Sattamo bhāgo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Khuddakanikāye

Jātaka-aṭṭhakathā

22. Mahānipāto

JA 543: Bhūridattajātakavaṇṇanā

Nagarakaṇḍaṁ

Yaṁ [PTS 6.157] kiñci ratanaṁ atthī ti idaṁ satthā sāvatthiṁ upanissāya jetavane viharanto uposathike upāsake ārabbha kathesi. Te kira uposathadivase pāto va uposathaṁ adhiṭṭhāya dānaṁ datvā pacchābhattaṁ gandhamālādihatthā jetavanaṁ gantvā dhammassavanavelāya ekamantaṁ nisīdiṁsu. Satthā dhammasabhaṁ āgantvā alaṅkatabuddhāsane nisīditvā bhikkhusaṅghaṁ oloketvā bhikkhuādīsu [PTS 6.158] pana ye ārabbha dhammakathā samuṭṭhāti, tehi saddhiṁ tathāgatā sallapanti, tasmā ajja upāsake ārabbha pubbacariyappaṭisaṁyuttā dhammakathā samuṭṭhahissatīti ñatvā upāsakehi saddhiṁ sallapanto: “Uposathikattha, upāsakā” ti upāsake pucchitvā: “Āma, bhante” ti vutte: “Sādhu, upāsakā, kalyāṇaṁ vo kataṁ, apica anacchariyaṁ kho panetaṁ, yaṁ tumhe mādisaṁ buddhaṁ ovādadāyakaṁ ācariyaṁ labhantā uposathaṁ kareyyātha. Porāṇapaṇḍitā pana anācariyakā pi mahantaṁ yasaṁ pahāya uposathaṁ kariṁsuyevā” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatto nāma rājā rajjaṁ kārento puttassa uparajjaṁ datvā tassa mahantaṁ yasaṁ disvā: “Rajjam-pi me gaṇheyyā” ti uppannāsaṅko: “Tāta, tvaṁ ito nikkhamitvā yattha te ruccati, tattha vasitvā mama accayena kulasantakaṁ rajjaṁ gaṇhāhī” ti āha. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā pitaraṁ vanditvā nikkhamitvā anupubbena yamunaṁ gantvā yamunāya ca samuddassa ca pabbatassa ca antare paṇṇasālaṁ māpetvā vanamūlaphalāhāro paṭivasati. Tadā samuddassa heṭṭhime nāgabhavane ekā matapatikā nāgamāṇavikā aññāsaṁ sapatikānaṁ yasaṁ oloketvā kilesaṁ nissāya nāgabhavanā nikkhamitvā samuddatīre vicarantī rājaputtassa padavalañjaṁ disvā padānusārena gantvā taṁ paṇṇasālaṁ addasa. Tadā rājaputto phalāphalatthāya gato hoti. Sā paṇṇasālaṁ pavisitvā kaṭṭhattharaṇañceva sesaparikkhāre ca disvā cintesi: “Idaṁ ekassa pabbajitassa vasanaṭṭhānaṁ, vīmaṁsissāmi naṁ ‘saddhāya pabbajito nu kho no’ ti, sace hi saddhāya pabbajito bhavissati nekkhammādhimutto, na me alaṅkatasayanaṁ sādiyissati. Sace kāmābhirato bhavissati, na saddhāpabbajito, mama sayanasmiṁ yeva nipajjissati. Atha naṁ gahetvā attano sāmikaṁ katvā idheva vasissāmī” ti. Sā nāgabhavanaṁ gantvā dibbapupphāni ceva dibbagandhe ca āharitvā dibbapupphasayanaṁ sajjetvā paṇṇasālāyaṁ pupphūpahāraṁ katvā gandhacuṇṇaṁ vikiritvā paṇṇasālaṁ alaṅkaritvā nāgabhavanam-eva gatā.

Rājaputto sāyanhasamayaṁ āgantvā paṇṇasālaṁ paviṭṭho taṁ pavattiṁ disvā: “Kena nu kho imaṁ sayanaṁ sajjitan”-ti [PTS 6.159] phalāphalaṁ paribhuñjitvā: “Aho sugandhāni pupphāni, manāpaṁ vata katvā sayanaṁ paññattan”-ti na saddhāpabbajitabhāvena somanassajāto pupphasayane parivattitvā nipanno niddaṁ okkamitvā punadivase sūriyuggamane uṭṭhāya paṇṇasālaṁ asammajjitvā phalāphalatthāya agamāsi. Nāgamāṇavikā tasmiṁ khaṇe āgantvā milātāni pupphāni disvā: “Kāmādhimutto esa, na saddhāpabbajito, sakkā naṁ gaṇhitun”-ti ñatvā purāṇapupphāni nīharitvā aññāni pupphāni āharitvā tatheva navapupphasayanaṁ sajjetvā paṇṇasālaṁ alaṅkaritvā caṅkame pupphāni vikiritvā nāgabhavanam-eva gatā. So taṁ divasam-pi pupphasayane sayitvā punadivase cintesi: “Ko nu kho imaṁ paṇṇasālaṁ alaṅkarotī” ti? So phalāphalatthāya agantvā paṇṇasālato avidūre paṭicchanno aṭṭhāsi. Itarā pi bahū gandhe ceva pupphāni ca ādāya assamapadaṁ agamāsi. Rājaputto uttamarūpadharaṁ nāgamāṇavikaṁ disvāva paṭibaddhacitto attānaṁ adassetvā tassā paṇṇasālaṁ pavisitvā sayanaṁ sajjanakāle pavisitvā: “Kāsi tvan”-ti pucchi. “Ahaṁ nāgamāṇavikā, sāmī” ti. “Sasāmikā assāmikāsī” ti. “Sāmi, ahaṁ pubbe sasāmikā, idāni pana assāmikā vidhavā”. “Tvaṁ pana kattha vāsikosī” ti? “Ahaṁ bārāṇasirañño putto brahmadattakumāro nāma”. “Tvaṁ nāgabhavanaṁ pahāya kasmā idha vicarasī” ti? “Sāmi, ahaṁ tattha sasāmikānaṁ nāgamāṇavikānaṁ yasaṁ oloketvā kilesaṁ nissāya ukkaṇṭhitvā tato nikkhamitvā sāmikaṁ pariyesantī vicarāmī” ti. “Tena hi bhadde, sādhu, aham-pi na saddhāya pabbajito, pitarā pana me nīharitattā idha vasāmi, tvaṁ mā cintayi, ahaṁ te sāmiko bhavissāmi, ubho pi idha samaggavāsaṁ vasissāmā” ti. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Tato paṭṭhāya te ubho pi tattheva samaggavāsaṁ vasiṁsu. Sā attano ānubhāvena mahārahaṁ gehaṁ māpetvā mahārahaṁ pallaṅkaṁ āharitvā sayanaṁ paññapesi. Tato paṭṭhāya mūlaphalāphalaṁ na khādi, dibbaannapānam-eva bhuñjitvā jīvikaṁ kappesi.

Aparabhāge nāgamāṇavikā gabbhaṁ paṭilabhitvā puttaṁ vijāyi, sāgaratīre jātattā tassa: “Sāgarabrahmadatto” ti nāmaṁ [PTS 6.160] kariṁsu. Tassa padasā gamanakāle nāgamāṇavikā dhītaraṁ vijāyi, tassā samuddatīre jātattā: “Samuddajā” ti nāmaṁ kariṁsu. Atheko bārāṇasivāsiko vanacarako taṁ ṭhānaṁ patvā katapaṭisanthāro rājaputtaṁ sañjānitvā katipāhaṁ tattha vasitvā: “Deva, ahaṁ tumhākaṁ idha vasanabhāvaṁ rājakulassa ārocessāmī” ti taṁ vanditvā nikkhamitvā nagaraṁ agamāsi. Tadā rājā kālamakāsi. Amaccā tassa sarīrakiccaṁ katvā sattame divase sannipatitvā: “Arājakaṁ rajjaṁ nāma na saṇṭhāti, rājaputtassa vasanaṭṭhānaṁ vā atthibhāvaṁ vā na jānāma, phussarathaṁ vissajjetvā rājānaṁ gaṇhissāmā” ti mantayiṁsu. Tasmiṁ khaṇe vanacarako nagaraṁ patvā taṁ kathaṁ sutvā amaccānaṁ santikaṁ gantvā: “Ahaṁ rājaputtassa santike tayo cattāro divase vasitvā āgatomhī” ti taṁ pavattiṁ ācikkhi. Amaccā tassa sakkāraṁ katvā tena magganāyakena saddhiṁ tattha gantvā katapaṭisanthārā rañño kālakatabhāvaṁ ārocetvā: “Deva, rajjaṁ paṭipajjāhī” ti āhaṁsu.

So: “Nāgamāṇavikāya cittaṁ jānissāmī” ti taṁ upasaṅkamitvā: “Bhadde, pitā me kālakato, amaccā mayhaṁ chattaṁ ussāpetuṁ āgatā, gacchāma, bhadde, ubho pi dvādasayojanikāya bārāṇasiyā rajjaṁ kāressāma, tvaṁ soḷasannaṁ itthisahassānaṁ jeṭṭhikā bhavissasī” ti āha. “Sāmi, na sakkā mayā gantun”-ti. “Kiṁkāraṇā” ti? “Mayaṁ ghoravisā khippakopā appamattakena pi kujjhāma, sapattiroso ca nāma bhāriyo. Sacāhaṁ kiñci disvā vā sutvā vā kuddhā olokessāmi, bhasmāmuṭṭhi viya vippakirissati. Iminā kāraṇena na sakkā mayā gantun”-ti. Rājaputto punadivase pi yācateva. Atha naṁ sā evamāha: “ahaṁ tāva kenaci pariyāyena na gamissāmi, ime pana me puttā nāgakumārā tava sambhavena jātattā manussajātikā. Sace te mayi sineho atthi, imesu appamatto bhava. Ime kho pana udakabījakā sukhumālā maggaṁ gacchantā vātātapena kilamitvā mareyyuṁ, tasmā ekaṁ nāvaṁ khaṇāpetvā udakassa pūrāpetvā tāya dve puttake udakakīḷaṁ kīḷāpetvā nagare pi antovatthusmiṁ yeva [PTS 6.161] pokkharaṇiṁkāreyyāsi, evaṁ te na kilamissantī” ti.

Sā evañca pana vatvā rājaputtaṁ vanditvā padakkhiṇaṁ katvā puttake āliṅgitvā thanantare nipajjāpetvā sīse cumbitvā rājaputtassa niyyādetvā roditvā kanditvā tattheva antaradhāyitvā nāgabhavanaṁ agamāsi. Rājaputto pi domanassappatto assupuṇṇehi nettehi nivesanā nikkhamitvā akkhīni puñchitvā amacce upasaṅkami. Te taṁ tattheva abhisiñcitvā: “Deva, amhākaṁ nagaraṁ gacchāmā” ti vadiṁsu. Tena hi sīghaṁ nāvaṁ khaṇitvā sakaṭaṁ āropetvā udakassa pūretvā udakapiṭṭhe vaṇṇagandhasampannāni nānāpupphāni vikiratha, mama puttā udakabījakā, te tattha kīḷantā sukhaṁ gamissantī” ti. Amaccā tathā kariṁsu. Rājā bārāṇasiṁ patvā alaṅkatanagaraṁ pavisitvā soḷasasahassāhi nāṭakitthīhi amaccādīhi ca parivuto mahātale nisīditvā sattāhaṁ mahāpānaṁ pivitvā puttānaṁ atthāya pokkharaṇiṁ kāresi. Te nibaddhaṁ tattha kīḷiṁsu.

Athekadivasaṁ pokkharaṇiyaṁ udake pavesiyamāne eko kacchapo pavisitvā nikkhamanaṭṭhānaṁ apassanto pokkharaṇitale nipajjitvā dārakānaṁ kīḷanakāle udakato uṭṭhāya sīsaṁ nīharitvā te oloketvā puna udake nimujji. Te taṁ disvā bhītā pitu santikaṁ gantvā: “Tāta, pokkharaṇiyaṁ eko yakkho amhe tāsetī” ti āhaṁsu. Rājā: “Gacchatha naṁ gaṇhathā” ti purise āṇāpesi. Te jālaṁ khipitvā kacchapaṁ ādāya rañño dassesuṁ. Kumārā taṁ disvā: “Esa, tāta, pisāco” ti viraviṁsu. Rājā puttasinehena kacchapassa kujjhitvā: “Gacchathassa kammakāraṇaṁ karothā” ti āṇāpesi. Tatra ekacce: “Ayaṁ rājaveriko, etaṁ udukkhale musalehi cuṇṇavicuṇṇaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti āhaṁsu, ekacce: “Tīhi pākehi pacitvā khādituṁ”, ekacce: “Aṅgāresu uttāpetuṁ,” ekacce: “Antokaṭāhe yeva naṁ pacituṁ vaṭṭatī” ti āhaṁsu. Eko pana udakabhīruko amacco: “Imaṁ yamunāya āvaṭṭe khipituṁ vaṭṭati, so tattha mahāvināsaṁ pāpuṇissati. Evarūpā hissa kammakāraṇā natthī” ti āha. Kacchapo tassa kathaṁ [PTS 6.162] sutvā sīsaṁ nīharitvā evamāha: “ambho, kiṁ te mayā aparādho kato, kena maṁ evarūpaṁ kammakāraṇaṁ vicāresi. Mayā hi sakkā itarā kammakāraṇā sahituṁ, ayaṁ pana atikakkhaḷo, mā evaṁ avacā” ti. Taṁ sutvā rājā: “Imaṁ etadeva kāretuṁ vaṭṭatī” ti yamunāya āvaṭṭe khipāpesi. Puriso tathā akāsi. So ekaṁ nāgabhavanagāmiṁ udakavāhaṁ patvā nāgabhavanaṁ agamāsi.

Atha naṁ tasmiṁ udakavāhe kīḷantā dhataraṭṭhanāgarañño puttā nāgamāṇavakā disvā: “Gaṇhatha naṁ dāsan”-ti āhaṁsu. So cintesi: “Ahaṁ bārāṇasirañño hatthā muccitvā evarūpānaṁ pharusānaṁ nāgānaṁ hatthaṁ patto, kena nu kho upāyena mucceyyan”-ti. So: “Attheso upāyo” ti musāvādaṁ katvā: “Tumhe dhataraṭṭhassa nāgarañño santakā hutvā kasmā evaṁ vadetha, ahaṁ cittacūḷo nāma kacchapo bārāṇasirañño dūto, dhataraṭṭhassa santikaṁ āgato, amhākaṁ rājā dhataraṭṭhassa dhītaraṁ dātukāmo maṁ pahiṇi, tassa maṁ dassethā” ti āha. Te somanassajātā taṁ ādāya rañño santikaṁ gantvā tamatthaṁ ārocesuṁ. Rājā: “Ānetha nan”-ti taṁ pakkosāpetvā disvāva anattamano hutvā: “Evaṁ lāmakasarīro dūtakammaṁ kātuṁ na sakkotī” ti āha. Taṁ sutvā kacchapo: “Kiṁ pana, mahārāja, dūtehi nāma tālappamāṇehi bhavitabbaṁ, sarīrañhi khuddakaṁ vā mahantaṁ vā appamāṇaṁ, gatagataṭṭhāne kammanipphādanam-eva pamāṇaṁ. Mahārāja, amhākaṁ rañño bahū dūtā. Thale kammaṁ manussā karonti, ākāse pakkhino, udake aham-eva. Ahañhi cittacūḷo nāma kacchapo ṭhānantarappatto rājavallabho, mā maṁ paribhāsathā” ti attano guṇaṁ vaṇṇesi. Atha naṁ dhataraṭṭho pucchi: “Kena panatthena raññā pesitosī” ti. Mahārāja, rājā maṁ evamāha: “Mayā sakalajambudīpe rājūhi saddhiṁ mittadhammo kato, idāni dhataraṭṭhena nāgaraññā saddhiṁ mittadhammaṁ kātuṁ mama dhītaraṁ samuddajaṁ dammī” ti vatvā maṁ pahiṇi. “Tumhe papañcaṁ akatvā mayā saddhiṁ yeva purisaṁ pesetvā divasaṁ vavatthapetvā dārikaṁ gaṇhathā” ti. So tussitvā tassa sakkāraṁ katvā [PTS 6.163] tena saddhiṁ cattāro nāgamāṇavake pesesi: “Gacchatha, rañño vacanaṁ sutvā divasaṁ vavatthapetvā ethā” ti. Te: “Sādhū” ti vatvā kacchapaṁ gahetvā nāgabhavanā nikkhamiṁsu.

Kacchapo yamunāya bārāṇasiyā ca antare ekaṁ padumasaraṁ disvā ekenupāyena palāyitukāmo evamāha: “bho nāgamāṇavakā, amhākaṁ rājā puttadārā cassa maṁ udake gocarattā rājanivesanaṁ āgataṁ disvāva padumāni no dehi, bhisamūlāni dehīti yācanti. Ahaṁ tesaṁ atthāya tāni gaṇhissāmi, ettha maṁ vissajjetvā maṁ apassantā pi puretaraṁ rañño santikaṁ gacchatha, ahaṁ vo tattheva passissāmī” ti. Te tassa saddahitvā taṁ vissajjesuṁ. So tattha ekamante nilīyi. Itare pi naṁ adisvā: “Rañño santikaṁ gato bhavissatī” ti māṇavakavaṇṇena rājānaṁ upasaṅkamiṁsu. Rājā paṭisanthāraṁ katvā: “Kuto āgatatthā” ti pucchi. “Dhataraṭṭhassa santikā, mahārājā” ti. “Kiṁkāraṇā idhāgatā” ti? “Mahārāja, mayaṁ tassa dūtā, dhataraṭṭho vo ārogyaṁ pucchati. Sace yaṁ vo icchatha, taṁ no vadetha. Tumhākaṁ kira dhītaraṁ samuddajaṁ amhākaṁ rañño pādaparicārikaṁ katvā dethā” ti imamatthaṁ pakāsentā paṭhamaṁ gāthamāhaṁsu:

784. Yaṁ kiñci ratanaṁ atthi, dhataraṭṭhanivesane,
Sabbāni te upayantu, dhītaraṁ dehi rājino ti.

Tattha sabbāni te upayantū ti tassa nivesane sabbāni ratanāni tava nivesanaṁ upagacchantu.

Taṁ sutvā rājā dutiyaṁ gāthamāha.

785. Na no vivāho nāgehi, katapubbo kudācanaṁ,
Taṁ vivāhaṁ asaṁyuttaṁ, kathaṁ amhe karomase ti.

Tattha asaṁyuttan-ti ayuttaṁ tiracchānehi saddhiṁ saṁsaggaṁ ananucchavikaṁ. Amhe ti amhe manussajātikā samānā kathaṁ tiracchānagatasambandhaṁ karomāti.

Taṁ sutvā nāgamāṇavakā: “Sace te dhataraṭṭhena saddhiṁ sambandho ananucchaviko, atha kasmā attano upaṭṭhākaṁ cittacūḷaṁ nāma kacchapaṁ ‘samuddajaṁ nāma te dhītaraṁ dammī’ ti amhākaṁ [PTS 6.164] rañño pesesi? Evaṁ pesetvā idāni te amhākaṁ rājānaṁ paribhavaṁ karontassa kattabbayuttakaṁ mayaṁ jānissāma. Mayañhi nāgamāṇavakā” ti vatvā rājānaṁ tajjentā dve gāthā abhāsiṁsu:

786. Jīvitaṁ nūna te cattaṁ, raṭṭhaṁ vā manujādhipa,
Na hi nāge kupitamhi, ciraṁ jīvanti tādisā.

787. Yo tvaṁ deva manussosi, iddhimantaṁ aniddhimā,
Varuṇassa niyaṁ puttaṁ, yāmunaṁ atimaññasī ti.

Tattha raṭṭhaṁ vā ti ekaṁsena tayā jīvitaṁ vā raṭṭhaṁ vā cattaṁ. Tādisā ti tumhādisā evaṁ mahānubhāve nāge kupite ciraṁ jīvituṁ na sakkonti, antarāva antaradhāyanti. Yo tvaṁ, deva, manussosī ti deva, yo tvaṁ manusso samāno. Varuṇassā ti varuṇanāgarājassa. Niyaṁ puttan-ti ajjhattikaputtaṁ. Yāmunan-ti yamunāya heṭṭhā jātaṁ.

Tato rājā dve gāthā abhāsi:

788. Nātimaññāmi rājānaṁ, dhataraṭṭhaṁ yasassinaṁ,
Dhataraṭṭho hi nāgānaṁ, bahūnama pi issaro.

789. Ahi mahānubhāvo pi, na me dhītaramāraho,
Khattiyo ca videhānaṁ, abhijātā samuddajā ti.

Tattha bahūnamapī ti pañcayojanasatikassa nāgabhavanassa issarabhāvaṁ sandhā yevamāha. Na me dhītaramāraho ti evaṁ mahānubhāvo pi pana so ahijātikattā mama dhītaraṁ araho na hoti. “Khattiyo ca videhānan”-ti idaṁ mātipakkhe ñātake dassento āha. Samuddajā ti so ca videharājaputto mama dhītā samuddajā cāti ubho pi abhijātā. Te aññamaññaṁ saṁvāsaṁ arahanti. Na hesā maṇḍūkabhakkhassa sappassa anucchavikāti āha.

Nāgamāṇavakā taṁ tattheva nāsāvātena māretukāmā hutvāpi: “Amhākaṁ divasaṁ vavatthāpanatthāya pesitā, imaṁ māretvā gantuṁ na yuttaṁ, gantvā rañño ācikkhitvā jānissāmā” ti tattheva antarahitā: “Kiṁ, tātā, laddhā vo rājadhītā” ti raññā pucchitā kujjhitvā: “Kiṁ, deva, amhe akāraṇā yattha vā tattha vā pesesi. Sace pi māretukāmo, idheva no mārehi. So tumhe [PTS 6.165] akkosati paribhāsati, attano dhītaraṁ jātimānena ukkhipatī” ti tena vuttañca avuttañca vatvā rañño kodhaṁ uppādayiṁsu. So attano parisaṁ sannipātetuṁ āṇāpento āha:

790. Kambalassatarā uṭṭhentu, sabbe nāge nivedaya,
Bārāṇasiṁ pavajjantu, mā ca kañci viheṭhayun-ti.

Tattha kambalassatarā uṭṭhentū ti kambalassatarā nāma tassa mātupakkhikā sinerupāde vasananāgā, te ca uṭṭhahantu. Aññe ca catūsu disāsu anudisāsu yattakā vā mayhaṁ vacanakarā, te sabbe nāge nivedaya, gantvā jānāpetha, khippaṁ kira sannipātethāti āṇāpento evamāha. Tato sabbeheva sīghaṁ sannipatitehi: “Kiṁ karoma, devā” ti vutte: “Sabbe pi te nāgā bārāṇasiṁ pavajjantū” ti āha. “Tattha gantvā kiṁ kātabbaṁ, deva, taṁ nāsāvātappahārena bhasmaṁ karomā” ti ca vutte rājadhītari paṭibaddhacittatāya tassā vināsaṁ anicchanto: “Mā ca kañci viheṭhayun”-ti āha, tumhesu koci kañci mā viheṭhayā ti attho. Ayam-eva vā pāṭho.

Atha naṁ nāgā: “Sace koci manusso na viheṭhetabbo, tattha gantvā kiṁ karissāmā” ti āhaṁsu. Atha ne: “Idañcidañca karotha, aham-pi idaṁ nāma karissāmī” ti ācikkhanto gāthādvayamāha.

791. Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca,
Rukkhaggesu ca lambantu, vitatā toraṇesu ca.

792. Aham-pi sabbasetena, mahatā sumahaṁ puraṁ,
Parikkhipissaṁ bhogehi, kāsīnaṁ janayaṁ bhayan-ti.

Tattha sobbhesū ti pokkharaṇīsu. Rathiyā ti rathikāya. Vitatā ti vitatasarīrā mahāsarīrā hutvā etesu ceva nivesanādīsu dvāratoraṇesu ca olambantu, ettakaṁ nāgā karontu, karontā ca nivesane tāva mañcapīṭhānaṁ heṭṭhā ca upari ca antogabbhabahigabbhādīsu ca pokkharaṇiyaṁ udakapiṭṭhe rathikādīnaṁ passesu ceva thalesu ca mahantāni sarīrāni māpetvā mahante phaṇe katvā kammāragaggarī viya dhamamānā: “Susū” ti saddaṁ karontā olambatha ca nipajjatha ca. Attānaṁ pana taruṇadārakānaṁ jarājiṇṇānaṁ gabbhinitthīnaṁ samuddajāya cāti imesaṁ catunnaṁ mā dassayittha. Aham-pi sabbasetena mahantena sarīrena gantvā sumahantaṁ kāsipuraṁ sattakkhattuṁ bhogehi parikkhipissaṁ, mahantena phaṇena naṁ chādetvā ekandhakāraṁ katvā kāsīnaṁ bhayaṁ janayanto: “Susū” ti saddaṁ muñcissāmīti.

Atha sabbe nāgā tathā akaṁsu. Tamatthaṁ [PTS 6.166] pakāsento satthā āha:

793. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, uragānekavaṇṇino,
Bārāṇasiṁ pavajjiṁsu, na ca kañci viheṭhayuṁ.

794. Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca,
Rukkhaggesu ca lambiṁsu, vitatā toraṇesu ca.

795. Tesu disvāna lambante, puthū kandiṁsu nāriyo,
Nāge soṇḍikate disvā, passasante muhuṁ muhuṁ.

796. Bārāṇasī pabyathitā, āturā samapajjatha,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, dhītaraṁ dehi rājino ti.

Tattha anekavaṇṇino ti nīlādivasena anekavaṇṇā. Evarūpāni hi te rūpāni māpayiṁsu. Pavajjiṁsū ti aḍḍharattasamaye pavisiṁsu. Lambiṁsū ti dhataraṭṭhena vuttaniyāmeneva te sabbesu ṭhānesu manussānaṁ sañcāraṁ pacchinditvā olambiṁsu. Dūtā hutvā āgatā pana cattāro nāgamāṇavakā raño sayanassa cattāro pāde parikkhipitvā uparisīse mahante phaṇe katvā tuṇḍehi sīsaṁ paharantā viya dāṭhā vivaritvā passasantā aṭṭhaṁsu. Dhataraṭṭho pi attanā vuttaniyāmena nagaraṁ paṭicchādesi. Pabujjhamānā purisā yato yato hatthaṁ vā pādaṁ vā pasārenti, tattha tattha sappe chupitvā: “Sappo, sappo” ti viravanti. Puthū kandiṁsū ti yesu gehesu dīpā jalanti, tesu itthiyo pabuddhā dvāratoraṇagopānasiyo oloketvā olambante nāge disvā bahū ekappahāreneva kandiṁsu. Evaṁ sakalanagaraṁ ekakolāhalaṁ ahosi. Soṇḍikate ti kataphaṇe.

Pakkandun-ti vibhātāya rattiyā nāgānaṁ assāsavātena sakalanagare rājanivesane ca uppātiyamāne viya bhītā manussā: “Nāgarājāno kissa no viheṭhathā” ti vatvā tumhākaṁ rājā: “Dhītaraṁ dassāmī” ti dhataraṭṭhassa dūtaṁ pesetvā puna tassa dūtehi āgantvā: “Dehī” ti vutto amhākaṁ rājānaṁ akkosati paribhāsati. “Sace amhākaṁ rañño dhītaraṁ na dassati, sakalanagarassa jīvitaṁ natthī” ti vutte: “Tena hi no, sāmi, okāsaṁ detha, mayaṁ gantvā rājānaṁ yācissāmā” ti yācantā okāsaṁ labhitvā rājadvāraṁ gantvā mahantena ravena pakkantiṁsu. Bhariyāyo pissa attano attano gabbhesu nipannakāva: “Deva, dhītaraṁ dhataraṭṭharañño dehī” ti ekappahārena kandiṁsu. Te pi cattāro nāgamāṇavakā: “Dehī” ti tuṇhehi sīsaṁ paharantā viya dāṭhā vivaritvā passasantā aṭṭhaṁsu.

So nipannako va nagaravāsīnañca attano ca bhariyānaṁ paridevitasaddaṁ sutvā catūhi ca nāgamāṇavakehi tajjitattā maraṇabhayabhīto: “Mama dhītaraṁ samuddajaṁ dhataraṭṭhassa dammī” ti tikkhattuṁ avaca. Taṁ sutvā sabbe pi nāgarājāno tigāvutamattaṁ paṭikkamitvā devanagaraṁ viya ekaṁ nagaraṁ māpetvā tattha ṭhitā: “Dhītaraṁ kira no pesetū” ti paṇṇākāraṁ pahiṇiṁsu. Rājā tehi [PTS 6.167] ābhataṁ paṇṇākāraṁ gahetvā: “Tumhe gacchatha, ahaṁ dhītaraṁ amaccānaṁ hatthe pahiṇissāmī” ti te uyyojetvā dhītaraṁ pakkosāpetvā uparipāsādaṁ āropetvā sīhapañjaraṁ vivaritvā: “Amma, passetaṁ alaṅkatanagaraṁ, tvaṁ ettha etassa rañño aggamahesī bhavissasi, na dūre ito taṁ nagaraṁ, ukkaṇṭhitakāle yeva idha āgantuṁ sakkā, ettha gantabban”-ti saññāpetvā sīsaṁ nhāpetvā sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā paṭicchannayogge nisīdāpetvā amaccānaṁ hatthe datvā pāhesi. Nāgarājāno paccuggamanaṁ katvā mahāsakkāraṁ kariṁsu. Amaccā nagaraṁ pavisitvā taṁ tassa datvā bahuṁ dhanaṁ ādāya nivattiṁsu. Te rājadhītaraṁ pāsādaṁ āropetvā alaṅkatadibbasayane nipajjāpesuṁ. Taṅkhaṇaññeva naṁ nāgamāṇavikā khujjādivesaṁ gahetvā manussaparicārikā viya parivārayiṁsu. Sā dibbasayane nipannamattāva dibbaphassaṁ phusitvā niddaṁ okkami.

Dhataraṭṭho taṁ gahetvā saddhiṁ nāgaparisāya tattha antarahito nāgabhavane yeva pāturahosi. Rājadhītā pabujjhitvā alaṅkatadibbasayanaṁ aññe ca suvaṇṇapāsādamaṇipāsādādayo uyyānapokkharaṇiyo alaṅkatadevanagaraṁ viya nāgabhavanaṁ disvā khujjādiparicārikāyo pucchi: “Idaṁ nagaraṁ ativiya alaṅkataṁ, na amhākaṁ nagaraṁ viya, kassetan”-ti. “Sāmikassa te santakaṁ, devi, na appapuññā evarūpaṁ sampattiṁ labhanti, mahāpuññatāya te ayaṁ laddhā” ti. Dhataraṭṭho pi pañcayojanasatike nāgabhavane bheriṁ carāpesi: “Yo samuddajāya sappavaṇṇaṁ dasseti, tassa rājadaṇḍo bhavissatī” ti. Tasmā eko pi tassā sappavaṇṇaṁ dassetuṁ samattho nāma nāhosi. Sā manussalokasaññāya eva tattha tena saddhiṁ sammodamānā piyasaṁvāsaṁ vasi.

Nagarakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Uposathakaṇḍaṁ

Sā aparabhāge dhataraṭṭhaṁ paṭicca gabbhaṁ paṭilabhitvā puttaṁ vijāyi, tassa piyadassanattā: “Sudassano” ti nāmaṁ kariṁsu. Punāparaṁ puttaṁ vijāyi, tassa: “Datto” ti nāmaṁ akaṁsu. So [PTS 6.168] pana bodhisatto. Punekaṁ puttaṁ vijāyi, tassa: “Subhogo” ti nāmaṁ kariṁsu. Aparam-pi puttaṁ vijāyi, tassa: “Ariṭṭho” ti nāmaṁ kariṁsu. Iti sā cattāro putte vijāyitvā pi nāgabhavanabhāvaṁ na jānāti. Athekadivasaṁ taruṇanāgā ariṭṭhassa ācikkhiṁsu: “Tava mātā manussitthī, na nāginī” ti. Ariṭṭho: “Vīmaṁsissāmi nan”-ti ekadivasaṁ thanaṁ pivanto va sappasarīraṁ māpetvā naṅguṭṭhakhaṇḍena mātu piṭṭhipāde ghaṭṭesi. Sā tassa sappasarīraṁ disvā bhītatasitā mahāravaṁ ravitvā taṁ bhūmiyaṁ khipantī nakhena tassa akkhiṁ bhindi. Tato lohitaṁ pagghari. Rājā tassā saddaṁ sutvā: “Kissesā viravatī” ti pucchitvā ariṭṭhena katakiriyaṁ sutvā: “Gaṇhatha, naṁ dāsaṁ gahetvā jīvitakkhayaṁ pāpethā” ti tajjento āgacchi. Rājadhītā tassa kuddhabhāvaṁ ñatvā puttasinehena: “Deva, puttassa me akkhi bhinnaṁ, khamathetassāparādhan”-ti āha. Rājā etāya evaṁ vadantiyā: “Kiṁ sakkā kātun”-ti khami. Taṁ divasaṁ sā: “Idaṁ nāgabhavanan”-ti aññāsi. Tato ca paṭṭhāya ariṭṭho kāṇāriṭṭho nāma jāto. Cattāro pi puttā viññutaṁ pāpuṇiṁsu.

Atha nesaṁ pitā yojanasatikaṁ yojanasatikaṁ katvā rajjamadāsi, mahanto yaso ahosi. Soḷasa soḷasa nāgakaññāsahassāni parivārayiṁsu. Pitu ekayojanasatikam-eva rajjaṁ ahosi. Tayo puttā māse māse mātāpitaro passituṁ āgacchanti, bodhisatto pana anvaddhamāsaṁ āgacchati. Nāgabhavane samuṭṭhitaṁ pañhaṁ bodhisatto va katheti. Pitarā saddhiṁ virūpakkhamahārājassa pi upaṭṭhānaṁ gacchati, tassa santike samuṭṭhitaṁ pañham-pi so va katheti. Athekadivasaṁ virūpakkhe nāgaparisāya saddhiṁ tidasapuraṁ gantvā sakkaṁ parivāretvā nisinne devānaṁ antare pañho samuṭṭhāsi. Taṁ koci kathetuṁ nāsakkhi, pallaṅkavaragato pana hutvā mahāsatto va kathesi. Atha naṁ devarājā dibbagandhapupphehi pūjetvā: “Datta, tvaṁ pathavisamāya vipulāya paññāya samannāgato, ito paṭṭhāya bhūridatto nāma hohī” ti: “Bhūridatto” tissa nāmaṁ akāsi. So [PTS 6.169] tato paṭṭhāya sakkassa upaṭṭhānaṁ gacchanto alaṅkatavejayantapāsādaṁ devaccharāhi ākiṇṇaṁ atimanoharaṁ sakkassa sampattiṁ disvā devaloke piyaṁ katvā: “Kiṁ me iminā maṇḍūkabhakkhena attabhāvena, nāgabhavanaṁ gantvā uposathavāsaṁ vasitvā imasmiṁ devaloke uppattikāraṇaṁ karissāmī” ti cintetvā nāgabhavanaṁ gantvā mātāpitaro āpucchi: “Ammatātā, ahaṁ uposathakammaṁ karissāmī” ti. “Sādhu, tāta, karohi, karonto pana bahi agantvā imasmiññeva nāgabhavane ekasmiṁ suññavimāne karohi, bahigatānaṁ pana nāgānaṁ mahantaṁ bhayan”-ti.

So: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā tattheva suññavimāne rājuyyāne uposathavāsaṁ vasati. Atha naṁ nānātūriyahatthā nāgakaññā parivārenti. So: “Na mayhaṁ idha vasantassa uposathakammaṁ matthakaṁ pāpuṇissati, manussapathaṁ gantvā karissāmī” ti cintetvā nivāraṇabhayena mātāpitūnaṁ anārocetvā attano bhariyāyo āmantetvā: “Bhadde, ahaṁ manussalokaṁ gantvā yamunātīre nigrodharukkho atthi, tassāvidūre vammikamatthake bhoge ābhujitvā caturaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ adhiṭṭhāya nipajjitvā uposathakammaṁ karissāmi. Mayā sabbarattiṁ nipajjitvā uposathakamme kate aruṇuggamanavelāyam-eva tumhe dasa dasa itthiyo ādāya vārena vārena tūriyahatthā mama santikaṁ āgantvā maṁ gandhehi ca pupphehi ca pūjetvā gāyitvā naccitvā maṁ ādāya nāgabhavanam-eva āgacchathā” ti vatvā tattha gantvā vammikamatthake bhoge ābhujitvā: “Yo mama cammaṁ vā nhāruṁ vā aṭṭhiṁ vā ruhiraṁ vā icchati, so āharatū” ti caturaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ adhiṭṭhāya naṅgalasīsappamāṇaṁ sarīraṁ māpetvā nipanno uposathakammamakāsi. Aruṇe uṭṭhahante yeva taṁ nāgamāṇavikā āgantvā yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjitvā nāgabhavanaṁ ānenti. Tassa iminā niyāmena uposathaṁ karontassa [PTS 6.170] dīgho addhā vītivatto.

Uposathakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Garuḷakaṇḍaṁ

Tadā eko bārāṇasidvāragāmavāsī brāhmaṇo somadattena nāma puttena saddhiṁ araññaṁ gantvā sūlayantapāsavāgurādīhi oḍḍetvā mige vadhitvā maṁsaṁ kājenāharitvā vikkiṇanto jīvikaṁ kappesi. So ekadivasaṁ antamaso godhāmattam-pi alabhitvā: “Tāta somadatta, sace tucchahatthā gamissāma, mātā te kujjhissati, yaṁ kiñci gahetvā gamissāmā” ti vatvā bodhisattassa nipannavammikaṭṭhānābhimukho gantvā pānīyaṁ pātuṁ yamunaṁ otarantānaṁ migānaṁ padavalañjaṁ disvā: “Tāta, migamaggo paññāyati, tvaṁ paṭikkamitvā tiṭṭhāhi, ahaṁ pānīyatthāya āgataṁ migaṁ vijjhissāmī” ti dhanuṁ ādāya migaṁ olokento ekasmiṁ rukkhamūle aṭṭhāsi. Atheko migo sāyanhasamaye pānīyaṁ pātuṁ āgato. So taṁ vijjhi. Migo tattha apatitvā saravegena tajjito lohitena paggharantena palāyi. Pitāputtā naṁ anubandhitvā patitaṭṭhāne maṁsaṁ gahetvā araññā nikkhamitvā sūriyatthaṅgamanavelāya taṁ nigrodhaṁ patvā: “Idāni akālo, na sakkā gantuṁ, idheva vasissāmā” ti maṁsaṁ ekamante ṭhapetvā rukkhaṁ āruyha viṭapantare nipajjiṁsu. Brāhmaṇo paccūsasamaye pabujjhitvā migasaddasavanāya sotaṁ odahi.

Tasmiṁ khaṇe nāgamāṇavikāyo āgantvā bodhisattassa pupphāsanaṁ paññāpesuṁ. So ahisarīraṁ antaradhāpetvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ dibbasarīraṁ māpetvā sakkalīlāya pupphāsane nisīdi. Nāgamāṇavikā pi naṁ gandhamālādīhi pūjetvā dibbatūriyāni vādetvā naccagītaṁ paṭṭhapesuṁ. Brāhmaṇo taṁ saddaṁ sutvā: “Ko nu kho esa, jānissāmi nan”-ti cintetvā: “Putta, puttā” ti vatvā pi puttaṁ pabodhetuṁ asakkonto: “Sayatu esa, kilanto bhavissati, aham-eva gamissāmī” ti rukkhā oruyha tassa santikaṁ agamāsi. Nāgamāṇavikā taṁ disvā saddhiṁ tūriyehi bhūmiyaṁ nimujjitvā attano nāgabhavanam-eva gatā. Bodhisatto ekako va [PTS 6.171] ahosi. Brāhmaṇo tassa santikaṁ gantvā pucchanto gāthādvayamāha.

797. Pupphābhihārassa vanassa majjhe, ko lohitakkho vitatantaraṁso,
Kā kambukāyūradharā suvatthā, tiṭṭhanti nāriyo dasa vandamānā.

798. Ko tvaṁ brahābāhu vanassa majjhe, virocasi ghatasitto va aggi,
Mahesakkho aññatarosi yakkho, udāhu nāgosi mahānubhāvo ti.

Tattha pupphābhihārassā ti bodhisattassa pūjanatthāya ābhatena dibbapupphābhihārena samannāgatassa. Ko ti ko nāma tvaṁ. Lohitakkho ti rattakkho. Vitatantaraṁso ti puthulaantaraṁso. Kambukāyūradharā ti suvaṇṇālaṅkāradharā. Brahābāhū ti mahābāhu.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Sace pi ‘sakkādīsu aññatarohamasmī’ ti vakkhāmi, saddahissatevāyaṁ brāhmaṇo, ajja pana mayā saccam-eva kathetuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā attano nāgarājabhāvaṁ kathento āha:

799. Nāgohamasmi iddhimā, tejassī duratikkamo,
Ḍaṁseyyaṁ tejasā kuddho, phītaṁ janapadaṁ a pi.

800. Samuddajā hi me mātā, dhataraṭṭho ca me pitā,
Sudassanakaniṭṭhosmi, bhūridattoti maṁ vidū ti.

Tattha tejassī ti visatejena tejavā. Duratikkamo ti aññena atikkamituṁ asakkuṇeyyo. Ḍaṁseyyan-ti sacāhaṁ kuddho phītaṁ janapadaṁ api ḍaṁseyyaṁ, pathaviyaṁ mama dāṭhāya patitamattāya saddhiṁ pathaviyā mama tejena so sabbo janapado bhasmā bhaveyyāti vadati. Sudassanakaniṭṭhosmī ti ahaṁ mama bhātu sudassanassa kaniṭṭho asmi. Vidū ti evaṁ mamaṁ pañcayojanasatike nāgabhavane jānantīti.

Idañca pana vatvā mahāsatto cintesi: “Ayaṁ brāhmaṇo caṇḍo pharuso, ahituṇḍikassa ārocetvā uposathakammassa me antarāyam-pi kareyya, yaṁ nūnāhaṁ imaṁ nāgabhavanaṁ netvā mahantaṁ yasaṁ datvā uposathakammaṁ addhaniyaṁ kareyyan”-ti. Atha naṁ āha [PTS 6.172] “brāhmaṇa, mahantaṁ te yasaṁ dassāmi, ramaṇīyaṁ nāgabhavanaṁ, ehi tattha gacchāmā” ti. “Sāmi, putto me atthi, tasmiṁ gacchante āgamissāmī” ti. Atha naṁ mahāsatto: “Gaccha, brāhmaṇa, ānehi nan”-ti vatvā attano āvāsaṁ ācikkhanto āha:

801. Yaṁ gambhīraṁ sadāvaṭṭaṁ, rahadaṁ bhesmaṁ pekkhasi,
Esa dibyo mamāvāso, anekasataporiso.

802. Mayūrakoñcābhirudaṁ, nīlodaṁ vanamajjhato,
Yamunaṁ pavisa mā bhīto, khemaṁ vattavataṁ sivan-ti.

Tattha sadāvaṭṭan-ti sadā pavattaṁ āvaṭṭaṁ. Bhesman-ti bhayānakaṁ. Pekkhasī ti yaṁ evarūpaṁ rahadaṁ passasi. Mayūrakoñcābhirudan-ti ubhosu tīresu vanaghaṭāyaṁ vasantehi mayūrehi ca koñcehi ca abhirudaṁ upakūjitaṁ. Nīlodan-ti nīlasalilaṁ. Vanamajjhato ti vanamajjhena sandamānaṁ. Pavisa mā bhīto ti evarūpaṁ yamunaṁ abhīto hutvā pavisa. Vattavatan-ti vattasampannānaṁ ācāravantānaṁ vasanabhūmiṁ pavisa, gaccha, brāhmaṇa, puttaṁ ānehīti.

Brāhmaṇo gantvā puttassa tamatthaṁ ārocetvā puttaṁ ānesi. Mahāsatto te ubho pi ādāya yamunātīraṁ gantvā tīre ṭhito āha:

803. Tattha patto sānucaro, saha puttena brāhmaṇa,
Pūjito mayhaṁ kāmehi, sukhaṁ brāhmaṇa vacchasī ti.

Tattha tattha patto ti tvaṁ amhākaṁ nāgabhavanaṁ patto hutvā. Mayhan-ti mama santakehi kāmehi pūjito. Vacchasī ti tattha nāgabhavane sukhaṁ vasissati.

Evaṁ vatvā mahāsatto ubho pi te pitāputte attano ānubhāvena nāgabhavanaṁ ānesi. Tesaṁ tattha dibbo attabhāvo pātubhavi. Atha nesaṁ mahāsatto dibbasampattiṁ datvā cattāri cattāri nāgakaññāsatāni adāsi. Te mahāsampattiṁ anubhaviṁsu. Bodhisatto pi appamatto uposathakammaṁ akāsi. Anvaḍḍhamāsaṁ mātāpitūnaṁ upaṭṭhānaṁ gantvā dhammakathaṁ kathetvā tato ca brāhmaṇassa santikaṁ gantvā ārogyaṁ pucchitvā: “Yena te attho, taṁ vadeyyāsi, anukkaṇṭhamāno abhiramā” ti vatvā somadattena pi saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā attano nivesanaṁ agacchi. Brāhmaṇo ekasaṁvaccharaṁ nāgabhavane vasitvā mandapuññatāya ukkaṇṭhito [PTS 6.173] manussalokaṁ gantukāmo ahosi. Nāgabhavanamassa lokantaranirayo viya alaṅkatapāsādo bandhanāgāraṁ viya alaṅkatanāgakaññā yakkhiniyo viya upaṭṭhahiṁsu. So: “Ahaṁ tāva ukkaṇṭhito, somadattassa pi cittaṁ jānissāmī” ti tassa santikaṁ gantvā āha: “Kiṁ, tāta, ukkaṇṭhasī” ti? “Kasmā ukkaṇṭhissāmi na ukkaṇṭhāmi, tvaṁ pana ukkaṇṭhasi, tātā” ti? “Āma tātā” ti. “Kiṁkāraṇā” ti. “Tava mātu ceva bhātubhaginīnañca adassanena ukkaṇṭhāmi, ehi, tāta somadatta, gacchāmā” ti. So: “Na gacchāmī” ti vatvā pi punappunaṁ pitarā yāciyamāno: “Sādhū” ti sampaṭicchi.

Brāhmaṇo: “Puttassa tāva me mano laddho, sace panāhaṁ bhūridattassa ‘ukkaṇṭhitomhī’ ti vakkhāmi, atirekataraṁ me yasaṁ dassati, evaṁ me gamanaṁ na bhavissati. Ekena pana upāyena tassa sampattiṁ vaṇṇetvā ‘tvaṁ evarūpaṁ sampattiṁ pahāya kiṁkāraṇā manussalokaṁ gantvā uposathakammaṁ karosī’ ti pucchitvā ‘saggatthāyā’ ti vutte ‘tvaṁ tāva evarūpaṁ sampattiṁ pahāya saggatthāya uposathakammaṁ karosi, kimaṅgaṁ pana mayaṁ yeva paradhanena jīvikaṁ kappema, aham-pi manussalokaṁ gantvā ñātake disvā pabbajitvā samaṇadhammaṁ karissāmī’ ti naṁ saññāpessāmi. Atha me so gamanaṁ anujānissatī” ti cintetvā ekadivasaṁ tenāgantvā: “Kiṁ, brāhmaṇa, ukkaṇṭhasī” ti pucchito: “Tumhākaṁ santikā amhākaṁ na kiñci parihāyatī” ti kiñci gamanapaṭibaddhaṁ avatvāva ādito tāva tassa sampattiṁ vaṇṇento āha:

804. Samā samantaparito, pahūtatagarā mahī,
Indagopakasañchannā, sobhati harituttamā.

805. Rammāni vanacetyāni, rammā haṁsūpakūjitā,
Opupphapaddhā tiṭṭhanti, pokkharañño sunimmitā.

806. Aṭṭhaṁsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā,
Sahassathambhā pāsādā, pūrā kaññāhi jotare.

807. Vimānaṁ [PTS 6.174] upapannosi, dibyaṁ puññehi attano,
Asambādhaṁ sivaṁ rammaṁ, accantasukhasaṁhitaṁ.

808. Maññe sahassanettassa, vimānaṁ nābhikaṅkhasi,
Iddhī hi tyāyaṁ vipulā, sakkasseva jutīmato ti.

Tattha samā samantaparito ti parisamantato sabbadisābhāgesu ayaṁ tava nāgabhavane mahī suvaṇṇarajatamaṇi muttāvālukāparikiṇṇā samatalā. Pahūtatagarā mahī ti bahukehi tagaragacchehi samannāgatā. Indagopakasañchannā ti suvaṇṇaindagopakehi sañchannā. Sobhati harituttamā ti haritavaṇṇadabbatiṇasañchannā sobhatī ti attho. Vanacetyānī ti vanaghaṭā. Opupphapaddhā ti pupphitvā patitehi padumapattehi sañchannā udakapiṭṭhā. Sunimmitā ti tava puññasampattiyā suṭṭhu nimmitā. Aṭṭhaṁsā ti tava vasanapāsādesu aṭṭhaṁsā sukatā veḷuriyamayā thambhā. Tehi thambhehi sahassathambhā tava pāsādā nāgakaññāhi pūrā vijjotanti. Upapannosī ti evarūpe vimāne nibbattosī ti attho. Sahassanettassa vimānan-ti sakkassa vejayantapāsādaṁ. Iddhī hi tyāyaṁ vipulā ti yasmā tavāyaṁ vipulā iddhi, tasmā tvaṁ tena uposathakammena sakkassa vimānam-pi na patthesi, aññaṁ tato uttari mahantaṁ ṭhānaṁ patthesīti maññāmi.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Mā hevaṁ, brāhmaṇa, avaca, sakkassa yasaṁ paṭicca amhākaṁ yaso sinerusantike sāsapo viya, mayaṁ tassa paricārake pi na agghāmā” ti vatvā gāthamāha.

809. Manasā pi na pattabbo, ānubhāvo jutīmato,
Paricārayamānānaṁ, saindānaṁ vasavattinan-ti.

Tassattho: brāhmaṇa, sakkassa yaso nāma ekaṁ dve tayo cattāro vā divase: “Ettako siyā” ti manasā cintentena pi na abhipattabbo. Ye pi naṁ cattāro mahārājāno paricārenti, tesaṁ devarājānaṁ paricārayamānānaṁ indaṁ nāyakaṁ katvā carantānaṁ saindānaṁ vasavattīnaṁ catunnaṁ lokapālānaṁ yasassa pi amhākaṁ tiracchānagatānaṁ yaso soḷasiṁ kalaṁ nagghatīti.

Evañca pana vatvā: “Idaṁ te maññe sahassanettassa vimānan”-ti vacanaṁ sutvā ahaṁ taṁ anussariṁ. “Ahañhi vejayantaṁ patthento uposathakammaṁ karomī” ti tassa attano patthanaṁ ācikkhanto āha:

810. Taṁ vimānaṁ abhijjhāya, amarānaṁ sukhesinaṁ,
Uposathaṁ upavasanto, semi vammikamuddhanī ti.

Tattha [PTS 6.175] abhijjhāyā ti patthetvā. Amarānan-ti dīghāyukānaṁ devānaṁ. Sukhesinan-ti esitasukhānaṁ sukhe patiṭṭhitānaṁ.

Kaṁ sutvā brāhmaṇo: “Idāni me okāso laddho” ti somanassappatto gantuṁ āpucchanto gāthādvayamāha.

811. Ahañca migamesāno, saputto pāvisiṁ vanaṁ,
Taṁ maṁ mataṁ vā jīvaṁ vā, nābhivedenti ñātakā.

812. Āmantaye bhūridattaṁ, kāsiputtaṁ yasassinaṁ,
Tayā no samanuññātā, api passemu ñātake ti.

Tattha nābhivedentī ti na jānanti, kathento pi nesaṁ natthi. Āmantaye ti āmantayāmi. Kāsiputtan-ti kāsirājadhītāya puttaṁ.

Tato bodhisatto āha:

813. Eso hi vata me chando, yaṁ vasesi mamantike,
Na hi etādisā kāmā, sulabhā honti mānuse.

814. Sace tvaṁ nicchase vatthuṁ, mama kāmehi pūjito,
Mayā tvaṁ samanuññāto, sotthiṁ passāhi ñātake ti.

Mahāsatto gāthādvayaṁ vatvā cintesi: “ayaṁ maṇiṁ nissāya sukhaṁ jīvanto kassaci nācikkhissati, etassa sabbakāmadadaṁ maṇiṁ dassāmī” ti. Athassa taṁ dadanto āha:

815. Dhārayimaṁ maṇiṁ dibyaṁ, pasuṁ putte ca vindati,
Arogo sukhito hoti, gacchevādāya brāhmaṇā ti.

Tattha pasuṁ putte ca vindatī ti imaṁ maṇiṁ dhārayamāno imassānubhāvena pasuñca putte ca aññañca yaṁ icchati, taṁ sabbaṁ labhati.

Tato brāhmaṇo gāthamāha.

816. Kusalaṁ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava,
Pabbajissāmi jiṇṇosmi, na kāme abhipatthaye ti.

Tassattho: bhūridatta, tava vacanaṁ kusalaṁ anavajjaṁ, taṁ paṭinandāmi na paṭikkhipāmi. Ahaṁ pana jiṇṇo asmi, tasmā pabbajissāmi, na kāme abhipatthayāmi, kiṁ me maṇināti.

Bodhisatto āha:

817. Brahmacariyassa ce bhaṅgo, hoti bhogehi kāriyaṁ,
Avikampamāno eyyāsi, bahuṁ dassāmi te dhanan-ti.

Tattha [PTS 6.176] ce bhaṅgo ti brahmacariyavāso nāma dukkaro, anabhiratassa brahmacariyassa ce bhaṅgo hoti, tadā gihibhūtassa bhogehi kāriyaṁ hoti, evarūpe kāle tvaṁ nirāsaṅko hutvā mama santikaṁ āgaccheyyāsi, bahuṁ te dhanaṁ dassāmīti.

Brāhmaṇo āha:

818. Kusalaṁ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava,
Puna pi āgamissāmi, sace attho bhavissatī ti.

Tattha punapī ti puna a pi, ayam-eva vā pāṭho.

Athassa tattha avasitukāmataṁ ñatvā mahāsatto nāgamāṇavake āṇāpetvā brāhmaṇaṁ manussalokaṁ pāpesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

819. Idaṁ vatvā bhūridatto, pesesi caturo jane,
Etha gacchatha uṭṭhetha, khippaṁ pāpetha brāhmaṇaṁ.

820. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, uṭṭhāya caturo janā,
Pesitā bhūridattena, khippaṁ pāpesu brāhmaṇan-ti.

Tattha pāpesū ti yamunāto uttāretvā bārāṇasimaggaṁ pāpayiṁsu, pāpayitvā ca pana: “Tumhe gacchathā” ti vatvā nāgabhavanam-eva paccāgamiṁsu.

Brāhmaṇo pi: “Tāta somadatta, imasmiṁ ṭhāne migaṁ vijjhimhā, imasmiṁ sūkaran”-ti puttassa ācikkhanto antarāmagge pokkharaṇiṁ disvā: “Tāta somadatta, nhāyāmā” ti vatvā: “Sādhu, tātā” ti vutte ubho pi dibbābharaṇāni ceva dibbavatthāni ca omuñcitvā bhaṇḍikaṁ katvā pokkharaṇītīre ṭhapetvā otaritvā nhāyiṁsu. Tasmiṁ khaṇe tāni antaradhāyitvā nāgabhavanam-eva agamaṁsu. Paṭhamaṁ nivatthakāsāvapilotikāva nesaṁ sarīre paṭimuñciṁsu, dhanusarasattiyo pi pākatikāva ahesuṁ. Somadatto: “Nāsitāmhā tayā, tātā” ti paridevi. Atha naṁ pitā: “Mā cintayi, migesu santesu araññe mige vadhitvā jīvikaṁ kappessāmā” ti assāsesi. Somadattassa mātā tesaṁ āgamanaṁ sutvā paccuggantvā gharaṁ netvā annapānena santappesi. Brāhmaṇo bhuñjitvā niddaṁ okkami. Itarā puttaṁ pucchi: “Tāta [PTS 6.177], ettakaṁ kālaṁ kuhiṁ gatatthā” ti? “Amma, bhūridattanāgarājena amhe nāgabhavanaṁ nītā, tato ukkaṇṭhitvā idāni āgatā” ti. “Kiñci pana vo ratanaṁ ābhatan”-ti. “Nābhataṁ ammā” ti. “Kiṁ tumhākaṁ tena kiñci na dinnan”-ti. “Amma, bhūridattena me pitu sabbakāmadado maṇi dinno ahosi, iminā pana na gahito” ti. “Kiṁkāraṇā” ti. “Pabbajissati kirā” ti. Sā: “Ettakaṁ kālaṁ dārake mama bhāraṁ karonto nāgabhavane vasitvā idāni kira pabbajissatī” ti kujjhitvā vīhibhañjanadabbiyā piṭṭhiṁ pothentī: “Are, duṭṭhabrāhmaṇa, pabbajissāmīti kira maṇiratanaṁ na gaṇhasi, atha kasmā apabbajitvā idhāgatosi, nikkhama mama gharā sīghan”-ti santajjesi. Atha naṁ: “Bhadde, mā kujjhi, araññe migesu santesu ahaṁ taṁ posessāmī” ti vatvā puttena saddhiṁ araññaṁ gantvā purimaniyāmeneva jīvikaṁ kappesi.

Tadā dakkhiṇamahāsamuddassa disābhāge simbalivāsī eko garuḷo pakkhavātehi samudde udakaṁ viyūhitvā ekaṁ nāgarājānaṁ sīse gaṇhi. Tadāhi supaṇṇā nāgaṁ gahetuṁ ajānanakā yeva, pacchā paṇḍarajātake (JA. 518) jāniṁsu. So pana taṁ sīse gahetvā pi udake anottharante yeva ukkhipitvā olambantaṁ ādāya himavantamatthakena pāyāsi. Tadā ceko kāsiraṭṭhavāsī brāhmaṇo isipabbajjaṁ pabbajitvā himavantappadese paṇṇasālaṁ māpetvā paṭivasati. Tassa caṅkamanakoṭiyaṁ mahānigrodharukkho atthi. So tassa mūle divāvihāraṁ karoti. Supaṇṇo nigrodhamatthakena nāgaṁ harati. Nāgo olambanto mokkhatthāya naṅguṭṭhena nigrodhaviṭapaṁ veṭhesi. Supaṇṇo taṁ ajānanto va mahabbalatāya ākāse pakkhandi yeva. Nigrodharukkho samūlo uppāṭito. Supaṇṇo nāgaṁ simbalivanaṁ netvā tuṇḍena paharitvā kucchiṁ phāletvā nāgamedaṁ [PTS 6.178] khāditvā sarīraṁ samuddakucchimhi chaḍḍesi. Nigrodharukkho patanto mahāsaddamakāsi. Supaṇṇo: “Kissa eso saddo” ti adho olokento nigrodharukkhaṁ disvā: “Kuto esa mayā uppāṭito” ti cintetvā: “Tāpasassa caṅkamanakoṭiyā nigrodho eso” ti tathato ñatvā: “Ayaṁ tassa bahūpakāro, ‘akusalaṁ nu kho me pasutaṁ, udāhu no’ ti tam-eva pucchitvā jānissāmī” ti māṇavakavesena tassa santikaṁ agamāsi.

Tasmiṁ khaṇe tāpaso taṁ ṭhānaṁ samaṁ karoti. Supaṇṇarājā tāpasaṁ vanditvā ekamantaṁ nisinno ajānanto viya: “Kissa ṭhānaṁ, bhante, idan”-ti pucchi. “Upāsaka, eko supaṇṇo bhojanatthāya nāgaṁ haranto nāgena mokkhatthāya nigrodhaviṭapaṁ naṅguṭṭhena veṭhitāya pi attano mahabbalatāya pakkhantitvā gato, atha nigrodharukkho uppāṭito, idaṁ tassa uppāṭitaṭṭhānan”-ti. “Kiṁ pana, bhante, tassa supaṇṇassa akusalaṁ hoti, udāhu no” ti? “Sace na jānāti, acetanakammaṁ nāma akusalaṁ na hotī” ti. “Kiṁ nāgassa pana, bhante” ti? “So imaṁ nāsetuṁ na gaṇhi, mokkhatthāya gaṇhi, tasmā tassa pi na hotiyevā” ti. Supaṇṇo tāpasassa tussitvā: “Bhante, ahaṁ so supaṇṇarājā, tumhākañhi pañhaveyyākaraṇena tuṭṭho. Tumhe araññe vasatha, ahañcekaṁ alampāyanamantaṁ jānāmi, anaggho manto. Tamahaṁ tumhākaṁ ācariyabhāgaṁ katvā dammi, paṭiggaṇhatha nan”-ti āha. “Alaṁ mayhaṁ mantena, gacchatha tumhe” ti. So taṁ punappunaṁ yācitvā sampaṭicchāpetvā mantaṁ datvā osadhāni ācikkhitvā pakkāmi.

Garuḷakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Kīḷanakaṇḍaṁ

Tasmiṁ kāle bārāṇasiyaṁ eko daliddabrāhmaṇo bahuṁ iṇaṁ gahetvā iṇasāmikehi codiyamāno: “Kiṁ me idha vāsena, araññaṁ pavisitvā mataṁ seyyo” ti nikkhamitvā vanaṁ pavisitvā anupubbena taṁ assamapadaṁ patvā tāpasaṁ vattasampadāya ārādhesi. Tāpaso: “Ayaṁ brāhmaṇo mayhaṁ ativiya upakārako, supaṇṇarājena dinnaṁ dibbamantamassa dassāmī” ti cintetvā: “Brāhmaṇa, ahaṁ alampāyanamantaṁ jānāmi, taṁ te dammi, gaṇhāhi nan”-ti vatvā: “Alaṁ, bhante, na mayhaṁ mantenattho” ti [PTS 6.179] vutte pi punappunaṁ vatvā nippīḷetvā sampaṭicchāpetvā adāsi yeva. Tassa ca mantassa anucchavikāni osadhāni ceva mantupacārañca sabbaṁ kathesi. Brāhmaṇo: “Laddho me jīvitupāyo” ti katipāhaṁ vasitvā: “Vātābādho me, bhante, bādhatī” ti apadesaṁ katvā tāpasena vissajjito taṁ vanditvā khamāpetvā araññā nikkhamitvā anupubbena yamunāya tīraṁ patvā taṁ mantaṁ sajjhāyanto mahāmaggaṁ gacchati.

Tasmiṁ kāle sahassamattā bhūridattassa paricārikā nāgamāṇavikā taṁ sabbakāmadadaṁ maṇiratanaṁ ādāya nāgabhavanā nikkhamitvā yamunātīre vālukarāsimhi ṭhapetvā tassa obhāsena sabbarattiṁ udakakīḷaṁ kīḷitvā aruṇuggamane sabbālaṅkārena alaṅkaritvā maṇiratanaṁ parivāretvā siriṁ pavesayamānā nisīdiṁsu. Brāhmaṇo pi mantaṁ sajjhāyanto taṁ ṭhānaṁ pāpuṇi. Tā mantasaddaṁ sutvāva: “Iminā supaṇṇena bhavitabban”-ti maraṇabhayatajjitā maṇiratanaṁ aggahetvā pathaviyaṁ nimujjitvā nāgabhavanaṁ agamiṁsu. Brāhmaṇo pi maṇiratanaṁ disvā: “Idāneva me manto samiddho” ti tuṭṭhamānaso maṇiratanaṁ ādāya pāyāsi. Tasmiṁ khaṇe nesādabrāhmaṇo somadattena saddhiṁ migavadhāya araññaṁ pavisanto tassa hatthe taṁ maṇiratanaṁ disvā puttaṁ āha: “Tāta, nanu eso amhākaṁ bhūridattena dinno maṇī” ti? “Āma, tāta, eso maṇī” ti. “Tena hissa aguṇaṁ kathetvā imaṁ brāhmaṇaṁ vañcetvā gaṇhāmetaṁ maṇiratanan”-ti. “Tāta, pubbe bhūridattena dīyamānaṁ na gaṇhi, idāni panesa brāhmaṇo taññeva vañcessati, tuṇhī hohī” ti. Brāhmaṇo: “Hotu, tāta, passasi etassa vā mama vā vañcanabhāvan”-ti alampāyanena saddhiṁ sallapanto āha:

821. Maṇiṁ paggayha maṅgalyaṁ, sādhuvittaṁ manoramaṁ,
Selaṁ byañjanasampannaṁ, ko imaṁ maṇimajjhagā ti.

Tattha maṅgalyan-ti maṅgalasammataṁ sabbakāmadadaṁ. Ko iman-ti kuhiṁ imaṁ maṇiṁ adhigatosi.

Tato [PTS 6.180] alampāyano gāthamāha.

822. Lohitakkhasahassāhi, samantā parivāritaṁ,
Ajja kālaṁ pathaṁ gacchaṁ, ajjhagāhaṁ maṇiṁ iman-ti.

Tassattho: ahaṁ ajja kālaṁ pāto va pathaṁ maggaṁ gacchanto rattakkhikāhi sahassamattāhi nāgamāṇavikāhi samantā parivāritaṁ imaṁ maṇiṁ ajjhagā. Maṁ disvā hi sabbāva etā bhayatajjitā imaṁ chaḍḍetvā palātāti.

Nesādabrāhmaṇo taṁ vañcetukāmo maṇiratanassa aguṇaṁ pakāsento attanā gaṇhitukāmo tisso gāthā abhāsi:

823. Sūpaciṇṇo ayaṁ selo, accito mānito sadā,
Sudhārito sunikkhitto, sabbatthamabhisādhaye.

824. Upacāravipannassa, nikkhepe dhāraṇāya vā,
Ayaṁ selo vināsāya, pariciṇṇo ayoniso.

825. Na imaṁ akusalo dibyaṁ, maṇiṁ dhāretumāraho,
Paṭipajja sataṁ nikkhaṁ, dehimaṁ ratanaṁ maman-ti.

Tattha sabbatthan-ti yo imaṁ selaṁ suṭṭhu upacarituṁ accituṁ attano jīvitaṁ viya mamāyituṁ suṭṭhu dhāretuṁ suṭṭhu nikkhipituṁ jānāti, tasseva sūpaciṇṇo accito mānito sudhārito sunikkhitto ayaṁ selo sabbaṁ atthaṁ sādhetī ti attho. Upacāravipannassā ti yo pana upacāravipanno hoti, tasseso anupāyena pariciṇṇo vināsam-eva vahatīti vadati. Dhāretumāraho ti dhāretuṁ araho. Paṭipajja sataṁ nikkhan-ti amhākaṁ gehe bahū maṇī, mayametaṁ gahetuṁ jānāma. Ahaṁ te nikkhasataṁ dassāmi, taṁ paṭipajja, dehi imaṁ maṇiratanaṁ mamanti. Tassa hi gehe eko pi suvaṇṇanikkho natthi. So pana tassa maṇino sabbakāmadadabhāvaṁ jānāti. Tenassa etadahosi: “Ahaṁ sasīsaṁ nhatvā maṇiṁ udakena paripphositvā ‘nikkhasataṁ me dehī’ ti vakkhāmi, athesa me dassati, tamahaṁ etassa dassāmī” ti. Tasmā sūro hutvā evamāha.

Tato alampāyano gāthamāha.

826. Na ca myāyaṁ maṇī keyyo, gohi vā ratanehi vā,
Selo byañjanasampanno, neva keyyo maṇi mamā ti.

Tattha na ca myāyan-ti ayaṁ maṇi mama santako kenaci vikkiṇitabbo nāma na hoti. Neva keyyo ti ayañca mama maṇi lakkhaṇasampanno, tasmā neva keyyo kenaci vatthunā pi vikkiṇitabbo nāma na hotīti.

Nesādabrāhmaṇo [PTS 6.181] āha:

827. No ce tayā maṇī keyyo, gohi vā ratanehi vā,
Atha kena maṇī keyyo, taṁ me akkhāhi pucchito ti.

Alampāyano āha:

828. Yo me saṁse mahānāgaṁ, tejassiṁ duratikkamaṁ,
Tassa dajjaṁ imaṁ selaṁ, jalantamiva tejasā ti.

Tattha jalantamiva tejasā ti pabhāya jalantaṁ viya.

Nesādabrāhmaṇo āha:

829. Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, supaṇṇo patataṁ varo,
Nāgaṁ jigīsamanvesi, anvesaṁ bhakkhamattano ti.

Tattha ko nū ti idaṁ nesādabrāhmaṇo: “Attano bhakkhaṁ anvesantena garuḷena bhavitabban”-ti cintetvā evamāha.

Alampāyano evamāha.

830. Nāhaṁ dijādhipo homi, adiṭṭho garuḷo mayā,
Āsīvisena vittoti, vejjo brāhmaṇa maṁ vidū ti.

Tattha maṁ vidū ti maṁ: “Esa āsīvisena vittako alampāyano nāma vejjo” ti jānanti.

Nesādabrāhmaṇo āha:

831. Kiṁ nu tuyhaṁ phalaṁ atthi, kiṁ sippaṁ vijjate tava,
Kismiṁ vā tvaṁ paratthaddho, uragaṁ nāpacāyasī ti.

Tattha kismiṁ vā tvaṁ paratthaddho ti tvaṁ kismiṁ vā upatthaddho hutvā, kiṁ nissayaṁ katvā uragaṁ āsīvisaṁ na apacāyasi jeṭṭhakaṁ akatvā avajānāsīti pucchati.

So attano balaṁ dīpento āha:

832. Āraññikassa isino, cirarattaṁ tapassino,
Supaṇṇo kosiyassakkhā, visavijjaṁ anuttaraṁ.

833. Taṁ bhāvitattaññataraṁ, sammantaṁ pabbatantare,
Sakkaccaṁ taṁ upaṭṭhāsiṁ, rattindivamatandito.

834. So tadā pariciṇṇo me, vattavā brahmacariyavā,
Dibbaṁ pātukarī mantaṁ, kāmasā bhagavā mama.

835. Tyāhaṁ [PTS 6.182] mante paratthaddho, nāhaṁ bhāyāmi bhoginaṁ,
Ācariyo visaghātānaṁ, alampānoti maṁ vidū ti.

Tattha kosiyassakkhā ti kosiyagottassa isino supaṇṇo ācikkhi. Tena akkhātakāraṇaṁ pana sabbaṁ vitthāretvā kathetabbaṁ. Bhāvitattaññataran-ti bhāvitattānaṁ isīnaṁ aññataraṁ. Sammantan-ti vasantaṁ. Kāmasā ti attano icchāya. Mamā ti taṁ mantaṁ mayhaṁ pakāsesi. Tyāhaṁ mante, paratthaddho ti ahaṁ te mante upatthaddho nissito. Bhoginan-ti nāgānaṁ. Visaghātānan-ti visaghātakavejjānaṁ.

Taṁ sutvā nesādabrāhmaṇo cintesi: “Ayaṁ alampāyano yvāssa nāgaṁ dasseti, tassa maṇiratanaṁ dassati, bhūridattamassa dassetvā maṇiṁ gaṇhissāmī” ti. Tato puttena saddhiṁ mantento gāthamāha.

836. Gaṇhāmase maṇiṁ tāta, somadatta vijānahi,
Mā daṇḍena siriṁ pattaṁ, kāmasā pajahimhase ti.

Tattha gaṇhāmase ti gaṇhāma. Kāmasā ti attano ruciyā daṇḍena paharitvā mā jahāma.

Somadatto āha:

837. Sakaṁ nivesanaṁ pattaṁ, yo taṁ brāhmaṇa pūjayi,
Evaṁ kalyāṇakārissa, kiṁ mohā dubbhimicchasi.

838. Sace tvaṁ dhanakāmosi, bhūridatto padassati,
Tam-eva gantvā yācassu, bahuṁ dassati te dhanan-ti.

Tattha pūjayī ti dibbakāmehi pūjayittha. Dubbhimicchasī ti kiṁ tathārūpassa mittassa dubbhikammaṁ kātuṁ icchasi tātāti.

Brāhmaṇo āha:

839. Hatthagataṁ pattagataṁ, nikiṇṇaṁ khādituṁ varaṁ,
Mā no sandiṭṭhiko attho, somadatta upaccagā ti.

Tattha hatthagatan-ti tāta somadatta, tvaṁ taruṇako lokapavattiṁ na jānāsi. Yañhi hatthagataṁ vā hoti pattagataṁ vā purato vā nikiṇṇaṁ ṭhapitaṁ, tadeva me khādituṁ varaṁ, na dūre ṭhitaṁ.

Somadatto [PTS 6.183] āha:

840. Paccati niraye ghore, mahissama pi vivarati,
Mittadubbhī hitaccāgī, jīvarevā pi sussati.

841. Sace tvaṁ dhanakāmosi, bhūridatto padassati,
Maññe attakataṁ veraṁ, na ciraṁ vedayissasī ti.

Tattha mahissama pi vivaratī ti tāta, mittadubbhino jīvantasseva pathavī bhijjitvā vivaraṁ deti. Hitaccāgī ti attano hitapariccāgī. Jīvarevā pi sussatī ti jīvamāno va sussati, manussapeto hoti. Attakataṁ veran-ti attanā kataṁ pāpaṁ. Na ciran-ti na cirasseva vedayissasīti maññāmi.

Brāhmaṇo āha:

842. Mahāyaññaṁ yajitvāna, evaṁ sujjhanti brāhmaṇā,
Mahāyaññaṁ yajissāma, evaṁ mokkhāma pāpakā ti.

Tattha sujjhantī ti tāta somadatta, tvaṁ daharo na kiñci jānāsi, brāhmaṇā nāma yaṁ kiñci pāpaṁ katvā yaññena sujjhantīti dassento evamāha.

Somadatto āha:

843. Handa dāni apāyāmi, nāhaṁ ajja tayā saha,
Padampekaṁ na gaccheyyaṁ, evaṁ kibbisakārinā ti.

Tattha apāyāmī ti apagacchāmi, palāyāmī ti attho.

Evañca pana vatvā paṇḍito māṇavo pitaraṁ attano vacanaṁ gāhāpetuṁ asakkonto mahantena saddena devatā ujjhāpetvā: “Evarūpena pāpakārinā saddhiṁ na gamissāmī” ti pitu passantasseva palāyitvā himavantaṁ pavisitvā pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā aparihīnajjhāno brahmaloke uppajji. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

844. Idaṁ vatvāna pitaraṁ, somadatto bahussuto,
Ujjhāpetvāna bhūtāni, tamhā ṭhānā apakkamī ti.

Nesādabrāhmaṇo: “Somadatto ṭhapetvā attano gehaṁ kuhiṁ gamissatī” ti cintento alampāyanaṁ thokaṁ anattamanaṁ disvā: “Alampāyana [PTS 6.184], mā cintayi, dassessāmi te bhūridattan”-ti taṁ ādāya nāgarājassa uposathakaraṇaṭṭhānaṁ gantvā vammikamatthake bhoge ābhujitvā nipannaṁ nāgarājānaṁ disvā avidūre ṭhito hatthaṁ pasāretvā dve gāthā abhāsi:

845. Gaṇhāhetaṁ mahānāgaṁ, āharetaṁ maṇiṁ mama,
Indagopakavaṇṇābho, yassa lohitako siro.

846. Kappāsapicurāsīva, eso kāyo padissati,
Vammikaggagato seti, taṁ tvaṁ gaṇhāhi brāhmaṇā ti.

Tattha indagopakavaṇṇābho ti indagopakavaṇṇo viya ābhāsati. Kappāsapicurāsīvā ti suvihitassa kappāsapicuno rāsi viya.

Atha mahāsatto akkhīni ummīletvā nesādabrāhmaṇaṁ disvā: “Ayaṁ uposathassa me antarāyaṁ kareyyāti imaṁ nāgabhavanaṁ netvā mahāsampattiyā patiṭṭhāpesiṁ. Mayā dīyamānaṁ maṇiṁ gaṇhituṁ na icchi. Idāni pana ahituṇḍikaṁ gahetvā āgacchati. Sacāhaṁ imassa mittadubbhino kujjheyyaṁ, sīlaṁ me khaṇḍaṁ bhavissati. Mayā kho pana paṭhamaññeva caturaṅgasamannāgato uposatho adhiṭṭhito, so yathādhiṭṭhito va hotu, alampāyano maṁ chindatu vā pacatu vā, sūlena vā vijjhatu, nevassa kujjhissāmī” ti cintetvā: “Sace kho panāhaṁ ime olokessāmi, bhasmā bhaveyyuṁ. Maṁ pothente pi na kujjhissāmi na olokessāmī” ti akkhīni nimīletvā adhiṭṭhānapāramiṁ purecārikaṁ katvā bhogantare sīsaṁ pakkhipitvā niccalo va hutvā nipajji. Nesādabrāhmaṇo pi: “Bho alampāyana, imaṁ nāgaṁ gaṇhāhi, dehi me maṇin”-ti āha. Alampāyano nāgaṁ disvā tuṭṭho maṇiṁ kismiñci agaṇetvā: “Gaṇha, brāhmaṇā” ti tassa hatthe khi pi. So tassa hatthato gaḷitvā pathaviyaṁ pati. Patitamatto va pathaviṁ pavisitvā nāgabhavanam-eva gato.

Brāhmaṇo maṇiratanato bhūridattena saddhiṁ mittabhāvato puttatoti tīhi parihāyi. So: “Nippaccayo jātomhi, puttassa me vacanaṁ na katan”-ti paridevanto gehaṁ agamāsi. Alampāyano pi [PTS 6.185] dibbosadhehi attano sarīraṁ makkhetvā thokaṁ khāditvā attano kāyaṁ paripphosetvā dibbamantaṁ jappanto bodhisattaṁ upasaṅkamitvā naṅguṭṭhe gahetvā ākaḍḍhitvā sīsaṁ daḷhaṁ gaṇhanto mukhamassa vivaritvā osadhaṁ khāditvā mukhe kheḷaṁ o pi. Sucijātiko nāgarājā sīlabhedabhayena akujjhitvā akkhīni pi na ummīlesi. Atha naṁ osadhamantaṁ katvā naṅguṭṭhe gahetvā heṭṭhāsīsaṁ katvā sañcāletvā gahitabhojanaṁ chaḍḍāpetvā bhūmiyaṁ dīghato nipajjāpetvā masūrakaṁ maddanto viya pādehi madditvā aṭṭhīni cuṇṇiyamānāni viya ahesuṁ. Puna naṅguṭṭhe gahetvā dussaṁ pothento viya pothesi. Mahāsatto evarūpaṁ dukkhaṁ anubhavanto pi neva kujjhi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

847. Athosadhehi dibbehi, jappaṁ mantapadāni ca,
Evaṁ taṁ asakkhi satthuṁ, katvā parittamattano ti.

Tattha asakkhī ti sakkhi. Satthun-ti gaṇhituṁ.

Iti so mahāsattaṁ dubbalaṁ katvā vallīhi peḷaṁ sajjetvā mahāsattaṁ tattha pakkhi pi, sarīrassa mahantatāya tattha na pavisati. Atha naṁ paṇhiyā koṭṭento pavesetvā peḷaṁ ādāya ekaṁ gāmaṁ gantvā gāmamajjhe otāretvā: “Nāgassa naccaṁ daṭṭhukāmā āgacchantū” ti saddamakāsi. Sakalagāmavāsino sannipatiṁsu. Tasmiṁ khaṇe alampāyano: “Nikkhama mahānāgā” ti āha. Mahāsatto cintesi: “Ajja mayā parisaṁ tosentena kīḷituṁ vaṭṭati. Evaṁ alampāyano bahuṁ dhanaṁ labhitvā tuṭṭho maṁ vissajjessati. Yaṁ yaṁ esa maṁ kāreti, taṁ taṁ karissāmī” ti. Atha naṁ so peḷato nīharitvā: “Mahā hohī” ti āha. So mahā ahosi, “khuddako, vaṭṭo, vammito, ekapphaṇo, dviphaṇo, tipphaṇo, catupphaṇo, pañca, cha, satta, aṭṭha, nava, dasa vīsati, tiṁsati, cattālīsa, paṇṇāsapphaṇo, satapphaṇo, ucco, nīco, dissamānakāyo, adissamānakāyo, dissamānaupaḍḍhakāyo, nīlo, pīto, lohito, odāto, mañjaṭṭhiko hohi, aggijālaṁ vissajjehi, udakaṁ, dhūmaṁ vissajjehī” ti. Mahāsatto imesu pi ākāresu vuttavutte [PTS 6.186] attabhāve nimminitvā naccaṁ dassesi. Taṁ disvā koci assūni sandhāretuṁ nāsakkhi.

Manussā bahūni hiraññasuvaṇṇavatthālaṅkārādīni adaṁsu. Iti tasmiṁ gāme sahassamattaṁ labhi. So kiñcā pi mahāsattaṁ gaṇhanto: “Sahassaṁ labhitvā taṁ vissajjessāmī” ti āha, taṁ pana dhanaṁ labhitvā: “Gāmake pi tāva mayā ettakaṁ dhanaṁ laddhaṁ, nagare kira bahuṁ labhissāmī” ti dhanalobhena taṁ na muñci. So tasmiṁ gāme kuṭumbaṁ saṇṭhapetvā ratanamayaṁ peḷaṁ kāretvā tattha mahāsattaṁ pakkhipitvā sukhayānakaṁ āruyha mahantena parivārena nikkhamitvā taṁ gāmanigamādīsu kīḷāpento anupubbena bārāṇasiṁ pāpuṇi. Nāgarājassa pana madhulāje deti, maṇḍūke māretvā deti, so gocaraṁ na gaṇhāti avissajjanabhayena. Gocaraṁ aggaṇhantam-pi puna naṁ cattāro dvāragāme ādiṁ katvā tattha tattha māsamattaṁ kīḷāpesi. Pannarasauposathadivase pana: “Ajja tumhākaṁ santike kīḷāpessāmī” ti rañño ārocāpesi. Rājā nagare bheriṁ carāpetvā mahājanaṁ sannipātāpesi. Rājaṅgaṇe mañcātimañcaṁ bandhiṁsu.

Kīḷanakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Nagarapavesanakaṇḍaṁ

Alampāyanena pana bodhisattassa gahitadivase yeva mahāsattassa mātā supinante addasa kāḷena rattakkhinā purisena asinā dakkhiṇabāhuṁ chinditvā lohitena paggharantena nīyamānaṁ. Sā bhītatasitā uṭṭhāya dakkhiṇabāhuṁ parāmasitvā supinabhāvaṁ jāni. Athassā etadahosi: “Mayā kakkhaḷo pāpasupino diṭṭho, catunnaṁ vā me puttānaṁ dhataraṭṭhassa rañño vā mama vā paripanthena bhavitabban”-ti. Apica kho pana mahāsattam-eva ārabbha atirekataraṁ cintesi. Kiṁkāraṇā? Sesā attano nāgabhavane vasanti, itaro pana sīlajjhāsayattā manussalokaṁ gantvā uposathakammaṁ karoti. Tasmā: “Kacci nu kho me puttaṁ ahituṇḍiko vā supaṇṇo vā gaṇheyyā” ti tasseva atirekataraṁ cintesi. Tato aḍḍhamāse atikkante: “Mama putto aḍḍhamāsātikkamena maṁ vinā vattituṁ na sakkoti, addhāssa kiñci [PTS 6.187] bhayaṁ uppannaṁ bhavissatī” ti domanassappattā ahosi. Māsātikkamena panassā sokena assūnaṁ apaggharaṇakālo nāma nāhosi, hadayaṁ sussi, akkhīni upacciṁsu. Sā: “Idāni āgamissati, idāni āgamissatī” ti tassāgamanamaggam-eva olokentī nisīdi. Athassā jeṭṭhaputto sudassano māsaccayena mahatiyā parisāya saddhiṁ mātāpitūnaṁ dassanatthāya āgato, parisaṁ bahi ṭhapetvā pāsādaṁ āruyha mātaraṁ vanditvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Sā bhūridattaṁ anusocantī tena saddhiṁ na kiñci salla pi. So cintesi: “Mayhaṁ mātā mayi pubbe āgate tussati, paṭisanthāraṁ karoti, ajja pana domanassappattā, kiṁ nu kho kāraṇan”-ti? Atha naṁ pucchanto āha:

848. Mamaṁ disvāna āyantaṁ, sabbakāmasamiddhinaṁ,
Indriyāni ahaṭṭhāni, sāvaṁ jātaṁ mukhaṁ tava.

849. Paddhaṁ yathā hatthagataṁ, pāṇinā parimadditaṁ,
Sāvaṁ jātaṁ mukhaṁ tuyhaṁ, mamaṁ disvāna edisan-ti.

Tattha ahaṭṭhānī ti na vippasannāni. Sāvan-ti kañcanādāsavaṇṇaṁ te mukhaṁ pītakāḷakaṁ jātaṁ. Hatthagatan-ti hatthena chinditaṁ. Edisan-ti evarūpaṁ mahantena sirisobhaggena tumhākaṁ dassanatthāya āgataṁ maṁ disvā.

Sā evaṁ vutte pi neva kathesi. Sudassano cintesi: “Kiṁ nu kho kenaci kuddhā vā paribaddhā vā bhaveyyā” ti. Atha naṁ pucchanto itaraṁ gāthamāha.

850. Kacci nu te nābhisasi, kacci te atthi vedanā,
Yena sāvaṁ mukhaṁ tuyhaṁ, mamaṁ disvāna āgatan-ti.

Tattha kacci nu te nābhisasī ti kacci nu taṁ koci na abhisasi akkosena vā paribhāsāya vā vihiṁsīti pucchati. Tuyhan-ti tava pubbe mamaṁ disvā āgataṁ edisaṁ mukhaṁ na hoti. Yena pana kāraṇena ajja tava mukhaṁ sāvaṁ jātaṁ, taṁ me ācikkhāti pucchati.

Athassa sā ācikkhantī āha:

851. Supinaṁ tāta addakkhiṁ, ito māsaṁ adhogataṁ,
Dakkhiṇaṁ [PTS 6.188] viya me bāhuṁ, chetvā ruhiramakkhitaṁ,
Puriso ādāya pakkāmi, mama rodantiyā sati’.

852. Yatohaṁ supinamaddakkhiṁ, sudassana vijānahi,
Tato divā vā rattiṁ vā, sukhaṁ me nopalabbhatī ti.

Tattha ito māsaṁ adhogatan-ti ito heṭṭhā māsātikkantaṁ. Ajja me diṭṭhasupinassa māso hotīti dasseti. Puriso ti eko kāḷo rattakkhi puriso. Rodantiyā satī ti rodamānāya satiyā. Sukhaṁ me nopalabbhatī ti mama sukhaṁ nāma na vijjati.

Evañca pana vatvā: “Tāta, piyaputtako me tava kaniṭṭho na dissati, bhayenassa uppannena bhavitabban”-ti paridevantī āha:

853. Yaṁ pubbe parivāriṁsu, kaññā ruciraviggahā,
Hemajālappaṭicchannā, bhūridatto na dissati.

854. Yaṁ pubbe parivāriṁsu, nettiṁsavaradhārino,
Kaṇikārāva samphullā, bhūridatto na dissati.

855. Handa dāni gamissāma, bhūridattanivesanaṁ,
Dhammaṭṭhaṁ sīlasampannaṁ, passāma tava bhātaran-ti.

Tattha samphullā ti suvaṇṇavatthālaṅkāradhāritāya samphullā kaṇikārā viya. Handā ti vavassaggatthe nipāto, ehi, tāta, bhūridattassa nivesanaṁ gacchāmāti vadati.

Evañca pana vatvā tassa ceva attano ca parisāya saddhiṁ tattha agamāsi. Bhūridattassa bhariyāyo pana taṁ vammikamatthake adisvā: “Mātu nivesane vasissatī” ti abyāvaṭā ahesuṁ. Tā: “Sassu kira no puttaṁ apassantī āgacchatī” ti sutvā paccuggamanaṁ katvā: “Ayye, puttassa te adissamānassa ajja māso atīto” ti mahāparidevaṁ paridevamānā tassā pādamūle patiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

856. Tañca disvāna āyantiṁ, bhūridattassa mātaraṁ,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, bhūridattassa nāriyo.

857. Puttaṁ teyye na jānāma, ito māsaṁ adhogataṁ,
Mataṁ vā yadi vā jīvaṁ, bhūridattaṁ yasassinan-ti.

Tattha [PTS 6.189] “puttaṁ teyye” ti ayaṁ tāsaṁ paridevanakathā.

Bhūridattassa mātā suṇhāhi saddhiṁ antaravīthiyaṁ paridevitvā tā ādāya tassa pāsādaṁ āruyha puttassa sayanañca āsanañca oloketvā paridevamānā āha:

858. Sakuṇī hataputtāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ,
Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, bhūridattaṁ apassatī.

859. Kurarī hatachāpāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ,
Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, bhūridattaṁ apassatī.

860. Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṁ anodake,
Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, bhūridattaṁ apassatī.

861. Kammārānaṁ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi,
Evaṁ jhāyāmi sokena, bhūridattaṁ apassatī ti.

Tattha apassatī ti apassantī. Hatachāpāvā ti hatapotakāva.

Evaṁ bhūridattamātari vilapamānāya bhūridattanivesanaṁ aṇṇavakucchi viya ekasaddaṁ ahosi. Eko pi sakabhāvena saṇṭhātuṁ nāsakkhi. Sakalanivesanaṁ yugandharavātappahaṭaṁ viya sālavanaṁ ahosi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

862. Sālāva sampamathitā, mālutena pamadditā,
Senti puttā ca dārā ca, bhūridattanivesane ti.

Ariṭṭho ca subhogo ca ubho pi bhātaro mātāpitūnaṁ upaṭṭhānaṁ gacchantā taṁ saddaṁ sutvā bhūridattanivesanaṁ pavisitvā mātaraṁ assāsayiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

863. Idaṁ sutvāna nigghosaṁ, bhūridattanivesane,
Ariṭṭho ca subhogo ca, padhāviṁsu anantarā.

864. Amma assāsa mā soci, evaṁdhammā hi pāṇino,
Cavanti upapajjanti, esāssa pariṇāmitā ti.

Tattha esāssa pariṇāmitā ti esā cutūpapatti assa lokassa pariṇāmitā, evañhi so loko pariṇāmeti. Etehi dvīhi aṅgehi mutto nāma natthīti vadanti.

Samuddajā [PTS 6.190] āha:

865. Aham-pi tāta jānāmi, evaṁdhammā hi pāṇino,
Sokena ca paretasmi, bhūridattaṁ apassatī.

866. Ajja ce me imaṁ rattiṁ, sudassana vijānahi,
Bhūridattaṁ apassantī, maññe hissāmi jīvitan-ti.

Tattha ajja ce me ti tāta sudassana, sace ajja imaṁ rattiṁ bhūridatto mama dassanaṁ nāgamissati, athāhaṁ taṁ apassantī jīvitaṁ jahissāmīti maññāmi.

Puttā āhaṁsu:

867. Amma assāsa mā soci, ānayissāma bhātaraṁ,
Disodisaṁ gamissāma, bhātupariyesanaṁ caraṁ.

868. Pabbate giriduggesu, gāmesu nigamesu ca,
Orena sattarattassa, bhātaraṁ passa āgatan-ti.

Tattha caran-ti amma, mayaṁ tayo pi janā bhātupariyesanaṁ carantā disodisaṁ gamissāmāti naṁ assāsesuṁ.

Tato sudassano cintesi: “Sace tayo pi ekaṁ disaṁ gamissāma, papañco bhavissati, tīhi tīṇi ṭhānāni gantuṁ vaṭṭati: ekena devalokaṁ, ekena himavantaṁ, ekena manussalokaṁ. Sace kho pana kāṇāriṭṭho manussalokaṁ gamissati, yattheva bhūridattaṁ passati. Taṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā jhāpetvā essati, esa kakkhaḷo pharuso, na sakkā etaṁ tattha pesetun”-ti. Cintetvā ca pana: “Tāta ariṭṭha, tvaṁ devalokaṁ gaccha, sace devatāhi dhammaṁ sotukāmāhi bhūridatto devalokaṁ nīto, tato naṁ ānehī” ti ariṭṭhaṁ devalokaṁ pahiṇi. Subhogaṁ pana: “Tāta, tvaṁ himavantaṁ gantvā pañcasu mahānadīsu bhūridattaṁ upadhāretvā ehī” ti himavantaṁ pahiṇi. Sayaṁ pana manussalokaṁ gantukāmo cintesi: “sacāhaṁ māṇavakavaṇṇena gamissāmi, manussā neva me piyāyissanti, mayā tāpasavesena gantuṁ vaṭṭati, manussānañhi pabbajitā piyā manāpā” ti. So tāpasavesaṁ gahetvā mātaraṁ vanditvā nikkhami.

Bodhisattassa pana ajamukhī nāma vemātikabhaginī atthi. Tassā bodhisatte adhimatto sineho. Sā sudassanaṁ gacchantaṁ disvā āha: “bhātika [PTS 6.191], ativiya kilamāmi, aham-pi tayā saddhiṁ gamissāmī” ti. “Amma, na sakkā tayā gantuṁ, ahaṁ pabbajitavasena gacchāmī” ti. “Ahaṁ pana khuddakamaṇḍūkī hutvā tava jaṭantare nipajjitvā gamissāmī” ti. “Tena hi ehī” ti. Sā maṇḍūkapotikā hutvā tassa jaṭantare nipajji. Sudassano: “Mūlato paṭṭhāya vicinanto gamissāmī” ti bodhisattassa bhariyāyo tassa uposathakaraṇaṭṭhānaṁ pucchitvā paṭhamaṁ tattha gantvā alampāyanena mahāsattassa gahitaṭṭhāne lohitañca vallīhi katapeḷaṭṭhānañca disvā: “Bhūridatto ahituṇḍikena gahito” ti ñatvā samuppannasoko assupuṇṇehi nettehi alampāyanassa gatamaggeneva paṭhamaṁ kīḷāpitagāmaṁ gantvā manasse pucchi: “Evarūpo nāma nāgo kenacīdha ahituṇḍikena kīḷāpito” ti? “Āma, alampāyanena ito māsamatthake kīḷāpito” ti. “Kiñci dhanaṁ tena laddhan”-ti? “Āma, idheva tena sahassamattaṁ laddhan”-ti. “Idāni so kuhiṁ gato” ti? “Asukagāmaṁ nāmā” ti. So tato paṭṭhāya pucchanto anupubbena rājadvāraṁ agamāsi.

Tasmiṁ khaṇe alampāyano sunhāto suvilitto maṭṭhasāṭakaṁ nivāsetvā ratanapeḷaṁ gāhāpetvā rājadvāram-eva gato. Mahājano sannipati, rañño āsanaṁ paññattaṁ. So antonivesane ṭhitova: “Ahaṁ āgacchāmi, nāgarājānaṁ kīḷāpetū” ti pesesi. Alampāyano cittattharaṇe ratanapeḷaṁ ṭhapetvā vivaritvā: “Ehi mahānāgā” ti saññamadāsi. Tasmiṁ samaye sudassano pi parisantare ṭhāto. Atha mahāsatto sīsaṁ nīharitvā sabbāvantaṁ parisaṁ olokesi. Nāgā hi dvīhi kāraṇehi parisaṁ olokenti supaṇṇaparipanthaṁ vā ñātake vā dassanatthāya. Te supaṇṇaṁ disvā bhītā na naccanti, ñātake vā disvā lajjamānā na naccanti. Mahāsatto pana olokento parisantare bhātaraṁ addasa. So akkhipūrāni assūni gahetvā peḷato nikkhamitvā bhātarābhimukho pāyāsi. Mahājano taṁ āgacchantaṁ disvā bhīto paṭikkami, eko sudassano va aṭṭhāsi. So gantvā tassa pādapiṭṭhiyaṁ sīsaṁ ṭhapetvā rodi, sudassano pi paridevi. Mahāsatto roditvā nivattitvā peḷam-eva pāvisi. Alampāyano pi: “Iminā nāgena tāpaso ḍaṭṭho bhavissati, assāsessāmi nan”-ti upasaṅkamitvā āha:

869. Hatthā [PTS 6.192] pamutto urago, pāde te nipatī bhusaṁ,
Kacci nu taṁ ḍaṁsī tāta, mā bhāyi sukhito bhavā ti.

Tattha mā bhāyī ti tāta tāpasa, ahaṁ alampāyano nāma, mā bhāyi, tava paṭijagganaṁ nāma mama bhāroti.

Sudassano tena saddhiṁ kathetukamyatāya gāthamāha.

870. Neva mayhaṁ ayaṁ nāgo, alaṁ dukkhāya kāyaci,
Yāvatatthi ahiggāho, mayā bhiyyo na vijjatī ti.

Tattha kāyacī ti kassaci appamattakassa pi dukkhassa uppādane ayaṁ mama asamattho. Mayā hi sadiso ahituṇḍiko nāma natthīti.

Alampāyano: “Asuko nāmeso” ti ajānanto kujjhitvā āha:

871. Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, ditto parisamāgato,
Avhāyantu suyuddhena, suṇantu parisā mamā ti.

Tattha ditto ti gabbito bālo andhañāṇo. Avhāyantū ti avhāyanto, ayam-eva vā pāṭho. Idaṁ vuttaṁ hoti: ayaṁ ko bālo ummattako viya maṁ suyuddhena avhāyanto attanā saddhiṁ samaṁ karonto parisamāgato, parisā mama vacanaṁ suṇantu, mayhaṁ doso natthi, mā kho me kujjhitthāti.

Atha naṁ sudassano gāthāya ajjhabhāsi:

872. Tvaṁ maṁ nāgena ālampa, ahaṁ maṇḍūkachāpiyā,
Hotu no abbhutaṁ tattha, ā sahassehi pañcahī ti.

Tattha nāgenā ti tvaṁ nāgena mayā saddhiṁ yujjha, ahaṁ maṇḍūkachāpiyā tayā saddhiṁ yujjhissāmi. Ā sahassehi pañcahī ti tasmiṁ no yuddhe yāva pañcahi sahassehi abbhutaṁ hotūti.

Alampāyano āha:

873. Ahañhi vasumā aḍḍho, tvaṁ daliddosi māṇava,
Ko nu te pāṭibhogatthi, upajūtañca kiṁ siyā.

874. Upajūtañca me assa, pāṭibhogo ca tādiso,
Hotu no abbhutaṁ tattha, ā sahassehi pañcahī ti.

Tattha ko nu te ti tava pabbajitassa ko nu pāṭibhogo atthi. Upajūtañcā ti imasmiṁ vā jūte upanikkhepabhūtaṁ kiṁ nāma tava dhanaṁ siyā, dassehi meti [PTS 6.193] vadati. Upajūtañca me ti mayhaṁ pana dātabbaṁ upanikkhepadhanaṁ vā ṭhapetabbapāṭibhogo vā tādiso atthi, tasmā no tattha yāva pañcahi sahassehi abbhutaṁ hotūti.

Sudassano tassa kathaṁ sutvā: “Pañcahi no sahassehi abbhutaṁ hotū” ti abhīto rājanivesanaṁ āruyha mātularañño santike ṭhito gāthamāha.

875. Suṇohi me mahārāja, vacanaṁ bhaddamatthu te,
Pañcannaṁ me sahassānaṁ, pāṭibhogo hi kittimā ti.

Tattha kittimā ti guṇakittisampanna vividhaguṇācārakittisampanna.

Rājā: “Ayaṁ tāpaso maṁ atibahuṁ dhanaṁ yācati, kiṁ nu kho” ti cintetvā gāthamāha.

876. Pettikaṁ vā iṇaṁ hoti, yaṁ vā hoti sayaṁkataṁ,
Kiṁ tvaṁ evaṁ bahuṁ mayhaṁ, dhanaṁ yācasi brāhmaṇā ti.

Tattha pettikaṁ vā ti pitarā vā gahetvā khāditaṁ, attanā vā kataṁ iṇaṁ nāma hoti, kiṁ mama pitarā tava hatthato gahitaṁ atthi, udāhu mayā, kiṁkāraṇā maṁ evaṁ bahuṁ dhanaṁ yācasīti?

Evaṁ vutte sudassano dve gāthā abhāsi:

877. Alampāyano hi nāgena, mamaṁ abhijigīsati,
Ahaṁ maṇḍūkachāpiyā, ḍaṁsayissāmi brāhmaṇaṁ.

878. Taṁ tvaṁ daṭṭhuṁ mahārāja, ajja raṭṭhābhivaḍḍhana,
Khattasaṅghaparibyūḷho, niyyāhi ahidassanan-ti.

Tattha abhijigīsatī ti yuddhe jinituṁ icchati. Tattha sace so jīyissati, mayhaṁ pañcasahassāni dassati. Sacāhaṁ jīyissāmi, ahamassa dassāmi, tasmā taṁ bahuṁ dhanaṁ yācāmi. Tan-ti tasmā tvaṁ mahārāja, ajja ahidassanaṁ daṭṭhuṁ niyyāhīti.

Rājā: “Tena hi gacchāmā” ti tāpasena saddhiṁ yeva nikkhami. Taṁ disvā alampāyano: “Ayaṁ tāpaso gantvā rājānaṁ gahetvā āgato, rājakulūpako bhavissatī” ti bhīto taṁ anuvattanto gāthamāha.

879. Neva taṁ atimaññāmi, sippavādena māṇava,
Atimattosi sippena, uragaṁ nāpacāyasī ti.

Tattha [PTS 6.194] sippavādenā ti māṇava, ahaṁ attano sippena taṁ nātimaññāmi, tvaṁ pana sippena atimatto imaṁ uragaṁ na pūjesi, nāgassa apacitiṁ na karosīti.

Tato sudassano dve gāthā abhāsi:

880. Aham-pi nātimaññāmi, sippavādena brāhmaṇa,
Avisena ca nāgena, bhusaṁ vañcayase janaṁ.

881. Evañcetaṁ jano jaññā, yathā jānāmi taṁ ahaṁ,
Na tvaṁ labhasi ālampa, bhusamuṭṭhiṁ kuto dhanan-ti.

Athassa alampāyano kujjhitvā āha:

882. Kharājino jaṭī dummī, ditto parisamāgato,
Yo tvaṁ evaṁ gataṁ nāgaṁ, ‘aviso’ atimaññati.

883. Āsajja kho naṁ jaññāsi, puṇṇaṁ uggassa tejaso,
Maññe taṁ bhasmarāsiṁva, khippamesa karissatī ti.

Tattha dummī ti anaññtinayano. Aviso atimaññasī ti nibbisoti avajānāsi. Āsajjā ti upagantvā. Jaññāsī ti jāneyyāsi.

Atha tena saddhiṁ keḷiṁ karonto sudassano gāthamāha.

884. Siyā visaṁ siluttassa, deḍḍubhassa silābhuno,
Neva lohitasīsassa, visaṁ nāgassa vijjatī ti.

Tattha siluttassā ti gharasappassa. Deḍḍubhassā ti udakasappassa. Silābhuno ti nīlavaṇṇasappassa. Iti nibbise sappe dassetvā etesaṁ visaṁ siyā, neva lohitasīsassa sappassāti āha.

Atha naṁ alampāyano dvīhi gāthāhi ajjhabhāsi:

885. Sutametaṁ arahataṁ, saññatānaṁ tapassinaṁ,
Idha dānāni datvāna, saggaṁ gacchanti dāyakā,
Jīvanto dehi dānāni, yadi te atthi dātave.

886. Ayaṁ nāgo mahiddhiko, tejassī duratikkamo,
Tena taṁ ḍaṁsayissāmi, so taṁ bhasmaṁ karissatī ti.

Tattha dātave ti yadi te kiñci dātabbaṁ atthi, taṁ dehīti.

887. Mayāpetaṁ sutaṁ samma, saññatānaṁ tapassinaṁ,
Idha dānāni datvāna, saggaṁ gacchanti dāyakā,
Tvam-eva dehi jīvanto, yadi te atthi dātave.

888. Ayaṁ [PTS 6.195] ajamukhī nāma, puṇṇā uggassa tejaso,
Tāya taṁ ḍaṁsayissāmi, sā taṁ bhasmaṁ karissati.

889. Yā dhītā dhataraṭṭhassa, vemātā bhaginī mama,
Sā taṁ ḍaṁsatvajamukhī, puṇṇā uggassa tejaso ti.

Imā gāthā sudassanassa vacanaṁ. Tattha puṇṇā uggassa tejaso ti uggena visena puṇṇā.

Evañca pana vatvā: “Amma ajamukhi, jaṭantarato me nikkhamitvā pāṇimhi patiṭṭhahā” ti mahājanassa majjhe yeva bhaginiṁ pakkositvā hatthaṁ pasāresi. Sā tassa saddaṁ sutvā jaṭantare nisinnāva tikkhattuṁ maṇḍūkavassitaṁ vassitvā nikkhamitvā aṁsakūṭe nisīditvā uppatitvā tassa hatthatale tīṇi visabindūni pātetvā puna tassa jaṭantaram-eva pāvisi. Sudassano visaṁ gahetvā ṭhitova: “Nassissatāyaṁ janapado, nassissatāyaṁ janapado” ti tikkhattuṁ mahāsaddaṁ abhāsi. Tassa so saddo dvādasayojanikaṁ bārāṇasiṁ chādetvā aṭṭhāsi. Atha rājā taṁ saddaṁ sutvā: “Kimatthaṁ janapado nassissatī” ti pucchi. “Mahārāja, imassa visassa nisiñcanaṭṭhānaṁ na passāmī” ti. “Tāta, mahantā ayaṁ pathavī, pathaviyaṁ nisiñcā” ti. Atha naṁ: “Na sakkā pathaviyaṁ siñcituṁ, mahārājā” ti paṭikkhipanto gāthamāha.

890. Chamāyaṁ ce nisiñcissaṁ, brahmadatta vijānahi,
Tiṇalatāni osadhyo, ussusseyyuṁ asaṁsayan-ti.

Tattha tiṇalatānī ti pathavinissitāni tiṇāni ca latā ca sabbosadhiyo ca ussusseyyuṁ, tasmā na sakkā pathaviyaṁ nisiñcitunti.

Tena hi naṁ, tāta, uddhaṁ ākāsaṁ khipāti. Tatrā pi na sakkāti dassento gāthamāha.

891. Uddhaṁ ce pātayissāmi, brahmadatta vijānahi,
Sattavassāniyaṁ devo, na vasse na himaṁ pate ti.

Tattha na himaṁ pate ti sattavassāni himabindumattam-pi na patissati.

Tena hi naṁ tāta udake siñcāti. Tatrā pi na sakkāti dassetuṁ gāthamāha.

892. Udake [PTS 6.196] ce nisiñcissaṁ, brahmadatta vijānahi,
Yāvantodakajā pāṇā, mareyyuṁ macchakacchapā ti.

Atha naṁ rājā āha: “tāta, mayaṁ na kiñci jānāma, yathā amhākaṁ raṭṭhaṁ na nassati, taṁ upāyaṁ tvam-eva jānāhī” ti. “Tena hi, mahārāja, imasmiṁ ṭhāne paṭipāṭiyā tayo āvāṭe khaṇāpethā” ti. Rājā khaṇāpesi. Sudassano paṭhamaṁ āvāṭaṁ nānābhesajjānaṁ pūrāpesi, dutiyaṁ gomayassa, tatiyaṁ dibbosadhānaññeva. Tato paṭhame āvāṭe visabindūni pātesi. Taṅkhaṇaññeva dhūmāyitvā jālā uṭṭhahi. Sā gantvā gomaye āvāṭaṁ gaṇhi. Tato pi jālā uṭṭhāya itaraṁ dibbosadhassa puṇṇaṁ gahetvā osadhāni jhāpetvā nibbāyi. Alampāyano tassa āvāṭassa avidūre aṭṭhāsi. Atha naṁ visausumā pahari, sarīracchavi uppāṭetvā gatā, setakuṭṭhi ahosi. So bhayatajjito: “Nāgarājānaṁ vissajjemī” ti tikkhattuṁ vācaṁ nicchāresi. Taṁ sutvā bodhisatto ratanapeḷāya nikkhamitvā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitaṁ attabhāvaṁ māpetvā devarājalīlāya ṭhito. Sudassano pi ajamukhī pi tatheva aṭṭhaṁsu. Tato sudassano rājānaṁ āha: “jānāsi no, mahārāja, kassete puttā” ti? “Na jānāmī” ti. “Tumhe tāva na jānāsi, kāsirañño pana dhītāya samuddajāya dhataraṭṭhassa dinnabhāvaṁ jānāsī” ti? “Āma, jānāmi, mayhaṁ sā kaniṭṭhabhaginī” ti. “Mayaṁ tassā puttā, tvaṁ no mātulo” ti.

Taṁ sutvā rājā kampamāno te āliṅgitvā sīse cumbitvā roditvā pāsādaṁ āropetvā mahantaṁ sakkāraṁ kāretvā bhūridattena paṭisanthāraṁ karonto pucchi: “Tāta, taṁ evarūpaṁ uggatejaṁ kathaṁ alampāyano gaṇhī” ti? So sabbaṁ vitthārena kathetvā rājānaṁ ovadanto: “Mahārāja, raññā nāma iminā niyāmena rajjaṁ kāretuṁ vaṭṭatī” ti mātulassa dhammaṁ desesi. Atha naṁ sudassano āha: “mātula, mama mātā bhūridattaṁ apassantī kilamati, na sakkā amhehi papañcaṁ kātun”-ti. “Sādhu, tātā, tumhe tāva gacchatha. Ahaṁ pana mama bhaginiṁ daṭṭhukāmomhi, kathaṁ passissāmī” ti. “Mātula, kahaṁ pana no ayyako kāsirājā” ti? “Tāta, mama bhaginiyā vinā [PTS 6.197] vasituṁ asakkonto rajjaṁ pahāya pabbajitvā asuke vanasaṇḍe nāma vasatī” ti. “Mātula, mama mātā tumhe ceva ayyakañca daṭṭhukāmā, tumhe asukadivase mama ayyakassa santikaṁ gacchatha, mayaṁ mātaraṁ ādāya ayyakassa assamapadaṁ āgacchissāma. Tattha naṁ tumhe pi passissathā” ti. Iti te mātulassa divasaṁ vavatthapetvā rājanivesanā otariṁsu. Rājā bhāgineyye uyyojetvā roditvā nivatti. Te pi pathaviyaṁ nimujjitvā nāgabhavanaṁ gatā.

Nagarapavesanakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Mahāsattassa pariyesanakaṇḍaṁ

Mahāsatte sampatte sakalanāgabhavanaṁ ekaparidevasaddaṁ ahosi. So pi māsaṁ peḷāya vasitattā kilanto gilānaseyyaṁ sayi. Tassa santikaṁ āgacchantānaṁ nāgānaṁ pamāṇaṁ natthi. So tehi saddhiṁ kathento kilamati. Kāṇāriṭṭho devalokaṁ gantvā mahāsattaṁ adisvā paṭhamamevāgato. Atha naṁ: “Esa caṇḍo pharuso, sakkhissati nāgaparisaṁ vāretun”-ti mahāsattassa nisinnaṭṭhāne dovārikaṁ kariṁsu. Subhogo pi sakalahimavantaṁ vicaritvā tato mahāsamuddañca sesanadiyo ca upadhāretvā yamunaṁ upadhārento āgacchati. Nesādabrāhmaṇo pi alampāyanaṁ kuṭṭhiṁ disvā cintesi: “Ayaṁ bhūridattaṁ kilametvā kuṭṭhi jāto, ahaṁ pana taṁ mayhaṁ tāva bahūpakāraṁ maṇilobhena alampāyanassa dassesiṁ, taṁ pāpaṁ mama āgamissati. Yāva taṁ na āgacchati, tāvadeva yamunaṁ gantvā payāgatitthe pāpapavāhanaṁ karissāmī” ti. So tattha gantvā: “Mayā bhūridatte mittadubbhikammaṁ kataṁ, taṁ pāpaṁ pavāhessāmī” ti vatvā udakorohanakammaṁ karoti. Tasmiṁ khaṇe subhogo taṁ ṭhānaṁ patto. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā: “Iminā kira pāpakena tāva mahantassa yasassa dāyako mama bhātā maṇiratanassa kāraṇā alampāyanassa dassito, nāssa jīvitaṁ dassāmī” ti naṅguṭṭhena tassa pādesu veṭhetvā ākaḍḍhitvā udake osidāpetvā nirassāsakāle thokaṁ sithilaṁ akāsi. So sīsaṁ ukkhi pi. Atha naṁ punākaḍḍhitvā [PTS 6.198] osīdāpesi. Evaṁ bahū vāre tena kilamiyamāno nesādabrāhmaṇo sīsaṁ ukkhipitvā gāthamāha.

893. Lokyaṁ sajantaṁ udakaṁ, payāgasmiṁ patiṭṭhitaṁ,
Ko maṁ ajjhoharī bhūto, ogāḷhaṁ yamunaṁ nadin-ti.

Tattha lokyan-ti evaṁ pāpavāhanasamatthanti lokasammataṁ. Sajantan-ti evarūpaṁ udakaṁ abhisiñcantaṁ. Payāgasmin-ti payāgatitthe.

Atha naṁ subhogo gāthāya ajjhabhāsi:

894. Yadesa lokādhipatī yasassī, bārāṇasiṁ pakriya samantato,
Tassāha putto uragūsabhassa, subhogoti maṁ brāhmaṇa vedayantī ti.

Tattha yadesā ti yo eso. Pakriya samantato ti paccatthikānaṁ duppaharaṇasamatthatāya parisamantato pakiriya sabbaṁ parikkhipitvā upari phaṇena chādesi.

Atha naṁ brāhmaṇo: “Ayaṁ bhūridattabhātā, na me jīvitaṁ dassati, yaṁnūnāhaṁ etassa ceva mātāpitūnañcassa vaṇṇakittanena muducittataṁ katvā attano jīvitaṁ yāceyyan”-ti cintetvā gāthamāha.

895. Sace hi putto uragūsabhassa, kāsissa rañño amarādhipassa,
Mahesakkho aññataro pitā te, maccesu mātā pana te atulyā,
Na tādiso arahati brāhmaṇassa, dāsam-pi ohārituṁ mahānubhāvo ti.

Tattha kāsissā ti aparena nāmena evaṁnāmakassa. “Kāsikarañño” ti pi paṭhanti yeva. Kāsirājadhītāya gahitattā kāsirajjam-pi tasseva santakaṁ katvā vaṇṇeti. Amarādhipassā ti dīghāyukatāya amarasaṅkhātānaṁ nāgānaṁ adhipassa. Mahesakkho ti mahānubhāvo. Aññataro ti mahesakkhānaṁ aññataro. Dāsampī ti [PTS 6.199] tādiso hi mahānubhāvo ānubhāvarahitaṁ brāhmaṇassa dāsam-pi udake oharituṁ nārahati, pageva mahānubhāvaṁ brāhmaṇanti.

Atha naṁ subhogo: “Are duṭṭhabrāhmaṇa, tvaṁ maṁ vañcetvā ‘muñcissāmī’ ti maññasi, na te jīvitaṁ dassāmī” ti tena katakammaṁ pakāsento āha:

896. Rukkhaṁ nissāya vijjhittho, eṇeyyaṁ pātumāgataṁ,
So viddho dūramacari, saravegena sīghavā.

897. Taṁ tvaṁ patitamaddakkhi, araññasmiṁ brahāvane,
Sa maṁsakājamādāya, sāyaṁ nigrodhupāgami.

898. Sukasāḷikasaṅghuṭṭhaṁ, piṅgalaṁ santhatāyutaṁ,
Kokilābhirudaṁ rammaṁ, dhuvaṁ haritasaddalaṁ.

899. Tattha te so pāturahu, iddhiyā yasasā jalaṁ,
Mahānubhāvo bhātā me, kaññāhi parivārito.

900. So tena pariciṇṇo tvaṁ, sabbakāmehi tappito,
Aduṭṭhassa tuvaṁ dubbhi, taṁ te veraṁ idhāgataṁ.

901. Khippaṁ gīvaṁ pasārehi, na te dassāmi jīvitaṁ,
Bhātu parisaraṁ veraṁ, chedayissāmi te siran-ti.

Tattha sāyaṁ nigrodhupāgamī ti vikāle nigrodhaṁ upagato asi. Piṅgalan-ti pakkānaṁ vaṇṇena piṅgalaṁ. Santhatāyutan-ti pārohaparikiṇṇaṁ. Kokilābhirudan-ti kokilāhi abhirudaṁ. Dhuvaṁ haritasaddalan-ti udakabhūmiyaṁ jātattā niccaṁ haritasaddalaṁ bhūmibhāgaṁ. Pāturahū ti tasmiṁ te nigrodhe ṭhitassa so mama bhātā pākaṭo ahosi. Iddhiyā ti puññatejena. So tenā ti so tuvaṁ tena attano nāgabhavanaṁ netvā pariciṇṇo. Parisaran-ti tayā mama bhātu kataṁ veraṁ pāpakammaṁ parisaranto anussaranto. Chedayissāmi te siran-ti tava sīsaṁ chindissāmīti.

Atha brāhmaṇo: “Na mesa jīvitaṁ dassati, yaṁ kiñci pana vatvā mokkhatthāya vāyamituṁ vaṭṭatī” ti cintetvā gāthamāha.

902. Ajjhāyako yācayogī, āhutaggi ca brāhmaṇo,
Etehi tīhi ṭhānehi, avajjho hoti brāhmaṇo ti.

Tattha etehī ti etehi ajjhāyakatādīhi tīhi kāraṇehi brāhmaṇo avajjho, na labbhā brāhmaṇaṁ vadhituṁ, kiṁ tvaṁ vadesi, yo hi brāhmaṇaṁ vadheti, so niraye nibbattatīti.

Taṁ [PTS 6.200] sutvā subhogo saṁsayapakkhando hutvā: “Imaṁ nāgabhavanaṁ netvā bhātaro paṭipucchitvā jānissāmī” ti cintetvā dve gāthā abhāsi:

903. Yaṁ puraṁ dhataraṭṭhassa, ogāḷhaṁ yamunaṁ nadiṁ,
Jotate sabbasovaṇṇaṁ, girimāhacca yāmunaṁ.

904. Tattha te purisabyagghā, sodariyā mama bhātaro,
Yathā te tattha vakkhanti, tathā hessasi brāhmaṇā ti.

Tattha puran-ti nāgapuraṁ. Ogāḷhan-ti anupaviṭṭhaṁ. Girimāhacca yāmunan-ti yamunāto avidūre ṭhitaṁ himavantaṁ āhacca jotati. Tattha te ti tasmiṁ nagare te mama bhātaro vasanti, tattha nīte tayi yathā te vakkhanti, tathā bhavissasi. Sace hi saccaṁ kathesi, jīvitaṁ te atthi. No ce, tattheva sīsaṁ chindissāmīti.

Iti naṁ vatvā subhogo gīvāyaṁ gahetvā khipanto akkosanto paribhāsanto mahāsattassa pāsādadvāraṁ agamāsi.

Mahāsattassa pariyesanayakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Micchākathā

Atha naṁ dovāriko hutvā nisinno kāṇāriṭṭho tathā kilametvā ānīyamānaṁ disvā paṭimaggaṁ gantvā: “Subhoga, mā viheṭhayi, brāhmaṇā nāma mahābrahmuno puttā. Sace hi mahābrahmā jānissati, ‘mama puttaṁ viheṭhentī’ ti kujjhitvā amhākaṁ sakalaṁ nāgabhavanaṁ vināsessati. Lokasmiñhi brāhmaṇā nāma seṭṭhā mahānubhāvā, tvaṁ tesaṁ ānubhāvaṁ na jānāsi, ahaṁ pana jānāmī” ti āha. Kāṇāriṭṭho kira atītānantarabhave yaññakārabrāhmaṇo ahosi, tasmā evamāha. Vatvā ca pana anubhūtapubbavasena yajanasīlo hutvā subhogañca nāgaparisañca āmantetvā: “Etha, bho, yaññakārakānaṁ vo guṇe vaṇṇessāmī” ti vatvā yaññavaṇṇanaṁ ārabhanto āha:

905. Anittarā ittarasampayuttā, yaññā ca vedā ca subhoga loke,
Tadaggarayhañhi vinindamāno, jahāti vittañca satañca dhamman-ti.

Tattha [PTS 6.201] anittarā ti subhoga imasmiṁ loke yaññā ca vedā ca anittarā na lāmakā mahānubhāvā, te ittarehi brāhmaṇehi sampayuttā, tasmā brāhmaṇā pi anittarāva jātā. Tadaggarayhan-ti tasmā agārayhaṁ brāhmaṇaṁ vinindamāno dhanañca paṇḍitānaṁ dhammañca jahāti. Idaṁ kira so: “Iminā bhūridatte mittadubbhikammaṁ katanti vattuṁ nāgaparisā mā labhantū” ti avoca.

Atha naṁ kāṇāriṭṭho: “Subhoga jānāsi pana ayaṁ loko kena nimmito” ti vatvā: “Na jānāmī” ti vutte: “Brāhmaṇānaṁ pitāmahena mahābrahmunā nimmito” ti dassetuṁ itaraṁ gāthamāha.

906. Ajjhenamariyā pathaviṁ janindā, vessā kasiṁ pāricariyañca suddā,
Upāgu paccekaṁ yathāpadesaṁ, katāhu ete vasināti āhū ti.

Tattha upāgū ti upagatā. Brahmā kira brāhmaṇādayo cattāro vaṇṇe nimminitvā ariye tāva brāhmaṇe āha: “tumhe ajjhenam-eva upagacchatha, mā aññaṁ kiñci karitthā” ti, janinde āha: “Tumhe pathaviṁ yeva vijinatha”, vesse āha: “tumhe kasiṁ yeva upetha”, sudde āha: “Tumhe tiṇṇaṁ vaṇṇānaṁ pāricariyaṁ yeva upethā” ti. Tato paṭṭhāya ariyā ajjhenaṁ, janindā pathaviṁ, vessā kasiṁ, suddā pāricariyaṁ upāgatāti vadanti. Paccekaṁ yathāpadesan-ti upagacchantā ca pāṭiyekkaṁ attano kulapadesānurūpena brahmunā vuttaniyāmeneva upagatā. Katāhu ete vasinā ti āhū ti evaṁ kira ete vasinā mahābrahmunā katā ahesunti kathenti.

Evaṁ mahāguṇā ete brāhmaṇā nāma. Yo hi etesu cittaṁ pasādetvā dānaṁ deti, tassa aññattha paṭisandhi natthi, devalokam-eva gacchatīti vatvā āha:

907. Dhātā vidhātā varuṇo kuvero, somo yamo candimā vāyu sūriyo,
Ete pi yaññaṁ puthuso yajitvā, ajjhāyakānaṁ atho sabbakāme.

908. Vikāsitā cāpasatāni pañca, yo ajjuno balavā bhīmaseno,
Sahassabāhu asamo pathabyā, so pi tadā ādahi jātavedan-ti.

Tattha [PTS 6.202] etepī ti ete dhātādayo devarājāno. Puthuso ti anekappakāraṁ yaññaṁ yajitvā. Atho sabbakāme ti atha ajjhāyakānaṁ brāhmaṇānaṁ sabbakāme datvā etāni ṭhānāni pattāti dasseti. Vikāsitā ti ākaḍḍhitā. Cāpasatāni pañcā ti na dhanupañcasatāni, pañcacāpasatappamāṇaṁ pana mahādhanuṁ sayam-eva ākaḍḍhati. Bhīmaseno ti bhayānakaseno. Sahassabāhū ti na tassa bāhūnaṁ sahassaṁ, pañcannaṁ pana dhanuggahasatānaṁ bāhusahassena ākaḍḍhitabbassa dhanuno ākaḍḍhanenevaṁ vuttaṁ. Ādahi jātavedan-ti so pi rājā tasmiṁ kāle brāhmaṇe sabbakāmehi santappetvā aggiṁ ādahi patiṭṭhāpetvā paricari, teneva kāraṇena devaloke nibbatto. Tasmā brāhmaṇā nāma imasmiṁ loke jeṭṭhakāti āha.

So uttari pi brāhmaṇe vaṇṇento gāthamāha.

909. Yo brāhmaṇe bhojayi dīgharattaṁ, annena pānena yathānubhāvaṁ,
Pasannacitto anumodamāno, subhoga devaññataro ahosī ti.

Tattha yo ti yo so porāṇako bārāṇasirājāti dasseti. Yathānubhāvan-ti yathābalaṁ yaṁ tassa atthi, taṁ sabbaṁ pariccajitvā bhojesi. Devaññataro ti so aññataro mahesakkhadevarājā ahosi. Evaṁ brāhmaṇā nāma aggadakkhiṇeyyāti dasseti.

Athassa aparam-pi kāraṇaṁ āharitvā dassento gāthamāha.

910. Mahāsanaṁ devamanomavaṇṇaṁ, yo sappinā asakkhi bhojetumaggiṁ,
Sa yaññatantaṁ varato yajitvā, dibbaṁ gatiṁ mucalindajjhagacchī ti.

Tattha mahāsanan-ti mahābhakkhaṁ. Bhojetun-ti santappetuṁ. Yaññatantan-ti yaññavidhānaṁ. Varato ti varassa aggidevassa yajitvā. Mucalindajjhagacchī ti mucalindo adhigatoti.

Eko kira pubbe bārāṇasiyaṁ mucalindo nāma rājā brāhmaṇe pakkosāpetvā saggamaggaṁ pucchi. Atha naṁ te: “Brāhmaṇānañca brāhmaṇadevatāya ca sakkāraṁ karohī” ti vatvā: “Kā brāhmaṇadevatā” ti vutte: “‘aggidevoti taṁ navanītasappinā santappehī”‘ ti āhaṁsu. So tathā akāsi. Tamatthaṁ pakāsento esa imaṁ gāthamāha.

Aparam-pi kāraṇaṁ dassento gāthamāha.

911. Mahānubhāvo vassasahassajīvī, yo pabbajī dassaneyyo uḷāro,
Hitvā [PTS 6.203] apariyanta raṭṭhaṁ sasenaṁ, rājā dudīpo pi jagāma saggan-ti.

Tattha pabbajī ti pañcavassasatāni rajjaṁ kārento brāhmaṇānaṁ sakkāraṁ katvā apariyantaṁ raṭṭhaṁ sasenaṁ hitvā pabbaji. Dudīpopī ti so dudīpo nāma rājā brāhmaṇe pūjetvāva saggaṁ gatoti vadati. “Dujīpo” ti pi pāṭho.

Aparānipissa udāharaṇāni dassento āha:

912. Yo sāgarantaṁ sāgaro vijitvā, yūpaṁ subhaṁ soṇṇamayaṁ uḷāraṁ,
Ussesi vessānaramādahāno, subhoga devaññataro ahosi.

913. Yassānubhāvena subhoga gaṅgā, pavattatha dadhisannisinnaṁ samuddaṁ,
Sa lomapādo paricariya maggiṁ, aṅgo sahassakkhapurajjhagacchī ti.

Tattha sāgarantan-ti sāgarapariyantaṁ pathaviṁ. Ussesī ti brāhmaṇe saggamaggaṁ pucchitvā: “Sovaṇṇayūpaṁ ussāpehī” ti vutto pasughātanatthāya ussāpesi. Vessānaramādahāno ti vessānaraṁ aggiṁ ādahanto. “Vesānarin”-ti pi pāṭho. Devaññataro ti subhoga, so hi rājā aggiṁ juhitvā aññataro mahesakkhadevo ahosīti vadati. Yassānubhāvenā ti bho subhoga, gaṅgā ca mahāsamuddo ca kena katoti jānāsīti. Na jānāmīti. Kiṁ tvaṁ jānissasi, brāhmaṇe yeva pothetuṁ jānāsīti. Atītasmiñhi aṅgo nāma lomapādo bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṁ pucchitvā tehi: “Bho, mahārāja, himavantaṁ pavisitvā brāhmaṇānaṁ sakkāraṁ katvā aggiṁ paricarāhī” ti vutte aparimāṇā gāviyo ca mahiṁsiyo ca ādāya himavantaṁ pavisitvā tathā akāsi. “Brāhmaṇehi bhuttātirittaṁ khīradadhiṁ kiṁ kātabban”-ti ca vutte: “Chaḍḍethā” ti āha. Tattha thokassa khīrassa chaḍḍitaṭṭhāne kunnadiyo ahesuṁ, bahukassa chaḍḍitaṭṭhāne gaṅgā pavattatha. Taṁ pana khīraṁ yattha dadhi hutvā sannisinnaṁ ṭhitaṁ, taṁ samuddaṁ nāma jātaṁ. Iti so evarūpaṁ sakkāraṁ katvā brāhmaṇehi vuttavidhānena aggiṁ paricariya sahassakkhassa puraṁ ajjhagacchi.

Itissa idaṁ atītaṁ āharitvā imaṁ gāthamāha.

914. Mahiddhiko devavaro yasassī, senāpati tidive vāsavassa,
So [PTS 6.204] somayāgena malaṁ vihantvā, subhoga devaññataro ahosī ti.

Tattha so somayāgena malaṁ vihantvā ti bho subhoga, yo idāni sakkassa senāpati mahāyaso devaputto, so pi pubbe eko bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṁ pucchitvā tehi: “Somayāgena attano malaṁ pavāhetvā devalokaṁ gacchāhī” ti vutte brāhmaṇānaṁ mahantaṁ sakkāraṁ katvā tehi vuttavidhānena somayāgaṁ katvā tena attano malaṁ vihantvā devaññataro jātoti imamatthaṁ pakāsento evamāha.

Aparānipissa udāharaṇāni dassento āha:

915. Akārayi lokamimaṁ parañca, bhāgīrathiṁ himavantañca gijjhaṁ,
Yo iddhimā devavaro yasassī, so pi tadā ādahi jātavedaṁ.

916. Mālāgirī himavā yo ca gijjho, sudassano nisabho kuveru,
Ete ca aññe ca nagā mahantā, cityā katā yaññakarehi māhū ti.

Tattha so pi tadā ādahi jātavedan-ti bhātika subhoga, yena mahābrahmunā ayañca loko paro ca loko bhāgīrathigaṅgā ca himavantapabbato ca gijjhapabbato ca kato, so pi yadā brahmupapattito pubbe māṇavako ahosi, tadā aggim-eva ādahi, aggiṁ juhitvā mahābrahmā hutvā idaṁ sabbamakāsi. Evaṁmahiddhikā brāhmaṇāti dasseti.

Cityā katā ti pubbe kireko bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṁ pucchitvā: “Brāhmaṇānaṁ sakkāraṁ karohī” ti vutte tesaṁ mahādānaṁ paṭṭhapetvā: “Mayhaṁ dāne kiṁ natthī” ti pucchitvā: “Sabbaṁ, deva, atthi, brāhmaṇānaṁ pana āsanāni nappahontī” ti vutte iṭṭhakāhi cināpetvā āsanāni kāresi. Tadā cityā āsanapīṭhikā brāhmaṇānaṁ ānubhāvena vaḍḍhitvā mālāgiri-ādayo pabbatā jātā. Evamete yaññakārehi brāhmaṇehi katāti kathentīti.

Atha naṁ puna āha: “Bhātika, jānāsi panāyaṁ samuddo kena kāraṇena apeyyo loṇodako jāto” ti? “Na jānāmi, ariṭṭhā” ti. Atha naṁ: “Tvaṁ brāhmaṇe yeva vihiṁsituṁ jānāsi, suṇohī” ti vatvā gāthamāha.

917. Ajjhāyakaṁ mantaguṇūpapannaṁ, tapassinaṁ ‘yācayogo’ tidhāhu,
Tīre [PTS 6.205] samuddassudakaṁ sajantaṁ, taṁ sāgarojjhohari tenāpeyyo ti.

Tattha ‘yācayogotidhāhū ti taṁ brāhmaṇaṁ yācayogoti idha loke āhu. Udakaṁ sajantati so kirekadivasaṁ pāpapavāhanakammaṁ karonto tīre ṭhatvā samuddato udakaṁ gahetvā attano upari sīse sajantaṁ abbhukirati. Atha naṁ evaṁ karontaṁ vaḍḍhitvā sāgaro ajjhohari. Taṁ kāraṇaṁ mahābrahmā ñatvā: “Iminā kira me putto hato” ti kujjhitvā: “Samuddo apeyyo loṇodako bhavatū” ti vatvā abhisa pi, tena kāraṇena apeyyo jāto. Evarūpā ete brāhmaṇā nāma mahānubhāvāti.

Puna pi āha:

918. Āyāgavatthūni puthū pathabyā, saṁvijjanti brāhmaṇā vāsavassa,
Purimaṁ disaṁ pacchimaṁ dakkhiṇuttaraṁ, saṁvijjamānā janayanti vedan-ti.

Tattha vāsavassā ti pubbe brāhmaṇānaṁ dānaṁ datvā vāsavattaṁ pattassa vāsavassa. Āyāgavatthūnī ti puññakkhettabhūtā aggadakkhiṇeyyā pathabyā puthū brāhmaṇā saṁvijjanti. Purimaṁ disan-ti te idāni pi catūsu disāsu saṁvijjamānā tassa vāsavassa mahantaṁ vedaṁ janayanti, pītisomanassaṁ āvahanti.

Evaṁ ariṭṭho cuddasahi gāthāhi brāhmaṇe ca yaññe ca vede ca vaṇṇesi.

Micchākathā niṭṭhitā

Tassa taṁ kathaṁ sutvā mahāsattassa gilānupaṭṭhānaṁ āgatā bahū nāgā: “Ayaṁ bhūtam-eva kathetī” ti micchāgāhaṁ gaṇhanākārappattā jātā. Mahāsatto gilānaseyyāya nipanno va taṁ sabbaṁ assosi. Nāgāpissa ārocesuṁ. Tato mahāsatto cintesi: “Ariṭṭho micchāmaggaṁ vaṇṇeti, vādamassa bhinditvā parisaṁ sammādiṭṭhikaṁ karissāmī” ti. So uṭṭhāya nhatvā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito dhammāsane nisīditvā sabbaṁ nāgaparisaṁ sannipātāpetvā ariṭṭhaṁ pakkosāpetvā: “Ariṭṭha, tvaṁ abhūtaṁ vatvā vede ca yaññe ca brāhmaṇe ca vaṇṇesi, brāhmaṇānañhi vedavidhānena yaññayajanaṁ nāma anariyasammataṁ na saggāvahaṁ, tava vāde abhūtaṁ passāhī” ti vatvā yaññabhedavādaṁ nāma ārabhanto āha:

919. Kalī [PTS 6.206] hi dhīrāna kaṭaṁ magānaṁ, bhavanti vedajjhagatānariṭṭha,
Marīcidhammaṁ asamekkhitattā, māyāguṇā nātivahanti paññaṁ.

920. Vedā na tāṇāya bhavanti dassa, mittadduno bhūnahuno narassa,
Na tāyate pariciṇṇo ca aggi, dosantaraṁ maccamanariyakammaṁ.

921. Sabbañca maccā sadhanaṁ sabhogaṁ, ādīpitaṁ dāru tiṇena missaṁ,
Dahaṁ na tappe asamatthatejo, ko taṁ subhikkhaṁ dvirasaññu kayirā.

922. Yathā pi khīraṁ vipariṇāmadhammaṁ, dadhi bhavitvā navanītam-pi hoti,
Evam-pi aggi vipariṇāmadhammo, tejo samorohatī yogayutto.

923. Na dissatī aggi manuppaviṭṭho, sukkhesu kaṭṭhesu navesu cā pi,
Nāmatthamāno araṇīnarena, nākammunā jāyati jātavedo.

924. Sace hi aggi antarato vaseyya, sukkhesu kaṭṭhesu navesu cā pi,
Sabbāni susseyyu vanāni loke, sukkhāni kaṭṭhāni ca pajjaleyyuṁ.

925. Karoti ce dārutiṇena puññaṁ, bhojaṁ naro dhūmasikhiṁ patāpavaṁ,
Aṅgārikā loṇakarā ca sūdā, sarīradāhā pi kareyyu puññaṁ.

926. Atha [PTS 6.207] ce hi ete na karonti puññaṁ, ajjhenamaggiṁ idha tappayitvā,
Na koci lokasmiṁ karoti puññaṁ, bhojaṁ naro dhūmasikhiṁ patāpavaṁ.

927. Kathañhi lokāpacito samāno, amanuññagandhaṁ bahūnaṁ akantaṁ,
Yadeva maccā parivajjayanti, tadappasatthaṁ dvirasaññu bhuñje.

928. Sikhim-pi devesu vadanti heke, āpaṁ milakkhū pana devamāhu,
Sabbeva ete vitathaṁ bhaṇanti, aggī na devaññataro na cāpo.

929. Anindriyabaddhamasaññakāyaṁ, vessānaraṁ kammakaraṁ pajānaṁ,
Paricariya maggiṁ sugatiṁ kathaṁ vaje, pāpāni kammāni pakubbamāno.

930. Sabbābhibhū tāhudha jīvikatthā, aggissa brahmā paricārikoti,
Sabbānubhāvī ca vasī kimatthaṁ, animmito nimmitaṁ vanditassa.

931. Hassaṁ anijjhānakkhamaṁ atacchaṁ, sakkārahetu pakiriṁsu pubbe,
Te lābhasakkāre apātubhonte, sandhāpitā jantubhi santidhammaṁ.

932. Ajjhenamariyā pathaviṁ janindā, vessā kasiṁ pāricariyañca suddā,
Upāgu paccekaṁ yathāpadesaṁ, katāhu ete vasināti āhu.

933. Etañca [PTS 6.208] saccaṁ vacanaṁ bhaveyya, yathā idaṁ bhāsitaṁ brāhmaṇehi,
Nākhattiyo jātu labhetha rajjaṁ, nābrāhmaṇo mantapadāni sikkhe,
Nāññatra vessehi kasiṁ kareyya, suddo na mucce parapesanāya.

934. Yasmā ca etaṁ vacanaṁ abhūtaṁ, musāvime odariyā bhaṇanti,
Tadappapaññā abhisaddahanti, passanti taṁ paṇḍitā attanāva.

935. Khatyā hi vessānaṁ baliṁ haranti, ādāya satthāni caranti brāhmaṇā,
Taṁ tādisaṁ saṅkhubhitaṁ pabhinnaṁ, kasmā brahmā nujju karoti lokaṁ.

936. Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ,
Kiṁ sabbalokaṁ vidahī alakkhiṁ, kiṁ sabbalokaṁ na sukhiṁ akāsi.

937. Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ,
Māyā musāvajjamadena cā pi, lokaṁ adhammena kimatthamakāri.

938. Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ,
Adhammiko bhūtapatī ariṭṭha, dhamme sati yo vidahī adhammaṁ.

939. Kīṭā paṭaṅgā uragā ca bhekā, gantvā kimī sujjhati makkhikā ca,
Ete pi dhammā anariyarūpā, kambojakānaṁ vitathā bahūnan-ti.

Tattha [PTS 6.209] vedajjhagatānariṭṭhā ti ariṭṭha, imāni vedādhigamanāni nāma dhīrānaṁ parājayasaṅkhāto kaliggāho, magānaṁ bālānaṁ jayasaṅkhāto kaṭaggāho. Marīcidhamman-ti idañhi vedattayaṁ marīcidhammaṁ. Tayidaṁ asamekkhitattā yuttāyuttaṁ ajānantā bālā udakasaññāya magā marīciṁ viya bhūtasaññāya anavajjasaññāya attano vināsaṁ upagacchanti. Paññan-ti evarūpā pana māyākoṭṭhāsā paññaṁ ñāṇasampannaṁ purisaṁ nātivahanti na vañcenti. Bhavanti dassā ti da-kāro byañjanasandhimattaṁ, assa bhūnahuno vuḍḍhighātakassa mittadubbhino narassa vedā na tāṇatthāya bhavanti, patiṭṭhā hotuṁ na sakkontī ti attho. Pariciṇṇo ca aggī ti aggi ca pariciṇṇo tividhena duccaritadosena sadosacittaṁ pāpakammaṁ purisaṁ na tāyati na rakkhati.

Sabbañca maccā ti sace pi hi maccā yattakaṁ loke dāru atthi, taṁ sabbaṁ sadhanaṁ sabhogaṁ attano dhanena ca bhogehi ca saddhiṁ tiṇena missaṁ katvā ādīpeyyuṁ. Evaṁ sabbam-pi taṁ tehi ādīpitaṁ dahanto ayaṁ asamatthatejo asadisatejo tava aggi na tappeyya. Evaṁ atappanīyaṁ, bhātika, dvirasaññu dvīhi jivhāhi rasajānanasamattho ko taṁ sappi-ādīhi subhikkhaṁ suhītaṁ kayirā, ko sakkuṇeyya kātuṁ. Evaṁ atittaṁ panetaṁ mahagghasaṁ santappetvā ko nāma devalokaṁ gamissati, passa yāvañcetaṁ dukkathitanti. Yogayutto ti araṇimathanayogena yutto hutvā taṁ paccayaṁ labhitvāva aggi samorohati nibbattati. Evaṁ paravāyāmena uppajjamānaṁ acetanaṁ taṁ tvaṁ: “Devo” ti vadesi. Idam-pi abhūtam-eva kathesīti.

Aggi manuppaviṭṭho ti aggi anupaviṭṭho. Nāmatthamāno ti nā pi araṇihatthena narena amatthiyamāno nibbattati. Nākammunā jāyati jātavedo ti ekassa kiriyaṁ vinā attano dhammatāya eva na jāyati. Susseyyun-ti anto agginā sosiyamānāni vanāni sukkheyyuṁ, allāneva na siyuṁ. Bhojan-ti bhojento. Dhūmasikhiṁ patāpavan-ti dhūmasikhāya yuttaṁ patāpavantaṁ. Aṅgārikā ti aṅgārakammakarā. Loṇakarā ti loṇodakaṁ pacitvā loṇakārakā. Sūdā ti bhattakārakā. Sarīradāhā ti matasarīrajjhāpakā. Puññan-ti ete pi sabbe puññam-eva kareyyuṁ.

Ajjhenamaggin-ti ajjhenaaggiṁ. Na kocī ti mantajjhāyakā brāhmaṇā pi hontu, koci naro dhūmasikhiṁ patāpavantaṁ aggiṁ bhojento tappayitvā pi puññaṁ na karoti nāma. Lokāpacito samāno ti tava devolokassa apacito pūjito samāno. Yadevā ti yaṁ ahikuṇapādiṁ paṭikulaṁ jegucchaṁ maccā dūrato parivajjenti. Tadappasatthan-ti taṁ appasatthaṁ, samma, dvirasaññu kathaṁ kena kāraṇena paribhuñjeyya. Devesū ti eke manussā sikhim-pi devesu aññataraṁ devaṁ vadanti. Milakkhū panā ti aññāṇā pana milakkhū udakaṁ: “Devo” ti vadanti. Asaññakāyan-ti [PTS 6.210] anindriyabaddhaṁ acittakāyañca samānaṁ etaṁ acetanaṁ pajānaṁ pacanādikammakaraṁ vessānaraṁ aggiṁ paricaritvā pāpāni kammāni karonto loko kathaṁ sugatiṁ gamissati. Idaṁ te ativiya dukkathitaṁ.

Sabbābhi bhūtāhudha jīvikatthā ti ime brāhmaṇā attano jīvikatthaṁ mahābrahmā sabbābhibhūti āhaṁsu, sabbo loko teneva nimmitoti vadanti. Puna aggissa brahmā paricārakoti pi vadanti. So pi kira aggiṁ juhateva. Sabbānubhāvī ca vasī ti so pana yadi sabbānubhāvī ca vasī ca, atha kimatthaṁ sayaṁ animmito hutvā attanāva nimmitaṁ vanditā bhaveyya. Idam-pi te dukkathitam-eva. Hassan-ti ariṭṭha brāhmaṇānaṁ vacanaṁ nāma hasitabbayuttakaṁ paṇḍitānaṁ na nijjhānakkhamaṁ. Pakiriṁsū ti ime brāhmaṇā evarūpaṁ musāvādaṁ attano sakkārahetu pubbe patthariṁsu. Sandhāpitā jantubhi santidhamman-ti te ettakena lābhasakkāre apātubhūte jantūhi saddhiṁ yojetvā pāṇavadhapaṭisaṁyuttaṁ attano laddhidhammasaṅkhātaṁ santidhammaṁ sandhāpitā, yaññasuttaṁ nāma ganthayiṁsū ti attho.

Etañca saccan-ti yadetaṁ tayā: “Ajjhenamariyā” ti ādi vuttaṁ, etañca saccaṁ bhaveyya. Nākhattiyo ti evaṁ sante akhattiyo rajjaṁ nāma na labheyya, abrāhmaṇo pi mantapadāni na sikkheyya. Musāvime ti musāva ime. Odariyā ti udaranissitajīvikā, udarapūraṇahetu vā. Tadappapaññā ti taṁ tesaṁ vacanaṁ appapaññā. Attanāvā ti paṇḍitā pana tesaṁ vacanaṁ: “Sadosan”-ti attanāva passanti. Tādisan-ti tathārūpaṁ. Saṅkhubhitan-ti saṅkhubhitvā brahmunā ṭhapitamariyādaṁ bhinditvā ṭhitaṁ saṅkhubhitaṁ vibhindaṁ lokaṁ so tavabrahmā kasmā ujuṁ na karoti. Alakkhin-ti kiṁkāraṇā sabbaloke dukkhaṁ vidahi. Sukhin-ti kiṁ nu ekantasukhim-eva sabbalokaṁ na akāsi, lokavināsako coro maññe tava brahmāti. Māyā ti māyāya. Adhammena kimatthamakārī ti iminā māyādinā adhammena kiṁkāraṇā lokaṁ anatthakiriyāyaṁ saṁyojesī ti attho. Ariṭṭhā ti ariṭṭha, tava bhūtapati adhammiko, yo dasavidhe kusaladhamme sati dhammam-eva avidahitvā adhammaṁ vidahi. Kīṭāti ādi upayogatthe paccattaṁ. Ete kīṭādayo pāṇe hantvā macco sujjhatīti ete pi kambojaraṭṭhavāsīnaṁ bahūnaṁ anariyānaṁ dhammā, te pana vitathā, adhammāva dhammāti vuttā. Tehi pi tava brahmunāva nimmitehi bhavitabbanti.

Idāni tesaṁ vitathabhāvaṁ dassento āha:

940. Sace hi so sujjhati yo hanāti, hato pi so saggamupeti ṭhānaṁ,
Bhovādi [PTS 6.211] bhovādina mārayeyyuṁ, ye cā pi tesaṁ abhisaddaheyyuṁ.

941. Neva migā na pasū no pi gāvo, āyācanti attavadhāya keci,
Vipphandamāne idha jīvikatthā, yaññesu pāṇe pasumārabhanti.

942. Yūpussane pasubandhe ca bālā, cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti,
Ayaṁ te yūpo kāmaduho parattha, bhavissati sassato samparāye.

943. Sace ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṁ, dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ,
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cā pi, sace duhe tidive sabbakāme,
Tevijjasaṅghāva puthū yajeyyuṁ, abrāhmaṇaṁ kañci na yājayeyyuṁ.

944. Kuto ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṁ, dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ,
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cā pi, kuto duhe tidive sabbakāme.

945. Saṭhā ca luddā ca paluddhabālā, cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti,
Ādāya aggiṁ mama dehi vittaṁ, tato sukhī hohisi sabbakāme.

946. Tamaggihuttaṁ saraṇaṁ pavissa, cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti,
Oropayitvā kesamassuṁ nakhañca, vedehi vittaṁ atigāḷhayanti.

947. Kākā ulūkaṁva raho labhitvā, ekaṁ samānaṁ bahukā samecca,
Annāni [PTS 6.212] bhutvā kuhakā kuhitvā, muṇḍaṁ karitvā yaññapathossajanti.

948. Evañhi so vañcito brāhmaṇehi, eko samāno bahukā samecca,
Te yogayogena vilumpamānā, diṭṭhaṁ adiṭṭhena dhanaṁ haranti.

949. Akāsiyā rājūhivānusiṭṭhā, tadassa ādāya dhanaṁ haranti,
Te tādisā corasamā asantā, vajjhā na haññanti ariṭṭha loke.

950. Indassa bāhārasi dakkhiṇāti, yaññesu chindanti palāsayaṭṭhiṁ,
Taṁ ce pi saccaṁ maghavā chinnabāhu, kenassa indo asure jināti.

951. Tañceva tucchaṁ maghavā samaṅgī, hantā avajjho paramo sa devo,
Mantā ime brāhmaṇā tuccharūpā, sandiṭṭhikā vañcanā esa loke.

952. Mālāgiri himavā yo ca gijjho, sudassano nisabho kuveru,
Ete ca aññe ca nagā mahantā, cityā katā yaññakarehi māhu.

953. Yathāpakārāni hi iṭṭhakāni, cityā katā yaññakarehi māhu,
Na pabbatā honti tathāpakārā, aññā disā acalā tiṭṭhaselā.

954. Na iṭṭhakā honti silā cirena, na tattha sañjāyati ayo na lohaṁ,
Yaññañca [PTS 6.213] etaṁ parivaṇṇayantā, cityā katā yaññakarehi māhu.

955. Ajjhāyakaṁ mantaguṇūpapannaṁ, tapassinaṁ ‘yācayogo’ tidhāhu,
Tīre samuddassudakaṁ sajantaṁ, taṁ sāgarajjhohari tenāpeyyo.

956. Parosahassam-pi samantavede, mantūpapanne nadiyo vahanti,
Na tena byāpannarasūdakā na, kasmā samuddo atulo apeyyo.

957. Ye keci kūpā idha jīvaloke, loṇūdakā kūpakhaṇehi khātā,
Na brāhmaṇajjhoharaṇena tesu, āpo apeyyo dvirasaññu māhu.

958. Pure puratthā kā kassa bhariyā, mano manussaṁ ajanesi pubbe,
Tenā pi dhammena na koci hīno, evam-pi vossaggavibhaṅgamāhu.

959. Caṇḍālaputto pi adhicca vede, bhāseyya mante kusalo matīmā,
Na tassa muddhā pi phaleyya sattadhā, mantā ime attavadhāya katā.

960. Vācākatā giddhikatā gahītā, dummocayā kabyapathānupannā,
Bālāna cittaṁ visame niviṭṭhaṁ, tadappapaññā abhisaddahanti.

961. Sīhassa byagghassa ca dīpino ca, na vijjatī porisiyaṁ balena,
Manussabhāvo ca gavaṁva pekkho, jātī hi tesaṁ asamā samānā.

962. Sace [PTS 6.214] ca rājā pathaviṁ vijitvā, sajīvavā assavapārisajjo,
Sayam-eva so sattusaṅghaṁ vijeyya, tassappajā niccasukhī bhaveyya.

963. Khattiyamantā ca tayo ca vedā, atthena ete samakā bhavanti,
Tesañca atthaṁ avinicchinitvā, na bujjhatī oghapathaṁva channaṁ.

964. Khattiyamantā ca tayo ca vedā, atthena ete samakā bhavanti,
Lābho alābho ayaso yaso ca, sabbeva tesaṁ catunnañca dhammā.

965. Yathā pi ibbhā dhanadhaññahetu, kammāni karonti puthū pathabyā,
Tevijjasaṅghā ca tatheva ajja, kammāni karonti puthū pathabyā.

966. Ibbhehi ye te samakā bhavanti, niccussukā kāmaguṇesu yuttā,
Kammāni karonti puthū pathabyā, tadappapaññā dvirasaññurā te ti.

Tattha bhovādī ti brāhmaṇā. Bhovādina mārayeyyun-ti brāhmaṇam-eva māreyyuṁ. Ye cāpī ti ye pi brāhmaṇānaṁ taṁ vacanaṁ saddaheyyuṁ, te attano upaṭṭhāke yeva ca brāhmaṇe ca māreyyuṁ. Brāhmaṇā pana brāhmaṇe ca upaṭṭhāke ca amāretvā nānappakāre tiracchāne yeva mārenti. Iti tesaṁ vacanaṁ micchā. Kecī ti yaññesu no māretha, mayaṁ saggaṁ gamissāmāti āyācantā keci natthi. Pāṇe pasumārabhantī ti migādayo pāṇe ca pasū ca vipphandamāne jīvikatthāya mārenti. Mukhaṁ nayantī ti etesu yūpussanesu pasubandhesu imasmiṁ te yūpe sabbaṁ maṇisaṅkhamuttaṁ dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ sannihitaṁ, ayaṁ te yūpo parattha paraloke kāmaduho bhavissati, sassatabhāvaṁ āvahissatīti citrehi kāraṇehi mukhaṁ pasādenti, taṁ taṁ vatvā micchāgāhaṁ [PTS 6.215] gāhentī ti attho.

Sace cā ti sace ca yūpe vā sesakaṭṭhesu vā etaṁ maṇi-ādikaṁ bhaveyya, tidive vā sabbakāmaduho assa, tevijjasaṅghāva puthū hutvā yaññaṁ yajeyyuṁ bahudhanatāya ceva saggakāmatāya ca, aññaṁ abrāhmaṇaṁ na yājeyyuṁ. Yasmā pana attano dhanaṁ paccāsīsantā aññam-pi yajāpenti, tasmā abhūtavādinoti veditabbā. Kuto cā ti etasmiñca yūpe vā sesakaṭṭhesu vā kuto etaṁ maṇi-ādikaṁ avijjamānam-eva, kuto tidive sabbakāme duhissati. Sabbathā pi abhūtam-eva tesaṁ vacanaṁ.

Saṭhā ca luddā ca paluddhabālā ti ariṭṭha, ime brāhmaṇā nāma kerāṭikā ceva nikkaruṇā ca, te bālā lokaṁ palobhetvā upalobhetvā citrehi kāraṇehi mukhaṁ pasādenti. Sabbakāmeti aggiṁ ādāya tvañca jūha, amhākañca vittaṁ dehi, tato sabbakāme labhitvā sukhī hohisi.

Tamaggihuttaṁ saraṇaṁ pavissā ti taṁ rājānaṁ vā rājamahāmattaṁ vā ādāya aggijuhanaṭṭhānaṁ gehaṁ pavisitvā. Oropayitvā ti citrāni kāraṇāni vadantā kesamassuṁ nakhe ca oropayitvā. Atigāḷhayantī ti vuttatāya tayo vede nissāya: “Idaṁ dātabbaṁ, idaṁ kattabban”-ti vadantā vedehi tassa santakaṁ vittaṁ atigāḷhayanti vināsenti viddhaṁsenti.

Annāni bhutvā kuhakā kuhitvā ti te kuhakā nānappakāraṁ kuhakakammaṁ katvā samecca samāgantvā yaññaṁ vaṇṇetvā vañcetvā tassa santakaṁ nānaggarasabhojanaṁ bhuñjitvā atha naṁ muṇḍakaṁ katvā yaññapathe ossajanti, taṁ gahetvā bahiyaññāvāṭaṁ gacchantī ti attho.

Yogayogenā ti te brāhmaṇā taṁ ekaṁ bahukā samecca tena tena yogena tāya tāya yuttiyā vilumpamānā diṭṭhaṁ paccakkhaṁ tassa dhanaṁ adiṭṭhena devalokena adiṭṭhaṁ devalokaṁ vaṇṇetvā āharaṇaṭṭhānaṁ katvā haranti. Akāsiyā rājūhivānusiṭṭhāti: “Idañcidañca baliṁ gaṇhathā” ti rājūhi anusiṭṭhā akāsiyasaṅkhātā rājapurisā viya. Tadassā ti taṁ assa dhanaṁ ādāya haranti. Corasamā ti abhūtabaliggāhakā sandhicchedakacorasadisā asappurisā. Vajjhā ti vadhārahā evarūpā pāpadhammā udāni loke na haññanti.

Bāhārasī ti bāhā asi. Idaṁ vuttaṁ hoti: idam-pi ariṭṭha, brāhmaṇānaṁ musāvādaṁ passa. Te kira yaññesu mahatiṁ palāsayaṭṭhiṁ: “Indassa bāhā asi dakkhiṇā” ti vatvā chindanti. Tañce etesaṁ vacanaṁ saccaṁ, atha chinnabāhu samāno kenassa bāhubalena indo asure jinātīti. Samaṅgī ti bāhusamaṅgī acchinnabāhu arogo yeva. Hantā ti asurānaṁ hantā. Paramo ti uttamo puññiddhiyā samannāgato aññesaṁ avajjho. Brāhmaṇā ti brāhmaṇānaṁ. Tuccharūpā ti tucchasabhāvā nipphalā. Vañcanā ti ye ca te brāhmaṇānaṁ mantā nāma, esā loke sandiṭṭhikā vañcanā.

Yathāpakārānī ti yādisāni iṭṭhakāni gahetvā yaññakarehi cityā katāti vadanti. Tiṭṭhaselā ti pabbatā hi acalā tiṭṭhā na upacitā ekagghanā silāmayā ca. Iṭṭhakāni calāni na ekagghanāni na silāmayāni. Parivaṇṇayantā ti etaṁ [PTS 6.216] yaññaṁ vaṇṇentā brāhmaṇā.

Samantavede ti paripuṇṇavede brāhmaṇe. Vahantī ti sotesu pi āvaṭṭesu pi patite vahanti, nimujjāpetvā jīvitakkhayaṁ pāpenti. Na tena byāpannarasūdakā nā ti ettha eko na-kāro pucchanattho hoti. Nanu tena byāpannarasūdakā nadiyoti taṁ pucchanto evamāha. Kasmā ti kena kāraṇena tāva mahāsamuddo va apeyyo kato, kiṁ mahābrahmā yamunādīsu nadīsu udakaṁ apeyyaṁ kātuṁ na sakkoti, samudde yeva sakkotīti. Dvirasaññu māhū ti dvirasaññū ahu, jātoti attho.

Pure puratthā ti ito pure pubbe puratthā paṭhamakappikakāle. Kā kassa bhariyā ti kā kassa bhariyā nāma. Tadā hi itthiliṅgam-eva natthi, pacchā methunadhammavasena mātāpitaro nāma jātā. Mano manussan-ti tadā hi mano yeva manussaṁ janesi, manomayāva sattā nibbattiṁsū ti attho. Tenā pi dhammenā ti tenā pi kāraṇena tena sabhāvena na koci jātiyā hīno. Na hi tadā khattiyādibhedo atthi, tasmā yaṁ brāhmaṇā vadanti: “Brāhmaṇāva jātiyā seṭṭhā, itare hīnā” ti, taṁ micchā. Evampī ti evaṁ vattamāne loke porāṇakavattaṁ jahitvā pacchā attanā sammannitvā katānaṁ vasena khattiyādayo cattāro koṭṭhāsā jātā, evam-pi vossaggavibhaṅgamāhu, attanā katehi kammavossaggehi tesaṁ sattānaṁ ekacce khattiyā jātā, ekacce brāhmaṇādayoti imaṁ vibhāgaṁ kathenti, tasmā: “Brāhmaṇāva seṭṭhā” ti vacanaṁ micchā.

Sattadhā ti yadi mahābrahmunā brāhmaṇānaññeva tayo vedā dinnā, na aññesaṁ, caṇḍālassa mante bhāsantassa muddhā sattadhā phaleyya, na ca phalati, tasmā imehi brāhmaṇehi attavadhāya mantā katā, attano yeva nesaṁ musāvāditaṁ pakāsentā guṇavadhaṁ karonti. Vācākatā ti ete mantā nāma musāvādena cintetvā katā. Giddhikatā gahītā ti lābhagiddhikatāya brāhmaṇehi gahitā. Dummocayā ti macchena gilitabaliso viya dummocayā. Kabyapathānupannā ti kabyākārakabrāhmaṇānaṁ vacanapathaṁ anupannā anugatā. Te hi yathā icchanti, tathā musā vatvā bandhanti. Bālānan-ti tesañhi bālānaṁ cittaṁ visame niviṭṭhaṁ, taṁ aññe appapaññāva abhisaddahanti.

Porisiyaṁbalenā ti porisiyasaṅkhātena balena. Idaṁ vuttaṁ hoti: yaṁ etesaṁ sīhādīnaṁ purisathāmasaṅkhātaṁ porisiyabalaṁ, tena balena samannāgato brāhmaṇo nāma natthi, sabbe imehi tiracchānehi pi hīnāyevā ti. Manussabhāvo ca gavaṁva pekkho ti apica yo etesaṁ manussabhāvo, so gunnaṁ viya pekkhitabbo. Kiṁkāraṇā? Jāti hi tesaṁ asamā samānā. Tesañhi brāhmaṇānaṁ duppaññatāya gohi saddhiṁ samānajāti yeva asamā. Aññam-eva hi gunnaṁ saṇṭhānaṁ, aññaṁ tesanti. Etena brāhmaṇe tiracchānesu sīhādīhi same pi akatvā gorūpasam-eva karoti.

Sace ca rājā ti ariṭṭha, yadi mahābrahmunā dinnabhāvena khattiyo va pathaviṁ vijitvā. Sajīvavā ti sahajīvīhi amaccehi samannāgato. Assavapārisajjo ti attano ovādakaraparisāvacaro va siyā, athassa parisāya yujjhitvā [PTS 6.217] rajjaṁ kātabbaṁ nāma na bhaveyya. Sayam-eva so ekako va sattusaṅghaṁ vijeyya, evaṁ sati yuddhe dukkhābhāvena tassa pajā niccasukhī bhaveyya, etañca natthi. Tasmā tesaṁ vacanaṁ micchā.

Khattiyamantā ti rājasatthañca tayo ca vedā attano āṇāya ruciyā: “Idam-eva kattabban”-ti pavattattā atthena ete samakā bhavanti. Avinicchinitvā ti tesaṁ khattiyamantānaṁ khattiyo pi vedānaṁ brāhmaṇo pi atthaṁ avinicchinitvā āṇāvaseneva uggaṇhanto taṁ atthaṁ udakoghena channamaggaṁ viya na bujjhati.

Atthena ete ti vañcanatthena ete samakā bhavanti. Kiṁkāraṇā? Brāhmaṇāva seṭṭhā, aññe vaṇṇā hīnāti vadanti. Ye ca te lābhādayo lokadhammā, sabbeva tesaṁ catunnam-pi vaṇṇānaṁ dhammā. Ekasatto pi etehi muttako nāma natthi. Iti brāhmaṇā lokadhammehi aparimuttāva samānā: “Seṭṭhā mayan”-ti musā kathenti.

Ibbhā ti gahapatikā. Tevijjasaṅghā cā ti brāhmaṇā pi tatheva puthūni kasigorakkhādīni kammāni karonti. Niccussukā ti niccaṁ ussukkajātā chandajātā. Tadappapaññā dvirasaññurā te ti tasmā bhātika, dvirasaññu nippaññā brāhmaṇā, ārā te dhammato. Porāṇakā hi brāhmaṇadhammā etarahi sunakhesu sandissantīti.

Evaṁ mahāsatto tassa vādaṁ bhinditvā attano vādaṁ patiṭṭhāpesi. Tassa dhammakathaṁ sutvā sabbā nāgaparisā somanassajātā ahesuṁ. Mahāsatto nesādabrāhmaṇaṁ nāgabhavanā nīharāpesi, paribhāsamattampissa nākāsi. Sāgarabrahmadatto pi ṭhapitadivasaṁ anatikkamitvā caturaṅginiyā senāya saha pitu vasanaṭṭhānaṁ agamāsi. Mahāsatto pi: “Mātulañca ayyakañca passissāmī” ti bheriṁ carāpetvā mahantena sirisobhaggena yamunāto uttaritvā tam-eva assamapadaṁ ārabbha pāyāsi. Avasesā bhātaro cassa mātāpitaro ca pacchato pāyiṁsu. Tasmiṁ khaṇe sāgarabrahmadatto mahāsattaṁ mahatiyā parisāya āgacchantaṁ asañjānitvā pitaraṁ pucchanto āha:

967. Kassa bherī mudiṅgā ca, saṅkhā paṇavadindimā,
Purato paṭipannāni, hāsayantā rathesabhaṁ.

968. Kassa kañcanapaṭṭena, puthunā vijjuvaṇṇinā,
Yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṁ.

969. Ukkāmukhapahaṭṭhaṁva, khadiraṅgārasannibhaṁ,
Mukhañca rucirā bhāti, ko eti siriyā jalaṁ.

970. Kassa [PTS 6.218] jambonadaṁ chattaṁ, sasalākaṁ manoramaṁ,
Ādiccaraṁsāvaraṇaṁ, ko eti siriyā jalaṁ.

971. Kassa aṅgaṁ pariggayha, vālabījanimuttamaṁ,
Ubhato varapuññassa, muddhani uparūpari.

972. Kassa pekhuṇahatthāni, citrāni ca mudūni ca,
Kañcanamaṇidaṇḍāni, caranti dubhato mukhaṁ.

973. Khadiraṅgāravaṇṇābhā, ukkāmukhapahaṁsitā,
Kassete kuṇḍalā vaggū, sobhanti dubhato mukhaṁ.

974. Kassa vātena chupitā, niddhantā mudukāḷakā,
Sobhayanti nalāṭantaṁ, nabhā vijjurivuggatā.

975. Kassa etāni akkhīni, āyatāni puthūni ca,
Ko sobhati visālakkho, kassetaṁ uṇṇajaṁ mukhaṁ.

976. Kassete lapanajātā, suddhā saṅkhavarūpamā,
Bhāsamānassa sobhanti, dantā kuppilasādisā.

977. Kassa lākhārasasamā, hatthapādā sukhedhitā,
Ko so bimboṭṭhasampanno, divā sūriyo va bhāsati.

978. Himaccaye himavati, mahāsālo va pupphito,
Ko so odātapāvāro, jayaṁ indo va sobhati.

979. Suvaṇṇapīḷakākiṇṇaṁ, maṇidaṇḍavicittakaṁ,
Ko so parisamogayha, īsaṁ khaggaṁ pamuñcati.

980. Suvaṇṇavikatā cittā, sukatā cittasibbanā,
Ko so omuñcate pādā, namo katvā mahesino ti.

Tattha paṭipannānī ti kassetāni tūriyāni purato paṭipannāni. Hāsayantā ti etaṁ rājānaṁ hāsayantā. Kassa kañcanapaṭṭenā ti kassa nalāṭante bandhena uṇhīsapaṭṭena vijjuyā meghamukhaṁ viya mukhaṁ pajjotatīti pucchati. Yuvā kalāpasannaddho ti taruṇo sannaddhakalāpo. Ukkāmukhapahaṭṭhaṁvā ti kammāruddhane pahaṭṭhasuvaṇṇaṁ viya. Khadiraṅgārasannibhan-ti ādittakhadiraṅgārasannibhaṁ. Jambonadan-ti rattasuvaṇṇamayaṁ. Aṅgaṁ pariggayhā ti cāmarigāhakena aṅgena pariggahitā hutvā. Vālabījanimuttaman-ti uttamaṁ vālabījaniṁ. Pekhuṇahatthānī ti morapiñchahatthakāni. Citrānī ti sattaratanacitrāni. Kañcanamaṇidaṇḍānī ti tapanīyasuvaṇṇena ca maṇīhi [PTS 6.219] ca khaṇitadaṇḍāni. Dubhato mukhan-ti mukhassa ubhayapassesu caranti.

Vātena chupitā ti vātapahaṭā. Niddhantā ti siniddhaantā. Nalāṭantan-ti kassete evarūpā kesā nalāṭantaṁ upasobhenti. Nabhā vijjurivuggatā ti nabhato uggatā vijju viya. Uṇṇajan-ti kañcanādāso viya paripuṇṇaṁ. Lapanajātā ti mukhajātā. Kuppilasādisā ti mandālakamakulasadisā. Sukhedhitā ti sukhaparihaṭā. Jayaṁ indovā ti jayaṁ patto indo viya. Suvaṇṇapīḷakākiṇṇan-ti suvaṇṇapīḷakāhi ākiṇṇaṁ. Maṇidaṇḍavicittakan-ti maṇīhi tharumhi vicittakaṁ. Suvaṇṇavikatā ti suvaṇṇakhacitā. Cittā ti sattaratanavicittā. Sukatā ti suṭṭhu niṭṭhitā. Cittasibbanā ti citrasibbiniyo. Ko so omuñcate pādā ti ko esa pādato evarūpā pādukā omuñcatīti.

Evaṁ puttena sāgarabrahmadattena puṭṭho iddhimā abhiññālābhī tāpaso: “Tāta, ete dhataraṭṭharañño puttā tava bhāgineyyanāgā” ti ācikkhanto gāthamāha.

981. Dhataraṭṭhā hi te nāgā, iddhimanto yasassino,
Samuddajāya uppannā, nāgā ete mahiddhikā ti.

Evaṁ tesaṁ kathentānaññeva nāgaparisā patvā tāpasassa pāde vanditvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Samuddajā pi pitaraṁ vanditvā roditvā nāgaparisāya saddhiṁ nāgabhavanam-eva gatā. Sāgarabrahmadatto pi tattheva katipāhaṁ vasitvā bārāṇasim-eva gato. Samuddajā nāgabhavane yeva kālamakāsi. Bodhisatto yāvajīvaṁ sīlaṁ rakkhitvā uposathakammaṁ katvā āyupariyosāne saddhiṁ parisāya saggapuraṁ pūresi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ upāsakā porāṇakapaṇḍitā anuppanne pi buddhe evarūpaṁ nāma sampattiṁ pahāya uposathakammaṁ kariṁsuyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi. Desanāpariyosāne upāsakā sotāpattiphale patiṭṭhahiṁsu. Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṁ, nesādabrāhmaṇo devadatto, somadatto ānando, ajamukhī uppalavaṇṇā, sudassano sāriputto, subhogo moggallāno, kāṇāriṭṭho sunakkhatto, bhūridatto pana aham-eva sammāsambuddho ahosinti.

Bhūridattajātakavaṇṇanā chaṭṭhāniṭṭhitā

JA 544: Candakumārajātakavaṇṇanā

Rājāsi luddakammo ti idaṁ satthā gijjhakūṭe viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Tassa vatthu saṅghabhedakakkhandhake āgatam-eva. Taṁ tassa pabbajitakālato paṭṭhāya yāva bimbisārarañño maraṇā tatthāgatanayeneva veditabbaṁ. Taṁ pana mārāpetvā devadatto ajātasattuṁ upasaṅkamitvā: “Mahārāja, tava manoratho matthakaṁ patto, mama manoratho tāva na pāpuṇātī” ti āha. “Ko pana te, bhante, manoratho” ti? “Nanu dasabalaṁ māretvā buddho bhavissāmī” ti. “Amhehettha kiṁ kātabban”-ti? “Mahārāja, dhanuggahe sannipātāpetuṁ vaṭṭatī” ti. “Sādhu, bhante” ti rājā akkhaṇavedhīnaṁ dhanuggahānaṁ pañcasatāni sannipātāpetvā tato ekatiṁsa jane uccinitvā therassa santikaṁ pāhesi. So tesaṁ jeṭṭhakaṁ āmantetvā: “Āvuso samaṇo gotamo gijjhakūṭe viharati, asukasmiṁ nāma divāṭṭhāne caṅkamati. Tvaṁ tattha gantvā taṁ visapītena sallena vijjhitvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā asukena nāma maggena ehī” ti vatvā pesetvā tasmiṁ magge dve dhanuggaheṭhapesi: “Tumhākaṁ ṭhitamaggena eko puriso āgamissati, taṁ tumhe jīvitā voropetvā asukena nāma maggena ethā” ti, tasmiṁ magge cattāro purise ṭhapesi: “Tumhākaṁ ṭhitamaggena dve purisā āgamissanti, tumhe te jīvitā voropetvā asukena nāma maggena ethā” ti, tasmiṁ magge aṭṭha jane ṭhapesi: “Tumhākaṁ ṭhitamaggena cattāro puriso āgamissanti, tumhe te jīvitā voropetvā asukena nāma maggena ethā” ti, tasmiṁ magge soḷasa purise ṭhapesi: “Tumhākaṁ ṭhitamaggena aṭṭha purisā āgamissanti, tumhe te jīvitā voropetvā asukena nāma maggena ethā” ti.

Kasmā panesa evamakāsīti? Attano kammassa paṭicchādanatthaṁ. Atha so jeṭṭhakadhanuggaho vāmato khaggaṁ laggetvā piṭṭhiyā tuṇīraṁ bandhitvā meṇḍasiṅgamahādhanuṁ gahetvā tathāgatassa santikaṁ gantvā: “Vijjhissāmi nan”-ti saññāya dhanuṁ āropetvā saraṁ sannayhitvā ākaḍḍhitvā vissajjetuṁ nāsakkhi. So saraṁ oropetum-pi asakkonto phāsukā bhijjantiyo viya mukhato kheḷena paggharantena kilantarūpo ahosi, sakalasarīraṁ thaddhaṁ jātaṁ, yantena pīḷitākārappattaṁ viya ahosi. So maraṇabhayatajjito aṭṭhāsi. Atha naṁ satthā disvā madhurassaraṁ nicchāretvā etad-avoca: “Mā bhāyi bho, purisa, ito ehī” ti. So tasmiṁ khaṇe āvudhāni chaḍḍetvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā: “Accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, svāhaṁ tumhākaṁ guṇe ajānanto andhabālassa devadattassa vacanena tumhe jīvitā voropetuṁ āgatomhi, khamatha me, bhante” ti khamāpetvā ekamante nisīdi. Atha naṁ satthā dhammaṁ desento saccāni pakāsetvā sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā: “Āvuso, devadattena ācikkhitamaggaṁ appaṭipajjitvā aññena maggena yāhī” ti uyyojesi. Uyyojetvā ca pana caṅkamā oruyha aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi.

Atha tasmiṁ dhanuggahe anāgacchante itare dve janā: “Kiṁ nu kho so cirāyatī” ti paṭimaggena gacchantā dasabalaṁ disvā upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Satthā tesam-pi dhammaṁ desetvā saccāni pakāsetvā sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā: “Āvuso, devadattena kathitamaggaṁ appaṭipajjitvā iminā maggena gacchathā” ti uyyojesi. Iminā upāyena itaresu pi āgantvā nisinnesu sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā aññena maggena uyyojesi. Atha so paṭhamamāgato jeṭṭhakadhanuggaho devadattaṁ upasaṅkamitvā: “Bhante, devadatta ahaṁ sammāsambuddhaṁ jīvitā voropetuṁ nāsakkhiṁ, mahiddhiko so bhagavā mahānubhāvo” ti ārocesi. Te sabbepi: “Sammāsambuddhaṁ nissāya amhehi jīvitaṁ laddhan”-ti satthu santike pabbajitvā arahattaṁ pāpuṇiṁsu. Ayaṁ pavatti bhikkhusaṅghe pākaṭā ahosi. Bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso devadatto kira ekasmiṁ tathāgate veracittena bahū jane jīvitā voropetuṁ vāyāmamakāsi, te sabbe pi satthāraṁ nissāya jīvitaṁ labhiṁsū” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi devadatto maṁ ekakaṁ nissāya mayi veracittena bahū jane jīvitā voropetuṁ vāyāmaṁ akāsiyevā” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte ayaṁ bārāṇasī pupphavatī nāma ahosi. Tattha vasavattirañño putto ekarājā nāma rajjaṁ kāresi, tassa putto candakumāro nāma oparajjaṁ kāresi. Khaṇḍahālo nāma brāhmaṇo purohito ahosi. So rañño atthañca dhammañca anusāsi. Taṁ kira rājā: “Paṇḍito” ti vinicchaye nisīdāpesi. So lañjavittako hutvā lañjaṁ gahetvā asāmike sāmike karoti, sāmike ca asāmike. Athekadivasaṁ eko aḍḍaparājito puriso vinicchayaṭṭhānā upakkosento nikkhamitvā rājupaṭṭhānaṁ āgacchantaṁ candakumāraṁ disvā dhāvitvā tassa pādesu nipatitvā rodi. So: “Kiṁ, bho purisa, rodasī” ti āha. “Sāmi, khaṇḍahālo vinicchaye vilopaṁ khādati, ahaṁ tena lañjaṁ gahetvā parājayaṁ pāpito” ti. Candakumāro: “Mā bhāyī” ti taṁ assāsetvā vinicchayaṁ netvā sāmikam-eva sāmikaṁ, asāmikam-eva asāmikaṁ akāsi. Mahājano mahāsaddena sādhukāramadāsi. Rājā taṁ sutvā: “Kiṁsaddo eso” ti pucchi. “Candakumārena kira aḍḍo suvinicchito, tattheso sādhukārasaddo” ti. Taṁ sutvā rājā tussi. Kumāro āgantvā taṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Atha naṁ rājā: “Tāta, eko kira te aḍḍo vinicchito” ti āha. “Āma, devā” ti. “Tena hi, tāta, ito paṭṭhāya tvam-eva vinicchayaṁ paṭṭhapehī” ti vinicchayaṁ kumārassa adāsi.

Tato paṭṭhāya khaṇḍahālassa āyo pacchijji. So tato paṭṭhāya kumāre āghātaṁ bandhitvā okāsaṁ gavesanto antarāpekkho vicari. So pana rājā mandapañño. So ekadivasaṁ rattibhāge supitvā paccūsasamaye supinante alaṅkatadvārakoṭṭhakaṁ, sattaratanamayapākāraṁ, saṭṭhiyojanikasuvaṇṇamayavālukamahāvīthiṁ, yojanasahassubbedhavejayantapāsādapaṭimaṇḍitaṁ nandanavanādivanarāmaṇeyyakanandāpokkharaṇi-ādipokkharaṇirāmaṇeyyakasamannāgataṁ ākiṇṇadevagaṇaṁ tāvatiṁsabhavanaṁ disvā pabujjhitvā tattha gantukāmo cintesi: “sve ācariyakhaṇḍahālassāgamanavelāya devalokagāmimaggaṁ pucchitvā tena desitamaggena devalokaṁ gamissāmī” ti khaṇḍahālo pi pāto va nhatvā bhuñjitvā rājupaṭṭhānaṁ āgantvā rājanivesanaṁ pavisitvā rañño sukhaseyyaṁ pucchi. Athassa rājā āsanaṁ dāpetvā pañhaṁ pucchi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

982. Rājāsi luddakammo, ekarājā pupphavatīyā,
So pucchi brahmabandhuṁ, khaṇḍahālaṁ purohitaṁ mūḷhaṁ.

983. Saggāna maggamācikkha, tvaṁsi brāhmaṇa dhammavinayakusalo,
Yathā ito vajanti sugatiṁ, narā puññāni katvānā ti.

Tattha rājāsī ti rājā āsi. Luddakammo ti kakkhaḷapharusakammo. Saggāna maggan-ti saggānaṁ gamanamaggaṁ. Dhammavinayakusalo ti sucaritadhamme ca ācāravinaye ca kusalo. Yathā ti yathā narā puññāni katvā ito sugatiṁ gacchanti, taṁ me sugatimaggaṁ ācikkhāhīti pucchi.

Imaṁ pana pañhaṁ sabbaññubuddhaṁ vā tassa sāvake vā tesaṁ alābhena bodhisattaṁ vā pucchituṁ vaṭṭati. Rājā pana yathā nāma sattāhaṁ maggamūḷho puriso aññaṁ māsamattaṁ maggamūḷhaṁ maggaṁ puccheyya, evaṁ khaṇḍahālaṁ pucchi. So cintesi: “Ayaṁ me paccāmittassa piṭṭhidassanakālo, idāni candakumāraṁ jīvitakkhayaṁ pāpetvā mama manorathaṁ pūressāmī” ti. Atha rājānaṁ āmantetvā tatiyaṁ gāthamāha.

984. Atidānaṁ daditvāna, avajjhe deva ghātetvā,
Evaṁ vajanti sugatiṁ, narā puññāni katvānā ti.

Tassattho: mahārāja saggaṁ gacchantā nāma atidānaṁ dadanti, avajjhe ghātenti. Sace pi saggaṁ gantukāmosi, tvam-pi tatheva karohīti.

Atha naṁ rājā pañhassa atthaṁ pucchi:

985. Kiṁ pana taṁ atidānaṁ, ke ca avajjhā imasmi lokasmiṁ,
Etañca kho no akkhāhi, yajissāmi dadāmi dānānī ti.

So pissa byākāsi:

986. Puttehi deva yajitabbaṁ, mahesīhi negamehi ca,
Usabhehi ājāniyehi catūhi, sabbacatukkena deva yajitabban-ti.

Rañño pañhaṁ byākaronto ca devalokamaggaṁ puṭṭho nirayamaggaṁ byākāsi.

Tattha puttehī ti attanā jātehi piyaputtehi ceva piyadhītāhi ca. Mahesīhī ti piyabhariyāhi. Negamehī ti seṭṭhīhi. Usabhehī ti sabbasetehi usabharājūhi. Ājāniyehī ti maṅgalaassehi. Catūhī ti etehi sabbeheva aññehi ca hatthi-ādīhi catūhi catūhīti evaṁ sabbacatukkena, deva, yajitabbaṁ. Etesañhi khaggena sīsaṁ chinditvā suvaṇṇapātiyā galalohitaṁ gahetvā āvāṭe pakkhipitvā yaññassa yajanakarājāno sarīrena saha devalokaṁ gacchanti. Mahārāja, samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṁ ghāsacchādanādisampadānaṁ dānam-eva pavattati. Ime pana puttadhītādayo māretvā tesaṁ galalohitena yaññassa yajanaṁ atidānaṁ nāmāti rājānaṁ saññāpesi.

Iti so: “Sace candakumāraṁ ekaññeva gaṇhissāmi, veracittena karaṇaṁ maññissantī” ti taṁ mahājanassa antare pakkhi pi. Idaṁ pana tesaṁ kathentānaṁ kathaṁ sutvā sabbe antepurajanā bhītatasitā saṁviggamānahadayā ekappahāreneva mahāravaṁ raviṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

987. Taṁ sutvā antepure, kumārā mahesiyo ca haññantu,
Eko ahosi nigghoso, bhikkhā accuggato saddo ti.

Tattha tanti: “Kumārā ca mahesiyo ca haññantū” ti taṁ saddaṁ sutvā eko ti sakalarājanivesane eko va nigghoso ahosi. Bhismā ti bhayānako. Accuggato ti atiuggato ahosi, sakalarājakulaṁ yugantavātappahaṭaṁ viya sālavanaṁ ahosi.

Brāhmaṇo rājānaṁ āha: “kiṁ pana, mahārāja, yaññaṁ yajituṁ sakkosi, na sakkosī” ti? “Kiṁ kathesi, ācariya, yaññaṁ yajitvā devalokaṁ gamissāmī” ti. “Mahārāja, bhīrukā dubbalajjhāsayā yaññaṁ yajituṁ samatthā nāma na honti, tumhe idha sabbe sannipātetha, ahaṁ yaññāvāṭe kammaṁ karissāmī” ti attano pahonakaṁ balakāyaṁ gahetvā nagarā nikkhamma yaññāvāṭaṁ samatalaṁ kāretvā vatiyā parikkhi pi. Kasmā? Dhammiko hi samaṇo vā brāhmaṇo vā āgantvā nivāreyyāti yaññāvāṭe vatiyā parikkhepanaṁ nāma cārittanti katvā porāṇakabrāhmaṇehi ṭhapitaṁ. Rājā pi purise pakkosāpetvā: “Tātā, ahaṁ attano puttadhītaro ca bhariyāyo ca māretvā yaññaṁ yajitvā devalokaṁ gamissāmi, gacchatha nesaṁ ācikkhitvā sabbe idhānethā” ti puttānaṁ tāva ānayanatthāya āha:

988. Gacchatha vadetha kumāre, candaṁ sūriyañca bhaddasenañca,
Sūrañca vāmagottañca, pacurā kira hotha yaññatthāyā ti.

Tattha gacchatha vadetha kumāre ti candakumāro ca sūriyakumāro cāti dve gotamideviyā aggamahesiyā puttā, bhaddaseno ca sūro ca vāmagotto ca tesaṁ vemātikabhātaro. Pacurā kira hothā ti ekasmiṁ ṭhāne rāsī hothāti ācikkhathā ti attho.

Te paṭhamaṁ candakumārassa santikaṁ gantvā āhaṁsu: “Kumāra, tumhe kira māretvā tumhākaṁ pitā devalokaṁ gantukāmo, tumhākaṁ gaṇhanatthāya amhe pesesī” ti. “Kassa vacanena maṁ gaṇhāpesī” ti? “Khaṇḍahālassa, devā” ti. “Kiṁ so maññeva gaṇhāpeti, udāhu aññepī” ti. “Rājaputta, aññe pi gaṇhāpeti, sabbacatukkaṁ kira yaññaṁ yajitukāmo” ti. So cintesi: “Tassa aññehi saddhiṁ veraṁ natthi, ‘vinicchaye vilopaṁ kātuṁ na labhāmī’ ti pana mayi ekasmiṁ veracittena bahū mārāpeti, pitaraṁ daṭṭhuṁ labhantassa sabbesaṁ tesaṁ mocāpanaṁ nāma mama bhāro” ti. Atha ne rājapurise āha: “Tena hi me pitu vacanaṁ karothā” ti. Te taṁ netvā rājaṅgaṇe ekamante ṭhapetvā itare pi tayo āmantetvā tasseva santike katvā rañño ārocayiṁsu: “Ānītā te, deva, puttā” ti. So tesaṁ vacanaṁ sutvā: “Tātā, idāni me dhītaro ānetvā tesaññeva bhātikānaṁ santike karothā” ti catasso dhītaro āharāpetuṁ itaraṁ gāthamāha.

989. Kumāriyo pi vadetha, upasenaṁ kokilañca muditañca,
Nandañcā pi kumāriṁ, pacurā kira hotha yaññatthāyā ti.

Te: “Evaṁ karissāmā” ti tāsaṁ santikaṁ gantvā tā rodamānā paridevamānā ānetvā bhātikānaññeva santike kariṁsu. Tato rājā attano bhariyānaṁ gahaṇatthāya itaraṁ gāthamāha.

990. Vijayam-pi mayhaṁ mahesiṁ, erāvatiṁ kesiniṁsunandañca,
Lakkhaṇavarūpapannā, pacurā kira hotha yaññatthāyā ti.

Tattha lakkhaṇavarūpapannā ti uttamehi catusaṭṭhiyā itthilakkhaṇehi upapannā etā pi vadethā ti attho.

Te tā pi paridevamānā ānetvā kumārānaṁ santike kariṁsu. Atha rājā cattāro seṭṭhino gahaṇatthāya āṇāpento itaraṁ gāthamāha.

991. Gahapatayo ca vadetha, puṇṇamukhaṁ bhaddiyaṁ siṅgālañca,
Vaḍḍhañcā pi gahapatiṁ, pacurā kira hotha yaññatthāyā ti.

Rājapurisā gantvā te pi ānayiṁsu. Rañño puttadāre gayhamāne sakalanagaraṁ na kiñci avoca. Seṭṭhikulāni pana mahāsambandhāni, tasmā tesaṁ gahitakāle sakalanagaraṁ saṅkhubhitvā: “Rañño seṭṭhino māretvā yaññaṁ yajituṁ na dassāmā” ti seṭṭhino parivāretvāva tesaṁ ñātivaggena saddhiṁ rājakulaṁ agami. Atha te seṭṭhino ñātigaṇaparivutā rājānaṁ vanditvā attano jīvitaṁ yāciṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

992. Te tattha gahapatayo, avocisuṁ samāgatā puttadāraparikiṇṇā,
Sabbeva sikhino deva karohi, atha vā no dāse sāvehī ti.

Tattha sabbeva sikhino ti sabbe amhe matthake cūḷaṁ bandhitvā attano ceṭake karohi, mayaṁ te ceṭakakiccaṁ karissāma. Atha vā no dāse sāvehī ti atha vā no asaddahanto sabbaseniyo sannipātetvā rāsimajjhe amhe dāse sāvehi, mayaṁ te dāsattaṁ paṭissuṇissāmāti.

Te evaṁ yācantā pi jīvitaṁ laddhuṁ nāsakkhiṁsu. Rājapurisā sese paṭikkamāpetvā te gahetvā kumārānaññeva santike nisīdāpesuṁ. Tato pana rājā hatthi-ādīnaṁ gahaṇatthāya āṇāpento āha:

993. Abhayaṅkaram-pi me hatthiṁ, nāḷāgiriṁ accuggataṁ varuṇadantaṁ,
Ānetha kho ne khippaṁ, yaññatthāya bhavissanti.

994. Assaratanam-pi kesiṁ, surāmukhaṁ puṇṇakaṁ vinatakañca,
Ānetha kho ne khippaṁ, yaññatthāya bhavissanti.

995. Usabham-pi yūthapatiṁ anojaṁ, nisabhaṁ gavampatiṁ te pi mayhaṁ ānetha,
Samūha karontu sabbaṁ, yajissāmi dadāmi dānāni.

996. Sabbaṁ paṭiyādetha, yaññaṁ pana uggatamhi sūriyamhi,
Āṇāpetha ca kumāre, abhiramantu imaṁ rattiṁ.

997. Sabbaṁ upaṭṭhapetha, yaññaṁ pana uggatamhi sūriyamhi,
Vadetha dāni kumāre, ajja kho pacchimā rattī ti.

Tattha samūha karontu sabban-ti na kevalaṁ ettakam-eva, avasesam-pi catuppadagaṇañceva pakkhigaṇañca sabbaṁ catukkaṁ katvā rāsiṁ karontu, sabbacatukkaṁ yaññaṁ yajissāmi, yācakabrāhmaṇānañca dānaṁ dassāmīti. Sabbaṁ paṭiyādethā ti evaṁ mayā vuttaṁ anavasesaṁ upaṭṭhapetha. Uggatamhī ti ahaṁ pana yaññaṁ uggate sūriye sve pāto va yajissāmi. Sabbaṁ upaṭṭhapethā ti sesam-pi sabbaṁ yaññaupakaraṇaṁ upaṭṭhapethāti.

Rañño pana mātāpitaro dharanti yeva. Athassa amaccā gantvā mātuyā ārocesuṁ: “Ayye, putto vo puttadāraṁ māretvā yaññaṁ yajitukāmo” ti. Sā: “Kiṁ kathetha, tātā” ti hatthena hadayaṁ paharitvā rodamānā āgantvā: “Saccaṁ kira evarūpo te yañño bhavissatī” ti pucchi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

998. Taṁtaṁ mātā avaca, rodantī āgantvā vimānato,
Yañño kira te putta, bhavissati catūhi puttehī ti.

Tattha taṁtan-ti taṁ etaṁ rājānaṁ. Vimānato ti attano vasanaṭṭhānato.

Rājā āha:

999. Sabbe pi mayhaṁ puttā cattā, candasmiṁ haññamānasmiṁ,
Puttehi yaññaṁ yajitvāna, sugatiṁ saggaṁ gamissāmī ti.

Tattha cattā ti candakumāre haññamāne yeva sabbe pi yaññatthāya mayā pariccattā.

Atha naṁ mātā āha:

1000. Mā taṁ putta saddahesi, sugati kira hoti puttayaññena,
Nirayāneso maggo, neso maggo hi saggānaṁ.

1001. Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṁsā sabbabhūtabhabyānaṁ,
Esa maggo sugatiyā, na ca maggo puttayaññenā ti.

Tattha nirayāneso ti nirassādatthena nirayānaṁ catunnaṁ apāyānaṁ esa maggo. Koṇḍaññā ti rājānaṁ gottenālapati. Bhūtabhabyānan-ti bhūtānañca bhavitabbasattānañca. Puttayaññenā ti evarūpena puttadhītaro māretvā yajakayaññena saggamaggo nāma natthīti.

Rājā āha:

1002. Ācariyānaṁ vacanā, ghātessaṁ candañca sūriyañca,
Puttehi yaññaṁ yajitvāna duccajehi, sugatiṁ saggaṁ gamissāmī ti.

Tattha ācariyānaṁ vacanan-ti amma, nesā mama attano mati, ācārasikkhāpanakassa pana me khaṇḍahālācariyassa etaṁ vacanaṁ, esā anusiṭṭhi. Tasmā ahaṁ ete ghātessaṁ, duccajehi puttehi yaññaṁ yajitvā saggaṁ gamissāmīti.

Athassa mātā attano vacanaṁ gāhāpetuṁ asakkontī apagatā. Pitā taṁ pavattiṁ pucchi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1003. Taṁtaṁ pitā pi avaca, vasavattī orasaṁ sakaṁ puttaṁ,
Yañño kira te putta, bhavissati catūhi puttehī ti.

Tattha vasavattī ti tassa nāmaṁ.

Rājā āha:

1004. Sabbe pi mayhaṁ puttā cattā, candasmiṁ haññamānasmiṁ,
Puttehi yaññaṁ yajitvāna, sugatiṁ saggaṁ gamissāmī ti.

Atha naṁ pitā āha:

1005. Mā taṁ putta saddahesi, sugati kira hoti puttayaññena,
Nirayāneso maggo, neso maggo hi saggānaṁ.

1006. Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṁsā sabbabhūtabhabyānaṁ,
Esa maggo sugatiyā, na ca maggo puttayaññenā ti.

Rājā āha:

1007. Ācariyānaṁ vacanā, ghātessaṁ candañca sūriyañca,
Puttehi yaññaṁ yajitvāna duccajehi, sugatiṁ saggaṁ gamissāmī ti.

Atha naṁ pitā āha:

1008. Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṁsā sabbabhūtabhabyānaṁ,
Puttaparivuto tuvaṁ, raṭṭhaṁ janapadañca pālehī ti.

Tattha puttaparivuto ti puttehi parivuto. Raṭṭhaṁ janapadañcā ti sakalakāsiraṭṭhañca tasseva taṁ taṁ koṭṭhāsabhūtaṁ janapadañca.

So pi taṁ attano vacanaṁ gāhāpetuṁ nāsakkhi. Tato candakumāro cintesi: “Imassa ettakassa janassa dukkhaṁ maṁ ekaṁ nissāya uppannaṁ, mama pitaraṁ yācitvā ettakaṁ janaṁ maraṇadukkhato mocessāmī” ti. So pitarā saddhiṁ sallapanto āha:

1009. Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa,
Api nigaḷabandhakā pi, hatthī asse ca pālema.

1010. Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa,
Api nigaḷabandhakā pi, hatthichakaṇāni ujjhema.

1011. Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa,
Api nigaḷabandhakā pi, assachakaṇāni ujjhema.

1012. Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa,
Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā,
Bhikkhācariyaṁ carissāmā ti.

Tattha a pi nigaḷabandhakāpī ti api nāma mayaṁ mahānigaḷehi bandhakā pi hutvā. Yassa honti tava kāmā ti sace pi khaṇḍahālassa dātukāmosi, tassa no dāse katvā dehi, karissāmassa dāsakammanti vadati. Api raṭṭhā ti sace amhākaṁ koci doso atthi, raṭṭhā no pabbājehi. Api nāma raṭṭhā pabbājitā pi kapaṇā viya kapālaṁ gahetvā bhikkhācariyaṁ carissāma, mā no avadhi, dehi no jīvitanti vila pi.

Tassa taṁ nānappakāraṁ vilāpaṁ sutvā rājā hadayaphalitappatto viya assupuṇṇehi nettehi rodamāno: “Na me koci putte māretuṁ lacchati, na mamattho devalokenā” ti sabbe te mocetuṁ āha:

1013. Dukkhaṁ kho me janayatha, vilapantā jīvitassa kāmā hi,
Muñcetha dāni kumāre, alam-pi me hotu puttayaññenā ti.

Taṁ rañño kathaṁ sutvā rājaputte ādiṁ katvā sabbaṁ taṁ pakkhipariyosānaṁ pāṇagaṇaṁ vissajjesuṁ. Khaṇḍahālo pi yaññāvāṭe kammaṁ saṁvidahati. Atha naṁ eko puriso: “Are duṭṭha, khaṇḍahāla, raññā puttā vissajjitā, tvaṁ attano putte māretvā tesaṁ galalohitena yaññaṁ yajassū” ti āha. So: “Kiṁ nāma raññā katan”-ti kappuṭṭhānaggi viya avattharanto uṭṭhāya turito dhāvitvā āha:

1014. Pubbeva khosi me vutto, dukkaraṁ durabhisambhavañcetaṁ,
Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṁ.

1015. Sabbe vajanti sugatiṁ, ye yajanti ye pi yājenti,
Ye cā pi anumodanti, yajantānaṁ edisaṁ mahāyaññan-ti.

Tattha pubbevā ti mayā tvaṁ pubbeva vutto: “Na tumhādisena bhīrukajātikena sakkā yaññaṁ yajituṁ, yaññayajanaṁ nāmetaṁ dukkaraṁ durabhisambhavan”-ti, atha no idāni upakkhaṭassa paṭiyattassa yaññassa vikkhepaṁ karosi. “Vikkhambhan”-ti pi pāṭho, paṭisedhanti attho. Mahārāja, kasmā evaṁ karosi. Yattakā hi yaññaṁ yajanti vā yājenti vā anumodanti vā, sabbe sugatim-eva vajantīti dasseti.

So andhabālo rājā tassa kodhavasikassa kathaṁ gahetvā dhammasaññī hutvā puna putte gaṇhāpesi. Tato candakumāro pitaraṁ anubodhayamāno āha:

1016. Atha kissa jano pubbe, sotthānaṁ brāhmaṇe avācesi,
Atha no akāraṇasmā, yaññatthāya deva ghātesi.

1017. Pubbeva no daharakāle, na hanesi na ghātesi,
Daharamhā yobbanaṁ pattā, adūsakā tāta haññāma.

1018. Hatthigate assagate, sannaddhe passa no mahārāja,
Yuddhe vā yujjhamāne vā, na hi mādisā sūrā honti yaññatthāya.

1019. Paccante vā pi kupite, aṭavīsu vā mādise niyojenti,
Atha no akāraṇasmā, abhūmiyaṁ tāta haññāma.

1020. Yā pi hi tā sakuṇiyo, vasanti tiṇagharāni katvāna,
Tāsam-pi piyā puttā, atha no tvaṁ deva ghātesi.

1021. Mā tassa saddahesi, na maṁ khaṇḍahālo ghāteyya,
Mamañhi so ghātetvāna, anantarā tam-pi deva ghāteyya.

1022. Gāmavaraṁ nigamavaraṁ dadanti, bhogampissa mahārāja,
Athaggapiṇḍikā pi, kule kule hete bhuñjanti.

1023. Tesam-pi tādisānaṁ, icchanti dubbhituṁ mahārāja,
Yebhuyyena ete, akataññuno brāhmaṇā deva.

1024. Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa,
Api nigaḷabandhakā pi, hatthī asse ca pālema.

1025. Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa,
Api nigaḷabandhakā pi, hatthichakaṇāni ujjhema.

1026. Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa,
Api nigaḷabandhakā pi, assachakaṇāni ujjhema.

1027. Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa,
Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā,
Bhikkhācariyaṁ carissāmā ti.

Tattha pubbe ti tāta, yadi ahaṁ māretabbo, atha kasmā amhākaṁ ñātijano pubbe mama jātakāle brāhmaṇe sotthānaṁ avācesi. Tadā kira khaṇḍahālo va mama lakkhaṇāni upadhāretvā: “Imassa kumārassa na koci antarāyo bhavissati, tumhākaṁ accayena rajjaṁ kāressatī” ti āha. Iccassa purimena pacchimaṁ na sameti, musāvādī esa. Atha no etassa vacanaṁ gahetvā akāraṇasmā nikkāraṇā yeva yaññatthāya, deva, ghātesi. Mā amhe ghātesi. Ayañhi mayi ekasmiṁ verena mahājanaṁ māretukāmo, sādhukaṁ sallakkhehi narindāti. Pubbeva no ti mahārāja, sace pi amhe māretukāmo, pubbeva no kasmā sayaṁ vā na hanesi, aññehi vā na ghātāpesi. Idāni pana mayaṁ daharamhā taruṇā, paṭhamavaye ṭhitā puttadhītāhi vaḍḍhāma, evaṁbhūtā tava adūsakāva kiṁkāraṇā haññāmāti?

Passa no ti amheva cattāro bhātike passa. Yujjhamāne ti paccatthikānaṁ nagaraṁ parivāretvā ṭhitakāle amhādise putte tehi saddhiṁ yujjhamāne passa. Aputtakā hi rājāno anāthā nāma honti. Mādisā ti amhādisā sūrā balavanto na yaññatthāya māretabbā honti. Niyojentī ti tesaṁ paccāmittānaṁ gaṇhanatthāya payojenti. Atha no ti atha amhe akāraṇasmā akāraṇena abhūmiyaṁ anokāse yeva kasmā, tāta, haññāmā ti attho. Mā tassa saddahesī ti mahārāja, na maṁ khaṇḍahālo ghātaye, mā tassa saddaheyyāsi. Bhogampissā ti bhogam-pi assa brāhmaṇassa rājāno denti. Athaggapiṇḍikāpī ti atha te aggodakaṁ aggapiṇḍaṁ labhantā aggapiṇḍikā pi honti. Tesampī ti yesaṁ kule bhuñjanti, tesam-pi evarūpānaṁ piṇḍadāyakānaṁ dubbhituṁ icchanti.

Rājā kumārassa vilāpaṁ sutvā:

1028. Dukkhaṁ kho me janayatha, vilapantā jīvitassa kāmā hi,
Muñcetha dāni kumāre, alam-pi me hotu puttayaññenā ti.

Imaṁ gāthaṁ vatvā puna pi mocesi. Khaṇḍahālo āgantvā punapi:

1029. Pubbeva khosi me vutto, dukkaraṁ durabhisambhavañcetaṁ,
Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṁ.

1030. Sabbe vajanti sugatiṁ, ye yajanti ye pi yājenti,
Ye cā pi anumodanti, yajantānaṁ edisaṁ mahāyaññan-ti.

Evaṁ vatvā puna gaṇhāpesi. Athassa anunayanatthaṁ kumāro āha:

1031. Yadi kira yajitvā puttehi, devalokaṁ ito cutā yanti,
Brāhmaṇo tāva yajatu, pacchā pi yajasi tuvaṁ rāja.

1032. Yadi kira yajitvā puttehi, devalokaṁ ito cutā yanti,
Esveva khaṇḍahālo, yajataṁ sakehi puttehi.

1033. Evaṁ jānanto khaṇḍahālo, kiṁ puttake na ghātesi,
Sabbañca ñātijanaṁ, attānañca na ghātesi.

1034. Sabbe vajanti nirayaṁ, ye yajanti ye pi yājenti,
Ye cā pi anumodanti, yajantānaṁ edisaṁ mahāyaññaṁ.

1035. Sace hi so sujjhati yo hanāti, hato pi so saggamupeti ṭhānaṁ,
Bhovādi bhovādina mārayeyyuṁ, ye cā pi tesaṁ abhisaddaheyyun-ti.

Tattha brāhmaṇo tāvā ti paṭhamaṁ tāva khaṇḍahālo yajatu sakehi puttehi, atha tasmiṁ evaṁ yajitvā devalokaṁ gate pacchā tvaṁ yajissasi. Deva, sādurasabhojanam-pi hi tvaṁ aññehi vīmaṁsāpetvā bhuñjasi, puttadāramāraṇaṁ yeva kasmā avīmaṁsitvā karosīti dīpento evamāha. Evaṁ jānanto ti: “Puttadhītaro māretvā devalokaṁ gacchatī” ti evaṁ jānanto kiṁkāraṇā attano putte ca ñātī ca attānañca na ghātesi. Sace hi paraṁ māretvā devalokaṁ gacchanti, attānaṁ māretvā brahmalokaṁ gantabbo bhavissati. Evaṁ yaññaguṇaṁ jānantena paraṁ amāretvā attāva māretabbo siyā. Ayaṁ pana tathā akatvā maṁ mārāpeti. Iminā pi kāraṇena jānāhi, mahārāja: “Yathā esa vinicchaye vilopaṁ kātuṁ alabhanto evaṁ karotī” ti. Edisan-ti evarūpaṁ puttaghātayaññaṁ.

Kumāro ettakaṁ kathento pi pitaraṁ attano vacanaṁ gāhāpetuṁ asakkonto rājānaṁ parivāretvā ṭhitaṁ parisaṁ ārabbha āha:

1036. Kathañca kira puttakāmāyo, gahapatayo gharaṇiyo ca,
Nagaramhi na uparavanti rājānaṁ, mā ghātayi orasaṁ puttaṁ.

1037. Kathañca kira puttakāmāyo, gahapatayo gharaṇiyo ca,
Nagaramhi na uparavanti rājānaṁ, mā ghātayi atrajaṁ puttaṁ.

1038. Rañño camhi atthakāmo, hito ca sabbajanapadassa,
Na koci assa paṭighaṁ, mayā jānapado na pavedetī ti.

Tattha puttakāmāyo ti gharaṇiyo sandhāya vuttaṁ. Gahapatayo pana puttakāmā nāma honti. Na uparavantī ti na upakkosanti na vadanti. Atrajan-ti attato jātaṁ. Evaṁ vutte pi koci raññā saddhiṁ kathetuṁ samattho nāma nāhosi. Na koci assa paṭighaṁ mayā ti iminā no lañjo vā gahito, issariyamadena vā idaṁ nāma dukkhaṁ katanti koci eko pi mayā saddhiṁ paṭighaṁ kattā nāma nāhosi. Jānapado na pavedetī ti evaṁ rañño ca janapadassa ca atthakāmassa mama pitaraṁ ayaṁ jānapado: “Guṇasampanno te putto” ti na pavedeti, na jānāpetī ti attho.

Evaṁ vutte pi koci kiñci na kathesi. Tato candakumāro attano bhariyāyo taṁ yācanatthāya uyyojento āha:

1039. Gacchatha vo gharaṇiyo, tātañca vadetha khaṇḍahālañca,
Mā ghātetha kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.

1040. Gacchatha vo gharaṇiyo, tātañca vadetha khaṇḍahālañca,
Mā ghātetha kumāre, apekkhite sabbalokassā ti.

Tā gantvā yāciṁsu. Tā pi rājā na olokesi. Tato kumāro anātho hutvā vilapanto:

1041. Yaṁnūnāhaṁ jāyeyyaṁ, rathakārakulesu vā,

Pukkusakulesu vā vessesu vā jāyeyyaṁ,
Na hajja maṁ rāja yaññe ghāteyyā” ti.

Vatvā puna tā bhariyāyo uyyojento āha:

1042. Sabbā sīmantiniyo gacchatha, ayyassa khaṇḍahālassa,
Pādesu nipatatha, aparādhāhaṁ na passāmi.

1043. Sabbā sīmantiniyo gacchatha, ayyassa khaṇḍahālassa,
Pādesu nipatatha, kinte bhante mayaṁ adūsemā ti.

Tattha aparādhāhaṁ na passāmī ti ahaṁ ācariyakhaṇḍahāle attano aparādhaṁ na passāmi. Kinte bhante ti ayya khaṇḍahāla, mayaṁ tuyhaṁ kiṁ dūsayimhā, atha candakumārassa doso atthi, taṁ khamathāti vadethāti.

Atha candakumārassa kaniṭṭhabhaginī selakumārī nāma sokaṁ sandhāretuṁ asakkontī pitu pādamūle patitvā paridevi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1044. Kapaṇā vilapati selā, disvāna bhātare upanītatte,
Yañño kira me ukkhipito, tātena saggakāmenā ti.

Tattha upanītatte ti upanītasabhāve. Ukkhipito ti ukkhitto. Saggakāmeno ti mama bhātaro māretvā saggaṁ icchantena. Tāta, ime māretvā kiṁ saggena karissasīti vilapati.

Rājā tassā pi kathaṁ na gaṇhi. Tato candakumārassa putto vasulo nāma pitaraṁ dukkhitaṁ disvā: “Ahaṁ ayyakaṁ yācitvā mama pitu jīvitaṁ dāpessāmī” ti rañño pādamūle paridevi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1045. Āvatti parivatti ca, vasulo sammukhā rañño,
Mā no pitaraṁ avadhi, daharamhāyobbanaṁ pattā ti.

Tattha daharamhāyobbanaṁ pattā ti deva, mayaṁ taruṇadārakā, na tāva yobbanappattā, amhesu pi tāva anukampāya amhākaṁ pitaraṁ mā avadhīti.

Rājā tassa paridevitaṁ sutvā bhijjamānahadayo viya hutvā assupuṇṇehi nettehi kumāraṁ āliṅgitvā: “Tāta, assāsaṁ paṭilabha, vissajjemi te pitaran”-ti vatvā gāthamāha.

1046. Eso te vasula pitā, samehi pitarā saha,
Dukkhaṁ kho me janayasi, vilapanto antepurasmiṁ,
Muñcetha dāni kumāre, alam-pi me hotu puttayaññenā ti.

Tattha antepurasmin-ti rājanivesanassa antare.

Puna khaṇḍahālo āgantvā āha:

1047. Pubbeva khosi me vutto, dukkaraṁ durabhisambhavañcetaṁ,
Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṁ.

1048. Sabbe vajanti sugatiṁ, ye yajanti ye pi yājenti,
Ye cā pi anumodanti, yajantānaṁ edisaṁ mahāyaññan-ti.

Rājā pana andhabālo puna tassa vacanena putte gaṇhāpesi. Tato khaṇḍahālo cintesi: “ayaṁ rājā muducitto kālena gaṇhāpeti, kālena vissajjeti, puna pi dārakānaṁ vacanena putte vissajjeyya, yaññāvāṭaññeva naṁ nemī” ti. Athassa tattha gamanatthāya gāthamāha.

1049. Sabbaratanassa yañño upakkhaṭo, ekarāja tava paṭiyatto,
Abhinikkhamassu deva, saggaṁ gato tvaṁ pamodissasī ti.

Tassattho: mahārāja, tava yañño sabbaratanehi upakkhaṭo paṭiyatto, idāni te abhinikkhamanakālo, tasmā abhinikkhama, yaññaṁ yajitvā saggaṁ gato pamodissasīti.

Tato bodhisattaṁ ādāya yaññāvāṭagamanakāle tassa orodhā ekato va nikkhamiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1050. Daharā sattasatā etā, candakumārassa bhariyāyo,
Kese pakiritvāna, rodantiyo maggamanuyāyiṁsu.

1051. Aparā pana sokena, nikkhantā nandane viya devā,
Kese pakiritvāna, rodantiyo maggamanuyāyisun-ti.

Tattha nandane viya devā ti nandanavane cavanadevaputtaṁ parivāretvā nikkhantadevatā viya gatā.

Ito paraṁ tāsaṁ vilāpagāthā honti:

1052. Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā,
Nīyanti candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.

1053. Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā,
Nīyanti candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṁ.

1054. Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā,
Nīyanti candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṁ.

1055. Maṁsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā,
Nīyanti candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.

1056. Maṁsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā,
Nīyanti candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṁ.

1057. Maṁsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā,
Nīyanti candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṁ.

1058. Yassu pubbe hatthivaradhuragate, hatthīhi anuvajanti,
Tyajja candasūriyā, ubho va pattikā yanti.

1059. Yassu pubbe assavaradhuragate, assehi anuvajanti,
Tyajja candasūriyā, ubho va pattikā yanti.

1060. Yassu pubbe rathavaradhuragate, rathehi anuvajanti,
Tyajja candasūriyā, ubho va pattikā yanti.

1061. Yehissu pubbe niyyaṁsu, tapanīyakappanehi turaṅgehi,
Tyajja candasūriyā, ubho va pattikā yantī ti.

Tattha kāsikasucivatthadharā ti kāsikāni sucivatthāni dhārayamānā. Candasūriyā ti candakumāro ca sūriyakumāro ca. Nhāpakasunhāpitā ti candanacuṇṇena ubbaṭṭetvā nhāpakehi kataparikammatāya sunhāpitā. Yassū ti ye assu. Assū ti nipātamattaṁ, ye kumāreti attho. Pubbe ti ito pubbe. Hatthivaradhuragate ti hatthivarānaṁ dhuragate, alaṅkatahatthikkhandhavaragateti attho. Assavaradhuragate ti assavarapiṭṭhigate. Rathavaradhuragate ti rathavaramajjhagate. Niyyaṁsū ti nikkhamiṁsu.

Evaṁ tāsu paridevantīsu yeva bodhisattaṁ nagarā nīhariṁsu. Sakalanagaraṁ saṅkhubhitvā nikkhamituṁ ārabhi. Mahājane nikkhante dvārāni nappahonti. Brāhmaṇo atibahuṁ janaṁ disvā: “Ko jānāti, kiṁ bhavissatī” ti nagaradvārāni thakāpesi. Mahājano nikkhamituṁ alabhanto nagaradvārassa āsannaṭṭhāne uyyānaṁ atthi, tassa santike mahāviravaṁ ravi. Tena ravena sakuṇasaṅgho saṅkhubhito ākāsaṁ pakkhandi. Mahājano taṁ taṁ sakuṇiṁ āmantetvā vilapanto āha:

1062. Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā,
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi puttehi.

1063. Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā,
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi kaññāhi.

1064. Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā,
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi mahesīti.

1065. Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā,
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi gahapatīhi.

1066. Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā,
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi hatthīhi.

1067. Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā,
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi assehi.

1068. Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā,
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi usabhehi.

1069. Yadi sakuṇi maṁsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā,
Yajatettha ekarājā, sammūḷho sabbacatukkenā ti.

Tattha maṁsamicchasī ti ambho sakuṇi, sace maṁsaṁ icchasi, pupphavatiyā pubbena puratthimadisāyaṁ yaññāvāṭo atthi, tattha gaccha. Yajatetthā ti ettha khaṇḍahālassa vacanaṁ gahetvā sammūḷho ekarājā catūhi puttehi yaññaṁ yajati. Sesagāthāsu pi eseva nayo.

Evaṁ mahājano tasmiṁ ṭhāne paridevitvā bodhisattassa vasanaṭṭhānaṁ gantvā pāsādaṁ padakkhiṇaṁ karonto antepure kūṭāgārauyyānādīni passanto gāthāhi paridevi:

1070. Ayamassa pāsādo, idaṁ antepuraṁ suramaṇīyaṁ,
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

1071. Idamassa kūṭāgāraṁ, sovaṇṇaṁ pupphamalyavikiṇṇaṁ,
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

1072. Idamassa uyyānaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

1073. Idamassa asokavanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

1074. Idamassa kaṇikāravanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

1075. Idamassa pāṭalivanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

1076. Idamassa ambavanaṁ, supupphitaṁ sabbakālikaṁ rammaṁ,
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

1077. Ayamassa pokkharaṇī, sañchannā padumapuṇḍarīkehi,
Nāvā ca sovaṇṇavikatā, pupphavalliyā cittā suramaṇīyā,
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā ti.

Tattha tedānī ti idāni te candakumārappamukhā amhākaṁ ayyaputtā evarūpaṁ pāsādaṁ chaḍḍetvā vadhāya nīyanti. Sovaṇṇavikatā ti suvaṇṇakhacitā.

Ettakesu ṭhānesu vilapantā puna hatthisālādīni upasaṅkamitvā āhaṁsu:

1078. Idamassa hatthiratanaṁ, erāvaṇo gajo balī dantī,
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

1079. Idamassa assaratanaṁ, ekakhuro asso,
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

1080. Ayamassa assaratho, sāḷiyanigghoso subho ratanavicitto,
Yatthassu ayyaputtā, sobhiṁsu nandane viya devā,
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

1081. Kathaṁ nāma sāmasamasundarehi, candanamudukagattehi,
Rājā yajissate yaññaṁ, sammūḷho catūhi puttehi.

1082. Kathaṁ nāma sāmasamasundarāhi, candanamudukagattāhi,
Rājā yajissate yaññaṁ, sammūḷho catūhi kaññāhi.

1083. Kathaṁ nāma sāmasamasundarāhi, candanamudukagattāhi,
Rājā yajissate yaññaṁ, sammūḷho catūhi mahesīhi.

1084. Kathaṁ nāma sāmasamasundarehi, candanamudukagattehi,
Rājā yajissate yaññaṁ, sammūḷho catūhi gahapatīhi.

1085. Yathā honti gāmanigamā, suññā amanussakā brahāraññā,
Tathā hessati pupphavatiyā, yiṭṭhesu candasūriyesū ti.

Tattha erāvaṇo ti tassa hatthino nāmaṁ. Ekakhuro ti abhinnakhuro. Sāḷiyanigghoso ti gamanakāle sāḷikānaṁ viya madhurena nigghosena samannāgato. Kathaṁ nāmā ti kena nāma kāraṇena. Sāmasamasundarehī ti suvaṇṇasāmehi ca aññamaññaṁ jātiyā samehi ca niddosatāya sundarehi. Candanamudukagattehī ti lohitacandanalittagattehi. Brahāraññā ti yathā te gāmanigamā suññā nimmanussā brahāraññā honti, tathā pupphavatiyā pi yaññe yiṭṭhesu rājaputtesu suññā araññasadisā bhavissatīti.

Atha mahājano bahi nikkhamituṁ alabhanto antonagare yeva vicaranto paridevi. Bodhisatto pi yaññāvāṭaṁ nīto. Athassa mātā gotamī nāma devī: “Puttānaṁ me jīvitaṁ dehi, devā” ti rañño pādamūle parivattitvā paridevamānā āha:

1086. Ummattikā bhavissāmi, bhūnahatā paṁsunā ca parikiṇṇā,
Sace candavaraṁ hanti, pāṇā me deva rujjhanti.

1087. Ummattikā bhavissāmi, bhūnahatā paṁsunā ca parikiṇṇā,
Sace sūriyavaraṁ hanti, pāṇā me deva rujjhantī ti.

Tattha bhūnahatā ti hatavuḍḍhi. Paṁsunā ca parikiṇṇā ti paṁsuparikiṇṇasarīrā ummattikā hutvā vicarissāmi.

Sā evaṁ paridevantī pi rañño santikā kiñci kathaṁ alabhitvā: “Mama putto tumhākaṁ kujjhitvā gato bhavissati, kissa naṁ tumhe na nivattethā” ti kumārassa catasso bhariyāyo āliṅgitvā paridevantī āha:

1088. Kinnumā na ramāpeyyuṁ, aññamaññaṁ piyaṁvadā,
Ghaṭṭikā uparikkhī ca, pokkharaṇī ca bhārikā,
Candasūriyesu naccantiyo, samā tāsaṁ na vijjatī ti.

Tattha kinnumā na ramāpeyyun-ti kena kāraṇena imā ghaṭṭikāti ādikā catasso aññamaññaṁ piyaṁvadā candasūriyakumārānaṁ santike naccantiyo mama putte na ramāpayiṁsu, ukkaṇṭhāpayiṁsu. Sakalajambudīpasmiñhi nacce vā gīte vā samā aññā kāci tāsaṁ na vijjatī ti attho.

Iti sā suṇhāhi saddhiṁ paridevitvā aññaṁ gahetabbaggahaṇaṁ apassantī khaṇḍahālaṁ akkosamānā aṭṭha gāthā abhāsi:

1089. Imaṁ mayhaṁ hadayasokaṁ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava mātā,
Yo mayhaṁ hadayasoko, candamhi vadhāya ninnīte.

1090. Imaṁ mayhaṁ hadayasokaṁ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava mātā,
Yo mayhaṁ hadayasoko, sūriyamhi vadhāya ninnīte.

1091. Imaṁ mayhaṁ hadayasokaṁ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava jāyā,
Yo mayhaṁ hadayasoko, candamhi vadhāya ninnīte.

1092. Imaṁ mayhaṁ hadayasokaṁ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava jāyā,
Yo mayhaṁ hadayasoko, sūriyamhi vadhāya ninnīte.

1093. Mā ca putte mā ca patiṁ, addakkhi khaṇḍahāla tava mātā,
Yo ghātesi kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.

1094. Mā ca putte mā ca patiṁ, addakkhi khaṇḍahāla tava mātā,
Yo ghātesi kumāre, apekkhite sabbalokassa.

1095. Mā ca putte mā ca patiṁ, addakkhi khaṇḍahāla tava jāyā,
Yo ghātesi kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.

1096. Mā ca putte mā ca patiṁ, addakkhi khaṇḍahāla tava jāyā,
Yo ghātesi kumāre, apekkhite sabbalokassā ti.

Tattha imaṁ mayhan-ti mayhaṁ imaṁ hadayasokaṁ dukkhaṁ. Paṭimuñcatū ti pavisatu pāpuṇātu. Yo ghātesī ti yo tvaṁ ghātesi. Apekkhite ti sabbalokena olokite dissamāne māresī ti attho.

Bodhisatto yaññāvāṭe pi pitaraṁ yācanto āha:

1097. Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa,
Api nigaḷabandhakā pi, hatthī asse ca pālema.

1098. Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa,
Api nigaḷabandhakā pi, hatthichakaṇāni ujjhema.

1099. Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa,
Api nigaḷabandhakā pi, assachakaṇāni ujjhema.

1100. Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa,
Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā,
Bhikkhācariyaṁ carissāma.

1101. Dibbaṁ deva upayācanti, puttatthikā pi daliddā,
Paṭibhānāni pi hitvā, putte na labhanti ekaccā.

1102. Āsīsikāni karonti, puttā no jāyantu tato paputtā,
Atha no akāraṇasmā, yaññatthāya deva ghātesi.

1103. Upayācitakena puttaṁ labhanti, mā tāta no aghātesi,
Mā kicchāladdhakehi puttehi, yajittho imaṁ yaññaṁ.

1104. Upayācitakena puttaṁ labhanti, mā tāta no aghātesi,
Mā kapaṇaladdhakehi puttehi, ammāya no vippavāsehī ti.

Tattha dibban-ti deva, aputtikā daliddā pi nāriyo puttatthikā hutvā bahuṁ paṇṇākāraṁ karitvā puttaṁ vā dhītaraṁ vā labhāmāti dibyaṁ upayācanti. Paṭibhānāni pi hitvā ti dohaḷāni chaḍḍetvā pi, alabhitvāpī ti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, nārīnañhi uppannaṁ dohaḷaṁ alabhitvā gabbho sussitvā nassati. Tattha ekaccā yācantā pi putte alabhamānā, kāci laddham-pi dohaḷaṁ pahāya aparibhuñjitvā na labhanti, kāci dohaḷaṁ alabhamānā na labhanti. Mayhaṁ pana mātā uppannaṁ dohaḷaṁ labhitvā paribhuñjitvā uppannaṁ gabbhaṁ anāsetvā putte paṭilabhi. Evaṁ paṭiladdhe mā no avadhīti yācati.

Āsīsikānī ti mahārāja, ime sattā āsīsaṁ karonti. Kinti? Puttā no jāyantūti. Tato paputtā ti puttānam-pi no puttā jāyantūti. Atha no akāraṇasmā ti atha tvaṁ amhe akāraṇena yaññatthāya ghātesi. Upayācitakenā ti devatānaṁ āyācanena. Kapaṇaladdhakehī ti kapaṇā viya hutvā laddhakehi. Puttehī ti amhehi saddhiṁ amhākaṁ ammāya mā vippavāsehi, mā no mātarā saddhiṁ vippavāsaṁ karīti vadati.

So evaṁ vadanto pi pitu santikā kiñci kathaṁ alabhitvā mātu pādamūle nipatitvā paridevamāno āha:

1105. Bahudukkhā posiya candaṁ, amma tuvaṁ jīyase puttaṁ,
Vandāmi kho te pāde, labhataṁ tāto paralokaṁ.

1106. Handa ca maṁ upagūha, pāde te amma vandituṁ dehi,
Gacchāmi dāni pavāsaṁ, yaññatthāya ekarājassa.

1107. Handa ca maṁ upagūha, pāde te amma vandituṁ dehi,
Gacchāmi dāni pavāsaṁ, mātu katvā hadayasokaṁ.

1108. Handa ca maṁ upagūha, pāde te amma vandituṁ dehi,
Gacchāmi dāni pavāsaṁ, janassa katvā hadayasokan-ti.

Tattha bahudukkhā posiyā ti bahūhi dukkhehi posiya. Candan-ti maṁ candakumāraṁ evaṁ posetvā idāni, amma, tvaṁ jīyase puttaṁ. Labhataṁ tāto paralokan-ti pitā me bhogasampannaṁ paralokaṁ labhatu. Upagūhā ti āliṅga parissaja. Pavāsan-ti puna anāgamanāya accantaṁ vippavāsaṁ gacchāmi.

Athassa mātā paridevantī catasso gāthā abhāsi:

1109. Handa ca padumapattānaṁ, moḷiṁ bandhassu gotamiputta,
Campakadalamissāyo, esā te porāṇikā pakati.

1110. Handa ca vilepanaṁ te, pacchimakaṁ candanaṁ vilimpassu,
Yehi ca suvilitto, sobhasi rājaparisāyaṁ.

1111. Handa ca mudukāni vatthāni, pacchimakaṁ kāsikaṁ nivāsehi,
Yehi ca sunivattho, sobhasi rājaparisāyaṁ.

1112. Muttāmaṇikanakavibhūsitāni, gaṇhassu hatthābharaṇāni,
Yehi ca hatthābharaṇehi, sobhasi rājaparisāyan-ti.

Tattha padumapattānan-ti padumapattaveṭhanaṁ nāmekaṁ pasādhanaṁ, taṁ sandhā yevamāha. Tava vippakiṇṇaṁ moḷiṁ ukkhipitvā padumapattaveṭhanena yojetvā bandhā ti attho. Gotamiputtā ti candakumāraṁ ālapati. Campakadalamissāyo ti abbhantarimehi campakadalehi missitā vaṇṇagandhasampannā nānāpupphamālā pilandhassu. Esā te ti esā tava porāṇikā pakati, tam-eva gaṇhassu puttāti paridevati. Yehi cā ti yehi lohitacandanavilepanehi vilitto rājaparisāya sobhasi, tāni vilimpassū ti attho. Kāsikan-ti satasahassagghanakaṁ kāsikavatthaṁ. Gaṇhassū ti pilandhassu.

Idānissa candā nāma aggamahesī tassa pādamūle nipatitvā paridevamānā āha:

1113. Na hi nūnāyaṁ raṭṭhapālo, bhūmipati janapadassa dāyādo,
Lokissaro mahanto, putte snehaṁ janayatī ti.

Taṁ sutvā rājā gāthamāha.

1114. Mayham-pi piyā puttā, attā ca piyo tumhe ca bhariyāyo,
Saggañca patthayāno, tenāhaṁ ghātayissāmī ti.

Tassattho: kiṁkāraṇā puttasinehaṁ na janemi? Na kevalaṁ gotamiyā eva, atha kho mayham-pi piyā puttā, tathā attā ca tumhe ca suṇhāyo bhariyāyo ca piyā yeva. Evaṁ sante pi saggañca patthayāno ahaṁ saggaṁ patthento, tena kāraṇena ete ghātayissāmi, mā cintayittha, sabbepete mayā saddhiṁ devalokaṁ ekato gamissantīti.

Candā āha:

1115. Maṁ paṭhamaṁ ghātehi, mā me hadayaṁ dukkhaṁ phālesi,
Alaṅkato sundarako, putto deva tava sukhumālo.

1116. Handayya maṁ hanassu, paraloke candakena hessāmi,
Puññaṁ karassu vipulaṁ, vicarāma ubho pi paraloke ti.

Tattha paṭhaman-ti deva, mama sāmikato paṭhamataraṁ maṁ ghātehi. Dukkhan-ti candassa maraṇadukkhaṁ mama hadayaṁ mā phālesi. Alaṅkato ti ayaṁ mama eko va alaṁ pariyattoti evaṁ alaṅkato. Evarūpaṁ nāma puttaṁ mā ghātayi, mahārājāti dīpeti. Handayyā ti handa, ayya, rājānaṁ ālapantī evamāha. Paraloke candakenā ti candena saddhiṁ paraloke bhavissāmi. Vicarāma ubho pi paraloke ti tayā ekato ghātitā ubho pi paraloke sukhaṁ anubhavantā vicarāma, mā no saggantarāyamakāsīti.

Rājā āha:

1117. Mā tvaṁ cande rucci maraṇaṁ, bahukā tava devarā visālakkhi,
Te taṁ ramayissanti, yiṭṭhasmiṁ gotamiputte ti.

Tattha mā tvaṁ cande ruccī ti mā tvaṁ attano maraṇaṁ rocesi. “Mā ruddī” ti pi pāṭho, mā rodī ti attho. Devarā ti patibhātukā.

Tato paraṁ satthā:

1118. Evaṁ vutte candā attānaṁ, hanti hatthatalakehī ti.
upaḍḍhagāthamāha,
Tato paraṁ tassā yeva vilāpo hoti:

“Alamettha jīvitena, pissāmi visaṁ marissāmi.

1119. Na hi nūnimassa rañño, mittāmaccā ca vijjare suhadā,
Ye na vadanti rājānaṁ, ‘mā ghātayi orase putte’.

1120. Na hi nūnimassa rañño, ñātī mittā ca vijjare suhadā,
Ye na vadanti rājānaṁ, ‘mā ghātayi atraje putte’.

1121. Ime te pi mayhaṁ puttā, guṇino kāyūradhārino rāja,
Tehi pi yajassu yaññaṁ, atha muñcatu gotamiputte.

1122. Bilasataṁ maṁ katvāna, yajassu sattadhā mahārāja,
Mā jeṭṭhaputtamavadhi, adūsakaṁ sīhasaṅkāsaṁ.

1123. Bilasataṁ maṁ katvāna, yajassu sattadhā mahārāja,
Mā jeṭṭhaputtamavadhi, apekkhitaṁ sabbalokassā ti.

Tattha evan-ti evaṁ andhabālena ekarājena vutte. Hantīti: “Kiṁ nāmetaṁ kathesī” ti vatvā hatthatalehi attānaṁ hanti. Pissāmī ti pivissāmi. Ime tepī ti vasulakumāraṁ ādiṁ katvā sesadārake hatthe gahetvā rañño pādamūle ṭhitā evamāha. Guṇino ti mālāguṇaābharaṇehi samannāgatā. Kāyūradhārino ti kāyūrapasādhanadharā. Bilasatan-ti mahārāja, maṁ ghātetvā koṭṭhāsasataṁ katvā sattadhā sattasu ṭhānesu yaññaṁ yajassu.

Iti sā rañño santike imāhi gāthāhi paridevitvā assāsaṁ alabhamānā bodhisattasseva santikaṁ gantvā paridevamānā aṭṭhāsi. Atha naṁ so āha: “cande, mayā jīvamānena tuyhaṁ tasmiṁ tasmiṁ vatthusmiṁ subhaṇite sukathite uccāvacāni maṇimuttādīni bahūni ābharaṇāni dinnāni, ajja pana te idaṁ pacchimadānaṁ, sarīrāruḷhaṁ ābharaṇaṁ dammi, gaṇhāhi nan”-ti. Imamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1124. Bahukā tava dinnābharaṇā, uccāvacā subhaṇitamhi,
Muttāmaṇiveḷuriyā, etaṁ te pacchimakaṁ dānan-ti.

Candādevī pi taṁ sutvā tato parāhi navahi gāthāhi vilapi:

1125. Yesaṁ pubbe khandhesu, phullā mālāguṇā vivattiṁsu,
Tesajja pi sunisito, nettiṁso vivattissati khandhesu.

1126. Yesaṁ pubbe khandhesu, cittā mālāguṇā vivattiṁsu,
Tesajja pi sunisito, nettiṁso vivattissati khandhesu.

1127. Aciraṁ vata nettiṁso, vivattissaki rājaputtānaṁ khandhesu,
Atha mama hadayaṁ na phalati, tāva daḷhabandhañca me āsi.

1128. Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā,
Niyyātha candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.

1129. Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā,
Niyyātha candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṁ.

1130. Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā,
Niyyātha candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṁ.

1131. Maṁsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā,
Niyyātha candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.

1132. Maṁsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā,
Niyyātha candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṁ.

1133. Maṁsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā,
Niyyātha candasūriyā, janassa katvā hadayasokan-ti.

Tattha mālāguṇā ti pupphadāmāni. Tesajjā ti tesaṁ ajja. Nettiṁso ti asi. Vivattissatī ti patissati. Aciraṁ vatā ti acirena vata. Na phalatī ti na bhijjati. Tāva daḷhabandhañca me āsī ti ativiya thirabandhanaṁ me hadayaṁ bhavissatī ti attho. Niyyāthā ti gacchatha.

Evaṁ tassā paridevantiyāva yaññāvāṭe sabbakammaṁ niṭṭhāsi. Rājaputtaṁ netvā gīvaṁ onāmetvā nisīdāpesuṁ. Khaṇḍahālo suvaṇṇapātiṁ upanāmetvā khaggaṁ ādāya: “Tassa gīvaṁ chindissāmī” ti aṭṭhāsi. Taṁ disvā candādevī: “Aññaṁ me paṭisaraṇaṁ natthi, attano saccabalena sāmikassa sotthiṁ karissāmī” ti añjaliṁ paggayha parisāya antare vicarantī saccakiriyaṁ akāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1134. Sabbasmiṁ upakkhaṭasmiṁ, nisīdite candasmiṁ yaññatthāya,
Pañcālarājadhītā pañjalikā, sabbaparisāya samanupariyāyi.

1135. Yena saccena khaṇḍahālo, pāpakammaṁ karoti dummedho,
Etena saccavajjena, samaṅginī sāmikena homi.

1136. Ye idhatthi amanussā, yāni ca yakkhabhūtabhabyāni,
Karontu me veyyāvaṭikaṁ, samaṅginī sāmikena homi.

1137. Yā devatā idhāgatā, yāni ca yakkhabhūtabhabyāni,
Saraṇesiniṁ anāthaṁ tāyatha maṁ, yācāmahaṁ pati māhaṁ ajeyyan-ti.

Tattha upakkhaṭasmin-ti sabbasmiṁ yaññasambhāre sajjite paṭiyatte. Samaṅginī ti sampayuttā ekasaṁvāsā. Ye idhatthī ti ye idha atthi. Yakkhabhūtabhabyānī ti devasaṅkhātā yakkhā ca vaḍḍhitvā ṭhitasattasaṅkhātā bhūtā ca idāni vaḍḍhanakasattasaṅkhātāni bhabyāni ca. Veyyāvaṭikan-ti mayhaṁ veyyāvaccaṁ karontu. Tāyatha man-ti rakkhatha maṁ. Yācāmahan-ti ahaṁ vo yācāmi. Pati māhan-ti patiṁ ahaṁ mā ajeyyaṁ.

Atha sakko devarājā tassā paridevasaddaṁ sutvā taṁ pavattiṁ ñatvā jalitaṁ ayakūṭaṁ ādāya gantvā rājānaṁ tāsetvā sabbe vissajjāpesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1138. Taṁ sutvā amanusso, ayokūṭaṁ paribbhametvāna,
Bhayamassa janayanto, rājānaṁ idamavoca.

1139. Bujjhassu kho rājakali, mā tāhaṁ matthakaṁ nitāḷesiṁ,
Mā jeṭṭhaputtamavadhi, adūsakaṁ sīhasaṅkāsaṁ.

1140. Ko te diṭṭho rājakali, puttabhariyāyo haññamānāyo,
Seṭṭhi ca gahapatayo, adūsakā saggakāmā hi.

1141. Taṁ sutvā khaṇḍahālo, rājā ca abbhutamidaṁ disvāna,
Sabbesaṁ bandhanāni mocesuṁ, yathā taṁ anupaghātaṁ.

1142. Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṁ,
Sabbe ekekaleḍḍukamadaṁsu, esa vadho khaṇḍahālassā ti.

Tattha amanusso ti sakko devarājā. Bujjhassū ti jānassu sallakkhehi. Rājakalī ti rājakāḷakaṇṇi rājalāmaka. Mā tāhan-ti pāparāja, bujjha, mā te ahaṁ matthakaṁ nitāḷesiṁ. Ko te diṭṭho ti kuhiṁ tayā diṭṭhapubbo. Saggakāmā hī ti ettha ti nipātamattaṁ, saggakāmā saggaṁ patthayamānā ti attho. Taṁ sutvāti, bhikkhave, taṁ sakkassa vacanaṁ khaṇḍahālo sutvā. Abbhutamidan-ti rājā ca idaṁ sakkassa dassanaṁ pubbe abhūtaṁ disvā. Yathā tan-ti yathā anupaghātaṁ pāṇaṁ mocenti, evam-eva mocesuṁ. Ekekaleḍḍukamadaṁsū ti bhikkhave, yattakā tasmiṁ yaññāvāṭe samāgatā, sabbe ekakolāhalaṁ katvā khaṇḍahālassa ekekaleḍḍupahāraṁ adaṁsu. Esa vadho ti eso va khaṇḍahālassa vadho ahosi, tattheva naṁ jīvitakkhayaṁ pāpesunti attho.

Taṁ pana māretvā mahājano rājānaṁ māretuṁ ārabhi. Bodhisatto pitaraṁ parissajitvā māretuṁ na adāsi. Mahājano: “Jīvitaṁ etassa pāparañño dema, chattaṁ panassa nagare ca vāsaṁ na dassāma, caṇḍālaṁ katvā bahinagare vasāpessāmā” ti vatvā rājavesaṁ hāretvā kāsāvaṁ nivāsāpetvā haliddipilotikāya sīsaṁ veṭhetvā caṇḍālaṁ katvā caṇḍālavasanaṭṭhānaṁ taṁ pahiṇi. Ye panetaṁ pasughātayaññaṁ yajiṁsu ceva yajāpesuñca anumodiṁsu ca, sabbe nirayaparāyaṇāva ahesuṁ. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1143. Sabbe paviṭṭhā nirayaṁ, yathā taṁ pāpakaṁ karitvāna,
Na hi pāpakammaṁ katvā, labbhā sugatiṁ ito gantun-ti.

So pi kho mahājano dve kāḷakaṇṇiyo hāretvā tattheva abhisekasambhāre āharitvā candakumāraṁ abhisiñci. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1144. Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṁ,
Candaṁ abhisiñciṁsu, samāgatā rājaparisā ca.

1145. Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṁ,
Candaṁ abhisiñciṁsu, samāgatā rājakaññāyo ca.

1146. Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṁ,
Candaṁ abhisiñciṁsu, samāgatā devaparisā ca.

1147. Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṁ,
Candaṁ abhisiñciṁsu, samāgatā devakaññāyo ca.

1148. Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṁ,
Celukkhepamakaruṁ, samāgatā rājaparisā ca.

1149. Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṁ,
Celukkhepamakaruṁ, samāgatā rājakaññāyo ca.

1150. Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṁ,
Celukkhepamakaruṁ, samāgatā devaparisā ca.

1151. Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṁ,
Celukkhepamakaruṁ, samāgatā devakaññāyo ca.

1152. Sabbesu vippamuttesu, bahū ānanditā ahuṁ,
Nandiṁ pavesi nagaraṁ, bandhanā mokkho aghositthā ti.

Tattha rājaparisā cā ti rājaparisā pi tīhi saṅkhehi abhisiñciṁsu. Rājakaññāyo cā ti khattiyadhītaro pi naṁ abhisiñciṁsu. Devaparisā cā ti sakko devarājā vijayuttarasaṅkhaṁ gahetvā devaparisāya saddhiṁ abhisiñci. Devakaññāyo cā ti sujā pi devadhītarāhi saddhiṁ abhisiñci. Celukkhepamakarun-ti nānāvaṇṇehi vatthehi dhaje ussāpetvā uttarisāṭakāni ākāse khipantā celukkhepaṁ kariṁsu. Rājaparisā ca itare tayo koṭṭhāsā cāti abhisekakārakā cattāro pi koṭṭhāsā kariṁsu yeva. Ānanditā ahun-ti āmoditā ahesuṁ. Nandiṁ pavesi nagaran-ti candakumārassa chattaṁ ussāpetvā nagaraṁ paviṭṭhakāle nagare ānandabheri cari. “Kiṁ vatvā” ti? Yathā: “Amhākaṁ candakumāro bandhanā mutto, evam-eva sabbe bandhanā muccantū” ti. Tena vuttaṁ: “Bandhanā mokkho aghositthā” ti.

Bodhisatto pitu vattaṁ paṭṭhapesi. Antonagaraṁ pana pavisituṁ na labhati. Paribbayassa khīṇakāle bodhisatto uyyānakīḷādīnaṁ atthāya gacchanto taṁ upasaṅkamitvā: “Patimhī” ti na vandati, añjaliṁ pana katvā: “Ciraṁ jīva sāmī” ti vadati. “Kenattho” ti vutte ārocesi. Athassa paribbayaṁ dāpesi. So dhammena rajjaṁ kāretvā āyupariyosāne devalokaṁ pūrayamāno agamāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi devadatto maṁ ekaṁ nissāya bahū māretuṁ vāyāmamakāsī” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi. Tadā khaṇḍahālo devadatto ahosi, gotamīdevī mahāmāyā, candādevī rāhulamātā, vasulo rāhulo, selā uppalavaṇṇā, sūro vāmagotto kassapo, bhaddaseno moggallāno, sūriyakumāro sāriputto, candarājā pana aham-eva sammāsambuddho ahosinti.

Candakumārajātakavaṇṇanā sattamā

JA 545: Mahānāradakassapajātakavaṇṇanā

Ahu rājā videhānan-ti idaṁ satthā laṭṭhivanuyyāne viharanto uruvelakassapadamanaṁ ārabbha kathesi. Yadā hi satthā pavattitavaradhammacakko uruvelakassapādayo [PTS 6.220] jaṭile dametvā magadharājassa paṭissavaṁ locetuṁ purāṇajaṭilasahassaparivuto laṭṭhivanuyyānaṁ agamāsi. Tadā dvādasanahutāya parisāya saddhiṁ āgantvā dasabalaṁ vanditvā nisinnassa magadharañño parisantare brāhmaṇagahapatikānaṁ vitakko uppajji: “Kiṁ nu kho uruvelakassapo mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carati, udāhu mahāsamaṇo uruvelakassape” ti. Atha kho bhagavā tesaṁ dvādasanahutānaṁ cetasā cetoparivitakkamaññāya: “Kassapassa mama santike pabbajitabhāvaṁ jānāpessāmī” ti imaṁ gāthamāha.

Kim-eva disvā uruvelavāsi, pahāsi aggiṁ kisakovadāno,
Pucchāmi taṁ kassapa etamatthaṁ, kathaṁ pahīnaṁ tava aggihuttan-ti. (Mv. 55).

Thero pi bhagavato adhippāyaṁ viditvā:

Rūpe ca sadde ca atho rase ca, kāmitthiyo cābhivadanti yaññā,
Etaṁ malanti upadhīsu ñatvā, tasmā na yiṭṭhe na hute arañjin-ti. (Mv. 55),:

Imaṁ gāthaṁ vatvā attano sāvakabhāvaṁ pakāsanatthaṁ tathāgatassa pādapiṭṭhe sīsaṁ ṭhapetvā: “Satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī” ti vatvā ekatālaṁ dvitālaṁ titālanti yāva sattatālappamāṇaṁ sattakkhattuṁ vehāsaṁ abbhuggantvā oruyha tathāgataṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Taṁ pāṭihāriyaṁ disvā mahājano: “Aho mahānubhāvo buddho, evaṁ thāmagatadiṭṭhiko nāma attānaṁ ‘arahā’ ti maññamāno uruvelakassapo pi diṭṭhijālaṁ bhinditvā tathāgatena damito” ti satthu guṇakathaññeva kathesi. Taṁ sutvā satthā: “Anacchariyaṁ idāni sabbaññutappattena mayā imassa damanaṁ, svāhaṁ pubbe sarāgakāle pi nārado nāma brahmā hutvā imassa diṭṭhijālaṁ bhinditvā imaṁ nibbisevanamakāsin”-ti vatvā tāya parisāya yācito atītaṁ āhari.

Atīte videharaṭṭhe mithilāyaṁ aṅgati nāma rājā rajjaṁ kāresi dhammiko dhammarājā. Tassa rucā nāma dhītā ahosi abhirūpā dassanīyā pāsādikā kappasatasahassaṁ patthitapatthanā mahāpuññā aggamahesiyā kucchismiṁ nibbattā. Sesā panassa soḷasasahassā itthiyo vañjhā ahesuṁ. Tassa sā dhītā piyā ahosi manāpā. So tassā nānāpupphapūre pañcavīsatipupphasamugge anagghāni sukhumāni vatthāni ca: “Imehi attānaṁ alaṅkarotū” ti [PTS 6.221] devasikaṁ pahiṇi. Khādanīyabhojanīyassa pana pamāṇaṁ natthi. Anvaḍḍhamāsaṁ: “Dānaṁ detū” ti sahassaṁ sahassaṁ pesesi. Tassa kho pana vijayo ca sunāmo ca alāto cāti tayo amaccā ahesuṁ. So komudiyā cātumāsiniyā chaṇe pavattamāne devanagaraṁ viya nagare ca antepure ca alaṅkate sunhāto suvilitto sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito bhuttasāyamāso vivaṭasīhapañjare mahātale amaccagaṇaparivuto visuddhaṁ gaganatalaṁ abhilaṅghamānaṁ candamaṇḍalaṁ disvā: “Ramaṇīyā vata bho dosinā ratti, kāya nu kho ajja ratiyā abhirameyyāmā” ti amacce pucchi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1153. Ahu rājā videhānaṁ, aṅgati nāma khattiyo,
Pahūtayoggo dhanimā, anantabalaporiso.

1154. So ca pannarasiṁ rattiṁ, purimayāme anāgate,
Cātumāsā komudiyā, amacce sannipātayi.

1155. Paṇḍite sutasampanne, mhitapubbe vicakkhaṇe,
Vijayañca sunāmañca, senāpatiṁ alātakaṁ.

1156. Tamanupucchi vedeho, paccekaṁ brūtha saṁ ruciṁ,
Cātumāsā komudajja, juṇhaṁ byapahataṁ tamaṁ,
Kāyajja ratiyā rattiṁ, viharemu imaṁ utun-ti.

Tattha pahūtayoggo ti bahukena hatthiyoggādinā samannāgato. Anantabalaporiso ti anantabalakāyo. Anāgate ti pariyosānaṁ appatte, anatikkanteti attho. Cātumāsā ti catunnaṁ vassikamāsānaṁ pacchimadivasabhūtāya rattiyā. Komudiyā ti phullakumudāya. Mhitapubbe ti paṭhamaṁ sitaṁ katvā pacchā kathanasīle. Tamanupucchī ti taṁ tesu amaccesu ekekaṁ amaccaṁ anupucchi. Paccekaṁ brūtha saṁ rucin-ti sabbe pi tumhe attano attano ajjhāsayānurūpaṁ ruciṁ paccekaṁ mayhaṁ kathetha. Komudajjā ti komudī ajja. Juṇhan-ti juṇhāya nissayabhūtaṁ candamaṇḍalaṁ abbhuggacchati. Byapahataṁ taman-ti tena sabbaṁ andhakāraṁ vihataṁ. Utun-ti ajja rattiṁ imaṁ evarūpaṁ utuṁ kāyaratiyā vihareyyāmāti.

Iti rājā amacce pucchi. Tena te pucchitā attano attano ajjhāsayānurūpaṁ kathaṁ kathayiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1157. Tato senāpati rañño, alāto etadabravi,
Haṭṭhaṁ yoggaṁ balaṁ sabbaṁ, senaṁ sannāhayāmase.

1158. ‘Niyyāma [PTS 6.222] deva yuddhāya, anantabalaporisā,
Ye te vasaṁ na āyanti, vasaṁ upanayāmase,
Esā mayhaṁ sakā diṭṭhi, ajitaṁ ojināmase’.

1159. Alātassa vaco sutvā, sunāmo etadabravi,
Sabbe tuyhaṁ mahārāja, amittā vasamāgatā.

1160. ‘Nikkhittasatthā paccatthā, nivātamanuvattare,
Uttamo ussavo ajja, na yuddhaṁ mama ruccati.

1161. ‘Annapānañca khajjañca, khippaṁ abhiharantu te,
Ramassu deva kāmehi, naccagīte suvādite’.

1162. Sunāmassa vaco sutvā, vijayo etadabravi,
Sabbe kāmā mahārāja, niccaṁ tava mupaṭṭhitā.

1163. ‘Na hete dullabhā deva, tava kāmehi modituṁ,
Sadā pi kāmā sulabhā, netaṁ cittamataṁ mama.

1164. ‘Samaṇaṁ brāhmaṇaṁ vā pi, upāsemu bahussutaṁ,
Yo najja vinaye kaṅkhaṁ, atthadhammavidū ise’.

1165. Vijayassa vaco sutvā, rājā aṅgati mabravi,
Yathā vijayo bhaṇati, mayhampetaṁva ruccati,

1166. ‘Samaṇaṁ brāhmaṇaṁ vā pi, upāsemu bahussutaṁ,
Yo najja vinaye kaṅkhaṁ, atthadhammavidū ise.

1167. ‘Sabbeva santā karotha matiṁ, kaṁ upāsemu paṇḍitaṁ,
Yo najja vinaye kaṅkhaṁ, atthadhammavidū ise’.

1168. Vedehassa vaco sutvā, alāto etadabravi,
Atthāyaṁ migadāyasmiṁ, acelo dhīrasammato.

1169. ‘Guṇo kassapagottāyaṁ, suto citrakathī gaṇī,
Taṁ deva payirupāsemu, so no kaṅkhaṁ vinessati’.

1170. Alātassa vaco sutvā, rājā codesi sārathiṁ,
Migadāyaṁ gamissāma, yuttaṁ yānaṁ idhā nayā ti.

Tattha haṭṭhan-ti tuṭṭhapahaṭṭhaṁ. Ojināmase ti yaṁ no ajitaṁ, taṁ jināma. Eso mama ajjhāsayoti. Rājā tassa kathaṁ neva paṭikkosi, nābhinandi. Etadabravī ti rājānaṁ alātassa vacanaṁ anabhinandantaṁ appaṭikkosantaṁ disvā: “Nāyaṁ yuddhajjhāsayo, ahamassa cittaṁ gaṇhanto kāmaguṇābhiratiṁ vaṇṇayissāmī” ti cintetvā etaṁ: “Sabbe tuyhan”-ti ādivacanaṁ abravi.

Vijayo etadabravī ti rājā sunāmassa pi vacanaṁ nābhinandi, na paṭikkosi. Tato vijayo: “Ayaṁ rājā imesaṁ dvinnam-pi vacanaṁ sutvā tuṇhī yeva ṭhito, paṇḍitā nāma dhammassavanasoṇḍā honti, dhammassavanamassa vaṇṇayissāmī” ti cintetvā etaṁ: “Sabbe kāmā” ti ādivacanaṁ abravi. Tattha tava mupaṭṭhitā ti tava upaṭṭhitā. Moditun-ti [PTS 6.223] tava kāmehi modituṁ abhiramituṁ icchāya sati na hi ete kāmā dullabhā. Netaṁ cittamataṁ mamā ti etaṁ tava kāmehi abhiramaṇaṁ mama cittamataṁ na hoti, na me ettha cittaṁ pakkhandati. Yo najjā ti yo no ajja. Atthadhammavidū ti pāḷiatthañceva pāḷidhammañca jānanto. Ise ti isi esitaguṇo.

Aṅgati mabravī ti aṅgati abravi. Mayhampetaṁva ruccatī ti mayham-pi etaññeva ruccati. Sabbeva santā ti sabbeva tumhe idha vijjamānā matiṁ karotha cintetha. Alāto etadabravī ti rañño kathaṁ sutvā alāto: “Ayaṁ mama kulūpako guṇo nāma ājīvako rājuyyāne vasati, taṁ pasaṁsitvā rājakulūpakaṁ karissāmī” ti cintetvā etaṁ: “Atthāyan”-ti ādivacanaṁ abravi. Tattha dhīrasammato ti paṇḍitoti sammato. Kassapagottāyan-ti kassapagotto ayaṁ. Suto ti bahussuto. Gaṇī ti gaṇasatthā. Codesī ti āṇāpesi.

Rañño taṁ kathaṁ sutvā sārathino tathā kariṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1171. Tassa yānaṁ ayojesuṁ, dantaṁ rūpiyapakkharaṁ,
Sukkamaṭṭhaparivāraṁ, paṇḍaraṁ dosinā mukhaṁ.

1172. Tatrāsuṁ kumudāyuttā, cattāro sindhavā hayā,
Anilūpamasamuppātā, sudantā soṇṇamālino.

1173. Setacchattaṁ setaratho, setassā setabījanī,
Vedeho sahamaccehi, niyyaṁ cando va sobhati.

1174. Tamanuyāyiṁsu bahavo, indikhaggadharā balī,
Assapiṭṭhigatā vīrā, narā naravarādhipaṁ.

1175. So muhuttaṁva yāyitvā, yānā oruyha khattiyo,
Vedeho sahamaccehi, pattī guṇamupāgami.

1176. Ye pi tattha tadā āsuṁ, brāhmaṇibbhā samāgatā,
Na te apanayī rājā, akataṁ bhūmimāgate ti.

Tattha tassa yānan-ti tassa rañño rathaṁ yojayiṁsu. Dantan-ti dantamayaṁ. Rūpiyapakkharan-ti rajatamayaupakkharaṁ. Sukkamaṭṭhaparivāran-ti parisuddhāpharusaparivāraṁ. Dosinā mukhan-ti vigatadosāya rattiyā mukhaṁ viya, candasadisanti attho. Tatrāsun-ti tatra ahesuṁ. KumUd ti kumudavaṇṇā. Sindhavā ti sindhavajātikā. Anilūpamasamuppātā ti vātasadisavegā. Setacchattan-ti tasmiṁ rathe samussāpitaṁ chattam-pi setaṁ ahosi. Setaratho ti so pi ratho seto yeva. Setassā ti assā pi setā. Setabījanī ti bījanī pi setā. Niyyan-ti tena rathena niggacchanto amaccagaṇaparivuto vedeharājā cando viya sobhati.

Naravarādhipan-ti naravarānaṁ adhipatiṁ rājādhirājānaṁ. So muhuttaṁva yāyitvā ti so rājā muhutteneva uyyānaṁ gantvā. Pattī guṇamupāgamī ti pattiko va guṇaṁ ājīvakaṁ upāgami. Ye pi tattha tadā āsun-ti ye pi tasmiṁ uyyāne tadā puretaraṁ gantvā taṁ ājīvakaṁ payirupāsamānā nisinnā ahesuṁ. Na te apanayī ti amhākam-eva doso, ye mayaṁ pacchā [PTS 6.224] agamimhā, tumhe mā cintayitthāti te brāhmaṇe ca ibbhe ca rañño yeva atthāya akataṁ akatokāsaṁ bhūmiṁ samāgate na ussāraṇaṁ kāretvā apanayīti.

Tāya pana omissakaparisāya parivuto va ekamantaṁ nisīditvā paṭisanthāramakāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1177. Tato so mudukā bhisiyā, muducittakasanthate,
Mudupaccatthate rājā, ekamantaṁ upāvisi.

1178. Nisajja rājā sammodi, kathaṁ sāraṇiyaṁ tato,
Kacci yāpaniyaṁ bhante, vātānamaviyaggatā.

1179. ‘Kacci akasirā vutti, labhasi piṇḍayāpanaṁ,
Appābādho casi kacci, cakkhuṁ na parihāyati’.

1180. Taṁ guṇo paṭisammodi, vedehaṁ vinaye rataṁ,
Yāpanīyaṁ mahārāja, sabbametaṁ tadūbhayaṁ.

1181. ‘Kacci tuyham-pi vedeha, paccantā na balīyare,
Kacci arogaṁ yoggaṁ te, kacci vahati vāhanaṁ,
Kacci te byādhayo natthi, sarīrassupatāpiyā’.

1182. Paṭisammodito rājā, tato pucchi anantarā,
Atthaṁ dhammañca ñāyañca, dhammakāmo rathesabho.

1183. ‘Kathaṁ dhammaṁ care macco, mātāpitūsu kassapa,
Kathaṁ care ācariye, puttadāre kathaṁ care.

1184. ‘Kathaṁ careyya vuḍḍhesu, kathaṁ samaṇabrāhmaṇe,
Kathañca balakāyasmiṁ, kathaṁ janapade care.

1185. ‘Kathaṁ dhammaṁ caritvāna, maccā gacchanti suggatiṁ,
Kathañceke adhammaṭṭhā, patanti nirayaṁ atho ti.

Tattha mudukā bhisiyā ti mudukāya sukhasamphassāya bhisiyā. Muducittakasanthate ti sukhasamphasse cittattharaṇe. Mudupaccatthate ti mudunā paccattharaṇena paccatthate. Sammodī ti ājīvakena saddhiṁ sammodanīyaṁ kathaṁ kathesi. Tato ti tato nisajjanato anantaram-eva sāraṇīyaṁ kathaṁ kathesī ti attho. Tattha kacci yāpaniyan-ti kacci te, bhante, sarīraṁ paccayehi yāpetuṁ sakkā. Vātānamaviyaggatā ti kacci te sarīre dhātuyo samappavattā, vātānaṁ byaggatā natthi, tattha tattha vaggavaggā hutvā vātā na bādhayantī ti attho.

Akasirā ti niddukkhā. Vuttī ti jīvitavutti. Appābādho ti iriyāpathabhañjakenābādhena virahito. Cakkhun-ti kacci te cakkhuādīni [PTS 6.225] indriyāni na parihāyantīti pucchati. Paṭisammodī ti sammodanīyakathāya paṭikathesi. Tattha sabbametan-ti yaṁ tayā vuttaṁ vātānamaviyaggatādi, taṁ sabbaṁ tatheva. Tadubhayan-ti yam-pi tayā: “Appābādho casi kacci, cakkhuṁ na parihāyatī” ti vuttaṁ, tam-pi ubhayaṁ tatheva.

Na balīyare ti nābhibhavanti na kuppanti. Anantarā ti paṭisanthārato anantarā pañhaṁ pucchi. Tattha atthaṁ dhammañca ñāyañcā ti pāḷiatthañca pāḷiñca kāraṇayuttiñca. So hi: “Kathaṁ dhammaṁ care” ti pucchanto mātāpituādīsu paṭipattidīpakaṁ pāḷiñca pāḷiatthañca kāraṇayuttiñca me kathethāti imaṁ atthañca dhammañca ñāyañca pucchati. Tattha kathañceke adhammaṭṭhā ti ekacce adhamme ṭhitā kathaṁ nirayañceva atho sesaapāye ca patantīti sabbaññubuddhapaccekabuddhabuddhasāvakamahābodhisattesu purimassa purimassa alābhena pacchimaṁ pacchimaṁ pucchitabbakaṁ mahesakkhapañhaṁ rājā kiñci ajānantaṁ naggabhoggaṁ nissirikaṁ andhabālaṁ ājīvakaṁ pucchi.

So pi evaṁ pucchito pucchānurūpaṁ byākaraṇaṁ adisvā carantaṁ goṇaṁ daṇḍena paharanto viya bhattapātiyaṁ kacavaraṁ khipanto viya ca: “Suṇa, mahārājā” ti okāsaṁ kāretvā attano micchāvādaṁ paṭṭhapesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1186. Vedehassa vaco sutvā, kassapo etadabravi,
Suṇohi me mahārāja, saccaṁ avitathaṁ padaṁ.

1187. ‘Natthi dhammacaritassa, phalaṁ kalyāṇapāpakaṁ,
Natthi deva paro loko, ko tato hi idhāgato.

1188. ‘Natthi deva pitaro vā, kuto mātā kuto pitā,
Natthi ācariyo nāma, adantaṁ ko damessati.

1189. ‘Samatulyāni bhūtāni, natthi jeṭṭhāpacāyikā,
Natthi balaṁ vīriyaṁ vā, kuto uṭṭhānaporisaṁ,
Niyatāni hi bhūtāni, yathā goṭaviso tathā.

1190. ‘Laddheyyaṁ labhate macco, tattha dānaphalaṁ kuto,
Natthi dānaphalaṁ deva, avaso devavīriyo.

1191. ‘Bālehi dānaṁ paññattaṁ, paṇḍitehi paṭicchitaṁ,
Avasā denti dhīrānaṁ, bālā paṇḍitamānino ti.

Tattha idhāgato ti tato paralokato idhāgato nāma natthi. Natthi deva pitaro vā ti deva, ayyakapeyyakādayo vā natthi, tesu asantesu kuto mātā kuto pitā. Yathā goṭaviso [PTS 6.226] tathā ti goṭaviso vuccati pacchābandho, yathā nāvāya pacchābandho nāvam-eva anugacchati, tathā ime sattā niyatam-eva anugacchantīti vadati. Avaso devavīriyo ti evaṁ dānaphale asati yo koci bālo dānaṁ deti, so avaso avīriyo na attano vasena balena deti, dānaphalaṁ pana atthīti saññāya aññesaṁ andhabālānaṁ saddahitvā detīti dīpeti. Bālehi dānaṁ paññattanti: “Dānaṁ dātabban”-ti andhabālehi paññattaṁ anuññātaṁ, taṁ dānaṁ bālā yeva denti, paṇḍitā paṭiggaṇhanti.

Evaṁ dānassa nipphalataṁ vaṇṇetvā idāni pāpassa nipphalabhāvaṁ vaṇṇetuṁ āha:

1192. Sattime sassatā kāyā, acchejjā aviko pino,
Tejo pathavī āpo ca, vāyo sukhaṁ dukhañcime,
Jīve ca sattime kāyā, yesaṁ chettā na vijjati.

1193. Natthi hantā va chettā vā, haññe yevā pi koci naṁ,
Antareneva kāyānaṁ, satthāni vītivattare.

1194. Yo cā pi siramādāya, paresaṁ nisitāsinā,
Na so chindati te kāye, tattha pāpaphalaṁ kuto.

1195. Cullāsītimahākappe, sabbe sujjhanti saṁsaraṁ,
Anāgate tamhi kāle, saññato pi na sujjhati.

1196. Caritvā pi bahuṁ bhadraṁ, neva sujjhantināgate,
Pāpañce pi bahuṁ katvā, taṁ khaṇaṁ nātivattare.

1197. Anupubbena no suddhi, kappānaṁ cullasītiyā,
Niyatiṁ nātivattāma, velantamiva sāgaro ti.

Tattha kāyā ti samūhā. Aviko pino ti vikopetuṁ na sakkā. Jīve ti jīvo. “Jīvo” ti pi pāṭho, ayam-eva attho. Sattime kāyā ti ime satta kāyā. Haññe yevā pi koci nan-ti yo haññeyya, so pi nattheva. Vītivattare ti imesaṁ sattannaṁ kāyānaṁ antare yeva caranti, chindituṁ na sakkonti. Siramādāyā ti paresaṁ sīsaṁ gahetvā. Nisitāsinā ti nisitena asinā chindati, na so chindatī ti so pi te kāye na chindati, pathavī pathavim-eva upeti, āpādayo āpādike, sukhadukkhajīvā ākāsaṁ pakkhandantīti dasseti.

Saṁsaran-ti mahārāja, ime sattā imaṁ pathaviṁ ekamaṁsakhalaṁ katvā pi ettake kappe saṁsarantā sujjhanti. Aññatra hi saṁsārā satte sodhetuṁ samattho nāma natthi, sabbe saṁsāreneva sujjhanti. Anāgate tamhi kāle ti yathāvutte pana etasmiṁ kāle anāgate appatte antarā saññato pi parisuddhasīlo pi na sujjhati. Taṁ [PTS 6.227] khaṇan-ti taṁ vuttappakāraṁ kālaṁ. Anupubbena no suddhī ti amhākaṁ vāde anupubbena suddhi, sabbesaṁ amhākaṁ anupubbena suddhi bhavissatī ti attho. Iti so ucchedavādo attano thāmena sakavādaṁ nippadesato kathesīti.

1198. Kassapassa vaco sutvā, alāto etadabravi,
Yathā bhadanto bhaṇati, mayhampetaṁva ruccati.

1199. ‘Aham-pi purimaṁ jātiṁ, sare saṁsaritattano,
Piṅgalo nāmahaṁ āsiṁ, luddo goghātako pure.

1200. ‘Bārāṇasiyaṁ phītāyaṁ, bahuṁ pāpaṁ mayā kataṁ,
Bahū mayā hatā pāṇā, mahiṁsā sūkarā ajā.

1201. ‘Tato cuto idha jāto, iddhe senāpatīkule,
Natthi nūna phalaṁ pāpaṁ, yohaṁ na nirayaṁ gato ti.

Tattha alāto etadabravī ti so kira kassapadasabalassa cetiye anojapupphadāmena pūjaṁ katvā maraṇasamaye aññena kammena yathānubhāvaṁ khitto saṁsāre saṁsaranto ekassa pāpakammassa nissandena goghātakakule nibbattitvā bahuṁ pāpamakāsi. Athassa maraṇakāle bhasmapaṭicchanno viya aggi ettakaṁ kālaṁ ṭhitaṁ taṁ puññakammaṁ okāsamakāsi. So tassānubhāvena idha nibbattitvā taṁ vibhūtiṁ patto, jātiṁ saranto pana atītānantarato paraṁ parisarituṁ asakkonto: “Goghātakakammaṁ katvā idha nibbattosmī” ti saññāya tassa vādaṁ upatthambhento idaṁ: “Yathā bhadanto bhaṇatī” ti ādivacanaṁ abravi. Tattha sare saṁsaritattano ti attano saṁsaritaṁ sarāmi. Senāpatīkule ti senāpatikulamhi.

1202. Athettha bījako nāma, dāso āsi paṭaccarī,
Uposathaṁ upavasanto, guṇasantikupāgami.

1203. Kassapassa vaco sutvā, alātassa ca bhāsitaṁ,
Passasanto muhuṁ uṇhaṁ, rudaṁ assūni vattayī ti.

Tattha athetthā ti atha ettha etissaṁ mithilāyaṁ. Paṭaccarī ti daliddo kapaṇo ahosi. Guṇasantikupāgamī ti guṇassa santikaṁ kiñcideva kāraṇaṁ sossāmīti upagatoti veditabbo.

1204. Tamanupucchi vedeho, ‘kimatthaṁ samma rodasi,
Kiṁ te sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā, kiṁ maṁ vedesi vedana’nti.

Tattha [PTS 6.228] kiṁ maṁ vedesi vedanan-ti kiṁ nāma tvaṁ kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā vedanaṁ pattoyaṁ, evaṁ rodanto maṁ vedesi jānāpesi, uttānam-eva naṁ katvā mayhaṁ ācikkhāhīti.

1205. Vedehassa vaco sutvā, bījako etadabravi,
Natthi me vedanā dukkhā, mahārāja suṇohi me.

1206. ‘Aham-pi purimaṁ jātiṁ, sarāmi sukhamattano,
Sāketāhaṁ pure āsiṁ, bhāvaseṭṭhi guṇe rato.

1207. ‘Sammato brāhmaṇibbhānaṁ, saṁvibhāgarato suci,
Na cā pi pāpakaṁ kammaṁ, sarāmi katamattano.

1208. ‘Tato cutāhaṁ vedeha, idha jāto duritthiyā,
Gabbhamhi kumbhadāsiyā, yato jāto suduggato.

1209. ‘Evam-pi duggato santo, samacariyaṁ adhiṭṭhito,
Upaḍḍhabhāgaṁ bhattassa, dadāmi yo me icchati.

1210. ‘Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, sadā upavasāmahaṁ,
Na cā pi bhūte hiṁsāmi, theyyaṁ cā pi vivajjayiṁ.

1211. ‘Sabbam-eva hi nūnetaṁ, suciṇṇaṁ bhavati nipphalaṁ,
Niratthaṁ maññidaṁ sīlaṁ, alāto bhāsatī yathā.

1212. ‘Kalim-eva nūna gaṇhāmi, asippo dhuttako yathā,
Kaṭaṁ alāto gaṇhāti, kitavosikkhito yathā.

1213. ‘Dvāraṁ nappaṭipassāmi, yena gacchāmi suggatiṁ,
Tasmā rāja parodāmi, sutvā kassapabhāsita’nti.

Tattha bhāvaseṭṭhī ti evaṁnāmako asītikoṭivibhavo seṭṭhi. Guṇe rato ti guṇamhi rato. Sammato ti sambhāvito saṁvaṇṇito. Sucī ti sucikammo. Idha jāto duritthiyā ti imasmiṁ mithilanagare daliddiyā kapaṇāya kumbhadāsiyā kucchimhi jātosmīti. So kira pubbe kassapabuddhakāle araññe naṭṭhaṁ balibaddaṁ gavesamāno ekena maggamūḷhena bhikkhunā maggaṁ puṭṭho tuṇhī hutvā puna tena pucchito kujjhitvā: “Samaṇa, dāsā nāma mukharā honti, dāsena tayā bhavitabbaṁ, atimukharosī” ti āha. Taṁ kammaṁ tadā vipākaṁ adatvā bhasmacchanno viya pāvako ṭhitaṁ. Maraṇasamaye aññaṁ kammaṁ upaṭṭhāsi. So yathākammaṁ saṁsāre saṁsaranto ekassa kusalakammassa balena sākete vuttappakāro seṭṭhi hutvā dānādīni puññāni akāsi. Taṁ panassa kammaṁ pathaviyaṁ nihitanidhi viya ṭhitaṁ okāsaṁ labhitvā vipākaṁ dassati. Yaṁ pana tena taṁ bhikkhuṁ akkosantena kataṁ pāpakammaṁ, tamassa tasmiṁ attabhāve vipākaṁ adāsi. So ajānanto: “Itarassa kalyāṇakammassa balena kumbhadāsiyā kucchimhi nibbattosmī” ti saññāya evamāha. Yato jāto suduggato ti sohaṁ jātakālato paṭṭhāya atiduggatoti dīpeti.

Samacariyamadhiṭṭhito ti samacariyāyam-eva [PTS 6.229] patiṭṭhitomhi. Nūnetan-ti ekaṁsena etaṁ. Maññidaṁ sīlan-ti deva, idaṁ sīlaṁ nāma niratthakaṁ maññe. Alāto ti yathā ayaṁ alātasenāpati: “Mayā purimabhave bahuṁ pāṇātipātakammaṁ katvā senāpatiṭṭhānaṁ laddhan”-ti bhāsati, tena kāraṇenāhaṁ niratthakaṁ sīlanti maññāmi. Kalimevā ti yathā asippo asikkhito akkhadhutto parājayaggāhaṁ gaṇhāti, tathā nūna gaṇhāmi, purimabhave attano sāpateyyaṁ nāsetvā idāni dukkhaṁ anubhavāmi. Kassapabhāsitan-ti kassapagottassa acelakassa bhāsitaṁ sutvāti vadati.

1214. Bījakassa vaco sutvā, rājā aṅgati mabravi,
Natthi dvāraṁ sugatiyā, niyatiṁ kaṅkha bījaka.

1215. ‘Sukhaṁ vā yadi vā dukkhaṁ, niyatiyā kira labbhati,
Saṁsārasuddhi sabbesaṁ, mā turittho anāgate.

1216. ‘Aham-pi pubbe kalyāṇo, brāhmaṇibbhesu byāvaṭo,
Vohāramanusāsanto, ratihīno tadantarā ti.

Tattha aṅgati mabravī ti paṭhamam-eva itaresaṁ dvinnaṁ, pacchā bījakassāti tiṇṇaṁ vacanaṁ sutvā daḷhaṁ micchādiṭṭhiṁ gahetvā etaṁ: “Natthi dvāran”-ti ādivacanamabravi. Niyatiṁ kaṅkhā ti samma bījaka, niyatim-eva olokehi. Cullāsītimahākappappamāṇo kālo yeva hi satte sodheti, tvaṁ atituritoti adhippāyenevamāha. Anāgate ti tasmiṁ kāle asampatte antarāva devalokaṁ gacchāmīti mā turittho. Byāvaṭo ti brāhmaṇesu ca gahapatikesu ca tesaṁ yeva kāyaveyyāvaccadānādikammakaraṇena byāvaṭo ahosiṁ. Vohāran-ti vinicchayaṭṭhāne nisīditvā rājakiccaṁ vohāraṁ anusāsanto va. Ratihīno tadantarā ti ettakaṁ kālaṁ kāmaguṇaratiyā parihīnoti.

Evañca pana vatvā: “Bhante kassapa, mayaṁ ettakaṁ kālaṁ pamajjimhā, idāni pana amhehi ācariyo laddho, ito paṭṭhāya kāmaratim-eva anubhavissāma, tumhākaṁ santike ito uttari dhammassavanam-pi no papañco bhavissati, tiṭṭhatha tumhe, mayaṁ gamissāmā” ti āpucchanto āha:

1217. Puna pi bhante dakkhemu, saṅgati ce bhavissatī ti.

Tattha saṅgati ce ti ekasmiṁ ṭhāne ce no samāgamo bhavissati,no ce, asati puññaphale kiṁ tayā diṭṭhenāti.

Idaṁ vatvāna vedeho, paccagā sanivesanan-ti,

Tattha sanivesanan-ti bhikkhave, idaṁ vacanaṁ vedeharājā vatvā rathaṁ abhiruyha attano nivesanaṁ candakapāsādatalam-eva paṭigato.

Rājā [PTS 6.230] paṭhamaṁ guṇasantikaṁ gantvā taṁ vanditvā pañhaṁ pucchi. Āgacchanto pana avanditvāva āgato. Guṇo attano aguṇatāya vandanam-pi nālattha, piṇḍādikaṁ sakkāraṁ kim-eva lacchati. Rājā pi taṁ rattiṁ vītināmetvā punadivase amacce sannipātetvā: “Kāmaguṇe me upaṭṭhāpetha, ahaṁ ito paṭṭhāya kāmaguṇasukham-eva anubhavissāmi, na me aññāni kiccāni ārocetabbāni, vinicchayakiccaṁ asuko ca asuko ca karotū” ti vatvā kāmaratimatto ahosi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1218. Tato ratyā vivasāne, upaṭṭhānamhi aṅgati,
Amacce sannipātetvā, idaṁ vacanamabravi.

1219. ‘Candake me vimānasmiṁ, sadā kāme vidhentu me,
Mā upagacchuṁ atthesu, guyhappakāsiyesu ca.

1220. ‘Vijayo ca sunāmo ca, senāpati alātako,
Ete atthe nisīdantu, vohārakusalā tayo’.

1221. Idaṁ vatvāna vedeho, kām-eva bahumaññatha,
Na cā pi brāhmaṇibbhesu, atthe kismiñci byāvaṭo ti.

Tattha upaṭṭhānamhī ti attano upaṭṭhānaṭṭhāne. Candake me ti mama santake candakapāsāde. Vidhentu me ti niccaṁ mayhaṁ kāme saṁvidahantu upaṭṭhapentu. Guyhappakāsiyesū ti guyhesu pi pakāsiyesu pi atthesu uppannesu maṁ keci mā upagacchuṁ. Atthe ti atthakaraṇe vinicchayaṭṭhāne. Nisīdantū ti mayā kattabbakiccassa karaṇatthaṁ sesaamaccehi saddhiṁ nisīdantūti.

1222. Tato dvesattarattassa, vedehassatrajā piyā,
Rājadhītā rucā nāma, dhātimātaramabravi.

1223. Alaṅkarotha maṁ khippaṁ, sakhiyo cālaṅkarontu me,
Suve pannaraso dibyo, gacchaṁ issarasantike.

1224. Tassā mālyaṁ abhihariṁsu, candanañca mahārahaṁ,
Maṇisaṅkhamuttāratanaṁ, nānāratte ca ambare.

1225. Tañca soṇṇamaye pīṭhe, nisinnaṁ bahukitthiyo,
Parikiriya asobhiṁsu, rucaṁ ruciravaṇṇinin-ti.

Tattha tato ti tato rañño kāmapaṅke laggitadivasato paṭṭhāya. Dvesattarattassā ti cuddasame divase. Dhātimātaramabravī ti pitu santikaṁ gantukāmā [PTS 6.231] hutvā dhātimātaramāha. Sā kira cātuddase cātuddase pañcasatakumārikāhi parivutā dhātigaṇaṁ ādāya mahantena sirivilāsena attano sattabhūmikā rativaḍḍhanapāsādā oruyha pitu dassanatthaṁ candakapāsādaṁ gacchati. Atha naṁ pitā disvā tuṭṭhamānaso hutvā mahāsakkāraṁ kāretvā uyyojento: “Amma, dānaṁ dehī” ti sahassaṁ datvā uyyojeti. Sā attano nivesanaṁ āgantvā punadivase uposathikā hutvā kapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṁ mahādānaṁ deti. Raññā kirassā eko janapado pi dinno. Tato āyena sabbakiccāni karoti. Tadā pana: “Raññā kira guṇaṁ ājīvakaṁ nissāya micchādassanaṁ gahitan”-ti sakalanagare ekakolāhalaṁ ahosi. Taṁ pavattiṁ rucāya dhātiyo sutvā rājadhītāya ārocayiṁsu: “Ayye, pitarā kira te ājīvakassa kathaṁ sutvā micchādassanaṁ gahitaṁ, so kira catūsu nagaradvāresu dānasālāyo viddhaṁsāpetvā parapariggahitā itthiyo ca kumārikāyo ca pasayhakārena gaṇhituṁ āṇāpeti, rajjaṁ na vicāreti, kāmamatto yeva kira jāto” ti. Sā taṁ kathaṁ sutvā anattamanā hutvā: “Kathañhi nāma me tāto apagatasukkadhammaṁ nillajjaṁ naggabhoggaṁ upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchissati, nanu dhammikasamaṇabrāhmaṇe kammavādino upasaṅkamitvā pucchitabbo siyā, ṭhapetvā kho pana maṁ añño mayhaṁ pitaraṁ micchādassanā apanetvā sammādassane patiṭṭhāpetuṁ samattho nāma natthi. Ahañhi atītā satta, anāgatā sattāti cuddasa jātiyo anussarāmi, tasmā pubbe mayā kataṁ pāpakammaṁ kathetvā pāpakammassa phalaṁ dassentī mama pitaraṁ micchādassanā mocessāmi. Sace pana ajjeva gamissāmi, atha maṁ pitā ‘amma, tvaṁ pubbe aḍḍhamāse āgacchasi, ajja kasmā evaṁ lahu āgatāsī’ ti vakkhati. Tatra sace ahaṁ ‘tumhehi kira micchādassanaṁ gahitan’-ti sutvā ‘āgatamhī’ ti vakkhāmi, na me vacanaṁ garuṁ katvā gaṇhissati, tasmā ajja agantvā ito cuddasame divase kāḷapakkhe yeva kiñci ajānantī viya pubbe gamanākārenteva gantvā āgamanakāle dānavattatthāya sahassaṁ yācissāmi, tadā me pitā diṭṭhiyā gahitabhāvaṁ kathessati. Atha naṁ ahaṁ attano balena micchādiṭṭhiṁ chaḍḍāpessāmī” ti cintesi. Tasmā cuddasame divase pitu santikaṁ gantukāmā hutvā evamāha.

Tattha sakhiyo cā ti sahāyikāyo pi me pañcasatā kumārikāyo ekāyekaṁ asadisaṁ katvā nānālaṅkārehi nānāvaṇṇehi pupphagandhavilepanehi alaṅkarontūti. Dibyo ti dibbasadiso, devatāsannipātapaṭimaṇḍitoti pi dibbo. Gacchan-ti mama dānavattaṁ āharāpetuṁ videhissarassa pitu santikaṁ gamissāmīti. Abhihariṁsū ti soḷasahi gandhodakaghaṭehi nhāpetvā maṇḍanatthāya abhihariṁsu. Parikiriyā ti parivāretvā. Asobhiṁsū ti sujaṁ parivāretvā ṭhitā devakaññā viya taṁ divasaṁ ativiya asobhiṁsūti.

1226. Sā ca sakhimajjhagatā, sabbābharaṇabhūsitā,
Sateratā abbhamiva, candakaṁ pāvisī rucā.

1227. Upasaṅkamitvā vedehaṁ, vanditvā vinaye rataṁ,
Suvaṇṇakhacite pīṭhe, ekamantaṁ upāvisī ti.

Tattha [PTS 6.232] upāvisī ti pitu vasanaṭṭhānaṁ candakapāsādaṁ pāvisi. Suvaṇṇakhacite ti sattaratanakhacite suvaṇṇamaye pīṭhe.

1228. Tañca disvāna vedeho, accharānaṁva saṅgamaṁ,
Rucaṁ sakhimajjhagataṁ, idaṁ vacanamabravi.

1229. ‘Kacci ramasi pāsāde, antopokkharaṇiṁ pati,
Kacci bahuvidhaṁ khajjaṁ, sadā abhiharanti te.

1230. ‘Kacci bahuvidhaṁ mālyaṁ, ocinitvā kumāriyo,
Gharake karotha paccekaṁ, khiḍḍāratiratā muhuṁ.

1231. ‘Kena vā vikalaṁ tuyhaṁ, kiṁ khippaṁ āharanti te,
Mano karassu kuḍḍamukhī, api candasamamhipī ti.

Tattha saṅgaman-ti accharānaṁ saṅgamaṁ viya samāgamaṁ disvā. Pāsāde ti amma mayā tuyhaṁ vejayantasadiso rativaḍḍhanapāsādo kārito, kacci tattha ramasi. Antopokkharaṇiṁ patī ti antovatthusmiññeva te mayā nandāpokkharaṇīpaṭibhāgāpokkharaṇī kāritā, kacci taṁ pokkharaṇiṁ paṭicca udakakīḷaṁ kīḷantī ramasi. Mālyan-ti amma, ahaṁ tuyhaṁ devasikaṁ pañcavīsati pupphasamugge pahiṇāmi, kacci tumhe sabbā pi kumārikāyo taṁ mālyaṁ ocinitvā ganthitvā abhiṇhaṁ khiḍḍāratiratā hutvā paccekaṁ gharake karotha, “idaṁ sundaraṁ, idaṁ sundarataran”-ti pāṭiyekkaṁ sārambhena vāyapupphagharakāni pupphagabbhe ca pupphāsanapupphasayanāni ca kacci karothāti pucchati.

Vikalan-ti vekallaṁ. Mano karassū ti cittaṁ uppādehi. Kuḍḍamukhī ti sāsapakakkehi pasāditamukhatāya taṁ evamāha. Itthiyo hi mukhavaṇṇaṁ pasādentiyo duṭṭhalohitamukhadūsitapīḷakāharaṇatthaṁ paṭhamaṁ sāsapakakkena mukhaṁ vilimpanti, tato lohitassa samakaraṇatthaṁ mattikākakkena, tato chavipasādanatthaṁ tilakakkena. Candasamamhipī ti candato dullabhataro nāma natthi, tādise pi ruciṁ katvā mamācikkha, sampādessāmi teti.

1232. Vedehassa vaco sutvā, rucā pitara mabravi,
Sabbametaṁ mahārāja, labbhatissarasantike.

1233. ‘Suve pannaraso dibyo, sahassaṁ āharantu me,
Yathādinnañca dassāmi, dānaṁ sabbavaṇīsvaha’nti.

Tattha sabbavaṇīsvahan-ti sabbavaṇibbakesu ahaṁ dassāmi.

1234. Rucāya vacanaṁ sutvā, rājā aṅgati mabravi,
Bahuṁ vināsitaṁ vittaṁ, niratthaṁ aphalaṁ tayā.

1235. ‘Uposathe vasaṁ niccaṁ, annapānaṁ na bhuñjasi,
Niyatetaṁ abhuttabbaṁ, natthi puññaṁ abhuñjato ti.

Tattha [PTS 6.233] aṅgati mabravī ti bhikkhave, so aṅgatirājā pubbe ayācito pi: “Amma, dānaṁ dehī” ti sahassaṁ datvā taṁ divasaṁ yācito pi micchādassanassa gahitattā adatvā idaṁ: “Bahuṁ vināsitan”-ti ādivacanaṁ abravi. Niyatetaṁ abhuttabban-ti etaṁ niyativasena tayā abhuñjitabbaṁ bhavissati, bhuñjantānam-pi abhuñjantānam-pi puññaṁ natthi. Sabbe hi cullāsītimahākappe atikkamitvāva sujjhanti.

1236. Bījako pi hi sutvāna, tadā kassapabhāsitaṁ,
Passasanto muhuṁ uṇhaṁ, rudaṁ assūni vattayi.

1237. ‘Yāva ruce jīvamānā, mā bhattamapanāmayi,
Natthi bhadde paro loko, kiṁ niratthaṁ vihaññasī ti.

Tattha bījakopī ti bījako pi pubbe kalyāṇakammaṁ katvā tassa nissandena dāsikucchiyaṁ nibbattoti bījakavatthumpissā udāharaṇatthaṁ āhari. Natthi bhadde ti bhadde, guṇācariyo evamāha: “Natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā” ti. Paraloke hi sati idhaloko pi nāma bhaveyya, so yeva ca natthi. Mātāpitūsu santesu puttadhītaro nāma bhaveyyūuṁ, te yeva ca natthi. Dhamme sati dhammikasamaṇabrāhmaṇā bhaveyyūṁ, te yeva ca natthi. Kiṁ dānaṁ dentī sīlaṁ rakkhantī niratthaṁ vihaññasīti.

1238. Vedehassa vaco sutvā, rucā ruciravaṇṇinī,
Jānaṁ pubbāparaṁ dhammaṁ, pitaraṁ etadabravi.

1239. ‘Sutam-eva pure āsi, sakkhi diṭṭhamidaṁ mayā,
Bālūpasevī yo hoti, bālo va samapajjatha.

1240. ‘Mūḷho hi mūḷhamāgamma, bhiyyo mohaṁ nigacchati,
Patirūpaṁ alātena, bījakena ca muyhitu’nti.

Tattha pubbāparaṁ dhamman-ti bhikkhave, pitu vacanaṁ sutvā rucā rājadhītā atīte sattajātivasena pubbadhammaṁ, anāgate sattajātivasena anāgatadhammañca jānantī pitaraṁ micchādiṭṭhito mocetukāmā etaṁ: “Sutamevā” ti ādimāha. Tattha samapajjathā ti yo puggalo bālūpasevī hoti, so bālo va samapajjatīti etaṁ mayā pubbe sutam-eva, ajja pana paccakkhato diṭṭhaṁ. Mūḷho ti maggamūḷhaṁ āgamma maggamūḷho viya diṭṭhimūḷhaṁ āgamma diṭṭhimūḷho pi uttari mohaṁ nigacchati, mūḷhataro hoti. Alātenā ti deva, tumhehi jātigottakulapadesaissariyapuññapaññāhīnena alātasenāpatinā accantahīnena duppaññena bījakadāsena ca gāmadārakasadisaṁ ahirikaṁ bālaṁ guṇaṁ ājīvakaṁ āgamma muyhituṁ patirūpaṁ anucchavikaṁ. Kiṁ te na muyhissantīti?

Evaṁ te ubho pi garahitvā diṭṭhito mocetukāmatāya pitaraṁ vaṇṇentī āha:

1241. Tvañca [PTS 6.234] devāsi sappañño, dhīro atthassa kovido,
Kathaṁ bālebhi sadisaṁ, hīnadiṭṭhiṁ upāgami.

1242. Sace pi saṁsārapathena sujjhati, niratthiyā pabbajjā guṇassa,
Kīṭo va aggiṁ jalitaṁ apāpataṁ, upapajjati mohamūḷho naggabhāvaṁ.

1243. Saṁsārasuddhīti pure niviṭṭhā, kammaṁ vidūsenti bahū ajānaṁ,
Pubbe kalī duggahitovanatthā, dummocayā balisā ambujovā ti.

Tattha sappañño ti yasavayapuññatitthāvāsayonisomanasikārasākacchāvasena laddhāya paññāya sappañño, teneva kāraṇena dhīro, dhīratāya atthānatthassa kāraṇākāraṇassa kovido. Bālebhi sadisan-ti yathā te bālā upagatā, tathā kathaṁ tvaṁ hīnadiṭṭhiṁ upagato. Apāpatan-ti api āpataṁ, patantoti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti: tāta, saṁsārena suddhīti laddhiyā sati yathā paṭaṅgakīṭo rattibhāge jalitaṁ aggiṁ disvā tappaccayaṁ dukkhaṁ ajānitvā mohena tattha patanto mahādukkhaṁ āpajjati, tathā guṇo pi pañca kāmaguṇe pahāya mohamūḷho nirassādaṁ naggabhāvaṁ upapajjati.

Pure niviṭṭhā ti tāta, saṁsārena suddhīti kassaci vacanaṁ asutvā paṭhamam-eva niviṭṭho natthi, sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalanti gahitattā bahū janā ajānantā kammaṁ vidūsentā kammaphalam-pi vidūsenti yeva, evaṁ tesaṁ pubbe gahito kali parājayagāho duggahito va hotī ti attho. Dummocayā balisā ambujovā ti te pana evaṁ ajānantā micchādassanena anatthaṁ gahetvā ṭhitā bālā yathā nāma balisaṁ gilitvā ṭhito maccho balisā dummocayo hoti, evaṁ tamhā anatthā dummocayā honti.

Uttari pi udāharaṇaṁ āharantī āha:

1244. Upamaṁ te karissāmi, mahārāja tavatthiyā,
Upamāya midhekacce, atthaṁ jānanti paṇḍitā.

1245. Vāṇijānaṁ yathā nāvā, appamāṇabharā garu,
Atibhāraṁ samādāya, aṇṇave avasīdati.

1246. Evam-eva naro pāpaṁ, thokaṁ thokam-pi ācinaṁ,
Atibhāraṁ samādāya, niraye avasīdati.

1247. Na tāva bhāro paripūro, alātassa mahīpati,
Ācināti ca taṁ pāpaṁ, yena gacchati duggatiṁ.

1248. Pubbevassa kataṁ puññaṁ, alātassa mahīpati,
Tasseva deva nissando, yañceso labhate sukhaṁ.

1249. Khīyate cassa taṁ puññaṁ, tathā hi aguṇe rato,
Ujumaggaṁ avahāya, kummaggamanudhāvati.

1250. Tulā [PTS 6.235] yathā paggahitā, ohite tulamaṇḍale,
Unnameti tulāsīsaṁ, bhāre oro pite sati.

1251. Evam-eva naro puññaṁ, thokaṁ thokam-pi ācinaṁ,
Saggātimāno dāsova, bījako sātave rato ti.

Tattha niraye ti aṭṭhavidhe mahāniraye, soḷasavidhe ussadaniraye, lokantaraniraye ca. Bhāro ti tāta, na tāva alātassa akusalabhāro pūrati. Tassevā ti tassa pubbe katassa puññasseva nissando, yaṁ so alātasenāpati ajja sukhaṁ labhati. Na hi tāta, etaṁ goghātakakammassa phalaṁ. Pāpakammassa hi nāma vipāko iṭṭho kanto bhavissatīti aṭṭhānametaṁ. Aguṇe rato ti tathāhesa idāni akusalakamme rato. Ujumaggan-ti dasakusalakammapathamaggaṁ. Kummaggan-ti nirayagāmiakusalamaggaṁ.

Ohite tulamaṇḍale ti bhaṇḍapaṭicchanatthāya tulamaṇḍale laggetvā ṭhapite. Unnametī ti uddhaṁ ukkhipati. Ācinan-ti thokaṁ thokam-pi puññaṁ ācinanto pāpabhāraṁ otāretvā naro kalyāṇakammassa sīsaṁ ukkhipitvā devalokaṁ gacchati. Saggātimāno ti sagge atimāno saggasampāpake sātaphale kalyāṇakamme abhirato. “Saggādhimāno” ti pi pāṭho, saggaṁ adhikāraṁ katvā ṭhitacittoti attho. Sātave rato ti esa bījakadāso sātave madhuravipāke kusaladhamme yeva rato. So imassa pāpakammassa khīṇakāle, kalyāṇakammassa phalena devaloke nibbattissati.

Yañcesa idāni dāsattaṁ upagato, na taṁ kalyāṇakammassa phalena. Dāsattasaṁvattanikañhissa pubbe kataṁ pāpaṁ bhavissatīti niṭṭhamettha gantabbanti imamatthaṁ pakāsentī āha:

1252. Yamajja bījako dāso, dukkhaṁ passati attani,
Pubbevassa kataṁ pāpaṁ, tameso paṭisevati.

1253. Khīyate cassa taṁ pāpaṁ, tathā hi vinaye rato,
Kassapañca samāpajja, mā hevuppathamāgamā ti.

Tattha mā hevuppathamāgamā ti tāta, tvaṁ imaṁ naggaṁ kassapājīvakaṁ upagantvā mā heva nirayagāmiṁ uppathaṁ agamā, mā pāpamakāsīti pitaraṁ ovadati.

Idānissa pāpūpasevanāya dosaṁ kalyāṇamittūpasevanāya ca guṇaṁ dassentī āha:

1254. Yaṁ yañhi rāja bhajati, santaṁ vā yadi vā asaṁ,
Sīlavantaṁ visīlaṁ vā, vasaṁ tasseva gacchati.

1255. Yādisaṁ kurute mittaṁ, yādisaṁ cūpasevati,
So pi tādisako hoti, sahavāso hi tādiso.

1256. Sevamāno [PTS 6.236] sevamānaṁ, samphuṭṭho samphusaṁ paraṁ,
Saro diddho kalāpaṁva, alittamupalimpati,
Upalepabhayā dhīro, neva pāpasakhā siyā.

1257. Pūtimacchaṁ kusaggena, yo naro upanayhati,
Kusā pi pūti vāyanti, evaṁ bālūpasevanā.

1258. Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati,
Pattā pi surabhi vāyanti, evaṁ dhīrūpasevanā.

1259. Tasmā pattapuṭasseva, ñatvā sampākamattano
Asante nopaseveyya, sante seveyya paṇḍito,
Asanto nirayaṁ nenti, santo pāpenti suggatin-ti.

Tattha santaṁ vā ti sappurisaṁ vā. Yadi vā asan-ti asappurisaṁ vā. Saro diddho kalāpaṁvā ti mahārāja, yathā nāma halāhalavisalitto saro sarakalāpe khitto sabbaṁ taṁ visena alittam-pi sarakalāpaṁ limpati, visadiddham-eva karoti, evam-eva pāpamitto pāpaṁ sevamāno attānaṁ sevamānaṁ paraṁ, tena samphuṭṭho taṁ samphusaṁ alittaṁ pāpena purisaṁ attanā ekajjhāsayaṁ karonto upalimpati. Pū ti vāyantī ti tassa te kusā pi duggandhā vāyanti. Tagarañcā ti tagarañca aññañca gandhasampannaṁ gandhajātaṁ. Evan-ti evarūpā dhīrūpasevanā. Dhīro hi attānaṁ sevamānaṁ dhīram-eva karoti.

Tasmā pattapuṭassevā ti yasmā tagarādipaliveṭhamānāni paṇṇāni pi sugandhāni honti, tasmā palāsapattapuṭasseva paṇḍitūpasevanena aham-pi paṇḍito bhavissāmīti evaṁ. Ñatvā sampākamattano ti attano paripākaṁ paṇḍitabhāvaṁ parimāṇaṁ ñatvā asante pahāya paṇḍite sante seveyya. “Nirayaṁ nentī” ti ettha devadattādīhi nirayaṁ, “pāpenti suggatin”-ti ettha sāriputtattherādīhi sugatiṁ nītānaṁ vasena udāharaṇāni āharitabbāni.

Evaṁ rājadhītā chahi gāthāhi pitu dhammaṁ kathetvā idāni atīte attanā anubhūtaṁ dukkhaṁ dassentī āha:

1260. Aham-pi jātiyo satta, sare saṁsaritattano,
Anāgatā pi satteva, yā gamissaṁ ito cutā.

1261. Yā me sā sattamī jāti, ahu pubbe janādhipa,
Kammāraputto magadhesu, ahuṁ rājagahe pure.

1262. Pāpaṁ sahāyamāgamma, bahuṁ pāpaṁ kataṁ mayā,
Paradārassa heṭhento, carimhā amarā viya.

1263. Taṁ kammaṁ nihitaṁ aṭṭhā, bhasmacchanno va pāvako,
Atha aññehi kammehi, ajāyiṁ vaṁsabhūmiyaṁ.

1264. Kosambiyaṁ [PTS 6.237] seṭṭhikule, iddhe phīte mahaddhane,
Ekaputto mahārāja, niccaṁ sakkatapūjito.

1265. Tattha mittaṁ asevissaṁ, sahāyaṁ sātave rataṁ,
Paṇḍitaṁ sutasampannaṁ, so maṁ atthe nivesayi.

1266. Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, bahuṁ rattiṁ upāvasiṁ,
Taṁ kammaṁ nihitaṁ aṭṭhā, nidhīva udakantike.

1267. Atha pāpāna kammānaṁ, yametaṁ magadhe kataṁ,
Phalaṁ pariyāga maṁ pacchā, bhutvā duṭṭhavisaṁ yathā.

1268. Tato cutāhaṁ vedeha, roruve niraye ciraṁ,
Sakammunā apaccissaṁ, taṁ saraṁ na sukhaṁ labhe.

1269. Bahuvassagaṇe tattha, khepayitvā bahuṁ dukhaṁ,
Bhinnāgate ahuṁ rāja, chagalo uddhatapphalo ti.

Tattha sattā ti mahārāja, idhalokaparalokā nāma sukatadukkaṭānañca phalaṁ nāma atthi. Na hi saṁsāro satte sodhetuṁ sakkoti, sakammunā eva sattā sujjhanti. Alātasenāpati ca bījakadāso ca ekam-eva jātiṁ anussaranti. Na kevalaṁ eteva jātiṁ saranti, aham-pi atīte satta jātiyo attano saṁsaritaṁ sarāmi, anāgate pi ito gantabbā satteva jānāmi. Yā me sā ti yā sā mama atīte sattamī jāti āsi. Kammāraputto ti tāya jātiyā ahaṁ magadhesu rājagahanagare suvaṇṇakāraputto ahosiṁ.

Paradārassa heṭhento ti paradāraṁ heṭhentā paresaṁ rakkhitago pite varabhaṇḍe aparajjhantā. Aṭṭhā ti taṁ tadā mayā kataṁ pāpakammaṁ okāsaṁ alabhitvā okāse sati vipākadāyakaṁ hutvā bhasmapaṭicchanno aggi viya nihitaṁ aṭṭhāsi. Vaṁsabhūmiyan-ti vaṁsaraṭṭhe. Ekaputto ti asītikoṭivibhave seṭṭhikule ahaṁ ekaputtako va ahosiṁ. Sātave ratan-ti kalyāṇakamme abhirataṁ. So man-ti so sahāyako maṁ atthe kusalakamme patiṭṭhāpesi.

Taṁ kamman-ti tam-pi me kataṁ kalyāṇakammaṁ tadā okāsaṁ alabhitvā okāse sati vipākadāyakaṁ hutvā udakantike nidhi viya nihitaṁ aṭṭhāsi. Yametan-ti atha mama santakesu pāpakammesu yaṁ etaṁ mayā magadhesu paradārikakammaṁ kataṁ, tassa phalaṁ pacchā maṁ pariyāgaṁ upagatanti attho. Yathā kiṁ? Bhutvā duṭṭhavisaṁ yathā, yathā savisaṁ bhojanaṁ bhuñjitvā ṭhitassa taṁ duṭṭhaṁ kakkhaḷaṁ halāhalaṁ visaṁ kuppati, tathā maṁ pariyāgatanti attho. Tato ti tato kosambiyaṁ seṭṭhikulato. Taṁ saran-ti taṁ tasmiṁ niraye anubhūtadukkhaṁ sarantī cittasukhaṁ nāma na labhāmi, bhayam-eva me uppajjati. Bhinnāgate ti bhinnāgate nāma raṭṭhe. Uddhatapphalo ti uddhatabījo.

So pana chagalako balasampanno ahosi. Piṭṭhiyaṁ abhiruyha pi naṁ vāhayiṁsu, yānake pi yojayiṁsu. Imamatthaṁ [PTS 6.238] pakāsentī āha:

1270. Sātaputtā mayā vūḷhā, piṭṭhiyā ca rathena ca,
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me ti.

Tattha sātaputtā ti amaccaputtā. Tassa kammassā ti deva, roruve mahāniraye paccanañca chagalakakāle bījuppāṭanañca piṭṭhivāhanayānakayojanāni ca sabbopesa tassa nissando paradāragamanassa meti.

Tato pana cavitvā araññe kapiyoniyaṁ paṭisandhiṁ gaṇhi. Atha naṁ jātadivase yūthapatino dassesuṁ. So: “Ānetha me, puttan”-ti daḷhaṁ gahetvā tassa viravantassa dantehi phalāni uppāṭesi. Tamatthaṁ pakāsentī āha:

1271. Tato cutāhaṁ vedeha, kapi āsiṁ brahāvane,
Niluñcitaphalo yeva, yūthapena pagabbhinā,
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me ti.

Tattha niluñcitaphaloyevā ti tatrapāhaṁ pagabbhena yūthapatinā luñcitvā uppāṭitaphalo yeva ahosinti attho.

Atha aparā pi jātiyo dassentī āha:

1272. Tato cutāhaṁ vedeha, dassanesu pasū ahuṁ,
Niluñcito javo bhadro, yoggaṁ vūḷhaṁ ciraṁ mayā,
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.

1273. Tato cutāhaṁ vedeha, vajjīsu kulamāgamā,
Nevitthī na pumā āsiṁ, manussatte sudullabhe,
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.

1274. Tato cutāhaṁ vedeha, ajāyiṁ nandane vane,
Bhavane tāvatiṁsāhaṁ, accharā kāmavaṇṇinī.

1275. Vicitravatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā,
Kusalā naccagītassa, sakkassa paricārikā.

1276. Tattha ṭhitāhaṁ vedeha, sarāmi jātiyo imā,
Anāgatā pi satteva, yā gamissaṁ ito cutā.

1277. Pariyāgataṁ taṁ kusalaṁ, yaṁ me kosambiyaṁ kataṁ,
Deve ceva manusse ca, sandhāvissaṁ ito cutā.

1278. Satta jacco mahārāja, niccaṁ sakkatapūjitā,
Thībhāvā pi na muccissaṁ, chaṭṭhā nigatiyo imā.

1279. Sattamī [PTS 6.239] ca gati deva, devaputto mahiddhiko,
Pumā devo bhavissāmi, devakāyasmimuttamo.

1280. Ajjā pi santānamayaṁ, mālaṁ ganthenti nandane,
Devaputto javo nāma, yo me mālaṁ paṭicchati.

1281. Muhutto viya so dibyo, idha vassāni soḷasa,
Rattindivo ca so dibyo, mānusiṁ saradosataṁ.

1282. Iti kammāni anventi, asaṅkheyyā pi jātiyo,
Kalyāṇaṁ yadi vā pāpaṁ, na hi kammaṁ vinassatī ti.

Tattha dassanesū ti dassanaraṭṭhesu. Pasū ti goṇo ahosiṁ. Niluñcito ti vacchakāle yeva maṁ evaṁ manāpo bhavissatīti nibbījakamakaṁsu. Sohaṁ niluñcito uddhatabījo javo bhadro ahosiṁ. Vajjīsu kulamāgamā ti goyonito cavitvā vajjiraṭṭhe ekasmiṁ mahābhogakule nibbattinti dasseti. Nevitthī na pumā ti napuṁsakattaṁ sandhāya āha. Bhavane tāvatiṁsāhan-ti tāvatiṁsabhavane ahaṁ.

Tattha ṭhitāhaṁ, vedeha, sarāmi jātiyo imā ti sā kira tasmiṁ devaloke ṭhitā: “Ahaṁ evarūpaṁ devalokaṁ āgacchantī kuto nu kho āgatā” ti olokentī vajjiraṭṭhe mahābhogakule napuṁsakattabhāvato cavitvā tattha nibbattabhāvaṁ passi. Tato: “Kena nu kho kammena evarūpe ramaṇīye ṭhāne nibbattāmhī” ti olokentī kosambiyaṁ seṭṭhikule nibbattitvā kataṁ dānādikusalaṁ disvā: “Etassa phalena nibbattāmhī” ti ñatvā: “Anantarātīte napuṁsakattabhāve nibbattamānā kuto āgatāmhī” ti olokentī dassanaraṭṭhesu goyoniyaṁ mahādukkhassa anubhūtabhāvaṁ aññāsi. Tato anantaraṁ jātiṁ anussaramānā vānarayoniyaṁ uddhataphalabhāvaṁ addasa. Tato anantaraṁ anussarantī bhinnāgate chagalakayoniyaṁ uddhatabījabhāvaṁ anussari. Tato paraṁ anussaramānā roruve nibbattabhāvaṁ anussari.

Athassā niraye tiracchānayoniyañca anubhūtaṁ dukkhaṁ anussarantiyā bhayaṁ uppajji. Tato: “Kena nu kho kammena evarūpaṁ dukkhaṁ anubhūtaṁ mayā” ti chaṭṭhaṁ jātiṁ olokentī tāya jātiyā kosambinagare kataṁ kalyāṇakammaṁ disvā sattamaṁ olokentī magadharaṭṭhe pāpasahāyaṁ nissāya kataṁ paradārikakammaṁ disvā: “Etassa phalena me taṁ mahādukkhaṁ anubhūtan”-ti aññāsi. Atha: “Ito cavitvā anāgate kuhiṁ nibbattissāmī” ti olokentī: “Yāvatāyukaṁ ṭhatvā puna sakkasseva paricārikā hutvā nibbattissāmī” ti aññāsi. Evaṁ punappunaṁ olokayamānā: “Tatiye pi attabhāve sakkasseva paricārikā hutvā nibbattissāmi, tathā catutthe, pañcame pana tasmiṁ yeva devaloke javanadevaputtassa aggamahesī hutvā nibbattissāmī” ti ñatvā tato anantaraṁ olokentī: “Chaṭṭhe attabhāve ito tāvatiṁsabhavanato cavitvā aṅgatirañño aggamahesiyā kucchimhi nibbattissāmi, ‘rucā’ ti me nāmaṁ bhavissatī” ti ñatvā: “Tato anantarā kuhiṁ nibbattissāmī” ti olokentī: “Sattamāya jātiyā tato cavitvā tāvatiṁsabhavane mahiddhiko devaputto hutvā nibbattissāmi, itthibhāvato [PTS 6.240] muccissāmī” ti aññāsi. Tasmā:

Tattha ṭhitāhaṁ vedeha, sarāmi satta jātiyo,
Anāgatā pi satteva, yā gamissaṁ ito cutā ti.

Ādimāha,

Tattha pariyāgatan-ti pariyāyena attano vārena āgataṁ. Satta jacco ti vajjiraṭṭhe napuṁsakajātiyā saddhiṁ devaloke pañca, ayañca chaṭṭhāti satta jātiyoti vuccanti. Etā satta jātiyo niccaṁ sakkatapūjitā ahosinti dasseti. Chaṭṭhā nigatiyo ti devaloke pana pañca, ayañca ekāti imā cha gatiyo itthibhāvāna muccissanti vadati. Sattamī cā ti ito cavitvā anantaraṁ. Santānamayan-ti ekatovaṇṭakādivasena katasantānaṁ. Ganthentī ti yathā santānamayā honti, evaṁ ajja pi mama paricārikā nandanavane mālaṁ ganthenti yeva. Yo me mālaṁ paṭicchatī ti mahārāja, anantarajātiyaṁ mama sāmiko javo nāma devaputto yo rukkhato patitapatitaṁ mālaṁ paṭicchati.

Soḷasā ti mahārāja, mama jātiyā imāni soḷasa vassāni, ettako pana kālo devānaṁ eko muhutto, tena tā mama cutabhāvam-pi ajānantā mamatthāya mālaṁ ganthenti yeva. Mānusin-ti manussānaṁ vassagaṇanaṁ āgamma esa saradosataṁ vassasataṁ hoti, evaṁ dīghāyukā devā. Iminā pana kāraṇena paralokassa ca kalyāṇapāpakānañca kammānaṁ atthitaṁ jānāhi, devā ti.

Anventī ti yathā maṁ anubandhiṁsu, evaṁ anubandhanti. Na hi kammaṁ vinassatī ti diṭṭhadhammavedanīyaṁ tasmiṁ yeva attabhāve, upapajjavedanīyaṁ anantarabhave vipākaṁ deti, aparāpariyavedanīyaṁ pana vipākaṁ adatvā na nassati. Taṁ sandhāya: “Na hi kammaṁ vinassatī” ti vatvā: “Deva, ahaṁ paradārikakammassa nissandena niraye ca tiracchānayoniyañca mahantaṁ dukkhaṁ anubhaviṁ. Sace pana tumhe pi idāni guṇassa kathaṁ gahetvā evaṁ karissatha, mayā anubhūtasadisam-eva dukkhaṁ anubhavissatha, tasmā evaṁ mā karitthā” ti āha.

Athassa uttari dhammaṁ desentī āha:

1283. Yo icche puriso hotuṁ, jātiṁ jātiṁ punappunaṁ,
Paradāraṁ vivajjeyya, dhotapādo va kaddamaṁ.

1284. Yā icche puriso hotuṁ, jātiṁ jātiṁ punappunaṁ,
Sāmikaṁ apacāyeyya, indaṁva paricārikā.

1285. Yo icche dibyabhogañca, dibbamāyuṁ yasaṁ sukhaṁ,
Pāpāni parivajjetvā, tividhaṁ dhammamācare.

1286. Kāyena vācā manasā, appamatto vicakkhaṇo,
Attano hoti atthāya, itthī vā yadi vā pumā.

1287. Ye kecime mānujā jīvaloke, yasassino sabbasamantabhogā,
Asaṁsayaṁ tehi pure suciṇṇaṁ, kammassakāse puthu sabbasattā.

1288. Iṅghānucintesi sayam-pi deva, kutonidānā te imā janinda,
Yā te imā accharāsannikāsā, alaṅkatā kañcanajālachannā ti.

Tattha [PTS 6.241] hotun-ti bhavituṁ. Sabbasamantabhogā ti paripuṇṇasabbabhogā. Suciṇṇan-ti suṭṭhu ciṇṇaṁ kalyāṇakammaṁ kataṁ. Kammassakāse ti kammassakā attanā katakammasseva vipākapaṭisaṁvedino. Na hi mātāpitūhi kataṁ kammaṁ puttadhītānaṁ vipākaṁ deti, na tāhi puttadhītāhi kataṁ kammaṁ mātāpitūnaṁ vipākaṁ deti. Sesehi kataṁ sesānaṁ kim-eva dassati? Iṅghā ti codanatthe nipāto. Anucintesī ti punappunaṁ cinteyyāsi. Yā te imā ti yā imā soḷasasahassā itthiyo taṁ upaṭṭhahanti, imā te kutonidānā, kiṁ nipajjitvā niddāyantena laddhā, udāhu panthadūsanasandhicchedādīni pāpāni katvā, adu kalyāṇakammaṁ nissāya laddhāti idaṁ tāva attanā pi cinteyyāsi, devā ti.

Evaṁ sā pitaraṁ anusāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1289. Iccevaṁ pitaraṁ kaññā, rucā tosesi aṅgatiṁ,
Mūḷhassa maggamācikkhi, dhammamakkhāsi subbatā ti.

Tattha iccevan-ti bhikkhave, iti imehi evarūpehi madhurehi vacanehi rucākaññā pitaraṁ tosesi, mūḷhassa maggaṁ viya tassa sugatimaggaṁ ācikkhi, nānānayehi sucaritadhammaṁ akkhāsi. Dhammaṁ kathentī yeva sā subbatā sundaravatā attano atītajātiyo pi kathesi.

Evaṁ pubbaṇhato paṭṭhāya sabbarattiṁ pitu dhammaṁ desetvā: “Mā, deva, naggassa micchādiṭṭhikassa vacanaṁ gaṇhi, ‘atthi ayaṁ loko, atthi paraloko, atthi sukaṭadukkaṭakammānaṁ phalan’-ti vadantassa mādisassa kalyāṇamittassa vacanaṁ gaṇha, mā atitthena pakkhandī” ti āha. Evaṁ sante pi pitaraṁ micchādassanā mocetuṁ nāsakkhi. So hi kevalaṁ tassā madhuravacanaṁ sutvā tussi. Mātāpitaro hi piyaputtānaṁ vacanaṁ piyāyanti, na pana taṁ micchādassanaṁ vissajjesi. Nagarepi: “Rucā kira rājadhītā pitu dhammaṁ desetvā micchādassanaṁ vissajjāpesī” ti ekakolāhalaṁ ahosi. “Paṇḍitā rājadhītā ajja pitaraṁ micchādassanā mocetvā nagaravāsīnaṁ sotthibhāvaṁ karissatī” ti mahājano tussi. Sā pitaraṁ bodhetuṁ asakkontī vīriyaṁ avissajjetvāva: “Yena kenaci upāyena pitu sotthibhāvaṁ karissāmī” ti sirasmiṁ añjaliṁ patiṭṭhapetvā dasadisā namassitvā: “Imasmiṁ loke lokasandhārakā dhammikasamaṇabrāhmaṇā nāma lokapāladevatā nāma mahābrahmāno nāma atthi, te idhāgantvā attano balena mama pitaraṁ micchādassanaṁ vissajjāpentu [PTS 6.242], etassa guṇe asati pi mama guṇena mama sīlena mama saccena idhāgantvā imaṁ micchādassanaṁ vissajjāpetvā sakalalokassa sotthiṁ karontū” ti adhiṭṭhahitvā namassi.

Tadā bodhisatto nārado nāma mahābrahmā ahosi. Bodhisattā ca nāma attano mettābhāvanāya anuddayāya mahantabhāvena suppaṭipannaduppaṭipanne satte dassanatthaṁ kālānukālaṁ lokaṁ olokenti. So taṁ divasaṁ lokaṁ olokento taṁ rājadhītaraṁ pitu micchādiṭṭhimocanatthaṁ lokasandhārakadevatāyo namassamānaṁ disvā, “ṭhapetvā maṁ añño etaṁ rājānaṁ micchādassanaṁ vissajjāpetuṁ samattho nāma natthi, ajja mayā rājadhītu saṅgahaṁ, rañño ca saparijanassa sotthibhāvaṁ katvā āgantuṁ vaṭṭati, kena nu kho vesena gamissāmī” ti cintetvā: “Manussānaṁ pabbajitā piyā ceva garuno ca ādeyyavacanā ca, tasmā pabbajitavesena gamissāmī” ti sanniṭṭhānaṁ katvā pāsādikaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ manussattabhāvaṁ māpetvā manuññaṁ jaṭāmaṇḍalaṁ bandhitvā jaṭantare kañcanasūciṁ odahitvā anto rattapaṭaṁ upari rattavākacīraṁ nivāsetvā pārupitvā suvaṇṇatārākhacitaṁ rajatamayaṁ ajinacammaṁ ekaṁse katvā muttāsikkāya pakkhittaṁ suvaṇṇamayaṁ bhikkhābhājanaṁ ādāya tīsu ṭhānesu onataṁ suvaṇṇakājaṁ khandhe katvā muttāsikkāya eva pavāḷakamaṇḍaluṁ ādāya iminā isivesena gaganatale cando viya virocamāno ākāsena āgantvā alaṅkatacandakapāsādamahātalaṁ pavisitvā rañño purato ākāse aṭṭhāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1290. Athāgamā brahmalokā, nārado mānusiṁ pajaṁ,
Jambudīpaṁ avekkhanto, addā rājānamaṅgatiṁ.

1291. Tato patiṭṭhā pāsāde, vedehassa puratthato,
Tañca disvānānuppattaṁ, rucā isimavandathā ti.

Tattha addā ti brahmaloke ṭhito va jambudīpaṁ avekkhanto guṇājīvakassa santike gahitamicchādassanaṁ rājānaṁ aṅgatiṁ addasa, tasmā āgatoti attho. Tato patiṭṭhā ti tato so brahmā tassa rañño amaccagaṇaparivutassa nisinnassa purato [PTS 6.243] tasmiṁ pāsāde apade padaṁ dassento ākāse patiṭṭhahi. Anuppattan-ti āgataṁ. Isin-ti isivesena āgatattā satthā: “Isin”-ti āha. Avandathāti: “Mamānuggahena mama pitari kāruññaṁ katvā eko devarājā āgato bhavissatī” ti haṭṭhapahaṭṭhā vātābhihaṭā suvaṇṇakadalī viya onamitvā nāradabrahmānaṁ avandi.

Rājā pi taṁ disvāva brahmatejena tajjito attano āsane saṇṭhātuṁ asakkonto āsanā oruyha bhūmiyaṁ ṭhatvā āgataṭṭhānañca nāmagottañca pucchi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1292. Athāsanamhā oruyha, rājā byathitamānaso,
Nāradaṁ paripucchanto, idaṁ vacanamabravi.

1293. ‘Kuto nu āgacchasi devavaṇṇi, obhāsayaṁ sabbadisā candimāva,
Akkhāhi me pucchito nāmagottaṁ, kathaṁ taṁ jānanti manussaloke ti.

Tattha byathitamānaso ti bhītacitto. Kuto nū ti kacci nu kho vijjādharo bhaveyyāti maññamāno avanditvāva evaṁ pucchi.

Atha so: “Ayaṁ rājā ‘paraloko natthī’ ti maññati, paralokamevassa tāva ācikkhissāmī” ti cintetvā gāthamāha.

1294. Ahañhi devato idāni emi, obhāsayaṁ sabbadisā candimāva,
Akkhāmi te pucchito nāmagottaṁ, jānanti maṁ nārado kassapo cā ti.

Tattha devato ti devalokato. Nārado kassapo cā ti maṁ nāmena nārado, gottena kassapoti jānanti.

Atha rājā: “Imaṁ pacchā pi paralokaṁ pucchissāmi, iddhiyā laddhakāraṇaṁ tāva pucchissāmī” ti cintetvā gāthamāha.

1295. Accherarūpaṁ tava yādisañca, vehāyasaṁ gacchasi tiṭṭhasī ca,
Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ, atha kena vaṇṇena tavāyamiddhī ti.

Tattha yādisañcā ti yādisañca tava saṇṭhānaṁ, yañca tvaṁ ākāse gacchasi tiṭṭhasi ca, idaṁ acchariyajātaṁ.

Nārado [PTS 6.244] āha:

1296. Saccañca dhammo ca damo ca cāgo, guṇā mamete pakatā purāṇā,
Teheva dhammehi susevitehi, manojalo yena kāmaṁ gatosmī ti.

Tattha saccan-ti musāvādavirahitaṁ vacīsaccaṁ. Dhammo ti tividhasucaritadhammo ceva kasiṇaparikammajhānadhammo ca. Damo ti indriyadamanaṁ. Cāgo ti kilesapariccāgo ca deyyadhammapariccāgo ca. Mamete guṇā ti mama ete guṇasampayuttā guṇasahagatā. Pakatā purāṇā ti mayā purimabhave katāti dasseti. “Teheva dhammehi susevitehī” ti te sabbe guṇe susevite paricārite dasseti. Manojavo ti iddhiyā kāraṇena paṭiladdho. Yena kāmaṁ gatosmī ti yena devaṭṭhāne ca manussaṭṭhāne ca gantuṁ icchanaṁ, tena gatosmī ti attho.

Rājā evaṁ tasmiṁ kathente pi micchādassanassa gahitattā paralokaṁ asaddahanto: “Atthi nu kho puññavipāko” ti vatvā gāthamāha.

1297. Accheramācikkhasi puññasiddhiṁ, sace hi etehi yathā vadesi,
Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ, puṭṭho ca me sādhu viyākarohī ti.

Tattha puññasiddhin-ti puññānaṁ siddhiṁ phaladāyakattaṁ ācikkhanto acchariyaṁ ācikkhasi.

Nārado āha:

1298. Pucchassu maṁ rāja tavesa attho, yaṁ saṁsayaṁ kuruse bhūmipāla,
Ahaṁ taṁ nissaṁsayataṁ gamemi, nayehi ñāyehi ca hetubhī cā ti.

Tattha tavesa attho ti pucchitabbako nāma tava esa attho. Yaṁ saṁsayan-ti yaṁ kismiñcideva atthe saṁsayaṁ karosi, taṁ maṁ puccha. Nissaṁsayatan-ti ahaṁ taṁ nissaṁsayabhāvaṁ gamemi. Nayehī ti kāraṇavacanehi. Ñāyehī ti ñāṇehi. Hetubhī ti paccayehi, paṭiññāmatteneva avatvā ñāṇena paricchinditvā kāraṇavacanena ca tesaṁ dhammānaṁ samuṭṭhāpakapaccayehi ca taṁ nissaṁsayaṁ karissāmī ti attho.

Rājā [PTS 6.245] āha:

1299. Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ, puṭṭho ca me nārada mā musā bhaṇi,
Atthi nu devā pitaro nu atthi, loko paro atthi jano yamāhū ti.

Tattha jano yamāhū ti yaṁ jano evamāha: “atthi devā, atthi pitaro, atthi paro loko” ti, taṁ sabbaṁ atthi nu khoti pucchati.

Nārado āha:

1300. Attheva devā pitaro ca atthi, loko paro atthi jano yamāhu,
Kāmesu giddhā ca narā pamūḷhā, lokaṁ paraṁ na vidū mohayuttā ti.

Tattha attheva devā ti mahārāja, devā ca pitaro ca atthi, yam-pi jano paralokamāha, so pi attheva. Na vidū ti kāmagiddhā pana mohamūḷhā janā paralokaṁ na vidanti na jānantīti.

Taṁ sutvā rājā parihāsaṁ karonto evamāha.

1301. Atthīti ce nārada saddahāsi, nivesanaṁ paraloke matānaṁ,
Idheva me pañca satāni dehi, dassāmi te paraloke sahassan-ti.

Tattha nivesanan-ti nivāsaṭṭhānaṁ. Pañca satānī ti pañca kahāpaṇasatāni.

Atha naṁ mahāsatto parisamajjhe yeva garahanto āha:

1302. Dajjemu kho pañca satāni bhoto, jaññāmu ce sīlavantaṁ vadaññuṁ,
Luddaṁ taṁ bhontaṁ niraye vasantaṁ, ko codaye paraloke sahassaṁ.

1303. Idheva yo hoti adhammasīlo, pāpācāro alaso luddakammo,
Na paṇḍitā tasmiṁ iṇaṁ dadanti, na hi āgamo hoti tathāvidhamhā.

1304. Dakkhañca [PTS 6.246] posaṁ manujā viditvā, uṭṭhānakaṁ sīlavantaṁ vadaññuṁ,
Sayam-eva bhogehi nimantayanti, kammaṁ karitvā puna māharesī ti.

Tattha jaññāmu ce ti yadi mayaṁ bhavantaṁ: “Sīlavā esa vadaññū, dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṁ imasmiṁ kāle iminā nāmatthoti jānitvā tassa tassa kiccassa kārako vadaññū” ti jāneyyāma. Atha te vaḍḍhiyā pañca satāni dadeyyāma, tvaṁ pana luddo sāhasiko micchādassanaṁ gahetvā dānasālaṁ viddhaṁsetvā paradāresu aparajjhasi, ito cuto niraye uppajjissasi, evaṁ luddaṁ taṁ niraye vasantaṁ bhontaṁ tattha gantvā ko: “Sahassaṁ me dehī” ti codessati. Tathāvidhamhā ti tādisā purisā dinnassa iṇassa puna āgamo nāma na hoti. Dakkhan-ti dhanuppādanakusalaṁ. Puna māharesī ti attano kammaṁ karitvā dhanaṁ uppādetvā puna amhākaṁ santakaṁ āhareyyāsi, mā nikkammo vasīti sayam-eva bhogehi nimantayantīti.

Iti rājā tena niggayhamāno appaṭibhāno ahosi. Mahājano haṭṭhatuṭṭho hutvā: “Mahiddhiko devo pi ajja rājānaṁ micchādassanaṁ vissajjāpessatī” ti sakalanagaraṁ ekakolāhalaṁ ahosi. Mahāsattassānubhāvena tadā sattayojanikāya mithilāya tassa dhammadesanaṁ assuṇanto nāma nāhosi. Atha mahāsatto: “Ayaṁ rājā ativiya daḷhaṁ micchādassanaṁ gaṇhi, nirayabhayena naṁ santajjetvā micchādiṭṭhiṁ vissajjāpetvā puna devalokena assāsessāmī” ti cintetvā: “Mahārāja, sace diṭṭhiṁ na vissajjessasi, evaṁ anantadukkhaṁ nirayaṁ gamissasī” ti vatvā nirayakathaṁ paṭṭhapesi:

1305. Ito cuto dakkhasi tattha rāja, kākolasaṅghehi vikassamānaṁ,
Taṁ khajjamānaṁ niraye vasantaṁ, kākehi gijjhehi ca senakehi,
Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, ko codaye paraloke sahassan-ti.

Tattha kākolasaṅghehī ti lohatuṇḍehi kākasaṅghehi. Vikassamānan-ti attānaṁ ākaḍḍhiyamānaṁ tattha niraye passissasi. Tan-ti taṁ bhavantaṁ.

Taṁ [PTS 6.247] pana kākolanirayaṁ vaṇṇetvā: “Sace pi ettha na nibbattissasi, lokantaraniraye nibbattissasī” ti vatvā taṁ nirayaṁ dassetuṁ gāthamāha.

1306. Andhaṁtamaṁ tattha na candasūriyā, nirayo sadā tumulo ghorarūpo,
Sā neva rattī na divā paññāyati, tathāvidhe ko vicare dhanatthiko ti.

Tattha andhaṁ taman-ti mahārāja, yamhi lokantaraniraye micchādiṭṭhikā nibbattanti, tattha cakkhuviññāṇassa uppattinivāraṇaṁ andhatamaṁ. Sadā tumulo ti so nirayo niccaṁ bahalandhakāro. Ghorarūpo ti bhīsanakajātiko. Sā neva rattī ti yā idha ratti divā ca, sā neva tattha paññāyati. Ko vicare ti ko uddhāraṁ sodhento vicarissati.

Tampissa lokantaranirayaṁ vitthārena vaṇṇetvā: “Mahārāja, micchādiṭṭhiṁ avissajjento na kevalaṁ etadeva, aññam-pi dukkhaṁ anubhavissasī” ti dassento gāthamāha.

1307. Sabalo ca sāmo ca duve suvānā, pavaddhakāyā balino mahantā,
Khādanti dantehi ayomayehi, ito paṇunnaṁ paralokapattan-ti.

Tattha ito paṇunnan-ti imamhā manussalokā cutaṁ. Parato nirayesu pi eseva nayo. Tasmā sabbāni tāni nirayaṭṭhānāni nirayapālānaṁ upakkamehi saddhiṁ heṭṭhā vuttanayeneva vitthāretvā tāsaṁ tāsaṁ gāthānaṁ anuttānāni padāni vaṇṇetabbāni.

1308. Taṁ khajjamānaṁ niraye vasantaṁ, luddehi vāḷehi aghammigehi ca,
Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, ko codaye paraloke sahassan-ti.

Tattha luddehī ti dāruṇehi. Vāḷehī ti duṭṭhehi. Aghammigehī ti aghāvahehi migehi, dukkhāvahehi sunakhehī ti attho.

1309. Usūhi [PTS 6.248] sattīhi ca sunisitāhi, hananti vijjhanti ca paccamittā,
Kāḷūpakāḷā nirayamhi ghore, pubbe naraṁ dukkaṭakammakārin-ti.

Tattha hananti vijjhanti cā ti jalitāya ayapathaviyaṁ pātetvā sakalasarīraṁ chiddāvachiddaṁ karontā paharanti ceva vijjhanti ca. Kāḷūpakāḷā ti evaṁnāmakā nirayapālā. Nirayamhī ti tasmiṁ tesaññeva vasena kāḷūpakāḷasaṅkhāte niraye. Dukkaṭakammakārin-ti micchādiṭṭhivasena dukkaṭānaṁ kammānaṁ kārakaṁ.

1310. Taṁ haññamānaṁ niraye vajantaṁ, kucchismiṁ passasmiṁ vipphālitūdaraṁ,
Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, ko codaye paraloke sahassan-ti.

Tattha tan-ti taṁ bhavantaṁ tattha niraye tathā haññamānaṁ. Vajantan-ti ito cito ca dhāvantaṁ. Kucchismin-ti kucchiyañca passe ca haññamānaṁ vijjhiyamānanti attho.

1311. Sattī usū tomarabhiṇḍivālā, vividhāvudhā vassanti tattha devā,
Patanti aṅgāramivaccimanto, silāsanī vassati luddakammeti.

Tattha aṅgāramivaccimanto ti jalitaaṅgārā viya accimantā āvudhavisesā patanti. Silāsanī ti jalitasilāsani. Vassati luddakamme ti yathā nāma deve vassante asani patati, evam-eva ākāse samuṭṭhāya cicciṭāyamānaṁ jalitasilāvassaṁ tesaṁ luddakammānaṁ upari patati.

1312. Uṇho ca vāto nirayamhi dussaho, na tamhi sukhaṁ labbhati ittaram pi,
Taṁ taṁ vidhāvantamalenamāturaṁ, ko codaye paraloke sahassan-ti.

Tattha ittarampī ti parittakam pi. Vidhāvantan-ti vividhā dhāvantaṁ.

1313. Sandhāvamānam-pi rathesu yuttaṁ, sajotibhūtaṁ pathaviṁ kamantaṁ,
Patodalaṭṭhīhi [PTS 6.249] sucodayantaṁ, ko codaye paraloke sahassan-ti.

Tattha rathesu yuttan-ti vārena vāraṁ tesu jalitaloharathesu yuttaṁ. Kamantan-ti akkamamānaṁ. Sucodayantan-ti suṭṭhu codayantaṁ.

1314. Tamāruhantaṁ khurasañcitaṁ giriṁ, vibhiṁsanaṁ pajjalitaṁ bhayānakaṁ,
Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, ko codaye paraloke sahassan-ti.

Tattha tamāruhantan-ti taṁ bhavantaṁ jalitāvudhapahāre asahitvā jalitakhurehi sañcitaṁ jalitalohapabbataṁ āruhantaṁ.

1315. Tamāruhantaṁ pabbatasannikāsaṁ, aṅgārarāsiṁ jalitaṁ bhayānakaṁ,
Sudaḍḍhagattaṁ kapaṇaṁ rudantaṁ, ko codaye paraloke sahassan-ti.

Tattha sudaḍḍhagattan-ti suṭṭhu daḍḍhasarīraṁ.

1316. Abbhakūṭasamā uccā, kaṇṭakanicitā dumā,
Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhī ti.

Tattha kaṇṭakanicitā ti jalitakaṇṭakehi citā. “Ayomayehī” ti idaṁ yehi kaṇṭakehi ācitā, te dassetuṁ vuttaṁ.

1317. Tamāruhanti nāriyo, narā ca paradāragū,
Coditā sattihatthehi, yamaniddesakāribhī ti.

Tattha tamāruhantī ti taṁ evarūpaṁ simbalirukkhaṁ āruhanti. Yamaniddesakāribhī ti yamassa vacanakarehi, nirayapālehī ti attho.

1318. Tamāruhantaṁ nirayaṁ, simbaliṁ ruhiramakkhitaṁ,
Vidaḍḍhakāyaṁ vitacaṁ, āturaṁ gāḷhavedanaṁ.

1319. Passasantaṁ muhuṁ uṇhaṁ, pubbakammāparādhikaṁ,
Dumagge vitacaṁ gattaṁ, ko taṁ yāceyya taṁ dhanan-ti.

Tattha vidaḍḍhakāyan-ti vihiṁsitakāyaṁ. Vitacan-ti cammamaṁsānaṁ chiddāvachiddaṁ chinnatāya koviḷārapupphaṁ viya kiṁsukapupphaṁ viya ca.

1320. Abbhakūṭasamā [PTS 6.250] uccā, asipattācitā dumā,
Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhī ti.

Tattha asipattācitā ti asimayehi pattehi citā.

1321. Tamāruhantaṁ asipattapādapaṁ, asīhi tikkhehi ca chijjamānaṁ,
Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, ko codaye paraloke sahassan-ti.

Tattha tamāruhantan-ti taṁ bhavantaṁ nirayapālānaṁ āvudhapahāre asahitvā āruhantaṁ.

1322. Tato nikkhantamattaṁ taṁ, asipattācitā dumā,
Sampatitaṁ vetaraṇiṁ, ko taṁ yāceyya taṁ dhanan-ti.

Tattha sampatitan-ti patitaṁ.

1323. Kharā khārodikā tattā, duggā vetaraṇī nadī,
Ayopokkharasañchannā, tikkhā pattehi sandati.

Tattha kharā ti pharusā. Ayopokkharasañchannā ti ayomayehi tikhiṇapariyantehi pokkharapattehi sañchannā. Pattehī ti tehi pattehi sā nadī tikkhā hutvā sandati.

1324. Tattha sañchinnagattaṁ taṁ, vuyhantaṁ ruhiramakkhitaṁ,
Vetaraññe anālambe, ko taṁ yāceyya taṁ dhanan-ti.

Tattha vetaraññe ti vetaraṇīudake.

Imaṁ pana mahāsattassa nirayakathaṁ sutvā rājā saṁviggahadayo mahāsattaññeva tāṇagavesī hutvā āha:

1325. Vedhāmi rukkho viya chijjamāno, disaṁ na jānāmi pamūḷhasañño,
Bhayānutappāmi mahā ca me bhayā, sutvāna kathā tava bhāsitā ise.

1326. Āditte vārimajjhaṁva, dīpaṁvoghe mahaṇṇave,
Andhakāreva pajjoto, tvaṁ nosi saraṇaṁ ise.

1327. Atthañca [PTS 6.251] dhammaṁ anusāsa maṁ ise, atītamaddhā aparādhitaṁ mayā,
Ācikkha me nārada suddhimaggaṁ, yathā ahaṁ no nirayaṁ pateyyan-ti.

Tattha bhayānutappāmī ti attanā katassa pāpassa bhayena anutappāmi. Mahā ca me bhayā ti mahantañca me nirayabhayaṁ uppannaṁ. Dipaṁvoghe ti dīpaṁva oghe. Idaṁ vuttaṁ hoti: āditte kāle vārimajjhaṁ viya bhinnanāvānaṁ oghe aṇṇave patiṭṭhaṁ alabhamānānaṁ dīpaṁ viya andhakāragatānaṁ pajjoto viya ca tvaṁ no ise saraṇaṁ bhava. Atītamaddhā aparādhitaṁ mayā ti ekaṁsena mayā atītaṁ kammaṁ aparādhitaṁ virādhitaṁ, kusalaṁ atikkamitvā akusalam-eva katanti.

Athassa mahāsatto visuddhimaggaṁ ācikkhituṁ sammāpaṭipanne porāṇakarājāno udāharaṇavasena dassento āha:

1328. Yathā ahū dhataraṭṭho, vessāmitto aṭṭhako yāmataggi,
Usindaro cā pi sivī ca rājā, paricārakā samaṇabrāhmaṇānaṁ.

1329. Ete caññe ca rājāno, ye saggavisayaṁ gatā,
Adhammaṁ parivajjetvā, dhammaṁ cara mahīpati.

1330. Annahatthā ca te byamhe, ghosayantu pure tava,
Ko chāto ko ca tasito, ko mālaṁ ko vilepanaṁ,
Nānārattānaṁ vatthānaṁ, ko naggo paridahissati.

1331. ‘Ko panthe chattamāneti, pādukā ca mudū subhā’,
Iti sāyañca pāto ca, ghosayantu pure tava.

1332. Jiṇṇaṁ posaṁ gavāssañca, māssu yuñja yathā pure,
Parihārañca dajjāsi, adhikārakato balī ti.

Tattha ete cā ti yathā ete ca dhataraṭṭho vessāmitto aṭṭhako yāmataggi usindaro sivīti cha rājāno aññe ca dhammaṁ caritvā saggavisayaṁ gatā, evaṁ tvam-pi adhammaṁ parivajjetvā dhammaṁ cara. Ko chāto ti mahārāja, tava byamhe pure rājanivesane ceva nagare ca annahatthā purisā: “Ko chāto, ko tasito” ti tesaṁ dātukāmatāya ghosentu. Ko mālan-ti ko mālaṁ icchati, ko [PTS 6.252] vilepanaṁ icchati, nānārattānaṁ vatthānaṁ yaṁ yaṁ icchati, taṁ taṁ ko naggo paridahissatīti ghosentu. Ko panthe chattamānetī ti ko panthe chattaṁ dhārayissati. Pādukā cā ti upāhanā ca mudū subhā ko icchati.

Jiṇṇaṁ posan-ti yo te upaṭṭhākesu amacco vā añño vā pubbe katūpakāro jarājiṇṇakāle yathā porāṇakāle kammaṁ kātuṁ na sakkoti, ye pi te gavāssādayo jiṇṇatāya kammaṁ kātuṁ na sakkonti, tesu ekam-pi pubbe viya kammesu mā yojayi. Jiṇṇakālasmiñhi te tāni kammāni kātuṁ na sakkonti. Parihārañcā ti idha parivāro: “Parihāro” ti vutto. Idaṁ vuttaṁ hoti: yo ca te balī hutvā adhikārakato pubbe katūpakāro hoti, tassa jarājiṇṇakāle yathāporāṇaparivāraṁ dadeyyāsi. Asappurisā hi attano upakārakānaṁ upakāraṁ kātuṁ samatthakāle yeva sammānaṁ karonti, samatthakāle pana na olokenti. Sappurisā pana asamatthakāle pi tesaṁ tatheva sakkāraṁ karonti, tasmā tuvam-pi evaṁ kareyyāsīti.

Iti mahāsatto rañño dānakathañca sīlakathañca kathetvā idāni yasmā ayaṁ rājā attano attabhāve rathena upametvā vaṇṇiyamāne tussissati, tasmāssa sabbakāmaduharathopamāya dhammaṁ desento āha:

1333. Kāyo te rathasaññāto, manosārathiko lahu,
Avihiṁsāsāritakkho, saṁvibhāgapaṭicchado.

1334. Pādasaññamanemiyo, hatthasaññamapakkharo,
Kucchisaññamanabbhanto, vācāsaññamakūjano.

1335. Saccavākyasamattaṅgo, apesuññasusaññato,
Girāsakhilanelaṅgo, mitabhāṇisilesito.

1336. Saddhālobhasusaṅkhāro, nivātañjalikubbaro,
Athaddhatānatīsāko, sīlasaṁvaranandhano.

1337. Akkodhanamanugghātī, dhammapaṇḍarachattako,
Bāhusaccamapālambo, ṭhitacittamupādhiyo.

1338. Kālaññutācittasāro, vesārajjatidaṇḍako,
Nivātavuttiyottako, anatimānayugo lahu.

1339. Alīnacittasanthāro, vuddhisevī rajohato,
Satipatodo dhīrassa, dhiti yogo ca rasmiyo.

1340. Mano dantaṁ pathaṁ neti, samadantehi vāhibhi,
Icchā lobho ca kummaggo, ujumaggo ca saṁyamo.

1341. Rūpe [PTS 6.253] sadde rase gandhe, vāhanassa padhāvato,
Paññā ākoṭanī rāja, tattha attāva sārathi.

1342. Sace etena yānena, samacariyā daḷhā dhiti,
Sabbakāmaduho rāja, na jātu nirayaṁ vaje ti.

Tattha rathasaññāto ti mahārāja, tava kāyo rathoti saññāto hotu. Manosārathiko ti manasaṅkhātena kusalacittena sārathinā samannāgato. Lahū ti vigatathinamiddhatāya sallahuko. Avihiṁsāsāritakkho ti avihiṁsāmayena sāritena suṭṭhu pariniṭṭhitena akkhena samannāgato. Saṁvibhāgapaṭicchado ti dānasaṁvibhāgamayena paṭicchadena samannāgato. Pādasaññamanemiyo ti pādasaṁyamamayāya nemiyā samannāgato. Hatthasaññamapakkharo ti hatthasaṁyamamayena pakkharena samannāgato. Kucchisaññamanabbhanto ti kucchisaṁyamasaṅkhātena mitabhojanamayena telena abbhanto. “Abbhañjitabbo nābhi hotū” ti pi pāṭho. Vācāsaññamakūjano ti vācāsaṁyamena akūjano.

Saccavākyasamattaṅgo ti saccavākyena paripuṇṇaaṅgo akhaṇḍarathaṅgo. Apesuññasusaññato ti apesuññena suṭṭhu saññato samussito. Girāsakhilanelaṅgo ti sakhilāya saṇhavācāya niddosaṅgo maṭṭharathaṅgo. Mitabhāṇisilesito mitabhāṇasaṅkhātena silesena suṭṭhu sambandho. Saddhālobhasusaṅkhāro ti kammaphalasaddahanasaddhāmayena ca alobhamayena ca sundarena alaṅkārena samannāgato. Nivātañjalikubbaro ti sīlavantānaṁ nivātamayena ceva añjalikammamayena ca kubbarena samannāgato. Athaddhatānatīsāko ti sakhilasammodabhāvasaṅkhātāya athaddhatāya anataīso, thokanataīsoti attho. Sīlasaṁvaranandhano ti akhaṇḍapañcasīlacakkhundriyādisaṁvarasaṅkhātāya nandhanarajjuyā samannāgato.

Akkodhanamanugghātī ti akkodhanabhāvasaṅkhātena anugghātena samannāgato. Dhammapaṇḍara-chattako ti dasakusaladhammasaṅkhātena paṇḍaracchattena samannāgato. Bāhusaccamapālambo ti atthasannissitabahussutabhāvamayena apālambena samannāgato. Ṭhitacittamupādhiyo ti lokadhammehi avikampanabhāvena suṭṭhu ṭhitaekaggabhāvappattacittasaṅkhātena upādhinā uttarattharaṇena vā rājāsanena samannāgato. Kālaññutācittasāro ti: “Ayaṁ dānassa dinnakālo, ayaṁ sīlassa rakkhanakālo” ti evaṁ kālaññutāsaṅkhātena kālaṁ jānitvā katena cittena kusalasārena samannāgato. Idaṁ vuttaṁ hoti: yathā, mahārāja, rathassa nāma āṇiṁ ādiṁ katvā dabbasambhārajātaṁ parisuddhaṁ sāramayañca icchitabbaṁ, evañhi so ratho addhānakkhamo hoti, evaṁ tava pi kāyaratho kālaṁ jānitvā katena cittena parisuddhena dānādikusalasārena samannāgato hotūti. Vesārajjatidaṇḍako ti parisamajjhe kathentassa pi visāradabhāvasaṅkhātena tidaṇḍena samannāgato. Nivātavuttiyottako ti ovāde pavattanasaṅkhātena mudunā dhurayottena samannāgato [PTS 6.254]. Mudunā hi dhurayottena baddharathaṁ sindhavā sukhaṁ vahanti, evaṁ tava kāyaratho pi paṇḍitānaṁ ovādappavattitāya ābaddho sukhaṁ yātū ti attho. Anatimānayugo lahū ti anatimānasaṅkhātena lahukena yugena samannāgato.

Alīnacittasanthāro ti yathā ratho nāma dantamayena uḷārena santhārena sobhati, evaṁ tava kāyaratho pi dānādinā alīnaasaṅkuṭitacittasanthāro hotu. Vuddhisevī rajohato ti yathā ratho nāma visamena rajuṭṭhānamaggena gacchanto rajokiṇṇo na sobhati, samena virajena maggena gacchanto sobhati, evaṁ tava kāyaratho pi paññāvuddhisevitāya samatalaṁ ujumaggaṁ paṭipajjitvā hatarajo hotu. Satipatodo dhīrassā ti paṇḍitassa tava tasmiṁ kāyarathe supatiṭṭhitasatipatodo hotu. Dhiti yogo ca rasmiyo ti abbocchinnavīriyasaṅkhātā dhiti ca hitappaṭipattiyaṁ yuñjanabhāvasaṅkhāto yogo ca tava tasmiṁ kāyarathe vaṭṭitā thirā rasmiyo hontu. Mano dantaṁ pathaṁ neti, samadantehi vāhibhī ti yathā ratho nāma visamadantehi sindhavehi uppathaṁ yāti, samadantehi samasikkhitehi yutto ujupatham-eva anveti, evaṁ mano pi dantaṁ nibbisevanaṁ kummaggaṁ pahāya ujumaggaṁ gaṇhāti. Tasmā sudantaṁ ācārasampannaṁ cittaṁ tava kāyarathassa sindhavakiccaṁ sādhetu. Icchālobho cā ti appattesu vatthūsu icchā, pattesu lobhoti ayaṁ icchā ca lobho ca kummaggo nāma. Kuṭilo anujumaggo apāyam-eva neti. Dasakusalakammapathavasena pana aṭṭhaṅgikamaggavasena vā pavatto sīlasaṁyamo ujumaggo nāma. So tava kāyarathassa maggo hotu.

Rūpe ti etesu manāpiyesu rūpādīsu kāmaguṇesu nimittaṁ gahetvā dhāvantassa tava kāyarathassa uppathaṁ paṭipannassa rājarathassa sindhave ākoṭetvā nivāraṇapatodayaṭṭhi viya paññā ākoṭanī hotu. Sā hi taṁ uppathagamanato nivāretvā ujuṁ sucaritamaggaṁ āropessati. Tattha attāva sārathī ti tasmiṁ pana te kāyarathe añño sārathi nāma natthi, tava attāva sārathi hotu. Sace etena yānenā ti mahārāja, yassetaṁ evarūpaṁ yānaṁ sace atthi, etena yānena. Samacariyā daḷhā dhitī ti yassa samacariyā ca dhiti ca daḷhā hoti thirā, so etena yānena yasmā esa ratho sabbakāmaduho rāja, yathādhippete sabbakāme deti, tasmā na jātu nirayaṁ vaje, ekaṁsenetaṁ dhārehi, evarūpena yānena nirayaṁ na gacchasī ti attho. Iti kho, mahārāja, yaṁ maṁ avaca: “Ācikkha me, nārada, suddhimaggaṁ, yathā ahaṁ no niraye pateyyan”-ti, ayaṁ te so mayā anekapariyāyena akkhātoti.

Evamassa dhammaṁ desetvā micchādiṭṭhiṁ jahāpetvā sīle patiṭṭhāpetvā: “Ito paṭṭhāya pāpamitte pahāya kalyāṇamitte upasaṅkama, niccaṁ appamatto hohī” ti ovādaṁ datvā rājadhītu guṇaṁ vaṇṇetvā rājaparisāya [PTS 6.255] ca rājorodhānañca ovādaṁ datvā mahantenānubhāvena tesaṁ passantānaññeva brahmalokaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi mayā diṭṭhijālaṁ bhinditvā uruvelakassapo damitoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānento imā gāthā abhāsi:

1343. Alāto devadattosi, sunāmo āsi bhaddaji,
Vijayo sāriputtosi, moggallānosi bījako.

1344. Sunakkhatto licchaviputto, guṇo āsi acelako,
Ānando sā rucā āsi, yā rājānaṁ pasādayi.

1345. Uruvelakassapo rājā, pāpadiṭṭhi tadā ahu,
Mahābrahmā bodhisatto, evaṁ dhāretha jātakan-ti.

Mahānāradakassapajātakavaṇṇanā aṭṭhamā

JA 546: Vidhurajātakavaṇṇanā

Catuposathakaṇḍaṁ

Paṇḍu kisiyāsi dubbalā ti idaṁ satthā jetavane viharanto attano paññāpāramiṁ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, satthā mahāpañño puthupañño gambhīrapañño javanapañño hāsapañño tikkhapañño nibbedhikapañño parappavādamaddano, attano paññānubhāvena khattiyapaṇḍitādīhi abhisaṅkhate sukhumapañhe bhinditvā te dametvā nibbisevane katvā tīsu saraṇesu ceva sīlesu ca patiṭṭhāpetvā amatagāmimaggaṁ paṭipādesī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Anacchariyaṁ, bhikkhave, yaṁ tathāgato paramābhisambodhippatto parappavādaṁ bhinditvā khattiyādayo dameyya. Purimabhavasmiñhi bodhiñāṇaṁ pariyesanto pi tathāgato paññavā parappavādamaddano yeva. Tathā hi ahaṁ vidhurakāle saṭṭhiyojanubbedhe kāḷapabbatamuddhani puṇṇakaṁ nāma yakkhasenāpatiṁ attano ñāṇabaleneva dametvā nibbisevanaṁ katvā pañcasīlesu patiṭṭhāpento attano jīvitaṁ dāpesin”-ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte kururaṭṭhe indapatthanagare dhanañcayakorabyo nāma rājā rajjaṁ kāresi. Vidhurapaṇḍito nāma amacco tassa atthadhammānusāsako ahosi. So madhurakatho mahādhammakathiko sakalajambudīpe rājāno hatthikantavīṇāsarena paluddhahatthino viya [PTS 6.256] attano madhuradhammadesanāya palobhetvā tesaṁ sakasakarajjāni gantuṁ adadamāno buddhalīlāya mahājanassa dhammaṁ desento mahantena yasena tasmiṁ nagare paṭivasi.

Tadā hi bārāṇasiyam-pi gihisahāyakā cattāro brāhmaṇamahāsālā mahallakakāle kāmesu ādīnavaṁ disvā himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā vanamūlaphalāhārā tattheva ciraṁ vasitvā loṇambilasevanatthāya cārikaṁ caramānā aṅgaraṭṭhe kālacampānagaraṁ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase bhikkhāya nagaraṁ pavisiṁsu. Tattha cattāro sahāyakā kuṭumbikā tesaṁ iriyāpathesu pasīditvā vanditvā bhikkhābhājanaṁ gahetvā ekekaṁ attano nivesane nisīdāpetvā paṇītena āhārena parivisitvā paṭiññaṁ gāhāpetvā uyyāne yeva vāsāpesuṁ. Te cattāro tāpasā catunnaṁ kuṭumbikānaṁ gehesu nibaddhaṁ bhuñjitvā divāvihāratthāya eko tāpaso tāvatiṁsabhavanaṁ gacchati, eko nāgabhavanaṁ, eko supaṇṇabhavanaṁ, eko korabyarañño migājinauyyānaṁ gacchati. Tesu yo devalokaṁ gantvā divāvihāraṁ karoti, so sakkassa yasaṁ oloketvā attano upaṭṭhākassa tam-eva vaṇṇeti. Yo nāgabhavanaṁ gantvā divāvihāraṁ karoti, so nāgarājassa sampattiṁ oloketvā attano upaṭṭhākassa tam-eva vaṇṇeti. Yo supaṇṇabhavanaṁ gantvā divāvihāraṁ karoti, so supaṇṇarājassa vibhūtiṁ oloketvā attano upaṭṭhākassa tam-eva vaṇṇeti. Yo dhanañcayakorabyarājassa uyyānaṁ gantvā divāvihāraṁ karoti, so dhanañcayakorabyarañño sirisobhaggaṁ oloketvā attano upaṭṭhākassa tam-eva vaṇṇeti.

Te cattāro pi janā taṁ tadeva ṭhānaṁ patthetvā dānādīni puññāni katvā āyupariyosāne eko sakko hutvā nibbatti, eko saputtadāro nāgabhavane nāgarājā hutvā nibbatti, eko supaṇṇabhavane simbalivimāne supaṇṇarājā hutvā nibbatti. Eko dhanañcayakorabyarañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Te pi tāpasā aparihīnajjhānā kālaṁ katvā brahmaloke nibbattiṁsu. Korabyakumāro vuḍḍhimanvāya pitu accayena rajje patiṭṭhahitvā dhammena samena rajjaṁ kāresi. So pana jūtavittako ahosi. So vidhurapaṇḍitassa ovāde ṭhatvā dānaṁ deti, sīlaṁ rakkhati, uposathaṁ upavasati.

So ekadivasaṁ samādinnuposatho: “Vivekamanubrūhissāmī” ti [PTS 6.257] uyyānaṁ gantvā manuññaṭṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṁ akāsi. Sakko pi samādinnuposatho: “Devaloke palibodho hotī” ti manussaloke tam-eva uyyānaṁ āgantvā ekasmiṁ manuññaṭṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṁ akāsi. Varuṇanāgarājā pi samādinnuposatho: “Nāgabhavane palibodho hotī” ti tatthevāgantvā ekasmiṁ manuññaṭṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṁ akāsi. Supaṇṇarājā pi samādinnuposatho: “Supaṇṇabhavane palibodho hotī” ti tatthevāgantvā ekasmiṁ manuññaṭṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṁ akāsi. Te pi cattāro janā sāyanhasamaye sakaṭṭhānehi nikkhamitvā maṅgalapokkharaṇitīre samāgantvā aññamaññaṁ oloketvā pubbasinehavasena samaggā sammodamānā hutvā aññamaññaṁ mettacittaṁ upaṭṭhapetvā madhurapaṭisanthāraṁ kariṁsu. Tesu sakko maṅgalasilāpaṭṭe nisīdi, itare pi attano attano yuttāsanaṁ ñatvā nisīdiṁsu. Atha ne sakko āha: “Mayaṁ cattāro pi rājānova, amhesu pana kassa sīlaṁ mahantan”-ti? Atha naṁ varuṇanāgarājā āha: “Tumhākaṁ tiṇṇaṁ janānaṁ sīlato mayhaṁ sīlaṁ mahantan”-ti. “Kimettha kāraṇan”-ti? “Ayaṁ supaṇṇarājā amhākaṁ jātānam-pi ajātānam-pi paccāmittova, ahaṁ evarūpaṁ amhākaṁ jīvitakkhayakaraṁ paccāmittaṁ disvā pi kodhaṁ na karomi, iminā kāraṇena mama sīlaṁ mahantan”-ti vatvā idaṁ dasakanipāte catuposathajātake (JA. 441) paṭhamaṁ gāthamāha.

Yo kopaneyye na karoti kopaṁ, na kujjhati sappuriso kadāci,
Kuddho pi so nāvikaroti kopaṁ, taṁ ve naraṁ samaṇamāhu loke ti. (JA. 441).

Tattha yo ti khattiyādīsu yo koci. Kopaneyye ti kujjhitabbayuttake puggale khantīvādītāpaso viya kopaṁ na karoti. Kadācī ti yo kismiñci kāle na kujjhateva. Kuddhopī ti sace pana so sappuriso kujjhati, atha kuddho pi taṁ kopaṁ nāvikaroti cūḷabodhitāpaso viya. Taṁ ve naran-ti mahārājāno taṁ ve purisaṁ samitapāpatāya loke paṇḍitā: “Samaṇan”-ti kathenti. Ime [PTS 6.258] pana guṇā mayi santi, tasmā mam-eva sīlaṁ mahantanti.

Taṁ sutvā supaṇṇarājā: “Ayaṁ nāgo mama aggabhakkho, yasmā panāhaṁ evarūpaṁ aggabhakkhaṁ disvā pi khudaṁ adhivāsetvā āhārahetu pāpaṁ na karomi, tasmā mam-eva sīlaṁ mahantan”-ti vatvā imaṁ gāthamāha.

Ūnūdaro yo sahate jighacchaṁ, danto tapassī mitapānabhojano,
Āhārahetu na karoti pāpaṁ, taṁ ve naraṁ samaṇamāhu loke ti. (JA. 441.25).

Tattha danto ti indriyadamanena samannāgato. Tapassī ti tapanissitako. Āhārahetū ti atijighacchapiḷito pi yo pāpaṁ lāmakakammaṁ na karoti dhammasenāpatisāriputtatthero viya. Ahaṁ panajja āhārahetu pāpaṁ na karomi, tasmā mam-eva sīlaṁ mahantanti.

Tato sakko devarājā: “Ahaṁ nānappakāraṁ sukhapadaṭṭhānaṁ devalokasampattiṁ pahāya sīlarakkhaṇatthāya manussalokaṁ āgato, tasmā mam-eva sīlaṁ mahantan”-ti vatvā imaṁ gāthamāha.

Khiḍḍaṁ ratiṁ vippajahitvāna sabbaṁ, na cālikaṁ bhāsati kiñci loke,
Vibhūsaṭṭhānā virato methunasmā, taṁ ve naraṁ samaṇamāhu loke ti. (JA. 441.26).

Tattha khiḍḍan-ti kāyikavācasikakhiḍḍaṁ. Ratin-ti dibbakāmaguṇaratiṁ. Kiñcī ti appamattakam pi. Vibhūsaṭṭhānā ti maṁsavibhūsā chavivibhūsāti dve vibhūsā. Tattha ajjhoharaṇīyāhāro maṁsavibhūsā nāma, mālāgandhādīni chavivibhūsā nāma, yena akusalacittena dhārīyati, taṁ tassa ṭhānaṁ, tato virato methunasevanato ca yo paṭivirato. Taṁ ve naraṁ samaṇamāhu loke ti ahaṁ ajja devaccharāyo pahāya idhāgantvā samaṇadhammaṁ karomi, tasmā mam-eva sīlaṁ mahantanti. Evaṁ sakko pi attano sīlam-eva vaṇṇeti.

Taṁ sutvā dhanañcayarājā: “Ahaṁ ajja mahantaṁ pariggahaṁ soḷasasahassanāṭakitthiparipuṇṇaṁ antepuraṁ cajitvā uyyāne samaṇadhammaṁ karomi, tasmā mam-eva sīlaṁ mahantan”-ti vatvā imaṁ gāthamāha.

Pariggahaṁ [PTS 6.259] lobhadhammañca sabbaṁ, yo ve pariññāya pariccajeti,
Dantaṁ ṭhitattaṁ amamaṁ nirāsaṁ, taṁ ve naraṁ samaṇamāhu loke ti. (JA. 441.27).

Tattha pariggahan-ti nānappakāraṁ vatthukāmaṁ. Lobhadhamman-ti tasmiṁ uppajjanataṇhaṁ. Pariññāyā ti ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahānapariññāti imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā. Tattha khandhādīnaṁ dukkhādisabhāvajānanaṁ ñātapariññā, tesu aguṇaṁ upadhāretvā tīraṇaṁ tīraṇapariññā, tesu dosaṁ disvā chandarāgassāpakaḍḍhanaṁ pahānapariññā. Yo imāhi tīhi pariññāhi jānitvā vatthukāmakilesakāme pariccajati, chaḍḍetvā gacchati. Dantan-ti nibbisevanaṁ. Ṭhitattan-ti micchāvitakkābhāvena ṭhitasabhāvaṁ. Amaman-ti ahanti mamāyanataṇhārahitaṁ. Nirāsan-ti puttadārādīsu nicchandarāgaṁ. Taṁ ve naran-ti taṁ evarūpaṁ puggalaṁ: “Samaṇan”-ti vadanti.

Iti te sabbe pi attano attano sīlam-eva mahantanti vaṇṇetvā sakkādayo dhanañcayaṁ pucchiṁsu: “Atthi pana, mahārāja, koci tumhākaṁ santike paṇḍito, yo no imaṁ kaṅkhaṁ vinodeyyā” ti. “Āma, mahārājāno mama atthadhammānusāsako mahāpañño asamadhuro vidhurapaṇḍito nāma atthi, so no imaṁ kaṅkhaṁ vinodessati, tassa santikaṁ gacchāmā” ti. Atha te sabbe: “Sādhū” ti sampaṭicchiṁsu. Atha sabbe pi uyyānā nikkhamitvā dhammasabhaṁ gantvā pallaṅkaṁ alaṅkārāpetvā bodhisattaṁ pallaṅkavaramajjhe nisīdāpetvā paṭisanthāraṁ katvā ekamantaṁ nisinnā: “Paṇḍita, amhākaṁ kaṅkhā uppannā, taṁ no vinodehī” ti vatvā imaṁ gāthamāhaṁsu:

Pucchāma kattāramanomapaññaṁ, kathāsu no viggaho atthi jāto,
Chindajja kaṅkhaṁ vicikicchitāni, tadajja kaṅkhaṁ vitaremu sabbe ti. (JA. 441.28).

Tattha kattāran-ti kattabbayuttakakārakaṁ. Viggaho atthi jāto ti eko sīlaviggaho sīlavivādo uppanno atthi. Chindajjā ti amhākaṁ taṁ kaṅkhaṁ tāni ca vicikicchitāni vajirena sineruṁ paharanto viya ajja chinda. Vitaremū ti vitareyyāma.

Paṇḍito [PTS 6.260] tesaṁ kathaṁ sutvā: “Mahārājāno tumhākaṁ sīlaṁ nissāya uppannaṁ vivādakathaṁ sukathitadukkathitaṁ jānissāmī” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

Ye paṇḍitā atthadasā bhavanti, bhāsanti te yoniso tattha kāle,
Kathaṁ nu kathānaṁ abhāsitānaṁ, atthaṁ nayeyyuṁ kusalā janindā ti. (JA. 441.29).

Tattha atthadasā ti atthadassanasamatthā. Tattha kāle ti tasmiṁ viggahe ārocite yuttappayuttakāle te paṇḍitā tamatthaṁ ācikkhantā yoniso bhāsanti. Atthaṁ nayeyyuṁ kusalā ti kusalā chekā pi samānā abhāsitānaṁ kathānaṁ kathaṁ nu atthaṁ ñāṇena nayeyyuṁ upaparikkheyyuṁ. Janindā ti rājāno ālapati. Tasmā idaṁ tāva me vadetha.

Kathaṁ have bhāsati nāgarājā, garuḷo pana venateyyo kimāha,
Gandhabbarājā pana kiṁ vadeti, kathaṁ pana kurūnaṁ rājaseṭṭho ti. (JA. 441.30).

Tattha gandhabbarājā ti sakkaṁ sandhāyāha.

Athassa te imaṁ gāthamāhaṁsu:

Khantiṁ have bhāsati nāgarājā, appāhāraṁ garuḷo venateyyo,
Gandhabbarājā rativippahānaṁ, akiñcanaṁ kurūnaṁ rājaseṭṭho ti. (JA. 441.31).

Tassattho: paṇḍita, nāgarājā tāva kopaneyye pi puggale akuppanasaṅkhātaṁ adhivāsanakhantiṁ vaṇṇeti, garuḷo appāhāratāsaṅkhātaṁ āhārahetu pāpassa akaraṇaṁ, sakko pañcakāmaguṇaratīnaṁ vippahānaṁ, kururājā nippalibodhabhāvaṁ vaṇṇetīti.

Atha tesaṁ kathaṁ sutvā mahāsatto imaṁ gāthamāha.

Sabbāni etāni subhāsitāni, na hettha dubbhāsitamatthi kiñci,
Yasmiñca etāni patiṭṭhitāni, arāva [PTS 6.261] nābhyā susamohitāni,
Catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṁ, taṁ ve naraṁ samaṇamāhu loke ti. (JA. 441.32).

Tattha etānī ti etāni cattāri pi guṇajātāni yasmiṁ puggale sakaṭanābhiyaṁ suṭṭhu samohitāni arā viya patiṭṭhitāni, catūhipetehi dhammehi samannāgataṁ puggalaṁ paṇḍitā: “Samaṇan”-ti āhu loketi.

Evaṁ mahāsatto catunnam-pi sīlaṁ ekasamam-eva akāsi. Taṁ sutvā cattāro pi rājāno tassa tuṭṭhā thutiṁ karontā imaṁ gāthamāhaṁsu:

Tuvañhi seṭṭho tvamanuttarosi, tvaṁ dhammagū dhammavidū sumedho,
Paññāya pañhaṁ samadhiggahetvā, acchecchi dhīro vicikicchitāni,
Acchecchi kaṅkhaṁ vicikicchitāni, cundo yathā nāgadantaṁ kharenā ti. (JA. 441.33).

Tattha tvamanuttarosī ti tvaṁ anuttaro asi, natthi tayā uttaritaro nāma. Dhammagū ti dhammassa gopako ceva dhammaññū ca. Dhammavidū ti pākaṭadhammo. Sumedho ti sundarapañño paññāyā ti attano paññāya amhākaṁ pañhaṁ suṭṭhu adhigaṇhitvā: “Idamettha kāraṇan”-ti yathābhūtaṁ ñatvā. Acchecchī ti tvaṁ dhīro amhākaṁ vicikicchitāni chindi, evaṁ chindanto ca: “Chindajja kaṅkhaṁ vicikicchitānī” ti idaṁ amhākaṁ āyācanaṁ sampādento acchecchi kaṅkhaṁ vicikicchitāni. Cundo yathā nāgadantaṁ kharenā ti yathā dantakāro kakacena hatthidantaṁ chindeyya, evaṁ chindī ti attho.

Evaṁ te cattāro pi rājāno tassa pañhabyākaraṇena tuṭṭhamānasā ahesuṁ. Atha naṁ sakko dibbadukūlena pūjesi, garuḷo suvaṇṇamālāya, varuṇo nāgarājā maṇinā, dhanañcayarājā gavasahassādīhi pūjesi. Tenevāha:

Nīluppalābhaṁ vimalaṁ anagghaṁ, vatthaṁ idaṁ dhūmasamānavaṇṇaṁ,
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.

Suvaṇṇamālaṁ satapattaphullitaṁ, sakesaraṁ ratnasahassamaṇḍitaṁ,
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.

Maṇiṁ anagghaṁ ruciraṁ pabhassaraṁ, kaṇṭhāvasattaṁ maṇibhūsitaṁ me,
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.

Gavaṁ sahassaṁ usabhañca nāgaṁ, ājaññayutte ca rathe dasa ime,
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te gāmavarāni soḷasā ti. (JA. 441.34-37).

Evaṁ sakkādayo [PTS 6.262] mahāsattaṁ pūjetvā sakaṭṭhānam-eva agamiṁsu.

Catuposathakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Dohaḷakaṇḍaṁ

Tesu nāgarājassa bhariyā vimalādevī nāma. Sā tassa gīvāya piḷandhanamaṇiṁ apassantī pucchi: “Deva, kahaṁ pana te maṇī” ti? “Bhadde, candabrāhmaṇaputtassa vidhurapaṇḍitassa dhammakathaṁ sutvā pasannacitto ahaṁ tena maṇinā taṁ pūjesiṁ. Na kevalañca aham-eva, sakko pi taṁ dibbadukūlena pūjesi, supaṇṇarājā suvaṇṇamālāya, dhanañcayarājā gavassasahassādīhi pūjesī” ti. “Dhammakathiko so, devā” ti. “Bhadde, kiṁ vadesi, jambudīpatale buddhuppādo viya pavattati, sakalajambudīpe ekasatarājāno tassa madhuradhammakathāya bajjhitvā hatthikantavīṇāsarena paluddhamattavāraṇā viya attano attano rajjāni gantuṁ na icchanti, evarūpo so madhuradhammakathiko” ti tassa guṇaṁ vaṇṇesi. Sā vidhurapaṇḍitassa guṇakathaṁ sutvā tassa dhammakathaṁ sotukāmā hutvā cintesi: “Sacāhaṁ vakkhāmi ‘deva, tassa dhammakathaṁ sotukāmā, idha naṁ ānehī’ ti, na metaṁ ānessati. Yaṁnūnāhaṁ ‘tassa me hadaye dohaḷo uppanno’ ti gilānālayaṁ kareyyan”-ti. Sā tathā katvā siragabbhaṁ pavisitvā attano paricārikānaṁ saññaṁ datvā sirisayane nipajji. Nāgarājā upaṭṭhānavelāya taṁ apassanto: “Kahaṁ vimalā” ti paricārikāyo pucchitvā: “Gilānā, devā” ti vutte uṭṭhāyāsanā tassā santikaṁ gantvā sayanapasse nisīditvā sarīraṁ parimajjanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1346. Paṇḍu kisiyāsi dubbalā, vaṇṇarūpaṁ na tavedisaṁ pure,
Vimale akkhāhi pucchitā, kīdisī tuyhaṁ sarīravedanā ti.

Tattha paṇḍū ti paṇḍupalāsavaṇṇā. Kisiyā ti kisā. Dubbalā ti appathāmā. Vaṇṇarūpaṁ na tavedisaṁ pure ti tava vaṇṇasaṅkhātaṁ rūpaṁ pure edisaṁ na hoti, niddosaṁ anavajjaṁ, taṁ idāni parivattitvā amanuññasabhāvaṁ jātaṁ. Vimale ti taṁ ālapati.

Athassa sā ācikkhantī dutiyaṁ gāthamāha.

1347. Dhammo [PTS 6.263] manujesu mātīnaṁ, dohaḷo nāma janinda vuccati,
Dhammāhaṭaṁ nāgakuñjara, vidhurassa hadayābhipatthaye ti.

Tattha dhammo ti sabhāvo. Mātīnan-ti itthīnaṁ. Janindā ti nāgajanassa inda. Dhammāhaṭaṁ nāgakuñjara, vidhurassa hadayābhipatthaye ti nāgaseṭṭha, ahaṁ dhammena samena asāhasikakammena āhaṭaṁ vidhurassa hadayaṁ abhipatthayāmi, taṁ me labhamānāya jīvitaṁ atthi, alabhamānāya idheva maraṇanti tassa paññaṁ sandhā yevamāha.

Taṁ sutvā nāgarājā tatiyaṁ gāthamāha.

1348. Candaṁ kho tvaṁ dohaḷāyasi, sūriyaṁ vā atha vā pi mālutaṁ,
Dullabhañhi vidhurassa dassanaṁ, ko vidhuramidha mānayissatī ti.

Tattha dullabhañhi vidhurassa dassanan-ti asamadhurassa vidhurassa dassanam-eva dullabhaṁ. Tassa hi sakalajambudīpe rājāno dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ paccupaṭṭhāpetvā vicaranti, passitum-pi naṁ koci na labhati, taṁ ko idha ānayissatīti vadati.

Sā tassa vacanaṁ sutvā: “Alabhamānāya me idheva maraṇan”-ti parivattitvā piṭṭhiṁ datvā sāḷakakaṇṇena mukhaṁ pidahitvā nipajji. Nāgarājā anattamano sirigabbhaṁ pavisitvā sayanapiṭṭhe nisinno: “Vimalā vidhurapaṇḍitassa hadayamaṁsaṁ āharāpetī” ti saññī hutvā: “Paṇḍitassa hadayaṁ alabhantiyā vimalāya jīvitaṁ natthi, kathaṁ nu kho tassa hadayamaṁsaṁ labhissāmī” ti cintesi. Athassa dhītā irandhatī nāma nāgakaññā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā mahantena sirivilāsena pitu upaṭṭhānaṁ āgantvā pitaraṁ vanditvā ekamantaṁ ṭhitā, sā tassa indriyavikāraṁ disvā: “Tāta, ativiya domanassappattosi, kiṁ nu kho kāraṇan”-ti pucchantī imaṁ gāthamāha.

1349. Kiṁ nu tāta tuvaṁ pajjhāyasi, padumaṁ hatthagataṁva te mukhaṁ,
Kiṁ nu dummanarūposi [PTS 6.264] issara, mā tvaṁ soci amittatāpanā ti.

Tattha pajjhāyasī ti punappunaṁ cintesi. Hatthagatan-ti hatthena parimadditaṁ padumaṁ viya te mukhaṁ jātaṁ. Issarā ti pañcayojanasatikassa mandiranāgabhavanassa, sāmīti.

Dhītu vacanaṁ sutvā nāgarājā tamatthaṁ ārocento āha:

1350. Mātā hi tava irandhati, vidhurassa hadayaṁ dhaniyati,
Dullabhañhi vidhurassa dassanaṁ, ko vidhuramidha mānayissatī ti.

Tattha dhaniyatī ti pattheti icchati.

Atha naṁ nāgarājā: “Amma, mama santike vidhuraṁ ānetuṁ samattho natthi, tvaṁ mātu jīvitaṁ dehi, vidhuraṁ ānetuṁ samatthaṁ bhattāraṁ pariyesāhī” ti uyyojento upaḍḍhagāthamāha.

1351. Tassa bhattupariyesanaṁ cara, yo vidhuramidha mānayissatī ti.

Tattha carā ti vicara.

Iti so kilesābhiratabhāvena dhītu ananucchavikaṁ kathaṁ kathesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

“Pituno ca sā sutvāna vākyaṁ, rattiṁ nikkhamma avassutiṁ carī” ti.

Tattha avassutin-ti bhikkhave, sā nāgamāṇavikā pitu vacanaṁ sutvā pitaraṁ assāsetvā mātu santikaṁ gantvā tam-pi assāsetvā attano sirigabbhaṁ gantvā sabbālaṅkārehi attānaṁ alaṅkaritvā ekaṁ kusumbharattavatthaṁ nivāsetvā ekaṁ ekaṁse katvā tam-eva rattiṁ udakaṁ dvidhā katvā nāgabhavanato nikkhamma himavantappadese samuddatīre ṭhitaṁ saṭṭhiyojanubbedhaṁ ekagghanaṁ kāḷapabbataṁ nāma añjanagiriṁ gantvā avassutiṁ cari kilesaavassutiṁ bhattupariyesanaṁ carī ti attho.

Carantī [PTS 6.265] ca yāni himavante vaṇṇagandhasampannāni pupphāni, tāni āharitvā sakalapabbataṁ maṇiagghiyaṁ viya alaṅkaritvā uparitale pupphasanthāraṁ katvā manoramenākārena naccitvā madhuragītaṁ gāyantī sattamaṁ gāthamāha.

1352. Ke gandhabbe rakkhase ca nāge, ke kimpurise cā pi mānuse,
Ke paṇḍite sabbakāmadade, dīgharattaṁ bhattā me bhavissatī ti.

Tattha ke gandhabbe rakkhase ca nāge ti ko gandhabbo vā rakkhaso vā nāgo vā. Ke paṇḍite sabbakāmadade ti ko etesu gandhabbādīsu paṇḍito sabbakāmaṁ dātuṁ samattho, so vidhurassa hadayamaṁsadohaḷiniyā mama mātu manorathaṁ matthakaṁ pāpetvā mayhaṁ dīgharattaṁ bhattā bhavissatīti.

Tasmiṁ khaṇe vessavaṇamahārājassa bhāgineyyo puṇṇako nāma yakkhasenāpati tigāvutappamāṇaṁ manomayasindhavaṁ abhiruyha kāḷapabbatamatthakena yakkhasamāgamaṁ gacchanto taṁ tāya gītasaddaṁ assosi. Anantare attabhāve anubhūtapubbāya itthiyā gītasaddo tassa chavi-ādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca aṭṭhāsi. So tāya paṭibaddhacitto hutvā nivattitvā sindhavapiṭṭhe nisinnova: “Bhadde, ahaṁ mama paññāya dhammena samena vidhurassa hadayaṁ ānetuṁ samatthomhi, tvaṁ mā cintayī” ti taṁ assāsento aṭṭhamaṁ gāthamāha.

1353. Assāsa hessāmi te pati, bhattā te hessāmi anindalocane,
Paññā hi mamaṁ tathāvidhā, assāsa hessasi bhariyā mamā ti.

Tattha anindalocane ti aninditabbalocane. Tathāvidhā ti vidhurassa hadayamaṁsaṁ āharaṇasamatthā.

Atha naṁ irandhatī: “Tena hi ehi, gacchāma me pitu santikan”-ti ānesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1354. Avacāsi puṇṇakaṁ irandhatī, pubbapathānugatena cetasā,
Ehi [PTS 6.266] gacchāma pitu mamantike, eso va te etamatthaṁ pavakkhatī ti.

Tattha pubbapathānugatenā ti anantare attabhāve bhūtapubbasāmike tasmiṁ pubbapatheneva anugatena. Ehi gacchāmā ti bhikkhave, so yakkhasenāpati evaṁ vatvā: “Imaṁ assapiṭṭhiṁ āropetvā nessāmī” ti pabbatamatthakā otaritvā tassā gahaṇatthaṁ hatthaṁ pasāresi. Sā attano hatthaṁ gaṇhituṁ adatvā tena pasāritahatthaṁ sayaṁ gahetvā: “Sāmi, nāhaṁ anāthā, mayhaṁ pitā varuṇo nāma nāgarājā, mātā vimalā nāma devī, ehi mama pitu santikaṁ gacchāma, eso eva te yathā amhākaṁ maṅgalakiriyāya bhavitabbaṁ, evaṁ etamatthaṁ pavakkhatī” ti avacāsi.

Evaṁ vatvā sā yakkhaṁ gahetvā pitu santikaṁ agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1355. Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā,
Yakkhaṁ hatthe gahetvāna, pitusantikupāgamī ti.

Tattha pitusantikupāgamī ti attano pituno nāgarañño santikaṁ upāgami.

Puṇṇako pi yakkho paṭiharitvā nāgarājassa santikaṁ gantvā irandhatiṁ yācanto āha:

1356. Nāgavara vaco suṇohi me, patirūpaṁ paṭipajja suṅkiyaṁ,
Patthemi ahaṁ irandhatiṁ, tāya samaṅgiṁ karohi maṁ tuvaṁ.

1357. Sataṁ hatthī sataṁ assā, sataṁ assatarīrathā,
Sataṁ valabhiyo puṇṇā, nānāratnassa kevalā,
Te nāga paṭipajjassu, dhītaraṁ dehirandhatin-ti.

Tattha suṅkiyan-ti attano kulapadesānurūpaṁ dhitu suṅkaṁ dhanaṁ paṭipajja gaṇha. Samaṅgiṁ karohī ti maṁ tāya saddhiṁ samaṅgibhūtaṁ karohi. Valabhiyo ti bhaṇḍasakaṭiyo. Nānāratnassa kevalā ti nānāratanassa sakalaparipuṇṇā.

Atha naṁ nāgarājā āha:

1358. Yāva āmantaye ñātī, mitte ca suhadajjane,
Anāmanta kataṁ kammaṁ, taṁ pacchā anutappatī ti.

Tattha yāva āmantaye ñātī ti bho yakkhasenāpati, ahaṁ tuyhaṁ dhītaraṁ demi, no na demi, thokaṁ pana āgamehi, yāva ñātake pi jānāpemi. Taṁ pacchā anutappatī ti itthiyo hi gatagataṭṭhāne abhiramanti pi anabhiramanti pi, anabhiratikāle ñātakādayo amhehi [PTS 6.267] saddhiṁ anāmantetvā kataṁ kammaṁ nāma evarūpaṁ hotīti ussukkaṁ na karonti, evaṁ taṁ kammaṁ pacchā anutāpaṁ āvahatīti.

Evaṁ vatvā so bhariyāya vasanaṭṭhānaṁ gantvā tāya saddhiṁ salla pi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1359. Tato so varuṇo nāgo, pavisitvā nivesanaṁ,
Bhariyaṁ āmantayitvāna, idaṁ vacanamabravi.

1360. ‘Ayaṁ so puṇṇako yakkho, yācatī maṁ irandhatiṁ,
Bahunā vittalābhena, tassa dema piyaṁ mama’nti.

Tattha pavisitvā ti varuṇo puṇṇakaṁ tattheva ṭhapetvā sayaṁ uṭṭhāya yatthassa bhariyā nipannā, taṁ nivesanaṁ pavisitvā. Piyaṁ maman-ti mama piyaṁ dhītaraṁ tassa bahunā vittalābhena demāti pucchati.

Vimalā āha:

1361. Na dhanena na vittena, labbhā amhaṁ irandhatī,
Sace ca kho hadayaṁ paṇḍitassa, dhammena laddhā idha māhareyya,
Etena vittena kumāri labbhā, nāññaṁ dhanaṁ uttari patthayāmā ti.

Tattha amhaṁ irandhatī ti amhākaṁ dhītā irandhatī. Etena vittenā ti etena tuṭṭhikāraṇena.

So tāya saddhiṁ mantetvā punadeva puṇṇakena saddhiṁ mantesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1362. Tato so varuṇo nāgo, nikkhamitvā nivesanā,
Puṇṇakāmantayitvāna, idaṁ vacanamabravi.

1363. ‘Na dhanena na vittena, labbhā amhaṁ irandhatī,
Sace tuvaṁ hadayaṁ paṇḍitasa, dhammena laddhā idha māharesi,
Etena vittena kumāri labbhā, nāññaṁ dhanaṁ uttari patthayāmā ti.

Tattha puṇṇakāmantayitvānā ti puṇṇakaṁ āmantayitvā.

Puṇṇako āha:

1364. Yaṁ paṇḍitotyeke vadanti loke, tam-eva bāloti punāhu aññe,
Akkhāhi me vippavadanti ettha, kaṁ paṇḍitaṁ nāga tuvaṁ vadesī ti.

Tattha yaṁ [PTS 6.268] paṇḍitotyeke ti so kira: “Hadayaṁ paṇḍitassā” ti sutvā cintesi: “Yaṁ eke paṇḍitoti vadanti, tam-eva aññe bāloti kathenti. Kiñcā pi me irandhatiyā vidhuroti akkhātaṁ, tathā pi tathato jānituṁ pucchissāmi nan”-ti. Tasmā evamāha.

Nāgarājā āha:

1365. Korabyarājassa dhanañcayassa, yadi te suto vidhuro nāma kattā,
Ānehi taṁ paṇḍitaṁ dhammaladdhā, irandhatī padacarā te hotū ti.

Tattha dhammaladdhā ti dhammena labhitvā. Padacarā ti pādaparicārikā.

Taṁ sutvā puṇṇako somanassappatto sindhavaṁ nayanatthāya upaṭṭhākaṁ āṇāpesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1366. Idañca sutvā varuṇassa vākyaṁ, uṭṭhāya yakkho paramappatīto,
Tattheva santo purisaṁ asaṁsi, ānehi ājaññamidheva yuttan-ti.

Tattha purisaṁ asaṁsī ti attano upaṭṭhākaṁ āṇāpesi. Ājaññan-ti kāraṇākāraṇajānanakasindhavaṁ. Yuttan-ti kappitaṁ.

1367. Jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā,
Jambonadassa pākassa, suvaṇṇassa uracchado ti.

Tattha jātarūpamayā kaṇṇā ti tam-eva sindhavaṁ vaṇṇento āha. Tassa hi manomayassa sindhavassa jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā, tassa khurā rattamaṇimayā ti attho. Jambonadassa pākassā ti jambonadassa pakkassa rattasuvaṇṇassa uracchado.

So puriso tāvadeva taṁ sindhavaṁ ānesi. Puṇṇako taṁ abhiruyha ākāsena vessavaṇassa santikaṁ gantvā nāgabhavanaṁ vaṇṇetvā taṁ pavattiṁ ārocesi. Tassatthassa pakāsanatthaṁ idaṁ vuttaṁ:

1368. Devavāhavahaṁ yānaṁ, assamāruyha puṇṇako,
Alaṅkato kappitakesamassu, pakkāmi vehāyasamantalikkhe.

1369. So puṇṇako kāmarāgena giddho, irandhatiṁ nāgakaññaṁ jigīsaṁ,
Gantvāna [PTS 6.269] taṁ bhūtapatiṁ yasassiṁ, iccabravī vessavaṇaṁ kuveraṁ.

1370. Bhogavatī nāma mandire, vāsā hiraññavatīti vuccati,
Nagare nimmite kañcanamaye, maṇḍalassa uragassa niṭṭhitaṁ.

1371. Aṭṭālakā oṭṭhagīviyo, lohitaṅkassa masāragallino,
Pāsādettha silāmayā, sovaṇṇaratanehi chāditā.

1372. Ambā tilakā ca jambuyo, sattapaṇṇā mucalindaketakā,
Piyaṅgu uddālakā sahā, uparibhaddakā sinduvārakā.

1373. Campeyyakā nāgamallikā, bhaginīmālā atha mettha koliyā,
Ete dumā pariṇāmitā, sobhayanti uragassa mandiraṁ.

1374. Khajjurettha silāmayā, sovaṇṇadhuvapupphitā bahū,
Yattha vasatopapātiko, nāgarājā varuṇo mahiddhiko.

1375. Tassa komārikā bhariyā, vimalā kañcanavelliviggahā,
Kālā taruṇāva uggatā, pucimandatthanī cārudassanā.

1376. Lākhārasarattasucchavī, kaṇikārāva nivātapupphitā,
Tidivokacarāva accharā, vijjuvabbhaghanā vinissaṭā.

1377. Sā [PTS 6.270] dohaḷinī suvimhitā, vidhurassa hadayaṁ dhaniyati,
Taṁ tesaṁ demi issara, tena te denti irandhatiṁ maman-ti.

Tattha devavāhavahaṁ yānan-ti vahitabboti vāho, devasaṅkhātaṁ vāhaṁ vahatīti devavāhavahaṁ. Yanti etenāti yānaṁ. Kappitakesamassū ti maṇḍanavasena susaṁvihitakesamassu. Devānaṁ pana kesamassukaraṇakammaṁ nāma natthi, vicittakathikena pana kathitaṁ. Jigīsan-ti patthayanto. Vessavaṇan-ti visāṇāya rājadhāniyā issararājānaṁ. Kuveran-ti evaṁnāmakaṁ. Bhogavatī nāmā ti sampannabhogatāya evaṁladdhanāmaṁ. Mandire ti mandiraṁ, bhavananti attho. Vāsā hiraññavatī ti nāgarājassa vasanaṭṭhānattā vāsāti ca, kañcanavatiyā suvaṇṇapākārena parikkhittattā hiraññavatīti ca vuccati. Nagare nimmite ti nagaraṁ nimmitaṁ. Kañcanamaye ti suvaṇṇamayaṁ. Maṇḍalassā ti bhogamaṇḍalena samannāgatassa. Niṭṭhitan-ti karaṇapariniṭṭhitaṁ. Oṭṭhagīviyo ti oṭṭhagīvāsaṇṭhānena katā rattamaṇimasāragallamayā aṭṭālakā. Pāsādetthā ti ettha nāgabhavane pāsādā. Silāmayā ti maṇimayā. Sovaṇṇaratanehī ti suvaṇṇasaṅkhātehi ratanehi, suvaṇṇiṭṭhakāhi chāditā ti attho. Sahā ti sahakārā. Uparibhaddakā ti uddālakajātikā yeva rukkhā. Campeyyakā nāgamallikā ti campakā ca nāgā ca mallikā ca. Bhaginīmālā atha mettha koliyā ti bhaginīmālā ceva atha ettha nāgabhavane koliyā nāma rukkhā ca. Ete dumā pariṇāmitā ti ete pupphūpagaphalūpagarukkhā aññamaññaṁ saṅghaṭṭasākhatāya pariṇāmitā ākulasamākulā. Khajjuretthā ti khajjurirukkhā ettha. Silāmayā ti indanīlamaṇimayā. Sovaṇṇadhuvapupphitā ti te pana suvaṇṇapupphehi niccapupphitā. Yattha vasatopapātiko ti yattha nāgabhavane opapātiko nāgarājā vasati. Kañcanavelliviggahā ti suvaṇṇarāsisassirikasarīrā. Kālā taruṇāva uggatā ti vilāsayuttatāya mandavāteritā kālavallipallavā viya uggatā. Pucimandatthanī ti nimbaphalasaṇṭhānacūcukā. Lākhārasarattasucchavī ti hatthapādatalachaviṁ sandhāya vuttaṁ. Tidivokacarā ti tidasabhavanacarā. Vijjuvabbhaghanā ti abbhaghanavalāhakantarato nissaṭā vijjulatā viya. Taṁ tesaṁ demī ti taṁ tassa hadayaṁ ahaṁ tesaṁ demi, evaṁ jānassu. Issarā ti mātulaṁ ālapati.

Iti so vessavaṇena ananuññāto gantuṁ avisahitvā taṁ anujānāpetuṁ etā ettakā gāthā kathesi. Vessavaṇo pana tassa kathaṁ na suṇāti. Kiṁkāraṇā? Dvinnaṁ devaputtānaṁ vimānaaḍḍaṁ paricchindatīti. Puṇṇako attano vacanassa assutabhāvaṁ ñatvā jinakadevaputtassa [PTS 6.271] santike aṭṭhāsi. Vessavaṇo aḍḍaṁ vinicchinitvā parājitaṁ anuṭṭhāpetvā itaraṁ: “Gaccha tvaṁ, tava vimāne vasāhī” ti āha. Puṇṇako: “Gaccha tvan”-ti vuttakkhaṇe yeva: “Mayhaṁ mātulena mama pesitabhāvaṁ jānāthā” ti katipayadevaputte sakkhiṁ katvā heṭṭhā vuttanayeneva sindhavaṁ āharāpetvā abhiruyha pakkāmi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1378. So puṇṇako bhūtapatiṁ yasassiṁ, āmantaya vessavaṇaṁ kuveraṁ,
Tattheva santo purisaṁ asaṁsi, ānehi ājaññamidheva yuttaṁ.

1379. Jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā,
Jambonadassa pākassa, suvaṇṇassa uracchado.

1380. Devavāhavahaṁ yānaṁ, assamāruyha puṇṇako,
Alaṅkato kappitakesamassu, pakkāmi vehāyasamantalikkhe ti.

Tattha āmantayā ti āmantayitvā.

So ākāsena gacchanto yeva cintesi: “Vidhurapaṇḍito mahāparivāro, na sakkā taṁ gaṇhituṁ, dhanañcayakorabyo pana jūtavittako, taṁ jūtena jinitvā vidhuraṁ gaṇhissāmi, ghare panassa bahūni ratanāni, appagghena lakkhena jūtaṁ na kīḷissati, mahaggharatanaṁ harituṁ vaṭṭati, aññaṁ ratanaṁ rājā na gaṇhissati, rājagahassa sāmantā vepullapabbatabbhantare cakkavattirañño paribhogamaṇiratanaṁ atthi mahānubhāvaṁ, taṁ gahetvā tena rājānaṁ palobhetvā jinissāmī” ti. So tathā akāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1381. So aggamā rājagahaṁ surammaṁ, aṅgassa rañño nagaraṁ durāyutaṁ,
Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ, masakkasāraṁ viya vāsavassa.

1382. Mayūrakoñcāgaṇasampaghuṭṭhaṁ [PTS 6.272], dijābhighuṭṭhaṁ dijasaṅghasevitaṁ,
Nānāsakuntābhirudaṁ suvaṅgaṇaṁ, pupphābhikiṇṇaṁ himavaṁva pabbataṁ.

1383. So puṇṇako vepulamābhirūhi, siluccayaṁ kimpurisānuciṇṇaṁ,
Anvesamāno maṇiratanaṁ uḷāraṁ, tamaddasā pabbatakūṭamajjhe ti.

Tattha aṅgassa rañño ti tadā aṅgassa rañño va magadharajjaṁ ahosi. Tena vuttaṁ: “aṅgassa rañño nagaran”-ti. Durāyutan-ti paccatthikehi durāyuttaṁ. Masakkasāraṁ viya vāsavassā ti masakkasārasaṅkhāte sinerupabbatamatthake māpitattā: “Masakkasāran”-ti laddhanāmaṁ vāsavassa bhavanaṁ viya. Dijābhighuṭṭhan-ti aññehi ca pakkhīhi abhisaṅghuṭṭhaṁ ninnāditaṁ. Nānāsakuntābhirudan-ti madhurassarena gāyantehi viya nānāvidhehi sakuṇehi abhirudaṁ, abhigītanti attho. Suvaṅgaṇan-ti sundaraaṅgaṇaṁ manuññatalaṁ. Himavaṁva pabbatan-ti himavantapabbataṁ viya. Vepulamābhirūhī ti bhikkhave, so puṇṇako evarūpaṁ vepullapabbataṁ abhiruhi. Pabbatakūṭamajjhe ti pabbatakūṭaantare taṁ maṇiṁ addasa.

1384. Disvā maṇiṁ pabhassaraṁ jātimantaṁ, manoharaṁ maṇiratanaṁ uḷāraṁ,
Daddallamānaṁ yasasā yasassinaṁ, obhāsatī vijjurivantalikkhe.

1385. Tamaggahī veḷuriyaṁ mahagghaṁ, manoharaṁ nāma mahānubhāvaṁ,
Ājaññamāruyha manomavaṇṇo, pakkāmi vehāyasamantalikkhe ti.

Tattha manoharan-ti manasābhipatthitassa dhanassa āharaṇasamatthaṁ. Daddallamānan-ti ujjalamānaṁ. Yasasā ti parivāramaṇigaṇena. Obhāsatī ti taṁ maṇiratanaṁ ākāse vijjuriva obhāsati. Tamaggahī ti taṁ maṇiratanaṁ aggahesi. Taṁ pana maṇiratanaṁ kumbhiro nāma yakkho kumbhaṇḍasahassaparivāro rakkhati. So pana tena kujjhitvā olokitamatteneva bhītatasito palāyitvā cakkavāḷapabbataṁ patvā kampamāno olokento aṭṭhāsi. Iti taṁ palāpetvā puṇṇako maṇiratanaṁ aggahesi. Manoharaṁ nāmā ti manasā cintitaṁ dhanaṁ āharituṁ sakkotīti evaṁladdhanāmaṁ.

Iti so taṁ gahetvā ākāsena gacchanto taṁ nagaraṁ patto. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1386. So aggamā nagaramindapatthaṁ, oruyhupāgacchi sabhaṁ kurūnaṁ,
Samāgate [PTS 6.273] ekasataṁ samagge, avhettha yakkho avikampamāno.

1387. Ko nīdha raññaṁ varamābhijeti, kamābhijeyyāma varaddhanena,
Kamanuttaraṁ ratanavaraṁ jināma, ko vā pi no jeti varaddhanenā ti.

Tattha oruyhupāgacchi sabhaṁ kurūnan-ti bhikkhave, so puṇṇako assapiṭṭhito oruyha assaṁ adissamānarūpaṁ ṭhapetvā māṇavakavaṇṇena kurūnaṁ sabhaṁ upagato. Ekasatan-ti ekasatarājāno achambhīto hutvā: “Ko nīdhā” ti ādīni vadanto jūtena avhettha. Ko nīdhā ti ko nu imasmiṁ rājasamāgame. Raññan-ti rājūnaṁ antare. Varamābhijetī ti amhākaṁ santakaṁ seṭṭharatanaṁ abhijeti, “ahaṁ jināmī” ti vattuṁ ussahati. Kamābhijeyyāmā ti kaṁ vā mayaṁ jineyyāma. Varaddhanenā ti uttamadhanena. Kamanuttaran-ti jinanto ca kataraṁ rājānaṁ anuttaraṁ ratanavaraṁ jināma. Ko vā pi no jetī ti atha vā ko nāma rājā amhe varadhanena jeti. Iti so catūhi padehi korabyam-eva ghaṭṭeti.

Atha rājā: “Mayā ito pubbe evaṁ sūro hutvā kathento nāma na diṭṭhapubbo, ko nu kho eso” ti cintetvā pucchanto gāthamāha.

1388. Kuhiṁ nu raṭṭhe tava jātibhūmi, na korabyasseva vaco tavedaṁ,
Abhītosi no vaṇṇanibhāya sabbe, akkhāhi me nāmañca bandhave cā ti.

Tattha na korabyassevā ti kururaṭṭhavāsikasseva tava vacanaṁ na hoti.

Taṁ sutvā itaro: “Ayaṁ rājā mama nāmaṁ pucchati, puṇṇako ca nāma dāso hoti. Sacāhaṁ ‘puṇṇakosmī’ ti vakkhāmi, ‘esa dāso, tasmā maṁ pagabbhatāya evaṁ vadetī’ ti avamaññissati, anantarātīte attabhāve nāmamassa kathessāmī” ti cintetvā gāthamāha.

1389. Kaccāyano māṇavakosmi rāja, anūnanāmo iti mavhayanti,
Aṅgesu [PTS 6.274] me ñātayo bandhavā ca, akkhena devasmi idhānupatto ti.

Tattha anūnanāmo ti na ūnanāmo. Iminā attano puṇṇakanāmam-eva paṭicchannaṁ katvā katheti. Iti mavhayantī ti iti maṁ avhayanti pakkosanti. Aṅgesū ti aṅgaraṭṭhe kālacampānagare vasanti. Akkhena devasmī ti deva, jūtakīḷanatthena idha anuppattosmi.

Atha rājā: “Māṇava, tvaṁ jūtena jito kiṁ dassasi, kiṁ te atthī” ti pucchanto gāthamāha.

1390. Kiṁ māṇavassa ratanāni atthi, ye taṁ jinanto hare akkhadhutto,
Bahūni rañño ratanāni atthi, te tvaṁ daliddo kathamavhayesī ti.

Tassattho: kittakāni bhoto māṇavassa ratanāni atthi, ye taṁ jinanto akkhadhutto: “Āharā” ti vatvā hareyya. Rañño pana nivesane bahūni ratanāni atthi, te rājāno evaṁ bahudhane tvaṁ daliddo samāno kathaṁ jūtena avhayasīti.

Tato puṇṇako gāthamāha.

1391. Manoharo nāma maṇī mamāyaṁ, manoharaṁ maṇiratanaṁ uḷāraṁ,
Imañca ājaññamamittatāpanaṁ, etaṁ me jinitvā hare akkhadhutto ti.

Pāḷipotthakesu pana: “Maṇi mama vijjati lohitaṅko” ti likhitaṁ. So pana maṇi veḷuriyo, tasmā idam-eva sameti.

Tattha ājaññan-ti imaṁ ājānīyassañca maṇiñcāti etaṁ me ubhayaṁ hareyya akkhadhuttoti assaṁ dassetvā evamāha.

Taṁ sutvā rājā gāthamāha.

1392. Eko maṇī māṇava kiṁ karissati, ājāniyeko pana kiṁ karissati,
Bahūni rañño maṇiratanāni atthi, ājāniyā vātajavā anappakā ti.

Dohaḷakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Maṇikaṇḍaṁ

So [PTS 6.275] rañño kathaṁ sutvā: “Mahārāja, kiṁ nāma etaṁ vadetha, eko asso assasahassaṁ lakkhaṁ hoti, eko maṇi maṇisahassaṁ lakkhaṁ hoti. Na hi sabbe assā ekasadisā, imassa tāva javaṁ passathā” ti vatvā assaṁ abhiruhitvā pākāramatthakena pesesi. Sattayojanikaṁ nagaraṁ assehi gīvāya gīvaṁ paharantehi parikkhittaṁ viya ahosi. Athānukkamena asso pi na paññāyi, yakkho pi na paññāyi, udare baddharattapaṭo va paññāyi. So assato oruyha: “Diṭṭho, mahārāja, assassa vego” ti vatvā: “Āma, diṭṭho” ti vutte: “Idāni puna passa, mahārājā” ti vatvā assaṁ antonagare uyyāne pokkharaṇiyā udakapiṭṭhe pesesi, khuraggāni atemento va pakkhandi. Atha naṁ padumapattesu vicarāpetvā pāṇiṁ paharitvā hatthaṁ pasāresi, asso āgantvā pāṇitale patiṭṭhāsi. Tato: “Vaṭṭate evarūpaṁ assaratanaṁ narindā” ti vatvā: “Vaṭṭatī” ti vutte: “Mahārāja, assaratanaṁ tāva tiṭṭhatu, maṇiratanassa mahānubhāvaṁ passā” ti vatvā tassānubhāvaṁ pakāsento āha:

1393. Idañca me maṇiratanaṁ, passa tvaṁ dvipaduttama,
Itthīnaṁ viggahā cettha, purisānañca viggahā.

1394. Migānaṁ viggahā cettha, sakuṇānañca viggahā,
Nāgarājā supaṇṇā ca, maṇimhi passa nimmitan-ti.

Tattha itthīnan-ti etasmiñhi maṇiratane alaṅkatapaṭiyattā anekā itthiviggahā purisaviggahā nānappakārā migapakkhisaṅghā senaṅgādīni ca paññāyanti, tāni dassento evamāha. Nimmitan-ti idaṁ evarūpaṁ accherakaṁ maṇimhi nimmitaṁ passa.

“Aparam-pi passāhī” ti vatvā gāthā āha:

1395. Hatthānīkaṁ rathānīkaṁ, asse pattī ca vammine,
Caturaṅginimaṁ senaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1396. Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake,
Balaggāni viyūḷhāni, maṇimhi passa nimmitan-ti.

Tattha balaggānī ti balāneva. Viyūḷhānī ti byūhavasena ṭhitāni.

1397. Puraṁ [PTS 6.276] uddhāpasampannaṁ, bahupākāratoraṇaṁ,
Siṅghāṭake subhūmiyo, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1398. Esikā parikhāyo ca, palikhaṁ aggaḷāni ca,
Aṭṭālake ca dvāre ca, maṇimhi passa nimmitan-ti.

Tattha puran-ti nagaraṁ. Uddhāpasampannan-ti pākāravatthunā sampannaṁ. Bahupākāratoraṇan-ti uccapākāratoraṇanagaradvārena sampannaṁ. Siṅghāṭake ti vīthicatukkāni. Subhūmiyo ti nagarūpacāre vicittā ramaṇīyabhūmiyo. Esikā ti nagaradvāresu uṭṭhāpite esikatthambhe. Palikhan-ti palighaṁ, ayam-eva vā pāṭho. Aggaḷānī ti nagaradvārakavāṭāni. Dvāre cā ti gopurāni ca.

1399. Passa toraṇamaggesu, nānādijagaṇā bahū,
Haṁsā koñcā mayūrā ca, cakkavākā ca kukkuhā.

1400. Kuṇālakā bahū citrā, sikhaṇḍī jīvajīvakā,
Nānādijagaṇākiṇṇaṁ, maṇimhi passa nimmitan-ti.

Tattha toraṇamaggesū ti etasmiṁ nagare toraṇaggesu. Kuṇālakā ti kāḷakokilā. Citrā ti citrapattakokilā.

1401. Passa nagaraṁ supākāraṁ, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ,
Samussitadhajaṁ rammaṁ, soṇṇavālukasanthataṁ.

1402. Passettha paṇṇasālāyo, vibhattā bhāgaso mitā,
Nivesane nivese ca, sandhibyūhe pathaddhiyo ti.

Tattha supākāran-ti kañcanapākāraparikkhittaṁ. Paṇṇasālāyo ti nānābhaṇḍapuṇṇe āpaṇe. Nivesane nivese cā ti gehāni ceva gehavatthūni ca. Sandhibyūhe ti gharasandhiyo ca anibbiddharacchā ca. Pathaddhiyo ti nibbiddhavīthiyo.

1403. Pānāgāre ca soṇḍe ca, sūnā odaniyā gharā,
Vesī ca gaṇikāyo ca, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1404. Mālākāre ca rajake, gandhike atha dussike,
Suvaṇṇakāre maṇikāre, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1405. Āḷārike ca sūde ca, naṭanāṭakagāyino,
Pāṇissare kumbhathūnike, maṇimhi passa nimmitan-ti.

Tattha soṇḍe cā ti attano anurūpehi kaṇṭhakaṇṇapilandhanehi samannāgate āpānabhūmiṁ [PTS 6.277] sajjetvā nisinne surāsoṇḍe ca. Āḷārike ti pūvapāke. Sūde ti bhattakārake. Pāṇissare ti pāṇippahārena gāyante. Kumbhathūnike ti ghaṭadaddarivādake.

1406. Passa bherī mudiṅgā ca, saṅkhā paṇavadindimā,
Sabbañca tāḷāvacaraṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1407. Sammatālañca vīṇañca, naccagītaṁ suvāditaṁ,
Tūriyatāḷitasaṅghuṭṭhaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1408. Laṅghikā muṭṭhikā cettha, māyākārā ca sobhiyā,
Vetālike ca jalle ca, maṇimhi passa nimmitan-ti.

Tattha sammatālañcā ti khadirādisammañceva kaṁsatālañca. Tūriyatāḷitasaṅghuṭṭhan-ti nānātūriyānaṁ tāḷitehi saṅghuṭṭhaṁ. Muṭṭhikā ti muṭṭhikamallā. Sobhiyā ti nagarasobhanā itthī ca sampannarūpā purisā ca. Vetālike ti vetālauṭṭhāpake. Jalle ti massūni karonte nhāpite.

1409. Samajjā cettha vattanti, ākiṇṇā naranāribhi,
Mañcātimañce bhūmiyo, maṇimhi passa nimmitan-ti.

Tattha mañcātimañce ti mañcānaṁ upari baddhamañce. Bhūmiyo ti ramaṇīyā samajjabhūmiyo.

1410. Passa malle samajjasmiṁ, phoṭente diguṇaṁ bhujaṁ,
Nihate nihatamāne ca, maṇimhi passa nimmitan-ti.

Tattha samajjasmin-ti mallaraṅge. Nihate ti nihanitvā jinitvā ṭhite. Nihatamāne ti parājite.

1411. Passa pabbatapādesu, nānāmigagaṇā bahū,
Sīhā byagghā varāhā ca, acchakokataracchayo.

1412. Palāsādā gavajā ca, mahiṁsā rohitā rurū,
Eṇeyyā ca varāhā ca, gaṇino nīkasūkarā.

1413. Kadalimigā bahū citrā, biḷārā sasakaṇṭakā,
Nānāmigagaṇākiṇṇaṁ, maṇimhi passa nimmitan-ti.

Tattha palāsādā ti khaggamigā. “Palatā” ti pi pāṭho. Gavajā ti gavayā. Varāhā ti ekā migajātikā. Tathā gaṇino ceva nīkasūkarā ca. Bahū citrā ti nānappakārā citrā migā. Biḷārā ti araññabiḷārā. Sasakaṇṭakā ti sasā ca kaṇṭakā ca.

1414. Najjāyo [PTS 6.278] suppatitthāyo, soṇṇavālukasanthatā,
Acchā savanti ambūni, macchagumbanisevitā.

1415. Kumbhīlā makarā cettha, susumārā ca kacchapā,
Pāṭhīnā pāvusā macchā, balajā muñcarohitā ti.

Tattha najjāyo ti nadiyo. Soṇṇavālukasanthatā ti suvaṇṇavālukāya santhatatalā. Kumbhīlā ti ime evarūpā jalacarā antonadiyaṁ vicaranti, te pi maṇimhi passāhīti.

1416. Nānādijagaṇākiṇṇā, nānādumagaṇāyutā,
Veḷuriyakarodāyo, maṇimhi passa nimmitan-ti.

Tattha veḷuriyakarodāyo ti veḷuriyapāsāṇe paharitvā saddaṁ karontiyo evarūpā najjāyoti.

1417. Passettha pokkharaṇiyo, suvibhattā catuddisā,
Nānādijagaṇākiṇṇā, puthulomanisevitā.

1418. Samantodakasampannaṁ, mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ,
Upetaṁ vanarājehi, maṇimhi passa nimmitan-ti.

Tattha puthulomanisevitā ti mahāmacchehi nisevitā. Vanarājehī ti vanarājīhi, ayam-eva vā pāṭho.

1419. Purato videhe passa, goyāniye ca pacchato,
Kuruyo jambudīpañca, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1420. Passa candaṁ sūriyañca, obhāsante catuddisā,
Sineruṁ anupariyante, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1421. Sineruṁ himavantañca, sāgarañca mahītalaṁ,
Cattāro ca mahārāje, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1422. Ārāme vanagumbe ca, pāṭiye ca siluccaye,
Ramme kimpurisākiṇṇe, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1423. Phārusakaṁ cittalataṁ, missakaṁ nandanaṁ vanaṁ,
Vejayantañca pāsādaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1424. Sudhammaṁ tāvatiṁsañca, pārichattañca pupphitaṁ,
Erāvaṇaṁ nāgarājaṁ, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1425. Passettha devakaññāyo, nabhā vijjurivuggatā,
Nandane vicarantiyo, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1426. Passettha [PTS 6.279] devakaññāyo, devaputtapalobhinī,
Devaputte ramamāne, maṇimhi passa nimmitan-ti.

Tattha videhe ti pubbavidehadīpaṁ. Goyāniye ti aparagoyānadīpaṁ. Kuruyo ti uttarakuru ca dakkhiṇato jambudīpañca. Anupariyante ti ete candimasūriye sineruṁ anupariyāyante. Pāṭiye ti pattharitvā ṭhapite viya piṭṭhipāsāṇe.

1427. Parosahassapāsāde, veḷuriyaphalasanthate,
Pajjalante ca vaṇṇena, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1428. Tāvatiṁse ca yāme ca, tusite cā pi nimmite,
Paranimmitavasavattino, maṇimhi passa nimmitaṁ.

1429. Passettha pokkharaṇiyo, vippasannodikā sucī,
Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi cā ti.

Tattha parosahassan-ti tāvatiṁsabhavane atirekasahassapāsāde.

1430. Dasettha rājiyo setā, dasa nīlā manoramā,
Cha piṅgalā pannarasa, haliddā ca catuddasa.

1431. Vīsati tattha sovaṇṇā, vīsati rajatāmayā,
Indagopakavaṇṇābhā, tāva dissanti tiṁsati.

1432. Dasettha kāḷiyo chacca, mañjeṭṭhā pannavīsati,
Missā bandhukapupphehi, nīluppalavicittikā.

1433. Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ, accimantaṁ pabhassaraṁ,
Odhisuṅkaṁ mahārāja, passa tvaṁ dvipaduttamā ti.

Tattha dasettha rājiyo setā ti etasmiṁ maṇikkhandhe dasa setarājiyo. Cha piṅgalā pannarasā ti cha ca pannarasa cāti ekavīsati piṅgalarājiyo. Haliddā ti haliddavaṇṇā catuddasa. Tiṁsatī ti indagopakavaṇṇābhā tiṁsa rājiyo. Dasa chaccā ti dasa ca cha ca soḷasa kāḷarājiyo. Pannavīsatī ti pañcavīsati mañjeṭṭhavaṇṇā pabhassarā. Missā bandhukapupphehī ti kāḷamañjeṭṭhavaṇṇarājiyo etehi missā vicittikā passa. Ettha hi kāḷarājiyo bandhujīvakapupphehi missā, mañjeṭṭharājiyo nīluppalehi vicittikā. Odhisuṅkan-ti suṅkakoṭṭhāsaṁ. Yo maṁ jūte jinissati, tassimaṁ suṅkakoṭṭhāsaṁ passāti vadati. Aṭṭhakathāyaṁ pana: “Hotu suṅkaṁ, mahārājā” ti pi pāṭho. Tassattho: dvipaduttama passa tvaṁ imaṁ evarūpaṁ maṇikkhandhaṁ, idam-eva, mahārāja, suṅkaṁ hotu. Yo maṁ jūte jinissati, tassidaṁ bhavissatīti.

Maṇikaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Akkhakaṇḍaṁ

Evaṁ [PTS 6.280] vatvā puṇṇako: “Mahārāja, ahaṁ tāva jūte parājito imaṁ maṇiratanaṁ dassāmi, tvaṁ pana kiṁ dassasī” ti āha. “Tāta, mama sarīrañca deviñca setacchattañca ṭhapetvā sesaṁ mama santakaṁ suṅkaṁ hotū” ti. “Tena hi, deva, mā cirāyi, ahaṁ dūrāgato, khippaṁ jūtamaṇḍalaṁ sajjāpehī” ti. Rājā amacce āṇāpesi. Te khippaṁ jūtamaṇḍalaṁ sajjetvā rañño varapotthakattharaṇaṁ santharitvā sesarājūnañcā pi āsanāni paññapetvā puṇṇakassa pi patirūpaṁ āsanaṁ paññapetvā rañño kālaṁ ārocayiṁsu. Tato puṇṇako rājānaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

1434. Upāgataṁ rāja mupehi lakkhaṁ, netādisaṁ maṇiratanaṁ tavatthi,
Dhammena jissāma asāhasena, jito ca no khippamavākarohī ti.

Tassattho: mahārāja, jūtasālāya kammaṁ upāgataṁ niṭṭhitaṁ, etādisaṁ maṇiratanaṁ tava natthi, mā papañcaṁ karohi, upehi lakkhaṁ akkhehi kīḷanaṭṭhānaṁ upagaccha. Kīḷantā ca mayaṁ dhammena jissāma, dhammeneva no asāhasena jayo hotu. Sace pana tvaṁ jito bhavissasi, atha no khippamavākarohi, papañcaṁ akatvāva jito dhanaṁ dadeyyāsīti vuttaṁ hoti.

Atha naṁ rājā: “Māṇava, tvaṁ maṁ ‘rājā’ ti mā bhāyi, dhammeneva no asāhasena jayaparājayo bhavissatī” ti āha. Taṁ sutvā puṇṇako: “Amhākaṁ dhammeneva jayaparājayabhāvaṁ jānāthā” ti te pi rājāno sakkhiṁ karonto gāthamāha.

1435. Pañcāla paccuggata sūrasena, macchā ca maddā saha kekakebhi,
Passantu note asaṭhena yuddhaṁ, na no sabhāyaṁ na karonti kiñcī ti.

Tattha paccuggatā ti uggatattā paññātattā pākaṭattā pañcālarājānamevālapati. Macchā cā ti tvañca, samma maccharāja. Maddā ti maddarāja. Saha kekakebhī ti kekakebhināmena janapadena saha vattamānakekakebhirāja, tvañca. Atha vā [PTS 6.281] sahasaddaṁ: “Kekakebhī” ti padassa pacchato ṭhapetvā paccuggatasaddañca sūrasenavisesanaṁ katvā pañcālapaccuggatasūrasena macchā ca maddā ca kekakebhi saha sesarājāno cāti evamettha attho daṭṭhabbo. Passantu note ti amhākaṁ dvinnaṁ ete rājāno asaṭhena akkhayuddhaṁ passantu. Na no sabhāyaṁ na karonti kiñcī ti ettha no ti nipātamattaṁ, sabhāyaṁ kiñci sakkhiṁ na na karonti, khattiye pi brāhmaṇe pi karonti yeva, tasmā sace kiñci akāraṇaṁ uppajjati, “na no sutaṁ, na no diṭṭhan”-ti vattuṁ na labhissatha, appamattā hothāti.

Evaṁ yakkhasenāpati rājāno sakkhiṁ akāsi. Rājā pi ekasatarājaparivuto puṇṇakaṁ gahetvā jūtasālaṁ pāvisi. Sabbe pi patirūpāsanesu nisīdiṁsu, rajataphalake suvaṇṇapāsake ṭhapayiṁsu. Puṇṇako turitaturito āha: “Mahārāja, pāsakesu āyā nāma mālikaṁ sāvaṭṭaṁ bahulaṁ santibhadrādayo catuvīsati, tesu tumhe attano ruccanakaṁ āyaṁ gaṇhathā” ti. Rājā: “Sādhū” ti bahulaṁ gaṇhi. Puṇṇako sāvaṭṭaṁ gaṇhi. Atha naṁ rājā āha: “Tena hi tāva māṇava, pāsake pātehī” ti. “Mahārāja, paṭhamaṁ mama vāro na pāpuṇāti, tumhe pātethā” ti vutte rājā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Tassa pana tatiye attabhāve mātubhūtapubbā ārakkhadevatā, tassā ānubhāvena rājā jūte jināti. Sā tassa avidūre ṭhitā ahosi. Rājā devadhītaraṁ anussaritvā jūtagītaṁ gāyanto imā gāthā āha:

Sabbā nadī vaṅkagatī, sabbe kaṭṭhamayā vanā,
Sabbitthiyo kare pāpaṁ, labhamāne nivātake. (JA. 536.308).

Atha passatu maṁ amma, vijayaṁ me padissatu,
Anukampāhi me amma, mahantaṁ jayamessatu.

Devate tvajja rakkha devi, passa mā maṁ vibhāveyya,
Anukampakā patiṭṭhā ca, passa bhadrāni rakkhituṁ.

Jambonadamayaṁ pāsaṁ, caturaṁsamaṭṭhaṅguli,
Vibhāti parisamajjhe, sabbakāmadado bhava.

Devate me jayaṁ dehi, passa maṁ appabhāginaṁ,
Mātānukampako poso, sadā bhadrāni passati.

Aṭṭhakaṁ mālikaṁ vuttaṁ, sāvaṭṭañca chakaṁ mataṁ,
Catukkaṁ bahulaṁ ñeyyaṁ, dvibindusantibhadrakaṁ,
Catuvīsati āyā ca, munindena pakāsitā ti.

Rājā evaṁ jūtagītaṁ gāyitvā pāsake hatthena parivattetvā ākāse khi pi. Puṇṇakassa ānubhāvena pāsakā rañño parājayāya bhassanti. Rājā jūtasippamhi atikusalatāya pāsake attano parājayāya [PTS 6.282] bhassante ñatvā ākāse yeva saṅkaḍḍhanto gahetvā puna ākāse khi pi. Dutiyam-pi attano parājayāya bhassante ñatvā tatheva aggahesi. Tato puṇṇako cintesi: “Ayaṁ rājā mādisena yakkhena saddhiṁ jūtaṁ kīḷanto bhassamāne pāsake saṅkaḍḍhitvā gaṇhāti, kiṁ nu kho kāraṇan”-ti. So olokento tassa ārakkhadevatāya ānubhāvaṁ ñatvā akkhīni ummīletvā kuddho viya naṁ olokesi. Sā bhītatasitā palāyitvā cakkavāḷapabbatamatthakaṁ patvā kampamānā oloketvā aṭṭhāsi. Rājā tatiyam-pi pāsake khipitvā attano parājayāya bhassante ñatvā pi puṇṇakassānubhāvena hatthaṁ pasāretvā gaṇhituṁ nāsakkhi. Te rañño parājayāya patiṁsu. Athassa parājitabhāvaṁ ñatvā puṇṇako apphoṭetvā mahantena saddena: “Jitaṁ me” ti tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadi. So saddo sakalajambudīpaṁ phari. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1436. Te pāvisuṁ akkhamadena mattā, rājā kurūnaṁ puṇṇako cā pi yakkho,
Rājā kaliṁ viccinamaggahesi, kaṭaṁ aggahī puṇṇako nāma yakkho.

1437. Te tattha jūte ubhaye samāgate, raññaṁ sakāse sakhīnañca majjhe,
Ajesi yakkho naravīraseṭṭhaṁ, tatthappanādo tumulo babhūvā ti.

Tattha pāvisun-ti jūtasālaṁ pavisiṁsu. Viccinan-ti rājā catuvīsatiyā āyesu vicinanto kaliṁ parājayaggāhaṁ aggahesi. Kaṭaṁ aggahī ti puṇṇako nāma yakkho jayaggāhaṁ gaṇhi. Te tattha jūte ubhaye samāgate ti te tattha jūte samāgatā ubho jūtaṁ kīḷiṁsū ti attho. Raññan-ti atha tesaṁ ekasatarājūnaṁ sakāse avasesānañca sakhīnaṁ majjhe so yakkho naravīraseṭṭhaṁ rājānaṁ ajesi. Tatthappanādo tumulo babhūvā ti tasmiṁ jūtamaṇḍale: “Rañño parājitabhāvaṁ jānātha, jitaṁ me, jitaṁ me” ti mahanto saddo ahosi.

Rājā parājito anattamano ahosi. Atha naṁ samassāsento puṇṇako gāthamāha.

1438. Jayo [PTS 6.283] mahārāja parājayo ca, āyūhataṁ aññatarassa hoti,
Janinda jīnosi varaddhanena, jito ca me khippamavākarohī ti.

Tattha āyūhatan-ti dvinnaṁ vāyāmamānānaṁ aññatarassa eva hoti, tasmā: “Parājitomhī” ti mā cintayi. Jīnosī ti parihīnosi. Varaddhanenā ti paramadhanena. Khippamavākarohī ti khippaṁ me jayaṁ dhanaṁ dehīti.

Atha naṁ rājā: “Gaṇha, tātā” ti vadanto gāthamāha.

1439. Hatthī gavāssā maṇikuṇḍalā ca, yañcā pi mayhaṁ ratanaṁ pathabyā,
Gaṇhāhi kaccāna varaṁ dhanānaṁ, ādāya yenicchasi tena gacchā ti.

Puṇṇako āha:

1440. Hatthī gavāssā maṇikuṇḍalā ca, yañcā pi tuyhaṁ ratanaṁ pathabyā,
Tesaṁ varo vidhuro nāma kattā, so me jito taṁ me avākarohī ti.

Tattha so me jito taṁ me ti mayā hi tava vijite uttamaṁ ratanaṁ jitaṁ, so ca sabbaratanānaṁ varo vidhuro, tasmā, deva, so mayā jito nāma hoti, taṁ me dehīti.

Rājā āha:

1441. Attā ca me so saraṇaṁ gatī ca, dīpo ca leṇo ca parāyaṇo ca,
Asantuleyyo mama so dhanena, pāṇena me sādiso esa kattā ti.

Tattha attā ca me so ti so mayhaṁ attā ca, mayā ca: “Attānaṁ ṭhapetvā sesaṁ dassāmī” ti vuttaṁ, tasmā taṁ mā gaṇhi. Na kevalañca attāva, atha kho me so saraṇañca gati ca dīpo ca leṇo ca parāyaṇo ca. Asantuleyyo mama so dhanenā ti sattavidhena ratanena saddhiṁ na tuletabboti.

Puṇṇako āha:

1442. Ciraṁ vivādo mama tuyhañcassa, kāmañca pucchāma tam-eva gantvā,
Eso va [PTS 6.284] no vivaratu etamatthaṁ, yaṁ vakkhatī hotu kathā ubhinnan-ti.

Tattha vivaratu etamatthanti: “So tava attā vā na vā” ti etamatthaṁ eso va pakāsetu. Hotu kathā ubhinnan-ti yaṁ so vakkhati, sā yeva no ubhinnaṁ kathā hotu, taṁ pamāṇaṁ hotū ti attho.

Rājā āha:

1443. Addhā hi saccaṁ bhaṇasi, na ca māṇava sāhasaṁ,
Tam-eva gantvā pucchāma, tena tussāmubho janā ti.

Tattha na ca māṇava sāhasan-ti mayhaṁ pasayha sāhasikavacanaṁ na ca bhaṇasi.

Evaṁ vatvā rājā ekasatarājāno puṇṇakañca gahetvā tuṭṭhamānaso vegena dhammasabhaṁ agamāsi. Paṇḍito pi āsanā oruyha rājānaṁ vanditvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Atha puṇṇako mahāsattaṁ āmantetvā: “Paṇḍita, ‘tvaṁ dhamme ṭhito jīvitahetu pi musāvādaṁ na bhaṇasī’ ti kittisaddo te sakalaloke phuṭo, ahaṁ pana te ajja dhamme ṭhitabhāvaṁ jānissāmī” ti vatvā gāthamāha.

1444. Saccaṁ nu devā vidahū kurūnaṁ, dhamme ṭhitaṁ vidhuraṁ nāmamaccaṁ,
Dāsosi rañño uda vāsi ñāti, vidhuroti saṅkhā katamāsi loke ti.

Tattha saccaṁ nu devā vidahū kurūnaṁ, dhamme ṭhitaṁ vidhuraṁ nāmamaccanti: “Kurūnaṁ raṭṭhe vidhuro nāma amacco dhamme ṭhito jīvitahetu pi musāvādaṁ na bhaṇatī” ti evaṁ devā vidahū vidahanti kathenti pakāsenti, evaṁ vidahamānā te devā saccaṁ nu vidahanti, udāhu abhūtavādāyeveteti. Vidhuro ti saṅkhā katamāsi loke ti yā esā tava: “Vidhuro” ti loke saṅkhā paññatti, sā katamā āsi, tvaṁ pakāsehi, kiṁ nu rañño dāso nīcatarajātiko, udāhu samo vā uttaritaro vā ñātīti idaṁ tāva me ācikkha, dāsosi rañño, uda vāsi ñātīti.

Atha mahāsatto: “Ayaṁ maṁ evaṁ pucchati, ahaṁ kho panetaṁ ‘rañño ñātī’ ti pi ‘rañño uttaritaro’ ti pi ‘rañño na kiñci homī’ ti pi saññāpetuṁ sakkomi, evaṁ sante pi imasmiṁ loke saccasamo avassayo [PTS 6.285] nāma natthi, saccam-eva kathetuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā: “Māṇava, nevāhaṁ rañño ñāti, na uttaritaro, catunnaṁ pana dāsānaṁ aññataro” ti dassetuṁ gāthādvayamāha.

1445. Āmāyadāsā pi bhavanti heke, dhanena kītā pi bhavanti dāsā,
Sayam-pi heke upayanti dāsā, bhayā paṇunnā pi bhavanti dāsā.

1446. Ete narānaṁ caturo va dāsā, addhā hi yonito aham-pi jāto,
Bhavo ca rañño abhavo ca rañño, dāsāhaṁ devassa param-pi gantvā,
Dhammena maṁ māṇava tuyha dajjā ti.

Tattha āmāyadāsā ti dāsiyā kucchimhi jātadāsā. Sayam-pi heke upayanti dāsā ti ye keci upaṭṭhākajātikā, sabbe te sayaṁ dāsabhāvaṁ upagatā dāsā nāma. Bhayā paṇunnā ti rājabhayena vā corabhayena vā attano vasanaṭṭhānato paṇunnā karamarā hutvā paravisayaṁ gatā pi dāsā yeva nāma. Addhā hi yonito aham-pi jāto ti māṇava, ekaṁseneva aham-pi catūsu dāsayonīsu ekato sayaṁ dāsayonito nibbattadāso. Bhavo ca rañño abhavo ca rañño ti rañño vuḍḍhi vā hotu avuḍḍhi vā, na sakkā mayā musā bhāsituṁ. Parampī ti dūraṁ gantvā pi ahaṁ devassa dāso yeva. Dajjā ti maṁ rājā jayadhanena khaṇḍetvā tuyhaṁ dento dhammena sabhāvena dadeyyāti.

Taṁ sutvā puṇṇako haṭṭhatuṭṭho puna apphoṭetvā gāthamāha.

1447. Ayaṁ dutīyo vijayo mamajja, puṭṭho hi kattā vivarettha pañhaṁ,
Adhammarūpo vata rājaseṭṭho, subhāsitaṁ nānujānāsi mayhan-ti.

Tattha rājaseṭṭho ti ayaṁ rājaseṭṭho adhammarūpo vata. Subhāsitan-ti vidhurapaṇḍitena sukathitaṁ suvinicchitaṁ. Nānujānāsi mayhan-ti idānetaṁ vidhurapaṇḍitaṁ mayhaṁ kasmā nānujānāsi, kimatthaṁ na desīti vadati.

Taṁ sutvā rājā anattamano hutvā: “Paṇḍito mādisaṁ yasadāyakaṁ anoloketvā idāni diṭṭhaṁ māṇavakaṁ oloketī” ti mahāsattassa kujjhitvā: “Māṇava, sace so dāso me bhaveyya, taṁ gahetvā gacchā” ti vatvā gāthamāha.

1448. Evaṁ [PTS 6.286] ce no so vivarettha pañhaṁ, dāsohamasmi na ca khosmi ñāti,
Gaṇhāhi kaccāna varaṁ dhanānaṁ, ādāya yenicchasi tena gacchā ti.

Tattha evaṁ ce no so vivarettha pañhan-ti sace so amhākaṁ pañhaṁ: “Dāsohamasmi, na ca khosmi ñātī” ti evaṁ vivari ettha parisamaṇḍale, atha kiṁ acchasi, sakalaloke dhanānaṁ varaṁ etaṁ gaṇha, gahetvā ca pana yena icchasi, tena gacchāti.

Akkhakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Gharāvāsapañhā

Evañca pana vatvā rājā cintesi: “Paṇḍitaṁ gahetvā māṇavo yathāruci gamissati, tassa gatakālato paṭṭhāya mayhaṁ madhuradhammakathā dullabhā bhavissati, yaṁnūnāhaṁ imaṁ attano ṭhāne ṭhapetvā alaṅkatadhammāsane nisīdapetvā gharāvāsapañhaṁ puccheyyan”-ti. Atha naṁ rājā evamāha: “Paṇḍita, tumhākaṁ gatakāle mama madhuradhammakathā dullabhā bhavissati, alaṅkatadhammāsane nisīdāpetvā attano ṭhāne ṭhatvā mayhaṁ gharāvāsapañhaṁ kathethā” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā alaṅkatadhammāsane nisīditvā raññā pañhaṁ puṭṭho vissajjesi. Tatrāyaṁ pañho:

1449. Vidhura vasamānassa, gahaṭṭhassa sakaṁ gharaṁ,
Khemā vutti kathaṁ assa, kathaṁ nu assa saṅgaho.

1450. Abyābajjhaṁ kathaṁ assa, saccavādī ca māṇavo,
Asmā lokā paraṁ lokaṁ, kathaṁ pecca na socatī ti.

Tattha khemā vutti kathaṁ assā ti kathaṁ gharāvāsaṁ vasantassa gahaṭṭhassa khemā nibbhayā vutti bhaveyya. Kathaṁ nu assa saṅgaho ti catubbidho saṅgahavatthusaṅkhāto saṅgaho tassa kathaṁ bhaveyya. Abyābajjhan-ti niddukkhatā. Saccavādī cā ti kathaṁ nu māṇavo saccavādī nāma bhaveyya. Peccā ti paralokaṁ gantvā.

Taṁ sutvā paṇḍito rañño pañhaṁ kathesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1451. Taṁ tattha gatimā dhitimā, matimā atthadassimā,
Saṅkhātā sabbadhammānaṁ, vidhuro etadabravi.

1452. Na sādhāraṇadārassa, na bhuñje sādumekako,
Na seve lokāyatikaṁ, netaṁ paññāya vaḍḍhanaṁ.

1453. Sīlavā vattasampanno, appamatto vicakkhaṇo,
Nivātavutti atthaddho, surato sakhilo mudu.

1454. Saṅgahetā [PTS 6.287] ca mittānaṁ, saṁvibhāgī vidhānavā,
Tappeyya annapānena, sadā samaṇabrāhmaṇe.

1455. Dhammakāmo sutādhāro, bhaveyya paripucchako,
Sakkaccaṁ payirupāseyya, sīlavante bahussute.

1456. Gharamāvasamānassa, gahaṭṭhassa sakaṁ gharaṁ,
Khemā vutti siyā evaṁ, evaṁ nu assa saṅgaho.

1457. Abyābajjhaṁ siyā evaṁ, saccavādī ca māṇavo,
Asmā lokā paraṁ lokaṁ, evaṁ pecca na socatī ti.

Tattha taṁ tatthā ti bhikkhave, taṁ rājānaṁ tattha dhammasabhāyaṁ ñāṇagatiyā gatimā, abbocchinnavīriyena dhitimā, bhūrisamāya vipulāya paññāya matimā, saṇhasukhumatthadassinā ñāṇena atthadassimā, paricchinditvā jānanañāṇasaṅkhātāya paññāya sabbadhammānaṁ saṅkhātā, vidhurapaṇḍito etaṁ: “Na sādhāraṇadārassā” ti ādivacanaṁ abravi. Tattha yo paresaṁ dāresu aparajjhati, so sādhāraṇadāro nāma, tādiso na assa bhaveyya. Na bhuñje sādumekako ti sādurasaṁ paṇītabhojanaṁ aññesaṁ adatvā ekako va na bhuñjeyya. Lokāyatikan-ti anatthanissitaṁ saggamaggānaṁ adāyakaṁ aniyyānikaṁ vitaṇḍasallāpaṁ lokāyatikavādaṁ na seveyya. Netaṁ paññāya vaḍḍhanan-ti na hi etaṁ lokāyatikaṁ paññāya vaḍḍhanaṁ. Sīlavā ti akhaṇḍehi pañcahi sīlehi samannāgato. Vattasampanno ti gharāvāsavattena vā rājavattena vā samannāgato. Appamatto ti kusaladhammesu appamatto. Nivātavuttī ti atimānaṁ akatvā nīcavutti ovādānusāsanipaṭicchako. Atthaddho ti thaddhamacchariyavirahito. Surato ti soraccena samannāgato. Sakhilo ti pemanīyavacano. Mudū ti kāyavācācittehi apharuso.

Saṅgahetā ca mittānan-ti kalyāṇamittānaṁ saṅgahakaro. Dānādīsu yo yena saṅgahaṁ icchati, tassa teneva saṅgāhako. Saṁvibhāgī ti dhammikasamaṇabrāhmaṇānañceva kapaṇaddhikavaṇibbakayācakādīnañca saṁvibhāgakaro. Vidhānavāti: “Imasmiṁ kāle kasituṁ vaṭṭati, imasmiṁ kāle vapituṁ vaṭṭatī” ti evaṁ sabbakiccesu vidhānasampanno. Tappeyyā ti gahitagahitabhājanāni pūretvā dadamāno tappeyya. Dhammakāmo ti paveṇidhammam-pi sucaritadhammam-pi kāmayamāno patthayamāno. Sutādhāro ti sutassa ādhārabhūto. Paripucchako ti dhammikasamaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā: “Kiṁ, bhante, kusalan”-ti ādivacanehi paripucchanasīlo. Sakkaccan-ti gāravena. Evaṁ nu assa saṅgaho ti saṅgaho pissa evaṁ kato nāma bhaveyya. Saccavādī ti evaṁ paṭipanno yeva sabhāvavādī nāma siyā.

Evaṁ mahāsatto rañño gharāvāsapañhaṁ kathetvā pallaṅkā oruyha rājānaṁ vandi. Rājāpissa mahāsakkāraṁ katvā ekasatarājūhi parivuto attano nivesanam-eva gato.

Gharāvāsapañhā niṭṭhitā

Lakkhaṇakaṇḍaṁ

Mahāsatto [PTS 6.288] pana paṭinivatto. Atha naṁ puṇṇako āha:

1458. Ehi dāni gamissāma, dinno no issarena me,
Mamevatthaṁ paṭipajja, esa dhammo sanantano ti.

Tattha dinno no ti ettha no ti nipātamattaṁ, tvaṁ issarena mayhaṁ dinnoti attho. Sanantano ti mama atthaṁ paṭipajjantena hi tayā attano sāmikassa attho paṭipanno hoti. Yañcetaṁ sāmikassa atthakaraṇaṁ nāma, esa dhammo sanantano porāṇakapaṇḍitānaṁ sabhāvoti.

Vidhurapaṇḍito āha:

1459. Jānāmi māṇava tayāhamasmi, dinnohamasmi tava issarena,
Tīhañca taṁ vāsayemu agāre, yenaddhunā anusāsemu putte ti.

Tattha tayāhamasmī ti tayā laddhohamasmīti jānāmi, labhantena ca na aññathā laddho. Dinnohamasmi tava issarenā ti mama issarena raññā ahaṁ tava dinno. Tīhaṁ cā ti māṇava, ahaṁ tava bahūpakāro, rājānaṁ anoloketvā saccam-eva kathesiṁ, tenāhaṁ tayā laddho, tvaṁ me mahantaguṇabhāvaṁ jānāhi, mayaṁ tīṇi pi divasāni attano agāre vāsemu, tasmā yenaddhunā yattakena kālena mayaṁ puttādāre anusāsemu, taṁ kālaṁ adhivāsehīti.

Taṁ sutvā puṇṇako: “Saccaṁ paṇḍito āha, bahūpakāro esa mama, ‘sattāham-pi aḍḍhamāsam-pi nisīdāhī’ ti vutte adhivāsetabbamevā” ti cintetvā gāthamāha.

1460. Taṁ me tathā hotu vasemu tīhaṁ, kurutaṁ bhavajja gharesu kiccaṁ,
Anusāsataṁ puttadāre bhavajja, yathā tayī pecca sukhī bhaveyyā ti.

Tattha taṁ me ti yaṁ tvaṁ vadesi, sabbaṁ taṁ mama tathā hotu. Bhavajjā ti bhavaṁ ajja paṭṭhāya tīhaṁ anusāsatu. Tayī peccā ti yathā tayi gate pacchā tava puttadāro sukhī bhaveyya, evaṁ anusāsatu.

Evaṁ vatvā puṇṇako mahāsattena saddhiṁ yeva tassa nivesanaṁ pāvisi. Tamatthaṁ [PTS 6.289] pakāsento satthā āha:

1461. Sādhūti vatvāna pahūtakāmo, pakkāmi yakkho vidhurena saddhiṁ,
Taṁ kuñjarājaññahayānuciṇṇaṁ, pāvekkhi antepuramariyaseṭṭho ti.

Tattha pahūtakāmo ti mahābhogo. Kuñjarājaññahayānuciṇṇan-ti kuñjarehi ca ājaññahayehi ca anuciṇṇaṁ paripuṇṇaṁ. Ariyaseṭṭho ti ācāraariyesu uttamo puṇṇako yakkho paṇḍitassa antepuraṁ pāvisi.

Mahāsattassa pana tiṇṇaṁ utūnaṁ atthāya tayo pāsādā ahesuṁ. Tesu eko koñco nāma, eko mayūro nāma, eko piyaketo nāma. Te sandhāya ayaṁ gāthā vuttā:

1462. Koñcaṁ mayūrañca piyañca ketaṁ, upāgamī tattha surammarūpaṁ,
Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ, masakkasāraṁ viya vāsavassā ti.

Tattha tatthā ti tesu tīsu pāsādesu yattha tasmiṁ samaye attanā vasati, taṁ surammarūpaṁ pāsādaṁ puṇṇakaṁ ādāya upāgami.

So upagantvā ca pana alaṅkatapāsādassa sattamāya bhūmiyā sayanagabbhañceva mahātalañca sajjāpetvā sirisayanaṁ paññāpetvā sabbaṁ annapānādividhiṁ upaṭṭhapetvā devakaññāyo viya pañcasatā itthiyo: “Imā te pādaparicārikā hontu, anukkaṇṭhanto idha vasāhī” ti tassa niyyādetvā attano vasanaṭṭhānaṁ gato. Tassa gatakāle tā itthiyo nānātūriyāni gahetvā puṇṇakassa paricariyāya naccādīni paṭṭhapesuṁ. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1463. Tattha naccanti gāyanti, avhayanti varāvaraṁ,
Accharā viya devesu, nāriyo samalaṅkatā ti.

Tattha avhayanti varāvaran-ti varato varaṁ naccañca gītañca karontiyo pakkosanti.

1464. Samaṅgikatvā pamadāhi yakkhaṁ, annena pānena ca dhammapālo,
Atthatthamevānuvicintayanto [PTS 6.290], pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse ti.

Tattha pamadāhī ti pamadāhi ceva annapānehi ca samaṅgikatvā. Dhammapālo ti dhammassa pālako gopako. Atthatthamevā ti atthabhūtam-eva atthaṁ. Bhariyāyā ti sabbajeṭṭhikāya bhariyāya.

1465. Taṁ candanagandharasānulittaṁ, suvaṇṇajambonadanikkhasādisaṁ,
Bhariyaṁvacā ‘ehi suṇohi bhoti, puttāni āmantaya tambanette ti.

Tattha bhariyaṁvacā ti jeṭṭhabhariyaṁ avaca. Āmantayā ti pakkosa.

1466. Sutvāna vākyaṁ patino anujjā, suṇisaṁ vaca tambanakhiṁ sunettaṁ,
Āmantaya vammadharāni cete, puttāni indīvarapupphasāme ti.

Tattha anujjā ti evaṁnāmikā. Suṇisaṁvaca tambanakhiṁ sunettan-ti sā tassa vacanaṁ sutvā assumukhī rodamānā: “Sayaṁ gantvā putte pakkosituṁ ayuttaṁ, suṇisaṁ pesessāmī” ti tassā nivāsaṭṭhānaṁ gantvā tambanakhiṁ sunettaṁ suṇisaṁ avaca. Vammadharānī ti vammadhare sūre, samattheti attho, ābharaṇabhaṇḍam-eva vā idha: “Vamman”-ti adhippetaṁ, tasmā ābharaṇadhareti pi attho. Cete ti taṁ nāmenālapati, puttānī ti mama putte ca dhītaro ca. Indīvarapupphasāme ti taṁ ālapati.

Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā pāsādā oruyha anuvicaritvā: “Pitā vo ovādaṁ dātukāmo pakkosati, idaṁ kira vo tassa pacchimadassanan”-ti sabbamevassa suhadajanañca puttadhītaro ca sannipātesi. Dhammapālakumāro pana taṁ vacanaṁ sutvāva rodanto kaniṭṭhabhātikagaṇaparivuto pitu santikaṁ agamāsi. Paṇḍito te disvāva sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkonto assupuṇṇehi nettehi āliṅgitvā sīse cumbitvā jeṭṭhaputtaṁ muhuttaṁ hadaye nipajjāpetvā hadayā otāretvā sirigabbhato nikkhamma mahātale pallaṅkamajjhe nisīditvā puttasahassassa ovādaṁ adāsi. Tamatthaṁ [PTS 6.291] pakāsento satthā āha:

1467. Te āgate muddhani dhammapālo, cumbitvā putte avikampamāno,
Āmantayitvāna avoca vākyaṁ, dinnāhaṁ raññā idha māṇavassa.

1468. Tassajjahaṁ attasukhī vidheyyo, ādāya yenicchati tena gacchati,
Ahañca vo sāsitumāgatosmi, kathaṁ ahaṁ aparittāya gacche.

1469. Sace vo rājā kururaṭṭhavāsī, janasandho puccheyya pahūtakāmo,
Kimābhijānātha pure purāṇaṁ, kiṁ vo pitā puratthā.

1470. Samāsanā hotha mayāva sabbe, konīdha rañño abbhatiko manusso,
Tamañjaliṁ kariya vadetha evaṁ, mā hevaṁ deva na hi esa dhammo,
Viyaggharājassa nihīnajacco, samāsano deva kathaṁ bhaveyyā ti.

Tattha dhammapālo ti mahāsatto. Dinnāhan-ti ahaṁ jayadhanena khaṇḍetvā raññā dinno. Tassajjahaṁ attasukhī vidheyyo ti ajja paṭṭhāya tīhamattaṁ ahaṁ iminā attano sukhena attasukhī, tato paraṁ pana tassa māṇavassāhaṁ vidheyyo homi. So hi ito catutthe divase ekaṁsena maṁ ādāya yatthicchati, tattha gacchati. Aparittāyā ti tumhākaṁ parittaṁ akatvā kathaṁ gaccheyyanti anusāsituṁ āgatosmi. Janasandho ti mittabandhanena mittajanassa sandhānakaro. Pure purāṇan-ti ito pubbe tumhe kiṁ purāṇakāraṇaṁ abhijānātha. Anusāse ti anusāsi. Evaṁ tumhe raññā puṭṭhā: “Amhākaṁ pitā imañcimañca ovādaṁ adāsī” ti katheyyātha. Samāsanā hothā ti sace vo rājā mayā dinnassa ovādassa kathitakāle: “Etha tumhe, ajja mayā saddhiṁ samāsanā hotha, idha rājakule tumhehi añño ko nu rañño abbhatiko manusso” ti attano āsane nisīdāpeyya, atha tumhe añjaliṁ katvā taṁ rājānaṁ evaṁ vadeyyātha: “Deva, evaṁ mā avaca. Na hi amhākaṁ esapaveṇidhammo. Viyaggharājassa kesarasīhassa nihīnajacco jarasiṅgālo, deva, kathaṁ samāsano bhaveyya. Yathā siṅgālo sīhassa samāsano na hoti, tatheva mayaṁ tumhākan”-ti.

Imaṁ [PTS 6.292] panassa kathaṁ sutvā puttadhītaro ca ñātisuhajjādayo ca dāsakammakaraporisā ca te sabbe sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkontā mahāviravaṁ viraviṁsu. Tesaṁ mahāsatto saññāpesi.

Lakkhaṇakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Rājavasatikaṇḍa

Atha ne paṇḍito puttadhītaro ca ñātayo ca upasaṅkamitvā tuṇhībhūte disvā: “Tātā, mā cintayittha, sabbe saṅkhārā aniccā, yaso nāma vipattipariyosāno, apica tumhākaṁ rājavasatiṁ nāma yasapaṭilābhakāraṇaṁ kathessāmi, taṁ ekaggacittā suṇāthā” ti buddhalīlāya rājavasatiṁ nāma paṭṭhapesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1471. So ca putte amacce ca, ñātayo suhadajjane,
Alīnamanasaṅkappo, vidhuro etadabravi.

1472. Ethayyo rājavasatiṁ, nisīditvā suṇātha me,
Yathā rājakulaṁ patto, yasaṁ poso nigacchatī ti.

Tattha suhadajjane ti suhadayajane. Ethayyo ti etha, ayyo. Piyasamudācārena putte ālapati. Rājavasatin-ti mayā vuccamānaṁ rājapāricariyaṁ suṇātha. Yathā ti yena kāraṇena rājakulaṁ patto upasaṅkamanto rañño santike caranto poso yasaṁ nigacchati labhati, taṁ kāraṇaṁ suṇāthā ti attho.

1473. Na hi rājakulaṁ patto, aññāto labhate yasaṁ,
Nāsūro nā pi dummedho, nappamatto kudācanaṁ.

1474. Yadāssa sīlaṁ paññañca, soceyyaṁ cādhigacchati,
Atha vissasate tyamhi, guyhañcassa na rakkhatī ti.

Tattha aññāto ti apākaṭaguṇo aviditakammāvadāno. Nāsūro ti na asūro bhīrukajātiko. Yadāssa sīlan-ti yadā assa sevakassa rājā sīlañca paññañca soceyyañca adhigacchati, ācārasampattiñca ñāṇabalañca sucibhāvañca jānāti. Atha vissasate tyamhī ti atha rājā tamhi vissasate vissāsaṁ karoti, attano guyhañcassa na rakkhati na gūhati.

1475. Tulā yathā paggahitā, samadaṇḍā sudhāritā,
Ajjhiṭṭho na vikampeyya, sa rājavasatiṁ vase.

1476. Tulā yathā paggahitā, samadaṇḍā sudhāritā,
Sabbāni abhisambhonto, sa rājavasatiṁ vase ti.

Tattha tulā [PTS 6.293] yathā ti yathā esā vuttappakārā tulā na onamati na unnamati, evam-eva rājasevako kismiñcideva kamme raññā: “Idaṁ nāma karohī” ti ajjhiṭṭho āṇatto chandādiagativasena na vikampeyya, sabbakiccesu paggahitatulā viya samo bhaveyya. Sa rājavasatin-ti so evarūpo sevako rājakule vāsaṁ vaseyya, rājānaṁ paricareyya, evaṁ paricaranto pana yasaṁ labheyyā ti attho. Sabbāni abhisambhonto ti sabbāni rājakiccāni karonto.

1477. Divā vā yadi vā rattiṁ, rājakiccesu paṇḍito,
Ajjhiṭṭho na vikampeyya, sa rājavasatiṁ vase.

1478. Divā vā yadi vā rattiṁ, rājakiccesu paṇḍito,
Sabbāni abhisambhonto, sa rājavasatiṁ vase.

1479. Yo cassa sukato maggo, rañño suppaṭiyādito,
Na tena vutto gaccheyya, sa rājavasatiṁ vase ti.

Tattha na vikampeyyā ti avikampamāno tāni kiccāni kareyya. Yo cassā ti yo ca rañño gamanamaggo sukato assa suppaṭiyādito sumaṇḍito, “iminā maggena gacchā” ti vutto pi tena na gaccheyya.

1480. Na rañño sadisaṁ bhuñje, kāmabhoge kudācanaṁ,
Sabbattha pacchato gacche, sa rājavasatiṁ vase.

1481. Na rañño sadisaṁ vatthaṁ, na mālaṁ na vilepanaṁ,
Ākappaṁ sarakuttiṁ vā, na rañño sadisamācare,
Aññaṁ kareyya ākappaṁ, sa rājavasatiṁ vase ti.

Tattha na rañño ti rañño kāmabhogena samaṁ kāmabhogaṁ na bhuñjeyya. Tādisassa hi rājā kujjhati. Sabbatthā ti sabbesu rūpādīsu kāmaguṇesu rañño pacchato va gaccheyya, hīnataram-eva seveyyā ti attho. Aññaṁ kareyyā ti rañño ākappato sarakuttito ca aññam-eva ākappaṁ kareyya.

1482. Kīḷe rājā amaccehi, bhariyāhi parivārito,
Nāmacco rājabhariyāsu, bhāvaṁ kubbetha paṇḍito.

1483. Anuddhato acapalo, nipako saṁvutindriyo,
Manopaṇidhisampanno, sa rājavasatiṁ vase ti.

Tattha bhāvan-ti vissāsavasena adhippāyaṁ. Acapalo ti amaṇḍanasīlo. Nipako ti paripakkañāṇo. Saṁvutindriyo ti pihitachaḷindriyo rañño vā aṅgapaccaṅgāni orodhe vāssa na olokeyya. Manopaṇidhisampanno ti acapalena suṭṭhu ṭhapitena cittena samannāgato.

1484. Nāssa [PTS 6.294] bhariyāhi kīḷeyya, na manteyya rahogato,
Nāssa kosā dhanaṁ gaṇhe, sa rājavasatiṁ vase.

1485. Na niddaṁ bahu maññeyya, na madāya suraṁ pive,
Nāssa dāye mige haññe, sa rājavasatiṁ vase.

1486. Nāssa pīṭhaṁ na pallaṅkaṁ, na kocchaṁ na nāvaṁ rathaṁ,
Sammatomhīti ārūhe, sa rājavasatiṁ vase.

1487. Nātidūre bhaje rañño, naccāsanne vicakkhaṇo,
Sammukhañcassa tiṭṭheyya, sandissanto sabhattuno.

1488. Na ve rājā sakhā hoti, na rājā hoti methuno,
Khippaṁ kujjhanti rājāno, sūkenakkhīva ghaṭṭitaṁ.

1489. Na pūjito maññamāno, medhāvī paṇḍito naro,
Pharusaṁ patimanteyya, rājānaṁ parisaṁgatan-ti.

Tattha na manteyyā ti tassa rañño bhariyāhi saddhiṁ neva kīḷeyya, na raho manteyya. Kosā dhanan-ti rañño kosā dhanaṁ thenetvā na gaṇheyya. Na madāyā ti tātā, rājasevako nāma madatthāya suraṁ na piveyya. Nāssa dāye mige ti assa rañño dinnābhaye mige na haññeyya. Kocchan-ti bhaddapīṭhaṁ. Sammatomhī ti ahaṁ sammato hutvā evaṁ karomīti na āruheyya. Sammukhañcassa tiṭṭheyyā ti assa rañño purato khuddakamahantakathāsavanaṭṭhāne tiṭṭheyya. Sandissanto sabhattuno ti yo rājasevako tassa bhattuno dassanaṭṭhāne tiṭṭheyya. Sūkenā ti akkhimhi patitena vīhisūkādinā ghaṭṭitaṁ akkhi pakatisabhāvaṁ jahantaṁ yathā kujjhati nāma, evaṁ kujjhanti, na tesu vissāso kātabbo. Pūjito maññamāno ti ahaṁ rājapūjitomhīti maññamāno. Pharusaṁ patimanteyyā ti yena so kujjhati, tathārūpaṁ na manteyya.

1490. Laddhadvāro labhe dvāraṁ, neva rājūsu vissase,
Aggīva saṁyato tiṭṭhe, sa rājavasatiṁ vase.

1491. Puttaṁ vā bhātaraṁ vā saṁ, sampaggaṇhāti khattiyo,
Gāmehi nigamehi vā, raṭṭhehi janapadehi vā,
Tuṇhībhūto upekkheyya, na bhaṇe chekapāpakan-ti.

Tattha laddhadvāro [PTS 6.295] labhe dvāran-ti ahaṁ nippaṭihāro laddhadvāroti appaṭihāretvā na paviseyya, puna pi dvāraṁ labheyya, paṭihāretvāva paviseyyā ti attho. Saṁyato ti appamatto hutvā. Bhātaraṁ vā san-ti sakaṁ bhātaraṁ vā. Sampaggaṇhātīti: “Asukagāmaṁ vā asukanigamaṁ vā assa demā” ti yadā sevakehi saddhiṁ katheti. Na bhaṇe chekapāpakan-ti tadā guṇaṁ vā aguṇaṁ vā na bhaṇeyya.

1492. Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake,
Tesaṁ kammāvadānena, rājā vaḍḍheti vetanaṁ,
Na tesaṁ antarā gacche, sa rājavasatiṁ vase.

1493. Cāpovūnudaro dhīro, vaṁsovā pi pakampaye,
Paṭilomaṁ na vatteyya, sa rājavasatiṁ vase.

1494. Cāpovūnudaro assa, macchovassa ajivhavā,
Appāsī nipako sūro, sa rājavasatiṁ vase ti.

Tattha na tesaṁ antarā gacche ti tesaṁ lābhassa antarā na gacche, antarāyaṁ na kareyya. Vaṁsovāpī ti yathā vaṁsagumbato uggatavaṁso vātena pahaṭakāle pakampati, evaṁ raññā kathitakāle pakampeyya. Cāpovūnudaro ti yathā cāpo mahodaro na hoti, evaṁ mahodaro na siyā. Ajivhavā ti yathā maccho ajivhatāya na katheti, tathā sevako mandakathatāya ajivhavā bhaveyya. Appāsī ti bhojanamattaññū.

1495. Na bāḷhaṁ itthiṁ gaccheyya, sampassaṁ tejasaṅkhayaṁ,
Kāsaṁ sāsaṁ daraṁ bālyaṁ, khīṇamedho nigacchati.

1496. Nātivelaṁ pabhāseyya, na tuṇhī sabbadā siyā,
Avikiṇṇaṁ mitaṁ vācaṁ, patte kāle udīraye.

1497. Akkodhano asaṅghaṭṭo, sacco saṇho apesuṇo,
Samphaṁ giraṁ na bhāseyya, sa rājavasatiṁ vase.

1498. Mātāpettibharo assa, kule jeṭṭhāpacāyiko,
Saṇho sakhilasambhāso, sa rājavasatiṁ vase ti.

Tattha na bāḷhan-ti punappunaṁ kilesavasena na gaccheyya. Tejasaṅkhayan-ti evaṁ gacchanto hi puriso tejasaṅkhayaṁ gacchati pāpuṇāti, taṁ sampassanto bāḷhaṁ na gaccheyya. Daran-ti kāyadarathaṁ. Bālyan-ti dubbalabhāvaṁ. Khīṇamedho ti punappunaṁ kilesarativasena khīṇapañño puriso ete kāsādayo nigacchati. Nātivelan-ti tātā rājūnaṁ santike pamāṇātikkantaṁ na bhāseyya. Patte kāle ti attano vacanakāle sampatte. Asaṅghaṭṭo ti paraṁ asaṅghaṭṭento. Samphan-ti niratthakaṁ. Giran-ti vacanaṁ.

1499. Vinīto [PTS 6.296] sippavā danto, katatto niyato mudu,
Appamatto suci dakkho, sa rājavasatiṁ vase.

1500. Nivātavutti vuddhesu, sappatisso sagāravo,
Surato sukhasaṁvāso, sa rājavasatiṁ vase.

1501. Ārakā parivajjeyya, sahituṁ pahitaṁ janaṁ,
Bhattāraññevudikkheyya, na ca aññassa rājino ti.

Tattha vinīto ti ācārasampanno. Sippavā ti attano kule sikkhitabbasippena samannāgato. Danto ti chasu dvāresu nibbisevano. Katatto ti sampāditatto. Niyato ti yasādīni nissāya acalasabhāvo. Mudū ti anatimānī. Appamatto ti kattabbakiccesu pamādarahito. Dakkho ti upaṭṭhāne cheko. Nivātavuttī ti nīcavutti. Sukhasaṁvāso ti garusaṁvāsasīlo. Sahituṁ patitan-ti pararājūhi sakarañño santikaṁ guyharakkhaṇavasena vā paṭicchannapākaṭakaraṇavasenavā pesitaṁ. Tathārūpena hi saddhiṁ kathento pi rañño sammukhāva katheyya. Bhattāraññevudikkheyyā ti attano sāmikam-eva olokeyya. Na ca aññassa rājino ti aññassa rañño santako na bhaveyya.

1502. Samaṇe brāhmaṇe cā pi, sīlavante bahussute,
Sakkaccaṁ payirupāseyya, sa rājavasatiṁ vase.

1503. Samaṇe brāhmaṇe cā pi, sīlavante bahussute,
Sakkaccaṁ anuvāseyya, sa rājavasatiṁ vase.

1504. Samaṇe brāhmaṇe cā pi, sīlavante bahussute,
Tappeyya annapānena, sa rājavasatiṁ vase.

1505. Samaṇe brāhmaṇe cā pi, sīlavante bahussute,
Āsajja paññe sevetha, ākaṅkhaṁ vuddhimattano ti.

Tattha sakkaccaṁ payirupāseyyā ti gāravena punappunaṁ upasaṅkameyya. Anuvāseyyā ti uposathavāsaṁ vasanto anuvatteyya. Tappeyyā ti yāvadatthaṁ dānena tappeyya. Āsajjā ti upasaṅkamitvā. Paññe ti paṇḍite, āsajjapaññe vā, asajjamānapaññeti attho.

1506. Dinnapubbaṁ na hāpeyya, dānaṁ samaṇabrāhmaṇe,
Na ca kiñci nivāreyya, dānakāle vaṇibbake.

1507. Paññavā buddhisampanno, vidhānavidhikovido,
Kālaññū samayaññū ca, sa rājavasatiṁ vase.

1508. Uṭṭhātā [PTS 6.297] kammadheyyesu, appamatto vicakkhaṇo,
Susaṁvihitakammanto, sa rājavasatiṁ vase ti.

Tattha dinnapubban-ti pakatipaṭiyattaṁ dānavattaṁ. Samaṇabrāhmaṇe ti samaṇe vā brāhmaṇe vā. Vaṇibbake ti dānakāle vaṇibbake āgate disvā kiñci na nivāreyya. Paññavā ti vicāraṇapaññāya yutto. Buddhisampanno ti avekallabuddhisampanno. Vidhānavidhikovido ti nānappakāresu dāsakammakaraporisādīnaṁ saṁvidahanakoṭṭhāsesu cheko. Kālaññūti: “Ayaṁ dānaṁ dātuṁ, ayaṁ sīlaṁ rakkhituṁ, ayaṁ uposathakammaṁ kātuṁ kālo” ti jāneyya. Samayaññūti: “Ayaṁ kasanasamayo, ayaṁ vapanasamayo, ayaṁ vohārasamayo, ayaṁ upaṭṭhānasamayo” ti jāneyya. Kammadheyyesū ti attano kattabbakammesu.

1509. Khalaṁ sālaṁ pasuṁ khettaṁ, gantā cassa abhikkhaṇaṁ,
Mitaṁ dhaññaṁ nidhāpeyya, mitaṁva pācaye ghare.

1510. Puttaṁ vā bhātaraṁ vā saṁ, sīlesu asamāhitaṁ,
Anaṅgavā hi te bālā, yathā petā tatheva te,
Coḷañca nesaṁ piṇḍañca, āsīnānaṁ padāpaye.

1511. Dāse kammakare pesse, sīlesu susamāhite,
Dakkhe uṭṭhānasampanne, ādhipaccamhi ṭhāpaye ti.

Tattha pasuṁ khettan-ti gokulañceva sassaṭṭhānañca. Gantā ti gamanasīlo. Mitan-ti minitvā ettakanti ñatvā koṭṭhesu nidhāpeyya. Ghare ti ghare pi parijanaṁ gaṇetvā mitam-eva pacāpeyya. Sīlesu asamāhitan-ti evarūpaṁ dussīlaṁ anācāraṁ kismiñci ādhipaccaṭṭhāne na ṭhapeyyā ti attho. Anaṅgavā hi te bālāti: “Aṅgametaṁ manussānaṁ, bhātā loke pavuccatī” ti (JA. 315.58) kiñcā pi jeṭṭhakaniṭṭhabhātaro aṅgasamānatāya: “Aṅgan”-ti vuttā, ime pana dussīlā, tasmā aṅgasamānā na honti. Yathā pana susāne chaḍḍitā petā matā, tatheva te. Tasmā tādisā ādhipaccaṭṭhāne na ṭhapetabbā. Kuṭumbañhi te vināsenti, vinaṭṭhakuṭumbassa ca daliddassa rājavasati nāma na sampajjati. Āsīnānan-ti āgantvā nisinnānaṁ puttabhātānaṁ matasattānaṁ matakabhattaṁ viya dento ghāsacchādanamattam-eva padāpeyya. Uṭṭhānasampanne ti uṭṭhānavīriyena samannāgate.

1512. Sīlavā ca alolo ca, anurakkho ca rājino,
Āvī raho hito tassa, sa rājavasatiṁ vase.

1513. Chandaññū rājino cassa, cittaṭṭho assa rājino,
Asaṅkusakavuttiṁssa, sa rājavasatiṁ vase.

1514. Ucchādaye [PTS 6.298] ca nhāpaye, dhove pāde adhosiraṁ,
Āhato pi na kuppeyya, sa rājavasatiṁ vase ti.

Tattha alolo ti aluddho. Cittaṭṭho ti citte ṭhito, rājacittavasikoti attho. Asaṅkusakavuttissā ti appaṭilomavutti assa. Adhosiran-ti pāde dhovanto pi adhosiraṁ katvā heṭṭhāmukho va dhoveyya, na rañño mukhaṁ ullokeyyā ti attho.

1515. Kumbhampañjaliṁ kariyā, cāṭañcā pi padakkhiṇaṁ,
Kim-eva sabbakāmānaṁ, dātāraṁ dhīramuttamaṁ.

1516. Yo deti sayanaṁ vatthaṁ, yānaṁ āvasathaṁ gharaṁ,
Pajjunnoriva bhūtāni, bhogehi abhivassati.

1517. Esayyo rājavasati, vattamāno yathā naro,
Ārādhayati rājānaṁ, pūjaṁ labhati bhattusū ti.

Tattha kumbhampañjaliṁ kariyā, cāṭañcā pi padakkhiṇan-ti vuddhiṁ paccāsīsanto puriso udakapūritaṁ kumbhaṁ disvā tassa añjaliṁ kareyya, cāṭañca sakuṇaṁ padakkhiṇaṁ kareyya. Añjaliṁ vā padakkhiṇaṁ vā karontassa te kiñci dātuṁ na sakkonti. Kimevā ti yo pana sabbakāmānaṁ dātā dhīro ca, taṁ rājānaṁ kiṁkāraṇā na namasseyya. Rājā yeva hi namassitabbo ca ārādhetabbo ca. Pajjunnorivā ti megho viya. Esayyo rājavasatī ti ayyo yā ayaṁ mayā kathitā, esā rājavasati nāma rājasevakānaṁ anusāsanī. Yathā ti yāya rājavasatiyā vattamāno naro rājānaṁ ārādheti, rājūnañca santikā pūjaṁ labhati, sā esāti.

Evaṁ asamadhuro vidhurapaṇḍito buddhalīlāya rājavasatiṁ kathesi,

Rājavasatikaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Antarapeyyālaṁ

Evaṁ puttadārañātimittasuhajjādayo anusāsantasseva tassa tayo divasā jātā. So divasassa pāripūriṁ ñatvā pāto va nhatvā nānaggarasabhojanaṁ bhuñjitvā: “Rājānaṁ apaloketvā māṇavena saddhiṁ gamissāmī” ti ñātigaṇaparivuto rājanivesanaṁ gantvā rājānaṁ vanditvā ekamantaṁ ṭhito vattabbayuttakaṁ vacanaṁ avoca. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1518. Evaṁ samanusāsitvā, ñātisaṅghaṁ vicakkhaṇo,
Parikiṇṇo suhadehi, rājānamupasaṅkami.

1519. Vanditvā [PTS 6.299] sirasā pāde, katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ,
Vidhuro avaca rājānaṁ, paggahetvāna añjaliṁ.

1520. Ayaṁ maṁ māṇavo neti, kattukāmo yathāmati,
Ñātīnatthaṁ pavakkhāmi, taṁ suṇohi arindama.

1521. Putte ca me udikkhesi, yañca maññaṁ ghare dhanaṁ,
Yathā pecca na hāyetha, ñātisaṅgho mayī gate.

1522. Yatheva khalatī bhūmyā, bhūmyā yeva patiṭṭhati,
Evetaṁ khalitaṁ mayhaṁ, etaṁ passāmi accayan-ti.

Tattha suhadehī ti suhadayehi ñātimittādīhi. Yañca maññan-ti yañca me aññaṁ tayā ceva aññehi ca rājūhi dinnaṁ ghare aparimāṇaṁ dhanaṁ, taṁ sabbaṁ tvam-eva olokeyyāsi. Peccā ti pacchākāle. Khalatī ti pakkhalati. Evetan-ti evaṁ etaṁ. Ahañhi bhūmiyaṁ khalitvā tattheva patiṭṭhitapuriso viya tumhesu khalitvā tumhesu yeva patiṭṭhahāmi. Etaṁ passāmī ti yo esa: “Kiṁ te rājā hotī” ti māṇavena puṭṭhassa mama tumhe anoloketvā saccaṁ apekkhitvā: “Dāsohamasmī” ti vadantassa accayo, etaṁ accayaṁ passāmi, añño pana me doso natthi, taṁ me accayaṁ tumhe khamatha, etaṁ hadaye katvā pacchā mama puttadāresu mā aparajjhitthāti.

Taṁ sutvā rājā: “Paṇḍita, tava gamanaṁ mayhaṁ na ruccati, māṇavaṁ upāyena pakkosāpetvā ghātetvā kilañjena paṭicchādetuṁ mayhaṁ ruccatī” ti dīpento gāthamāha.

1523. Sakkā na gantuṁ iti mayha hoti, chetvā vadhitvā idha kātiyānaṁ,
Idheva hohī iti mayha ruccati, mā tvaṁ agā uttamabhūripaññā ti.

Tattha chetvā ti idheva rājagehe taṁ pothetvā māretvā paṭicchādessāmīti.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Deva, tumhākaṁ ajjhāsayo evarūpo hoti, so tumhesu ayutto” ti vatvā āha:

1524. Mā hevadhammesu manaṁ paṇīdahi, atthe ca dhamme ca yutto bhavassu,
Dhiratthu kammaṁ akusalaṁ anariyaṁ, yaṁ katvā pacchā nirayaṁ vajeyya.

1525. Nevesa [PTS 6.300] dhammo na puneta kiccaṁ, ayiro hi dāsassa janinda issaro,
Ghātetuṁ jhāpetuṁ atho pi hantuṁ, na ca mayha kodhatthi vajāmi cāhan-ti.

Tattha mā hevadhammesu manaṁ paṇīdahī ti adhammesu anatthesu ayuttesu tava cittaṁ mā heva paṇidahī ti attho. Pacchā ti yaṁ kammaṁ katvā pi ajarāmaro na hoti, atha kho pacchā nirayam-eva upapajjeyya. Dhiratthu kamman-ti taṁ kammaṁ garahitaṁ atthu assa bhaveyya. Nevesā ti neva esa. Ayiro ti sāmiko. Ghātetun-ti etāni ghātādīni kātuṁ ayiro dāsassa issaro, sabbānetāni kātuṁ labhati, mayhaṁ māṇave appamattako pi kodho natthi, dinnakālato paṭṭhāya tava cittaṁ sandhāretuṁ vaṭṭati, vajāmi ahaṁ narindāti āha:

Evaṁ vatvā mahāsatto rājānaṁ vanditvā rañño orodhe ca puttadāre ca rājaparisañca ovaditvā tesu sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkuṇitvā mahāviravaṁ viravantesu yeva rājanivesanā nikkhami. Sakalanagaravāsino pi: “Paṇḍito kira māṇavena saddhiṁ gamissati, etha, passissāma nan”-ti mantayitvā rājaṅgaṇe yeva naṁ passiṁsu. Atha ne mahāsatto assāsetvā: “Tumhe mā cintayittha, sabbe saṅkhārā aniccā, sarīraṁ addhuvaṁ, yaso nāma vipattipariyosāno, apica tumhe dānādīsu puññesu appamattā hothā” ti tesaṁ ovādaṁ datvā nivattāpetvā attano gehābhimukho pāyāsi. Tasmiṁ khaṇe dhammapālakumāro bhātikagaṇaparivuto: “Pitu paccuggamanaṁ karissāmī” ti nikkhanto nivesanadvāre yeva pitu sammukho ahosi. Mahāsatto taṁ disvā sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkonto upaguyha ure nipajjāpetvā nivesanaṁ pāvisi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1526. Jeṭṭhaputtaṁ upaguyha, vineyya hadaye daraṁ,
Assupuṇṇehi nettehi, pāvisī so mahāgharan-ti.

Ghare panassa sahassaputtā, sahassadhītaro, sahassabhariyāyo, ca sattavaṇṇadāsisatāni ca santi, tehi ceva avasesadāsidāsakammakarañātimittasuhajjādīhi ca sakalanivesanaṁ yugantavātābhighātapatitehi sālehi sālavanaṁ viya nirantaraṁ ahosi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1527. Sālāva sammapatitā, mālutena pamadditā,
Senti puttā ca dārā ca, vidhurassa nivesane.

1528. Itthisahassaṁ [PTS 6.301] bhariyānaṁ, dāsisattasatāni ca,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, vidhurassa nivesane.

1529. Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, vidhurassa nivesane.

1530. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, vidhurassa nivesane.

1531. Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, vidhurassa nivesane.

1532. Itthisahassaṁ bhariyānaṁ, dāsisattasatāni ca,
Bāhā paggayha pakkantuṁ, kasmā no vijahissasi.

1533. Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, kasmā no vijahissasi.

1534. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, kasmā no vijahissasi.

1535. Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, kasmā no vijahissasī ti.

Tattha sentī ti mahātale chinnapādā viya patitā āvattantā parivattantā sayanti. Itthisahassaṁ bhariyānan-ti bhariyānam-eva itthīnaṁ sahassaṁ. Kasmā no vijahissasī ti kena kāraṇena amhe vijahissasīti parideviṁsu.

Mahāsatto sabbaṁ taṁ mahājanaṁ assāsetvā ghare avasesakiccāni katvā antojanañca bahijanañca ovaditvā ācikkhitabbayuttakaṁ sabbaṁ ācikkhitvā puṇṇakassa santikaṁ gantvā attano niṭṭhitakiccataṁ ārocesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1536. Katvā gharesu kiccāni, anusāsitvā sakaṁ janaṁ,
Mittāmacce ca bhacce ca, puttadāre ca bandhave.

1537. Kammantaṁ saṁvidhetvāna, ācikkhitvā ghare dhanaṁ,
Nidhiñca iṇadānañca, puṇṇakaṁ etadabravi.

1538. Avasī tuvaṁ mayha tīhaṁ agāre, katāni kiccāni gharesu mayhaṁ,
Anusāsitā puttadārā mayā ca, karoma kaccāna yathāmatiṁ te ti.

Tattha kammantaṁ saṁvidhetvānāti: “Evañca kātuṁ vaṭṭatī” ti ghare kattabbayuttakaṁ kammaṁ saṁvidahitvā. Nidhin-ti nidahitvā ṭhapitadhanaṁ. Iṇadānan-ti iṇavasena saṁyojitadhanaṁ. Yathāmatiṁ te ti idāni tava ajjhāsayānurūpaṁ karomāti vadati.

Puṇṇako [PTS 6.302] āha:

1539. Sace hi katte anusāsitā te, puttā ca dārā anujīvino ca,
Handehi dānī taramānarūpo, dīgho hi addhā pi ayaṁ puratthā.

1540. Achambhito va gaṇhāhi, ājāneyyassa vāladhiṁ,
Idaṁ pacchimakaṁ tuyhaṁ, jīvalokassa dassanan-ti.

Tattha katte ti somanassappatto yakkho mahāsattaṁ ālapati. Dīgho hi addhāpī ti gantabbamaggo pi dīgho. “Achambhitovā” ti idaṁ so heṭṭhāpāsādaṁ anotaritvā tato va gantukāmo hutvā avaca.

Atha naṁ mahāsatto āha:

1541. Sohaṁ kissa nu bhāyissaṁ, yassa me natthi dukkaṭaṁ,
Kāyena vācā manasā, yena gaccheyya duggatin-ti.

Tattha sohaṁ kissa nu bhāyissan-ti idaṁ mahāsatto: “Achambhito va gaṇhāhī” ti vuttattā evamāha.

Evaṁ mahāsatto sīhanādaṁ naditvā achambhito kesarasīho viya nibbhayo hutvā: “Ayaṁ sāṭako mama aruciyā mā muccatū” ti adhiṭṭhānapāramiṁ purecārikaṁ katvā daḷhaṁ nivāsetvā assassa vāladhiṁ viyūhitvā ubhohi hatthehi daḷhaṁ vāladhiṁ gahetvā dvīhi pādehi assassa ūrūsu paliveṭhetvā: “Māṇava, gahito me vāladhi, yathāruci yāhī” ti āha. Tasmiṁ khaṇe puṇṇako manomayasindhavassa saññaṁ adāsi. So paṇḍitaṁ ādāya ākāse pakkhandi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1542. So assarājā vidhuraṁ vahanto, pakkāmi vehāyasamantalikkhe,
Sākhāsu selesu asajjamāno, kāḷāgiriṁ khippamupāgamāsī ti.

Tattha sākhāsu selesu asajjamāno ti puṇṇako kira cintesi: “Dūraṁ agantvāva imaṁ himavantappadese rukkhesu pabbatesu ca pothetvā māretvā hadayamaṁsaṁ ādāya kaḷevaraṁ pabbatantare [PTS 6.303] chaḍḍetvā nāgabhavanam-eva gamissāmī” ti. So rukkhe ca pabbate ca apariharitvā tesaṁ majjheneva assaṁ pesesi. Mahāsattassānubhāvena rukkhā pi pabbatā pi sarīrato ubhosu passesu ratanamattaṁ paṭikkamanti. So: “Mato vā, no vā” ti parivattitvā mahāsattassa mukhaṁ olokento kañcanādāsamiva vippasannaṁ disvā: “Ayaṁ evaṁ na maratī” ti puna pi sakalahimavantappadese rukkhe ca pabbate ca tikkhattuṁ pothento pesesi. Evaṁ pothento pi tatheva rukkhapabbatā dūram-eva paṭikkamanti yeva. Mahāsatto pana kilantakāyo ahosi. Atha puṇṇako: “Ayaṁ neva marati, idāni vātakkhandhe cuṇṇavicuṇṇaṁ karissāmī” ti kodhābhibhūto sattamaṁ vātakkhandhaṁ pakkhandi. Bodhisattassānubhāvena vātakkhandho dvidhā hutvā bodhisattassa okāsaṁ akāsi. Tato verambhavātehi paharāpesi, verambhavātā pi satasahassaasanisaddo viya hutvā bodhisattassa okāsaṁ adaṁsu. So puṇṇako tassa antarāyābhāvaṁ passanto taṁ ādāya kāḷapabbataṁ agamāsi. Tena vuttaṁ:

So assarājā vidhuraṁ vahanto, pakkāmi vehāyasamantalikkhe,
Sākhāsu selesu asajjamāno, kāḷāgiriṁ khippamupāgamāsī ti.

Tattha asajjamāno ti alaggamāno appaṭihaññamāno vidhurapaṇḍitaṁ vahanto kāḷapabbatamatthakaṁ upāgato.

Evaṁ puṇṇakassa mahāsattaṁ gahetvā gatakāle paṇḍitassa puttadārādayo puṇṇakassa vasanaṭṭhānaṁ gantvā tattha mahāsattaṁ adisvā chinnapādā viya patitvā aparāparaṁ parivattamānā mahāsaddena parideviṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1543. Itthisahassaṁ bhariyānaṁ, dāsisattasatāni ca,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, ‘yakkho brāhmaṇavaṇṇena,
Vidhuraṁ ādāya gacchati’.

Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, ‘yakkho brāhmaṇavaṇṇena,
Vidhuraṁ ādāya gacchati’.

Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, ‘yakkho brāhmaṇavaṇṇena,
Vidhuraṁ ādāya gacchati’.

1544. Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, ‘yakkho brāhmaṇavaṇṇena,
Vidhuraṁ ādāya gacchati’.

1545. Itthisahassaṁ bhariyānaṁ, dāsisattasatāni ca,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, ‘paṇḍito so kuhiṁ gato’.

Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, ‘paṇḍito so kuhiṁ gato’.

Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, ‘paṇḍito so kuhiṁ gato’.

1546. Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, ‘paṇḍito so kuhiṁ gato ti.

Evaṁ pakkanditvā ca pana te sabbe pi sakalanagaravāsīhi saddhiṁ roditvā rājadvāraṁ agamaṁsu. Rājā mahantaṁ paridevasaddaṁ sutvā sīhapañjaraṁ vivaritvā: “Tumhe kasmā paridevathā” ti pucchi. Athassa te: “Deva, so kira māṇavo na brāhmaṇo, yakkho pana brāhmaṇavaṇṇena āgantvā paṇḍitaṁ ādāya gato, tena vinā [PTS 6.304] amhākaṁ jīvitaṁ natthi. Sace so ito sattame divase nāgamissati, sakaṭasatehi sakaṭasahassehi ca dārūni saṅkaḍḍhitvā sabbe mayaṁ aggiṁ ujjāletvā pavisissāmā” ti imamatthaṁ ārocentā imaṁ gāthamāhaṁsu:

1547. Sace so sattarattena, nāgacchissati paṇḍito,
Sabbe aggiṁ pavekkhāma, natthattho jīvitena no ti.

Sammāsambuddhassa parinibbutakālepi: “Mayaṁ aggiṁ pavisitvā marissāmā” ti vattāro nāma nāhesuṁ. Aho subhāsitaṁ mahāsatte nāgarehīti. Rājā tesaṁ kathaṁ sutvā: “Tumhe mā cintayittha, mā socittha, mā paridevittha, madhurakatho paṇḍito māṇavaṁ dhammakathāya palobhetvā attano pādesu pātetvā sakalanagaravāsīnaṁ assumukhaṁ hāsayanto na cirasseva āgamissatī” ti assāsento gāthamāha.

1548. Paṇḍito ca viyatto ca, vibhāvī ca vicakkhaṇo,
Khippaṁ mociya attānaṁ, mā bhāyitthāgamissatī ti.

Tattha viyatto ti veyyattiyā vicāraṇapaññāya samannāgato. Vibhāvī ti atthānatthaṁ kāraṇākāraṇaṁ vibhāvetvā dassetvā kathetuṁ samattho. Vicakkhaṇo ti taṅkhaṇe yeva ṭhānuppattikāya kāraṇacintanapaññāya yutto. Mā bhāyitthā ti mā bhāyatha, attānaṁ mocetvā khippaṁ āgamissatīti assāseti.

Nāgarāpi: “Paṇḍito kira rañño kathetvā gato bhavissatī” ti assāsaṁ paṭilabhitvā attano gehāni pakkamiṁsu.

Antarapeyyālo niṭṭhito

Sādhunaradhammakaṇḍaṁ

Puṇṇako pi mahāsattaṁ kāḷāgirimatthake ṭhapetvā: “Imasmiṁ jīvamāne mayhaṁ vuḍḍhi nāma natthi, imaṁ māretvā hadayamaṁsaṁ gahetvā nāgabhavanaṁ gantvā vimalāya datvā irandhatiṁ gahetvā devalokaṁ gamissāmī” ti cintesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1549. So tattha gantvāna vicintayanto, uccāvacā cetanakā bhavanti,
Nayimassa jīvena mamatthi kiñci, hantvānimaṁ hadayamānayissan-ti.

Tattha so ti so puṇṇako. Tattha gantvānā ti gantvā tattha kāḷāgirimatthake ṭhito. Uccāvacā cetanakā bhavantī ti khaṇe khaṇe uppajjamānā cetanā uccā pi avacā pi uppajjanti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati, yaṁ mametassa jīvitadānacetanā pi uppajjeyyāti. Imassa [PTS 6.305] pana jīvitena tahiṁ nāgabhavane mama appamattakam-pi kiñci kiccaṁ natthi, idhevimaṁ māretvā assa hadayaṁ ānayissāmīti sanniṭṭhānamakāsī ti attho.

Tato puna cintesi: “Yaṁnūnāhaṁ imaṁ sahatthena amāretvā bheravarūpadassanena jīvitakkhayaṁ pāpeyyan”-ti. So bheravayakkharūpaṁ nimminitvā mahāsattaṁ tajjento āgantvā taṁ pātetvā dāṭhānaṁ antare katvā khāditukāmo viya ahosi, mahāsattassa lomahaṁsanamattam-pi nāhosi. Tato sīharūpena mattamahāhatthirūpena ca āgantvā dāṭhāhi ceva dantehi ca vijjhitukāmo viya ahosi. Tathā pi abhāyantassa ekadoṇikanāvappamāṇaṁ mahantaṁ sappavaṇṇaṁ nimminitvā assasanto passasanto: “Susū” ti saddaṁ karonto āgantvā mahāsattassa sakalasarīraṁ veṭhetvā matthake phaṇaṁ katvā aṭṭhāsi, tassa sārajjamattam-pi nāhosi. Atha: “Naṁ pabbatamatthake ṭhapetvā pātetvā cuṇṇavicuṇṇaṁ karissāmī” ti mahāvātaṁ samuṭṭhāpesi. So tassa kesaggamattam-pi cāletuṁ nāsakkhi. Atha naṁ tattheva pabbatamatthake ṭhapetvā hatthī viya khajjūrirukkhaṁ pabbataṁ aparāparaṁ cālesi, tathā pi naṁ ṭhitaṭṭhānato kesaggamattam-pi cāletuṁ nāsakkhi.

Tato: “Saddasantāsenassa hadayaphālanaṁ katvā māressāmī” ti antopabbataṁ pavisitvā pathaviñca nabhañca ekaninnādaṁ karonto mahānādaṁ nadi, evampissa sārajjamattam-pi nāhosi. Jānāti hi mahāsatto: “Yakkhasīhahatthināgarājavesehi āgato pi mahāvātavuṭṭhiṁ samuṭṭhāpako pi pabbatacalanaṁ karonto pi antopabbataṁ pavisitvā nādaṁ vissajjento pi māṇavo yeva, na añño” ti. Tato puṇṇako cintesi: “Nāhaṁ imaṁ bāhirupakkamena māretuṁ sakkomi, sahattheneva naṁ māressāmī” ti. Tato yakkho mahāsattaṁ pabbatamuddhani ṭhapetvā pabbatapādaṁ gantvā maṇikkhandhe paṇḍusuttaṁ pavesento viya pabbataṁ pavisitvā tāsento vagganto antopabbatena uggantvā mahāsattaṁ pāde daḷhaṁ gahetvā parivattetvā adhosiraṁ katvā anālambe ākāse vissajjesi. Tena vuttaṁ:

1550. So [PTS 6.306] tattha gantvā pabbatantarasmiṁ, anto pavisitvāna paduṭṭhacitto,
Asaṁvutasmiṁ jagatippadese, adhosiraṁ dhārayi kātiyāno ti.

Tattha so tattha gantvā ti so puṇṇako pabbatamatthakā pabbatapādaṁ gantvā tattha pabbatantare ṭhatvā tassa anto pavisitvā pabbatamatthake ṭhitassa heṭṭhā paññāyamāno asaṁvute bhūmipadese dhāresīti. Na ādito va dhāresi, tattha pana taṁ khipitvā pannarasayojanamattaṁ bhaṭṭhakāle pabbatamuddhani ṭhito va hatthaṁ vaḍḍhetvā adhosiraṁ bhassantaṁ pādesu gahetvā adhosiram-eva ukkhipitvā mukhaṁ olokento: “Na maratī” ti ñatvā dutiyam-pi khipitvā tiṁsayojanamattaṁ bhaṭṭhakāle tatheva ukkhipitvā puna tassa mukhaṁ olokento jīvantam-eva disvā cintesi: “Sace idāni saṭṭhiyojanamattaṁ bhassitvā na marissati, pādesu naṁ gahetvā pabbatamuddhani pothetvā māressāmī” ti atha naṁ tatiyam-pi khipitvā saṭṭhiyojanamattaṁ bhaṭṭhakāle hatthaṁ vaḍḍhetvā pādesu gahetvā ukkhi pi. Tato mahāsatto cintesi: “Ayaṁ maṁ paṭhamaṁ pannarasayojanaṭṭhānaṁ khi pi, dutiyam-pi tiṁsayojanaṁ, tatiyam-pi saṭṭhiyojanaṁ, idāni puna maṁ na khipissati, ukkhipanto yeva pabbatamuddhani paharitvā māressati, yāva maṁ ukkhipitvā pabbatamuddhani na potheti, tāva naṁ adhosiro hutvā olambanto va māraṇakāraṇaṁ pucchissāmī” ti. Evaṁ cintetvā ca pana so achambhito asantasanto tathā akāsi. Tena vuttaṁ: “Dhārayi kātiyāno” ti, tikkhattuṁ khipitvā dhārayī ti attho.

1551. So lambamāno narake papāte, mahabbhaye lomahaṁse vidugge,
Asantasanto kurūnaṁ kattuseṭṭho, iccabravi puṇṇakaṁ nāma yakkhaṁ.

1552. Ariyāvakāsosi anariyarūpo, asaññato saññatasannikāso,
Accāhitaṁ kammaṁ karosi ludraṁ, bhāve ca te kusalaṁ natthi kiñci.

1553. Yaṁ maṁ papātasmiṁ papātumicchasi, ko nu tavattho maraṇena mayhaṁ,
Amānusasseva tavajja vaṇṇo, ācikkha me tvaṁ katamāsi devatāti.

Tattha so lambamāno ti so kurūnaṁ kattuseṭṭho tatiyavāre lambamāno. Ariyāvakāso ti rūpena ariyasadiso devavaṇṇo hutvā carasi. Asaññato ti kāyādīhi asaññato [PTS 6.307] dussīlo. Accāhitan-ti hitātikkantaṁ, atiahitaṁ vā. Bhāve ca te ti tava citte appamattakam-pi kusalaṁ natthi. Amānusasseva tavajja vaṇṇo ti ajja tava idaṁ kāraṇaṁ amānusasseva. Katamāsi devatā ti yakkhānaṁ antare katarayakkho nāma tvaṁ.

Puṇṇako āha:

1554. Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho, rañño kuverassa hi so sajibbo,
Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo, brahā sucī vaṇṇabalūpapanno.

1555. Tassānujaṁ dhītaraṁ kāmayāmi, irandhatī nāma sā nāgakaññā,
Tassā sumajjhāya piyāya hetu, patārayiṁ tuyha vadhāya dhīrā ti.

Tattha sajibbo ti sajīvo amacco. Brahā ti ārohapariṇāhasampanno uṭṭhāpitakañcanarūpasadiso. Vaṇṇabalūpapanno ti sarīravaṇṇena ca kāyabalena ca upagato. Tassānujan-ti tassa anujātaṁ dhītaraṁ. Patārayin-ti cittaṁ pavattesiṁ, sanniṭṭhānamakāsinti attho.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Ayaṁ loko duggahitena nassati, nāgamāṇavikaṁ patthentassa mama maraṇena kiṁ payojanaṁ, tathato kāraṇaṁ jānissāmī” ti cintetvā gāthamāha.

1556. Mā heva tvaṁ yakkha ahosi mūḷho, naṭṭhā bahū duggahītena loke,
Kiṁ te sumajjhāya piyāya kiccaṁ, maraṇena me iṅgha suṇomi sabban-ti.

Taṁ sutvā tassa ācikkhanto puṇṇako āha:

1557. Mahānubhāvassa mahoragassa, dhītukāmo ñātibhatohamasmi,
Taṁ yācamānaṁ sasuro avoca, yathā mamaññiṁsu sukāmanītaṁ.

1558. Dajjemu kho te sutanuṁ sunettaṁ, sucimhitaṁ candanalittagattaṁ,
Sace tuvaṁ hadayaṁ paṇḍitassa, dhammena laddhā idha māharesi,
Etena [PTS 6.308] vittena kumāri labbhā, naññaṁ dhanaṁ uttari patthayāma.

1559. Evaṁ na mūḷhosmi suṇohi katte, na cā pi me duggahitatthi kiñci,
Hadayena te dhammaladdhena nāgā, irandhatiṁ nāgakaññaṁ dadanti.

1560. Tasmā ahaṁ tuyhaṁ vadhāya yutto, evaṁ mamattho maraṇena tuyhaṁ,
Idheva taṁ narake pātayitvā, hantvāna taṁ hadayamānayissan-ti.

Tattha dhītukāmo ti dhītaraṁ kāmemi patthemi, dhītu atthāya vicarāmi. Ñātibhatohamasmī ti tasmā tassa ñātibhatako nāma ahaṁ amhi. Tan-ti taṁ nāgakaññaṁ. Yācamānan-ti yācantaṁ maṁ. Yathā man-ti yasmā maṁ. Aññiṁsū ti jāniṁsu. Sukāmanītan-ti suṭṭhu esa kāmena nītoti sukāmanīto, taṁ sukāmanītaṁ. Tasmā sasuro ‘dajjemu kho te” ti ādimavoca. Tattha dajjemū ti dadeyyāma. Sutanun-ti sundarasarīraṁ. Idha māharesī ti idha nāgabhavane dhammena laddhā āhareyyāsīti.

Tassa taṁ kathaṁ sutvā mahāsatto cintesi: “Vimalāya mama hadayena kiccaṁ natthi, varuṇanāgarājena mama dhammakathaṁ sutvā maṇinā maṁ pūjetvā tattha gatena mama dhammakathikabhāvo vaṇṇito bhavissati, tato vimalāya mama dhammakathāya dohaḷo uppanno bhavissati, varuṇena duggahitaṁ gahetvā puṇṇako āṇatto bhavissati, svāyaṁ attanā duggahitena maṁ māretuṁ evarūpaṁ dukkhaṁ pāpesi, mama paṇḍitabhāvo ṭhānuppattikāraṇacintanasamatthatā imasmiṁ maṁ mārente kiṁ karissati, handāhaṁ saññāpessāmi nan”-ti. Cintetvā ca pana: “Māṇava, sādhunaradhammaṁ nāma jānāmi, yāvāhaṁ na marāmi, tāva maṁ pabbatamuddhani nisīdāpetvā sādhunaradhammaṁ nāma suṇohi, pacchā yaṁ icchasi, taṁ kareyyāsī” ti vatvā sādhunaradhammaṁ vaṇṇetvā attano jīvitaṁ āharāpento so adhosiro olambanto va gāthamāha.

1561. Khippaṁ mamaṁ uddhara kātiyāna, hadayena me yadi te atthi kiccaṁ,
Ye [PTS 6.309] kecime sādhunarassa dhammā, sabbeva te pātukaromi ajjā ti.

Taṁ sutvā puṇṇako: “Ayaṁ paṇḍitena devamanussānaṁ akathitapubbo dhammo bhavissati, khippam-eva naṁ uddharitvā sādhunaradhammaṁ suṇissāmī” ti cintetvā mahāsattaṁ ukkhipitvā pabbatamuddhani nisīdāpesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1562. So puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, nagamuddhani khippaṁ patiṭṭhapetvā,
Assatthamāsīnaṁ samekkhiyāna, paripucchi kattāramanomapaññaṁ.

1563. Samuddhaṭo mesi tuvaṁ papātā, hadayena te ajja mamatthi kiccaṁ,
Ye kecime sādhunarassa dhammā, sabbeva me pātukarohi ajjā ti.

Tattha assatthamāsīnan-ti laddhassāsaṁ hutvā nisinnaṁ. Samekkhiyānā ti disvā. Sādhunarassa dhammā ti narassa sādhudhammā, sundaradhammā ti attho.

Taṁ sutvā mahāsatto āha:

1564. Samuddhaṭo tyasmi ahaṁ papātā, hadayena me yadi te atthi kiccaṁ,
Ye kecime sādhunarassa dhammā, sabbeva te pātukaromi ajjā ti.

Tattha tyasmī ti tayā asmi.

Atha naṁ mahāsatto: “Kiliṭṭhagattomhi, nhāyāmi tāvā” ti āha. Yakkho pi: “Sādhū” ti nhānodakaṁ āharitvā nhātakāle mahāsattassa dibbadussagandhamālādīni datvā alaṅkatappaṭiyattakāle dibbabhojanaṁ adāsi. Atha mahāsatto bhuttabhojano kāḷāgirimatthakaṁ alaṅkārāpetvā āsanaṁ paññāpetvā alaṅkatadhammāsane nisīditvā buddhalīlāya sādhunaradhammaṁ desento gāthamāha.

1565. Yātānuyāyī ca bhavāhi māṇava, allañca pāṇiṁ parivajjayassu,
[PTS 6.310] cassu mittesu kadāci dubbhī, mā ca vasaṁ asatīnaṁ nigacche ti.

Tattha allañca pāṇiṁ parivajjayassū ti allaṁ tintaṁ pāṇiṁ mā dahi mā jhāpehi.

Yakkho saṁkhittena bhāsite cattāro sādhunaradhamme bujjhituṁ asakkonto vitthārena pucchanto gāthamāha.

1566. Kathaṁ nu yātaṁ anuyāyi hoti, allañca pāṇiṁ dahate kathaṁ so,
Asatī ca kā ko pana mittadubbho, akkhāhi me pucchito etamatthan-ti.

Mahāsatto pissa kathesi:

1567. Asanthutaṁ no pi ca diṭṭhapubbaṁ, yo āsanenā pi nimantayeyya,
Tasseva atthaṁ puriso kareyya, yātānuyāyīti tamāhu paṇḍitā.

1568. Yassekarattam-pi ghare vaseyya, yatthannapānaṁ puriso labheyya,
Na tassa pāpaṁ manasā pi cintaye, adubbhapāṇiṁ dahate mittadubbho.

1569. Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā,
Na tassa sākhaṁ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.

1570. Puṇṇam-pi cemaṁ pathaviṁ dhanena, dajjitthiyā puriso sammatāya,
Laddhā khaṇaṁ atimaññeyya tam pi, tāsaṁ vasaṁ asatīnaṁ na gacche.

1571. Evaṁ kho yātaṁ anuyāyi hoti,
Allañca pāṇiṁ dahate punevaṁ,
Asatī ca sā so pana mittadubbho,

So dhammiko hohi jahassu adhamman”-ti.

Tattha [PTS 6.311] asanthutan-ti ekāhadvīham-pi ekato avutthapubbaṁ. Yo āsanenāpī ti yo evarūpaṁ puggalaṁ āsanamattena pi nimantayeyya, pageva annapānādīhi. Tassevā ti tassa pubbakārissa atthaṁ puriso karoteva. Yātānuyāyī ti pubbakāritāya yātassa puggalassa anuyāyī. Paṭhamaṁ karonto hi yāyī nāma, pacchā karonto anuyāyī nāmāti evaṁ paṇḍitā kathenti. Ayaṁ devarāja, paṭhamo sādhunaradhammo. Adubbhapāṇin-ti adubbhakaṁ attano bhuñjanahattham-eva dahanto hi mittadubbhī nāma hoti. Iti allahatthassa ajjhāpanaṁ nāma ayaṁ dutiyo sādhunaradhammo. Na tassā ti tassa sākhaṁ vā pattaṁ vā na bhañjeyya. Kiṁkāraṇā? Mittadubbho hi pāpako. Iti paribhuttacchāyassa acetanassa rukkhassa pi pāpaṁ karonto mittadubbhī nāma hoti, kimaṅgaṁ pana manussabhūtassāti. Evaṁ mittesu adubbhanaṁ nāma ayaṁ tatiyo sādhunaradhammo. Dajjitthiyā ti dadeyya itthiyā. Sammatāyāti: “Aham-eva tassā piyo, na añño, maññeva sā icchatī” ti evaṁ suṭṭhu matāya. Laddhā khaṇan-ti aticārassa okāsaṁ labhitvā. Asatīnan-ti asaddhammasamannāgatānaṁ itthīnaṁ. Iti mātugāmaṁ nissāya pāpassa akaraṇaṁ nāma ayaṁ catuttho sādhunaradhammo. So dhammiko hohī ti devarāja, so tvaṁ imehi catūhi sādhunaradhammehi yutto hohīti.

Evaṁ mahāsatto yakkhassa cattāro sādhunaradhamme buddhalīlāya kathesi.

Sādhunaradhammakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Kāḷāgirikaṇḍaṁ

Te dhamme suṇanto yeva puṇṇako sallakkhesi: “Catūsu pi ṭhānesu paṇḍito attano jīvitam-eva yācati, ayaṁ kho mayhaṁ pubbe asanthutasseva sakkāramakāsi, ahamassa nivesane tīhaṁ mahantaṁ yasaṁ anubhavanto vasiṁ, ahañcimaṁ pāpakammaṁ karonto mātugāmaṁ nissāya karomi, sabbathā pi aham-eva mittadubbhī. Sace paṇḍitaṁ aparajjhāmi, na sādhunaradhamme vattissāmi nāma, tasmā kiṁ me nāgamāṇavikāya, indapatthanagaravāsīnaṁ assumukhāni hāsento imaṁ vegena tattha netvā dhammasabhāyaṁ otāressāmī” ti cintetvā gāthamāha.

1572. Avasiṁ ahaṁ tuyha tīhaṁ agāre, annena pānena upaṭṭhitosmi,
Mitto mamāsī visajjāmahaṁ taṁ, kāmaṁ gharaṁ uttamapañña gaccha.

1573. Api [PTS 6.312] hāyatu nāgakulā attho, alam-pi me nāgakaññāya hotu,
So tvaṁ sakeneva subhāsitena, muttosi me ajja vadhāya paññā ti.

Tattha upaṭṭhitosmī ti tayā upaṭṭhitosmi. Visajjāmahaṁ tan-ti vissajjemi ahaṁ taṁ. Kāman-ti ekaṁsena. Vadhāyā ti vadhato. Paññā ti paññavanta.

Atha naṁ mahāsatto: “Māṇava, tvaṁ tāva maṁ attano gharaṁ mā pesehi, nāgabhavanam-eva maṁ nehī” ti vadanto gāthamāha.

1574. Handa tuvaṁ yakkha mamam-pi nehi, sasuraṁ te atthaṁ mayi carassu,
Mayañca nāgādhipatiṁ vimānaṁ, dakkhemu nāgassa adiṭṭhapubban-ti.

Tattha handā ti vavassaggatthe nipāto. Sasuraṁ te atthaṁ mayi carassū ti tava sasurassa santakaṁ atthaṁ mayi cara mā nāsehi. Nāgādhipatiṁ vimānan-ti aham-pi nāgādhipatiñca vimānañcassa adiṭṭhapubbaṁ passeyyaṁ.

Taṁ sutvā puṇṇako āha:

1575. Yaṁ ve narassa ahitāya assa, na taṁ pañño arahati dassanāya,
Atha kena vaṇṇena amittagāmaṁ, tuvamicchasi uttamapañña gantun-ti.

Tattha amittagāman-ti amittassa vasanaṭṭhānaṁ, amittasamāgamanti attho.

Atha naṁ mahāsatto āha:

1576. Addhā pajānāmi aham-pi etaṁ, na taṁ pañño arahati dassanāya,
Pāpañca me natthi kataṁ kuhiñci, tasmā na saṅke maraṇāgamāyā ti.

Tattha maraṇāgamāyā ti maraṇassa āgamāya.

Apica [PTS 6.313], devarāja, tādiso yakkho kakkhaḷo mayā dhammakathāya palobhetvā mudukato, idāneva maṁ: “Alaṁ me nāgamāṇavikāya, attano gharaṁ yāhī” ti vadesi, nāgarājassa mudukaraṇaṁ mama bhāro, nehi yeva maṁ tatthāti. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā puṇṇako: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tuṭṭhacitto āha:

1577. Handa ca ṭhānaṁ atulānubhāvaṁ, mayā saha dakkhasi ehi katte,
Yatthacchati naccagītehi nāgo, rājā yathā vessavaṇo naḷiññaṁ.

1578. Naṁ nāgakaññā caritaṁ gaṇena, nikīḷitaṁ niccamaho ca rattiṁ,
Pahūtamālyaṁ bahupupphachannaṁ, obhāsatī vijjurivantalikkhe.

1579. Annena pānena upetarūpaṁ, naccehi gītehi ca vāditehi,
Paripūraṁ kaññāhi alaṅkatāhi, upasobhati vatthapilandhanenā ti.

Tattha handa cā ti nipātamattam-eva. Ṭhānan-ti nāgarājassa vasanaṭṭhānaṁ. Naḷiññan-ti naḷiniyaṁ nāma rājadhāniyaṁ. Caritaṁ gaṇenā ti taṁ nāgakaññānaṁ gaṇena caritaṁ. Nikīḷitan-ti niccaṁ aho ca rattiñca nāgakaññāhi kīḷitānukīḷitaṁ.

Evañca pana vatvā puṇṇako mahāsattaṁ assapiṭṭhaṁ āropetvā tattha nesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1580. So puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, nisīdayī pacchato āsanasmiṁ,
Ādāya kattāramanomapaññaṁ, upānayī bhavanaṁ nāgarañño.

1581. Patvāna ṭhānaṁ atulānubhāvaṁ, aṭṭhāsi kattā pacchato puṇṇakassa,
Sāmaggipekkhamāno nāgarājā, pubbeva jāmātaramajjhabhāsathā ti.

Tattha so [PTS 6.314] puṇṇako ti bhikkhave, so evaṁ nāgabhavanaṁ vaṇṇetvā paṇḍitaṁ attano ājaññaṁ āropetvā nāgabhavanaṁ nesi. Ṭhānan-ti nāgarājassa vasanaṭṭhānaṁ. Pacchato puṇṇakassā ti puṇṇakassa kira etadahosi: “Sace nāgarājā paṇḍitaṁ disvā muducitto bhavissati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce, tassa taṁ apassantasseva sindhavaṁ āropetvā ādāya gamissāmī” ti. Atha naṁ pacchato ṭhapesi. Tena vuttaṁ: “Pacchato puṇṇakassā” ti. Sāmaggipekkhamāno ti sāmaggiṁ apekkhamāno. “Sāmaṁ apekkhī” ti pi pāṭho, attano jāmātaraṁ passitvā paṭhamataraṁ sayam-eva ajjhabhāsathā ti attho.

Nāgarājā āha:

1582. Yannu tuvaṁ agamā maccalokaṁ, anvesamāno hadayaṁ paṇḍitassa,
Kacci samiddhena idhānupatto, ādāya kattāramanomapaññan-ti.

Tattha kacci samiddhenā ti kacci te manorathena samiddhena nipphannena idhāgatosīti pucchati.

Puṇṇako āha:

1583. Ayañhi so āgato yaṁ tvamicchasi, dhammena laddho mama dhammapālo,
Taṁ passatha sammukhā bhāsamānaṁ, sukho have sappurisehi saṅgamo ti.

Tattha yaṁ tvamicchasī ti yaṁ tvaṁ icchasi. “Yantu micchasī” ti pi pāṭho. Sammukhā bhāsamānan-ti taṁ lokasakkataṁ dhammapālaṁ idāni madhurena sarena dhammaṁ bhāsamānaṁ sammukhāva passatha, sappurisehi ekaṭṭhāne samāgamo hi nāma sukho hotīti.

Kāḷāgirikaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ

Tato nāgarājā mahāsattaṁ disvā gāthamāha.

1584. Adiṭṭhapubbaṁ disvāna, macco maccubhayaṭṭito,
Byamhito nābhivādesi, nayidaṁ paññavatāmivā ti.

Tattha byamhito ti bhīto. Idaṁ vuttaṁ hoti: paṇḍita, tvaṁ adiṭṭhapubbaṁ nāgabhavanaṁ disvā maraṇabhayena aṭṭito bhīto hutvā yaṁ maṁ nābhivādesi, idaṁ kāraṇaṁ paññavantānaṁ na hotīti.

Evaṁ vandanaṁ paccāsīsantaṁ nāgarājānaṁ mahāsatto: “Na tvaṁ mayā vanditabbo” ti avatvāva attano ñāṇavantatāya upāyakosallena: “Ahaṁ vajjhappattabhāvena naṁ taṁ vandāmī” ti vadanto gāthādvayamāha.

1585. Na [PTS 6.315] camhi byamhito nāga, na ca maccubhayaṭṭito,
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṁ vā nābhivādaye.

1586. Kathaṁ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve,
Yaṁ naro hantumiccheyya, taṁ kammaṁ nupapajjatī ti.

Tassattho: nevāhaṁ, nāgarāja, adiṭṭhapubbaṁ nāgabhavanaṁ disvā bhīto, na maraṇabhayaṭṭito. Mādisassa hi maraṇabhayaṁ nāma natthi, vajjho pana abhivādetuṁ, vajjhaṁ vā avajjho pi abhivādāpetuṁ na labhati. Yañhi naro hantumiccheyya, so taṁ kathaṁ nu abhivādeyya, kathaṁ vā tena attānaṁ abhivādāpayetha ve. Tassa hi taṁ kammaṁ na upapajjati. Tvañca kira maṁ mārāpetuṁ imaṁ āṇāpesi, kathāhaṁ taṁ vandādhīti.

Taṁ sutvā nāgarājā mahāsattassa thutiṁ karonto dve gāthā abhāsi:

1587. Evametaṁ yathā brūsi, saccaṁ bhāsasi paṇḍita,
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṁ vā nābhivādaye.

1588. Kathaṁ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve,
Yaṁ naro hantumiccheyya, taṁ kammaṁ nupapajjatī ti.

Idāni mahāsatto nāgarājena saddhiṁ paṭisanthāraṁ karonto āha:

1589. Asassataṁ sassataṁ nu tavayidaṁ, iddhī jutī balavīriyūpapatti,
Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ, kathaṁ nu te laddhamidaṁ vimānaṁ.

1590. Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te, sayaṁkataṁ udāhu devehi dinnaṁ,
Akkhāhi me nāgarājetamatthaṁ, yatheva te laddhamidaṁ vimānan-ti.

Tattha tavayidan-ti idaṁ tava yasajātaṁ, vimānaṁ vā asassataṁ sassatasadisaṁ, “mā kho yasaṁ nissāya pāpamakāsī” ti iminā padena attano jīvitaṁ yācati. Iddhī ti nāgaiddhi ca nāgajuti ca kāyabalañca cetasikavīriyañca nāgabhavane upapatti ca [PTS 6.316] yañca te idaṁ vimānaṁ, pucchāmi taṁ nāgarāja, etamatthaṁ, kathaṁ nu te idaṁ sabbaṁ laddhanti. Adhiccaladdhan-ti kiṁ nu tayā idaṁ vimānaṁ evaṁ sampannaṁ adhicca akāraṇena laddhaṁ, udāhu utupariṇāmajaṁ te idaṁ, udāhu sayaṁ sahattheneva kataṁ, udāhu devehi te dinnaṁ, yatheva te idaṁ laddhaṁ, etaṁ me atthaṁ akkhāhīti.

Taṁ sutvā nāgarājā āha:

1591. Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me, na sayaṁkataṁ nā pi devehi dinnaṁ,
Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṁ vimānan-ti.

Tattha apāpakehī ti alāmakehi.

Tato mahāsatto āha:

1592. Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ, kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko,
Iddhī jutī balavīriyūpapatti, idañca te nāga mahāvimānan-ti.

Tattha kiṁ te vatan-ti nāgarāja, purimabhave tava kiṁ vataṁ ahosi, ko pana brahmacariyavāso, katarassa sucaritassevesa iddhi-ādiko vipākoti.

Taṁ sutvā nāgarājā āha:

1593. Ahañca bhariyā ca manussaloke, saddhā ubho dānapatī ahumhā,
Opānabhūtaṁ me gharaṁ tadāsi, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.

1594. Mālañca gandhañca vilepanañca, padīpiyaṁ seyyamupassayañca,
Acchādanaṁ sāyanamannapānaṁ, sakkacca dānāni adamha tattha.

1595. Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ, tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko,
Iddhī jutī balavīriyūpapatti, idañca me dhīra mahāvimānan-ti.

Tattha [PTS 6.317] manussaloke ti aṅgaraṭṭhe kālacampānagare. Taṁ me vatan-ti taṁ sakkaccaṁ dinnadānam-eva mayhaṁ vattasamādānañca brahmacariyañca ahosi, tasseva sucaritassa ayaṁ iddhādiko vipākoti.

Mahāsatto āha:

1596. Evaṁ ce te laddhamidaṁ vimānaṁ, jānāsi puññānaṁ phalūpapattiṁ,
Tasmā hi dhammaṁ cara appamatto, yathā vimānaṁ puna māvasesī ti.

Tattha jānāsī ti sace tayā dānānubhāvena taṁ laddhaṁ, evaṁ sante jānāsi nāma puññānaṁ phalañca puññaphalena nibbattaṁ upapattiñca. Tasmā hī ti yasmā puññehi tayā idaṁ laddhaṁ, tasmā. Puna māvasesī ti puna pi yathā imaṁ nāgabhavanaṁ ajjhāvasasi, evaṁ dhammaṁ cara.

Taṁ sutvā nāgarājā āha:

1597. Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca, yesannapānāni dademu katte,
Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, yathā vimānaṁ puna māvasemā ti.

Mahāsatto āha:

1598. Bhogī hi te santi idhūpapannā, puttā ca dārā anujīvino ca,
Tesu tuvaṁ vacasā kammunā ca, asampaduṭṭho ca bhavāhi niccaṁ.

1599. Evaṁ tuvaṁ nāga asampadosaṁ, anupālaya vacasā kammunā ca,
Ṭhatvā idha yāvatāyukaṁ vimāne, uddhaṁ ito gacchasi devalokan-ti.

Tattha bhogī ti bhogino, nāgā ti attho. Tesū ti tesu puttadārādīsu bhogīsu vācāya kammena ca niccaṁ asampaduṭṭho bhava. Anupālayā ti evaṁ puttādīsu ceva sesasattesu ca mettacittasaṅkhātaṁ asampadosaṁ anurakkha. Uddhaṁ ito ti ito nāgabhavanato cuto uparidevalokaṁ gamissati. Mettacittañhi dānato atirekataraṁ puññanti.

Tato nāgarājā [PTS 6.318] mahāsattassa dhammakathaṁ sutvā: “Na sakkā paṇḍitena bahi papañcaṁ kātuṁ, vimalāya dassetvā subhāsitaṁ sāvetvā dohaḷaṁ paṭippassambhetvā dhanañcayarājānaṁ hāsento paṇḍitaṁ pesetuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā gāthamāha.

1600. Addhā hi so socati rājaseṭṭho, tayā vinā yassa tuvaṁ sajibbo,
Dukkhūpanīto pi tayā samecca, vindeyya poso sukhamāturopī ti.

Tattha sajibbo ti sajīvo amacco. Sameccā ti tayā saha samāgantvā. Āturopī ti bāḷhagilāno pi samāno.

Taṁ sutvā mahāsatto nāgarājassa thutiṁ karonto itaraṁ gāthamāha.

1601. Addhā sataṁ bhāsasi nāga dhammaṁ, anuttaraṁ atthapadaṁ suciṇṇaṁ,
Etādisiyāsu hi āpadāsu, paññāyate mādisānaṁ viseso ti.

Tattha addhā satan-ti ekaṁsena santānaṁ paṇḍitānaṁ dhammaṁ bhāsasi. Atthapadan-ti hitakoṭṭhāsaṁ. Etādisiyāsū ti evarūpāsu āpadāsu etādise bhaye upaṭṭhite mādisānaṁ paññavantānaṁ viseso paññāyati.

Taṁ sutvā nāgarājā atirekataraṁ tuṭṭho tam-eva pucchanto gāthamāha.

1602. Akkhāhi no tāyaṁ mudhā nu laddho, akkhehi no tāyaṁ ajesi jūte,
Dhammena laddho iti tāyamāha, kathaṁ nu tvaṁ hatthamimassa māgato ti.

Tattha akkhāhi no ti ācikkha amhākaṁ. Tāyan-ti taṁ ayaṁ. Mudhā nu laddho ti kiṁ nu kho mudhā amūlakeneva labhi, udāhu jūte ajesi. Iti tāyamāhā ti ayaṁ puṇṇako: “Dhammena me paṇḍito laddho” ti vadati. Kathaṁ nu tvaṁ hatthamimassa māgato ti tvaṁ kathaṁ imassa hatthaṁ āgatosi.

Mahāsatto āha:

1603. Yo missaro tattha ahosi rājā, tamāyamakkhehi ajesi jūte,
So [PTS 6.319] maṁ jito rājā imassadāsi, dhammena laddhosmi asāhasenā ti.

Tattha yo missaro ti yo maṁ issaro. Imassadāsī ti imassa puṇṇakassa adāsi.

Taṁ sutvā nāgarājā tuṭṭho ahosi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1604. Mahorago attamano udaggo, sutvāna dhīrassa subhāsitāni,
Hatthe gahetvāna anomapaññaṁ, pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse.

1605. Yena tvaṁ vimale paṇḍu, yena bhattaṁ na ruccati,
Na ca metādiso vaṇṇo, ayameso tamonudo.

1606. Yassa te hadayenattho, āgatāyaṁ pabhaṅkaro,
Tassa vākyaṁ nisāmehi, dullabhaṁ dassanaṁ punā ti.

Tattha pāvekkhī ti paviṭṭho. Yenā ti bhadde vimale, yena kāraṇena tvaṁ paṇḍu ceva, na ca te bhattaṁ ruccati. Na ca metādiso vaṇṇo ti pathavitale vā devaloke vā na ca tādiso vaṇṇo aññassa kassaci atthi, yādiso etassa guṇavaṇṇo patthaṭo. Ayameso tamonudo ti yaṁ nissāya tava dohaḷo uppanno, ayam-eva so sabbalokassa tamonudo. Punā ti puna etassa dassanaṁ nāma dullabhanti vadati.

Vimalā pi taṁ disvā paṭisanthāraṁ akāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1607. Disvāna taṁ vimalā bhūripaññaṁ, dasaṅgulī añjaliṁ paggahetvā,
Haṭṭhena bhāvena patītarūpā, iccabravi kurūnaṁ kattuseṭṭhan-ti.

Tattha haṭṭhena bhāvenā ti pahaṭṭhena cittena. Patītarūpā ti somanassajātā.

Ito paraṁ vimalāya ca mahāsattassa ca vacanappaṭivacanagāthā:

1608. Adiṭṭhapubbaṁ disvāna, macco maccubhayaṭṭito,
Byamhito nābhivādesi, nayidaṁ paññavatāmiva.

1609. Na camhi byamhito nāgi, na ca maccubhayaṭṭito,
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṁ vā nābhivādaye.

1610. Kathaṁ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve,
Yaṁ naro hantumiccheyya, taṁ kammaṁ nupapajjati.

1611. Evametaṁ yathā brūsi, saccaṁ bhāsasi paṇḍita,
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṁ vā nābhivādaye.

1612. Kathaṁ [PTS 6.320] no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve,
Yaṁ naro hantumiccheyya, taṁ kammaṁ nupapajjati.

1613. Asassataṁ sassataṁ nu tavayidaṁ, iddhī jutī balavīriyūpapatti,
Pucchāmi taṁ nāgakaññetamatthaṁ, kathaṁ nu te laddhamidaṁ vimānaṁ.

1614. Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te, sayaṁkataṁ udāhu devehi dinnaṁ,
Akkhāhi me nāgakaññetamatthaṁ, yatheva te laddhamidaṁ vimānaṁ.

1615. Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me, na sayaṁkathaṁ nā pi devehi dinnaṁ,
Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṁ vimānaṁ.

1616. Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ, kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko,
Iddhī jutī balavīriyūpapatti, idañca te nāgi mahāvimānaṁ.

1617. Ahañca kho sāmiko cā pi mayhaṁ, saddhā ubho dānapatī ahumhā,
Opānabhūtaṁ me gharaṁ tadāsi, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.

1618. Mālañca gandhañca vilepanañca, padīpiyaṁ seyyamupassayañca,
Acchādanaṁ sāyanamannapānaṁ, sakkacca dānāni adamha tattha.

1619. Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ, tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko,
Iddhī jutī balavīriyūpapatti, idañca me dhīra mahāvimānaṁ.

1620. Evaṁ [PTS 6.321] ce te laddhamidaṁ vimānaṁ, jānāsi puññānaṁ phalūpapattiṁ,
Tasmā hi dhammaṁ cara appamattā, yathā vimānaṁ puna māvasesi.

1621. Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca, yesannapānāni dademu katte,
Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, yathā vimānaṁ puna māvasema.

1622. Bhogī hi te santi idhūpapannā, puttā ca dārā anujīvino ca,
Tesu tuvaṁ vacasā kammunā ca, asampaduṭṭhā ca bhavāhi niccaṁ.

1623. Evaṁ tuvaṁ nāgi asampadosaṁ, anupālaya vacasā kammunā ca,
Ṭhatvā idha yāvatāyukaṁ vimāne, uddhaṁ ito gacchasi devalokaṁ.

1624. Addhā hi so socati rājaseṭṭho, tayā vinā yassa tuvaṁ sajibbo,
Dukkhūpanīto pi tayā samecca, vindeyya poso sukhamāturo pi.

1625. Addhā sataṁ bhāsasi nāgi dhammaṁ, anuttaraṁ atthapadaṁ suciṇṇaṁ,
Etādisiyāsu hi āpadāsu, paññāyate mādisānaṁ viseso.

1626. Akkhāhi no tāyaṁ mudhā nu laddho, akkhehi no tāyaṁ ajesi jūte,
Dhammena laddho iti tāyamāha, kathaṁ nu tvaṁ hatthamimassa māgato.

1627. Yo missaro tattha ahosi rājā, tamāyamakkhehi ajesi jūte,
So [PTS 6.322] maṁ jito rājā imassadāsi, dhammena laddhosmi asāhasenā ti.

Imāsaṁ gāthānaṁ attho heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo.

Mahāsattassa vacanaṁ sutvā atirekataraṁ tuṭṭhā vimalā mahāsattaṁ gahetvā sahassagandhodakaghaṭehi nhāpetvā nhānakāle mahāsattassa dibbadussadibbagandhamālādīni datvā alaṅkatappaṭiyattakāle dibbabhojanaṁ bhojesi. Mahāsatto bhuttabhojano alaṅkatāsanaṁ paññāpetvā alaṅkatadhammāsane nisīditvā buddhalīlāya dhammaṁ desesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1628. Yatheva varuṇo nāgo, pañhaṁ pucchittha paṇḍitaṁ,
Tatheva nāgakaññā pi, pañhaṁ pucchittha paṇḍitaṁ.

1629. Yatheva varuṇaṁ nāgaṁ, dhīro tosesi pucchito,
Tatheva nāgakaññam pi, dhīro tosesi pucchito.

1630. Ubho pi te attamane viditvā, mahoragaṁ nāgakaññañca dhīro,
Achambhī abhīto alomahaṭṭho, iccabravi varuṇaṁ nāgarājānaṁ.

1631. Mā rodhayi nāga āyāhamasmi, yena tavattho idaṁ sarīraṁ,
Hadayena maṁsena karohi kiccaṁ, sayaṁ karissāmi yathāmati te ti.

Tattha achambhī ti nikkampo. Alomahaṭṭho ti bhayena ahaṭṭhalomo. Iccabravī ti vīmaṁsanavasena iti abravi. Mā rodhayīti: “Mittadubbhikammaṁ karomī” ti mā bhāyi, “kathaṁ nu kho imaṁ idāni māressāmī” ti vā mā cintayi. Nāgā ti varuṇaṁ ālapati. Āyāhamasmī ti āyo ahaṁ asmi, ayam-eva vā pāṭho. Sayaṁ karissāmī ti sace tvaṁ: “Imassa santike idāni dhammo me suto” ti maṁ māretuṁ na visahasi, aham-eva yathā tava ajjhāsayo, tathā sayaṁ karissāmīti.

Nāgarājā āha:

1632. Paññā have hadayaṁ paṇḍitānaṁ, te tyamha paññāya mayaṁ sutuṭṭhā,
Anūnanāmo labhatajja dāraṁ, ajjeva taṁ kuruyo pāpayātū ti.

Tattha te tyamhā ti te mayaṁ tava paññāya sutuṭṭhā. Anūnanāmo ti sampuṇṇanāmo puṇṇako yakkhasenāpati. Labhatajja dāran-ti labhatu ajja dāraṁ, dadāmi assa dhītaraṁ irandhatiṁ. Pāpayātū ti ajjeva taṁ kururaṭṭhaṁ puṇṇako pāpetu.

Evañca [PTS 6.323] pana vatvā varuṇo nāgarājā irandhatiṁ puṇṇakassa adāsi. So taṁ labhitvā tuṭṭhacitto mahāsattena saddhiṁ salla pi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1633. Sa puṇṇako attamano udaggo, irandhatiṁ nāgakaññaṁ labhitvā,
Haṭṭhena bhāvena patītarūpo, iccabravi kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ.

1634. Bhariyāya maṁ tvaṁ akari samaṅgiṁ, ahañca te vidhura karomi kiccaṁ,
Idañca te maṇiratanaṁ dadāmi, ajjeva taṁ kuruyo pāpayāmī ti.

Tattha maṇiratanan-ti paṇḍita, ahaṁ tava guṇesu pasanno arahāmi tava anucchavikaṁ kiccaṁ kātuṁ, tasmā imañca te cakkavattiparibhogaṁ maṇiratanaṁ demi, ajjeva taṁ indapatthaṁ pāpemīti.

Atha mahāsatto tassa thutiṁ karonto itaraṁ gāthamāha.

1635. Ajeyyamesā tava hotu metti, bhariyāya kaccāna piyāya saddhiṁ,
Ānandi vitto sumano patīto, datvā maṇiṁ mañca nayindapatthan-ti.

Tattha ajeyyamesā ti esā tava bhariyāya saddhiṁ piyasaṁvāsametti ajeyyā hotu. “Ānandi vitto” ti ādīhi pītisamaṅgibhāvamevassa vadati. Nayindapatthan-ti naya indapatthaṁ.

Taṁ sutvā puṇṇako tathā akāsi. Tena vuttaṁ:

1636. Sa puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, nisīdayī purato āsanasmiṁ,
Ādāya kattāramanomapaññaṁ, upānayī nagaraṁ indapatthaṁ.

1637. Mano manussassa yathā pi gacche, tato pissa khippataraṁ ahosi,
Sa puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, upānayī nagaraṁ indapatthaṁ.

1638. Etindapatthaṁ [PTS 6.324] nagaraṁ padissati, rammāni ca ambavanāni bhāgaso,
Ahañca bhariyāya samaṅgibhūto, tuvañca pattosi sakaṁ niketan-ti.

Tattha yathā pi gacche ti mano nāma kiñcā pi na gacchati, dūre ārammaṇaṁ gaṇhanto pana gatoti vuccati, tasmā manassa ārammaṇaggahaṇato pi khippataraṁ tassa manomayasindhavassa gamanaṁ ahosīti evamettha attho daṭṭhabbo. Etindapatthan-ti assapiṭṭhe nisinno yevassa dassento evamāha. Sakaṁ niketan-ti tvañca attano nivesanaṁ sampattoti āha.

Tasmiṁ pana divase paccūsakāle rājā supinaṁ addasa. Evarūpo supino ahosi: rañño nivesanadvāre paññākkhandho sīlamayasākho pañcagorasaphalo alaṅkatahatthigavāssapaṭicchanno mahārukkho ṭhito. Mahājano tassa sakkāraṁ katvā añjaliṁ paggayha namassamāno aṭṭhāsi. Atheko kaṇhapuriso pharuso rattasāṭakanivattho rattapupphakaṇṇadharo āvudhahattho āgantvā mahājanassa paridevantasseva taṁ rukkhaṁ samūlaṁ chinditvā ākaḍḍhanto ādāya gantvā puna taṁ āharitvā pakatiṭṭhāne yeva ṭhapetvā pakkāmīti. Rājā taṁ supinaṁ pariggaṇhanto: “Mahārukkho viya na añño koci, vidhurapaṇḍito. Mahājanassa paridevantasseva taṁ samūlaṁ chinditvā ādāya gatapuriso viya na añño koci, paṇḍitaṁ gahetvā gatamāṇavo. Puna taṁ āharitvā pakatiṭṭhāne yeva ṭhapetvā gato viya so māṇavo puna taṁ paṇḍitaṁ ānetvā dhammasabhāya dvāre ṭhapetvā pakkamissati. Addhā ajja mayaṁ paṇḍitaṁ passissāmā” ti sanniṭṭhānaṁ katvā somanassapatto sakalanagaraṁ alaṅkārāpetvā dhammasabhaṁ sajjāpetvā alaṅkataratanamaṇḍape dhammāsanaṁ paññāpetvā ekasatarājaamaccagaṇanagaravāsijānapadaparivuto: “Ajja tumhe paṇḍitaṁ passissatha, mā socitthā” ti mahājanaṁ assāsetvā paṇḍitassa āgamanaṁ olokento dhammasabhāyaṁ nisīdi. Amaccādayo pi nisīdiṁsu. Tasmiṁ khaṇe puṇṇako pi paṇḍitaṁ otāretvā dhammasabhāya dvāre parisamajjhe yeva ṭhapetvā irandhatiṁ ādāya devanagaram-eva gato. Tamatthaṁ [PTS 6.325] pakāsento satthā āha:

1639. Na puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ, oro piya dhammasabhāya majjhe,
Ājaññamāruyha anomavaṇṇo, pakkāmi vehāyasamantalikkhe.

1640. Taṁ disvā rājā paramappatīto, uṭṭhāya bāhāhi palissajitvā,
Avikampayaṁ dhammasabhāya majjhe, nisīdayī pamukhamāsanasmin-ti.

Tattha anomavaṇṇo ti ahīnavaṇṇo uttamavaṇṇo. Avikampayan-ti bhikkhave, so rājā paṇḍitaṁ palissajitvā mahājanamajjhe avikampanto anolīyanto yeva hatthe gahetvā attano abhimukhaṁ katvā alaṅkatadhammāsane nisīdāpesi.

Atha rājā tena saddhiṁ sammoditvā madhurapaṭisanthāraṁ karonto gāthamāha.

1641. Tvaṁ no vinetāsi rathaṁva naddhaṁ, nandanti taṁ kuruyo dassanena,
Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, kathaṁ pamokkho ahu māṇavassā ti.

Tattha naddhan-ti yathā naddhaṁ rathaṁ sārathi vineti, evaṁ tvaṁ amhākaṁ kāraṇena nayena hitakiriyāsu vinetā. Nandanti tan-ti taṁ disvāva ime kururaṭṭhavāsino tava dassanena nandanti. Māṇavassā ti māṇavassa santikā kathaṁ tava pamokkho ahosi? Yo vā taṁ muñcantassa māṇavassa pamokkho, so kena kāraṇena ahosī ti attho.

Mahāsatto āha:

1642. Yaṁ māṇavotyābhivadī janinda, na so manusso naravīraseṭṭha,
Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho, rañño kuverassa hi so sajibbo.

1643. Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo, brahā sucī vaṇṇabalūpapanno,
Tassānujaṁ dhītaraṁ kāmayāno, irandhatī nāma sā nāgakaññā.

1644. Tassā [PTS 6.326] sumajjhāya piyāya hetu, patārayittha maraṇāya mayhaṁ,
So ceva bhariyāya samaṅgibhūto, ahañca anuññāto maṇi ca laddho ti.

Tattha yaṁ māṇavotyābhivadī ti janinda yaṁ tvaṁ: “Māṇavo” ti abhivadasi. Bhūmindharo ti bhūmindharanāgabhavanavāsī. Sā nāgakaññā ti yaṁ nāgakaññaṁ so patthayamāno mama maraṇāya patārayi cittaṁ pavattesi, sā nāgakaññā irandhatī nāma. Piyāya hetū ti mahārāja, so hi nāgarājā catupposathikapañhavissajjane pasanno maṁ maṇinā pūjetvā nāgabhavanaṁ gato vimalāya nāma deviyā taṁ maṇiṁ adisvā: “Deva, kuhiṁ maṇī” ti pucchito mama dhammakathikabhāvaṁ vaṇṇesi. Sā mayhaṁ dhammakathaṁ sotukāmā hutvā mama hadaye dohaḷaṁ uppādesi. Nāgarājā duggahitena pana dhītaraṁ irandhatiṁ āha: “mātā, te vidhurassa hadayamaṁse dohaḷinī, tassa hadayamaṁsaṁ āharituṁ samatthaṁ sāmikaṁ pariyesāhī” ti. Sā pariyesantī vessavaṇassa bhāgineyyaṁ puṇṇakaṁ nāma yakkhaṁ disvā taṁ attani paṭibaddhacittaṁ ñatvā pitu santikaṁ nesi. Atha naṁ so: “Vidhurapaṇḍitassa hadayamaṁsaṁ āharituṁ sakkonto irandhatiṁ labhissasī” ti āha. Puṇṇako vepullapabbatato cakkavattiparibhogaṁ maṇiratanaṁ āharitvā tumhehi saddhiṁ jūtaṁ kīḷitvā maṁ jinitvā labhi. Ahañca mama nivesane tīhaṁ vasāpetvā mahantaṁ sakkāraṁ akāsiṁ. So pi maṁ assavāladhiṁ gāhāpetvā himavante rukkhesu ca pabbatesu ca pothetvā māretuṁ asakkonto sattame vātakkhandhe verambhavātamukhe ca pakkhanditvā anupubbena saṭṭhiyojanubbedhe kāḷāgirimatthake ṭhapetvā sīhavesādivasena idañcidañca rūpaṁ katvā pi māretuṁ asakkonto mayā attano māraṇakāraṇaṁ puṭṭho ācikkhi. Athassāhaṁ sādhunaradhamme kathesiṁ. Taṁ sutvā pasannacitto maṁ idha ānetukāmo ahosi.

Athāhaṁ taṁ ādāya nāgabhavanaṁ gantvā nāgarañño ca vimalāya ca dhammaṁ desesiṁ. Tato nāgarājā ca vimalā ca sabbanāgaparisā ca pasīdiṁsu. Nāgarājā tattha mayā chāhaṁ vutthakāle irandhatiṁ puṇṇakassa [PTS 6.327] adāsi. So taṁ labhitvā pasannacitto hutvā maṁ maṇiratanena pūjetvā nāgarājena āṇatto manomayasindhavaṁ āropetvā sayaṁ majjhimāsane nisīditvā irandhatiṁ pacchimāsane nisīdāpetvā maṁ purimāsane nisīdāpetvā idhāgantvā parisamajjhe otāretvā irandhatiṁ ādāya attano nagaram-eva gato. Evaṁ, mahārāja, so puṇṇako tassā sumajjhāya piyāya hetu patārayittha maraṇāya mayhaṁ. Athevaṁ maṁ nissāya so ceva bhariyāya samaṅgibhūto, mama dhammakathaṁ sutvā pasannena nāgarājena ahañca anuññāto, tassa puṇṇakassa santikā ayaṁ sabbakāmadado cakkavattiparibhogamaṇi ca laddho, gaṇhatha, deva, imaṁ maṇinti rañño ratanaṁ adāsi.

Tato rājā paccūsakāle attanā diṭṭhasupinaṁ nagaravāsīnaṁ kathetukāmo: “Bhonto, nagaravāsino ajja mayā diṭṭhasupinaṁ suṇāthā” ti vatvā āha:

1645. Rukkho hi mayhaṁ padvāre sujāto, paññākkhandho sīlamayassa sākhā,
Atthe ca dhamme ca ṭhito nipāko, gavapphalo hatthigavāssachanno.

1646. Naccagītatūriyābhinādite, ucchijja senaṁ puriso ahāsi,
So no ayaṁ āgato sanniketaṁ, rukkhassimassāpacitiṁ karotha.

1647. Ye keci vittā mama paccayena, sabbeva te pātukarontu ajja,
Tibbāni katvāna upāyanāni, rukkhassimassāpacitiṁ karotha.

1648. Ye keci baddhā mama atthi raṭṭhe, sabbeva te bandhanā mocayantu,
Yathevayaṁ bandhanasmā pamutto, evamete muñcare bandhanasmā.

1649. Unnaṅgalā [PTS 6.328] māsamimaṁ karontu, maṁsodanaṁ brāhmaṇā bhakkhayantu,
Amajjapā majjarahā pivantu, puṇṇāhi thālāhi palissutāhi.

1650. Mahāpathaṁ nicca samavhayantu, tibbañca rakkhaṁ vidahantu raṭṭhe,
Yathāññamaññaṁ na viheṭhayeyyuṁ, rukkhassimassāpacitiṁ karothā ti.

Tattha sīlamayassa sākhā ti etassa rukkhassa sīlamayā sākhā. Atthe ca dhammecā ti vaddhiyañca sabhāve ca. Ṭhito nipāko ti so paññāmayarukkho patiṭṭhito. Gavapphalo ti pañcavidhagorasaphalo. Hatthigavāssachanno ti alaṅkatahatthigavāssehi sañchanno. Naccagītatūriyābhinādite ti atha tassa rukkhassa pūjaṁ karontena mahājanena tasmiṁ rukkhe etehi naccādīhi abhinādite. Ucchijja senaṁ puriso ahāsī ti eko kaṇhapuriso āgantvā taṁ rukkhaṁ ucchijja parivāretvā ṭhitaṁ senaṁ palāpetvā ahāsi gahetvā gato. Puna so rukkho āgantvā amhākaṁ nivesanadvāra yeva ṭhito. So no ayaṁ rukkhasadiso paṇḍito sanniketaṁ āgato. Idāni sabbeva tumhe rukkhassa imassa apacitiṁ karotha, mahāsakkāraṁ pavattetha.

Mama paccayenā ti ambho, amaccā ye keci maṁ nissāya laddhena yasena vittā tuṭṭhacittā, te sabbe attano vittaṁ pātukarontu. Tibbānī ti bahalāni mahantāni. Upāyanānī ti paṇṇākāre. Ye kecī ti antamaso kīḷanatthāya baddhe migapakkhino upādāya. Muñcare ti muñcantu. Unnaṅgalā māsamimaṁ karontū ti imaṁ māsaṁ kasananaṅgalāni ussāpetvā ekamante ṭhapetvā nagare bheriṁ carāpetvā sabbeva manussā mahāchaṇaṁ karontu. Bhakkhayantū ti bhuñjantu. Amajjapā ti ettha a-kāro nipātamattaṁ, majjapā purisā majjarahā attano attano āpānaṭṭhānesu nisinnā pivantū ti attho. Puṇṇāhi thālāhī ti puṇṇehi thālehi. Palissutāhī ti atipuṇṇattā paggharamānehi. Mahāpathaṁ nicca samavhayantū ti antonagare alaṅkatamahāpathaṁ rājamaggaṁ nissāya ṭhitā vesiyā niccakālaṁ kilesavasena kilesatthikaṁ janaṁ avhayantū ti attho. Tibban-ti gāḷhaṁ. Yathā ti yathā rakkhassa susaṁvihitattā unnaṅgalā hutvā rukkhassimassa apacitiṁ karontā aññamaññaṁ na viheṭhayeyyuṁ, evaṁ rakkhaṁ saṁvidahantū ti attho.

Evaṁ raññā vutte:

1651. Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā,
Bahuṁ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṁ.

1652. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Bahuṁ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṁ.

1653. Samāgatā [PTS 6.329] jānapadā, negamā ca samāgatā,
Bahuṁ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṁ.

1654. Bahujano pasannosi, disvā paṇḍitamāgate,
Paṇḍitamhi anuppatte, celukkhepo pavattathā ti.

Tattha abhihārayun-ti evaṁ raññā āṇattā mahāchaṇaṁ paṭiyādetvā sabbe satte bandhanā mocetvā ete sabbe orodhādayo nānappakāraṁ paṇṇākāraṁ sajjitvā tena saddhiṁ annañca pānañca paṇḍitassa pesesuṁ. Paṇḍitamāgate ti paṇḍite āgate taṁ paṇḍitaṁ disvā bahujano pasanno ahosi.

Chaṇo māsena osānaṁ agamāsi. Tato mahāsatto buddhakiccaṁ sādhento viya mahājanassa dhammaṁ desento rājānañca anusāsanto dānādīni puññāni katvā yāvatāyukaṁ ṭhatvā āyupariyosāne saggaparāyaṇo ahosi. Rājānaṁ ādiṁ katvā sabbe pi nagaravāsino paṇḍitassovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā āyupariyosāne saggapuraṁ pūrayiṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato paññāsampanno upāyakusaloyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā paṇḍitassa mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṁ, jeṭṭhabhariyā rāhulamātā, jeṭṭhaputto rāhulo, vimalā uppalavaṇṇā, varuṇanāgarājā sāriputto, supaṇṇarājā moggallāno, sakko anuruddho, dhanañcayakorabyarājā ānando, puṇṇako channo, parisā buddhaparisā, vidhurapaṇḍito pana aham-eva sammāsambuddho ahosin”-ti.

Vidhurajātakavaṇṇanā navamā

JA 547: Vessantarajātakavaṇṇanā

Dasavarakathāvaṇṇanā

Phussatī [PTS 6.479] varavaṇṇābhe ti idaṁ satthā kapilavatthuṁ upanissāya nigrodhārāme viharanto pokkharavassaṁ ārabbha kathesi. Yadā hi satthā pavattitavaradhammacakko anukkamena rājagahaṁ gantvā tattha hemantaṁ vītināmetvā udāyittherena maggadesakena vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto paṭhamagamanena kapilavatthuṁ agamāsi, tadā sakyarājāno: “Mayaṁ amhākaṁ ñātiseṭṭhaṁ passissāmā” ti sannipatitvā bhagavato vasanaṭṭhānaṁ vīmaṁsamānā: “Nigrodhasakkassārāmo ramaṇīyo” ti sallakkhetvā tattha sabbaṁ paṭijagganavidhiṁ katvā gandhapupphādihatthā paccuggamanaṁ karontā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍite daharadahare nāgaradārake ca nāgaradārikāyo ca paṭhamaṁ pahiṇiṁsu, tato rājakumāre ca rājakumārikāyo ca. Tesaṁ antarā sāmaṁ gandhapupphacuṇṇādīhi satthāraṁ pūjetvā bhagavantaṁ gahetvā nigrodhārāmam-eva agamiṁsu. Tattha bhagavā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto paññattavarabuddhāsane nisīdi. Tadā hi sākiyā mānajātikā mānatthaddhā. Te: “Ayaṁ siddhatthakumāro amhehi daharataro, amhākaṁ kaniṭṭho bhāgineyyo putto nattā” ti cintetvā daharadahare rājakumāre ca rājakumārikāyo ca āhaṁsu: “Tumhe bhagavantaṁ vandatha, mayaṁ tumhākaṁ piṭṭhito nisīdissāmā” ti.

Tesu evaṁ avanditvā nisinnesu bhagavā tesaṁ ajjhāsayaṁ oloketvā: “Na maṁ ñātayo vandanti, handa idāneva vandāpessāmī” ti abhiññāpādakaṁ catutthajjhānaṁ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya ākāsaṁ abbhuggantvā tesaṁ sīse pādapaṁsuṁ okiramāno viya kaṇḍambarukkhamūle yamakapāṭihāriyasadisaṁ pāṭihāriyaṁ akāsi. Rājā suddhodano taṁ acchariyaṁ disvā āha: “Bhante, tumhākaṁ jātadivase kāḷadevalassa vandanatthaṁ upanītānaṁ vo pāde parivattitvā brāhmaṇassa matthake ṭhite disvā ahaṁ tumhākaṁ pāde vandiṁ, ayaṁ me paṭhamavandanā. Puna pi vappamaṅgaladivase jambucchāyāya sirisayane nisinnānaṁ vo jambucchāyāya aparivattanaṁ disvā pi ahaṁ tumhākaṁ pāde vandiṁ, ayaṁ me dutiyavandanā. Idāni imaṁ adiṭṭhapubbaṁ pāṭihāriyaṁ disvā pi tumhākaṁ pāde vandāmi, ayaṁ me tatiyavandanā” ti. Raññā pana vandite avanditvā ṭhātuṁ samattho nāma ekasākiyo pi nāhosi, sabbe vandiṁsu yeva.

Iti bhagavā ñātayo vandāpetvā ākāsato otaritvā paññattavarabuddhāsane nisīdi. Nisinne ca bhagavati sikhāpatto ñātisamāgamo ahosi, sabbe ekaggacittā hutvā nisīdiṁsu. Tato mahāmegho uṭṭhahitvā pokkharavassaṁ vassi, tambavaṇṇaṁ udakaṁ heṭṭhā viravantaṁ gacchati. Ye temetukāmā, te tementi. Atemetukāmassa [PTS 6.480] sarīre ekabindumattam-pi na patati. Taṁ disvā sabbe acchariyabbhutacittajātā ahesuṁ. “Aho acchariyaṁ aho abbhutaṁ aho buddhānaṁ mahānubhāvatā, yesaṁ ñātisamāgame evarūpaṁ pokkharavassaṁ vassī” ti bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ. Taṁ sutvā satthā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi mama ñātisamāgame mahāmegho pokkharavassaṁ vassiyevā” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte siviraṭṭhe jetuttaranagare sivimahārājā nāma rajjaṁ kārento sañjayaṁ nāma puttaṁ paṭilabhi. So tassa vayappattassa maddarājadhītaraṁ phussatiṁ nāma rājakaññaṁ ānetvā rajjaṁ niyyādetvā phussatiṁ aggamahesiṁ akāsi. Tassā ayaṁ pubbayogo: ito ekanavutikappe vipassī nāma satthā loke udapādi. Tasmiṁ bandhumatinagaraṁ nissāya kheme migadāye viharante eko rājā rañño bandhumassa anagghena candanasārena saddhiṁ satasahassagghanikaṁ suvaṇṇamālaṁ pesesi. Rañño pana dve dhītaro ahesuṁ. So taṁ paṇṇākāraṁ tāsaṁ dātukāmo hutvā candanasāraṁ jeṭṭhikāya adāsi, suvaṇṇamālaṁ kaniṭṭhāya adāsi. Tā ubho pi: “Na mayaṁ imaṁ attano sarīre piḷandhissāma, satthāram-eva pūjessāmā” ti cintetvā rājānaṁ āhaṁsu: “Tāta, candanasārena ca suvaṇṇamālāya ca dasabalaṁ pūjessāmā” ti. Taṁ sutvā rājā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Jeṭṭhikā sukhumacandanacuṇṇaṁ kāretvā suvaṇṇasamuggaṁ pūretvā gaṇhāpesi. Kaniṭṭhabhaginī pana suvaṇṇamālaṁ uracchadamālaṁ kārāpetvā suvaṇṇasamuggena gaṇhāpesi. Tā ubho pi migadāyavihāraṁ gantvā jeṭṭhikā candanacuṇṇena dasabalassa suvaṇṇavaṇṇaṁ sarīraṁ pūjetvā sesacuṇṇāni gandhakuṭiyaṁ vikiritvā: “Bhante, anāgate tumhādisassa buddhassa mātā bhaveyyan”-ti patthanaṁ akāsi. Kaniṭṭhabhaginī pi tathāgatassa suvaṇṇavaṇaṁ sarīraṁ suvaṇṇamālāya katena uracchadena pūjetvā: “Bhante, yāva arahattappatti, tāva idaṁ pasādhanaṁ mama sarīrā mā vigataṁ hotū” ti patthanaṁ akāsi. Satthā pi tāsaṁ anumodanaṁ akāsi.

Tā ubho pi yāvatāyukaṁ [PTS 6.481] ṭhatvā devaloke nibbattiṁsu. Tāsu jeṭṭhabhaginī devalokato manussalokaṁ, manussalokato devalokaṁ saṁsarantī ekanavutikappāvasāne amhākaṁ buddhuppādakāle buddhamātā mahāmāyādevī nāma ahosi. Kaniṭṭhabhaginī pi tatheva saṁsarantī kassapadasabalassa kāle kikissa rañño dhītā hutvā nibbatti. Sā cittakammakatāya viya uracchadamālāya alaṅkatena urena jātattā uracchadā nāma kumārikā hutvā soḷasavassikakāle satthu bhattānumodanaṁ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya aparabhāge bhattānumodanaṁ suṇanteneva pitarā sotāpattiphalaṁ pattadivase yeva arahattaṁ patvā pabbajitvā parinibbāyi. Kikirājā pi aññā satta dhītaro labhi. Tāsaṁ nāmāni:

Samaṇī samaṇaguttā ca, bhikkhunī bhikkhadāyikā,
Dhammā ceva sudhammā ca, saṅghadāsī ca sattamī ti.

Tā imasmiṁ buddhuppāde:

Khemā uppalavaṇṇā ca, paṭācārā ca gotamī,
Dhammadinnā mahāmāyā, visākhā cā pi sattamī ti.

Tāsu phussatī sudhammā nāma hutvā dānādīni puññāni katvā vipassisammāsambuddhassa katāya candanacuṇṇapūjāya phalena rattacandanarasaparipphositena viya sarīrena jātattā phussatī nāma kumārikā hutvā devesu ca manussesu ca saṁsarantī aparabhāge sakkassa devarañño aggamahesī hutvā nibbatti. Athassā yāvatāyukaṁ ṭhatvā pañcasu pubbanimittesu uppannesu sakko devarājā tassā parikkhīṇāyukataṁ ñatvā mahantena yasena taṁ ādāya nandanavanuyyānaṁ gantvā tattha taṁ alaṅkatasayanapiṭṭhe nisinnaṁ sayaṁ sayanapasse nisīditvā etad-avoca: “Bhadde phussati, te dasa vare dammi, te gaṇhassū” ti vadanto imasmiṁ gāthāsahassapaṭimaṇḍite mahāvessantarajātake (JA. 547) paṭhamaṁ gāthamāha.

1655. Phussatī varavaṇṇābhe, varassu dasadhā vare,
Pathabyā cārupubbaṅgi, yaṁ tuyhaṁ manaso piyan-ti.

Evamesā [PTS 6.482] mahāvessantaradhammadesanā devaloke patiṭṭhāpitā nāma hoti.

Tattha phussatī ti taṁ nāmenālapati. Varavaṇṇābhe ti varāya vaṇṇābhāya samannāgate. Dasadhā ti dasavidhe. Pathabyā ti pathaviyaṁ gahetabbe katvā varassu gaṇhassūti vadati. Cārupubbaṅgī ti cārunā pubbaṅgena varalakkhaṇena samannāgate. Yaṁ tuyhaṁ manaso piyan-ti yaṁ yaṁ tava manasā piyaṁ, taṁ taṁ dasahi koṭṭhāsehi gaṇhāhīti vadati.

Sā attano cavanadhammataṁ ajānantī pamattā hutvā dutiyagāthamāha.

1656. Devarāja namo tyatthu, kiṁ pāpaṁ pakataṁ mayā,
Rammā cāvesi maṁ ṭhānā, vāto va dharaṇīruhan-ti.

Tattha namo tyatthū ti namo te atthu. Kiṁ pāpan-ti kiṁ mayā tava santike pāpaṁ pakatanti pucchati. Dharaṇīruhan-ti rukkhaṁ.

Athassā pamattabhāvaṁ ñatvā sakko dve gāthā abhāsi:

1657. Na ceva te kataṁ pāpaṁ, na ca me tvamasi appiyā,
Puññañca te parikkhīṇaṁ, yena tevaṁ vadāmahaṁ.

1658. Santike maraṇaṁ tuyhaṁ, vinābhāvo bhavissati,
Paṭiggaṇhāhi me ete, vare dasa pavecchato ti.

Tattha yena tevan-ti yena te evaṁ vadāmi. Tuyhaṁ vinābhāvo ti tava amhehi saddhiṁ viyogo bhavissati. Pavecchato ti dadamānassa.

Sā sakkassa vacanaṁ sutvā nicchayena attano maraṇaṁ ñatvā varaṁ gaṇhantī āha:

1659. Varaṁ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara,
Sivirājassa bhaddante, tattha assaṁ nivesane.

1660. Nīlanettā nīlabhamu, nīlakkhī ca yathā migī,
Phussatī nāma nāmena, tatthapassaṁ purindana.

1661. Puttaṁ labhetha varadaṁ, yācayogaṁ amacchariṁ,
Pūjitaṁ paṭirājūhi, kittimantaṁ yasassinaṁ.

1662. Gabbhaṁ me dhārayantiyā, majjhimaṅgaṁ anunnataṁ,
Kucchi anunnato assa, cāpaṁva likhitaṁ samaṁ.

1663. Thanā [PTS 6.483] me nappapateyyuṁ, palitā na santu vāsava,
Kāye rajo na limpetha, vajjhañcā pi pamocaye.

1664. Mayūrakoñcābhirude, nārivaragaṇāyute,
Khujjacelāpakākiṇṇe, sūtamāgadhavaṇṇite.

1665. Citraggaḷerughusite, surāmaṁsapabodhane,
Sivirājassa bhaddante, tatthassaṁ mahesī piyā ti.

Tattha sivirājassā ti sā sakalajambudīpatalaṁ olokentī attano anucchavikaṁ sivirañño nivesanaṁ disvā tattha aggamahesibhāvaṁ patthentī evamāha. Yathā migī ti ekavassikā hi migapotikā nīlanettā hoti, tenevamāha. Tatthapassan-ti tattha pi imināva nāmena assaṁ. Labhethā ti labheyyaṁ. Varadan-ti alaṅkatasīsaakkhiyugalahadayamaṁsarudhirasetacchattaputtadāresu yācitayācitassa varabhaṇḍassa dāyakaṁ. Kucchīti: “Majjhimaṅgan”-ti vuttaṁ sarūpato dasseti. Likhitan-ti yathā chekena dhanukārena sammā likhitaṁ dhanu anunnatamajjhaṁ tulāvaṭṭaṁ samaṁ hoti, evarūpo me kucchi bhaveyya.

Nappapateyyun-ti patitvā lambā na bhaveyyuṁ. Palitā na santu vāsavā ti vāsava devaseṭṭha, palitāni pi me sirasmiṁ na santu mā paññāyiṁsu. “Palitāni siroruhā” ti pi pāṭho. Vajjhañcāpī ti kibbisakārakaṁ rājāparādhikaṁ vajjhappattacoraṁ attano balena mocetuṁ samatthā bhaveyyaṁ. Iminā attano issariyabhāvaṁ dīpeti. Bhūtamāgadhavaṇṇite ti bhojanakālādīsu thutivasena kālaṁ ārocentehi sūtehi ceva māgadhakehi ca vaṇṇite. Citraggaḷerughusite ti pañcaṅgikatūriyasaddasadisaṁ manoramaṁ ravaṁ ravantehi sattaratanavicittehi dvārakavāṭehi ugghosite. Surāmaṁsapabodhane ti: “Pivatha, khādathā” ti surāmaṁsehi pabodhiyamānajane evarūpe sivirājassa nivesane tassa aggamahesī bhaveyyanti ime dasa vare gaṇhi.

Tattha sivirājassa aggamahesibhāvo paṭhamo varo, nīlanettatā dutiyo, nīlabhamukatā tatiyo, phussatīti nāmaṁ catuttho, puttapaṭilābho pañcamo, anunnatakucchitā chaṭṭho, alambatthanatā sattamo, apalitabhāvo aṭṭhamo, sukhumacchavibhāvo navamo, vajjhappamocanasamatthatā dasamo varoti.

Sakko āha:

1666. Ye te dasa varā dinnā, mayā sabbaṅgasobhane,
Sivirājassa vijite, sabbe te lacchasī vare ti.

Athassā sakko devarājā phussatiyā dasa vare adāsi, datvā ca pana: “Bhadde phussati, tava sabbe te samijjhantū” ti vatvā anumodi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1667. Idaṁ [PTS 6.484] vatvāna maghavā, devarājā sujampati,
Phussatiyā varaṁ datvā, anumodittha vāsavo ti.

Tattha anumoditthāti: “Sabbe te lacchasi vare” ti evaṁ vare datvā pamuddito tuṭṭhamānaso ahosī ti attho.

Dasavarakathā niṭṭhitā

Himavantavaṇṇanā

Iti sā vare gahetvā tato cutā maddarañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Jāyamānā ca candanacuṇṇaparikiṇṇena viya sarīrena jātā. Tenassā nāmaggahaṇadivase: “Phussatī” tveva nāmaṁ kariṁsu. Sā mahantena parivārena vaḍḍhitvā soḷasavassakāle uttamarūpadharā ahosi. Atha naṁ sivimahārājā puttassa sañjayakumārassa atthāya ānetvā tassa chattaṁ ussāpetvā soḷasannaṁ itthisahassānaṁ jeṭṭhikaṁ katvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Tena vuttaṁ:

Tato cutā sā phussatī, chattiye upapajjatha,
Jetuttaramhi nagare, sañjayena samāgamī ti.

Sā sañjayassa piyā manāpā ahosi. Atha naṁ sakko āvajjamāno: “Mayā phussatiyā dinnavaresu nava varā samiddhā” ti disvā: “Eko pana puttavaro na tāva samijjhati, tampissā samijjhāpessāmī” ti cintesi. Tadā mahāsatto tāvatiṁsadevaloke vasati, āyu cassa parikkhīṇaṁ ahosi. Taṁ ñatvā sakko tassa santikaṁ gantvā: “Mārisa, tayā manussalokaṁ gantuṁ vaṭṭati, tattha sivirañño aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhituṁ vaṭṭatī” ti vatvā tassa ceva aññesañca cavanadhammānaṁ saṭṭhisahassānaṁ devaputtānaṁ paṭiññaṁ gahetvā sakaṭṭhānam-eva gato. Mahāsatto pi tato cavitvā tatthupapanno, sesadevaputtā pi saṭṭhisahassānaṁ amaccānaṁ gehesu nibbattiṁsu. Mahāsatte kucchigate phussatī dohaḷinī hutvā catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe rājanivesanadvāre cāti chasu ṭhānesu cha dānasālāyo kārāpetvā devasikaṁ cha satasahassāni vissajjetvā mahādānaṁ dātukāmā ahosi.

Rājā tassā dohaḷaṁ sutvā nemittake brāhmaṇe pakkosāpetvā pucchi. Nemittakā: “mahārāja, deviyā kucchimhi dānābhirato satto uppanno, dānena tittiṁ na gamissatī” ti vadiṁsu. Taṁ sutvā rājā tuṭṭhamānaso hutvā cha dānasālāyo kārāpetvā vuttappakāraṁ dānaṁ paṭṭhapesi. Bodhisattassa [PTS 6.485] paṭisandhiggahaṇakālato paṭṭhāya rañño āyassa pamāṇaṁ nāma nāhosi. Tassa puññānubhāvena sakalajambudīparājāno paṇṇākāraṁ pahiṇiṁsu. Devī mahantena parivārena gabbhaṁ dhārentī dasamāse paripuṇṇe nagaraṁ daṭṭhukāmā hutvā rañño ārocesi. Rājā nagaraṁ devanagaraṁ viya alaṅkārāpetvā deviṁ rathavaraṁ āropetvā nagaraṁ padakkhiṇaṁ kāresi. Tassā vessānaṁ vīthiyā vemajjhaṁ sampattakāle kammajavātā caliṁsu. Atha amaccā rañño ārocesuṁ. Taṁ sutvā vessavīthiyaṁ yeva tassā sūtigharaṁ kārāpetvā vāsaṁ gaṇhāpesi. Sā tattha puttaṁ vijāyi. Tena vuttaṁ:

Dasa māse dhārayitvāna, karontī puraṁ padakkhiṇaṁ,
Vessānaṁ vīthiyā majjhe, janesi phussatī maman-ti. (Cp. 1.76).

Mahāsatto mātu kucchito nikkhanto yeva visado hutvā akkhīni ummīletvā nikkhami. Nikkhanto yeva ca mātu hatthaṁ pasāretvā: “Amma, dānaṁ dassāmi, atthi kiñci te dhanan”-ti āha. Athassa mātā: “Tāta, yathāajjhāsayena dānaṁ dehī” ti pasāritahatthe sahassatthavikaṁ ṭhapesi. Mahāsatto hi ummaṅgajātake (JA. 542) imasmiṁ jātake pacchimattabhāveti tīsu ṭhānesu jātamatte yeva mātarā saddhiṁ kathesi. Athassa nāmaggahaṇadivase vessavīthiyaṁ jātattā: “Vessantaro” ti nāmaṁ kariṁsu.

Tena vuttaṁ:

Na mayhaṁ mattikaṁ nāmaṁ, na pi pettikasambhavaṁ,
Jātomhi vessavīthiyaṁ, tasmā vessantaro ahun-ti. (Cp. 1.77).

Jātadivase yeva panassa ekā ākāsacārinī kareṇukā abhimaṅgalasammataṁ sabbasetaṁ hatthipotakaṁ ānetvā maṅgalahatthiṭṭhāne ṭhapetvā pakkāmi. Tassa mahāsattaṁ paccayaṁ katvā uppannattā: “Paccayo” tveva nāmaṁ kariṁsu. Taṁ divasam-eva amaccagehesu saṭṭhisahassakumārakā jāyiṁsu. Rājā mahāsattassa atidīghādidose vivajjetvā alambathaniyo madhurakhīrāyo catusaṭṭhi dhātiyo upaṭṭhāpesi. Tena saddhiṁ jātānañca saṭṭhidārakasahassānaṁ ekekā dhātiyo upaṭṭhāpesi. So saṭṭhisahassehi dārakehi saddhiṁ mahantena parivārena vaḍḍhati. Athassa rājā satasahassagghanakaṁ kumārapiḷandhanaṁ kārāpesi. So catuppañcavassikakāle taṁ [PTS 6.486] omuñcitvā dhātīnaṁ datvā puna tāhi dīyamānam-pi na gaṇhi. Tā rañño ārocayiṁsu. Rājā taṁ sutvā: “Mama puttena dinnaṁ brahmadeyyam-eva hotū” ti aparam-pi kāresi. Kumāro tam-pi adāsi yeva. Iti dārakakāle yeva dhātīnaṁ nava vāre piḷandhanaṁ adāsi.

Aṭṭhavassikakāle pana pāsādavaragato sirisayanapiṭṭhe nisinno va cintesi: “Ahaṁ bāhirakadānam-eva demi, taṁ maṁ na paritoseti, ajjhattikadānaṁ dātukāmomhi, sace maṁ koci sīsaṁ yāceyya, sīsaṁ chinditvā tassa dadeyyaṁ. Sace pi maṁ koci hadayaṁ yāceyya, uraṁ bhinditvā hadayaṁ nīharitvā dadeyyaṁ. Sace akkhīni yāceyya, akkhīni uppāṭetvā dadeyyaṁ. Sace sarīramaṁsaṁ yāceyya, sakalasarīrato maṁsaṁ chinditvā dadeyyaṁ. Sace pi maṁ koci rudhiraṁ yāceyya, rudhiraṁ gahetvā dadeyyaṁ. Atha vā pi koci ‘dāso me hohī’ ti vadeyya, attānamassa sāvetvā dāsaṁ katvā dadeyyan”-ti. Tassevaṁ sabhāvaṁ cintentassa catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā ayaṁ mahāpathavī mattavaravāraṇo viya gajjamānā kam pi. Sinerupabbatarājā suseditavettaṅkuro viya onamitvā jetuttaranagarābhimukho aṭṭhāsi. Pathavisaddena devā gajjanto khaṇikavassaṁ vassi, akālavijjulatā nicchariṁsu, sāgaro saṅkhubhi. Sakko devarājā apphoṭesi, mahābrahmā sādhukāramadāsi. Pathavitalato paṭṭhāya yāva brahmalokā ekakolāhalaṁ ahosi.

Vuttam-pi cetaṁ:

Yadāhaṁ dārako homi, jātiyā aṭṭhavassiko,
Tadā nisajja pāsāde, dānaṁ dātuṁ vicintayiṁ.

Hadayaṁ dadeyyaṁ cakkhuṁ, maṁsam-pi rudhiram-pi ca,
Dadeyyaṁ kāyaṁ sāvetvā, yadi koci yācaye mamaṁ.

Sabhāvaṁ cintayantassa, akampitamasaṇṭhitaṁ,
Akam-pi tattha pathavī, sineruvanavaṭaṁsakā ti. (Cp. 1.78-80).

Bodhisatto soḷasavassikakāle yeva sabbasippesu nipphattiṁ pāpuṇi. Athassa pitā rajjaṁ dātukāmo mātarā saddhiṁ mantetvā maddarājakulato mātuladhītaraṁ maddiṁ nāma rājakaññaṁ ānetvā soḷasannaṁ itthisahassānaṁ jeṭṭhikaṁ aggamahesiṁ katvā mahāsattaṁ rajje abhisiñci. Mahāsatto rajje patiṭṭhitakālato paṭṭhāya devasikaṁ cha satasahassāni vissajjento mahādānaṁ pavattesi. Aparabhāge maddidevī puttaṁ [PTS 6.487] vijāyi. Taṁ kañcanajālena sampaṭicchiṁsu, tenassa: “Jālīkumāro” tveva nāmaṁ kariṁsu. Tassa padasā gamanakāle dhītaraṁ vijāyi. Taṁ kaṇhājinena sampaṭicchiṁsu, tenassā: “Kaṇhājinā” tveva nāmaṁ kariṁsu. Mahāsatto māsassa chakkhattuṁ alaṅkatahatthikkhandhavaragato cha dānasālāyo olokesi. Tadā kāliṅgaraṭṭhe dubbuṭṭhikā ahosi, sassāni na sampajjiṁsu, manussānaṁ mahantaṁ chātabhayaṁ pavatti. Manussā jīvituṁ asakkontācorakammaṁ karonti. Dubbhikkhapīḷitā jānapadā rājaṅgaṇe sannipatitvā rājānaṁ upakkosiṁsu. Taṁ sutvā raññā: “Kiṁ, tātā” ti vutte tamatthaṁ ārocayiṁsu. Rājā: “Sādhu, tātā, devaṁ vassāpessāmī” ti te uyyojetvā samādinnasīlo uposathavāsaṁ vasanto pi devaṁ vassāpetuṁ nāsakkhi. So nāgare sannipātetvā: “Ahaṁ samādinnasīlo sattāhaṁ uposathavāsaṁ vasanto pi devaṁ vassāpetuṁ nāsakkhiṁ, kiṁ nu kho kātabban”-ti pucchi. Sace, deva, devaṁ vassāpetuṁ na sakkosi, esa jetuttaranagare sañjayassa rañño putto vessantaro nāma dānābhirato. Tassaṁ kira sabbaseto maṅgalahatthī atthi, tassa gatagataṭṭhāne devo vassi. Brāhmaṇe pesetvā taṁ hatthiṁ yācāpetuṁ vaṭṭati, āṇāpethāti.

So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā brāhmaṇe sannipātetvā tesu guṇavaṇṇasampanne aṭṭha jane vicinitvā tesaṁ paribbayaṁ datvā: “Gacchatha, tumhe vessantaraṁ hatthiṁ yācitvā ānethā” ti pesesi. Brāhmaṇā anupubbena jetuttaranagaraṁ gantvā dānagge bhattaṁ paribhuñjitvā attano sarīraṁ rajoparikiṇṇaṁ paṁsumakkhitaṁ katvā puṇṇamadivase rājānaṁ hatthiṁ yācitukāmā hutvā rañño dānaggaṁ āgamanakāle pācīnadvāraṁ agamaṁsu. Rājāpi: “Dānaggaṁ olokessāmī” ti pāto va nhatvā nānaggarasabhojanaṁ bhuñjitvā alaṅkaritvā alaṅkatahatthikkhandhavaragato pācīnadvāraṁ agamāsi. Brāhmaṇā tatthokāsaṁ alabhitvā dakkhiṇadvāraṁ gantvā unnatapadese ṭhatvā rañño pācīnadvāre dānaggaṁ oloketvā dakkhiṇadvārāgamanakāle hatthe pasāretvā: “Jayatu bhavaṁ vessantaro” ti tikkhattuṁ āhaṁsu. Mahāsatto te brāhmaṇe disvā hatthiṁ tesaṁ ṭhitaṭṭhānaṁ pesetvā hatthikkhandhe nisinno paṭhamaṁ gāthamāha.

1668. Parūḷhakacchanakhalomā [PTS 6.488], paṅkadantā rajassirā,
Paggayha dakkhiṇaṁ bāhuṁ, kiṁ maṁ yācanti brāhmaṇā ti.

Brāhmaṇā āhaṁsu:

1669. Ratanaṁ deva yācāma, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhana,
Dadāhi pavaraṁ nāgaṁ, īsādantaṁ urūḷhavan-ti.

Tattha urūḷhavan-ti ubbāhanasamatthaṁ.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Ahaṁ sīsaṁ ādiṁ katvā ajjhattikadānaṁ dātukāmomhi, ime pana maṁ bāhirakadānam-eva yācanti, pūressāmi tesaṁ manorathan”-ti cintetvā hatthikkhandhavaragato tatiyaṁ gāthamāha.

1670. Dadāmi na vikampāmi, yaṁ maṁ yācanti brāhmaṇā,
Pabhinnaṁ kuñjaraṁ dantiṁ, opavayhaṁ gajuttaman-ti.

Paṭijānitvā ca pana:

1671. Hatthikkhandhato oruyha, rājā cāgādhimānaso,
Brāhmaṇānaṁ adā dānaṁ, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano ti.

Tattha opavayhan-ti rājavāhanaṁ. Cāgādhimānaso ti cāgena adhikamānaso rājā. Brāhmaṇānaṁ adā dānan-ti so vāraṇassa analaṅkataṭṭhānaṁ olokanatthaṁ tikkhattuṁ padakkhiṇaṁ katvā analaṅkataṭṭhānaṁ adisvā kusumamissakasugandhodakapūritaṁ suvaṇṇabhiṅgāraṁ gahetvā: “Ito ethā” ti vatvā alaṅkatarajatadāmasadisaṁ hatthisoṇḍaṁ gahetvā tesaṁ hatthe ṭhapetvā udakaṁ pātetvā alaṅkatavāraṇaṁ brāhmaṇānaṁ adāsi.

Tassa catūsu pādesu alaṅkāro cattāri satasahassāni agghati, ubhosu passesu alaṅkāro dve satasahassāni, heṭṭhā udare kambalaṁ satasahassaṁ, piṭṭhiyaṁ muttajālaṁ maṇijālaṁ kañcanajālanti tīṇi jālāni tīṇi satasahassāni, ubhosu kaṇṇesu alaṅkāro dve satasahassāni, piṭṭhiyaṁ attharaṇakambalaṁ satasahassaṁ, kumbhālaṅkāro satasahassaṁ, tayo vaṭaṁsakā tīṇi satasahassāni, kaṇṇacūḷālaṅkāro dve satasahassāni, dvinnaṁ dantānaṁ alaṅkāro dve satasahassāni, soṇḍāya sovatthikālaṅkāro satasahassaṁ, naṅguṭṭhālaṅkāro satasahassaṁ, ārohaṇanisseṇi satasahassaṁ, bhuñjanakaṭāhaṁ satasahassaṁ, ṭhapetvā anagghaṁ bhaṇḍaṁ kāyāruḷhapasādhanaṁ dvāvīsati satasahassāni [PTS 6.489]. Evaṁ tāva ettakaṁ dhanaṁ catuvīsatisatasahassāni agghati. Chattapiṇḍiyaṁ pana maṇi, cūḷāmaṇi, muttāhāre maṇi, aṅkuse maṇi, hatthikaṇṭhe veṭhanamuttāhāre maṇi, hatthikumbhe maṇīti imāni cha anagghāni, hatthī pi anagghoyevā ti hatthinā saddhiṁ satta anagghānīti sabbāni tāni brāhmaṇānaṁ adāsi. Tathā hatthino paricārakāni pañca kulasatāni hatthimeṇḍahatthigopakehi saddhiṁ adāsi. Saha dānenevassa heṭṭhā vuttanayeneva bhūmikampādayo ahesuṁ. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1672. Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ,
Hatthināge padinnamhi, medanī sampakampatha.

1673. Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ,
Hatthināge padinnamhi, khubhittha nagaraṁ tadā.

1674. Samākulaṁ puraṁ āsi, ghoso ca vipulo mahā,
Hatthināge padinnamhi, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane ti.

Tattha tadāsī ti tadā āsi. Hatthināge ti hatthisaṅkhāte nāge. Khubhittha nagaraṁ tadā ti tadā jetuttaranagaraṁ saṅkhubhitaṁ ahosi.

Brāhmaṇā kira dakkhiṇadvāre hatthiṁ labhitvā hatthipiṭṭhe nisīditvā mahājanaparivārā nagaramajjhena pāyiṁsu. Mahājano te disvā: “Ambho brāhmaṇā, amhākaṁ hatthiṁ āruḷhā kuto vo hatthī laddhā” ti āha. Brāhmaṇā: “Vessantaramahārājena no hatthī dinno, ke tumhe” ti mahājanaṁ hatthavikārādīhi ghaṭṭentā nagaramajjhena gantvā uttaradvārena nikkhamiṁsu. Nāgarā devatāvaṭṭanena bodhisattassa kuddhā rājadvāre sannipatitvā mahantaṁ upakkosamakaṁsu. Tena vuttaṁ:

Samākulaṁ puraṁ āsi, ghoso ca vipulo mahā,
Hatthināge padinnamhi, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane.

Athettha vattati saddo, tumulo bheravo mahā,
Hatthināge padinnamhi, khubhittha nagaraṁ tadā.

Athettha vattati saddo, tumulo bheravo mahā,
Hatthināge padinnamhi, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane ti.

Tattha ghoso ti upakkosanasaddo patthaṭattā vipulo, uddhaṁ gatattā mahā. Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane ti siviraṭṭhassa vuddhikare.

Athassa [PTS 6.490] dānena saṅkhubhitacittā hutvā nagaravāsino rañño ārocesuṁ. Tena vuttaṁ:

1675. Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā,
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā.

1676. Kevalo cā pi nigamo, sivayo ca samāgatā,
Disvā nāgaṁ nīyamānaṁ, te rañño paṭivedayuṁ.

1677. Vidhamaṁ deva te raṭṭhaṁ, putto vessantaro tava,
Kathaṁ no hatthinaṁ dajjā, nāgaṁ raṭṭhassa pūjitaṁ.

1678. Kathaṁ no kuñjaraṁ dajjā, īsādantaṁ urūḷhavaṁ,
Khettaññuṁ sabbayuddhānaṁ, sabbasetaṁ gajuttamaṁ.

1679. Paṇḍukambalasañchannaṁ, pabhinnaṁ sattumaddanaṁ,
Dantiṁ savālabījaniṁ, setaṁ kelāsasādisaṁ.

1680. Sasetacchattaṁ saupādheyyaṁ, sāthabbanaṁ sahatthipaṁ,
Aggayānaṁ rājavāhiṁ, brāhmaṇānaṁ adā gajan-ti.

Tattha uggā ti uggatā paññātā. Nigamo ti negamakuṭumbikajano. Vidhamaṁ deva te raṭṭhan-ti deva, tava raṭṭhaṁ vidhamaṁ. Kathaṁ no hatthinaṁ dajjā ti kena kāraṇena amhākaṁ hatthinaṁ abhimaṅgalasammataṁ kāliṅgaraṭṭhavāsīnaṁ brāhmaṇānaṁ dadeyya. Khettaññuṁ sabbayuddhānan-ti sabbayuddhānaṁ khettabhūmisīsajānanasamatthaṁ. Dantin-ti manoramadantayuttaṁ. Savālabījanin-ti sahavālabījaniṁ. Saupādheyyan-ti saattharaṇaṁ. Sāthabbanan-ti sahatthivejjaṁ. Sahatthipan-ti hatthiparicārakānaṁ pañcannaṁ kulasatānaṁ hatthimeṇḍahatthigopakānañca vasena sahatthipaṁ.

Evañca pana vatvā puna pi āhaṁsu:

1681. Annaṁ pānañca yo dajjā, vatthasenāsanāni ca,
Etaṁ kho dānaṁ patirūpaṁ, etaṁ kho brāhmaṇārahaṁ.

1682. Ayaṁ te vaṁsarājā no, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano,
Kathaṁ vessantaro putto, gajaṁ bhājeti sañjaya.

1683. Sace tvaṁ na karissasi, sivīnaṁ vacanaṁ idaṁ,
Maññe taṁ saha puttena, sivī hatthe karissare ti.

Tattha vaṁsarājā ti paveṇiyā āgato mahārājā. Bhājetī ti deti. Sivī hatthe karissare ti siviraṭṭhavāsino saha puttena taṁ attano hatthe karissantīti.

Taṁ [PTS 6.491] sutvā rājā: “Ete vessantaraṁ mārāpetuṁ icchantī” ti saññāya āha:

1684. Kāmaṁ janapado māsi, raṭṭhañcā pi vinassatu,
Nāhaṁ sivīnaṁ vacanā, rājaputtaṁ adūsakaṁ,
Pabbājeyyaṁ sakā raṭṭhā, putto hi mama oraso.

1685. Kāmaṁ janapado māsi, raṭṭhañcā pi vinassatu,
Nāhaṁ sivīnaṁ vacanā, rājaputtaṁ adūsakaṁ,
Pabbājeyyaṁ sakā raṭṭhā, putto hi mama atrajo.

1686. Na cāhaṁ tasmiṁ dubbheyyaṁ, ariyasīlavato hi so,
Asiloko pi me assa, pāpañca pasave bahuṁ,
Kathaṁ vessantaraṁ puttaṁ, satthena ghātayāmase ti.

Tattha māsī ti mā āsi, mā hotū ti attho. Ariyasīlavato ti ariyena sīlavatena ariyāya ca ācārasampattiyā samannāgato. Ghātayāmase ti ghātayissāma.

Taṁ sutvā sivayo avocuṁ:

1687. Mā naṁ daṇḍena satthena, na hi so bandhanāraho,
Pabbājehi ca naṁ raṭṭhā, vaṅke vasatu pabbate ti.

Tattha mā naṁ daṇḍena satthenā ti deva, tumhe taṁ daṇḍena vā satthena vā mā ghātayittha. Na hi so bandhanāraho ti so bandhanāraho pi na hoti yeva.

Rājā āha:

1688. Eso ce sivīnaṁ chando, chandaṁ na panudāmase,
Imaṁ so vasatu rattiṁ, kāme ca paribhuñjatu.

1689. Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati,
Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayantu nan-ti.

Tattha vasatū ti puttadārassa ovādaṁ dadamāno vasatu, ekarattiñcassa okāsaṁ dethāti vadati.

Te: “Ekarattimattaṁ vasatū” ti rañño vacanaṁ sampaṭicchiṁsu. Atha rājā ne uyyojetvā puttassa sāsanaṁ pesento kattāraṁ āmantetvā tassa santikaṁ pesesi. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā vessantarassa nivesanaṁ gantvā taṁ pavattiṁ ārocesi. Tamatthaṁ [PTS 6.492] pakāsento satthā āha:

1690. Uṭṭhehi katte taramāno, gantvā vessantaraṁ vada,
Sivayo deva te kuddhā, negamā ca samāgatā.

1691. Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā,
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Kevalo cā pi nigamo, sivayo ca samāgatā.

1692. Asmā ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati,
Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayanti taṁ’.

1693. Sa kattā taramānova, sivirājena pesito,
Āmuttahatthābharaṇo, suvattho candanabhūsito.

1694. Sīsaṁ nhāto udake so, āmuttamaṇikuṇḍalo,
Upāgami puraṁ rammaṁ, vessantaranivesanaṁ.

1695. Tatthaddasa kumāraṁ so, ramamānaṁ sake pure,
Parikiṇṇaṁ amaccehi, tidasānaṁva vāsavaṁ.

1696. So tattha gantvā taramāno, kattā vessantaraṁbravi,
Dukkhaṁ te vedayissāmi, mā me kujjhi rathesabha’.

1697. Vanditvā rodamāno so, kattā rājānamabravi,
Bhattā mesi mahārāja, sabbakāmarasāharo.

1698. Dukkhaṁ te vedayissāmi, tattha assāsayantu maṁ,
Sivayo deva te kuddhā, negamā ca samāgatā.

1699. Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā,
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Kevalo cā pi nigamo, sivayo ca samāgatā.

1700. Asmā ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati,
Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayanti tan-ti.

Tattha kumāran-ti mātāpitūnaṁ atthitāya: “Kumāro” tveva saṅkhaṁ gataṁ rājānaṁ. Ramamānan-ti attanā dinnadānassa vaṇṇaṁ kathayamānaṁ somanassappattaṁ hutvā nisinnaṁ. Parikiṇṇaṁ amaccehī ti attanā sahajātehi saṭṭhisahassehi amaccehi parivutaṁ samussitasetacchatte rājāsane nisinnaṁ. Vedayissāmī ti kathayissāmi. Tattha assāsayantu man-ti tasmiṁ dukkhassāsanārocane kathetuṁ avisahavasena kilantaṁ maṁ, deva, te pādā assāsayantu, vissattho kathehīti maṁ vadathāti adhippāyenevamāha.

Mahāsatto āha:

1701. Kismiṁ me sivayo kuddhā, nāhaṁ passāmi dukkaṭaṁ,
Taṁ me katte viyācikkha, kasmā pabbājayanti man-ti.

Tattha [PTS 6.493] kismin-ti katarasmiṁ kāraṇe. Viyācikkhā ti vitthārato kathehi.

Kattā āha:

1702. Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā,
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Nāgadānena khiyyanti, tasmā pabbājayanti tan-ti.

Tattha khiyyantī ti kujjhanti.

Taṁ sutvā mahāsatto somanassappatto hutvā āha:

1703. Hadayaṁ cakkhumpahaṁ dajjaṁ, kiṁ me bāhirakaṁ dhanaṁ,
Hiraññaṁ vā suvaṇṇaṁ vā, muttā veḷuriyā maṇi.

1704. Dakkhiṇaṁ vāpahaṁ bāhuṁ, disvā yācakamāgate,
Dadeyyaṁ na vikampeyyaṁ, dāne me ramate mano.

1705. Kāmaṁ maṁ sivayo sabbe, pabbājentu hanantu vā,
Neva dānā viramissaṁ, kāmaṁ chindantu sattadhā ti.

Tattha yācakamāgate ti yācake āgate taṁ yācakaṁ disvā. Neva dānā viramissan-ti neva dānā viramissāmi.

Taṁ sutvā kattā neva raññā dinnaṁ na nāgarehi dinnaṁ attano matiyā eva aparaṁ sāsanaṁ kathento āha:

1706. Evaṁ taṁ sivayo āhu, negamā ca samāgatā,
Kontimārāya tīrena, girimārañjaraṁ pati,
Yena pabbājitā yanti, tena gacchatu subbato ti.

Tattha kontimārāyā ti kontimārāya nāma nadiyā tīrena. Girimārañjaraṁ patī ti ārañjaraṁ nāma giriṁ abhimukho hutvā. Yenā ti yena maggena raṭṭhā pabbājitā rājāno gacchanti, tena subbato vessantaro pi gacchatūti evaṁ sivayo kathentīti āha. Idaṁ kira so devatādhiggahito hutvā kathesi.

Taṁ sutvā bodhisatto: “Sādhu dosakārakānaṁ gatamaggena gamissāmi, maṁ kho pana nāgarā na aññena dosena pabbājenti, mayā hatthissa dinnattā pabbājenti. Evaṁ sante pi ahaṁ sattasatakaṁ mahādānaṁ dassāmi, nāgarā me ekadivasaṁ dānaṁ dātuṁ okāsaṁ dentu, sve dānaṁ datvā tatiyadivase gamissāmī” ti vatvā āha:

1707. Sohaṁ [PTS 6.494] tena gamissāmi, yena gacchanti dūsakā,
Rattindivaṁ me khamatha, yāva dānaṁ dadāmahan-ti.

Taṁ sutvā kattā: “Sādhu, deva, nāgarānaṁ vakkhāmī” ti vatvā pakkāmi. Mahāsatto taṁ uyyojetvā mahāsenaguttaṁ pakkosāpetvā ‘tāta, ahaṁ sve sattasatakaṁ nāma mahādānaṁ dassāmi, satta hatthisatāni, satta assasatāni, satta rathasatāni, satta itthisatāni, satta dhenusatāni, satta dāsasatāni, satta dāsisatāni ca paṭiyādehi, nānappakārāni ca annapānādīni antamaso suram-pi sabbaṁ dātabbayuttakaṁ upaṭṭhapehī” ti sattasatakaṁ mahādānaṁ vicāretvā amacce uyyojetvā ekako va maddiyā vasanaṭṭhānaṁ gantvā sirisayanapiṭṭhe nisīditvā tāya saddhiṁ kathaṁ pavattesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1708. Āmantayittha rājānaṁ, maddiṁ sabbaṅgasobhanaṁ,
Yaṁ te kiñci mayā dinnaṁ, dhanaṁ dhaññañca vijjati.

1709. Hiraññaṁ vā suvaṇṇaṁ vā, muttā veḷuriyā bahū,
Sabbaṁ taṁ nidaheyyāsi, yañca te pettikaṁ dhanan-ti.

Tattha nidaheyyāsī ti nidhiṁ katvā ṭhapeyyāsi. Pettikan-ti pitito āgataṁ.

1710. Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā,
Kuhiṁ deva nidahāmi, taṁ me akkhāhi pucchito ti.

Tattha tamabravīti: “Mayhaṁ sāmikena vessantarena ettakaṁ kālaṁ ‘dhanaṁ nidhehī’ ti na vuttapubbaṁ, idāneva vadati, kuhiṁ nu kho nidhetabbaṁ, pucchissāmi nan”-ti cintetvā taṁ abravi.

Vessantaro āha:

1711. Sīlavantesu dajjāsi, dānaṁ maddi yathārahaṁ,
Na hi dānā paraṁ atthi, patiṭṭhā sabbapāṇinan-ti.

Tattha dajjāsī ti bhadde, maddi koṭṭhādīsu anidahitvā anugāmikanidhiṁ nidahamānā sīlavantesu dadeyyāsi. Na hi dānā paran-ti dānato uttaritaraṁ patiṭṭhā nāma na hi atthi.

[PTS 6.495] “sādhū” ti tassa vacanaṁ sampaṭicchi. Atha naṁ uttari pi ovadanto āha:

1712. Puttesu maddi dayesi, sassuyā sasuramhi ca,
Yo ca taṁ bhattā maññeyya, sakkaccaṁ taṁ upaṭṭhahe.

1713. No ce taṁ bhattā maññeyya, mayā vippavasena te,
Aññaṁ bhattāraṁ pariyesa, mā kisittho mayā vinā ti.

Tattha dayesī ti dayaṁ mettaṁ kareyyāsi. Yo ca taṁ bhattā maññeyyā ti bhadde, yo ca mayi gate: “Ahaṁ te bhattā bhavissāmī” ti taṁ maññissati, tam-pi sakkaccaṁ upaṭṭhaheyyāsi. Mayā vippavasena te ti mayā saddhiṁ tava vippavāsena sace koci: “Ahaṁ te bhattā bhavissāmī” ti taṁ na maññeyya, atha sayam-eva aññaṁ bhattāraṁ pariyesa. Mā kisittho mayā vinā ti mayā vinā hutvā mā kisā bhavi, mā kilamī ti attho.

Atha naṁ maddī: “Kiṁ nu kho esa evarūpaṁ vacanaṁ maṁ bhaṇatī” ti cintetvā: “Kasmā, deva, imaṁ ayuttaṁ kathaṁ kathesī” ti pucchi. Mahāsatto: “Bhadde, mayā hatthissa dinnattā sivayo kuddhā maṁ raṭṭhā pabbājenti, sve ahaṁ sattasatakaṁ mahādānaṁ datvā tatiyadivase nagarā nikkhamissāmī” ti vatvā āha:

1714. Ahañhi vanaṁ gacchāmi, ghoraṁ vāḷamigāyutaṁ,
Saṁsayo jīvitaṁ mayhaṁ, ekakassa brahāvane ti.

Tattha saṁsayo ti anekapaccatthike ekakassa sukhumālassa mama vane vasato kuto jīvitaṁ, nicchayena marissāmīti adhippāyenevaṁ āha.

1715. Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā,
Abhumme kathaṁ nu bhaṇasi, pāpakaṁ vata bhāsasi.

1716. Nesa dhammo mahārāja, yaṁ tvaṁ gaccheyya ekako,
Aham-pi tena gacchāmi, yena gacchasi khattiya.

1717. Maraṇaṁ vā tayā saddhiṁ, jīvitaṁ vā tayā vinā,
Tadeva maraṇaṁ seyyo, yaṁ ce jīve tayā vinā.

1718. Aggiṁ ujjālayitvāna, ekajālasamāhitaṁ,
Tattha me maraṇaṁ seyyo, yaṁ ce jīve tayā vinā.

1719. Yathā [PTS 6.496] āraññakaṁ nāgaṁ, dantiṁ anveti hatthinī,
Jessantaṁ giriduggesu, samesu visamesu ca.

1720. Evaṁ taṁ anugacchāmi, putte ādāya pacchato,
Subharā te bhavissāmi, na te hessāmi dubbharā ti.

Tattha abhumme ti abhūtaṁ vata me katheyyāsi. Nesa dhammo ti na eso sabhāvo, netaṁ kāraṇaṁ. Tadevā ti tayā saddhiṁ yaṁ maraṇaṁ atthi, tadeva maraṇaṁ seyyo. Tatthā ti tasmiṁ ekajālabhūte dārucitake. Jessantan-ti vicarantaṁ.

Evañca pana vatvā sā puna diṭṭhapubbaṁ viya himavantappadesaṁ vaṇṇentī āha:

1721. Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine,
Āsīne vanagumbasmiṁ, na rajjassa sarissasi.

1722. Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine,
Kīḷante vanagumbasmiṁ, na rajjassa sarissasi.

1723. Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine,
Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi.

1724. Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine,
Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi.

1725. Ime kumāre passanto, māladhārī alaṅkate,
Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi.

1726. Ime kumāre passanto, māladhārī alaṅkate,
Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi.

1727. Yadā dakkhisi naccante, kumāre māladhārine,
Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi.

1728. Yadā dakkhisi naccante, kumāre māladhārine,
Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi.

1729. Yadā dakkhisi mātaṅgaṁ, kuñjaraṁ saṭṭhihāyanaṁ,
Ekaṁ araññe carantaṁ, na rajjassa sarissasi.

1730. Yadā dakkhisi mātaṅgaṁ, kuñjaraṁ saṭṭhihāyanaṁ,
Sāyaṁ pāto vicarantaṁ, na rajjassa sarissasi.

1731. Yadā [PTS 6.497] kareṇusaṅghassa, yūthassa purato vajaṁ,
Koñcaṁ kāhati mātaṅgo, kuñjaro saṭṭhihāyano,
Tassa taṁ nadato sutvā, na rajjassa sarissasi.

1732. Dubhato vanavikāse, yadā dakkhisi kāmado,
Vane vāḷamigākiṇṇe, na rajjassa sarissasi.

1733. Migaṁ disvāna sāyanhaṁ, pañcamālinamāgataṁ,
Kimpurise ca naccante, na rajjassa sarissasi.

1734. Yadā sossasi nigghosaṁ, sandamānāya sindhuyā,
Gītaṁ kimpurisānañca, na rajjassa sarissasi.

1735. Yadā sossasi nigghosaṁ, girigabbharacārino,
Vassamānassulūkassa, na rajjassa sarissasi.

1736. Yadā sīhassa byagghassa, khaggassa gavayassa ca,
Vane sossasi vāḷānaṁ, na rajjassa sarissasi.

1737. Yadā morīhi parikiṇṇaṁ, barihīnaṁ matthakāsinaṁ,
Moraṁ dakkhisi naccantaṁ, na rajjassa sarissasi.

1738. Yadā morīhi parikiṇṇaṁ, aṇḍajaṁ citrapakkhinaṁ,
Moraṁ dakkhisi naccantaṁ, na rajjassa sarissasi.

1739. Yadā morīhi parikiṇṇaṁ, nīlagīvaṁ sikhaṇḍinaṁ,
Moraṁ dakkhisi naccantaṁ, na rajjassa sarissasi.

1740. Yadā dakkhisi hemante, pupphite dharaṇīruhe,
Surabhiṁ sampavāyante, na rajjassa sarissasi.

1741. Yadā hemantike māse, haritaṁ dakkhisi medaniṁ,
Indagopakasañchannaṁ, na rajjassa sarissasi.

1742. Yadā dakkhisi hemante, pupphite dharaṇīruhe,
Kuṭajaṁ bimbajālañca, pupphitaṁ loddapaddhakaṁ,
Suratiṁ sampavāyante, na rajjassa sarissasi.

1743. Yadā hemantike māse, vanaṁ dakkhisi pupphitaṁ,
Opupphāni ca paddhāni, na rajjassa sarissasī ti.

Tattha [PTS 6.498] mañjuke ti madhurakathe. Kareṇusaṅghassā ti hatthinighaṭāya. Yūthassā ti hatthiyūthassa purato vajanto gacchanto. Dubhato ti ubhayapassesu. Vanavikāse ti vanaghaṭāyo. Kāmado ti mayhaṁ sabbakāmado. Sindhuyā ti nadiyā. Vassamānassulūkassā ti ulūkasakuṇassa vassamānassa. Vāḷānan-ti vāḷamigānaṁ. Tesañhi sāyanhasamaye so saddo pañcaṅgikatūriyasaddo viya bhavissati, tasmā tesaṁ saddaṁ sutvā rajjassa na sarissasīti vadati, barihīnan-ti kalāpasañchannaṁ. Matthakāsinan-ti niccaṁ pabbatamatthake nisinnaṁ. “Mattakāsinan”-ti pi pāṭho, kāmamadamattaṁ hutvā āsīnanti attho. Bimbajālan-ti rattaṅkurarukkhaṁ. Opupphānī ti olambakapupphāni patitapupphāni.

Evaṁ maddī himavantavāsinī viya ettakāhi gāthāhi himavantaṁ vaṇṇesīti.

Hīmavantavaṇṇanā niṭṭhitā

Dānakaṇḍavaṇṇanā

Phussatī pi kho devī: “Puttassa me kaṭukasāsanaṁ gataṁ, kiṁ nu kho karoti, gantvā jānissāmī” ti paṭicchannayoggena gantvā sirigabbhadvāre ṭhitā tesaṁ taṁ sallāpaṁ sutvā kalunaṁ paridevi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1744. Tesaṁ lālappitaṁ sutvā, puttassa suṇisāya ca,
Kalunaṁ paridevesi, rājaputtī yasassinī.

1745. Seyyo visaṁ me khāyitaṁ, papātā papateyyahaṁ,
Rajjuyā bajjha miyyāhaṁ, kasmā vessantaraṁ puttaṁ,
Pabbājenti adūsakaṁ.

1746. Ajjhāyakaṁ dānapatiṁ, yācayogaṁ amacchariṁ,
Pūjitaṁ paṭirājūhi, kittimantaṁ yasassinaṁ,
Kasmā vessantaraṁ puttaṁ, pabbājenti adūsakaṁ.

1747. Mātāpettibharaṁ jantuṁ, kule jeṭṭhāpacāyikaṁ,
Kasmā vessantaraṁ puttaṁ, pabbājenti adūsakaṁ.

1748. Rañño hitaṁ devihitaṁ, ñātīnaṁ sakhinaṁ hitaṁ,
Hitaṁ sabbassa raṭṭhassa, kasmā vessantaraṁ puttaṁ,
Pabbājenti adūsakan-ti.

Tattha rājaputtī ti phussatī maddarājadhītā. Papateyyahan-ti papateyyaṁ ahaṁ. Rajjuyā bajjha miyyāhan-ti rajjuyā gīvaṁ bandhitvā mareyyaṁ ahaṁ. Kasmā ti evaṁ amatāyam-eva mayi kena kāraṇena mama puttaṁ adūsakaṁ raṭṭhā pabbājenti. Ajjhāyakan-ti tiṇṇaṁ vedānaṁ pāraṅgataṁ, nānāsippesu ca nipphattiṁ pattaṁ.

Iti [PTS 6.499] sā kalunaṁ paridevitvā puttañca suṇisañca assāsetvā rañño santikaṁ gantvā āha:

1749. Madhūniva palātāni, ambāva patitā chamā,
Evaṁ hessati te raṭṭhaṁ, pabbājenti adūsakaṁ.

1750. Haṁso nikhīṇapattova, pallalasmiṁ anūdake,
Apaviddho amaccehi, eko rājā vihiyyasi.

1751. Taṁ taṁ brūmi mahārāja, attho te mā upaccagā,
Mā naṁ sivīnaṁ vacanā, pabbājesi adūsakan-ti.

Tattha palātānī ti palātamakkhikāni madhūni viya. Ambāva patitā chamā ti bhūmiyaṁ patitaambapakkāni viya. Evaṁ mama putte pabbājite tava raṭṭhaṁ sabbasādhāraṇaṁ bhavissatīti dīpeti. Nikhīṇapattovā ti paggharitapatto viya. Apaviddho amaccehī ti mama puttena sahajātehi saṭṭhisahassehi amaccehi chaḍḍito hutvā. Vihiyyasī ti kilamissasi. Sivīnaṁ vacanā ti sivīnaṁ vacanena mā naṁ adūsakaṁ mama puttaṁ pabbājesīti.

Taṁ sutvā rājā āha:

1752. Dhammassāpacitiṁ kummi, sivīnaṁ vinayaṁ dhajaṁ,
Pabbājemi sakaṁ puttaṁ, pāṇā piyataro hi me ti.

Tassattho: bhadde, ahaṁ sivīnaṁ dhajaṁ vessantaraṁ kumāraṁ vinayanto pabbājento siviraṭṭhe porāṇakarājūnaṁ paveṇidhammassa apacitiṁ kummi karomi, tasmā sace pi me pāṇā piyataro so, tathā pi naṁ pabbājemīti.

Taṁ sutvā sā paridevamānā āha:

1753. Yassa pubbe dhajaggāni, kaṇikārāva pupphitā,
Yāyantamanuyāyanti, svajjeko va gamissati.

1754. Yassa pubbe dhajaggāni, kaṇikāravanāniva,
Yāyantamanuyāyanti, svajjeko va gamissati.

1755. Yassa pubbe anīkāni, kaṇikārāva pupphitā,
Yāyantamanuyāyanti, svajjeko va gamissati.

1756. Yassa pubbe anīkāni, kaṇikāravanāniva,
Yāyantamanuyāyanti, svajjeko va gamissati.

1757. Indagopakavaṇṇābhā [PTS 6.500], gandhārā paṇḍukambalā,
Yāyantamanuyāyanti, svajjeko va gamissati.

1758. Yo pubbe hatthinā yāti, sivikāya rathena ca,
Svajja vessantaro rājā, kathaṁ gacchati pattiko.

1759. Kathaṁ candanalittaṅgo, naccagītappabodhano,
Khurājinaṁ pharasuñca, khārikājañca hāhiti.

1760. Kasmā nābhiharissanti, kāsāvā ajināni ca,
Pavisantaṁ brahāraññaṁ, kasmā cīraṁ na bajjhare.

1761. Kathaṁ nu cīraṁ dhārenti, rājapabbajitā janā,
Kathaṁ kusamayaṁ cīraṁ, maddī paridahissati.

1762. Kāsiyāni ca dhāretvā, khomakoṭumbarāni ca,
Kusacīrāni dhārentī, kathaṁ maddī karissati.

1763. Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca,
Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṁ gacchati pattikā.

1764. Yassā mudutalā hatthā, caraṇā ca sukhedhitā,
Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṁ gacchati pattikā.

1765. Yassā mudutalā pādā, caraṇā ca sukhedhitā,
Pādukāhi suvaṇṇāhi, pīḷamānāva gacchati,
Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṁ gacchati pattikā.

1766. Yāssu itthisahassānaṁ, purato gacchati mālinī,
Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṁ gacchati ekikā.

1767. Yāssu sivāya sutvāna, muhuṁ uttasate pure,
Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṁ gacchati bhīrukā.

1768. Yāssu indasagottassa, ulūkassa pavassato,
Sutvāna nadato bhītā, vāruṇīva pavedhati,
Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṁ gacchati bhīrukā.

1769. Sakuṇī hataputtāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ,
Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, suññaṁ āgammimaṁ puraṁ.

1770. Sakuṇī [PTS 6.501] hataputtāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ,
Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī.

1771. Sakuṇī hataputtāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ,
Tena tena padhāvissaṁ, piye putte apassatī.

1772. Kurarī hatachāpāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ,
Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, suññaṁ āgammimaṁ puraṁ.

1773. Kurarī hatachāpāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ,
Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī.

1774. Kurarī hatachāpāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ,
Tena tena padhāvissaṁ, piye putte apassatī.

1775. Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṁ anūdake,
Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, suññaṁ āgammimaṁ puraṁ.

1776. Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṁ anūdake,
Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī.

1777. Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṁ anūdake,
Tena tena padhāvissaṁ, piye putte apassatī.

1778. Evaṁ me vilapantiyā, rājā puttaṁ adūsakaṁ,
Pabbājesi vanaṁ raṭṭhā, maññe hissāmi jīvitan-ti.

Tattha kaṇikārāvā ti suvaṇṇābharaṇasuvaṇṇavatthapaṭimaṇḍitattā supupphitā kaṇikārā viya. Yāyantamanuyāyantī ti uyyānavanakīḷādīnaṁ atthāya gacchantaṁ vessantaraṁ anugacchanti. Svajjekovā ti so ajja eko va hutvā gamissati. Anīkānī ti hatthānīkādīni. Gandhārā paṇḍukambalā ti gandhāraraṭṭhe uppannā satasahassagghanakā senāya pārutā rattakambalā. Hāhitī ti khandhe katvā harissati. Pavisantan-ti pavisantassa. Kasmā cīraṁ na bajjhare ti kasmā bandhituṁ jānantā vākacīraṁ na bandhanti. Rājapabbajitā ti rājāno hutvā pabbajitā. Khomakoṭumbarānī ti khomaraṭṭhe koṭumbararaṭṭhe uppannāni sāṭakāni.

Sā kathajjā ti sā kathaṁ ajja. Anujjhaṅgī ti agarahitaaṅgī. Pīḷamānāva gacchatī ti kampitvā kampitvā tiṭṭhantī viya gacchati. Yāssu itthisahassānanti ādīsu assū ti nipāto, yā ti attho. “Yā sā” ti pi pāṭho. Sivāyā ti siṅgāliyā. Pure ti pubbe nagare vasantī. Indasagottassā ti kosiyagottassa. Vāruṇīvā ti devatāpaviṭṭhā yakkhadāsī viya. Dukkhenā ti puttaviyogasokadukkhena. Āgammi maṁ puran-ti imaṁ mama putte gate [PTS 6.502] puttanivesanaṁ āgantvā. Piye putte ti vessantarañceva maddiñca sandhāyāha. Hatachāpā ti hatapotakā. Pabbājesi vanaṁ raṭṭhā ti yadi naṁ raṭṭhā pabbājesīti.

Deviyā paridevitasaddaṁ sutvā sabbā sañjayassa sivikaññā samāgatā pakkandiṁsu. Tāsaṁ pakkanditasaddaṁ sutvā mahāsattassa pi nivesane tatheva pakkandiṁsu. Iti dvīsu rājakulesu keci sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkontā vātavegena pamadditā sālā viya patitvā parivattamānā parideviṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1779. Tassā lālappitaṁ sutvā, sabbā antepure bahū,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, sivikaññā samāgatā.

1780. Sālāva sampamathitā, mālutena pamadditā,
Senti puttā ca dārā ca, vessantaranivesane.

1781. Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, vessantaranivesane.

1782. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, vessantaranivesane.

1783. Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati,
Atha vessantaro rājā, dānaṁ dātuṁ upāgami.

1784. Vatthāni vatthakāmānaṁ, soṇḍānaṁ detha vāruṇiṁ,
Bhojanaṁ bhojanatthīnaṁ, sammadeva pavecchatha.

1785. Mā ca kañci vanibbake, heṭṭhayittha idhāgate,
Tappetha annapānena, gacchantu paṭipūjitā.

1786. Athettha vattatī saddo, tumulo bheravo mahā,
Dānena taṁ nīharanti, puna dānaṁ adā tuvaṁ.

1787. Te su mattā kilantāva, sampatanti vanibbakā,
Nikkhamante mahārāje, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane.

1788. Acchecchuṁ vata bho rukkhaṁ, nānāphaladharaṁ dumaṁ,
Yathā vessantaraṁ raṭṭhā, pabbājenti adūsakaṁ.

1789. Acchecchuṁ vata bho rukkhaṁ, sabbakāmadadaṁ dumaṁ,
Yathā vessantaraṁ raṭṭhā, pabbājenti adūsakaṁ.

1790. Acchecchuṁ vata bho rukkhaṁ, sabbakāmarasāharaṁ,
Yathā vessantaraṁ raṭṭhā, pabbājenti adūsakaṁ.

1791. Ye vuḍḍhā ye ca daharā, ye ca majjhimaporisā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, nikkhamante mahārāje,
Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane.

1792. Atiyakkhā vassavarā, itthāgārā ca rājino,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, nikkhamante mahārāje,
Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane.

1793. Thiyo pi tattha pakkanduṁ, yā tamhi nagare ahu,
Nikkhamante mahārāje, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane.

1794. Ye brāhmaṇā ye ca samaṇā, aññe vā pi vanibbakā,
Bāhā paggayha pakkanduṁ, ‘adhammo kira bho’ iti.

1795. Yathā vessantaro rājā, yajamāno sake pure,
Sivīnaṁ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjati.

1796. Satta [PTS 6.503] hatthisate datvā, sabbālaṅkārabhūsite,
Suvaṇṇakacche mātaṅge, hemakappanavāsase,

1797. Ārūḷhe gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi,
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.

1798. Satta assasate datvā, sabbālaṅkārabhūsite,
Ājānī yeva jātiyā, sindhave sīghavāhane.

1799. Ārūḷhe gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi,
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.

1800. Satta rathasate datvā, sannaddhe ussitaddhaje,
Dīpe atho pi veyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.

1801. Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi,
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.

1802. Satta itthisate datvā, ekamekā rathe ṭhitā,
Sannaddhā nikkharajjūhi, suvaṇṇehi alaṅkatā.

1803. Pītālaṅkārā pītavasanā, pītābharaṇabhūsitā,
Āḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā,
Esa vessantarā rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.

1804. Satta dhenusate datvā, sabbā kaṁsupadhāraṇā,
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.

1805. Satta dāsisate datvā, satta dāsasatāni ca,
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.

1806. Hatthī assarathe datvā, nāriyo ca alaṅkatā,
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.

1807. Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ,
Mahādāne padinnamhi, medanī sampakampatha.

1808. Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ,
Yaṁ pañjalikato rājā, samhā raṭṭhā nirajjatī ti.

Tattha sivikaññā ti bhikkhave, phussatiyā paridevitasaddaṁ sutvā sabbā pi sañjayassa sivirañño itthiyo samāgatā hutvā pakkanduṁ parideviṁsu. Vessantaranivesane ti tattha itthīnaṁ pakkanditasaddaṁ sutvā vessantarassa pi nivesane tatheva pakkanditvā dvīsu rājakulesu keci sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkontā vātavegena sampamathitā sālā viya patitvā parivattantā parideviṁsu. Tato ratyā vivasāne ti bhikkhave, tato tassā rattiyā accayena sūriye uggate dānaveyyāvatikā: “Dānaṁ paṭiyāditan”-ti rañño ārocayiṁsu. Atha vessantaro rājā pāto va nhatvā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito sādurasabhojanaṁ bhuñjitvā mahājanaparivuto sattasatakaṁ mahādānaṁ dātuṁ dānaggaṁ upāgami.

Dethā ti tattha gantvā saṭṭhisahassaamacce āṇāpento evamāha. Vāruṇinti: “Majjadānaṁ nāma nipphalan”-ti jānāti, evaṁ santepi: “Surāsoṇḍā dānaggaṁ patvā ‘vessantarassa dānagge suraṁ na labhimhā’ ti vattuṁ mā labhantū” ti dāpesi. Vanibbake ti vanibbakajanesu kañci ekam-pi mā viheṭhayittha. Paṭipūjitā ti mayā pūjitā hutvā yathā maṁ thomayamānā gacchanti [PTS 6.504], tathā tumhe karothāti vadati.

Iti so suvaṇṇālaṅkārānaṁ suvaṇṇadhajānaṁ hemajālappaṭicchannānaṁ hatthīnaṁ sattasatāni ca, tathārūpānaññeva assānaṁ sattasatāni ca, sīhacammādīhi parikkhittānaṁ nānāratanavicitrānaṁ suvaṇṇadhajānaṁ rathānaṁ sattasatāni, sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitānaṁ uttamarūpadharānaṁ khattiyakaññādīnaṁ itthīnaṁ sattasatāni, suvinītānaṁ susikkhitānaṁ dāsānaṁ sattasatāni, tathā dāsīnaṁ sattasatāni, varausabhajeṭṭhakānaṁ kuṇḍopadohinīnaṁ dhenūnaṁ sattasatāni, aparimāṇāni pānabhojanānīti sattasatakaṁ mahādānaṁ adāsi. Tasmiṁ evaṁ dānaṁ dadamāne jetuttaranagaravāsino khattiyabrāhmaṇavessasuddādayo: “Sāmi, vessantara siviraṭṭhavāsino taṁ ‘dānaṁ detī’ ti pabbājenti, tvaṁ puna dānam-eva desī” ti parideviṁsu. Tena vuttaṁ:

1809. Athettha vattatī saddo, tumulo bheravo mahā,
Dānena taṁ nīharanti, puna dānaṁ adā tuvan-ti.

Dānapaṭiggāhakā pana dānaṁ gahetvā: “Idāni kira vessantaro rājā amhe anāthe katvā araññaṁ pavisissati, ito paṭṭhāya kassa santikaṁ gamissāmā” ti chinnapādā viya patantā āvattantā parivattantā mahāsaddena parideviṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1810. Te su mattā kilantāva, sampatanti vanibbakā,
Nikkhamante mahārāje, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane ti.

Tattha te su mattā ti su-kāro nipātamatto, te vanibbakā ti attho. Mattā kilantāvā ti mattā viya kilantā viya ca hutvā. Sampatantī ti parivattitvā bhūmiyaṁ patanti. Acchecchuṁ vatā ti chindiṁsu, vatā ti nipātamattaṁ. Yathā ti yena kāraṇena. Atiyakkhā ti bhūtavijjā ikkhaṇikā pi. Vassavarā ti uddhaṭabījā orodhapālakā. Vacanatthenā ti vacanakāraṇena. Samhā raṭṭhā nirajjatī ti attano raṭṭhā niggacchati. Gāmaṇīyehī ti hatthācariyehi. Ājānīyevā ti jātisampanne. Gāmaṇīyehī ti assācariyehi. Illiyācāpadhāribhī ti illiyañca cāpañca dhārentehi. Dīpe atho pi veyyagghe ti dīpicammabyagghacammaparikkhitte. Ekamekā rathe ṭhitā ti so kira ekamekaṁ itthiratanaṁ rathe ṭhapetvā aṭṭhaaṭṭhavaṇṇadāsīhi parivutaṁ katvā adāsi.

Nikkharajjūhī ti suvaṇṇasuttamayehi pāmaṅgehi. Āḷārapamhā ti visālakkhigaṇḍā. Hasulā ti mhitapubbaṅgamakathā. Susaññā ti sussoṇiyo. Tanumajjhimā ti karatalamiva tanumajjhimabhāgā. Tadā pana devatāyo jambudīpatale rājūnaṁ: “Vessantaro rājā mahādānaṁ detī” ti ārocayiṁsu, tasmā te khattiyā devatānubhāvenāgantvā tā gaṇhitvā pakkamiṁsu. Kaṁsupadhāraṇā ti idha kaṁsan-ti rajatassa nāmaṁ, rajatamayena khīrapaṭicchanabhājanena saddhiññeva adāsī ti attho. Padinnamhī ti dīyamāne. Sampakampathā ti dānatejena kampittha. Yaṁ pañjalikato ti yaṁ so vessantaro rājā mahādānaṁ datvā añjaliṁ paggayha attano dānaṁ namassamāno: “Sabbaññutaññāṇassa me idaṁ paccayo hotū” ti pañjalikato ahosi, tadā pi bhīsanakam-eva ahosi, tasmiṁ khaṇe pathavī kampitthā ti attho. Nirajjatī ti evaṁ katvā niggacchati yeva, na koci naṁ nivāretī ti attho.

Apica [PTS 6.505] kho tassa dānaṁ dadantasseva sāyaṁ ahosi. So attano nivesanam-eva gantvā: “Mātāpitaro vanditvā sve gamissāmī” ti cintetvā alaṅkatarathena mātāpitūnaṁ vasanaṭṭhānaṁ gato. Maddīdevīpi: “Ahaṁ sāminā saddhiṁ gantvā mātāpitaro anujānāpessāmī” ti teneva saddhiṁ gatā. Mahāsatto pitaraṁ vanditvā attano gamanabhāvaṁ kathesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1811. Āmantayittha rājānaṁ, sañjayaṁ dhamminaṁ varaṁ,
Avaruddhasi maṁ deva, vaṅkaṁ gacchāmi pabbataṁ.

1812. Ye hi keci mahārāja, bhūtā ye ca bhavissare,
Atittā yeva kāmehi, gacchanti yamasādhanaṁ.

1813. Svāhaṁ sake abhissasiṁ, yajamāno sake pure,
Sivīnaṁ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjahaṁ.

1814. Aghaṁ taṁ paṭisevissaṁ, vane vāḷamigākiṇṇe,
Khaggadīpinisevite, ahaṁ puññāni karomi,
Tumhe paṅkamhi sīdathā ti.

Tattha dhamminaṁ varan-ti dhammikarājūnaṁ antare uttamaṁ. Avaruddhasī ti raṭṭhā nīharasi. Bhūtā ti atītā. Bhavissare ti ye ca anāgate bhavissanti, paccuppanne ca nibbattā. Yamasādhanan-ti yamarañño āṇāpavattiṭṭhānaṁ. Svāhaṁ sake abhissasin-ti so ahaṁ attano nagaravāsino yeva pīḷesiṁ. Kiṁ karonto? Yajamāno sake pure ti. Pāḷiyaṁ pana: “So ahan”-ti likhitaṁ. Nirajjahan-ti nikkhanto ahaṁ. Aghaṁ tan-ti yaṁ araññe vasantena paṭisevitabbaṁ dukkhaṁ, taṁ paṭisevissāmi. Paṅkamhī ti tumhe pana kāmapaṅkamhi sīdathāti vadati.

Iti mahāsatto imāhi catūhi gāthāhi pitarā saddhiṁ kathetvā mātu santikaṁ gantvā vanditvā pabbajjaṁ anujānāpento evamāha.

1815. Anujānāhi maṁ amma, pabbajjā mama ruccati,
Svāhaṁ sake abhissasiṁ, yajamāno sake pure,
Sivīnaṁ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjahaṁ.

1816. Aghaṁ [PTS 6.506] taṁ paṭisevissaṁ, vane vāḷamigākiṇṇe,
Khaggadīpinisevite, ahaṁ puññāni karomi,
Tumhe paṅkamhi sīdathā ti.

Taṁ sutvā phussatī āha:

1817. Anujānāmi taṁ putta, pabbajjā te samijjhatu,
Ayañca maddī kalyāṇī, susaññā tanumajjhimā,
Acchataṁ saha puttehi, kiṁ araññe karissatī ti.

Tattha samijjhatū ti jhānena samiddhā hotu. Acchatan-ti acchatu, idheva hotūti vadati.

Vessantaro āha:

1818. Nāhaṁ akāmā dāsim pi, araññaṁ netumussahe,
Sace icchati anvetu, sace nicchati acchatū ti.

Tattha akāmā ti amma, kiṁ nāmetaṁ kathetha, ahaṁ anicchāya dāsim-pi netuṁ na ussahāmīti.

Tato puttassa kathaṁ sutvā rājā suṇhaṁ yācituṁ paṭipajji. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1819. Tato suṇhaṁ mahārājā, yācituṁ paṭipajjatha,
Mā candanasamācāre, rajojallaṁ adhārayi.

1820. Mā kāsiyāni dhāretvā, kusacīraṁ adhārayi,
Dukkho vāso araññasmiṁ, mā hi tvaṁ lakkhaṇe gamī ti.

Tattha paṭipajjathā ti bhikkhave, puttassa kathaṁ sutvā rājā suṇhaṁ yācituṁ paṭipajji. Candanasamācāre ti lohitacandanena parikiṇṇasarīre. Mā hi tvaṁ lakkhaṇe gamī ti subhalakkhaṇena samannāgate mā tvaṁ araññaṁ gamīti.

1821. Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā,
Nāhaṁ taṁ sukhamiccheyyaṁ, yaṁ me vessantaraṁ vinā ti.

Tattha tamabravī ti taṁ sasuraṁ abravi.

1822. Tamabravi mahārājā, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano,
Iṅgha maddi nisāmehi, vane ye honti dussahā.

1823. Bahū kīṭā paṭaṅgā ca, makasā madhumakkhikā,
Te pi taṁ tattha hiṁ seyyuṁ, taṁ te dukkhataraṁ siyā.

1824. Apare [PTS 6.507] passa santāpe, nadīnupanisevite,
Sappā ajagarā nāma, avisā te mahabbalā.

1825. Te manussaṁ migaṁ vā pi, api māsannamāgataṁ,
Parikkhipitvā bhogehi, vasamānenti attano.

1826. Aññe pi kaṇhajaṭino, acchā nāma aghammigā,
Na tehi puriso diṭṭho, rukkhamāruyha muccati.

1827. Saṅghaṭṭayantā siṅgāni, tikkhaggātippahārino,
Mahiṁsā vicarantettha, nadiṁ sotumbaraṁ pati.

1828. Disvā migānaṁ yūthānaṁ, gavaṁ sañcarataṁ vane,
Dhenuva vacchagiddhāva, kathaṁ maddi karissasi.

1829. Disvā sampatite ghore, dumaggesu plavaṅgame,
Akhettaññāya te maddi, bhavissate mahabbhayaṁ.

1830. Yā tvaṁ sivāya sutvāna, muhuṁ uttasayī pure,
Sā tvaṁ vaṅkamanuppattā, kathaṁ maddi karissasi.

1831. Ṭhite majjhanhike kāle, sannisinnesu pakkhisu,
Saṇateva brahāraññaṁ, tattha kiṁ gantumicchasī ti.

Tattha tamabravī ti taṁ suṇhaṁ abravi. Apare passa santāpe ti aññe pi santāpe bhayajanake pekkha. Nadīnupanisevite ti nadīnaṁ upanisevite āsannaṭṭhāne, nadīkūle vasanteti attho. Avisā ti nibbisā. Api māsannan-ti āsannaṁ attano sarīrasamphassaṁ āgatanti attho. Aghammigā ti aghakarā migā, dukkhāvahā migā ti attho. Nadiṁ sotumbaraṁ patī ti sotumbarāya nāma nadiyā tīre. Yūthānan-ti yūthāni, ayam-eva vā pāṭho. Dhenuva vacchagiddhāvā ti tava dārake apassantī vacchagiddhā dhenu viya kathaṁ karissasi. Va-kāro panettha nipātamatto va. Sampatite ti sampatante. Ghore ti bhīsanake virūpe. Plavaṅgame ti makkaṭe. Akhettaññāyā ti araññabhūmiakusalatāya. Bhavissate ti bhavissati. Sivāya sutvānā ti siṅgāliyā saddaṁ sutvā. Muhun-ti punappunaṁ. Uttasayī ti uttasasi. Saṇatevā ti nadati viya saṇantaṁ viya bhavissati.

1832. Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā,
Yāni etāni akkhāsi, vane paṭibhayāni me,
Sabbāni abhisambhossaṁ, gacchaññeva rathesabha.

1833. Kāsaṁ [PTS 6.508] kusaṁ poṭakilaṁ, usiraṁ muñcapabbajaṁ,
Urasā panudahissāmi, nassa hessāmi dunnayā.

1834. Bahūhi vata cariyāhi, kumārī vindate patiṁ,
Udarassuparodhena, gohanuveṭhanena ca.

1835. Aggissa pāricariyāya, udakummujjanena ca,
Vedhabyaṁ kaṭukaṁ loke, gacchaññeva rathesabha.

1836. Apissā hoti appatto, ucchiṭṭhama pi bhuñjituṁ,
Yo naṁ hatthe gahetvāna, akāmaṁ parikaḍḍhati,
Vedhabyaṁ kaṭukaṁ loke, gacchaññeva rathesabha.

1837. Kesaggahaṇamukkhepā, bhūmyā ca parisumbhanā,
Datvā ca no pakkamati, bahuṁ dukkhaṁ anappakaṁ,
Vedhabyaṁ kaṭukaṁ loke, gacchaññeva rathesabha.

1838. Sukkacchavī vedhaverā, datvā subhagamānino,
Akāmaṁ parikaḍḍhanti, ulūkaññeva vāyasā,
Vedhabyaṁ kaṭukaṁ loke, gacchaññeva rathesabha.

1839. Api ñātikule phīte, kaṁsapajjotane vasaṁ,
Nevā tivākyaṁ na labhe, bhātūhi sakhinīhi pi,
Vedhabyaṁ kaṭukaṁ loke, gacchaññeva rathesabha.

1840. Naggā nadī anudakā, naggaṁ raṭṭhaṁ arājakaṁ,
Itthī pi vidhavā naggā, yassā pi dasa bhātaro,
Vedhabyaṁ kaṭukaṁ loke, gacchaññeva rathesabha.

1841. Dhajo rathassa paññāṇaṁ, dhūmo paññāṇamaggino,
Rājā raṭṭhassa paññāṇaṁ, bhattā paññāṇamitthiyā,
Vedhabyaṁ kaṭukaṁ loke, gacchaññeva rathesabha.

1842. Yā daliddī daliddassa, aḍḍhā aḍḍhassa kittimā,
Taṁ ve devā pasaṁsanti, dukkarañhi karoti sā.

1843. Sāmikaṁ anubandhissaṁ, sadā kāsāyavāsinī,
Pathabyā pi abhijjantyā, vedhabyaṁ kaṭukitthiyā.

1844. Api sāgarapariyantaṁ, bahuvittadharaṁ mahiṁ,
Nānāratanaparipūraṁ, nicche vessantaraṁ vinā.

1845. Kathaṁ nu tāsaṁ hadayaṁ, sukharā vata itthiyo,
Yā sāmike dukkhitamhi, sukhamicchanti attano.

1846. Nikkhamante mahārāje, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane,
Tamahaṁ anubandhissaṁ, sabbakāmadado hi me ti.

Tattha tamabravī ti bhikkhave, maddī rañño vacanaṁ sutvā taṁ rājānaṁ abravi. Abhisambhossan-ti sahissāmi adhivāsessāmi. Poṭakilan-ti poṭakilatiṇaṁ. Panudahissāmī ti dvedhā katvā vessantarassa purato gamissāmi. Udarassuparodhenā ti upavāsena khudādhivāsena. Gohanuveṭhanena cā ti visālakaṭiyo onatapassā ca itthiyo sāmikaṁ labhantīti [PTS 6.509] katvā gohanunā kaṭiphalakaṁ koṭṭāpetvā veṭhanena ca passāni onāmetvā kumārikā patiṁ labhati. Kaṭukan-ti asātaṁ. Gacchaññevā ti gamissāmi yeva.

Apissā ho ti appatto ti tassā vidhavāya ucchiṭṭhakam-pi bhuñjituṁ ananucchaviko va. Yo nan-ti yo nīcajacco taṁ vidhavaṁ anicchamānaññeva hatthe gahetvā kaḍḍhati. Kesaggahaṇamukkhepā, bhūmyā ca parisumbhanā ti asāmikaṁ itthiṁ hatthapādehi kesaggahaṇaṁ, ukkhepā, bhūmiyaṁ pātananti etāni avamaññanāni katvā atikkamanti. Datvā cā ti asāmikāya itthiyā evarūpaṁ bahuṁ anappakaṁ dukkhaṁ parapuriso datvā ca no pakkamati nirāsaṅko olokento va tiṭṭhati.

Sukkacchavī ti nhānīyacuṇṇena uṭṭhāpitacchavivaṇṇā. Vedhaverā ti vidhavitthikāmā purisā. Datvā ti kiñcideva appamattakaṁ dhanaṁ datvā. Subhagamānino ti mayaṁ subhagāti maññamānā. Akāman-ti taṁ vidhavaṁ asāmikaṁ akāmaṁ. Ulūkaññeva vāyasā ti kākā viyaulūkaṁ parikaḍḍhanti. Kaṁsapajjotane ti suvaṇṇabhājanābhāya pajjotante. Vasan-ti evarūpe pi ñātikule vasamānā. Nevā tivākyaṁ na labhe ti: “Ayaṁ itthī nissāmikā, yāvajīvaṁ amhākaññeva bhāro jāto” ti ādīni vacanāni vadantehi bhātūhi pi sakhinīhi pi ativākyaṁ garahavacanaṁ neva na labhati. Paññāṇan-ti pākaṭabhāvakāraṇaṁ.

daliddī daliddassā ti deva, kittisampannā yā itthī attano sāmikassa daliddassa dukkhappattakāle sayam-pi daliddī samānā dukkhāva hoti, tassa aḍḍhakāle teneva saddhiṁ aḍḍhā sukhappattā hoti, taṁ ve devā pasaṁsanti. Abhijjantyāti abhijjantiyā. Sace pi hi itthiyā sakalapathavī na bhijjati, tāya sakalāya pathaviyā sāva issarā hoti, tathā pi vedhabyaṁ kaṭukamevā ti attho. Sukharā vata itthiyoti suṭṭhu kharā vata itthiyo.

1847. Tamabravi mahārājā, maddiṁ sabbaṅgasobhanaṁ,
Ime te daharā puttā, jālī kaṇhājinā cubho,
Nikkhippa lakkhaṇe gaccha, mayaṁ te posayāmase ti.

Tattha jālī kaṇhājinā cubho ti jālī ca kaṇhājinā cāti ubho. Nikkhippā ti ime nikkhipitvā gacchāhīti.

1848. Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā,
Piyā me puttakā deva, jālī kaṇhājinā cubho,
Tyamhaṁ tattha ramessanti, araññe jīvasokinan-ti.

Tattha tyamhan-ti te dārakā amhākaṁ tattha araññe. Jīvasokinan-ti avigatasokānaṁ hadayaṁ ramayissantī ti attho.

1849. Tamabravi [PTS 6.510] mahārājā, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano,
Sālīnaṁ odanaṁ bhutvā, suciṁ maṁsūpasecanaṁ,
Rukkhaphalāni bhuñjantā, kathaṁ kāhanti dārakā.

1850. Bhutvā satapale kaṁse, sovaṇṇe satarājike,
Rukkhapattesu bhuñjantā, kathaṁ kāhanti dārakā.

1851. Kāsiyāni ca dhāretvā, khomakoṭumbarāni ca,
Kusacīrāni dhārentā, kathaṁ kāhanti dārakā.

1852. Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca,
Pattikā paridhāvantā, kathaṁ kāhanti dārakā.

1853. Kūṭāgāre sayitvāna, nivāte phusitaggaḷe,
Sayantā rukkhamūlasmiṁ, kathaṁ kāhanti dārakā.

1854. Pallaṅkesu sayitvāna, gonake cittasanthate,
Sayantā tiṇasanthāre, kathaṁ kāhanti dārakā.

1855. Gandhakena vilimpitvā, agarucandanena ca,
Rajojallāni dhārentā, kathaṁ kāhanti dārakā.

1856. Cāmaramorahatthehi, bījitaṅgā sukhedhitā,
Phuṭṭhā ḍaṁsehi makasehi, kathaṁ kāhanti dārakā ti.

Tattha palasate kaṁse ti palasatena katāya kañcanapātiyā. Gonake cittasanthate ti mahāpiṭṭhiyaṁ kāḷakojave ceva vicittake santhare ca. Cāmaramorahatthehī ti cāmarehi ceva morahatthehi ca bījitaṅgā.

Evaṁ tesaṁ sallapantānaññeva ratti vibhāyi, sūriyo uggañchi. Mahāsattassa catusindhavayuttaṁ alaṅkatarathaṁ ānetvā rājadvāre ṭhapayiṁsu. Maddī pi sassusasure vanditvā sesitthiyo apaloketvā dve putte ādāya vessantarato paṭhamataraṁ gantvā rathe aṭṭhāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1857. Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā,
Mā deva paridevesi, mā ca tvaṁ vimano ahu,
Yathā mayaṁ bhavissāma, tathā hessanti dārakā.

1858. Idaṁ vatvāna pakkāmi, maddī sabbaṅgasobhanā,
Sivimaggena anvesi, putte ādāya lakkhaṇā ti.

Tattha sivimaggenā ti sivirañño gantabbamaggena. Anvesī ti taṁ agamāsi, pāsādā otaritvā rathaṁ abhiruhī ti attho.

1859. Tato [PTS 6.511] vessantaro rājā, dānaṁ datvāna khattiyo,
Pitu mātu ca vanditvā, katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ.

1860. Catuvāhiṁ rathaṁ yuttaṁ, sīghamāruyha sandanaṁ,
Ādāya puttadārañca, vaṅkaṁ pāyāsi pabbatan-ti.

Tattha tato ti bhikkhave, tassā maddiyā rathaṁ abhiruhitvā ṭhitakāle. Datvā ti hiyyo dānaṁ datvā. Katvā ca naṁ padakkhiṇan-ti padakkhiṇañca katvā. Nan-ti nipātamattaṁ.

1861. Tato vessantaro rājā, yenāsi bahuko jano,
Āmanta kho taṁ gacchāma, arogā hontu ñātayo ti.

Tassattho: bhikkhave, tato vessantaro rājā yattha: “Vessantaraṁ rājānaṁ passissāmā” ti bahuko jano ṭhito āsi, tattha rathaṁ pesetvā mahājanaṁ āpucchanto: “Āmanta kho taṁ gacchāma, arogā hontu ñātayo” ti āha. Tattha tan-ti nipātamattaṁ. Bhikkhave, tato vessantaro rājā ñātake āha: “tumhe āmantetvā mayaṁ gacchāma, tumhe sukhitā hotha nidukkhā” ti.

Evaṁ mahāsatto mahājanaṁ āmantetvā: “Appamattā hotha, dānādīni puññāni karothā” ti tesaṁ ovaditvā pakkāmi. Gacchante pana bodhisatte mātā: “Putto me dānavittako dānaṁ detū” ti ābharaṇehi saddhiṁ sattaratanapūrāni sakaṭāni ubhosu passesu pesesi. So pi attano kāyāruḷham-eva ābharaṇabhaṇḍaṁ omuñcitvā sampattayācakānaṁ aṭṭhārasa vāre datvā avasesaṁ sabbaṁ adāsi. So nagarā nikkhamitvā ca nivattitvā oloketukāmo ahosi. Athassa manaṁ paṭicca rathappamāṇaṭṭhāne mahāpathavī bhijjitvā kulālacakkaṁ viya parivattitvā rathaṁ nagarābhimukhaṁ akāsi. So mātāpitūnaṁ vasanaṭṭhānaṁ olokesi. Tena kāraṇena pathavīkampo ahosi. Tena vuttaṁ:

Nikkhamitvāna nagarā, nivattitvā vilokite,
Tadā pi pathavī kam pi, sineruvanavaṭaṁsakā ti. (Cp. 1.93).

Sayaṁ pana oloketvā maddim-pi olokāpetuṁ gāthamāha.

1862. Iṅgha maddi nisāmehi, rammarūpaṁva dissati,
Āvāsaṁ siviseṭṭhassa, pettikaṁ bhavanaṁ mamā ti.

Tattha nisāmehī ti olokehi.

Atha [PTS 6.512] mahāsatto sahajāte saṭṭhisahassaamacce ca sesajanañca nivattāpetvā rathaṁ pājento maddiṁ āha: “bhadde, sace pacchato yācakā āgacchanti, upadhāreyyāsī” ti. Sā pi olokentī nisīdi. Athassa sattasatakaṁ mahādānaṁ sampāpuṇituṁ asakkontā cattāro brāhmaṇā nagaraṁ āgantvā: “Kuhiṁ vessantaro rājā” ti pucchitvā: “Dānaṁ datvā gato” ti vutte: “Kiñci gahetvā gato” ti pucchitvā: “Rathena gato” ti sutvā: “Asse naṁ yācissāmā” ti anubandhiṁsu. Atha maddī te āgacchante disvā: “Yācakā āgacchanti, devā” ti ārocesi. Mahāsatto rathaṁ ṭhapesi. Te āgantvā asse yāciṁsu. Mahāsatto asse adāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1863. Taṁ brāhmaṇā anvagamuṁ, te naṁ asse ayācisuṁ,
Yācito paṭipādesi, catunnaṁ caturo haye ti.

Assesu pana dinnesu rathadhuraṁ ākāse yeva aṭṭhāsi. Atha brāhmaṇesu gatamattesu yeva cattāro devaputtā rohiccamigavaṇṇena āgantvā rathadhuraṁ sampaṭicchitvā agamaṁsu. Mahāsatto tesaṁ devaputtabhāvaṁ ñatvā imaṁ gāthamāha.

1864. Iṅgha maddi nisāmehi, cittarūpaṁva dissati,
Migarohiccavaṇṇena, dakkhiṇassā vahanti man-ti.

Tattha dakkhiṇassā ti susikkhitā assā viya maṁ vahanti.

Atha naṁ evaṁ gacchantaṁ aparo brāhmaṇo āgantvā rathaṁ yāci. Mahāsatto puttadāraṁ otāretvā tassa rathaṁ adāsi. Rathe pana dinne devaputtā antaradhāyiṁsu. Rathassa dinnabhāvaṁ pakāsento satthā āha:

1865. Athettha pañcamo āgā, so taṁ rathamayācatha,
Tassa taṁ yācitodāsi, na cassupahato mano.

1866. Tato vessantaro rājā, oropetvā sakaṁ janaṁ,
Assāsayi assarathaṁ, brāhmaṇassa dhanesino ti.

Tattha athetthā ti atha tasmiṁ vane. Na cassupahato mano ti na cassa mano olīno. Assāsayī ti paritosento niyyādesi.

Tato [PTS 6.513] paṭṭhāya pana te sabbe pi pattikāva ahesuṁ. Atha mahāsatto maddiṁ avoca:

1867. Tvaṁ maddi kaṇhaṁ gaṇhāhi, lahu esā kaniṭṭhikā,
Ahaṁ jāliṁ gahessāmi, garuko bhātiko hi so ti.

Evañca pana vatvā ubho pi khattiyā dve dārake aṅkenādāya pakkamiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1868. Rājā kumāramādāya, rājaputtī ca dārikaṁ,
Sammodamānā pakkāmuṁ, aññamaññaṁ piyaṁvadā ti.

Dānakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā

Vanapavesanakaṇḍavaṇṇanā

Te paṭipathaṁ āgacchante manusse disvā: “Kuhiṁ vaṅkapabbato” ti pucchanti. Manussā: “Dūre” ti vadanti. Tena vuttaṁ:

1869. Yadi keci manujā enti, anumagge paṭipathe,
Maggaṁ te paṭipucchāma, ‘kuhiṁ vaṅkatapabbato’.

1870. Te tattha amhe passitvā, kalunaṁ paridevayuṁ,
Dukkhaṁ te paṭivedenti, dūre vaṅkatapabbato ti.

Maggassa ubhosu passesu vividhaphaladhārino rukkhe disvā dārakā kandanti. Mahāsattassānubhāvena phaladhārino rukkhā onamitvā hatthasamphassaṁ āgacchanti. Tato supakkaphalāphalāni uccinitvā tesaṁ deti. Taṁ disvā maddī acchariyaṁ pavedesi. Tena vuttaṁ:

1871. Yadi passanti pavane, dārakā phaline dume,
Tesaṁ phalānaṁ hetumhi, uparodanti dārakā.

1872. Rodante dārake disvā, ubbiddhā vipulā dumā,
Sayamevonamitvāna, upagacchanti dārake.

1873. Idaṁ accherakaṁ disvā, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ,
Sādhukāraṁ pavattesi, maddī sabbaṅgasobhanā.

1874. Accheraṁ vata lokasmiṁ, abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ,
Vessantarassa tejena, sayamevonatā dumā ti.

Jetuttaranagarato [PTS 6.514] suvaṇṇagiritālo nāma pabbato pañca yojanāni, tato kontimārā nāma nadī pañca yojanāni, tato añcaragiri nāma pabbato pañca yojanāni, tato dunniviṭṭhabrāhmaṇagāmo nāma pañca yojanāni, tato mātulanagaraṁ dasa yojanāni. Iti taṁ maggaṁ jetuttaranagarato tiṁsayojanaṁ hoti. Devatā taṁ maggaṁ saṁkhipiṁsu. Te ekadivaseneva mātulanagaraṁ pāpuṇiṁsu. Tena vuttaṁ:

1875. Saṅkhipiṁsu pathaṁ yakkhā, anukampāya dārake,
Nikkhantadivaseneva, cetaraṭṭhaṁ upāgamun-ti.

Upagacchantā ca pana jetuttaranagarato pātarāsasamaye nikkhamitvā sāyanhasamaye cetaraṭṭhe mātulanagaraṁ pattā. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1876. Te gantvā dīghamaddhānaṁ, cetaraṭṭhaṁ upāgamuṁ,
Iddhaṁ phītaṁ janapadaṁ, bahumaṁsasurodanan-ti.

Tadā mātulanagare saṭṭhi khattiyasahassāni vasanti. Mahāsatto antonagaraṁ apavisitvā nagaradvāre yeva sālāyaṁ nisīdi. Athassa maddī bodhisattassa pādesu rajaṁ puñchitvā pāde sambāhitvā: “Vessantarassa āgatabhāvaṁ jānāpessāmī” ti sālāto nikkhamitvā tassa cakkhupathe sālādvāre aṭṭhāsi. Nagaraṁ pavisantiyo ca nikkhamantiyo ca itthiyo taṁ disvā parivāresuṁ. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1877. Cetiyo parivāriṁsu, disvā lakkhaṇamāgataṁ,
Sukhumālī vata ayyā, pattikā paridhāvati.

1878. Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca,
Sājja maddī araññasmiṁ, pattikā paridhāvatī ti.

Tattha lakkhaṇamāgatan-ti lakkhaṇasampannaṁ maddiṁ āgataṁ. Paridhāvatī ti evaṁ sukhumālī hutvā pattikāva vicarati. Pariyāyitvā ti jetuttaranagare vicaritvā. Sivikāyā ti suvaṇṇasivikāya.

Mahājano [PTS 6.515] maddiñca vessantarañca dve putte cassa anāthāgamanena āgate disvā gantvā rājūnaṁ ācikkhi. Saṭṭhisahassā rājāno rodantā paridevantā tassa santikaṁ āgamaṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1879. Taṁ disvā cetapāmokkhā, rodamānā upāgamuṁ,
Kacci nu deva kusalaṁ, kacci deva anāmayaṁ,
Kacci pitā arogo te, sivīnañca anāmayaṁ.

1880. Ko te balaṁ mahārāja, ko nu te rathamaṇḍalaṁ,
Anassako arathako, dīghamaddhānamāgato,
Kaccāmittehi pakato, anuppattosimaṁ disan-ti.

Tattha disvā ti dūrato va passitvā. Cetapāmokkhā ti cetarājāno. Upāgamun-ti upasaṅkamiṁsu. Kusalan-ti ārogyaṁ. Anāmayan-ti niddukkhabhāvaṁ. Ko te balan-ti kuhiṁ tava balakāyo. Rathamaṇḍalan-ti yenāsi rathena āgato, so kuhinti pucchanti. Anassako ti assavirahito. Arathako ti ayānako. Dīghamaddhānamāgato ti dīghamaggaṁ āgato. Pakato ti abhibhūto.

Atha nesaṁ mahāsatto attano āgatakāraṇaṁ kathento āha:

1881. Kusalañceva me sammā, atho sammā anāmayaṁ,
Atho pitā arogo me, sivīnañca anāmayaṁ.

1882. Ahañhi kuñjaraṁ dajjaṁ, īsādantaṁ urūḷhavaṁ,
Khettaññuṁ sabbayuddhānaṁ, sabbasetaṁ gajuttamaṁ.

1883. Paṇḍukambalasañchannaṁ, pabhinnaṁ sattumaddanaṁ,
Dantiṁ savālabījaniṁ, setaṁ kelāsasādisaṁ.

1884. Sasetacchattaṁ saupādheyyaṁ, sāthabbanaṁ sahatthipaṁ,
Aggayānaṁ rājavāhiṁ, brāhmaṇānaṁ adāsahaṁ.

1885. Tasmiṁ me sivayo kuddhā, pitā cupahatomano,
Avaruddhasi maṁ rājā, vaṅkaṁ gacchāmi pabbataṁ,
Okāsaṁ sammā jānātha, vane yattha vasāmase ti.

Tattha tasmiṁ me ti tasmiṁ kāraṇe mayhaṁ sivayo kuddhā. Upahatomano ti upahatacitto kuddho va maṁ raṭṭhā pabbājesi. Yatthā ti yasmiṁ vane mayaṁ vaseyyāma, tattha vasanokāsaṁ jānāthāti.

Te rājāno āhaṁsu:

1886. Svāgataṁ [PTS 6.516] te mahārāja, atho te adurāgataṁ,
Issarosi anuppatto, yaṁ idhatthi pavedaya.

1887. Sākaṁ bhisaṁ madhuṁ maṁsaṁ, suddhaṁ sālīnamodanaṁ,
Paribhuñja mahārāja, pāhuno nosi āgato ti.

Tattha pavedayā ti kathehi, sabbaṁ paṭiyādetvā dassāma. Bhisan-ti bhisamūlaṁ, yaṁkiñci kandajātaṁ vā.

Vessantaro āha:

1888. Paṭiggahitaṁ yaṁ dinnaṁ, sabbassa agghiyaṁ kataṁ,
Avaruddhasi maṁ rājā, vaṅkaṁ gacchāmi pabbataṁ,
Okāsaṁ sammā jānātha, vane yattha vasāmase ti.

Tattha paṭiggahitan-ti sabbametaṁ tumhehi dinnaṁ mayā ca paṭiggahitam-eva hotu, sabbassa tumhehi mayhaṁ agghiyaṁ nivedanaṁ kataṁ. Rājā pana maṁ avaruddhasi raṭṭhā pabbājesi, tasmā vaṅkam-eva gamissāmi, tasmiṁ me araññe vasanaṭṭhānaṁ jānāthāti.

Te rājāno āhaṁsu:

1889. Idheva tāva acchassu, cetaraṭṭhe rathesabha,
Yāva cetā gamissanti, rañño santika yācituṁ.

1890. Nijjhāpetuṁ mahārājaṁ, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhanaṁ,
Taṁ taṁ cetā purakkhatvā, patītā laddhapaccayā,
Parivāretvāna gacchanti, evaṁ jānāhi khattiyā ti.

Tattha rañño santika yācitun-ti rañño santikaṁ yācanatthāya gamissanti. Nijjhāpetun-ti tumhākaṁ niddosabhāvaṁ jānāpetuṁ. Laddhapaccayā ti laddhapatiṭṭhā. Gacchantī ti gamissanti.

Mahāsatto āha:

1891. Mā vo ruccittha gamanaṁ, rañño santika yācituṁ,
Nijjhāpetuṁ mahārājaṁ, rājā pi tattha nissaro.

1892. Accuggatā hi sivayo, balaggā negamā ca ye,
Te vidhaṁsetumicchanti, rājānaṁ mama kāraṇā ti.

Tattha tatthā ti tasmiṁ mama niddosabhāvaṁ nijjhāpane rājā pi anissaro. Accuggatā ti atikuddhā. Balaggā ti balakāyā. Vidhaṁsetun-ti rajjato nīharituṁ. Rājānan-ti rājānam pi.

Te [PTS 6.517] rājāno āhaṁsu:

1893. Sace esā pavattettha, raṭṭhasmiṁ raṭṭhavaḍḍhana,
Idheva rajjaṁ kārehi, cetehi parivārito.

1894. Iddhaṁ phītañcidaṁ raṭṭhaṁ, iddho janapado mahā,
Matiṁ karohi tvaṁ deva, rajjassa manusāsitun-ti.

Tattha sace esā pavattetthā ti sace etasmiṁ raṭṭhe esā pavatti. Rajjassa manusāsitun-ti rajjaṁ samanusāsituṁ, ayam-eva vā pāṭho.

Vessantaro āha:

1895. Na me chando mati atthi, rajjassa anusāsituṁ,
Pabbājitassa raṭṭhasmā, cetaputtā suṇātha me.

1896. Atuṭṭhā sivayo āsuṁ, balaggā negamā ca ye,
Pabbājitassa raṭṭhasmā, cetā rajjebhisecayuṁ.

1897. Asammodiyam-pi vo assa, accantaṁ mama kāraṇā,
Sivīhi bhaṇḍanaṁ cā pi, viggaho me na ruccati.

1898. Athassa bhaṇḍanaṁ ghoraṁ, sampahāro anappako,
Ekassa kāraṇā mayhaṁ, hiṁseyya bahuko jano.

1899. Paṭiggahitaṁ yaṁ dinnaṁ, sabbassa agghiyaṁ kataṁ,
Avaruddhasi maṁ rājā, vaṅkaṁ gacchāmi pabbataṁ,
Okāsaṁ sammā jānātha, vane yattha vasāmase ti.

Tattha cetā rajjebhisecayun-ti cetaraṭṭhavāsino kira vessantaraṁ rajje abhisiñciṁsūti tumhākam-pi te atuṭṭhā āsuṁ. Asammodiyan-ti asāmaggiyaṁ. Assā ti bhaveyya. Athassā ti atha mayhaṁ ekassa kāraṇā tumhākaṁ bhaṇḍanaṁ bhavissatīti.

Evaṁ mahāsatto anekapariyāyena yācito pi rajjaṁ na icchi. Athassa te cetarājāno mahantaṁ sakkāraṁ kariṁsu. So nagaraṁ pavisituṁ na icchi. Atha naṁ sālam-eva alaṅkaritvā sāṇiyā parikkhepaṁ katvā mahāsayanaṁ paññāpetvā sabbe ārakkhaṁ kariṁsu. So ekarattiṁ tehi saṅgahitārakkho sālāyaṁ sayitvā punadivase pāto va nhatvā nānaggarasabhojanaṁ bhuñjitvā tehi parivuto nikkhami. Saṭṭhisahassā khattiyā tena saddhiṁ pannarasayojanamaggaṁ gantvā [PTS 6.518] vanadvāre ṭhatvā purato pannarasayojanamaggaṁ ācikkhantā āhaṁsu:

1900. Taggha te mayamakkhāma, yathā pi kusalā tathā,
Rājisī yattha sammanti, āhutaggī samāhitā.

1901. Esa selo mahārāja, pabbato gandhamādano,
Yattha tvaṁ saha puttehi, saha bhariyāya cacchasi.

1902. Taṁ cetā anusāsiṁsu, assunettā rudaṁmukhā,
Ito gaccha mahārāja, ujuṁ yenuttarāmukho.

1903. Atha dakkhisi bhaddante, vepullaṁ nāma pabbataṁ,
Nānādumagaṇākiṇṇaṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ.

1904. Tamatikkamma bhaddante, atha dakkhisi āpagaṁ,
Nadiṁ ketumatiṁ nāma, gambhīraṁ girigabbharaṁ.

1905. Puthulomamacchākiṇṇaṁ, supatitthaṁ mahodakaṁ,
Tattha nhatvā pivitvā ca, assāsetvā saputtake.

1906. Atha dakkhisi bhaddante, nigrodhaṁ madhupipphalaṁ,
Rammake sikhare jātaṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ.

1907. Atha dakkhisi bhaddante, nāḷikaṁ nāma pabbataṁ,
Nānādijagaṇākiṇṇaṁ, selaṁ kimpurisāyutaṁ.

1908. Tassa uttarapubbena, mucalindo nāma so saro,
Puṇḍarīkehi sañchanno, setasogandhikehi ca.

1909. So vanaṁ meghasaṅkāsaṁ, dhuvaṁ haritasaddalaṁ,
Sīhovāmisapekkhīva, vanasaṇḍaṁ vigāhaya,
Puppharukkhehi sañchannaṁ, phalarukkhehi cūbhayaṁ.

1910. Tattha bindussarā vaggū, nānāvaṇṇā bahū dijā,
Kūjantamupakūjanti, utusaṁpupphite dume.

1911. Gantvā girividuggānaṁ, nadīnaṁ pabhavāni ca,
So dakkhisi pokkharaṇiṁ, karañjakakudhāyutaṁ.

1912. Puthulomamacchākiṇṇaṁ, supatitthaṁ mahodakaṁ,
Samañca caturaṁsañca, sāduṁ appaṭigandhiyaṁ.

1913. Tassā uttarapubbena, paṇṇasālaṁ amāpaya,
Paṇṇasālaṁ amāpetvā, uñchācariyāya īhathā ti.

Tattha rājisī ti rājāno hutvā pabbajitā. Samāhitā ti ekaggacittā. Esā ti dakkhiṇahatthaṁ ukkhipitvā iminā pabbatapādena gacchathāti ācikkhantā vadanti. Acchasī ti [PTS 6.519] vasissasi. Āpagan-ti udakavāhanadi-āvaṭṭaṁ. Girigabbharan-ti girīnaṁ kucchito pavattaṁ. Madhupipphalan-ti madhuraphalaṁ. Rammake ti ramaṇīye. Kimpurisāyutan-ti kimpurisehi āyutaṁ parikiṇṇaṁ. Setasogandhīkehi cā ti nānappakārehi setuppalehi ceva sogandhikehi ca sañchanno. Sīhovāmisapekkhīvā ti āmisaṁ pekkhanto sīho viya.

Bindussarā ti sampiṇḍitassarā. Vaggū ti madhurassarā. Kūjantamupakūjantī ti paṭhamaṁ kūjamānaṁ pakkhiṁ pacchā upakūjanti. Utusaṁpupphite dume ti utusamaye pupphite dume nilīyitvā kūjantaṁ upakūjanti. So dakkhisī ti so tvaṁ passissasī ti attho. Karañjakakudhāyutan-ti karañjarukkhehi ca kakudharukkhehi ca samparikiṇṇaṁ. Appaṭigandhiyan-ti paṭikūlagandhavirahitaṁ madhurodakaparikiṇṇaṁnānappakārapadumuppalādīhi sañchannaṁ. Paṇṇasālaṁ amāpayā ti paṇṇasālaṁ māpeyyāsi. Amāpetvā ti māpetvā. Uñchācariyāya īhathā ti atha tumhe, deva, uñchācariyāya yāpentā appamattā īhatha, āraddhavīriyā hutvā vihareyyāthā ti attho.

Evaṁ te rājāno tassa pannarasayojanamaggaṁ ācikkhitvā taṁ uyyojetvā vessantarassa antarāyabhayassa vinodanatthaṁ: “Mā kocideva paccāmitto okāsaṁ labheyyā” ti cintetvā ekaṁ byattaṁ susikkhitaṁ cetaputtaṁ āmantetvā: “Tvaṁ gacchante ca āgacchante ca pariggaṇhāhī” ti vanadvāre ārakkhaṇatthāya ṭhapetvā sakanagaraṁ gamiṁsu. Vessantaro pi saputtadāro gandhamādanapabbataṁ patvā, taṁ divasaṁ tattha vasitvā tato uttarābhimukho vepullapabbatapādena gantvā, ketumatiyā nāma nadiyā tīre nisīditvā vanacarakena dinnaṁ madhumaṁsaṁ khāditvā tassa suvaṇṇasūciṁ datvā tattha nhatvā pivitvā paṭippassaddhadaratho nadito uttaritvā sānupabbatasikhare ṭhitassa nigrodhassa mūle thokaṁ nisīditvā nigrodhaphalāni khāditvā uṭṭhāya gacchanto nāḷikaṁ nāma pabbataṁ patvā taṁ pariharanto mucalindasaraṁ gantvā sarassa tīrena pubbuttarakaṇṇaṁ patvā, ekapadikamaggena vanaghaṭaṁ pavisitvā taṁ atikkamma girividuggānaṁ nadippabhavānaṁ purato caturaṁsapokkharaṇiṁ pāpuṇi.

Tasmiṁ khaṇe sakko āvajjento: “Mahāsatto himavantaṁ paviṭṭho” ti ñatvā: “Tassa vasanaṭṭhānaṁ laddhuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā vissakammaṁ [PTS 6.520] pakkosāpetvā: “Gaccha, tāta, tvaṁ vaṅkapabbatakujhacchimhi ramaṇīye ṭhāne assamapadaṁ māpetvā ehī” ti pesesi. So: “Sādhu, devā” ti devalokato otaritvā tattha dve paṇṇasālāyo dve caṅkame rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni ca māpetvā caṅkamakoṭiyaṁ tesu tesu ṭhānesu nānāphaladhare rukkhe ca kadalivanāni ca dassetvā sabbe pabbajitaparikkhāre paṭiyādetvā: “Ye keci pabbajitukāmā, te ime gaṇhantū” ti akkharāni likhitvā amanusse ca bheravasadde migapakkhino ca paṭikkamāpetvā sakaṭṭhānam-eva gato.

Mahāsatto ekapadikamaggaṁ disvā: “Pabbajitānaṁ vasanaṭṭhānaṁ bhavissatī” ti maddiñca putte ca assamapadadvāre ṭhapetvā assamapadaṁ pavisitvā akkharāni oloketvā: “Sakkenamhi diṭṭho” ti ñatvā paṇṇasālaṁ pavisitvā khaggañca dhanuñca apanetvā sāṭake omuñcitvā rattavākacīraṁ nivāsetvā ajinacammaṁ aṁse katvā jaṭāmaṇḍalaṁ bandhitvā isivesaṁ gahetvā kattaradaṇḍaṁ ādāya paṇṇasālato nikkhamitvā pabbajitasiriṁ samubbahanto: “Aho sukhaṁ, aho sukhaṁ, pabbajjā me adhigatā” ti udānaṁ udānetvā caṅkamaṁ āruyha aparāparaṁ caṅkamitvā paccekabuddhasadisena upasamena puttadārānaṁ santikaṁ agamāsi. Maddī pi mahāsattassa pādesu patitvā roditvā teneva saddhiṁ assamapadaṁ pavisitvā attano paṇṇasālaṁ gantvā isivesaṁ gaṇhi. Pacchā putte pi tāpasakumārake kariṁsu. Cattāro khattiyā vaṅkapabbatakucchimhi vasiṁsu. Atha maddī mahāsattaṁ varaṁ yāci: “Deva, tumhe phalāphalatthāya vanaṁ agantvā putte gahetvā idheva hotha, ahaṁ phalāphalaṁ āharissāmī” ti. Tato paṭṭhāya sā araññato phalāphalāni āharitvā tayo jane paṭijaggati.

Bodhisatto pi taṁ varaṁ yāci: “Bhadde, maddi mayaṁ ito paṭṭhāya pabbajitā nāma, itthī ca nāma brahmacariyassa malaṁ, ito paṭṭhāya akāle mama santikaṁ mā āgacchāhī” ti. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Mahāsattassa mettānubhāvena samantā tiyojane sabbe tiracchānā pi aññamaññaṁ mettacittaṁ paṭilabhiṁsu. Maddīdevī pi pāto va uṭṭhāya pānīyaparibhojanīyaṁ upaṭṭhāpetvā mukhodakaṁ āharitvā dantakaṭṭhaṁ datvā assamapadaṁ sammajjitvā dve putte pitu santike ṭhapetvā pacchikhaṇittiaṅkusahatthā araññaṁ [PTS 6.521] pavisitvā vanamūlaphalāphalāni ādāya pacchiṁ pūretvā sāyanhasamaye araññato āgantvā paṇṇasālāya phalāphalaṁ ṭhapetvā nhatvā putte nhāpesi. Atha cattāro pi janā paṇṇasālādvāre nisīditvā phalāphalaṁ paribhuñjanti. Tato maddī putte gahetvā attano paṇṇasālaṁ pāvisi. Iminā niyāmena te pabbatakucchimhi satta māse vasiṁsūti.

Vanapavesanakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā

Jūjakapabbavaṇṇanā

Tadā kāliṅgaraṭṭhe dunniviṭṭhabrāhmaṇagāmavāsī jūjako nāma brāhmaṇo bhikkhācariyāya kahāpaṇasataṁ labhitvā ekasmiṁ brāhmaṇakule ṭhapetvā puna dhanapariyesanatthāya gato. Tasmiṁ cirāyante brāhmaṇakulā kahāpaṇasataṁ valañjetvā pacchā itarena āgantvā codiyamānā kahāpaṇe dātuṁ asakkontā amittatāpanaṁ nāma dhītaraṁ tassa adaṁsu. So taṁ ādāya kāliṅgaraṭṭhe dunniviṭṭhabrāhmaṇagāmaṁ gantvā vasi. Amittatāpanā sammā brāhmaṇaṁ paricarati. Atha aññe taruṇabrāhmaṇā tassā ācārasampattiṁ disvā: “Ayaṁ mahallakabrāhmaṇaṁ sammā paṭijaggati, tumhe pana amhesu kiṁ pamajjathā” ti attano attano bhariyāyo tajjenti. Tā: “Imaṁ amittatāpanaṁ imamhā gāmā palāpessāmā” ti nadītitthādīsu sannipatitvā taṁ paribhāsiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1914. Ahu vāsī kaliṅgesu, jūjako nāma brāhmaṇo,
Tassāsi daharā bhariyā, nāmenāmittatāpanā.

1915. Tā naṁ tattha gatāvocuṁ, nadiṁ udakahāriyā,
Thiyo naṁ paribhāsiṁsu, samāgantvā kutūhalā.

1916. Amittā nūna te mātā, amitto nūna te pitā,
Ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu, evaṁ dahariyaṁ satiṁ.

1917. Ahitaṁ vata te ñātī, mantayiṁsu rahogatā,
Ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu, evaṁ dahariyaṁ satiṁ.

1918. Amittā vata te ñātī, mantayiṁsu rahogatā,
Ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu, evaṁ dahariyaṁ satiṁ.

1919. Dukkaṭaṁ vata te ñātī, mantayiṁsu rahogatā,
Ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu, evaṁ dahariyaṁ satiṁ.

1920. Pāpakaṁ vata te ñātī, mantayiṁsu rahogatā,
Ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu, evaṁ dahariyaṁ satiṁ.

1921. Amanāpaṁ vata te ñātī, mantayiṁsu rahogatā,
Ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu, evaṁ dahariyaṁ satiṁ.

1922. Amanāpavāsaṁ [PTS 6.522] vasi, jiṇṇena patinā saha,
Yā tvaṁ vasasi jiṇṇassa, mataṁ te jīvitā varaṁ.

1923. Na hi nūna tuyhaṁ kalyāṇi, pitā mātā ca sobhane,
Aññaṁ bhattāraṁ vindiṁsu, ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu,
Evaṁ dahariyaṁ satiṁ.

1924. Duyiṭṭhaṁ te navamiyaṁ, akataṁ aggihuttakaṁ,
Ye taṁ jiṇṇassa pādaṁsu, evaṁ dahariyaṁ satiṁ.

1925. Samaṇe brāhmaṇe nūna, brahmacariyaparāyaṇe,
Sā tvaṁ loke abhisa pi, sīlavante bahussute,
Yā tvaṁ vasasi jiṇṇassa, evaṁ dahariyā satī.

1926. Na dukkhaṁ ahinā daṭṭhaṁ, na dukkhaṁ sattiyā hataṁ,
Tañca dukkhañca tibbañca, yaṁ passe jiṇṇakaṁ patiṁ.

1927. Natthi khiḍḍā natthi rati, jiṇṇena patinā saha,
Natthi ālāpasallāpo, jagghitam-pi na sobhati.

1928. Yadā ca daharo daharā, mantayanti rahogatā,
Sabbesaṁ sokā nassanti, ye keci hadayassitā.

1929. Daharā tvaṁ rūpavatī, purisānaṁbhipatthitā,
Gaccha ñātikule accha, kiṁ jiṇṇo ramayissatī ti.

Tattha ahū ti ahosi. Vāsī kaliṅgesū ti kāliṅgaraṭṭhesu dunniviṭṭhabrāhmaṇagāmavāsī. Tā naṁ tattha gatāvocun-ti tattha gāme tā itthiyo nadītitthe udakahārikā hutvā gatā naṁ avocuṁ. Thiyo naṁ paribhāsiṁsū ti itthiyo na aññaṁ kiñci avocuṁ, atha kho naṁ paribhāsiṁsu. Kutūhalā ti kotūhalajātā viya hutvā. Samāgantvā ti samantā parikkhipitvā. Dahariyaṁ satin-ti dahariṁ taruṇiṁ sobhaggappattaṁ samānaṁ. Jiṇṇassā ti jarājiṇṇassa gehe. Duyiṭṭhaṁ te navamiyan-ti tava navamiyaṁ yāgaṁ duyiṭṭhaṁ bhavissati, so te yāgapiṇḍo paṭhamaṁ mahallakakākena gahito bhavissati. “Duyiṭṭhā te navamiyā” ti pi pāṭho, navamiyā tayā duyiṭṭhā bhavissatī ti attho. Akataṁ aggihuttakan-ti aggijuhanam-pi tayā akataṁ bhavissati. Abhisapī ti samaṇabrāhmaṇe samitapāpe vā bāhitapāpe vā akkosi. Tassa te pāpassa idaṁ phalanti adhippāyeneva āhaṁsu. Jagghitam-pi na sobhatī ti khaṇḍadante vivaritvā hasantassa mahallakassa hasitam-pi na sobhati. Sabbesaṁ sokā nassantī ti sabbe etesaṁ sokā vinassanti. Kiṁ jiṇṇo ti ayaṁ jiṇṇo taṁ pañcahi kāmaguṇehi kathaṁ ramayissatīti.

Sā tāsaṁ santikā paribhāsaṁ labhitvā udakaghaṭaṁ ādāya rodamānā gharaṁ gantvā: “Kiṁ bhoti rodasī” ti brāhmaṇena puṭṭhā tassa ārocentī imaṁ gāthamāha.

1930. Na [PTS 6.523] te brāhmaṇa gacchāmi, nadiṁ udakahāriyā,
Thiyo maṁ paribhāsanti, tayā jiṇṇena brāhmaṇā ti.

Tassattho: brāhmaṇa, tayā jiṇṇena maṁ itthiyo paribhāsanti, tasmā ito paṭṭhāya tava udakahārikā hutvā nadiṁ na gacchāmīti.

Jūjako āha:

1931. Mā me tvaṁ akarā kammaṁ, mā me udakamāhari,
Ahaṁ udakamāhissaṁ, mā bhoti kupitā ahū ti.

Tattha udakamāhissan-ti bhoti ahaṁ udakaṁ āharissāmi.

Brāhmaṇī āha:

1932. Nāhaṁ tamhi kule jātā, yaṁ tvaṁ udakamāhare,
Evaṁ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmahaṁ ghare.

1933. Sace me dāsaṁ dāsiṁ vā, nānayissasi brāhmaṇa,
Evaṁ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmi santike ti.

Tattha nāhan-ti brāhmaṇa, yamhi kule sāmiko kammaṁ karoti, nāhaṁ tattha jātā. Yaṁ tvan-ti tasmā yaṁ udakaṁ tvaṁ āharissasi, na mayhaṁ tena attho.

Jūjako āha:

1934. Natthi me sippaṭhānaṁ vā, dhanaṁ dhaññañca brāhmaṇi,
Kutohaṁ dāsaṁ dāsiṁ vā, ānayissāmi bhotiyā,
Ahaṁ bhotiṁ upaṭṭhissaṁ, mā bhoti kupitā ahū ti.

Brāhmaṇī āha:

1935. Ehi te ahamakkhissaṁ, yathā me vacanaṁ sutaṁ,
Esa vessantaro rājā, vaṅke vasati pabbate.

1936. Taṁ tvaṁ gantvāna yācassu, dāsaṁ dāsiñca brāhmaṇa,
So te dassati yācito, dāsaṁ dāsiñca khattiyo ti.

Tattha ehi te ahamakkhissan-ti ahaṁ te ācikkhissāmi. Idaṁ sā devatādhiggahitā hutvā āha.

Jūjako āha:

1937. Jiṇṇohamasmi dubbalo, dīgho caddhā suduggamo,
Mā bhoti paridevesi, mā ca tvaṁ vimanā ahu,
Ahaṁ bhotiṁ upaṭṭhissaṁ, mā bhoti kupitā ahū ti.

Tattha jiṇṇohamasmī ti bhadde, ahaṁ jiṇṇo amhi, kathaṁ gamissāmīti.

Brāhmaṇī [PTS 6.524] āha:

1938. Yathā agantvā saṅgāmaṁ, ayuddho va parājito,
Evam-eva tuvaṁ brahme, agantvāva parājito.

1939. Sace me dāsaṁ dāsiṁ vā, nānayissasi brāhmaṇa,
Evaṁ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmahaṁ ghare,
Amanāpaṁ te karissāmi, taṁ te dukkhaṁ bhavissati.

1940. Nakkhatte utupubbesu, yadā maṁ dakkhisilaṅkataṁ,
Aññehi saddhiṁ ramamānaṁ, taṁ te dukkhaṁ bhavissati.

1941. Adassanena mayhaṁ te, jiṇṇassa paridevato,
Bhiyyo vaṅkā ca palitā, bahū hessanti brāhmaṇā ti.

Tattha amanāpaṁ te ti vessantarassa santikaṁ gantvā dāsaṁ vā dāsiṁ vā anāharantassa tava aruccanakaṁ kammaṁ karissāmi. Nakkhatte utupubbesū ti nakkhattayogavasena vā channaṁ utūnaṁ tassa tassa pubbavasena vā pavattesu chaṇesu.

Taṁ sutvā brāhmaṇo bhīto ahosi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1942. Tato so brāhmaṇo bhīto, brāhmaṇiyā vasānugo,
Aṭṭito kāmarāgena, brāhmaṇiṁ etadabravi.

1943. Pātheyyaṁ me karohi tvaṁ, saṁkulyā saguḷāni ca,
Madhupiṇḍikā ca sukatāyo, sattubhattañca brāhmaṇi.

1944. Ānayissaṁ methunake, ubho dāsakumārake,
Te taṁ paricarissanti, rattindivamatanditā ti.

Tattha aṭṭito ti upadduto pīḷito. Saguḷāni cā ti saguḷapūve ca. Sattubhattan-ti baddhasattuabaddhasattuñceva puṭabhattañca. Methunake ti jātigottakulapadesehi sadise. Dāsakumārake ti tava dāsatthāya kumārake.

Sā khippaṁ pātheyyaṁ paṭiyādetvā brāhmaṇassa ārocesi. So gehe dubbalaṭṭhānaṁ thiraṁ katvā dvāraṁ saṅkharitvā araññā dārūni āharitvā ghaṭena udakaṁ āharitvā gehe sabbabhājanāni pūretvā tattheva tāpasavesaṁ gahetvā: “Bhadde, ito paṭṭhāya vikāle mā nikkhami, yāva mamāgamanā appamattā hohī” ti ovaditvā upāhanaṁ āruyha pātheyyapasibbakaṁ aṁse laggetvā amittatāpanaṁ padakkhiṇaṁ katvā assupuṇṇehi nettehi roditvā pakkāmi. Tamatthaṁ [PTS 6.525] pakāsento satthā āha:

1945. Idaṁ vatvā brahmabandhu, paṭimuñci upāhanā,
Tato so mantayitvāna, bhariyaṁ katvā padakkhiṇaṁ.

1946. Pakkāmi so ruṇṇamukho, brāhmaṇo sahitabbato,
Sivīnaṁ nagaraṁ phītaṁ, dāsapariyesanaṁ caran-ti.

Tattha ruṇṇamukho ti rudaṁmukho. Sahitabbato ti samādinnavato, gahitatāpasavesoti attho. Caran-ti dāsapariyesanaṁ caranto sivīnaṁ nagaraṁ ārabbha pakkāmi.

So taṁ nagaraṁ gantvā sannipatitaṁ janaṁ: “Vessantaro kuhin”-ti pucchati. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1947. So tattha gantvā avaca, ye tatthāsuṁ samāgatā,
Kuhiṁ vessantaro rājā, kattha passemu khattiyaṁ.

1948. Te janā taṁ avaciṁsu, ye tatthāsuṁ samāgatā,
Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo,
Pabbājito sakā raṭṭhā, vaṅke vasati pabbate.

1949. Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo,
Ādāya puttadārañca, vaṅke vasati pabbate ti.

Tattha pakato ti upadduto pīḷito attano nagare vasituṁ alabhitvā idāni vaṅkapabbate vasati.

Evaṁ: “Tumhe amhākaṁ rājānaṁ nāsetvā puna pi āgatā idha tiṭṭhathā” ti te leḍḍudaṇḍādihatthā brāhmaṇaṁ anubandhiṁsu. So devatādhiggahito hutvā vaṅkapabbatamaggam-eva gaṇhi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1950. So codito brāhmaṇiyā, brāhmaṇo kāmagiddhimā,
Aghaṁ taṁ paṭisevittha, vane vāḷamigākiṇṇe,
Khaggadīpinisevite.

1951. Ādāya beḷuvaṁ daṇḍaṁ, aggihuttaṁ kamaṇḍaluṁ,
So pāvisi brahāraññaṁ, yattha assosi kāmadaṁ.

1952. Taṁ paviṭṭhaṁ brahāraññaṁ, kokā naṁ parivārayuṁ,
Vikkandi so vippanaṭṭho, dūre panthā apakkami.

1953. Tato so brāhmaṇo gantvā, bhogaluddho asaññato,
Vaṅkassorohaṇe naṭṭhe, imā gāthā abhāsathā ti.

Tattha [PTS 6.526] aghaṁ tan-ti taṁ mahājanena anubandhanadukkhañceva vanapariyogāhanadukkhañca. Aggihuttan-ti aggijuhanakaṭacchuṁ. Kokā naṁ parivārayun-ti so hi araññaṁ pavisitvā vaṅkapabbatagāmimaggaṁ ajānanto maggamūḷho hutvā araññe vicari. Atha naṁ ārakkhaṇatthāya nisinnassa cetaputtassa sunakhā parivārayiṁsū ti attho. Vikkandi so ti so ekarukkhaṁ āruyha mahantena ravena kandi. Vippanaṭṭho ti vinaṭṭhamaggo. Dūre panthā ti vaṅkapabbatagāmipanthato dūre pakkāmi. Bhogaluddho ti bhogaratto. Asaññato ti dussīlo. Vaṅkassorohaṇe naṭṭhe ti vaṅkapabbatassa gamanamagge vinaṭṭhe.

So sunakhehi parivārito rukkhe nisinno va imā gāthā abhāsatha:

1954. Ko rājaputtaṁ nisabhaṁ, jayantamaparājitaṁ,
Bhaye khemassa dātāraṁ, ko me vessantaraṁ vidū.

1955. Yo yācataṁ patiṭṭhāsi, bhūtānaṁ dharaṇīriva,
Dharaṇūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū.

1956. Yo yācataṁ gatī āsi, savantīnaṁva sāgaro,
Sāgarūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū.

1957. Kalyāṇatitthaṁ sucimaṁ, sītūdakaṁ manoramaṁ,
Puṇḍarīkehi sañchannaṁ, yuttaṁ kiñjakkhareṇunā,
Rahadūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū.

1958. Assatthaṁva pathe jātaṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ,
Santānaṁ visametāraṁ, kilantānaṁ paṭiggahaṁ,
Tathūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū.

1959. Nigrodhaṁva pathe jātaṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ,
Santānaṁ visametāraṁ, kilantānaṁ paṭiggahaṁ,
Tathūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū.

1960. Ambaṁ iva pathe jātaṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ,
Santānaṁ visametāraṁ, kilantānaṁ paṭiggahaṁ,
Tathūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū.

1961. Sālaṁ iva pathe jātaṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ,
Santānaṁ visametāraṁ, kilantānaṁ paṭiggahaṁ,
Tathūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū.

1962. Dumaṁ iva pathe jātaṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ,
Santānaṁ visametāraṁ, kilantānaṁ paṭiggahaṁ,
Tathūpamaṁ mahārājaṁ, ko me vessantaraṁ vidū.

1963. Evañca me vilapato, paviṭṭhassa brahāvane,
Ahaṁ jānanti yo vajjā, nandiṁ so janaye mama.

1964. Evañca me vilapato, paviṭṭhassa brahāvane,
Ahaṁ jānanti yo vajjā, tāya so ekavācāya,
Pasave puññaṁ anappakan-ti.

Tattha [PTS 6.527] jayantan-ti maccheracittaṁ vijayantaṁ. Ko me vessantaraṁ vidū ti ko mayhaṁ vessantaraṁ ācikkheyyāti vadati. Patiṭṭhāsī ti patiṭṭhā āsi. Santānan-ti parissantānaṁ. Kilantānan-ti maggakilantānaṁ. Paṭiggahan-ti paṭiggāhakaṁ patiṭṭhābhūtaṁ. Ahaṁ jānanti yo vajjā ti ahaṁ vessantarassa vasanaṭṭhānaṁ jānāmīti yo vadeyyā ti attho.

Tassa taṁ paridevasaddaṁ sutvā ārakkhaṇatthāya ṭhapito cetaputto migaluddako hutvā araññe vicaranto: “Ayaṁ brāhmaṇo vessantarassa vasanaṭṭhānatthāya paridevati, na kho panesa dhammatāya āgato, maddiṁ vā dārake vā yācissati, idheva naṁ māressāmī” ti tassa santikaṁ gantvā: “Brāhmaṇa, na te jīvitaṁ dassāmī” ti dhanuṁ āropetvā ākaḍḍhitvā tajjesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

1965. Tassa ceto paṭissosi, araññe luddako caraṁ,
Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo,
Pabbājito sakā raṭṭhā, vaṅke vasati pabbate.

1966. Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo,
Ādāya puttadārañca, vaṅke vasati pabbate.

1967. Akiccakārī dummedho, raṭṭhā pavanamāgato,
Rājaputtaṁ gavesanto, bako macchamivodake.

1968. Tassa tyāhaṁ na dassāmi, jīvitaṁ idha brāhmaṇa,
Ayañhi te mayā nunno, saro pissati lohitaṁ.

1969. Siro te vajjhayitvāna, hadayaṁ chetvā sabandhanaṁ,
Panthasakuṇaṁ yajissāmi, tuyhaṁ maṁsena brāhmaṇa.

1970. Tuyhaṁ maṁsena medena, matthakena ca brāhmaṇa,
Āhutiṁ paggahessāmi, chetvāna hadayaṁ tava.

1971. Taṁ me suyiṭṭhaṁ suhutaṁ, tuyhaṁ maṁsena brāhmaṇa,
Na ca tvaṁ rājaputtassa, bhariyaṁ putte ca nessasī ti.

Tattha akiccakārī ti tvaṁ akiccakārako. Dummedho ti nippañño. Raṭṭhā pavanamāgato ti raṭṭhato mahāraññaṁ āgato. Saro pissatī ti ayaṁ saro tava lohitaṁ pivissati. Vajjhayitvānā ti taṁ māretvā rukkhā patitassa te sīsaṁ tālaphalaṁ viya luñcitvā sabandhanaṁ hadayamaṁsaṁ chinditvā panthadevatāya panthasakuṇaṁ nāma yajissāmi. Na ca tvan-ti evaṁ sante na tvaṁ rājaputtassa bhariyaṁ vā putte vā nessasīti.

So [PTS 6.528] tassa vacanaṁ sutvā maraṇabhayatajjito musāvādaṁ kathento āha:

1972. Avajjho brāhmaṇo dūto, cetaputta suṇohi me,
Tasmā hi dūtaṁ na hanti, esa dhammo sanantano.

1973. Nijjhattā sivayo sabbe, pitā naṁ daṭṭhumicchati,
Mātā ca dubbalā tassa, acirā cakkhūni jīyare.

1974. Tesāhaṁ pahito dūto, cetaputta suṇohi me,
Rājaputtaṁ nayissāmi, yadi jānāsi saṁsa me ti.

Tattha nijjhattā ti saññattā. Acirā cakkhūni jīyare ti niccarodanena na cirasseva cakkhūni jīyissanti.

Tadā cetaputto: “Vessantaraṁ kira ānetuṁ āgato” ti somanassappatto hutvā sunakhe bandhitvā ṭhapetvā brāhmaṇaṁ otāretvā sākhāsanthare nisīdāpetvā bhojanaṁ datvā imaṁ gāthamāha.

1975. Piyassa me piyo dūto, puṇṇapattaṁ dadāmi te,
Imañca madhuno tumbaṁ, migasatthiñca brāhmaṇa,
Tañca te desamakkhissaṁ, yattha sammati kāmado ti.

Tattha piyassa me ti mama piyassa vessantarassa tvaṁ piyo dūto. Puṇṇapattan-ti tava ajjhāsayapūraṇaṁ puṇṇapattaṁ dadāmīti.

Jūjakapabbavaṇṇanā niṭṭhitā

Cūḷavanavaṇṇanā

Evaṁ cetaputto brāhmaṇaṁ bhojetvā pātheyyatthāya tassa madhuno tumbañceva pakkamigasatthiñca datvā magge ṭhatvā dakkhiṇahatthaṁ ukkhipitvā mahāsattassa vasanokāsaṁ ācikkhanto āha:

1976. Esa selo mahābrahme, pabbato gandhamādano,
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.

1977. Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, āsadañca masaṁ jaṭaṁ,
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassati.

1978. Ete nīlā padissanti, nānāphaladharā dumā,
Uggatā abbhakūṭāva, nīlā añjanapabbatā.

1979. Dhavassakaṇṇā khadirā, sālā phandanamāluvā,
Sampavedhanti vātena, sakiṁ pītāva māṇavā.

1980. Upari dumapariyāyesu, saṅgītiyo va suyyare,
Najjuhā kokilasaṅghā, sampatanti dumā dumaṁ.

1981. Avhayanteva [PTS 6.529] gacchantaṁ, sākhāpattasamīritā,
Ramayanteva āgantaṁ, modayanti nivāsinaṁ,
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.

1982. Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, āsadañca masaṁ jaṭaṁ,
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassatī ti.

Tattha gandhamādano ti esa gandhamādanapabbato, etassa pādena uttarābhimukho gacchanto yattha sakkadattiye assamapade vessantaro rājā saha puttadārehi vasati, taṁ passissasī ti attho. Brāhmaṇavaṇṇan-ti seṭṭhapabbajitavesaṁ. Āsadañca masaṁ jaṭan-ti ākaḍḍhitvā phalānaṁ gahaṇatthaṁ aṅkusañca aggijuhanakaṭacchuñca jaṭāmaṇḍalañca dhārento. Cammavāsī ti ajinacammadharo. Chamā setī ti pathaviyaṁ paṇṇasanthare sayati. Dhavassakaṇṇā khadirā ti dhavā ca assakaṇṇā ca khadirā ca. Sakiṁ pītāva māṇavā ti ekavāram-eva pītā surāsoṇḍā viya. Upari dumapariyāyesū ti rukkhasākhāsu. Saṅgītiyo va suyyare ti nānāsakuṇānaṁ vassantānaṁ saddā dibbasaṅgītiyo viya suyyare. Najjuhā ti najjuhasakuṇā. Sampatantī ti vikūjantā vicaranti. Sākhāpattasamīritā ti sākhānaṁ pattehi saṅghaṭṭitā hutvā vikūjantā sakuṇā, vātena samīritā pattasākhā yeva vā. Āgantan-ti āgacchantaṁ janaṁ. Yatthā ti yasmiṁ assame vessantaro vasati, tattha gantvā imaṁ assamapadasampattiṁ passissasīti.

Tato uttari pi assamapadaṁ vaṇṇento āha:

1983. Ambā kapitthā panasā, sālā jambū vibhītakā,
Harītakī āmalakā, assatthā badarāni ca.

1984. Cārutimbarukkhā cettha, nigrodhā ca kapitthanā,
Madhumadhukā thevanti, nīce pakkā cudumbarā.

1985. Pārevatā bhaveyyā ca, muddikā ca madhutthikā,
Madhuṁ anelakaṁ tattha, sakamādāya bhuñjare.

1986. Aññettha pupphitā ambā, aññe tiṭṭhanti dovilā,
Aññe āmā ca pakkā ca, bhekavaṇṇā tadūbhayaṁ.

1987. Athettha heṭṭhā puriso, ambapakkāni gaṇhati,
Āmāni ceva pakkāni, vaṇṇagandharasuttame.

1988. Ateva me acchariyaṁ, hīṅkāro paṭibhāti maṁ,
Devānamiva āvāso, sobhati nandanūpamo.

1989. Vibhedikā nāḷikerā, khajjurīnaṁ brahāvane,
Mālāva ganthitā ṭhanti, dhajaggāneva dissare,
Nānāvaṇṇehi pupphehi, nabhaṁ tārācitāmiva.

1990. Kuṭajī [PTS 6.530] kuṭṭhatagarā, pāṭaliyo ca pupphitā,
Punnāgā giripunnāgā, koviḷārā ca pupphitā.

1991. Uddālakā somarukkhā, agaruphalliyā bahū,
Puttajīvā ca kakudhā, asanā cettha pupphitā.

1992. Kuṭajā salaḷā nīpā, kosambā labujā dhavā,
Sālā ca pupphitā tattha, palālakhalasannibhā.

1993. Tassāvidūre pokkharaṇī, bhūmibhāge manorame,
Padumuppalasañchannā, devānamiva nandane.

1994. Athettha puppharasamattā, kokilā mañjubhāṇikā,
Abhinādenti pavanaṁ, utusampupphite dume.

1995. Bhassanti makarandehi, pokkhare pokkhare madhū,
Athettha vātā vāyanti, dakkhiṇā atha pacchimā,
Padumakiñjakkhareṇūhi, okiṇṇo hoti assamo.

1996. Thūlā siṅghāṭakā cettha, saṁsādiyā pasādiyā,
Macchakacchapabyāviddhā, bahū cettha mupayānakā,
Madhuṁ bhisehi savati, khīrasap pi muḷālibhi.

1997. Surabhī taṁ vanaṁ vāti, nānāgandhasamoditaṁ,
Sammaddateva gandhena, pupphasākhāhi taṁ vanaṁ,
Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā.

1998. Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā,
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṁ pakūjino.

1999. Nandikā jīvaputtā ca, jīvaputtā piyā ca no,
Piyā puttā piyā nandā, dijā pokkharaṇīgharā.

2000. Mālāva ganthitā ṭhanti, dhajaggāneva dissare,
Nānāvaṇṇehi pupphehi, kusaleheva suganthitā,
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.

2001. Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, āsadañca masaṁ jaṭaṁ,
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassatī ti.

Tattha cārutimbarukkhā ti suvaṇṇatimbarukkhā. Madhumadhukā ti madhurasā madhukā. Thevantī ti virocanti. Pārevatā ti pārevatapādasadisā rukkhā. Bhaveyyā ti dīghaphalā kadaliyo. Madhutthikā ti madhuttheve paggharantiyo, madhuratāya vā madhutthevasadisā. Sakamādāyā ti taṁ sayam-eva gahetvā paribhuñjanti. Dovilā ti patitapupphapattā sañjāyamānaphalā. Bhekavaṇṇā tadūbhayan-ti te ubho pi āmā ca pakkā ca maṇḍūkapiṭṭhivaṇṇā yeva. Athettha heṭṭhā puriso ti atha ettha assame tesaṁ ambānaṁ heṭṭhā ṭhitako va puriso ambaphalāni gaṇhāti, ārohaṇakiccaṁ [PTS 6.531] natthi. Vaṇṇagandharasuttame ti etehi vaṇṇādīhi uttamāni.

Ateva me acchariyan-ti ativiya me acchariyaṁ. Hiṅkāro ti hinti karaṇaṁ. Vibhedikā ti tālā. Mālāva ganthitā ti supupphitarukkhānaṁ upari ganthitā mālā viya pupphāni tiṭṭhanti. Dhajaggāneva dissare ti tāni rukkhāni alaṅkatadhajaggāni viya dissanti. Kuṭajī kuṭṭhatagarā ti kuṭaji nāmekā rukkhajāti kuṭṭhagacchā ca tagaragacchā ca. Giripunnāgā ti mahāpunnāgā. Koviḷārā ti koviḷārarukkhā nāma. Uddālakā ti uddālarukkhā. Somarukkhā ti pītapupphavaṇṇā rājarukkhā. Phalliyā ti phalliyarukkhā nāma. Puttajīvā ti mahānigrodhā. Labujā ti labujarukkhā nāma. Palālakhalasannibhā ti tesaṁ heṭṭhā paggharitapupphapuñjā palālakhalasannibhāti vadati.

Pokkharaṇī ti caturassapokkharaṇī. Nandane ti nandanavane nandāpokkharaṇī viya. Puppharasamattā ti puppharasena mattā calitā. Makarandehī ti kiñjakkhehi. Pokkhare pokkhare ti paduminipaṇṇe paduminipaṇṇe. Tesu hi kiñjakkhato reṇu bhassitvā pokkharamadhu nāma hoti. Dakkhiṇā atha pacchimā ti ettāvatā sabbā disā vidisā pi vātā dassitā honti. Thūlā siṅghāṭakā ti mahantā siṅghāṭakā ca. Saṁsādiyā ti sayaṁ jātasālī, sukasālīti pi vuccanti. Pasādiyā ti te yeva bhūmiyaṁ patitā. Byāviddhā ti pasanne udake byāviddhā paṭipāṭiyā gacchantā dissanti. Mupayānakā ti kakkaṭakā. Madhaunti bhisakoṭiyā bhinnāya paggharaṇaraso madhusadiso hoti. Khīrasap pi muḷālibhī ti muḷālehi paggharaṇaraso khīramissakanavanītasap pi viya hoti.

Sammaddatevā ti sampattajanaṁ madayati viya. Samantā mabhināditā ti samantā abhinadantā vicaranti. “Nandikā” ti ādīni tesaṁ nāmāni. Tesu hi paṭhamā: “Sāmi vessantara, imasmiṁ vane vasanto nandā” ti vadanti. Dutiyā: “Tvañca sukhena jīva, puttā ca te” ti vadanti. Tatiyā: “Tvañca jīva, piyā puttā ca te” ti vadanti. Catutthā: “Tvañca nanda, piyā puttā ca te” ti vadanti. Tena tesaṁ etāneva nāmāni ahesuṁ. Pokkharaṇīgharā ti pokkharaṇivāsino.

Evaṁ cetaputtena vessantarassa vasanaṭṭhāne akkhāte jūjako tussitvā paṭisanthāraṁ karonto imaṁ gāthamāha.

2002. Idañca me sattubhattaṁ, madhunā paṭisaṁyutaṁ,
Madhupiṇḍikā ca sukatāyo, sattubhattaṁ dadāmi te ti.

Tattha sattubhattan-ti pakkamadhusannibhaṁ sattusaṅkhātaṁ bhattaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: idaṁ mama atthi, taṁ te dammi, gaṇhāhi nanti.

Taṁ sutvā cetaputto āha:

2003. Tuyheva sambalaṁ hotu, nāhaṁ icchāmi sambalaṁ,
Ito pi brahme gaṇhāhi, gaccha brahme yathāsukhaṁ.

2004. Ayaṁ [PTS 6.532] ekapadī eti, ujuṁ gacchati assamaṁ,
Isī pi accuto tattha, paṅkadanto rajassiro,
Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, āsadañca masaṁ jaṭaṁ.

2005. Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassati,
Taṁ tvaṁ gantvāna pucchassu, so te maggaṁ pavakkhatī ti.

Tattha sambalan-ti pātheyyaṁ. Etī ti yo ekapadikamaggo amhākaṁ abhimukho eti, esa assamaṁ ujuṁ gacchati. Accuto ti evaṁnāmako isi tattha vasati.

2006. Idaṁ sutvā brahmabandhu, cetaṁ katvā padakkhiṇaṁ,
Udaggacitto pakkāmi, yenāsi accuto isī ti.

Tattha yenāsī ti yasmiṁ ṭhāne accuto isi ahosi, tattha gatoti.

Cūḷāvanavaṇṇanā niṭṭhitā

Mahāvanavaṇṇanā

2007. Gacchanto so bhāradvājo, addassa accutaṁ isiṁ,
Disvāna taṁ bhāradvājo, sammodi isinā saha.

2008. Kacci nu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ,
Kacci uñchena yāpesi, kacci mūlaphalā bahū.

2009. Kacci ḍaṁsā makasā ca, appam-eva sarīsapā,
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṁsā na vijjatī ti.

Tattha bhāradvājo ti jūjako. Appamevā ti appā yeva. Hiṁsā ti tesaṁ vasena tumhākaṁ vihiṁsā.

Tāpaso āha:

2010. Kusalañceva me brahme, atho brahme anāmayaṁ,
Atho uñchena yāpemi, atho mūlaphalā bahū.

2011. Atho ḍaṁsā makasā ca, appam-eva sarīsapā,
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṁsā mayhaṁ na vijjati.

2012. Bahūni vassapūgāni, assame vasato mama,
Nābhijānāmi uppannaṁ, ābādhaṁ amanoramaṁ.

2013. Svāgataṁ te mahābrahme, atho te adurāgataṁ,
Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te.

2014. Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo,
Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṁ varaṁ.

2015. Idam-pi pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā,
Tato piva mahābrahme, sace tvaṁ abhikaṅkhasī ti.

Jūjako āha:

2016. Paṭiggahitaṁ [PTS 6.533] yaṁ dinnaṁ, sabbassa agghiyaṁ kataṁ,
Sañjayassa sakaṁ puttaṁ, sivīhi vippavāsitaṁ,
Tamahaṁ dassanamāgato, yadi jānāsi saṁsa me ti.

Tattha tamahaṁ dassanamāgato ti taṁ ahaṁ dassanāya āgato. Tāpaso āha:

2017. Na bhavaṁ eti puññatthaṁ, sivirājassa dassanaṁ,
Maññe bhavaṁ patthayati, rañño bhariyaṁ patibbataṁ,
Maññe kaṇhājinaṁ dāsiṁ, jāliṁ dāsañca icchasi.

2018. Atha vā tayo mātāputte, araññā netumāgato,
Na tassa bhogā vijjanti, dhanaṁ dhaññañca brāhmaṇā ti.

Tattha na tassa bhogā ti bho brāhmaṇa, tassa vessantarassa araññe viharantassa neva bhogā vijjanti, dhanadhaññañca na vijjati, duggato hutvā vasati, tassa santikaṁ gantvā kiṁ karissasīti?

Taṁ sutvā jūjako āha:

2019. Akuddharūpohaṁ bhoto, nāhaṁ yācitumāgato,
Sādhu dassanamariyānaṁ, sannivāso sadā sukho.

2020. Adiṭṭhapubbo sivirājā, sivīhi vippavāsito,
Tamahaṁ dassanamāgato, yadi jānāsi saṁsa me ti.

Tassattho: ahaṁ, bho tāpasa, akuddharūpo, alaṁ ettāvatā, ahaṁ pana na kiñci vessantaraṁ yācitumāgato, ariyānaṁ pana dassanaṁ sādhu, sannivāso ca tehi saddhiṁ sukho. Ahaṁ tassa ācariyabrāhmaṇo, mayā ca so yato sivīhi vippavāsito, tato paṭṭhāya adiṭṭhapubbo, tenāhaṁ taṁ dassanatthāya āgato. Yadi tassa vasanaṭṭhānaṁ jānāsi, saṁsa meti.

So tassa vacanaṁ sutvā saddahitvā: “Hotu sve saṁsissāmi te, ajja tāva idheva vasāhī” ti taṁ phalāphalehi santappetvā punadivase maggaṁ dassento dakkhiṇahatthaṁ pasāretvā āha:

2021. Esa selo mahābrahme, pabbato gandhamādano,
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.

2022. Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, āsadañca masaṁ jaṭaṁ,
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassati.

2023. Ete nīlā padissanti, nānāphaladharā dumā,
Uggatā abbhakūṭāva, nīlā añjanapabbatā.

2024. Dhavassakaṇṇā [PTS 6.534] khadirā, sālā phandanamāluvā,
Sampavedhanti vātena, sakiṁ pītāva māṇavā.

2025. Upari dumapariyāyesu, saṁgītiyo va suyyare,
Najjuhā kokilasaṅghā, sampatanti dumā dumaṁ.

2026. Avhayanteva gacchantaṁ, sākhāpattasamīritā,
Ramayanteva āgantaṁ, modayanti nivāsinaṁ,
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.

2027. Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, āsadañca masaṁ jaṭaṁ,
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassati.

2028. Karerimālā vitatā, bhūmibhāge manorame,
Saddalāharitā bhūmi, na tatthuddhaṁsate rajo.

2029. Mayūragīvasaṅkāsā, tūlaphassasamūpamā,
Tiṇāni nātivattanti, samantā caturaṅgulā.

2030. Ambā jambū kapitthā ca, nīce pakkā cudumbarā,
Paribhogehi rukkhehi, vanaṁ taṁ rativaḍḍhanaṁ.

2031. Veḷuriyavaṇṇasannibhaṁ, macchagumbanisevitaṁ,
Suciṁ sugandhaṁ salilaṁ, āpo tattha pi sandati.

2032. Tassāvidūre pokkharaṇī, bhūmibhāge manorame,
Padumuppalasañchannā, devānamiva nandane.

2033. Tīṇi uppalajātāni, tasmiṁ sarasi brāhmaṇa,
Vicittaṁ nīlānekāni, setā lohitakāni cā ti.

Tassattho heṭṭhā vuttasadiso yeva. Karerimālā vitatā ti kareripupphehi vitatā. Saddalāharitā ti dhuvasaddalena haritā. Na tatthuddhaṁsate rajo ti tasmiṁ vane appamattako pi rajo na uddhaṁsate. Tūlaphassasamūpamā ti mudusamphassatāya tūlaphassasadisā. Tiṇāni nātivattantī ti tāni tassā bhūmiyā mayūragīvavaṇṇāni tiṇāni samantato caturaṅgulappamāṇāneva vattanti, tato pana uttari na vaḍḍhanti. Ambā jambū kapitthā cā ti ambā ca jambū ca kapitthā ca. Paribhogehī ti nānāvidhehi pupphūpagaphalūpagehi paribhogarukkhehi. Sandatī ti tasmiṁ vanasaṇḍe vaṅkapabbate kunnadīhi otarantaṁ udakaṁ sandati, pavattatī ti attho. Vicittaṁ nīlānekāni, setā lohitakāni cā ti ekāni nīlāni, ekāni setāni, ekāni lohitakānīti imehi tīhi uppalajātehi taṁ saraṁ vicittaṁ. Susajjitapupphacaṅkoṭakaṁ viya sobhatīti dasseti.

Evaṁ caturassapokkharaṇiṁ vaṇṇetvā puna mucalindasaraṁ vaṇṇento āha:

2034. Khomāva tattha padumā, setasogandhikehi ca,
Kalambakehi sañchanno, mucalindo nāma so saro.

2035. Athettha padumā phullā, apariyantāva dissare,
Gimhā hemantikā phullā, jaṇṇutagghā upattharā.

2036. Surabhī sampavāyanti, vicittapupphasanthatā,
Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā ti.

Tattha [PTS 6.535] khomāvā ti khomamayā viya paṇḍarā. Setasogandhikehi cā ti setuppalehi ca sogandhikehi ca kalambakehi ca so saro sañchanno. Apariyantāva dissare ti aparimāṇā viya dissanti. Gimhā hemantikā ti gimhe ca hemantike ca pupphitapadumā. Jaṇṇutagghā upattharā ti jaṇṇupamāṇe udake upattharā phullā honti, santhatā viya khāyanti. Vicittapupphasanthatā ti vicittā hutvā pupphehi santhatā sadā surabhī sampavāyanti.

2037. Athettha udakantasmiṁ, rukkhā tiṭṭhanti brāhmaṇa,
Kadambā pāṭalī phullā, koviḷārā ca pupphitā.

2038. Aṅkolā kacchikārā ca, pārijaññā ca pupphitā,
Vāraṇā vayanā rukkhā, mucalindamubhato saraṁ.

2039. Sirīsā setapārisā, sādhu vāyanti paddhakā,
Nigguṇḍī sirīnigguṇḍī, asanā cettha pupphitā.

2040. Paṅgurā bahulā selā, sobhañjanā ca pupphitā,
Ketakā kaṇikārā ca, kaṇaverā ca pupphitā.

2041. Ajjunā ajjukaṇṇā ca, mahānāmā ca pupphitā,
Supupphitaggā tiṭṭhanti, pajjalanteva kiṁsukā.

2042. Setapaṇṇī sattapaṇṇā, kadaliyo kusumbharā,
Dhanutakkārī pupphehi, sīsapāvaraṇāni ca.

2043. Acchivā sallavā rukkhā, sallakiyo ca pupphitā,
Setageru ca tagarā, maṁsikuṭṭhā kulāvarā.

2044. Daharā rukkhā ca vuddhā ca, akuṭilā cettha pupphitā,
Assamaṁ ubhato ṭhanti, agyāgāraṁ samantato ti.

Tattha tiṭṭhantī ti saraṁ parikkhipitvā tiṭṭhanti. Kadambā ti kadambarukkhā. Kacchikārā cā ti evaṁnāmakā rukkhā. Pārijaññā ti rattamālā. Vāraṇā vayanā ti vāraṇarukkhā ca vayanarukkhā ca. Mucalindamubhato saran-ti mucalindassa sarassa ubhayapassesu. Setapārisā ti setagaccharukkhā. Te kira setakkhandhā mahāpaṇṇā kaṇikārasadisapupphā honti. Nigguṇḍī sirīnigguṇḍī ti pakatinigguṇḍī ceva kāḷanigguṇḍī ca. Paṅgurā ti paṅgurarukkhā. Kusumbharā ti ekagacchā. Dhanutakkārī pupphehī ti dhanūnañca takkārīnañca pupphehi sobhitā. Sīsapāvaraṇāni cā ti sīsapehi ca varaṇehi ca sobhitā. Acchivāti ādayo pi rukkhā yeva. Setageru ca tagarā ti setageru ca tagarā ca. Maṁsikuṭṭhā kulāvarā ti maṁsigacchā ca kuṭṭhagacchā ca kulāvarā ca. Akuṭilā ti ujukā. Agyāgāraṁ samantato ti agyāgāraṁ parikkhipitvā ṭhitā ti attho.

2045. Athettha [PTS 6.536] udakantasmiṁ, bahujāto phaṇijjako,
Muggatiyo karatiyo, sevālasīsakā bahū.

2046. Uddāpavattaṁ ulluḷitaṁ, makkhikā hiṅgujālikā,
Dāsimakañjako cettha, bahū nīcekalambakā.

2047. Elamphurakasañchannā, rukkhā tiṭṭhanti brāhmaṇa,
Sattāhaṁ dhāriyamānānaṁ, gandho tesaṁ na chijjati.

2048. Ubhato saraṁ mucalindaṁ, pupphā tiṭṭhanti sobhanā,
Indīvarehi sañchannaṁ, vanaṁ taṁ upasobhati.

2049. Aḍḍhamāsaṁ dhāriyamānānaṁ, gandho tesaṁ na chijjati,
Nīlapupphī setavārī, pupphitā girikaṇṇikā,
Kalerukkhehi sañchannaṁ, vanaṁ taṁ tulasīhi ca.

2050. Sammaddateva gandhena, pupphasākhāhi taṁ vanaṁ,
Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā.

2051. Tīṇi kakkārujātāni, tasmiṁ sarasi brāhmaṇa,
Kumbhamattāni cekāni, murajamattāni tā ubho ti.

Tattha phaṇijjako ti bhūtanako. Muggatiyo ti ekā muggajāti. Karatiyo ti rājamāso. Sevālasīsakā ti ime pi gacchā yeva, api ca sīsakā ti rattacandanaṁ vuttaṁ. Uddāpavattaṁ ulluḷitan-ti taṁ udakaṁ tīramariyādabandhaṁ vātāpahataṁ ulluḷitaṁ hutvā tiṭṭhati. Makkhikā hiṅgujālikā ti hiṅgujālasaṅkhāte vikasitapupphagacche pañcavaṇṇā madhumakkhikā madhurassarena viravantiyo tattha vicarantī ti attho. Dāsimakañjako cetthā ti imāni dve rukkhajātiyo ca ettha. Nīcekalambakā ti nīcakalambakā. Elamphurakasañchannā ti evaṁnāmikāya valliyā sañchannā. Tesan-ti tesaṁ tassā valliyā pupphānaṁ sabbesam-pi vā etesaṁ dāsimakañjakādīnaṁ pupphānaṁ sattāhaṁ gandho na chijjati. Evaṁ gandhasampannāni pupphāni, rajatapaṭṭasadisavālukapuṇṇā bhūmibhāgā. Gandho tesan-ti tesaṁ indīvarapupphādīnaṁ gandho aḍḍhamāsaṁ na chijjati. Nīlapupphīti ādikā pupphavalliyo. Tulasīhi cā ti tulasigacchehi ca. Kakkārujātānī ti valliphalāni. Tattha ekissā valliyā phalāni mahāghaṭamattāni, dvinnaṁ mudiṅgamattāni. Tena vuttaṁ: “Murajamattāni tā ubho” ti.

2052. Athettha sāsapo bahuko, nādiyo haritāyuto,
Asī tālāva tiṭṭhanti, chejjā indīvarā bahū.

2053. Apphoṭā sūriyavallī ca, kāḷīyā madhugandhiyā,
Asokā mudayantī ca, vallibho khuddapupphiyo.

2054. Koraṇḍakā anojā ca, pupphitā nāgamallikā,
Rukkhamāruyha tiṭṭhanti, phullā kiṁsukavalliyo.

2055. Kaṭeruhā [PTS 6.537] ca vāsantī, yūthikā madhugandhiyā,
Niliyā sumanā bhaṇḍī, sobhati padumuttaro.

2056. Pāṭalī samuddakappāsī, kaṇikārā ca pupphitā,
Hemajālāva dissanti, ruciraggi sikhūpamā.

2057. Yāni tāni ca pupphāni, thalajānudakāni ca,
Sabbāni tattha dissanti, evaṁ rammo mahodadhī ti.

Tattha sāsapo ti siddhatthako. Bahuko ti bahu. Nādiyo haritāyuto ti haritena āyuto nādiyo. Imā dve pi lasuṇajātiyo, so pi lasuṇo tattha bahukoti attho. Asī tālāva tiṭṭhantī ti asī ti evaṁnāmakā rukkhā siniddhāya bhūmiyā ṭhitā tālā viya tiṭṭhanti. Chejjā indīvarā bahū ti udakapariyante bahū suvaṇṇaindīvarā muṭṭhinā chinditabbā hutvā ṭhitā. Apphoṭā ti apphoṭavalliyo. Vallibho khuddapupphiyo ti vallibho ca khuddapupphiyo ca. Nāgamallikā ti vallināgā ca mallikā ca. Kiṁsukavalliyo ti sugandhapattā vallijātī. Kaṭeruhā ca vāsantī ti ime ca dve pupphagacchā. Madhugandhiyā ti madhusamānagandhā. Niliyā sumanā bhaṇḍī ti nīlavallisumanā ca pakatisumanā ca bhaṇḍī ca. Padumuttaro ti evaṁnāmako rukkho. Kaṇikārā ti vallikaṇikārā rukkhakaṇikārā. Hemajālāvā ti pasāritahemajālā viya dissanti. Mahodadhī ti mahato udakakkhandhassa ādhārabhūto mucalindasaroti.

2058. Athassā pokkharaṇiyā, bahukā vārigocarā,
Rohitā naḷapī siṅgū, kumbhilā makarā susū.

2059. Madhu ca madhulaṭṭhi ca, tālisā ca piyaṅgukā,
Kuṭandajā bhaddamuttā, setapupphā ca lolupā.

2060. Surabhī ca rukkhā tagarā, bahukā tuṅgavaṇṭakā,
Paddhakā naradā kuṭṭhā, jhāmakā ca hareṇukā.

2061. Haliddakā gandhasilā, hiriverā ca guggulā,
Vibhedikā corakā kuṭṭhā, kappūrā ca kaliṅgukā ti.

Tattha athassā pokkharaṇiyā ti idha pokkharaṇisadisatāya saram-eva pokkharaṇīti vadati. Rohitāti ādīni tesaṁ vārigocarānaṁ nāmāni. Madhu cā ti nimmakkhikamadhu ca. Madhulaṭṭhi cā ti laṭṭhimadhukañca. Tālisā cāti ādikā sabbā gandhajātiyo.

2062. Athettha sīhabyagghā ca, purisālū ca hatthiyo,
Eṇeyyā pasadā ceva, rohiccā sarabhā migā.

2063. Koṭṭhasuṇā suṇo pi ca, tuliyā naḷasannibhā,
Cāmarī calanī laṅghī, jhāpitā makkaṭā picu.

2064. Kakkaṭā [PTS 6.538] kaṭamāyā ca, ikkā goṇasirā bahū,
Khaggā varāhā nakulā, kāḷakettha bahūtaso.

2065. Mahiṁsā soṇasiṅgālā, pampakā ca samantato,
Ākucchā pacalākā ca, citrakā cā pi dīpiyo.

2066. Pelakā ca vighāsādā, sīhā gogaṇisādakā,
Aṭṭhapādā ca morā ca, bhassarā ca kukutthakā.

2067. Caṅkorā kukkuṭā nāgā, aññamaññaṁ pakūjino,
Bakā balākā najjuhā, dindibhā kuñjavājitā.

2068. Byagghinasā lohapiṭṭhā, pampakā jīvajīvakā,
Kapiñjarā tittirāyo, kulā ca paṭikutthakā.

2069. Mandālakā celakeṭu, bhaṇḍutittiranāmakā,
Celāvakā piṅgalāyo, goṭakā aṅgahetukā.

2070. Karaviyā ca saggā ca, uhuṅkārā ca kukkuhā,
Nānādijagaṇākiṇṇaṁ, nānāsaranikūjitan-ti.

Tattha purisālū ti vaḷavāmukhayakkhiniyo. Rohiccā sarabhā migā ti rohitā ceva sarabhā migā ca. Koṭṭhasukā ti siṅgālasunakhā. “Kotthusuṇā” ti pi pāṭho. Suṇo pi cā ti esāpekā khuddakamigajāti. Tuliyā ti pakkhibiḷārā. Naḷasannibhā ti naḷapupphavaṇṇā rukkhasunakhā. Cāmarī calanī laṅghī ti cāmarīmigā ca calanīmigā ca laṅghīmigā ca. Jhāpitā makkaṭā ti dve makkaṭajātiyo va. Picū ti sarapariyante gocaraggāhī eko makkaṭo. Kakkaṭā kaṭamāyā cā ti dve mahāmigā. Ikkā ti acchā. Goṇasirā ti araññagoṇā. Kāḷakettha bahūtaso ti kāḷamigā nāmettha bahūtaso. Soṇasiṅgālā ti rukkhasunakhā ca siṅgālā ca. Pampakā ti assamapadaṁ parikkhipitvā ṭhitā mahāveḷupampakā. Ākucchā ti godhā. Pacalākā cā ti gajakumbhamigā. Citrakā cā pi dīpiyo ti citrakamigā ca dīpimigā ca.

Pelakā cā ti sasā. Vighāsādā ti ete gijjhā sakuṇā. Sīhā ti kesarasīhā. Gogaṇisādakā ti gogaṇe gahetvā khādanasīlā duṭṭhamigā. Aṭṭhapādā ti sarabhā migā. Bhassarā ti setahaṁsā. Kukutthakā ti kukutthakasakuṇā. Caṅkorā ti caṅkorasakuṇā. Kukkuṭā ti vanakukkuṭā. Dindibhā kuñjavājitā ti ime tayo pi sakuṇā yeva. Byagghinasā ti senā. Lohapiṭṭhā ti lohitavaṇṇasakuṇā. Pampakā ti pampaṭakā. Kapiñjarā tittirāyo ti kapiñjarā ca tittirā ca. Kulā ca paṭikutthakā ti ime pi dve sakuṇā. Mandālakā celakeṭū ti mandālakā ceva celakeṭu ca. Bhaṇḍutittiranāmakā ti bhaṇḍū ca tittirā ca nāmakā ca. Celāvakā [PTS 6.539] piṅgalāyo ti dve sakuṇajātiyo ca, tathā goṭakā aṅgahetukā. Saggā ti cātakasakuṇā. Uhuṅkārā ti ulūkā.

2071. Athettha sakuṇā santi, nīlakā mañjubhāṇakā,
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṁ pakūjino.

2072. Athettha sakuṇā santi, dijā mañjussarā sitā,
Setacchikūṭā bhadrakkhā, aṇḍajā citrapekhuṇā.

2073. Athettha sakuṇā santi, dijā mañjussarā sitā,
Sikhaṇḍī nīlagīvāhi, aññamaññaṁ pakūjino.

2074. Kukutthakā kuḷīrakā, koṭṭhā pokkharasātakā,
Kālāmeyyā balīyakkhā, kadambā suvasāḷikā.

2075. Haliddā lohitā setā, athettha nalakā bahū,
Vāraṇā bhiṅgarājā ca, kadambā suvakokilā.

2076. Ukkusā kurarā haṁsā, āṭā parivadentikā,
Pākahaṁsā atibalā, najjuhā jīvajīvakā.

2077. Pārevatā ravihaṁsā, cakkavākā nadīcarā,
VāraṇābhirUd rammā, ubho kālūpakūjino.

2078. Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā,
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṁ pakūjino.

2079. Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā,
Sabbe mañjū nikūjanti, mucalindamubhato saraṁ.

2080. Athettha sakuṇā santi, karaviyā nāma te dijā,
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṁ pakūjino.

2081. Athettha sakuṇā santi, karaviyā nāma te dijā,
Sabbe mañjū nikūjanti, mucalindamubhato saraṁ.

2082. Eṇeyyapasadākiṇṇaṁ, nāgasaṁsevitaṁ vanaṁ,
Nānālatāhi sañchannaṁ, kadalīmigasevitaṁ.

2083. Athettha sāsapo bahuko, nīvāro varako bahu,
Sāli akaṭṭhapāko ca, ucchu tattha anappako.

2084. Ayaṁ ekapadī eti, ujuṁ gacchati assamaṁ,
Khudaṁ pipāsaṁ aratiṁ, tattha patto na vindati,
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.

2085. Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṁ, āsadañca masaṁ jaṭaṁ,
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassatī ti.

Tattha [PTS 6.540] nīlakā ti citrarājipattā. Mañjūssarā sitā ti nibaddhamadhurassarā. Setacchikūṭā bhadrakkhā ti ubhayapassesu setehi akkhikūṭehi samannāgatā sundarakkhā. Citrapekhuṇā ti vicitrapattā. Kuḷīrakā ti kakkaṭakā. Koṭṭhāti ādayo sakuṇāva. Vāraṇā ti hatthiliṅgasakuṇā. Kadambā ti mahākadambā gahitā. Suvakokilā ti kokilehi saddhiṁ vicaraṇasuvakā ceva kokilā ca. Ukkusā ti kāḷakurarā. Kurarā ti setakurarā. Haṁsā ti sakuṇahaṁsā. Āṭā ti dabbisaṇṭhānamukhasakuṇā. Parivadentikā ti ekā sakuṇajāti. VāraṇābhirUd rammā ti rammābhirUd vāraṇā. Ubho kālūpakūjino ti sāyaṁ pāto pabbatapādaṁ ekaninnādaṁ karontā nikūjanti. Eṇeyyapasadākiṇṇan-ti eṇeyyamigehi ca pasadamigehi ca ākiṇṇaṁ. Tattha patto na vindatī ti brāhmaṇa, vessantarassa assamapadaṁ patto puriso tattha assame chātakaṁ vā pānīyapipāsaṁ vā ukkaṇṭhitaṁ vā na paṭilabhati.

2086. Idaṁ sutvā brahmabandhu, isiṁ katvā padakkhiṇaṁ,
Udaggacitto pakkāmi, yattha vessantaro ahū ti.

Tattha yattha vessantaro ahū ti yasmiṁ ṭhāne vessantaro ahosi, taṁ ṭhānaṁ gatoti.

Mahāvanavaṇṇanā niṭṭhitā

Dārakapabbavaṇṇanā

Jūjako pi accutatāpasena kathitamaggena gacchanto caturassapokkharaṇiṁ patvā cintesi: “Ajja atisāyanho, idāni maddī araññato āgamissati. Mātugāmo hi nāma dānassa antarāyakaro hoti, sve tassā araññaṁ gatakāle assamaṁ gantvā vessantaraṁ upasaṅkamitvā dārake yācitvā tāya anāgatāya te gahetvā pakkamissāmī” ti. Athassa avidūre ekaṁ sānupabbataṁ āruyha ekasmiṁ phāsukaṭṭhāne nipajji. Taṁ pana rattiṁ paccūsakāle maddī supinaṁ addasa. Evarūpo supino ahosi: eko puriso kaṇho dve kāsāyāni paridahitvā dvīsu kaṇṇesu rattamālaṁ piḷandhitvā āvudhahattho tajjento āgantvā paṇṇasālaṁ pavisitvā maddiṁ jaṭāsu gahetvā ākaḍḍhitvā bhūmiyaṁ uttānakaṁ pātetvā viravantiyā tassā dve akkhīni uppāṭetvā bāhāni chinditvā uraṁ bhinditvā paggharantalohitabinduṁ hadayamaṁsaṁ ādāya pakkāmīti. Sā pabujjhitvā bhītatasitā: “Pāpako supino me diṭṭho, supinapāṭhako pana vessantarena sadiso nāma natthi, pucchissāmi nan”-ti cintetvā [PTS 6.541] paṇṇasālaṁ gantvā mahāsattassa paṇṇasāladvāraṁ ākoṭesi. Mahāsatto: “Ko eso” ti āha. “Ahaṁ deva, maddī” ti. “Bhadde, amhākaṁ katikavattaṁ bhinditvā kasmā akāle āgatāsī” ti. “Deva, nāhaṁ kilesavasena āgacchāmi, apica kho pana me pāpako supino diṭṭho” ti. “Tena hi kathehi, maddī” ti. Sā attanā diṭṭhaniyāmeneva kathesi.

Mahāsatto pi supinaṁ pariggaṇhitvā: “Mayhaṁ dānapāramī pūrissati, sve maṁ yācako āgantvā putte yācissati, maddiṁ assāsetvā uyyojessāmī” ti cintetvā: “Maddi, tava dussayanadubbhojanehi cittaṁ āluḷitaṁ bhavissati, mā bhāyī” ti saṁmohetvā assāsetvā uyyojesi. Sā vibhātāya rattiyā sabbaṁ kattabbakiccaṁ katvā dve putte āliṅgitvā sīse cumbitvā: “Tātā, ajja me dussupino diṭṭho, appamattā bhaveyyāthā” ti ovaditvā: “Deva, tumhe dvīsu kumāresu appamattā hothā” ti mahāsattaṁ putte paṭicchāpetvā pacchikhaṇitti ādīni ādāya assūni puñchantī mūlaphalāphalatthāya vanaṁ pāvisi. Tadā jūjako pi: “Idāni maddī araññaṁ gatā bhavissatī” ti sānupabbatā oruyha ekapadikamaggena assamābhimukho pāyāsi. Mahāsatto pi paṇṇasālato nikkhamitvā paṇṇasāladvāre pāsāṇaphalake suvaṇṇapaṭimā viya nisinno: “Idāni yācako āgamissatī” ti pipāsito viya surāsoṇḍo tassāgamanamaggaṁ olokento va nisīdi. Puttāpissa pādamūle kīḷanti. So maggaṁ olokento brāhmaṇaṁ āgacchantaṁ disvā satta māse nikkhittaṁ dānadhuraṁ ukkhipanto viya ‘ehi, tvaṁ bho brāhmaṇā” ti somanassajāto jālikumāraṁ āmantento imaṁ gāthamāha.

2087. Uṭṭhehi jāli patiṭṭha, porāṇaṁ viya dissati,
Brāhmaṇaṁ viya passāmi, nandiyo mābhikīrare ti.

Tattha porāṇaṁ viya dissatī ti pubbe jetuttaranagare nānādisāhi yācakānaṁ āgamanaṁ viya ajja yācakānaṁ āgamanaṁ dissati. Nandiyo mābhikīrare ti etassa brāhmaṇassa diṭṭhakālato paṭṭhāya maṁ somanassāni abhikīranti, ghammābhitattassa purisassa sīse sītūdakaghaṭasahassehi abhisecanakālo viya jātoti.

Taṁ sutvā kumāro āha:

2088. Aham-pi [PTS 6.542] tāta passāmi, yo so brahmāva dissati,
Addhiko viya āyāti, atithī no bhavissatī ti.

Vatvā ca pana kumāro mahāsattassa apacitiṁ karonto uṭṭhāyāsanā brāhmaṇaṁ paccuggantvā parikkhāraggahaṇaṁ āpucchi. Brāhmaṇo taṁ olokento: “Ayaṁ vessantarassa putto jālikumāro nāma bhavissati, ādito paṭṭhā yeva pharusavacanaṁ kathessāmī” ti cintetvā: “Apehi apehī” ti accharaṁ pahari. Kumāro apagantvā: “Ayaṁ brāhmaṇo atipharuso, kiṁ nu kho” ti tassa sarīraṁ olokento aṭṭhārasa purisadose passi. Brāhmaṇo pi bodhisattaṁ upasaṅkamitvā paṭisanthāraṁ karonto āha:

2089. Kacci nu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ,
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.

2090. Kacci ḍaṁsā makasā ca, appam-eva sarīsapā,
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṁsā na vijjatī ti.

Bodhisatto pi tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ karonto āha:

2091. Kusalañceva no brahme, atho brahme anāmayaṁ,
Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū.

2092. Atho ḍaṁsā makasā ca, appam-eva sarīsavā,
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṁsā amhaṁ na vijjati.

2093. Satta no māse vasataṁ, araññe jīvasokinaṁ,
Imam-pi paṭhamaṁ passāma, brāhmaṇaṁ devavaṇṇinaṁ,
Ādāya veḷuvaṁ daṇḍaṁ, aggihuttaṁ kamaṇḍaluṁ.

2094. Svāgataṁ te mahābrahme, atho te adurāgataṁ,
Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te.

2095. Tiṇḍukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo,
Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṁ varaṁ.

2096. Idam-pi pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā,
Tato piva mahābrahme, sace tvaṁ abhikaṅkhasī ti.

Evañca pana vatvā mahāsatto: “Ayaṁ brāhmaṇo na akāraṇena imaṁ brahāraññaṁ āgato, āgamanakāraṇaṁ papañcaṁ akatvā pucchissāmi nan”-ti cintetvā imaṁ gāthamāha.

2097. Atha [PTS 6.543] tvaṁ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā,
Anuppatto brahāraññaṁ, taṁ me akkhāhi pucchito ti.

Tattha vaṇṇenā ti kāraṇena. Hetunā ti paccayena.

Jūjako āha:

2098. Yathā vārivaho pūro, sabbakālaṁ na khīyati,
Evaṁ taṁ yācitāgacchiṁ, putte me dehi yācito ti.

Tattha vārivaho ti pañcasu mahānadīsu udakavāho. Na khīyatī ti pipāsitehi āgantvā hatthehi pi bhājanehi pi ussiñcitvā piviyamāno na khīyati. Evaṁ taṁ yācitāgacchin-ti tvam-pi saddhāya pūritattā evarūpoyevā ti maññamāno ahaṁ taṁ yācituṁ āgacchiṁ. Putte me dehi yācito ti mayā yācito tava putte mayhaṁ dāsatthāya dehīti.

Taṁ sutvā mahāsatto somanassajāto pasāritahatthe sahassatthavikaṁ ṭhapento viya pabbatapādaṁ unnādento imā gāthā āha:

2099. Dadāmi na vikampāmi, issaro naya brāhmaṇa,
Pāto gatā rājaputtī, sāyaṁ uñchāto ehiti.

2100. Ekarattiṁ vasitvāna, pāto gacchasi brāhmaṇa,
Tassā nhāte upaghāte, atha ne māladhārine.

2101. Ekarattiṁ vasitvāna, pāto gacchasi brāhmaṇa,
Nānāpupphehi sañchanne, nānāgandhehi bhūsite,
Nānāmūlaphalākiṇṇe, gaccha svādāya brāhmaṇā ti.

Tattha issaro ti tvaṁ mama puttānaṁ issaro sāmiko hutvā ete naya, apica kho panekaṁ kāraṇaṁ atthi. Etesaṁ mātā rājaputtī phalāphalatthāya pāto gatā sāyaṁ araññato āgamissati, tāya ānītāni madhuraphalāphalāni bhuñjitvā idheva ṭhāne ajjekarattiṁ vasitvā pāto va dārake gahetvā gamissasi. Tassā nhāte ti tāya nhāpite. Upaghāte ti sīsamhi upasiṅghite. Atha ne māladhārine ti atha ne vicitrāya mālāya alaṅkate taṁ mālaṁ vahamāne. Pāḷipotthakesu pana: “Atha ne māladhārino” ti likhitaṁ, tassattho na vicārito. Nānāmūlaphalākiṇṇe ti magge pātheyyatthāya dinnehi nānāmūlaphalāphalehi ākiṇṇe.

Jūjako āha:

2102. Na [PTS 6.544] vāsamabhirocāmi, gamanaṁ mayha ruccati,
Antarāyo pi me assa, gacchaññeva rathesabha.

2103. Na hetā yācayogī naṁ, antarāyassa kāriyā,
Itthiyo mantaṁ jānanti, sabbaṁ gaṇhanti vāmato.

2104. Saddhāya dānaṁ dadato, māsaṁ adakkhi mātaraṁ,
Antarāyam-pi sā kayirā, gacchaññeva rathesabha.

2105. Āmantayassu te putte, mā te mātaramaddasuṁ,
Saddhāya dānaṁ dadato, evaṁ puññaṁ pavaḍḍhati.

2106. Āmantayassu te putte, mā te mātaramaddasuṁ,
Mādisassa dhanaṁ datvā, rāja saggaṁ gamissasī ti.

Tattha na hetā yācayogī nan-ti ettha nan-ti nipātamattaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, etā itthiyo ca nāma na hi yācayogī, na yācanāya anucchavikā honti, kevalaṁ antarāyassa kāriyā dāyakānaṁ puññantarāyaṁ, yācakānañca lābhantarāyaṁ karontīti. Itthiyo mantan-ti itthī māyaṁ nāma jānanti. Vāmato ti sabbaṁ vāmato gaṇhanti, na dakkhiṇato. Saddhāya dānaṁ dadato ti kammañca phalañca saddahitvā dānaṁ dadato. Māsan-ti mā etesaṁ mātaraṁ adakkhi. Kayirā ti kareyya. Āmantayassū ti jānāpehi, mayā saddhiṁ pesehīti vadati. Dadato ti dadantassa.

Vessantaro āha:

2107. Sace tvaṁ nicchase daṭṭhuṁ, mama bhariyaṁ patibbataṁ,
Ayyakassa pi dassehi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho.

2108. Ime kumāre disvāna, mañjuke piyabhāṇine,
Patīto sumano vitto, bahuṁ dassati te dhanan-ti.

Tattha ayyakassā ti mayhaṁ pituno sañjayamahārājassa dvinnaṁ kumārānaṁ ayyakassa. Dassati te dhanan-ti so rājā tuyhaṁ bahuṁ dhanaṁ dassati.

Jūjako āha:

2109. Acchedanassa bhāyāmi, rājaputta suṇohi me,
Rājadaṇḍāya maṁ dajjā, vikkiṇeyya haneyya vā,
Jino dhanañca dāse ca, gārayhassa brahmabandhuyā ti.

Tattha acchedanassā ti acchinditvā gahaṇassa bhāyāmi. Rājadaṇḍāya maṁ dajjāti: “Ayaṁ brāhmaṇo dārakacoro, daṇḍamassa dethā” ti evaṁ daṇḍatthāya maṁ amaccānaṁ [PTS 6.545] dadeyya. Gārayhassa brahmabandhuyā ti kevalaṁ brāhmaṇiyāva garahitabbo bhavissāmīti.

Vessantaro āha:

2110. Ime kumāre disvāna, mañjuke piyabhāṇine,
Dhamme ṭhito mahārājā, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano,
Laddhā pītisomanassaṁ, bahuṁ dassati te dhanan-ti.

Jūjako āha:

2111. Nāhaṁ tam-pi karissāmi, yaṁ maṁ tvaṁ anusāsasi,
Dārakeva ahaṁ nessaṁ, brāhmaṇyā paricārake ti.

Tattha dārakevā ti alaṁ mayhaṁ aññena dhanena, ahaṁ ime dārakeva attano brāhmaṇiyā paricārake nessāmīti.

Taṁ tassa pharusavacanaṁ sutvā dārakā bhītā palāyitvā piṭṭhipaṇṇasālaṁ gantvā tato pi palāyitvā gumbagahane nilīyitvā tatrā pi jūjakenāgantvā gahitā viya attānaṁ sampassamānā kampantā katthaci ṭhātuṁ asamatthā ito cito ca dhāvitvā caturassapokkharaṇitīraṁ gantvā daḷhaṁ vākacīraṁ nivāsetvā udakaṁ oruyha pokkharapattaṁ sīse ṭhapetvā udakena paṭicchannā hutvā aṭṭhaṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2112. Tato kumārā byathitā, sutvā luddassa bhāsitaṁ,
Tena tena padhāviṁsu, jālī kaṇhājinā cubho ti.

Jūjako pi kumāre adisvā bodhisattaṁ apasādesi: “Bho vessantara, idāneva tvaṁ mayhaṁ dārake datvā mayā ‘nāhaṁ jetuttaranagaraṁ gamissāmi, dārake mama brāhmaṇiyā paricārake nessāmī’ ti vutte iṅghitasaññaṁ datvā putte palāpetvā ajānanto viya nisinno, natthi maññe lokasmiṁ tayā sadiso musāvādī” ti. Taṁ sutvā mahāsatto pakampitacitto hutvā: “Dārakā palātā bhavissantī” ti cintetvā: “Bho brāhmaṇa, mā cintayi, ānessāmi te kumāre” ti uṭṭhāya piṭṭhipaṇṇasālaṁ gantvā tesaṁ vanagahanaṁ paviṭṭhabhāvaṁ ñatvā [PTS 6.546] padavalañjānusārena pokkharaṇitīraṁ gantvā udake otiṇṇapadaṁ disvā: “Kumārā udakaṁ oruyha ṭhitā bhavissantī” ti ñatvā: “Tāta, jālī” ti pakkosanto imaṁ gāthādvayamāha.

2113. Ehi tāta piyaputta, pūretha mama pāramiṁ,
Hadayaṁ mebhisiñcetha, karotha vacanaṁ mama.

2114. Yānā nāvā ca me hotha, acalā bhavasāgare,
Jātipāraṁ tarissāmi, santāressaṁ sadevakan-ti.

Kumāro pitu vacanaṁ sutvā: “Brāhmaṇo maṁ yathāruci karotu, pitarā saddhiṁ dve kathā na kathessāmī” ti sīsaṁ nīharitvā pokkharapattāni viyūhitvā udakā uttaritvā mahāsattassa dakkhiṇapāde nipatitvā gopphakasandhiṁ daḷhaṁ gahetvā parodi. Atha naṁ mahāsatto āha: “Tāta, bhaginī te kuhin”-ti. “Tāta, ime sattā nāma bhaye uppanne attānam-eva rakkhantī” ti. Atha mahāsatto: “Puttehi me katikā katā bhavissatī” ti ñatvā: “Ehi amma kaṇhe” ti pakkosanto gāthādvayamāha.

2115. Ehi amma piyadhīti, pūretha mama pāramiṁ,
Hadayaṁ mebhisiñcetha, karotha vacanaṁ mama.

2116. Yānā nāvā ca me hotha, acalā bhavasāgare,
Jātipāraṁ tarissāmi, uddharissaṁ sadevakan-ti.

Sāpi: “Pitarā saddhiṁ dve kathā na kathessāmī” ti tatheva udakā uttaritvā mahāsattassa vāmapāde nipatitvā gopphakasandhiṁ daḷhaṁ gahetvā parodi. Tesaṁ assūni mahāsattassa phullapadumavaṇṇe pādapiṭṭhe patanti. Tassa assūni tesaṁ suvaṇṇaphalakasadisāya piṭṭhiyā patanti. Atha mahāsatto kumāre uṭṭhāpetvā assāsetvā: “Tāta, jāli kiṁ tvaṁ mama dānavittakabhāvaṁ na jānāsi, ajjhāsayaṁ me, tāta, matthakaṁ pāpehī” ti vatvā goṇe agghāpento viya tattheva ṭhito kumāre agghāpesi. So kira puttaṁ āmantetvā āha: “Tāta, jāli tvaṁ bhujisso hotukāmo brāhmaṇassa nikkhasahassaṁ [PTS 6.547] datvā bhujisso bhaveyyāsi, bhaginī kho pana te uttamarūpadharā, koci nīcajātiko brāhmaṇassa kiñcideva dhanaṁ datvā tava bhaginiṁ bhujissaṁ katvā jātisambhedaṁ kareyya, aññatraraññā sabbasatadāyako nāma natthi, tasmā bhaginī te bhujissā hotukāmā brāhmaṇassa dāsasataṁ dāsīsataṁ hatthisataṁ assasataṁ usabhasataṁ nikkhasatanti evaṁ sabbasatāni datvā bhujissā hotū” ti evaṁ kumāre agghāpetvā samassāsetvā assamapadaṁ gantvā kamaṇḍalunā udakaṁ gahetvā: “Ehi vata, bho brāhmaṇā” ti āmantetvā sabbaññutaññāṇassa paccayo hotūti patthanaṁ katvā udakaṁ pātetvā: “Ambho brāhmaṇa, puttehi me sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena sabbaññutaññāṇam-eva piyataran”-ti pathaviṁ unnādento brāhmaṇassa piyaputtadānaṁ adāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2117. Tato kumāre ādāya, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho,
Brāhmaṇassa adā dānaṁ, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano.

2118. Tato kumāre ādāya, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho,
Brāhmaṇassa adā vitto, puttake dānamuttamaṁ.

2119. Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ,
Yaṁ kumāre padinnamhi, medanī sampakampatha.

2120. Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ,
Yaṁ pañjalikato rājā, kumāre sukhavacchite,
Brāhmaṇassa adā dānaṁ, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano ti.

Tattha vitto ti pītisomanassajāto hutvā. Tadāsi yaṁ bhiṁsanakan-ti tadā dānatejena unnadantī mahāpathavī catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā mattavāraṇo viya gajjamānā kam pi, sāgaro saṅkhubhi. Sinerupabbatarājā suseditavettaṅkuro viya onamitvā vaṅkapabbatābhimukho aṭṭhāsi. Sakko devarājā apphoṭesi, mahābrahmā sādhukāramadāsi. Yāva brahmalokā ekakolāhalaṁ ahosi. Pathavisaddena devo gajjanto khaṇikavassaṁ vassi, akālavijjulatā nicchariṁsu. Himavantavāsino sīhādayo sakalahimavantaṁ ekaninnādaṁ kariṁsūti evarūpaṁ bhiṁsanakaṁ ahosi. Pāḷiyaṁ pana: “Medanī sampakampathā” ti ettakam-eva vuttaṁ. Yan-ti yadā. Sukhavacchite ti sukhavasite sukhasaṁvaḍḍhite. Adā dānan-ti ambho brāhmaṇa, puttehi me sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena sabbaññutaññāṇam-eva piyataranti tassatthāya adāsi.

Mahāsatto [PTS 6.548] dānaṁ datvā: “Sudinnaṁ vata me dānan”-ti pītiṁ uppādetvā kumāre olokento va aṭṭhāsi. Jūjako pi vanagumbaṁ pavisitvā valliṁ dantehi chinditvā ādāya kumārassa dakkhiṇahatthaṁ kumārikāya vāmahatthena saddhiṁ ekato bandhitvā tam-eva vallikoṭiṁ gahetvā pothayamāno pāyāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2121. Tato so brāhmaṇo luddo, lataṁ dantehi chindiya,
Latāya hatthe bandhitvā, latāya anumajjatha.

2122. Tato so rajjumādāya, daṇḍañcādāya brāhmaṇo,
Ākoṭayanto te neti, sivirājassa pekkhato ti.

Tattha sivirājassā ti vessantarassa.

Tesaṁ pahaṭapahaṭaṭṭhāne chavi chijjati, lohitaṁ paggharati. Paharaṇakāle aññamaññassa piṭṭhiṁ dadanti. Athekasmiṁ visamaṭṭhāne brāhmaṇo pakkhalitvā pati. Kumārānaṁ muduhatthehi baddhavalli gaḷitvā gatā. Te rodamānā palāyitvā mahāsattassa santikaṁ āgamaṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2123. Tato kumārā pakkāmuṁ, brāhmaṇassa pamuñciya,
Assupuṇṇehi nettehi, pitaraṁ so udikkhati.

2124. Vedhamassatthapattaṁva, pitu pādāni vandati,
Pitu pādāni vanditvā, idaṁ vacanamabravi.

2125. Ammā ca tāta nikkhantā, tvañca no tāta dassasi,
Yāva ammam-pi passemu, atha no tāta dassasi.

2126. Ammā ca tāta nikkhantā, tvañca no tāta dassasi,
Mā no tvaṁ tāta adadā, yāva ammā pi etu no,
Tadāyaṁ brāhmaṇo kāmaṁ, vikkiṇātu hanātu vā.

2127. Balaṅkapādo andhanakho, atho ovaddhapiṇḍiko,
Dīghuttaroṭṭho capalo, kaḷāro bhagganāsako.

2128. Kumbhodaro bhaggapiṭṭhi, atho visamacakkhuko,
Lohamassu haritakeso, valīnaṁ tilakāhato.

2129. Piṅgalo ca vinato ca, vikaṭo ca brahā kharo,
Ajināni ca sannaddho, amanusso bhayānako.

2130. Manusso [PTS 6.549] udāhu yakkho, maṁsalohitabhojano,
Gāmā araññamāgamma, dhanaṁ taṁ tāta yācati.

2131. Nīyamāne pisācena, kiṁ nu tāta udikkhasi,
Asmā nūna te hadayaṁ, āyasaṁ daḷhabandhanaṁ.

2132. Yo no baddhe na jānāsi, brāhmaṇena dhanesinā,
Accāyikena luddena, yo no gāvo va sumbhati.

2133. Idheva acchataṁ kaṇhā, na sā jānāti kismiñci,
Migīva khirasammattā, yūthā hīnā pakandatī ti.

Tattha udikkhatī ti so pitu santikaṁ gantvā kampamāno oloketi. Vedhan-ti vedhamāno. Tvañca no tāta, dassasī ti tvañca amhe tāya anāgatāya eva brāhmaṇassa dadāsi, evaṁ mā kari, adhivāsehi tvaṁ tāva. Yāva ammaṁ passemu, atha no tāya diṭṭhakāle tvaṁ puna dassasi. Vikkiṇātu hanātu vā ti tāta, ammāya āgatakāle esa amhe vikkiṇātu vā hanatu vā. Yaṁ icchati, taṁ karotu. Apica kho panesa kakkhaḷo pharuso, aṭṭhārasahi purisadosehi samannāgatoti aṭṭhārasa purisadose kathesi.

Tattha balaṅkapādo ti patthaṭapādo. Andhanakho ti pūtinakho. Ovaddhapiṇḍiko ti heṭṭhāgalitapiṇḍikamaṁso. Dīghuttaroṭṭho ti mukhaṁ pidahitvā ṭhitena dīghena uttaroṭṭhena samannāgato. Capalo ti paggharitalālo. Kaḷāro ti sūkaradāṭhāhi viya nikkhantadantehi samannāgato. Bhagganāsako ti bhaggāya visamāya nāsāya samannāgato. Lohamassū ti tambalohavaṇṇamassu. Haritakeso ti suvaṇṇavaṇṇavirūḷhakeso. Valīnan-ti sarīracammamassa valiggahitaṁ. Tilakāhato ti kāḷatilakehi parikiṇṇo. Piṅgalo ti nibbiddhapiṅgalo biḷārakkhisadisehi akkhīhi samannāgato. Vinato ti kaṭiyaṁ piṭṭhiyaṁ khandheti tīsu ṭhānesu vaṅko. Vikaṭo ti vikaṭapādo. “Abaddhasandhī” ti pi vuttaṁ, “kaṭakaṭā” ti viravantehi aṭṭhisandhīhi samannāgato. Brahā ti dīgho. Amanusso ti na manusso, manussavesena vicaranto pi yakkho esa. Bhayānako ti ativiya bhiṁsanako.

Manusso udāhu yakkho ti tāta, sace koci imaṁ brāhmaṇaṁ disvā evaṁ puccheyya: “Manussoyaṁ brāhmaṇo, udāhu yakkho” ti. “Na manusso, atha kho maṁsalohitabhojano yakkho” ti vattuṁ yuttaṁ. Dhanaṁ taṁ tāta yācatī ti tāta, esa amhākaṁ maṁsaṁ khāditukāmo tumhe puttadhanaṁ yācati. Udikkhasī ti ajjhupekkhasi. Asmā nūna te hadayan-ti tāta, mātāpitūnaṁ hadayaṁ nāma puttesu mudukaṁ hoti, puttānaṁ dukkhaṁ na sahati, tvaṁ ajānanto viya acchasi, tava pana hadayaṁ pāsāṇo viya maññe, atha vā āyasaṁ daḷhabandhanaṁ. Tena amhākaṁ evarūpe dukkhe uppanne na rujati.

Na jānāsī ti ajānanto viya acchasi. Accāyikena luddenā ti ativiya luddena pamāṇātikkantena. Yo no ti brāhmaṇena no amhe kaniṭṭhabhātike baddhe bandhite yo tvaṁ na jānāsi. Sumbhatī ti potheti. Idheva acchatan-ti [PTS 6.550] tāta, ayaṁ kaṇhājinā kiñci dukkhaṁ na jānāti. Yathā nāma khīrasammattā migapotikā yūthā parihīnā mātaraṁ apassantī khīratthāya kandati, evaṁ ammaṁ apassantī kanditvā sussitvā marissati, tasmā maṁ yeva brāhmaṇassa dehi, ahaṁ gamissāmi, ayaṁ kaṇhājinā idheva hotūti.

Evaṁ vutte pi mahāsatto na kiñci katheti. Tato kumāro mātāpitaro ārabbha paridevanto āha:

2134. Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, labbhā hi pumunā idaṁ,
Yañca ammaṁ na passāmi, taṁ me dukkhataraṁ ito.

2135. Na me idaṁ tathā dukkhaṁ, labbhā hi pumunā idaṁ,
Yañca tātaṁ na passāmi, taṁ me dukkhataraṁ ito.

2136. Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati,
Kaṇhājinaṁ apassantī, kumāriṁ cārudassaniṁ.

2137. So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati,
Kaṇhājinaṁ apassanto, kumāriṁ cārudassaniṁ.

2138. Sā nūna kapaṇā ammā, ciraṁ rucchati assame,
Kaṇhājinaṁ apassantī, kumāriṁ cārudassaniṁ.

2139. So nūna kapaṇo tāto, ciraṁ rucchati assame,
Kaṇhājinaṁ apassanto, kumāriṁ cārudassaniṁ.

2140. Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati,
Aḍḍharatte va ratte vā, nadīva avasucchati.

2141. So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati,
Aḍḍharatte va ratte vā, nadīva avasucchati.

2142. Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā,
Vividhāni rukkhajātāni, tāni ajja jahāmase.

2143. Assatthā panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā,
Vividhāni phalajātāni, tāni ajja jahāmase.

2144. Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṁ sītūdakā nadī,
Yatthassu pubbe kīḷāma, tāni ajja jahāmase.

2145. Vividhāni pupphajātāni, asmiṁ uparipabbate,
Yānassu pubbe dhārema, tāni ajja jahāmase.

2146. Vividhāni phalajātāni, asmiṁ uparipabbate,
Yānassu pubbe bhuñjāma, tāni ajja jahāmase.

2147. Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime,
Yehissu pubbe kīḷāma, tāni ajja jahāmase ti.

Tattha [PTS 6.551] pumunā ti bhave vicarantena purisena. Labbhā ti labhitabbaṁ. Taṁ me dukkhataraṁ ito ti yaṁ me ammaṁ passituṁ alabhantassa dukkhaṁ, taṁ ito pothanadukkhato sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena dukkhataraṁ. Rucchatī ti rodissati. Aḍḍharatte va ratte vā ti aḍḍharatte vā sakalaratte vā amhe saritvā ciraṁ rodissati. Avasucchatī ti appodakā kunnadī avasussati. Yathā sā khippam-eva sussati, evaṁ aruṇe uggacchante yeva sussitvā marissatīti adhippāyenevamāha. Vedisā ti olambanasākhā. Tānī ti yesaṁ no mūlapupphaphalāni gaṇhantehi ciraṁ kīḷitaṁ, tāni ajja ubho pi mayaṁ jahāma. Hatthikā ti tātena amhākaṁ kīḷanatthāya katā hatthikā.

Taṁ evaṁ paridevamānam-eva saddhiṁ bhaginiyā jūjako āgantvā pothento gahetvā pakkāmi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2148. Nīyamānā kumārā te, pitaraṁ etadabravuṁ,
Ammaṁ ārogyaṁ vajjāsi, tvañca tāta sukhī bhava.

2149. Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime,
Tāni ammāya dajjesi, sokaṁ tehi vinessati.

2150. Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime,
Tāni ammā udikkhantī, sokaṁ paṭivinessatī ti.

Tadā bodhisattassa putte ārabbha balavasoko uppajji, hadayamaṁsaṁ uṇhaṁ ahosi. So kesarasīhena gahitamattavāraṇo viya rāhumukhaṁ paviṭṭhacando viya ca kampamāno sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkonto assupuṇṇehi nettehi paṇṇasālaṁ pavisitvā kalunaṁ paridevi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2151. Tato vessantaro rājā, dānaṁ datvāna khattiyo,
Paṇṇasālaṁ pavisitvā, kalunaṁ paridevayī ti.

Tato parā mahāsattassa vilāpagāthā honti:

2152. Kaṁ nvajja chātā tasitā, uparucchanti dārakā,
Sāyaṁ saṁvesanākāle, ko ne dassati bhojanaṁ.

2153. Kaṁ nvajja chātā tasitā, uparucchanti dārakā,
Sāyaṁ saṁvesanākāle, ‘ammā chātamha detha no’.

2154. Kathaṁ [PTS 6.552] nu pathaṁ gacchanti, pattikā anupāhanā,
Santā sūnehi pādehi, ko ne hatthe gahessati.

2155. Kathaṁ nu so na lajjeyya, sammukhā paharaṁ mama,
Adūsakānaṁ puttānaṁ, alajjī vata brāhmaṇo.

2156. Yo pi me dāsidāsassa, añño vā pana pesiyo,
Tassā pi suvihīnassa, ko lajjī paharissati.

2157. Vārijasseva me sato, baddhassa kumināmukhe,
Akkosati paharati, piye putte apassato ti.

Tattha kaṁ nvajjā ti kaṁ nu ajja. Uparucchantī ti saṭṭhiyojanamaggaṁ gantvā uparodissanti. Saṁvesanākāle ti mahājanassa parivesanākāle. Kone dassatī ti ko nesaṁ bhojanaṁ dassati. Kathaṁ nu pathaṁ gacchantī ti kathaṁ nu saṭṭhiyojanamaggaṁ gamissanti. Pattikā ti hatthiyānādīhi virahitā. Anupāhanā ti upāhanamattena pi viyuttā sukhumālapādā. Gahessatī ti kilamathavinodanatthāya ko gaṇhissati. Dāsidāsassā ti dāsiyā dāso assa. Añño vā pana pesiyo ti tassa pi dāso, tassa pi dāsoti evaṁ dāsapatidāsaparamparāya: “Yo mayhaṁ catuttho pesiyo pesanakārako assa, tassa evaṁ suvihīnassa pi ayaṁ vessantarassa dāsapatidāso” ti ñatvā. Ko lajjī ti ko lajjāsampanno pahareyya, yuttaṁ nu kho tassa nillajjassa mama putte paharitunti. Vārijassevā ti kumināmukhe baddhassa macchasseva sato mama. Apassato ti a-kāro nipātamatto, passantasseva piyaputte akkosati ceva paharati ca, aho vata dāruṇoti.

Athassa kumāresu sinehena evaṁ parivitakko udapādi: “Ayaṁ brāhmaṇo mama putte ativiya viheṭheti, sokaṁ sandhāretuṁ na sakkomi, brāhmaṇaṁ anubandhitvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā ānessāmi te kumāre” ti. Tato: “Aṭṭhānametaṁ kumārānaṁ pīḷanaṁ atidukkhanti dānaṁ datvā pacchānutappaṁ nāma sataṁ dhammo na hotī” ti cintesi. Tadatthajotanā imā dve parivitakkagāthā nāma honti:

2158. Adu cāpaṁ gahetvāna, khaggaṁ bandhiya vāmato,
Ānessāmi sake putte, puttānañhi vadho dukho.

2159. Aṭṭhānametaṁ dukkharūpaṁ, yaṁ kumārā vihaññare,
Satañca dhammamaññāya, ko datvā anutappatī ti.

Tattha satan-ti pubbabodhisattānaṁ paveṇidhammaṁ.

So kira tasmiṁ khaṇe bodhisattānaṁ paveṇiṁ anussari. Tato: “Sabbabodhisattānaṁ dhanapariccāgaṁ, aṅgapariccāgaṁ [PTS 6.553], puttapariccāgaṁ, bhariyapariccāgaṁ, jīvitapariccāganti ime pañca mahāpariccāge apariccajitvā buddhabhūtapubbo nāma natthi. Aham-pi tesaṁ abbhantaro homi, mayā pi piyaputtadhītaro adatvā na sakkā buddhena bhavitun”-ti cintetvā: “Kiṁ tvaṁ vessantara paresaṁ dāsatthāya dinnaputtānaṁ dukkhabhāvaṁ na jānāsi, yena brāhmaṇaṁ anubandhitvā jīvitakkhayaṁ pāpessāmīti saññaṁ uppādesi, dānaṁ datvā pacchānutappo nāma tava nānurūpo” ti evaṁ attānaṁ paribhāsitvā: “Sace pi eso kumāre māressati, dinnakālato paṭṭhāya mama na kiñci hotī” ti daḷhasamādānaṁ adhiṭṭhāya paṇṇasālato nikkhamitvā paṇṇasāladvāre pāsāṇaphalake kañcanapaṭimā viya nisīdi. Jūjako pi bodhisattassa sammukhe kumāre pothetvā neti. Tato kumāro vilapanto āha:

2160. Saccaṁ kirevamāhaṁsu, narā ekacciyā idha,
Yassa natthi sakā mātā, yathā natthi tatheva so.

2161. Ehi kaṇhe marissāma, natthattho jīvitena no,
Dinnamhāti janindena, brāhmaṇassa dhanesino,
Accāyikassa luddassa, yo no gāvo va sumbhati.

2162. Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā,
Vividhāni rukkhajātāni, tāni kaṇhe jahāmase.

2163. Assatthā panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā,
Vividhāni phalajātāni, tāni kaṇhe jahāmase.

2164. Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṁ sītūdakā nadī,
Yatthassu pubbe kīḷāma, tāni kaṇhe jahāmase.

2165. Vividhāni pupphajātāni, asmiṁ uparipabbate,
Yānassu pubbe dhārema, tāni kaṇhe jahāmase.

2166. Vividhāni phalajātāni, asmiṁ uparipabbate,
Yānassu pubbe bhuñjāma, tāni kaṇhe jahāmase.

2167. Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime,
Yehissu pubbe kīḷāma, tāni kaṇhe jahāmase ti.

Tattha yassā ti yassa santike sakā mātā natthi. Pitā atthi, yathā natthi yeva.

Puna brāhmaṇo ekasmiṁ visamaṭṭhāne pakkhalitvā pati. Tesaṁ hatthato bandhanavalli muccitvā gatā. Te pahaṭakukkuṭā viya kampantā palāyitvā ekavegeneva pitu santikaṁ āgamiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2168. Nīyamānā kumārā te, brāhmaṇassa pamuñciya,
Tena tena padhāviṁsu, jālī kaṇhājinā cubho ti.

Tattha [PTS 6.554] tena tenā ti tena muttakhaṇena yena disābhāgena tesaṁ pitā atthi, tena padhāviṁsu, padhāvitvā pitu santikaññeva āgamiṁsū ti attho.

Jūjako vegenuṭṭhāya vallidaṇḍahattho kappuṭṭhānaggi viya avattharanto āgantvā: “Ativiya palāyituṁ chekā tumhe” ti hatthe bandhitvā puna nesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2169. Tato so rajjumādāya, daṇḍañcādāya brāhmaṇo,
Ākoṭayanto te neti, sivirājassa pekkhato ti.

Evaṁ nīyamānesu kaṇhājinā nivattitvā olokentī pitarā saddhiṁ salla pi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2170. Taṁ taṁ kaṇhājināvoca, ayaṁ maṁ tāta brāhmaṇo,
Laṭṭhiyā paṭikoṭeti, ghare jātaṁva dāsiyaṁ.

2171. Na cāyaṁ brāhmaṇo tāta, dhammikā honti brāhmaṇā,
Yakkho brāhmaṇavaṇṇena, khādituṁ tāta neti no,
Nīyamāne pisācena, kiṁ nu tāta udikkhasī ti.

Tattha tan-ti taṁ passamānaṁ nisinnaṁ pitaraṁ sivirājānaṁ. Dāsiyan-ti dāsikaṁ. Khāditun-ti khādanatthāya ayaṁ no giridvāraṁ asampatte yeva ubhohi cakkhūhi rattalohitabinduṁ paggharantehi khādissāmīti neti, tvañca khādituṁ vā pacituṁ vā nīyamāne kiṁ amhe udikkhasi, sabbadā sukhito hohīti paridevi.

Daharakumārikāya vilapantiyā kampamānāya gacchantiyā mahāsattassa balavasoko uppajji, hadayavatthu uṇhaṁ ahosi. Nāsikāya appahontiyā mukhena uṇhe assāsapassāse vissajjesi. Assūni lohitabindūni hutvā nettehi nikkhamiṁsu. So: “Idaṁ evarūpaṁ dukkhaṁ sinehadosena jātaṁ, na aññena kāraṇena. Sinehaṁ akatvā majjhatteneva bhavitabban”-ti tathārūpaṁ sokaṁ attano ñāṇabalena vinodetvā pakatinisinnākāreneva nisīdi. Giridvāraṁ asampattā yeva kumārikā vilapantī agamāsi.

2172. Ime no pādakā dukkhā, dīgho caddhā suduggamo,
Nīce colambate sūriyo, brāhmaṇo ca dhāreti no.

2173. Okandāmase [PTS 6.555] bhūtāni, pabbatāni vanāni ca,
Sarassa sirasā vandāma, supatitthe ca āpake.

2174. Tiṇalatāni osadhyo, pabbatāni vanāni ca,
Ammaṁ ārogyaṁ vajjātha, ayaṁ no neti brāhmaṇo.

2175. Vajjantu bhonto ammañca, maddiṁ asmāka mātaraṁ,
Sace anupatitukāmāsi, khippaṁ anupatiyāsi no.

2176. Ayaṁ ekapadī eti, ujuṁ gacchati assamaṁ,
Tamevānupateyyāsi, api passesi ne lahuṁ.

2177. Aho vata re jaṭinī, vanamūlaphalahārike,
Suññaṁ disvāna assamaṁ, taṁ te dukkhaṁ bhavissati.

2178. Ativelaṁ nu ammāya, uñchā laddho anappako,
Yā no baddhe na jānāsi, brāhmaṇena dhanesinā.

2179. Accāyikena luddena, yo no gāvo va sumbhati,
Apajja ammaṁ passemu, sāyaṁ uñchāto āgataṁ.

2180. Dajjā ammā brāhmaṇassa, phalaṁ khuddena missitaṁ,
Tadāyaṁ asito dhāto, na bāḷhaṁ dhārayeyya no.

2181. Sūnā ca vata no pādā, bāḷhaṁ dhāreti brāhmaṇo,
Iti tattha vilapiṁsu, kumārā mātugiddhino ti.

Tattha pādakā ti khuddakapādā. Okandāmase ti avakandāma, apacitiṁ nīcavuttiṁ dassentā jānāpema. Sarassā ti imassa padumasarassa pariggāhakāneva nāgakulāni sirasā vandāma. Supatitthe ca āpake ti supatitthāya nadiyā adhivatthā devatā pi vandāma. Tiṇalatānī ti tiṇāni ca olambakalatāyo ca. Osadhyo ti osadhiyo. Sabbattha adhivatthā devatā sandhā yevamāha. Anupatitukāmāsī ti sace pi sā amhākaṁ padānupadaṁ āgantukāmāsi. Api passesi ne lahun-ti api nāma etāya ekapadiyā anupatamānā puttake te lahuṁ passeyyāsīti evaṁ taṁ vadeyyāthāti. Jaṭinī ti baddhajaṭaṁ ārabbha mātaraṁ parammukhālapanena ālapantī āha. Ativelan-ti pamāṇātikkantaṁ katvā. Uñchā ti uñchācariyāya. Phalan-ti vanamūlaphalāphalaṁ. Khuddena missitan-ti khuddakamadhunā missitaṁ. Asito ti asitāsano paribhuttaphalo. Dhāto ti suhito. Na bāḷhaṁ dhārayeyya no ti na no bāḷhaṁ vegena nayeyya. Mātugiddhino ti mātari giddhena samannāgatā balavasinehā evaṁ vilaviṁsūti.

Dārakapabbavaṇṇanā niṭṭhitā

Maddīpabbavaṇṇanā

Yaṁ [PTS 6.556] pana taṁ raññā pathaviṁ unnādetvā brāhmaṇassa piyaputtesu dinnesu yāva brahmalokā ekakolāhalaṁ jātaṁ, tena pi bhijjamānahadayā viya himavantavāsino devā tesaṁ brāhmaṇena niyamānānaṁ taṁ vilāpaṁ sutvā mantayiṁsu: “Sace maddī kālasseva assamaṁ āgamissati, tattha puttake adisvā vessantaraṁ pucchitvā brāhmaṇassa dinnabhāvaṁ sutvā balavasinehena padānupadaṁ dhāvitvā mahantaṁ dukkhaṁ anubhaveyyā” ti. Atha te tayo devaputte: “Tumhe sīhabyagghadīpivese nimminitvā deviyā āgamanamaggaṁ sannirumbhitvā yāciyamānā pi yāva sūriyatthaṅgamanā maggaṁ adatvā yathā candālokena assamaṁ pavisissati, evamassā sīhādīnam-pi aviheṭhanatthāya ārakkhaṁ susaṁvihitaṁ kareyyāthā” ti āṇāpesuṁ. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2182. Tesaṁ lālappitaṁ sutvā, tayo vāḷā vane migā,
Sīho byaggho ca dī pi ca, idaṁ vacanamabravuṁ.

2183. Mā heva no rājaputtī, sāyaṁ uñchāto āgamā,
Mā hevamhāka nibbhoge, heṭhayittha vane migā.

2184. Sīho ce naṁ viheṭheyya, byaggho dī pi ca lakkhaṇaṁ,
Neva jālīkumārassa, kuto kaṇhājinā siyā,
Ubhayeneva jīyetha, patiṁ putte ca lakkhaṇā ti.

Tattha idaṁ vacanamabravunti: “Tumhe tayo janā sīho ca byaggho ca dī pi cāti evaṁ tayo vāḷā vane migā hothā” ti idaṁ tā devatā tayo devaputte vacanamabravuṁ. Mā heva no ti maddī rājaputtī uñchāto sāyaṁ mā āgami, candālokena sāyaṁ āgacchatūti vadanti. Mā hevamhāka nibbhoge ti amhākaṁ nibbhoge vijite vanaghaṭāyaṁ mā naṁ koci pi vane vāḷamigo viheṭhesi. Na yathā viheṭheti, evamassā ārakkhaṁ gaṇhathāti vadanti. Sīho ce nan-ti sace hi taṁ anārakkhaṁ sīhādīsu koci viheṭheyya, athassā jīvitakkhayaṁ pattāya neva jālikumāro assa, kuto kaṇhājinā siyā. Evaṁ sā lakkhaṇasampannā ubhayeneva jīyetha patiṁ putte cā ti dvīhi koṭṭhāsehi jīyetheva, tasmā susaṁvihitamassā ārakkhaṁ karothāti.

Atha te tayo devaputtā: “Sādhū” ti tāsaṁ devatānaṁ taṁ vacanaṁ paṭissuṇitvā sīhabyagghadīpino hutvā āgantvā tassā āgamanamagge paṭipāṭiyā nipajjiṁsu. Maddī pi kho: “Ajja mayā dussupino [PTS 6.557] diṭṭho, kālasseva mūlaphalāphalaṁ gahetvā assamaṁ gamissāmī” ti kampamānā mūlaphalāphalāni upadhāresi. Athassā hatthato khaṇitti pati, tathā aṁsato uggīvañca pati, dakkhiṇakkhica phandati, phalino rukkhā aphalā viya aphalā ca phalino viya khāyiṁsu, dasa disā na paññāyiṁsu. Sā: “Kiṁ nu kho idaṁ, pubbe abhūtapubbaṁ ajja me hoti, kiṁ bhavissati, mayhaṁ vā antarāyo bhavissati, mama puttānaṁ vā, udāhu vessantarassā” ti cintetvā āha:

2185. Khaṇittikaṁ me patitaṁ, dakkhiṇakkhi ca phandati,
Aphalā phalino rukkhā, sabbā muyhanti me disā ti.

Evaṁ sā paridevantī pakkāmi.

2186. Tassā sāyanhakālasmiṁ, assamāgamanaṁ pati,
Atthaṅgatamhi sūriye, vāḷā panthe upaṭṭhahuṁ.

2187. Nīce colambate sūriyo, dūre ca vata assamo,
Yañca nesaṁ ito hassaṁ, taṁ te bhuñjeyyu bhojanaṁ.

2188. So nūna khattiyo eko, paṇṇasālāya acchati,
Tosento dārake chāte, mamaṁ disvā anāyatiṁ.

2189. Te nūna puttakā mayhaṁ, kapaṇāya varākiyā,
Sāyaṁ saṁvesanākāle, khīrapītāva acchare.

2190. Te nūna puttakā mayhaṁ, kapaṇāya varākiyā,
Sāyaṁ saṁvesanākāle, vāripītāva acchare.

2191. Te nūna puttakā mayhaṁ, kapaṇāya varākiyā,
Paccuggatā maṁ tiṭṭhanti, vacchā bālāva mātaraṁ.

2192. Te nūna puttakā mayhaṁ, kapaṇāya varākiyā,
Paccuggatā maṁ tiṭṭhanti, haṁsāvuparipallale.

2193. Te nūna puttakā mayhaṁ, kapaṇāya varākiyā,
Paccuggatā maṁ tiṭṭhanti, assamassāvidūrato.

2194. Ekāyano ekapatho, sarā sobbhā ca passato,
Aññaṁ maggaṁ na passāmi, yena gaccheyya assamaṁ.

2195. Migā namatthu rājāno, kānanasmiṁ mahabbalā,
Dhammena bhātaro hotha, maggaṁ me detha yācitā.

2196. Avaruddhassāhaṁ bhariyā, rājaputtassa sirīmato,
Taṁ cāhaṁ nātimaññāmi, rāmaṁ sītāvanubbatā.

2197. Tumhe ca putte passatha, sāyaṁ saṁvesanaṁ pati,
Ahañca putte passeyyaṁ, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho.

2198. Bahuṁ cidaṁ mūlaphalaṁ, bhakkho cāyaṁ anappako,
Tato upaḍḍhaṁ dassāmi, maggaṁ me detha yācitā.

2199. Rājaputtī [PTS 6.558] ca no mātā, rājaputto ca no pitā,
Dhammena bhātaro hotha, maggaṁ me detha yācitā ti.

Tattha tassā ti tassā mama. Assamāgamanaṁ patī ti assamaṁ paṭicca sandhāya āgacchantiyā. Upaṭṭhahun-ti uṭṭhāya ṭhitā. Te kira paṭhamaṁ paṭipāṭiyā nipajjitvā tāya āgamanakāle uṭṭhāya vijambhitvā maggaṁ rumbhantā paṭipāṭiyā tiriyaṁ aṭṭhaṁsu. Yañca tesan-ti ahañca yaṁ ito mūlaphalāphalaṁ tesaṁ harissaṁ, tam-eva vessantaro ca ubho puttakā cāti te tayo pi janā bhuñjeyyuṁ, aññaṁ tesaṁ bhojanaṁ natthi. Anāyatin-ti anāgacchantiṁ maṁ ñatvā ekako va nūna dārake tosento nisinno. Saṁvesanākāle ti aññesu divasesu attano khādāpanapivāpanakāle khīrapītāvā ti yathā khīrapītā migapotakā khīratthāya kanditvā taṁ alabhitvā kandantāva niddaṁ okkamanti, evaṁ me puttakā phalāphalatthāya kanditvā taṁ alabhitvā kandantāva niddaṁ upagatā bhavissantīti vadati.

Vāripītāvā ti yathā pipāsitā migapotakā pānīyatthāya kanditvā taṁ alabhitvā kandantāva niddaṁ okkamantīti imināva nayena attho veditabbo. Acchare ti acchanti. Paccuggatā maṁ tiṭṭhantī ti maṁ paccuggatā hutvā tiṭṭhanti. “Paccuggantunā” ti pi pāṭho, paccuggantvā ti attho. Ekāyano ti ekasseva ayano ekapadikamaggo. Ekapatho ti so ca ekova, dutiyo natthi, okkamitvā gantuṁ na sakkā. Kasmā? Yasmā sarā sobbhā ca passato. Migā namatthū ti sā aññaṁ maggaṁ adisvā: “Ete yācitvā paṭikkamāpessāmī” ti phalapacchiṁ sīsato otāretvā añjaliṁ paggayha namassamānā evamāha. Bhātaro ti aham-pi manussarājaputtī, tumhī pi migarājaputtā, iti me dhammena bhātaro hotha.

Avaruddhassā ti raṭṭhato pabbājitassa. Rāmaṁ sītāvanubbatā ti yathā dasaratharājaputtaṁ rāmaṁ tassa kaniṭṭhabhaginī sītādevī tasseva aggamahesī hutvā taṁ anubbatā patidevatā hutvā appamattā upaṭṭhāsi, tathā aham-pi vessantaraṁ upaṭṭhahāmi, nātimaññāmīti vadati. Tumhe cā ti tumhe ca mayhaṁ maggaṁ datvā sāyaṁ gocaraggahaṇakāle putte passatha, ahañca attano putte passeyyaṁ, detha me magganthi yācati.

Atha te tayo devaputtā velaṁ oloketvā: “Idānissā maggaṁ dātuṁ velā” ti ñatvā uṭṭhāya apagacchiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2200. Tassā lālappamānāya, bahuṁ kāruññasañhitaṁ,
Sutvā nelapatiṁ vācaṁ, vāḷā panthā apakkamun-ti.

Tattha nelapatin-ti na elapatiṁ elapātavirahitaṁ visaṭṭhaṁ madhuravācaṁ.

Sā pi vāḷesu apagatesu assamaṁ agamāsi. Tadā ca puṇṇamuposatho hoti. Sā caṅkamanakoṭiṁ patvā yesu yesu ṭhānesu pubbe putte passati, tesu tesu ṭhānesu apassantī āha:

2201. Imamhi [PTS 6.559] naṁ padesamhi, puttakā paṁsukuṇṭhitā,
Paccuggatā maṁ tiṭṭhanti, vacchā bālāva mātaraṁ.

2202. Imamhi naṁ padesamhi, puttakā paṁsukuṇṭhitā,
Paccuggatā maṁ tiṭṭhanti, haṁsāvuparipallale.

2203. Imamhi naṁ padesamhi, puttakā paṁsukuṇṭhitā,
Paccuggatā maṁ tiṭṭhanti, assamassāvidūrato.

2204. Dve migā viya ukkaṇṇā, samantā mabhidhāvino,
Ānandino pamuditā, vaggamānāva kampare,
Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho.

2205. Chakalīva migī chāpaṁ, pakkhī muttāva pañjarā,
Ohāya putte nikkhamiṁ, sīhīvāmisagiddhinī,
Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho.

2206. Idaṁ nesaṁ padakkantaṁ, nāgānamiva pabbate,
Citakā parikiṇṇāyo, assamassāvidūrato,
Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho.

2207. Vālikāya pi okiṇṇā, puttakā paṁsukuṇṭhitā,
Samantā abhidhāvanti, te na passāmi dārake.

2208. Ye maṁ pure paccuṭṭhenti, araññā dūramāyatiṁ,
Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho.

2209. Chakaliṁva migiṁ chāpā, paccuggantuna mātaraṁ,
Dūre maṁ pavilokenti, te na passāmi dārake.

2210. Idaṁ nesaṁ kīḷanakaṁ, patitaṁ paṇḍubeluvaṁ,
Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho.

2211. Thanā ca mayhime pūrā, uro ca sampadālati,
Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho.

2212. Ucchaṅgeko vicināti, thanamekāvalambati,
Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho.

2213. Yassu sāyanhasamayaṁ, puttakā paṁsukuṇṭhitā,
Ucchaṅge me vivattanti, te na passāmi dārake.

2214. Ayaṁ so assamo pubbe, samajjo paṭibhāti maṁ,
Tyajja putte apassantyā, bhamate viya assamo.

2215. Kimidaṁ [PTS 6.560] appasaddova, assamo paṭibhāti maṁ,
Kākolā pi na vassanti, matā me nūna dārakā.

2216. Kimidaṁ appasaddova, assamo paṭibhāti maṁ,
Sakuṇā pi na vassanti, matā me nūna dārakā ti.

Tattha nan-ti nipātamattaṁ. Paṁsukuṇṭhitā ti paṁsumakkhitā. Paccuggatā man-ti maṁ paccuggatā hutvā. “Paccuggantunā” ti pi pāṭho, paccuggantvāicceva attho. Ukkaṇṇā ti yathā migapotakā mātaraṁ disvā kaṇṇe ukkhipitvā gīvaṁ pasāretvā mātaraṁ upagantvā haṭṭhatuṭṭhā samantā abhidhāvino. Vaggamānāva kampare tivajjamānā yeva mātu hadayamaṁsaṁ kampenti viya evaṁ pubbe mama puttā. Tyajjā ti te ajja na passāmi. Chakalīva migī chāpan-ti yathā chakalī ca migī ca pañjarasaṅkhātā kulāvakā muttā pakkhī ca āmisagiddhinī sīhī ca attano chāpaṁ ohāya gocarāya pakkamanti, tathāham-pi ohāya putte gocarāya nikkhaminti vadati. Idaṁ nesaṁ padakkantan-ti vassāratte sānupabbate nāgānaṁ padavalañjaṁ viya idaṁ nesaṁ kīḷanaṭṭhāne ādhāvanaparidhāvanapadakkantaṁ paññāyati. Citakā ti sañcitanicitā kavālukapuñjā. Parikiṇṇāyo ti vippakiṇṇāyo. Samantā mabhidhāvantī ti aññesu divasesu samantā abhidhāvanti.

Paccuṭṭhentī ti paccuggacchanti. Dūramāyatin-ti dūrato āgacchantiṁ. Chakaliṁva migiṁ chāpā ti attano mātaraṁ chakaliṁ viya migiṁ viya ca chāpā. Idaṁ nesaṁ kīḷanakan-ti hatthirūpakādīhi kīḷantānaṁ idañca tesaṁ hatthato suvaṇṇavaṇṇaṁ kīḷanabeluvaṁ parigaḷitvā patitaṁ. Mayhime ti mayhaṁ ime thanā ca khīrassa pūrā. Uro ca sampadālatī ti hadayañca phalati. Ucchaṅge me vivattantī ti mama ucchaṅge āvattanti vivattanti. Samajjo paṭibhā ti man-ti samajjaṭṭhānaṁ viya mayhaṁ upaṭṭhāti. Tyajjā ti te ajja. Apassantyā ti apassantiyā mama. Bhamate viyā ti kulālacakkaṁ viya bhamati. Kākolā ti vanakākā. Matā nūnā ti addhā matā vā kenaci nītā vā bhavissanti. Sakuṇā ti avasesasakuṇā.

Iti sā vilapantī mahāsattassa santikaṁ gantvā phalapacchiṁ otāretvā mahāsattaṁ tuṇhimāsīnaṁ disvā dārake cassa santike apassantī āha:

2217. Kimidaṁ tuṇhibhūtosi, api ratteva me mano,
Kākolā pi na vassanti, matā me nūna dārakā.

2218. Kimidaṁ tuṇhibhūtosi, api ratteva me mano,
Sakuṇā pi na vassanti, matā me nūna dārakā.

2219. Kacci nu me ayyaputta, migā khādiṁsu dārake,
Araññe iriṇe vivane, kena nītā me dārakā.

2220. Adu [PTS 6.561] te pahitā dūtā, adu suttā piyaṁvadā,
Adu bahi no nikkhantā, khiḍḍāsu pasutā nu te.

2221. Nevāsaṁ kesā dissanti, hatthapādā ca jālino,
Sakuṇānañca opāto, kena nītā me dārakā ti.

Tattha a pi ratteva me mano ti api balavapaccūse supinaṁ passantiyā viya me mano. Migā ti sīhādayo vāḷamigā. Iriṇe ti niroje. Vivane ti vivitte. Dūtā ti adu jetuttaranagare sivirañño santikaṁ tayā dūtā katvā pesitā. Suttā ti antopaṇṇasālaṁ pavisitvā sayitā. Adu bahi no ti adu te dārakā khiḍḍāpasutā hutvā bahi nikkhantāti pucchati. Nevāsaṁ kesā dissantī ti sāmi vessantara, neva tesaṁ kāḷañjanavaṇṇā kesā dissanti. Jālino ti kañcanajālavicittā hatthapādā. Sakuṇānañca opāto ti himavantapadese hatthiliṅgasakuṇā nāma atthi, te opatitvā ādāya ākāseneva gacchanti. Tena taṁ pucchāmi: “Kiṁ tehi sakuṇehi nītā, ito aññesam-pi kesañci tesaṁ sakuṇānaṁ viya opāto jāto, akkhāhi, kena nītā me dārakā” ti?

Evaṁ vutte pi mahāsatto na kiñci āha. Atha naṁ sā: “Deva, kasmā mayā saddhiṁ na kathesi, ko mama doso” ti vatvā āha:

2222. Idaṁ tato dukkhataraṁ, sallaviddho yathā vaṇo,
Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho.

2223. Idam-pi dutiyaṁ sallaṁ, kampeti hadayaṁ mama,
Yañca putte na passāmi, tvañca maṁ nābhibhāsasi.

2224. Ajjeva me imaṁ rattiṁ, rājaputta na saṁsati,
Maññe okkantasantaṁ maṁ, pāto dakkhisi no matan-ti.

Tattha idaṁ tato dukkhataran-ti sāmi vessantara, yaṁ mama raṭṭhā pabbājitāya araññe vasantiyā putte ca apassantiyā dukkhaṁ, idaṁ tava mayā saddhiṁ akathanaṁ mayhaṁ tato dukkhataraṁ. Tvañhi maṁ aggidaḍḍhaṁ paṭidahanto viya papātā patitaṁ daṇḍena pothento viya sallena vaṇaṁ vijjhanto viya tuṇhībhāvena kilamesi. Idañhi me hadayaṁ sallaviddho yathā vaṇo tatheva kampati ceva rujati ca. “Sampaviddho” ti pi pāṭho, sampatividdhoti attho. Okkantasantaṁ man-ti apagatajīvitaṁ maṁ. Dakkhisi no matan-ti ettha no-kāro nipātamatto, mataṁ maṁ kālasseva tvaṁ passissasī ti attho.

Atha mahāsatto: “Kakkhaḷakathāya naṁ puttasokaṁ jahāpessāmī” ti cintetvā imaṁ gāthamāha.

2225. Nūna [PTS 6.562] maddī varārohā, rājaputtī yasassinī,
Pāto gatāsi uñchāya, kimidaṁ sāyamāgatā ti.

Tattha kimidaṁ sāyamāgatāti: “Maddi, tvaṁ abhirūpā pāsādikā, himavante ca nāma bahū vanacarakā tāpasavijjādharādayo vicaranti. Ko jānāti, kiṁ bhavissati, kiñci tayā kataṁ, tvaṁ pāto va gantvā kimidaṁ sāyamāgacchasi, daharakumārake ohāya araññagatitthiyo nāma sasāmikitthiyo evarūpā na honti, ‘kā nu kho me dārakānaṁ pavatti, kiṁ vā me sāmiko cintessatī’ ti ettakam-pi te nāhosi. Tvaṁ pāto va gantvā candālokena āgacchasi, mama duggatabhāvassevesa doso” ti tajjetvā vañcetvā kathesi.

Sā tassa kathaṁ sutvā āha:

2226. Nanu tvaṁ saddamassosi, ye saraṁ pātumāgatā,
Sīhassa pi nadantassa, byagghassa ca nikujjitaṁ.

2227. Ahu pubbanimittaṁ me, vicarantyā brahāvane,
Khaṇitto me hatthā patito, uggīvañcā pi aṁsato.

2228. Tadāhaṁ byathitā bhītā, puthu katvāna añjaliṁ,
Sabbadisā namassissaṁ, api sotthi ito siyā.

2229. Mā heva no rājaputto, hato sīhena dīpinā,
Dārakā vā parāmaṭṭhā, acchakokataracchihi.

2230. Sīho byaggho ca dī pi ca, tayo vāḷā vane migā,
Te maṁ pariyāvaruṁ maggaṁ, tena sāyamhi āgatā ti.

Tattha ye saraṁ pātumāgatā ti ye pānīyaṁ pātuṁ imaṁ saraṁ āgatā. Byagghassa cā ti byagghassa ca aññesaṁ hatthi-ādīnaṁ catuppadānañceva sakuṇasaṅghassa ca nikūjitaṁ ekaninnādasaddaṁ kiṁ tvaṁ na assosīti pucchati. So pana mahāsattena puttānaṁ dinnavelāya saddo ahosi. Ahu pubbanimittaṁ me ti deva, imassa me dukkhassa anubhavanatthāya pubbanimittaṁ ahosi. Uggīvan-ti aṁsakūṭe pacchilagganakaṁ. Puthū ti visuṁ visuṁ. Sabbadisā namassissan-ti sabbā dasa disā namassiṁ. Mā heva no ti amhākaṁ rājaputto sīhādīhi hato mā hotu, dārakā pi acchādīhi parāmaṭṭhā mā hontūti patthayantī namassissaṁ. Te maṁ pariyāvaruṁ maggan-ti sāmi vessantara, ahaṁ: “Imāni ca bhīsanakāni mahantāni, dussupino ca me diṭṭho, ajja sakālasseva gamissāmī” ti kampamānā mūlaphalāphalāni upadhāresiṁ, atha me phalitarukkhā pi aphalā viya aphalā ca phalino viya dissanti, kicchena phalāphalāni gahetvā giridvāraṁ sampāpuṇiṁ. Atha te sīhādayo maṁ disvā maggaṁ paṭipāṭiyā rumbhitvā aṭṭhaṁsu. Tena sāyaṁ āgatāmhi, khamāhi me, sāmīti.

Mahāsatto tāya saddhiṁ ettakam-eva kathaṁ vatvā yāva aruṇuggamanā na kiñci kathesi. Tato paṭṭhāya maddī nānappakārakaṁ vilapantī āha:

2231. Ahaṁ [PTS 6.563] patiñca putte ca, āceramiva māṇavo,
Anuṭṭhitā divārattiṁ, jaṭinī brahmacārinī.

2232. Ajināni paridahitvā, vanamūlaphalahāriyā,
Vicarāmi divārattiṁ, tumhaṁ kāmā hi puttakā.

2233. Ahaṁ suvaṇṇahaliddiṁ, ābhataṁ paṇḍubeluvaṁ,
Rukkhapakkāni cāhāsiṁ, ime vo putta kīḷanā.

2234. Imaṁ mūḷālivattakaṁ, sālukaṁ ciñcabhedakaṁ,
Bhuñja khuddehi saṁyuttaṁ, saha puttehi khattiya.

2235. Padumaṁ jālino dehi, kumudañca kumāriyā,
Māline passa naccante, sivi puttāni avhaya.

2236. Tato kaṇhājināya pi, nisāmehi rathesabha,
Mañjussarāya vagguyā, assamaṁ upayantiyā.

2237. Samānasukhadukkhamhā, raṭṭhā pabbājitā ubho,
Api sivi putte passesi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho.

2238. Samaṇe brāhmaṇe nūna, brahmacariyaparāyaṇe,
Ahaṁ loke abhissapiṁ, sīlavante bahussute,
Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho ti.

Tattha āceramiva māṇavo ti vattasampanno antevāsiko ācariyaṁ viya paṭijaggati. Anuṭṭhitā ti pāricariyānuṭṭhānena anuṭṭhitā appamattā hutvā paṭijaggāmi. Tumhaṁ kāmā ti tumhākaṁ kāmena tumhe patthayantī. Puttakā ti kumāre ālapantī paridevati. Suvaṇṇahaliddin-ti puttakā ahaṁ tumhākaṁ nhāpanatthāya suvaṇṇavaṇṇaṁ haliddiṁ ghaṁsitvā ādāya āgatā. Paṇḍubeluvan-ti kīḷanatthāya ca vo idaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ beluvapakkaṁ mayā ābhataṁ. Rukkhapakkānī ti tumhākaṁ kīḷanatthāya aññāni pi manāpāni rukkhaphalāni āhāsiṁ. Ime vo ti puttakā ime vo kīḷanāti vadati. Mūḷālivattakan-ti mūḷālakuṇḍalakaṁ. Sālukan-ti idaṁ uppalādisālukam-pi me bahu ābhataṁ. Ciñcabhedakan-ti siṅghāṭakaṁ. Bhuñjā ti idaṁ sabbaṁ khuddamadhunā saṁyuttaṁ puttehi saddhiṁ bhuñjāhīti paridevati. Sivi puttāni avhayā ti sāmi sivirāja, paṇṇasālāya sayāpitaṭṭhānato sīghaṁ puttake pakkosāhi. Api sivi putte passesī ti sāmi sivirāja, api putte passasi, sace passasi, mama dassehi, kiṁ maṁ ativiya kilamesi. Abhissapin-ti tumhākaṁ puttadhītaro mā passitthāti evaṁ nūna akkosinti.

Evaṁ [PTS 6.564] vilapamānāya pi tāya saddhiṁ mahāsatto na kiñci kathesi. Sā tasmiṁ akathente kampamānā candālokena putte vicinantī yesu yesu jamburukkhādīsu pubbe kīḷiṁsu, tāni tāni patvā paridevantī āha:

2239. Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā,
Vividhāni rukkhajātāni, te kumārā na dissare.

2240. Assatthā panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā,
Vividhāni phalajātāni, te kumārā na dissare.

2241. Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṁ sītūdakā nadī,
Yatthassu pubbe kīḷiṁsu, te kumārā na dissare.

2242. Vividhāni pupphajātāni, asmiṁ uparipabbate,
Yānassu pubbe dhāriṁsu, te kumārā na dissare.

2243. Vividhāni phalajātāni, asmiṁ uparipabbate,
Yānassu pubbe bhuñjiṁsu, te kumārā na dissare.

2244. Ime te hatthikā assā, balibaddā ca te ime,
Yehissu pubbe kīḷiṁsu, te kumārā na dissare ti.

Tattha ime te hatthikā ti sā pabbatūpari dārake adisvā paridevamānā tato oruyha puna assamapadaṁ āgantvā tattha te upadhārentī tesaṁ kīḷanabhaṇḍakāni disvā evamāha.

Athassā paridevanasaddena ceva padasaddena ca migapakkhino caliṁsu. Sā te disvā āha:

2245. Ime sāmā sasolūkā, bahukā kadalīmigā,
Yehissu pubbe kīḷiṁsu, te kumārā na dissare.

2246. Ime haṁsā ca koñcā ca, mayūrā citrapekhuṇā,
Yehissu pubbe kīḷiṁsu, te kumārā na dissare ti.

Tattha sāmā ti khuddakā sāmā suvaṇṇamigā. Sasolūkā ti sasā ca ulūkā ca.

Sā assamapade piyaputte adisvā nikkhamitvā pupphitavanaghaṭaṁ pavisitvā taṁ taṁ ṭhānaṁ olokentī āha:

2247. Imā tā vanagumbāyo, pupphitā sabbakālikā,
Yatthassu pubbe kīḷiṁsu, te kumārā na dissare.

2248. Imā tā pokkharaṇī rammā, cakkavākūpakūjitā,
Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca,
Yatthassu pubbe kīḷiṁsu, te kumārā na dissare ti.

Tattha [PTS 6.565] vanagumbāyo ti vanaghaṭāyo.

Sā katthaci piyaputte adisvā puna mahāsattassa santikaṁ āgantvā taṁ dummukhaṁ nisinnaṁ disvā āha:

2249. Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamāhaṭaṁ,
Aggi pi te na hāpito, kiṁ nu mando va jhāyasi.

2250. Piyo piyena saṅgamma, samo me byapahaññati,
Tyajja putte na passāmi, jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho ti.

Tattha na hāpito ti na jalito. Idaṁ vuttaṁ hoti: sāmi, tvaṁ pubbe kaṭṭhāni bhindasi, udakaṁ āharitvā ṭhapesi, aṅgārakapalle aggiṁ karosi, ajja tesu ekam-pi akatvā kiṁ nu mando va jhāyasi, tava kiriyā mayhaṁ na ruccatīti. Piyo piyenā ti vessantaro mayhaṁ piyo, ito me piyataro natthi, iminā me piyena saṅgamma samāgantvā pubbe samo me byapahaññati dukkhaṁ vigacchati, ajja pana me imaṁ passantiyā pi soko na vigacchati, kiṁ nu kho kāraṇanti. Tyajjā ti hotu, diṭṭhaṁ me kāraṇaṁ, te ajja putte na passāmi, tena me imaṁ passantiyā pi soko na vigacchatīti.

Tāya evaṁ vutte pi mahāsatto tuṇhībhūto va nisīdi. Sā tasmiṁ akathente sokasamappitā pahaṭakukkuṭī viya kampamānā puna paṭhamaṁ vicaritaṭṭhānāni vicaritvā mahāsattassa santikaṁ paccāgantvā āha:

2251. Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā,
Kākolā pi na vassanti, matā me nūna dārakā.

2252. Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā,
Sakuṇā pi na vassanti, matā me nūna dārakā ti.

Tattha na kho no ti deva, na kho amhākaṁ putte passāmi. Yena te nīhatā ti kenaci tesaṁ nīhatabhāvam-pi na jānāmīti adhippāyenevamāha.

Evaṁ vutte pi mahāsatto na kiñci kathesi yeva. Sā puttasokena phuṭṭhā putte upadhārentī tatiyam-pi tāni tāni ṭhānāni vātavegena vicari. Tāya ekarattiṁ vicaritaṭṭhānaṁ pariggayhamānaṁ pannarasayojanamattaṁ ahosi. Atha ratti vibhāsi, aruṇodayo jāto. Sā puna gantvā mahāsattassa santike ṭhitā paridevi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2253. Sā tattha paridevitvā, pabbatāni vanāni ca,
Punadevassamaṁ gantvā, rodi sāmikasantike.

2254. Na [PTS 6.566] kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā,
Kākolā pi na vassanti, matā me nūna dārakā.

2255. Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā,
Sakuṇā pi na vassanti, matā me nūna dārakā.

2256. Nu kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā,
Vicarantī rukkhamūlesu, pabbatesu guhāsu ca.

2257. Iti maddī varārohā, rājaputtī yasassinī,
Bāhā paggayha kanditvā, tattheva patitā chamā ti.

Tattha sāmikasantike ti bhikkhave, sā maddī tattha vaṅkapabbatakucchiyaṁ sānupabbatāni vanāni ca vicarantī paridevitvā puna gantvā sāmikaṁ nissāya tassa santike ṭhitā puttānaṁ atthāya rodi, “na kho no” ti ādīni vadantī paridevī ti attho. Iti maddī varārohā ti bhikkhave, evaṁ sā uttamarūpadharā varārohā maddī rukkhamūlādīsu vicarantī dārake adisvā: “Nissaṁsayaṁ matā bhavissantī” ti bāhā paggayha kanditvā tattheva vessantarassa pādamūle chinnasuvaṇṇakadalī viya chamāyaṁ pati.

Atha mahāsatto: “Matā maddī” ti saññāya kampamāno: “Aṭṭhāne padese matā maddī. Sace hissā jetuttaranagare kālakiriyā abhavissa, mahanto parivāro abhavissa, dve raṭṭhāni caleyyuṁ. Ahaṁ pana araññe ekakova, kiṁ nu kho karissāmī” ti uppannabalavasoko pi satiṁ paccupaṭṭhāpetvā: “Jānissāmi tāvā” ti uṭṭhāya tassā hadaye hatthaṁ ṭhapetvā santāpapavattiṁ ñatvā kamaṇḍalunā udakaṁ āharitvā satta māse kāyasaṁsaggaṁ anāpannapubbo pi balavasokena pabbajitabhāvaṁ sallakkhetuṁ asakkonto assupuṇṇehi nettehi tassā sīsaṁ ukkhipitvā ūrūsu ṭhapetvā udakena paripphositvā mukhañca hadayañca parimajjanto nisīdi. Maddī pi kho thokaṁ vītināmetvā satiṁ paṭilabhitvā hirottappaṁ paccupaṭṭhāpetvā uṭṭhāya mahāsattaṁ vanditvā: “Sāmi vessantara, dārakā te kuhiṁ gatā” ti āha. “Devi, ekassa brāhmaṇassa dāsatthāya dinnā” ti. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2258. Tamajjhapattaṁ rājaputtiṁ, udakenābhisiñcatha,
Assatthaṁ naṁ viditvāna, atha naṁ etadabravī ti.

Tattha [PTS 6.567] ajjhapattan-ti attano santikaṁ pattaṁ, pādamūle patitvā visaññibhūtanti attho. Etadabravī ti etaṁ: “Ekassa me brāhmaṇassa dāsatthāya dinnā” ti vacanaṁ abravi.

Tato tāya: “Deva, putte brāhmaṇassa datvā mama sabbarattiṁ paridevitvā vicarantiyā kiṁ nācikkhasī” ti vutte mahāsatto āha:

2259. Ādiyeneva te maddi, dukkhaṁ nakkhātumicchisaṁ,
Daliddo yācako vuḍḍho, brāhmaṇo gharamāgato.

2260. Tassa dinnā mayā puttā, maddi mā bhāyi assasa,
Maṁ passa maddi mā putte, mā bāḷhaṁ paridevasi,
Lacchāma putte jīvantā, arogā ca bhavāmase.

2261. Putte pasuñca dhaññañca, yañca aññaṁ ghare dhanaṁ,
Dajjā sappuriso dānaṁ, disvā yācakamāgataṁ,
Anumodāhi me maddi, puttake dānamuttaman-ti.

Tattha ādiyenevā ti ādikeneva. Idaṁ vuttaṁ hoti: sace te ahaṁ ādito va tamatthaṁ ācikkhissaṁ, tato tava sokaṁ sandhāretuṁ asakkontiyā hadayaṁ phaleyya, tasmā ādikeneva te maddi dukkhaṁ na akkhātuṁ icchissanti. Gharamāgato ti imaṁ amhākaṁ vasanaṭṭhānaṁ āgato. Arogā ca bhavāmase ti yathā tathā mayaṁ arogā homa, jīvamānā avassaṁ putte brāhmaṇena nīte pi passissāma. Yañca aññan-ti yañca aññaṁ ghare saviññāṇakaṁ dhanaṁ. Dajjā sappuriso dānan-ti sappuriso uttamatthaṁ patthento uraṁ bhinditvā hadayamaṁsam-pi gahetvā dānaṁ dadeyyāti.

Maddī āha:

2262. Anumodāmi te deva, puttake dānamuttamaṁ,
Datvā cittaṁ pasādehi, bhiyyo dānaṁ dado bhava.

2263. Yo tvaṁ maccherabhūtesu, manussesu janādhipa,
Brāhmaṇassa adā dānaṁ, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano ti.

Tattha anumodāmi te ti dasa māse kucchiyā dhāretvā divasassa dvattikkhattuṁ nhāpetvā pāyetvā bhojetvā ure nipajjāpetvā paṭijaggitaputtakesu bodhisattena dinnesu sayaṁ puttadānaṁ anumodantī evamāha. Iminā kāraṇena jānitabbaṁ: “Pitāva puttānaṁ sāmiko” ti. Bhiyyo dānaṁ dado bhavā ti mahārāja, uttari pi punappunaṁ dānaṁ dāyako va hohi, “sudinnaṁ me dānan”-ti cittaṁ pasādehi, yo tvaṁ maccherabhūtesu sattesu piyaputte adāsīti.

Evaṁ vutte mahāsatto: “Maddi, kinnāmetaṁ kathesi, sace hi mayā putte datvā cittaṁ pasādetuṁ nābhavissa, imāni pana me acchariyāni na pavatteyyun”-ti vatvā sabbāni pathavininnādādīni [PTS 6.568] kathesi. Tato maddī tāni acchariyāni kittetvā dānaṁ anumodantī āha:

2264. Ninnāditā te pathavī, saddo te tidivaṅgato,
Samantā vijjutā āguṁ, girīnaṁva patissutā ti.

Tattha vijjutā āgun-ti akālavijjulatā himavantapadese samantā nicchariṁsu. Girīnaṁva patissutā ti girīnaṁ patissutasaddā viya viravā uṭṭhahiṁsu.

2265. Tassa te anumodanti, ubho nāradapabbatā,
Indo ca brahmā pajāpati, somo yamo vessavaṇo,
Sabbe devānumodanti, tāvatiṁsā saindakā.

2266. Iti maddī varārohā, rājaputtī yasassinī,
Vessantarassa anumodi, puttake dānamuttaman-ti.

Tattha ubho nāradapabbatā ti ime pi dve devanikāyā attano vimānadvāre ṭhitāva: “Sudinnaṁ te dānan”-ti anumodanti. Tāvatiṁsā saindakā ti indajeṭṭhakā tāvatiṁsā pi devā te dānaṁ anumodantīti.

Evaṁ mahāsattena attano dāne vaṇṇite tamevatthaṁ parivattetvā: “Mahārāja vessantara, sudinnaṁ nāma te dānan”-ti maddī pi tatheva dānaṁ vaṇṇayitvā anumodamānā nisīdi. Tena satthā: “Iti maddī varārohā” ti gāthamāha.

Maddīpabbavaṇṇanā niṭṭhitā

Sakkapabbavaṇṇanā

Evaṁ tesu aññamaññaṁ sammodanīyaṁ kathaṁ kathentesu sakko cintesi: “Ayaṁ vessantaro rājā hiyyo jūjakassa pathaviṁ unnādetvā dārake adāsi, idāni taṁ koci hīnapuriso upasaṅkamitvā sabbalakkhaṇasampannaṁ maddiṁ yācitvā rājānaṁ ekakaṁ katvā maddiṁ gahetvā gaccheyya, tato esa anātho nippaccayo bhaveyya. Ahaṁ brāhmaṇavaṇṇena naṁ upasaṅkamitvā maddiṁ yācitvā pāramikūṭaṁ gāhāpetvā kassaci avissajjiyaṁ katvā puna naṁ tasseva datvā āgamissāmī” ti. So sūriyuggamanavelāya tassa santikaṁ agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2267. Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati,
Sakko brāhmaṇavaṇṇena, pāto tesaṁ adissathā ti.

Tattha [PTS 6.569] pāto tesaṁ adissathā ti pāto va nesaṁ dvinnam-pi janānaṁ paññāyamānarūpo purato aṭṭhāsi, ṭhatvā ca pana paṭisanthāraṁ karonto āha:

2268. Kacci nu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ,
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.

2269. Kacci ḍaṁsā makasā ca, appam-eva sarīsapā,
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṁsā na vijjatī ti.

Mahāsatto āha:

2270. Kusalañceva no brahme, atho brahme anāmayaṁ,
Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū.

2271. Atho ḍaṁsā makasā ca, appam-eva sarīsapā,
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṁsā mayhaṁ na vijjati.

2272. Satta no māse vasataṁ, araññe jīvasokinaṁ,
Idaṁ dutiyaṁ passāma, brāhmaṇaṁ devavaṇṇinaṁ,
Ādāya veḷuvaṁ daṇḍaṁ, dhārentaṁ ajinakkhipaṁ.

2273. Svāgataṁ te mahābrahme, atho te adurāgataṁ,
Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te.

2274. Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo,
Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṁ varaṁ.

2275. Idam-pi pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā,
Tato piva mahābrahme, sace tvaṁ abhikaṅkhasī ti.

Evaṁ tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā mahāsatto:

2276. Atha tvaṁ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā,
Anuppatto brahāraññaṁ, taṁ me akkhāhi pucchito ti.

Āgamanakāraṇaṁ pucchi. Atha naṁ sakko: “Mahārāja, ahaṁ mahallako, idhāgacchanto tava bhariyaṁ maddiṁ yācituṁ āgato, taṁ me dehī” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

2277. Yathā vārivaho pūro, sabbakālaṁ na khīyati,
Evaṁ taṁ yācitāgacchiṁ, bhariyaṁ me dehi yācito ti.

Evaṁ vutte mahāsatto: “Hiyyo me brāhmaṇassa dārakā dinnā, araññe ekako hutvā kathaṁ te maddiṁ dassāmī” ti avatvā pasāritahatthe sahassatthavikaṁ ṭhapento viya asajjitvā abajjhitvā anolīnamānaso hutvā giriṁ unnādento imaṁ gāthamāha.

2278. Dadāmi [PTS 6.570] na vikampāmi, yaṁ maṁ yācasi brāhmaṇa,
Santaṁ nappaṭiguyhāmi, dāne me ramatī mano ti.

Tattha santaṁ nappaṭiguyhāmī ti saṁvijjamānaṁ na guyhāmi.

Evañca pana vatvā sīgham-eva kamaṇḍalunā udakaṁ āharitvā udakaṁ hatthe pātetvā piyabhariyaṁ brāhmaṇassa adāsi. Taṅkhaṇe yeva heṭṭhā vuttappakārāni sabbāni acchariyāni pāturahesuṁ. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2279. Maddiṁ hatthe gahetvāna, udakassa kamaṇḍaluṁ,
Brāhmaṇassa adā dānaṁ, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano.

2280. Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ,
Maddiṁ pariccajantassa, medanī sampakampatha.

2281. Nevassa maddī bhākuṭi, na sandhīyati na rodati,
Pekkhatevassa tuṇhī sā, eso jānāti yaṁ varan-ti.

Tattha adā dānanti: “Ambho brāhmaṇa, maddito me sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena sabbaññutaññāṇam-eva piyataraṁ, idaṁ me dānaṁ sabbaññutaññāṇappaṭivedhassa paccayo hotū” ti vatvā dānaṁ adāsi vuttam-pi cetaṁ:

Jāliṁ kaṇhājinaṁ dhītaṁ, maddiṁ deviṁ patibbataṁ,
Cajamāno na cintesiṁ, bodhiyā yeva kāraṇā.

Na me dessā ubho puttā, maddī devī na dessiyā,
Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ, tasmā piye adāsahan-ti. (Cp. 1.118-119).

Tattha sampakampathā ti pathavī udakapariyantaṁ katvā kampittha. Nevassa maddī bhākuṭī ti bhikkhave, tasmiṁ khaṇe maddī: “Maṁ mahallakassa brāhmaṇassa rājā detī” ti kodhavasena bhākuṭi pi nāhosi. Na sandhīyati na rodatī ti neva maṅku ahosi, na akkhīni pūretvā rodati, atha kho tuṇhī sā hutvā: “Mādisaṁ itthiratanaṁ dadamāno na nikkāraṇā dassati, eso yaṁ varaṁ, taṁ jānātī” ti phullapadumavaṇṇaṁ assa mukhaṁ pekkhateva, olokayamānāva ṭhitā ti attho.

Atha mahāsatto: “Kīdisā maddī” ti tassā mukhaṁ olokesi. Sāpi: “Sāmi kiṁ maṁ olokesī” ti vatvā sīhanādaṁ nadantī imaṁ gāthamāha.

2282. Komārī yassāhaṁ bhariyā, sāmiko mama issaro,
Yassicche tassa maṁ dajjā, vikkiṇeyya haneyya vā ti.

Tattha [PTS 6.571] komārī yassāhaṁ bhariyā ti ahaṁ yassa tava daharikā bhariyā, so tvaññeva mama issaro sāmiko. Yassicche tassā ti issaro ca nāma dāsiṁ maṁ yassa dātuṁ iccheyya, tassa dadeyya. Vikkiṇeyya vā ti dhanena vā atthe sati vikkiṇeyya, maṁsena vā atthe sati haneyya, tasmā yaṁ vo ruccati, taṁ karotha, nāhaṁ kujjhāmīti.

Sakko tesaṁ paṇītajjhāsayataṁ viditvā thutiṁ akāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2283. Tesaṁ saṅkappamaññāya, devindo etadabravi,
Sabbe jitā te paccūhā, ye dibbā ye ca mānusā.

2284. Ninnāditā te pathavī, saddo te tidivaṅgato,
Samantā vijjutā āguṁ, girīnaṁva patissutā.

2285. Tassa te anumodanti, ubho nāradapabbatā,
Indo ca brahmā pajāpati, somo yamo vessavaṇo,
Sabbe devānumodanti, dukkarañhi karoti so.

2286. Duddadaṁ dadamānānaṁ, dukkaraṁ kamma kubbataṁ,
Asanto nānukubbanti, sataṁ dhammo durannayo.

2287. Tasmā satañca asataṁ, nānā hoti ito gati,
Asanto nirayaṁ yanti, santo saggaparāyaṇā.

2288. Yametaṁ kumāre adā, bhariyaṁ adā vane vasaṁ,
Brahmayānamanokkamma, sagge te taṁ vipaccatū ti.

Tattha paccūhā ti paccatthikā. Dibbā ti dibbasampattipaṭibāhakā. Mānusā ti manussasampattipaṭibāhakā. Ke pana teti? Macchariyadhammā. Te sabbe puttadāraṁ dentena mahāsattena jitā. Tenāha: “Sabbe jitā te paccūhā” ti. Dukkarañhi karoti so ti so vessantaro rājā ekako va araññe vasanto bhariyaṁ brāhmaṇassa dento dukkaraṁ karotīti evaṁ sabbe devā anumodantīti vadati. “Yametan”-ti gāthaṁ anumodanaṁ karonto āha. Vane vasan-ti vane vasanto. Brahmayānan-ti seṭṭhayānaṁ. Tividho hi sucaritadhammo evarūpo ca dānadhammo ariyamaggassa paccayo hotīti: “Brahmayānan”-ti vuccati. Tasmā yaṁ taṁ idaṁ ajja dānaṁ dadato pi nipphannaṁ brahmayānaṁ apāyabhūmiṁ anokkamitvā sagge te taṁ vipaccatu, vipākapariyosāne ca sabbaññutaññāṇadāyakaṁ hotūti.

Evamassa sakko anumodanaṁ katvā: “Idāni mayā idha papañcaṁ akatvā imaṁ imasseva datvā gantuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā āha:

2289. Dadāmi [PTS 6.572] bhoto bhariyaṁ, maddiṁ sabbaṅgasobhanaṁ,
Tvañceva maddiyā channo, maddī ca patinā saha.

2290. Yathā payo ca saṅkho ca, ubho samānavaṇṇino,
Evaṁ tuvañca maddī ca, samānamanacetasā.

2291. Avaruddhettha araññasmiṁ, ubho sammatha assame,
Khattiyā gottasampannā, sujātā mātupettito,
Yathā puññāni kayirātha, dadantā aparāparan-ti.

Tattha channo ti anurūpo. Ubho samānavaṇṇino ti samānavaṇṇā ubho pi parisuddhā yeva. Samānamanacetasā ti ācārādīhi kammehi samānena manasaṅkhātena cetasā samannāgatā. Avaruddhetthā ti raṭṭhato pabbājitā hutvā ettha araññe vasatha. Yathā puññānī ti yathā jetuttaranagare vo bahūni puññāni katāni, hiyyo puttānaṁ ajja bhariyāya dānavasena pi katānīti ettakeneva paritosaṁ akatvā ito uttari pi aparāparaṁ dadantā yathānurūpāni puññāni kareyyāthāti.

Evañca pana vatvā sakko mahāsattassa maddiṁ paṭicchāpetvā varaṁ dātuṁ attānaṁ ācikkhanto āha:

2292. Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike,
Varaṁ varassu rājisi, vare aṭṭha dadāmi te ti.

Kathento yeva ca dibbattabhāvena jalanto taruṇasūriyo viya ākāse aṭṭhāsi. Tato bodhisatto varaṁ gaṇhanto āha:

2293. Varaṁ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara,
Pitā maṁ anumodeyya, ito pattaṁ sakaṁ gharaṁ,
Āsanena nimanteyya, paṭhametaṁ varaṁ vare.

2294. Purisassa vadhaṁ na roceyyaṁ, api kibbisakārakaṁ,
Vajjhaṁ vadhamhā moceyyaṁ, dutiyetaṁ varaṁ vare.

2295. Ye vuḍḍhā ye ca daharā, ye ca majjhimaporisā,
Mam-eva upajīveyyuṁ, tatiyetaṁ varaṁ vare.

2296. Paradāraṁ na gaccheyyaṁ, sadārapasuto siyaṁ,
Thīnaṁ vasaṁ na gaccheyyaṁ, catutthetaṁ varaṁ vare.

2297. Putto me sakka jāyetha, so ca dīghāyuko siyā,
Dhammena jine pathaviṁ, pañcametaṁ varaṁ vare.

2298. Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṁ pati,
Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṁ, chaṭṭhametaṁ varaṁ vare.

2299. Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṁ,
Dadaṁ cittaṁ pasādeyyaṁ, sattametaṁ varaṁ vare.

2300. Ito [PTS 6.573] vimuccamānāhaṁ, saggagāmī visesagū,
Anivatti tato assaṁ, aṭṭhametaṁ varaṁ vare ti.

Tattha anumodeyyā ti sampaṭiccheyya na kujjheyya. Ito pattan-ti imamhā araññā sakaṁ gharaṁ anuppattaṁ. Āsanenā ti rājāsanena. Rajjaṁ me detūti vadati. Api kibbisakārakan-ti rājā hutvā rājāparādhikam-pi vajjhaṁ vadhamhā moceyyaṁ, evarūpassa pi me vadho nāma na ruccatu. Mam-eva upajīveyyun-ti sabbete maññeva nissāya upajīveyyuṁ. Dhammena jine ti dhammena jinātu, dhammena rajjaṁ kāretū ti attho. Visesagū ti visesagamano hutvā tusitapure nibbatto homīti vadati. Anivatti tato assan-ti tusitabhavanato cavitvā manussattaṁ āgato punabhave anivatti assaṁ, sabbaññutaṁ sampāpuṇeyyanti vadati.

2301. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, devindo etadabravi,
Aciraṁ vata te tato, pitā taṁ daṭṭhumessatī ti.

Tattha daṭṭhumessatī ti mahārāja, tava mātā ca pitā ca acireneva taṁ passitukāmo hutvā idhāgamissati, āgantvā ca pana setacchattaṁ datvā rajjaṁ niyyādetvā jetuttaranagaram-eva nessati, sabbe te manorathā matthakaṁ pāpuṇissanti, mā cintayi, appamatto hohi, mahārājāti.

Evaṁ mahāsattassa ovādaṁ datvā sakko sakaṭṭhānam-eva gato. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2302. Idaṁ vatvāna maghavā, devarājā sujampati,
Vessantare varaṁ datvā, saggakāyaṁ apakkamī ti.

Tattha vessantare ti vessantarassa. Apakkamī ti gato anuppattoyevā ti.

Sakkapabbavaṇṇanā niṭṭhitā

Mahārājapabbavaṇṇanā

Bodhisatto ca maddī ca sammodamānā sakkadattiye assame vasiṁsu. Jūjako pi kumāre gahetvā saṭṭhiyojanamaggaṁ paṭipajji. Devatā kumārānaṁ ārakkhamakaṁsu. Jūjako pi sūriye atthaṅgate kumāre gacche bandhitvā bhūmiyaṁ nipajjāpetvā sayaṁ caṇḍavāḷamigabhayena rukkhaṁ āruyha viṭapantare sayati. Tasmiṁ khaṇe eko devaputto vessantaravaṇṇena, ekā devadhītā maddivaṇṇena āgantvā kumāre mocetvā hatthapāde sambāhitvā nhāpetvā maṇḍetvā dibbabhojanaṁ bhojetvā dibbasayane sayāpetvā aruṇuggamanakāle [PTS 6.574] baddhākāreneva nipajjāpetvā antaradhāyi. Evaṁ te devatāsaṅgahena arogā hutvā gacchanti. Jūjako pi devatādhiggahito hutvā: “Kāliṅgaraṭṭhaṁ gacchāmī” ti gacchanto aḍḍhamāsena jetuttaranagaraṁ patto. Taṁ divasaṁ paccūsakāle sañjayo mahārājā supinaṁ passi. Evarūpo supino ahosi: rañño mahāvinicchaye nisinnassa eko puriso kaṇho dve padumāni āharitvā rañño hatthe ṭhapesi. Rājā tāni dvīsu kaṇṇesu piḷandhi. Tesaṁ reṇu bhassitvā rañño ure patati. So pabujjhitvā pāto va brāhmaṇe pucchi. Te: “Cirapavutthā vo, deva, bandhavā āgamissantī” ti byākariṁsu. So pāto va sīsaṁ nhāyitvā nānaggarasabhojanaṁ bhuñjitvā alaṅkaritvā vinicchaye nisīdi. Devatā brāhmaṇaṁ dvīhi kumārehi saddhiṁ ānetvā rājaṅgaṇe ṭhapayiṁsu. Tasmiṁ khaṇe rājā maggaṁ olokento kumāre disvā āha:

2303. Kassetaṁ mukhamābhāti, hemaṁ-vuttattamagginā,
Nikkhaṁva jātarūpassa, ukkāmukhapahaṁsitaṁ.

2304. Ubho sadisapaccaṅgā, ubho sadisalakkhaṇā,
Jālissa sadiso eko, ekā kaṇhājinā yathā.

2305. Sīhā bilāva nikkhantā, ubho sampatirūpakā,
Jātarūpamayā yeva, ime dissanti dārakā ti.

Tattha hemaṁvuttattamagginā ti hemaṁ iva uttattaṁ agginā. hā bilāva nikkhantāti kañcanaguhato nikkhantā sīhā viya.

Evaṁ rājā tīhi gāthāhi kumāre vaṇṇetvā ekaṁ amaccaṁ āṇāpesi: “Gacchetaṁ brāhmaṇaṁ dārakehi saddhiṁ ānehī” ti. So vegena gantvā brāhmaṇaṁ ānesi. Atha rājā brāhmaṇaṁ āha:

2306. Kuto nu bhavaṁ bhāradvāja, ime ānesi dārake,
Ajja raṭṭhaṁ anuppatto, kuhiṁ gacchasi brāhmaṇā ti.

Jūjako āha:

2307. Mayhaṁ te dārakā deva, dinnā vittena sañjaya,
Ajja pannarasā ratti, yato laddhā me dārakā ti.

Tattha vittenā ti tuṭṭhena pasannena. Ajja pannarasā rattī ti imesaṁ laddhadivasato paṭṭhāya ajja pannarasā rattīti vadati.

Rājā [PTS 6.575] āha:

2308. Kena vā vācapeyyena, sammāñāyena saddahe,
Ko tetaṁ dānamadadā, puttake dānamuttaman-ti.

Tattha kena vā vācapeyyenā ti brāhmaṇa, kena piyavacanena te tayā laddhā. Sammāñāyena saddahe ti musāvādaṁ akatvā sammāñāyena kāraṇena amhe saddahāpeyyāsi. Puttake ti attano piyaputtake uttamaṁ dānaṁ katvā ko te etaṁ dānaṁ adadāti.

Jūjako āha:

2309. Yo yācataṁ patiṭṭhāsi, bhūtānaṁ dharaṇīriva,
So me vessantaro rājā, puttedāsi vane vasaṁ.

2310. Yo yācataṁ gatī āsi, savantīnaṁva sāgaro,
So me vessantaro rājā, puttedāsi vane vasan-ti.

Tattha patiṭṭhāsī ti patiṭṭhā āsi.

Taṁ sutvā amaccā vessantaraṁ garahamānā āhaṁsu:

2311. Dukkaṭaṁ vata bho raññā, saddhena gharamesinā,
Kathaṁ nu puttake dajjā, araññe avaruddhako.

2312. Imaṁ bhonto nisāmetha, yāvantettha samāgatā,
Kathaṁ vessantaro rājā, puttedāsi vane vasaṁ.

2313. Dāsiṁ dāsañca so dajjā, assaṁ cassatarīrathaṁ,
Hatthiñca kuñjaraṁ dajjā, kathaṁ so dajja dārake ti.

Tattha saddhenā ti saddhāya sampannena pi satā gharaṁ āvasantena raññā idaṁ dukkaṭaṁ vata, ayuttaṁ vata kataṁ. Avaruddhako ti raṭṭhā pabbājito araññe vasanto. Imaṁ bhonto ti bhonto nagaravāsino yāvanto ettha samāgatā, sabbe imaṁ nisāmetha upadhāretha, kathaṁ nāmeso puttake dāse katvā adāsi, kena nāma evarūpaṁ katapubbanti adhippāyenevamāhaṁsu. Dajjā ti dāsādīsu yaṁ kiñci dhanaṁ detu. Kathaṁ so dajja dārake ti ime pana dārake kena kāraṇena adāsīti.

Taṁ sutvā kumāro pitu garahaṁ asahanto vātābhihatassa sineruno bāhaṁ oḍḍento viya imaṁ gāthamāha.

2314. Yassa nassa ghare dāso, asso cassatarīratho,
Hatthī ca kuñjaro nāgo, kiṁ so dajjā pitāmahā ti.

Rājā āha:

2315. Dānamassa [PTS 6.576] pasaṁsāma, na ca nindāma puttakā,
Kathaṁ nu hadayaṁ āsi, tumhe datvā vanibbake ti.

Tattha dānamassa pasaṁsāmā ti puttakā mayaṁ tava pitu dānaṁ pasaṁsāma na nindāma.

Taṁ sutvā kumāro āha:

2316. Dukkhassa hadayaṁ āsi, atho uṇham-pi passasi,
Rohinīheva tambakkhī, pitā assūni vattayī ti.

Tattha dukkhassa hadayaṁ āsī ti pitāmaha kaṇhājināya vuttaṁ etaṁ vacanaṁ sutvā tassa hadayaṁ dukkhaṁ āsi. Rohinīheva tambakkhī ti tambavaṇṇehi viya rattaakkhīhi mama pitā tasmiṁ khaṇe assūni pavattayi.

Idānissā taṁ vacanaṁ dassento āha:

2317. Yaṁ taṁ kaṇhājināvoca, ayaṁ maṁ tāta brāhmaṇo,
Laṭṭhiyā paṭikoṭeti, ghare jātaṁva dāsiyaṁ.

2318. Na cāyaṁ brāhmaṇo tāta, dhammikā honti brāhmaṇā,
Yakkho brāhmaṇavaṇṇena, khādituṁ tāta neti no,
Nīyamāne pisācena, kiṁ nu tāta udikkhasī ti.

Atha ne kumāre brāhmaṇaṁ amuñcante disvā rājā gāthamāha.

2319. Rājaputtī ca vo mātā, rājaputto ca vo pitā,
Pubbe me aṅkamāruyha, kiṁ nu tiṭṭhatha ārakā ti.

Tattha pubbe me ti tumhe ito pubbe maṁ disvā vegenāgantvā mama aṅkamāruyha, idāni kiṁ nu ārakā tiṭṭhathāti?

Kumāro āha:

2320. Rājaputtī ca no mātā, rājaputto ca no pitā,
Dāsā mayaṁ brāhmaṇassa, tasmā tiṭṭhāma ārakā ti.

Tattha dāsā mayan-ti idāni pana mayaṁ brāhmaṇassa dāsā bhavāma.

Rājā āha:

2321. Mā sammevaṁ avacuttha, ḍayhate hadayaṁ mama,
Citakāyaṁva me kāyo, āsane na sukhaṁ labhe.

2322. Mā sammevaṁ avacuttha, bhiyyo sokaṁ janetha maṁ,
Nikkiṇissāmi dabbena, na vo dāsā bhavissatha.

2323. Kimagghiyañhi [PTS 6.577] vo tāta, brāhmaṇassa pitā adā,
Yathābhūtaṁ me akkhātha, paṭipādentu brāhmaṇan-ti.

Tattha sammā ti piyavacanaṁ. Citakāyaṁva me kāyo ti idāni mama kāyo aṅgāracitakāyaṁ āro pito viya jāto. Janetha man-ti janetha me, ayam-eva vā pāṭho. Nikkiṇissāmi dabbenā ti dhanaṁ datvā mocessāmi. Kimagghiyan-ti kiṁ agghaṁ katvā. Paṭipādentū ti dhanaṁ paṭicchāpentu.

Kumāro āha:

2324. Sahassagghañhi maṁ tāta, brāhmaṇassa pitā adā,
Atha kaṇhājinaṁ kaññaṁ, hatthinā ca satena cā ti.

Tattha sahassagghaṁ hī ti deva, maṁ pitā tadā nikkhasahassaṁ agghāpetvā adāsi. Atha kaṇhājinan-ti kaniṭṭhaṁ pana me kaṇhājinaṁ. Hatthinā ca satena cā ti hatthīnañca assānañca usabhānañca nikkhānañcāti sabbesaṁ etesaṁ satena antamaso mañcapīṭhapāduke upādāya sabbasatena agghāpesīti.

Rājā kumārānaṁ nikkayaṁ dāpento āha:

2325. Uṭṭhehi katte taramāno, brāhmaṇassa avākara,
Dāsisataṁ dāsasataṁ, gavaṁ hatthusabhaṁ sataṁ,
Jātarūpasahassañca, puttānaṁ dehi nikkayan-ti.

Tattha avākarā ti dehi.

2326. Tato kattā taramāno, brāhmaṇassa avākari,
Dāsisataṁ dāsasataṁ, gavaṁ hatthusabhaṁ sataṁ,
Jātarūpasahassañca, puttānaṁdāsi nikkayan-ti.

Tattha avākarī ti adāsi. Nikkayan-ti agghassa mūlaṁ.

Evaṁ brāhmaṇassa sabbasatañca nikkhasahassañca kumārānaṁ nikkayaṁ adāsi, sattabhūmikañca pāsādaṁ, brāhmaṇassa parivāro mahā ahosi. So dhanaṁ paṭisāmetvā pāsādaṁ abhiruyha sādurasabhojanaṁ bhuñjitvā mahāsayane nipajji. Kumāre sīsaṁ nahāpetvā bhojetvā alaṅkaritvā ekaṁ ayyako, ekaṁ ayyikāti dve pi ucchaṅge upavesesuṁ. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2327. Nikkiṇitvā nahāpetvā, bhojayitvāna dārake,
Samalaṅkaritvā bhaṇḍena, ucchaṅge upavesayuṁ.

2328. Sīsaṁ nhāte [PTS 6.578] sucivatthe, sabbābharaṇabhūsite,
Rājā aṅke karitvāna, ayyako paripucchatha.

2329. Kuṇḍale ghusite māle, sabbābharaṇabhūsite,
Rājā aṅke karitvāna, idaṁ vacanamabravi.

2330. Kacci ubho arogā te, jāli mātāpitā tava,
Kacci uñchena yāpenti, kacci mūlaphalā bahū.

2331. Kacci ḍaṁsā makasā ca, appam-eva sarīsapā,
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṁsā na vijjatī ti.

Tattha kuṇḍale ti kuṇḍalāni pilandhāpetvā. Ghusite ti ugghosite manoramaṁ ravaṁ ravante. Māle ti pupphāni pilandhāpetvā. Aṅke karitvānā ti jālikumāraṁ aṅke nisīdāpetvā.

Kumāro āha:

2332. Atho ubho arogā me, deva mātāpitā mama,
Atho uñchena yāpenti, atho mūlaphalā bahū.

2333. Atho ḍaṁsā makasā ca, appam-eva sarīsapā,
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṁsā nesaṁ na vijjati.

2334. Khaṇantālukalambāni, bilāni takkalāni ca,
Kolaṁ bhallātakaṁ bellaṁ, sā no āhatva posati.

2335. Yañceva sā āharati, vanamūlaphalahāriyā,
Taṁ no sabbe samāgantvā, rattiṁ bhuñjāma no divā.

2336. Ammāva no kisā paṇḍu, āharantī dumapphalaṁ,
Vātātapena sukhumālī, padumaṁ hatthagatāmiva.

2337. Ammāya patanū kesā, vicarantyā brahāvane,
Vane vāḷamigākiṇṇe, khaggadīpinisevite.

2338. Kesesu jaṭaṁ bandhitvā, kacche jallamadhārayi,
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṁ namassatī ti.

Tattha khaṇantālukalambānī ti khaṇantī ālūni ca kalambāni ca. Iminā mātāpitūnaṁ kicchajīvikaṁ vaṇṇeti. Taṁ no ti ettha no ti nipātamattaṁ. Padumaṁ hatthagatāmivā ti hatthena parimadditaṁ padumaṁ viya jātā. Patanū kesā ti deva, ammāya me mahāvane vicarantiyā te bhamarapattavaṇṇā kāḷakesā rukkhasākhādīhi viluttā patanū jātā. Jallamadhārayī ti ubhohi kacchehi jallaṁ dhāreti, kiliṭṭhavesena vicaratīti.

So evaṁ mātu dukkhitabhāvaṁ kathetvā ayyakaṁ codento imaṁ gāthamāha.

2339. Puttā piyā manussānaṁ, lokasmiṁ udapajjisuṁ,
Na hi nūnamhākaṁ ayyassa, putte sneho ajāyathā ti.

Tattha [PTS 6.579] udapajjisun-ti uppajjiṁsu.

Tato rājā attano dosaṁ āvikaronto āha:

2340. Dukkaṭañca hi no putta, bhūnahaccaṁ kataṁ mayā,
Yohaṁ sivīnaṁ vacanā, pabbājesimadūsakaṁ.

2341. Yaṁ me kiñci idha atthi, dhanaṁ dhaññañca vijjati,
Etu vessantaro rājā, siviraṭṭhe pasāsatū ti.

Tattha puttā ti putta jāli etaṁ amhākaṁ dukkaṭaṁ. Bhūnahaccan-ti vuḍḍhighātakammaṁ. Yaṁ me kiñcī ti tāta, yaṁ me kiñci idha atthi, sabbaṁ te pitu demi. Siviraṭṭhe pasāsatū ti imasmiṁ nagare so rājā hutvā pasāsatūti.

Kumāro āha:

2342. Na deva mayhaṁ vacanā, ehiti sivisuttamo,
Sayam-eva devo gantvā, siñca bhogehi atrajan-ti.

Tattha sivisuttamo ti siviseṭṭho vessantaro. Siñcā ti mahāmegho viya vuṭṭhiyā bhogehi abhisiñca.

2343. Tato senāpatiṁ rājā, sañjayo ajjhabhāsatha,
Hatthī assā rathā pattī, senā sannāhayantu naṁ,
Negamā ca maṁ anventu, brāhmaṇā ca purohitā.

2344. Tato saṭṭhisahassāni, yodhino cārudassanā,
Khippamāyantu sannaddhā, nānāvaṇṇehilaṅkatā.

2345. Nīlavatthadharā neke, pītāneke nivāsitā,
Aññe lohitauṇhīsā, suddhāneke nivāsitā,
Khippamāyantu sannaddhā, nānāvaṇṇehilaṅkatā.

2346. Himavā yathā gandhadharo, pabbato gandhamādano,
Nānārukkhehi sañchanno, mahābhūtagaṇālayo.

2347. Osadhehi ca dibbehi, disā bhāti pavāti ca,
Khippamāyantu sannaddhā, disā bhantu pavantu ca.

2348. Tato nāgasahassāni, yojayantu catuddasa,
Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā.

2349. Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi,
Khippamāyantu sannaddhā, hatthikkhandhehi dassitā.

2350. Tato assasahassāni, yojayantu catuddasa,
Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhanā.

2351. Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi,
Khippamāyantu sannaddhā, assapiṭṭhehīlaṅkatā.

2352. Tato [PTS 6.580] rathasahassāni, yojayantu catuddasa,
Ayosukatanemiyo, suvaṇṇacitapakkhare.

2353. Āropentu dhaje tattha, cammāni kavacāni ca,
Vippālentu ca cāpāni, daḷhadhammā pahārino,
Khippamāyantu sannaddhā, rathesu rathajīvino ti.

Tattha sannāhayantunan-ti sannayhantu. Saṭṭhisahassānī ti mama puttena sahajātā saṭṭhisahassā amaccā. Nīlavatthadharā neke ti eke nīlavatthanivāsitā hutvā āyantu. Mahābhūtagaṇālayo ti bahuyakkhagaṇānaṁ ālayo. Disā bhantu pavantu cā ti vuttappakāro himavā viya ābharaṇavilepanādīhi obhāsentu ceva pavāyantu ca. Hatthikkhandhehī ti te hatthigāmaṇino hatthikkhandhehi khippamāyantu. Dassitā ti dassitavibhūsanā. Ayosukatanemiyo ti ayena suṭṭhu parikkhittanemiyo. Suvaṇṇacitapakkhare ti suvaṇṇena khacitapakkhare. Evarūpe cuddasa sahasse rathe yojayantūti vadati. Vippālentū ti āropentu.

Evaṁ rājā senaṅgaṁ vicāretvā: “Puttassa me jetuttaranagarato yāva vaṅkapabbatā aṭṭhusabhavitthāraṁ āgamanamaggaṁ samatalaṁ katvā maggālaṅkāratthāya idañcidañca karothā” ti āṇāpento āha:

2354. Lājā olo piyā pupphā, mālāgandhavilepanā,
Agghiyāni ca tiṭṭhantu, yena maggena ehiti.

2355. Gāme gāme sataṁ kumbhā, merayassa surāya ca,
Maggamhi patitiṭṭhantu, yena maggena ehiti.

2356. Maṁsā pūvā saṅkuliyo, kummāsā macchasaṁyutā,
Maggamhi patitiṭṭhantu, yena maggena ehiti.

2357. Sap pi telaṁ dadhi khīraṁ, kaṅgubījā bahū surā,
Maggamhi patitiṭṭhantu, yena maggena ehiti.

2358. Āḷārikā ca sūdā ca, naṭanaṭṭakagāyino,
Pāṇissarā kumbhathūṇiyo, mandakā sokajjhāyikā.

2359. Āhaññantu sabbavīṇā, bheriyo dindimāni ca,
Kharamukhāni dhamentu, nadantu ekapokkharā.

2360. Mudiṅgā paṇavā saṅkhā, godhā parivadentikā,
Dindimāni ca haññantu, kutumpadindimāni cā ti.

Tattha lājā olo piyā pupphā ti lājehi saddhiṁ lājapañcamakāni pupphāni okirantānaṁ okiraṇapupphāni paṭiyādethāti āṇāpeti. Mālāgandhavilepanā ti maggavitāne olambakamālā [PTS 6.581] ceva gandhavilepanāni ca. Agghiyāni cā ti pupphaagghiyāni ceva ratanaagghiyāni ca yena maggena mama putto ehiti, tattha tiṭṭhantu. Gāme gāme ti gāmadvāre gāmadvāre. Patitiṭṭhantū ti pipāsitānaṁ pivanatthāya paṭiyāditā hutvā surāmerayamajjakumbhā tiṭṭhantu. Macchasaṁyutā ti macchehi saṁyuttā. Kaṅgubījā ti kaṅgupiṭṭhamayā. Mandakā ti mandakagāyino. Sokajjhāyikā ti māyākārā, aññe pi vā ye keci uppannasokaharaṇasamatthā sokajjhāyikāti vuccanti, socante jane attano vaṁsaghosaparamparānaṁ nacce kate nissoke katvā sayāpakā ti attho. Kharamukhānī ti sāmuddikamahāmukhasaṅkhā. Saṅkhā ti dakkhiṇāvaṭṭā muṭṭhisaṅkhā, nāḷisaṅkhāti dve saṅkhā. Godhā parivadentikā dindimāni kutumpadindimānīti imāni pi cattāri tūriyāneva.

Evaṁ rājā maggālaṅkārāni vicāresi. Jūjako pi pamāṇātikkantaṁ bhuñjitvā jīrāpetuṁ asakkonto tattheva kālamakāsi. Rājā tassa sarīrakiccaṁ kārāpetvā: “Nagare koci brāhmaṇassa ñātako atthi, idaṁ gaṇhātū” ti bheriṁ carāpesi. Na kañcissa ñātakaṁ passi, dhanaṁ puna rañño yeva ahosi. Atha sattame divase sabbā senā sannipati. Atha rājā mahantena parivārena jāliṁ magganāyakaṁ katvā nikkhami. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2361. Sā senā mahatī āsi, uyyuttā sivivāhinī,
Jālinā magganāyena, vaṅkaṁ pāyāsi pabbataṁ.

2362. Koñcaṁ nadati mātaṅgo, kuñjaro saṭṭhihāyano,
Kacchāya baddhamānāya, koñcaṁ nadati vāraṇo.

2363. Ājānīyā hasiyanti, nemighoso ajāyatha,
Abbhaṁ rajo acchādesi, uyyuttā sivivāhinī.

2364. Sā senā mahatī āsi, uyyuttā hārahārinī,
Jālinā magganāyena, vaṅkaṁ pāyāsi pabbataṁ.

2365. Te pāviṁsu brahāraññaṁ, bahusākhaṁ mahodakaṁ,
Puppharukkhehi sañchannaṁ, phalarukkhehi cūbhayaṁ.

2366. Tattha bindussarā vaggū, nānāvaṇṇā bahū dijā,
Kūjantamupakūjanti, utusampupphite dume.

2367. Te gantvā dīghamaddhānaṁ, ahorattānamaccaye,
Padesaṁ taṁ upāgacchuṁ, yattha vessantaro ahū ti.

Tattha mahatī ti dvādasaakkhobhaṇisaṅkhātā senā. Uyyuttā ti payātā. Koñcaṁ nadatī ti tadā kāliṅgaraṭṭhavāsino brāhmaṇā attano raṭṭhe deve vuṭṭhe taṁ nāgaṁ āharitvā sañjayassa adaṁsu. So hatthī: “Sāmikaṁ vata passituṁ labhissāmī” ti tuṭṭho koñcanādamakāsi. Taṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ. Kacchāyā ti suvaṇṇakacchāya baddhamānāya pi tussitvā koñcaṁ nadati. Hasiyantī ti hasasaddamakaṁsu [PTS 6.582]. Hārahārinī ti haritabbaharaṇasamatthā. Pāviṁsū ti pavisiṁsu. Bahusākhan-ti bahurukkhasākhaṁ. Dīghamaddhānan-ti saṭṭhiyojanamaggaṁ. Upāgacchun-ti yattha vessantaro ahosi, taṁ padesaṁ upagatāti.

Mahārājapabbavaṇṇanā niṭṭhitā

Chakhattiyakammavaṇṇanā

Jālikumāro mucalindasaratīre khandhāvāraṁ nivāsāpetvā cuddasa rathasahassāni āgatamaggābhimukhāneva ṭhapāpetvā tasmiṁ tasmiṁ padese sīhabyagghadīpi-ādīsu ārakkhaṁ saṁvidahi. Hatthi-ādīnaṁ saddo mahā ahosi. Atha mahāsatto taṁ saddaṁ sutvā: “Kiṁ nu kho me paccāmittā mama pitaraṁ ghātetvā mamatthāya āgatā” ti maraṇabhayabhīto maddiṁ ādāya pabbataṁ āruyha senaṁ olokesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2368. Tesaṁ sutvāna nigghosaṁ, bhīto vessantaro ahu,
Pabbataṁ abhiruhitvā, bhīto senaṁ udikkhati.

2369. Iṅgha maddi nisāmehi, nigghoso yādiso vane,
Ājānīyā hasiyanti, dhajaggāni ca dissare.

2370. Ime nūna araññasmiṁ, migasaṅghāni luddakā,
Vāgurāhi parikkhippa, sobbhaṁ pātetvā tāvade,
Vikkosamānā tibbāhi, hanti nesaṁ varaṁ varaṁ.

2371. Yathā mayaṁ adūsakā, araññe avaruddhakā,
Amittahatthattaṁ gatā, passa dubbalaghātakan-ti.

Tattha iṅghā ti codanatthe nipāto. Nisāmehī ti sakasenā vā parasenā vāti olokehi upadhārehi. “Ime nūna araññasmin”-ti ādīnaṁ aḍḍhateyyagāthānaṁ evamatthasambandho veditabbo: “Maddi yathā araññamhi migasaṅghāni luddakā vāgurāhi parikkhippa atha vā pana sobbhaṁ pātetvā tāvadeva ‘hanatha, are, duṭṭhamige’ ti vikkosamānā tibbāhi migamāraṇasattīhi nesaṁ migānaṁ varaṁ varaṁ thūlaṁ thūlaṁ hananti, ime ca nūna tatheva amhe asabbhāhi vācāhi vikkosamānā tibbāti sattīhi hanissanti, mayañca adūsakā araññe avaruddhakā raṭṭhā pabbājitā vane vasāma, evaṁ sante pi amittānaṁ hatthattaṁ gatā, passa dubbalaghātakan”-ti. Evaṁ so maraṇabhayena paridevi.

Sā tassa vacanaṁ sutvā senaṁ oloketvā: “Sakasenāya bhavitabban”-ti mahāsattaṁ assāsentī imaṁ gāthamāha.

2372. Amittā [PTS 6.583] nappasāheyyuṁ, aggīva udakaṇṇave,
Tadeva tvaṁ vicintehi, api sotthi ito siyā ti.

Tattha aggīva udakaṇṇave ti yathā tiṇukkādīnaṁ vasena upanīto aggi aṇṇavasaṅkhātāni puthulagambhīrāni udakāni nappasahati, tāpetuṁ na sakkoti, tathā taṁ amittā nappasaheyyuṁ nābhibhavissanti. Tadevā ti yaṁ sakkena tuyhaṁ varaṁ datvā: “Mahārāja, na cirasseva te pitā ehitī” ti vuttaṁ, tadeva tvaṁ vicintehi, api nāma ito balakāyato amhākaṁ sotthi siyāti mahāsattaṁ assāsesi.

Atha mahāsatto sokaṁ tanukaṁ katvā tāya saddhiṁ pabbatā oruyha paṇṇasālādvāre nisīdi, itarā pi attano paṇṇasālādvāre nisīdi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2373. Tato vessantaro rājā, orohitvāna pabbatā,
Nisīdi paṇṇasālāyaṁ, daḷhaṁ katvāna mānasan-ti.

Tattha daḷhaṁ katvāna mānasan-ti mayaṁ pabbajitā nāma, amhākaṁ ko kiṁ karissatīti thiraṁ hadayaṁ katvā nisīdi.

Tasmiṁ khaṇe sañjayo rājā deviṁ āmantetvā: “bhadde, phussati amhesu sabbesu ekato gatesu soko mahā bhavissati, paṭhamaṁ tāva ahaṁ gacchāmi, tato ‘idāni sokaṁ vinodetvā nisinnā bhavissantī’ ti sallakkhetvā tvaṁ mahantena parivārena āgaccheyyāsi. Atha thokaṁ kālaṁ vītināmetvā jālikaṇhājinā pacchato āgacchantū” ti vatvā rathaṁ nivattāpetvā āgatamaggābhimukhaṁ katvā tattha tattha ārakkhaṁ saṁvidahitvā alaṅkatahatthikkhandhato oruyha puttassa santikaṁ agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2374. Nivattayitvāna rathaṁ, vuṭṭhapetvāna seniyo,
Ekaṁ araññe viharantaṁ, pitā puttaṁ upāgami.

2375. Hatthikkhandhato oruyha, ekaṁso pañjalīkato,
Parikiṇṇo amaccehi, puttaṁ siñcitumāgami.

2376. Tatthaddasa kumāraṁ so, rammarūpaṁ samāhitaṁ,
Nisinnaṁ paṇṇasālāyaṁ, jhāyantaṁ akutobhayan-ti.

Tattha vuṭṭhapetvāna seniyo ti ārakkhatthāya balakāye ṭhapetvā. Ekaṁso ti ekaṁsakatauttarāsaṅgo. Siñcitumāgamī ti rajje abhisiñcituṁ upāgami. Rammarūpan-ti anañjitaṁ amaṇḍitaṁ.

2377. Tañca [PTS 6.584] disvāna āyantaṁ, pitaraṁ puttagiddhinaṁ,
Vessantaro ca maddī ca, paccuggantvā avandisuṁ.

2378. Maddī ca sirasā pāde, sasurassābhivādayi,
Maddī ahañhi te deva, pāde vandāmi te suṇhā,
Te su tattha palissajja, pāṇinā parimajjathā ti.

Tattha pāde vandāmi te suṇhā ti ahaṁ, deva, tava suṇhā pāde vandāmīti evaṁ vatvā vandi. Te su tatthā ti te ubho pi jane tasmiṁ sakkadattiye assame palissajitvā hadaye nipajjāpetvā sīse paricumbitvā mudukena pāṇinā parimajjatha, piṭṭhiyo nesaṁ parimajji.

Tato roditvā paridevitvā rājā soke parinibbute tehi saddhiṁ paṭisanthāraṁ karonto āha:

2379. Kacci vo kusalaṁ putta, kacci putta anāmayaṁ,
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.

2380. Kacci ḍaṁsā makasā ca, appam-eva sarīsapā,
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṁsā na vijjatī ti.

Pitu vacanaṁ sutvā mahāsatto āha:

2381. Atthi no jīvikā deva, sā ca yādisakīdisā,
Kasirā jīvikā homa, uñchācariyāya jīvitaṁ.

2382. Aniddhinaṁ mahārāja, dametassaṁva sārathi,
Tyamhā aniddhikā dantā, asamiddhi dameti no.

2383. Api no kisāni maṁsāni, pitu mātu adassanā,
Avaruddhānaṁ mahārāja, araññe jīvasokinan-ti.

Tattha yādisakīdisā ti yā vā sā vā, lāmakā ti attho. Kasirā jīvikā homā ti tāta, amhākaṁ uñchācariyāya jīvitaṁ nāma kicchaṁ, dukkhā no jīvikā ahosi. Aniddhinan-ti mahārāja, aniddhiṁ asamiddhiṁ daliddapurisaṁ nāma sāva aniddhi cheko sārathi assaṁ viya dameti, nibbisevanaṁ karoti, te mayaṁ idha vasantā aniddhikā dantā nibbisevanā katā, asamiddhi yeva no dametīti. “Dametha no” ti pi pāṭho, damayittha noti attho. Jīvasokinan-ti avigatasokānaṁ araññe vasantānaṁ kiṁ nāma amhākaṁ sukhanti vadati.

Evañca pana vatvā puna puttānaṁ pavattiṁ pucchanto āha:

2384. Ye pi te siviseṭṭhassa, dāyādāpattamānasā,
Jālī kaṇhājinā cubho, brāhmaṇassa vasānugā,
Accāyikassa luddassa, yo ne gāvo va sumbhati.

2385. Te [PTS 6.585] rājaputtiyā putte, yadi jānātha saṁsatha,
Pariyāpuṇātha no khippaṁ, sappadaṭṭhaṁva māṇavan-ti.

Tattha dāyādāpattamānasā ti mahārāja, ye pi te tava siviseṭṭhassa dāyādā apattamānasā asampuṇṇamanorathā hutvā brāhmaṇassa vasānugā jātā, te dve kumāre yo brāhmaṇo gāvo va sumbhati paharati, te rājaputtiyā putte yadi diṭṭhavasena vā sutavasena vā jānātha saṁsatha. Sappadaṭṭhaṁva māṇavan-ti visanimmadanatthāya sappadaṭṭhaṁ māṇavaṁ tikicchantā viya khippaṁ no pariyāpuṇātha kathethāti vadati.

Rājā āha:

2386. Ubho kumārā nikkītā, jālī kaṇhājinā cubho,
Brāhmaṇassa dhanaṁ datvā, putta mā bhāyi assasā ti.

Tattha nikkītā ti nikkayaṁ datvā gahitā.

Taṁ sutvā mahāsatto paṭiladdhassāso pitarā saddhiṁ paṭisanthāramakāsi:

2387. Kacci nu tāta kusalaṁ, kacci tāta anāmayaṁ,
Kacci nu tāta me mātu, cakkhu na parihāyatī ti.

Tattha cakkhu na parihāyatī ti puttasokena rodantiyā cakkhu na parihāyatīti.

Rājā āha:

2388. Kusalañceva me putta, atho putta anāmayaṁ,
Atho ca putta te mātu, cakkhu na parihāyatī ti.

Bodhisatto āha:

2389. Kacci arogaṁ yoggaṁ te, kacci vahati vāhanaṁ,
Kacci phīto janapado, kacci vuṭṭhi na chijjatī ti.

Tattha vuṭṭhī ti vuṭṭhidhārā.

Rājā āha:

2390. Atho arogaṁ yoggaṁ me, atho vahati vāhanaṁ,
Atho phīto janapado, atho vuṭṭhi na chijjatī ti.

Evaṁ tesaṁ sallapantānaññeva phussatī devī: “Idāni sokaṁ tanukaṁ katvā nisinnā bhavissantī” ti sallakkhetvā mahāparivārena saddhiṁ puttassa santikaṁ agamāsi. Tamatthaṁ [PTS 6.586] pakāsento satthā āha:

2391. Iccevaṁ mantayantānaṁ, mātā nesaṁ adissatha,
Rājaputtī giridvāre, pattikā anupāhanā.

2392. Tañca disvāna āyantiṁ, mātaraṁ puttagiddhiniṁ,
Vessantaro ca maddī ca, paccuggantvā avandisuṁ.

2393. Maddī ca sirasā pāde, sassuyā abhivādayi,
Maddī ahañhi te ayye, pāde vandāmi te suṇhā ti.

Tesaṁ phussatideviṁ vanditvā ṭhitakāle puttakā kumārakumārikāhi parivutā āgamiṁsu. Maddī ca tesaṁ āgamanamaggaṁ olokentī yeva aṭṭhāsi. Sā te sotthinā āgacchante disvā sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkontī taruṇavacchā viya gāvī paridevamānā tato pāyāsi. Te pi taṁ disvā paridevantā mātarābhimukhāva padhāviṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2394. Maddiñca puttakā disvā, dūrato sotthimāgatā,
Kandantā mabhidhāviṁsu, vacchabālāva mātaraṁ.

2395. Maddī ca puttake disvā, dūrato sotthimāgate,
Vāruṇīva pavedhentī, thanadhārābhisiñcathā ti.

Tattha kandantā mabhidhāviṁsū ti kandantā abhidhāviṁsu. Vāruṇīvā ti yakkhāviṭṭhā ikkhaṇikā viya pavedhamānā thanadhārā abhisiñcathāti.

Sā kira mahāsaddena paridevitvā kampamānā visaññī hutvā dīghato pathaviyaṁ pati. Kumārā pi vegenāgantvā visaññino hutvā mātu upari yeva patiṁsu. Tasmiṁ khaṇe tassā dvīhi thanehi dve khīradhārā nikkhamitvā tesaṁ mukhe yeva pavisiṁsu. Sace kira ettako assāso nābhavissa, dve kumārā sukkhahadayā hutvā addhā nassissanti. Vessantaro pi piyaputte disvā sokaṁ sandhāretuṁ asakkonto visaññī hutvā tattheva pati. Mātāpitaro pissa visaññino hutvā tattheva patiṁsu, tathā sahajātā saṭṭhisahassā amaccā. Taṁ kāruññaṁ passantesu eko pi sakabhāvena saṇṭhātuṁ nāsakkhi. Sakalaṁ assamapadaṁ yugantavātena pamadditaṁ viya sālavanaṁ ahosi. Tasmiṁ khaṇe pabbatā nadiṁsu, mahāpathavī kam pi, mahāsamuddo saṅkhubhi, sineru girirājā onami. Cha kāmāvacaradevalokā ekakolāhalā ahesuṁ.

Sakko devarājā: “Cha khattiyā saparisā visaññino jātā, tesu eko pi uṭṭhāya kassaci sarīre udakaṁ siñcituṁ samattho nāma natthi, ahaṁ dāni imesaṁ pokkharavassaṁ vassāpessāmī” ti cintetvā chakhattiyasamāgame pokkharavassaṁ vassāpesi. Tattha ye temitukāmā, te tementi, atemitukāmānaṁ upari ekabindumattam-pi na patati, padumapattato udakaṁ viya nivattitvā gacchati. Iti pokkharavane patitaṁ vassaṁ viya taṁ vassaṁ ahosi. Cha khattiyā [PTS 6.587] assāsaṁ paṭilabhiṁsu. Mahājano tam-pi disvā: “Aho acchariyaṁ, aho abbhutaṁ evarūpe ñātisamāgame pokkharavassaṁ vassi, mahāpathavī kampī” ti acchariyaṁ pavedesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2396. Samāgatānaṁ ñātīnaṁ, mahāghoso ajāyatha,
Pabbatā samanādiṁsu, mahī pakampitā ahu.

2397. Vuṭṭhidhāraṁ pavattento, devo pāvassi tāvade,
Atha vessantaro rājā, ñātīhi samagacchatha.

2398. Nattāro suṇisā putto, rājā devī ca ekato,
Yadā samāgatā āsuṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ.

2399. Pañjalikā tassa yācanti, rodantā bherave vane,
Vessantarañca maddiñca, sabbe raṭṭhā samāgatā,
Tvaṁ nosi issaro rājā, rajjaṁ kāretha no ubho ti.

Tattha ghoso ti kāruññaghoso. Pañjalikā ti sabbe nāgarā ceva negamā ca jānapadā ca paggahitañjalikā hutvā. Tassa yācantī ti tassa pādesu patitvā roditvā kanditvā: “Deva, tvaṁ no sāmi issaro, pitā te idheva abhisiñcitvā nagaraṁ netukāmo, kulasantakaṁ setacchattaṁ paṭicchathā” ti yāciṁsu.

Chakhattiyakammavaṇṇanā niṭṭhitā

Nagarakaṇḍavaṇṇanā

Taṁ sutvā mahāsatto pitarā saddhiṁ sallapanto imaṁ gāthamāha.

2400. Dhammena rajjaṁ kārentaṁ, raṭṭhā pabbājayittha maṁ,
Tvañca jānapadā ceva, negamā ca samāgatā ti.

Tato rājā puttaṁ attano dosaṁ khamāpento āha:

2401. Dukkaṭañca hi no putta, bhūnahaccaṁ kataṁ mayā,
Yohaṁ sivīnaṁ vacanā, pabbājesimadūsakan-ti.

Imaṁ gāthaṁ vatvā attano dukkhaharaṇatthaṁ puttaṁ yācanto itaraṁ gāthamāha.

2402. Yena kenaci vaṇṇena, pitu dukkhaṁ udabbahe,
Mātu bhaginiyā cā pi, api pāṇehi attano ti.

Tattha udabbahe ti hareyya. Api pāṇehī ti tāta puttena nāma jīvitaṁ pariccajitvā pi mātāpitūnaṁ sokadukkhaṁ haritabbaṁ, tasmā mama dosaṁ hadaye akatvā mama vacanaṁ karohi, imaṁ isiliṅgaṁ hāretvā rājavesaṁ gaṇha tātāti iminā kira naṁ adhippāyenevamāha.

Bodhisatto [PTS 6.588] rajjaṁ kāretukāmo pi: “Ettake pana akathite garukaṁ nāma na hotī” ti kathesi. Mahāsatto: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Athassa adhivāsanaṁ viditvā sahajātā saṭṭhisahassā amaccā: “Nahānakālo mahārāja, rajojallaṁ pavāhayā” ti vadiṁsu. Atha ne mahāsatto: “Thokaṁ adhivāsethā” ti vatvā paṇṇasālaṁ pavisitvā isibhaṇḍaṁ omuñcitvā paṭisāmetvā saṅkhavaṇṇasāṭakaṁ nivāsetvā paṇṇasālato nikkhamitvā: “Idaṁ mayā nava māse aḍḍhamāsañca vasantena samaṇadhammassa kataṭṭhānaṁ, pāramīkūṭaṁ gaṇhantena mayā dānaṁ datvā mahāpathaviyā kampāpitaṭṭhānan”-ti paṇṇasālaṁ tikkhattuṁ padakkhiṇaṁ katvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā aṭṭhāsi. Athassa kappakādayo kesamassukammādīni kariṁsu. Tamenaṁ sabbābharaṇabhūsitaṁ devarājānamiva virocamānaṁ rajje abhisiñciṁsu. Tena vuttaṁ:

2403. Tato vessantaro rājā, rajojallaṁ pavāhayi,
Rajojallaṁ pavāhetvā, saṅkhavaṇṇaṁ adhārayī ti.

Tattha pavāhayī ti hāresi, hāretvā ca pana rājavesaṁ gaṇhī ti attho.

Athassa yaso mahā ahosi. Olokitaolokitaṭṭhānaṁ kampati, mukhamaṅgalikā mukhamaṅgalāni ghosayiṁsu, sabbatūriyāni paggaṇhiṁsu, mahāsamuddakucchiyaṁ meghagajjitaghoso viya tūriyaghoso ahosi. Hatthiratanaṁ alaṅkaritvā upānayiṁsu. So khaggaratanaṁ bandhitvā hatthiratanaṁ abhiruhi. Tāvadeva naṁ sahajātā saṭṭhisahassā amaccā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitā parivārayiṁsu, sabbakaññāyo maddidevim-pi nahāpetvā alaṅkaritvā abhisiñciṁsu. Sīse ca panassā abhisekaudakaṁ abhisiñcamānā: “Vessantaro taṁ pāletū” ti ādīni maṅgalāni vadiṁsu. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2404. Sīsaṁ nhāto sucivattho, sabbābharaṇabhūsito,
Paccayaṁ nāgamāruyha, khaggaṁ bandhi parantapaṁ.

2405. Tato saṭṭhisahassāni, yodhino cārudassanā,
Sahajātā pakiriṁsu, nandayantā rathesabhaṁ.

2406. Tato [PTS 6.589] maddim-pi nhāpesuṁ, sivikaññā samāgatā,
Vessantaro taṁ pāletu, jālī kaṇhājinā cubho,
Atho pi taṁ mahārājā, sañjayo abhirakkhatū ti.

Tattha paccayaṁ nāgamāruyhā ti taṁ attano jātadivase uppannaṁ hatthināgaṁ. Parantapan-ti amittatāpanaṁ. Pakiriṁsū ti parivārayiṁsu. Nandayantā ti tosentā. Sivikaññā ti sivirañño pajāpatiyo sannipatitvā gandhodakena nhāpesuṁ. Jālī kaṇhājinā cubho ti ime te puttā pi mātaraṁ rakkhantūti.

2407. Idañca paccayaṁ laddhā, pubbe saṁklesamattano,
Ānandiyaṁ ācariṁsu, ramaṇīye giribbaje.

2408. Idañca paccayaṁ laddhā, pubbe saṁklesamattano,
Ānandi vittā sumanā, putte saṅgamma lakkhaṇā.

2409. Idañca paccayaṁ laddhā, pubbe saṁklesamattano,
Ānandi vittā patītā, saha puttehi lakkhaṇā ti.

Tattha idañca paccayaṁ laddhā ti bhikkhave, vessantaro maddī ca idañca paccayaṁ laddhā imaṁ patiṭṭhaṁ labhitvā, rajje patiṭṭhahitvā ti attho. Pubbe ti ito pubbe attano vanavāsasaṁklesañca anussaritvā. Ānandiyaṁ ācariṁsu, ramaṇīye giribbaje ti ramaṇīye vaṅkagirikucchimhi: “Vessantarassa rañño āṇā” ti kañcanalatāvinaddhaṁ ānandabheriṁ carāpetvā ānandachaṇaṁ ācariṁsu. Ānandi vittā sumanā ti lakkhaṇasampannā maddī putte saṅgamma sampāpuṇitvā vittā sumanā hutvā ativiya nandī ti attho. Patītā ti somanassā hutvā.

Evaṁ patītā hutvā ca pana putte āha:

2410. Ekabhattā pure āsiṁ, niccaṁ thaṇḍilasāyinī,
Iti metaṁ vataṁ āsi, tumhaṁ kāmā hi puttakā.

2411. Taṁ me vataṁ samiddhajja, tumhe saṅgamma puttakā,
Mātujam-pi taṁ pāletu, pitujam-pi ca puttaka,
Atho pi taṁ mahārājā, sañjayo abhirakkhatu.

2412. Yaṁ kiñcitthi kataṁ puññaṁ, mayhañceva pitucca te,
Sabbena tena kusalena, ajaro amaro bhavā ti.

Tattha tumhaṁ kāmā hi puttakā ti puttakā ahaṁ tumhākaṁ kāmā tumhe patthayamānā pure tumhesu brāhmaṇena nītesu ekabhattaṁ bhuñjitvā bhūmiyaṁ sayiṁ, iti me tumhākaṁ kāmā etaṁ vataṁ āsīti vadati. Samiddhajjā ti taṁ me vataṁ ajja samiddhaṁ. Mātujam-pi taṁ pāletu, pitujam-pi ca puttakā ti puttajāli taṁ mātujātaṁ somanassam-pi pitujātaṁ somanassam-pi pāletu, mātāpitūnaṁ santakaṁ puññaṁ taṁ pāletū ti attho. Tenevāha: “Yaṁ kiñcitthi kataṁ puññan”-ti.

Phussatī pi [PTS 6.590] devī: “Ito paṭṭhāya mama suṇhā imāneva vatthāni nivāsetu, imāni ābharaṇāni dhāretū” ti suvaṇṇasamugge pūretvā pahiṇi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2413. Kappāsikañca koseyyaṁ, khomakoṭumbarāni ca,
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.

2414. Tato hemañca kāyūraṁ, gīveyyaṁ ratanāmayaṁ,
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.

2415. Tato hemañca kāyūraṁ, aṅgadaṁ maṇimekhalaṁ,
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.

2416. Uṇṇataṁ mukhaphullañca, nānāratte ca māṇike,
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.

2417. Uggatthanaṁ giṅgamakaṁ, mekhalaṁ pāṭipādakaṁ,
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.

2418. Suttañca suttavajjañca, upanijjhāya seyyasi,
Asobhatha rājaputtī, devakaññāva nandane.

2419. Sīsaṁ nhātā sucivatthā, sabbālaṅkārabhūsitā,
Asobhatha rājaputtī, tāvatiṁseva accharā.

2420. Kadalīva vātacchupitā, jātā cittalatāvane,
Antāvaraṇasampannā, rājaputtī asobhatha.

2421. Sakuṇī mānusinīva, jātā cittapattā patī,
Nigrodhapakkabimboṭṭhī, rājaputtī asobhathā ti.

Tattha hemañca kāyūran-ti suvaṇṇamayaṁ vanakhajjūriphalasaṇṭhānaṁ gīvāpasādhanam-eva. Ratanamayan-ti aparam-pi ratanamayaṁ gīveyyaṁ. Aṅgadaṁ maṇimekhalan-ti aṅgadābharaṇañca maṇimayamekhalañca. Uṇṇatan-ti ekaṁ nalāṭapasādhanaṁ. Mukhaphullan-ti nalāṭante tilakamālābharaṇaṁ. Nānāratte ti nānāvaṇṇe. Māṇike ti maṇimaye. Uggatthanaṁ giṅgamakan-ti etāni pi dve ābharaṇāni. Mekhalan-ti suvaṇṇarajatamayaṁ mekhalaṁ. Pāṭipādakan-ti pādapasādhanaṁ. Suttañca suttavajjaṁ cā ti suttārūḷhañca asuttārūḷhañca pasādhanaṁ. Pāḷiyaṁ pana: “Suppañca suppavajjañcā” ti likhitaṁ. Upanijjhāya seyyasī ti etaṁ suttārūḷhañca asuttārūḷhañca ābharaṇaṁ taṁ taṁ ūnaṭṭhānaṁ oloketvā alaṅkaritvā ṭhitā seyyasī uttamarūpadharā maddī devakaññāva nandane asobhatha. Vātacchupitā ti cittalatāvane jātā vātasamphuṭṭhā suvaṇṇakadalī viya taṁ divasaṁ sā vijambhamānā asobhatha. Dantāvaraṇasampannā ti bimbaphalasadisehi rattadantāvaraṇehi samannāgatā. Sakuṇī mānusinīva, jātā cittapattā patī ti yathā mānusiyā sarīrena [PTS 6.591] jātā mānusinī nāma sakuṇī cittapattā ākāse uppatamānā pakkhe pasāretvā gacchantī sobhati, evaṁ sā rattoṭṭhatāya nigrodhapakkabimbaphalasadisaoṭṭhehi asobhatha.

Saṭṭhisahassā amaccā maddiṁ abhiruhanatthāya sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitaṁ nātivaddhaṁ sattisarapahārakkhamaṁ ekaṁ taruṇahatthiṁ upanāmesuṁ. Tena vuttaṁ:

2422. Tassā ca nāgamānesuṁ, nātivaddhaṁva kuñjaraṁ,
Sattikkhamaṁ sarakkhamaṁ, īsādantaṁ urūḷhavaṁ.

2423. Sā maddī nāgamāruhi, nātivaddhaṁva kuñjaraṁ,
Sattikkhamaṁ sarakkhamaṁ, īsādantaṁ urūḷhavan-ti.

Tattha tassā cā ti bhikkhave, tassā pi maddiyā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitaṁ katvā nātivaddhaṁ sattisarapahārakkhamaṁ ekaṁ taruṇahatthiṁ upanesuṁ. Nāgamāruhī ti varahatthipiṭṭhiṁ abhiruhi.

Iti te ubho pi mahantena yasena khandhāvāraṁ agamaṁsu. Sañjayarājā dvādasahi akkhobhiṇīhi saddhiṁ māsamattaṁ pabbatakīḷaṁ vanakīḷaṁ kīḷi. Mahāsattassa tejena tāvamahante araññe koci vāḷamigo vā pakkhī vā kañci na viheṭhesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2424. Sabbamhi taṁ araññamhi, yāvantettha migā ahuṁ,
Vessantarassa tejena, naññamaññaṁ viheṭhayuṁ.

2425. Sabbamhi taṁ araññamhi, yāvantettha dijā ahuṁ,
Vessantarassa tejena, naññamaññaṁ viheṭheyuṁ.

2426. Sabbamhi taṁ araññamhi, yāvantettha migā ahuṁ,
Ekajjhaṁ sannipātiṁsu, vessantare payātamhi,
Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane.

2427. Sabbamhi taṁ araññamhi, yāvantettha dijā ahuṁ,
Ekajjhaṁ sannipātiṁsu, vessantare payātamhi,
Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane.

2428. Sabbamhi taṁ araññamhi, yāvantettha migā ahuṁ,
Nāssu mañjū nikūjiṁsu, vessantare payātamhi,
Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane.

2429. Sabbamhi taṁ araññamhi, yāvantettha dijā ahuṁ,
Nāssu mañjū nikūjiṁsu, vessantare payātamhi,
Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane ti.

Tattha yāvantetthā ti yāvanto ettha. Ekajjhaṁ sannipātiṁsū ti ekasmiṁ ṭhāne sannipatiṁsu, sannipatitvā ca pana: “Ito paṭṭhāya idāni amhākaṁ aññamaññaṁ lajjā vā hirottappaṁ vā saṁvaro vā na bhavissatī” ti domanassapattā ahesuṁ. Nāssu mañjū nikūjiṁsū ti mahāsattassa viyogadukkhitā madhuraṁ ravaṁ pubbe viya na raviṁsu.

Sañjayanarindo [PTS 6.592] māsamattaṁ pabbatakīḷaṁ, vanakīḷaṁ kīḷitvā senāpatiṁ pakkosāpetvā: “Tāta, ciraṁ no araññe vuttaṁ, kiṁ te mama puttassa gamanamaggo alaṅkato” ti pucchitvā: “Āma, deva, kālo vo gamanāyā” ti vutte vessantarassa ārocāpetvā senaṁ ādāya nikkhami. Vaṅkagirikucchito yāva jetuttaranagarā saṭṭhiyojanaṁ alaṅkatamaggaṁ mahāsatto mahantena parivārena saddhiṁ paṭipajji. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2430. Paṭiyatto rājamaggo, vicitto pupphasanthato,
Vasi vessantaro yattha, yāvatāva jetuttarā.

2431. Tato saṭṭhisahassāni, yodhino cārudassanā,
Samantā parikiriṁsu, vessantare payātamhi,
Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane.

2432. Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā,
Samantā parikiriṁsu, vessantare payātamhi,
Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane.

2433. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Samantā parikiriṁsu, vessantare payātamhi,
Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane.

2434. Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā,
Samantā parikiriṁsu, vessantare payātamhi,
Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane.

2435. Karoṭiyā cammadharā, illīhatthā suvammino,
Purato paṭipajjiṁsu, vessantare payātamhi,
Sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane ti.

Tattha paṭiyatto ti visākhāpuṇṇamapūjākāle viya alaṅkato. Vicitto ti kadalipuṇṇaghaṭadhajapaṭākādīhi vicitto. Pupphasanthato ti lājāpañcamakehi pupphehi santhato. Yatthā ti yasmiṁ vaṅkapabbate vessantaro vasati, tato paṭṭhāya yāva jetuttaranagarā nirantaraṁ alaṅkatappaṭiyatto va. Karoṭiyā ti sīsakaroṭīti laddhanāmāya sīse paṭimukkakaroṭikā yodhā. Cammadharā ti kaṇḍavāraṇacammadharā. Suvammino ti vicitrāhi jālikāhi suṭṭhu vammikā. Purato paṭipajjiṁsū ti mattahatthīsu pi āgacchantesu anivattino sūrayodhā rañño vessantarassa purato paṭipajjiṁsu.

Rājā saṭṭhiyojanamaggaṁ dvīhi māsehi atikkamma jetuttaranagaraṁ patto alaṅkatappaṭiyattanagaraṁ pavisitvā pāsādaṁ abhiruhi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2436. Te pāvisuṁ puraṁ rammaṁ, mahāpākāratoraṇaṁ,
Upetaṁ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṁ.

2437. Vittā jānapadā āsuṁ, negamā ca samāgatā,
Anuppatte kumāramhi, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane.

2438. Celukkhepo avattittha, āgate dhanadāyake,
Nandiṁ pavesi nagare, bandhanā mokkho aghosathā ti.

Tattha [PTS 6.593] mahāpākāratoraṇan-ti mahantehi pākārehi ca toraṇehi ca samannāgataṁ. Naccagītehi cūbhayan-ti naccehi ca gītehi ca ubhayehi samannāgataṁ. Vittā ti tuṭṭhā somanassappattā. Āgate dhanadāyake ti mahājanassa dhanadāyake mahāsatte āgate. Nandiṁ pavesīti: “Vessantarassa mahārājassa āṇā” ti nagare nandibherī cari. Bandhanā mokkho aghosathā ti sabbasattānaṁ bandhanā mokkho ghosito. Antamaso biḷāraṁ upādāya vessantaramahārājā sabbasatte bandhanā vissajjāpesi.

So nagaraṁ paviṭṭhadivase yeva paccūsakāle cintesi: “Ye vibhātāya rattiyā mama āgatabhāvaṁ sutvā yācakā āgamissanti, tesāhaṁ kiṁ dassāmī” ti? Tasmiṁ khaṇe sakkassa bhavanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. So āvajjento taṁ kāraṇaṁ ñatvā tāvadeva rājanivesanassa purimavatthuñca pacchimavatthuñca kaṭippamāṇaṁ pūrento ghanamegho viya sattaratanavassaṁ vassāpesi, sakalanagare jāṇuppamāṇaṁ vassāpesi. Punadivase mahāsatto: “Tesaṁ tesaṁ Kulānaṁ purimapacchimavatthūsu vuṭṭhadhanaṁ tesaṁ tesaññeva hotū” ti dāpetvā avasesaṁ āharāpetvā attano gehavatthusmiṁ saddhiṁ dhanena koṭṭhāgāresu okirāpetvā dānamukhe ṭhapesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

2439. Jātarūpamayaṁ vassaṁ, devo pāvassi tāvade,
Vessantare paviṭṭhamhi, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhane.

2440. Tato vessantaro rājā, dānaṁ datvāna khattiyo,
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṁ so upapajjathā ti.

Tattha saggaṁ so upapajjathā ti tato cuto dutiyacittena tusitapure uppajjīti.

Nagarakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā

Satthā imaṁ gāthāsahassappaṭimaṇḍitaṁ mahāvessantaradhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā jūjako devadatto ahosi, amittatāpanā ciñcamāṇavikā, cetaputto channo, accutatāpaso sāriputto, sakko anuruddho, sañcayanarindo suddhodanamahārājā, phussatī devī sirimahāmāyā, maddī devī rāhulamātā, jālikumāro rāhulo, kaṇhājinā uppalavaṇṇā, sesaparisā buddhaparisā, mahāvessantaro rājā pana aham-eva sammāsambuddho ahosin”-ti.

Vessantarajātakavaṇṇanā dasamā

Mahānipātavaṇṇanā niṭṭhitā

Jātaka-aṭṭhakathā samattā