaṁ samma khemaka, puṇṇā haṁsehi tiṭṭhati.

132. Kathaṁ rucimajjhagataṁ, pāsahattho upāgami,
Okiṇṇaṁ ñātisaṅghehi, nimmajjhimaṁ kathaṁ gahī ti.

Tattha pasannattan-ti pasannabhāvaṁ somanassappattaṁ. Yadyāyanti, samma khemaka, yadi ayaṁ amhākaṁ pokkharaṇī navutihaṁsasahassehi puṇṇā tiṭṭhati. Kathaṁ rucimajjhagatan-ti evaṁ sante tvaṁ tesaṁ rucīnaṁ piyadassanānaṁ haṁsānaṁ majjhagataṁ etaṁ ñātisaṅghehi okiṇṇaṁ. Nimmajjhiman-ti neva majjhimaṁ neva kaniṭṭhaṁ uttamaṁ haṁsarājānaṁ kathaṁ pāsahattho upāgami kathaṁ gaṇhīti.

So tassa kathento āha:

133. Ajja me sattamā ratti, adanāni upāsato,
Padametassa anvesaṁ, appamatto ghaṭassito.

134. Athassa padamaddakkhiṁ, carato adanesanaṁ,
Tatthāhaṁ odahiṁ pāsaṁ, evaṁ taṁ dijamaggahin-ti.

Tattha [PTS 5.372] adanānī ti ādānāni, gocaraggahaṇaṭṭhānānī ti attho, ayam-eva vā pāṭho. Upāsato ti upagacchantassa. Padan-ti gocarabhūmiyaṁ akkantapadaṁ. Ghaṭassito ti cāṭipañjare nissito hutvā. Athassā ti atha chaṭṭhe divase etassa adanesanaṁ carantassa padaṁ addakkhiṁ. Evaṁ tan-ti evaṁ taṁ dijaṁ aggahinti sabbaṁ gahitopāyaṁ ācikkhi.

Taṁ sutvā rājā: “Ayaṁ dvāre ṭhatvā paṭivedento pi dhataraṭṭhassevāgamanaṁ paṭivedesi, idāni pi etaṁ ekam-eva gaṇhinti vadati, kiṁ nu kho ettha kāraṇan”-ti cintetvā gāthamāha.

135. Ludda dve ime sakuṇā, atha ekoti bhāsasi,
Cittaṁ nu te vipariyattaṁ, adu kiṁ nu jigīsasī ti.

Tattha vipariyattan-ti vipallatthaṁ. Adu kiṁ nu jigīsasī ti udāhu kiṁ nu cintesi, kiṁ itaraṁ gahetvā aññassa dātukāmo hutvā cintesīti pucchati.

Tato luddo: “Na me, deva, cittaṁ vipallatthaṁ, nā pi ahaṁ itaraṁ aññassa dātukāmo, apica kho pana mayā ohite pāse eko va baddho” ti āvi karonto āha:

136. Yassa lohitakā tālā, tapanīyanibhā subhā,
Uraṁ saṁhacca tiṭṭhanti, so me bandhaṁ upāgami.

137. Athāyaṁ bhassaro pakkhī, abaddho baddhamāturaṁ,
Ariyaṁ bruvāno aṭṭhāsi, cajanto mānusiṁ giran-ti.

Tattha lohitakā ti rattavaṇṇā. Lātā ti rājiyo. Uraṁ saṁhaccā ti uraṁ āhacca. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, yassetā rattasuvaṇṇasappaṭibhāgā tisso lohitakā rājiyo gīvaṁ parikkhipitvā uraṁ āhacca tiṭṭhanti, so eko va mama pāse bandhaṁ upāgatoti. Bhassaro ti parisuddho pabhāsampanno. Āturan-ti gilānaṁ dukkhitaṁ aṭṭhāsīti.

Atha dhataraṭṭhassa baddhabhāvaṁ ñatvā nivattitvā etaṁ samassāsetvā mamāgamanakāle ca paccuggamanaṁ katvā ākāse yeva mayā saddhiṁ madhurapaṭisanthāraṁ katvā manussabhāsāya dhataraṭṭhassa guṇaṁ kathento aṭṭhāsi, mama hadayaṁ mudukaṁ [PTS 5.373] katvā puna etasseva purato aṭṭhāsi. Athāhaṁ, deva, sumukhassa subhāsitaṁ sutvā pasannacitto dhataraṭṭhaṁ vissajjesiṁ, iti dhataraṭṭhassa pāsato mokkho, ime haṁse ādāya mama idhāgamanañca sumukheneva katanti. Evaṁ so sumukhassa guṇakathaṁ kathesi. Taṁ sutvā rājā sumukhassa dhammakathaṁ sotukāmo ahosi. Luddaputtassa sakkāraṁ karontasseva sūriyo atthaṅgato, dīpā pajjalitā, bahū khattiyādayo sannipatitā, khemā devī pi vividhanāṭakaparivārā rañño dakkhiṇapasse nisīdi. Tasmiṁ khaṇe rājā sumukhaṁ kathāpetukāmo gāthamāha.

138. Atha kiṁ dāni sumukha, hanuṁ saṁhacca tiṭṭhasi,
Adu me parisaṁ patto, bhayā bhīto na bhāsasī ti.

Tattha hanuṁ saṁhaccā ti madhurakatho kira tvaṁ, atha kasmā idāni mukhaṁ pidhāya tiṭṭhasi. Adū ti kacci. Bhayā bhīto ti parisasārajjabhayena bhīto hutvā.

Taṁ sutvā sumukho abhītabhāvaṁ dassento gāthamāha.

139. Nāhaṁ kāsipati bhīto, ogayha parisaṁ tava,
Nāhaṁ bhayā na bhāsissaṁ, vākyaṁ atthasmiṁ tādise ti.

Tattha tādise ti apica kho pana tathārūpe atthe uppanne vākyaṁ bhāsissāmīti vacanokāsaṁ olokento nisinnomhī ti attho.

Taṁ sutvā rājā tassa kathaṁ vaḍḍhetukāmatāya parihāsaṁ karonto āha:

140. Na te abhisaraṁ passe, na rathe na pi pattike,
Nāssa cammaṁva kīṭaṁ vā, vammite ca dhanuggahe.

141. Na hiraññaṁ suvaṇṇaṁ vā, nagaraṁ vā sumāpitaṁ,
Okiṇṇaparikhaṁ duggaṁ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṁ,
Yattha paviṭṭho sumukha, bhāyitabbaṁ na bhāyasī ti.

Tattha abhisaran-ti rakkhaṇatthāya parivāretvā ṭhitaṁ āvudhahatthaṁ parisaṁ te na passāmi. Nāssā ti ettha assā ti nipātamattaṁ. Camman-ti saraparittāṇacammaṁ. Kīṭan-ti kīṭaṁ cāṭikapālādi vuccati. Cāṭikapālahatthā pi te santike natthīti dīpeti. Vammite ti cammasannaddhe. Na hiraññan-ti yaṁ nissāya na bhāyasi, taṁ hiraññam-pi te na passāmi.

Evaṁ [PTS 5.374] raññā: “Kiṁ te abhāyanakāraṇan”-ti vutte taṁ kathento āha:

142. Na me abhisarenattho, nagarena dhanena vā,
Apathena pathaṁ yāma, antalikkhecarā mayaṁ.

143. Sutā ca paṇḍitā tyamhā, nipuṇā catthacintakā,
Bhāsematthavatiṁ vācaṁ, sacce cassa patiṭṭhito.

144. Kiñca tuyhaṁ asaccassa, anariyassa karissati,
Musāvādissa luddassa, bhaṇitam-pi subhāsitan-ti.

Tattha abhisarenā ti ārakkhaparivārena. Attho ti etena mama kiccaṁ natthi. Kasmā? Yasmā apathena tumhādisānaṁ amaggena pathaṁ māpetvā yāma, ākāsacārino mayanti. Paṇḍitā tyamhā ti paṇḍitāti tayā sutāmhā, teneva kāraṇena amhākaṁ santikā dhammaṁ sotukāmo kira no gāhāpesi. Sacce cassā ti sace pana tvaṁ sacce patiṭṭhito assa, atthavatiṁ kāraṇanissitaṁ vācaṁ bhāseyyāma. Asaccassā ti vacīsaccarahitassa tava subhāsitaṁ muṇḍassa dantasūci viya kiṁ karissati.

Taṁ sutvā rājā: “Kasmā maṁ musāvādī anariyoti vadasi, kiṁ mayā katan”-ti āha. Atha naṁ sumukho: “Tena hi, mahārāja, suṇāhī” ti vatvā āha:

145. Taṁ brāhmaṇānaṁ vacanā, imaṁ khemamakārayi,
Abhayañca tayā ghuṭṭhaṁ, imāyo dasadhā disā.

146. Ogayha te pokkharaṇiṁ, vippasannodakaṁ suciṁ,
Pahūtaṁ cādanaṁ tattha, ahiṁsā cettha pakkhinaṁ.

147. Idaṁ sutvāna nigghosaṁ, āgatamha tavantike,
Te te baddhasma pāsena, etaṁ te bhāsitaṁ musā.

148. Musāvādaṁ purakkhatvā, icchālobhañca pāpakaṁ,
Ubhosandhimatikkamma, asātaṁ upapajjatī ti.

Tattha tan-ti tvaṁ. Kheman-ti evaṁnāmikaṁ pokkharaṇiṁ. Ghuṭṭhan-ti catūsu kaṇṇesu ṭhatvā ghosāpitaṁ. Dasadhā ti imāsu dasadhā ṭhitāsu disāsu tayā abhayaṁ ghuṭṭhaṁ. Ogayhā ti ogāhetvā āgatānaṁ santikā. Pahūtaṁ cādanan-ti pahūtañca padumapupphasāli-ādikaṁ adanaṁ. Idaṁ sutvānā ti [PTS 5.375] tesaṁ taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā āgatānaṁ santikā idaṁ abhayaṁ sutvā tavantike tava samīpe tayā kāritapokkharaṇiṁ āgatāmhā ti attho. Te te ti te mayaṁ tava pāsena baddhā. Purakkhatvā ti purato katvā. Icchālobhan-ti icchāsaṅkhātaṁ pāpakaṁ lobhaṁ. Ubhosandhin-ti ubhayaṁ devaloke ca manussaloke ca paṭisandhiṁ ime pāpadhamme purato katvā caranto puggalo sugatipaṭisandhiṁ atikkamitvā asātaṁ nirayaṁ upapajjatīti.

Evaṁ parisamajjhe yeva rājānaṁ lajjāpesi. Atha naṁ rājā: “Nāhaṁ, sumukha, tumhe māretvā maṁsaṁ khāditukāmo gaṇhāpesiṁ, paṇḍitabhāvaṁ pana vo sutvā subhāsitaṁ sotukāmo gaṇhāpesin”-ti pakāsento āha:

149. Nāparajjhāma sumukha, na pi lobhāva maggahiṁ,
Sutā ca paṇḍitātyattha, nipuṇā atthacintakā.

150. Appevatthavatiṁ vācaṁ, byāhareyyuṁ idhāgatā,
Tathā taṁ samma nesādo, vutto sumukha maggahī ti.

Tattha nāparajjhāmā ti mārento aparajjhati nāma, mayaṁ na mārema. Lobhāva maggahin-ti maṁsaṁ khāditukāmo hutvā lobhāva tumhe nāhaṁ aggahiṁ. Paṇḍitātyatthā ti paṇḍitāti sutā attha. Atthacintakā ti paṭicchannānaṁ atthānaṁ cintakā. Atthavatin-ti kāraṇanissitaṁ. Tathā ti tena kāraṇena. Vutto ti mayā vutto hutvā. Sumukha, maggahīti, sumukhāti ālapati, ma-kāro padasandhikaro. Aggahī ti dhammaṁ desetuṁ tumhe gaṇhi.

Taṁ sutvā sumukho: “Subhāsitaṁ sotukāmena ayuttaṁ te kataṁ, mahārājā” ti vatvā āha:

151. Neva bhītā kāsipati, upanītasmiṁ jīvite,
Bhāsematthavatiṁ vācaṁ, sampattā kālapariyāyaṁ.

152. Yo migena migaṁ hanti, pakkhiṁ vā pana pakkhinā,
Sutena vā sutaṁ kiṇyā, kiṁ anariyataraṁ tato.

153. Yo cāriyarudaṁ bhāse, anariyadhammavassito,
Ubho so dhaṁsate lokā, idha ceva parattha ca.

154. Na majjetha yasaṁ patto, na byādhe pattasaṁsayaṁ,
Vāyametheva kiccesu, saṁvare vivarāni ca.

155. Ye [PTS 5.376] vuddhā abbhatikkantā, sampattā kālapariyāyaṁ,
Idha dhammaṁ caritvāna, evaṁte tidivaṁ gatā.

156. Idaṁ sutvā kāsipati, dhammamattani pālaya,
Dhataraṭṭhañca muñcāhi, haṁsānaṁ pavaruttaman-ti.

Tattha upanītasmin-ti maraṇasantikaṁ upanīte. Kālapariyāyan-ti maraṇakālavāraṁ sampattā samānā na bhāsissāma. Na hi dhammakathikaṁ bandhitvā maraṇabhayena tajjetvā dhammaṁ suṇanti, ayuttaṁ te katanti. Migenā ti suṭṭhu sikkhāpitena dīpakamigena. Hantī ti hanati. Pakkhinā ti dīpakapakkhinā. Sutenā ti khemaṁ nibbhayanti vissutena dīpakamigapakkhisadisena padumasarena. Sutanti: “Paṇḍito citrakathī” ti evaṁ sutaṁ dhammakathikaṁ. Kiṇyāti: “Dhammaṁ sossāmī” ti pāsabandhanena yo kiṇeyya hiṁseyya bādheyya. Tato ti tesaṁ kiriyato uttari aññaṁ anariyataraṁ nāma kimatthi.

Ariyarudan-ti mukhena ariyavacanaṁ sundaravacanaṁ bhāsati. Anariyadhammavassito ti kammena anariyadhammaṁ avassito. Ubho ti devalokā ca manussalokā cāti ubhayamhā. Idha cevā ti idha uppanno pi parattha uppanno pi evarūpo dvīhi sugatilokehi dhaṁsitvā nirayam-eva upapajjati. Pattasaṁsayan-ti jīvitasaṁsayamāpannam-pi dukkhaṁ patvā na kilameyya. Saṁvare vivarāni cā ti attano chiddāni dvārāni saṁvareyya pidaheyya. Vuddhā ti guṇavuddhā paṇḍitā. Abbhatikkantā ti imaṁ manussalokaṁ atikkantā. Kālapariyāyan-ti maraṇakālapariyāyaṁ pattā hutvā. Evaṁte ti evaṁ ete. Idan-ti idaṁ mayā vuttaṁ atthanissitaṁ vacanaṁ. Dhamman-ti paveṇiyadhammam-pi sucaritadhammam pi.

Taṁ sutvā rājā āha:

157. Āharantudakaṁ pajjaṁ, āsanañca mahārahaṁ,
Pañjarato pamokkhāmi, dhataraṭṭhaṁ yasassinaṁ.

158. Tañca senāpatiṁ dhīraṁ, nipuṇaṁ atthacintakaṁ,
Yo sukhe sukhito rañño, dukkhite hoti dukkhito.

159. Ediso kho arahati, piṇḍamasnātu bhattuno,
Yathāyaṁ sumukho rañño, pāṇasādhāraṇo sakhā ti.

Tattha udakan-ti pādadhovanaṁ. Pajjan-ti pādabbhañjanaṁ. Sukhe ti sukhamhi sati.

Rañño vacanaṁ sutvā tesaṁ āsanāni āharitvā tattha nisinnānaṁ gandhodakena pāde dhovitvā satapākena telena abbhañjiṁsu. Tamatthaṁ [PTS 5.377] pakāsento satthā āha:

160. Pīṭhañca sabbasovaṇṇaṁ, aṭṭhapādaṁ manoramaṁ,
Maṭṭhaṁ kāsikamatthannaṁ, dhataraṭṭho upāvisi.

161. Kocchañca sabbasovaṇṇaṁ, veyyagghaparisibbitaṁ,
Sumukho ajjhupāvekkhi, dhataraṭṭhassanantarā.

162. Tesaṁ kañcanapattahi, puthū ādāya kāsiyo,
Haṁsānaṁ abhihāresu, aggarañño pavāsitan-ti.

Tattha maṭṭhan-ti karaṇapariniṭṭhitaṁ. Kāsikamatthannan-ti kāsikavatthena atthataṁ. Kocchan-ti majjhe saṁkhittaṁ. Veyyagghaparisibbitan-ti byagghacammaparisibbitaṁ maṅgaladivase aggamahesiyā nisinnapīṭhaṁ. Kañcanapattehī ti suvaṇṇabhājanehi. Puthū ti bahū janā. Kāsiyo ti kāsiraṭṭhavāsino. Abhihāresun-ti upanāmesuṁ. Aggarañño pavāsitan-ti aṭṭhasatapalasuvaṇṇapātiparikkhittaṁ haṁsarañño paṇṇākāratthāya kāsiraññā pesitaṁ nānaggarasabhojanaṁ.

Evaṁ upanīte pana tasmiṁ kāsirājā tesaṁ sampaggahatthaṁ sayaṁ suvaṇṇapātiṁ gahetvā upanāmesi. Te tato madhulāje khāditvā madhurodakañca piviṁsu. Atha mahāsatto rañño abhihārañca pasādañca disvā paṭisanthāramakāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

163. Disvā abhihaṭaṁ aggaṁ, kāsirājena pesitaṁ,
Kusalo khattadhammānaṁ, tato pucchi anantarā.

164. Kaccinnu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ,
Kacci raṭṭhamidaṁ phītaṁ, dhammena manusāsasi.

165. Kusalañceva me haṁsa, atho haṁsa anāmayaṁ,
Atho raṭṭhamidaṁ phītaṁ, dhammena manusāsahaṁ.

166. Kacci bhoto amaccesu, doso koci na vijjati,
Kacci ca te tavatthesu, nāvakaṅkhanti jīvitaṁ.

167. Atho pi me amaccesu, doso koci na vijjati,
Atho pi te mamatthesu, nāvakaṅkhanti jīvitaṁ.

168. Kacci te sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī,
Puttarūpayasūpetā, tava chandavasānugā.

169. Atho me sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī,
Puttarūpayasūpetā, mama chandavasānugā.

170. Kacci [PTS 5.378] raṭṭhaṁ anuppīḷaṁ, akutociupaddavaṁ,
Asāhasena dhammena, samena manusāsasi.

171. Atho raṭṭhaṁ anuppīḷaṁ, akutociupaddavaṁ,
Asāhasena dhammena, samena manusāsahaṁ.

172. Kacci santo apacitā, asanto parivajjitā,
No ce dhammaṁ niraṁkatvā, adhammamanuvattasi.

173. Santo ca me apacitā, asanto parivajjitā,
Dhammamevānuvattāmi, adhammo me niraṁkato.

174. Kacci nānāgataṁ dīghaṁ, samavekkhasi khattiya,
Kaccimatto madanīye, paralokaṁ na santasi.

175. Nāhaṁ anāgataṁ dīghaṁ, samavekkhāmi pakkhima,
Ṭhito dasasu dhammesu, paralokaṁ na santase.

176. Dānaṁ sīlaṁ pariccāgaṁ, ajjavaṁ maddavaṁ tapaṁ,
Akkodhaṁ avihiṁsañca, khantiñca avirodhanaṁ.

177. Iccete kusale dhamme, ṭhite passāmi attani,
Tato me jāyate pīti, sāmanassañcanappakaṁ.

178. Sumukho ca acintetvā, visajji pharusaṁ giraṁ,
Bhāvadosamanaññāya, asmākāyaṁ vihaṅgamo.

179. So kuddho pharusaṁ vācaṁ, nicchāresi ayoniso,
Yānasmesu na vijjanti, nayidaṁ paññavatāmivā ti.

Tattha disvā ti taṁ bahuṁ aggapānabhojanaṁ disvā. Pesitan-ti āharāpetvā upanītaṁ. Khattadhammānan-ti paṭhamakāraṇesu paṭisanthāradhammānaṁ. Tato pucchi anantarā ti tasmiṁ kāle: “Kacci nu, bhoto” ti anupaṭipāṭiyā pucchi. Tā panetā cha gāthā heṭṭhā vuttatthā yeva. Anuppīḷan-ti kacci raṭṭhavāsino yante ucchuṁ viya na pīḷesīti pucchati. Akutociupaddavan-ti kutoci anupaddavaṁ. Dhammena samena manusāsasī ti kacci tava raṭṭhaṁ dhammena samena anusāsasi. Santo ti sīlādiguṇasaṁyuttā sappurisā. Niraṁkatvā ti chaḍḍetvā. Nānāgataṁ dīghan-ti anāgataṁ attano jīvitapavattiṁ: “Kacci dīghan”-ti na samavekkhasi, āyusaṅkhārānaṁ parittabhāvaṁ jānāsīti pucchati. Madanīye ti madārahe rūpādi-ārammaṇe. Na santasī ti na bhāyasi. Idaṁ vuttaṁ hoti: kacci rūpādīsu kāmaguṇesu amatto appamatto hutvā dānādīnaṁ kusalānaṁ katattā paralokaṁ na bhāyasīti.

Dasasū ti dasasu rājadhammesu. Dānādīsu dasavatthukā cetanā dānaṁ, pañcasīladasasīlāni sīlaṁ, deyyadhammacāgo [PTS 5.379] pariccāgo, ujubhāvo ajjavaṁ, mudubhāvo maddavaṁ, uposathakammaṁ tapo, mettāpubbabhāgo akkodho, karuṇāpubbabhāgo avihiṁsā, adhivāsanā khanti, avirodho avirodhanaṁ. Acintetvā ti mama imaṁ guṇasampattiṁ acintetvā. Bhāvadosan-ti cittadosaṁ. Anaññāyā ti ajānitvā. Asmākañhi cittadoso nāma natthi, yamesa jāneyya, taṁ ajānitvāva pharusaṁ kakkhaḷaṁ giraṁ vissajjesi. Ayoniso ti anupāyena. Yānasmesū ti yāni vajjāni amhesu na vijjanti, tāni vadati. Nayidan-ti tasmāssa idaṁ vacanaṁ paññavataṁ iva na hoti, tenesa mama na paṇḍito viya upaṭṭhāti.

Taṁ sutvā sumukho: “Mayā guṇasampanno va rājā apasādito, so me kuddho, khamāpessāmi nan”-ti cintetvā āha:

180. Atthi me taṁ atisāraṁ, vegena manujādhipa,
Dhataraṭṭhe ca baddhasmiṁ, dukkhaṁ me vipulaṁ ahu.

181. Tvaṁ no pitāva puttānaṁ, bhūtānaṁ dharaṇīriva,
Asmākaṁ adhipannānaṁ, khamassu rājakuñjarā ti.

Tattha atisāran-ti pakkhalitaṁ. Vegenā ti ahaṁ etaṁ kathaṁ kathento vegena sahasā kathesiṁ. Dukkhan-ti cetasikaṁ dukkhaṁ mama vipulaṁ ahosi, tasmā kodhavasena yaṁ mayā vuttaṁ, taṁ me khamatha, mahārājāti. Puttānan-ti tvaṁ amhākaṁ puttānaṁ pitā viya. Dharaṇīrivā ti pāṇabhūtānaṁ patiṭṭhā pathavī viya tvaṁ amhākaṁ avassayo. Adhipannānan-ti dosena aparādhena ajjhotthaṭānaṁ khamassūti idaṁ so āsanā oruyha pakkhehi añjaliṁ katvā āha.

Atha naṁ rājā āliṅgitvā ādāya suvaṇṇapīṭhe nisīdāpetvā accayadesanaṁ paṭiggaṇhanto āha:

182. Etaṁ te anumodāma, yaṁ bhāvaṁ na nigūhasi,
Khilaṁ pabhindasi pakkhi, ujukosi vihaṅgamā ti.

Tattha anumodāmā ti etaṁ te dosaṁ khamāma. Yan-ti yasmā tvaṁ attano cittapaṭicchannabhāvaṁ na nigūhasi. Khilan-ti cittakhilaṁ cittakhāṇukaṁ.

Idañca pana vatvā rājā mahāsattassa dhammakathāya sumukhassa ca ujubhāve pasīditvā: “Pasannena nāma pasannākāro kātabbo” ti ubhinnam-pi tesaṁ attano rajjasiriṁ niyyādento āha:

183. Yaṁ kiñci ratanaṁ atthi, kāsirājanivesane,
Rajataṁ jātarūpañca, muttā veḷuriyā bahū.

184. Maṇayo [PTS 5.380] saṅkhamuttā ca, vatthakaṁ haricandanaṁ,
Ajinaṁ dantabhaṇḍañca, lohaṁ kāḷāyasaṁ bahuṁ,
Etaṁ dadāmi vo vittaṁ, issaraṁ vissajāmi vo ti.

Tattha muttā ti viddhāviddhamuttā. Maṇayo ti maṇibhaṇḍakāni. Saṅkhamuttā cā ti dakkhiṇāvaṭṭasaṅkharatanañca āmalakavaṭṭamuttaratanañca. Vatthakan-ti sukhumakāsikavatthāni. Ajinan-ti ajinamigacammaṁ. Lohaṁ kāḷāyasan-ti tambalohañca kāḷalohañca. Issaran-ti kañcanamālena setacchattena saddhiṁ dvādasayojanike bārāṇasinagare rajjaṁ.

Evañca pana vatvā ubho pi te setacchattena pūjetvā rajjaṁ paṭicchāpesi. Atha mahāsatto raññā saddhiṁ sallapanto āha:

185. Addhā apacitā tyamhā, sakkatā ca rathesabha,
Dhammesu vattamānānaṁ, tvaṁ no ācariyo bhava.

186. Ācariya manuññātā, tayā anumatā mayaṁ,
Taṁ padakkhiṇato katvā, ñātiṁ passemurindamā ti.

Tattha dhammesū ti kusalakammapathadhammesu. Ācariyo ti tvaṁ amhehi byattataro, tasmā no ācariyo hoti, apica dasannaṁ rājadhammānaṁ kathitattā sumukhassa dosaṁ dassetvā accayapaṭiggahaṇassa katattā pi tvaṁ amhākaṁ ācariyova, tasmā idāni pi no ācārasikkhāpanena ācariyo bhavāti āha. Passemurindamā ti passemu arindama.

So tesaṁ gamanaṁ anujāni, bodhisattassa pi dhammaṁ kathentasseva aruṇaṁ uṭṭhahi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

187. Sabbarattiṁ cintayitvā, mantayitvā yathākathaṁ,
Kāsirājā anuññāsi, haṁsānaṁ pavaruttaman-ti.

Tattha yathākathan-ti yaṁkiñci atthaṁ tehi saddhiṁ cintetabbaṁ mantetabbañca, sabbaṁ taṁ cintetvā ca mantetvā cā ti attho. Anuññāsī ti gacchathāti anuññāsi.

Evaṁ tena anuññāto bodhisatto rājānaṁ: “Appamatto dhammena rajjaṁ kārehī” ti ovaditvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. Rājā tesaṁ kañcanabhājanehi [PTS 5.381] madhulājañca madhurodakañca upanāmetvā niṭṭhitāhārakicce gandhamālādīhi pūjetvā bodhisattaṁ suvaṇṇacaṅkoṭakena sayaṁ ukkhi pi, khemā devī sumukhaṁ ukkhi pi. Atha ne sīhapañjaraṁ ugghāṭetvā sūriyuggamanavelāya: “Gacchatha sāmino” ti vissajjesuṁ. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

188. Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṁ pati,
Pekkhato kāsirājassa, bhavanā te vigāhisun-ti.

Tattha vigāhisun-ti ākāsaṁ pakkhandiṁsu.

Tesu mahāsatto suvaṇṇacaṅkoṭakato uppatitvā ākāse ṭhatvā: “Mā cindayi, mahārāja, appamatto amhākaṁ ovāde vatteyyāsī” ti rājānaṁ samassāsetvā sumukhaṁ ādāya cittakūṭam-eva gato. Tāni pi kho navuti haṁsasahassāni kañcanaguhato nikkhamitvā pabbatatale nisinnāni te āgacchante disvā paccuggantvā parivāresuṁ. Te ñātigaṇaparivutā cittakūṭatalaṁ pavisiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

189. Te aroge anuppatte, disvāna parame dije,
Kekāti makaruṁ haṁsā, puthusaddo ajāyatha.

190. Te patītā pamuttena, bhattunā bhattugāravā,
Samantā parikiriṁsu, aṇḍajā laddhapaccayā ti.

Evaṁ parivāretvā ca pana te haṁsā: “Kathaṁ muttosi, mahārājā” ti pucchiṁsu. Mahāsatto sumukhaṁ nissāya muttabhāvaṁ saṁyamarājaluddaputtehi katakammañca kathesi. Taṁ sutvā tuṭṭhā haṁsagaṇā: “Sumukho senāpati ca rājā ca luddaputto ca sukhitā niddukkhā ciraṁ jīvantū” ti āhaṁsu. Tamatthaṁ [PTS 5.382] pakāsento satthā āha:

191. Evaṁ mittavataṁ atthā, sabbe honti padakkhiṇā,
Haṁsā yathā dhataraṭṭhā, ñātisaṅghamupāgamun-ti.

Taṁ cūḷahaṁsajātake (JA. 533) vuttattham-eva.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi ānando mamatthāya attano jīvitaṁ pariccajī” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā luddaputto channo ahosi, khemā devī, khemā bhikkhunī, rājā sāriputto, sumukho ānando, sesaparisā buddhaparisā, dhataraṭṭhahaṁsarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Mahāhaṁsajātakavaṇṇanā dutiyā

JA 535: Sudhābhojanajātakavaṇṇanā

Neva kiṇāmi na pi vikkiṇāmī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ dānajjhāsayaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira sāvatthiyaṁ eko kulaputto hutvā satthu dhammakathaṁ sutvā pasannacitto pabbajitvā sīlesu paripūrakārī dhutaṅgaguṇasamannāgato sabrahmacārīsu pavattamettacitto divasassa tikkhattuṁ buddhadhammasaṅghupaṭṭhāne appamatto ācārasampanno dānajjhāsayo ahosi. Sāraṇīyadhammapūrako attanā laddhaṁ paṭiggāhakesu vijjamānesu chinnabhatto hutvā pi deti yeva, tasmā tassa dānajjhāsayadānābhiratabhāvo bhikkhusaṅghe pākaṭo ahosi. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ, “āvuso, asuko nāma bhikkhu dānajjhāsayo dānābhirato attanā laddhaṁ pasatamattapānīyam-pi lobhaṁ chinditvā sabrahmacārīnaṁ deti, bodhisattassevassa ajjhāsayo” ti. Satthā taṁ kathaṁ dibbāya sotadhātuyā sutvā gandhakuṭito nikkhamitvā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Ayaṁ, bhikkhave, bhikkhu pubbe adānasīlo maccharī tiṇaggena telabindum-pi adātā ahosi, atha naṁ ahaṁ dametvā nibbisevanaṁ katvā dānaphalaṁ vaṇṇetvā dāne patiṭṭhāpesiṁ, so ‘pasatamattaṁ udakam-pi labhitvā adatvā na pivissāmī’ ti mama santike varaṁ aggahesi, tassa phalena dānajjhāsayo dānābhirato jāto” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente eko gahapati aḍḍho ahosi asītikoṭivibhavo. Athassa rājā seṭṭhiṭṭhānaṁ adāsi. So rājapūjito nāgarajānapadapūjito hutvā ekadivasaṁ attano sampattiṁ oloketvā cintesi: “ayaṁ yaso mayā atītabhave neva niddāyantena, na kāyaduccaritādīni karontena laddho, sucaritāni pana [PTS 5.383] pūretvā laddho, anāgate pi mayā mama patiṭṭhaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti. So rañño santikaṁ gantvā: “Deva, mama ghare asītikoṭidhanaṁ atthi, taṁ gaṇhāhī” ti vatvā: “Na mayhaṁ tava dhanenattho, bahuṁ me dhanaṁ, ito pi yadicchasi, taṁ gaṇhāhī” ti vutte: “Kiṁ nu, deva, mama dhanaṁ dātuṁ labhāmī” ti āha. Atha raññā: “Yathāruci karohī” ti vutte catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāre cāti cha dānasālāyo kāretvā devasikaṁ chasatasahassapariccāgaṁ karonto mahādānaṁ pavattesi. So yāvajīvaṁ dānaṁ datvā: “Imaṁ mama dānavaṁsaṁ mā upacchindathā” ti putte anusāsitvā jīvitapariyosāne sakko hutvā nibbatti. Putto pissa tatheva dānaṁ datvā cando hutvā nibbatti, tassa putto sūriyo hutvā nibbatti, tassa putto mātali hutvā nibbatti, tassa putto pañcasikho hutvā nibbatti, tassa pana putto chaṭṭho seṭṭhiṭṭhānaṁ laddhā macchariyakosiyo nāma ahosi asītikoṭivibhavo yeva. So: “Mama pitupitāmahā bālā ahesuṁ, dukkhena sambhataṁ dhanaṁ chaḍḍesuṁ, ahaṁ pana dhanaṁ rakkhissāmi, kassaci kiñci na dassāmī” ti cintetvā dānasālā viddhaṁsetvā agginā jhāpetvā thaddhamaccharī ahosi.

Athassa gehadvāre yācakā sannipatitvā bāhā paggayha, “mahāseṭṭhi, mā attano pitupitāmahānaṁ dānavaṁsaṁ nāsayi, dānaṁ dehī” ti mahāsaddena parideviṁsu. Taṁ sutvā mahājano: “Macchariyakosiyena attano dānavaṁso upacchinno” ti taṁ garahi. So lajjito nivesanadvāre yācakānaṁ āgatāgataṭṭhānaṁ nivāretuṁ ārakkhaṁ ṭhapesi. Te nippaccayā hutvā puna tassa gehadvāraṁ na olokesuṁ. So tato paṭṭhāya dhanam-eva saṁharati, neva attanā paribhuñjati, na puttadārādīnaṁ deti, kañjikabilaṅgadutiyaṁ sakuṇḍakabhattaṁ bhuñjati, mūlaphalamattatantāni thūlavatthāni nivāseti, paṇṇachattaṁ matthake dhāretvā jaraggoṇayuttena jajjararathakena yāti. Iti tassa asappurisassa tattakaṁ [PTS 5.384] dhanaṁ sunakhena laddhaṁ nāḷikeraṁ viya ahosi.

So ekadivasaṁ rājūpaṭṭhānaṁ gacchanto: “Anuseṭṭhiṁ ādāya gamissāmī” ti tassa gehaṁ agamāsi. Tasmiṁ khaṇe anuseṭṭhi puttadhītādīhi parivuto navasappipakkamadhusakkharacuṇṇehi saṅkhataṁ pāyāsaṁ bhuñjamāno nisinno hoti. So macchariyakosiyaṁ disvā āsanā vuṭṭhāya: “Ehi, mahāseṭṭhi, imasmiṁ pallaṅke nisīda, pāyāsaṁ bhuñjissāmā” ti āha. Tassa pāyāsaṁ disvāva mukhe kheḷā uppajji, bhuñjitukāmo ahosi, evaṁ pana cintesi: “sacāhaṁ bhuñjissāmi, anuseṭṭhino mama gehaṁ āgatakāle paṭisakkāro kātabbo bhavissati, evaṁ me dhanaṁ nassissati, na bhuñjissāmī” ti. Atha punappunaṁ yāciyamāno pi: “Idāni me bhuttaṁ, suhitosmī” ti na icchi. Anuseṭṭhimhi bhuñjante pana olokento mukhe sañjāyamānena kheḷena nisīditvā tassa bhattakiccāvasāne tena saddhiṁ rājanivesanaṁ gantvā rājānaṁ passitvā rājanivesanato otaritvā attano gehaṁ anuppatto pāyāsataṇhāya pīḷiyamāno cintesi: “sacāhaṁ ‘pāyāsaṁ bhuñjitukāmomhī’ ti vakkhāmi, mahājano bhuñjitukāmo bhavissati, bahū taṇḍulādayo nassissanti, na kassaci kathessāmī” ti. So rattindivaṁ pāyāsam-eva cintento vītināmetvā pi dhananāsanabhayena kassaci akathetvāva pipāsaṁ adhivāsesi, anukkamena adhivāsetuṁ asakkonto uppaṇḍuppaṇḍukajāto ahosi. Evaṁ sante pi dhananāsanabhayena akathento aparabhāge dubbalo hutvā sayanaṁ upagūhitvā nipajji.

Atha naṁ bhariyā upagantvā hatthena piṭṭhiṁ parimajjamānā: “Kiṁ te, sāmi, aphāsukan”-ti pucchi. “Taveva sarīre aphāsukaṁ karohi, mama aphāsukaṁ natthī” ti. “Sāmi, uppaṇḍuppaṇḍukajātosi, kiṁ nu te kāci cintā atthi, udāhu rājā te kupito, adu puttehi avamāno kato, atha vā pana kāci taṇhā uppannā” ti? “Āma, taṇhā me uppannā” ti. “Kathehi, sāmī” ti? “Kathessāmi, sakkhissasi naṁ rakkhitun”-ti. “Rakkhitabbayuttakā ce, rakkhissāmī” ti. Evam-pi [PTS 5.385] dhananāsanabhayena kathetuṁ na ussahi. Tāya punappunaṁ pīḷiyamāno kathesi: “bhadde, ahaṁ ekadivasaṁ anuseṭṭhiṁ navasappimadhusakkharacuṇṇehi saṅkhataṁ pāyāsaṁ bhuñjantaṁ disvā tato paṭṭhāya tādisaṁ pāyāsaṁ bhuñjitukāmo jāto” ti. “Asappurisa, kiṁ tvaṁ duggato, sakalamārāṇasivāsīnaṁ pahonakaṁ pāyāsaṁ pacissāmī” ti. Athassa sīse daṇḍena paharaṇakālo viya ahosi. So tassā kujjhitvā: “Jānāmahaṁ tava mahaddhanabhāvaṁ, sace te kulagharā ābhataṁ atthi, pāyāsaṁ pacitvā nāgarānaṁ dehī” ti āha. “Tena hi ekavīthivāsīnaṁ pahonakaṁ katvā pacāmī” ti. “Kiṁ te etehi, attano pana santakaṁ khādantū” ti? “Tena hi ito cito ca sattasattagharavāsīnaṁ pahonakaṁ katvā pacāmī” ti. “Kiṁ te etehī” ti. “Tena hi imasmiṁ gehe parijanassā” ti. “Kiṁ te etenā” ti? “Tena hi bandhujanasseva pahonakaṁ katvā pacāmī” ti. “Kiṁ te etenā” ti? “Tena hi tuyhañca mayhañca pacāmi sāmī” ti. “Kāsi tvaṁ, na tuyhaṁ vaṭṭatī” ti? “Tena hi ekasseva te pahonakaṁ katvā pacāmī” ti. “Mayhañca tvaṁ mā paci, gehe pana pacante bahū paccāsīsanti, mayhaṁ pana patthaṁ taṇḍulānaṁ catubhāgaṁ khīrassa accharaṁ sakkharāya karaṇḍakaṁ sappissa karaṇḍakaṁ madhussa ekañca pacanabhājanaṁ dehi, ahaṁ araññaṁ pavisitvā tattha pacitvā bhuñjāmī” ti. Sā tathā akāsi. So taṁ sabbaṁ ceṭakena gāhāpetvā: “Gaccha asukaṭṭhāne tiṭṭhāhī” ti taṁ purato pesetvā ekako va oguṇṭhikaṁ katvā aññātakavesena tattha gantvā nadītīre ekasmiṁ gacchamūle uddhanaṁ kāretvā dārudakaṁ āharāpetvā: “Tvaṁ gantvā ekasmiṁ magge ṭhatvā kañcideva disvā mama saññaṁ dadeyyāsi, mayā pakkositakāleva āgaccheyyāsī” ti taṁ pesetvā aggiṁ katvā pāyāsaṁ paci.

Tasmiṁ khaṇe sakko devarājā dasasahassayojanaṁ alaṅkatadevanagaraṁ, saṭṭhiyojanaṁ [PTS 5.386] suvaṇṇavīthiṁ, yojanasahassubbedhaṁ vejayantaṁ, pañcayojanasatikaṁ sudhammasabhaṁ, saṭṭhiyojanaṁ paṇḍukambalasilāsanaṁ, pañcayojanāvaṭṭaṁ kañcanamālasetacchattaṁ, aḍḍhateyyakoṭisaṅkhā devaccharā, alaṅkatapaṭiyattaṁ attabhāvanti imaṁ attano siriṁ oloketvā: “Kiṁ nu kho katvā mayā ayaṁ yaso laddho” ti cintetvā bārāṇasiyaṁ seṭṭhibhūtena pavattitaṁ dānaṁ addasa. Tato: “Mama puttādayo kuhiṁ nibbattā” ti olokento: “Putto me cando devaputto hutvā nibbatti, tassa putto sūriyo, tassa putto, mātali, tassa putto, pañcasikho” ti sabbesaṁ nibbattiṁ disvā: “Pañcasikhassa putto kīdiso” ti olokento attano vaṁsassa upacchinnabhāvaṁ passi. Athassa etadahosi: “ayaṁ asappuriso maccharī hutvā neva attanā paribhuñjati, na paresaṁ deti, mama vaṁso tena upacchinno, kālaṁ katvā niraye nibbattissati, ovādamassa datvā mama vaṁsaṁ patiṭṭhāpetvā etassa imasmiṁ devanagare nibbattanākāraṁ karissāmī” ti. So candādayo pakkosāpetvā: “Etha manussapathaṁ gamissāma, macchariyakosiyena amhākaṁ vaṁso upacchinno, dānasālā jhāpitā, neva attanā paribhuñjati, na paresaṁ deti, idāni pana pāyāsaṁ bhuñjitukāmo hutvā ‘ghare paccante aññassa pi pāyāso dātabbo bhavissatī’ ti araññaṁ pavisitvā ekako va pacati, etaṁ dametvā dānaphalaṁ jānāpetvā āgamissāma, apica kho pana amhehi sabbehi ekato yāciyamāno tattheva mareyya. Mama paṭhamaṁ gantvā pāyāsaṁ yācitvā nisinnakāle tumhe brāhmaṇavaṇṇena paṭipāṭiyā āgantvā yāceyyāthā” ti vatvā sayaṁ tāva brāhmaṇavaṇṇena taṁ upasaṅkamitvā: “Bho, kataro bārāṇasigamanamaggo” ti pucchi. Atha naṁ macchariyakosiyo: “Kiṁ ummattakosi, bārāṇasimaggam-pi na jānāsi, kiṁ ito esi, etto yāhī” ti āha.

Sakko tassa vacanaṁ sutvā asuṇanto viya: “Kiṁ kathesī” ti taṁ upagacchateva. So pi, “are [PTS 5.387], badhira brāhmaṇa, kiṁ ito esi, purato yāhī” ti viravi. Atha naṁ sakko, “bho, kasmā viravasi, dhūmo paññāyati, aggi paññāyati, pāyāso paccati, brāhmaṇānaṁ nimantanaṭṭhānena bhavitabbaṁ, aham-pi brāhmaṇānaṁ bhojanakāle thokaṁ labhissāmi, kiṁ maṁ nicchubhasī” ti vatvā: “Natthettha brāhmaṇānaṁ nimantanaṁ, purato yāhī” ti vutte: “Tena hi kasmā kujjhasi, tava bhojanakāle thokaṁ labhissāmī” ti āha. Atha naṁ so: “Ahaṁ te ekasittham-pi na dassāmi, thokaṁ idaṁ mama yāpanamattam-eva, mayā pi cetaṁ yācitvāva laddhaṁ, tvaṁ aññato āhāraṁ pariyesāhī” ti vatvā bhariyaṁ yācitvā laddhabhāvaṁ sandhā yeva vatvā gāthamāha.

192. Neva kiṇāmi na pi vikkiṇāmi, na cā pi me sannicayo ca atthi,
Sukiccharūpaṁ vatidaṁ parittaṁ, patthodano nālamayaṁ duvinnan-ti.

Taṁ sutvā sakko: “Aham-pi te madhurasaddena ekaṁ silokaṁ kathessāmi, taṁ suṇāhī” ti vatvā: “Na me tava silokena attho” ti tassa vārentasseva gāthādvayamāha.

193. Appamhā appakaṁ dajjā, anumajjhato majjhakaṁ,
Bahumhā bahukaṁ dajjā, adānaṁ nūpapajjati.

194. Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca,
Ariyamaggaṁ samāruha, nekāsī labhate sukhan-ti.

Tattha anumajjhato majjhakan-ti appamattakam-pi majjhe chetvā dve koṭṭhāse karitvā ekaṁ koṭṭhāsaṁ datvā tato avasesato anumajjhato pi puna majjhe chetvā eko koṭṭhāso dātabbo yeva. Adānaṁ nūpapajjatī ti appaṁ vā bahuṁ vā dinnaṁ hotu, adānaṁ nāma na hoti, tam-pi dānam-eva mahapphalam-eva.

So [PTS 5.388] tassa vacanaṁ sutvā: “Manāpaṁ te, brāhmaṇa, kathitaṁ, pāyāse pakke thokaṁ labhissasi, nisīdāhī” ti āha. Sakko ekamante nisīdi. Tasmiṁ nisinne cando teneva niyāmena upasaṅkamitvā tatheva kathaṁ pavattetvā tassa vārentasseva gāthādvayamāha.

195. Moghañcassa hutaṁ hoti, moghañcā pi samīhitaṁ,
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, eko bhuñjati bhojanaṁ.

196. Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca,
Ariyamaggaṁ samāruha, nekāsī labhate sukhan-ti.

Tattha samīhitan-ti dhanuppādanavīriyaṁ.

So tassa vacanaṁ sutvā kicchena kasirena: “Tena hi nisīda, thokaṁ labhissasī” ti āha. So gantvā sakkassa santike nisīdi. Tato sūriyo teneva nayena upasaṅkamitvā tatheva kathaṁ pavattetvā tassa vārentasseva gāthādvayamāha.

197. Saccañcassa hutaṁ hoti, saccañcā pi samīhitaṁ,
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, neko bhuñjati bhojanaṁ.

198. Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca,
Ariyamaggaṁ samāruha, nekāsī labhate sukhan-ti.

Tassa pi vacanaṁ sutvā kicchena kasirena: “Tena hi nisīda, thokaṁ labhissasī” ti āha. So gantvā candassa santike nisīdi. Atha naṁ mātali teneva nayena upasaṅkamitvā tatheva kathaṁ pavattetvā tassa vārentasseva imā gāthā abhāsi:

199. Sarañca juhati poso, bahukāya gayāya ca,
Doṇe timbarutitthasmiṁ, sīghasote mahāvahe.

200. Atra cassa hutaṁ hoti, atra cassa samīhitaṁ,
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, neko bhuñjati bhojanaṁ.

201. Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca,
Ariyamaggaṁ samāruha, nekāsī labhate sukhan-ti.

Tāsaṁ attho: yo puriso: “Nāgayakkhādīnaṁ balikammaṁ karomī” ti samuddasoṇḍipokkharaṇīādīsu yaṁ kiñci sarañca upagantvā juhati, tattha balikammaṁ karoti [PTS 5.389], tathā bahukāya nadiyā gayāya pokkharaṇiyā doṇanāmake ca timbarunāmake ca titthe sīghasote mahante vārivahe. Atra cassā ti yadi atrā pi etesu sarādīsu assa purisassa hutañceva samīhitañca hoti, saphalaṁ sukhudrayaṁ sampajjati. Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ neko bhuñjati bhojanaṁ, ettha vattabbam-eva natthi, tena taṁ vadāmi: kosiya, dānāni ca dehi, sayañca bhuñja, ariyānaṁ dānābhiratānaṁ buddhādīnaṁ maggaṁ abhiruha. Na hi ekāsī eko va bhuñjamāno sukhaṁ nāma labhatīti.

So tassa pi vacanaṁ sutvā pabbatakūṭena otthaṭo viya kicchena kasirena: “Tena hi nisīda, thokaṁ labhissasī” ti āha. Mātali gantvā sūriyassa santike nisīdi. Tato pañcasikho teneva nayena upasaṅkamitvā tatheva kathaṁ pavattetvā tassa vārentasseva gāthādvayamāha.

202. Baḷisañhi so nigilati, dīghasuttaṁ sabandhanaṁ,
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ, eko bhuñjati bhojanaṁ.

203. Taṁ taṁ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca,
Ariyamaggaṁ samāruha, nekāsī labhate sukhan-ti.

Macchariyakosiyo taṁ sutvā dukkhavedano nitthunanto: “Tena hi nisīda, thokaṁ labhissasī” ti āha. Pañcasikho gantvā mātalissa santike nisīdi. Iti tesu pañcasu brāhmaṇesu nisinnamattesveva pāyāso pacci. Atha naṁ kosiyo uddhanā otāretvā: “Tumhākaṁ pattāni āharathā” ti āha. Te anuṭṭhāya yathānisinnāva hatthe pasāretvā himavantato māluvapattāni āhariṁsu. Kosiyo tāni disvā: “Tumhākaṁ etesu pattesu dātabbapāyāso natthi, khadirādīnaṁ pattāni āharathā” ti āha. Te tāni pi āhariṁsu. Ekekaṁ pattaṁ yodhaphalakappamāṇaṁ ahosi. So sabbesaṁ dabbiyā pāyāsaṁ adāsi, sabbantimassa dānakāle pi ukkhaliyā ūnaṁ na paññāyi, pañcannam-pi datvā sayaṁ ukkhaliṁ gahetvā nisīdi. Tasmiṁ khaṇe pañcasikho uṭṭhāya attabhāvaṁ vijahitvā sunakho hutvā tesaṁ purato passāvaṁ karonto agamāsi. Brāhmaṇā attano pāyāsaṁ pattena pidahiṁsu. Kosiyassa hatthapiṭṭhe passāvabindu pati. Brāhmaṇā [PTS 5.390] kuṇḍikāhi udakaṁ gahetvā pāyāsaṁ abbhukiritvā bhuñjamānā viya ahesuṁ. Kosiyo: “Mayham-pi udakaṁ detha, hatthaṁ dhovitvā bhuñjissāmī” ti āha. “Tava udakaṁ āharitvā hatthaṁ dhovā” ti. “Mayā tumhākaṁ pāyāso dinno, mayhaṁ thokaṁ udakaṁ dethā” ti. “Mayaṁ piṇḍapaṭipiṇḍakammaṁ nāma na karomā” ti. “Tena hi imaṁ ukkhaliṁ oloketha, hatthaṁ dhovitvā āgamissāmī” ti nadiṁ otari. Tasmiṁ khaṇe sunakho ukkhaliṁ passāvassa pūresi. So taṁ passāvaṁ karontaṁ disvā mahantaṁ daṇḍamādāya taṁ tajjento āgacchi. So assājānīyamatto hutvā taṁ anubandhanto nānāvaṇṇo ahosi, kāḷo pi hoti seto pi suvaṇṇavaṇṇo pi kabaro pi ucco pi nīco pi, evaṁ nānāvaṇṇo hutvā macchariyakosiyaṁ anubandhi. So maraṇabhayabhīto brāhmaṇe upasaṅkami. Te pi uppatitvā ākāse ṭhitā. So tesaṁ taṁ iddhiṁ disvā gāthamāha.

204. Uḷāravaṇṇā vata brāhmaṇā ime, ayañca vo sunakho kissa hetu,
Uccāvacaṁ vaṇṇanibhaṁ vikubbati, akkhātha no brāhmaṇā ke nu tumhe ti.

Taṁ sutvā sakko devarājā:

205. Cando ca sūriyo ca ubho idhāgatā, ayaṁ pana mātali devasārathi,
Sakkohamasmi tidasānamindo, Eso ca kho pañcasikhoti vuccatī ti.

Gāthaṁ vatvā tassa yasaṁ vaṇṇento gāthamāha.

206. Pāṇissarā mudiṅgā ca, murajālambarāni ca,
Suttamenaṁ pabodhenti, paṭibuddho ca nandatī ti.

So tassa vacanaṁ sutvā: “Sakka, evarūpaṁ dibbasampattiṁ kinti katvā labhasī” ti pucchi. Sakko: “Adānasīlā tāva pāpadhammā maccharino devalokaṁ na gacchanti, niraye nibbattantī” ti dassento:

207. Ye [PTS 5.391] kecime maccharino kadariyā, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṁ,
Idheva nikkhippa sarīradehaṁ, kāyassa bhedā nirayaṁ vajantī ti.

Imaṁ gāthaṁ vatvā dhamme ṭhitānaṁ devalokapaṭilābhaṁ dassetuṁ gāthamāha.

208. Ye kecime suggatimāsamānā, dhamme ṭhitā saṁyame saṁvibhāge,
Idheva nikkhippa sarīradehaṁ, kāyassa bhedā sugatiṁ vajantī ti.

Tattha āsamānā ti āsīsantā. Ye keci sugatiṁ āsīsanti, sabbe te saṁyamasaṅkhāte dasasīladhamme saṁvibhāgasaṅkhāte dānadhamme ca ṭhitā hutvā idha sarīrasaṅkhātaṁ dehaṁ nikkhipitvā tassa kāyassa bhedā sugatiṁ vajantī ti attho.

Evaṁ vatvā ca pana, “kosiya, na mayaṁ tava santike pāyāsatthāya āgatā, kāruññena pana taṁ anukampamānā āgatāmhā” ti tassa pakāsetuṁ āha:

209. Tvaṁ nosi ñāti purimāsu jātisu, so maccharī rosako pāpadhammo,
Taveva atthāya idhāgatamhā, mā pāpadhammo nirayaṁ gamitthā ti.

Tattha so ti so tvaṁ. Mā pāpadhammo ti ayaṁ amhākaṁ ñāti pāpadhammo mā nirayaṁ agamāti etadatthaṁ āgatamhā ti attho.

Taṁ sutvā kosiyo: “Atthakāmā kira me, ete maṁ nirayā uddharitvā sagge patiṭṭhāpetukāmā” ti tuṭṭhacitto āha:

210. Addhā maṁ vo hitakāmā, yaṁ maṁ samanusāsatha,
Sohaṁ tathā karissāmi, sabbaṁ vuttaṁ hitesibhi.

211. Esāhamajjeva uparamāmi, na cāhaṁ kiñci kareyya pāpaṁ,
Na [PTS 5.392] cā pi me kiñci adeyyamatthi, na cāpidatvā udakaṁ pivāmi.

212. Evañca me dadato sabbakālaṁ, bhogā ime vāsava khīyissanti,
Tato ahaṁ pabbajissāmi sakka, hitvāna kāmāni yathodhikānī ti.

Tattha man-ti mama. Vo ti tumhe. Yaṁ man-ti yena maṁ samanusāsatha, tena me tumhe hitakāmā. Tathā ti yathā vadatha, tatheva karissāmi. Uparamāmī ti maccharibhāvato uparamāmi. Adeyyamatthī ti ito paṭṭhāya ca mama ālopato upaḍḍham-pi adeyyaṁ nāma natthi, na cāpidatvā ti udakapasatam-pi cāhaṁ labhitvā adatvā na pivissāmi. Khīyissantī ti vikkhīyissanti. Yathodhikānī ti vatthukāmakilesakāmavasena yathāṭhitakoṭṭhāsāni yeva.

Sakko macchariyakosiyaṁ dametvā nibbisevanaṁ katvā dānaphalaṁ jānāpetvā dhammadesanāya pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā saddhiṁ tehi devanagaram-eva gato. Macchariyakosiyo pi nagaraṁ pavisitvā rājānaṁ anujānāpetvā: “Gahitagahitabhājanāni pūretvā gaṇhantū” ti yācakānaṁ dhanaṁ datvā tasmiṁ khīṇe nikkhamma himavantato dakkhiṇapasse gaṅgāya ceva ekassa ca jātassarassa antare paṇṇasālaṁ katvā pabbajitvā vanamūlaphalāhāro tattha ciraṁ vihāsi, jaraṁ pāpuṇi. Tadā sakkassa āsā saddhā sirī hirīti catasso dhītaro honti. Tā bahuṁ dibbagandhamālaṁ ādāya udakakīḷanatthāya anotattadahaṁ gantvā tattha kīḷitvā manosilātale nisīdiṁsu. Tasmiṁ khaṇe nārado nāma brāhmaṇatāpaso tāvatiṁsabhavanaṁ divāvihāratthāya gantvā nandanavanacittalatāvanesu divāvihāraṁ katvā pāricchattakapupphaṁ chattaṁ viya chāyatthāya dhārayamāno manosilātalamatthakena attano vasanaṭṭhānaṁ kañcanaguhaṁ gacchati. Atha tā tassa hatthe taṁ pupphaṁ disvā yāciṁsu. Tamatthaṁ [PTS 5.393] pakāsento satthā āha:

213. Naguttame girivare gandhamādane, modanti tā devavarābhipālitā,
Athāgamā isivaro sabbalokagū, supupphitaṁ dumavarasākhamādiya.

214. Suciṁ sugandhaṁ tidasehi sakkataṁ, pupphuttamaṁ amaravarehi sevitaṁ,
Aladdha maccehiva dānavehi vā, aññatra devehi tadārahaṁ hidaṁ.

215. Tato catasso kanakattacūpamā, uṭṭhāya nāriyo pamadādhipā muniṁ,
Āsā ca saddhā ca sirī tato hirī, iccabravuṁ nāradadeva brāhmaṇaṁ.

216. Sace anuddiṭṭhaṁ tayā mahāmuni, pupphaṁ imaṁ pārichattassa bramhe,
Dadāhi no sabbā gati te ijjhatu, tuvam-pi no hohi yatheva vāsavo.

217. Taṁ yācamānābhisamekkha nārado, iccabravī saṁkalahaṁ udīrayi,
Na mayhamatthatthi imehi koci naṁ, yā yeva vo seyyasi sā piḷandhathā ti.

Tattha girivare ti purimassa vevacanaṁ. Devavarābhipālitā ti sakkena rakkhitā. Sabbalokagū ti devaloke ca manussaloke ca sabbattha gamanasamattho. Dumavarasākhamādiyā ti sākhāya jātattā dumavarasākhanti laddhanāmaṁ pupphaṁ gahetvā. Sakkatan-ti katasakkāraṁ. Amaravarehī ti sakkaṁ sandhāya vuttaṁ. Aññatra devehī ti ṭhapetvā deve ca iddhimante ca aññehi manussehi vā yakkhādīhi vā aladdhaṁ. Tadārahaṁ hidan-ti tesaṁ yeva hi taṁ arahaṁ anucchavikaṁ. Kanakattacūpamā ti kanakūpamā tacā. Uṭṭhāyā ti ayyo mālāgandhavilepanādipaṭivirato pupphaṁ na piḷandhissati, ekasmiṁ padese chaḍḍessati, etha taṁ yācitvā pupphaṁ piḷandhissāmāti hatthe pasāretvā yācamānā ekappahāreneva uṭṭhahitvā. Pamadādhipā ti pamadānaṁ uttamā. Munin-ti isiṁ.

Anuddiṭṭhanti: “Asukassa nāma dassāmī” ti na uddiṭṭhaṁ. Sabbā gati te ijjhatū ti sabbā te cittagati ijjhatu, patthitapatthitassa [PTS 5.394] lābhī hohīti tassa thulimaṅgalaṁ vadanti. Yatheva vāsavo ti yathā amhākaṁ pitā vāsavo icchiticchitaṁ deti, tatheva no tvam-pi hohīti. Tan-ti taṁ pupphaṁ. Abhisamekkhā ti disvā. Saṁkalahan-ti nānāgāhaṁ kalahavaḍḍhanaṁ kathaṁ udīrayi. Imehī ti imehi pupphehi nāma mayhaṁ attho natthi, paṭivirato ahaṁ mālādhāraṇatoti dīpeti. Yā yeva vo seyyasī ti yā tumhākaṁ antare jeṭṭhikā. Sā piḷandhathā ti sā etaṁ piḷandhatū ti attho.

Tā catasso pi tassa vacanaṁ sutvā gāthamāhaṁsu:

218. Tvaṁ nottamevābhisamekkha nārada, yassicchasi tassā anuppavecchasu,
Yassā hi no nārada tvaṁ padassasi, sā yeva no hehiti seṭṭhasammatā ti.

Tattha tvaṁ nottamevā ti uttamamahāmuni tvam-eva no upadhārehi. Tāsaṁ vacanaṁ sutvā nārado tā ālapanto gāthamāha.

219. Akallametaṁ vacanaṁ sugatte, ko brāhmaṇo saṁkalahaṁ udīraye,
Gantvāna bhūtādhipam-eva pucchatha, sace na jānātha idhuttamādhamen-ti.

Tassattho: bhadde sugatte, idaṁ tumhehi vuttaṁ vacanaṁ mama ayuttaṁ, evañhi sati mayā tumhesu ekaṁ seṭṭhaṁ, sesā hīnā karontena kalaho vaḍḍhito bhavissati, ko bāhitapāpo brāhmaṇo kalahaṁ udīraye vaḍḍheyya. Evarūpassa hi kalahavaḍḍhanaṁ nāma ayuttaṁ, tasmā ito gatvā attano pitaraṁ bhūtādhipaṁ sakkam-eva pucchatha, sace attano uttamaṁ adhamañca na jānāthāti.

Tato satthā gāthamāha.

220. Tā nāradena paramappako pitā, udīritā vaṇṇamadena mattā,
Sakāse gantvāna sahassacakkhuno, pucchiṁsu bhūtādhipaṁ kā nu seyyasī ti.

Tattha paramappako pitā ti pupphaṁ adadantena ativiya ko pitā tassa kupitā hutvā. Udīritāti: “Bhūtādhipam-eva pucchathā” ti vuttā. Sahassacakkhuno ti sakkassa santikaṁ gantvā. Kā nū ti amhākaṁ antare katamā uttamāti pucchiṁsu.

Evaṁ [PTS 5.395] pucchitvā ṭhitā:

221. Tā disvā āyattamanā purindado, iccabravī devavaro katañjalī,
Sabbāva vo hotha sugatte sādisī, koneva bhadde kalahaṁ udīrayī ti.

Tattha tā disvāti, bhikkhave, catasso pi attano santikaṁ āgatā disvā. Āyattamanā ti ussukkamanā byāvaṭacittā. Katañjalī ti namassamānāhi devatāhi paggahitañjalī. Sādisī ti sabbāva tumhe sādisiyo. Ko nevā ti ko nu evaṁ. Kalahaṁ udīrayī ti idaṁ nānāgāhaṁ viggahaṁ kathesi vaḍḍhesi.

Athassa tā kathayamānā gāthamāhaṁsu:

222. Yo sabbalokaccarito mahāmuni, dhamme ṭhito nārado saccanikkamo,
So nobravi girivare gandhamādane, gantvāna bhūtādhipam-eva pucchatha,
Sace na jānātha idhuttamādhaman-ti.

Tattha saccanikkamo ti tathaparakkamo.

Taṁ sutvā sakko: “Imā catasso pi mayhaṁ dhītarova, sacāhaṁ ‘etāsu ekā guṇasampannā uttamā’ ti vakkhāmi, sesā kujjhissanti, na sakkā ayaṁ aḍḍo vinicchinituṁ, imā himavante kosiyatāpasassa santikaṁ pesesāmi, so etāsaṁ aḍḍaṁ vinicchinissatī” ti cintetvā: “Ahaṁ tumhākaṁ aḍḍaṁ na vinicchinissāmi, himavante kosiyo nāma tāpaso atthi, tassāhaṁ attano sudhābhojanaṁ pesessāmi, so parassa adatvā na bhuñjati, dadanto ca vicinitvā guṇavantānaṁ deti, yā tumhesu tassa hatthato bhattaṁ labhissati, sā uttamā bhavissatī” ti ācikkhanto gāthamāha.

223. Asu brahāraññacaro mahāmuni, nādatvā bhattaṁ varagatte bhuñjati,
Viceyya dānāni dadāti kosiyo,

Yassā hi so dassati sāva seyyasī” ti.

Tattha [PTS 5.396] brahāraññadharo ti mahāaraññavāsī.

Iti so tāpasassa santikaṁ pesetvā mātaliṁ pakkosāpetvā tassa santikaṁ pesento anantaraṁ gāthamāha.

224. Asū hi yo sammati dakkhiṇaṁ disaṁ, gaṅgāya tīre himavantapassani,
Sa kosiyo dullabhapānabhojano, tassa sudhaṁ pāpaya devasārathī ti.

Tattha sammatī ti vasati. Dakkhiṇan-ti himavantassa dakkhiṇāya disāya. Passanī ti passe.

Tato satthā āha:

225. Sa mātalī devavarena pesito, sahassayuttaṁ abhiruyha sandanaṁ,
Sukhippam-eva upagamma assamaṁ, adissamāno munino sudhaṁ adā ti.

Tattha adissamāno ti, bhikkhave, so mātali devarājassa vacanaṁ sampaṭicchitvā taṁ assamaṁ gantvā adissamānakāyo hutvā tassa sudhaṁ adāsi, dadamāno ca rattiṁ padhānamanuyuñjitvā paccūsasamaye aggiṁ paricaritvā vibhātāya rattiyā udentaṁ sūriyaṁ namassamānassa ṭhitassa tassa hatthe sudhābhojanapātiṁ ṭhapesi.

Kosiyo taṁ gahetvā ṭhitako va gāthādvayamāha.

226. Udaggihuttaṁ upatiṭṭhato hi me, pabhaṅkaraṁ lokatamonuduttamaṁ,
Sabbāni bhūtāni adhicca vāsavo,
Ko neva me pāṇisu kiṁ sudhodahi.

227. Saṅkhūpamaṁ setamatulyadassanaṁ, suciṁ sugandhaṁ piyarūpamabbhutaṁ,
Adiṭṭhapubbaṁ mama jātu cakkhubhi, kā devatā pāṇisu kiṁ sudhodahī ti.

Tattha udaggihuttan-ti udakaaggihuttaṁ paricaritvā aggisālato nikkhamma paṇṇasāladvāre ṭhatvā pabhaṅkaraṁ lokatamonudaṁ uttamaṁ ādiccaṁ upatiṭṭhato mama sabbāni bhūtāni adhicca atikkamitvā vattamāno vāsavo nu kho evaṁ mama pāṇīsu kiṁ sudhaṁ kiṁ nāmetaṁ odahi. “Saṅkhūpaman”-ti ādīhi ṭhitako va sudhaṁ vaṇṇeti.

Tato [PTS 5.397] mātali āha:

228. Ahaṁ mahindena mahesi pesito, sudhābhihāsiṁ turito mahāmuni,
Jānāsi maṁ mātali devasārathi, bhuñjassu bhattuttama mābhivārayi.

229. Bhuttā ca sā dvādasa hanti pāpake, khudaṁ pipāsaṁ aratiṁ daraklamaṁ,
Kodhūpanāhañca vivādapesuṇaṁ, sītuṇha tandiñca rasuttamaṁ idan-ti.

Tattha sudhābhihāsin-ti imaṁ sudhābhojanaṁ tuyhaṁ abhihariṁ. Jānāsī ti jānāhi maṁ tvaṁ, ahaṁ mātali nāma devasārathī ti attho. Mābhivārayī ti na bhuñjāmīti appaṭikkhipitvā bhuñja mā papañca kari. Pāpake ti ayañhi sudhā bhuttā dvādasa pāpadhamme hanati. Khudan-ti paṭhamaṁ tāva chātabhāvaṁ hanati, dutiyaṁ pānīyapipāsaṁ, tatiyaṁ ukkaṇṭhitaṁ, catutthaṁ kāyadarathaṁ, pañcamaṁ kilantabhāvaṁ, chaṭṭhaṁ kodhaṁ, sattamaṁ upanāhaṁ, aṭṭhamaṁ vivādaṁ, navamaṁ pesuṇaṁ, dasamaṁ sītaṁ, ekādasamaṁ uṇhaṁ, dvādasamaṁ tandiṁ ālasiyabhāvaṁ, idaṁ rasuttamaṁ uttamarasaṁ sudhābhojanaṁ ime dvādasa pāpadhamme hanati.

Taṁ sutvā kosiyo attano vatasamādānaṁ āvikaronto:

230. Na kappatī mātali mayha bhuñjituṁ, pubbe adatvā iti me vatuttamaṁ,
Na cā pi ekāsnamariyapūjitaṁ, asaṁvibhāgī ca sukhaṁ na vindatī ti.

Gāthaṁ vatvā, “bhante, tumhehi parassa adatvā bhojane kaṁ dosaṁ disvā idaṁ vataṁ samādinnan”-ti mātalinā puṭṭho āha:

231. Thīghātakā ye cime pāradārikā, mittadduno ye ca sapanti subbate,
Sabbe ca te maccharipañcamādhamā, tasmā adatvā udakam-pi nāsniye.

232. Sohitthiyā [PTS 5.398] vā purisassa vā pana, dassāmi dānaṁ vidusampavaṇṇitaṁ,
Saddhā vadaññū idha vītamaccharā, bhavanti hete sucisaccasammatā ti.

Tattha pubbe ti paṭhamaṁ adatvā, atha vā iti me pubbe vatuttamaṁ idaṁ pubbeva mayā vataṁ samādinnanti dasseti. Na cā pi ekāsnamariyapūjitan-ti ekakassa asanaṁ na ariyehi buddhādīhi pūjitaṁ. Sukhan-ti dibbamānusikaṁ sukhaṁ na labhati. Thīghātakā ti itthighātakā. Ye cime ti ye ca ime. Sapantī ti akkosanti. Subbate ti dhammikasamaṇabrāhmaṇe. Maccharipañcamā ti maccharī pañcamo etesanti maccharipañcamā. Adhamā ti ime pañca adhamā nāma. Tasmā ti yasmā ahaṁ pañcamaadhamabhāvabhayena adatvā udakam-pi nāsniye na paribhuñjissāmīti imaṁ vataṁ samādiyiṁ. Sohitthiyā vā ti so ahaṁ itthiyā vā. Vidusampavaṇṇitan-ti vidūhi paṇḍitehi buddhādīhi vaṇṇitaṁ. Sucisaccasammatā ti ete okappaniyasaddhāya samannāgatā vadaññū vītamaccharā purisā sucī ceva uttamasammatā ca hontī ti attho.

Taṁ sutvā mātali dissamānakāyena aṭṭhāsi. Tasmiṁ khaṇe tā catasso devakaññāyo catuddisaṁ aṭṭhaṁsu, sirī pācīnadisāya aṭṭhāsi, āsā dakkhiṇadisāya, saddhā pacchimadisāya, hirī uttaradisāya. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

233. Ato matā devavarena pesitā, kaññā catasso kanakattacūpamā,
Āsā ca saddhā ca sirī tato hirī, taṁ assamaṁ āgamu yattha kosiyo.

234. Tā disvā sabbo paramappamodito, subhena vaṇṇena sikhārivaggino,
Kaññā catasso caturo catuddisā, iccabravī mātalino ca sammukhā.

235. Purimaṁ disaṁ kā tvaṁ pabhāsi devate, alaṅkatā tāravarāva osadhī,
Pucchāmi taṁ kañcanavelliviggahe, ācikkha me tvaṁ katamāsi devatā.

236. Sirāha [PTS 5.399] devī manujehi pūjitā, apāpasattūpanisevinī sadā,
Sudhāvivādena tavantimāgatā, taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājaya.

237. Yassāhamicchāmi sudhaṁ mahāmuni, so sabbakāmehi naro pamodati,
Sirīti maṁ jānahi jūhatuttama, taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājayā ti.

Tattha ato ti tato. Matā ti anumatā, atha devavarena anumatā ceva pesitā cā ti attho. Sabbo paramappamodito ti anavaseso hutvā atipamodito. “Sāman”-ti pi pāṭho, tā devatā sāmaṁ disvā ti attho. Caturo ti caturā. Ayam-eva vā pāṭho, cāturiyena samannāgatā ti attho. Tāravarā ti tārakānaṁ varā. Kañcanavelliviggahe ti kañcanarūpasadisasarīre. Sirāhā ti sirī ahaṁ. Tavantimāgatā ti tava santikaṁ āgatā. Bhājayā ti yathā maṁ sudhā bhajati, tathā karohi, sudhaṁ me dehī ti attho. Jānahī ti jāna. Jūhatuttamā ti aggiṁ juhantānaṁ uttama.

Taṁ sutvā kosiyo āha:

238. Sippena vijjācaraṇena buddhiyā, narā upetā paguṇā sakammunā,
Tayā vihīnā na labhanti kiñcanaṁ, tayidaṁ na sādhu yadidaṁ tayā kataṁ.

239. Passāmi posaṁ alasaṁ mahagghasaṁ, sudukkulīnam-pi arūpimaṁ naraṁ,
Tayānugutto siri jātimāma pi, peseti dāsaṁ viya bhogavā sukhī.

240. Taṁ taṁ asaccaṁ avibhajjaseviniṁ, jānāmi mūḷhaṁ vidurānupātiniṁ,
Na tādisī arahati āsanūdakaṁ, kuto sudhā gaccha na mayha ruccasī ti.

Tattha sippenā ti hatthiassarathadhanusippādinā. Vijjācaraṇenā ti vedattayasaṅkhātāya vijjāya ceva sīlena ca. Paguṇā sakammunā ti attano purisakārena padhānaguṇasamannāgatā. Kiñcanan-ti kiñci appamattakam-pi yasaṁ vā sukhaṁ vā na labhanti. Yadidan-ti yaṁ etaṁ issariyatthāya sippāni uggaṇhitvā carantānaṁ [PTS 5.400] tayā vekallaṁ kataṁ, taṁ te na sādhu. Arūpiman-ti virūpaṁ. Tayānugutto ti tayā anurakkhito. Jātimāmapī ti jātisampannam-pi sippavijjācaraṇabuddhikammehi sampannam pi. Pesetī ti pesanakārakaṁ karoti. Taṁ tan-ti tasmā taṁ. Asaccan-ti sabhāvasaṅkhāte sacce avattanatāya asaccaṁ uttamabhāvarahitaṁ. Avibhajjasevinin-ti avibhajitvā yuttāyuttaṁ ajānitvā sippādisampanne pi itare pi sevamānaṁ. Vidurānupātinin-ti paṇḍitānupātiniṁ paṇḍite pātetvā pothetvā viheṭhetvā caramānaṁ. Kuto sudhā ti tādisāya nigguṇāya kuto sudhābhojanaṁ, na me ruccasi, gaccha mā idha tiṭṭhāti.

Sā tena paṭikkhittā tatthevantaradhāyi. Tato so āsāya saddhiṁ sallapanto āha:

241. Kā sukkadāṭhā paṭimukkakuṇḍalā, cittaṅgadā kambuvimaṭṭhadhārinī,
Osittavaṇṇaṁ paridayha sobhasi, kusaggirattaṁ apiḷayha mañjariṁ.

242. Migīva bhantā saracāpadhārinā, virādhitā mandamiva udikkhasi,
Ko te dutīyo ida mandalocane, na bhāyasi ekikā kānane vane ti.

Tattha cittaṅgadā ti citrehi aṅgadehi samannāgatā. Kambuvimaṭṭhadhārinī ti karaṇapariniṭṭhitena vimaṭṭhasuvaṇṇālaṅkāradhārinī. Osittavaṇṇan-ti avasittaudakadhāravaṇṇaṁ dibbadukūlaṁ. Paridayhā ti nivāsetvā ceva pārupitvā ca. Kusaggirattan-ti kusatiṇaggisikhāvaṇṇaṁ. Apiḷayha mañjarin-ti sapallavaṁ asokakaṇṇikaṁ kaṇṇe piḷandhitvāti vuttaṁ hoti. Saracāpadhārinā ti luddena. Virādhitā ti viraddhapahārā. Mandamivā ti yathā sā migī bhītā vanantare ṭhatvā taṁ mandaṁ mandaṁ oloketi, evaṁ olokesi.

Tato āsā āha:

243. Na me dutīyo idha matthi kosiya, masakkasārappabhavamhi devatā,
Āsā sudhāsāya tavantimāgatā, taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājayā ti.

Tattha masakkasārappabhavā ti tāvatiṁsabhavane sambhavā.

Taṁ [PTS 5.401] sutvā kosiyo: “Tvaṁ kira yo te ruccati, tassa āsāphalanipphādanena āsaṁ desi, yo te na ruccati, tassa na desi, natthi tayā samā patthitatthavināsikā” ti dīpento āha:

244. Āsāya yanti vāṇijā dhanesino, nāvaṁ samāruyha parenti aṇṇave,
Te tattha sīdanti atho pi ekadā, jīnādhanā enti vinaṭṭhapābhatā.

245. Āsāya khettāni kasanti kassakā, vapanti bījāni karontupāyaso,
Ītīnipātena avuṭṭhitāya vā, na kiñci vindanti tato phalāgamaṁ.

246. Athattakārāni karonti bhattusu, āsaṁ purakkhatvā narā sukhesino,
Te bhatturatthā atigāḷhitā puna, disā panassanti aladdha kiñcanaṁ.

247. Hitvāna dhaññañca dhanañca ñātake, āsāya saggādhimanā sukhesino,
Tapanti lūkham-pi tapaṁ cirantaraṁ, kumaggamāruyha parenti duggatiṁ.

248. Āsā visaṁvādikasammatā ime, āse sudhāsaṁ vinayassu attani,
Na tādisī arahati āsanūdakaṁ, kuto sudhā gaccha na mayha ruccasī ti.

Tattha parentī ti pakkhandanti. Jīnādhanā ti jīnadhanā. Iti tava vasena eke sampajjanti eke vipajjanti, natthi tayā sadisā pāpadhammāti vadati. Karontupāyaso ti taṁ taṁ kiccaṁ upāyena karonti. Ītīnipātenā ti visamavātamūsikasalabhasukapāṇakasetaṭṭhikarogādīnaṁ sassupaddavānaṁ aññataranipātena vā. Tato ti tato sassato te kiñci phalaṁ na vindanti, tesam-pi āsacchedanakammaṁ tvam-eva karosīti vadati. Athattakārānī ti yuddhabhūmīsu purisakāre. Āsaṁ purakkhatvā ti issariyāsaṁ purato katvā. Bhatturatthā ti sāmino atthāya. Atigāḷitā ti paccatthikehi atipīḷitā viluttasāpateyyā ddhastasenavāhanā hutvā. Panassantī ti palāyanti. Aladdha kiñcanan-ti kiñci issariyaṁ alabhitvā [PTS 5.402]. Iti etesam-pi issariyālābhaṁ tvam-eva karosīti vadati. Saggādhimanā ti saggaṁ adhigantumanā. Lūkhan-ti nirojaṁ pañcatapādikaṁ kāyakilamathaṁ. Cirantaran-ti cirakālaṁ. Āsā visaṁvādikasammatā ime ti evaṁ ime sattā saggāsāya duggatiṁ gacchanti, tasmā tvaṁ āsā nāma visaṁvādikasammatā visaṁvādikāti saṅkhaṁ gatā. Āse ti taṁ ālapati.

Sā pi tena paṭikkhittā antaradhāyi. Tato saddhāya saddhiṁ sallapanto gāthamāha.

249. Daddallamānā yasasā yasassinī, jighaññanāmavhayanaṁ disaṁ pati,
Pucchāmi taṁ kañcanavelliviggahe, ācikkha me tvaṁ katamāsi devate ti.

Tattha daddallamānā ti jalamānā. Jighaññanāmavhayanan-ti aparāti ca pacchimāti ca evaṁ jighaññena lāmakena nāmena vuccamānaṁ disaṁ pati daddallamānā tiṭṭhasi.

Tato sā gāthamāha.

250. Saddhāha devī manujehi pūjitā, apāpasattūpanisevinī sadā,
Sudhāvivādena tavanti māgatā, taṁ maṁ sudhāya varapañña bhājayā ti.

Tattha saddhā ti yassa kassaci vacanapattiyāyanā sāvajjā pi hoti anavajjā pi. Pūjitā ti anavajjakoṭṭhāsavasena pūjitā. Apāpasattūpanisevinī ti anavajjasaddhāya ca ekantapattiyāyanusabhāvāra paresu pi pattiyāyanavidahanasamatthāya devatāyetaṁ nāmaṁ.

Athaṁ naṁ kosiyo: “Ime sattā yassa kassaci vacanaṁ saddahitvā taṁ taṁ karontā kattabbato akattabbam-eva bahutaraṁ karonti, taṁ sabbaṁ tayā kāritaṁ nāma hotī” ti vatvā evamāha.

251. Dānaṁ damaṁ cāgamatho pi saṁyamaṁ, ādāya saddhāya karonti hekadā,
Theyyaṁ [PTS 5.403] musā kūṭamatho pi pesuṇaṁ, karonti heke puna viccutā tayā.

252. Bhariyāsu poso sadisīsu pekkhavā, sīlūpapannāsu patibbatāsu pi,
Vinetvāna chandaṁ kulitthirāsu pi, karoti saddhaṁ puna kumbhadāsiyā.

253. Tvam-eva saddhe paradārasevinī, pāpaṁ karosi kusalam-pi riñcasi,
Na tādisī arahati āsanūdakaṁ, kuto sudhā gaccha na mayha ruccasī ti.

Tattha dānan-ti dasavatthukaṁ puññacetanaṁ. Daman-ti indriyadamanaṁ. Cāgan-ti deyyadhammapariccāgaṁ. Saṁyaman-ti sīlaṁ. Ādāya saddhāyāti: “Etāni dānādīni mahānisaṁsāni kattabbānī” ti vadataṁ vacanaṁ saddhāya ādiyitvā pi karonti ekadā. Kūṭan-ti tulākūṭādikaṁ vā gāmakūṭādikaṁ kammaṁ vā. Karonti heke ti eke manussā evarūpesu nāma kālesu imesañca atthāya theyyādīni kattabbānīti kesañci vacanaṁ saddahitvā etāni pi karonti. Puna viccutā tayā ti puna tayā visuttā sāvajjadukkhavipākānetāni na kattabbānīti vadataṁ vacanaṁ apattiyāyitvā pi karonti. Iti tava vasena sāvajjam-pi anavajjam-pi kareyyāsi vadati.

Sadisīsū ti jātigottasīlādīhi sadisīsu. Pekkhavā ti pekkhā vuccati taṇhā, sataṇhoti attho. Chandan-ti chandarāgaṁ. Karoti saddhan-ti kumbhadāsiyā pi vacane saddhaṁ karoti, tassā: “Ahaṁ tumhākaṁ idaṁ nāma upakāraṁ karissāmī” ti vadantiyā pattiyāyitvā kulitthiyo pi chaḍḍetvā tam-eva paṭisevati, asukā nāma tumhesu paṭibaddhacittāti kumbhadāsiyā pi vacane saddhaṁ katvāva paradāraṁ sevati. Tvam-eva saddhe paradārasevinī ti yasmā taṁ taṁ pattiyāyitvā tava vasena paradāraṁ sevanti pāpaṁ karonti kusalaṁ jahanti, tasmā tvam-eva paradārasevinī tvaṁ pāpāni karosi, kusalam-pi riñcasi, natthi tayā samā lokavināsikā pāpadhammā, gaccha na me ruccasīti.

Sā tattheva antaradhāyi. Kosiyo pi uttarato ṭhitāya hiriyā saddhiṁ sallapanto gāthādvayamāha.

254. Jighaññarattiṁ aruṇasmimūhate, yā dissati uttamarūpavaṇṇinī,
Tathūpamā [PTS 5.404] maṁ paṭibhāsi devate, ācikkha me tvaṁ katamāsi accharā.

255. Kāḷā nidāgheriva aggijāriva, anileritā lohitapattamālinī,
Kā tiṭṭhasi mandamigāvalokayaṁ, bhāsesamānāva giraṁ na muñcasī ti.

Tattha jighaññarattin-ti pacchimarattiṁ, rattipariyosāneti attho. Ūhate ti aruṇe uggate. ti yā puratthimā disā rattasuvaṇṇatāya uppamarūpadharā hutvā dissati. Kāḷā nidāgherivā ti nidāghasamaye kāḷavalli viya. Aggijārivā ti aggijālā iva, sā pi nijjhāmakhettesu taruṇauṭṭhitakāḷavalli viyā ti attho. Lohitapattamālinī ti lohitavaṇṇehi pattehi parivutā. Kā tiṭṭhasī ti yathā sā taruṇakāḷavalli vāteritā vilāsamānā sobhamānā tiṭṭhati, evaṁ kā nāma tvaṁ tiṭṭhasi. Bhāsesamānāvā ti mayā saddhiṁ bhāsitukāmā viya hosi, na ca giraṁ muñcasi.

Tato sā gāthamāha.

256. Hirāha devī manujehi pūjitā, apāpasattūpanisevinī sadā,
Sudhāvivādena tavantimāgatā, sāhaṁ na sakkomi sudham-pi yācituṁ,
Kopīnarūpā viya yācanitthiyā ti.

Tattha hirāhan-ti hirī ahaṁ. Sudhampī ti sā ahaṁ sudhābhojanaṁ taṁ yācitum-pi na sakkomi. Kiṁkāraṇā? Kopīnarūpā viya yācanitthiyā, yasmā itthiyā yācanā nāma kopīnarūpā viya rahassaṅgavivaraṇasadisā hoti, nillajjā viya hotī ti attho.

Taṁ sutvā tāpaso dve gāthā abhāsi:

257. Dhammena ñāyena sugatte lacchasi, eso hi dhammo na hi yācanā sudhā.

Taṁ taṁ ayācantimahaṁ nimantaye, sudhāya yañcicchasi tam-pi dammi te.

258. Sā [PTS 5.405] tvaṁ mayā ajja sakamhi assame, nimantitā kañcanavelliviggahe,
Tuvañhi me sabbarasehi pūjiyā, taṁ pūjayitvāna sudham-pi asniye ti.

Tattha dhammenā ti sabhāvena. Ñāyenā ti kāraṇena. Na hi yācanā sudhā ti na hi yācanāya sudhā labbhati, teneva kāraṇena itarā tisso nalabhiṁsu. Taṁ tan-ti tasmā taṁ. Yañcicchasī ti na kevalaṁ nimantemi yeva, yañca sudhaṁ icchasi, tam-pi dammi te. Kañcanavelliviggahe ti kañcanarāsisassirikasarīre. Pūjiyā ti na kevalaṁ sudhāya, aññehi pi sabbarasehi tvaṁ mayā pūjetabbayuttakāva. Asniye ti taṁ pūjetvā sace sudhāya avasesaṁ bhavissati, aham-pi bhuñjissāmi.

Tato aparā abhisambuddhagāthā:

259. Sā kosiyenānumatā jutīmatā, addhā hiri rammaṁ pāvisi yassamaṁ,
Udakavantaṁ phalamariyapūjitaṁ, apāpasattūpanisevitaṁ sadā.

260. Rukkhaggahānā bahukettha pupphitā, ambā piyālā panasā ca kiṁsukā,
Sobhañjanā loddamatho pi paddhakā, kekā ca bhaṅgā tilakā supupphitā.

261. Sālā karerī bahukettha jambuyo, assatthanigrodhamadhukavetasā,
Uddālakā pāṭali sinduvārakā, manuññagandhā mucalindaketakā.

262. Hareṇukā veḷukā keṇu tindukā, sāmākanīvāramatho pi cīnakā,
Mocā kadalī bahukettha sāliyo, pavīhayo ābhūjino ca taṇḍulā.

263. Tassevuttarapassena, jātā pokkharaṇī sivā,
Akakkasā apabbhārā, sādhu appaṭigandhikā.

264. Tattha macchā sanniratā, khemino bahubhojanā,
Siṅgū savaṅkā saṁkulā, satavaṅkā ca rohitā,
Āḷigaggarakākiṇṇā, pāṭhīnā kākamacchakā.

265. Tattha [PTS 5.406] pakkhī sanniratā, khemino bahubhojanā,
Haṁsā koñcā mayūrā ca, cakkavākā ca kukkuhā,
Kuṇālakā bahū citrā, sikhaṇḍī jīvajīvakā.

266. Tattha pānāya māyanti, nānā migagaṇā bahū,
Sīhā byagghā varāhā ca, acchakokataracchayo.

267. Palāsādā gavajā ca, mahiṁsā rohitā rurū,
Eṇeyyā ca varāhā ca, gaṇino nīkasūkarā,
Kadalimigā bahukettha, biḷārā sasakaṇṇikā.

268. Chamāgirī pupphavicitrasanthatā, dijābhighuṭṭhā dijasaṅghasevitā ti.

Tattha jutīmatā ti ānubhāvasampannena. Pāvisi yassaman-ti pāvisi assamaṁ, ya-kāro byañjanasandhikaro. Udakavantan-ti tesu tesu ṭhānesu udakasampannaṁ. Phalan-ti anekaphalasampannaṁ. Ariyapūjitan-ti nīvaraṇadosarahitehi jhānalābhīhi ariyehi pūjitaṁ pasatthaṁ. Rukkhaggahānā ti pupphūpagaphalūpagarukkhagahanā. Sobhañjanā ti siggurukkhā. Loddamatho pi paddhakā ti loddarukkhā ca padumarukkhā ca. Kekā ca bhaṅgā ti evaṁnāmakā rukkhā eva. Karerī ti karerirukkhā. Uddālakā ti vātaghātakā. Mucalindaketakā ti mucalindā ca pañcavidhaketakā ca. Hareṇukā ti aparaṇṇajāti. Veḷukā ti vaṁsabhedakā. Keṇū ti araññamāsā. Tindukā ti timbarurukkhā. Cīnakā ti khuddakarājamāsā. Mocā ti aṭṭhikakadaliyo. Sāliyo ti nānappakārā jātassaraṁ upanissāya jātā sāliyo. Pavīhayo ti nānappakārā vīhayo. Ābhūjino ti bhujapattā. Taṇḍulā ti nikkuṇḍakathusāni sayaṁjātataṇḍulasīsāni.

Tassevā ti, bhikkhave, tasseva assamassa uttaradisābhāge. Pokkharaṇī ti pañcavidhapadumasañchannā jātassarapokkharaṇī. Akakkasā ti macchasippikasevālādikakkasarahitā. Apabbhārā ti acchinnataṭā samatitthā. Appaṭigandhikā ti apaṭikkūlagandhena udakena samannāgatā. Tatthā ti tassā pokkharaṇiyā. Khemino ti abhayā. “Siṅgū” ti ādīni tesaṁ macchānaṁ nāmāni. Kuṇālakā ti kokilā. Citrā ti citrapattā. Sikhaṇḍī ti uṭṭhitasikhā morā, aññe pi vā matthake jātasikhā pakkhino. Pānāya māyantī ti pānāya āyanti. Palāsādā ti khaggā. Gavajā ti gavayā. Gaṇino ti gokaṇṇā. Kaṇṇikā ti kaṇṇikamigā. Chamāgirī ti bhūmisamapatthaṭā piṭṭhipāsāṇā. Pupphavicitrasanthatā ti vicitrapupphasanthatā. Dijābhighuṭṭhā ti madhurassarehi dijehi abhighuṭṭhā. Evarūpā tattha bhūmipabbatāti evaṁ bhagavā kosiyassa assamaṁ vaṇṇeti.

Idāni hirideviyā tattha pavisanādīni dassetuṁ āha:

269. Sā [PTS 5.407] suttacā nīladumābhilambitā, vijjū mahāmegharivānupajjatha,
Tassā susambandhasiraṁ kusāmayaṁ, suciṁ sugandhaṁ ajinūpasevitaṁ,
Atricca kocchaṁ hirimetadabravi, nisīda kalyāṇi sukhayidamāsanaṁ.

270. Tassā tadā kocchagatāya kosiyo, yadicchamānāya jaṭājinandharo,
Navehi pattehi sayaṁ sahūdakaṁ, sudhābhihāsī turito mahāmuni.

271. Sā taṁ paṭiggayha ubhohi pāṇibhi, iccabravi attamanā jaṭādharaṁ,
Handāhaṁ etarahi pūjitā tayā, gaccheyyaṁ brahme tidivaṁ jitāvinī.

272. Sā kosiyenānumatā jutīmatā, udīritā vaṇṇamadena mattā,
Sakāse gantvāna sahassacakkhuno, ayaṁ sudhā vāsava dehi me jayaṁ.

273. Tamena sakko pi tadā apūjayi, sahindadevā surakaññamuttamaṁ,
Sā pañjalī devamanussapūjitā, navamhi kocchamhi yadā upāvisī ti.

Tattha suttacā ti succhavī. Nīladumābhilambitā ti nīlesu dumesu abhilambitā hutvā, taṁ taṁ nīladumasākhaṁ parāmasantī ti attho. Mahāmegharivā ti tena nimantitā mahāmeghavijju viya tassa taṁ assamaṁ pāvisi. Tassā ti tassā hiriyā. Susambandhasiran-ti suṭṭhu sambandhasīsaṁ. Kusāmayan-ti usīrādimissakakusatiṇamayaṁ. Sugandhan-ti usīrena ceva aññena sugandhatiṇena ca missakattā sugandhaṁ. Ajinūpasevitan-ti upariatthatena ajinacammena upasevitaṁ. Atricca kocchan-ti evarūpaṁ kocchāsanaṁ paṇṇasāladvāre attharitvā. Sukhayidamāsanan-ti sukhaṁ nisīda idamāsanaṁ.

Yan-ti yāvadatthaṁ. Icchamānāyā ti sudhaṁ icchantiyā. Navehi pattehī ti taṅkhaṇaññeva pokkharaṇito ābhatehi allapaduminipattehi. Sayan-ti sahatthena. Sahūdakan-ti [PTS 5.408] dakkhiṇodakasahitaṁ. Sudhābhihāsī ti sudhaṁ abhihari. Turito ti somanassavegena turito. Handā ti vavassaggatthe nipāto. Jitāvinī ti vijayappattā hutvā.

Anumatā ti idāni yathāruciṁ gacchāti anuññātā. Udīritā ti tidasapuraṁ gantvā sakkassa santike ayaṁ sudhāti udīrayi. Surakaññan-ti devadhītaraṁ. Uttaman-ti pavaraṁ. Sā pañjalī devamanussapūjitā ti pañjalī devehi ca manussehi ca pūjitā. Yadā ti yadā nisīdanatthāya sakkena dāpite nave kañcanapīṭhasaṅkhāte kocche sā upāvisi, tadā naṁ tattha nisinnaṁ sakko ca sesadevatā ca pāricchattakapupphādīhi pūjayiṁsu.

Evaṁ sakko taṁ pūjetvā cintesi: “kena nu kho kāraṇena kosiyo sesānaṁ adatvā imissāva sudhaṁ adāsī” ti. So tassa kāraṇassa jānanatthāya puna mātaliṁ pesesi. Tamatthaṁ āvi karonto satthā āha:

274. Tam-eva saṁsī punadeva mātaliṁ, sahassanetto tidasānamindo,
Gantvāna vākyaṁ mama brūhi kosiyaṁ, āsāya saddhā siriyā ca kosiya,
Hirī sudhaṁ kena malattha hetunā ti.

Tattha saṁsī ti abhāsi. Vākyaṁ mamā ti mama vākyaṁ kosiyaṁ brūhi. Āsāya saddhā siriyā cā ti āsāto ca saddhāto ca sirito ca hirī yeva kena hetunā sudhamalatthāti.

So tassa vacanaṁ sampaṭicchitvā vejayantarathamāruyha agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

275. Taṁ suplavatthaṁ udatārayī rathaṁ, daddallamānaṁ upakāriyasādisaṁ,
Jambonadīsaṁ tapaneyyasannibhaṁ, alaṅkataṁ kañcanacittasannibhaṁ.

276. Suvaṇṇacandettha bahū nipātitā, hatthī gavāssā kikibyagghadīpiyo,
Eṇeyyakā laṅghamayettha pakkhino, migettha veḷuriyamayā yudhā yutā.

277. Tatthassarājaharayo ayojayuṁ, dasasatāni susunāgasādise,
Alaṅkate [PTS 5.409] kañcanajāluracchade, āveḷine saddagame asaṅgite.

278. Taṁ yānaseṭṭhaṁ abhiruyha mātali, disā imāyo abhinādayittha,
Nabhañca selañca vanappatiniñca, sasāgaraṁ pabyathayittha mediniṁ.

279. Sa khippam-eva upagamma assamaṁ, pāvāramekaṁsakato katañjalī,
Bahussutaṁ vuddhaṁ vinītavantaṁ, iccabravi mātali devabrāhmaṇaṁ.

280. Indassa vākyaṁ nisāmehi kosiya, dūto ahaṁ pucchati taṁ purindado,
Āsāya saddhā siriyā ca kosiya, hirī sudhaṁ kena malattha hetunā ti.

Tattha taṁ suplavatthan-ti taṁ vejayantarathaṁ sukhena plavanatthaṁ. Udatārayī ti uttāresi ukkhipitvā gamanasajjamakāsi. Upakāriyasādisan-ti upakaraṇabhaṇḍehi sadisaṁ, yathā tassa aggisikhāya samānavaṇṇāni upakaraṇāni jalanti, tatheva jalitanti attho. Jambonadīsan-ti jambunadasaṅkhātaṁ rattasuvaṇṇamayaṁ īsaṁ. Kañcanacittasannibhanti, kañcanamayena sattaratanavicittena aṭṭhamaṅgalena samannāgataṁ. Suvaṇṇacandetthā ti suvaṇṇamayā candakā ettha rathe. Hatthī ti suvaṇṇarajatamaṇimayā hatthī. Gavādīsu pi eseva nayo. Laṅghamayettha pakkhino ti ettha rathe laṅghamayā nānāratanamayā pakkhigaṇā pi paṭipāṭiyā ṭhitā. Yudhā yutā ti attano attano yudhena saddhiṁ yuttā hutvā dassitā.

Assarājaharayo ti harivaṇṇamanomayaassarājāno. Susunāgasādise ti balasampattiyā taruṇanāgasadise. Kañcanajāluracchade ti kañcanajālamayena uracchadālaṅkārena samannāgate. Āveḷine ti āveḷasaṅkhātehi kaṇṇālaṅkārehi yutte. Saddagame ti patodappahāraṁ vinā saddamatteneva gamanasīle. Asaṅgīte ti nissaṅge sīghajave evarūpe assarāje tattha yojesunti attho.

Abhinādayitthā ti yānasaddena ekaninnādaṁ akāsi. Vanappatiniñcā ti vanappatinī ca vanasaṇḍe cā ti attho. Pabyathayitthā ti kampayittha. Tattha ākāsaṭṭhakavimānakampanena nabhakampanaṁ veditabbaṁ. Pāvāramekaṁsakato ti ekaṁsakatapāvāradibbavattho. Vuddhan-ti guṇavuddhaṁ. Vinītavantan-ti vinītena ācāravattena samannāgataṁ. Iccabravī ti rathaṁ ākāse ṭhapetvā otaritvā evaṁ abravi. Devabrāhmaṇan-ti devasamaṁ brāhmaṇaṁ.

So [PTS 5.410] tassa vacanaṁ sutvā gāthamāha.

281. Andhā sirī maṁ paṭibhāti mātali, saddhā aniccā pana devasārathi.
Āsā visaṁvādikasammatā hi me, hirī ca ariyamhi guṇe patiṭṭhitā” ti.

Tattha andhā ti sippādisampanne pi asampanne pi bhajanato: “Andhā” ti maṁ paṭibhāti. Aniccā ti saddhā pana taṁ taṁ vatthuṁ pahāya aññasmiṁ aññasmiṁ uppajjanato hutvā abhāvākārena: “Aniccā” ti maṁ paṭibhāti. Visaṁvādikasammatā ti āsā pana yasmā dhanatthikā nāvāya samuddaṁ pakkhanditvā vinaṭṭhapābhatā enti, tasmā: “Visaṁvādikā” ti maṁ paṭibhāti. Ariyamhi guṇe ti hirī pana hirottappasabhāvasaṅkhāte parisuddhe ariyaguṇe patiṭṭhitāti.

Idāni tassā guṇaṁ vaṇṇento āha:

282. Kumāriyo yācimā gottarakkhitā, jiṇṇā ca yā yā ca sabhattuitthiyo,
Tā chandarāgaṁ purisesu uggataṁ, hiriyā nivārenti sacittamattano.

283. Saṅgāmasīse sarasattisaṁyute, parājitānaṁ patataṁ palāyinaṁ,
Hiriyā nivattanti jahitva jīvitaṁ, te sampaṭicchanti punā hirīmanā.

284. Velā yathā sāgaravegavārinī, hirāya hi pāpajanaṁ nivārinī,
Taṁ sabbaloke hirimariyapūjitaṁ, indassa taṁ vedaya devasārathī ti.

Tattha jiṇṇā ti vidhavā. Sabhattū ti sasāmikā taruṇitthiyo. Attano ti tā sabbā pi parapurisesu attano chandarāgaṁ uggataṁ viditvā: “Ayuttametaṁ amhākan”-ti hiriyā sacittaṁ nivārenti, pāpakammaṁ na karonti. Patataṁ palāyinan-ti patantānañca palāyantānañca antare. Jahitva jīvitan-ti ye hirimanto honti, te attano jīvitaṁ cajitvā hiriyā nivattanti, evaṁ nivattā ca pana te hirīmanā puna attano sāmikaṁ sampaṭicchanti, amittahatthato mocetvā gaṇhanti. Pāpajanaṁ nivārinī ti pāpato janaṁ nivārinī, ayam-eva vā pāṭho [PTS 5.411]. Tan-ti taṁ hiriṁ. Ariyapūjitan-ti ariyehi buddhādīhi pūjitaṁ. Indassa taṁ vedayā ti yasmā evaṁ mahāguṇā ariyapūjitāvesā, tasmā taṁ evaṁ uttamā nāmesāti indassa kathehīti.

Taṁ sutvā mātali gāthamāha.

285. Ko te imaṁ kosiya diṭṭhimodahi, brahmā mahindo atha vā pajāpati,
Hirāya devesu hi seṭṭhasammatā, dhītā mahindassa mahesi jāyathā ti.

Tattha diṭṭhinti: “Hirī nāma mahāguṇā ariyapūjitā” ti laddhiṁ. Odahī ti hadaye pavesesi. Seṭṭhasammatā ti tava santike sudhāya laddhakālato paṭṭhāya indassa santike kañcanāsanaṁ labhitvā sabbadevatāhi pūjiyamānā uttamasammatā jāyatha.

Evaṁ tasmiṁ kathente yeva kosiyassa taṅkhaṇaññeva cavanadhammo jāto. Atha naṁ, mātali, “kosiya āyusaṅkhāro te ossaṭṭho, cavanadhammo pi te sampatto, kiṁ te manussalokena, devalokaṁ gacchāmā” ti tattha netukāmo hutvā gāthamāha.

286. Handehi dāni tidivaṁ apakkama, rathaṁ samāruyha mamāyitaṁ imaṁ,
Indo ca taṁ indasagotta kaṅkhati, ajjeva tvaṁ indasahabyataṁ vajā ti.

Tattha mamāyitan-ti piyaṁ manāpaṁ. Indasagottā ti purimabhave indena samānagotta. Kaṅkhatī ti tavāgamanaṁ icchanto kaṅkhati.

Iti tasmiṁ kosiyena saddhiṁ kathente yeva kosiyo cavitvā opapātiko devaputto hutvā āruyha dibbarathe aṭṭhāsi. Atha naṁ, mātali, sakkassa santikaṁ nesi. Sakko taṁ disvāva tuṭṭhamānaso attano dhītaraṁ hirideviṁ tassa aggamahesiṁ katvā adāsi, aparimāṇamassa issariyaṁ ahosi. Tamatthaṁ viditvā: “Anomasattānaṁ kammaṁ nāma evaṁ visujjhatī” ti satthā osānagāthamāha.

287. Evaṁ visujjhanti apāpakammino, atho suciṇṇassa phalaṁ na nassati,
Ye [PTS 5.412] keci maddakkhu sudhāya bhojanaṁ, sabbeva te indasahabyataṁ gatā ti.

Tattha apāpakammino ti apāpakammā sattā evaṁ visujjhanti ye keci maddakkhū ti ye keci sattā tasmiṁ himavantapadese tadā kosiyena hiriyā dīyamānaṁ sudhābhojanaṁ addasaṁsu. Sabbeva te ti te sabbe pi taṁ dānaṁ anumoditvā cittaṁ pasādetvā indasahabyataṁ gatāti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepetaṁ adānābhirataṁ thaddhamacchariyaṁ samānaṁ ahaṁ damesiṁyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā hirī devatā uppalavaṇṇā ahosi, kosiyo dānapati bhikkhu, pañcasikho anuruddho, mātali ānando, sūriyo kassapo, cando moggallāno, nārado sāriputto, sakko aham-eva ahosin”-ti.

Sudhābhojanajātakavaṇṇanā tatiyā

JA 536: Kuṇālajātakavaṇṇanā

Evamakkhāyatī ti idaṁ satthā kuṇāladahe viharanto anabhiratipīḷite pañcasate bhikkhū ārabbha kathesi. Tatrāyaṁ anupubbikathā: sākiyakoliyā kira kapilavatthunagarassa ca koliyanagarassa ca antare rohiṇiṁ nāma nadiṁ ekenevāvaraṇena bandhāpetvā sassāni kārenti. Atha jeṭṭhamūlamāse sassesu milāyantesu ubhayanagaravāsīnam-pi kammakārā sannipatiṁsu. Tattha koliyanagaravāsino vadiṁsu: “idaṁ udakaṁ ubhayato nīhariyamānaṁ neva tumhākaṁ, na amhākaṁ pahossati, amhākaṁ pana sassaṁ ekaudakeneva nipphajjissati, idaṁ udakaṁ amhākaṁ dethā” ti. Kapilavatthuvāsino vadiṁsu: “tumhesu koṭṭhe pūretvā ṭhitesu mayaṁ rattasuvaṇṇanīlamaṇikāḷakahāpaṇe gahetvā na sakkhissāma pacchipasibbakādihatthā tumhākaṁ gharadvāre vicarituṁ, amhākam-pi sassaṁ ekeneva udakena nipphajjissati, idaṁ udakaṁ amhākaṁ dethā” ti. “Na mayaṁ dassāmā” ti? “Mayam-pi na dassāmā” ti. Evaṁ kalahaṁ vaḍḍhetvā eko uṭṭhāya ekassa pahāraṁ adāsi, so pi aññassāti evaṁ aññamaññaṁ paharitvā rājakulānaṁ jātiṁ ghaṭṭetvā kalahaṁ pavattesuṁ.

Koliyakammakārā vadanti: “tumhe kapilavatthuvāsike sākiyadārake gahetvā gajjatha [PTS 5.413], ye soṇasiṅgālādayo viya attano bhaginīhi saddhiṁ vasiṁsu, etesaṁ hatthiassādayo vā phalakāvudhāni vā amhākaṁ kiṁ karissantī” ti? Sākiyakammakārā vadanti: “tumhe dāni kuṭṭhino dārake gahetvā gajjatha, ye anāthā niggatikā tiracchānā viya kolarukkhe vasiṁsu, etesaṁ hatthiassādayo vā phalakāvudhāni vā amhākaṁ kiṁ karissantī” ti? Te gantvā tasmiṁ kamme niyuttaamaccānaṁ kathesuṁ, amaccā rājakulānaṁ kathesuṁ. Tato sākiyā: “Bhaginīhi saddhiṁ saṁvāsikānaṁ thāmañca balañca dassessāmā” ti yuddhasajjā nikkhamiṁsu. Koliyāpi: “Kolarukkhavāsīnaṁ thāmañca balañca dassessāmā” ti yuddhasajjā nikkhamiṁsu. Apare panācariyā: “Sākiyakoliyānaṁ dāsīsu udakatthāya nadiṁ gantvā cumbaṭāni bhūmiyaṁ nikkhipitvā sukhakathāya sannisinnāsu ekissā cumbaṭaṁ ekā sakasaññāya gaṇhi, taṁ nissāya ‘mama cumbaṭaṁ, tava cumbaṭan’-ti kalahe pavatte kamena ubhayanagaravāsino dāsakammakārā ceva sevakagāmabhojakāmaccauparājāno cāti sabbe yuddhasajjā nikkhamiṁsū” ti vadanti. Imamhā pana nayā purimanayo va bahūsu aṭṭhakathāsu āgato, yuttarūpo cāti sveva gahetabbo.

Te pana sāyanhasamaye yuddhasajjā nikkhamissantīti tasmiṁ samaye bhagavā sāvatthiyaṁ viharanto paccūsasamaye lokaṁ volokento ime evaṁ yuddhasajje nikkhante addasa, disvā ca: “Mayi gate esa kalaho vūpasamissati nu kho, no” ti upadhārento: “Ahamettha gantvā kalahavūpasamatthaṁ tīṇi jātakāni kathessāmi, tato kalaho vūpasamissati, atha sāmaggidīpanatthāya dve jātakāni kathetvā attadaṇḍasuttaṁ (Snp. 941 ādayo) desessāmi, desanaṁ sutvā ubhayanagaravāsino aḍḍhateyyāni aḍḍhateyyāni kumārasatāni dassanti, ahaṁ te pabbājessāmi, mahanto samāgamo bhavissatī” ti sanniṭṭhānaṁ katvā pāto va sarīrapaṭijagganaṁ katvā sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto sāyanhasamaye gandhakuṭito nikkhamitvā kassaci anārocetvā sayam-eva pattacīvaramādāya dvinnaṁ senānaṁ antare ākāse pallaṅkaṁ ābhujitvā tesaṁ saṁvegajananatthaṁ divā andhakāraṁ kātuṁ kesaraṁsiyo vissajjento nisīdi. Atha nesaṁ saṁviggamānasānaṁ attānaṁ dassento chabbaṇṇā buddharaṁsiyo vissajjesi. Kapilavatthuvāsino pi bhagavantaṁ disvā: “Amhākaṁ ñātiseṭṭho satthā āgato, diṭṭho nu kho tena amhākaṁ kalahakaraṇabhāvo” ti cintetvā: “Na kho pana sakkā satthari āgate amhehi parassa sarīre satthaṁ pātetuṁ, koliyanagaravāsino amhe hanantu [PTS 5.414] vā bajjhantu vā” ti āvudhāni chaḍḍesuṁ. Koliyanagaravāsino pi tatheva akaṁsu.

Atha bhagavā otaritvā ramaṇīye padese vālukapuline paññattavarabuddhāsane nisīdi anopamāya buddhasiriyā virocamāno. Te pi rājāno bhagavantaṁ vanditvā nisīdiṁsu. Atha ne satthā jānantova: “Kasmā āgatattha, mahārājā” ti pucchi. “Neva, bhante, nadidassanatthāya, na kīḷanatthāya, apica kho pana imasmiṁ ṭhāne saṅgāmaṁ paccupaṭṭhāpetvā āgatamhā” ti. “Kiṁ nissāya vo kalaho, mahārājā” ti? “Udakaṁ nissāya bhante” ti. “Udakaṁ kiṁ agghati mahārājā” ti? “Appagghaṁ, bhante” ti. “Pathavī nāma kiṁ agghati, mahārājā” ti? “Anagghā, bhante” ti. “Khattiyā kiṁ agghanti, mahārājā” ti? “Khattiyā nāma anagghā, bhante” ti. “Appagghaṁ udakaṁ nissāya kasmā anagghe khattiye nāsetha, mahārāja, kalahasmiñhi assādo nāma natthi, kalahavasena hi mahārājā ekāya rukkhadevatāya kāḷasīhena saddhiṁ baddhāghāto sakalam-pi imaṁ kappaṁ anuppattoyevā” ti vatvā phandanajātakaṁ (JA. 475) kathesi. Tato: “Parapattiyena nāma mahārājā na bhavitabbaṁ, parapattiyā hi hutvā ekassa sasassa kathāya tiyojanasahassavitthate himavante catuppadagaṇā mahāsamuddaṁ pakkhandino ahesuṁ, tasmā parapattiyena na bhavitabban”-ti vatvā daddarajātakaṁ (JA. 172, 304, 438) kathesi. Tato: “Kadāci mahārājā dubbalo pi mahabbalassa randhaṁ passati, kadāci mahabbalo pi dubbalassa randhaṁ passati, laṭukikā pi hi sakuṇikā hatthināgaṁ ghātesī” ti vatvā laṭukikajātakaṁ (JA. 357) kathesi. Evaṁ kalahavūpasamanatthāya tīṇi jātakāni kathetvā sāmaggiparidīpanatthāya dve jātakāni kathesi. “Samaggānañhi mahārājā koci otāraṁ nāma passituṁ na sakkotī” ti vatvā rukkhadhammajātakaṁ (JA. 74) kathesi. Tato: “Samaggānaṁ mahārājā koci vivaraṁ passituṁ nāsakkhi, yadā pana aññamaññaṁ vivādamakaṁsu, atha ne eko nesādaputto jīvitakkhayaṁ pāpetvā ādāya gato, vivāde assādo nāma natthī” ti vatvā vaṭṭakajātakaṁ (JA. 35, 118; 394) kathesi. Evaṁ imāni pañca jātakāni kathetvā avasāne attadaṇḍasuttaṁ (Snp. 941) kathesi.

Atha rājāno pasannā: “Sace satthā nāgamissa, mayaṁ aññamaññaṁ vadhitvā lohitanadiṁ pavattayissāma, satthāraṁ nissāya no jīvitaṁ laddhaṁ. Sace pana satthā agāraṁ ajjhāvasissa, dvisahassadīpaparivāraṁ catumahādīparajjaṁ hatthagataṁ abhavissa, atirekasahassaṁ kho panassa puttā abhavissaṁsu, tato khattiyaparivāro va avicarissa, taṁ kho panesa sampattiṁ pahāya nikkhamitvā [PTS 5.415] sambodhiṁ patto, idāni pi khattiyaparivāro va vicaratū” ti ubhayanagaravāsino aḍḍhateyyāni aḍḍhateyyāni kumārasatāni adaṁsu. Bhagavā te pabbājetvā mahāvanaṁ agamāsi. Punadivasato paṭṭhāya tehi parivuto ekadā kapilavatthunagare ekadā koliyanagareti dvīsu nagaresu piṇḍāya carati. Ubhayanagaravāsino mahāsakkāraṁ kariṁsu. Tesaṁ garugāravena na attano ruciyā pabbajitānaṁ anabhirati uppajji. Purāṇadutiyikāyo pi nesaṁ anabhiratijananatthāya taṁ taṁ vatvā sāsanaṁ pesesuṁ. Te atirekataraṁ ukkaṇṭhiṁsu. Bhagavā āvajjento tesaṁ anabhiratabhāvaṁ ñatvā: “Ime bhikkhū mādisena buddhena saddhiṁ ekato vasantā ukkaṇṭhanti, kathaṁ rūpā nu kho tesaṁ dhammakathā sappāyā” ti upadhārento kuṇāladhammadesanaṁ passi. Athassa etadahosi: “ahaṁ ime bhikkhū himavantaṁ netvā kuṇālakathāya nesaṁ mātugāmadosaṁ pakāsetvā anabhiratiṁ haritvā sotāpattimaggaṁ dassāmī” ti.

So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto bhattakiccavelāyam-eva te pañcasate bhikkhū āmantetvā: “Diṭṭhapubbo vo, bhikkhave, ramaṇīyo himavantapadeso” ti pucchi. “Nohetaṁ, bhante” ti. “Gacchissatha pana himavantacārikan”-ti? “Bhante, aniddhimanto mayaṁ kathaṁ gamissāmā” ti. “Sace pana vo koci gahetvā gaccheyya, gaccheyyāthā” ti? “Āma, bhante” ti. Satthā sabbe pi te attano iddhiyā gahetvā ākāse uppatitvā himavantaṁ gantvā gaganatale ṭhito va ramaṇīye himavantapadese kañcanapabbataṁ rajatapabbataṁ maṇipabbataṁ hiṅgulikapabbataṁ añjanapabbataṁ sānupabbataṁ phalikapabbatanti nānāvidhe pabbate, pañca mahānadiyo, kaṇṇamuṇḍakaṁ rathakāraṁ sīhapapātaṁ chaddantaṁ tiyaggaḷaṁ anotattaṁ kuṇāladahanti satta dahe dassesi. Himavanto ca nāma mahā pañcayojanasatubbedho tiyojanasahassavitthato, tassa imaṁ ramaṇīyaṁ ekadesaṁ attano ānubhāvena dassesi. Tattha katanivāsāni sīhabyagghahatthikulādīni catuppadāni pi ekadesato dassesi. Tattha ārāmarāmaṇeyyakādīni pupphūpagaphalūpage rukkhe nānāvidhe sakuṇasaṅghe jalajathalajapupphāni himavantassa puratthimapasse suvaṇṇatalaṁ, pucchimapasse hiṅgulatalaṁ dassesi. Imesaṁ rāmaṇeyyakānaṁ diṭṭhakālato paṭṭhāya tesaṁ bhikkhūnaṁ purāṇadutiyikāsu chandarāgo pahīno.

Atha satthā te bhikkhū gahetvā ākāsato [PTS 5.416] otaritvā himavantapacchimapasse saṭṭhiyojanike manosilātale sattayojanikassa kappaṭṭhikasālarukkhassa heṭṭhā tiyojanikāya manosilātalāya tehi bhikkhūhi parivuto chabbaṇṇarasmiyo vissajjento aṇṇavakucchiṁ khobhetvā jalamāno sūriyo viya nisīditvā madhurassaraṁ nicchārento te bhikkhū āmantesi: “bhikkhave, imasmiṁ himavante tumhehi adiṭṭhapubbaṁ pucchathā” ti. Tasmiṁ khaṇe dve citrakokilā ubhosu koṭīsu daṇḍakaṁ mukhena ḍaṁsitvā majjhe attano sāmikaṁ nisīdāpetvā aṭṭha citrakokilā purato, aṭṭha pacchato, aṭṭha vāmato, aṭṭha dakkhiṇato, aṭṭha heṭṭhā, aṭṭha upari chāyaṁ katvā evaṁ citrakokilaṁ parivāretvā ākāsenāgacchanti. Atha te bhikkhū taṁ sakuṇasaṅghaṁ disvā satthāraṁ pucchiṁsu: “ke nāmete, bhante sakuṇā” ti? “Bhikkhave, esa mama porāṇako vaṁso, mayā ṭhapitā paveṇī, maṁ tāva pubbe evaṁ paricariṁsu, tadā panesa sakuṇagaṇo mahā ahosi, aḍḍhuḍḍhāni dijakaññāsahassāni maṁ paricariṁsu. Anupubbena parihāyitvā idāni ettako jāto” ti. “Kathaṁ evarūpe pana, bhante, vanasaṇḍe etā dijakaññāyo tumhe paricariṁsū” ti? Atha nesaṁ satthā: “Tena hi, bhikkhave, suṇāthā” ti satiṁ upaṭṭhāpetvā atītaṁ āharitvā dassento āha:

“Evamakkhāyati evamanusūyati, sabbosadhadharaṇidhare nekapupphamālyavitate gajagavajamahiṁsarurucamarapasadakhaggagokaṇṇasīhabyagghadīpiacchakokataracchauddārakadali- migabiḷārasasakaṇṇikānucarite ākiṇṇanelamaṇḍalamahāvarāhanāgakulakareṇusaṅghādhivuṭṭhe issamigasākhamigasarabhamigaeṇīmigavātamigapasadamigapurisālukimpurisayakkharakkha- sanisevite amajjavamañjarīdharapahaṭṭhapupphaphusitaggānekapādapagaṇavitake kuraracakoravāraṇamayūraparabhatajīvañjīvakacelāvakabhiṅkārakaravīkamattavihaṅgagaṇasatatasampaghuṭṭhe añjanamanosilāharitālahiṅgulakahemarajatakanakānekadhātu- satavinaddhapaṭimaṇḍitapadese evarūpe khalu, bho, ramme vanasaṇḍe kuṇālo nāma sakuṇo paṭivasati ativiya [PTS 5.417] citto ativiya cittapattacchadano”.

“Tasseva khalu, bho, kuṇālassa sakuṇassa aḍḍhuḍḍhāni itthisahassāni paricārikā dijakaññāyo, atha khalu, bho, dve dijakaññāyo kaṭṭhaṁ mukhena ḍaṁsitvā taṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ majjhe nisīdāpetvā uḍḍentimā naṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ addhānapariyāyapathe kilamatho ubbāhetthā” ti.

“Pañcasatā dijakaññāyo heṭṭhato heṭṭhato uḍḍenti ‘sacāyaṁ kuṇālo sakuṇo āsanā paripatissati, mayaṁ taṁ pakkhehi paṭiggahessāmā’ ti.

“Pañcasatā dijakaññāyo uparūpari uḍḍenti ‘mā naṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ ātapo paritāpesī’ ti.

“Pañcasatā dijakaññāyo ubhatopassena uḍḍenti ‘mā naṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ sītaṁ vā uṇhaṁ vā tiṇaṁ vā rajo vā vāto vā ussāvo vā upapphusī’ ti.

“Pañcasatā dijakaññāyo purato purato uḍḍenti ‘mā naṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ gopālakā vā pasupālakā vā tiṇahārakā vā kaṭṭhahārakā vā vanakammikā vā kaṭṭhena vā kaṭhalena vā pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā sakkharāhi vā pahāraṁ adaṁsu, māyaṁ kuṇālo sakuṇo gacchehi vā latāhi vā rukkhehi vā sākhāhi vā thambhehi vā pāsāṇehi vā balavantehi vā pakkhīhi saṅgamesī’ ti.

“Pañcasatā dijakaññāyo pacchato pacchato uḍḍenti saṇhāhi sakhilāhi mañjūhi madhurāhi vācāhi samudācarantiyo ‘māyaṁ kuṇālo sakuṇo āsane pariyukkaṇṭhī’ ti.

“Pañcasatā dijakaññāyo disodisaṁ uḍḍenti anekarukkhavividhavikatiphalamāharantiyo ‘māyaṁ kuṇālo sakuṇo khudāya parikilamitthā’ ti.

“Atha khalu, bho, tā dijakaññāyo taṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ ārāmeneva ārāmaṁ, uyyāneneva uyyānaṁ, nadītittheneva nadītitthaṁ, pabbatasikhareneva pabbatasikharaṁ, ambavaneneva ambavanaṁ, jambuvaneneva jambuvanaṁ, labujavaneneva labujavanaṁ, nāḷikerasañcāriyeneva nāḷikerasañcāriyaṁ khippam-eva abhisambhonti ratitthāya.

“Atha khalu, bho, kuṇālo sakuṇo tāhi dijakaññāhi divasaṁ paribyūḷho evaṁ apasādeti [PTS 5.418] ‘nassatha tumhe vasaliyo, vinassatha tumhe vasiliyo coriyo dhuttiyo asatiyo lahucittāyo katassa appaṭikārikāyo anilo viya yenakāmaṁgamāyo”’ ti.

Tatrāyaṁ atthavaṇṇanā: bhikkhave, so vanasaṇḍo evaṁ akkhāyati evañca anusūyati. Kinti? Sabbosadhadharaṇidhareti vitthāro. Tattha sabbosadhadharaṇidhare ti mūlatacapattapupphādisabbosadhadharāya dharaṇiyā samannāgateti attho, sabbosadhayutto vā dharaṇidharo. So hi padeso sabbosadhadharaṇidharoti evamakkhāyati evañca anusūyati, tasmiṁ vanasaṇḍeti vuttaṁ hoti. Sesapadayojanāya pi eseva nayo. Nekapupphamālyavitate ti anekehi phalatthāya uppannapupphehi ceva piḷandhanamālyehi ca vitate. Rurū ti suvaṇṇavaṇṇā migā. Uddārā ti uddā. Biḷārā ti mahābiḷārā. Nelamaṇḍalaṁ vuccati taruṇabhiṅkacchāpamaṇḍalaṁ. mahāvarāhā ti mahāhatthino, ākiṇṇanelamaṇḍalamahāvarāhena gocariyādibhedena dasavidhena nāgakulena ceva kareṇusaṅghena ca adhivuṭṭheti attho. Issamigā ti kāḷasīhā. Vātamigā ti mahāvātamigā. Pasadamigā ti citramigā. Purisālū ti vaḷavāmukhayakkhiniyo. Kimpurisā ti devakinnaracandakinnaradumakinnaradaṇḍamāṇavakakonti- sakuṇakaṇṇapāvuraṇādibhedā kinnarā. Amajjavamañjarīdharapahaṭṭhapupphaphusitaggānekapādapagaṇavitate ti makuladharehi ceva mañjarīdharehi ca supupphitehi ca aggamattapupphitehi ca anekehi pādapagaṇehi vitate. Vāraṇā nāma hatthiliṅgasakuṇā. Celāvakāti pi ete sakuṇā yeva. Hemañca kanakañcā ti dve suvaṇṇajātiyo. Etehi añjanādīhi anekadhātusatehi anekehi vaṇṇadhāturāsīhi vinaddhapaṭimaṇḍitapadese. Bho ti dhammālapanamattametaṁ. Citto ti mukhatuṇḍake pi heṭṭhāudarabhāge pi citrova.

Aḍḍhuḍḍhānī ti aḍḍhacatutthāni, tīṇi sahassāni pañceva satānī ti attho. Addhānapariyāyapathe ti addhānasaṅkhāte gamanamagge. Ubbāhetthā ti bādhayittha. Upapphusī ti upagantvā phusi. Pahāraṁ adaṁsū ti ettha: “Mā nan”-ti padassa sāmivasena attho veditabbo. Saṅgamesī ti samāgacchi. Saṇhāhī ti maṭṭhāhi. Sakhilāhī ti piyāhi. Mañjūhī ti sakhilāhi. Madhurāhī ti madhurassarāhi. Samudācarantiyo ti gandhabbakaraṇavasena paricarantiyo. Anekarukkhavividhavikatiphalan-ti anekehi rukkhehi vividhavikatiphalaṁ. Ārāmeneva ārāman-ti pupphārāmādīsu aññatarena ārāmeneva aññataraṁ ārāmaṁ nentī ti attho. Uyyānādīsu pi eseva nayo. Nāḷikerasañcāriyenevā ti nāḷikeravaneneva aññaṁ nāḷikeravanaṁ. Atisambhontī ti evaṁ netvā tattha naṁ khippaññeva [PTS 5.419] ratitthāya pāpuṇanti.

Divasaṁ paribyūḷho ti sakaladivasaṁ paribyūḷho. Apasādetī ti tā kira taṁ evaṁ divasaṁ paricaritvā nivāsarukkhe otāretvā parivāretvā rukkhasākhāsu nisīditvā: “Appeva nāma madhuravacanaṁ labheyyāmā” ti patthayantiyo iminā uyyojitakāle attano vasanaṭṭhānaṁ gamissāmāti vasanti. Kuṇālarājā pana tā uyyojento: “Nassathā” ti ādivacanehi apasādeti. Tattha nassathā ti gacchatha. Vinassathā ti sabbatobhāgena nassatha. Gehe dhanadhaññādīnaṁ nāsanena coriyo, bahumāyatāya dhuttiyo, naṭṭhassatitāya asatiyo, anavaṭṭhitacittatāya lahucittāyo, katavināsanena mittadubbhitāya katassa appaṭikārikāyo ti.

Evañca pana vatvā: “Iti kho, bhikkhave, ahaṁ tiracchānagato pi itthīnaṁ akataññutaṁ bahumāyataṁ anācārataṁ dussīlatañca jānāmi, tadāpāhaṁ tāsaṁ vase avattitvā tā eva attano vase vattemī” ti imāya kathāya tesaṁ bhikkhūnaṁ anabhiratiṁ haritvā satthā tuṇhī ahosi. Tasmiṁ khaṇe dve kāḷakokilā sāmikaṁ daṇḍakena ukkhipitvā heṭṭhābhāgādīsu catasso catasso hutvā taṁ padesaṁ āgamiṁsu. Te bhikkhū tā pi disvā satthāraṁ pucchiṁsu. Satthā: “Pubbe, bhikkhave, mama sahāyo puṇṇamukho nāma phussakokilo ahosi, tassāyaṁ vaṁso” ti vatvā purimanayeneva tehi bhikkhūhi pucchito āha:

“Tasseva khalu, bho, himavato pabbatarājassa puratthimadisābhāge susukhumasunipuṇagirippabhavaharitupayantiyo” ti.

Tattha suṭṭhu sukhumasaṇhasalilatāya susukhumasunipuṇā, giri etāsaṁ pabhavoti girippabhavā, himavantato sandamānaharitatiṇamissaoghatāya haritā, kuṇāladahaṁ upagamanena upayantiyoti susukhumasunipuṇagirippabhavaharitupayantiyo, evarūpā nadiyo yasmiṁ sandantī ti attho.

Idāni yaṁ kuṇāladahaṁ tā upayanti, tattha pupphāni vaṇṇento āha:

“Uppalapadumakumudanalinasatapattasogandhikamandālakasampativiruḷha- suciganṭhamanuññamāvakappadese” ti.

Tattha uppalan-ti nīluppalaṁ. Nalinan-ti setapadumaṁ. Satapattan-ti paripuṇṇasatapattapadumaṁ. Sampatī ti etehi sampativiruḷhehi abhinavajātehi sucigandhena ceva manuññena ca hadayabandhanasamatthatāya māvakena ca padesena samannāgateti attho.

Idāni tasmiṁ dahe rukkhādayo vaṇṇento āha:

“Kuravakamucalindaketakavedisavañjulapunnāgabakulatilakapiyakahasanasālasaḷala- campakaasokanāgarukkhatirīṭibhujapattaloddacandanoghavane [PTS 5.420] kāḷāgarupadmakapiyaṅgudevadārukacocagahane kakudhakuṭajaaṅkolakaccikārakaṇikārakaṇṇikāra- kanaverakoraṇḍakakoviḷārakiṁsukayodhikavanamallikamanaṅgaṇamanavajjabhaṇḍisurucira- bhaginimālāmalyadhare jātisumanamadhugandhikadhanutakkāritālīsatagaramusīrakoṭṭhakacchavitate atimuttakasaṁkusumitalatāvitatapaṭimaṇḍitappadese haṁsapilavakādambakāraṇḍavābhinadite vijjādharasiddhasamaṇatāpasagaṇādhivuṭṭhe varadevayakkharakkhasadānavagandhabbakinnaramahoragānuciṇṇappadese: evarūpe khalu, bho, ramme vanasaṇḍe puṇṇamukho nāma phussakokilo pativasati ativiya madhuragiro vilāsitanayano mattakkho.

“Tasseva khalu, bho, puṇṇamukhassa phussakokilassa aḍḍhuḍḍhāni itthisatāni paricārikā dijakaññāyo. Atha khalu, bho, dve dijakaññāyo kaṭṭhaṁ mukhena ḍaṁsitvā taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ majjhe nisīdāpetvā uḍḍenti ‘mā naṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ addhānapariyāyapathe kilamatho ubbāhetthā’ ti.

“Paññāsa dijakaññāyo heṭṭhato heṭṭhato uḍḍenti ‘sacāyaṁ puṇṇamukho phussakokilo sakuṇo āsanā paripatissati, mayaṁ taṁ pakkhehi paṭiggahessāmā’ ti.

“Paññāsa dijakaññāyo uparūpari uḍḍenti ‘mā naṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ ātapo paritāpesī’ ti.

“Paññāsa paññāsa dijakaññāyo ubhatopassena uḍḍenti ‘mānaṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ sītaṁ vā uṇhaṁ vā tiṇaṁ vā rajo vā vāto vā ussāvo vā upapphusī’ ti.

“Paññāsa dijakaññāyo purato purato uḍḍenti ‘mā naṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ gopālakā vā pasupālakā vā tiṇahārakā vā kaṭṭhahārakā vā vanakammikā vā kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā sakkharāhi vā pahāramadaṁsu, māyaṁ puṇṇamukho phussakokilo gacchehi vā latāhi vā rukkhehi vā sākhāhi vā thambhehi vā pāsāṇehi vā balavantehi vā pakkhīhi saṅgamesī’ ti.

“Paññāsa dijakaññāyo pacchato pacchato uḍḍenti saṇhāhi sakhilāhi [PTS 5.421] mañjūhi madhurāhi vācāhi samudācarantiyo ‘māyaṁ puṇṇamukho phussakokilo āsane pariyukkaṇṭhī’ ti.

“Paññāsa dijakaññāyo disodisaṁ uḍḍenti anekarukkhavividhavikatiphalamāharantiyo ‘māyaṁ puṇṇamukho phussakokilo khudāya parikilamitthā’ ti.

“Atha khalu, bho, tā dijakaññāyo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ ārāmeneva ārāmaṁ, uyyāneneva uyyānaṁ, nadītittheneva nadītitthaṁ, pabbatasikhareneva pabbatasikharaṁ, ambavaneneva ambavanaṁ, jambuvaneneva jambuvanaṁ, labujavaneneva labujavanaṁ, nāḷikerasañcāriyeneva nāḷikerasañcāriyaṁ khippam-eva abhisambhonti ratitthāya.

“Atha khalu, bho, puṇṇamukho phussakokilo tāhi dijakaññāhi divasaṁ paribyūḷho evaṁ pasaṁsati ‘sādhu sādhu, bhaginiyo, etaṁ kho bhaginiyo tumhākaṁ patirūpaṁ kuladhītānaṁ, yaṁ tumhe bhattāraṁ paricareyyāthā’ ti.

“Atha khalu, bho, puṇṇamukho phussakokilo yena kuṇālo sakuṇo tenupasaṅkami. Addasaṁsu kho kuṇālassa sakuṇassa paricārikā dijakaññāyo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ dūrato va āgacchantaṁ, disvāna yena puṇṇamukho phussakokilo tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ etadavocuṁ: ‘ayaṁ, samma puṇṇamukha, kuṇālo sakuṇo ativiya pharuso ativiya pharusavāco, appeva nāma tavam-pi āgamma piyavācaṁ labheyyāmā’ ti. ‘Appeva nāma bhaginiyo’ ti vatvā yena kuṇālo sakuṇo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā kuṇālena sakuṇena saddhiṁ paṭisammoditvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho puṇṇamukho phussakokilo taṁ kuṇālaṁ sakuṇaṁ etad-avoca: ‘kissa tvaṁ, samma kuṇāla, itthīnaṁ sujātānaṁ kuladhītānaṁ sammāpaṭipannānaṁ micchāpaṭipannosi, amanāpabhāṇīnam-pi kira, samma kuṇāla, itthīnaṁ manāpabhāṇinā bhavitabbaṁ, kimaṅgaṁ pana manāpabhāṇīna’nti.

“Evaṁ vutte kuṇālo sakuṇo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ evaṁ apasādesi: ‘nassa tvaṁ, samma jamma vasala, vinassa tvaṁ, samma jamma vasala, ko nu tayā viyatto jāyājinenā’ ti. Evaṁ apasādito ca pana puṇṇamukho phussakokilo tato yeva [PTS 5.422] paṭinivatti.

“Atha khalu, bho, puṇṇamukhassa phussakokilassa aparena samayena nacirasseva kharo ābādho uppajji, lohitapakkhandikā bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Atha khalu, bho, puṇṇamukhassa phussakokilassa paricārikānaṁ dijakaññānaṁ etadahosi: ‘ābādhiko kho ayaṁ puṇṇamukho phussakokilo, appeva nāma imamhā ābādhā vuṭṭhaheyyā’ ti ekaṁ adutiyaṁ ohāya yena kuṇālo sakuṇo tenupasaṅkamiṁsu. Addasā kho kuṇālo sakuṇo tā dijakaññāyo dūrato va āgacchantiyo, disvāna tā dijakaññāyo etad-avoca: ‘kahaṁ pana tumhaṁ vasaliyo bhattā’ ti. ‘Ābādhiko kho, samma kuṇāla, puṇṇamukho phussakokilo appeva nāma tamhā ābādhā vuṭṭhaheyyā’ ti. Evaṁ vutte kuṇālo sakuṇo tā dijakaññāyo evaṁ apasādesi: ‘nassatha tumhe vasaliyo, vinassatha tumhe vasaliyo coriyo dhuttiyo asatiyo lahucittāyo katassa appaṭikārikāyo anilo viya yenakāmaṁgamāyo’ ti vatvā yena puṇṇamukho phussakokilo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ etad-avoca: ‘haṁ, samma, puṇṇamukhā’ ti. ‘Haṁ, samma, kuṇālā’ ti.

“Atha khalu, bho, kuṇālo sakuṇo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ pakkhehi ca mukhatuṇḍakena ca pariggahetvā vuṭṭhāpetvā nānābhesajjāni pāyāpesi. Atha khalu, bho, puṇṇamukhassa phussakokilassa so ābādho paṭippassambhī” ti.

Tattha piyakā ti setapupphā. Hasanā ti ha-kāro sandhikaro, asanā yeva. Tirīṭī ti ekā rukkhajāti. Candanā ti rattasurabhicandanā. Oghavane ti etesaṁ oghena ghaṭāya samannāgatavane. Devadārukacocagahane ti devadārurukkhehi ceva kadalīhi ca gahane. Kaccikārā ti ekā rukkhajāti. Kaṇikārā ti mahāpupphā. Kaṇṇikārā ti khuddakapupphā. Kiṁsukā ti vātaghātakā. Yodhikā ti yūthikā. Vanamallikamanaṅgaṇamanavajjabhaṇḍisurucirabhaginimālāmalyadhare ti mallikānañca anaṅgaṇānaṁ anavajjānañca bhaṇḍīnaṁ surucirānañca bhaginīnaṁ pupphehi mālyadhārayamāne. Dhanutakkārī ti dhanupāṭali. Tālīsā ti tālīsapattarukkhā. Kacchavitate ti etehi jātisumanādīhi vitate nadikacchapabbatakacche. Saṁkusumitalatā ti tesu tesu ṭhānesu suṭṭhu kusumitaatimuttakehi ceva nānāvidhalatāhi ca vitatapaṭimaṇḍitapadese. Gaṇādhivuṭṭhe ti etesaṁ vijjādharādīnaṁ gaṇehi adhivuṭṭhe. Puṇṇamukho ti mukhaparipuṇṇatāya puṇṇamukho. Parehi [PTS 5.423] phuṭṭhatāya phussakokilo. Vilāsitanayano ti vilāsitanetto. Mattakkho ti yathā mattānaṁ akkhīni rattāni honti, evaṁ rattakkho, pamāṇayuttanetto vā.

Bhaginiyo ti ariyavohārena ālapanaṁ. Paricareyyāthā ti sakaladivasaṁ gahetvā vicareyyātha. Iti so piyakathaṁ kathetvā uyyojeti. Kadāci pana kuṇālo saparivāro puṇṇamukhaṁ dassanāya gacchati, kadāci puṇṇamukho kuṇālassa santikaṁ āgacchati. Tenāha: “Atha khalu, bho” ti. Sammā ti vayassa. Āgammā ti paṭicca upanissāya. Labheyyāmā ti kuṇālassa santikā piyavacanaṁ labheyyāma. Appeva nāmā ti api nāma labheyyātha, vakkhāmi nanti. Sujātānan-ti samajātikānaṁ.

Nassā ti palāya. Jammā ti lāmaka. Viyatto ti ko nu tayā sadiso añño byatto nāma atthi. Jāyājinenā ti jāyājitena, ayam-eva vā pāṭho. Evaṁ itthiparājitena tayā sadiso ko nāma byatto atthīti taṁ puna evarūpassa vacanassa abhaṇanatthāya apasādeti. Tatoyevā ti: “Kuddho me kuṇālo” ti cintetvā tato yeva paṭinivatti, so nivattitvā saparivāro attano nivāsaṭṭhānam-eva agamāsi.

Appeva nāmā ti saṁsayaparivitakko, imamhā ābādhā vuṭṭhaheyya vā no vāti evaṁ cintetvā taṁ ohāya pakkamiṁsu. Tumhan-ti tumhākaṁ. Appeva nāmā ti tamhā ābādhā vuṭṭhaheyya vā no vā, amhākaṁ āgatakāle mato bhavissati. Mayañhi idāneva so marissatīti ñatvā tumhākaṁ pādaparicārikā bhavituṁ āgatā. Tenupasaṅkamī ti imā itthiyo sāmikassa matakāle āgatā paṭikkūlā bhavissāmāti taṁ pahāya āgatā, ahaṁ gantvā mama sahāyakaṁ pupphaphalādīni nānābhesajjāni saṁharitvā arogaṁ karissāmīti cintetvā nāgabalo mahāsatto ākāse uppatitvā yena so tenupasaṅkami. Han-ti nipāto, “jīvasi, sammā” ti pucchanto evamāha. Itaro pissa: “Jīvāmī” ti vadanto: “Haṁ sammā” ti āha. Pāyāpesī ti pāyesi. Paṭippassambhī ti vūpasamīti.

Tā pi dijakaññāyo asmiṁ aroge jāte āgatā. Kuṇālo pi puṇṇamukhaṁ katipāhaṁ phalāphalāni khādāpetvā tassa balappattakāle, “samma, idāni tvaṁ arogo, attano paricārikāhi saddhiṁ vasa, aham-pi attano vasanaṭṭhānaṁ gamissāmī” ti āha. Atha naṁ so: “Imā, samma, maṁ bāḷhagilānaṁ pahāya palāyanti, na me etāhi dhuttīhi attho” ti āha. Taṁ sutvā mahāsatto: “Tena hi te, samma, itthīnaṁ pāpabhāvaṁ ācikkhissāmī” ti puṇṇamukhaṁ gahetvā himavantapasse manosilātalaṁ netvā sattayojanikasālarukkhamūle manosilāsane nisīdi. Ekasmiṁ passe puṇṇamukho saparivāro nisīdi. Sakalahimavante devaghosanā cari: “ajja kuṇālo sakuṇarājā himavante manosilāsane nisīditvā buddhalīlāya dhammaṁ desessati, taṁ suṇāthā” ti. Paramparaghosena [PTS 5.424] cha kāmāvacaradevā sutvā yebhuyyena tattha sannipatiṁsu. Bahunāgasupaṇṇakinnaravijjādharādīnam-pi devatā tamatthaṁ ugghosesuṁ. Tadā ānando nāma gijjharājā dasasahassagijjhaparivāro gijjhapabbate paṭivasati. So pi taṁ kolāhalaṁ sutvā: “Dhammaṁ suṇissāmī” ti saparivāro āgantvā ekamantaṁ nisīdi. Nārado pi pañcābhiñño tāpaso dasasahassatāpasaparivuto himavantapadese viharanto taṁ devaghosanaṁ sutvā: “Sahāyo kira me kuṇālo itthīnaṁ aguṇaṁ kathessati, mahāsamāgamo bhavissati, mayā pi taṁ desanaṁ sotuṁ vaṭṭatī” ti tāpasadasasahassena saddhiṁ iddhiyā tattha gantvā ekamantaṁ nisīdi. Buddhānaṁ desanāsannipātasadiso mahāsamāgamo ahosi. Atha mahāsatto jātissarañāṇena itthidosapaṭisaṁyuttaṁ atītabhave diṭṭhakāraṇaṁ puṇṇamukhaṁ kāyasakkhiṁ katvā kathesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

“Atha khalu, bho, kuṇālo sakuṇo taṁ puṇṇamukhaṁ phussakokilaṁ gilānavuṭṭhitaṁ aciravuṭṭhitaṁ gelaññā etad-avoca:

“‘Diṭṭhā mayā, samma puṇṇamukha, kaṇhā dvepitikā pañcapatikāya chaṭṭhe purise cittaṁ paṭibandhantiyā, yadidaṁ kabandhe pīṭhasappimhī” ti. Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ:

290. Athajjuno nakulo bhīmaseno, yudhiṭṭhilo sahadevo ca rājā,
Ete patī pañca maticca nārī, akāsi khujjavāmanakena pāpa’nti.

“Diṭṭhā mayā, samma puṇṇamukha, saccatapāpī nāma samaṇī susānamajjhe vasantī catutthabhattaṁ pariṇāmayamānā surādhuttakena pāpamakāsi.

“Diṭṭhā mayā, samma puṇṇamukha, kākavatī nāma devī samuddamajjhe vasantī bhariyā venateyyassa naṭakuverena pāpamakāsi.

“Diṭṭhā mayā, samma puṇṇamukha, kuruṅgadevī nāma lomasuddarī eḷikakumāraṁ [PTS 5.425] kāmayamānā chaḷaṅgakumāradhanantevāsinā pāpamakāsi.

Evañhetaṁ mayā ñātaṁ, brahmadattassa mātaraṁ,
Ohāya kosalarājaṁ, pañcālacaṇḍena pāpamakāsi.

291. Etā ca aññā ca akaṁsu pāpaṁ, tasmāhamitthīnaṁ na vissase nappasaṁse,
Mahī yathā jagati samānarattā, vasundharā itarītarāpatiṭṭhā,
Sabbasahā aphandanā akuppā, tathitthiyo tāyo na vissase naro.

292. Sīho yathā lohitamaṁsabhojano, vāḷamigo pañcāvudho suruddho,
Pasayhakhādī parahiṁsane rato, tathitthiyo tāyo na vissase naro.

“Na khalu, samma puṇṇamukha, vesiyo nāriyo gamaniyo, na hetā bandhakiyo nāma, vadhikāyo nāma etāyo, yadidaṁ vesiyo nāriyo gamaniyo” ti.

“Coro viya veṇikatā madirāva diddhā vāṇijo viya vācāsanthutiyo issasiṅgamiva viparivattāyo uragamiva dujivhāyo. Sobbhamiva paṭicchannā pātālamiva duppūrā rakkhasī viya duttosā yamovekantahāriyo. Sikhīriva sabbabhakkhā nadīriva sabbavāhī anilo viya yenakāmaṁcarā neru viya avisesakarā visarukkho viya niccaphalitāyoti. Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ:

293. ‘Yathā coro yathā diddho, vāṇijo va vikatthanī,
Issasiṅgamiva parivattā, dujivhā urago viya.

294. ‘Sobbhamiva paṭicchannā, pātālamiva duppurā,
Rakkhasī viya duttosā, yamovekantahāriyo.

295. Yathā sikhī nadī vāto, nerunāva samāgatā,
Visarukkho viya niccaphalā, nāsayanti ghare bhogaṁ,
Ratanantakaritthiyo ti.

Tattha gilānavuṭṭhitan-ti paṭhamaṁ gilānaṁ pacchā vuṭṭhitaṁ. Diṭṭhā mayā ti atīte kira brahmadatto kāsirājā sampannabalavāhanatāya kosalarajjaṁ gahetvā kosalarājānaṁ māretvā tassa aggamahesiṁ sagabbhaṁ gahetvā bārāṇasiṁ [PTS 5.426] gantvā taṁ attano aggamahesiṁ akāsi. Sā aparabhāge dhītaraṁ vijāyi. Rañño pana pakatiyā dhītā vā putto vā natthi, so tussitvā, “bhadde, varaṁ gaṇhāhī” ti āha. Sā gahitakaṁ katvā ṭhapesi. Tassā pana kumārikāya: “Kaṇhā” ti nāmaṁ kariṁsu. Athassā vayappattāya mātā taṁ āha: “amma, pitarā tava varo dinno, tamahaṁ gahetvā ṭhapesiṁ, tava ruccanakaṁ varaṁ gaṇhā” ti. Sā: “Amma, mayhaṁ aññaṁ avijjamānaṁ natthi, patiggahaṇatthāya me sayaṁ varaṁ kārehī” ti kilesabahulatāya hirottappaṁ bhinditvā mātaraṁ āha. Sā rañño ārocesi. Rājā: “Yathārucitaṁ patiṁ gaṇhatū” ti vatvā sayaṁ varaṁ ghosāpesi. Rājaṅgaṇe sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā bahū purisā sannipatiṁsu. Kaṇhā pupphasamuggaṁ ādāya uttarasīhapañjare ṭhitā olokentī ekam-pi na rocesi.

Tadā paṇḍurājagottato ajjuno nakulo bhīmaseno yudhiṭṭhilo sahadevoti ime pañca paṇḍurājaputtā takkasilāyaṁ disāpāmokkhassa ācariyassa santike sippaṁ uggahetvā: “Desacārittaṁ jānissāmā” ti vicarantā bārāṇasiṁ patvā antonagare kolāhalaṁ sutvā pucchitvā tamatthaṁ ñatvā: “Mayam-pi gamissāmā” ti kañcanarūpasamānarūpā tattha gantvā paṭipāṭiyā aṭṭhaṁsu. Kaṇhā te disvā pañcasu pi tesu paṭibaddhacittā hutvā pañcannam-pi sīsesu mālācumbaṭakāni khipitvā, “amma, ime pañca jane varemī” ti āha. Sā pi rañño ārocesi. Rājā varassa dinnattā: “Na labhissatī” ti avatvā anattamanova: “Kiṁjātikā kassa puttā” ti pucchitvā paṇḍurājaputtabhāvaṁ ñatvā tesaṁ sakkāraṁ katvā taṁ pādaparicārikaṁ adāsi.

Sā sattabhūmikapāsāde te kilesavasena saṅgaṇhi. Eko panassā paricārako khujjo pīṭhasappī atthi. Sā pañca rājaputte kilesavasena saṅgaṇhitvā tesaṁ bahi nikkhantakāle okāsaṁ labhitvā kilesena anuḍayhamānā khujjena saddhiṁ pāpaṁ karoti, tena ca saddhiṁ kathentī: “mayhaṁ tayā sadiso piyo natthi, rājaputte mārāpetvā tesaṁ galalohitena tava pāde makkhāpessāmī” ti vadati. Itaresu pi jeṭṭhabhātikena missībhūtakāle: “imehi catūhi tvam-eva mayhaṁ piyataro, mayā jīvitam-pi tavatthāya pariccattaṁ, mama pitu accayena tuyhaññeva rajjaṁ dāpessāmī” ti vadati. Itarehi saddhiṁ missībhūtakāle pi eseva nayo. Te: “Ayaṁ amhe piyāyati, issariyañca no etaṁ nissāya jātan”-ti tassā ativiya tussanti.

Sā ekadivasaṁ ābādhikā ahosi. Atha naṁ te parivāretvā eko sīsaṁ sambāhanto nisīdi, sesā ekekaṁ hatthañca pādañca. Khujjo pana pādamūle nisīdi. Sā sīsaṁ sambāhamānassa jeṭṭhabhātikassa ajjunakumārassa: “mayhaṁ tayā piyataro natthi, jīvamānā tuyhaṁ jīvissāmi, pitu accayena tuyhaṁ rajjaṁ dāpessāmī” ti sīsena saññaṁ dadamānā taṁ saṅgaṇhi, itaresam-pi hatthapādehi tatheva saññaṁ adāsi. Khujjassa pana: “tvaññeva mama piyo, tavatthāya ahaṁ jīvissāmī” ti jivhāya saññaṁ adāsi. Te sabbe pi pubbe kathitabhāvena tāya saññāya tamatthaṁ jāniṁsu. Tesu sesā attano dinnasaññā yeva jāniṁsu. Ajjunakumāro pana tassā hatthapādajivhāvikāre [PTS 5.427] disvā: “yathā mayhaṁ, evaṁ sesānam-pi imāya saññā dinnā bhavissati, khujjena cā pi saddhiṁ etissāya santhavena bhavitabban”-ti cintetvā bhātaro gahetvā bahi nikkhamitvā pucchi: “diṭṭhā vo pañcapatikā mama sīsavikāraṁ dassentī” ti? “Āma, diṭṭhā” ti. “Kiṁkāraṇaṁ jānāthā” ti? “Na jānāmā” ti. “Idaṁ nāmettha kāraṇaṁ, tumhākaṁ pana hatthapādehi dinnasaññāya kāraṇaṁ jānāthā” ti? “Āma, jānāmā” ti. “Amhākam-pi teneva kāraṇena adāsi, khujjassa jivhāvikārena saññādānassa kāraṇaṁ jānāthā” ti? “Na jānāmā” ti. Atha nesaṁ ācikkhitvā: “Iminā pi saddhiṁ etāya pāpakammaṁ katan”-ti vatvā tesu asaddahantesu khujjaṁ pakkositvā pucchi. So sabbaṁ pavattiṁ kathesi.

Te tassa vacanaṁ sutvā tassā vigatacchandarāgā hutvā: “aho mātugāmo nāma pāpo dussīlo, mādise nāma jātisampanne sobhaggappatte pahāya evarūpena jegucchapaṭikūlena khujjena saddhiṁ pāpakammaṁ karoti, ko nāma paṇḍitajātiko evaṁ nillajjāhi pāpadhammāhi itthīhi saddhiṁ ramissatī” ti anekapariyāyena mātugāmaṁ garahitvā: “Alaṁ no gharāvāsenā” ti pañca janā himavantaṁ pavisitvā pabbajitvā kasiṇaparikammaṁ katvā āyupariyosāne yathākammaṁ gatā. Kuṇālo pana sakuṇarājā tadā ajjunakumāro ahosi. Tasmā attanā diṭṭhakāraṇaṁ dassento: “Diṭṭhā mayā” ti ādimāha.

Tattha dvepitikā ti kosalarañño ca kāsirañño ca vasenetaṁ vuttaṁ. Pañcapatikāyā ti pañcapatikā, ya-kāro nipātamatto. Paṭibandhantiyā ti paṭibandhamānā. Kabandhe ti tassa kira gīvā onamitvā uraṁ allīnā, tasmā chinnasīso viya khāyati. Pañca maticcā ti ete pañca atikkamitvā. Khujjavāmanakenā ti khujjena vāmanakena.

Idaṁ vatvā aparāni pi diṭṭhapubbāni dassento puna: “Diṭṭhā” ti ādimāha. Tattha dutiyavatthusmiṁ tāva ayaṁ vibhāvanā: atīte kira bārāṇasiṁ nissāya saccatapāpī nāma setasamaṇī susāne paṇṇasālaṁ kāretvā tattha vasamānā cattāri bhattāni atikkamitvā bhuñjati, sakalanagare cando viya sūriyo viya ca pākaṭā ahosi. Bārāṇasivāsino khipitvā pi khalitvāpi: “Namo saccatapāpiyā” ti vadanti. Athekasmiṁ chaṇakāle paṭhamadivase tāva suvaṇṇakārā gaṇabandhena ekasmiṁ padese maṇḍapaṁ katvā macchamaṁsasurāgandhamālādīni āharitvā surāpānaṁ ārabhiṁsu. Atheko suvaṇṇakāro surāpiṭṭhakaṁ chaḍḍento: “namo saccatapāpiyā” ti vatvā ekena paṇḍitena: “ambho andhabāla, calacittāya itthiyā namo karosi, aho bālo” ti vutte: “samma, mā evaṁ avaca, mā nirayasaṁvattanikaṁ kammaṁ karī” ti āha. Atha naṁ so: “Dubbuddhi tuṇhī hohi, sahassena abbhutaṁ karohi, ahaṁ te saccatapāpiṁ ito sattame divase alaṅkatapaṭiyattaṁ imasmiṁ yeva ṭhāne nisinno surāpiṭṭhakaṁ gāhāpetvā suraṁ pivissāmi [PTS 5.428], mātugāmo dhuvasīlo nāma natthī” ti āha. So: “Na sakkhissasī” ti vatvā tena saddhiṁ sahassena abbhutamakāsi. So taṁ aññesaṁ suvaṇṇakārānaṁ ārocetvā punadivase pāto va tāpasavesena susānaṁ pavisitvā tassā vasanaṭṭhānassa avidūre sūriyaṁ namassanto aṭṭhāsi.

Sā bhikkhāya gacchamānā naṁ disvā: “mahiddhiko tāpaso bhavissati, ahaṁ tāva susānapasse vasāmi, ayaṁ majjhe susānassa vasati, bhavitabbamassabbhantare santadhammena, vandissāmi nan”-ti upasaṅkamitvā vandi. So neva olokesi na āla pi. Dutiyadivase pi tatheva akāsi. Tatiyadivase pana vanditakāle adhomukhova: “Gacchāhī” ti āha. Catutthadivase: “Kacci bhikkhāya na kilamasī” ti paṭisanthāramakāsi. Sā: “Paṭisanthāro me laddho” ti tuṭṭhā pakkāmi. Pañcamadivase bahutaraṁ paṭisanthāraṁ labhitvā thokaṁ nisīditvā gatā. Chaṭṭhe divase pana taṁ āgantvā vanditvā nisinnaṁ: “bhagini, kiṁ nu kho ajja bārāṇasiyaṁ mahāgītavāditasaddo” ti vatvā: “ayya, tumhe na jānātha, nagare chaṇo ghuṭṭho, tattha kīḷantānaṁ esa saddo” ti vutte: “ettha nāmeso saddo” ti ajānanto viya hutvā: “bhagini, kati bhattāni atikkamesī” ti pucchi. “Cattāri, ayya, tumhe pana kati atikkamethā” ti? “Satta bhaginī” ti. Idaṁ so musā abhāsi. Devasikaṁ hesa rattiṁ bhuñjati. So taṁ: “Kati te bhagini vassāni pabbajitāyā” ti pucchitvā tāya: “Dvādasa vassānī” ti vatvā: “Tumhākaṁ kati vassānī” ti vutto: “Idaṁ me chaṭṭhaṁ vassan”-ti āha. Atha naṁ: “Atthi pana te bhagini santadhammādhigamo” ti pucchitvā: “Natthi, ayya, tumhākaṁ pana atthī” ti vutte: “Mayham-pi natthī” ti vatvā: “bhagini, mayaṁ neva kāmasukhaṁ labhāma, na nekkhammasukhaṁ, kiṁ amhākaṁ yeva uṇho nirayo, mahājanassa kiriyaṁ karoma, ahaṁ gihī bhavissāmi, atthi me mātu santakaṁ dhanaṁ, na sakkomi dukkhaṁ anubhavitun”-ti āha. Sā tassa vacanaṁ sutvā attano calacittatāya tasmiṁ paṭibaddhacittā hutvā: “ayya, aham-pi ukkaṇṭhitā, sace pana maṁ na chaḍḍessatha, aham-pi gihinī bhavissāmī” ti āha. Atha naṁ so: “Ehi taṁ na chaḍḍessāmi, bhariyā me bhavissasī” ti taṁ nagaraṁ pavesetvā saṁvasitvā surāpānamaṇḍapaṁ gantvā tāya surāpiṭṭhakaṁ gāhāpetvā suraṁ pivi. Itaro sahassaṁ jito. Sā taṁ paṭicca puttadhītāhi vaḍḍhi. Tadā kuṇālo surādhuttako ahosi. Tasmā attanā diṭṭhaṁ pakāsento: “Diṭṭhā mayā” ti ādimāha.

Tatiyavatthusmiṁ atītakathā catukkanipāte kākavatījātakavaṇṇanāyaṁ (JA. 3.4. kākavatījātakavaṇṇanā) vitthāritā. Tadā pana kuṇālo garuḷo ahosi. Tasmā attanā diṭṭhaṁ pakāsento: “Diṭṭhā mayā” ti ādimāha.

Catutthavatthusmiṁ atīte brahmadatto kosalarājānaṁ vadhitvā rajjaṁ gahetvā tassa aggamahesiṁ gabbhiniṁ ādāya bārāṇasiṁ paccāgantvā tassā gabbhinibhāvaṁ jānanto pi taṁ aggamahesiṁ akāsi. Sā paripakkagabbhā suvaṇṇarūpakasadisaṁ puttaṁ vijāyitvā: “vuddhippattam-pi naṁ bārāṇasirājā ‘esa me [PTS 5.429] paccāmittassa putto, kiṁ iminā’ ti mārāpessati, mā me putto parahatthe maratū” ti cintetvā dhātiṁ āha: “amma, imaṁ dārakaṁ pilotikaṁ attharitvā āmakasusāne nipajjāpetvā ehī” ti. Dhātī tathā katvā nhatvā paccāgami. Kosalarājā pi maritvā puttassa ārakkhadevatā hutvā nibbatti. Tassānubhāvena ekassa eḷakapālakassa tasmiṁ padese eḷake cārentassa ekā eḷikā taṁ kumāraṁ disvā sinehaṁ uppādetvā khīraṁ pāyetvā thokaṁ caritvā puna gantvā dve tayo cattāro vāre pāyesi. Eḷakapālako tassā kiriyaṁ disvā taṁ ṭhānaṁ gantvā taṁ dārakaṁ disvā puttasinehaṁ paccupaṭṭhapetvā netvā attano bhariyāya adāsi. Sā pana aputtikā, tenassā thaññaṁ natthi, atha naṁ eḷikakhīram-eva pāyesi. Tato paṭṭhāya pana devasikaṁ dve tisso eḷikā maranti. Eḷakapālo: “imasmiṁ paṭijaggiyamāne sabbā eḷikā marissanti, kiṁ no iminā” ti taṁ ekasmiṁ mattikābhājane nipajjāpetvā aparena pidahitvā māsacuṇṇena mukhaṁ nibbivaraṁ vilimpitvā nadiyaṁ vissajjesi. Tamenaṁ vuyhamānaṁ heṭṭhātitthe rājanivesane jiṇṇapaṭisaṅkhārako eko caṇḍālo sapajāpatiko makaciṁ dhovanto disvāva vegena gantvā āharitvā tīre ṭhapetvā: “Kimetthā” ti vivaritvā olokento dārakaṁ passi. Bhariyāpissa aputtikā, tassā tasmiṁ puttasineho nibbatti, atha naṁ gehaṁ netvā paṭijaggi. Taṁ sattaṭṭhavassakālato paṭṭhāya mātāpitaro rājakulaṁ gacchantā ādāya gacchanti. Soḷasavassakālato pana paṭṭhāya sveva bahulaṁ gantvā jiṇṇapaṭisaṅkharaṇaṁ karoti.

Rañño ca aggamahesiyā kuruṅgadevī nāma dhītā ahosi uttamarūpadharā. Sā tassa diṭṭhakālato paṭṭhāya tasmiṁ paṭibaddhacittā hutvā aññattha anabhiratā tassa kammakaraṇaṭṭhānam-eva āgacchati. Tesaṁ abhiṇhadassanena aññamaññaṁ paṭibaddhacittānaṁ antorājakule yeva paṭicchannokāse ajjhācāro pavatti. Gacchante kāle paricārikāyo ñatvā rañño ārocesuṁ. Rājā kujjhitvā amacce sannipātetvā: “iminā caṇḍālaputtena idaṁ nāma kataṁ, imassa kattabbaṁ jānāthā” ti āha. Amaccā: “Mahāparādho esa, nānāvidhakammakāraṇā kāretvā pacchā māretuṁ vaṭṭatī” ti vadiṁsu. Tasmiṁ khaṇe kumārassa pitā ārakkhadevatā tasseva kumārassa mātu sarīre adhimucci. Sā devatānubhāvena rājānaṁ upasaṅkamitvā āha: “mahārāja, nāyaṁ kumāro caṇḍālo, esa kumāro mama kucchimhi nibbatto kosalarañño putto, ahaṁ ‘putto me mato’ ti tumhākaṁ musā avacaṁ, ahametaṁ ‘tumhākaṁ paccāmittassa putto’ ti dhātiyā datvā āmakasusāne chaḍḍāpesiṁ, atha naṁ eko eḷakapālako paṭijaggi, so attano eḷikāsu marantīsu nadiyā pavāhesi, atha naṁ vuyhamānaṁ tumhākaṁ gehe jiṇṇapaṭisaṅkhārako caṇḍālo disvā posesi, sace na saddahatha, te sabbe pakkosāpetvā pucchathā” ti.

Rājā dhātiṁ ādiṁ katvā sabbe pakkosāpetvā pucchitvā tatheva taṁ pavattiṁ sutvā: “Jātisampannoyaṁ kumāro” ti tuṭṭho taṁ nhāpetvā alaṅkārāpetvā tasseva dhītaraṁ adāsi. Tassa pana eḷikānaṁ māritattā [PTS 5.430] “eḷikakumāro” ti nāmaṁ akaṁsu. Athassa rājā sasenavāhanaṁ datvā: “gaccha attano pitu santakaṁ rajjaṁ gaṇhā” ti taṁ uyyojesi. So pi kuruṅgadeviṁ ādāya gantvā rajje patiṭṭhāsi. Athassa bārāṇasirājā: “Anuggahitasippo ayan”-ti sippasikkhāpanatthaṁ chaḷaṅgakumāraṁ nāma ācariyaṁ pesesi. So tassa: “Ācariyo me” ti senāpatiṭṭhānaṁ adāsi. Aparabhāge kuruṅgadevī tena saddhiṁ anācāramakāsi. Senāpatino pi paricārako dhanantevāsī nāma atthi. So tassa hatthe kuruṅgadeviyā vatthālaṅkārādīni pesesi. Sā tena pi saddhiṁ pāpamakāsi. Kuṇālo taṁ kāraṇaṁ āharitvā dassento: “Diṭṭhā mayā” ti ādimāha.

Tattha lomasuddarī ti lomarājiyā maṇḍitaudarā. Chaḷaṅgakumāradhanantevāsinā ti eḷikakumārakaṁ patthayamānā pi chaḷaṅgakumārasenāpatinā ca tasseva paricārakena dhanantevāsinā ca saddhiṁ pāpamakāsi. Evaṁ anācārā itthiyo dussīlā pāpadhammā, tenāhaṁ tā nappasaṁsāmīti idaṁ mahāsatto atītaṁ āharitvā dassesi. So hi tadā chaḷaṅgakumāro ahosi, tasmā attanā diṭṭhakāraṇaṁ āhari.

Pañcamavatthusmim-pi atīte kosalarājā bārāṇasirajjaṁ gahetvā bārāṇasirañño aggamahesiṁ gabbhinim-pi aggamahesiṁ katvā sakanagaram-eva gato. Sā aparabhāge puttaṁ vijāyi. Rājā aputtakattā taṁ puttasinehena posetvā sabbasippāni sikkhāpetvā vayappattaṁ: “Attano pitu santakaṁ rajjaṁ gaṇhā” ti pesesi. So tattha gantvā rajjaṁ kāresi. Athassa mātā: “Puttaṁ passitukāmāmhī” ti kosalarājānaṁ āpucchitvā mahāparivārā bārāṇasiṁ gacchantī dvinnaṁ raṭṭhānaṁ antare ekasmiṁ nigame nivāsaṁ gaṇhi. Tattheveko pañcālacaṇḍo nāma brāhmaṇakumāro atthi abhirūpo. So tassā paṇṇākāraṁ upanāmesi. Sā taṁ disvā paṭibaddhacittā tena saddhiṁ pāpakammaṁ katvā katipāhaṁ tattheva vītināmetvā bārāṇasiṁ gantvā puttaṁ disvā khippaṁ nivattitvā puna tasmiṁ yeva nigame nivāsaṁ gahetvā katipāhaṁ tena saddhiṁ anācāraṁ caritvā kosalanagaraṁ gatā. Sā tato paṭṭhāya nacirasseva taṁ taṁ kāraṇaṁ vatvā: “Puttassa santikaṁ gacchāmī” ti rājānaṁ āpucchitvā gacchantī ca āgacchantī ca tasmiṁ nigame aḍḍhamāsamattaṁ tena saddhiṁ anācāraṁ cari. Samma puṇṇamukha, itthiyo nāmetā dussīlā musāvādiniyoti idam-pi atītaṁ dassento mahāsatto: “Evañhetan”-ti ādimāha.

Tattha brahmadattassa mātaran-ti bārāṇasirajjaṁ kārentassa brahmadattakumārassa mātaraṁ. Tadā kira kuṇālo pañcālacaṇḍo ahosi, tasmā taṁ attanā ñātakāraṇaṁ dassento evamāha.

Etā cāti, samma puṇṇamukha, etāva pañca itthiyo pāpamakaṁsu, na aññāti saññaṁ mā kari, atha kho etā ca aññā ca bahū pāpakammakārikāti. Imasmiṁ ṭhāne ṭhatvā loke aticārinīnaṁ vatthūni kathetabbāni. Jagatī ti yathā jagatisaṅkhātā mahī samānarattā paṭighābhāvena sabbesu samānarattā hutvā sā vasundharā itarītarāpatiṭṭhā [PTS 5.431] uttamānañca adhamānañca patiṭṭhā hoti, tathā itthiyo pi kilesavasena sabbesam-pi uttamādhamānaṁ patiṭṭhā honti. Itthiyo hi okāsaṁ labhamānā kenaci saddhiṁ pāpakaṁ karonti nāma. Sabbasahā ti yathā ca sā sabbam-eva sahati na phandati na kuppati na calati, tathā itthiyo sabbe pi purise lokassādavasena sahanti. Sace tāsaṁ koci puriso citte patiṭṭhito hoti, tassa rakkhaṇatthaṁ na phandanti na calanti na kolāhalaṁ karonti. Yathā ca sā na kuppati na calati, evaṁ itthiyo pi methunadhammena na kuppanti na calanti, na sakkā tena pūretuṁ.

Vāḷamigo ti duṭṭhamigo. Pañcāvudho ti mukhassa ceva catunnañca caraṇānaṁ vasenetaṁ vuttaṁ. Suruddho ti suluddho supharuso. Tathitthiyo ti yathā hi sīhassa mukhañceva cattāro ca hatthapādāti pañcāvudhāni, tathā itthīnam-pi rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāni pañcāvudhāni. Yathā so attano bhakkhaṁ gaṇhanto tehi pi pañcahi gaṇhāti, tathā tā pi kilesabhakkhaṁ gaṇhamānā rūpādīhi āvudhehi paharitvā gaṇhanti. Yathā so kakkhaḷo pasayha khādati, evaṁ etā pi kakkhaḷā pasayha khādikā. Tathā hetā thirasīle pi purise attano balena pasayhakāraṁ katvā sīlavināsaṁ pāpenti. Yathā so parahiṁsane rato, evametā pi kilesavasena parahiṁsane ratā. Tāyo ti tā evaṁ aguṇasammannāgatā na vissase naro.

Gamaniyo ti gaṇikāyo. Idaṁ vuttaṁ hoti: samma puṇṇamukha, yānetāni itthīnaṁ: “Vesiyo” ti ādīni nāmāni, na etāni tāsaṁ sabhāvanāmāni. Na hetā vesiyo nāma gamaniyo nāma bandhakiyo nāma, sabhāvanāmato pana vadhikāyo nāma etāyo, yā etā vesiyo nāriyo gamaniyoti vuccanti. Vadhikāyo ti sāmikaghātikāyo. Svāyamattho mahāhaṁsajātakena (JA. 534) dīpetabbo. Vuttañhetaṁ:

Māyā cetā marīcī ca, sokā rogā cupaddavā,
Kharā ca bandhanā cetā, maccupāsā guhāsayā,
Tāsu yo vissase poso, so naresu narādhamo ti. (JA. 534).

Veṇikatā ti kataveṇiyo. Yathā hi moḷiṁ bandhitvā aṭaviyaṁ ṭhitacoro dhanaṁ vilumpati, evametā pi kilesavasaṁ netvā dhanaṁ vilumpanti. Madirāva diddhā ti visamissakā surā viya. Yathā sā vikāraṁ dasseti, evametā pi aññesu purisesu sārattā kiccākiccaṁ ajānantiyo aññasmiṁ kattabbe aññam-eva karontiyo vikāraṁ dassenti. Vācāsanthutiyo ti yathā vāṇijo attano bhaṇḍassa vaṇṇam-eva bhaṇati, evametā pi attano aguṇaṁ paṭicchādetvā guṇam-eva pakāsenti. Viparivattāyo ti yathā issamigassa siṅgaṁ parivattitvā ṭhitaṁ, evaṁ lahucittatāya viparivattāyo va honti. Uragamivā ti urago viya [PTS 5.432] musāvāditāya dujivhā nāma. Sobbhamivā ti yathā padarapaṭicchanno gūthakūpo, evaṁ vatthālaṅkārapaṭicchannā hutvā vicaranti. Yathā ca kacavarehi paṭicchanno āvāṭo akkanto pādadukkhaṁ janeti, evametā pi vissāsena upaseviyamānā. Pātālamivā ti yathā mahāsamudde pātālaṁ duppūraṁ, evametā pi methunena vijāyanena alaṅkārenāti tīhi duppūrā. Tenevāha: “tiṇṇaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ atitto mātugāmo” ti ādi.

Rakkhasī viyā ti yathā rakkhasī nāma maṁsagiddhatāya dhanena na sakkā tosetuṁ, bahum-pi dhanaṁ paṭikkhipitvā maṁsam-eva pattheti, evametā pi methunagiddhatāya bahunā pi dhanena na tussanti, dhanaṁ agaṇetvā methunam-eva patthenti. Yamovā ti yathā yamo ekantaharo na kiñci pariharati, evametā pi jātisampannādīsu na kañci pariharanti, sabbaṁ kilesavasena sīlādivināsaṁ pāpetvā dutiyacittavāre nirayaṁ upanenti. Sikhīrivā ti yathā sikhī sucim-pi asucim-pi sabbaṁ bhakkhayati, tathetā pi hīnuttame sabbe sevanti. Nadīupamāyam-pi eseva nayo. Yenakā maṁcarā ti bhummatthe karaṇavacanaṁ, yattha etāsaṁ kāmo hoti, tattheva dhāvanti. Nerū ti himavati eko suvaṇṇapabbato, taṁ upagatā kākā pi suvaṇṇavaṇṇāva honti. Yathā so, evaṁ etā pi nibbisesakarā attānaṁ upagataṁ ekasadisaṁ katvā passanti.

Visarukkho ti ambasadiso kiṁpakkarukkho. So niccam-eva phalati, vaṇṇādisampanno ca hoti, tena naṁ nirāsaṅkā paribhuñjitvā maranti, evam-eva tā pi rūpādivasena niccaphalitā ramaṇīyā viya khāyanti. Seviyamānā pana pamādaṁ uppādetvā apāyesu pātenti. Tena vuttaṁ:

Āyatiṁ dosaṁ naññāya, yo kāme paṭisevati,
Vipākante hananti naṁ, kiṁpakkamiva bhakkhitan-ti. (JA. 85).

Yathā vā visarukkho niccaphalito sadā anatthāvaho hoti, evametā pi sīlādivināsanavasena. Yathā visarukkhassa mūlam-pi taco pi pattam-pi puppham-pi phalam-pi visamevā ti niccaphalo, tatheva tāsaṁ rūpam pi . . . pe. . . phoṭṭhabbam-pi visamevā ti visarukkho viya niccaphalitāyoti.

“Panuttaretthā” ti gāthābandhena tamatthaṁ pākaṭaṁ kātuṁ evamāha. Tattha ratanantakaritthiyo ti sāmikehi dukkhasambhatānaṁ ratanānaṁ antarāyakarā itthiyo etāni paresaṁ datvā anācāraṁ caranti.

Ito paraṁ nānappakārena attano dhammakathāvilāsaṁ dassento āha:

“Cattārimāni, samma puṇṇamukha, yāni vatthūni kicce jāte anatthacarāni bhavanti, tāni parakule na vāsetabbāni, goṇaṁ dhenuṁ yānaṁ bhariyā. Cattāri etāni paṇḍito dhanāni gharā na vippavāsaye. Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ:

296. ‘Goṇaṁ [PTS 5.433] dhenuñca yānañca, bhariyaṁ ñātikule na vāsaye,
Bhañjanti rathaṁ ayānakā, ativāhena hananti puṅgavaṁ,
Dohena hananti vacchakaṁ, bhariyā ñātikule padussatī ti.

“Cha imāni, samma puṇṇamukha, yāni vatthūni kicce jāte anatthacarāni bhavanti:

297. ‘Aguṇaṁ dhanu ñātikule ca bhariyā, pāraṁ nāvā akkhabhaggañca yānaṁ,
Dūre mitto pāpasahāyako ca, kicce jāte anatthacarāni bhavantī ti.

“Aṭṭhahi khalu, samma puṇṇamukha ṭhānehi itthī sāmikaṁ avajānāti: daliddatā, āturatā, jiṇṇatā, surāsoṇḍatā, muddhatā, pamattatā, sabbakiccesu anuvattanatā, sabbadhanaanuppadānena. Imehi khalu, samma puṇṇamukha, aṭṭhahi ṭhānehi itthī sāmikaṁ avajānāti. Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ:

298. ‘Daliddaṁ āturañcā pi, jiṇṇakaṁ surasoṇḍakaṁ,
Pamattaṁ muddhapattañca, sabbakiccesu hāpanaṁ,
Sabbakāmappadānena, avajānāti sāmika’nti.

“Navahi khalu, samma puṇṇamukha ṭhānehi itthī padosamāharati: ārāmagamanasīlā ca hoti, uyyānagamanasīlā ca hoti, nadītitthagamanasīlā ca hoti, ñātikulagamanasīlā ca hoti, parakulagamanasīlā ca hoti, ādāsadussamaṇḍanānuyogamanuyuttasīlā ca hoti, majjapāyinī ca hoti, nillokanasīlā ca hoti, sadvāraṭṭhāyinī ca hoti. Imehi khalu, samma puṇṇamukha, navahi ṭhānehi itthī padosamāharati. Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ:

299. ‘Ārāmasīlā ca uyyānaṁ, nadī ñāti parakulaṁ,
Ādāsadussamaṇḍanamanuyuttā, yā citthī majjapāyinī.

300. ‘Yā ca nillokanasīlā, yā ca sadvāraṭhāyinī,
Navahetehi ṭhānehi, padosamāharanti itthiyo ti.

“Cattālīsāya khalu, samma puṇṇamukha, ṭhānehi itthī purisaṁ accācarati: vijambhati, vinamati, vilasati, vilajjati, nakhena nakhaṁ ghaṭṭeti, pādena pādaṁ akkamati, kaṭṭhena pathaviṁ vilikhati, dārakaṁ ullaṅghati ullaṅghāpeti [PTS 5.434], kīḷati kīḷāpeti, cumbati cumbāpeti, bhuñjati bhuñjāpeti, dadāti, yācati, katamanukaroti, uccaṁ bhāsati, nīcaṁ bhāsati, aviccaṁ bhāsati, viviccaṁ bhāsati, naccena gītena vāditena rodanena vilasitena vibhūsitena jagghati, pekkhati, kaṭiṁ cāleti, guyhabhaṇḍakaṁ sañcāleti, ūruṁ vivarati, ūruṁ pidahati, thanaṁ dasseti, kacchaṁ dasseti, nābhiṁ dasseti, akkhiṁ nikhanati, bhamukaṁ ukkhipati, oṭṭhaṁ upalikhati, jivhaṁ nillāleti, dussaṁ muñcati, dussaṁ paṭibandhati, sirasaṁ muñcati, sirasaṁ bandhati. Imehi khalu, samma puṇṇamukha, cattālīsāya ṭhānehi itthī purisaṁ accācarati.

“Pañcavīsāya khalu, samma puṇṇamukha, ṭhānehi itthī paduṭṭhā veditabbā bhavati: sāmikassa pavāsaṁ vaṇṇeti, pavuṭṭhaṁ na sarati, āgataṁ nābhinandati, avaṇṇaṁ tassa bhaṇati, vaṇṇaṁ tassa na bhaṇati, anatthaṁ tassa carati, atthaṁ tassa na carati, akiccaṁ tassa karoti, kiccaṁ tassa na karoti, paridahitvā sayati, parammukhī nipajjati, parivattakajātā kho pana hoti kuṅkumiyajātā, dīghaṁ assasati, dukkhaṁ vedayati, uccārapassāvaṁ abhiṇhaṁ gacchati, vilomamācarati, parapurisasaddaṁ sutvā kaṇṇasotaṁ vivaramodahati, nihatabhogā kho pana hoti, paṭivissakehi santhavaṁ karoti, nikkhantapādā kho pana hoti visikhānucārinī, aticārinī kho pana hoti niccaṁ sāmike agāravā paduṭṭhamanasaṅkappā, abhiṇhaṁ dvāre tiṭṭhati, kacchāni aṅgāni thanāni dasseti, disodisaṁ gantvā pekkhati. Imehi khalu samma puṇṇamukha, pañcavīsāya ṭhānehi itthī paduṭṭhā veditabbā bhavati. Bhavati ca panuttarettha vākyaṁ:

301. ‘Pavāsaṁ tassa vaṇṇeti, gataṁ tassa na socati,
Disvāna patimāgataṁ nābhinandati, bhattāravaṇṇaṁ na kadāci bhāsati,
Ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

302. ‘Anatthaṁ tassa carati asaññatā, atthañca hāpeti akiccakārinī,
Paridahitvā sayati parammukhī, ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

303. ‘Parivattajātā [PTS 5.435] ca bhavati kuṅkumī, dīghañca assasati dukkhavedinī,
Uccārapassāvamabhiṇhaṁ gacchati, ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

304. ‘Vilomamācarati akiccakārinī, saddaṁ nisāmeti parassa bhāsato,
Nihatabhogā ca karoti santhavaṁ, ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

305. ‘Kicchena laddhaṁ kasirābhataṁ dhanaṁ, vittaṁ vināseti dukkhena sambhataṁ,
Paṭivissakehi ca karoti santhavaṁ, ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

306. ‘Nikkhantapādā visikhānucārinī, niccañca sāmimhi paduṭṭhamānasā,
Aticārinī hoti apetagāravā, ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

307. ‘Abhikkhaṇaṁ tiṭṭhati dvāramūle, thanāni kacchāni ca dassayantī,
Disodisaṁ pekkhati bhantacittā, ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

308. ‘Sabbā nadī vaṅkagatī, sabbe kaṭṭhamayā vanā,
Sabbitthiyo kare pāpaṁ, labhamāne nivātake.

309. ‘Sace labhetha khaṇaṁ vā raho vā, nivātakaṁ vā pi labhetha tādisaṁ,
Sabbāva itthī kayiruṁ nu pāpaṁ, aññaṁ alattha pīṭhasappinā pi saddhiṁ.

310. ‘Narānamārāmakarāsu nārisu, anekacittāsu aniggahāsu ca,
Sabbattha nāpītikarā pi ce siyā, na vissase titthasamā hi nāriyo ti.

Tattha goṇaṁ dhenun-ti liṅgavipallāsena vuttaṁ. Ñātikule padussatī ti tattha sā nibbhayā hutvā taruṇakālato paṭṭhāya vissāsakehi dāsādīhi pi saddhiṁ anācāraṁ carati, ñātakā ñatvā pi niggahaṁ na karonti, attano akittiṁ pariharamānā ajānantā viya honti. Anatthacarānī ti acaritabbāni atthāni, akiccakārānī ti attho. Aguṇan-ti jiyārahitaṁ. Pāpasahāyako ti dummitto.

Daliddatā ti daliddatāya. Sesapadesu pi eseva nayo. Tattha daliddo alaṅkārādīnaṁ abhāvato kilesena saṅgaṇhituṁ na sakkotīti taṁ avajānāti. Gilāno vatthukāmakilesakāmehi saṅgaṇhituṁ na sakkoti. Jarājiṇṇo kāyikavācasikakhiḍḍāratisamattho na hoti. Surāsoṇḍo [PTS 5.436] tassā hatthapiḷandhanādīni pi surāgharaññeva paveseti. Muddho andhabālo ratikusalo na hoti. Pamatto dāsisoṇḍo hutvā gharadāsīhi saddhiṁ saṁvasati, bhariyaṁ pana akkosati paribhāsati, tena naṁ avajānāti. Sabbakiccesu anuvattantaṁ: “Ayaṁ nittejo, mam-eva anuvattatī” ti taṁ akkosati paribhāsati. Yo pana sabbaṁ dhanaṁ anuppadeti kuṭumbaṁ paṭicchāpeti, tassa bhariyā sabbaṁ dhanasāraṁ hatthe katvā taṁ dāsaṁ viya avajānāti, icchamānā: “Ko tayā attho” ti gharato pi naṁ nikkaḍḍhati. Muddhapattan-ti muddhabhāvappattaṁ.

Padosamāharatī ti sāmike padosaṁ āharati dussati, pāpakammaṁ karotī ti attho. Ārāmagamanasīlā ti sāmikaṁ āpucchā vā anāpucchā vā abhiṇhaṁ pupphārāmādīsu aññataraṁ gantvā tattha anācāraṁ caritvā: “Ajja mayā ārāme rukkhadevatāya balikammaṁ katan”-ti ādīni vatvā bālasāmikaṁ saññāpeti. Paṇḍito pana: “Addhā esā tattha anācāraṁ caratī” ti puna tassā gantuṁ na deti. Evaṁ sabbapadesu pi attho veditabbo. Parakulan-ti sandiṭṭhasambhattādīnaṁ gehaṁ. Taṁ sā: “Asukakule me vaḍḍhi payojitā atthi, tāvakālikaṁ dinnakaṁ atthi, taṁ sādhemī” ti ādīni vatvā gacchati. Nillokanasīlā ti vātapānantarādīhi olokanasīlā. Sadvāraṭṭhāyinī ti attano aṅgapaccaṅgāni dassentī sadvāre tiṭṭhati.

Accācaratī ti atikkamma carati, sāmikassa santike ṭhitāva aññassa nimittaṁ dassetī ti attho. Vijambhatīti: “Ahaṁ taṁ disvā vijambhissāmi, tāya saññāya okāsassa atthibhāvaṁ vā natthibhāvaṁ vā jāneyyāsī” ti paṭhamam-eva katasaṅketā vā hutvā akatasaṅketā vāpi: “Evaṁ esa mayi bajjhissatī” ti sāmikassa passe ṭhitāva vijambhati vijambhanaṁ dasseti. Vinamatī ti kiñcideva bhūmiyaṁ pātetvā taṁ ukkhipantī viya onamitvā piṭṭhiṁ dasseti. Vilasatī ti gamanādīhi vā iriyāpathehi alaṅkārena vā vilāsaṁ dasseti. Vilajjatī ti lajjantī viya vatthena sarīraṁ chādeti, kavāṭaṁ vā bhittiṁ vā allīyati. Nakhenā ti pādanakhena pādanakhaṁ, hatthanakhena hatthanakhaṁ ghaṭṭeti. Kaṭṭhenā ti daṇḍakena. Dārakan-ti attano vā puttaṁ aññassa vā puttaṁ gahetvā ukkhipati vā ukkhipāpeti vā. Kīḷatī ti sayaṁ vā kīḷati, dārakaṁ vā kīḷāpeti. Cumbanādīsu pi eseva nayo. Dadātī ti tassa kiñcideva phalaṁ vā pupphaṁ vā deti. Yācatī ti tam-eva paṭiyācati. Anukarotī ti dārakena kataṁ kataṁ anukaroti. Uccan-ti mahāsaddavasena vā thomanavasena vā uccaṁ. Nīcan-ti mandasaddavasena vā amanāpavacanena vā paribhavavacanena vā nīcaṁ. Aviccan-ti bahujanamajjhe appaṭicchannaṁ. Viviccan-ti raho paṭicchannaṁ. Naccenā ti etehi naccādīhi nimittaṁ karoti. Tattha roditena nimittakaraṇena rattiṁ deve vassante vātapānena hatthiṁ āropetvā seṭṭhiputtena nītāya purohitabrāhmaṇiyā vatthu kathetabbaṁ. Jagghatī ti mahāhasitaṁ hasati, evam-pi nimittaṁ karoti [PTS 5.437]. Kacchan-ti upakacchakaṁ. Upalikhatī ti dantehi upalikhati. Sirasan-ti kesavaṭṭiṁ. Evaṁ kesānaṁ mocanabandhanehi pi parapurisānaṁ nimittaṁ karoti, niyāmetvā vā aniyāmetvā vā kocideva sārajjissatīti pi karoti yeva.

Paduṭṭhā veditabbā bhavatī ti ayaṁ mayi paduṭṭhā kuddhā, kujjhitvā ca pana micchācāraṁ caratīti paṇḍitena veditabbā bhavati. Pavāsanti: “Asukagāme payuttaṁ dhanaṁ nassati, gaccha taṁ sādhehi, vohāraṁ karohī” ti ādīni vatvā tasmiṁ gate anācāraṁ caritukāmā pavāsaṁ vaṇṇeti. Anatthan-ti avaḍḍhiṁ. Akiccan-ti akattabbayuttakaṁ. Paridahitvā ti gāḷhaṁ nivāsetvā. Parivattakajātā ti ito cito ca parivattamānā. Kuṅkumiyajātā ti kolāhalajātā pādamūle nipannā paricārikā uṭṭhāpeti, dīpaṁ jālāpeti, nānappakāraṁ kolāhalaṁ karoti, tassa kilesaratiṁ nāseti. Dukkhaṁ vedayatī ti sīsaṁ me rujjatīti ādīni vadati. Vilomamācaratī ti āhāraṁ sītalaṁ icchantassa uṇhaṁ detīti ādīnaṁ vasena paccanīkavutti hoti. Nihatabhogā ti sāmikena dukkhasambhatānaṁ bhogānaṁ surālolatādīhi vināsikā. Santhavan-ti kilesavasena santhavaṁ karoti. Nikkhantapādā ti jārassa upadhāraṇatthāya nikkhantapādā. Sāmike ti patimhi agāravena ca paduṭṭhamānasāya ca aticārinī hoti.

Sabbitthiyo ti ṭhapetvā vipassanāya tanukatakilesā sesā sabbā itthiyo pāpaṁ kareyyuṁ. Labhamāne ti labbhamāne, saṁvijjamāneti attho. Nivātake ti rahomantanake paribhedake. Khaṇaṁ vā raho ti pāpakaraṇatthāya okāsaṁ vā paṭicchannaṭṭhānaṁ vā. Kayiruṁ nū ti ettha -ti nipātamattaṁ. Alatthā ti aladdhā. Ayam-eva vā pāṭho, aññaṁ sampannapurisaṁ alabhitvā pīṭhasappinā pi tato paṭikkūlatarenā pi pāpaṁ kareyyuṁ. Ārāmakarāsū ti abhiratikārikāsu. Aniggahāsū ti niggahena vinetuṁ asakkuṇeyyāsu. Titthasamā ti yathā titthaṁ uttamādhamesu na kañci nhāyantaṁ vāreti, tathā etā pi raho vā khaṇe vā nivātake vā sati na kañci paṭikkhipanti.

Tathā hi atīte bārāṇasiyaṁ kaṇḍarī nāma rājā ahosi uttamarūpadharo. Tassa devasikaṁ amaccā gandhakaraṇḍakasahassaṁ āharanti. Tenassa nivesane paribhaṇḍaṁ katvā gandhakaraṇḍake phāletvā gandhadārūni katvā āhāraṁ pacanti. Bhariyāpissa abhirūpā ahosi nāmena kinnarā nāma. Purohito pissa samavayo pañcālacaṇḍo nāma buddhisampanno ahosi. Rañño pana pāsādaṁ nissāya antopākāre jamburukkho nibbatti, tassa sākhā pākāramatthake olambati. Tassa chāyāya jeguccho dussaṇṭhāno pīṭhasappī vasati. Athekadivasaṁ kinnarā devī vātapānena olokentī taṁ ditvā paṭibaddhacittā [PTS 5.438] hutvā rattiṁ rājānaṁ ratiyā saṅgaṇhitvā tasmiṁ niddaṁ okkante saṇikaṁ uṭṭhāyāsanā nānaggarasabhojanaṁ suvaṇṇasarake pakkhipitvā ucchaṅge katvā sāṭakarajjuyā vātapānena otaritvā jambuṁ āruyha sākhāya oruyha pīṭhasappiṁ bhojetvā pāpaṁ katvā āgatamaggeneva pāsādaṁ āruyha gandhehi sarīraṁ ubbaṭṭetvā raññā saddhiṁ nipajji. Etenupāyena nibaddhaṁ tena saddhiṁ pāpaṁ karoti. Rājā pana na jānāti.

So ekadivasaṁ nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā nivesanaṁ pavesanto jambuchāyāya sayitaṁ paramakāruññappattaṁ pīṭhasappiṁ disvā purohitaṁ āha: “passetaṁ manussapetan”-ti. “Āma, passāmi devā” ti. “Api nu kho, samma, evarūpaṁ paṭikkūlaṁ kāci itthī chandarāgavasena upagaccheyyā” ti. Taṁ kathaṁ sutvā pīṭhasappī mānaṁ janetvā: “Ayaṁ rājā kiṁ katheti, attano deviyā mama santikaṁ āgamanaṁ na jānāti maññe” ti jamburukkhassa añjaliṁ paggahetvā: “Suṇa sāmi, jamburukkhe nibbattadevate, ṭhapetvā taṁ añño etaṁ kāraṇaṁ na jānātī” ti āha. Purohito tassa kiriyaṁ disvā cintesi: “addhā rañño aggamahesī jamburukkhena gantvā iminā saddhiṁ pāpaṁ karotī” ti. So rājānaṁ pucchi: “mahārāja, deviyā te rattibhāge sarīrasamphasso kīdiso hotī” ti? “Samma, aññaṁ na passāmi, majjhimayāme panassā sarīraṁ sītalaṁ hotī” ti. “Tena hi, deva, tiṭṭhatu aññā itthī, aggamahesī te kinnarādevī iminā saddhiṁ pāpaṁ karotī” ti. “Samma, kiṁ vadesi, evarūpā paramavilāsasampannā kiṁ iminā paramajegucchena saddhiṁ abhiramissatī” ti? “Tena hi naṁ, deva, pariggaṇhāhī” ti.

So: “Sādhū” ti rattiṁ bhuttasāyamāso tāya saddhiṁ nippajjitvā: “Pariggaṇhissāmi nan”-ti pakatiyā niddupagamanavelāya niddupagato viya ahosi. Sā pi uṭṭhāya tatheva akāsi. Rājā tassā anupadaññeva gantvā jambuchāyaṁ nissāya aṭṭhāsi. Pīṭhasappī deviyā kujjhitvā: “Tvaṁ ajja aticirāyitvā āgatā” ti hatthena kaṇṇasaṅkhalikaṁ pahari. Atha naṁ: “Mā maṁ kujjhi, sāmi, rañño niddupagamanaṁ olokesin”-ti vatvā tassa gehe pādaparicārikā viya ahosi. Tena panassā pahārena sīhamukhakuṇḍalaṁ kaṇṇato gaḷitvā rañño pādamūle pati. Rājā: “Vaṭṭissati ettakan”-ti taṁ gahetvā gato. Sā pi tena saddhiṁ aticaritvā purimaniyāmeneva gantvā raññā saddhiṁ nipajjituṁ ārabhi. Rājā paṭikkhipitvā punadivase: “Kinnarādevī mayā dinnaṁ sabbālaṅkāraṁ alaṅkaritvā etū” ti āṇāpesi. Sā: “Sīhamukhakuṇḍalaṁ me suvaṇṇakārassa santike” ti vatvā nāgami, puna pesite ca pana ekakuṇḍalāva āgamāsi [PTS 5.439]. Rājā pucchi: “kahaṁ te kuṇḍalan”-ti? “Suvaṇṇakārassa santike” ti. Suvaṇṇakāraṁ pakkosāpetvā: “Kiṁkāraṇā imissā kuṇḍalaṁ na desī” ti āha. “Nāhaṁ gaṇhāmi devā” ti. Rājā tassā kujjhitvā: “Pāpe caṇḍāli mādisena te suvaṇṇakārena bhavitabban”-ti vatvā taṁ kuṇḍalaṁ tassā puratho khipitvā purohitaṁ āha: “samma, saccaṁ tayā vuttaṁ, gaccha sīsamassā chedāpehī” ti. So taṁ rājagehe yeva ekasmiṁ padese ṭhapetvā rājānaṁ upasaṅkamitvā: “deva, mā kinnarādeviyā kujjhittha, sabbā itthiyo evarūpā yeva. Sace pi itthīnaṁ dussīlabhāvaṁ ñātukāmosi, dassessāmi te etāsaṁ pāpakañceva bahumāyābhāvañca, ehi aññātakavesena janapadaṁ carāmā” ti āha.

Rājā: “Sādhū” ti mātaraṁ rajjaṁ paṭicchāpetvā tena saddhiṁ cārikaṁ pakkāmi. Tesaṁ yojanaṁ maggaṁ gantvā mahāmagge nisinnānaṁ yeva eko kuṭumbiko puttassatthāya maṅgalaṁ katvā ekaṁ kumārikaṁ paṭicchannayāne nisīdāpetvā mahantena parivārena gacchati. Taṁ disvā purohito rājānaṁ āha: “sace icchasi, imaṁ kumārikaṁ tayā saddhiṁ pāpaṁ kāretuṁ sakkā devā” ti. “Kiṁ kathesi, mahāparivārā esā, na sakkā sammā” ti? Purohito: “Tena hi passa, devā” ti purato gantvā maggato avidūre sāṇiyā parikkhipitvā rājānaṁ antosāṇiyaṁ katvā sayaṁ maggapasse rodanto nisīdi. Atha naṁ so kuṭumbiko disvā: “Tāta, kasmā rodasī” ti pucchi. “Bhariyā me garubhārā, taṁ kulagharaṁ netuṁ maggapaṭipannosmi, tassā antarāmagge yeva gabbho cali, esā antosāṇiyaṁ kilamati, kācissā itthī santike natthi, mayā pi tattha gantuṁ na sakkā, na jānāmi ‘kiṁ bhavissatī’ ti, ekaṁ itthiṁ laddhuṁ vaṭṭatī” ti? “Mā rodi, bahū me itthiyo, ekā gamissatī” ti. “Tena hi ayam-eva kumārikā gacchatu, etissā pi maṅgalaṁ bhavissatī” ti. So cintesi: “saccaṁ vadati, suṇisāya pi me maṅgalam-eva, iminā hi nimittena sā puttadhītāhi vaḍḍhissatī” ti tam-eva pesesi. Sā tattha pavisitvā rājānaṁ disvāva paṭibaddhacittā hutvā pāpamakāsi. Rājāpissā aṅgulimuddikaṁ adāsi. Atha naṁ katakiccaṁ nikkhamitvā āgataṁ pucchiṁsu: “kiṁ vijātā” ti? “Suvaṇṇavaṇṇaṁ puttan”-ti. Kuṭumbiko taṁ ādāya pāyāsi. Purohito pi rañño santikaṁ gantvā: “Diṭṭhā te, deva, kumārikā pi evaṁ pāpā, kimaṅgaṁ pana aññā, api pana te kiñci dinnan”-ti pucchi. “Āma, aṅgulimuddikā dinnā” ti. “Nāssā taṁ dassāmī” ti vegena gantvā yānakaṁ gaṇhitvā: “Kimetan”-ti vutte: “Ayaṁ me brāhmaṇiyā ussīsake ṭhapitaṁ muddikaṁ gahetvā āgatā, dehi, amma, muddikan”-ti āha. Sā taṁ dadamānā [PTS 5.440] brāhmaṇaṁ hatthe nakhena vijjhitvā: “Gaṇha corā” ti adāsi.

Evaṁ brāhmaṇo nānāvidhehi upāyehi aññā pi bahū aticāriniyo rañño dassetvā: “Idha tāva ettakaṁ hotu, aññattha gamissāma, devā” ti āha. Rājā: “Sakalajambudīpe carite pi sabbā itthiyo evarūpāva bhavissanti, kiṁ no etāhi, nivattāmā” ti bārāṇasim-eva paccāgantvā: “mahārāja, itthiyo nāma evaṁ pāpadhammā, pakati esā etāsaṁ, khamatha, deva, kinnarādeviyā” ti purohitena yācito khamitvā rājanivesanato naṁ nikkaḍḍhāpesi, ṭhānato pana taṁ apanetvā aññaṁ aggamahesiṁ akāsi. Tañca pīṭhasappiṁ nikkaḍḍhāpetvā jambusākhaṁ chedāpesi. Tadā kuṇālo pañcālacaṇḍo ahosi. Iti attanā diṭṭhakāraṇam-eva āharitvā dassento gāthamāha.

311. Yaṁ ve disvā kaṇḍarīkinnarānaṁ, sabbitthiyo na ramanti agāre,
Taṁ tādisaṁ maccaṁ cajitvā bhariyā, aññaṁ disvā purisaṁ pīṭhasappin-ti.

Tassattho: yaṁ ve kaṇḍarissa rañño kinnarāya deviyā cāti imesaṁ kaṇḍarikinnarānaṁ virāgakāraṇaṁ ahosi, taṁ disvā jānitabbaṁ: sabbitthiyo attano sāmikānaṁ na ramanti agāre. Tathā hi aññaṁ pīṭhasappiṁ purisaṁ disvā taṁ rājānaṁ tādisaṁ ratikusalaṁ maccaṁ cajitvā bhariyā tena manussapetena saddhiṁ pāpamakāsīti.

Aparo pi atīte bārāṇasiyaṁ bako nāma rājā dhammena rajjaṁ kāresi. Tadā bārāṇasiyā pācīnadvāravāsino ekassa daliddassa pañcapāpī nāma dhītā ahosi. Sā kira pubbe pi ekā daliddadhītā mattikaṁ madditvā gehe bhittiṁ vilimpati. Atheko paccekabuddho attano pabbhāraparibhaṇḍakaraṇatthaṁ: “Kahaṁ mattikaṁ labhissāmī” ti cintetvā: “Bārāṇasiyaṁ laddhuṁ sakkā” ti cīvaraṁ pārupitvā pattahattho nagaraṁ pavisitvā tassā avidūre aṭṭhāsi. Sā kujjhitvā ullokentī paduṭṭhena manasā: “Mattikam-pi bhikkhatī” ti avoca. Paccekabuddho niccalo va ahosi. Atha sā paccekabuddhaṁ niccalitaṁ disvā puna cittaṁ pasādetvā, “samaṇa, mattikam-pi na labhasī” ti vatvā mahantaṁ mattikāpiṇḍaṁ āharitvā patte ṭhapesi. So tāya mattikāya pabbhāre paribhaṇḍamakāsi. Sā nacirasseva tato cavitvā tasmiṁ yeva nagare bahidvāragāme duggatitthiyā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhi. Sā dasamāsaccayena mātu kucchito nikkhami. Tassā mattikāpiṇḍaphalena [PTS 5.441] sarīraṁ phassasampannaṁ ahosi, kujjhitvā ullokitattā pana hatthapādamukhaakkhināsāni pāpāni virūpāni ahesuṁ. Tena taṁ: “Pañcapāpī” tveva sañjāniṁsu.

Athekadivasaṁ bārāṇasirājā rattiṁ aññātakavesena nagaraṁ pariggaṇhanto taṁ padesaṁ gato. Sā pi gāmadārikāhi saddhiṁ kīḷantī ajānitvāva rājānaṁ hatthe gaṇhi. So tassā hatthasamphassena sakabhāvena saṇṭhātuṁ nāsakkhi, dibbasamphassena phuṭṭho viya ahosi. So phassarāgaratto tathāvirūpam-pi taṁ hatthe gahetvā: “Kassa dhītāsī” ti pucchitvā: “Dvāravāsino” ti vutte assāmikabhāvaṁ pucchitvā: “Ahaṁ te sāmiko bhavissāmi, gaccha mātāpitaro anujānāpehī” ti āha. Sā mātāpitaro upagantvā: “Eko, amma, puriso maṁ icchatī” ti vatvā: “So pi duggato bhavissati, sace tādisam-pi icchati, sādhū” ti vutte gantvā mātāpitūhi anuññātabhāvaṁ ārocesi. So tasmiṁ yeva gehe tāya saddhiṁ vasitvā pāto va rājanivesanaṁ pāvisi. Tato paṭṭhā yeva aññātakavesena nibaddhaṁ tattha gacchati, aññaṁ itthiṁ oloketum-pi na icchati.

Athekadivasaṁ tassā pitu lohitapakkhandikā uppajji. Asambhinnakhīrasappimadhusakkharayuttapāyāso va etassa bhesajjaṁ, taṁ te daliddatāya uppādetuṁ na sakkonti. Tato pañcapāpimātā dhītaraṁ āha: “kiṁ, amma, tava sāmiko pāyāsaṁ uppādetuṁ sakkhissatī” ti? “Amma, mama sāmikena amhehi pi duggatatarena bhavitabbaṁ, evaṁ sante pi pucchissāmi naṁ, mā cintayī” ti vatvā tassāgamanavelāyaṁ dummanā hutvā nisīdi. Atha naṁ rājā āgantvā: “Kiṁ dummanāsī” ti pucchi. Sā tamatthaṁ ārocesi. Taṁ sutvā rājā: “Bhadde idaṁ atirasabhesajjaṁ, kuto labhissāmī” ti vatvā cintesi: “na sakkā mayā niccakālaṁ evaṁ carituṁ, antarāmagge parissayo pi daṭṭhabbo, sace kho pana etaṁ antepuraṁ nessāmi, etissā phassasampadaṁ ajānantā ‘amhākaṁ rājā yakkhiniṁ gahetvā āgato’ ti keḷiṁ karissanti, sakalanagaravāsino etissā samphassaṁ jānāpetvā garahaṁ mocessāmī” ti. Atha naṁ rājā: “bhadde, mā cintayi, āharissāmi te pitu pāyāsan”-ti vatvā tāya saddhiṁ abhiramitvā rājanivesanaṁ gantvā punadivase tādisaṁ pāyāsaṁ pacāpetvā paṇṇāni āharāpetvā dve puṭe katvā ekasmiṁ pāyāsaṁ pakkhipitvā ekasmiṁ cūḷāmaṇiṁ ṭhapetvā bandhitvā rattibhāge gantvā, “bhadde, mayaṁ daliddā, kicchena sampāditaṁ, tava pitaraṁ ‘ajja imamhā puṭā pāyāsaṁ bhuñja, sve imamhā’ ti vadeyyāsī” ti āha. Sā tathā akāsi. Athassā pitā ojasampannattā pāyāsassa thokam-eva bhuñjitvā suhito jāto. Sesaṁ mātu datvā sayam-pi [PTS 5.442] bhuñji. Tayo pi suhitā ahesuṁ. Cūḷāmaṇipuṭaṁ pana punadivasatthāya ṭhapesuṁ.

Rājā nivesanaṁ gantvā mukhaṁ dhovitvāva: “Cūḷāmaṇiṁ me āharathā” ti vatvā: “Na passāma, devā” ti vutte: “Sakalanagaraṁ vicinathā” ti āha. Te vicinitvā pi na passiṁsu. Tena hi bahinagare daliddagehesu bhattapaṇṇapuṭe upādāya vicinathāti. Vicinantā tasmiṁ ghaṭe cūḷāmaṇiṁ disvā tassā mātāpitaro: “Corā” ti bandhitvā nayiṁsu. Athassā pitā, “sāmi, na mayaṁ corā, aññenāyaṁ maṇi ābhato” ti vatvā: “Kenā” ti vutte: “Jāmātarā me” ti ācikkhitvā: “Kahaṁ so” ti pucchito: “Dhītā me jānātī” ti āha. Tato dhītāya saddhiṁ kathesi: “amma, sāmikaṁ te jānāsī” ti? “Na jānāmī” ti. “Evaṁ sante amhākaṁ jīvitaṁ natthī” ti. “Tāta, so andhakāre āgantvā andhakāre eva yāti, tenassa rūpaṁ na jānāmi, hatthasamphassena pana naṁ jānituṁ sakkomī” ti. So rājapurisānaṁ ārocesi. Te pi rañño ārocesuṁ. Rājā ajānanto viya hutvā: “Tena hi taṁ itthiṁ rājaṅgaṇe antosāṇiyaṁ ṭhapetvā sāṇiyā hatthappamāṇaṁ chiddaṁ katvā nagaravāsino sannipātetvā hatthasamphassena coraṁ gaṇhathā” ti āha. Rājapurisā tathā kātuṁ tassā santikaṁ gantvā rūpaṁ disvāva vippaṭisārino hutvā: “dhī, dhī pisācī” ti jigucchitvā phusituṁ na ussahiṁsu, ānetvā pana naṁ rājaṅgaṇe antosāṇiyaṁ ṭhapetvā sakalanagaravāsino sannipātesuṁ. Sā āgatāgatassa chiddena pasāritahatthaṁ gahetvāva: “No eso” ti vadati. Purisā tassā dibbaphassasadise phasse bajjhitvā apagantuṁ na sakkhiṁsu, “sacāyaṁ daṇḍārahā, daṇḍaṁ datvā pi dāsakammakārabhāvaṁ upagantvā pi etaṁ ghare karissāmā” ti cintayiṁsu. Atha ne rājapurisā daṇḍehi koṭṭetvā palāpesuṁ. Uparājānaṁ ādiṁ katvā sabbe ummattakā viya ahesuṁ.

Atha rājā: “kacci ahaṁ bhaveyyan”-ti hatthaṁ pasāresi. Taṁ hatthe gahetvāva: “Coro me gahito” ti mahāsaddaṁ kari. Rājā te pi pucchi: “tumhe etāya hatthe gahitā kiṁ cintayitthā” ti. Te yathābhūtaṁ ārocesuṁ. Atha ne rājā āha: “ahaṁ etaṁ attano gehaṁ ānetuṁ evaṁ kāresiṁ ‘etissā phassaṁ ajānantā maṁ paribhaveyyu’nti cintetvā, tasmā mayā sabbe tumhe jānāpitā, vadatha, bho dāni, sā kassa gehe bhavituṁ yuttā” ti? “Tumhākaṁ, devā” ti. Atha naṁ abhisiñcitvā aggamahesiṁ akāsi. Mātāpitūnampissā [PTS 5.443] issariyaṁ dāpesi. Tato paṭṭhāya ca pana tāya sammatto neva vinicchayaṁ paṭṭhapesi, na aññaṁ itthiṁ olokesi. Tā tassā antaraṁ pariyesiṁsu. Sā ekadivasaṁ dvinnaṁ rājūnaṁ aggamahesibhāvassa supine nimittaṁ disvā rañño ārocesi. Rājā supinapāṭhake pakkosāpetvā: “Evarūpe supine diṭṭhe kiṁ hotī” ti pucchi. Te itarāsaṁ itthīnaṁ santikā lañjaṁ gahetvā: “mahārāja, deviyā sabbasetassa hatthino khandhe nisinnabhāvo tumhākaṁ maraṇassa pubbanimittaṁ, hatthikhandhagatāya pana candaparāmasanaṁ tumhākaṁ paccāmittarājānayanassa pubbanimittan”-ti vatvā: “Idāni kiṁ kātabban”-ti vutte: “Deva imaṁ māretuṁ na sakkā, nāvāya pana naṁ ṭhapetvā nadiyaṁ vissajjetuṁ vaṭṭatī” ti vadiṁsu. Rājā āhāravatthālaṅkārehi saddhiṁ rattibhāge naṁ nāvāya ṭhapetvā nadiyaṁ vissajjesi.

Sā nadiyā vuyhamānā heṭṭhānadiyā nāvāya udakaṁ kīḷantassa bāvarikarañño abhimukhaṭṭhānaṁ pattā. Tassa senāpati nāvaṁ disvā: “Ayaṁ nāvā mayhan”-ti āha. Rājā: “Nāvāya bhaṇḍaṁ mayhan”-ti vatvā āgatāya nāvāya taṁ disvā: “Kā nāma tvaṁ pisācīsadisā” ti pucchi. Sā sitaṁ katvā bakassa rañño aggamahesibhāvaṁ kathetvā sabbaṁ taṁ pavattiṁ tassa kathesi. Sā pana pañcapāpīti sakalajambudīpe pākaṭā. Atha naṁ rājā hatthe gahetvā ukkhi pi, saha gahaṇeneva phassarāgaratto aññāsu itthīsu itthisaññaṁ akatvā taṁ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā tassa pāṇasamā ahosi. Bako taṁ pavattiṁ sutvā: “Nāhaṁ tassa aggamahesiṁ kātuṁ dassāmī” ti senaṁ saṅkaḍḍhitvā tassa paṭititthe nivesanaṁ katvā paṇṇaṁ pesesi: “bhariyaṁ vā me detu yuddhaṁ vā” ti. So: “Yuddhaṁ dassāmi, na bhariyan”-ti vatvā yuddhasajjo ahosi. Ubhinnaṁ amaccā: “Mātugāmaṁ nissāya maraṇakiccaṁ natthi, purimasāmikattā esā bakassa pāpuṇāti, nāvāya laddhattā bāvarikassa, tasmā ekekassa gehe satta satta divasāni hotū” ti mantetvā dve pi rājāno saññāpesuṁ. Te ubho pi attamanā hutvā titthapaṭititthe nagarāni māpetvā vasiṁsu. Sā dvinnam-pi tesaṁ aggamahesittaṁ kāresi. Dve pi tassā sammattā ahesuṁ. Sā pana ekassa ghare sattāhaṁ vasitvā nāvāya itarassa gharaṁ gacchantī nāvaṁ pājetvā nentena ekena mahallakakhujjakevaṭṭena saddhiṁ nadīmajjhe pāpaṁ karoti. Tadā kuṇālo sakuṇarājā [PTS 5.444] bako ahosi, tasmā idaṁ attanā diṭṭhakāraṇaṁ āharitvā dassento gāthamāha.

312. Bakassa ca bāvarikassa ca rañño, accantakāmānugatassa bhariyā,
Avācarī paṭṭhavasānugassa, kaṁ vā pi itthī nāticare tadaññan-ti.

Tattha accantakāmānugatassā ti accantaṁ kāmaṁ anugatassa. Avācarī ti anācāraṁ cari. Paṭṭhavasānugassā ti paṭṭhassa attano vasānugatassa, attano pesanakārassa santiketi attho. Karaṇatthe vā sāmivacanaṁ, tena saddhiṁ pāpamakāsīti vuttaṁ hoti. Tadaññan-ti kataraṁ taṁ aññaṁ purisaṁ nāticareyyā ti attho.

Aparā pi atīte brahmadattassa bhariyā piṅgiyānī nāma aggamahesī sīhapañjaraṁ vivaritvā olokentī maṅgalaassagopakaṁ disvā rañño niddupagamanakāle vātapānena oruyha tena saddhiṁ aticaritvā puna pāsādaṁ āruyha gandhehi sarīraṁ ubbaṭṭetvā raññā saddhiṁ nipajji. Athekadivasaṁ rājā: “Kiṁ nu kho deviyā aḍḍharattasamaye niccaṁ sarīraṁ sītaṁ hoti, pariggaṇhissāmi nan”-ti ekadivasaṁ niddupagato viya hutvā taṁ uṭṭhāya gacchantiṁ anugantvā assabandhena saddhiṁ aticarantiṁ disvā nivattitvā sayanaṁ abhiruhi. Sā pi aticaritvā āgantvā cūḷasayanake nipajji. Punadivase rājā amaccagaṇamajjhe yeva taṁ pakkosāpetvā taṁ kiccaṁ āvikatvā: “Sabbāva itthiyo pāpadhammā” ti tassā vadhabandhachejjabhejjārahaṁ dosaṁ khamitvā ṭhānā cāvetvā aññaṁ aggamahesiṁ akāsi. Tadā kuṇālo rājā brahmadatto ahosi, tena taṁ attanā diṭṭhaṁ āharitvā dassento gāthamāha.

313. Piṅgiyānī sabbalokissarassa, rañño piyā brahmadattassa bhariyā,
Avācarī paṭṭhavasānugassa, taṁ vā pi sā nājjhagā kāmakāminī ti.

Tattha taṁ vā ti sā evaṁ aticarantī taṁ vā assabandhaṁ taṁ vā aggamahesiṭṭhānanti ubhayam-pi nājjhagā, ubhato bhaṭṭhā ahosi. Kāmakāminī ti kāme patthayamānā.

Evaṁ pāpadhammā itthiyoti atītavatthūhi [PTS 5.445] itthīnaṁ dosaṁ kathetvā aparena pi pariyāyena tāsaṁ dosam-eva kathento āha:

314. Luddhānaṁ lahucittānaṁ, akataññūna dubbhinaṁ,
Nādevasatto puriso, thīnaṁ saddhātumarahati.

315. Na tā pajānanti kataṁ na kiccaṁ, na mātaraṁ pitaraṁ bhātaraṁ vā,
Anariyā samatikkantadhammā, sasseva cittassa vasaṁ vajanti.

316. Cirānuvuṭṭham-pi piyaṁ manāpaṁ, anukampakaṁ pāṇasamam-pi bhattuṁ,
Āvāsu kiccesu ca naṁ jahanti, tasmāhamitthīnaṁ na vissasāmi.

317. Thīnañhi cittaṁ yathā vānarassa, kannappakannaṁ yathā rukkhachāyā,
Calācalaṁ hadayamitthiyānaṁ, cakkassa nemi viya parivattati.

318. Yadā tā passanti samekkhamānā, ādeyyarūpaṁ purisassa vittaṁ,
Saṇhāhi vācāhi nayanti menaṁ, kambojakā jalajeneva assaṁ.

319. Yadā na passanti samekkhamānā, ādeyyarūpaṁ purisassa vittaṁ,
Samantato naṁ parivajjayanti, tiṇṇo nadīpāragato va kullaṁ.

320. Silesūpamā sikhiriva sabbabhakkhā, tikkhamāyā nadīriva sīghasotā,
Sevanti hetā piyamappiyañca, nāvā yathā orakulaṁ parañca.

321. Na tā ekassa na dvinnaṁ, āpaṇo va pasārito,
Yo tā mayhanti maññeyya, vātaṁ jālena bādhaye.

322. Yathā [PTS 5.446] nadī ca pantho ca, pānāgāraṁ sabhā papā,
Evaṁ lokitthiyo nāma, velā tāsaṁ na vijjati.

323. Ghatāsanasamā etā, kaṇhasappasirūpamā,
Gāvo bahi tiṇasseva, omasanti varaṁ varaṁ.

324. Ghatāsanaṁ kuñjaraṁ kaṇhasappaṁ, muddhābhisittaṁ pamadā ca sabbā,
Ete naro niccayato bhajetha, tesaṁ have dubbidu sabbabhāvo.

325. Naccantavaṇṇā na bahūna kantā, na dakkhiṇā pamadā sevitabbā,
Na parassa bhariyā na dhanassa hetu, etitthiyo pañca na sevitabbā ti.

Tattha luddhānan-ti lubbhānaṁ. Kaṇaverajātake (JA. 318) viya baddhacore pi sārajjanaṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ. Lahucittānan-ti muhuttam-eva parivattanacittānaṁ. Cūḷadhanuggahajātakena (JA. 374) etaṁ dīpetabbaṁ. Akataññutā pana etāsaṁ ekakanipāte takkāriyajātakena (JA. 481) dīpetabbā. Nādevasatto ti na adevasatto devena anāsatto ayakkhagahitako abhūtaviṭṭho puriso thīnaṁ sīlavantataṁ saddhātuṁ nārahati, bhūtaviṭṭho pana saddaheyya. Katan-ti attano kataṁ upakāraṁ. Kiccan-ti attanā kattabbaṁ kiccaṁ. Na mātaran-ti sabbe pi ñātake chaḍḍetvā yasmiṁ paṭibaddhacittā honti, taññeva anubandhanato ete mātādayo na jānanti nāma mahāpanthakamātā viya. Anariyā ti nillajjā. Sassevā ti sakassa. Āvāsū ti āpadāsu. Kiccesū ti tesu tesu karaṇīyesu.

Kannappakannan-ti otiṇṇotiṇṇaṁ. Yathā hi visame padese rukkhachāyā ninnampiorohati, thalam-pi abhiruhati, tathā etāsam-pi cittaṁ na kañci uttamādhamaṁ vajjeti. Calācalan-ti ekasmiṁ yeva apatiṭṭhitaṁ. Nemi viyā ti sakaṭassa gacchato cakkanemi viya. Ādeyyarūpan-ti gahetabbajātikaṁ. Vittan-ti dhanaṁ. Nayantī ti attano vasaṁ nenti. Jalajenā ti jalajātasevālena. Kambojaraṭṭhavāsino kira yadā aṭavito asse gaṇhitukāmā honti, tadā ekasmiṁ ṭhāne vatiṁ parikkhipitvā dvāraṁ yojetvā assānaṁ udakapānatitthe sevālaṁ madhunā makkhetvā sevālasambandhāni tīre tiṇāni ādiṁ katvā yāva parikkhepadvārā makkhenti, assā pānīyaṁ pivitvā rasagiddhena madhunā makkhitāni tāni tiṇāni khādantā anukkamena taṁ ṭhānaṁ pavisanti. Iti yathā te jalajena palobhetvā [PTS 5.447] asse vasaṁ nenti, tathā etā pi dhanaṁ disvā tassa gahaṇatthāya saṇhāhi vācāhi pi purisaṁ vasaṁ nentī ti attho. Kullan-ti taraṇatthāya gahitaṁ yaṁ kiñci.

Silesūpamā ti purisānaṁ cittabandhanena silesasadisā. Tikkhamāyā ti tikhiṇamāyā sīghamāyā. Nadīrivā ti yathā pabbateyyā nadī sīghasotā, evaṁ sīghamāyā ti attho. Āpaṇovā ti yathā ca pasāritāpaṇo yesaṁ mūlaṁ atthi, tesaññeva upakāro, tatheva tā pi. Yo tā ti yo puriso tā itthiyo. Bādhaye ti so vātaṁ jālena bādheyya. Velā tāsaṁ na vijjatī ti yathā etesaṁ nadīādīnaṁ: “Asukavelāyam-eva ettha gantabban”-ti velā natthi, rattim-pi divā pi icchiticchitakkhaṇe upagantabbāneva, asukenevā ti pi mariyādā natthi, atthikena upagantabbāneva, tathā tāsampī ti attho.

Ghatāsanasamā etā ti yathā aggi indhanena na tappati, evametā pi kilesaratiyā. Kaṇhasappasirūpamā ti kodhanatāya upanāhitāya ghoravisatāya dujivhatāya mittadubbhitāyāti pañcahi kāraṇehi kaṇhasappasirasadisā. Tattha bahularāgatāya ghoravisatā, pisuṇatāya dujivhatā, aticāritāya mittadubbhitā veditabbā. Gāvo bahi tiṇassevā ti yathā gāvo khāditaṭṭhānaṁ chaḍḍetvā bahi manāpamanāpassa tiṇassa varaṁ varaṁ omasanti khādanti, evametā pi niddhanaṁ chaḍḍetvā aññaṁ sadhanam-eva bhajantī ti attho. Muddhābhisittan-ti rājānaṁ. Pamadā ca sabbā ti sabbā ca itthiyo. Ete ti ete pañca jane. Niccayato ti niccasaññato, upaṭṭhitassati appamatto va hutvā ti attho. Dubbidū ti dujjāno. Sabbabhāvo ti ajjhāsayo. Cirapariciṇṇo pi hi aggi dahati, ciravissāsiko pi kuñjaro ghāteti, ciraparicito pi sappo ḍaṁsati, ciravissāsiko pi rājā anatthakaro hoti, evaṁ cirāciṇṇā pi itthiyo vikāraṁ dassentīti.

Naccantavaṇṇā ti abhirūpavatī. Na bahūna kantā ti aḍḍhakāsigaṇikā viya bahūnaṁ piyā manāpā. Na dakkhiṇā ti naccagītakusalā. Tathārūpā hi bahupatthitā bahumittā honti, tasmā na sevitabbā. Na dhanassa hetū ti yā dhanahetu yeva bhajati, sā apariggahā pi na sevitabbā. Sā hi dhanaṁ alabhamānā kujjhatīti.

Evaṁ vutte mahājano mahāsattassa: “Aho sukathitan”-ti sādhukāramadāsi. So pi ettakehi kāraṇehi itthīnaṁ aguṇaṁ kathetvā tuṇhī ahosi. Taṁ sutvā ānando gijjharājā, “samma kuṇāla, aham-pi attano ñāṇabalena itthīnaṁ aguṇaṁ kathessāmī” ti vatvā aguṇakathaṁ ārabhi. Taṁ dassento satthā āha:

“Atha khalu, bho, ānando gijjharājā kuṇālassa ādimajjhakathāpariyosānaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthā abhāsi:

326. Puṇṇam-pi [PTS 5.448] cemaṁ pathaviṁ dhanena, dajjitthiyā puriso sammatāya,
Laddhā khaṇaṁ atimaññeyya tam pi, tāsaṁ vasaṁ asatīnaṁ na gacche.

327. Uṭṭhāhakaṁ ce pi alīnavuttiṁ, komārabhattāraṁ piyaṁ manāpaṁ,
Āvāsu kiccesu ca naṁ jahanti, tasmāhamitthīnaṁ na vissasāmi.

328. Na vissase ‘icchati man’-ti poso, na vissase ‘rodati me sakāse’,
Sevanti hetā piyamappiyañca, nāvā yathā orakūlaṁ parañca.

329. Na vissase sākhapurāṇasanthataṁ, na vissase mittapurāṇacoraṁ,
Na vissase rājānaṁ ‘sakhā mama’nti, na vissase itthi dasanna mātaraṁ.

330. Na vissase rāmakarāsu nārisu, accantasīlāsu asaññatāsu,
Accantapemānugatassa bhariyā, na vissase titthasamā hi nāriyo.

331. Haneyyuṁ chindeyyuṁ chedāpeyyum pi, kaṇṭhe pi chetvā rudhiraṁ piveyyuṁ,
Mā dīnakāmāsu asaññatāsu, bhāvaṁ kare gaṅgatitthūpamāsu.

332. Musā tāsaṁ yathā saccaṁ, saccaṁ tāsaṁ yathā musā,
Gāvo bahi tiṇasseva, omasanti varaṁ varaṁ.

333. Gatenetā palobhenti, pekkhitena mhitena ca,
Atho pi dunnivatthena, mañjunā bhaṇitena ca.

334. Coriyo kathinā hetā, vāḷā ca lapasakkharā,
Na tā kiñci na jānanti, yaṁ manussesu vañcanaṁ.

335. Asā lokitthiyo nāma, velā tāsaṁ na vijjati,
Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā.

336. Natthitthīnaṁ piyo nāma, appiyo pi na vijjati,
Sevanti hetā piyamappiyañca, nāvā yathā orakūlaṁ parañca.

337. Natthitthīnaṁ [PTS 5.449] piyo nāma, appiyo pi na vijjati,
Dhanattā paṭivallanti, latāva dumanissitā.

338. Hatthibandhaṁ assabandhaṁ, gopurisañca maṇḍalaṁ,
Chavaḍāhakaṁ pupphachaḍḍakaṁ, sadhanamanupatanti nāriyo.

339. Kulaputtam-pi jahanti akiñcanaṁ, chavakasamasadisam pi,
Anugacchanti anupatanti, dhanahetu hi nāriyo ti.

Tattha ādimajjhakathāpariyosānan-ti kathāya ādimajjhapariyosānaṁ. Laddhā khaṇan-ti okāsaṁ labhitvā. Icchati man-ti maṁ esā icchatīti puriso itthiṁ na vissaseyya. Sākhapurāṇasanthatan-ti hiyyo vā pare vā santhataṁ purāṇasākhāsanthataṁ na vissase, apapphoṭetvā apaccavekkhitvā na paribhuñjeyya. Tatra hi dīghajātiko vā pavisitvā tiṭṭheyye, paccāmitto vā satthaṁ nikkhipeyya. Mittapurāṇacoran-ti panthadūhanaṭṭhāne ṭhitaṁ coraṁ: “Purāṇamitto me” ti na vissaseyya. Corā hi ye sañjānanti te yeva mārenti. Sakhā maman-ti so hi khippam-eva kujjhati, tasmā rājānaṁ: “Sakhā me” ti na vissase. Dasannamātaranti: “Ayaṁ mahallikā idāni maṁ na aticarissati, attānaṁ rakkhissatī” ti na vissasetabbā. Rāmakarāsū ti bālānaṁ ratikarāsu. Accantasīlāsū ti atikkantasīlāsu. Accantapemānugatassā ti sace pi accantaṁ anugatapemā assa, tathā pi taṁ na vissase. Kiṁkāraṇā? Titthasamā hi nāriyoti sambandho, titthaṁ viya sabbasādhāraṇā ti attho.

Haneyyun-ti kuddhā vā aññapurisasārattā vā hutvā sabbametaṁ hananādiṁ kareyyuṁ. Mā dīnakāmāsū ti hīnajjhāsayāsu saṁkiliṭṭhaāsayāsu. Bhāvan-ti evarūpāsu sinehaṁ mā kare. Gaṅgatitthūpamāsū ti sabbasādhāraṇaṭṭhena gaṅgātitthasadisāsu. Musā ti musāvādo tāsaṁ saccasadiso va. Gatenāti ādīsu pekkhitena palobhane ummādantījātakaṁ, (JA. 527) dunnivatthena niḷinikājātakaṁ, (JA. 526) mañjunā bhaṇitena: “Tuvaṭaṁ kho, ayyaputta, āgaccheyyāsī” ti nandattherassa vatthu (Ud. 22) kathetabbaṁ. Coriyo ti sambhatassa dhanassa vināsanena coriyo. Kathinā ti thaddhahadayā. Vāḷā ti duṭṭhā appakeneva kujjhanasīlā. Lapasakkharā ti niratthakalapanena sakkharā viya madhurā. Asā ti asatiyo lāmakā. Sārattā ti sabbadā sārattā. Pagabbhā ti kāyapāgabbhiyādīhi pagabbhā. Yathā ti yathā sikhī sabbaghaso, evametā pi sabbaghasā. Paṭivallantī ti parissajanti upagūhanti veṭhenti. Latāvā ti yathā latā rukkhanissitā rukkhaṁ veṭhenti, evametā purisaṁ parissajanti nāma.

Hatthibandhanti ādīsu gopuriso vuccati gopālako. Chavaḍāhakan-ti chavānaṁ ḍāhakaṁ, susānapālanti vuttaṁ hoti. Pupphachaḍḍakan-ti vaccaṭṭhānasodhakaṁ. Sadhanan-ti etesu pi sadhanaṁ anugacchanti yeva [PTS 5.450]. Akiñcanan-ti adhanaṁ. Chavakasamasadisan-ti sunakhamaṁsakhādacaṇḍālena samaṁ sadisaṁ, tena nibbisesam-pi purisaṁ gacchanti bhajanti. Kasmā? Yasmā anupatanti dhanahetu nāriyo ti.

Evaṁ attano ñāṇe ṭhatvā ānando gijjharājā itthīnaṁ aguṇaṁ kathetvā tuṇhī ahosi. Tassa vacanaṁ sutvā nārado pi attano ñāṇe ṭhatvā tāsaṁ aguṇaṁ kathesi. Taṁ dassento satthā āha:

“Atha khalu, bho, nārado devabrāhmaṇo ānandassa gijjharājassa ādimajjhakathāpariyosānaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthā abhāsi:

340. ‘Cattārome na pūrenti, te me suṇātha bhāsato,
Samuddo brāhmaṇo rājā, itthī cā pi dijampati.

341. Saritā sāgaraṁ yanti, yā kāci pathavissitā,
Tā samuddaṁ na pūrenti, ūnattā hi na pūrati.

342. Brāhmaṇo ca adhīyāna, vedamakkhānapañcamaṁ,
Bhiyyo pi sutamiccheyya, ūnattā hi na pūrati.

343. Rājā ca pathaviṁ sabbaṁ, sasamuddaṁ sapabbataṁ,
Ajjhāvasaṁ vijinitvā, anantaratanocitaṁ,
Pāraṁ samuddaṁ pattheti ūnattā hi na pūrati.

344. Ekamekāya itthiyā, aṭṭhaṭṭha patino siyā,
Sūrā ca balavanto ca, sabbakāmarasāharā,
Kareyya navame chandaṁ, ūnattā hi na pūrati.

345. Sabbitthiyo sikhīriva sabbabhakkhā, sabbitthiyo nadīriva sabbavāhī,
Sabbitthiyo kaṇṭakānaṁva sākhā, sabbitthiyo dhanahetu vajanti.

346. Vātañca jālena naro parāmase, osiñcaye sāgaramekapāṇinā,
Sakena hatthena kareyya ghosaṁ, yo sabbabhāvaṁ pamadāsu ossaje.

347. Corīnaṁ bahubuddhīnaṁ, yāsu saccaṁ sudullabhaṁ,
Thīnaṁ bhāvo durājāno, macchassevodake gataṁ.

348. Analā [PTS 5.451] mudusambhāsā, duppūrā tā nadīsamā,
Sīdanti naṁ viditvāna, ārakā parivajjaye.

349. Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā,
Sīdanti naṁ viditvāna, ārakā parivajjaye.

350. Yaṁ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā,
Jātavedo va saṁṭhānaṁ, khippaṁ anudahanti na’nti.

Tattha dijampatī ti dijajeṭṭhakaṁ kuṇālaṁ ālapati. “Saritā” ti ādi ṭhapitamātikāya bhājanatthaṁ vuttaṁ. Ūnattā ti udakapatiṭṭhānassa mahantatāya ūnā eva. Adhīyānā ti sajjhāyitvā. Vedamakkhānapañcaman-ti itihāsapañcamaṁ vedacatukkaṁ. Ūnattā ti so hi ajjhāsayamahantatāya sikkhitabbassa na pūrati. Anantaratanocitan-ti nānāratanehi ocitaṁ paripuṇṇaṁ. Ūnattā ti so hi taṇhāmahantatāya na pūrati. Siyā ti siyuṁ, ayam-eva vā pāṭho. Sabbakāmarasāharā ti sabbesaṁ kāmarasānaṁ āharakā. “Navame” ti aṭṭhahi atittabhāvadassanatthaṁ vuttaṁ. Sā pana dasame pi vīsatime pi tato uttaritare pi chandaṁ karoteva. Ūnattā ti sā hi kāmataṇhāya mahantatāya na pūrati. Kaṇḍakānaṁva sākhā ti sambādhamagge kaṇṭakasākhasadisā. Yathā hi sākhā laggitvā ākaḍḍhati, evaṁ etā pi rūpādīhi kaḍḍhanti. Yathā sākhā hatthādīsu vijjhitvā dukkhaṁ uppādeti, evaṁ etā pi phuṭṭhamattā sarīrasamphassena vijjhitvā mahāvināsaṁ pāpenti. Vajantī ti parapurisaṁ vajanti.

Parāmase ti gaṇheyya. Osiñcaye ti nhāyituṁ otiṇṇo ekena pāṇinā sakalasamuddaudakaṁ osiñceyya gahetvā chaḍḍeyya. Sakenā ti ekena attano hatthena tam-eva hatthaṁ haritvā ghosaṁ uppādeyya. Sabbabhāvanti: “Tvam-eva iṭṭho kanto piyo manāpo” ti vuccamāno yo puriso: “Evametan”-ti saddahanto sabbaṁ attano ajjhāsayaṁ pamadāsu ossajeyya, so jālādīhi vātaggahaṇādīni kareyyā ti attho. Gatan-ti gamanaṁ. Analā ti tīhi dhammehi alanti vacanavirahitā. Duppurā tā ti yathā mahānadī udakena, evaṁ kilesaratiyā tā duppūrā. Sīdanti naṁ viditvānā ti ettha nan-ti nipātamattaṁ, itthiyo allīnā catūsu apāyesu sīdantīti viditvā. Āvaṭṭanī ti yathā āvaṭṭanī mahājanassa hadayaṁ mohetvā attano vase vatteti, evametāpī ti attho. Vikopanā ti nāsanatthena ca garahatthena ca brahmacariyassa ko pikā. Chandasā vā ti piyasaṁvāsena vā. Dhanena vā ti dhanahetu vā. Saṁṭhānan-ti yathā jātavedo attano ṭhānaṁ yaṁ yaṁ padesaṁ allīyati, taṁ taṁ dahati, tathā etā pi yaṁ yaṁ purisaṁ kilesavasena allīyanti, taṁ taṁ anudahanti mahāvināsaṁ pāpenti.

Evaṁ nāradena itthīnaṁ aguṇe pakāsite puna mahāsatto visesetvā tāsaṁ aguṇaṁ pakāseti. Taṁ [PTS 5.452] dassetuṁ satthā āha:

“Atha khalu, bho, kuṇālo sakuṇo nāradassa devabrāhmaṇassa ādimajjhakathāpariyosānaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo ajjhabhāsi:

351. ‘Sallape nisitakhaggapāṇinā, paṇḍito api pisācadosinā,
Uggatejamuragam-pi āside, eko ekāya pamadāya nālape.

352. Lokacittamathanā hi nāriyo, naccagītabhaṇitamhitāvudhā,
Bādhayanti anupaṭṭhitassatiṁ, dīpe rakkhasigaṇo va vāṇije.

353. Natthi tāsaṁ vinayo na saṁvaro, majjamaṁsaniratā asaññatā,
Tā gilanti purisassa pābhataṁ, sāgareva makaraṁ timiṅgalo.

354. Pañcakāmaguṇasātagocarā, uddhatā aniyatā asaññatā,
Osaranti pamadā pamādinaṁ, loṇatoyavatiyaṁva āpakā.

355. Yaṁ naraṁ upalapenti nāriyo, chandasā vā ratiyā dhanena vā,
Jātavedasadisam-pi tādisaṁ, rāgadosavadhiyo dahanti naṁ.

356. Aḍḍhaṁ ñatvā purisaṁ mahaddhanaṁ, osaranti sadhanaṁ sahattanā,
Rattacittamativeṭhayanti naṁ, sāla māluvalatāva kānane.

357. Tā upenti vividhena chandasā, citrabimbamukhiyo alaṅkatā,
Uhasanti pahasanti nāriyo, sambaro va satamāyakovidā.

358. Jātarūpamaṇimuttabhūsitā, sakkatā patikulesu nāriyo,
Rakkhitā [PTS 5.453] aticaranti sāmikaṁ, dānavaṁva hadayantarassitā.

359. Tejavā pi hi naro vicakkhaṇo, sakkato bahujanassa pūjito,
Nārinaṁ vasagato na bhāsati, rāhunā upahato va candimā.

360. Yaṁ kareyya kupito diso disaṁ, duṭṭhacitto vasamāgataṁ ariṁ,
Tena bhiyyo byasanaṁ nigacchati, nārinaṁ vasagato apekkhavā.

361. Kesalūnanakhachinnatajjitā, pādapāṇikasadaṇḍatāḷitā,
Hīnamevupagatā hi nāriyo, tā ramanti kuṇapeva makkhikā.

362. Tā kulesu visikhantaresu vā, rājadhāninigamesu vā puna,
Oḍḍitaṁ namucipāsavākaraṁ, cakkhumā parivajje sukhatthiko.

363. Ossajitva kusalaṁ tapoguṇaṁ, yo anariyacaritāni mācari,
Devatāhi nirayaṁ nimissati, chedagāmimaṇiyaṁva vāṇijo.

364. So idha garahito parattha ca, dummatī upahato sakammunā,
Gacchatī aniyato gaḷāgaḷaṁ, duṭṭhagadrabharatho va uppathe.

365. So upeti nirayaṁ patāpanaṁ, sattisimbalivanañca āyasaṁ,
Āvasitvā tiracchānayoniyaṁ, petarājavisayaṁ na muñcati.

366. Dibyakhiḍḍaratiyo ca nandane, cakkavatticaritañca mānuse,
Nāsayanti pamadā pamādinaṁ, duggatiñca paṭipādayanti naṁ.

367. Dibyakhiḍḍaratiyo [PTS 5.454] na dullabhā, cakkavatticaritañca mānuse,
Soṇṇabyamhanilayā ca accharā, ye caranti pamadāhanatthikā.

368. Kāmadhātusamatikkamā gati, rūpadhātuyā bhāvo na dullabho,
Vītarāgavisayūpapatti yā, ye caranti pamadāhanatthikā.

369. Sabbadukkhasamattikkamaṁ sivaṁ, accantamacalitaṁ asaṅkhataṁ,
Nibbutehi sucihī na dullabhaṁ, ye caranti pamadāhanatthikā ti.

Tattha sallape ti: “Sace mayā saddhiṁ sallapessasi, sīsaṁ te pātessāmī” ti vatvā khaggaṁ ādāya ṭhitenā pi, “sallapitamatte yeva taṁ khāditvā jīvitavināsaṁ pāpessāmī” ti dosinā hutvā ṭhitenā pi pisācena saddhiṁ sallape. “Upagataṁ ḍaṁsitvā nāsessāmī” ti ṭhitaṁ uggatejaṁ uragam-pi āside. Eko pana hutvā raho ekāya pamadāya na hi ālape. Lokacittamathanā ti lokassa cittaghātikā. Dīpe rakkhasigaṇo ti yathā dīpe rakkhasigaṇo manussavesena vāṇije upalāpetvā attano vase gate katvā khādati, evaṁ imā pi pañcahi kāmaguṇehi attano vase katvā satte mahāvināsaṁ pāpentī ti attho. Vinayo ti ācāro. Saṁvaro ti mariyādo. Purisassa pābhatan-ti dukkhasambhataṁ dhanaṁ gilan-ti nāsenti.

Aniyatā ti aniyatacittā. Loṇatoyavatiyan-ti loṇatoyavantaṁ samuddanti attho. Āpakā ti āpagā, ayam-eva vā pāṭho. Yathā samuddaṁ nadiyo osaranti, evaṁ pamādinaṁ pamadā ti attho. Chandasā ti pemena. Ratiyā ti pañcakāmaguṇaratiyā. Dhanena vā ti dhanahetu vā. Jātavedasadisan-ti guṇasampattiyā aggimiva jalitam pi. Rāgadosavadhiyo ti kāmarāgadosehi vadhikā. Rāgadosagatiyoti pi pāṭho. Osarantī ti dhanagahaṇatthāya madhuravacanena taṁ bandhantiyo upagacchanti. Sadhanan-ti sadhanā. Ayam-eva vā pāṭho, vatthālaṅkāratthāya kiñci attano dhanaṁ datvā pi osarantī ti attho. Sahattanā ti attabhāvena saddhiṁ attabhāvam-pi tasseva pariccajantiyo viya honti. Ativeṭhayantī ti dhanagahaṇatthāya ativiya veṭhenti pīḷenti.

Vividhena chandasā ti nānāvidhena ākārena. Citrabimbamukhiyo ti alaṅkāravasena citrasarīrā citramukhiyo hutvā. Uhasantī ti mahāhasitaṁ hasanti. Pahasantī ti mandahasitaṁ hasanti. Sambarovā ti māyākārapuriso viya asurindo viya ca [PTS 5.455]. Dānavaṁva hadayantarassitā ti yathā: “Kuto nu āgacchatha, bho, tayo janā” ti karaṇḍakajātake (JA. 436 aka Samuggajātakaṁ) hadayantaranissitā antoudaragatā pi dānavaṁ aticari, evaṁ aticaranti. Arakkhitā hetāti dīpeti. Na bhāsatī ti na virocati haritacalomasakassapakusarājāno viya. Tenā ti tamhā amittena katā byasanā atirekataraṁ byasananti attho. Apekkhavā ti sataṇho.

Kesalūnanakhachinnatajjitā ti ākaḍḍhitvā lūnakesā nakhehi chinnagattā tajjitā pādādīhi ca tāḷitāva hutvā. Yo kilesavasena ete pi vippakāre karoti, tādisaṁ hīnam-eva upagatā nāriyo ramanti, na ete vippakāre pariharanti, madhurasamācāre kiṁkāraṇā tā na ramanti. Kuṇapeva makkhikā ti yasmā jegucchahatthikuṇapādimhi makkhikā viya tā hīne yeva ramantī ti attho. Oḍḍitan-ti na etā itthiyo nāma, atha kho imesu ṭhānesu namucino kilesamārassa migapakkhigahaṇatthaṁ luddakehi oḍḍitaṁ pāsañca vākarañcāti maññamāno paññācakkhumā puriso dibbamānusikena sukhena atthiko parivajjeyya.

Ossajitvā ti devamanussesu mahāsampattidāyakaṁ tapoguṇaṁ chaḍḍetvā. Yo ti yo puriso anariyesu aparisuddhesu kāmaguṇesu kāmaraticaritāni ācarati. Devatāhi nirayaṁ nimissatī ti so devalokena parivattitvā nirayaṁ gaṇhissati. Chedagāmimaṇiyaṁva vāṇijo ti yathā bālavāṇijo satasahassagghabhaṇḍaṁ datvā chedagāmimaṇikaṁ gaṇhāti, tathārūpo ayaṁ hotī ti attho. So ti so itthīnaṁ vasaṁ gato. Aniyato ti ettakaṁ nāma kālaṁ apāyesu paccissatīti aniyato. Gaḷāgaḷan-ti devalokā vā manussalokā vā gaḷitvā apāyam-eva gacchatī ti attho. Yathā kiṁ? Duṭṭhagadrabharatho va uppathe ti, yathā kūṭagadrabhayuttaratho maggā okkamitvā uppathe yeva gacchati, tathā. Sattisimbalivanan-ti sattisadisehi kaṇṭakehi yuttaṁ āyasaṁ simbalivanaṁ. Petarājavisayan-ti petavisayañca kālakañcikaasuravisayañca.

Pamādinan-ti pamattānaṁ. Te hi pamadāsu pamattā tāsaṁ sampattīnaṁ mūlabhūtaṁ kusalaṁ na karonti, iti tesaṁ pamadā sabbā tā nāsenti nāma. Paṭipādayantī ti tathāvidhaṁ purisaṁ tā pamādavaseneva akusalaṁ kāretvā duggatiṁ paṭipādenti nāma. Soṇṇabyamhanilayā ti suvaṇṇamayavimānavāsiniyo. Pamadāhanatthikā ti ye purisā pamadāhi anatthikā hutvā brahmacariyaṁ caranti. Kāmadhātusamatikkamā ti kāmadhātusamatikkamā yā gati. Rūpadhātuyā bhāvo ti yo kāmadhātusamatikkamagatisaṅkhāto rūpadhātuyā bhāvo, so tesaṁ na dullabho. Vītarāgavisayūpapatti yā ti yā vītarāgavisaye suddhāvāsaloke upapatti, sā pi tesaṁ na dullabhā ti attho. Accantan-ti antātītaṁ avināsadhammaṁ. Acalitan-ti kilesehi akampitaṁ. Nibbutehī ti nibbutakilesehi. Sucihī ti sucīhi parisuddhehi evarūpaṁ nibbānaṁ na dullabhanti.

Evaṁ [PTS 5.456] mahāsatto amatamahānibbānaṁ pāpetvā desanaṁ niṭṭhāpesi. Himavante kinnaramahoragādayo ākāse ṭhitā devatā ca: “Aho buddhalīlāya kathitā” ti sādhukāraṁ adaṁsu. Ānando gijjharājā nārado devabrāhmaṇo puṇṇamukho ca phussakokilo attano attano parisaṁ ādāya yathāṭhānam-eva gamiṁsu. Mahāsatto pi sakaṭṭhānam-eva gato. Itare pana antarantarā gantvā mahāsattassa santike ovādaṁ gahetvā tasmiṁ ovāde ṭhatvā saggaparāyaṇā ahesuṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānento osānagāthā abhāsi:

370. Kuṇālohaṁ tadā āsiṁ, udāyī phussakokilo,
Ānando gijjharājāsi, sāriputto ca nārado,
Parisā buddhaparisā, evaṁ dhāretha jātakan-ti.

Te pana bhikkhū gamanakāle satthānubhāvena gantvā āgamanakāle attano attano va ānubhāvena āgatā. Tesaṁ satthā mahāvane yeva kammaṭṭhānaṁ kathesi. Sabbe pi te taṁ divasam-eva arahattaṁ pāpuṇiṁsu. Mahādevatāsamāgamo ahosi. Athassa bhagavā mahāsamayasuttaṁ (DN. 20) kathesi.

Kuṇālajātakavaṇṇanā catutthā

JA 537: Mahāsutasomajātakavaṇṇanā

Kasmā tuvaṁ rasaka edisānī ti idaṁ satthā jetavane viharanto aṅgulimālattheradamanaṁ ārabbha kathesi. Tassa uppatti ca pabbajjā ca upasampadā ca aṅgulimālasuttavaṇṇanāyaṁ (MA. 86) vuttanayena vitthārato veditabbā. So pana saccakiriyāya mūḷhagabbhāya itthiyā sotthibhāvaṁ katvā tato paṭṭhāya sulabhapiṇḍo hutvā vivekamanubrūhanto aparabhāge arahattaṁ patvā abhiññāto va asītiyā mahātherānaṁ abbhantaro ahosi. Tasmiṁ kāle dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, aho vata bhagavatā tathārūpaṁ luddaṁ lohitapāṇiṁ mahācoraṁ aṅgulimālaṁ adaṇḍena asatthena dametvā nibbisevanaṁ karontena dukkaraṁ kataṁ, aho buddhā nāma dukkarakārino” ti. Satthā gandhakuṭiyaṁ ṭhito va dibbasotena taṁ kathaṁ sutvā: “Ajja mama gamanaṁ bahupakāraṁ bhavissati, mahādhammadesanā pavattissatī” ti ñatvā anopamāya buddhalīlāya dhammasabhaṁ gantvā varapaññattāsane nisīditvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Anacchariyaṁ, bhikkhave, idāneva paramābhisambodhiṁ [PTS 5.457] pattena mayā etassa damanaṁ, svāhaṁ pubbacariyaṁ caranto padesañāṇe ṭhito pi etaṁ damesin”-ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte kururaṭṭhe indapatthanagare korabyo nāma rājā dhammena rajjaṁ kāresi. Tadā bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Dasamāse atikkante suvaṇṇavaṇṇaṁ puttaṁ vijāyi, sutavittatāya pana naṁ: “Sutasomo” ti sañjāniṁsu. Tamenaṁ rājā vayappattaṁ nikkhasahassaṁ datvā disāpāmokkhassa ācariyassa santike sippuggahaṇatthāya takkasilaṁ pesesi. So ācariyabhāgaṁ ādāya nagarā nikkhamitvā maggaṁ paṭipajji. Tadā bārāṇasiyaṁ kāsirañño putto brahmadattakumāro pi tatheva vatvā pitarā pesito nagarā nikkhamitvā tam-eva maggaṁ paṭipajji. Atha sutasomo maggaṁ gantvā nagaradvāre sālāya phalake vissamatthāya nisīdi. Brahmadattakumāro pi gantvā tena saddhiṁ ekaphalake nisīdi. Atha naṁ sutasomo paṭisanthāraṁ karonto: “Samma, maggakilantosi, kuto āgacchasī” ti pucchitvā: “Bārāṇasito” ti vutte: “Kassa puttosī” ti vatvā: “Kāsirañño puttomhī” ti vutte: “Ko nāmosī” ti vatvā: “Ahaṁ brahmadattakumāro nāmā” ti vutte: “Kena kāraṇena idhāgatosī” ti pucchi. So: “Sippuggahaṇatthāyā” ti vatvā: “Tvam-pi maggakilantosi, kuto āgacchasī” ti teneva nayena itaraṁ pucchi. So pi tassa sabbaṁ ācikkhi. Te ubho pi: “Mayaṁ khattiyā, ekācariyasseva santike sippuggahaṇatthāya gacchāmā” ti aññamaññaṁ mittabhāvaṁ katvā nagaraṁ pavisitvā ācariyakulaṁ gantvā ācariyaṁ vanditvā attano jāti ādiṁ kathetvā sippuggahaṇatthāya āgatabhāvaṁ kathesuṁ. So: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Te ācariyabhāgaṁ datvā sippaṁ paṭṭhapesuṁ.

Na kevalañca te dveva, aññe pi tadā jambudīpe ekasatamattā rājaputtā tassa santike sippaṁ uggaṇhanti. Sutasomo tesaṁ jeṭṭhantevāsiko hutvā sippaṁ upadisanto nacirasseva nipphattiṁ pāpuṇi. So aññassa santikaṁ agantvā: “Sahāyo [PTS 5.458] me” ti brahmadattassa kumārasseva santikaṁ gantvā tassa piṭṭhi-ācariyo hutvā sippaṁ sikkhāpesi. Itaresam-pi anukkamena sippaṁ niṭṭhitaṁ. Te anuyogaṁ datvā ācariyaṁ vanditvā sutasomaṁ parivāretvā nikkhamiṁsu. Atha ne sutasomo maggantare ṭhatvā uyyojento: “Tumhe attano attano pitūnaṁ sippaṁ dassetvā rajjesu patiṭṭhahissatha, patiṭṭhitā ca pana mamovādaṁ kareyyāthā” ti āha. “Kiṁ, ācariyā” ti? “Pakkhadivasesu uposathikā hutvā mā ghātaṁ kareyyāthā” ti. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchiṁsu. Bodhisatto pi aṅgavijjāpāṭhakattā: “Anāgate bārāṇasiyaṁ brahmadattakumāraṁ nissāya mahābhayaṁ uppajjissatī” ti ñatvā te evaṁ ovaditvā uyyojesi. Te sabbe pi attano attano janapadaṁ gantvā pitūnaṁ sippaṁ dassetvā rajjesu patiṭṭhāya patiṭṭhitabhāvañceva ovāde vattanabhāvañca jānāpetuṁ paṇṇākārena saddhiṁ paṇṇāni pahiṇiṁsu. Mahāsatto taṁ pavattiṁ sutvā: “Appamattāva hothā” ti paṇṇāni paṭipesesi.

Tesu bārāṇasirājā vinā maṁsena bhattaṁ na bhuñjati. Uposathadivasatthāyapissa maṁsaṁ gahetvā ṭhapesi. Athekadivasaṁ evaṁ ṭhapitamaṁsaṁ bhattakārakassa pamādena rājagehe koleyyakasunakhā khādiṁsu. Bhattakārako taṁ maṁsaṁ aditvā kahāpaṇamuṭṭhiṁ ādāya caranto pi maṁsaṁ uppādetuṁ asakkonto: “Sace amaṁsakabhattaṁ upanāmessāmi, jīvitaṁ me natthi, kiṁ nu kho karissāmī” ti cintetvā: “Attheso upāyo” ti vikāle āmakasusānaṁ gantvā muhuttamatassa purisassa ūrumaṁsaṁ āharitvā supakkaṁ pacitvā bhattaṁ upanāmesi. Rañño maṁsakhaṇḍaṁ jivhagge ṭhapitamattam-eva satta rasaharaṇisahassāni phari, sakalasarīraṁ khobhetvā aṭṭhāsi. Kiṁkāraṇā? Pubbe cassa sevanatāya. So kira atītānantare attabhāve yakkho hutvā bahuṁ manussamaṁsaṁ khāditapubbo, tenassa taṁ piyaṁ ahosi [PTS 5.459]. So: “Sacāhaṁ tuṇhī yeva bhuñjissāmi, na me ayaṁ imaṁ maṁsaṁ kathessatī” ti cintetvā saha kheḷena bhūmiyaṁ pātesi. “Niddosaṁ, deva, khādāhī” ti vutte manusse paṭikkamāpetvā: “Ahametassa niddosabhāvaṁ jānāmi, kiṁ nāmetaṁ maṁsan”-ti pucchi. “Purimadivasesu paribhogamaṁsam-eva, devā” ti. “Nanu aññasmiṁ kāle ayaṁ raso natthī” ti? “Ajja supakkaṁ, devā” ti. “Nanu pubbe pi evam-eva pacasī” ti. Atha naṁ tuṇhībhūtaṁ ñatvā: “Sabhāvaṁ kathehi, no ce kathesi, jīvitaṁ te natthī” ti āha. So abhayaṁ yācitvā yathābhūtaṁ kathesi. Rājā: “Mā saddamakāsi, pakatiyā pacanakamaṁsaṁ tvaṁ khāditvā mayhaṁ manussamaṁsam-eva pacāhī” ti āha. “Nanu dukkaraṁ, devā” ti? “Mā bhāyi, na dukkaran”-ti. “Nibaddhaṁ kuto labhissāmi, devā” ti? “Nanu bandhanāgāre bahū manussā” ti. So tato paṭṭhāya tathā akāsi.

Aparabhāge bandhanāgāre manussesu khīṇesu: “Idāni kiṁ karissāmi, devā” ti āha. “Antarāmagge sahassabhaṇḍikaṁ khipitvā yo taṁ gaṇhāti, taṁ ‘coro’ ti gahetvā mārehī” ti āha. So tathā akāsi. Aparabhāge rājabhayena sahassabhaṇḍikaṁ olokentam-pi adisvā: “Idāni kiṁ karissāmī” ti āha. “Yadā bherivelāya nagaraṁ ākulaṁ hoti, tadā tvaṁ pana ekasmiṁ gharasandhimhi vā vīthiyaṁ vā catukke vā ṭhatvā manusse māretvā maṁsaṁ gaṇhāhī” ti. So tato paṭṭhāya tathā katvā thūlamaṁsaṁ ādāya gacchati. Tesu tesu ṭhānesu kaḷevarāni dissanti. Mama mātā na paññāyati, mama pitā na paññāyati, mama bhātā bhaginī ca na paññāyati, manussānaṁ paridevanasaddo sūyati. Nāgarā bhītatasitā: “Ime manusse sīho nu kho khādati, byaggho nu kho khādati, yakkho nu kho khādatī” ti olokentā pahāramukhaṁ disvā: “Eko manussakhādako coro ime khādatī” ti maññanti. Mahājanā rājaṅgaṇe sannipatitvā upakkosiṁsu. Rājā: “Kiṁ, tātā” ti pucchi. “Deva imasmiṁ nagare manussakhādako coro atthi, taṁ gaṇhāpethā” ti āhaṁsu. “Ahaṁ kathaṁ taṁ jānissāmi, kiṁ ahaṁ nagaraṁ rakkhanto pi carāmī” ti.

Mahājanā: “Rājā nagarena [PTS 5.460] anatthiko, kāḷahatthisenāpatissa ācikkhissāmā” ti gantvā tassa taṁ kathetvā: “Coraṁ pariyesituṁ vaṭṭatī” ti vadiṁsu. So: “Sādhu sattāhaṁ āgametha, pariyesitvā coraṁ dassāmī” ti mahājane uyyojetvā purise āṇāpesi, “tātā, nagare kira manussakhādako coro atthi, tumhe tesu tesu ṭhānesu nilīyitvā taṁ gaṇhathā” ti. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya nagaraṁ pariggaṇhanti. Bhattakārako pi ekasmiṁ gharasandhimhi sampaṭicchanno hutvā ekaṁ itthiṁ māretvā ghanaghanamaṁsaṁ ādāya pacchiyaṁ pūretuṁ ārabhi. Atha naṁ te purisā gahetvā pothetvā pacchābāhaṁ bandhitvā: “Gahito manussakhādako coro” ti mahāsaddaṁ kariṁsu. Mahājano taṁ parivāresi. Atha naṁ suṭṭhu bandhitvā maṁsapacchiṁ gīvāya bandhitvā ādāya senāpatissa dassesuṁ. Senāpati taṁ disvā: “Kiṁ nu kho esa imaṁ maṁsaṁ khādati, udāhu aññena maṁsena missetvā vikkiṇāti, udāhu aññassa vacanena māretī” ti cintetvā tamatthaṁ pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

371. Kasmā tuvaṁ rasaka edisāni, karosi kammāni sudāruṇāni,
Hanāsi itthī purise ca mūḷho, maṁsassa hetu adu dhanassa kāraṇā ti.

Tattha rasakā ti bhattakāraṇaṁ ālapati.

Ito paraṁ uttānasambandhāni vacanapaṭivacanāni pāḷivaseneva veditabbāni:

372. Na attahetū na dhanassa kāraṇā, na puttadārassa sahāyañātinaṁ,
Bhattā ca me bhagavā bhūmipālo, so khādati maṁsaṁ bhadantedisaṁ.

373. Sace tuvaṁ bhatturatthe payutto, karosi kammāni sudāruṇāni,
Pāto va [PTS 5.461] antepuraṁ pāpuṇitvā, lapeyyāsi me rājino sammukhe taṁ.

374. Tathā karissāmi ahaṁ bhadante, yathā tuvaṁ bhāsasi kāḷahatthi,
Pāto va antepuraṁ pāpuṇitvā, vakkhāmi te rājino sammukhe tan-ti.

Tattha bhagavā ti gāravādhivacanaṁ. Sace tuvanti: “Saccaṁ nu kho bhaṇati, udāhu maraṇabhayena musā bhaṇatī” ti vīmaṁsanto evamāha. Tattha sudāruṇānī ti manussaghātakammāni. Sammukhe tan-ti sammukhe ṭhatvā evaṁ vadeyyāsīti. So sampaṭicchanto gāthamāha.

Atha naṁ senāpati gāḷhabandhanam-eva sayāpetvā vibhātāya rattiyā amaccehi ca nāgarehi ca saddhiṁ mantetvā sabbesu ekacchandesu jātesu sabbaṭṭhānesu ārakkhaṁ ṭhapetvā nagaraṁ hatthagataṁ katvā rasakassa gīvāyaṁ maṁsapacchiṁ bandhitvā ādāya rājanivesanaṁ pāyāsi. Sakalanagaraṁ viravi. Rājā hiyyo bhuttapātarāso sāyamāsam-pi alabhitvā: “Rasako idāni āgacchissati, idāni āgacchassatī” ti nisinno va taṁ rattiṁ vītināmetvā: “Ajja pi rasako nāgacchati, nāgarānañca mahāsaddo sūyati, kiṁ nū kho etan”-ti vātapānena olokento taṁ tathā ānīyamānaṁ disvā: “Pākaṭaṁ idaṁ kāraṇaṁ jātan”-ti cintetvā satiṁ upaṭṭhapetvā pallaṅke yeva nisīdi. Kāḷahatthi pi naṁ upasaṅkamitvā anuyuñji, so pissa kathesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

375. Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṁ pati,
Kāḷo rasakamādāya, rājānaṁ upasaṅkami,
Upasaṅkamma rājānaṁ, idaṁ vacanamabravi.

376. Saccaṁ kira mahārāja, rasako pesito tayā.

Hanati itthipurise, tuvaṁ maṁsāni khādasi.

377. Evam-eva [PTS 5.462] tathā kāḷa, rasako pesito mayā,
Mama atthaṁ karontassa, kimetaṁ paribhāsasī ti.

Tattha kāḷā ti kāḷahatthi. Evamevā ti tena senāpatinā tejavantena anuyutto rājā musā vattuṁ asakkonto evamāha. Tattha tathā ti idaṁ purimassa vevacanaṁ. Mama atthan-ti mama vuḍḍhiṁ. Karontassā ti karontaṁ. Kimetan-ti kasmā etaṁ. Paribhāsasī ti aho dukkaraṁ karosi, kāḷahatthi tvaṁ nāma aññaṁ coraṁ aggahetvā mama pesanakārakaṁ gaṇhāsīti tassa bhayaṁ janento kathesi.

Taṁ sutvā senāpati: “Ayaṁ sakeneva mukhena paṭijānāti, aho sāhasiko, ettakaṁ nāma kālaṁ ime manussā etena khāditā, vāressāmi nan”-ti cintetvā āha: “mahārāja, mā evaṁ kari, mā manussamaṁsaṁ khādasī” ti. “Kāḷahatthi kiṁ kathesi, nāhaṁ viramituṁ sakkomī” ti. “Mahārāja, sace na viramissasi, attānañca raṭṭhañca nāsessasī” ti. “Evaṁ nassante pi ahaṁ neva tato viramituṁ sakkomī” ti. Tato senāpati tassa saññāpanatthāya vatthuṁ āharitvā dasseti: atītasmiñhi kāle mahāsamudde cha mahāmacchā ahesuṁ. Tesu ānando timinando ajjhārohoti ime tayo macchā pañcayojanasatikā, timiṅgalo timirapiṅgalo mahātimirapiṅgaloti ime tayo macchā sahassayojanikā honti. Te sabbe pi pāsāṇasevālabhakkhā ahesuṁ. Tesu ānando mahāsamuddassa ekapasse vasati. Taṁ bahū macchā dassanāya upasaṅkamanti, ekadivasaṁ: “Sabbesaṁ dvipadacatuppadānaṁ sattānaṁ rājā paññāyati, amhākaṁ rājā natthi, mayampetaṁ rājānaṁ karissāmā” ti cintetvā sabbe ekacchandā hutvā ānandaṁ rājānaṁ kariṁsu. Te macchā tato paṭṭhāya tassa sāyaṁ pāto va upaṭṭhānaṁ gacchanti.

Athekadivasaṁ ānando ekasmiṁ pabbate pāsāṇasevālaṁ khādanto ajānitvā: “Sevālo” ti saññāya ekaṁ macchaṁ [PTS 5.463] khādi. Tassa taṁ maṁsaṁ khādantassa sakalasarīraṁ saṅkhobhesi. So: “Kiṁ nu kho idaṁ ativiya madhuran”-ti nīharitvā olokento macchamaṁsakhaṇḍaṁ disvā: “Ettakaṁ kālaṁ ajānitvā na khādāmī” ti cintetvā: “Sāyaṁ pāto pi macchānaṁ āgantvā gamanakāle ekaṁ dve macche khādissāmi, pākaṭaṁ katvā khādiyamāne eko pi maṁ na upasaṅkamissati, sabbe palāyissanti, paṭicchanno hutvā pacchā osakkitosakkitaṁ paharitvā khādissāmī” ti tathā katvā khādi. Macchā parikkhayaṁ gacchantā cintayiṁsu. “Kuto nu kho ñātīnaṁ bhayaṁ uppajjissatī” ti. Atheko paṇḍito maccho: “Mayhaṁ ānandassa kiriyā na ruccati, pariggaṇhissāmi nan”-ti macchesu upaṭṭhānaṁ gatesu ānandassa kaṇṇapatte paṭicchanno aṭṭhāsi. Ānando macche uyyojetvā sabbapacchato gacchantaṁ macchaṁ khādi. So paṇḍitamaccho tassa kiriyaṁ disvā itaresaṁ ārocesi. Te sabbe pi bhītatasitā palāyiṁsu.

Ānando tato paṭṭhāya macchamaṁsagiddhena aññaṁ gocaraṁ na gaṇhi. So jighacchāya pīḷito kilanto: “Kahaṁ nu kho ime gatā” ti te macche pariyesanto ekaṁ pabbataṁ disvā: “Mama bhayena imaṁ pabbataṁ nissāya vasanti maññe, pabbataṁ parikkhipitvā upadhāressāmī” ti naṅguṭṭhena ca sīsena ca ubho passe parikkhipitvā gaṇhi. Tato: “Sace idha vasanti, palāyissantī” ti pabbataṁ parikkhipantaṁ attano naṅguṭṭhaṁ disvā: “Ayaṁ maccho maṁ vañcetvā pabbataṁ nissāya vasatī” ti kuddho paṇṇāsayojanamattaṁ sakanaṅguṭṭhakhaṇḍaṁ aññamacchasaññāya daḷhaṁ gahetvā murumurāyanto khādi, dukkhavedanā uppajji. Lohitagandhena macchā sannipatitvā luñjitvā khādantā yāva sīsā āgamaṁsu. Mahāsarīratāya [PTS 5.464] parivattetuṁ asakkonto tattheva jīvitakkhayaṁ pāpuṇi, pabbatarāsi viya aṭṭhirāsi ahosi. Ākāsacārino tāpasaparibbājakā manussānaṁ kathayiṁsu. Sakalajambudīpe manussā jāniṁsu. Taṁ vatthuṁ āharitvā dassento kāḷahatthi āha:

378. Ānando sabbamacchānaṁ, khāditvā rasagiddhimā,
Parikkhīṇāya parisāya, attānaṁ khādiyā mato.

379. Evaṁ pamatto rasagārave ratto, bālo yadī āyati nāvabujjhati,
Vidhamma putte caji ñātake ca, parivattiya attānaññeva khādati.

380. Idaṁ te sutvāna vigetu chando, mā bhakkhayī rāja manussamaṁsaṁ,
Mā tvaṁ imaṁ kevalaṁ vārijova, dvipadādhipa suññamakāsi raṭṭhan-ti.

Tattha ānando ti, mahārāja, atītasmiṁ kāle mahāsamudde pañcasatayojaniko ānando nāma mahāmaccho sabbesaṁ macchānaṁ rājā mahāsamuddassa ekapasse ṭhito. Khāditvā ti sakajātikānaṁ macchānaṁ rasagiddhimā macche khāditvā. Parikkhīṇāyā ti macchaparisāya khayappattāya. Attānan-ti aññaṁ gocaraṁ aggahetvā pabbataṁ parikkhipanto paṇṇāsayojanamattaṁ attano naṅguṭṭhakhaṇḍaṁ aññamacchasaññāya khāditvā mato maraṇappatto hutvā idāni mahāsamudde pabbatamatto aṭṭhirāsi ahosi. Evaṁ pamatto ti yathā mahāmaccho ānando, evam-pi tathā tvaṁ taṇhārasagiddhiko hutvā pamatto pamādabhāvappatto.

Rasagārave ratto ti manussamaṁsassa rasagārave ratto atirattacitto hoti. Bālo ti yadi bālo duppañño āyatiṁ anāgate kāle uppajjanakadukkhaṁ nāvabujjhati na jānāti. Vidhammā ti vidhametvā vināsetvā. Putte ti puttadhītaro ca. Ñātake cā ti sesañātake ca sahāye ca, vidhamma putte ca cajitvā ñātake cā ti attho. Parivattiyā ti aññaṁ āhāraṁ alabhitvā jighacchāya pīḷito sakalanagaraṁ parivattiya vicaritvā manussamaṁsaṁ alabhitvā attānaṁ khādanto ānando maccho viya attānaññeva khādati.

Idaṁ te sutvānāti, mahārāja, te tuyhaṁ mayā ānītaṁ idaṁ udāharaṇaṁ sutvā chando manussamaṁsakhādanacchando vigetu vigacchatu viramatu. Mā bhakkhayī ti rāja manussamaṁsaṁ mā bhakkhayi mā khādi. Mā tvaṁ imaṁ kevalan-ti mahāsamuddaṁ suññaṁ karonto vārijo ānando maccho iva, bho dvipadādhipa, dvipadānaṁ manussānaṁ, issara mahārāja, tvaṁ kevalaṁ saccato imaṁ tava kāsiraṭṭhaṁ nagaraṁ suññaṁ mā akāsī ti attho.

Taṁ [PTS 5.465] sutvā rājā, “bho kāḷahatthi, na tvam-eva upamaṁ jānāsi, aham-pi jānāmī” ti manussamaṁsagiddhatāya porāṇakavatthuṁ āharitvā dassento āha:

381. Sujāto nāma nāmena, oraso tassa atrajo,
Jambupesimaladdhāna, mato so tassa saṅkhaye.

382. Evam-eva ahaṁ kāḷa, bhutvā bhakkhaṁ rasuttamaṁ,
Aladdhā mānusaṁ maṁsaṁ, maññe hissāmi jīvitan-ti.

Tattha sujāto nāmā ti kāḷahatthi kuṭumbiko nāmena sujāto nāma, tassa atrajo putto oraso jambupesiṁ aladdhāna alabhitvāna. Mato ti yathā tassā jambupesiyā saṅkhaye so kuṭumbikaputto mato, evam-eva ahaṁ rasuttamaṁ aññarasānaṁ uttamaṁ manussānaṁ maṁsaṁ bhutvā bhuñjitvā aladdhā manussamaṁsaṁ jīvitaṁ hissāmīti maññe maññāmi.

Atīte kira bārāṇasiyaṁ sujāto nāma kuṭumbiko loṇambilasevanatthāya himavantato āgatāni pañca isisatāni attano uyyāne vasāpetvā upaṭṭhāsi. Ghare cassa nibaddhaṁ pañcasatamattā bhikkhā ahosi. Te pana tāpasā kadāci janapade pi bhikkhāya caranti, kadāci mahājambupesiṁ āharitvā khādanti. Tesaṁ jambupesiṁ āharitvā khādanakāle sujāto cintesi: “ajja bhaddantānaṁ tayo cattāro divasā anāgacchantānaṁ, kahaṁ nu kho gatā” ti. So attano puttakaṁ aṅguliyaṁ gāhāpetvā tesaṁ bhattakiccakāle tattha agamāsi. Tasmiṁ samaye mahallakānaṁ mukhavikkhālanakāle udakaṁ datvā sabbanavako jambupesiṁ khādati. Sujāto tāpase vanditvā nisinno: “kiṁ, bhante, khādathā” ti pucchi. “Mahājambupesiṁ, āvuso” ti. Taṁ sutvā kumāro pipāsaṁ uppādesi. Athassa gaṇajeṭṭhako tāpaso thokaṁ dāpesi. So taṁ khāditvā madhurarase bajjhitvā: “jambupesiṁ me dethā” ti punappunaṁ yāci. Kuṭumbiko dhammaṁ suṇanto, “puttaka, mā viravi, gehaṁ gantvā khādissasī” ti taṁ vañcetvā: “Imaṁ nissāya bhadantā ukkaṇṭheyyun”-ti taṁ samassāsento isigaṇaṁ anāpucchitvā gehaṁ gato. Gatakālato paṭṭhāya cassa putto: “Jambupesiṁ me dethā” ti paridevi. Sujāto: “Isayo pi ācikkhissāmī” ti uyyānaṁ gato. Te isayo pi: “Idha ciraṁ vasimhā” ti himavantam-eva gatā. Ārāme isayo apassanto tassa jambuambapanasamocādīnaṁ pesiyo madhusakkharacuṇṇasaṁyuttā adāsi. Tā tassa jivhagge ṭhapitamattā halāhalavisasadisā honti. So sattāhaṁ nirāhāro hutvā jīvitakkhayaṁ pāpuṇi. Rājā idaṁ kāraṇaṁ [PTS 5.466] āharitvā dassento evamāha.

Tato kāḷahatthi: “Ayaṁ rājā ativiya rasagiddho, aparānipissa udāharaṇāni āharissāmī” ti cintetvā, “mahārāja, viramāhī” ti āha. “Ahaṁ viramituṁ na sakkomī” ti. Deva, sace na viramissasi, tuvaṁ ñātimaṇḍalato ceva rajjasirito ca parihāyissasi. Atītasmiñhi, mahārāja, idheva bārāṇasiyaṁ pañcasīlarakkhakaṁ sotthiyakulaṁ ahosi. Tassa kulassa ekaputtako ahosi. So mātāpitūnaṁ piyo manāpo ahosi paṇḍito byatto tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū. So samavayehi taruṇehi saddhiṁ gaṇabandhanena vicari. Sesā gaṇabandhā macchamaṁsādīni khādantā suraṁ pivanti. Māṇavo maṁsādīni na khādati, suraṁ na pivati. Te mantayiṁsu: “ayaṁ surāya apivanato amhākaṁ mūlaṁ na deti, upāyena naṁ suraṁ pāyessāmā” ti. Te sannipatitvā, “samma, chaṇakīḷaṁ kīḷissāmā” ti āhaṁsu. “Samma, tumhe suraṁ pivatha, ahaṁ suraṁ na pivāmi, tumheva gacchathā” ti. “Samma, tava pivanatthāya khīraṁ gaṇhāpessāmā” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Dhuttā uyyānaṁ gantvā paduminipattesu tikhiṇasuraṁ bandhāpetvā ṭhapayiṁsu. Atha nesaṁ pānakāle māṇavassa khīraṁ upanayiṁsu. Atha eko dhutto: “Pokkharamadhuṁ, bho, āharā” ti āharāpetvā paduminipattapuṭaṁ heṭṭhā chiddaṁ katvā aṅgulīhi mukhe ṭhapetvā ākaḍḍhi. Evaṁ itare pi āharāpetvā piviṁsu. Māṇavo: “Kiṁ nāmetan”-ti pucchi. “Pokkharamadhunāmā” ti. “Aham-pi thokaṁ labhissāmi, detha bhonto” ti. Tassa pi dāpayiṁsu. So pokkharamadhusaññāya suraṁ pivi. Athassa aṅgārapakkamaṁsaṁ adaṁsu, tam-pi khādi.

Evamassa punappunaṁ pivantassa mattakāle: “Na etaṁ pokkharamadhu, surā esā” ti vadiṁsu. So: “Ettakaṁ kālaṁ evaṁ madhurarasaṁ na jāniṁ, āharatha, bho, suran”-ti āha. Te āharitvā puna pi adaṁsu. Pipāsā mahatī ahosi. Athassa [PTS 5.467] puna pi yācantassa: “Khīṇā” ti vadiṁsu. So: “Handa taṁ, bho, āharāpethā” ti aṅgulimuddikaṁ adāsi, so sakaladivasaṁ tehi saddhiṁ pivitvā matto rattakkho kampanto vilapanto gehaṁ gantvā nipajji. Athassa pitā surāya pivitabhāvaṁ ñatvā vigate matte, “tāta, ayuttaṁ te kataṁ sottiyakule jātena suraṁ pivantena, mā puna evaṁ akāsī” ti āha. “Tāta, ko mayhaṁ doso” ti. “Surāya pivitabhāvo” ti. “Tāta, kiṁ kathesi, mayā evarūpaṁ madhurarasaṁ ettakaṁ kālaṁ aladdhapubban”-ti. Brāhmaṇo punappunaṁ yāci. So pi: “Na sakkomi viramitun”-ti āha. Atha brāhmaṇo: “Evaṁ sante amhākaṁ kulavaṁso ca ucchijjissati, dhanañca vinassissatī” ti cintetvā gāthamāha.

383. Māṇava abhirūposi, kule jātosi sotthiye,
Na tvaṁ arahasi tāta, abhakkhaṁ bhakkhayetave ti.

Tattha, māṇavāti, māṇava, tvaṁ abhirūpo asi, sotthiye kule jāto pi asi. Abhakkhaṁ bhakkhayetave ti, tāta, tvaṁ abhakkhitabbayuttakaṁ bhakkhayituṁ na arahasi.

Evañca pana vatvā, “tāta, virama, sace na viramasi, ahaṁ taṁ ito gehā nikkhāmessāmi, tava raṭṭhā pabbājanīyakammaṁ karissāmī” ti āha. Māṇavo: “Evaṁ sante pi ahaṁ suraṁ jahituṁ na sakkomī” ti vatvā gāthādvayamāha.

384. Rasānaṁ aññataraṁ etaṁ, kasmā maṁ tvaṁ nivāraye,
Sohaṁ tattha gamissāmi, yattha lacchāmi edisaṁ.

385. Sovāhaṁ nippatissāmi, nate vacchāmi santike,
Yassa me dassanena tvaṁ, nābhinandasi brāhmaṇā ti.

Tattha rasānan-ti loṇambilatittakakaṭukakhārikamadhurakasāvasaṅkhātānaṁ sattannaṁ rasānaṁ aññataraṁ uttamarasametaṁ majjaṁ nāma. Sovāhan-ti so ahaṁ eva. Nippatissāmī ti nikkhamissāmi.

Evañca pana vatvā: “Nāhaṁ surāpānā viramissāmi, yaṁ te ruccati, taṁ karohī” ti āha. Atha brāhmaṇo: “Tayi amhe pariccajante mayam-pi taṁ pariccajissāmā” ti vatvā gāthamāha.

386. Addhā [PTS 5.468] aññe pi dāyāde, putte lacchāma māṇava,
Tvañca jamma vinassasu, yattha pattaṁ na taṁ suṇe ti.

Tattha yattha pattan-ti yattha gataṁ taṁ: “Asukaṭṭhāne nāma vasatī” ti na suṇoma, tattha gacchāhī ti attho.

Atha naṁ vinicchayaṁ netvā aputtabhāvaṁ katvā nīharāpesi. So aparabhāge nippaccayo kapaṇo jiṇṇapilotikaṁ nivāsetvā kapālahattho piṇḍāya caranto aññataraṁ kuṭṭaṁ nissāya kālamakāsi. Idaṁ kāraṇaṁ āharitvā kāḷahatthi rañño dassetvā, “mahārāja, sace tvaṁ amhākaṁ vacanaṁ na karissasi, pabbājanīyakammaṁ te karissantī” ti vatvā gāthamāha.

387. Evam-eva tuvaṁ rāja, dvipadinda suṇohi me,
Pabbājessanti taṁ raṭṭhā, soṇḍaṁ māṇavakaṁ yathā ti.

Tattha dvipadindā ti dvipadānaṁ inda, bho mahārāja, me mama vacanaṁ suṇohi tuvaṁ, evam-eva soṇḍaṁ māṇavakaṁ yathā taṁ bhavantaṁ raṭṭhato pabbājessanti.

Evaṁ kāḷahatthinā upamāya āhaṭāya pi rājā tato viramituṁ asakkonto aparam-pi udāharaṇaṁ dassetuṁ āha:

388. Sujāto nāma nāmena, bhāvitattāna sāvako,
Accharaṁ kāmayantova, na so bhuñji na so pivi.

389. Kusaggenudakamādāya, samudde udakaṁ mine,
Evaṁ mānusakā kāmā, dibbakāmāna santike.

390. Evam-eva ahaṁ kāḷa, bhutvā bhakkhaṁ rasuttamaṁ,
Aladdhā mānusaṁ maṁsaṁ, maññe hissāmi jīvitan-ti.

Vatthu heṭṭhā vuttasadisam-eva.

Tattha bhāvitattānā ti bhāvitacittānaṁ tesaṁ pañcannaṁ isisatānaṁ. Accharaṁ kāmayantovā ti so kira tesaṁ isīnaṁ mahājambupesiyā khādanakāle anāgamanaṁ viditvā: “Kiṁ nu kho kāraṇā na āgacchanti, sace katthaci gatā, jānissāmi, no ce, atha nesaṁ santike dhammaṁ suṇissāmī” ti uyyānaṁ gantvā isigaṇe vanditvā gaṇajeṭṭhakassa santike dhammaṁ suṇanto nisinno va sūriye atthaṅgate uyyojiyamāno pi: “Ajja idheva vasissāmī” ti vatvā isigaṇaṁ vanditvā paṇṇasālaṁ pavisitvā nipajji. Rattibhāge sakko devarājā devaccharāsaṅghaparivuto saddhiṁ attano paricārikāhi isigaṇaṁ vandituṁ āgato, sakalārāmo ekobhāso ahosi. Sujāto: “Kiṁ nu kho etan”-ti uṭṭhāya paṇṇasālachiddena olokento sakkaṁ isigaṇaṁ vandituṁ āgataṁ devaccharāparivutaṁ [PTS 5.469] disvā accharānaṁ saha dassanena rāgaratto ahosi. Sakko nisīditvā dhammakathaṁ sutvā sakaṭṭhānam-eva gato. Kuṭumbiko pi punadivase isigaṇaṁ vanditvā pucchi: “bhante, ko nāmesa rattibhāge tumhākaṁ vandanatthāya āgato” ti? “Sakko, āvuso” ti. “Taṁ parivāretvā nisinnā kā nāmetā” ti? “Devaccharā nāmetā” ti. So isigaṇaṁ vanditvā gehaṁ gantvā gatakālato paṭṭhāya: “Accharaṁ me detha, accharaṁ me dethā” ti vila pi. Ñātakā parivāretvā: “Bhūtāviṭṭho nu kho” ti accharaṁ pahariṁsu. So: “Nāhaṁ etaṁ accharaṁ kathemi, devaccharaṁ kathemī” ti vatvā: “Ayaṁ accharā” ti alaṅkaritvā ānītaṁ bhariyam-pi gaṇikam-pi olokento: “Nāyaṁ accharā, yakkhinī esā, devaccharaṁ me dethā” ti vilapanto nirāhāro hutvā tattheva jīvitakkhayaṁ pāpuṇi. Tena vuttaṁ:

“Accharaṁ kāmayantova, na so bhuñji na so pivī” ti.

Kusaggenudakamādāya, samudde udakaṁ mine ti, samma kāḷahatthi, yo kusaggeneva udakaṁ gahetvā: “Ettakaṁ siyā mahāsamudde udakan”-ti tena saddhiṁ upamāya mineyya, so kevalaṁ miney yeva, kusagge pana udakaṁ atiparittakam-eva. Yathā taṁ, evaṁ mānusakā kāmā dibbakāmānaṁ santike, tasmā so sujāto aññaṁ itthiṁ na olokesi, accharam-eva patthento mato. Evamevā ti yathā so dibbakāmaṁ alabhanto jīvitaṁ jahi, evaṁ aham-pi uttamarasaṁ manussamaṁsaṁ alabhanto jīvitaṁ jahissāmīti vadati.

Taṁ sutvā kāḷahatthi: “Ayaṁ rājā ativiya rasagiddho, saññāpessāmi nan”-ti sakajātikānaṁ maṁsaṁ khāditvā ākāsacarā suvaṇṇahaṁsā pi tāva vinaṭṭhāti dassetuṁ gāthādvayamāha.

391. Yathā pi te dhataraṭṭhā, haṁsā vehāyasaṅgamā,
Abhuttaparibhogena, sabbe abbhatthataṁ gatā.

392. Evam-eva tuvaṁ rāja, dvipadinda suṇohi me,
Abhakkhaṁ rāja bhakkhesi, tasmā pabbājayanti tan-ti.

Tattha abhuttaparibhogenā ti attano samānajātikānaṁ paribhogena. Abbhatthataṁ gatā ti sabbe maraṇam-eva pattā. Atīte kira cittakūṭe suvaṇṇaguhāyaṁ navuti haṁsasahassāni vasanti. Te vassike cattāro māse na nikkhamanti, sace nikkhameyyuṁ, udakapuṇṇehi pattehi uppatituṁ asakkontā mahāsamudde yeva pateyyuṁ, tasmā na ca nikkhamanti. Upakaṭṭhe pana vassakāle jātassarato sayaṁjātasāliyo āharitvā guhaṁ pūretvā sāliṁ khādantā vasanti. Tesaṁ pana guhaṁ paviṭṭhakāle guhadvāre eko rathacakkappamāṇo uṇṇanābhi nāma makkaṭako ekekasmiṁ māse ekekaṁ jālaṁ vinandhati. Tassa ekekaṁ suttaṁ gorajjuppamāṇaṁ hoti. Haṁsā: “Taṁ jālaṁ bhindissatī” ti ekassa taruṇahaṁsassa dve koṭṭhāse [PTS 5.470] denti. So vigate deve purato gantvā taṁ jālaṁ bhindati. Tena maggena sesā gacchanti. Athekasmiṁ kāle pañca māse vasso vuṭṭho ahosi. Haṁsā khīṇagocarā: “Kiṁ nu kho kattabban”-ti mantetvā: “Mayaṁ jīvantā aṇḍāni labhissāmā” ti paṭhamaṁ aṇḍāni khādiṁsu, tato potake, tato jiṇṇahaṁse. Pa